Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0035/2010

Iesniegtie teksti :

O-0035/2010 (B7-0206/2010)

Debates :

PV 21/04/2010 - 7
CRE 21/04/2010 - 7

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Aizliegums izmantot uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves tehnoloģijas (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par Ader kunga un Tőkés kunga mutisku jautājumu Komisijai Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā par aizliegumu izmantot uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves tehnoloģijas (O-0035/2010 – B7-0206/2010).

 
  
MPphoto
 

  János Áder , autors. – (HU) Kolēģi! Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir pieņemti ļoti svarīgi lēmumi, kuru mērķis ir aizsargāt vidi. Es minēšu tikai dažus lēmumus par bioloģisko daudzveidību un Ūdens pamatdirektīvu. ES Ūdens pamatdirektīva uzliek atbildību dalībvalstīm par ūdens kvalitātes aizsardzību un piesārņojuma novēršanu. Vai tas ir cienīgs mērķis? Jā, tas ir. Vai mūsu pienākums ir darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai sasniegtu šo mērķi? Neapšaubāmi, tas ir mūsu pienākums. Vai pastāv kalnrūpniecības tehnoloģijas, kas apdraud mūsu ūdeņus un vidi? Diemžēl pastāv. Turklāt ir viena ārkārtīgi bīstama un īpaši novecojusi tehnoloģija. Es un daudzi kolēģi — mēs vēlamies, lai šo tehnoloģiju aizliedz visā Eiropas Savienībā. Cianīda katastrofa Tisas upē pirms desmit gadiem, kā arī avārijas, kas notikušas kopš tā laika, arī atgādina par šo problēmu.

Dāmas un kungi! Pašreizējais brīdis ir gan izdevīgs, gan neatliekams. Izdevīgs, jo saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Komisijas, tikai trijās valstīs tiek lietotas uz cianīdu balstītas tehnoloģijas, un izdevīgs arī tāpēc, ka trīs citas valstis ir aizliegušas uz cianīdu balstītas kalnrūpniecības tehnoloģijas, tādējādi rādot piemēru citām ES dalībvalstīm. Tas ir arī neatliekams, jo zelta cenu celšanās dēļ tiek plānots atvērt jaunas zelta ieguves raktuves visā Eiropā, kurās tiks lietota šī bīstamā un novecojusī tehnoloģija. Tā rada nopietnu apdraudējumu videi.

Dāmas un kungi! Ja mēs nopietni apzināmies vajadzību aizsargāt mūsu ūdeņus, mēs nedrīkstam radīt ar cianīdu saindētus dīķus pie mūsu upēm un ezeriem. Tie ir šo novecojušo tehnoloģiju sekas. Ja mēs esam nopietni apņēmušies aizsargāt bioloģisko daudzveidību, mēs nedrīkstam pieļaut šo tehnoloģiju lietošanu, jo tās var nogalināt visu dzīvo radību mūsu upēs no mikroorganismiem līdz vēžiem un zivīm. Mani cienījamie kolēģi! Ir pienācis īstais laiks rīkoties. Negaidīsim, lai mums par brīdinājumu notiek vēl viena katastrofa.

Noslēgumā, lūdzu, ļaujiet man pateikties visiem klātesošajiem deputātiem, kā arī visiem, kas piedalīsies debatēs, un tiem, kas nespēja ierasties vulkāna izvirduma dēļ, bet kas ir daudz darījuši, lai sagatavotu šo lēmuma priekšlikumu un, kuriem pateicoties, mēs spējam iesniegt Parlamentam kopīgu teksta priekšlikumu, kas ir kompromisa rezultāts, ko atbalsta ne tikai Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, bet arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa. Es uzskatu, ka, ņemot vērā šā jautājuma nopietnību, tas ir pilnīgi pamatoti. Es lūgšu savus kolēģus turpināt sniegt savu atbalstu arī lēmuma pieņemšanas procesa pēdējā posmā.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Mans kolēģis komisārs Piebalgs atvainojas, ka diemžēl viņš šodien nevar būt šeit kopā ar jums. Tāpēc viņš ir uzticējis man uzdevumu piedalīties šajās debatēs. Pateicos jums par iespēju izskaidrot Komisijas nostāju jautājumā par cianīda lietošanu zelta ieguves rūpniecībā Eiropas Savienībā.

Vispirms, kā godājamie deputāti zina, mēs rūpīgi un vispusīgi izpētījām dramatiskās avārijas cēloņus, kas notika Bajamarē Rumānijā 2000. gadā, kad sabruka dambis, kas aizturēja toksiskas vielas. Pētījuma secinājumi tika ņemti vērā, kad Eiropas Savienība 2006. gadā pieņēma īpašu direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu.

Dalībvalstīm noteiktais termiņš šīs direktīvas transponēšanai beidzās pirms diviem gadiem, un to vēl arvien uzskata par mūsdienām piemērotu, samērīgu un pienācīgu pieeju cianīda lietošanas riskam.

Direktīvā ir vairākas prasības uzlabot kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas iekārtu drošību un ierobežot to ietekmi uz vidi.

Atkritumu iekārtu celtniecībai un apsaimniekošanai ir noteiktas skaidras un precīzas prasības, un šīm iekārtām ir jādarbojas saskaņā ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu koncepciju.

Attiecībā uz iekārtām, kurās tiek apsaimniekotas un glabātas toksiskas vielas, ir vajadzīga pilnīga avāriju novēršanas politika. Ne tikai uzņēmumu vadītājiem, bet arī atbildīgajām iestādēm ir jāizstrādā operatīvās rīcības plāni avāriju gadījumiem. Direktīvā ir iekļautas skaidras informācijas prasības gadījumos, kad ir paredzama avāriju pārrobežu ietekme.

Šie tiesību akti ietver arī prasības kalnrūpniecības iekārtu slēgšanai, kā arī laikam pēc to slēgšanas. Tie ietver pienākumu noteikt finanšu garantijas katrai iekārtai pirms tās ekspluatācijas sākuma. Direktīvā ir iekļautas stingras cianīda koncentrācijas maksimālās robežvērtības, pirms šīs vielas tiek uzglabātas dīķos, kuros to pārpalikumi noārdās oksidēšanās, saules gaismas vai baktēriju ietekmē.

Lai praksē ievērotu stingras robežvērtības, ir jāierīko īpaša aparatūra, kas iznīcina gandrīz visu cianīdu, pirms tas tiek uzglabāts dīķī.

Kā mums labi zināms, tirgū cianīda izmantošanai zelta ieguvē diemžēl nav pieejami nekādi pienācīgi alternatīvi līdzekļi. Vairākumā Eiropas zelta atradņu zeltu atrod savienojumā ar citiem metāliem, un tas nozīmē, ka ir vajadzīga tā bagātināšanas metode. Pilnīgs cianīda aizliegums nozīmētu zelta ieguves pārtraukšanu Eiropā un tātad zelta importa palielināšanos, galvenokārt no valstīm ar zemiem vides un sociālajiem standartiem.

Komisija seko tehnoloģiju attīstībai šajā nozarē, un, ja nākamajos gados parādīsies alternatīvas tehnoloģijas, debates varēs atkal atsākt.

Tomēr pašlaik šīs direktīvas precīza īstenošana ir būtiska, lai garantētu minēto iekārtu drošību un mazinātu risku, kas saistīts ar to apsaimniekošanu. Ļaujiet man arī norādīt, ka dalībvalstis pašas ir atbildīgas par lēmumu atvērt zelta raktuves savā teritorijā.

Komisijas uzdevums ir nodrošināt direktīvas pilnīgu ieviešanu, un tās veiksmīga ieviešana un īstenošana ir Komisijas prioritāte.

Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai informācija par tās īstenošanu ne vēlāk kā 2012. gadā, un mums savukārt, pamatojoties uz iesniegto informāciju, tā jāanalizē un jāziņo par to.

Tas arī acīmredzot ir īstais laiks novērtēt šīs pieejas efektivitāti, un, ja tiks atklāts, ka pašreizējā pieeja nav efektīva, mēs nevaram izslēgt pilnīga aizlieguma iespēju.

Noslēgumā es vēlos uzsvērt, cik būtiski ir nodrošināt augstu atkritumu pārstrādes līmeni un uzlabot resursu izmantošanu raktuvēs. Pat bez cianīda lietošanas zelta ieguve nepavisam nav nekaitīga videi.

Lai iegūtu 1 g zelta, ir jāizrok un jāapstrādā vidēji 5000 kg rūdas. To pašu daudzumu zelta var iegūt, pārstrādājot aptuveni 5 kg vecu mobilo tālruņu. Šis piemērs rāda, cik svarīgi ir palielināt atsevišķu atkritumu vākšanu un pārstrādi — šajā gadījumā elektronisko un elektrisko atkritumu, kas, iespējams, satur zeltu un citus dārgmetālus. Tāpēc resursu izmantošanas efektivitāte ir Komisijas prioritāte.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka komisāre Malmström ir šeit, bet šajā gadījumā es labprāt būtu vēlējies redzēt viņas kolēģi Potočnik kungu, atbildīgo komisāru, jo šī problēma jārisina viņam.

Es vēlos vispirms teikt, ka Eiropā ražo 0,73 % no pasaules zelta un ka zeltu pašlaik iegūst Bulgārijā, Somijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā un Zviedrijā. Ne visās no šīm valstīm lieto bīstamās, uz cianīdu balstītās tehnoloģijas. Es vēlos arī norādīt, ka darba grupa, ko izveidoja Bajamares avārijas izmeklēšanai, ir konstatējusi, ka rūpnīcas konstrukcija nav piemērota kalnrūpniecības atkritumu uzglabāšanai un iznīcināšanai, ka šīs konstrukcijas apstiprinājumu uzraudzības iestādes nepārbaudīja un ka dambji un rūpnīcas darbība tika nepietiekami uzraudzīti, tādējādi bija ļoti daudz kļūdu rūpnīcas vadības darbā. Kā komisāre pareizi konstatēja, mēs esam guvuši labu mācību no šīs avārijas. Tomēr es uzskatu, ka, ņemot vērā bīstamo tehnoloģiju, Komisijai ir jāizdara turpmākie secinājumi.

Tā kā, cik zinu, alternatīvās tehnoloģijas, kas pieejamas tirgū, vēl nedod vēlamos rezultātus, mums ir arī jādomā par pētniecību un izstrādi, lai nodrošinātu zelta ražošanas nākotni, kā arī, lai garantētu rūpnīcu drošību. Daudzos gadījumos Eiropa ir apņēmusies ievērot augstus vides aizsardzības standartus. Es atgādināšu jums Ūdens pamatdirektīvu, kuras mērķis ir novērst šādas briesmas, kā arī saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tāpēc es lūdzu jums, Malmström kundze, nodot komisāram Potočnik mūsu stingro prasību, lai Komisija, kas ir Eiropas likumdevēja, panāk progresu zelta ražošanas nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi, S&D grupas vārdā. (HU) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa stingri atbalsta uz cianīdu balstītu kalnrūpniecības tehnoloģiju aizliegumu, un es vēlos vērst komisāres uzmanību uz to, ka nepietiek ar to, ka Komisija rīkojas tad, kad nelaime jau notikusi. Diemžēl saistībā ar Eiropas vides aizsardzību —un jo īpaši Lūgumrakstu komitejā — var atrast neskaitāmus piemērus, kad vides piesārņošana sākas un turpinās, bet mēs nespējam to novērst, tāpēc Eiropas Savienībai par mērķi jāizvēlas piesārņojuma novēršana. Mani kolēģi Ader kungs un Seeber kungs arī pieminēja cianīda katastrofu Bajamares raktuvēs. Kad mēs mudinām aizliegt cianīda lietošanu kalnrūpniecībā, zelta raktuvēs, mēs to darām, pamatojoties uz īpašu, bēdīgu vides katastrofas pieredzi.

Pašreizējos ieguldījumus Rosja Montanā izskaidro tas, ka tiek plānotas daudz lielākas zelta raktuves. Šie ieguldījumi ir saistīti ar neskaitāmām problēmām. Nav garantiju, ka atklātais karjers, kurā ieguldīti līdzekļi, nepārveidos ainavu. Vidē noplūdīs daudz kaitīgu vielu. Paredzētais raktuvju dzīves cikls ir tikai 20 gadi, un tāpēc tas neradīs daudz darbavietu. Nav garantiju, ka ieguldītājs atjaunos vidi pēc kalnrūpniecības darbu beigšanas. Šo iemeslu dēļ Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa kopā ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu, un Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu ne tikai uzsāk iniciatīvu, bet arī prasa, lai Komisija līdz 2010. vai 2011. gadam izstrādā tiesību aktus, kategoriski aizliedzot cianīda lietošanu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā, jo vides piesārņošana neapstājas pie savas valsts robežām. Ja tikai dažas valstis aizliegs cianīda lietošanu zelta raktuvēs un mēs nerisināsim šo problēmu ES līmenī, tam nebūs nekādas jēgas.

 
  
MPphoto
 

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien debatējam par ļoti svarīgu tematu, jo cianīds ir ārkārtīgi bīstama viela. Mēs nepieņemam viedokli, ko izteica Komisijas pārstāve, ka nav drošu tehnoloģiju. Mēs uzskatām, ka trīs pašreizējie ieguldījumu plāni rakt zeltu Grieķijā, izmantojot cianīdu, ir jāapstādina, aizliedzot šo tehnoloģiju. Evras, Rodopi un Halkidiki pussalā ir bijusi stipra pretestība no vietējo kopienu puses, un Grieķijas Augstākā administratīvā tiesa, Valsts padome, ir pieņēmusi vairākus lēmumus.

Starptautiskā Valūtas fonda gaidāmā iesaistīšanās manas valsts krīzes problēmu risināšanā liek baidīties par iespējamu spiedienu ar nolūku panākt mērenākus tiesību aktus vides aizsardzībā un kontrolē. Tas jau ir pieredzēts citās valstīs, kur tas izsaucis traģiskas sekas. Grieķijā briesmas rodas no zelta raktuvju izmantošanas Bulgārijā, kas ietekmē Evras ūdens sateces baseinu.

Ir arī problēmas ar Turcijas krastiem, kas rada briesmas Egejas jūrai. Ir arī līdzīgi plāni citas valstīs. Tomēr Ungārija, kā mēs zinām, pagājušā gada decembrī nolēma pilnīgi aizliegt uz cianīdu balstītus kalnrūpniecības darbus.

Eiropas likumdošanai arī ir jāsniedz atbalsts, pilnīgi aizliedzot cianīda lietošanu un vienlaicīgi radot drošības tīklu tādām ekonomiski neaizsargātām valstīm kā Grieķija. Mēs aicinām Eiropas Savienību pieņemt stingrākus tiesību aktus un atcelt iespēju dalībvalstīm izvēlēties dažādus pieļauto piesārņotāju līmeņus.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā es vēlos teikt, ka mēs uzskatām šo jautājumu par ļoti nopietnu; tas prasa tūlītēju rīcību, un tāpēc nav īstais laiks šķēršļu likšanai.

Komisija un tās pieņemtā nostāja ir pārāk maigas, un direktīvā ir daudz vāju vietu, un tā nenovērš briesmas, par kurām runāja citi deputāti. Cianīda lietošana un tā ietekme metālu ieguvē ir plaši dokumentēta, un mēs redzējām, kas notika Rumānijā. Kāds deputāts iepriekš minēja, ka Grieķijā pašlaik tiek izstrādātas kalnrūpniecības programmas. Kad es jautāju Komisijai par zelta raktuvēm Bulgārijā, kas balstās uz cianīda tehnoloģijām, Komisijas atbilde vairoja manas bažas, tāpēc šiem tiesību aktiem jābūt stingrākiem, un tie jāpiemēro apņēmīgāk. Mēs esam pārliecināti, ka pilsoņi noteikti reaģēs, bet arī mums ir jārīkojas. Tāpēc mēs pievienojamies visiem, kas aicina pilnīgi aizliegt cianīda lietošanu metālu ieguvē, un ikvienai valstij jāuzņemas saistības to aizliegt, kā to nesen izdarīja Ungārija.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā.(SK) ES iestāžu pārstāvji bieži publiski uzsver mūsu pilsoņu veselības aizsardzību, kā arī dabas un vides aizsardzību. Tāpēc pārsteidz tas, ka Eiropas regulējums ir gandrīz aizdomīgi nekonsekvents, kad runa ir par tādu stipri toksisku ķīmisku vielu kā cianīds dārgmetālu ieguvē.

Speciālisti labi zina, ka cianīds ir viena no vistoksiskākajām ķīmiskajām vielām. Tā nokļūst cilvēka organismā caur ieelpu vai pat caur nebojātu ādu. Lielā koncentrācijā pēc dažām sekundēm vai minūtēm seko nāve.

Kalnrūpniecības uzņēmumu apgalvojumi, ka tie var nodrošināt tādus zelta ieguves apstākļus, kas novērsīs veselības vai vides bojājuma risku, ir vienmēr izrādījušies bezjēdzīgi. Dažreiz kļūdās cilvēki, dažreiz daba sagādā pārsteigumus. Par to liecina dučiem nopietnu avāriju visā pasaulē, kas beigušās ar plašiem dabas postījumiem, kaitējumu veselībai un dzīvības zaudēšanu.

Atcerēsimies tikai dažas no pēdējo gadu avārijām: Summitville Kolorado, Kārsonhila Kalifornijā, Brūvera Dienvidkarolīnā, Harmonija Dienvidāfrikā, Omai Gajānā, Gold Quarry Nevadā, Zortman-Landusky Montānā, Kumtora Kirgizstānā, Homestake Dienviddakotā, Placer Filipīnās, Bajamare Rumānijā un Tolukuma Papua-Jaungvinejā. Visās šajās vietās gan iedzīvotāji, gan daba dārgi maksāja par mūsdienu zeltraču alkatību, ko vairoja iestāžu vienaldzība.

Komisāre! Pienācis laiks parādīt ES pilsoņiem, kas jums patiešām šķiet svarīgs — vai vide un cilvēku veselība, vai kalnrūpniecības uzņēmumu peļņa.

 
  
MPphoto
 

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (NI).(RO) Mums jāpiekrīt, ka aizliegums lietot cianīdu kalnrūpniecībā kļūs par prioritāru jautājumu attiecībā uz vidi ne tikai Rumānijā, bet arī visā Eiropā. Pasaulē no 1998. līdz 2006. gadam ir notikušas vairāk nekā 25 lielas avārijas un noplūdes, kas nepārprotami norāda uz to, ka cianīds jau gadu desmitiem ir radījis kaitējumu videi. Šīs avārijas kalnrūpniecībā izraisa vairākus jautājumus par praksi to noteikumu piemērošanā, kas reglamentē cianīda lietošanu, pat tad, ja iesaistītajiem uzņēmumiem nav ļaunu nolūku.

Turklāt grūtības, kas rodas, pārvadājot, uzglabājot un lietojot cianīdu, kā arī trūkumi sārņu dīķu uzturēšanā un apsaimniekošanā, nemaz nerunājot par sliktiem laika apstākļiem, var izraisīt bīstamas situācijas ar postošu ietekmi uz vidi. Cianīda lietošanai ir alternatīvas, bet kalnrūpniecības nozarē tās netiek atbalstītas, lai gan Eiropas Savienības līmenī pastāv noteikumi, kuros aktīvi tiek veicinātas jaunas, drošas tehnoloģijas.

Eiropas Parlamenta deputāti un dalībvalstis 2005. gada novembrī pieņēma Direktīvu par kalnrūpniecības atkritumiem. Šī direktīva ir neefektīvs likumdošanas instruments, kas radies kalnrūpniecības nozares lielā spiediena dēļ, kā arī interešu dēļ, ko aizstāvēja Centrāleiropa un Austrumeiropa, noraidot jebkuru prasību vai atbildību par vecu, pamestu raktuvju attīrīšanu. Dažas no direktīvas nepilnībām ir acīmredzamas, jo tajā, piemēram, nekas nav teikts par cianīda emisijām gaisā.

Ņemsim, piemēram, Rosja Montanas atradnes Albas apgabalā. Ja raktuves sāks darboties, ir aprēķināts, ka katru dienu gaisā izplūdīs 134,2 kg cianīda. Tas nozīmē, ka gada laikā izplūdīs 48 983 kg, bet raktuvju 16 gadu dzīves cikla laikā izplūdīs 783 728 kg cianīda. Turklāt nav izdoti nekādi Eiropas tiesību akti par gaisa kvalitāti šādu emisiju gadījumā. Ņemot to vērā, mūsu morālais pienākums nākamo paaudžu priekšā saskaņā ar globālajām tendencēm aizliegt cianīda lietošanu kalnrūpniecībā ir atbalstīt šo tiesību akta priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Dāmas un kungi! Laikā, kad mēs atzīmējam desmito gadadienu, kopš notika liela vides katastrofa, kuras laikā Eiropas upēs no Rumānijas zelta raktuvēm noplūda cianīds, mēs balsojam par rezolūciju, kurā mēs pieprasām aizliegt uz cianīdu balstītu zelta ieguvi visā Eiropā. Tā ir ārkārtīgi bīstama tehnoloģija ne tikai avāriju dēļ, kas apdraud plašus apgabalus, bet arī tāpēc, ka tā izrakteņu ieguves laikā rada slogu videi, ko mēs vairs nedrīkstam pieļaut. No katras tonnas iežu, kas ir piesārņots ar ārkārtīgi toksiskām vielām, kuras vidē noārdās ar lielām grūtībām, iegūst tikai dažus gramus zelta. Vienlaicīgi rodas daudz tonnu toksisku iežu. Turklāt ārzemju raktuvju īpašnieku iebildumi pret mūsu darbību nav pamatoti, jo pastāv daudz citu, drošāku, lai gan dārgāku, zelta ieguves metožu.

Es vēlos lūgt jūsu atbalstu balsojumam par mūsu kopīgo rezolūciju, kurā mēs aicinām Eiropas Komisiju no 2012. gada aizliegt uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves tehnoloģijas ES, kā arī prasām, lai Komisija un dalībvalstis neatbalsta ES un trešo valstu kalnrūpniecības projektus, kuri paredz izmantot cianīdu. Aizliegums ir jau spēkā Čehijas Republikā, Vācijā un Ungārijā, bet arī citām valstīm ir jāaizliedz šīs kalnrūpniecības tehnoloģijas. Es uzskatu, ka kalnrūpniecības uzņēmumiem ir svarīgi, lai tiem būtu obligātās apdrošināšanas līgumi pret avāriju radītiem postījumiem, ieskaitot avāriju skarto apgabalu atveseļošanu līdz sākotnējam stāvoklim. Es vēlos noslēgt savu runu, uzsverot to, ka nenozīmīgā peļņa, kas gūta, izmantojot lētākās — uz cianīdu balstītās tehnoloģijas, nevar atbrīvot mūs no atbildības par dzīvotspējīgām ekosistēmām un par ekosistēmu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Pēc Černobiļas mēs visi saprotam, kādu risku rada kodoltehnoloģijas. Tomēr 2000. gadā notika otrā lielākā vides katastrofa Eiropas vēsturē — varbūt pat visas pasaules vēsturē —, ko izraisīja avārija Bajamarē Rumānijā, par ko ir runājuši jau vairāki deputāti. Simttūkstoš kubikmetru ūdens ar ļoti lielu cianīda un citu smago metālu koncentrāciju ieplūda no zelta raktuvēm Tisas upē un no tās Donavā, nodarot kaitējumu Ungārijai un Serbijai, nogalinot desmitiem tūkstošu zivju un saindējot dzeramo ūdeni.

Barības ķēde avārijas tieši skartajā teritorijā tika piesārņota uz ilgu laiku. Ungārija ziņoja par 1367 tonnām beigtu zivju. Vairāk nekā 100 personu, galvenokārt bērnu, saindējās, ēdot piesārņotas zivis, kuru dēļ tie nonāca slimnīcās.

Taču zelta ieguve, kurā tiek lietoti cianīda šķīdinātāji, turpinās. Tā nav aizliegta arī Eiropas līmenī, gluži otrādi, ieguldījumus tajā subsidē dalībvalstis un Eiropas Savienība. Zelta ieguve turpinās vai tiek plānota Zviedrijā, Somijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā un Grieķijā, bet Ungārijā un Čehijas Republikā to aizliedz likums un Vācijā — iedibinātā judikatūra.

Laiks, kad mēs upurējām vietējo vidi un mūsu pilsoņu veselību darbavietu dēļ, ir sen pagājis. Pat šīs rīcības ekonomiskā dzīvotspēja būtu apdraudēta, ja mēs piemērotu preventīvo un „piesārņotājs maksā” principu.

Ikviena ekonomiska darbība ir pozitīvi vērtējama, ja vien tā ir saskaņā ar vides aizsardzību un mūsu pilsoņu veselības aizsardzību. Taču, lietojot cianīdu, mēs pakļaujam vidi un pilsoņu veselību nenovēršamām briesmām.

Komisāre Malmström! Vai jūs varat apliecināt, ka mums būs pienācīgi un stingri tiesību akti un ka Bajamare šoreiz neatkārtosies ne Zviedrijā, Somijā, Bulgārijā, ne arī Grieķijā? Es aicinu Komisiju pierādīt, ka tā ievēro saistības, ko tā uzņēmās pirms diviem mēnešiem Eiropas Parlamenta priekšā.

Es pievienoju savu balsi to vietējo kopienu iedzīvotāju balsīm, kurām pirmajām būs jācieš no avāriju sekām, un atbalstu vides aizstāvju cīņu, aicinot nekavējoties aizliegt cianīda lietošanu zelta ieguvē Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Theodoros Skylakakis (PPE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Zelts atrodas savā vietā un nekur nepazudīs, bet mēs esam aicināti debatēt par to, kad, kā un ar kādu ietekmi uz vidi mēs nolemsim to iegūt.

Ja tiek veikti ieguldījumi, lietojot cianīdu, sekas ir neatgriezeniskas, jo zelts ir atdalīts, bet šķidrā masa, kas satur bīstamus toksiskus cianīdus, kā teikts direktīvā, paliek lielā daudzumā zelta ieguves vietā. Šis jautājums skar ne tikai attiecīgās dalībvalstis, bet arī tās dalībvalstis, kuru iekārtas atrodas pie kopējām upēm.

Pašreizējai direktīvai ir viens trūkums — paredzētās finanšu garantijas avārijas gadījumā nesedz gluži visas seku likvidēšanas izmaksas, jo īpaši pēc tam, kad attiecīgās iekārtas tiek slēgtas. Tādējādi tiek pārkāpts pamatprincips, kas paredz, ka „piesārņotājs maksā”, jo īpaši, ņemot vērā to, ka uzņēmumi, kas lieto šo tehnoloģiju, atrodas galvenokārt ārpus Eiropas, un, tikko zelta ieguve ir pabeigta, viņi izņem savus mutautiņus un māj mums ardievas.

Tāpēc mums ir rūpīgi jāapsver alternatīvas kalnrūpniecības metodes un jāatjauno „piesārņotājs maksā” princips, pieprasot, lai uzņēmumiem būtu pilnīgs un neapšaubāms apdrošināšanas līgums avārijas gadījumiem no šā brīža tik ilgi, cik vien šīs bīstamās vielas paliek ieslodzītas zemē. Līdz tam laikam, kad tiks piemēroti šie priekšnosacījumi, manuprāt, spēkā jābūt pilnīgam šo tehnoloģiju aizliegumam, kas droši vien liks uzņēmumiem veikt nopietnu alternatīvu, mazāk piesārņojošu tehnoloģiju pētniecību, jo jums nav iemesla pētīt alternatīvas, ja jums ir lēta metode un jūs nemaksājat par piesārņojumu, ko tā izraisa.

 
  
MPphoto
 

  Jan Březina (PPE). (CS) Dāmas un kungi! Es nolēmu runāt par apspriežamo tematu tāpēc, ka es cieši sekoju notikumiem, kas saistīti ar Čehijas Republikas Mokrsko un Kašperské Hory atradņu ģeoloģisko izpēti un tādu raktuvju atvēršanu, kurās iegūst mazas izkliedētā zelta daļiņas, izmantojot cianēšanu. Tajā laikā, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, mēs pētījām izmantoto ķīmisko vielu ietekmi uz vidi un secinājām, ka cianēšanas procesā ir jāpārstrādā lieli rūdas daudzumi, rūdas, kam turklāt ir kaitīga ietekme ne tikai cianīda dēļ, bet arī to vielu dēļ, kuras lieto tā sauktajā decianēšanas procesā, proti, hlora un kalcija oksīda dēļ. Ir arī vēl tas nepārvaramais apstāklis, ka šajos procesos var rasties kaitīgas blakusvielas. Pie šīm vielām pieder arsēns, kurš ir ļoti bīstams un kuru satur arsēna pirīts, kas ir bieži sastopama blakusviela. Daudzos gadījumos es personīgi atbalstu kalnrūpniecību kā nepieciešamu tehnoloģiskā progresa priekšnoteikumu, bet es esmu pret tādu tehnoloģiju kā zelta rūdas iegulu cianēšana, un es priecājos, ka 2000. gadā ar Čehijas Republikas Kalnrūpniecības akta grozījumu to izslēdza no atļauto zelta ieguves metožu saraksta. Ņemot vērā lielo risku, kas saistīts ar cianēšanu, būtu lietderīgi šo tehnoloģiju aizliegt ne tikai ES, bet visā pasaulē. Tas jādara tāpēc, ka cianēšanas risks ir nesamērīgi augsts, jo īpaši trešās pasaules valstīs, kurās ir zemāks vides aizsardzības līmenis. Komisāre! Vai jūs esat pārliecināta, ka jaunās alternatīvās tehnoloģijas un jauni bagātināšanas veidi, kā arī bagātināšana ar flotācijas metodi ir pienācīgi apsvērta?

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). (SK) Vispirms es gribu pateikties iniciatoriem, proti, Áder kungam un Tőkés kungam, par šā svarīgā jautājuma ierosināšanu. Es vēlos visnotaļ atbalstīt rezolūcijas projektu par vispārēju uz cianīdu balstītu tehnoloģiju aizliegumu kalnrūpniecībā visā Eiropas Savienībā.

Ikviens, kas piedzīvoja un redzēja vides katastrofas sekas, kuras izraisīja tehnoloģijas kļūmes Bajamarē un tām sekojošā toksisko cianīda notekūdeņu noplūde upēs ar tālejošām sekām Tisas upes faunai Ungārijā, kā arī Donavai Bulgārijā, darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka nekas tamlīdzīgs vairs Eiropas Savienībā nenotiek.

Arī manu valsti, Slovākiju, nopietni skāra šī katastrofa, jo tā notika pie mūsu robežām. Turklāt Slovākijai draud līdzīga nelaime, no jauna atverot vairākas vecas dārgmetālu raktuves, kurās ir plānots izmantot uz cianīdu balstītas tehnoloģijas zemās dārgmetālu koncentrācijas dēļ.

Būtu pilnīgi kļūmīgi un nepareizi raksturot šo procesu kā divpusēju divu ES dalībvalstu darījumu. Es ceru, ka Komisija ieņems stingrāku nostāju par to, ko demonstrēja komisāre.

Pieņemot šo rezolūciju, mums ir jāiestājas par vispārēju un plašu Eiropas vides politikas vērtību aizstāvību.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Es vēlos sākt savu runu ar pateicību komisārei par līdzsvaroto nostāju, ko viņa izklāstīja, atklājot šīs debates. Tehnoloģijas, kas izmanto cianīdu, ir kaitīgas. Tomēr ir arī citas tehnoloģijas, kas ir tikpat kaitīgas, piemēram, kodoltehnoloģijas. Pastāv noteikumi, standarti un normas, lai novērstu avārijas. Mums nav šīs tehnoloģijas jāaizliedz, mums vienkārši jāievēro noteikumi. Rezolūcijā ir minētas 30 avārijas pēdējo 25 gadu laikā. Tajā nav teikts, cik no tām notika Eiropā, bet to ir ļoti maz un galvenokārt valstīs, kas avāriju laikā nebija Eiropas Savienības dalībvalstis. Faktiski pēc kļūmīgās avārijas 2000. gadā Komisija ieviesa stingrākus noteikumus.

Uz cianīdu balstītas tehnoloģijas izmanto, lai iegūtu dažādus produktus, tostarp medikamentus un vitamīnus. Rezolūcijā runa ir tikai par kalnrūpniecību, proti, zelta ieguvi. Kāpēc? Tāpēc, ka problēmas faktiski rodas nevis cianīda, bet zelta dēļ. Ir prasība ne tikai aizliegt šīs tehnoloģijas, bet arī apturēt pašreizējos projektus līdz plānotajai aizlieguma dienai. Vienīgais plānotais zelta ieguves projekts, kas man zināms Eiropā, ir Rumānijā.

Kolēģi! Es vēlos lūgt jūs uzmanīgi izlasīt rezolūcijas tekstu, jo īpaši tādus apgalvojumus kā „stipri nokrišņi nākotnē izraisīs noplūdes risku” vai „kalnrūpniecība, izmantojot cianīdu, nodrošina tikai nedaudzas darba vietas un tikai uz 8–16 gadiem”, vai „cilvēku neuzmanības dēļ var notikt nelaime, jo dažas dalībvalstis nespēj īstenot spēkā esošos tiesību aktus”. Man šķiet, ka šādiem apgalvojumiem nav vietas Eiropas Savienības dokumentā.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, apsveriet, kādi iemesli un sekas varētu būt balsošanai pret rezolūciju, kas apšauba mūsu rīcībspēju Komisijas acīs un mazina iespēju, ka rezolūciju priekšlikumus, kurus apstiprinājis Parlaments, ņems vērā ne tikai pašreizējā gadījumā, bet vispār.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE).(BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cianīda savienojumu lietošana kalnrūpniecības nozarē acīmredzot ir jautājums, pret kuru neviens nevar būt vienaldzīgs. Mēs zinām tiesību aktus, kurus pieņēmusi Eiropas Savienība. To būtība ir skaidra — mums jāturpina garantēt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, izmantojot pienācīgus resursus, struktūras, kontroles mehānismus un pārvaldības sistēmas. Mūsu uzdevums ir arī mobilizēt sabiedrisko domu Eiropā. Tomēr, ja to dara, izmantojot cilvēku bailes un izspēlējot vides kārti, lai aizstāvētu citas intereses, tad ieņemtā nostāja pilnīgi zaudē jebkādu vērtību.

Saskaņā ar SRE konsultāciju biroja ziņojumu pašlaik vairumu rūpniecisko cianīda savienojumu izmanto ķīmijas nozarē un metālu virsmas apstrādē. Tas nozīmē, ka, pat aizliedzot tos lietot zelta ieguvē, cianīda savienojumus turpinās lietot citiem nolūkiem, un mūsu aizliegums visumā nepanāks ievērojamu to lietošanas samazinājumu. Es pilnīgi atbalstu neapstrīdamo vajadzību novērtēt to ietekmi uz vidi, kā arī vajadzību, lai kalnrūpniecības uzņēmumu vadītāji un kontroles iestādes mūsu valstīs veiktu gan iepriekšējo, gan turpmāko to kontroli.

Pašlaik manā valstī, Bulgārijā, nav noteikta cianīda savienojumu lietošanas aizlieguma zelta ieguvē. Šajā gadījumā citu tehnoloģiju izmantošana, jo īpaši pašreizējos krīzes apstākļos, nav izrādījusies efektīvāka. Tas nenozīmē, ka mēs pieļaujam kompromisus, bet gan to, ka mēs ieklausāmies saprāta balsī un izvairāmies no galējībām. Tāpēc tilts, kas savieno vienu cilvēku grupu, kura ir pret aizliegumu, ar to cilvēku grupu, kurai ir pretējs viedoklis, ir atkarīgs no jums. Tas ir tilts, kuru es mudinu jūs nenodedzināt.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka tādus atkritumu aizsprostus kā to, kas izraisīja avāriju Bajamarē 2000. gadā, nedrīkst celt. Pēc Eiropas standartiem Somija ir viena no lielākajām zelta ieguvējām. Jaunās raktuves Kitilē ir lielākās Eiropā, un gadā tajās iegūst 5000 kg zelta. Mums jāatceras kāds zinātnes atzinums — zelts nešķīst nekādos citos šķīdumos kā tikai cianīdā. Tāpēc zelta ieguves procesā Kitilē arī izmanto cianīdu, bet tikai slēgtos procesos. Cianīdu, ko lieto, apstrādājot bagātināto šķidro masu, izmanto atkārtoti, un pēc apstrādes procesa cianīda pārpalikumu iznīcina. Pat atkritumu aizsprosti tiek attīrīti. Uz baktērijām balstīta ieguve būtu mazāk kaitīga dabai, bet zelta ieguvē to vēl neizmanto.

Pirmās raktuves pasaulē, kurās veica uz mikrobiem balstītu zelta ieguvi no niķeļa rūdas, bija Talvivaara raktuves Somijā. Cianīda atlikumu attīrīšanas metodei ar mikrobu palīdzību — metodei, kuru pašlaik izstrādā, — ir labi panākumi, un es ļoti iesaku tai pievērsties. Tāpēc es neatbalstu ierosinājumu pilnīgi aizliegt lietot cianīdu, bet es, protams, mudinu stingri ievērot vides aizsardzības prasības, izmantojot vislabākās pieejamās tehnoloģijas un slēgtus procesus.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es uzskatu, ka iniciatīva aizliegt lietot uz cianīdu balstītas zelta ieguves tehnoloģijas nav pamatota. Kā jau iepriekš minēts, šajā jomā ir spēkā vairāki Eiropas tiesību akti, kas pakāpeniski ir padarījuši cianīda lietošanas noteikumus arvien stingrākus, sākot ar to laiku, kad notika jau minētā kļūmīgā avārija Bajamarē, kas diemžēl beidzās ar piesārņojumu.

Tāpēc šajā situācijā mums galvenā uzmanība jāpievērš tiesiskā regulējuma īstenošanai ikvienas dalībvalsts līmenī. Uz cianīdu balstīta tehnoloģija ir lietota kā efektīva zelta ieguves tehnoloģija jau vairāk nekā 100 gadus tādos apstākļos, kas garantē vides drošību. Faktiski 90 % zelta, kas iegūts visā pasaulē pēdējos 20 gados, ir iegūti, izmantojot šo tehnoloģiju, nevis alternatīvas tehnoloģijas.

Cianīda lietošanas un neitralizēšanas tehniskie noteikumi ir palīdzējuši mazināt risku videi un strādnieku veselībai. Man jāuzsver, ka piesardzības principa pienācīga piemērošana pasargā no tik emocionālas reakcijas kā prasības aizliegt tehnoloģiju, kura jau pierādījusi savas priekšrocības un kuras iespējamais risks ir labi zināms un kontrolējams. Piemērojot piesardzības principu, uzmanība jāpievērš arī riskam, ko videi rada citi, cianīdam līdzīgi reaģenti, kurus lieto kā alternatīvu. Katrā ziņā eksperti saka, ka šādu alternatīvu reaģentu lietošana rada lielāku risku nekā cianīda lietošana.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). (HU) Atļaut vai aizliegt kalnrūpniecības darbus, kuros lieto cianīdu, ir jautājums, kas dažās dalībvalstīs izsauc jutīgu reakciju. Vispirms mums jānosaka, ka šīs problēmas risinājumu nedrīkst saistīt ar politiskiem apsvērumiem un interesēm. Piesārņojuma riska novērtējums ir jāatstāj ekspertu ziņā, bet, ja šādas briesmas rodas, tās jārisina politiķiem, lai aizstāvētu pilsoņu intereses. Šis jautājums ir plašāks par vides aizsardzības vajadzību, tāpēc ka piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību, pārkāpjot ES pilsoņu tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību (Pamattiesību hartas 35. pants). Šajā jomā nevar būt atšķirību starp mazu un lielu risku. Ja tiek apdraudēta pilsoņu veselība, politiskām debatēm nav jēgas, un iestādēm ir jāveic pasākumi pret potenciālo piesārņotāju. Lai gan cianīda lietošana dažās dalībvalstīs ir aizliegta, bet citās — atļauta, dalībvalstīm ir savstarpēji jāapspriežas ar nolūku nodibināt partnerattiecības. Komisijai savukārt ir jāpieņem noteikta nostāja šajā jautājumā un jāierosina noteikumi, kas novērš iespēju kaitēt ES pilsoņu veselībai.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es nāku no zemes, kurā iegūst zeltu, no Lapzemes ziemeļiem, es arī vēlos dot savu ieguldījumu šajās debatēs. Kā Essayah kundze sacīja savā teicamajā runā, zeltu šķīdina, lietojot cianīdu, un Somijā tas notiek slēgtos procesos.

Kitiles zelta raktuvēs, kas atrodas netālu no manām mājām, gadā iegūst vairāk nekā 5000 kilogramu zelta. Tā ieguve nav radījusi nekādu problēmu, jo vides jautājumi tiek risināti tādā veidā, ka tiesību akti vienmēr atbilst mūsdienu prasībām; zelta ieguves procesi ir slēgti, un pārpalikumi tiek iznīcināti. Tehnoloģija arī ir svarīga. Šajā jautājumā, protams, starp Eiropas valstīm ir daudz atšķirību, un es uzskatu, ka mums ir vajadzīga sadarbība un labas prakses apmaiņa.

Vēl viens svarīgs jautājums ir mikrobu lietošana, kas ir jaunievedums. Turpmāk mums ir jāiegulda šajā tehnoloģijā, lai varam pāriet uz videi vēl nekaitīgāku un efektīvāku procedūru zelta šķīdināšanai. Mums ir jāsaskaņo pasākumi visā Eiropā, lai varam turpināt izrakteņu ieguvi, vienlaicīgi nodrošinot vides ilgtspējību.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Roithová kundzes, Březina kunga un Mészáros kunga runas mani patiešām pārliecināja, jo viņi vienādi aprakstīja, kā dabu izmantoja valstī, kurā viņi iepriekš dzīvoja, proti, komunistiskajā Čehoslovākijā, kā arī to, kā nostāja mainījās, tā ka šodien viņi ir tie, kas atbalsta vides aizsardzību un kopējos Eiropas standartus.

Es uzskatu, ka šādas pārmaiņas ir vajadzīgas visā Eiropā. Mums jāapzinās, ka mēs atrodamies jaunu tehnoloģiju izstrādes procesā. Kādēļ gan, attīstot jaunas tehnoloģijas, vispirms nepagarināt tādu raktuvju dzīves ciklu, kuru resursi izsīkst? Es vēlos uzsvērt šādu jautājumu — ja mēs būsim neapdomīgi, tiks iznīcināts tas, ko nav iespējams atgūt, un nākamās paaudzes nolādēs mūs par to.

Tāpēc mums ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja. Ir svarīgi pieņemt vienādus standartus, jo upes šķērso robežas, un cianīds, protams, arī šķērso robežas un apdraud vidi.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Es piekrītu, ka mums Eiropas Savienības mērogā jāveic visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu tādu toksisku, bīstamu vielu kā cianīds lietošanas risku. Tomēr šo vielu aizliegums nav jāuzskata par vienīgo risinājumu. Toksiskas, bīstamas vielas lieto ne tikai kalnrūpniecībā, bet arī daudzos citos rūpnieciskos procesos. Bez avārijas 2000. gadā Bajamarē kalnrūpniecības nozarē ir bijušas vēl divas lielas avārijas — viena notika Spānijā 1998. gadā, otra — Zviedrijā 2003. gadā, turklāt abas bija daudz lielāka apmēra. Avāriju iemesli bija līdzīgi — sārņu dīķu iegruvums.

Vairāk nekā 90 % no zelta un sudraba ieguvēm visā pasaulē izmanto uz cianīdu balstītas tehnoloģijas. Uzspiest šo tehnoloģiju bezierunu aizliegumu un aizvietot tās ar tehnoloģijām, kas balstās uz vielām, kuras rada mazāku risku videi, bet ir dārgas un dod mazāk dārgmetālu, nozīmē, ka attiecīgajai valstij ir jāpārtrauc to ieguve un jārēķinās ar šā lēmuma ekonomiskajām un sociālajām sekām.

 
  
MPphoto
 

  Michael Theurer (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Takkula kungs tikko teica, ka uz cianīdu balstīta tehnoloģija ir kalnrūpniecībā vispārpieņemta metode. Taču, kā esam dzirdējuši, tā ir ļoti bīstama. Avārija, ko Băsescu kundze tikko minēja, toreiz piesārņoja Donavu un šokēja mūs visus, un jūs esat dzirdējuši par kampaņu saistībā ar Donavas reģionu. Šā iemesla dēļ es kā profesionāls politiķis vēlos zināt, ko mēs varam darīt. Eiropas Savienībā ir ierobežotas zelta ieguves iespējas. Mūsu mērķis ir, izmantojot inovācijas, mainīt šo situāciju visā pasaulē. Es zinu, ka mums ir augsti attīstītas tehnoloģijas. Vācijā ir izstrādātas vides tehnoloģijas, kas nākotnē ļaus izvairīties no cianīda lietošanas. Mums ir jāpadara šīs modernās tehnoloģijas komerciāli dzīvotspējīgas un izmaksu ziņā pieejamas. Es saskatu tajās lielu tirdzniecības potenciālu. Mums nav jāaprobežojas ar Eiropas Savienību, bet vides un ekonomikas interesēs jānodrošina jauns pavērsiens starptautiskajā tirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Zelta ieguves tehnoloģijas, kas balstās uz cianīdu, ir saistītas ar lielu risku nodarīt kaitējumu videi, un tāpēc tās apdraud arī cilvēku dzīvību un veselību. Dārgmetālu, proti, zelta skalošana ar cianīdu ir aizliegta vairākās dalībvalstīs, bet dabas katastrofas, kurās tiek piesārņoti virszemes ūdeņi, nerēķinās ar valstu robežām.

Bēdīgi slavenā avārija Bajamarē (kas atrodas Rumānijā, un šajā sakarībā man ir jālabo mana kolēģa Posselt kunga teiktais — avārija nesākās Čehoslovākijā, bet gan Rumānijā, un tā piesārņoja gan Ungāriju, gan Slovākiju, proti, bijušo Čehoslovākiju) nodarīja neaprēķināmus postījumus — pat 1000 km attālumā no avārijas notikuma vietas. Mana valsts bija starp tām valstīm, kuras tā ietekmēja.

Taču par spīti šai avārijai tiesību akti daudzās Eiropas valstīs vēl arvien atļauj lietot šādas tehnoloģijas. Cilvēku veselības un vides aizsardzības interesēs un, ņemot vērā to, ka dārgmetālu ieguves tehnoloģijas, kas balstās uz cianīdu, var avāriju gadījumā skart vairākas valstis, es uzskatu, ka Eiropas mērogā ir jāpieņem — un tas patiešām ir būtiski — vienoti tiesību akti.

 
  
MPphoto
 

  Iosif Matula (PPE).(RO) Ķīmiska viela, kas kļūst nekontrolējama un noplūst vidē, rada nopietnas problēmas, bet mums ir vairāk nekā 10 miljonu ķīmisku vielu. Mums ir pat vēl lielāks skaits vietu, kurās izmanto ķīmiskas vielas. Mēs varam šeit Eiropas Parlamentā apspriest miljoniem potenciāli bīstamu scenāriju. Cianīdi, protams, ir toksiski, bet es esmu ķīmiķis un varu jums teikt, ka mums ir globāla problēma, jo tikai mazāk nekā 18 % no visiem cianīdiem tiek lietoti kalnrūpniecībā. Pārējos cianīdus izmanto, lai ražotu medikamentus, patēriņa preces kosmētikas nozarē, kā arī citās nozarēs.

Tomēr uz mūsu planētas lieto arī vielas, kas ir tūkstošiem reižu toksiskākas par cianīdiem. Vispārīgi runājot, ja ķīmiskas vielas iekļūst ūdenī, tās iznīcina dzīvību. Pasaulē ir daudz mirušu upju, kurās nav iekļuvuši cianīdi. Nāves jūrā nav nekādu dzīvības pazīmju, tāpēc ka tā satur lielu daudzumu nātrija hlorīda, citiem vārdiem sakot, vārāmo sāli. Lietojot jebkuru ķīmisku vielu, ir jāievēro tehnoloģiju un vides aizsardzības noteikumi, kas ir spēkā 2010. gadā. Kā Eiropas valsts Rumānija ir izvēlējusies šo ceļu. Ikvienai pasaules valstij arī ir tas jādara.

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Lai gan es jūs cienu, tomēr varu teikt, ka šīs debates ir lielā mērā nepareizi ievirzītas. Apspriežamais temats ir ļoti dīvains. Tas atsauc atmiņā avāriju, kas notika pirms 10 gadiem. Kāpēc? Kāpēc tik ilgi ir klusēts? Un kāpēc tieši tagad? Kāpēc pašlaik notiek šīs debates? Ja mēs sekojam pašreizējai domu gaitai, tad mums jāaizliedz viss, ko var saistīt ar kādu pagātnes nelaimes gadījumu. Es uzskatu, ka šī lieta ir nepamatota. Manuprāt, tā izmanto vidi par aizsegu un balstās uz vispārējo baiļu gaisotni, kas mūsdienās ir modē. Es uzskatu, ka patiesībā tā ir neveiksmīga politiska sazvērestība.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribu īsi paskaidrot to, ko mani kolēģi, iespējams, tulkojuma dēļ nepareizi saprata. Es ļoti labi zinu, ka Bajamare neatrodas bijušās Čehoslovākijas teritorijā, bet Transilvānijas ziemeļos. Es to patiešām labi zinu. Kļūda bija tulkojumā. Es tikai atsaucos uz Březina kunga, Roithová kundzes un Mészáros kunga runām, kurās bija minēta Kašperské Hory vai Bergreihenšteinas pieredze. Es zinu Centrāleiropas ģeogrāfiju.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par šīm debatēm. Es, protams, gādāšu, lai Potočnik kungs saņem visaptverošu debašu atreferējumu.

Mēs saprotam jūsu bažas par cianīdu. Tas, protams, ir ļoti bīstams toksīns, un mēs to apzināmies. Taču ļaujiet man apliecināt, ka Komisija ir guvusi mācību no šausmīgās avārijas, kas notika pirms 10 gadiem Bajamarē. Direktīva, ko mēs nesen ierosinājām, ietver daudz ierobežojumu, prasību, samazinājumu un pretenziju, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību videi un cilvēku veselībai. Direktīva samazinās šādu avāriju atkārtošanās iespēju, un, ja arī kāda avārija notiks, tā lielā mērā samazinās šīs avārijas ietekmi. Tāpēc ir ļoti svarīgi pienācīgi īstenot šo direktīvu.

Ņemot vērā Kalnrūpniecības atkritumu direktīvas stingros noteikumus un pienācīgu alternatīvu trūkumu, šķiet, ka pašreiz vispārējs aizliegums izmantot cianīdu zelta ieguvē nebūtu pareizs. Tomēr mēs sekojam šim jautājumam un pētām jaunāko tehnoloģiju attīstību, un 2012. gadā mēs sniegsim novērtējumu. ES ir jāpalielina to produktu otrreizējā pārstrāde, kas satur dārgmetālus, lai vispār samazinātu zelta ieguvi raktuvēs.

Potočnik kungs! Pateicos jums par šīm debatēm. Es, protams, labprāt atbildēšu uz jūsu turpmākajiem jautājumiem par šo tematu. Komisija to uztver ļoti nopietni. Ja jūs iepazīsities ar direktīvu, jūs redzēsit, ka daudzi no jūs interesējošajiem jautājumiem jau ir tajā iekļauti. Mudināsim dalībvalstis to pilnā mērā īstenot, jo tas ievērojami samazinās risku.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pirmajā sesijā maijā.

Es novēlu jums drošu ceļojumu uz mājām. Cerēsim, ka to nepārtrauks vulkāna izvirdums vai kaut kas cits.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski.(RO) 2000. gada 30. janvārī dambis Rumānijā, kas bija uzcelts apkārt dīķim, kurā bija Bajamares uzņēmuma Aurul atkritumi, iegruva, ļaujot noplūst aptuveni 100 000 kubikmetriem piesārņota ūdens, kurā bija 100 tonnas cianīda un smago metālu. Šīs avārijas dēļ 2,5 miljoniem cilvēku trijās valstīs pārtrauca dzeramā ūdens piegādi. Cianīda koncentrācija Somes upē bija 700 reižu lielāka par atļauto. Vairāku simtu kilometru attālumā ūdensaugi un ūdensdzīvnieki tika pilnīgi iznīcināti. Mums visos sīkumos jāatceras, kas notika šajā katastrofā, ko starptautiskajā arēnā uztvēra kā pašu piesārņojuma apogeju. Šī avārija liecina par to, ka par spīti tiesību aktiem un kontrolei šādi nelaimes gadījumi var notikt jebkurā brīdī. Ja vēlamies novērst katastrofas, bīstamām vielām nav vietas kalnrūpniecībā. Rosja Montanā ir plānots ierīkot lielāko zelta karjeru Eiropā, kurā tiks lietots cianīds. Kādas tam būs sekas? Vides izpostīšana, ciematu pazušana no zemes virsas, iedzīvotāju, baznīcu un kapsētu pārvietošana un nāves spriedums drupām, kas tur stāvējušas kopš romiešu laikiem vai pirms tiem. Vēsture piedāvā mums pagātnes pieredzi. Mūsu pienākums ir mācīties no tās. Mums katrā ziņā ir pilnīgi jāaizliedz lietot cianīdu kalnrūpniecībā Eiropas Savienībā, lai novērstu traģēdijas cilvēku dzīvē un vidē.

 
  
MPphoto
 
 

  László Tőkés (PPE) , rakstiski.(HU) Pēdējo divu gadu laikā es vairākkārt gan Eiropas Parlamenta plenārsēdēs, gan dažādos forumos esmu runājis par briesmām, ko rada uz cianīdu balstīta izrakteņu ieguve. Turklāt es uzrakstīju vēstuli vides komisāram Stavros Dimas kungam par kalnrūpniecības uzņēmumiem Rumānijā (Rosja Montanā) un Bulgārijā (Chelopech un Krumovgrad). Uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves tehnoloģijas to ietekmes dēļ uz dzīvo vidi dažreiz sauc par bīstamām ķīmiskām atombumbām. Kopš 1990. gada visā pasaulē ir notikuši aptuveni trīsdesmit nopietni piesārņošanas gadījumi, kurus izraisīja kalnrūpniecība, kas izmanto cianīdu. Katastrofu uz Tisas upes pirms desmit gadiem uzskata par visnopietnāko vides katastrofu kopš Černobiļas. Vēl tikai pirms dažām dienām Rumānijā Arieş upi, kas ietek Tisā, piesārņoja zelta raktuve, kas tika slēgta pirms 40 gadiem. Pagājušajā gadā, apmeklējot tuvējo kalnrūpniecības uzņēmumu (Roşia Poieni), prezidents Traian Băsescu paziņoja, ka „mēs nevaram sēdēt uz šādas ekoloģiskas bumbas, jo tā būtu vienkārši slepkavība”. Ņemot vērā jaunu raktuvju celtniecības plānus Rumānijā (Rosja Montanā, Bajamarē, Certeju de Sus u.c.), es uzsveru, ka uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves aizliegums nav tikai Rumānijas vai tikai etniska problēma, bet gan vispārēja Eiropas problēma, par kuru gan ES dalībvalstis, gan Eiropas Parlamenta grupas var panākt saprātīgu vienošanos. Eiropa nevar palikt vienaldzīga, redzot cianīda izraisītas katastrofas pagātnē un jaunu katastrofu draudus nākotnē. Mūsu visu interesēs ir aizsargāt cilvēkus un vidi ne tikai no radioaktīvā vai gaisa piesārņojuma, bet arī no saindēšanās ar cianīdu. Es lūdzu godājamos Parlamenta deputātus balsot par mūsu iniciatīvu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika