Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis - Strasbūra

25. KLP vienkāršošana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Richard Ashworth ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par KLP vienkāršošanu (COM(2009)0128 – 2009/2155(INI)) (A7-0051/2010).

  Richard Ashworth, referents. – Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mēs esam sākuma posmā debatēm par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2012. gada. Šajā ziņojumā es esmu ierosinājis dažus reformētās kopējās lauksaimniecības politikas vispārīgos principus. Nav šaubu, ka lauksaimniecības politika ir jāmaina. Tā ir jāmaina, lai atspoguļotu ne tikai pašreizējos, bet arī turpmāk risināmos jautājumus.

Tie ir tādi jautājumi kā nodrošinātība ar pārtiku, tirgus nestabilitāte, klimata pārmaiņas, kā arī nepieciešamība attaisnot cerības attiecībā uz sabiedrisko labumu nodrošinājumu. Tādēļ nav šaubu, ka kopējā lauksaimniecības politika ir jāmaina, lai atspoguļotu šīs problēmas, tomēr ir skaidrs, ka ir jāmaina arī veids, kādā tiek piemēroti tās noteikumi.

Izstrādājot reformētās kopējās lauksaimniecības politikas vispārīgos principus, es apzināti nesniedzu padziļinātu izklāstu, jo tam ir paredzēti turpmākie ziņojumi. Tomēr es esmu izvērsis divus galvenos jautājumus. Pirmkārt, kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkāršākai, taisnīgākai un pārredzamākai, un, otrkārt, ir jāmaina šīs politikas kultūra, jo reformētajai politikai ir jābūt vairāk orientētai uz rezultātiem un mazāk apgrūtinātai ar pārmērīgu reglamentāciju.

Es esmu aplūkojis četrus veidus, lai mazinātu birokrātisko slogu lauksaimniekiem. Pirmkārt, mums ir jānodrošina, lai nozarei izvirzītās prasības būtu atbilstīgas riska novērtējumam. Otrkārt, mēs varētu saskaņot pārbaužu standartus un novērst šo standartu un nozarei nepieciešamo procedūru dublēšanos. Treškārt, šajā nozarē ir jāatļauj pēc iespējas lielāka pašsertifikācija, un, ceturtkārt, mums ir jānodrošina, lai lauksaimniecības uzņēmumiem uzliktie naudas sodi atšķirībā no pašreizējiem vienotas likmes naudas sodiem būtu proporcionāli pārkāpuma apmēram, jo īpaši gadījumos, kad lauksaimnieks pārkāpumā nav vainojams.

Manuprāt, vienam no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem ir jābūt atbalsta sniegšanai visai nozarei, lai tā varētu pielāgoties šīm jaunajām problēmām un tās risināt. Lai to panāktu, mums ir jāmaina kopējās lauksaimniecības politikas kultūra. Šai politikai ir nepieciešama elastīgāka, mazāk stingra pieeja, kā arī regulāra konsultēšanās ar lauksaimniecības nozares ieinteresētajām personām, jo īpaši tāpēc, lai labāk novērtētu ierosinātā regulējuma ietekmi. Tai ir arī jābūt vieglāk interpretējamai. Reformētajai kopējai lauksaimniecības politikai ir jāspēj publiski apliecināt šīs nozares spēja nodrošināt sabiedriskos labumus. Tāpat ir jārod veidi, lai samazinātu lauksaimniecības nozares izmaksas, kuras rodas, nodrošinot atbilstību KLP prasībām, un visbeidzot — šai politikai ir jānodrošina efektīva un taisnīga nozares pārvaldība.

Šajā ziņojumā ir izklāstīti vairāki veidi, kā panākt visu iepriekš minēto.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Lauksaimniekiem uzliktais lauksaimniecības pārvaldības slogs nešaubīgi ir jāmazina, un referenta izklāstītās metodes ir vērtējamas ļoti atzinīgi. Daži lauksaimnieki ir teikuši, ka viņi jūtas kā noziedznieki, cīnoties ar neskaitāmajiem administratīvajiem dokumentiem, lai izpildītu visus noteikumus. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkāršākai.

Jāatzīst arī, ka laikā, kad tirgū notiek arvien vairāk izmaiņu un mazinās ES importa aizsardzība, nākotnē tirgum būs nepieciešami gan administratīvie, gan regulatīvie mehānismi, piemēram, uzskaites sistēmas un iespējamie eksporta veicināšanas pasākumi.

Ir skaidrs, ka šo sistēmu saglabāšanas veids nevar būt vienkāršs. Jo īpaši tad, ja runa ir par tādu produktu kā piens, mums ir jāizstrādā kvotu sistēmai līdzvērtīga regulējuma sistēma, pretējā gadījumā ražošana mazāk labvēlīgajos apgabalos nebūs iespējama.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Es apsveicu referentu, jo lieliski ir ne tikai viņa priekšlikumi, bet arī pati pieeja. Lielisks šis ziņojums ir tādēļ, ka tā mērķis ir turpmāk sniegt atbalstu tiem, kuri aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību, proti, zemes apsaimniekotājiem. Es atzinīgi vērtēju arī punktu, kurā runa ir par to, ka turpmāk kopējā lauksaimniecības politikā būtu svarīgi novērst nozaru un arī citus izkropļojumus, un šeit es atkal gribētu uzsvērt diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai ne tikai tiktu vienkāršoti Kopienas noteikumi, bet fakts, ka ļoti daudz ir atkarīgs no tā, kā tie tiek īstenoti dalībvalstīs. Ļaujiet man minēt tipisku piemēru. Pirms diviem gadiem Padome pieņēma regulu, ar ko nosaka prasības attiecībā uz obligātu elektronisko identifikāciju nokaušanai paredzētām aitām un kazām, kuras nav sasniegušas 12 mēnešu vecumu. Nabadzīgāko dalībvalstu gadījumā, kad valsts nav spējīga sniegt atbalstu, šāda prasība vienīgi vairoja nozares nabadzību, nostādot to bezcerīgā situācijā. Šis ir vēl viens piemērs tam, kā pārmērīga kopējās lauksaimniecības politikas reglamentācija un birokrātija var nodarīt nopietnu kaitējumu, un ir vēl viens iemesls, kas apliecina Ashworth kunga, Dorfmann kunga un Le Foll kunga ziņojumu nozīmību.

  Herbert Dorfmann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ashworth kungs! Paldies jums par lielisko ziņojumu. Kopējā lauksaimniecības politika ir veiksmīga politika, tomēr dažreiz mēs šo veiksmi aizēnojam ar pārmērīgu birokrātiju. To var teikt gan par pirmo, gan arī otro lauksaimniecības politikas pīlāru. Tomēr tas īpaši attiecas uz mazajām saimniecībām, kurām birokrātijas slogs bieži vien ir nesamērīgs ar naudas izteiksmē gūto rezultātu.

Veicot lauksaimniecības politikas reformu, mums ir jāapsver iespēja izstrādāt noteikumus mazajiem ražotājiem un piemērot vienkāršākas metodes attiecībā uz tām saimniecībām, kurām daudzajās budžeta sadaļās mēs bieži vien atvēlam tikai dažus simtus vai dažus tūkstošus eiro, vienlaikus neaizmirstot par mūsu mērķiem un neradot neskaidrības attiecībā uz subsīdiju piešķiršanu. Tas ir iespējams, un mums tas ir jāpanāk.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Richard Ashworth kunga ziņojumā par KLP vienkāršošanu ir izteikti lieliski priekšlikumi. Šā ziņojuma liels nopelns ir tas, ka tajā risinātie jautājumi tiek izklāstīti no lauksaimnieku viedokļa. Protams, ir svarīgi arī tas, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izlietota iespējami likumīgā veidā. Tomēr šis ziņojums ir tikai līdzeklis, nevis procesa beigas. Tā mērķis ir panākt visu uzdevumu izpildi šīs nozares politikā. Lauksaimniecības padomes bieži jauc šīs divas lietas un tas kavē mērķa sasniegšanu. Turpmāk ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Pašreizējās subordinācijas kultūras starp klientiem, lauksaimniekiem un valsts amatpersonām vietā mums ir vajadzīga sadarbības kultūra. Komisijai ir arī jāizstrādā regulējums, ar kuru lauksaimniecības padomēm tiktu noteikts pienākums nodrošināt kompensācijas, kā arī jāparedz sankcijas gadījumos, ja šo iestāžu vainas dēļ tiktu apdraudētas lauksaimnieku intereses. Mums ir jānodrošina, lai tiem, kuriem ir šāda iespēja, būtu tiesības vērsties neatkarīgā tiesā. Ungārijā tas vēl nav iespējams.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana ir laba doma, un ir grūti iedomāties, ka to kāds varētu noliegt. Vienkāršošana nozīmē daudzo pārbaužu skaita samazinājumu, administratīvo izmaksu ierobežojumu un to uzkrāšanu lauksaimnieku vajadzībām. Tas patiesi ir lieliski.

Tomēr es vēlos uzsvērt divus aspektus, kuriem būtu nepieciešama atšķirīga pieeja. Pirmkārt, atsevišķās ražošanas jomās (tabaka, apiņi un tamlīdzīgi specifiski ražojumi) ir grūti vienkāršot atbalsta instrumentus. Otrkārt, ir jāsaglabā ražošana mazāk labvēlīgos apgabalos, kuros ražošanas atbalstam ir nepieciešami ļoti īpaši instrumenti, kā to jau minēja iepriekšējais runātājs. Es piekrītu autora viedoklim, ka kopējai lauksaimniecības politikai turpmāk ir jābūt saprotamai un pārredzamai, bet tai ir jābūt arī efektīvai, savukārt efektivitāte ne vienmēr ir savienojama ar vienkāršību.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkāršākai, pārredzamākai un vieglāk saprotamai. Tas ir referenta Ashworth ziņojuma galvenais vēstījums, un tas ir pareizs.

Mūsu ziņojuma mērķis ir mudināt komisiju pastiprināt centienus būtiski vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Tādējādi mūsu lauksaimnieki ietaupītu daudz naudas un laika, kā arī palielinātos sabiedrības atbalsts KLP.

Mūsu lauksaimnieki beidzot varētu vairāk pievērsties savam darbam, proti, pārtikas ražošanai. Tādēļ es vēlētos, lai kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana būtu Parlamenta un Komisijas ilgtermiņa uzdevums.

  Andris Piebalgs, komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! KLP vienkāršošana un labāks regulējums ir Komisijas prioritātes. Es vēlos pateikties referentam Ashworth par izcilo ziņojumu šajā samērā sarežģītajā un problemātiskajā jomā.

Komisija pilnīgi piekrīt, ka KLP vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana būtu īpaši lauksaimnieku interesēs, jo tādējādi viņi varētu veltīt vairāk laika galvenajām lauksaimnieciskajām darbībām. Komisija atzinīgi vērtē iesniegto ziņojumu, jo tajā ir risinātas galvenās Eiropas lauksaimnieku problēmas, kā arī ietverti jauni ieteikumi Komisijai un izklāstīti novērojumi par to, kā vienkāršot KLP.

Pēdējo gadu laikā Komisija ir guvusi ievērojamus panākumus KLP vienkāršošanā. Es gribētu minēt vienu piemēru, proti, Stoiber kunga vadīto grupu, kas gatavo priekšlikumus par to, kā mazināt administratīvo slogu, nepārprotami norādot, ka Komisijas veikto vienkāršošanas pasākumu dēļ birokrātijas slogs lauksaimniekiem ir ievērojami mazinājies. Tomēr vienkāršošana ir process, kurš 2010. gadā vēl turpināsies.

Turklāt ir sācies apspriežu process par turpmāko kopējās lauksaimniecības politiku. Mēs jau esam sākuši sabiedrisko apspriešanu, un tas nozīmē, ka mums visiem būs kopā jāstrādā, lai rastu efektīvus veidus, kā mazināt administratīvo slogu, saglabājot augstu ES finanšu interešu aizsardzības līmeni un vienlaikus nodrošinot lauksaimniecības efektivitāti. Šajā procesā es gribēt brīdināt par vienu vēlmi, un es minēšu tikai vienu piemēru. Dažreiz vienkāršošana nedrīkst notikt uz to problēmu rēķina, ar kurām mēs varam saskarties. Kā piemēru šeit varētu minēt izsekojamību. Pēdējos gados situācija šajā ziņā ir bijusi mierīga, bez lieliem skandāliem vai epidēmiju uzliesmojumiem, tomēr vienlaikus, izsekojamībai ir būtiska nozīme. Mums no tās nevajadzētu atteikties, jo mums nav bijušas krīzes. Manuprāt, visā vienkāršošanas procesā mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs nedrīkstam aizmirst pagātnes pieredzi un to, kādēļ konkrētie noteikumi tika pieņemti. Tādēļ Komisija turpinās darbu pie šā procesa, un mēs būsim ļoti piesardzīgi, lai neaizmirstu pagātnes pieredzi.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc divām nedēļām gaidāmajā sesijā Briselē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Jaunās sistēmas pamatā ir jābūt konkrētiem mērķiem un objektīviem kritērijiem. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi samazināt maksājumu atšķirību dažādās dalībvalstīs. Maksai par preču pārvadāšanu, kā arī lauksaimniecības mašīnu un mēslošanas līdzekļu cenām un ar darbu saistītām izmaksām daudzās valstīs ir līdzīgi griesti. Lai konkurences apstākļi vienotā ES tirgū būtu līdzvērtīgi, vienādam, vai vismaz salīdzināmam ir jābūt arī galveno tiešo maksājumu līmenim. Ir pienācis laiks, lai citās ekonomikas nozarēs spēkā esošie principi stātos spēkā arī lauksaimniecības nozarē. Nedrīkst aizmirst arī to, ka jaunajām dalībvalstīm ir nepieciešams ievērojams līdzekļu apjoms, lai atbalstītu lauksaimniecības nozares modernizāciju un pārkārtošanu, kā arī lai panāktu piecpadsmit „vecās” dalībvalstis.