Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.  Gaisa satiksmes pārtraukšana Eiropā (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par gaisa satiksmes pārtraukšanu Eiropā.

Kā mums visiem zināms, Eiropas iestāžu izpildvarai ir jāpieņem lēmumi attiecībā uz tuvākajām dienām. Tas, protams, būs Komisijas un Ministru padomes uzdevums. Kā zināms, gan Komisija, gan Padome pie tā strādā vismaz kopš svētdienas, bet mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem arī ir savi pienākumi. Tie saistīti ar ilgtermiņa pasākumiem, reaģējot uz pašreizējo krīzi. Mēs vēlamies, lai iesaistītos parlamentārās komitejas. Mums ir arī jādomā par to, kā reaģēt uz pašreizējo situāciju sesijas sanāksmē Briselē. Varbūt mēs reaģēsim ar rezolūciju. Es runāju par dažādiem veidiem, kā reaģēt. Es gribētu lūgt jūs visus runās pievērst uzmanību arī tam, kā Parlaments var palīdzēt atrisināt pašreizējās problēmas. Tās, pirmkārt un galvenokārt, ir mūsu pilsoņu, Eiropas iedzīvotāju, problēmas. Mums, protams, ir grūti nokļūt Strasbūrā un Briselē, bet tā ir mūsu problēma, un mēs to noteikti neuzsveram. Mums vajadzētu sagatavoties, lai apspriestu to, kā risināt eiropiešu problēmas situācijā, kad gaisa satiksme ir paralizēta. Vissvarīgākais jautājums ir tas, ko mēs, deputāti, varētu darīt tuvāko nedēļu laikā, lai uzlabotu situāciju. Tomēr, tā kā pirmajās stundās un dienās lielākā atbildība gulstas uz izpildvaru, es vēlētos pateikties gan Padomes, gan Komisijas pārstāvjiem par to, ka viņi ir ar mums.

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, kā visiem zināms, gaisa transports būtībā ir absolūti stratēģisks. Tas ietekmē sabiedrību, tās ikdienas dzīvi un tiesības uz brīvu pārvietošanos — kas ir pamattiesības —, un tam neapšaubāmi ir izšķiroša ietekme uz ekonomisko aktivitāti.

Ja ir problēmas ar gaisa transportu, kad tas tiek pārtraukts, skarot vairāk nekā vienu valsti, gaisa transporta stratēģiskais raksturs kļūst vēl acīmredzamāks, un kaitējums ir lielāks.

Ja, kā šajā gadījumā, tas ietekmē lielāko daļu Eiropas Savienības dalībvalstu, problēma kļūst ļoti nopietna, un patiešām ir krīze. Tā, protams, ir negaidīta un vēl nebijusi krīze, kas ir jārisina atbilstošā veidā. Turklāt paradokss ir tas, ka mums ir jārisina jautājums, kurā Eiropas Savienībai kā tādai nav daudz pilnvaru, faktiski mazāk nekā tai ir attiecībā uz citiem jautājumiem, bet tik un tā tai ir jāreaģē un jārīkojas.

Šajā gaisa satiksmes krīzē Eiropā ir izveidojušies vienlaicīgi divi apstākļi: maksimāla līmeņa nopietnība — krīze ir ļoti nopietna —, bet arī zema tiesībspēja un rīcībspēja Eiropas Savienībai šajā jomā rīkoties uzreiz. Šī ir situācija, kurā no Eiropas Savienības viedokļa darboties nav viegli. Neraugoties uz to, mēs esam rīkojušies un reaģējuši.

Te es nonāku pie mana paziņojuma otrās daļas: kādi pasākumi šajā gadījumā ir veikti. Pirmkārt, dalībvalstu lidostu iestādes piemēroja spēkā esošo protokolu, ņemot vērā Vulkānisko pelnu konsultatīvā centra Londonā izstrādāto karti, kas attēlo vulkānisko pelnu ietekmi. Tas bija zinātnisks novērtējums, un, pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka gaisa telpa būtu automātiski jāierobežo lidojumiem. Tas tika izdarīts vispirms, un tas tika darīts ar vislielāko piesardzību, drošību un minimālu risku, pamatojoties uz šo pirmo Eirokontroles ieguldījumu, kura pamatā savukārt bija tas, ko teica Vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs Londonā, kas izveidots pirms daudziem gadiem.

Protams, šī situācija nepārprotami attiecās ne tikai uz dalībvalstīm, un tādēļ Eiropas Savienība un tās iestādes ķērās pie darba jau no paša sākuma. Precīzāk sakot, pēdējo dienu laikā notika vairākas tehniskas sanāksmes, līdz beidzot vakar transporta ministri pieņēma politisku lēmumu.

Nedēļas nogalē Padome, Spānijas prezidentūra, Komisija — jo īpaši komisārs Kallas, kam es pateicos par atsaucību un spraigo darbu visā šajā laikposmā, — un Eirokontrole ir strādājuši, lai sagatavotu daudz precīzāku un atbilstošāku rīcību šajā situācijā, kas jau bija sākusi veidoties par ieilgušu krīzi ar ļoti nopietnu ietekmi visā Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Pēdējo dienu laikā veiktā darba rezultātā Eirokontrole izdeva ieteikumu, kas vispirms tika vienprātīgi pieņemts vakar Briselē notikušajā Eirokontroles, Komisijas, Padomes, lidostu pārvaldes iestāžu, gaisa satiksmes organizāciju un visu iesaistīto nozaru sanāksmē attiecībā uz nepieciešamību, lai ar šodienu būtu trīs Eirokontroles noteiktas vulkāna ietekmes zonas. Pirmā zona būtu vislielākā pelnu blīvuma zona, kurā lidojumi tiktu absolūti ierobežoti, pilnīgi aizliegti; otrā zona gluži pretēji būtu zona, kurā nav nekādu pelnu, un tādēļ lidojumiem nav ierobežojumu, bet trešā būtu starpzona, kurā ir zems pelnu blīvums un kurā līdz ar to lidojumi būtu atļauti bez jebkāda riska. Valsts iestādēm, sākot no šodienas, saskaņotā veidā zona būtu jāpārbauda, ņemot vērā Eirokontroles katru dienu un pastāvīgi, ik pēc sešām stundām piegādātos datus, lai izlemtu, vai ir jānosaka gaisa koridori vai zonas, kurās lidojumi būtu atļauti.

Šo Eirokontroles ierosināto tehnisko ieteikumu vakar vienprātīgi pieņēma Eiropas Savienības 27 valstu valdības, tādējādi piešķirot tam Eiropas līmeņa uzmanību un Eiropas līmeņa pieeju pašlaik vajadzīgajam. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienība pieņem lēmumu un tādēļ ierosina, lai dalībvalstis rīkotos šādā veidā. Ņemot vērā Eirokontroles priekšlikumu, Eiropas valstu valdības un Komisija vienprātīgi vienojās rīkoties šādā veidā.

Drošība tāpēc ir saglabāta kā prioritāte. Šajā jautājumā nav vietas kompromisam, kā šīs nedēļas nogalē teica komisārs Kallas, un tāpēc ir zona, kurā ir aizliegums, vienošanās par pilnīgu lidojumu aizliegumu. Mēs iegūsim daudz precīzāku priekšstatu par reālo risku no visiem datiem, kurus gatavojas izmantot Eirokontrole, — ne tikai no Londonas, bet arī no testiem, kas tiek veikti ar testa lidmašīnām bez pasažieriem, kā arī no datiem, ko sniegs valsts iestādes, lidmašīnu dzinēju detaļu ražotāji un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra Ķelnē. Visi šie dati būs jāņem vērā, nosakot zonas, par kurām vakar vienojās transporta ministri Spānijas prezidentūras sasauktajā Padomes ārkārtas sanāksmē.

Tāpēc, salīdzinot ar līdz šim izmantoto, tas ir jauns, dinamiskāks un precīzāks modelis, kas pamatojas, pirmkārt, uz zinātniskiem datiem, otrkārt, uz Eirokontroles tehnisko lēmumu un, visbeidzot, uz dalībvalstu lēmumu par starpposma zonu, attiecībā uz kuru tas ir jāsaskaņo.

Savukārt, priekšsēdētāja kungs, Transporta ministru padome vakar pauda ļoti skaidru nostāju, ka dalībvalstīm vajadzētu darīt visu iespējamo, lai sabiedrībai būtu pieejami pēc iespējas vairāk alternatīvu transporta veidu, ar ko atrisināt ļoti nopietnas situācijas, kas ietekmē Eiropas iedzīvotāju un citu iedzīvotāju mobilitāti. Viņi ir aplūkojuši arī šīs situācijas ārkārtīgi nozīmīgās ekonomiskās sekas — kā komisārs Kallas izskaidros — darba grupā, kuru vada Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, komisārs Kallas, komisārs Almunia un komisārs Rehn, kuri nākamnedēļ gatavojas iesniegt ziņojumu par visiem ekonomiskajiem aspektiem. Visbeidzot, pēc iespējas drīzāk tiks rīkota vēl viena Transporta ministru padome, lai apspriestu visus šos jautājumus.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, ir pieņemts lēmums, kas nozīmē Eiropas perspektīvā saskaņotu Eiropas pieeju tam, kas notiek, ņemot vērā drošību un nepieciešamību pēc iespējas efektīvāk un precīzāk pieņemt lēmumus par lidojumiem, aizsargājot pilsoņu tiesības. Es ļoti priecājos, priekšsēdētāja kungs, Buzek kungs, ka Eiropas Parlaments šajā jautājumā ir ierosinājis detalizētu diskusiju. Faktiski šīs debates nozīmē, ka jums noteikti ir refleksi rīkoties nekavējoties, kā pienākas Parlamentam, kas pārstāv Eiropas tautas, un ka jūs, domājot ilgtermiņā, varat apsvērt, kādas darbības ir jāveic, reaģējot uz šo pilnīgi neparedzēto, pavisam jauno krīzi, kura neparasti un ārkārtīgi nopietni ietekmēja Eiropas iedzīvotāju dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos apliecināt Ministru padomei un Spānijas prezidentūrai, un, lūdzu, pastāstiet viņiem to, ka Eiropas Parlaments jebkurā laikā ir gatavs sadarboties un ka mēs esam atvērti apspriest šos jautājumus komitejā. Mēs labprāt uzņemsim Eiropas Komisijas un Padomes pārstāvjus un apspriedīsim šīs problēmas. Mēs vēlamies iesaistīties šajā procesā. Mēs esam no dažādiem Eiropas Savienības reģioniem, mēs tikām ievēlēti tiešās vēlēšanās un esam atbildīgi par Eiropas Savienības iedzīvotājiem, un tāpēc mūsu līdzdalība ir būtiska. Mēs esam tai gatavi. Protams, mēs varam darīt tikai to, ko var darīt likumdošanas iestāde. Mēs nevaram pieņemt izpildvaras lēmumus, bet mēs vēlamies palīdzēt gan Komisijai, gan Padomei. Mēs labprāt to darīsim. Tieši tāpēc mums ir šī diskusija.

 
  
MPphoto
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti priecīgs iesniegt Parlamentam ziņojumu par pasākumiem, kurus veikusi Komisija attiecībā uz Eijafjallajekulla vulkāna izvirduma radītajām Eiropas gaisa telpas krīzes sekām. Parlaments zinās, ka 84 000 lidojumu ir atcelti, ietekmējot tūkstošiem pasažieru.

Kā jums zināms, Eirokontrole pēc mūsu iniciatīvas pirmdien no rīta sasauca telefonkonferenci, un Komisija vakar pēcpusdienā aktīvi piedalījās ārkārtas Transporta ministru padomē. Manuprāt, pēc šīs padomes ir jāpaziņo četri galvenie vēstījumi.

Visi transporta ministri atbalsta koordinētu Eiropas reakciju uz krīzi. Attiecībā uz šādām problēmām, kuras gaisa telpu ietekmē globāli, risinājumi valstu līmenī nav efektīvi. Jāuzsver, ka starp transporta ministriem bija ļoti izteikts sadarbības gars, un mums bija vairākas telefona sarunas, kurās visi atzina, ka ir gatavi uzņemties atbildību un sadarboties.

Otrais svarīgais jautājums ir tas, ka drošība ir pirmajā vietā. Attiecībā uz drošību nevar būt kompromisu. Tai ir un paliek galvenā nozīme. Mums saviem iedzīvotājiem ir jānodrošina visaugstākie drošības standarti.

Trešais princips ir tas, ka ministri vienojās atvērt Eiropas gaisa telpu pakāpeniski un koordinēti, vienlaikus nodrošinot drošību. Tas sākās šorīt plkst. 8.00 ar Eirokontroles starpniecību. Šajā lēmumā, pamatojoties uz piesārņotības pakāpi, ir noteiktas triju veidu zonas. Pirmā no šīm zonām atrodas emisiju centrā, kur tiks saglabāts pilnīgs darbības ierobežojums, ņemot vērā, ka nav iespējams garantēt drošību.

Otrajā zonā principā gaisa satiksmes sadarbība nav traucēta, lai gan pelnu klātbūtne vēl ir. Šī zona būs jāapstiprina, un dalībvalstu iestādēm jāpieņem saskaņoti lēmumi par darbību.

Trešo zonu pelni neietekmē, tādēļ nekādu ierobežojumu jebkādu veidu darbībām nav. Eirokontrole valstu iestādēm ik pēc sešām stundām nodrošina kartes ar attiecīgo informāciju.

Ceturtkārt, veicot šos pasākumus, mēs galu galā paredzam īstenot vienotās Eiropas gaisa telpas programmu un jo īpaši tīkla vadītāja funkcijas. Es zinu, ka pēc vienotās Eiropas gaisa telpas veiksmīgās otrās dokumentu paketes pagājušā gadā varu rēķināties ar lielu Parlamenta atbalstu.

Jums ir zināms un ministrs minēja, ka ir organizēta darba grupa — komisāru grupa, lai apspriestu valsts atbalsta jautājumus. Vakar es runāju ar aviosabiedrību pārstāvjiem un viņi teica, ka viņi vienkārši vēl nav gatavi izvērtēt savus zaudējumus. Ņemot vērā visas ekonomiskās sekas, viņiem galvenais jautājums ir atsākt lidojumus. Vissvarīgāk ir izstrādāt modeli lidojumu atsākšanai. Mums nevajadzētu krist panikā par valsts atbalstu un citiem pasākumiem, lai palīdzētu gaisa transporta nozarei.

Pasažieru tiesības ir vēl viens svarīgs jautājums, un mums ir jāpiemēro pasažieru tiesību īstenošana. Noteikumi ir labi. Ikviens piekrīt viedoklim, ka noteikumi ir labi. Jautājums ir par izpildi, kas atkal ir dalībvalstu rokās. Mums patiešām vajadzētu virzīt to uz priekšu un apsvērt vairākas idejas par to, kā labāk piemērot noteikumus.

Es tagad gribētu komentēt to, kas, manuprāt, ir apzināts mēģinājums radīt jucekli — kam kas ir jādara, kas ko ir izdarījis un kādi ir modeļi. Ir skaidrs, ka dažās valstīs tuvojas vēlēšanas un tā tālāk, bet pēc vulkāna izvirduma visi lēmumi pamatojās uz esošajiem modeļiem, par kuriem ir vienošanās, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Tas ir starpvaldību modelis, bet gaisa telpa ir valsts kompetencē. Komisija rīkojumus neizdod — ir noteikumi, kas attiecas uz mūsu valstu sistēmām, un es atkārtoju — mūsu modeļa pamatā ir esošā informācija un esošie novērtējumi. Nekā nepareiza šajā modelī nav. Mēs tagad varam domāt par to, kā šo modeli pārveidot. Mēs to sākām apspriest vakar. Teikt, ka Eiropas modelis ir pilnīgi neveiksmīgs, ir pilnīgi nepareizi. Tas bija un ir ārkārtas notikums. Šāda vulkāna izvirdums un pelnu mākoņa negaidīta izplatīšanās ir notikusi ļoti retos gadījumos pasaulē — tas nav kā sniegs vai kaut kas tamlīdzīgs, kas notiek bieži.

Jau nedēļas nogalē bija skaidrs, ka situācija kļūst par kaut ko ļoti ārkārtēju, un tās laikā mums bija vairākas diskusijas par to, kā risināt šo jautājumu. Teikt, ka transporta ministriem būtu bijis nekavējoties jāiejaucas, ir pilnīgi pretrunā mūsu izpratnei par to, kā Eiropā viss tiek organizēts. Šāda veida lēmumi ir neatkarīgu ekspertu un neatkarīgu struktūru ziņā. Es un ministrs López Garrido svētdien bijām Eirokontrolē, un es sazinājos ar visiem lielāko dalībvalstu transporta ministriem. Mēs bijām gatavi uzņemties atbildību un jautāt, kas mums būtu jādara, lai atrisinātu situāciju. Tomēr tie nevar būt patvaļīgi lēmumi, bet ir īpašas organizācijas kompetencē. Šajā organizācijā svētdien notika sanāksme, un mēs piedalījāmies tās apspriedē. Tās bija ļoti smagas diskusijas, jo izskatāmais jautājums bija saistīts ar cilvēku dzīvību.

Pirmdienas rītā notika ārkārtas Eirokontroles apspriede, kas vienojās par tā saucamo „brīvo zonu” modeli. Mēs bijām ļoti priecīgi, ka Eirokontrole bija gatava sadarboties. Atkārtoju, tas vispār nebija Kopienas kompetencē, bet notikumi ir pierādījuši, ka pieeja valstu līmenī ir novecojusi pieeja. Mums tagad noteikti ir spēcīgāks impulss izveidot vienotāku Eiropas pieeju šāda veida notikumiem un regulēt tos. Mums, protams, ir arī jānovērtē sekas un iznākums.

Galvenais, ko visi, tostarp aviosabiedrības, teica, ir tas, ka ir ļoti svarīgi atsākt lidojumus. Attiecībā uz pasažieriem vissvarīgākais ir, lai cilvēki varētu atgriezties mājās vai nokļūt galamērķī. Tas bija galvenais vakar risinātais jautājums.

Visu rezumējot — mēs ar Padomi un Eirokontroli intensīvi strādājam, lai uzraudzītu situāciju un, ja nepieciešams, pieņemtu jaunus lēmumus. Pašlaik paredzētais modelis ir diezgan piemērots, lai atsāktu lielāko daļu lidojumu.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, paldies Komisijai un Padomei par informāciju, kuru mums sniedzāt par krīzi Eiropas aviācijā. Dažās pēdējās dienās ir kļuvis skaidrs, ka bez aviācijas ne tikai mūsu Parlaments sastopas ar grūtībām, bet arī Eiropas sadarbība un ekonomika piedzīvo milzīgas problēmas. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka šodien Parlamentā mums ir šīs ārkārtas debates. Pasažieri ir bezizejas situācijā, aviosabiedrības, ceļojumu nozare un uzņēmumi, kuri ir atkarīgi no gaisa satiksmes, cieš smagus zaudējumus, un tas viss nāk papildus ekonomiskajai krīzei.

Drošība ir īpaši svarīga. Lai par to nebūtu pārpratumu! Pasažieri ir jātransportē droši, bet ir skaidrs, ka mēs nebijām pietiekami gatavi šai ārkārtas situācijai. Gaisa telpas slēgšana pirmajā dienā bija ātra reakcija uz problēmu, kura mums Eiropā līdz šim bija sveša, —vulkānisko pelnu mākoni. Bet kas notika nākamo dienu laikā? Datoru modeļi parādīja, ka lidot nevajadzētu, bet testa lidojumi tika veikti bez jebkādām problēmām. Ļaujiet man atkārtot, ka, lai gan drošība, protams, ir pirmajā vietā, ir svarīgi, lai mēs no jauna atvērtu Eiropas gaisa telpu, pamatojoties uz faktiem un pareiziem pieņēmumiem. Ir nepieciešams veikt vairāk darba atbilstoši īpašajiem apstākļiem. Atzīstami ir tas, ka pirmie soļi tika veikti vakar, un mums tie ir ātri jāturpina. Mums ir jāsper izšķiroši soļi. Drošība ir pirmajā vietā, bet mums ir arī jānodrošina, ka mēs ļoti drīz atkal varam izmantot drošās zonas.

Turklāt mums ir nepieciešami strukturāli pasākumi. Arī Eiropas vienotā gaisa telpa, kura raisīja tik lielu pretestību dalībvalstu vidū, varētu palīdzēt mums vērst aviāciju efektīvāku.

Aviosabiedrības ir cietušas milzīgus saimnieciskos zaudējumus. Augstas izmaksas radās ne tikai, lai noregulētu gaisa satiksmi, bet arī tāpēc, ka bija jāsniedz palīdzība bezizejā nonākušajiem pasažieriem. Apdrošināšanas sabiedrības nesedz nekādus zaudējumus, un ir šaubas, vai mēs varam attaisnot visas izmaksas, kuras gulstas uz aviosabiedrību pleciem. Tāpēc es aicinu jūs izpētīt, kādi ir izraisīto izmaksu un zaudējumu apjomi un kādas kompensācijas, iespējams, būtu jāsniedz. Piemēram: izmaksas, kas radušās aviosabiedrībām, pamatojoties uz Eiropas direktīvu par pasažieru tiesībām, un kāda katastrofu palīdzība ir jāmaksā. Vai nav pašsaprotami pārliecināties, vai šo nepārvaramas varas apstākļu gadījumā mēs varētu to faktiski izmaksāt no Eiropas Savienības budžeta?

Komisār Almunia, jūs esat norādījis, ka jūs labāk dotu priekšroku valsts atbalstam, bet man jūs ir jābrīdina, ka mums ir jānovērš tas, ka dalībvalstis sponsorē savus nacionālos čempionus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs rīkotos saskaņoti Eiropas līmenī. Ne tikai valsts atbalsta programma, bet arī valsts atbalsta efektīva sniegšana. Tieši to es aicinu jūs nodrošināt.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka šajā krīzē ir cilvēciskais faktors, kas mums šodien noteikti ir jāapspriež. Daudzi cilvēki, desmitiem tūkstošu, ir bezizejas situācijā visā pasaulē un gaida, lai varētu atgriezties mājās. Uzskatu, ka mums šorīt vajadzētu padomāt par šiem cilvēkiem. Gandrīz visiem no mums, daudziem šā Parlamenta deputātiem iepriekšējās nedēļās ir bijusi līdzīga pieredze. Mēs esam priviliģēti Eiropas Parlamenta deputāti, kas var izmantot pieejamo infrastruktūru. Bet daudzi cilvēki ir iesprostoti tālos pasaules nostūros. Tie nespēj aizbraukt un tikt atpakaļ uz darbu, viņu bērni nevar apmeklēt skolu, jo nav spējuši atgriezties no brīvdienām, un tie ir iestrēguši bez izmitinājuma un naudas. Es gribētu vēlreiz teikt, ka es šorīt jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Es ceru, ka viņiem būs iespēja drīz nokļūt mājās.

Aviosabiedrības ir būtiski svarīgas ne tikai pasažieru transporta, bet arī preču transporta sistēmā. Finansiālie zaudējumi, kurus izraisa šis vulkāna izvirdums, ir ievērojami lielāki nekā tie, kurus izraisīja 2001. gada 11. septembra notikumi. Tāpēc es aicinu Komisiju ar elastīgu pieeju piešķirt valstu atbalstu apdraudētajām aviosabiedrībām, ja šāda veida atbalsts patiešām būtu jāsniedz.

Visbeidzot, mums ir jāapzinās, ka gaisa satiksme ir viena daļa ļoti neaizsargātajā Eiropas infrastruktūrā. Ja gaisa satiksme vairs nav iespējama, mēs neesam spējīgi atbilstoši kompensēt tās trūkumu. Tāpēc es uzskatu, ka projekts, kuru mēs sākām pirms 20 gadiem — Eiropas komunikāciju tīklu paplašināšana un jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu paplašināšana —, ir reāla un būtiska alternatīva un, kā mēs tagad redzam, alternatīva, kas ir būtiski svarīga mūsu ekonomikas izdzīvošanai. Ir svarīgi, lai mēs tagad to atzītu vēlreiz.

Mans kolēģis El Khadraoui kungs aplūkos citus šā jautājuma aspektus, bet es vēlētos pateikt tikai vienu. Mums vēl nav izdevies izveidot savstarpēju izmantojamību vilcieniem starp dažādām valstīm. Vācijas starppilsētu ekspresis nevar atvest Vācijas iedzīvotājus atpakaļ no Spānijas, tāpat kā Francijas ātrgaitas vilciens nevar braukt līdz Budapeštai. Tas nozīmē, ka mēs joprojām neesam tādā situācijā, kādu mums vajadzēja panākt. Lai gan mēs esam pieņēmuši attiecīgas rezolūcijas Parlamentā, manuprāt, mums nav vajadzīgi šādi pēkšņi periodiski darbības izrāvieni. To vietā mums ir jāpieņem noturīga, pastāvīga pieeja, liekot šīm jaunajām koncepcijām stāties spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Gesine Meissner, ALDE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Kallas, López Garrido kungs, šajā gadījumā mēs redzējām, ka daba patiešām ir spēcīgāka nekā jebkuras mūsu tehnoloģijas. Zināmā mērā mēs esam guvuši mācību. Tomēr tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka šī situācija mums ir parādījusi, ka mēs neesam panākuši tādu progresu Eiropā, kādu mums būtu vajadzējis panākt.

Jau 20 gadus mēs runājam par iekšējo transporta tirgu un Eiropas vienoto gaisa telpu. Tie, protams, nebūtu novērsuši vulkāna izvirdumu, bet, iespējams, būtu ļāvuši mums rīkoties efektīvāk un ātrāk.

Ilgu laiku mēs esam aicinājuši veidot vienotu Eiropas gaisa telpu, kuru koordinētu Eirokontrole, tomēr tā joprojām nav ieviesta. Tāpat, un šeit es piekrītu Schulz kunga teiktajam, mums joprojām nav savstarpējās izmantojamības dzelzceļa tīklā. Vēl aizvien nav iespējams nopirkt dzelzceļa biļeti no Ziemeļeiropas uz dienvidiem ceļojumam cauri visam kontinentam. Šajā gadījumā kļūst skaidrs arī tas, ka daudz kas mums ir uz papīra un ir apspriesti daudzi jautājumi, bet realitātē daudz kā no nepieciešamā trūkst.

Acīmredzami reakcija Eiropā bija neapmierinoša no iedzīvotāju viedokļa. Protams, situācija bija sarežģīta, un, protams, nevienas atsevišķas valsts ministrs nevarēja atvērt gaisa telpu, kad nāca brīdinājumi no institūta Londonā, ka lidot nav droši. Tajā pašā laikā neapmierinoši bija tas, ka netika veikti faktiskie mērījumi, izmantojot, piemēram, balonus, bet visi strādāja ar statistikas ekstrapolācijām. Daudzi Eiropas pilsoņi par to bija nokaitināti. Arī aviosabiedrību nostāja ir saprotama. Tās cieta finansiāli un būtu vēlējušās redzēt ātrāku reakciju.

Aviosabiedrības ir cietušas finansiālus zaudējumus, un, protams, ir ļoti svarīgi, lai pasažieri tiktu nogādāti mājās, cik drīz vien iespējams. Mums ir jāaizsargā viņu tiesības. Tomēr attiecībā uz pasažieru tiesībām Eiropā ir ļoti svarīgi, lai tiem būtu pieejamas transporta un ceļošanas iespējas. Tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mūsu transporta sistēmā Eiropā būtu gan aviosabiedrības, gan citas transporta iespējas, kuras pasažieri var izmantot. Tas nozīmē, ka mums ir būtiski apsvērt sīkāk, kā risināt šo situāciju, kā mēs varam sniegt atbalstu aviosabiedrībām krīzes laikā, kuru pašlaik jau izjūt transporta nozarē, un kā mēs varam saglabāt un nodrošināt Eiropas pilsoņu mobilitāti, kas ir nozīmīgs sasniegums.

Attiecībā uz zaudējumu kompensāciju nav jēgas vērsties pie vulkāna, jo, kā mums jau zināms, tā mēs nekur netiksim. Dabai ir savi likumi, bet mums ir jāmēģina reaģēt uz tiem Eiropas pilsoņu interesēs. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti labi, ka ir izveidota darba grupa Kallas kunga vadībā. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs turpināsim apspriest, kādus secinājumus nākotnei šajā krīzē izdarīt.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējās sešās dienās Eiropā ir notikušas būtiskas mobilitātes izmaiņas. Izšķirošais faktors šajā gadījumā nebija nopietns negadījums, pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām vai augstas aviācijas degvielas cenas. Šajā gadījumā daba pati spēlēja izšķirošo lomu.

Īslandes vulkāns atkārtoti parādīja cilvēcei dabas patieso spēku. Mums no tā ir jāgūst mācība nākotnei. Cilvēce nav un nekad nebūs visvarena. Ir pareizi, ka reakcija uz šo vulkāna izvirdumu nāca no Eiropas. Tā kā vulkāniskie pelni var izraisīt lidaparātu dzinēju apstāšanos, kā arī apgrūtināt redzamību caur lidmašīnas logiem, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija Eirokontrole pauda atbildīgu nostāju un pasažieru drošību noteica par galveno prioritāti.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā es vēlētos sirsnīgi pateikties Eirokontrolei, transporta ministriem, kuri atbalstīja Eirokontroli, un jo īpaši Vācijas transporta ministram Peter Ramsauer. Mēs atbalstām arī vācu pilotu arodbiedrību, lidotājus, kuri rīkojās ar lielāku atbildību nekā aviosabiedrību vadība, atsakoties lidot saskaņā ar vizuālajiem lidojumu noteikumiem Eiropas gaisa telpā, jo tie uzskata, ka tas būtu bezatbildīgi. Gaisa telpa vai nu ir, vai nav droša. Galu galā nav svarīgi, ar kādiem noteikumiem lidmašīnas lido vai ar kādiem noteikumiem tās avarē.

Tāpēc Zaļie vēlētos iespējami stingri nosodīt aviosabiedrības, kuras vēlējās dot priekšroku peļņai, nevis drošībai. Mēs aicinām atvērt Eiropas gaisa telpu tikai tad, ja riska nav vispār. Mēs aicinām politiķus nepadoties aviosabiedrību spiedienam un nenoteikt atbildību par drošību, piemēram, pilotiem.

Pēdējās pāris dienās mēs esam sākuši skaudri apzināties valstu un Eiropas transporta politikas trūkumus pēdējās desmitgadēs, kas ir bijusi atstāta novārtā un daudzos gadījumos joprojām ir novārtā, dzelzceļu sistēmā. Šī politikas joma ir bijusi vērsta tikai uz gaisa transportu. Katru gadu Eiropas aviosabiedrības no Eiropas nodokļu maksātājiem saņem 14 miljardus eiro, jo atšķirībā no dzelzceļa transportā izmantotās degvielas petroleja netiek aplikta ar nodokli. Tas rada aviosabiedrību pagaidu ienākumu zaudējumu perspektīvā.

Tomēr no šā visa mums ir jāizdara viens secinājums. Dzelzceļš ir ne tikai drošākais transporta līdzeklis; tas ir arī būtisks mobilitātes saglabāšanai un klimata pārmaiņu pārtraukšanai. Tāpēc es vēlētos pateikties visiem dzelzceļa uzņēmumiem Eiropā, kas ir palīdzējuši nogādāt pasažierus galamērķos.

Vulkāna izvirdums Īslandē ir brīdinājums mums visiem. Pašlaik pieredzētais ir transporta realitāte nākotnē. Tomēr transportam būs veiksmīga nākotne tikai tad, ja nepieciešamie pasākumi nebūs jāveic diennakts laikā. Tādēļ mēs aicinām visas Eiropas Savienības dalībvalstis mainīt valsts un starptautiskā transporta politikas prioritātes. Dzelzceļa transportam jābūt prioritātei ne tikai vārdos, bet arī finanšu darbībās, lai mums atkal nebūtu jāpiedzīvo tāda situācija kā šī.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen, ECR grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs atkal pārliecināmies, cik liela var būt laika apstākļu un klimata ietekme uz transportu. Ne īpaši liela vulkāna izvirdums notiek Īslandē, un gaisa satiksme daudzās Eiropas daļās tiek apturēta vairākas dienas. Manuprāt, tas ir tikai pareizi, ka mums šodien vismaz daļēji izdevās atsākt lidojumus. Es arī uzskatu, ka mums bija pamats to darīt un ka tas bija kaut kas, ko mēs varējām izdarīt, jo testa lidojumi parādīja, ka lidot var, lai gan acīmredzot tikai tik ilgi, kamēr redzamības nosacījumi būs tikpat labi kā pašlaik.

Tajā pašā laikā, manuprāt, mēs bijām pārāk stingri, slēdzot visu gaisa satiksmi uzreiz vienā paņēmienā. Mēs esam pārsteigušies, veicot salīdzinājumus ar KLM lidmašīnu, kas iekļuva Mount Redoubt vulkāna putekļos virs Aļaskas 1989. gadā, kā arī pārsteigušies, atsaucoties uz British Airways lidmašīnu, kas atradās vulkāna putekļu mākonī Indonēzijā 1982. gadā. Neaizmirstiet, ka abi šie lidojumi beidzās, putekļiem pilnīgi apņemot lidaparātu, kuri tikai neilgi pirms tam bija izvirduši no vulkāna, kurš atradās salīdzinoši netālu. Putekļu daļiņu blīvums un siltums šajos lidojumu gadījumos bija līmenī, kas nav salīdzināms ar pašreizējās situācijas apstākļiem.

Tādēļ es atbalstu pieeju, kurā ņem vērā vulkāna putekļu koncentrācijas atšķirības. Izmantojot šādu pieeju — kā mēs, šķiet, to darām —, ir tikai pareizi, ka mēs daļēji atveram gaisa telpu, protams, noteiktos koridoros un noteiktos augstumos. Šī atsākšana, manuprāt, ir izmisīgi nepieciešama, jo Īslandes pelni iztukšo mūsu aviosabiedrību kases. Manī neraisa bažas iespēja, ka dažas vājas aviosabiedrības varētu sabrukt šajā krīzē. Tomēr mēs nevaram pieļaut, ka sabrūk lieli un cienījami uzņēmumi, kas drošību izvirza pirmajā vietā. Pārāk daudz naudas un pārāk daudz darbavietu ir apdraudētas.

Turklāt mums ir jāstrādā ar reālistisku pieeju, kurā ņem vērā putekļu daļiņu koncentrāciju. Ir pareizi, ka gaisa telpa daļēji tiek atvērta šodien. Šādu pragmatisku pieeju mums vajadzētu piemērot arī turpmāk, lai mēs varētu panākt stabilu un vēl jo vairāk atbildīgu līdzsvaru starp drošību un ekonomiku.

 
  
MPphoto
 

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, aviācijas drošības iestāžu lēmums nepakļaut riskam pasažieru drošību bija pilnīgi pareizs, pat ja tas nozīmēja Eiropas gaisa telpas slēgšanu uz vairākām dienām un izraisīja finanšu zaudējumus aviosabiedrībām. Manuprāt, tas ir bezatbildīgi, ja aviosabiedrības aicina pilotus lidot uz savu risku. Ko faktiski šajā gadījumā nozīmē „uz savu risku”?

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija apsver iespēju piešķirt īpašu valsts atbalstu aviosabiedrībām, kuras citādi pašreizējās situācijas dēļ būs nopietnās finansiālās grūtībās. Mēs vēlāk runāsim par nodarbinātību Eiropas Savienībā. Ja ES un dalībvalstis varētu palīdzēt novērst vismaz to, ka situācija pasliktinās vēl vairāk, tad to darīt ir pareizi. Taču apmaiņā pret valsts atbalstu aviosabiedrībām ir jāuzņemas saistoši pienākumi nesamazināt darbinieku skaitu un nenogriezt algas. Tām ir arī jāgarantē, ka tās nesamazinās atvaļinājumu pabalstus un neatskaitīs samaksu par tām dienām, kurās darbinieki nespēja nokļūt darbā transporta situācijas dēļ.

Ir pēdējais laiks, lai Komisija izveidotu pastāvīgu kopēju Eiropas uzraudzības sistēmu aviācijas drošībai. Šī uzraudzības sistēma būtu īpaši paredzēta, lai novērstu sociālo dempingu. Es vēlētos visiem atgādināt par valsts piešķirto atbalstu bankām, kuras guva labumu no atbalsta, bet neīstenoja atbilstošu sociālo pieeju. Konkurence un peļņas gūšana nedrīkst būt svarīgāka par cilvēku dzīvību drošību.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, vulkāna izraisītā situācija ir vadīta gausi un neefektīvi. Pirmā reālā darba sanāksme notika vakar, pirmdien. Vulkāna izvirdums sākās ceturtdien no rīta, tādējādi, lai panāktu operatīvu lēmumu, bija nepieciešamas četras dienas.

Ir taisnība, ka daži ierobežojumi, iespējams, bija pārmērīgi, jo īpaši attiecībā uz drošību. Kāpēc gan aizliegt lidojumus Beļģijā, ja mākonis bija Norvēģijā? Kāpēc aizliegt viena virzuļa dzinēja lidmašīnām lidot 500 metru augstumā, ja pelni bija virs 8000 metriem?

Droši vien tika piemērots mums, lidotājiem, sen zināmais noteikums, proti, ka drošākais lidojums ir tas, kurā pilots ir bārā, bet lidmašīna — angārā. Tomēr tas nav veids, kā risināt ārkārtas situācijas, un tādēļ es uzskatu, ka, ņemot vērā pienākumu garantēt pasažieru un apkalpes drošību, šo pasākumu pieņemšana bija laba ideja, taču tie tika veikti pārāk vēlu pēc notikušā.

Tādēļ turpmāk mums būs jāņem vērā, pirmkārt, drošības prasības, kā arī prasības, kuras, precīzi ņemot vērā drošību, paredz nevis tikai nekritisku lidojumu aizliegumu, bet pasākumus, kas atspoguļo reālo situāciju, nevis statistisko situāciju, lai nozarē, kas ir būtiska visai tautsaimniecībai, mēs varētu novērst negatīvu ekonomisko seku atkārtošanos un tādu ietekmi, kādu 2001. gada 11 septembra uzbrukums atstāja ne tikai uz gaisa transporta nozari un tūrisma nozari, bet arī uz ekonomiku kopumā.

Tāpēc es aicinu rīkoties ātri, nopietni un pilnīgi pārzinot faktus.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Drošība ir svarīgāka par visiem pārējiem apsvērumiem. Mēs nevaram uzņemties risku par lidmašīnu, kas pilna ar pasažieriem piedzīvo dzinēja darbības traucējumus un, iespējams, tādēļ avarē apdzīvotā vietā. Es vēlētos visiem atgādināt par British Airways lidmašīnu, kas lidoja caur pelnu mākoni ceļā uz Jaunzēlandi 1982. gadā, un jo īpaši par KLM Boeing 747 nopietno starpgadījumu 1989. gadā, kas lidoja caur biezu vulkānisko pelnu mākoni. Abas lidmašīnas ar pūlēm izvairījās no katastrofas.

Cilvēka dzīvībai nav iespējams noteikt cenu. Es atbalstu lēmumu slēgt gaisa telpu šīs krīzes laikā un tādējādi nodrošināt, ka pilotiem nav jāuzņemas atbildība par viņiem uzticētajiem pasažieriem. Ir notikuši testēšanas un mērīšanas lidojumi, bet tikai līdz noteiktam augstumam un saskaņā ar vizuālajiem lidojumu noteikumiem. Šajos lidojumos nevarēja veikt reālu analīzi vai sasniegt nozīmīgu rezultātu.

Viens cits komentārs man ir par lidojumiem saskaņā ar vizuālajiem lidojumu noteikumiem, ka attiecībā uz KLM lidmašīnu pelnu mākonis nebija redzams. Daba mums māca cieņu un tajā pašā laikā skaidri nosaka globalizācijas robežas. Mēs visi ļoti apzināmies nopietnās finansiālās sekas. Tomēr cilvēka dzīvība ir daudz vērtīgāka par lietām. Tādēļ, ņemot vērā minētos gadījumus, es aicinu izturēties pret to ar pēc iespējas lielāku atbildību un piesardzību, tostarp attiecībā uz gaisa telpas sadalījumu trīs zonās.

 
  
MPphoto
 

  Mathieu Grosch (PPE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, López Garrido kungs, Kallas kungs! Šis lidojumu aizliegums saistās ar plašo drošības apspriešanu, kas ir bieži notikusi Parlamentā un kurā mēs, t.i., Parlaments, un, es uzskatu, arī Komisija esam teikuši, ka mēs varētu un mums vajadzētu ieviest noteikumus šajā jomā Eiropas līmenī, ja dalībvalstis to vēlētos. Šāda apspriešana mums bieži ir bijusi ne tikai attiecībā uz gaisa transportu, bet arī attiecībā uz dzelzceļu un citām jomām. Tāpēc mums šodien šis jautājums ir jāuzdod tām organizācijām, kuras uz to var atbildēt: pirmkārt, aviācijas iestādēm attiecīgajās valstīs un, protams, organizācijai, kura atbild par koordināciju Eiropas līmenī. Šī koordinācija ir notikusi ārkārtīgi veiksmīgi.

Manuprāt, galvenā prioritāte ir pasažieru drošība. Finansiālais aspekts ir mazāk svarīgs, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par to. Atsevišķas valstis izdarīja pareizo lēmumu. Es ceru, ka turpmāk lēmumus pieņems Eirokontrole un valstu aviācijas drošības iestādes, nevis atsevišķas aviosabiedrības, jo mēs atkal saskaramies ar ekspertiem, kuriem ir atšķirīgi viedokļi. Tādēļ mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem.

No ekonomikas viedokļa, tā, protams, ir katastrofa šai nozarei, kas pēc 11. septembra un ekonomiskās krīzes tagad pārdzīvo trešo krīzi. Tāpēc mums vajadzētu veikt pasākumus Eiropas, nevis nacionālajā līmenī un nodrošināt palīdzības paketes, kas būtu atbilstīgas visā Eiropā un nekropļotu tirgu, kā tas iepriekš bieži ir noticis. Atbalsts ir nepieciešams, bet ne tikai valsts līmenī.

Pasažieri pašlaik ir situācijā, kurā likums nenodrošina viņiem visu palīdzību, kuru viņi varētu gaidīt. Pamatoti mēs esam bieži apsprieduši šo jautājumu Parlamentā. Tomēr es pieņemu, ka aviosabiedrības un citi skartie uzņēmumi ļaus pasažieriem uzstāt uz tiesībām, kas tiem joprojām ir.

Manuprāt, nākotne ir vienotā Eiropas gaisa telpā. Es vēlētos norādīt, ka nākamajos divos gados mēs bieži apspriedīsim šo jautājumu Eiropas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Saïd El Khadraoui (S&D).(NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār! Manuprāt, ka šajā diskusijā ir trīs svarīgi faktori. Pirmkārt, atbalsts bezizejas situācijā nonākušajiem pasažieriem un viņu repatriācija, kas ir absolūti galvenā prioritāte visām iestādēm visos līmeņos. Šajā saistībā mēs varam piekrist, ka Eiropas Regula par pasažieru tiesībām ir nodrošinājusi ļoti daudziem no viņiem vismaz minimālu komfortu un atbalstu. Tomēr praksē — kā jūs to labi zināt — ir, protams, piedzīvotas dažas problēmas: haoss lidostās, informācijas trūkums utt. Tādēļ es atbalstu izpētes uzsākšanu Eiropas līmenī sadarbībā ar aviosabiedrībām un visām pārējām iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu, kā mēs varam palīdzēt šāda veida situācijās.

Turklāt es arī aicinu jūs izveidot darba grupu Komisijas un dalībvalstu līmenī, lai pēc iespējas efektīvāk organizētu repatriāciju. Es zinu, ka tas ir aviosabiedrību darbs, bet noteikti ir cilvēki, kas ir iesprostoti attālās vietās, kuriem kādu laiku būs jāgaida, lai atgrieztos mājās, pat ja gaisa telpa būs atvērta. Mums ir jāpievērš tam uzmanība.

Otrs svarīgs elements, otrā sadaļa, ja vēlaties, ir lidojumu aizlieguma procedūras ieviešana. Mēs atkal esam dzirdējuši lūgumus par lielāku sadarbību un lielāku Eiropas līmeņa koordināciju, un Eiropas vienotā gaisa telpa, uz ko atsauces jau ir bijušas, būs noderīga turpmāk. Ir taisnība, ka Eiropas Savienībai pašlaik nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru ne pār dalībvalstu gaisa telpu, ne pār Eirokontroli, tāpēc ir ļoti grūti pieņemt efektīvus un saskaņotus lēmumus.

Tomēr taisnība ir arī tas, ka līdz vakardienas vakaram mēs Eiropas līmenī faktiski izmantojām samērā konservatīvu matemātisku modeli. Būtībā šis modelis pamatojas uz sliktāko scenāriju, kas nozīmē, ka par nelielu daudzumu vulkāna putekļu signalizē kā par milzīgu mākoni, kad nepieciešams lidojumu aizliegums, kā tas bija. Jūs jau zināt, ka ASV izmanto citu modeli, tādu, kas attiecas uz lidojumu aizliegumu tikai tajā zonā, kas ir tieši virs vulkāna, un darbības riskus atstāj aviosabiedrību ziņā. Tas ir cits modelis. Modelis starp šīm divām galējībām, par ko jau ir panākta vienošanās — kurā ir trīs zonas —, ir labs modelis. Redzēsim, kā mēs varēsim patiešām integrēt tajā drošību un efektivitāti.

Mans trešais un pēdējais jautājums ir par to, kā mēs tiksim galā ar ekonomisko ietekmi. Izveidot dažādu iespēju sarakstu ir laba ideja, bet mums ir vajadzīga Eiropas pieeja. Visbeidzot, ļaujiet man tikai piebilst, ka mums nevajadzētu maldināt cilvēkus, ļaujot viņiem cerēt, ka mēs visiem spēsim kompensēt sagādātās neērtības. Tas vienkārši nav iespējams.

 
  
MPphoto
 

  Dirk Sterckx (ALDE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu kaut ko teikt ministram, tas ir, Padomes priekšsēdētājam. Ne jums personīgi, bet visiem, kas jebkad ir atradušies jūsu amatā, un, iespējams, arī tiem, kas tajā būs nākotnē. Kā jūs tik daudzus gadus esat varējuši netraucēti likt šāda veida šķēršļus Eiropas pieejai? Atkal un atkal Komisijai un Parlamentam ir vajadzējis mudināt Padomi panākt vienošanos, un pat pēc tam tas vienmēr beidzas ar vāju kompromisu. Kāpēc Padome vienmēr domā starpvaldību un valstu mērogā, bet ne Eiropas mērogā? Tā ir viena no mācībām, kura ir jāsaņem, lai atrisinātu šo situāciju. Mans kolēģis, deputāts El Khadraoui, jau teica, ka ir iespējams uzlabot sadarbību, bet ne tikai attiecībā uz gaisa telpas pārvaldību. Varētu uzlabot arī koordināciju starp valstu iestādēm, bet jūs, Padomes priekšsēdētāj, esat norādījis, ka Eiropai pašlaik nav pilnvaru veikt šos uzlabojumus. Nu tad beidzot piešķiriet Eiropai šīs pilnvaras! Tad viss būtu daudz vienkāršāk.

Mans otrais jautājums attiecas uz zinātnisko informāciju. Mums ir vienotais centrs Londonā, kas specializējas tikai noteiktās jomās un kurš kopā ar Eirokontroli nolēma, ka drošība ir pirmajā vietā. Tas, protams, bija pareizais lēmums, bet vai tas ietver pietiekami daudz? Vai mums nevajadzētu stiprināt Eiropas modeli, apvienojot dažādas specializācijas kopā un izveidojot reālu Eiropas aviācijas drošības centru? Šis vulkāns vēl nav beidzis darboties. Kad tā iepriekšējais izvirdums notika pirms 200 gadiem, tas bija aktīvs desmit gadus. Tātad mums ir jāveic sagatavošanās darbi nākamajiem gadiem. Manuprāt, mums ir jāstiprina Eiropas modelis, un — un tas ir svarīgi šajā Parlamentā — mums ir arī jānodrošina, ka pasažieru tiesības paliek neskartas un ka valsts atbalstu piešķir visiem ar vienādu pamatojumu.

 
  
MPphoto
 

  Isabelle Durant (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, lai gan tūkstošiem cilvēku šodien ir nonākuši lielās grūtībās, es uzskatu, ka šī vulkāna izvirdums ir kā īsts aizrādījums: aizrādījums, kas mudina pārskatīt mūsu attieksmi pret situāciju transporta nozarē un galvenokārt mūsu pārmērīgo atkarību no gaisa transporta, kas pakāpeniski un reizēm mums to neapzinoties ir ieņēmis visu citu transporta veidu vietu. Tas ir vēl būtiskāk, ņemot vērā, ka šodien, protams, neviens nevar pateikt, vai šī vulkāna izvirdums beigsies un kā šis mākonis gatavojas pārvietoties turpmākajās nedēļās un mēnešos.

Tas nozīmē, ka mums ir pirmām kārtām — un es šajā atbalstu gan Komisiju, gan Padomi — jāturpina ievērot piesardzības principu un drošības principu. Es, starp citu, esmu pārsteigta, ka savulaik farmācijas nozarē piesardzības princips tika izmantots, lai izdarītu spiedienu uz dalībvalstīm un Eiropu, radot izdevumus, kas, manuprāt, bija diezgan nepārdomāti. Pašlaik cita nozare, šķiet, arī vēlas apšaubīt vai kritizēt piesardzību, kuru noteica dalībvalstis un Eiropadome. Manuprāt, tas ir savādi. Nav tādas kabatas formāta piesardzības. Drošība un kopējais labums ir prioritāte.

Runājot par pārējo, es uzskatu, ka mums ir, protams, jāattīsta dzelzceļa transports. Tā ir galvenā prioritāte, un, kā teica kolēģis, ir skaidrs, ka mums ir redzējums par to, kādai jābūt mūsu transporta sistēmai, citiem vārdiem sakot, dzelzceļam ir jāatgūst tirgus mazos un vidējos attālumos. Es arī uzskatu, ka svarīga ir transporta dažādība un transporta veidi. Tas, starp citu, ir temats Baltajā grāmatā, pie kuras mums būs jāstrādā komitejā.

Īstermiņā, manuprāt, prioritāte noteikti ir nogādāt cilvēkus mājās, izmaksāt kompensācijas pasažieriem un, iespējams, izskatīt, kas jādara aviosabiedrībām, bet ļoti mērķtiecīgi. Es arī uzskatu, ka, strukturāli runājot, mums daudz vairāk jāatbalsta videokonferences. Videokonferences kā saziņas līdzekli joprojām izmanto ļoti reti, un tās ir maznozīmīgas visiem; tas attiecas ne tikai uz Parlamentu, bet, protams, arī plašāk. Es uzskatu, ka atbalsts šādiem pasākumiem palīdzētu samazināt atkarību no gaisa transporta.

Visbeidzot, es uzskatu, jo priekšsēdētājs mums lūdza, ka Eiropas Parlaments varētu, iespējams, no savas puses, pārskatīt savu darbības veidu, apsverot iespēju strādāt, piemēram, piecas darba dienas nedēļā divas nedēļas nevis trīs dienas vai trīs ar pusi dienas nedēļā. Tas arī būtu piemērs tam, kā mēs organizējam savu darbu, lai būtu mazāk atkarīgi no gaisa transporta, kas, protams, ir ļoti trausls un pakļauts, kā daba to šodien parādīja, nezināmiem faktoriem, pār kuriem mums nav nekādas kontroles.

Tas patiešām ir jautājums par sistēmas pārskatīšanu kopumā, un ar Balto grāmatu, kā arī Eiropas Parlamentā mums būs iespēja pārskatīt savu atbalsta metodi citiem transporta līdzekļiem, tostarp attiecībā uz to, kā mēs strādājam.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es paužu milzīgu nožēlu par to, ka, šķiet, daudzi kolēģi pirms uzstāšanās nav apspriedušies ar profesionāļiem — cilvēkiem, kuri ir pavadījuši vairākus tūkstošus stundu pie gaisa kuģa vadības ierīcēm. Man ir iespaids, ka šī ir ļoti politiska diskusija un ka pret Padomi tiek vērsti apvainojumi, lai gan Padome, sitiet vai nost, nav atbildīga par vulkāniem. Ar roku uz sirds var teikt, ka Eirokontroles lēmums bija pārāk neapdomāts, un to es uzsveru visvairāk, jo viss bija samests kopā. Konkrētās situācijas diversifikācija netika apsvērta vispār. Mēs esam atbildīgi par pastāvīgu gaisa satiksmes sistēmas pārvaldību, un, manuprāt, no šiem notikumiem mēs varam mācīties. Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lēmumi, kas ir jau pieņemti, tika pieņemti pārāk ilgi, un mana pārliecība ir tā, ka tie noteikti varētu būt bijuši citādi.

 
  
MPphoto
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL). (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka tādos brīžos kā šis mums ir jāsniedz mierinājuma un līdzjūtības vārdi visiem tiem, kas vienā vai otrā veidā ir cietuši vai vēl joprojām cieš satiksmes traucējumu dēļ, tāpat kā mums ir jāsniedz līdzjūtības vārdi aviosabiedrību darbiniekiem, kuri ar saviem ierobežotajiem resursiem ir mēģinājuši reaģēt uz pasažieru vajadzībām.

Mēs nevēlamies pievienoties tiem, kas daudz kritizē, bet izvirza maz priekšlikumu un, kad vētra ir pagājusi, joprojām apgalvo, ka viņiem ir taisnība. Mēs gribētu šeit pateikt, ka pasažieru drošības princips ir atkārtoti jāapstiprina kā prioritātes princips. Labāk, ka ir neapmierināti, bet dzīvi pasažieri, nekā pasažieri, kas diemžēl aiziet bojā lidmašīnā.

Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka Eiropā ir jūtama pārāk maza uzticēšanās. Labāka sadarbība un vienotība droši vien nozīmētu labāku saziņu, labākus paskaidrojumus mums un labākus mēģinājumus atbildēt tiem, kas vienkārši gribēja saņemt informāciju.

Mūsuprāt, ir svarīgi stiprināt Eiropas drošības aģentūras pilnvaras, lai tā vienmēr varētu paļauties uz zinātniskiem atzinumiem, uz kuru pamata tā varētu attaisnot savus lēmumus visos apstākļos. Nākotnē — un tas jau ir teikts, bet es uzskatu, ka tas būtu atkārtoti jāuzsver — mums būs jāpaveic vēl vairāk darba, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, kas šķērso Eiropas teritoriju, papildina cits citu, mēģinot nodrošināt lielāku konsekvenci arī starp tiem.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, ja atļausiet — lai kliedētu jebkādas aizdomas, kas varētu pastāvēt, es gribētu ierosināt, lai par šo jautājumu tiktu izveidota Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteja.

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs, vēlos runāt par diviem svarīgiem aspektiem. Pirmkārt, ir žēl, ka Eiropa stāv dīkā un līdz ar to nevar konkurēt globālā mērogā, bet tas attiecas arī uz Amerikas un Āzijas aviosabiedrībām, kuru lidaparāti nevar nolaisties Eiropas Savienībā.

Otrkārt, es vēlētos pateikties visām iesaistītajām pusēm par pūlēm.

Atliek pieņemt lēmumu par to, vai aviosabiedrības saņems finansiālu kompensāciju. Par sekām lems debatēs turpmākajās dienas. Ir labi apzināties, ka tagad ir trīspakāpju plāns. Es priecājos par to. „Financial Times” pārmet politiķiem, ka tie drošības apsvērumu dēļ „vienkārši” visu ir slēguši, un iesaka Eiropā ieviest ASV stratēģiju, kas atļauj atsevišķām aviosabiedrībām pašām lemt, lidot vai nelidot. Es ceru, ka mēs šeit Parlamentā uzreiz noraidīsim šādu modeli. Būtu katastrofāli pasažieriem, ja aviosabiedrība, kurai draud bankrots, nolemtu lidot vienkārši peļņas labad.

Mums ir vajadzīga tālredzīga stratēģija: labāki mērinstrumenti gaisa telpā, lai prognozētu atmosfēras izmaiņas, un tādu lidmašīnu dzinēju izstrāde, kuri efektīvāk izmanto degvielu un ir mazāk jutīgi. Tomēr lidmašīnas ir neaizsargātas ne tikai pret teroristu uzbrukumiem, bet arī pret ekstrēmiem laika apstākļiem. Lidmašīnas ir ļoti energoietilpīgas un piesārņojošas. Izveidot ar saules vai elektroenerģiju darbināmas kravas vai pasažieru lidmašīnas nebūs iespējams, bet tas, ko mēs varam darīt, ir beidzot ieviest ātrgaitas vilcienus un izveidot tiešo ātrgaitas dzelzceļa līniju starp visām lielākajām pilsētām Eiropā. Vilcienus var ražot videi daudz nekaitīgākus nekā lidmašīnas, un tie patiesi spēj konkurēt ar lidmašīnām attiecībā uz Eiropas iekšējiem galamērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs zinām labāk nekā pirms nedēļas, ka debesis bez lidmašīnām maksā daudz. Izmaksas aviosabiedrībām pārsniedz zaudēto peļņu. Tiek skartas citas nozares, bet ir arī nozares, kas gūst labumu no šīs situācijas. Svarīgi ir arī tas, ka šī jaunā katastrofa ir skārusi jau tā ļoti nestabilo Eiropas ekonomiku, kurā jāveic fiskāla konsolidācija.

Es vēlētos izvirzīt divus jautājumus.

Pirmais ir saistīts ar valsts atbalstu. Valsts atbalsta piedāvājumam aviosabiedrībām kompensācijai par zaudējumiem ir precedents — American Airlines glābšana pēc 11. septembra. Eiropas Komisija piedāvā arī paātrinātas procedūras valsts atbalstu, kas tiek novērtēts. Bet mans jautājums Komisijai ir, vai mēs zinām šā jaunā sloga paredzamo lielumu valstu budžetiem, kuras cieš milzīgus budžeta deficītus un parādus un kuras saskaras ar fiskālās konsolidācijas izaicinājumu. Vai valsts atbalsts no valstu budžetiem ir labākais risinājums? Vai ir kādi citi varianti, kurus izskata Eiropas Komisija?

Otrais jautājums ir saistīts ar Eiropas Savienības spēju pārvaldīt krīzes. Mēs uzzinām, ka pirmajās pāris dienās nav notikusi apspriešanās un koordinācija starp attiecīgajām valstu iestādēm tādā situācijā, kas ietver 80 % Eiropas gaisa telpas. Es varu jums apliecināt, komisār, ka var darboties pilnīgi neatkarīgi, tomēr koordinēt.

Mēs varētu drīz uzzināt arī to, ka koordinācija būtu ļāvusi mums izstrādāt un īstenot labāku risinājumu, tāpēc, manuprāt, šis ir laiks virzīties uz priekšu ES krīzes pārvarēšanā. Mēs skaidri redzam, ka katastrofas, kas ietekmē mūsu iedzīvotājus, var rasties arī ārpus ES teritorijas Eiropas Ekonomikas zonā vai pat ārpus EEZ. Mans jautājums Komisijai ir šāds: kā tā izmantos šo katastrofu, lai uzlabotu Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas spējas? Es varu apliecināt jums, ka mēs Eiropas Parlamentā atbalstīsim visus jūsu centienus, lai krīzes pārvarēšanā mēs kļūtu efektīvāki un rezultatīvāki.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pēdējās dienās es esmu redzējis un pieredzējis gaisa satiksmes alternatīvas Eiropā vispirms braucienā ar auto no Belgradas uz Vīni un pēc tam ar vilcienu no Vīnes uz Strasbūru. Lai gan pastāv problēmas uz ceļiem, ceļu infrastruktūra pat Eiropas kaimiņu reģionos ir samērā labi attīstīta. Taču dzelzceļa stāvoklis joprojām ir šausmīgs. Tas nav pieņemami.

Kur mēs būtu šodien, ja mēs būtu īstenojuši tā sauktā Delora plāna noteikumus? Mums jau varētu būt Eiropas komunikāciju tīkli un vairāk ātrgaitas dzelzceļa līniju un ātrgaitas vilcienu. Lai gan es braucu ar modernu vilcienu, jau pēc dažām stundām tualetes tajā bija nelietojamas, jo daudziem cilvēkiem vairākas stundas nācās stāvēt vai sēdēt uz grīdas, un tāpēc vilcieni bija pārpildīti un labierīcības — pārslogotas.

Tāpēc es gribētu aicināt Kallas kungu no jauna izteikt mudinājumu modernizēt dzelzceļu, ieviešot vairāk ātrgaitas vilcienu un paredzot resursu rezerves. Mums ir vajadzīgas noteikts apjoms rezervju. Ne tikai postošā vulkāna izvirduma laikā, bet arī ziemā mēs esam atklājuši, ka mums ir pārāk maz rezervju un ka ar koncentrēšanos uz peļņu vien nepietiek. Mums ir arī jāliek lielāks uzsvars uz izmitināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, López Garrido kungs, Kallas kungs! Liels paldies par jūsu paskaidrojumiem un par padarīto darbu.

Es jums piekrītu, ka drošība ir prioritāte un ka šī krīze, kas mūs ir skārusi, ir sarežģīta, bet mums bija vajadzīgs pārāk ilgs laiks saziņai, jo pēc pirmā mēģinājuma pagāja piecas dienas.

Tomēr, lai novērtētu to, ko ļaudis, Eiropas iedzīvotāji, no mums pašlaik sagaida, šo debašu secinājumiem ir jābūt skaidriem, vienkāršiem un turklāt praktiskiem. Tiem jābūt arī tūlītējiem, visiem redzamiem rezultātiem.

Tādēļ nodokļu maksātājiem, kuriem arī būs jāmaksā par šo krīzi, noteikti ir tiesības, lai tiktu nodrošinātas vismaz trīs lietas: pirmkārt, lielāka pārredzamība attiecībā uz lēmumiem slēgt lidostas un situācijas attīstību. Krīzes sākumā tie tika informēti novēloti, kas, es uzskatu, palīdzēja vairot problēmas daudzās lidostās, kā arī kavēja daudzus ceļotājus izvēlēties citus ceļošanas veidus. Tādēļ pašlaik, kad ir noteiktas trīs zonas, mums ir vajadzīga arī lielāka pārredzamība. Mēs vēlamies zināt, kādas tās ir un ko tās nozīmēs.

Otrkārt, viņiem ir tiesības uz to, lai pasažieru tiesības tiktu pilnīgi garantētas. Mums ir vajadzīga skaidrība, mums ir jānosaka, kurš atbild par pasažieru tiesībām, kāds būs šo tiesību apjoms un izpildes termiņi. Es piekrītu komisāram Kallas, ka ir arī jāuzrauga procedūras, kuras aviosabiedrības gatavojas izmantot, lai varētu pieņemt šādas pretenzijas.

Un pēdējais, uz ko tiem ir tiesības, kuras ir jānodrošina, ir valsts atbalsts aviosabiedrībām. Es aicinu jūs skaidri noteikt, kāds būs šis valsts atbalsts un kādi būs tā piešķiršanas kritēriji, un ka mēs uzraugām un kontrolējam sekas, kādas šī krīze var atstāt uz aviosabiedrību darbiniekiem. Mums ir arī maksimāli jāpalielina kontroles pasākumi, lai novērstu, ka aviosabiedrības izmanto šādus apstākļus, lai veiktu bezmaksas vai pārmērīgas darbaspēka korekcijas.

Pašreizējā krīze ir ļoti skaidri parādījusi, ka ir jāturpina attīstīt Eiropas līmeņa koordinācija un sadarbspēja.

 
  
MPphoto
 

  Philip Bradbourn (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kā jau teikts, neviens nevarēja prognozēt nesenos notikumus Īslandē. Gaisa satiksmes nozarei ir jātiek galā ar ļoti neparedzamiem apstākļiem gan attiecībā uz vulkāna izvirdumu, gan, protams, ar vispārējo ekonomisko fonu. Paturot to prātā, šādu ārkārtēju pasākumu — visas Eiropas gaisa telpas slēgšanu —mums vajadzētu pamatot ar atbilstošiem zinātniskiem pierādījumiem un, izmantojot pašlaik pieejamās tehnoloģijas, nodrošināt, ka pārtraukumi ir minimāli un informācija tiek paziņota efektīvi.

Šajā saistībā Eirokontrole un valstu iestādes ar savu slikto krīzes vadību ir vairojušas neapmierinātību. Satiksmes pārtraukuma Eiropas gaisa telpā nepārtraukta pagarināšana ik pēc sešām līdz astoņām stundām nozīmēja to, ka pasažieri nevarēja plānot braucienus ar citiem transportlīdzekļiem un aviosabiedrības pašas gaidīja turpmākos norādījumus. Lai palīdzētu šādās situācijās, ir pieejama datormodelēšana un satelītu tehnoloģijas, bet arī ar visām šīm tehnoloģijām šķiet, ka mēs vēl joprojām esam tādā situācijā, ka gandrīz vai laizām pirkstu un paceļam to gaisā, lai saprastu, kādā virzienā pūš vējš. Vismaz sabiedrība tā to uztver. Tā bija katastrofa visām iesaistītajām pusēm. Ir nepieciešamas ilgtermiņa prognozes, nevis lēmumi uz automātisku biļetenu pamata.

 
  
MPphoto
 

  Christine De Veyrac (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos uzsvērt, ka piesardzības princips, kuru piemēroja vairākums Eiropas valstu valdību, kad tās mērķtiecīgi un uz laiku slēdza savu gaisa telpu, bija gudrs un saprātīgs lēmums.

Mūsu līdzpilsoņu drošībai ir jābūt svarīgākai par jebkuriem citiem apsvērumiem, un šādos apstākļos atsevišķu aviosabiedrību attieksme, pieprasot pilnīgu un tūlītēju gaisa telpas atvēršanu, pamatojoties uz vienu vai diviem testa lidojumiem, šķiet nepiedienīga, lai neteiktu vairāk.

Manuprāt, tas bija Hénin kungs, kas tikko runāja par transporta savstarpējo papildināmību jo īpaši attiecībā uz dzelzceļiem, un es gribētu izmantot šo izdevību, lai paustu nožēlu par to, ka gaisa transporta paralīzi saasināja streiku izraisītie dzelzceļa transporta traucējumi, kas šajos apstākļos ir bezatbildīgi un neizprotami.

Atgriežoties pie apspriežamā jautājuma, es vēlētos izteikt atzinību par Komisijas lēmumu atļaut piešķirt valsts finansējumu aviosabiedrībām, kuras skārusi pašreizējā gaisa satiksmes pārtraukšana. Tas ir saprātīgs lēmums, ņemot vērā krīzes situāciju; tomēr šī palīdzība jāuzskata par izņēmumu.

Šajā sakarā es vēlētos, lai šo līdzekļu piešķiršanas kritēriji iekļautu priekšzīmīgu uzvedību, kas aviosabiedrībām ir jāpierāda, izmaksājot kompensācijas saviem klientiem, kuri ir cietuši lidojumu atcelšanas dēļ. Patiešām, ir nepieņemami, ja dažas aviosabiedrības ļaunprātīgi izmantotu nepārvaramas varas noteikumu, lai izvairītos no pienākuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004 izmaksāt kompensācijas pasažieriem. Ceļotāji ir cietuši pašreizējās situācijas dēļ, un, ja tiem netiek piedāvāts alternatīvs risinājums, viņiem nebūtu jāsedz arī finansiālās izmaksas.

Turklāt ceļojumu aģentūras ir atbrīvotas no pienākuma atlīdzināt ceļotājiem neizmantoto lidojumu. Arī tas nav taisnīgi. Aviosabiedrībām tāpat kā ceļojumu aģentūrām ir apdrošināšana, kas tām sedz zaudējumus izņēmuma gadījumos, piemēram, tādā, kādu mēs esam piedzīvojuši šajās pēdējās dienās, un tāpēc mums ir jānodrošina, lai par atceltajiem lidojumiem ceļotāji saņemtu pienācīgu kompensāciju.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Aptuveni 2 miljoni pasažieru 27 ES dalībvalstīs izmanto gaisa transportu katru gadu, no kuriem 22 % ceļo iekšzemē, 44 % ES iekšienē, bet 34 % ārpus ES.

Vulkāna izvirdums Īslandē parādīja mums Eiropas transporta sistēmas vājumu. Pēdējās sešās dienās ir atcelti vairāk nekā 17 000 lidojumu, un miljoniem pasažieru ir iestrēguši dažādās vietās gan ES, gan ārpus tās. Šādos apstākļos ir pilnīgi nepieciešama ātra un precīza informācija pasažieriem.

Pasažieru drošība ir vissvarīgākā. Tāpēc it īpaši Eiropas Savienībā ir jābūt efektīvai pasažieru novirzīšanas sistēmai uz citiem transporta veidiem: dzelzceļu, ūdensceļu vai autoceļu. Ja šāda sistēma jau darbotos, 66 % pasažieru, kuriem lidojumi šajā laikā bija atcelti un kuri ceļoja dalībvalsts vai ES iekšienē, būtu sasnieguši savu galamērķi, izmantojot citu transporta veidu.

Kļūst ārkārtīgi svarīgi piešķirt nepieciešamos līdzekļus Eiropas transporta tīkla attīstībai, lai ātrgaitas dzelzceļa līnijas varētu apkalpot ne tikai visas dalībvalstu galvaspilsētas, bet arī citas lielās Eiropas pilsētas. Vēl viens arvien svarīgāks aspekts ir transporta attīstība pa iekšējiem ūdensceļiem un Eiropas jūras koridoriem. Parādīsim politisko gribu un turēsimies pie mūsu lozunga „Eiropas dinamisma saglabāšana”!

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju komisāra Kallas un transporta ministru pieliktās pūles, lai atrisinātu šo problēmu.

Neraugoties uz tehnoloģiju laikmetu, kurā šodien dzīvojam, manuprāt, tas ir atgādinājums mums, ka mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam Dabas mātes rokās.

Es esmu no Īrijas, valsts, kurai ir divi jūras maršruti no kontinentālās Eiropas. Es zinu, ka mēs un manis pārstāvētie iedzīvotāji esam jutuši tā sekas, iespējams, vairāk nekā iedzīvotāji citās dalībvalstīs. Pēc paziņojumiem pagājušā naktī bija reālas cerības, ka situācija varētu uzlaboties. Tomēr naktī tā ir atkal mainījusies, un mūsu gaisa telpas ierobežojumu termiņš ir pagarināts līdz šodienas plkst. 13.00.

Daudzi pasažieri ir iesprostoti ne tikai dažādās vietās Eiropā, bet arī daudzviet pasaulē, un mūsu prioritātei ir jābūt mēģināt palīdzēt šiem cilvēkiem, palīdzēt daudziem cilvēkiem, kuru ģimenē kāds ir miris un kuri nevar nokļūt mājās. Aviosabiedrībām vajadzētu piešķirt šiem cilvēkiem prioritāti, nevis tos ignorēt un izturēties pret tiem tāpat kā pret jebkuru citu pasažieri.

Šīs situācijas ekonomiskā ietekme ir milzīga, un es priecājos, ka komisārs vadīs darba grupu, lai noteiktu tās ekonomiskās sekas. Tas, protams, ir ļoti svarīgi — un, manuprāt, tas patiešām ir galvenais — ka krīzes rezultātā Eirokontroles nozīme tiek stiprināta, jo vulkāni neievēro ekonomiskās, ģeogrāfiskās vai politiskās robežas. Šī situācija mums ir jārisina no vidus. Es piekrītu, ka tās risināšana 27 veidos jeb valstīs nav veiksmīga. Viena no lielākajām pasažieru problēmām šodien ir apjukums...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, pelnu mākonis ir izraisījis stresu un traumu daudziem tūkstošiem ceļotāju un finansiālus zaudējumus daudziem uzņēmumiem. Patiešām daudzi mūsu kolēģi no tāliem Eiropas nostūriem šonedēļ ir iestrēguši ceļā. Prezidentūrai ir jāizsaka pateicība par vienošanos, ka būtu nedemokrātiski balsot bez viņiem — pārāk bieži tie no mums, kuri ir no tālākām vietām, jūt, ka tiek atstumti malā Centrāleiropas alianšu interesēs.

Vulkāns mums ir atgādinājis arī to, ka mēs neesam šīs planētas saimnieki un mums nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Ir skaidrs, ka mums ir nepieciešama daudz labāka izpratne gan par vulkāniskajiem pelniem, gan vulkāniskajām gāzēm, un pētniecība šajā jomā būtu jāveicina.

Tas mums atgādināja arī to, cik atkarīgi mēs esam kļuvuši no gaisa transporta. Mēs zinām, ka nākamajos gados mums ir jāsamazina šī atkarība. Mums ir jāatbalsta ieguldījumi modernas komunikāciju sistēmas izveidošanā virtuālām sanāksmēm, kā arī ieguldījumi ātrgaitas dzelzceļa līnijās.

Visbeidzot, atzinīgi būtu jāvērtē plāni samazināt nevajadzīgu ceļošanu. Tā noteikti ir joma, kurā Parlaments varētu rādīt piemēru.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Tādas ārkārtējas dabas parādības kā Īslandes vulkāna izvirdumu diemžēl vēl nav iespējams prognozēt. Neadekvāta reakcija šādos gadījumos var būt pamatota, bet tikai vienu reizi. Mums ir rūpīgi jāanalizē notikušais un jāsagatavo efektīva reakcija uz atkārtotiem šādu parādību gadījumiem. Informācija par izvirduma sekām bija nepietiekama. Šodien, gandrīz nedēļu pēc haosa izcelšanās, mēs joprojām nezinām, cik ilgi tas vēl turpināsies un kādi ir faktiskie riski.

Neatkarīgi no izmaksām ir jāizveido centrs atbilstošas uzraudzības veikšanai, lai iesaistītajām pusēm, aviosabiedrībām un pasažieriem, sniegtu iespēju veikt vajadzīgos pasākumus. Aviosabiedrību reakcija bija novēlota un nesaskaņota, kas radīja lielas problēmas pasažieriem. Aviosabiedrības nemēģināja sadarboties, lai koordinētu pasažieru plūsmas vadību un maksimālu iespējamu vēl pieejamo maršrutu izmantošanu. Vienīgā loģiskā atbilde uz šo trūkumu ir izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu un izveidot centralizētu satiksmes kontroles sistēmu, par kuru atbildētu viena iestāde.

Padomes priekšsēdētāj, pagājušā gadā es biju referents Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvai un atklāju, ka ir ārkārtīgi grūti panākt iniciatīvas pašreizējo formātu, vadot ļoti grūtas sarunas ar Padomi. Šogad tieši tas pats notiek ar Eiropas kravu pārvadājumu koridoriem.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm vajadzētu saprast kaut ko, kas tagad ir noticis. Dalībvalstu reakcija bija neadekvāta, un tā neparedzēja citu transporta veidu izmantošanu. Pašlaik Eiropā nav iespējams nopirkt vilciena biļeti civilizētā veidā. Ir absolūti nepieciešams izveidot tādu Eiropas centru, kas ārkārtas dabas katastrofu gadījumā atbildētu par starpniecību un koordināciju. Dzelzceļa transporta modernizācija ir prioritāte, par kuru ļoti daudz ir teikts, bet kuras labad ir pārāk maz darīts.

Es ceru, ka dalībvalstis ir sapratušas vienu ļoti svarīgu vēstījumu: nepietiek būt gatavībā savā sētā; vienādi noteikumi ir jāpieņem visā Eiropas Savienībā. Ir vajadzīga koordinēšana, atbildība un lēmumu pieņemšanas mehānisms Eiropas Savienības līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, kapteinis prasmi parāda vētrā. Vulkāniskajā vētrā, kas skāra Eiropu, Eiropas Savienība bija lēna, lai prognozētu, lēna, lai reaģētu, un lēna, lai novērstu Eiropas iedzīvotāju problēmu izplatīšanos. Tāpat kā mēs lēni reaģējām uz ekonomikas vētru, bet tas ir cits stāsts.

Šodienas debatēs ir divi aspekti.

Pirmkārt, attiecībā uz lidojumu aizliegumu un koordinēšanu. Acīmredzot aviosabiedrības nevar būt tās, kuras izvērtē risku dzīvībai pret savām izmaksām un izlemj, kad un kur tās lidos. Tas ir jautājums kompetentajām valstu iestādēm. Vienīgais absolūti pozitīvais sasniegums dažās pēdējās dienās ir tas, ka nebija bojā gājušo, tāda riska nebija. Tomēr situācijā, kas pārsniedza Eiropas robežas, valstu iestādēm jau no paša sākuma vajadzēja saskaņot savu rīcību ar Eirokontroli un meteorologiem, lai noskaidrotu, vai tās var atvērt koridorus, kurus šodien mēs tagad sakām, ka atveram — manuprāt, diemžēl — pēc aviosabiedrību finansiālā spiediena. Mani tas biedē.

Otrkārt, šādā haotiskā situācijā ir nepieņemami, ka tiek apstrīdēta Eiropas Regulas par kompensācijām pasažieriem piemērošana, regulas, kurai šādos apstākļos vajadzētu aktivizēties automātiski. Vai jūs zināt, ka dažiem iestrēgušajiem pasažieriem aviosabiedrības apsolīja apmaksāt naktsmītni un ka no tiem vairums saņēma maksājumu tāpēc, ka stingri kaulējās ar aviosabiedrībām, bet lielākā daļa pasažieru nesaņēma neko? Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu izpētīt, kā uzņēmumi reaģēja, salīdzinot ar regulu, un kā ir ievērotas pasažieru tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Belet (PPE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Labrīt! Mēs, protams, šeit risinām problēmas saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem. Pašreizējā gaisa satiksmes pārtraukšana ir daudz smagāka nekā pēc 11. septembra, bet ir skaidrs, ka mēs nebijām tik labi sagatavoti, kā mēs varētu būt bijuši šādā ārkārtas situācijā. Neraugoties uz tūrisma operatoru un aviosabiedrību personāla pūlēm, daudzi pasažieri tika vienkārši atstāti likteņa varā un viņiem pašiem bija jāatrod savs risinājums. Acīmredzot mums ir jāmācās no šīs situācijas un jāveic atbilstīgi pasākumi.

Priekšsēdētāja kungs, komisār! Pirmkārt, mums nav citas izvēles kā pieņemt ārkārtas plānu, Eiropas koordinētu plānu. Galvenais šajā plānā ir tas, ka tajā ir jāparedz ne tikai drošība iestrēgušajiem pasažieriem, protams, bet arī informācija un palīdzība, lai tiem, kas ir cietuši, vismaz ir kāds, pie kā viņi var vērsties, un tiek nodrošināta pajumte. Mums ir jāizprot šie notikumi, lai turpmāk būtiski uzlabotu cietušo pasažieru situāciju. Pēdējās pāris dienās ir kļuvis skaidrs vēl kas — mums Eiropā nāksies krietni vairāk ieguldīt, veidojot pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa tīklu, kas nodrošinātu videi draudzīgu alternatīvu nepārprotami mazāk aizsargātajam gaisa transporta tīklam. Veiksim aktīvus pasākumus saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, lai īstenotu pārliecinošu dzelzceļa ieguldījumu projektu, kas būtu labs katram iedzīvotājam, videi un nodarbinātībai.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, it kā paredzējusi, kas gatavojas notikt, un kura ir arī atbildīga par civilo aizsardzību, pašlaik strādā pie pašiniciatīvas ziņojuma par Kopienas pieeju dabas katastrofu novēršanai. Referents ir Ferreira kungs. Mēs balsosim par šo ziņojumu nākamajā sesijā, un tad mēs apspriedīsim mūsu pieredzi saistībā ar vulkānisko pelnu mākoni. Plenārsēde ļoti drīz varēs formulēt Eiropas Parlamenta nostāju šajos jautājumos.

Es piekrītu deputātiem, kuri teica, ka mēs neesam pietiekami gatavi dabas katastrofām. Par laimi Eiropā ir maz dabas katastrofu. Tomēr arī mūsu pieredze šajā jomā ir maza, un ir skaidrs, ka mūsu krīzes vadība ir slikta. Manuprāt, tas viss pārāk ievilkās. Piecas dienas, pirms notiek testa lidojums un tiek savākti reāli dati, ir vienkārši pārāk ilgs laiks. Mums no tā ir jāmācās. Es negribu izvirzīt apsūdzības, taču pieredze rāda, ka nākamreiz viss ir jādara labāk.

Šie vulkāniskie pelni ir likuši saprast vienu — tā ir nepieciešamība pēc vienotākas Eiropas. Kallas kungs, jūs teicāt, ka valsts iestādēm ir pienākumi. Taču tas nepalīdz cilvēkiem, kuri ir cietuši. Mums ir vajadzīga vienotāka Eiropa civilajā aizsardzībā un kopējā transporta politikā. Lisabonas līgums mums paver lielākas iespējas. Tāpat kā Hübner kundze es vēlētos jums jautāt, kā jūs izmantosiet Lisabonas līgumā paredzētās iespējas krīzes vadībā un civilās aizsardzības jomā? Šī situācija ir jāuzlabo.

 
  
MPphoto
 

  Anne Delvaux (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, „vilkšanās”, „haoss”, „paralīze”, „kakofonija”, „katastrofa”, „posts”: presei netrūkst vārdu, lai aprakstītu Eiropas gaisa telpas slēgšanu un tās sekas.

Es nekavēšos pie tā, kas jau tika teikts, jo īpaši attiecībā uz krīzes milzīgā, varētu teikt neizmērojamā apjoma finansiālajām sekām tiešā vai netiešā veidā. Lai gan es atzinīgi vērtēju iespēju piešķirt ārkārtas valsts atbalstu gaisa pārvadājumu nozarei, kas jau ir daudz cietusi kopš 2001. gada 11. septembra, es joprojām esmu neizpratnē par šo notikumu pārvaldību Eiropā.

Pirmkārt, zinot, ka ir cietuši 750 000 Eiropas pasažieru, no kuriem liels skaits joprojām ir iestrēguši četrās pasaules malās, zinot, ka laika gaitā ekonomiskie zaudējumi eksponenciāli pieaug, kā mēs varam paskaidrot, ka pagāja ne viena, ne divas, ne trīs vai četras, bet piecas dienas, lai Eiropas transporta ministri rīkotu sanāksmi ar telekonferenci, lai koordinētu savas darbības un nolemtu izveidot diferencētas satiksmes zonas?

Otrkārt, neviens neapstrīd nepieciešamību piemērot piesardzības principu kā absolūtu prioritāti — un es uzsveru vārdu „prioritāte”. Taču šodien, kad satiksme pakāpeniski tiek atkal atļauta drošajās zonās nemainīgos laika apstākļos un kad vulkāns joprojām ir aktīvs, ir tiesības jautāt, kādas papildu drošības garantijas attiecībā uz pasažieriem mēs nevarējām nodrošināt agrāk, ātrāk.

Treškārt, ir izstrādāts rīcības attīstības modelis — atkarībā no laika prognozēm vulkāna turpmākā darbība var mainīties katru stundu — bet kas turpinās veikt gaisa koridoru atjauninātu nekaitīguma novērtējumu? Vai šie testa lidojumi ir jāveic civilai aviācijai un aviosabiedrībām? Visbeidzot, ja tas ieilgst, pasliktinās, vai atkārtojas — kas ir iespējams —, ieviestajai vadības metodei ārkārtas apstākļos ir jānodrošina lielāka koordinācija starp dalībvalstīm un īpašas operatīvās procedūras, kas pamatojas uz reāliem datiem, un labāka citu transporta līdzekļu koordinācija. Tomēr tai ir jāņem vērā arī vajadzība koordinēt palīdzību, lai desmitiem tūkstošu iestrēgušo pasažieru varētu nogādāt mājās, arī viņiem ir tiesības uz informāciju un palīdzību. Līdz šim tomēr ir izrādītas tikai atsevišķas un valstu iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 

  Inés Ayala Sender (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju mums šajās debatēs sniegto iespēju skaidri apzināties mūsu pienākumus.

Reaģējot uz pašreizējo krīzi, nepietiek ar valsts mēroga un starpvaldību lēmumiem, arī risinājumi nav vienkārši, pat ja to pamatā ir statistikas modeļi.

Ir pareizi atzīt rūpību, ar kuru nākamajā dienā pēc tam, kad gaisa telpa tika slēgta, Padomes Spānijas prezidentūra redzēja Eiropas pieejas iespēju, lai rastu risinājumu haosam, kas jau izplatījās ārpus valstu valdībām un, vēl svarīgāk, iedzina tūkstošiem ceļotāju šaipus un ārpus mūsu robežām bezcerīgā situācijā. Viņu repatriācijai ir jābūt mūsu prioritātei.

Lai gan sākotnējie pasākumi bija atbilstoši saskaņā ar piesardzības principu un drošību garantiju visiem iedzīvotājiem — tiem, kas lido, un tiem, kas atrodas zem lidojuma trajektorijas — skaidrības trūkums par turpmāko un augošā satraukuma sajūta starpvaldību lēmumu sarežģītības rezultātā izvirzīja lielo jautājumu, kas vienmēr tiek izvirzīts: ko Eiropa dara? Mums ir jāatzīst, ka komisāram Kallas un Spānijas prezidentūrai kopīgo darbu izdevās paveikt rekordīsā laikā — kas nekad nav pietiekami ātrs, bet, godīgi sakot, ņemot vērā grūtības, viņi to paveica rekordīsā laikā, — mainot pieeju. Lai gan šī pieeja ir piesardzīga, kādai tai ir jābūt, tā izraisa būtiskus jautājumus.

Šīs izvēles secinājumi ir šādi: pasažieru tiesību piemērošana ārkārtas situācijā netiek aizstāvēta. Eiropas un valsts līmenī paveiktais darbs nebija pietiekams. Īstermiņā mums ir jārepatriē pasažieri un jārod steidzami risinājumi, bet vidējā termiņā mums ir jāveic uzlabojumi.

Ārējās darbības dienestam arī būtu jāspēj reaģēt šādās ārkārtējās situācijās; dažos gadījumos to nevar slēgt nedēļas nogalē.

Gaisa satiksmes nozare, ceļojumu aģenti, tūrisma nozare, loģistika utt., kuri jau gandrīz redzēja krīzes galu, uzņēmās reālu cīņu, un es atzinīgi vērtēju komisāra Almunia klātbūtni, kurš būs atbildīgs par nozarei nepieciešamo risinājuma vadību.

Arī pēc iespējas drīzāka neskaidrības izbeigšana palīdzēs mums izkļūt no šīs krīzes. Visbeidzot, mums ir jādomā par rezerves sistēmu gaisa satiksmei, pat pēc tam, kad būs izveidota vienotā Eiropas gaisa telpa. Dzelzceļiem, autoceļiem un jūras transporta nozarei kopā nav izdevies to aizstāt.

 
  
MPphoto
 

  Artur Zasada (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Kallas kungs! Mēs, protams, risinām krīzes situāciju. Eiropā gaisa satiksme ir samazināta par 70 %, un 80 % lidostu ir slēgtas. Es ceru, ka mēs tomēr varam izdarīt vairākus konstruktīvus secinājumus. Pirmkārt, Komisijai būtu jādara viss, lai nodrošinātu, ka vulkāna izvirdums nenoved pie bankrota Eiropas gaisa pārvadātājus, kuri jau tagad atrodas katastrofālā finanšu situācijā. To es saku saistībā ar vakardienas debatēm par finansējumu gaisa satiksmes drošībai un Padomes pretestību stingrāku, ar drošību saistītu pasākumu finansēšanai.

Otrkārt, eksperimenti ar tādām jaunām, nepierādītām tehnoloģijām kā ķermeņa un šķidruma skeneri, protams, neuzlabos drošību, bet noteikti ietekmēs Eiropas gaisa pārvadātāju finanšu stāvokli. Treškārt, pasažieru jautājums. Manuprāt, lidojumu pārtraukšana rūpēs par pasažieru drošību bija gudrs lēmums. Tomēr līdz ar to šīm rūpēm nebūtu jābeidzas, bet vajadzētu arī palīdzēt tiem, kas ne savas vainas dēļ ir iestrēguši lidostās. Šie jautājumi jau ir apspriesti vairāk nekā vienu reizi Eiropas Parlamenta sēdēs un jo īpaši Transporta un tūrisma komitejā. Paradoksāli, taču tikai vulkāna izvirdums Īslandē ir licis mums visiem apzināties, cik svarīga ir aviācijas nozare pienācīgai Eiropas Savienības ekonomikas darbībai, un tā ir taisnība it īpaši attiecībā uz tiem ES iestāžu pārstāvjiem, kuri šā iemesla dēļ svētdien nevarēja apmeklēt bēres Krakovā.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Kallas kungs, López Garrido kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu reakcija uz šo krīzi ir bijusi pilnībā apmierinoša un ka ir izdarīts viss iespējamais. Viņi ir rīkojušies saskaņā ar principu, ka drošība ir vissvarīgākā. Mēs varam diskutēt, vai pelnu mākoni varēja izpētīt ātrāk. Es uzskatu, ka tas būtu bijis iespējams, bet principā tas, kas tika darīts, bija pieņemami.

Tagad mums ir nepieciešams apspriest un rūpīgi apdomāt, kas būtu jādara to cilvēku, Eiropas iedzīvotāju, labā, kuri ir iestrēguši lidostās. Vakar man zvanīja trīs cilvēki, kuri atrodas šādā situācijā. Vienā gadījumā tie ir ģimenes locekļi, kuri gaida Taizemes lidostā un kuriem ir teikts, ka viņi, iespējams, varēs izlidot 29. aprīlī. Viņi jau veselu nedēļu ir pavadījuši lidostā. Otrajā gadījumā tie ir jaunieši Ņujorkā, kuriem ir teikts neatstāt viesnīcu vismaz nedēļu, jo viņiem jebkurā brīdī varētu būt jābrauc uz lidostu. Trešais gadījums ir pensionāru ģimene uz salas Norvēģu jūrā, kuri vairs nevar atļauties maksāt par izmitināšanu, bet nevar arī aizbraukt.

Šie jautājumi mums Eiropas Parlamentā ir jāapdomā un jāapspriež. Mums ir jāpiedāvā šiem cilvēkiem risinājumi, jāsniedz viņiem atbalsts un jāierosina lietderīgi priekšlikumi. Mēs nevaram pamest Eiropas iedzīvotājus šādā situācijā, mums viņiem ir jāpalīdz.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Liels paldies, dāmas un kungi! Mēs tagad esam ārkārtas situācijā, jo mūsu apspriežamais temats ir tik steidzams un tik nomācošs daudziem cilvēkiem un jo īpaši sabiedrībai, ka mums ir vairāk „catch the eye” pieprasījumu nekā jebkad.

Tas ir rekords; manuprāt, mums ir 13 vai 15 pieprasījumu, un, lai gan deputāti vēl lūdz uzstāšanos, mēs acīmredzot nevaram atļaut runāt 20 cilvēkiem.

Tomēr mēģināsim dot iespēju uzstāties visiem, cita starpā, līdz ierodas priekšsēdētājs, jo viņš ir uz brīdi izgājis un es viņu aizstāju, iepriekš tam nesagatavojoties. Tā kā es negribu sākt nākamās debates, mēs vadīsim „catch-the-eye” procedūru, līdz priekšsēdētāja skatiens vairs netiks piesaistīts vai visi sarakstā būs runājuši.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu pateicīgs komisāram un Spānijas prezidentūras ministram par viņu runām un paveikto darbu.

Nedomāju, ka būtu kādas šaubas, ka šajā ārkārtas situācijā prioritāte ir garantēt drošību, un drošība ir garantēta, jo šīs katastrofas, šīs negaidītās dabas parādības iznākums ir tas, ka neviens gaisa kuģis nav bijis iesaistīts negadījumā, kuru būtu izraisījis mākonis.

Drošības mērķis tāpēc ir sasniegts un mēs varam tikai priecāties par to. Šodien joprojām pastāv divas problēmas: pirmkārt, par laiku. Vai bija iespējams rīkoties ātrāk? Vai bija iespējams rīkoties agrāk? Vai varēja veikt pasākumus, lai iejauktos agrāk un drīzāk no jauna atvērtu gaisa satiksmei visdrošāko zonu, ņemot vērā milzīgās ekonomiskās sekas, šīs katastrofas ekonomisko ietekmi uz gaisa satiksmi un aviosabiedrībām? Vai nebija iespējams rīkoties agrāk? Tas prasa atbildes.

Otrais jautājums: tūkstošiem pasažieru joprojām ir bezizejā un viņiem ir jāpaliek viesnīcās, lai mainītu …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs ir runājuši daudzi transporta speciālisti. Tā ir taisnība, ka mēs esam nopietni pievērsušies ekonomikas problēmām, kuras ir izraisījusi šī ārkārtējā un neparedzamā situācija.

Kā jau teikts, ir arī cilvēciskie faktori, un es šo situāciju aplūkoju vairāk no iedzīvotāju kā patērētāju tiesību aizstāvja viedokļa; simtiem tūkstoši pašlaik ir iestrēguši kaut kur pasaulē un nevar atgriezties mājās. Es vairāk domāju par viņiem un jo īpaši par tiem, kuri vairs nevar atļauties palikt tur, kur ir, un kuri atrodas bezizejā bez cita risinājuma.

Attiecībā uz šīm tukšajām debesīm un noraizējušos cilvēku pilnajām lidostām varētu apsvērt domu par transporta, īpaši gaisa transporta, direktīvu pārstrādi. Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, iespējams, būs jāpārskata. Vai mēs nevarētu — un līdz šim par to nav runāts — padomāt par obligāto apdrošināšanu, kas nodrošinātu segumu nepārvaramas varas gadījumā šādiem cilvēkiem, jo īpaši lai tos neatstātu bezizejas situācijā?

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā situācija liek mums apzināties un apliecina mūsu bezspēcību dabas spēku priekšā. Tomēr Eiropas Savienībai kā nopietnai organizācijai jābūt labāk sagatavotai šādām situācijām, un jo īpaši tai jābūt gatavai efektīvi reaģēt ārkārtējos gadījumos. Ir grūti, protams, sagatavoties kaut kam, kas var vai nevar notikt reizi 150 gados, bet pašlaik mēs varam redzēt, ka Eiropas dzelzceļa infrastruktūra un komunikāciju tīkli ir pilnīgi nepietiekami. Mums ir jāatbild uz jautājumu, kā to uzlabot.

Citi jautājumi, kurus mums vajadzētu apspriest, ir, pirmkārt, kāda veida valsts atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuri ir apdraudēti? Mēs zinām, ka milzīgas naudas summas būs nepieciešamas, lai uzlabotu šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Vēl viens jautājums ir, kā mums vajadzētu izstrādāt stratēģiju, kas sagatavos mūs ilgtermiņā reaģēt un veiks labākus uzlabojumus...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisārs runāja par to, ka procedūras bija absurdas un novecojušas. Tāpēc būsim konsekventi.

Mēs esam ir izšķērdējuši pārāk daudz iespēju, pārāk daudz līgumu, lai gan varējām ieviest Kopienas pilnvaras attiecībā uz Eiropas gaisa telpu. Tomēr, ja mēs nevarējām rīkoties tā, kā vajadzēja, gaisā, mēs varam to darīt uz zemes. Piemēram, mēs varam uzraudzīt pasažieru tiesības un būt starpnieki vai aicināt uz pamieru dažādos sauszemes transporta ražošanas strīdos. Būtu jābūt nevis pakalpojumu minimumam, bet gan pakalpojumiem maksimālā apjomā visiem.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka pašreizējā sarežģītā situācija Eiropas transportā pārāk neieilgs un nepārvērtīsies par reālu transporta krīzi. Šī pieredze mums ir pārāk dārga, bet ļoti pamācoša. Mums vajadzētu izdarīt pareizus secinājumus, un te ir daži, kas ir veicami nekavējoties. Pirmkārt, transporta drošība gan attiecībā uz kvalitāti, gan iedzīvotāju spēju ceļot, ir prioritārs, mums kopīgs pienākums. Otrkārt, pastāv vajadzība pēc visu transporta veidu līdzsvarotas attīstības, bet it īpaši mēs nedrīkstam nevērīgi izturēties pret dzelzceļa transportu. Treškārt, efektīvs transports ir ekonomikas dzīvības spēks. Preču transportēšana un darbaspēka mobilitāte ir izšķirošas attīstībai, un mums vajadzētu to atcerēties, jo īpaši ekonomiskās krīzes laikā. Visbeidzot, mūsu iedzīvotāju labā ir nepieciešamas piemērotas procedūras, koordinācija, atsevišķs atbalsts aviosabiedrībām, savstarpēja palīdzība un Eiropas solidaritāte.

 
  
MPphoto
 

  Piotr Borys (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Kallas kungs! Šī katastrofa ir parādījusi, ka Eiropas Savienībā nav procedūru attiecībā uz tādām katastrofām kā šī, kuru izraisīja vulkāna izvirdums.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai būtu jākoordinē ar drošību saistītie jautājumi un jāizlemj, vai lidmašīnas var lidot. Tas nedrīkst būt tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Otrkārt, mums ir jādomā par ekonomiskās atbildības jautājumu. Manuprāt, risinājums varētu būt Eiropas apdrošināšanas sistēma pret šāda veida situācijām vai varbūt valsts apdrošināšanas programmas. Treškārt, attiecībā uz jautājumu par pasažieru loģistiku, kuri bija iestrēguši ceļā starp dažādām valstīm, trūka reālas transporta, TNT tīklu un ātrvilcienu mobilitātes. Visbeidzot, es uzskatu, ka attiecībā uz pasažieriem, kas ir iestrēguši ceļā ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ārējās darbības dienestam jābūt gatavam palīdzēt viņiem ar noteiktām procedūrām. Es ceru, ka šādas ātras procedūras tiks ieviestas.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dažās pēdējās dienās mēs esam pieredzējuši nebijušu apvērsumu mūsu dzīvē. Lidmašīnas, no kurām mēs esam atkarīgi, lai ceļotu uz un no mūsu reģioniem uz Briseli un Strasbūru, vairs nav pieejamas. Apvērsums ir milzīgs; mums nākas ceļot ar vilcieniem, kuģiem un autobusiem, tam ir patērēts vairāk laika, un daudzi deputāti tik tikko spēja nokļūt šeit.

Tomēr dažās pēdējās dienās mēs esam apzinājušies, ka esam pilnīgi atkarīgi no lidmašīnām; mēs redzējām, ka pastāv alternatīvi transportlīdzekļi, bet pašreizējā dzelzceļa infrastruktūra Eiropā ir nepietiekama, tā nav moderna. Vai mēs varētu iedomāties Eiropas Savienību, kurā ir pilnīgs ātrgaitas vilcienu tīkls, Eiropu, kurā visi braucieni, kas nepārsniedz 1000 kilometru, tiek veikti ar vilcienu un kurā mēs izmantojam lidmašīnas tikai garākiem ceļojumiem?

Gaisa satiksmes ietekme uz vidi Eiropas Savienībā ir milzīga. Tā ir lielāka nekā pārstrādes rūpnīcu un tērauda rūpnīcu ietekme...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Magdalena Alvarez (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pašreizējie pasākumi var tikai atvieglot pašreizējo situāciju, bet nevar novērst tās atkārtošanos.

Transportā nav īsāko ceļu, nav īstermiņa risinājumu, un šai vajadzētu būt iespējai — vēl jo vairāk tagad, kad tiek gatavota Baltā grāmata — ietvert, ieviest un izstrādāt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu mūsu pārmērīgo atkarību no gaisa transporta savienojumiem. Mums ir jālīdzsvaro šie savienojumi, veicinot un stiprinot alternatīvas, kuru pašlaik salīdzinoši stipri trūkst, piemēram, dzelzceļu un jūras transportu.

Tādēļ, manuprāt, gan Kallas kungs, gan Grosch kungs, kas ir ziņojuma referents, būs ņēmuši vērā visu deputātu lūgumu par nepieciešamību stiprināt dzelzceļus un Eiropas komunikāciju tīklus šim transporta veidam.

 
  
MPphoto
 

  Bendt Bendtsen (PPE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, šorīt debatēs ir teikts daudz saprātīgu lietu, bet, manuprāt, mums ir mazliet vairāk jāskatās nākotnē. To, ko mēs pieredzējām, mēs pieredzēsim vēlreiz. Eksperti Īslandē saka, ka jautājums nav par to, vai būs turpmāki izvirdumi — jautājums ir tikai, kad tie notiks. Tādēļ mums ir jāskatās nedaudz tālāk uz priekšu un jāizspriež, kā rīkoties šādā situācijā, kad tā atkal notiks nākotnē. Es uzskatu, ka tāpēc mums ir jāsāk koncentrēties uz ātrgaitas dzelzceļa līniju izveidošanu starp Eiropas galvaspilsētām un to, kā mēs panāktu nepieciešamo savstarpējo izmantojamību.

 
  
MPphoto
 

  Tanja Fajon (S&D).(SL) Dāmas un kungi! Protams, mums visiem ir skaidrs, ka pasažieru drošībai ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei un ka mums šīs debates šodien galvenokārt ir tāpēc, ka daba mums par to ir atgādinājusi. Lidojumi ir atcelti lielākajā daļā Eiropas, pasažieri gaida nenoteiktu laiku, aviosabiedrības grimst aiz sarkanās svītras, nozares darbinieki baidās par savām darbavietām, ekonomiskie zaudējumi ir milzīgi. Acīmredzot aviosabiedrībām ir tiesības domāt, ka, ja lauksaimnieki var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar dabas katastrofām, arī viņiem ir tiesības uz atlīdzību. Videi pēdējās pāris dienās mēs, protams, esam darījuši milzīgu labumu.

Savstarpēja savienošana — lai tā būtu mācība, ka Eiropai nepieciešama labāka gaisa, dzelzceļa un autoceļu satiksmes integrācija, ka mums ir nepieciešams nodrošināt finansējumu ātrgaitas vilcieniem un ka mums ir nepieciešams mazāk piesārņojuma. Mums ir jāreaģē nekavējoties, atbildīgi un, galvenais, paturot prātā pasažieru drošību.

 
  
MPphoto
 

  Judith A. Merkies (S&D).(NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt savu līdzjūtību visiem, kurus ir skārusi šī krīze. Tagad vārdu „krīze” mēs dzirdam pārāk bieži šajās dienās: ekonomikas krīze, finanšu krīze, transporta krīze, visu citu veidu krīze zem saules. Skaidrs ir tas, ka mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi neaizsargāta pret šāda veida krīzēm. Mums ir vajadzīgs drošības tīkls. Mēs mēdzam daudz runāt par zaļo sabiedrību, bet zaļai sabiedrībai nepieciešams iekļaut arī „zaļu” transportu, un attiecībā uz to mēs acīmredzami vēl neesam pabeiguši savu darbu.

Daudzi deputāti no manas grupas, kā arī citi, to ir jau teikuši: ļoti steidzams jautājums ir ieguldījumi videi nekaitīgā transportā un labākos un ātrākos savienojumos ES iekšienē — un, protams, arī labākos un ātrākos savienojumos ārpus ES, ja mēs spējam tur kaut ko noteikt — pa dzelzceļu un kāpēc ne arī pa ūdens ceļu, ja runa ir par to? Tas būtu labi ekonomikai, labi klimatam, kā arī labi sabiedrības stabilitātei, jo tā tai ir ārkārtīgi nepieciešama.

 
  
MPphoto
 

  Gesine Meissner (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ir kļuvis skaidrs, ka uzsvars šajā jautājumā tiek likts uz pasažieriem. Mēs vēlamies, lai pasažieri no Eiropas tiktu pārvadāti droši. Mēs vēlamies drošību, bet mēs arī vēlamies transporta izvēles iespējas. Es uzskatu, ka mums ir nepieciešami visi pašreiz pieejamie transportlīdzekļi. Mums ir nepieciešamas lidmašīnas, ja mēs nevaram aizstāt lidojumus ar citu risinājumu. Daudz ir runāts par ātrgaitas vilcieniem. Protams, būtu labi, ja to būtu vairāk, bet kāda jēga ir labākajam ātrgaitas vilcienam, ja tam ir jāapstājas uz robežas?

Šā iemesla dēļ, manuprāt, mums vajadzētu virzīties pakāpeniski. Pirmkārt, mums vajag nepārtrauktību visā Eiropas dzelzceļa sistēmā tieši tādā pašā veidā, kā mums ir vajadzīga Eiropas vienotā gaisa telpa. Tā kā visas puses ir izteikušās par labu lielākai koordinācijai starp dalībvalstīm, es gribētu aicināt visus vēlreiz rīkoties, jo tieši partijas dalībvalstīs ir atbildīgas par progresa bloķēšanu šajā jomā. Lūdzu, pārliecinieties, ka partijas jūsu dalībvalstīs patiesi atbalsta transporta veicināšanu Eiropā. Ja mēs visi spēsim pārliecināt savas partijas, turpmāk situācija uzlabosies.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Pēdējās dienās ir daudz runāts par aviosabiedrību finanšu zaudējumiem, kas atbilst patiesībai. Kļūst skaidrs, ka ir jāpieņem mehānisms palīdzības sniegšanai šiem uzņēmumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka šī krīze, ko izraisīja vulkāna izvirdums Īslandē, var ieilgt.

Tomēr es uzskatu, ka pasažieru drošībai un patērētāju aizsardzībai jābūt svarīgākai par visu pārējo. Pasažieru vidū ir bijusi milzīga neapmierinātība, jo attieksme pret viņiem dažādās valstīs vai aviosabiedrībās atšķīrās. Ir skaidrs, ka praksi šajā jomā ir nepieciešams standartizēt, kas būtu liels solis uz priekšu attiecībā uz pasažieriem, kuri pašlaik ir ceļā no vietas uz vietu tajā nenoteiktībā, kas saistīta ar gaisa telpas atvēršanu.

 
  
MPphoto
 

  Gilles Pargneaux (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Šī krīze, kuru esam pieredzējuši dažas dienas, ir arī parādījusi — un tas nav minēts pietiekami —, cik neveiksmīga ir Lisabonas stratēģija, kuru Eiropas Savienība varēja īstenot pēdējās desmitgades laikā.

Neveiksme, kas izriet no noteikumu atcelšanas un sīvas konkurences, šodien ar šo krīzi liecina, ka Eiropas Savienība nav spējīga koordinēt vajadzīgo pieeju, kas būtu ļāvusi ne tikai aizsargāt tos, kuri ir iestrēguši lidostās, bet arī plānot turpmāko rīcību, ļaujot aviokompānijām, piemēram, veikt testa lidojumus. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību saņemties.

Tika teikts, ka mums vajag vienotāku Eiropu. Patiešām, tik svarīgā nozarē kā gaisa transports ir jābūt valsts dienestam, kuru atbalsta Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 

  Elisa Ferreira (S&D).(PT) Priekšsēdētāja kungs, šī, protams, bija neparedzēta krīze, un piesardzības principam dabiski ir jābūt prioritātei. Tomēr ir jāizdara secinājumi, un pirmais ir tas, ka piecu dienu laikā nav dzirdēta neviena pietiekami spēcīga un politiski atbildīga Eiropas nostāja. Šādas nostājas pietrūka attiecībā uz pasažieru interešu aizsardzību, viņu tiesību noskaidrošanu, alternatīva transporta meklēšanu un risinājumu koordinēšanu.

Otrais secinājums ir tāds, ka izeja no krīzes parastam iedzīvotājam nedrīkst izskatīties kā cīņa par varu starp tiem, kuri vēlas izvairīties no ekonomiskiem zaudējumiem, un tiem, kuri vēlas ievērot piesardzības principu. Ir jābūt skaidrai pārredzamībai un skaidrai objektivitātei attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem mēs izkļūsim no šīs situācijas, kurā visa Eiropas gaisa telpā ir slēgta. Tāpēc zinātnisko testu uzlabošana, kā arī koordinācijas līmenis...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Robert Goebbels (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, piesardzības princips ir kļuvis par bezatbildības principu. Saskaroties ar mazāko risku, piesardzības princips ir kļuvis par uzaicinājumu pilnīgi atteikties no atbildības. Neviena no tā sauktajām „atbildīgajām” partijām vairs neuzdrošinās uzņemties atbildību.

Iespējama gripas epidēmija? Pēkšņi tūkstošiem cilvēku tiek aicināti vakcinēties. Vulkāna izvirdums? Pēkšņi visa Eiropas gaisa telpa ir slēgta, lai gan pieredze rāda, ka vulkāniskie pelni nav īsti bīstami, ja nu vienīgi lidmašīnām, kuras šķērso šādu blīvu mākoni.

Tomēr piesardzības principa dēļ mūsu aviosabiedrības ir pakļautas atbildīgo partiju nespējai uzņemties atbildību, ekspertu vājumam un politiķu vājumam, kuri tērzē par nepieciešamību samazināt mūsu pārmērīgo atkarību no gaisa transporta un vairāk investēt dzelzceļa tīklos, iespējams, pagarinot tos līdz pat Āzijai, Amerikai, Āfrikai, Okeānijai un katrai salai starp tām.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
  
MPphoto
 

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, nepārprotami ir bijusi vienošanās, ka, pirmkārt, mums ir nepieciešams aplūkot šo lietu pēc būtības. To gluži skaidri teica M. Cramer, un es viņam piekrītu, jo šī ir svarīga ziņa mums visiem. Mums, protams, ir jākoncentrējas arī uz Eiropas Savienību, uz Eiropas rīcību, reaģējot uz krīzi, kurai ir Eiropas nozīme un ir bijusi ārkārtīgi nopietna ietekme uz miljoniem iedzīvotāju Eiropā un citās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kā arī uz galvenajām Eiropas ekonomikas nozarēm.

Tas bija skaidrs uzreiz, ka notikumi apsteidza dalībvalstu rīcību, kurām ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras atvērt lidostas, un tāpēc notika tūlītēja Eiropas Savienības iejaukšanās. Es atkārtoju, Speroni kungs un Ferreira kundze, rīcība notika nekavējoties. Piektdien kļuva skaidrs, ka ir iestājusies nopietna situācija. Tiklīdz tas bija skaidrs, Eiropas Komisija kopā ar Padomes Spānijas prezidentūru un Eirokontroli nekavējoties uzsāka darbu, un svētdien, kā Kallas kungs iepriekš teica, Komisija un prezidentūra — Kallas kungs un es — publiski uzstājāmies, izskaidrojot situāciju un norādot, kas tiks darīts. Veicamais pasākums bija vakardienas Eirokontroles sanāksme un lēmums, kuru pieņēma vakar notikušajā Padomes ārkārtas sanāksmē, ko organizēja Spānijas valdība un kuru vadīja Spānijas sabiedrisko lietu ministrs.

Tāpēc soļi tika sperti. Tika sperti soļi, lai tie novestu pie lēmuma, rīcības, pieejas, uzmanības, kas ir raksturīgi Eiropai. Šodien vakardienas ārkārtas Ministru padomes lēmums tiek īstenots. Šorīt plkst. 08.00 Eirokontrole noteica četras zonas ar paplašinātu drošības perimetru, kurā lidojumi nedrīkst notikt, un citas zonas, kurās var lidot ar nosacījumu, ka pastāv vienošanās un koordinācija starp dalībvalstīm. Līdz ar to notiek pakāpeniska gaisa telpas atvēršana, bet tā, protams, būs atkarīga no apstākļiem un dabas. Protams, tā būs atkarīga no šīm lietām, bet vakar pieņemtais lēmums šodien jau darbojas, un tas, protams, vienmēr tā būs, pamatojoties uz piesardzības principu un vajadzību nodrošināt drošību.

Manuprāt, uzreiz bija redzams, ka šajā gadījumā Eiropas pieeja nozīmēja to, ka varēja pieņemt daudz līdzsvarotāku lēmumu. Eiropas pieeja nozīmēja to, ka varēja ņemt vērā dažādus faktorus, kuri vienmēr būtu jāņem vērā, kad notiek kaut kas ārkārtējs, piemēram, tas, ko mēs pārdzīvojam pašlaik. Pirmkārt, tas nozīmē, ka riska novērtējuma modelis ir daudz precīzāks, daudz pareizāks. Sterckx kungs, atbildot uz jūsu teikto par šo, es gribu teikt, ka Eirokontrole ņem vērā lēmumus, kurus pieņem Vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs Londonā, bet tā arī ņems vērā testa lidojumus, valsts iestāžu informāciju, lidmašīnu ražotāju informāciju un informāciju no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Ķelnē, kuru, es piekrītu, ir jānostiprina. Tas viss tiks ņemts vērā, lai izstrādātu precīzāku karti, kas notiek pašlaik, šobrīd, izmantojot Eirokontroles izstrādāto tehnisko priekšlikumu, kas pamatots uz zinātniskiem datiem.

Eiropas pieeja nozīmē, ka drošību, kas ir būtisks pamatprincips, svarīgāks par visiem citiem principiem, tajā pašā laikā var ņemt vērā, un tāpēc es piekrītu tiem, kuri to teica. Tas nozīmē, ka var ņemt vērā ekonomiskās sekas, un Komisija ir izveidojusi darba grupu — kas saņēma arī ļoti labu jūsu atbalstu —, lai nākamnedēļ sniegtu ziņojumu par aspektiem, kas saistīti ar ekonomiku. Tas nozīmē arī to, ka var ņemt vērā pilsoņu tiesības un viņu mobilitāti. Tieši tāpēc es vēlreiz aicinu visas Eiropas Savienības valstu valdības palīdzēt cilvēkiem atgriezties mājās, izmantojot visus iespējamos satiksmes līdzekļus, un veicot īpašus, ārkārtas pasākumus, lai to izdarītu, jo tās ir galvenās pilsoņu tiesības: doties mājās, nokļūt, kur vien tie vēlas nokļūt. Tādēļ mēs aicinām ievērot viņu tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Nākotnē, manuprāt, šī situācija paver mums panorāmu ļoti plašām debatēm, un Eiropas Parlaments ir īstā vieta, kur šīm debates notikt. Debatēs ir jāapspriež pasažieru tiesību problēmas šajos ārkārtas apstākļos un ārkārtas situāciju plāna nepieciešamība, kuram vajadzīga arī pārredzamība — kā Bilbao kundze teica — Eiropas Savienības darbībās, lai varētu notikt strukturālās reformas, kas nozīmē, ka ir jāstiprina Eiropas dzelzceļa tīkls Eiropā. Tas kļūst absolūti stratēģisks mērķis, kas, visu apsverot, ir vienkārši Eiropas veidošana, jo vēsturiski mūsdienu valstis veidojās, pamatojoties uz komunikāciju, ceļu, dzelzceļu, kā arī jūras satiksmes savienojumu attīstību. Nākotnē Eiropas, 21. gadsimta Eiropas, veidošana nebūs pabeigta, ja tā nebūs veikta, izmantojot komunikācijas infrastruktūru, šajā gadījumā, galvenokārt, izmantojot dzelzceļu.

Šīs divas lietas iet roku rokā, un šo transporta infrastruktūru attīstīšana ir ļoti politisks, simbolisks un reāls jautājums, kas kļūst par galveno 21. gadsimta Eiropas mērķi. Šajā saistībā es uzskatu, ka tieši īstajā vietā un laikā Swoboda kungs, Schulz kungs, Álvarez kundze un citi runātāji minēja šo reformu, jo tas neapšaubāmi ir nākotnes faktors, uz kuru Eiropas Savienībai ir jātiecas.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vai es varētu laipni lūgt pagarināt šīs debates, jo šī domu apmaiņa ir pārāk pieklājīga. Vilcienu stacijās, aviosabiedrībās un lidostās iestādēs ar cilvēkiem apietas zemiski. Mēs šeit esam pārāk pieklājīgi. Mums vajadzētu izmantot ES pilnvaras Padomē un Komisijā un piespiest atvērt informācijas punktus. Briseles Centrālajā stacijā ir seši informācijas punkti, četri no tiem ir slēgti.

Šīm debatēm vajadzētu būtu daudz ilgākām, un tajās būtu jāļauj piedalīties vairākiem deputātiem. Es nemaz neesmu apmierināts ar Padomes un Komisijas rīcību to pasažieru interesēs, kuri guļ vilcienu stacijās.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tas šodien ir minēts vairākas reizes. Ikviens no Eiropas Parlamenta, kas uzstājās pirms jums, ierosināja šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties cienījamajiem deputātiem par viņu piezīmēm. Man ir četras papildu piezīmes.

Pirmkārt, šie notikumi ir devuši mums daudz vielas pārdomām par mūsu stratēģiskajiem plāniem. Viens no interesantākajiem un svarīgākajiem jautājumiem ir pārsēšanās iespējas un elastība starp transporta veidiem un dzelzceļa spēja būt sava veida alternatīvai. Mēs šim jautājumam drīz pievērsīsimies debatēs par pirmās dzelzceļa paketes pārstrādāšanu un Balto grāmatu par transporta nākotni.

Tas ir ļoti nopietns jautājums. Vakar mēs to apspriedām arī ar Ministru padomi. Es varu jums apsolīt, ka mēs šo jautājumu uztveram ļoti nopietni — tostarp tāldarbu un citus faktorus, lai ierobežotu nevajadzīgu transporta izmantošanu un ceļošanu.

Runājot par ekonomisko ietekmi, mēs ņemsim vērā visus aspektus un izvirzīsim priekšlikumus. Tomēr mums jābūt uzmanīgiem. Nauda nenāk no nekurienes, un visam ir jābūt godīgi attiecībā pret visiem citiem ekonomikas dalībniekiem. Mūsu pieejai ir jābūt ļoti līdzsvarotai. Brīnumi nav iespējami.

Attiecībā uz pasažieru tiesībām noteikumi ir ļoti skaidri. Daži deputāti jautāja par noteikumiem un vai mums vajadzētu tos pārskatīt. Es nedomāju, ka mums vajadzētu pārskatīt noteikumus, kurus pieņēmuši Eiropas lēmumu pieņēmēji, tostarp Eiropas Parlaments. Tie ir labi. Jautājums ir gluži cits. Tas ir par īstenošanu un piemērošanu, kas ir dalībvalstu rokās. Mums ir skaidrs plāns par to, kā rīkoties ar šo noteikumu piemērošanu un kā ietekmēt dalībvalstis. Ir skaidrs, kas šodien jādara attiecībā uz pasažieru tiesībām.

Kāds cits jautājums, kas nav tik nozīmīgs: daudzi kolēģi un prese teica, ka mēs rīkojāmies pārāk vēlu un nebijām sagatavoti. Nu, es aktīvi strādāju visu laiku. Es biju Eirokontrolē. Es sazinājos ar ministriem. Šajā Parlamentā šodien jums ir tādas pašas dilemmas, kuras risināja visi šie eksperti un lēmumu pieņēmēji, bet šis jautājums ir ekspertu un drošības iestāžu rokās, nevis politiķu rokās. Tā ir tā pati dilemma: drošība pret elastību.

Mēs bijām gatavi vulkāna izvirdumam, bet mums bija dažāda veida informācija par izvirdumu. Arī tas tika šeit minēts. Vienu British Airways lidojumu un vienu KLM lidojumu ietekmēja vulkāna izvirdums, tāpēc noteikumi tika pieņemti, pamatojoties uz nopietnu risku. Iestādes rīkojās saskaņā ar pieņēmumu, ka pastāv nopietns risks un ka lidojumi ir jāatceļ.

Tagad mums ir diferencētāka pieeja. Svētdien tika veikta lielākā daļa testa lidojumu, un informācija tika saņemta Eirokontrolē, kur mēs apspriedām šos jautājumus — testa lidojumus un šo lidojumu galīgos rezultātus. Tagad mums ir elastīgums, un jautājums joprojām ir dalībvalstu rokās. Mēs attīstām vienoto gaisa telpu, kas ir ļoti daudzsološs Eiropas projekts, un starp ministriem pastāv vienota izpratne, ka šis ir ceļš uz priekšu ar labāku koordināciju Eiropas līmenī.

Tā ir liela iespēja. Tās ir manas piezīmes, kuras vēlējos darīt zināmas. Es gribēju teikt, ka attiecībā uz informāciju Komisija sniedza paziņojumus presei par pasažieru tiesībām ceturtdien un piektdien. Mēs teicām, ka pasažieru tiesības būtu jāuztver ļoti nopietni. Informāciju par pasažieru tiesībām Komisija sniedza nekavējoties, un no svētdienas jautājumi tika aplūkoti plašāk, bet vakar informācija bija izsmeļoša.

Tāda ir aina. Lieta nav izbeigta. Paies vēl vismaz trīs vai četras dienas, pirms tiks atsākta lielākā daļa lidojumu. Risinājums ekonomikai un pasažieriem ir atsākt lidojumus, aviosabiedrībām nogādājot pasažierus mājās vai to galamērķī. Situācija joprojām ir sarežģīta, un mums ir jātiek galā ar sekām.

Paldies par jūsu piezīmēm. Mums būs vairākas iespējas turpināt šī jautājuma apspriešanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates, kuras mēs tagad beidzam, protams, bija svarīgākais mūsu darba kārtības punkts. Kaut vai tikai šo debašu dēļ bija vērts tikties šeit Strasbūrā. Tieši šādu apspriešanos gaida mūsu iedzīvotāji — ka mums vajadzētu risināt šīs problēmas, un tieši tās mēs apspriežam jau no paša rīta. Tas ir vissvarīgākais temats.

Es gribētu arī izteikt pateicību par to, ka 14 komisāri no Eiropas Komisijas ir piedalījušies mūsu galīgajās debatēs. Ir ļoti svarīgi, ka viņi ir dzirdējuši jūsu piezīmes.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski. (HU) Lai gan, pateicoties tam, ka iejaucās aviācijas iestādes, vulkānisko pelnu mākonis par laimi neprasīja cilvēku dzīvības, par informācijas un koordinācijas līmeni Eiropā var likt nesekmīgu atzīmi. Gaisa telpas slēgšana radīja grūtības tūkstošiem eiropiešu, liedzot tiem sasniegt savus galamērķus. Visi mēģināja tikt galā ar negaidīto problēmu, taču nepietiekamās informācijas dēļ situācija pasliktinājās. Pasažieriem bieži netika sniegta atbilstoša informācija pa telefonu vai ar interneta starpniecību. Vēl lielāku apjukumu izraisīja tas, ka aviācijas iestādes un aviosabiedrības sniedza pretrunīgu informāciju. Trūka arī koordinācijas starp gaisa un sauszemes transportu. Mēs personīgi pieredzējām, cik svarīgi būtu modernizēt sabiedriskā transporta sakarus starp dalībvalstīm un attīstīt Eiropas transporta tīklu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas izšķirošos krīzes pārvarēšanas pasākumus. Šim nolūkam izveidotajai darba grupai vajadzētu pastiprināt koordināciju starp aviāciju un gaisa satiksmes vadības iestādēm, un būtu vērts pārbaudīt arī pastāvīgo drošības pasākumu derīgumu, kas ieviesti 1980. gadā. Es iesaku, ka līdzīgās krīzes situācijās Eiropas Parlamentam nevajadzētu sarežģīt jau tā haotisko transporta sistēmu ar svārstmigrāciju starp Briseli un Strasbūru. Tās vietā tā plenārsēdēm vajadzētu notikt Briselē.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu debates par situāciju Eiropas aviācijā nedrīkst sašaurināt tikai līdz triviālajam jautājumam par to, kā nokļūt līdz Eiropas Parlamenta sesijai Strasbūrā. Pārāk daudz koncentrējoties uz šo jautājumu, veidosies priekšstats par nepamatotu egocentrismu no Eiropas Parlamenta deputātu puses. Mums ir jāizmanto mūsu iztēle. Sociālā, ekonomiskā un politiskā ietekme, kuru izraisīja Eiropas gaisa telpas slēgšana uz ilgāku laiku, var izrādīties milzīgs izaicinājums visai Eiropai. Polijā daži politiķi un žurnālisti jautā, piemēram, kāpēc daži cilvēki nevarēja nokļūt Krakovā svētdien, kamēr citi varēja tur nokļūt. Viņi arī jautā, kāpēc pa autoceļu vai dzelzceļu nebija iespējams nokļūt līdz Krakovai svētdien, bet šādā veidā bija iespējams nokļūt Strasbūrā pirmdien. Notikumiem, kas bija Īslandes vulkāna izvirduma sekas, būs arī ļoti spēcīga globāla dimensija. Mēs parasti nedomājam par gaisa transporta milzīgo nozīmi. Etiopijas zaudējumi, kas radās tādēļ, ka nebija iespējams eksportēt ziedus uz Eiropu, sasniedz 3 miljonus eiro dienā. Mums ir jāveic ļoti nopietna analīze par to, kā gaisa telpas aizvēršana ietekmēs darba tirgu, mūsu konkurētspēju un visu ekonomiku un kā tā ietekmēs dzīvi parastajiem cilvēkiem. Kas zina — varbūt šis necilais notikums Īslandē noteiks Eiropas Savienības nākotni. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski.(HU) Vairākas dienas ilgušo lidojumu ierobežojumu un anulēšanas dēļ tūkstošiem cilvēku ir iestrēguši lidostās grūtos apstākļos. Neraugoties uz reisu ievērojamu aizkavēšanos (gadījumos, kad ceļojums ir līdz 1500 km, vairāk nekā 2 stundas), aviosabiedrību atbalsts ir bijis neliels vai tas nav sniegts vispār, un nav sniegta precīza informācija par ceļošanas iespējām uz pasažieru galamērķi. Tie neveica pasākumus, lai pasažieriem būtu pieejams bezmaksas tālrunis, fakss, e-pasts vai piekļuve internetam, kā arī nenodrošināja pārsēšanos vai izmitināšanu, lai gan saskaņā ar ES spēkā esošajiem noteikumiem pasažieriem ir tiesības saņemt šādu atbalstu. Pasažieri ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem ir vēl vairāk neaizsargātas šādās ārkārtas situācijās, un tā bija arī šoreiz. Šī negaidītā situācija ir parādījusi, ka dažās minūtēs pasažieru tiesības, kas iepriekš tika ievērotas, var vairs neeksistēt un ka īpaši liela ir nepieciešamība pēc pasažieru hartas, kuru arī es agrāk aicināju pieņemt, lai izvairītos no aviosabiedrību un attiecīgo struktūru bezpalīdzības atkārtošanās. Tajā pašā laikā es iesaku, ka ārkārtas izmaiņu gadījumā būtu automātiski un obligāti jānosūta informācija un īsziņa par alternatīviem risinājumiem katram pasažierim uz mobilo telefonu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. (PL) Pēdējās dienās Īslandes Eijafjallas vulkāna izvirduma radītā vulkānisko pelnu mākoņa dēļ tika pārtraukta gaisa satiksme visā Eiropā. Līdz šim ir atcelti desmitiem tūkstoši lidojumu, kādēļ pasažieriem ceļot nebija iespējams. Visai Eiropai un valstu un ES iestādēm šī ir mācība, no kuras mums ir jāizdara secinājumi, tostarp arī par to, lai līdzīgi notikumi nākotnē neparalizētu Eiropadomes vai mūsu asamblejas darbu. Starp cietušajiem bija arī deputāti no Eiropas Parlamenta, kuri, arī es, nevarēja šonedēļ ierasties Strasbūrā sesijas sanāksmē. Ar mūsu sanāksmi Strasbūrā šonedēļ saistās daudz polemikas, jo daži deputāti vienkārši nevarēja tajā nokļūt no saviem reģioniem. Līdz pēdējam brīdim mēs nezinājām, vai sesijas sanāksme vispār notiks. Būtu labi mums visiem, ja turpmāk tiktu izstrādātas procedūras, lai mēs būtu gatavi līdzīgās ārkārtas situācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski.(IT) Priekšsēdētāja kungs, jaunumi ir pieradinājuši mūs pie likstām, dabas vai tīši izraisītām, kuru dēļ valsts struktūras un sabiedrība ir nospiestas uz ceļiem, radot ārkārtas situācijas transporta un piegādes jomā. No Eiropas budžeta pieejamais finansējums un koordinācija starp dažādām civilās aizsardzības iestādēm jau darbojas, pateicoties gūtajai pieredzei. Tomēr tāda ārkārtas situācija, kādu izraisīja Īslandes vulkāns, nekad netika gaidīta. Mūsu iedzīvotāji nekad aizmirsīs lidostas ziņojumu dēļus rādām, ka visi reisi ir atcelti, cietumu dienu pēc dienas, par kuru kļuva lidostu tranzīta zonas, un bezgalīgās rindas stacijās, automašīnu nomas uzņēmumos un taksometru pieturās. Aviosabiedrībām ir vislielākie finansiālie zaudējumi. Iedzīvotājiem draud piemuļķošana: papildus neērtībām un neparedzētajām izmaksām, kuras būs grūti atgūt, gaisa pārvadājumu maksas var palielināties, lai kompensētu radušos zaudējumus. No šādas iespējas ir jāizvairās. Tāpat kā attiecībā uz dabas katastrofām Eiropas Savienībai ir jāreaģē, izmaksājot kompensācijas iedzīvotājiem, kuriem ir radušās neparedzētas izmaksas, cenšoties samazināt savas neērtības, kā arī aviosabiedrībām, bet, to darot, ir jāizvairās no riska nosaukt šādas kompensācijas par valsts atbalstu, kas tādējādi būtu nelikumīgs atbalsts. Iedzīvotājiem, pirmkārt, ir jāsaņem garantijas, ka Eiropas Savienība viņiem palīdzēs, lai viņi jūtas aizsargāti gan tieši, gan netieši. Līdz šim daudzi vēl joprojām nevar atzīt, ka viņi jūtas aizsargāti. Parlamentam, kas skaitliski kļuvis ievērojami mazāks daudzu deputātu, kuri nevar šeit ierasties, prombūtnes dēļ, mēs pieprasām steidzami pieņemt Eiropas rīcības plānu koordinācijai starp valstu valdībām un iestādēm un organizētu aizsardzību veidu iedzīvotājiem. Tādā veidā mēs varētu panākt ātru reakciju uz pilsoņu vajadzībām, kuras valstu valdības dīvainā kārtā pašlaik nespēj garantēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. (PL) Dāmas un kungi! Pēdējo dienu laikā, mēs visi esam bijuši liecinieki lidostu blokādei gandrīz visā Eiropas kontinentā. Situācija ir neparasta, jo tajā nav vainojami streiki, bet dabas katastrofa, ko izraisīja vulkāna izvirdums Īslandē. Šī paralīze, kura zināmā mērā skāra mūs visus, ir izraisījusi virkni seku, piemēram, aviosabiedrību finanšu problēmas un sauszemes un jūras transporta nozīmes pieaugumu. Uz to es gribētu vērst jūsu uzmanību. Pēdējos gados gaisa transports nenoliedzami ir bijis pārāks par citiem transporta veidiem. Tas bija ātrāks, drošāks un ērtāks pasažieriem. Tomēr pašreizējā situācijā ir svarīgi ieviest pasākumus, kas ļaus sauszemes un jūras transportam labāk aizstāt sagādātās neērtības, kuras izraisīja gaisa transporta paralīze.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski.(RO) Nekāds pamatojums nav vajadzīgs gaisa satiksmes drošībai. Šķiet, ka kopš vulkāna izvirduma Īslandē ceļošana ar gaisa transportu ne tikai nav stabila izvēles iespēja, bet ir gandrīz neiespējama. Es stingri uzskatu, ka labāka koordinācija Eiropas līmenī būtu palīdzējusi ES iedzīvotājiem, kas bija iestrēguši dažādās lidostās visā pasaulē vai nemaz nevarēja doties plānotajos braucienos. Es ceru, ka kādu dienu Eiropas vienotā gaisa telpa kļūs par realitāti.

Kā jums labi zināms, pilnīgs lidojumu aizliegums pēdējās dienās ir ietekmējis arī mūsu Parlamenta vai drīzāk tā plenārsēdes darbību. Manuprāt, nav pamata atlikt balsošanu un par vienu dienu samazināt sesiju, lai gan tikai aptuveni 65 % deputātu bija klāt pirmdienas vakarā, 19. aprīlī. Pēc manām domām, sesija ir jāuzskata par parastu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika