Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 5. maijs - Brisele

24. Komisijas paziņojums par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība (debates)

  Priekšsēdētājs. Nākamais punkts ir Peterle kunga ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība (COM(2009)0291 - 2009/2103(INI)).

  Alojz Peterle, referents. - (SL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ar šo ziņojumu mēs pieņemam nostāju vienā no sarežģītākajām Eiropas Savienības problēmām. Vēža izplatības epidēmiskie apjomi padara to par sastopamāko slimību Eiropas Savienībā, un ar to saskarsies katrs trešais ES pilsonis.

Esmu gandarīts, ka šā pilnvaru termiņa sākumā Komisija un Padome nav jāaicina īstenot pamata pasākumus vēža apkarošanā, jo pastāv 2008. gada jūnijā pieņemtie nepārprotamie Padomes secinājumi, kā arī vērienīgs projekts — Eiropas partnerība vēža apkarošanai, ar ko Komisija iepazīstināja 2009. gada septembrī un kas ir šā ziņojuma temats. Ir svarīgi norādīt, ka darbs jau notiek. Ar šo ziņojumu mēs atbalstām vienu no Komisijas vērienīgākajiem mērķiem — desmit gados samazināt vēža radīto slogu par 15 %.

Mani arī priecē, ka partnerība ir izveidota atbilstīgi mūsu rezolūcijai par veselības stratēģiju „Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam”. Šajā rezolūcijā mēs uzsveram „veselības visiem” un „veselības visās politikas jomās” nozīmi, kā arī liekam lielu uzsvaru uz vēža profilaksi.

Ir pārsteidzoši un satraucoši, ka dalībvalstis vēža profilaksei atvēl tikai vidēji 3 % no sava veselības budžeta. Lai gan var šķist, ka tā ir statistikas kļūda, šis skaitlis nozīmē, ka dalībvalstu veselības politikā vēža profilaksei netiek piešķirta liela nozīme. Mums ir ļoti vajadzīga jauna paradigma, mūsu stratēģiskajā, tehniskajā, organizatoriskajā un finansiālajā pieejā pievēršot lielāku uzmanību vēža profilaksei. Mēs to zinām, un mēs zinām — turklāt tas ir pierādīts — arī to, ka vēža agrīna diagnosticēšana var ievērojami samazināt vēža izraisīto mirstību.

Otrs ziņojuma atslēgvārds ir „nevienlīdzība” un vairāki šādas nevienlīdzības veidi. Nozīmīgākais nevienlīdzības veids ir pazīstams kā „dzelzs priekškars starp austrumiem un rietumiem” attiecībā uz būtiskām atšķirībām vēža slimnieku izdzīvošanas izredzēs, taču mēs apzināmies arī lielās atšķirības pašās dalībvalstīs. Papildus veiksmīgas ārstēšanas rādītāju atšķirībām pastāv arī ievērojamas atšķirības saistībā ar vēža agrīnas diagnosticēšanas biežumu vai apjomu, paliatīvās aprūpes atšķirības, kā arī vēža slimnieku rehabilitācijas efektivitātes atšķirības.

Eiropas Savienības pilsoņiem ir grūti pieņemt, ka pastāv šādas vēža apkarošanas organizēšanas līmeņa atšķirības, jo atsevišķās valstīs ir speciālas valsts programmas, savukārt citās tādu nav. Arī dati par vēzi tiek iegūti atšķirīgi. Lai gan Lisabonas līgumā Eiropas Savienībai ir atļauts īstenot tikai atbalsta pasākumus, šajā līmenī ir ļoti vajadzīga saskaņota un labi organizēta darbība, ja mēs vēlamies, lai vēža apkarošana būtu efektīva. Bez Kopienas iestāžu pamudinājuma labas prakses apmaiņa nebūtu iespējama.

Ziņojuma trešais atslēgvārds ir „partnerība”. Mēs varēsim pietuvoties vērienīgā Komisijas mērķa sasniegšanai tikai tad, ja apvienosim spēkus gan vertikālā, gan horizontālā līmenī. Lai to panāktu, ir jānodrošina, ka vēža apkarošana saglabā stabilu vietu Eiropas un valstu iestāžu politiskā darba kārtībā. Ar tuvām ārsta un pacienta attiecībām nepietiek. Mūsu uzdevums ir sekmēt spēcīgu politisko partnerību un politisko gribu, kas radītu stimulu ātrāk darboties visā Eiropas Savienībā.

Šajā gadījumā es vēlos īpaši uzsvērt jautājumu par vēža slimnieku rehabilitāciju. Mums vajadzētu pievērst krietni lielāku uzmanību cilvēkiem, kuri ir pieveikuši vēzi. Viņus nedrīkst atstumt vai „norakstīt”, viņiem ir jādod iespēja pilnībā atgriezties sabiedriskajā dzīvē un turpināt savu profesionālo darbību. Patlaban galvenais vēža apkarošanas elements Eiropā ir tuvināšanās pilsoņiem.

Es vēl gribu tikai pateikties par lielo palīdzību ēnu referentiem, kuri palīdzēja izstrādāt šo ziņojumu.

  John Dalli, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti gandarīts, redzot, ka Parlaments saglabā entuziasmu un turpina atbalstīt Komisijas darbu vēža profilakses un kontroles jomā. Es esmu pateicīgs par darbu, kas ieguldīts šā ziņojuma sagatavošanā, un jo īpaši par referenta Peterle kunga padarīto.

Aktīva Eiropas mēroga rīcība var ievērojami stimulēt darbību valstu, reģionālā un vietējā mērogā. Tādējādi tiek uzsvērts Eiropas partnerības potenciāls vēža apkarošanai. Partnerības panākumi ir ļoti atkarīgi no tās daudzo un dažādo partneru aktīvas dalības. Līdz šim dalībvalstis, veselības aizsardzības speciālisti, vēža ārstniecības iestādes, NVO, pacientu organizācijas un nozares pārstāvji ir palīdzējuši izstrādāt konkrētus priekšlikumus rīcībai līdz 2013. gada beigām. Tomēr to, vai šis jaunais sadarbības līdzeklis palielinās vēža apkarošanas ilgtspējību, rādīs laiks. Es ļoti ceru, ka tā notiks.

Vispārējais mērķis ir sasniegt vairāk ilgtermiņa mērķu un labāk izmantot pieejamos resursus. Tas ir atkarīgs no visu partneru apņēmības un, protams, no pienācīga finansiālā ieguldījuma. Būtiska nozīme veselībai vajadzīgo resursu nodrošināšanā no nākamā Kopienas budžeta būs Parlamenta atbalstam. Ziņojumā pievērsta uzmanība dažādiem pasākumiem, ar ko panākt vispusīgu pieeju vēža profilaksei un kontrolei, daudzi no tiem jau tika ņemti vērā veidojot partnerību, kuras pamatā ir Komisijas paziņojums.

Partnerībai ir pieci pīlāri — veselības veicināšana un profilakse, tostarp Eiropas pretvēža rīcības kodeksa veicināšana; skrīnings un agrīna diagnosticēšana, lai panāktu labāku Padomes ieteikuma īstenošanu par vēža skrīningu; vēža slimnieku aprūpes labākās prakses apmaiņa; sadarbība vēža pētniecības jomā un tās koordinēšana; kā arī salīdzinošas informācijas un datu par vēzi nodrošināšana. Partnerības galvenais uzdevums būs palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to vēža apkarošanas plānu izstrādi un īstenošanu.

Līdz partnerības darbības beigām ir plānots panākt, ka visām dalībvalstīm ir integrēti vēža apkarošanas plāni. Atsevišķu pasākumu pamats būs līdz šim paveiktā veiksmīgā darba rezultāti. Citu pasākumu īstenošanai būs vajadzīga papildu palīdzība. Komisija ir gatava sniegt visu vajadzīgo atbalstu. Turklāt Komisija turpinās ciešo sadarbību ar Starptautisko Vēža pētījumu aģentūru attiecībā uz tās ieguldījumu partnerībā. Man arī jāpiemin visaptverošais mērķis — mēģinājums panākt veselības jautājumu labāku integrēšanu visās mūsu politikas iniciatīvās, šo mērķi es nodošu attiecīgajiem kolēģiem Komisijā. Protams, vēža apkarošanā mēs turpināsim pievērst lielu uzmanību profilaksei, īstenojot mūsu politiku par veselību ietekmējošajiem faktoriem. Izmantojot ierobežotos pieejamos resursus, mēs mēģināsim panākt maksimālo iespējamo rezultātu, un es ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu šiem centieniem.

  Gilles Pargneaux, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Ziņojuma projektā, ar kuru nupat iepazīstināja Peterle kungs, ir ļoti stingri atkārtotas Eiropas Komisijas paziņojuma pamatnostādnes, un tā saturu ir ietekmējusi arī Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūcija par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Es vēlos izmantot iespēju atbalstīt Eiropas Komisijas izveidotās Eiropas partnerības efektīvākai vēža apkarošanai mērķus gan attiecībā uz profilakses un agrīnas diagnosticēšanas nozīmi, gan jauna vēža profilakses modeļa izveidi un, pats galvenais, dalībvalstīs pastāvošās nevienlīdzības mazināšanu.

Es piekrītu Eiropas Komisijas paziņojumā un ziņojuma projektā paustajām bažām un satraukumam. Vēlos uzslavēt referenta, Peterle kunga, darbu ar šā ziņojuma izstrādi, kā arī kompromisa priekšlikumus, kas iesniegti, lai iekļautu dažādus grozījumus.

Kā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ēnu referents es papildus visam citam vēlos uzsvērt šādus jautājumus — pirmkārt, vēža izraisītu nāves gadījumu ikgadējā skaita pieaugums, kas saistīts ar saskari ar kancerogēnām vielām darbā, arī lielākas pieejamības nozīme informācijai par vēža slimnieku medikamentiem; regulas īstenošana par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un regulāra saraksta atjaunināšana, kurā apkopotas kancerogēnās vielas, kas izraisa lielas bažas, atbalsts iniciatīvām, kas paredz tādu preču importa ierobežošanu, kas satur kancerogēnas ķimikālijas, un šādu ķimikāliju klātbūtnes Eiropas Savienībā kontroles uzlabošana; un, visbeidzot, nepieciešamība izstrādāt pamatnostādnes kopējas invaliditātes definīcijas izveidei, kas ietvertu arī personas, kuras slimo ar hroniskām slimībām vai vēzi.

Tie ir jautājumi, kuriem vēlējāmies pievērst uzmanību, vienlaikus atbalstot šo ziņojuma projektu.

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man apsveikt Peterle kungu par lielisko paveikto darbu ar šo ziņojumu, nodrošinot, ka vēža apkarošana joprojām ir mūsu sabiedrības veselības darba kārtības galvenā prioritāte. Nav vajadzības atkārtot skaitļus, mēs visi zinām, kādas būs sociālās, ekonomiskās un ar sabiedrības veselību saistītās sekas Eiropas Savienībā, ja mēs šo jautājumu nerisināsim pastāvīgi un nepiešķirsim pienācīgus resursus, jo īpaši atšķirību pārvarēšanai starp dalībvalstīm.

Vēža radītais slogs apdraud mūsu sabiedrības veselības sistēmu ilgtspējību, un ES noteikti ir jāuzņemas vadošā loma pienācīgā šīs problēmas risināšanā. Neatkarīgi no tā, vai runājam par profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu, pētniecību vai informāciju, mēs, protams, runājam par partnerību, taču efektīvi cīnīties ar vēža radīto slogu Eiropas Savienībā mums izdosies tikai tad, ja panāksim visu ieinteresēto personu, jo īpaši pacientu grupu ilgstošu iesaistīšanos, ja nodrošināsim efektīvu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un garantēsim rūpīgu šīs partnerības darba uzraudzību un atbalstīšanu.

Es ceru, ka Komisija uzņemsies savu lomu un panāks, ka partnerība sasniedz savus mērķus. Es vēlos uzsvērt konkrētu jautājumu — Komisijai izteikto aicinājumu izmantot esošo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ESPKC) un pievienot tā kompetences jomai arī nelipīgās slimības. Es uzskatu, ka šādi noteikti varētu uzlabot kompetenci un nostiprināt ieteikumus.

Visbeidzot, ir rūpīgi jāaplūko jautājums par savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi profilaksei, diagnosticēšanai un aprūpei, ja ar vēža apkarošanu vēlamies sekmēt mērķi, kuru mums visiem vajadzētu atcerēties — nevienlīdzības samazināšanu Eiropas veselības jomā.

Komisāra kungs! Es ceru jūs rīt redzēt Pacientu tiesību aizsardzības dienā, jo tas ir ļoti svarīgi visām pacientu grupām, un jūsu iesaistīšanās mums visiem ir būtiska.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs un referenta kungs! Vēzis ir briesmīga slimība, kuras ļaunākā stadija nav ārstējama. Tomēr, par laimi, mēs varam kaut ko darīt. Mēs dzīvojam ilgāk un, diemžēl, jo ilgāk dzīvojam, jo lielāks risks, ka saslimsim ar vēzi. Jo vecāki ir iedzīvotāji, jo lielāks ir gaidāmais ar vēzi saslimušo skaits. Tādēļ visām dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai īstenotu efektīvu un sociāli orientētu veselības politiku. Mūsu uzmanības centrā jābūt mērķtiecīgiem profilaktiskajiem pasākumiem, īstenojot profilaktiskā skrīninga programmas un izmantojot pretvēža medikamentus, ko cilvēki var atļauties.

Vēl viena joma, kurā varam kaut ko darīt, ir lielais kancerogēno vielu daudzums vidē. Mūsu mājās visur ir toksīni — tikai iedomājieties par azbestu, mājsaimniecības piederumiem un pat toksīniem mūsu pārtikā. ES ir jāpasargā savi pilsoņi no šiem toksīniem neatkarīgi no tā, vai tas kaitē rūpnieciskajām interesēm. Pats svarīgākais ir pilsoņu intereses un pilsoņu veselība!

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vēzis ir ļoti izplatīta slimība, par kuru, pateicoties intensīviem pētījumiem, mēs sākam uzzināt arvien vairāk. Mēs zinām, ka cilvēkam var būt ģenētisks risks saslimt ar vēzi un ka šīs slimības izraisīšanā ir iesaistīts vismaz viens enzīms. Vēzi var izraisīt arī stress, dzīvesveids, ķimikālijas un vīrusi. Sagaidāms, ka šogad no šīs slimības nomirs gandrīz divi miljoni Eiropas Savienības pilsoņu. Tas nozīmē, ka vēzis neapstājas pie valstu robežām. Tāpēc esmu gandarīta, ka Komisija ir uzņēmusies izstrādāt vērienīgu plānu vēža apkarošanai Eiropas mērogā. Man ir divi jautājumi. Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz pētniecību? Vai piešķirtie finanšu līdzekļi var nodrošināt efektīvu pētniecību un kāds ir tai noteiktais prioritātes līmenis? Komisija norāda, ka veikto skrīninga procedūru skaits, salīdzinot ar Padomes ieteikumā norādīto, ir mazs. Tādēļ mans otrais jautājums ir šāds — kā vērienīgais mērķis mūsu valstīs tiks pārvērsts reālos pacientos? Vai ir iespējams dubultot mūsu skrīninga efektivitāti visā Eiropas Savienībā?

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (NI). – (RO) Vēlos sākt, paužot pateicību Peterle kungam par šajā ziņojumā ieguldīto darbu.

Saskaņā ar medicīnas datiem vēzis ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Eiropā, kas vienlīdz stipri ietekmē gan vīriešus, gan sievietes. Eiropas Komisijas iesaistīšanās partnerībā, kas izveidota, lai veicinātu vēža apkarošanu, šīs šausmīgās slimības upuriem un to ģimenēm sniedz jaunas dzīves iespēju. Ir būtiski, lai mēs turpinātu apvienot mūsu centienus izveidot pastāvīgu sadarbību gan attiecībā uz speciālistu zināšanu palielināšanu, gan risinājumu meklēšanu jaunajām grūtībām, kas rodas šādos gadījumos.

Tādēļ Eiropas partnerībai vēža apkarošanai ir jānodrošina pienācīga resursu un prasmju izmantošana, nemaz nerunājot par visām dalībvalstīm pieejamo finansējumu. Tai jāpanāk, ka ES gūtie panākumi vēža apkarošanā kļūst pieejami visai Eiropai.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vēža apkarošanai ir jābūt prioritātei. Ar agrīnu diagnosticēšanu un ārstēšanu 30 % gadījumu vēzi ir iespējams novērst un ir iespējams arī mazināt tā sekas. Atsevišķi vēža veidi sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi. Katru gadu Eiropas Savienībā vairāk nekā 275 000 sieviešu saslimst ar krūts vēzi, un ir pierādīts, ka šis skaitlis palielinās pat jaunu sieviešu vidū. Katru gadu 50 000 Eiropas sieviešu tiek diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, un no šīs slimības mirst 25 000 sieviešu.

Tomēr dzemdes kakla vēzi iespējams gandrīz novērst, padarot vakcināciju un skenēšanas programmas plaši pieejamas. Tādēļ ir būtiski, lai visas dalībvalstis nodrošinātu savas vakcinācijas un skenēšanas programmas visām sievietēm, kuras ir attiecīgajā vecuma grupā, lai tās izmantotu. Dalībvalstīm arī jāveicina izglītības kampaņas veselības jomā, jāinformē sabiedrība par agrīnas diagnosticēšanas nozīmi un par pieejamajām programmām un pakalpojumiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo Komisijas iniciatīvu.

  Elena Oana Antonescu (PPE). - (RO) Arī es vēlos pateikties referentam par labi padarīto darbu. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Parlamentam ES veikto vēža skrīninga pārbaužu skaits ir mazāks par pusi no minimālā iespējamā pārbaužu skaita gadā. Es domāju, ka mums ir jāpanāk vēža skrīninga pieejamība pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, lai mērķa skaita sasniegšana kļūtu iespējama.

Šīs jomas pētniecībā ir panākts progress attiecībā uz pārbaužu izmaksu samazināšanu un vēža skrīninga precizitātes palielināšanu, izmantojot bioloģiskos rādītājus. Pateicoties nesenam izgudrojumam, kam piešķirta balva Starptautiskajā izgudrojumu izstādē Ženēvā, mazāk nekā sešās minūtēs ir iespējams veikt noteiktu vēža tipu skrīningu, un tā izmaksas ir mazākas par vienu eiro. Tas ir rumāņu pētnieka Raluca-Ioana van Stade izgudrots sensors, ar ko var veikt vēža veidu skrīningu pirms simptomu parādīšanās un kas piedāvā precīzāko tirgū pieejamo metodi, tādējādi sekmējot veiksmīgas ārstēšanas rādītāja pieaugumu.

Es ceru, ka Komisija ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību izrādīs interesi par šo izgudrojumu un ka to varēs ieteikt iekļaut diagnostikas programmās.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Tā kā vēzis ir nākamais izplatītākais nāves cēlonis pēc asinsrites slimībām, Eiropas Komisijas pagājušajā gadā izveidotā partnerība ir ļoti svarīgs instruments. Diemžēl attiecībā uz medicīniskās aprūpes kvalitāti un ārstniecības pieejamību dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības. Atsevišķos nesen publicētos statistikas datos uzsvērts, ka vīriešiem, kuri dzīvo Eiropas dienvidaustrumu valstīs, ir divreiz lielāka iespējamība mirt no vēža nekā vīriešiem no, piemēram, Ziemeļvalstīm.

Manuprāt, Eiropas pilsoņu dēļ ir vajadzīga ES mēroga iejaukšanās, lai novērstu lielās atšķirības attiecībā uz diagnosticēšanu un ārstniecību, kas pastāv starp ES dalībvalstīm. Eiropas Komisijai ir jāpiešķir finansējums šīs jomas pētniecībai. Ir jāatbalsta un pilnībā jākapitalizē tādi veiksmīgi piemēri kā rumāņa Raluca-Ioana van Stade izgudrojums — sensors, kas mazāk nekā sešu minūšu ilgā procedūrā molekulārā līmenī var noteikt vēža klātbūtni cilvēka ķermenī, tieši cilvēka asinīs.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Kā jau teica daudzi iepriekšējie runātāji, efektīvā vēža apkarošanā jāiekļauj pilnīgs pasākumu klāsts, sākot ar profilaksi un beidzot ar skrīningu, tostarp diagnostiku, īpašu ārstniecību un paliatīvo aprūpi. Tomēr es vēlos uzsvērt vēl vienu ļoti svarīgu šīs slimības aspektu — vēža pievarēto pacientu tuviniekus. Ģimenei ir jābūt vietai, kur tās locekļiem gūt mierinājumu, atbalstu un pamudinājumu. Taču saskare ar progresējošu slimību ir ārkārtīgi grūta, un ģimenes šajā nelaimē nevajadzētu pamest vienas. Tādēļ, kad runājam par cīņu pret vēzi, mums jādomā arī par cienīgas nāves apstākļiem. Tam jāizpaužas gan kā sistemātiskai aprūpei un to ģimeņu konsultēšanai, kuru mājās notiek intensīva un ilgstoša aprūpe, gan kā pieejamu specializētu iespēju sistēmai, ar ko nodrošina speciālistu un, pats galvenais, cilvēku veiktu aprūpi pacientiem, kurus skārušas šīs slimības pēdējās stadijas.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar aplēsēm katru gadu vēzi diagnosticē 3,2 miljoniem Eiropas pilsoņu, un, tā kā Eiropas iedzīvotāji noveco, pašreizējās tendences liecina, ka nākamajos 20 gados diagnosticēto saslimstību skaits katru gadu diemžēl, visticamāk, dubultosies.

Mums, protams, ir jāapkaro vēža mēris. Vēzi izraisa vairāki faktori. Es vēlos uzsvērt to, par ko esmu pārliecināts — veicinoši faktori ir smēķēšana, liekais svars, mazs augļu un dārzeņu patēriņš, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola pārmērīga lietošana. Ir būtiski Eiropas un, nudien, arī dalībvalstu mērogā nostiprināt veselības veicināšanas stratēģijas un piešķirt tām pienācīgus resursus. Liela nozīme ir agrīnai diagnosticēšanai, un pēc tās izmantošanas mēs redzam, ka daudzi cilvēki, kuri bez agrīnas diagnosticēšanas būtu miruši, joprojām ir dzīvi.

Eiropas Savienība var uzņemties vadošo lomu, veicot vēža pētniecību — būtiski, ka septītajā pamatprogrammā vēža pētniecībai ir paredzēti vairāk nekā 750 miljoni eiro, un es ceru, ka turpmākajos gados tiks piešķirts vēl lielāks finansējums. Noslēgumā vēlos izteikt atzinību visiem cilvēkiem, jo īpaši manas valsts iedzīvotājiem, kas nodrošina vēža pacientiem tik ļoti kvalitatīvu aprūpi.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Veselība ir vērtīga lieta, ko ir svarīgi saglabāt. Vēzis ir globāla problēma, kas, neraugoties uz medicīniskajiem sasniegumiem, joprojām pastāv. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm 2004. gadā 13 % no visiem nāves gadījumiem izraisīja vēzis. Eiropas Savienībā ar vēzi katru gadu saslimst aptuveni 3,2 miljoni cilvēku. Galvenie vēža veidi ir plaušu, kuņģa un krūts vēzis. Veselības saglabāšanā, jo īpaši, kad kļūstam vecāki, svarīga nozīme ir arī skrīningam. Šajā jomā ir pierādīts, ka princips — profilakse ir labāka nekā ārstēšana — ir patiess. Visrentablākā stratēģija, kas sniedz lielākās izredzes uz panākumiem, ir skrīnings.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Vēzis nenoliedzami ir šausmīga slimība, un, kā saka manā valstī, nogalina valsti, jo no šīs slimības ik dienu mirst gan jauni, gan veci cilvēki. Statistika, kas liecina, ka ar vēzi var saslimt katrs trešais cilvēks, satriektu ikvienu. Tai pat laikā profesori, medmāsas un ārsti, kuri cīnās ar šo slimību, ir guvuši lielus panākumus. Tomēr turpmāk būs svarīgi piešķirt lielākus līdzekļus, jo īpaši pētniecībai.

Eiropas Savienībai attiecībā uz šo jomu ir svarīgs uzdevums — pirmkārt, nodrošināt līdzekļus pētniecībai un, otrkārt, organizēt šo pētniecību, jo īpaši veicinot sadarbību starp institūtiem, kuri ar to nodarbojas. Ja mēs to izdarīsim, mēs gūsim lielākus panākumus nākotnē un no vēža cietīs un mirs mazāk cilvēku.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Lūdzu, atvainojiet par neierasti personisku piezīmi, taču, kamēr mēs apspriedām vēža apkarošanas programmu un daudzi cilvēki uzsvēra, cik briesmīga slimība ir vēzis un cik daudziem tā atņem dzīvību, es nevarēju neatcerēties, ka pirms četriem gadiem arī es biju šīs slimības upuris, un šajā brīdī es domāju, ka saskaņā ar onkoloģijas nodaļas teikto man izdevās uzstādīt sava veida rekordu. Virzienā no galvas līdz kājām no mana ķermeņa nokarājās 14 caurulītes, un es vairākas nedēļas pavadīju intensīvās terapijas nodaļā; taču tagad es esmu šeit, esmu Eiropas Parlamenta deputāte, audzinu savus trīs bērnus un varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Es gribētu izmantot savu stāstu, lai iedrošinātu īpaši sievietes, kā arī visus Eiropas Savienības pilsoņus, veikt skrīningu. Pamatojoties uz savu pieredzi, es gribētu visiem šīs slimības upuriem, to draugiem, ģimenēm un ārstiem novēlēt nekad neatmest cerību. Es vēlu viņiem visu to labāko un domās esmu kopā ar viņiem.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti gandarīts, ka šodien Parlamentā tiek pausts entuziasms apvienoties šajā kopīgajā cīņā pret vēzi. Vēlos pateikties Peterle kungam par izstrādāto ziņojumu un vēlos pateikties arī Morvai kundzei, kura tikko teica runu, par to, ka dalījās ar mums cerību un pozitīvajos aspektos; saskaroties ar šo slimību, cilvēks nezaudē visu. Ir izcelti vairāki jautājumi; daudzi viedokļi, ko jūs paudāt Parlamentā, ir aplūkoti Komisijas paziņojumā, un es jums garantēju, ka jūsu šodien sniegtie ierosinājumi un ziņojumā minētie ieteikumi tiks ļoti rūpīgi apskatīti mūsu pasākumu programmā.

Attiecībā uz vides aspektu es varu teikt, ka cīņā pret vēzi vide patiešām ir būtisks, pat noteicošais faktors. Tomēr jāatzīst arī, ka augstie standarti, kas pašlaik ir spēkā Eiropas Savienībā, ļoti palīdz samazināt saslimstību ar šo slimību. Tādēļ mums ir jāpalielina mūsu centieni, lai panāktu šo augsto vides standartu saglabāšanu. Mums arī jāturpina uzsvērt pētniecības nozīmi. Tagad, kad manā pilnvaru portfelī un atbildības jomā ietilpst farmācijas nozare, ir daudz lielāka iespēja sadarboties ar nozares pārstāvjiem un, iespējams, labāk saskaņot pētniecību, tādējādi nodrošinot tās efektivitāti.

Viens no pīlāriem, uz kā turpmākajos piecos gados es vēlos balstīt savu darbu, ir pēc iespējas lielāka tirgū pieejamo medikamentu pieejamība; viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaramies Eiropas Savienībā — tā šodien tika pieminēta arī šeit — ir nevienlīdzība veselības nozarē. Mums ir īpaši jāstrādā, lai nodrošinātu tirgū nonākušo medikamentu pieejamību. Es vēlos jums vēlreiz pateikties. Noslēgumā ļaujiet man vēlreiz atkārtot, ka mums visiem ir pēc iespējas vairāk jāstrādā, lai pārliecinātu cilvēkus par profilakses nozīmi, piemēram, par šodien vairākkārt pieminētā krūts vēža skrīninga nozīmi. Tā kā daudzās, ja ne visās, Eiropas vietās šī iespēja pastāv, ir būtiski stingri pamudināt visas sievietes veikt šo procedūru

  Alojz Peterle, referents. - (SL) Man jāteic, ka man ļoti patika šā vakara debates, un es jums no sirds pateicos par atbalstu un pārdomātajiem vārdiem. Esmu gandarīts, ka mēs runājām tik ļoti vienotā valodā un ka mums ir vienādi mērķi. Mēs apzināmies plašāku šīs slimības kontekstu un tās cēloņus, tāpat kā mēs apzināmies, ka pret vēzi ir jācīnās kopā, abpusēji sadarbojoties.

Laika ierobežojuma dēļ man iepriekš nebija laika pateikt pāris vārdus par veselīgu dzīvesveidu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums, politiķiem, šajā jautājumā var būt nozīmīga loma, rādot piemēru, un ka mums jāveicina veselīgs dzīvesveids. Tā kā man pašam ir bijis diagnosticēts līdzīgs stāvoklis kā Morvai kundzei, es vēl sirsnīgāk vēlos viņu sveikt ar uzvaru. Es ticu, ka šādi mēs parādām, ka vēža diagnoze uzreiz nenozīmē nāvessodu.

Es vēlos īpaši pateikties komisāram Dalli par viņa uzmanību un par vēl ātrākas darbības izziņošanu, jo vēzim ir sava dinamika, tādēļ arī mums ir jārīkojas dinamiski. Es arī piedāvāju komisāram savu palīdzību ciešai sadarbībai nākotnē. Es uzskatu, ka mūsu līdzšinējā sadarbība ir bijusi priekšzīmīga un ka kopā mēs varam sasniegt krietni vairāk.

Es arī vēlos informēt, ka drīzumā mēs atjaunosim deputātu grupu vēža apkarošanai, kas iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā bija pazīstama ar akronīmu MAC (Members Against Cancer — deputāti pret vēzi). Es domāju, ka šoreiz, iespējams, ar vēl spēcīgāku grupu mēs pievērsīsim īpašu uzmanību profilaksei un mūsu cīņas dinamiskumam. Paldies, un lai jums visiem jauks vakars!

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – Vēzis ES ir nopietna sabiedrības veselības problēma, un Komisijas priekšlikumu par partnerību tā apkarošanai es varu vērtēt tikai atzinīgi. Es pilnīgi atbalstu referenta nostāju, kurā likts īpašs uzsvars uz profilakses pasākumiem. Attiecībā uz šo aspektu esmu stingri pārliecināts, ka vairāk nekā vēlami ir visaptveroši dalībvalstu vēža apkarošanas plāni. Es atbalstītu arī sadarbību vēža pētniecības jomā. Mums ir skaidri jānosaka galvenie šīs slimības cēloņi, lai mēs varētu identificēt arī galvenos elementus, kam jāpievērš uzmanība, veicot profilakses pasākumus. Tas ir absolūti nepieciešams, lai profilakses pasākumi būtu efektīvi. Es arī domāju, ka būtu saprātīgi turpmākajā darbībā pamatoties uz esošajām iniciatīvām, piemēram, Eiropas pretvēža rīcības kodeksu vai Padomes ieteikumiem par krūts, dzemdes kakla un resnās zarnas vēža skrīningu, kas jau ir labs darbības pamats. Protams, profilaksi nevar īstenot bez pienācīgiem finanšu resursiem. Tādēļ es aicinu dalībvalstis piešķirt profilakses plāniem vajadzīgos līdzekļus, lai jaunu saslimstību skaita samazināšana par 15 % būtu sasniedzams mērķis.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es ļoti atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un iespējas, ko tā sniedz daudziem miljoniem eiropiešu, kuriem turpmākajos gados tiek prognozēta saslimstība ar vēzi. Viens no svarīgākajiem ziņojumā noteiktajiem mērķiem ir ievērojami samazināt vēža radīto slogu, līdz 2015. gadam panākot, ka visiem attiecīgajiem iedzīvotājiem tiek veikts krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīnings, un nodrošinot ES pilsoņiem 125 miljonus pārbaužu gadā. Šī atbildība jāuzņemas arī mums, deputātiem, mums jāizmanto sava saikne ar plašsaziņas līdzekļiem un vēlētājiem, lai aicinātu eiropiešus izmantot iespēju veikt šīs svarīgās pārbaudes. Joprojām pastāv satraucošs zināšanu trūkums gan par risku saslimt ar vēzi, gan par iespēju veikt vēža skrīningu, un šī iniciatīva gūs tai un Eiropas pilsoņiem tik ļoti vajadzīgos panākumus tikai tad, ja notiks pastāvīga izglītošana par šiem faktiem.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Mūsu centieni ir globāli. Tomēr, neraugoties uz pastāvīgo zināšanu palielināšanos un ārstniecības progresu, vēža apkarošana mūsdienās joprojām ir aktuāla problēma. Tā ir problēma, kuru mums jāturpina risināt, izmantojot mūsu labākos resursus, jo šīs slimības sekas postoši ietekmē ne tikai mirstības rādītājus, bet arī ar slimību saistītos psiholoģiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus.

Ir skaidrs, ka globāli jāīsteno ne tikai pētniecība un ārstēšana, bet arī profilakse. Mums ir jāsasniedz ievērojams cilvēku skaits, radot apstākļus, kuros vienas personas rezultāts kļūst par ieguvumu mums visiem. Tādēļ ir svarīgi izveidot Eiropas partnerību vēža apkarošanai, kas veicinās informācijas apmaiņu un saskaņošanu starp dalībvalstīm. Tīklu ietvaros veiktajam darbam jāattiecas ne tikai uz pētniecību un veselību, bet arī izglītošanu, uzturu, saziņu un vidi. Tiem jāmēģina panākt pilsoniskās sabiedrības piedalīšanās un ieguldījumu, tostarp mēģinājumā iepazīstināt cilvēkus ar veselīgiem paradumiem un dzīvesveidu. Komisijas vērienīgo mērķi — laikposmā no šā brīža līdz 2020. gadam samazināt jaunveidojumus izraisošo slimību radīto slogu — varēs uzskatīt par sasniedzamu tikai tad, ja tiks izmantota šī metodoloģija un tai piešķirs pienācīgu finansējumu.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Komisijas paziņojums „Vēža apkarošana — Eiropas partnerība” ir ļoti svarīgs un atbilstošs laikam. Patlaban vēzis ir otrs lielākais nāves un saslimstības cēlonis Eiropā. Ir ļoti būtiski, lai notiktu lielāka sadarbība vēža pētniecībā un profilaktiskajā ārstniecībā, kā arī lai tām piešķirtu vairāk resursu. Dalībvalstīm ir jāizņem no tirgus kancerogēnās ķīmiskās vielas un jāaizstāj tās ar nekaitīgām vielām. Vajadzīga un efektīva procedūra ir profilaktiskais skrīnings, un tam ir jāparedz pienācīgs finansējums. Informācijas kampaņās jāpievērš uzmanība arī izglītības iestādēm. Cīņā pret vēzi jānosaka skaidri mērķi, kuru sasniegšanā Komisijai un dalībvalstīm ir kopīgi jāstrādā. Komisijai un dalībvalstīm jābūt drosmīgām un jāapņemas veikt turpmākus ieguldījumus vēža pētniecībā un tā profilaksē, jo tādējādi ilgtermiņā netiks zaudēta ne nauda, ne cilvēku dzīvības.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Vēzis ir slimība, kas sabiedrībai izmaksā ļoti daudz, kuras diagnosticēšana un ārstēšana kļūst ievērojami dārgāka un kura bieži izraisa ilgtermiņa nespēju, invaliditāti un priekšlaicīgu nāvi. Neraugoties uz daudziem sasniegumiem medicīnā, vēža izplatība pasaulē mūsdienās ir ļoti līdzīga epidēmijai. Katram trešajam eiropietim(-tei) dzīves laikā diagnosticēs vēzi, un katrs ceturtais eiropietis(-te) no šīs slimības mirs. Šīs slimības izplatības apturēšanā būtiska loma ir dalībvalstīm un jo īpaši to vēža apkarošanas stratēģijai. Tā kā stratēģijā paredzētos vēža apkarošanas rezultātus izdosies sasniegt tikai ar ilgstošu un pastāvīgu darbu, es aicinu visas dalībvalstis pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos nesamazināt finansējumu vēža apkarošanai, kā arī primārajai un sekundārajai profilaksei. Pārmērīga taupība šodien var izraisīt visdažādākos izdevumus rīt. Profilakses metodēm vēža apkarošanā ir būtiska loma, jo trešdaļu vēža saslimstības gadījumu var novērst ar profilakses palīdzību. Manuprāt, vēl viens svarīgs ar profilaksi saistīts uzdevums ir uzlabot zināšanas par vēža veidiem, kas saistīti ar dzimumu; mums ir jāpalielina profilakses standarti, kā arī jāturpina šo slimību skrīninga pētījumi. Noslēgumā vēlos paust atzinību par Komisijas priekšlikumu atjaunot Eiropas partnerības iniciatīvu pretvēža pasākumu pieņemšanai laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību vēža apkarošanas jomā. Cīņā ar tādu ienaidnieku kā vēzis mēs varam gūt panākumus tikai tad, ja strādāsim kopā.