Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

21. Europeana — nākamie soļi (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Helga Trüpel ziņojuma (A7-0028/2010) „Europeana — nākamie soļi” īss izklāsts Kultūras un izglītības komitejas vārdā (COM(2009)0440 – 2009/2158(INI)).

  Helga Trüpel, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres Kroes kundze! Europeana ir lielākais digitālās kultūras projekts Eiropas Savienībā. Kas ir Europeana? Tā ir digitālā bibliotēka, mūsu Eiropas kultūras mantojuma digitāls muzejs un digitāls arhīvs. Šā projekta mērķis ir nodrošināt piekļuvi šim digitālajam resursam ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Europeana projekts tika sākts 2008. gada novembrī, un tajā piedalās vairāk nekā 1 000 kultūras iestāžu, savukārt sadarbības tīkla dalībiestāžu skaits pārsniedz 150. Līdz šim ir digitalizēti aptuveni 6 miljoni Eiropas kultūras mantojuma darbu. Tiek lēsts, ka līdz 2010. gada jūnijam tiks digitalizēti 10 miljoni darbu, savukārt līdz 2015. gadam šis skaitlis varētu palielināties līdz 15 miljoniem.

Kā jūs redzat, šis ir ļoti vērienīgs un Eiropas Savienībai nozīmīgs pasākums. Līdz šim tā finansējumu ir nodrošinājusi eContentplus programma un dalībvalstis, tomēr digitalizācijas līmenis dažādu dalībvalstu starpā ir atšķirīgs. Vadībā ir izvirzījusies Francija ar aptuveni 40 %, Vācijā šis skaitlis ir 16 %, savukārt daudzas citas dalībvalstis ievērojami atpaliek, tomēr mums jāatceras, ka šim projektam ir jākļūst par Eiropas digitālās kultūras politikas paraugprojektu.

Īpaši svarīgi ir tas, ka mēs saprotam, ka tā ir sabiedriska kultūras iestāde, kurai saprotamu iemeslu dēļ ir jānodrošina spēcīga konkurence Google grāmatu meklēšanas rīkam, jo mēs negribam uzticēt Eiropas kultūras mantojumu monopolorganizācijai. Mēs vēlamies nodrošināt šim mantojumam viseiropeiskāko sabiedrisko resursu, vienlaikus saglabājot arī valsts ietekmi, jo tas nozīmē, ka Eiropas iedzīvotājiem būs arī politiskā ietekme.

Ar darbiem, kurus vairs neaizsargā autortiesību likums, kā arī ar sabiedriskajā īpašumā esošiem darbiem problēmu nebūs, tomēr sarežģījumi var rasties ar nezināmu autoru darbiem, citiem vārdiem sakot, ar autortiesību aizsargātiem darbiem, kuriem tiesību subjekti ir grūti identificējami. Kas attiecas uz autortiesību aizsargātiem darbiem, tad ir vēl viena problēma. Ja Europeana tiks ietverti darbi, kurus aizsargā autortiesību likums, tad radīsies nepieciešamība noteikt maksu par privātu lejupielādi, jo pretējā gadījumā mēs iznīcināsim pievienoto vērtību kultūras tirgū.

Ņemot vērā iepriekš teikto, tas, ko es vēlos panākt no politiskā viedokļa, ir ātra un efektīva digitalizācija, vienlaikus saglabājot autortiesības, jo tādējādi mēs spēsim saglabāt arī Eiropas Savienības kultūras daudzveidību. Tādēļ mums ir vajadzīgs vienprātīgs risinājums attiecībā uz nezināmu autoru darbiem un to rūpīga izpēte, lai noteiktu, kuri ir likumīgie autortiesību subjekti. Tagad, kad mēs apspriežam turpmāko Lisabonas stratēģiju, proti, ES stratēģiju 2020. gadam, un kad runa ir par mūsu ekonomikas modernizāciju, digitālas, uz zināšanām pamatotas sabiedrības attīstību, kā arī par kultūras daudzveidības saglabāšanu, no politiskā viedokļa vislielākā nozīme ir tam, ka Europeana projekts būs daļēji jāfinansē no minētās ES programmas 2020. gadam, iesaistot šajā procesā arī dalībvalstis. Tam ir jākļūst par kopīgu Eiropas projektu, tādēļ ir nepieciešama kampaņa „Pievienojies Europeana”, lai atrastu arī privātos sponsorus. Mums ir jāpalielina ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, informētība par šādu digitālo resursu esamību. Daudzi joprojām neko nezina par šo tēmu. Tas ir nopietns uzdevums, kurš būs jāveic kopīgi.

  Piotr Borys (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Europeana ir ļoti nozīmīgs pasākums, kurš nodrošinās piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam arī pārējo pasaules valstu iedzīvotājiem. Kā jau mums visiem ir zināms, tā nav tikai bibliotēka vien, bet arī virtuāls muzejs un arhīvs. Es vēlos, lai ikviens no mums, kas šodien ir šeit, varētu apgalvot, ka tādu ievērojamu autoru kā Šopēna, Marijas Sklodovskas–Kirī vai Juliuša Slovacka darbi būs pieejami internetā. Es gribētu nosaukt trīs galvenos faktorus. Pirmkārt, kas attiecas uz Europeana, tad mēs nedrīkstam pieļaut kvalitātes zudumu. Šajā ziņā mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Otrkārt, ir jāatrisina jautājums par autortiesībām attiecībā uz vairs neizdodamiem, kā arī nezināmu autoru darbiem. Treškārt, man ir liels lūgums Kroes kundzei, proti, paātrināt digitalizācijas procesu dalībvalstīs, lai mēs nākotnē varētu lepoties ar šo vērienīgo paraugprojektu.

Es gribētu pateikties Trüpel kundzei par lielisko ziņojumu.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma par ziņojumu „Europeana — nākamie soļi” sagatavotājs es atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums ir pabeigts un ceru, ka Komisija pieņems ar to saistītos ieteikumus. Līdz šim debatēs par šo tematu ir apspriesti dažādi jautājumi, piemēram, IT struktūra, Europeana tīmekļa vietnes pārvaldība, brīva piekļuve bibliotēkā esošajai informācijai, nepieciešamība standartizēt digitalizācijas procesu, kā arī problēmas ar tīmekļa vietnes atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos. Daži no šiem jautājumiem ir ietverti ziņojumā. Tas manī vieš cerību, ka mums ir izdevies sagatavot izsmeļošu ziņojumu.

Tomēr es ceru, ka turpināsies debates par atsevišķiem aspektiem, piemēram, tīmekļa vietnes pārvaldību, finansējuma metodēm un tīmekļa vietnes izveidošanu vienotas datubāzes, nevis portāla formātā. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta ieteikumi un Komisijas nostāja iepriekš minētajos jautājumos palīdzēs izstrādāt sekmīgu projektu. Europeana būs sekmīgs ES projekts, ja vien tā pamatā būs ES vērtības un ideāli un tas kļūs par Eiropas kultūras informācijas atskaites punktu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es vēlētos pateikties Trüpel kundzei par viņas lielisko ziņojumu. Es viņu pazīstu jau piecus gadus un zinu, ka viņa dara savu darbu profesionāli un ar vislielāko rūpību. Par to liecina viņas sagatavotais ziņojums.

Šis ir cita veida projekts, kāds mums Eiropā ir nepieciešams, jo Eiropas Savienība tiek uzskatīta par vērtību kopienu, tomēr tā ir arī spēcīga kultūras kopiena. Mums ir 27 dažādas dalībvalstis ar bagātu un daudzveidīgu kultūru.

Ja laikā, kad palielinās informācijas lielceļu skaits, mēs varam atvieglot iedzīvotāju piekļuvi informācijai, tad šī ir sava veida Eiropas bagātība, kurā ir vērts veikt ieguldījumu un meklēt līdzekļus tās uzturēšanai. Šādā veidā arī visām mazajām valstīm būs iespēja popularizēt savu īpašo un unikālo kultūru. Tiklīdz Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, tiks pagarinātas platjoslas, kultūras pakalpojumu jomā, kā arī elektroniskajās bibliotēkās, muzejos un arhīvos tiks nodrošināta vienlīdzības principa ievērošana.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Mana politiskā grupa un es personīgi īpaši neatbalstām plašu programmu izstrādi, kā arī lielu iestāžu vai tādu struktūru izveidi, kuru darbības joma ir plašāka par nepieciešamo, tomēr ar Europeana projektu tā nav. Būtībā tas ir kaut kas ļoti nozīmīgs, jo īpaši tādēļ, ka mēs dzīvojam vizuālās nevis rakstiskās kultūras laikā. Tas nozīmē, ka Neils Postmans savā grāmatā „Mēs izklaidējamies līdz nāvei” pauž domu, ka vizuālā kultūra mazina sabiedrības apspriešanās nozīmi un padara mūs garīgi nabadzīgākus. Tas savukārt nozīmē, ka tad, ja projekts veicinās lasīšanas ieraduma attīstību, iedzīvotājiem vienlaikus būs iespēja uzlabot savas prāta spējas. Tādējādi ES būs veikusi ieguldījumu izglītības kvalitātes uzlabošanā, cilvēki dalībvalstīs kļūs aktīvāki un gudrāki, un tādējādi arī labāki pilsoņi.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs apspriežam iniciatīvu, kura var izrādīties īsts dārgums Eiropas Savienībai, tādēļ es gribētu pateikties referentei Trüpel par viņas izcilo ziņojumu.

Runa ir par elektronisku ES kultūras darbu depozitāriju, kurš nodrošinās piekļuvi sākotnējam informācijas avotam, un šeit es gribētu uzsvērt, ka Europeana projekta veiksmīga īstenošana būs atkarīga no formāta, kādā tas tiks izveidots. Ar to es vēlējos teikt, ka mēs nevēlamies, lai Europeana būtu tādu jau esošu elektronisko platformu kā Google vai Wikipedia kopija.

Mēs vēlamies izveidot nopietnu un drošu avotu, kurā ietvertajai informācijai būtu zinātniska nozīme un vērtība, proti, avotu, kas nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī satura nopietnību. Manuprāt, to garantēs iesniegtie grozījumi, kā arī Kultūras un izglītības komitejā rīkotās debates par šo tēmu. Diemžēl mūsu spēkos nebūs nodrošināt dalībvalstu interesi izmantot šo instrumentu, lai popularizētu savu kultūru.

Tādēļ mums katram ir jāuzņemas savi pienākumi un jāskaidro savas valsts valdībai un iedzīvotājiem, cik nozīmīgs ir šis projekts, lai panāktu vēlamo ietekmi un mēs visi to varētu izmantot vislabākajā iespējamajā veidā vidēji ilgā termiņā.

  Petra Kammerevert (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es vēlos izteikt vislielāko pateicību Trüpel kundzei par patiesi lielisko ziņojumu, kuru mēs šodien apspriežam.

Manuprāt, tas ir apsveicami, ka mēs īstenojam šādu projektu, lai nodrošinātu Eiropas un arī visas pasaules iedzīvotājiem Eiropas kultūras mantojuma pieejamību digitālajā tiešsaistes bibliotēkā. Tomēr, lai šim projektam būtu panākumi, mums arī turpmāk būs jāveic kopīgi pasākumi, tādēļ mana grupa uzskata, ka svarīgs priekšnoteikums tam ir brīva un, cik vien iespējams, bezmaksas piekļuve mūsu kultūras mantojumam, izmantojot Europeana.

Kopīgās diskusijās mēs esam panākuši kompromisu, nodrošinot aizsargāto darbu autoru intereses un vienlaikus garantējot brīvu piekļuvi mūsu kultūras mantojumam. Es ļoti vēlētos arī, lai Komisija izvērtētu un pieņemtu šos priekšlikumus.

Vēl viens priekšnoteikums ir tas, ka dalībvalstis arvien vairāk apzinās savu atbildību. Piemēram, mana valsts uzskata, ka būtu nepieņemami, ja Gētes darbi būs pieejami poļu vai franču valodā, bet nebūs pieejami oriģinālvalodā, proti, vācu. Ņemot vērā iepriekš teikto, mums visiem ir vēlreiz jāaicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu finansējumu, lai arī šajā līmenī Europeana projekta īstenošana noritētu sekmīgi.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Ņemot vērā ieguvumus, ko visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem sniedz piekļuve Europeana vietnei, manuprāt, vajadzētu iespējami drīz nodrošināt tās pieejamību visās oficiālajās valodās. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai arī personām ar invaliditāti tiktu nodrošināta piekļuve Europeana digitālajam saturam, tādēļ ir nepieciešams gan atbilstīgs formāts, gan arī viņu vajadzībām pielāgota piekļuve.

Mēs ierosinām Komisijai lūgt, lai digitālā satura izstrādātāji sertificētu tīmekļa vietnes, uz kurām norādītas atsauces Europeana vietnē. Nobeigumā es vēlos teikt, ka ne mazāk svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīgu Europeana projekta finansēšanas un attīstības sistēmu. Komisāra kungs, lūdzu nedaudz pastāstiet mums par to, kā tiek pārskatīta Direktīva par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti un, protams, jo īpaši Trüpel kundze, par kuras ziņojumu mēs esam sajūsmā! Mēs to vērtējam ļoti atzinīgi. Manuprāt, „Europeana — nākamie soļi” patiesi ir vērienīga pasākuma sākums un cita starpā apliecina, ka Europeana kā kopīgam piekļuves punktam Eiropas bagātajam un daudzveidīgajam kultūras mantojumam šajā digitālajā laikmetā turpmāk tiks nodrošināts spēcīgs politiskais atbalsts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es gribētu pateikties referentei Trüpel par paveikto darbu, kā arī izteikt viņai atzinību par zīmola izveidi, jo tas ir unikāls pats par sevi un nav nepieciešamības skaidrot, ko nozīmē Europeana.

Esmu informēta, ka Komisija var atbalstīt arī alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu, par kuru ir vienojušās galvenās Parlamenta politiskās grupas.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka tas ir sākums vērienīgam projektam, kura mērķis ir nodrošināt tiešu piekļuvi internetā kolekcijai, kur ir digitalizētas grāmatas, laikraksti, kartes un muzeju priekšmeti no Eiropas bibliotēkām, muzejiem un audiovizuālo materiālu arhīviem. Digitālajā laikmetā ir svarīgi nodrošināt piekļuvi kultūras vērtībām ne tikai tādēļ, lai mēs kā iedzīvotāji kļūtu labāki, kā teica Migalski kungs. Nogaidīsim un tad būs skaidrs, bet, jebkurā gadījumā, šāds projekts dod iespēju kļūt laimīgākiem, jo kultūras vērtību baudīšana vairumā gadījumu rada cilvēkos laimes sajūtu.

Parlamenta ziņojumā ir pamatoti uzsvērts, ka šim projektam ir arī ekonomiska ietekme. Mūsu kultūras mantojuma pārveidošana ciparu formātā un pieejamība tiešsaistē veicinās dažādu nozaru, piemēram, izglītības, pētniecības, tūrisma un arī plašsaziņas līdzekļu, attīstību.

Europeana vietne ir rezultāts bezprecedenta sadarbībai starp Eiropas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem. Pašlaik, kā jau Trüpel kundze pareizi teica, šī vietne nodrošina piekļuvi 7 miljoniem digitalizētu objektu, tomēr tas ir tikai sākums darbam, kurš mums visiem būs jāturpina, jo ir iespējams paveikt vairāk, un mēs to varam. Kas attiecas uz Europeana un ar to saistītās politikas virzieniem, tad Parlamenta ziņojumā ir minētas konkrētas jomas, kurās turpmākajos gados gūstami panākumi.

Minētās vietnes attīstība, pirmkārt, būs atkarīga no dalībvalstu ieguldījuma, un tām ir jādara vairāk, lai digitalizētu savu kultūras mantojumu un, izmantojot Europeana, nodrošinātu piekļuvi visiem digitalizētajiem darbiem. Esmu gandarīta, ka Parlaments kopā ar Komisiju ir izteicis aicinājumu dalībvalstīm paātrināt šo procesu — jo ātrāk, jo labāk.

Parlaments ir uzsvēris, ka Europeana ir jānodrošina piekļuve ne tikai sabiedriskā īpašuma darbiem, bet arī tiem, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām. Patiesi, tā ir neatliekama vajadzība un mana atbilde Ţicău kundzei ir tāda, ka vajadzētu rast risinājumu tam, kā saglabāt ciparu formātā nezināmu autoru darbus (kuriem nav iespējams identificēt autortiesību subjektus), kā arī darbus, kas vairs netiek izdoti. Ja šādu risinājumu rast neizdosies, pastāv risks, ka Eiropa dažu gadu laikā atpaliks, jo īpaši salīdzinājumā ar ASV.

Pašlaik Komisija veic ietekmes novērtējumu, lai rastu juridisku risinājumu attiecībā uz nezināmu autoru darbiem Eiropas līmenī, un mēs apspriežam, ko varētu darīt, tomēr, ja jums nav iebildumu, es atgriezīšos pie šā jautājuma tad, kad runāsim par digitālo programmu, jo tas ir ļoti svarīgi.

Šajā gadā darbību sāks uzlabotā Europeana versija. Tiek plānots, ka tā nodrošinās piekļuvi vairāk nekā 10 miljoniem digitalizētu vienību. Arī turpmākajos gados vietnes iespējas tiks palielinātas. Parlaments uzsver, ka, lai attīstītu Europeana, informētība par šo vietni ir jāpalielina gan kultūras iestādēs, kuras var sniegt ieguldījumu digitalizētā satura veidošanā, gan arī visā sabiedrībā. Kā jau jūs pareizi teicāt, īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, izvirzot par mērķauditoriju skolas, jo viņi ir nozīmīga mūsu sabiedrības daļa.

Komisija ir pilnīgi apņēmusies turpināt darbu, lai attīstītu Europeana, kā arī ar to saistītos politikas virzienus, un šī būs Eiropas digitālās programmas galvenā darbības joma. Katrā ziņā par to ir vērts cīnīties.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc divām nedēļām gaidāmajā sesijā Briselē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Kas attiecas uz Europeana, proti, Eiropas digitālo bibliotēku, tad mēs esam saskārušies ar dažādām problēmām. Šā Eiropas līmeņa pasākuma panākumi nebūt nav nodrošināti. Pirmkārt, tādēļ, ka līdz šim Europeana vietnē darbus ievietoja tikai dažas aktīvākās valstis. Otrkārt, interesi rada nevis mūsdienu, bet senie darbi, kuri ir sabiedrības īpašums. Es vēlētos pievērst īpašu uzmanību vienam, manuprāt, ļoti būtiskam Europeana projekta aspektam, proti, finansējumam. Digitālās kolekcijas paplašināšanas process ir ļoti dārgs un norisināsies vēl daudzus gadus, bet finansējums Europeana projektam ir paredzēts vienīgi līdz 2013. gadam, daļēji to finansējot no Eiropas Komisijas, kā arī no dalībvalstu un privāto sponsoru ieguldījumiem. Manuprāt, ir svarīgi nodrošināt stabilus finansējuma avotus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam. Eiropas fondu piešķirtās dotācijas konkrētām dalībvalstu kultūras iestādēm rosinās tās efektīvāk veikt kolekciju digitalizāciju. Vienlaikus ir jāizvirza dalībvalstīm konkrētā laikā sasniedzami obligātie mērķi. Tikai īstenojot burkāna un pātagas principu, būs iespējams panākt, lai Europeana kļūtu par pievilcīgu portālu, kurš radīs lielu interesi gan lasītājiem, gan pētniekiem, nevis par digitāliem bēniņiem, kuros glabājas veci, nevajadzīgi krāmi.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs vēlamies, lai Europeana būtu pilnīgi jauns, Eiropas kultūras vērtībām veltīts projekts, nevis alternatīva Google grāmatu meklēšanas rīkam. Europeana ir digitāla bibliotēka, muzejs un arhīvs, kas nodrošina piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam, garantē drošu informācijas avotu un rosina dalībvalstis strukturētā veidā pievienot jaunu saturu esošajai datubāzei.

Europeana nedrīkst kļūt par tādu portālu kā Wikipedia, kurā ikviens var ievietot tekstu, to iepriekš nepārbaudot. Šādas prakses rezultātā ievietotajos tekstos rodas dažādas satura kļūdas. Tādējādi mēs šajā vietnē varam izveidot īpašu sadaļu, kurā lietotāji varēs savā starpā apspriesties, nepiedāvājot viņiem iespēju mainīt ievietotā darba saturu.

Ir ļoti svarīgi, lai tiktu pievērsta uzmanība Europeana vietnes grafiskajam noformējumam, tādējādi palielinot informētību par šo projektu un padarot to pieejamāku lietotājam, jo pašreizējais noformējums, mūsuprāt, nav pietiekami lietotājdraudzīgs un var veicināt sabiedrības intereses zudumu. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, es atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu kā alternatīvu ziņojumā izvirzītajam pašreizējam variantam, lai mēs varētu palīdzēt izveidot informācijas ziņā vērtīgu portālu.

  Emil Stoyanov (PPE), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi! Pašlaik viens no politiķu un iedzīvotāju galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt Eiropas kultūras mantojumu turpmākajām paaudzēm. Europeana ir viens no galvenajiem projektiem šajā jomā, un tas paātrinās kultūras mantojuma digitalizācijas procesu katrā dalībvalstī. Diemžēl joprojām nākas saskarties ar kultūras un juridiska rakstura problēmām, kas saistītas ar grāmatu, tostarp Eiropas bibliotēkās esošo grāmatu, masveida digitalizāciju. Autortiesības un ar to saistītie dalībvalstu tiesību akti ir viena no lielākajām Europeana projekta īstenošanas problēmām. Arī konkurence ar Google ir radījusi daudzus neatrisinātus jautājumus. Ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāmeklē līdzekļi dalībvalstu bibliotēku, muzeju un arhīvu atbalstam, lai minētais projekts kļūtu par Eiropas bagātā un daudzveidīgā kultūras mantojuma patiesu atspoguļojumu. Kultūras un izglītības komitejas debatēs es ierosināju, lai Eiropas Parlamentam tiktu piešķirta kontrole pār šo projektu, tomēr atskārtu, ka, ņemot vērā pašreizējos noteikumus, tas nav iespējams. Tomēr es gribētu, lai pienāktu brīdis, kad Eiropas Parlaments kā vienīgā ES iestāde, kuras deputāti ir tieši ievēlēti, uzņemtos kontroli pār Eiropas iniciatīvām. Paldies par uzmanību.