Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

22. Dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Marit Paulsen ziņojuma (A7-0053/2010) par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu īss izklāsts Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā.

  Marit Paulsen, referente. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Būtībā dzīvnieku labturība ir jautājums, kas rada bažas daudziem Eiropas iedzīvotājiem, un tas nav saistīts tikai ar attieksmi pret dzīvniekiem, bet arī ar mūsu identitāti, attieksmi pret sevi un Eiropu, kā arī ar viedokli par civilizācijas raksturīgākajām iezīmēm. Tas ir pierādījums mūsu cieņai un attieksmei pret tiem, kuri ir devušies kopā ar mums šajā lielajā dzīves ceļojumā.

Es savā novērtējumā, kuru atbalsta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, pamatotu iemeslu dēļ esmu ietvērusi lielāko daļu no Parlamenta 2006. gadā pieņemtā rīcības plāna, kura referente bija Jeggle kundze. Tam trūkst tāda svarīga aspekta kā atbilstības. Tādēļ, analizējot jauno rīcības plānu, kurš kā es un arī Komisija ceram, tiks pieņemts šajā gadā, es galveno uzmanību pievērsu tā lielākai atbilstībai spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Pašlaik īpaši ir jānodrošina atbilstība direktīvai, ar kuru nosaka dzīvnieku audzēšanas un labturības standartus. Tas attiecas arī uz problēmu, kas saistīta ar dzīvnieku pārvadāšanu lielos attālumos bieži vien nežēlīgos apstākļos. Citiem vārdiem sakot, runa ir par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība jau pieņemtajām direktīvām un regulām, veicot tiesību aktos paredzēto kontroli un nosakot sankcijas.

Turklāt es vēlētos redzēt jaunu, holistisku pieeju. Es vēlos redzēt vispārēju likumu dzīvnieku aizsardzības jomā, ar kuru tiktu noteikts viens pamatlīmenis dzīvnieku labturībai ES un vienādi iekšējā tirgus standarti.

Tas ir svarīgi divu iemeslu dēļ. Pirmais ir ES iekšējā tirgus konkurence, proti, tas nozīmē, ka viena valsts nedrīkst gūt priekšrocības no tā, ka cita valsts noniecina dzīvnieku labturības nozīmi. Otrais un, iespējams, svarīgākais iemesls ir tāds, ka mēs izvirzām pārāk augstas prasības Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem, tādēļ viņi ir jāaizsargā no negodīgas konkurences no trešo valstu puses. Ir nesaprātīgi izvirzīt viņiem tik augstas prasības, ja mēs nevaram nodrošināt godīgus tirdzniecības apstākļus. Turklāt tādā vai citādā veidā mums par dzīvnieku labturību ir jāmaksā, tomēr, vai tas notiks tirdzniecības vietā vai nodokļu veidā, ir citu debašu temats. Mums ir vajadzīgs arī pastāvīgs, labi organizēts tīkls, un šeit es vēlos uzsvērt, ka tām nav jābūt jaunizveidotām iestādēm, jo koordinatora funkcijas var piešķirt labākajām, Eiropā jau esošām zinātniskajām iestādēm.

Visbeidzot mums ir jāatrisina antibiotiku lietošanas problēma lopkopībā. Šajā gadījumā es nerunāju par risku, ko rada antibiotiku atliekvielas pārtikas produktos, bet par rezistenci pret antibiotikām, jo īpaši pret zoonozes ierosinātāju baktēriju, kas nopietni apdraud sabiedrības veselību.

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu runāt par tiesību aktu, ar ko komisāra kungam, kurš piecus gadus ir bijis enerģētikas komisārs, nāksies rūpīgi iepazīties. Tā ir direktīva, kurā noteikts, ka līdz nākamā gada beigām ir jāievieš augstāki dzīvnieku labturības standarti attiecībā uz būros audzējamām dējējvistām.

Es domāju, ka minēto prasību izpilde izmaksās tūkstošus, bet faktiski daudziem tirdzniecības centriem tā ir izmaksājusi miljonus, jo šādām vajadzībām tiek izmantotas lielas rūpnieciskās iekārtas. Daudzām valstīm ir izdevies izpildīt minētās direktīvas prasības. Daudzi lauksaimnieki ir veikuši ieguldījumus, lai paaugstinātu dzīvnieku labturības standartus līdz noteiktajai pakāpei, tomēr, manuprāt, mums neizdosies nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām visās Eiropas Savienības valstīs līdz nākamā gada beigām.

Es vēlētos zināt, kādus pasākumus Komisija ir paredzējusi veikt un ko tā ierosina darīt, lai nodrošinātu minēto atbilstību.

Referente aicina aizliegt tādu olu tirdzniecību, kuras neatbilst tiesību aktu prasībām. Manuprāt, tas nav iespējams, tomēr es gribētu būt pārliecināts, ka Komisija aktīvi cenšas nodrošināt, lai dalībvalstis un to lauksaimnieki turpinātu paaugstināt dzīvnieku labturības standartus, kā arī to, lai visiem būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Paulsen kundze! Liels paldies par jūsu ziņojumu. Es gribētu izteikt atzinību par šo darbu, kuru ir veikuši vairāki opozīcijas referenti, jo īpaši Jeggle kundze, gatavojot šo dokumentu.

Šis jautājums ir aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Ne visi ražotāji un patērētāji to uztver vienādi. Lai gan ar Eiropas tiesību aktiem pakāpeniski tiek noteikti stingrāki standarti, ko, manuprāt, mums vajadzētu uzsvērt starptautiskajās sarunās, jo īpaši attiecībā uz importēto ražojumu kontroli.

Tomēr, kā jau tika minēts, šo noteikumu īstenošana rada pieaugošas izmaksas lauksaimniekiem un pārējiem uzņēmējiem, kas savukārt negatīvi ietekmē lauksaimniecības rentabilitāti. Tādēļ tas ir viens no iemesliem, lai pievērstu uzmanību kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam. Dzīvnieku labturības standartu paaugstināšana ir labs pamatojums tam, lai kopējās lauksaimniecības finansējums būtu 100 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Es gribētu pateikties Paulsen kundzei par šo ziņojumu, kurā ir piedāvāts risinājums dzīvnieku labturības problēmām, kā arī tām problēmām, kuras saistībā ar šo jautājumu ir radušās citās Eiropas politikas jomās. Nevienam nav noslēpums, ka dzīvnieku veselība atspoguļo viņu labturību un noteiktu minimālā bioloģiskā komforta līmeni, kuru nenodrošinot tie nevar pilnīgi izrādīt savu dzīvotspēju un dabisko izturēšanos, ņemot vērā izmaiņas, kas rodas šo dzīvnieku dzīves vidē.

Tādēļ es uzskatu, ka lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšana ir jāīsteno Eiropas Savienības līmenī, ievērojot spēkā esošos tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā, kā arī to aizsardzības prasības. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāpārskata mājlopu audzēšanas tehnoloģijas un jāaizstāj vecās ar jaunākām un mūsdienīgākām tehnoloģijām, ņemot vērā dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības un nodrošinot to produktīvā bioloģiskā potenciāla izmantošanu ideālos apstākļos, lai veicinātu pārtikas nekaitīgumu. Lai to panāktu, ir jāpiešķir atbilstīgs finansējums un efektīvi jāizmanto šim nolūkam paredzētais atbalsta mehānisms, lai dalībvalstis varētu rast mūsdienīgus, novatoriskus risinājumus dzīvnieku labturības jomā.

Manuprāt, lai rastu vislabākos risinājumus, programmu izstrādē un īstenošanā ir jāiesaista vienkāršie iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts situāciju šajā jomā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Dzīvnieku labturības pakāpe ir apliecinājums tam, cik mēs, proti, Eiropas iedzīvotāji, esam civilizēti. Eiropas Savienībai ir jānodrošina tiesību aktu atjaunināšana, kā arī to īstenošanas uzraudzība. Pašlaik abās šajās jomās ir konstatētas nepilnības.

Šeit tika apspriests jautājums par dzīvnieku pārvadāšanu. Mēs esam redzējuši vairākas nežēlīgas televīzijas filmas, kurās ir atspoguļota šī un arī citas ar dzīvnieku labturību saistītas tēmas, un ceram sagaidīt tūlītēju Komisijas rīcību, lai pārliecinātos, ka darbs ar dzīvniekiem tiek veikts pienācīgos apstākļos.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties Parlamentam, jo īpaši Paulsen kundzei, par pašiniciatīvas ziņojumu par ES dzīvnieku labturības rīcības plānu. Šis ziņojums atspoguļo ne tikai to, kas jau ir pagājis, bet arī vērā ņemamas un noderīgas idejas attiecībā uz turpmāko stratēģiju dzīvnieku labturības jomā.

2006. gadā pieņemtajam rīcības plānam ir bijuši samērā labi panākumi. Tajā tika veiksmīgi apvienotas atsevišķas ES iniciatīvas dzīvnieku labturības jomā, un šā plāna īstenošana ir vērtējama kā apmierinoša. Tomēr Komisija piekrīt brīvā mikrofona procedūrā izskanējušam viedoklim, ka izpilde joprojām ir nopietna problēma, tādēļ, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu, darbs šajā jomā ir jāturpina un jāuzlabo.

Kas attiecas uz jautājumu, ko uzdeva Chris Davies, tad mēs sniegsim uz to rakstisku atbildi, tomēr Komisija galvenokārt ir pievērsusi uzmanību īstenošanai. Pieņemtie noteikumi ir jāīsteno. Runa ir ne tikai par tiesiskumu, bet arī par godīgu konkurenci.

Mēs piekrītam arī tam, ka ir jāveicina godīga konkurence ES dalībvalstu un ārpus ES esošo valstu ražotāju starpā. Dzīvnieku labturība ir arī ar tirdzniecību nesaistīts jautājums, kas ir jāapspriež PTO rīkotajās sarunās. Tas ir nepārprotami jānorāda mūsu turpmākajā stratēģijā.

Es esmu ņēmis vērā aicinājumu izstrādāt jauno rīcības plānu 2011.–2015. gadam un ar prieku varu jums paziņot, ka Komisija jau ir sākusi darbu šajā virzienā. Mūsu mērķis ir izstrādāt jauno stratēģiju dzīvnieku labturības jomā, kura pamatosies uz holistisku pieeju, ņemot vērā ES ražotāju kopējās izmaksas un labturības pasākumu ietekmi uz viņu konkurētspēju.

Kā minēts ziņojumā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā ir uzsvērta nepieciešamība veltīt pienācīgu uzmanību visu dzīvnieku aizsardzībai. Interesants ir arī ierosinājums pieņemt vispārēju dzīvnieku labturības likumu. Šāds likums varētu būt pamatojums turpmākām iniciatīvām attiecībā uz tiesību aktu izstrādi, patērētāju informēšanu, izglītību un standartu paaugstināšanu.

Es atzinīgi vērtēju arī atbalstu dzīvnieku aizsardzības un labturības references centra Eiropas tīkla izveidei, kas ļaus ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sekmīgāk īstenot pasākumus dzīvnieku labturības jomā.

Es piekrītu jūsu viedoklim, ka, izstrādājot turpmāko stratēģiju, ir rūpīgi jāizvērtē tādi jautājumi kā izmaksas un konkurētspēja. Mums ir jānodrošina dzīvnieku labturības politikas atbilstība citām ES politikas jomām, ņemot vērā mūsu priekšlikumu par vispārējo ilgtspēju globālā mērogā.

Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka ES budžetam ir jāatbilst mūsu mērķiem, nodrošinot pietiekamu finansējumu pētniecībai, kā arī jaunu tehnoloģiju un metožu ieviešanai dzīvnieku labturības jomā. Tajā ir arī uzsvērta nepieciešamība piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai veiktu pienācīgu uzraudzību un atbalstītu ES ražotājus.

Kā jau es teicu, Komisija atzinīgi vērtē visas šīs idejas, kas liecina par to, ka jautājums par dzīvnieku labturību ir viena no ES darba kārtības prioritātēm. Komisija ir paredzējusi iepazīstināt ar jauno ES stratēģiju dzīvnieku labturības jomā 2011. gadā.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas. Balsojums notiks pēc divām nedēļām gaidāmajā sesijā Briselē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Dzīvnieku labturība ir ļoti svarīgs jautājums. Kā ieteikts Paulsen kundzes ziņojumā, ir stingri jāpiemēro šajā jomā spēkā esošie Eiropas tiesību akti. Mums ir arī jānodrošina, lai ES apstiprinātie dzīvnieku labturības standarti tiktu piemēroti attiecībā uz Eiropas teritorijā ievestajām precēm. Patiesi, mūsu lauksaimniekus un Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari nedrīkst sodīt laikā, kad tiem ir radušies papildu izdevumi, lai izpildītu ES prasības. Dzīvnieku labturības standartiem ir jābūt cieši saistītiem ar Eiropas tirdzniecības politiku, mūsu darba vietu aizsardzību, kā arī ar faunas pārvaldību saistīto medību praksi, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības līdzsvaru. Turklāt es vēlētos iebilst pret dzīvnieku aizsardzības un labturības references centra Eiropas tīkla izveidi. Tā kā es biju referente ziņojumam „Par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība”, man ir labi zināmas problēmas, kas saistītas ar tādu aģentūru izveidi, kurām trūkst vispārējas saskaņotības. Šis jautājums, ar kuru nodarbojas starpiestāžu darba grupa aģentūru jautājumos, ir jāatrisina, pirms tiek izvērtēta jebkādas jaunas aģentūras izveides iespēja.