Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis - Strasbūra

8. ES stratēģija attiecībām ar Latīņameriku (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Salafranca Sánchez-Neyra kunga ziņojums (A7-0111/2010) Ārlietu komitejas vārdā par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku (2009/2213(INI)).

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāve! Es vēlos teikt, ka ziņojumā, ko pieņēma Komiteja, no vienas puses, ir atzītas Eiropas Savienības Spānijas prezidentūras pūles — šo nostāju es neredzu šajā sēžu zālē, un tas mani pārsteidz, jo mēs runājam par Latīņamerikas jautājumiem —–un, no otras puses, ir atzinīgi vērtēts Komisijas paziņojums ar nosaukumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”. Manuprāt, ir grūti atrast divus citus reģionus, kuriem ir tik daudz kopēju vērtību un interešu kā Eiropai un Latīņamerikai.

Skaitļi, priekšsēdētājas kundze, ir labi zināmi, Latīņamerikā ir vairāk nekā viens miljards iedzīvotāju, tās iekšzemes kopprodukts ir 25 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, un kopā ar Karību jūras reģiona valstīm tā veido gandrīz trešo daļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm.

Ir arī labi zināms — lai gan skaitļi liecina par nelielu samazinājumu —, ka Eiropas Savienība ir galvenā palīdzības sniedzēja Latīņamerikas attīstībai, galvenā ieguldītāja reģionā un otrā lielākā Latīņamerikas tirdzniecības partnere, kā arī lielākā Mercosur un Čīles tirdzniecības partnere.

Tomēr vēl svarīgāks par skaitļiem ir tas, ka mēs uzskatām Latīņameriku par kaut ko vairāk nekā tirgu Eiropai, un tāpēc mums ir daudz kopīgu principu un vērtību — plurālistiska un pārstāvniecības demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, vārda brīvība, konstitucionāla valsts, tiesiskums, taisnīga tiesas procesa princips un jebkādas diktatūras un autoritāras varas noraidīšana.

Šī augstākā līmeņa sanāksme, Ashton kundze, notiek Eiropas Savienībai un Latīņamerikai ļoti ievērojamā laikā. Tas ir ievērojams laiks Eiropas Savienībai, tāpēc ka, līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā pabeiguši reformu procesu, mēs ekonomiskās un monetārās krīzes dēļ iegrimām paši savu problēmu risināšanā un pārdomāšanā. Pirmo reizi mēs pieredzējām to, ka Starptautiskajam Valūtas fondam bija jāglābj nevis kāda Latīņamerikas valsts, bet Eiropas Savienības dalībvalsts, kas pieder pie Ekonomikas un monetārās savienības.

Ja palūkojamies uz Eiropas Savienības izaugsmes tempu pagājušajā gadā, mēs redzam, ka vidēji mums bija negatīvs pieaugums par 5 %, bet Latīņamerikai bija negatīvs pieaugums par 1,8 %. Ja palūkojamies uz izaugsmes prognozēm nākamajam gadam, mēs redzam, ka Eiropas Savienībai paredz vidējo izaugsmi par 0,7 %, bet Latīņamerikai — par 5 %. Tas nozīmē, ka nākamā augstākā līmeņa sanāksme nebūs Ziemeļu–Dienvidu sanāksme kā iepriekšējās sanāksmes, bet vienlīdzīgu partneru sanāksme. Manuprāt, šajā sakarībā mums uz īsu brīdi jāatskatās atpakaļ un jābūt apmierinātiem par to, kas sasniegts dažos pēdējos gados.

Tomēr ir skaidrs, ka mums vēl daudz ir jādara. Šajā ziņā, Ashton kundze, no 2000. līdz 2010. gadam Eiropas Savienība noslēdza asociācijas nolīgumus ar Meksiku un Čīli, bet Amerikas Savienotās Valstis noslēdza nolīgumus ar visu Centrālameriku, ar Kolumbiju un Peru, kā arī ar dažādām Mercosur valstīm. Mums tāpēc nekavējoties ir jāatgūst zaudētais laiks un jāmēģina noslēgt stratēģisku partnerību ar Meksiku un Čīli un jāpiemēro šiem nolīgumiem nākotnes attīstības klauzula, kā arī jānoslēdz nolīgumi ar Centrālameriku, kur mums jāievieš lielākas labvēlības pasākumi. Vienlaicīgi Parlaments atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko esat ierosinājuši — izveidot Eiropas un Latīņamerikas Fondu, kā arī finanšu ieguldījumu mehānismu.

Tomēr šī augstākā līmeņa sanāksme nav parasta sanāksme, Ashton kundze. Šajā sanāksmē uz spēles ir likts ļoti skaidrs jautājums. Ja mēs turpināsim zaudēt savu daļu tirdzniecībā ar šo reģionu, kas ir samazinājusies no 25 % līdz tikai nedaudz vairāk par 15 % tādu valstu dēļ kā Ķīna, mēs kļūsim lieki. Tāpēc saskaņā ar Spānijas prezidentūru es lūdzu jūs kā Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci dot skaidru un noteiktu signālu par šīs jaunās Eiropas saistībām, kuras mēs uzņemamies pret mūsu draugiem Latīņamerikā.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Es priecājos būt atkal Eiropas Parlamentā un ar nepacietību gaidu debates par mūsu attiecībām ar Latīņameriku.

Es vēlos sākt savu runu ar pateicību Salafranca kungam par viņa lielisko ziņojumu. Manuprāt, tas labi parāda abu mūsu iestāžu viedokļu sakritību par to, cik svarīgi ir — un kā viņš pareizi teica, kādas izredzes ir — Eiropas Savienībai noslēgt partnerattiecības ar šā reģiona valstīm. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta apņemšanos stiprināt attiecības ar Latīņameriku arī ar starpparlamentu dialogu palīdzību .Mūsu kopējās pūles ir svarīgas, lai izstrādātu konsekventu politiku un panāktu vērā ņemamu klātbūtni šajā reģionā. Es piekrītu, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme piedāvā labu iespēju vēlreiz uzsvērt savas saistības pret šo reģionu, kā arī mūsu apņēmību padziļināt partnerattiecības.

Kā ziņojumā pareizi noradīts, šīs partnerattiecības ir bijušas veiksmīgas. Šodien ES ir otrā lielākā tirdzniecības partnere un lielākā ieguldītāja šajā reģionā. Mēs paplašinām sadarbību, ietverot ne tikai ekonomiskos jautājumus, bet arī galvenos stratēģiskos jautājumus — klimata pārmaiņas, kodolieroču neizplatīšanu, narkotiku apkarošanu, miera un drošības veicināšanu visā pasaulē.

Ņemot to vērā, Komisija pagājušajā gadā formulēja savu stratēģiju attiecībā uz Latīņameriku paziņojumā ar nosaukumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”. Mūsu galvenie secinājumi bija — pastiprināt reģionālo dialogu, atbalstīt reģionālo integrāciju un stiprināt divpusējās attiecības, ņemot vērā šā reģiona daudzveidību, kā arī pielāgot sadarbības programmas, padarot tās mērķtiecīgākas un vērstas uz rezultātiem.

Es priecājos, ka kopš tā laika mēs esam ierosinājuši vairākas iniciatīvas. Mēs esam cieši sadarbojušies ar Brazīliju un Meksiku, pamatojoties uz stratēģisko partnerību, un ar Čīli, pamatojoties uz asociācijas nolīgumu attīstības un inovāciju jomā. Ar Peru un Kolumbiju mēs esam pabeiguši sarunas par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu un esam iecerējuši tuvākajā nākotnē pabeigt sarunas par asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku, kā arī strādājam, lai atsāktu sarunas ar Mercosur. Mēs esam pastiprinājuši politiskos dialogus par vairākiem jautājumiem — ilgtspējīgu attīstību, migrāciju un nelegālu narkotiku apkarošanu. Šīs sarunas un dialogi ir svarīgi. Tie stiprina mūsu attiecības.

Mēs praktiski varam daudz ko darīt, lai atbalstītu reģionālo integrāciju. Ir ļoti svarīgi, lai ES un Latīņamerika spētu kopīgi pievērsties prioritārajām jomām. Es piekrītu, ka augstākā līmeņa sanāksme ir svarīgs notikums. Mēs vēlamies rīcības plānu, kas ietvertu sadarbību galvenajos jautājumos —zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju, vides, klimata pārmaiņu un citos jautājumos. Otrkārt, mēs vēlamies apliecināt progresu, kas panākts dažādos apakšreģionos, un stiprināt divpusējās partnerattiecības. Treškārt, kā Salafranca kungs teica, mēs vēlamies izveidot ieguldījumu fondu un nodibināt ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fondu. Mēs daudz strādājam, lai stiprinātu attiecības starp Eiropas Savienību un Latīņameriku šajā mainīgajā pasaulē, kurā mēs varam nostiprināt to potenciālu, kas ir mūsu rīcībā.

Es ļoti vēlos dzirdēt Parlamenta deputātu viedokļus un atbildēt uz visiem jautājumiem.

  Catherine Grèze, Attīstības komitejas atzinuma referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Finansiālas, sociālas un vides krīzes apstākļos Eiropas Savienībai ir savs uzdevums — pirms Madrides augstākā līmeņa sanāksmes veicināt sadarbību attīstības jomā.

Kā cilvēktiesību un attīstības palīdzības oficiālajai aizstāvei tai ir jāveic daudz uzdevumu Latīņamerikā. Atcerēsimies, ka ES ir lielākā palīdzības sniedzēja, uzņemoties saistības par gandrīz 3 miljardiem eiro 10 gadu laikā. Attīstības komiteja atzinīgi vērtē Komisijas solījumu nodrošināt, ka tiek ievēroti Tūkstošgades attīstības mērķi, jo īpaši attiecībā uz izglītību.

Es priecājos arī par to, ka Ārlietu komitejas ziņojumā ir ietvertas arī sieviešu slepkavības un par prioritāti uzskatīta klimata pārmaiņu apkarošana.

Tomēr es paužu nožēlu par to, ka tajā nav minēti konkrēti pasākumi un īsta attīstības stratēģija. Pēc Kopenhāgenas konferences Attīstības komiteja aicināja ES pievērst uzmanību novatoriskiem projektiem Latīņamerikā, piemēram, tiem, ar kuriem mūs šonedēļ iepazīstināja Kočabambas augstākā līmeņa sanāksmē, vai Jasuni ITT projektam Ekvadorā.

Pamatiedzīvotāju politiskās, sociālās, vides un kultūras tiesību ievērošanai jābūt mūsu pārokeāna attiecību galvenajam jautājumam. Mēs esam arī uzsvēruši, ka ir jāņem vērā Starptautiskā Darba biroja (ILO) konvencijas, kas Kolumbijā netiek ievērotas. Obligātie vides un sociālie standarti ir jāņem vērā.

Visbeidzot, mēs paužam nožēlu par to, ka Ārlietu komitejas ziņojumā nebija nekādu atsauču uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, ūdens un veselības problēmām. Personīgi es neatzīstu tādu mācību organizāciju vairošanu, kam ir smieklīgs budžets, kas neļauj izveidot īstu dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Es uzskatu, ka nav lietderīgi veidot vēl vairāk budžeta pozīciju, kas samazina attīstības palīdzības budžetu neskaidru mērķu dēļ. Es neatzīstu nevienu nolīgumu, kura prioritāte nav cilvēktiesību ievērošana un vides aizsardzība.

ES un Latīņamerikas partnerības mērķis nav komerciālas peļņas aizsardzība. Brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Peru un Kolumbiju ir sliktas pretējas nostājas piemērs. Mūsu pienākums ir veicināt reģionālo integrāciju un pretoties jebkuram parakstītam nolīgumam, kas vājina šo integrāciju.

Mūsu pienākums visās mūsu ārējās attiecībās ir galvenokārt aizstāvēt cilvēktiesības un aizsargāt vidi.

  Pablo Zalba Bidegain, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāve, dāmas un kungi! Mana nelokāma pārliecība ir, ka mums jāuztver Latīņamerika kā ārkārtīgi svarīga tirdzniecības partnere.

Mēs uzskatām, ka ir jāatjauno sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur, kas ietekmēs 700 miljonu cilvēku un būs visvērienīgākais bireģionālais nolīgums pasaulē.

Mēs uzskatām arī, ka sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālameriku ir jānoslēdz pirms Madrides augstākā līmeņa sanāksmes, kam jānotiek maijā.

Mums ir jānoslēdz arī asociācijas nolīgumi ar Meksiku un Čīli, kas ir bijušas patiešām veiksmīgas. Mums tāpēc ir jāizsaka gandarījums par brīvā tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Kolumbiju, kas būs ļoti izdevīgs gan Eiropai, gan šai Latīņamerikas valstij.

Mēs uzskatām, ka Parlamenta uzdevums tagad ir laicīgi ratificēt šos nolīgumus un nodrošināt, lai neviena Andu Kopienas valsts, kas vēlas noslēgt nolīgumu, netiktu atraidīta.

Mēs, protams, uzskatām arī, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi var būt un tiem arī ir jābūt noderīgam līdzeklim pilsoņu tiesību un brīvību veicināšanā.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka mums turpmāk, no vienas puses, ir jāizstrādā Eiropas Savienības nolīgumi ar dažādām valstīm un reģionālajām grupām un, no otras puses, jāveicina starpreģionālie integrācijas nolīgumi ar Latīņameriku.

  Emilio Menéndez del Valle, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Vispirms ļaujiet man apsveikt Salafranca Sánchez-Neyra kungu par ļoti veiksmīgo ziņojuma iznākumu.

Jūs apzināties, ka augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks maijā, dod lielisku iespēju virzīt uz priekšu attiecības starp abām pusēm. Ir jāapsveic Spānijas prezidentūra par darbu, ko tā paveikusi šajā jautājumā. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt šo attiecību veicināšanu un stiprināšanu arī pēc tam, kad šī prezidentūra būs savu darbu beigusi. Jums, Ashton kundze, šajā ziņā ir daudz jāpaveic, jo nav otra tāda reģiona pasaulē, kam ir lielāka vēsturiskā, kultūras un institucionālā radniecība ar Eiropu kā Latīņamerikai. Mums vēl jo vairāk ir jāveicina šīs attiecības, ja ņemam vērā to, ka Latīņamerikas iedzīvotāju vēlēšanās dēļ, bet arī Eiropas konsekventa demokrātisko institūciju atbalsta dēļ šīs institūcijas ir sasniegušas augstu konsolidācijas līmeni.

Šis ziņojums, kurā— manuprāt, es varu teikt — mana grupa ir devusi pietiekami lielu ieguldījumu, ir laba ziņa, ko nodot Madrides augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks maijā, un es ceru, ka tā dos arī savu ieguldījumu sanāksmes rezultātos un palīdzēs uzsvērt to, ka ir svarīgi virzīt uz priekšu stratēģiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, un Karību jūras reģiona valstīm.

Domājot par augstākā līmeņa sanāksmi, mēs, protams, atbalstām Latīņamerikas ieguldījumu mehānisma pieņemšanu, kā arī Eiropas un Latīņamerikas, un Karību reģiona valstu fonda izveidi.

Turklāt, lai gan mēs zinām, ka pēdējos gados ir bijis daudz grūtību, mēs ceram, ka Madrides augstākā līmeņa sanāksme dos izšķirošu impulsu sarunām ar Mercosur.

Mēs atzinīgi vērtējam arī lielo progresu, kas panākts, pabeidzot sarunas par daudzpusēju nolīgumu ar Peru un Kolumbiju, un mēs esam pārliecināti, ka tad, kad pienāks īstais laiks, tiks atrasts labs, saprātīgs formulējums, kas ļaus iekļaut arī Ekvadoru, un ka mēs atstāsim durvis atvērtas, vienmēr atvērtas arī Bolīvijai.

Visbeidzot, kā gan mēs varam nepriecāties par ļoti iespējamo un atzinīgi vērtēto nolīguma noslēgšanu ar Centrālameriku un pašlaik jau pieņemto Panamas iekļaušanu nolīgumā un sarunās?

Es beigšu, priekšsēdētājas kundze, sakot, ka, protams, tas viss ir jāapsver, ņemot vērā to, ko Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata par būtisku sociālpolitisku filozofiju šajā jomā. Tas nozīmē atbalstīt dažādos integrācijas procesus Latīņamerikā, pieprasot ievērot cilvēktiesības un pieņemot iekļaujošu, uz attīstību vērstu pieeju, bet vienmēr apņemoties saglabāt dialoga iespējas par spīti grūtībām, kas var rasties, kā arī stiprinot saikni ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, lai panāktu progresu šo mērķu sasniegšanā.

  Vladko Todorov Panayotov , ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! Es vispirms vēlos izteikt sajūsmu par lielo Salafranca kunga ieguldījumu Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecību attīstībā un par viņa ārkārtīgi lielo panākumu šā ziņojuma izstrādē. Stratēģiskā partnerība starp Eiropas Savienību un Latīņameriku laika periodam līdz 2015. gadam attīstīsies, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, globālo nolīgumu, kas paredzēts, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu mūsu pūles radīt „zaļu”, videi nekaitīgu ekonomiku. Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka Latīņamerika ir stratēģisks partneris, ar kuru Eiropai vēl vairāk jāpaplašina ekonomiskās un kultūras attiecības. Pašreizējos finansiālās krīzes apstākļos šai partnerībai var būt vislielākā nozīme, un tā var pavērt jaunas iespējas tirdzniecības, zinātnes sasniegumu un jaunu tehnoloģiju apmaiņai, ļaujot mums iziet no krīzes vēl stiprākiem un stabilākiem.

  Ulrike Lunacek, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos runāt spāniski, vismaz savas runas pirmajā daļā.

Es arī atzinīgi vērtēju sarunu procesa norisi, sākot ar Salafranca Sánchez-Neyra kunga sākotnējā ziņojuma iesniegšanu līdz pašreizējiem sasniegumiem. Manuprāt, tas ir bijis labs process, jo jūs esat pieņēmuši vairākus no mūsu viedokļiem, lai gan man jāsaka, ka tas būtu bijis citāds, ja ziņojumu būtu rakstījusi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, bet tā jau tas Parlamentā ir pieņemts.

Jūs, Salafranca kungs, teicāt, ka vēlaties, lai Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecības būtu vienlīdzīgu pušu attiecības, un man jāsaka, ka man patīk šī ideja, bet grūti ir noteikt, kas ir šīs vienlīdzīgas puses — vai tās ir valdības, kas ir ļoti dažādas, vai tie ir iedzīvotāji, kas pieprasa vairāk informācijas vai vairāk tiesību, kā to dara sievietes, vai nabadzības izskaušanu?

Tas ir jādefinē, bet tas, manuprāt, šajā ziņojumā nav darīts. Es tomēr atzīstu, ka dažos aspektos mēs esam guvuši sekmes. Es priecājos arī par to, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, atbalstot Attīstības komitejas priekšlikumu, ir izdevies panākt, ka ziņojumā tiek iekļautas pamatiedzīvotāju kultūras tiesības. Sieviešu slepkavību jautājums, kas ir ļoti svarīgs aspekts attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, saskaņā ar Amerikas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu arī ir iekļauts. Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu. Svarīgs ir arī klimata pārmaiņu jautājums, jo tās vienādā mērā ietekmē abu kontinentu iedzīvotājus, piemēram, ja paskatāmies, kas notiek ar ledājiem.

Attiecībā uz vienu aspektu pastāv atšķirība starp to, ko vēlējās Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, un to, ko vēlējās citas grupas, jo mēs neatbalstām asociācijas nolīgumu turpināšanu tādā veidā, kā mēs to esam darījuši līdz šim. Mēs dodam priekšroku nolīgumam ar visu Andu Kopienu, plašam nolīgumam, nevis tikai nolīgumam ar Kolumbiju un Peru.

Es vēlos beigt savu runu ar īpašu jautājumu Ashton kundzei.

Es turpināšu savu runu angliski. Tas ir konkrēts jautājums jums, Augstā pārstāve, jautājums, kuru mēs diemžēl nespējām iekļaut ziņojumā. Vai jūs nosodīsit tādus megaprojektus kā del Monte dambis uz Šingu upes Brazīlijā, kuru pašlaik plāno īstenot un kurš iznīcinās lielas pamatiedzīvotāju dzīves telpas platības, turklāt nebūdams labākais enerģijas patēriņa risinājums?

Brazīlijā pašlaik notiek protesti, kuros piedalās simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju. Brazīlijā pašlaik notiek arī tiesvedība. Es vēlos uzzināt no jums, ko Komisija un ko jūs kā Augstā pārstāve darāt, lai saglabātu vidi Amazones apgabalā tām tautām, kas tur dzīvo, un mums visiem uz šīs planētas.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Augstā pārstāve! Es apsveicu Salafranca Sánchez-Neyra kungu par lielisko ziņojumu par ES stratēģiskajām attiecībām un partnerību ar Latīņameriku.

Pēc 2004. gada paplašināšanās, uzņemot Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, savā Kopējā ārējā un drošības politikā (KĀDP) ES saprotamu iemeslu dēļ atkal pievērsās Austrumiem, t.i., Krievijai, Vidusāzijai un Ķīnai, bet tomēr tirdzniecība starp Latīņameriku un ES valstīm turpina strauji palielināties. Tādējādi šo lielā mērā demokrātisko reģionu, ar kuru mums ir daudz kā kopīga, nedrīkst aizmirst.

Vēlāk šogad Brazīlija atzīmēs vēl vienu posmu savā tapšanā par pasaules mēroga ekonomisku un politisku milzi, kad šajā valstī notiks prezidenta vēlēšanas un prezidents da Silva noliks pilnvaras pēc maksimālā laika —divu termiņu — pavadīšanas savā amatā. Brazīlija, kā arī Meksika ir tagad nosauktas par ES stratēģiskajām partnerēm. Kolumbija arī ir daudzsološs piemērs demokrātijas dzīvotspējai Latīņamerikā, un tā pašlaik ved sarunas ar ES par Brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tajā arī notiks prezidenta vēlēšanas, un tās iedzīvotāji, bez šaubām, skums pēc harismātiskā Álvaro Uribe vadības.

Turpretī Venecuēlu vada populistisks demagogs Hugo Chávez, kas visai maz ievēro demokrātiju un vārda brīvību. Bolīvijā un Ekvadorā arī ir vērojami uztraucoši simptomi, kas liecina par to, ka tās varētu sekot Chávez un Castro apkaunojošajam piemēram.

Visbeidzot, ir dziļi jānožēlo tas, ka Argentīnas prezidente Kirchner ir izvēlējusies novērst uzmanību no savas iekšpolitikas un neveiksmīgās prezidentūras, lietojot kareivīgu valodu attiecībā uz Folklendu salām, kuru iedzīvotāji vēlas palikt Lielbritānijas pavalstnieki.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Runājot par Salafranca kunga vērtīgo ziņojumu par ES stratēģiskajām attiecībām ar Latīņameriku, es vēlos lūgt Padomi un Komisiju, no kurām abas ir pārstāvētas baroneses Ashton personā, steidzīgi rīkoties saistībā ar trim jautājumiem.

Pirmkārt, mums ir jāpieprasa no Latīņamerikas valstīm pilnīga sadarbība, jo īpaši no Brazīlijas, kā pēc rotācijas principa ieceltām Drošības padomes dalībvalstīm, lai tās starptautiskajās attiecībās mēģina rast miermīlīgu risinājumu konfliktam ar Irānu par kodolieročiem. Mums ir vajadzīga patiesa sadarbība un atbalsts šajā jautājumā.

Otrkārt, mums ir jāpieprasa Latīņamerikas valstu pilnīga sadarbība nepārtrauktajā cīņā pret islāma teroristu tīkliem. Tas jo īpaši attiecas uz Venecuēlu, jo Hezbollah grupējums tur netur rokas klēpī, neiejaucoties citu darīšanās, un to nedara arī Irāna.

Treškārt, mums ir jāpieprasa Latīņamerikas valstu pilnīga sadarbība cīņā pret globālo ļaunumu — antisemītismu. Atkal persona, kas rada lielas bažas šajā ziņā, ir Venecuēlas prezidents Chávez, bet diemžēl viņš nav vienīgais, kas rada bažas. Nesen Stephen Roth institūts publicēja ziņojumu, kurā uzsvērti vairāki nepatīkami šā jautājuma aspekti.

Noslēgumā vēlos norādīt, ka, pagājušajā nedēļā Eiropas plašsaziņas līdzekļi daudznozīmīgi klusēja attiecībā uz Ķīnas pieaugošo ietekmi Latīņamerikā. Vai tas nozīmē, ka Eiropas Savienība reizēm nezinās, kam no abiem Briseles stratēģiskajiem partneriem dot priekšroku?

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Salafranca Sánchez-Neyra kunga ziņojumā ir daudz kā interesanta. Tas ir visaptverošs. Eiropa nedrīkst novērsties no attiecībām ar valsti, par kuru ziņojuma J. apsvērumā ir atgādināts, ka tajā ir 600 miljonu iedzīvotāju un ka tās IKP veido 10 % no pasaules IKP, un ka mēs esam ar to saistīti īpašām vēsturiskām saitēm, jo īpaši romāņu valodas valstis — Spānija, Portugāle un Itālija, no kurām daudzi pilsoņi pārcēlās uz Argentīnu, un pat Francija, kuras klātbūtne vēl arvien ir jūtama Gajānā.

Tomēr es paužu nožēlu par to, ka ziņojumā šie jautājumi nav risināti tiešāk.

Pirmkārt, jārunā tiešāk par globalizācijas jautājumu, par to, ka brīvā tirdzniecība ir uzspiesta visai pasaulei un ka starptautiskā darba dalīšana, kuru nepamatoti iztēlo par brīnumlīdzekli, izraisa ārkārtīgi nopietnas ekonomiskas un sociālas problēmas ne tikai Eiropā, bet arī Latīņamerikā.

Otrkārt, vēl viena problēma ir neatkarība no „lielā brāļa”, citiem vārdiem sakot, no „lielā brāļa” ASV. Mēs neesam ASV ienaidnieki, bet mums tomēr ir jāatceras, ka Monro doktrīnas sava laikā izdaudzinātais mērķis nepieļaut, ka Eiropa vēlreiz kolonizē Latīņameriku, tika pārvērsts de facto protektorātā, kura sekas mēs pirms dažiem gadiem redzējām galvenokārt brutalitātē, ar kādu tika veikts iebrukums Panamā.

Tāpēc es piekrītu, ka mums ir jārisina tādas problēmas kā narkotiku ražošana, bet mūsu uzdevums nav diktēt likumus, saprātīgumu vai vīriešu un sieviešu līdztiesīguma principus Latīņamerikas iedzīvotājiem.

Mēs uzskatām, ka mums jānododas tiem jautājumiem, kas ir patiešām būtiski.

  Elena Băsescu (PPE). – (ES) Es vispirms vēlos apsveikt Salafranca Sánchez-Neyra kungu par viņa teicamo darbu, sagatavojot ziņojumu.

(RO) Eiropas Parlaments pašlaik dod skaidru signālu, ka jāstiprina attiecības starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc mēneša notiks ES un Latīņamerikas augstākā līmeņa sanāksme. Attiecības starp ES un Latīņameriku ir arī viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm. Tomēr, manuprāt, mums ir daudz neizmantotu iespēju, lai veicinātu tirdzniecību starp abiem reģioniem.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir jānodrošina resursi Eiropas produktu veicināšanai Latīņamerikas tirgū. Piemēram, Rumānijas produktiem Latīņamerikā jau ir noieta tirgus. Mūsu automašīna Dacia ir uzskatāms piemērs. Rumānijai ir senas labas sadarbības tradīcijas ar Latīņameriku, jo mūsu romāņu valodas mantojums ir vērtīgs ieguvums, kas mums ir kopīgs.

Es vēlos uzsvērt, ka es atzinīgi vērtēju jauno trīspusējo pieeju, kuru pieminēja referents un kura ietver Eiropas Savienību, Latīņameriku un ASV. Vienlaicīgi mums jāņem vērā arī sadarbības projekti, kas nostiprinās SVF tiesisko statusu un dos vienādu piekļuvi izglītībai un darbaspēkam.

Visbeidzot, Salafranca kunga ziņojumam un Madrides augstākā līmeņa sanāksmei ir jāveido pamats stratēģiskās partnerības starp ES un Latīņameriku ilgtermiņa attīstībai.

  Ramón Jáuregui Atondo (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt Salafranca Sánchez-Neyra kungu. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs ziņojums.

Dāmas un kungi! Es vēlos teikt, ka ir miljoniem iemeslu, kuru dēļ mums jāuzskata Latīņamerika par Eiropai ļoti svarīgu kontinentu: Latīņamerikā dzīvo trīs miljoni eiropiešu, un trīs miljoni latīņamerikāņu ir ieradušies mūsu valstīs, Eiropā, atrodot patvērumu un pajumti Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Spānijā un glābjoties no savas tautas ciešanām.

Dāmas un kungi! Latīņamerika Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, un tāpēc es ļoti priecājos par to, ka dažos tuvākajos mēnešos, varbūt lielā mērā tā darba rezultātā, ko veikušas Ashton kundze un Spānijas prezidentūra, būs iespējams noslēgt četrus lielus un svarīgus nolīgumus — ar Kolumbiju, Peru, Mercosur un Centrālameriku. Tas būs ļoti svarīgi Eiropas Savienībai, kā arī Latīņamerikai.

Tomēr, dāmas un kungi, mums ir jāpalīdz Latīņamerikai. Tās valstīm ir ļoti vājš valsts aparāts, sabiedriskie pakalpojumi šajās valstīs ir vēl arvien vāji attīstīti, jo tajās ir ļoti zemas nodokļu likmes, demokrātiskajai sistēmai tajās ir lieli trūkumi un ir problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu. Mums jāpalīdz Latīņamerikas iedzīvotājiem. Mums šis redzējums ir vienmēr jāpatur prātā.

Es vēlos jums, Ashton kundze, nodot divas ziņas vai divus ieteikumus, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Lai darbotos Latīņamerikā, mums ir nepieciešams arī Eiropas uzņēmumu atbalsts. Mūsu ārpolitikas jautājumi jārisina saistībā ar mūsu lielāko uzņēmumu darbību Latīņamerikā, un tie spēj darīt ļoti daudz šo valstu attīstības labā, pamatojoties uz sociālu atbildību un uzņemoties saistības veicināt to attīstību.

Noslēgumā jāuzsver, ka mums ir jāveido globāla alianse ar Latīņameriku, lai sadarbotos pasaules pārvaldības jautājumos. Apvienosimies, lai kļūtu stiprāki.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, Salafranca kungs! Kā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas locekle es esmu ļoti priecīga par jūsu ziņojumu, jo mums patiešām ir ļoti svarīgi arī turpmāk stiprināt Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecības.

Kopš 1999. gada mēs esam panākuši lielu progresu. Latīņamerikā ir 600 miljonu iedzīvotāju, un aptuveni 600 miljonu cilvēku no Latīņamerikas dzīvo Eiropas Savienībā. Mums ir līdzīgas vērtības un cilvēktiesības, un mūs vieno arī tiekšanās pēc demokrātijas un miera. Tomēr faktiski apstākļi šajos abos kontinentos ir ļoti atšķirīgi. Ja vien iespējams, partnerattiecībās ir svarīgi nodrošināt, lai abi partneri būtu vienādi spēcīgi, bet pagaidām vēl tā nav.

Latīņamerikā ir daudz problēmu, tostarp analfabētisms, infrastruktūras trūkums, zems vispārējais izglītības līmenis, demokrātijas trūkums un cilvēktiesību pārkāpumi. Par laimi, mums nav tik daudz problēmu. Daudz cilvēku Latīņamerikā iegūst iztikas līdzekļus, tirgojot narkotikas, un šajā jomā, protams, situācijai ir jāmainās. Kā galvenajai tirdzniecības partnerei, kas ir aktīvi iesaistīta attīstības palīdzībā, mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka Latīņamerika saņem palīdzību demokrātisko procesu attīstībā. Es vēlos redzēt to, ka mūsu partnerattiecības palīdz Latīņamerikas iedzīvotājiem dzīvot miera apstākļos, kā mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, un mācīties citam no cita, kā mēs to darām.

Tāpēc man ļoti patīk Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartas un Eiropas un Latīņamerikas Fonda ideja. Es uzskatu, ka tie vēl vairāk padziļinās mūsu partnerību un patiešām palīdzēs mums panākt progresu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Mans kolēģis Salafranca Sánchez-Neyra kungs sākumā pieminēja, ka Eiropai un Latīņamerikai ir ļoti līdzīgas vērtības. Tomēr ir viens izņēmums.

Martā mēs Parlamentā apspriedām stāvokli Kubā. Sarunās par ES stratēģiju attiecībās ar Latīņameriku nedrīkst aizmirst Kubu kā svarīgu šā reģiona dalībnieci. Kubas staļiniskais režīms, kurā valda totalitārisms, cenšas sabojāt attiecības starp ES un visu šo reģionu. Tomēr šis reģions nav to pelnījis. Latīņamerika ir svarīga ES partnere, pat bez Kubas. ES partneris attiecībās ar Kubu nedrīkst būt pašreizējais Castro režīms, bet pārmaiņu virzītāji un demokrātiskā opozīcija. Man ir liela cieņa pret visiem Kubas komunistiskās diktatūras pretiniekiem, un es vēlos pateikties kardinālam Jaime Ortega par drosmīgajiem vārdiem, ko viņš vakar adresēja pašreizējam režīmam.

Es uzskatu, ka demokrātija, cilvēktiesību un brīvību ievērošana, vārda brīvība, tiesiskums, tiesiska valsts un jebkuras diktatūras un autoritārisma noraidīšana ne tikai veido bireģionālas stratēģiskas partnerības pamatu, bet ir arī tās būtisks priekšnoteikums.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Šo debašu sākumā baronese Ashton laipni teica, ka viņa atbildēs uz visiem jautājumiem. Baronese, es mudinu jūs, lūdzu, atbildēt uz šādu jautājumu.

Priekšlikumi, kurus dokumentēja Ārlietu komiteja, ietver arī sarunas par Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartas izstrādi pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

Kuras valsts intereses jūs atbalstāt, ņemot vērā to, ka Argentīna lūdza Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Ban Ki-moon oficiāli apšaubīt Lielbritānijas suverenitāti attiecībā uz Folklendu salām?

Argentīnas ārlietu ministrs Jorge Taiana ir lūdzis ANO palīdzēt apturēt turpmākos AK vienpusējos pasākumus attiecībā uz naftas urbumiem šajā teritorijā.

Nesenajā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē 32 valstis vienprātīgi atbalstīja Argentīnas pretenzijas uz Folklendu salām.

Vai jūs piekrītat, ka, pamatojoties uz ANO Statūtu pašnoteikšanās tiesībām, Lielbritānijai jāsaglabā suverenitāte attiecībā uz šīm salām, un vai jūs atbalstīsit tās intereses saskaņā ar starptautiskajām tiesībām? Es gaidu jūsu atbildi, lūdzu.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Bireģionāla stratēģiska partnerība starp Eiropas Savienību un Latīņameriku ir pastāvējusi kopš 1999. gada. Šīs partnerības pamatprincipi ietver cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī tiesības uz izglītību. Tomēr faktiski šos principus bieži pārkāpj. Turklāt aptuveni 42 miljoni Latīņamerikas iedzīvotāju ir analfabēti. Eiropas Savienība ir galvenā ieguldītāja Latīņamerikā, gan arī svarīga tirdzniecības partnere.

Noslēgumā uzsverot tikai divas no problemātiskajām jomām, es vēlos teikt, ka tas apstāklis, ka sievietes atrodas sociāli nelabvēlīgā stāvoklī un ka diskriminācija pret pamatiedzīvotājiem turpinās, liecina par vispārējo cilvēktiesību pārkāpumu. Šajā jomā ir vēl daudz darba, un vēl ir jāpanāk uzlabojumi.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt Salafranca kungu par sabalansētu un argumentētu ziņojumu. Es piekrītu arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Augstajai pārstāvei, kas piešķir lielu nozīmi centieniem nodibināt tuvāku partnerību.

Faktiski pēdējos divdesmit gados Latīņamerikā ir bijis daudz notikumu, un ir taisnība, ka tas, kas mūs uztrauca divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados, proti, neskaitāmās diktatūras, ir pazudis. Tomēr narkotiku tirdzniecība, naudas atmazgāšana, terorisms un lielās problēmas, ko izraisa nabadzība, nedrošība un bezdarbs šajā reģionā, nav pazudušas.

Mēs tāpēc aicinām ar Eiropas Parlamenta un Ashton kundzes palīdzību piešķirt īpašu nozīmi izglītībai un kultūrai. Latīņamerikas valstis ir vienīgas valstis, par kurām mēs varam teikt, ka tās ir cieši saistītas —vairāk nekā citas trešās valstis — ar Eiropu vēstures, kultūras un izglītības ziņā, un, manuprāt, īpaša vērība jāvelta tieši šīm jomām.

Salafranca kunga ziņojums ietver integrētu programmu, kurā ir priekšlikums izveidot fondu, kas arī ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Parlamentam, un, protams, tajā ir aicinājums piešķirt Eiropas Parlamentam jaunu un lielāku nozīmi attiecībās ar šīm valstīm. Manuprāt, tieši tas mums ir jāsaglabā no šodienas ziņojuma.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pēc daudziem gadiem, kuru laikā ES pievērsa Latīņamerikai pārāk maz uzmanības, pēdējos mēnešos tā Eiropas Savienības skatījumā ir ieguvusi arvien skaidrāku un konkrētāku nozīmi. Eiropas Komisija publiskoja paziņojumu, kurā tā apliecināja, ka abi reģioni ir globāli dalībnieki un partneri un ka tiek gatavotas sarunas par asociācijas nolīgumiem. Man katrā ziņā ir jāuzsver labu attiecību ar Latīņameriku stratēģiskā nozīme. Es to jo īpaši attiecinu uz pašreizējām sarunām par asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku, kuru pēdējā kārta sākās vakar. To mērķis ir uzlikt punktu uz „i” un slēgt sarunas.

Lai gan es būtībā atzinīgi vērtēju asociācijas nolīgumu ar Latīņameriku, man tomēr jāuzsver, ka cilvēktiesību ievērošanai ir vislielākā nozīme. Šim nolīgumam ir jādod ieguldījums cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanā Centrālamerikā, un tam ir pastāvīgi jāstimulē šīs valstis ievērot cilvēktiesības. Mēs neslēdzam tikai tirdzniecības nolīgumu, bet veidojam savstarpēju saikni ar politiska dialoga un sadarbības palīdzību.

Asociācijas nolīgums Centrālamerikai ir svarīgs. Reģionā ir augsts nabadzības līmenis, un šim nolīgumam ir jādod ieguldījums šā reģiona iedzīvotāju ekonomiskajā progresā. Tāpēc sarunu laikā ES nedrīkst aizmirst, ka šajā nolīgumā Eiropa un Centrālamerika nav vienlīdzīgas partneres. Nolīgumā ir atbilstīgi jāņem vērā tas, ka abiem reģioniem nav vienāds sākuma stāvoklis un ka šī neatbilstība nolīgumā ir svarīgs apstāklis. Īsi sakot, tam ir jābūt līdzsvarotam nolīgumam, tādam, kas nedod labumu tikai Eiropai un lielākajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Centrālamerikā. Un galvenokārt tam ir jāuzlabo parastu pilsoņu un mazo uzņēmumu stāvoklis.

Noslēgumā gribu teikt, ka mēs esam izvēlējušies atsevišķu pieeju katram reģionam, un es vēlos uzsvērt, ka tādā veidā mums ir jānoslēdz šis process, lai neviena valsts neatpaliktu no kaimiņvalstīm.

  Liam Aylward (ALDE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un suminu referentu par viņa teicamo darbu. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku.

Ir jānodrošina, ka sarunas par tirdzniecību notiek ar vienādiem noteikumiem abām pusēm. Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem ir jāievēro daudz noteikumu, un viņi ražo augstas kvalitātes pārtiku un preces. Šie augstie standarti prasa no Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem augstākas ražošanas izmaksas un var radīt viņiem zaudējumus tirgū tādu produktu importa dēļ, kam ir zemāka kvalitāte un zemākas cenas.

Mums šis jautājums jāapsver ne tikai Eiropas ražotāju izdevīguma dēļ. Eiropas Savienība ir paveikusi teicamu darbu attiecībā uz patērētāju tiesību un veselības aizsardzību un stiprināšanu. Mums ir jānodrošina, ka uz tām precēm un produktiem, ko ieved Eiropā, arī attiecina šīs tiesības, lai tie neapdraudētu Eiropas patērētāju veselību

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es centīšos iekļauties vienā minūtē. Iespējams, ka Francis Fukuyama nebija taisnība, kad viņš teica, ka liberālā demokrātija ir vēstures gals, bet viņam noteikti bija taisnība, kad viņš apgalvoja, ka liberālā demokrātija ir labākā izvēle, kas dota cilvēkiem. Ja tikai ikviens patiešām dzīvotu šādos apstākļos.

Diemžēl demokrātiju Latīņamerikā ir nomainījis populisms, un kapitālismu ir nomainījis sociālisms vai ekonomisks populisms. Ņemot to vērā, es gribu vērsties pie Ashton kundzes — Komisāre! Man ir liels lūgums — lai mūsu pieredze, Eiropas nodokļu maksātāju nauda un mūsu zinātība tiek sniegtas galvenokārt tām valstīm, kas iet demokrātijas ceļu un veido brīvā tirgus ekonomiku, nevis tām valstīm, kas turas pie populistiskas diktatūras.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Stratēģija attiecību veicināšanai ar Latīņameriku ir izrādījusies nenovērtējama, ja palūkojamies uz to laiku, kad to ieviesa, un pašreizējo brīdi. Stratēģiskā partnerība ir piešķīrusi konsekvenci attiecībām starp mūsu reģioniem un atvieglojusi projektu un programmu finansēšanu, pārsniedzot 3 miljardus eiro pēdējo 10 gadu laikā.

Par laimi, ekonomiskās un finansiālās krīzes pārvarēšanā Latīņamerikas reģiona valstis ir bijušas veiksmīgākas par dažām attīstītām valstīm. Tomēr nabadzības līmenis vēl arvien ir ārkārtīgi augsts, un starp maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tas pastāvīgās sociālās polarizācijas, kā arī reģiona politiskās un institucionālās mazspējas dēļ pat paaugstinās. Piemēram, Bolīvijā aptuveni 60 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Publiskotie skaitļi par to iedzīvotāju daļu, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa Brazīlijā un Argentīnā, ir attiecīgi 26 % un 13,9 %. Tāpēc es noteikti atbalstu ideju, ka attīstības palīdzībai galvenokārt jābūt vērstai uz institucionālās veiktspējas sekmēšanu šajās valstīs, lai izlīdzinātu sociālās atšķirības.

Ir svarīgi, lai Salafranca kunga ziņojums veicinātu dialogu, kura mērķis būtu noskaidrot izmantojamās metodes Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Tomēr, manuprāt, ir būtiski nodrošināt, ka dialogā par šo stratēģiju un pasākumos tās mērķu īstenošanai tiek iekļauta pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas.

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Kā EuroLat locekle es apsveicu Spānijas prezidentūru un Salafranca kungu par ES un Latīņamerikas attiecību nozīmes uzsvēršanu.

Klimata pārmaiņām un globālajai sasilšanai arī turpmāk ir jābūt prioritātei ES un Latīņamerikas valstu, un Karību jūras reģiona valstu politiskajā darba kārtībā, kā arī ir jāpastiprina saistības sasniegt Kopenhāgenas mērķus.

Turklāt ir jāveicina dialogs par enerģētiku un energoapgādi, lai apkarotu klimata pārmaiņas un atbalstītu ilgtspējīgu energopatēriņu.

Mums ir daudz apmaiņas iespēju ne tikai tirdzniecībā, bet arī kultūrā un izglītībā, un turpmākais mērķis ir panākt, ka mūsu tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku pamatojas lielākā mērā uz abu pušu inovācijām un uzlabotām izglītības sistēmām, un es vēlos uzsvērt vajadzību paplašināt un sekmēt Erasmus programmu, attiecinot to arī uz Latīņamerikas dalībniekiem, jo tā piedāvā fantastiskas personības un profesionālās attīstības iespējas, kā arī veicina turpmākos kontaktus un uzlabotas tirdzniecības attiecības starp ES un Latīņameriku.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es atzinīgi vērtēju ES un Latīņamerikas attiecību stiprināšanu, kas ir viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm, jo šīs attiecības dod labumu abām pusēm un var radīt priekšrocības gan ES dalībvalstīm, gan Latīņamerikai.

Latīņamerikai ir milzīgs cilvēkresursu potenciāls, tajā ir 600 miljonu iedzīvotāju, kā arī dabas resursi, un tās IKP veido 10 % no pasaules IKP.

ES kā galvenajai attīstības palīdzības sniedzējai, galvenajai ieguldītājai un otrai lielākajai Latīņamerikas tirdzniecības partnerei ir sistemātiski jānostiprina savas pozīcijas šajā reģionā.

Efektīva reģionālā sadarbība, kas pamatojas uz tādām kopīgām vērtībām, kā, piemēram, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību aizstāvība, prasīs mērķtiecīgu pašreizējo bireģionālās partnerības mehānismu uzlabošanu. Es arī veicināšu šādu pieeju nākamajā EuroLat asamblejas plenārsēdē, kas notiks maijā Seviljā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos izmantot iespēju, ko piedāvā šīs debates, lai uzsvērtu tematu, kas attiecas uz Kolumbiju un izraisa lielas bažas, tematu, par ko mēs uzzinājām tikai pirms dažām dienām

Ir atklāts, ka Kolumbijas valsts drošības dienesti ir tieši iejaukti vajāšanā, viltus liecību sniegšanā un opozīcijas pārstāvju apvainošanā kriminālnoziegumos.

Mēs to tieši uzzinājām no senatores Piedad Córdoba. Tā ir daļa no dokumentācijas, ko Kolumbijas drošības dienesti gatavo viņas lietā. Mūs informēja, ka Kolumbijas valdība vai katrā ziņā šis dienests cenšas mākslīgi saistīt viņu ar partizānu grupējumiem, proti, ar Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (FARC). Turklāt vēl nopietnāks ir tas apstāklis — un tas ir jautājums tieši Ashton kundzei —, ka operācija, ko sauc par „Operāciju Eiropa”, liecina par neslēptu nolūku vajāt Eiropas cilvēktiesību iestādes, uzbrukt tām un diskreditēt tās, tostarp arī Eiropas Parlamentu un Cilvēktiesību apakškomiteju.

Manuprāt, tas ir nopietni, ļoti nopietni un prasa, lai Kolumbijas valdība sniedz paskaidrojumu. Es uzskatu, ka, ņemot vērā šo ziņojumu, mums ir jānoskaidro, vai tā ir patiesība un vai Kolumbijas iestādes šajā sakarībā plāno veikt kādus pasākumus.

SĒDI VADA: GIANNI PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc 300 gadiem koloniālās varas un pēc tam, kad šis kontinents kļuva par aukstā kara placdarmu, Latīņamerika tagad ir kļuvusi par vienu no jaunās tirgus ekonomikas reģioniem. Tas, ka Krievijas prezidents Medvedev kungs apmeklēja Centrālameriku un Dienvidameriku, liecina par to, ka viņš cenšas stiprināt Krievijas ekonomiskās attiecības ar Dienvidameriku. Tas arī rāda, ka, uzlabojot attiecības ar šo kontinentu, kurā ir lielāks iedzīvotāju skaits nekā ES-27, ES ir uz pareizā ceļa,

Tomēr tas attiecas ne tikai uz sarunu sākumu ar Mercosur tirdzniecības bloku. Tas attiecas arī uz visām mazākajām valstīm, kas nepieder pie šā ekonomiskā reģiona vai Andu Kopienas. ES ir ne tikai galvenā ieguldītāja un vissvarīgākā vai otrā svarīgākā Latīņamerikas tirdzniecības partnere, bet tā ir arī lielākā attīstības palīdzības sniedzēja. No finansiālā viedokļa mums jau tagad ir liela nozīme, un, manuprāt, mums ir jāizmanto šī izdevīgā starta pozīcija, lai attīstītu attiecības starp Eiropu un Latīņameriku.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienība un Latīņamerika pirms kāda laika nodibināja stratēģisko partnerību ar mērķi izveidot efektīvas partnerattiecības starp abiem reģioniem.

Es atgādināšu jums, ka divpusējas augstākā līmeņa sanāksmes ir notikušas regulāri kopš 1999. gada, un šis gada nebūs izņēmums. Faktiski vēl vienai ES un Latīņamerikas sanāksmei ir jānotiek nākamā gada maijā Madridē.

Tāpēc es šodien ar prieku atbalstu Salafranca Sánchez-Neyra kunga ziņojumu šajā sēžu zālē. Es pievienojos visiem komplimentiem un apsveikumiem, ko izteikuši visi vai vairākums runātāju, komplimentiem, kam piekrīt visi, atzīstot, ka tie ir pamatoti. Faktiski ziņojuma mērķis ir vēl vairāk nostiprināt pašreizējās ciešās politiskās, vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saites, kas pastāv starp šiem abiem reģioniem, un es tāpēc uzskatu, ka šo attiecību nodibināšanas iniciatīva ir pienācīga un atbilstoša pašreizējam brīdim.

Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis es vēlos uzsvērt īpašo ekonomisko aspektu un minēt dažus skaitļus, kas liecina, ka Latīņamerika ir strauji pieaugošs un svarīgs reģions, kurā ir 600 miljonu patērētāju un kurš ražo būtiskas izejvielas.

Lauksaimniecības izejvielu cenas Latīņamerikā nesen cēlās nelielu atmosfēras traucējumu dēļ, kas noveda pie pastāvīga un bagātīga piedāvājuma daudzās lauksaimniecības produktus ražojošās valstīs šajā reģionā, kā arī pie daudzu investoru atgriešanās. Turklāt es vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienība ir galvenā ieguldītāja Latīņamerikā un galvenā attīstības palīdzības sniedzēja, kuras plānotie ieguldījumi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 3 miljardi eiro.

Savā pēdējā un noslēguma replikā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos minēt klimata pārmaiņu tematu — ko nesen risināja arī attiecīgās komitejas, apstiprinot svarīgus ziņojumus —, lai palūkotos vēlreiz uz daļu no šīs rezolūcijas, ko es pilnīgi atbalstu.

Es tāpēc aicinu organizēt diskusijas un sadarbību ar Latīņameriku cīņā pret klimata pārmaiņām, lai ātrāk sasniegtu Kopenhāgenas mērķus. Sadarbība ar lielākajām jaunattīstības valstīm ir svarīga, ja Eiropa vēlas sasniegt klimata mērķus, kurus tā pati ir nospraudusi.

  Peter Skinner (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vai drīkstu teikt, ka arī es vēlos izteikt savus komplimentus par paveikto darbu un jau sniegtajiem komentāriem?

Tomēr ir palikuši, kā daži cilvēki ir norādījuši, pāris grūtu jautājumu par Kolumbiju un cilvēktiesību stāvokli šajā valstī. Tā kā divi no maniem kolēģiem nav klāt, no kuriem viens ir Richard Howitt, kas nevarēja ierasties vulkānu darbības dēļ, man jāatkārto tas, ko viņš ir norādījis, proti, ka arodbiedrību biedriem Kolumbijā ir bijušas īpašas problēmas. Es vēlos lūgt komisāri un citus to ņemt vērā jebkurā stratēģijā un saistībās, kas mums ir šajā kontinentā.

  Catherine Ashton, Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt — kā to darījuši godātie deputāti —, vēlreiz apsveicot Salafranca kungu par teicamo ziņojumu, kā arī — kā to darījis viņš un kā to darījuši citi — pateikties Spānijas prezidentūrai par darbu, ko tā uzņēmusies, ne tikai veicot sanāksmes augstākajā līmenī sagatavošanas pasākumus, bet arī par visu to darbu, ko tā ir veikusi, lai atbalstītu uzsāktās iniciatīvas.

Gaidāmā sanāksme augstākajā līmenī ir ļoti svarīga. Tā ļaus mums nostiprināt attiecības, par kurām runāja godājamie deputāti. Vienlaicīgi ar sanāksmi augstākajā līmenī mēs noturēsim arī ārlietu ministru sanāksmi, kas man ir īpaši svarīga. Es ceru, ka mēs spēsim izmantot šo izdevību, lai padziļinātu attiecības ar vairākām valstīm, kas piedalīsies šajā sanāksmē.

Vairāki godājamie deputāti runāja arī par tirdzniecības lielo nozīmi un Eiropas uzņēmumu svarīgo lomu, kam es pilnīgi piekrītu. Mēs esam lielākie ieguldītāji šajā reģionā. Mani jo īpaši iepriecināja tas, ka kolēģi runāja par inovāciju nozīmi, jo tās, manuprāt ir īpaši svarīgas. Protams, kā jau gaidīju, milzīga nozīme tika piešķirta cilvēktiesībām — svarīgi ir garantēt, lai tās noteikti veidotu daļu no visām dinamiskajām attiecībām, kuras mums ir un kuras saistās ar mūsu darbu.

Godājamie deputāti runāja par īpašiem jautājumiem, kas bija iekļauti ziņojumā — par sieviešu slepkavībām un, protams, par pamatiedzīvotājiem. Komisija ir vienmēr aizstāvējusi pamatiedzīvotāju tiesības un turpinās uzraudzīt projektus, kas tika aprakstīti.

Runājot īpaši par Kolumbiju, es labi zinu viedokli, kas valda ne tikai Parlamentā, bet, protams, arī Eiropas Arodbiedrību kongresā (TUC), kā arī Starptautiskajā Arodbiedrību kongresā, ar kuriem man bija darīšana, veicot sava iepriekšējā amata pienākumus. Mēs cieši turpinām sekot šai situācijai. Mēs esam pievērsuši uzmanību ievērojamajam progresam, kas panākts. Tirdzniecības nolīgumā kolēģi redzēs stingro cilvēktiesību klauzulu un saistības, kas ietvertas šajā nolīgumā, ar kurām, es ceru — jo mēs tās uzraugām —– pietiks, lai kliedētu bažas, un kuras, protams, būs mūsu turpmāko attiecību ar Kolumbiju pamatā.

Es piekrītu arī viedoklim, ka saistībā ar plašākiem starptautiskiem jautājumiem mums ir svarīga loma šajās valstīs. Brazīlija un Irāna tika minētas kā piemēri. Man ir bijušas pārrunas ar Brazīlijas ārlietu ministru Celso Amorim tieši par šo jautājumu, un mēs uzturam sakarus tā lielās nozīmes dēļ.

Tika ierosināts jautājums par Folklendu salām. Dalībvalstis ir ratificējušas ANO Jūras tiesību konvenciju. Folklendu salas ir ar Eiropas Savienību asociēta teritorija, un attiecībā uz to ir jāievēro tiesiskums.

Klimata pārmaiņas arī ir svarīgs jautājums. Mums jāatceras, ka ar šo reģionu mums ir būtisks dialogs. Noslēgumā gribu teikt, ka mani iepriecināja tas, ka šajā sakarībā tika pieminēta Erasmus programma, kā arī izglītības programmu lielā nozīme

Savas runas noslēgumā es vēlreiz apsveicu Salafranca kungu.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu runām.

Es vēlos teikt jums, Ashton kundze, ka galvenais noteikums, kas nodrošinās, ka šīs sarunas nākamajos gados virzās uz priekšu, būs politiskās gribas mobilizēšana. Politiski iemesli bija 1985. gada Sanhosē ministriju dialoga pamatā, politiski iemesli bija pamatā tam, ka 1990. gadā Rio grupai tika piešķirts likumīgs statuss, un politiski iemesli bija vēl lielākā mērā augstākā līmeņa sanāksmju organizēšanas pamatā.

Es vēlos atbildēt Kožušník kungam, uzsverot, ka mēs patiešām esam sabiedrība, kuras pamatā ir vērtības, un es vēlos norādīt, ka pēdējā sesijā mēs pieņēmām svarīgu rezolūciju par Kubu, kurā mēs pieprasījām tūlītēju beznoteikumu politieslodzīto atbrīvošanu. Es vēlos izmantot šo izdevību un lūgt Ashton kundzei iejaukties un aizlikt kādu vārdu par disidenti Marta Beatriz Roque, kas ir nosacīti atbrīvota, jo viņa ir slima. Viņa ir tikko ieguvusi Spānijas pavalstniecību tiesvedības rezultātā, kuru atbalstīja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Fernando Fernández Martín, lai viņa varētu doties uz Spāniju ārstēties.

Tomēr mums ir jāpāriet no vārdiem uz darbiem, un par šādu pieeju liecina asociācijas nolīgumi. Manuprāt, Ashton kundze, jūs esat veiksmīgi vedusi sarunas par nolīgumiem ar Kolumbiju un Peru. Es uzskatu, ka cilvēktiesību stāvoklis Kolumbijā ir būtiski uzlabojies, lai gan tas vēl arvien izraisa bažas. Kolumbijas iedzīvotāji prasa mieru, un šis nolīgums ir, bez šaubām, pelnīts. Un es patiešām uzskatu, ka Parlamenta deputātu vairākums atbalsta šo nolīgumu.

Ashton kundze! Mums jābūt piekāpīgākiem šajās sarunās ar Centrālameriku. Mēs saņemam 25 % no viņu eksporta, bet viņi saņem 2 % no mūsējā. Mums ir jābūt augstsirdīgiem un, kā jūs teicāt, jāatjauno nolīgums ar Mercosur.

Savas runas noslēgumā gribu teikt, priekšsēdētāja kungs, ka, no vienas puses, Eiropas Savienībā ir vērojama ekonomiska lejupslīde, bet, no otras puses, to stiprina Augstās pārstāves amats.

Tāpēc ir nepieciešams, lai viņa velta ievērojamus pūliņus mūsu politiskās gribas paušanai Madrides augstākā līmeņa sanāksmē un arī turpmāk saglabā attiecības ar Latīņameriku pirmajā vietā Eiropas Savienības darba kārtībā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pirmās sesijas laikā maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir Latīņamerikas lielākā tirdzniecības partnere un otrā lielākā Mercosur un Čīles tirdzniecības partnere. Eiropas Savienības dalībvalstis arī nodrošina lielākos tiešos ieguldījumus Latīņamerikā. Tomēr attiecības starp Eiropas Savienību un Latīņameriku sniedzas tālāk par tirdzniecības aspektu, jo tās ietver arī vēsturiskus, institucionālus un kultūras aspektus.

Ņemot to vērā, es uzskatu, ka jāizstrādā tirdzniecības nolīgums, kas ietver ciešāku sadarbību ar Latīņameriku. Faktiski ilgstošie centieni parakstīt asociācijas nolīgumu ar Mercosur ir pirmais solis šajā virzienā.

Asociācijas nolīgums nodrošina instrumentu, kas palīdzēs veicināt abu reģionu kopējās ekonomiskās, sociālās un ģeopolitiskās intereses. Tas būs arī pirmais starpkontinentu asociācijas nolīgums starp Ziemeļiem un Dienvidiem, kas piedāvās alternatīvu citiem mazāk taisnīgiem integrācijas centieniem, kā, piemēram, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas brīvajai tirdzniecības zonai.

Ciešāka sadarbība tirdzniecībā starp Latīņameriku un Eiropas Savienību atvieglos ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas īstenošanu, kuras mērķis ir veicināt abu reģionu ekonomisko attīstību un labklājību. Es ceru, ka Eiropas Savienības un Mercosur augstākā līmeņa sanāksmē, kam jānotiek 17. maijā, tiks iesniegti vairāki apmierinoši secinājumi, kas uz to norādīs.