Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 5. maijs - Brisele

25. Informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāka izmantošana, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Toia kundzes ziņojums (A7-0120/2010) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komisijas vārdā par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas (COM(2009)0111 - 2009/2228(INI)).

  Patrizia Toia , referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņojums, par ko šovakar debatējam un par ko rīt balsosim, ir daļa no liela darba, īstenojot paketi „20/20/20”, kas, manuprāt, joprojām ir viens no tālredzīgākajiem un nozīmīgākajiem Eiropas Parlamenta iepriekšējā pilnvaru termiņā radītajiem instrumentiem. Ja man jautātu, ko es vēlētos paturēt no iepriekšējiem pieciem gadiem, saraksta augšgalā es noteikti iekļautu paketi „20/20/20”.

Manuprāt, ir svarīgi piebilst, ka šajā ziņojumā ļoti intensīvu darbu ir ieguldījusi gan Eiropas Komisija — pirms šā ziņojuma tika izstrādāts paziņojums un ieteikums —, gan Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja un citi dalībnieki. Tie uzlaboja sākotnējo ziņojumu un mūsu darbu ar daudziem ierosinājumiem, papildinājumiem un grozījumiem.

Es domāju, ka Parlamentā joprojām pastāv nelielas viedokļa atšķirības par vienu jautājumu, un ceru, ka rītdien paredzētajā balsojumā tās izdosies pārvarēt. Tās attiecas uz lielāku vai mazāku saistību apjomu, kādu vēlamies noteikt šā ziņojuma saturam, kas, es gribētu piebilst, ir izstrādāts lielas saprašanās un vienprātības gaisotnē.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) patiesībā ir ļoti svarīga nozare, jo tai ir nozīmīgs īpatsvars Eiropas Savienības ekonomikā. Tajā ir nodarbināti 7 % darbaspēka — Eiropas Savienības darbaspēka —, un tā rada 6 % no IKP, kas ir būtiska ES ekonomikas, kā arī Eiropas ražošanas nozares un darbaspēka daļa.

Šīs tehnoloģijas ļoti svarīgas padara ne tikai to rezultāti, bet arī to iespējamais ieguldījums un iespējamā lielā loma centienos panākt pāreju no mūsu ekonomikas uz situāciju, kurā ekonomika, kas joprojām ir attīstīta, rada zemākas emisijas un mazāku oglekļa saturu, tādējādi mazāk apdraudot mūsu un nākamo paaudžu nākotni ar piesārņojumu. Īsi sakot, tās nevis ar vārdiem, bet ar konkrētām darbībām var simbolizēt pārmaiņas, kas mūsu sabiedrībā var radīt jaunu pieeju ražošanai, dzīvesveidam, ceļošanai un patērēšanai, kā arī izraisīt tādu rūpniecisko revolūciju, kas daudziem patiesībā raksturos sociālās un ekonomiskās dzīves nākotni ne tikai mūsu kontinentā, bet visā pasaulē.

Kā IST var vērā ņemami sekmēt mūsu ekonomikas pārveidošanu? Pirmkārt, mainot pašu nozari — ziņojuma mērķis ir parādīt, kā šī nozare, pirmkārt un galvenokārt, var analizēt sevi, lai saprastu, kā iespējams ražot sakaru, mikroelektronikas un citus instrumentus, kas patērē mazāk enerģijas un tādējādi ir krietni energoefektīvāki.

Tās var sniegt arī ļoti lielu ieguldījumu svarīgākajās nozarēs, mājokļu un transporta nozarē. Pēdējās divas — es citēju Komisijas datus — ir nozares, kurās saskaņā ar ES noteikumiem un mērķiem, kas noteikti arī paketē „20/20/20”, lielāka energoefektivitāte var radīt ļoti lielus emisiju samazinājumus — patlaban transporta nozare patērē 26 % no Eiropā patērētajiem enerģijas resursiem, bet 40 % enerģijas atkarībā no gadalaika tiek patērēti māju apkurei vai gaisa kondicionēšanai — un var nodrošināt ļoti augstu energoefektivitātes līmeni.

Šeit nemaz netiek pieminēts, ka svarīgāko nozaru gadījumā šis apjoms ietekmē ļoti būtiskas mūsu dzīves jomas. Es domāju visu banku nozari, attiecības valsts pārvaldē, visu e-valdības nozari un visus pakalpojumus, kas ar šīm tehnoloģijām, varēs, īsi sakot, ne tikai samazināt to radītās oglekļa emisijas, bet arī ietaupīt laiku un attiecīgi uzlabot eiropiešu dzīves un sociālās dzīves kvalitāti.

Tādēļ tas ir ļoti svarīgi. Tomēr es uzskatu, ka šis ziņojums būs vēl nozīmīgāks, ja rīt Parlaments apstiprinās tā saistošumu. Ja drīkstu, priekšsēdētāja kungs, vēlos sniegt tikai divus piemērus — viedā uzskaite un viedie tīkli, un viedās pilsētas. Tikai vakar 700 Eiropas mēru mūsu priekšsēdētāja un Eiropas komisāra klātbūtnē šajā Parlamentā noslēdza jaunu vienošanos, kuras mērķis ir palielināt energoefektivitāti pilsētās, kur mīt vairāk nekā 70 % Eiropas pilsoņu un kas tādējādi var ievērojami sekmēt energoefektivitātes, kā arī ekonomiskās un sociālās attīstības palielināšanos.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Es vēlos paust atzinību par Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem, kuros pirmoreiz kā Eiropas Savienības mērķis ir skaidri noteikts energoefektivitātes pieaugums par 20 %. Energoefektivitāti ēku nozarē iespējams palielināt, izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas un efektīvas uzskaites sistēmas, savukārt transporta nozarē — Eiropas mērogā ieviešot inteliģentās transporta sistēmas. Patiesībā uz IST balstītas sistēmas var samazināt enerģijas patēriņu ēkās līdz 17 %, bet transporta nozares radītās emisijas — līdz 27 %.

Manuprāt, lai līdz 2020. gadam panāktu par 20 % mazāku enerģijas patēriņu, elektroenerģijas tīkliem jākļūst par viedām sistēmām, kas nodrošina elastīgu elektroenerģijas plūsmu un kuru pamatā ir IST izmantošana, ar kurām tās arī kontrolē. ES par prioritāti ir jāizvirza Eiropas ekonomikas stimulēšana, ieguldot tiešsaistes pakalpojumu un jaunu tehnoloģiju attīstībā un jo īpaši izveidojot platjoslas sakarus visās dalībvalstīs.

  John Dalli, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Komisija ļoti atzinīgi vērtē jūsu interesi, atbalstu un vērtīgos ieteikumus par IST intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvāku ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas, un ir ļoti rūpīgi izlasījusi Toia kundzes ziņojumu.

Ir būtiski atzīt, ka IST nozare var ievērojami sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, un mums ir jāpanāk, ka šis potenciāls tiek izmantots un pārvērsts reālos rezultātos.

Komisija ir paredzējusi izvirzīt šo jautājumu par prioritāti Eiropas Digitālajā programmā, ko tā drīz pieņems.

Kā jūs minējāt ziņojumā, IST var palīdzēt būtiski palielināt energoefektivitāti citās nozarēs, jo īpaši, piemēram, ēku un transporta nozarēs. Mēs arī piekrītam jūsu uzskatam, ka galvenais instruments šā potenciāla realizēšanai ir viedie tīkli un viedās uzskaites ieviešana dalībvalstīs. Ieviešana dalībvalstīs jāveicina, lai rastos aktīvi patērētāji, kuri var izmantot atjaunojamo resursu paaudzi un energoefektīvas tehnoloģijas.

Liela nozīme ir arī kopējai pašas IST nozares radīto emisiju mērījumu sistēmai. Lai palielinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju radītos ieguvumus, noteikti ir vajadzīga stingra mērījumu sistēma, par ko ir panākta vispārēja vienošanās un ko ir pieņēmuši nozares pārstāvji. Tas ir jāņem vērā, aplūkojot izmantoto IST labvēlīgo ietekmi.

Kopš 2009. gada oktobra, kad tika pieņemts ieteikums par šo tematu, Komisija, lai virzītu darbu uz priekšu, ir īstenojusi vairākus pasākumus, iesaistot ieinteresētās puses. Ļaujiet man minēt pāris pasākumus, kuros pievērsta uzmanība jūsu ziņojumā paustajām bažām.

2010. gada februārī tika uzsākts forums „IST energoefektivitātei”. Forumā apvienojas vadošās ES, Japānas un ASV progresīvo tehnoloģiju nozares asociācijas. Tās izvirzīs mērķus, pamatojoties uz kopējo IST patērētās enerģijas un radīto oglekļa emisiju mērījumu sistēmu, kas tiks izstrādāta līdz 2010. gada beigām.

Forums arī meklē veidus, kā IST nozare var sekmēt citu nozaru, piemēram, ēku un transporta nozaru, energoefektivitātes palielināšanu. Eiropas lielākās pilsētas ir pievienojušās Videi nekaitīgu digitālo tehnoloģiju hartai (Green Digital Charter). Šīs pilsētas apņemas līdz 2020. gadam samazināt savas IST nozares radītās oglekļa emisijas par 30 % un līdz 2015. gadam katrā pilsētā izveidot piecus IST lielapjoma izmēģinājuma projektus. Videi nekaitīgu digitālo tehnoloģiju hartai pievienojušos pilsētu kopējais skaits no 14 ir pieaudzis līdz 21.

Arvien svarīgāki kļūst ar enerģijas mazumtirdzniecības tirgu saistīti jautājumi, jo tirgi sāk tuvoties patērētājiem un jaunu tehnoloģiju un sistēmu ieviešanai viedās uzskaites un viedo tīklu veidā. Uz priekšu virzās arī darbs ar Komisijas Viedo tīklu darba grupu. Tās mērķis ir sniegt Komisijai ieteikumus par politiku un regulējumu, kā arī koordinēt pirmos soļus viedo tīklu ieviešanā atbilstīgi Trešās enerģētikas paketes nosacījumiem. Paredzēts, ka līdz 2011. gada beigām tiks iesniegts ieteikumu kopums.

Noslēgumā ļaujiet man uzsvērt, ka Komisija ir stingri apņēmusies sekmēt paketes „20-20-20” mērķu sasniegšanu līdz 2020. gadam, kā to noteikuši valstu un valdību vadītāji, un IST šajā darbā būs būtiska loma. Mēs jums pateicamies par vērtīgo ieguldījumu, ko sniedza jūsu ziņojums, un ceram turpināt kopējo sadarbību, lai nodrošinātu tādas politikas, kas veicina mērķu izpildi, pieņemšanu.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.