Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2167(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0100/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0100/2010

Debates :

PV 05/05/2010 - 26
CRE 05/05/2010 - 26

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0155

Debates
Trešdiena, 2010. gada 5. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

26.  Kopienu finanšu interešu aizsardzība — krāpšanas apkarošana — 2008. gada pārskats (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Pēdējais punkts ir Cozzolino kunga ziņojums (A7-0100/2010) Budžeta kontroles komitejas vārdā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu — 2008. gada pārskats (2009/2167(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Andrea Cozzolino, referents. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Laikā, kad Lisabonas līgums piešķir Eiropai lielāku lomu miljoniem eiropiešu dzīvē, liela nozīme ir ar pārredzamību un likumību saistītajām problēmām. Tāpēc ziņojums, ar kuru iepazīstinām, ir īpaši saskaņota darba rezultāts. Darbā, pirmkārt un galvenokārt, tika ņemta vērā Revīzijas palātas izklāstītā situācija, jo konstatēto pārkāpumu finansiālā ietekme no vairāk nekā 1 miljarda eiro 2007. gadā samazinājās līdz 783 miljoniem eiro 2008. gadā.

Kritums ir skāris visas izdevumu jomas, izņemot tiešos izdevumus un pirmspievienošanās līdzekļus. Lielu satraukumu joprojām rada ar struktūrfondiem saistītās jomas. Taču absolūtās summas un vērtības, atsevišķi ņemtas, mums nenorāda uz jomām, kur pastāv steidzami risināmas problēmas, un jomām, kur situācija tiek kontrolēta. Pēdējo mēnešu laikā veiktajās analīzēs un notikušajās sanāksmēs esam nolēmuši izvirzīt par prioritāti divas prasības. Pirmā prioritāte — vajadzība steidzami paredzēt dalībvalstīm lielāku atbildību par krāpšanas un pārkāpumu konstatēšanu un apmaiņu ar tādu informāciju, kas vajadzīga, lai apkarotu krāpšanu un novērstu ar izdevumiem un nodokļu iekasēšanu saistīto izšķērdēšanu un tirgus kropļošanu.

Otrā prioritāte — priekšlikumu un darba hipotēžu sniegšanas nozīmīgums, lai atvieglotu pasākumu īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot administratīvas procedūras un pārvaldības stratēģijas, kurās par prioritāti izvirzīta projektu kvalitāte un to ietekme uz Eiropas pilsoņu dzīves un darba apstākļiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs ierosinām Parlamentam uzstāt uz konkrētām prioritātēm — pirmkārt, mēs ierosinām, lai OLAF sagatavo 27 profilus, gana rūpīgi un uzmanīgi analizējot stratēģijas, ko katra dalībvalsts ievēro, lai apkarotu krāpšanu un konstatētu pārkāpumus ES resursu izmantojuma jomā; precīzi norādot iestādes, kuru pienākums ir katrā attiecīgajā dalībvalstī veikt pārbaudes; un sniedzot datus par veikto pārbaužu skaitu un kvalitāti, kā arī to sekām.

Otrkārt, ir būtiski samazināt pārkāpumu skaitu un ievērojami uzlabot noteikumus. Mēs sākam normatīvo aktu vienkāršošanas programmu, kas galvenokārt paredzēta struktūrfondiem. Turklāt ir aktīvāk jāizvērš korupcijas, finanšu noziegumu un publisko iepirkumu noteikumu pārkāpumu apkarošana. Ar visas komitejas atbalstu šā gada ziņojumā esam panākuši progresu šajā jautājumā. Intensīvi un saskaņoti strādājot, ir izstrādāti priekšlikumi par galvenajām problēmām šajā jomā. Sākot ar nodokļu oāzēm ES un beidzot ar ES finanšu līdzekļu saņēmēju datubāzēm — ziņojums sniedz praktisku ieguldījumu izdevumu pārredzamības palielināšanā un krāpšanas un korupcijas novēršanas stratēģiju nostiprināšanā.

Visbeidzot, attiecībā uz OLAF ir ļoti svarīgi nodrošināt pilnīgu tā darbības neatkarību, pilnīgu dalībvalstu sadarbību un atbilstošu cilvēkresursu stratēģiju, kas tam noteikti ir vajadzīga. Mūsu debatēm ir jābūt pastāvīgām un aktuālām, lai izdotos izveidot vienotu Eiropas prokuratūru.

Noslēgumā vēlos teikt, ka, manuprāt, ir ļoti svarīgi par Eiropas resursu pārredzamu un efektīvu pārvaldību cīnīties kopā. Saistībā ar to mums jāpanāk, ka pastāvošās problēmas nekādā veidā netiek izmantotas, lai apšaubītu Eiropas projektam īpaši nozīmīgus instrumentus, piemēram, kohēzijas politiku un attīstības palīdzību. Mums drīzāk ir rūpīgi jāizpēta problēmas un trūkumi, kas joprojām pastāv dažādās Eiropas izdevumu jomās, un jāizmanto šie dati, lai ar jauniem, apņēmīgiem soļiem dotos uz priekšu, tādējādi padarot mūsu finanšu pārvaldību efektīvāku un pārredzamāku.

Es ticu, ka, uzņemoties šo darbu, dažādās Eiropas iestādes patiešām gūs panākumus spēcīgākas, integrētākas un eiropiešu vajadzībām atbilstošākas Eiropas veidošanā.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es domāju, ka Eiropas finanšu līdzekļiem jābūt pieejamiem pilsoņiem godīgā un pārredzamā veidā. Viena no metodēm, kā, iespējams, varētu izskaust korupciju publisko iepirkumu jomā, ir ieviest pārredzamu sistēmu tiešsaistes konkursa sistēmas veidā.

Saskaņā ar Komisijas ziņojumu 2008. gadā notikušo pārkāpumu finanšu ietekmes sarukums liecina, ka dalībvalstis ir sekmīgi īstenojušas atsevišķus institucionālus un ar tiesību aktiem saistītus pasākumus. Joprojām ir vajadzīga lielāka finanšu kontrole, kā arī efektīvi tiesību akti par krāpšanos ar nodokļu maksājumiem, jo īpaši saistībā ar PVN.

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība ir arī Rumānijas valdības prioritāte. Tās ietvaros tika izveidots Krāpšanas apkarošanas departaments. Tas nodrošina vienīgo vietu Rumānijā, kur iespējams sazināties ar OLAF saistībā ar Eiropas finanšu līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 

  Monica Luisa Macovei (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Kā EPP ēnu referente es vēlos vispirms izteikt pateicību referentam un pārējiem kolēģiem no politiskajām grupām par lielisko sadarbību. Mēs pievērsām īpašu uzmanību pārredzamības palielināšanai un noteikumu par publiskajiem iepirkumiem uzlabošanai, jo tā ir joma, kur pastāv lielākais krāpšanas un korupcijas risks, kas grauj tirgu un palielina patērētāju maksātās cenas.

Turklāt informāciju par ES finanšu līdzekļu saņēmējiem no visām dalībvalstīm vajadzētu publicēt vienā tīmekļa lapā, pamatojoties uz vienādiem kritērijiem. Es arī aicināju savstarpēji atzīt aizliegumus, piemēram, neļaujot krāpšanā pieķertiem likumpārkāpējiem ieņemt uzņēmumu vadītāju amatus. Ir jāatbalsta OLAF darbības; mēs lūdzam norādīt iemeslus un sniegt statistiku par tiem gadījumiem, kad valstu iestādes pēc OLAF ziņojumiem nav izvirzījušas apsūdzību, kā notiek 73 % gadījumos OLAF uzsākto lietu.

Ziņojumā arī ierosināts aizliegt tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar ārzonu starpniecību, slēgt darījumu līgumus ar Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, ja ārzonas teritorija, kurā pirmie reģistrēti, vienpusēji kavē sadarbības nolīgumu noslēgšanu ar Savienību.

Ļaujiet man noslēgumā sacīt, ka Eiropas Savienībai krāpšana un korupcija jāuztver kā savstarpēji saistītas un tās jāizvirza par prioritāti.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Domāju, ka nepārspīlēšu, sakot, ka pašreizējo ekonomikas krīzi izraisīja mērena sākotnējā krīze — krīze, kurā alkatība uzvarēja cēlsirdību, korupcija triumfēja pār godprātību un savtīgums bija lielāks par solidaritāti —, un, kamēr cēlsirdība, godprātība un solidaritāte atkal nekļūs par uzņēmumu un valdību rīcības vadmotīvu, mēs neizkļūsim no pašreizējām nepatikšanām.

Es pilnībā atbalstu ikvienu krāpšanas apkarošanas darbību. Esmu redzējis raidījumus Īrijā, kur rāda cilvēkus, kuri ik nedēļu Īrijas Republikā, Ziemeļīrijā un Anglijā pieprasa sociālo labklājību, cilvēkus, kuri atlido uz Korkas lidostu un pēc tam, kad pieprasījuši sociālos pabalstus, atkal lido prom. Visļaunāk rīkojās bankas — banka Allied Irish Bank un banka Irish Nationwide —, kuras, lai noslēptu patieso situāciju, spēlēja pingpongu, izmantojot grāmatvedības paņēmienus.

Tas Īrijā ir izraisījis ārkārtīgi nopietnas grūtības, un ir jādara viss iespējamais, lai apturētu krāpšanu. Ir skaļi un skaidri jāpaziņo, ka krāpšana tiks ļoti stingri izmeklēta un apkarota gan Eiropas, gan visos citos mērogos.

 
  
MPphoto
 

  John Dalli, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Sava kolēģa, Šemeta kunga, vārdā es vispirms vēlos pateikties referentam par konstruktīvo ziņojumu un izvirzītajiem priekšlikumiem Savienības finanšu interešu aizsardzības uzlabošanai.

Komisija novērtē, ka Parlaments šajā jomā īpaši uzsver ES iestāžu un dalībvalstu kopējo atbildību. Ļaujiet man tikai izteikt pāris piezīmes.

Ja runājam par dalībvalstu paziņojumiem par pārkāpumiem, OLAF ir izveidojis jaunu tīmeklī bāzētu paziņošanas sistēmu, kuras nosaukums ir IMS — pārkāpumu pārvaldības sistēma (Irregularities Management System). Ar to ir ieviesti būtiski uzlabojumi dalībvalstu veiktajā paziņošanā par pārkāpumiem, tostarp tiem pārkāpumiem, par kuriem jūs izsakāt kritiku ziņojumā. Īpašu satraukumu gan Parlamentam, gan Komisijai rada struktūrfondi. Īstenojot rīcības plānu par 2008. gada strukturālajiem pasākumiem, Komisija ir īstenojusi stingrus pasākumus, tostarp plašu vienkāršošanas darbu, lai novērstu trūkumus nozarēs un programmās, kur ietekme bijusi vislielākā.

Mans kolēģis, komisārs Šemeta, kopā ar pārējiem komisāriem turpinās centienus vēl vairāk samazināt kļūdu skaitu kohēzijas politikā. Komisija atbalstīs un uzraudzīs dalībvalstis 2000.–2006. gada programmu slēgšanā un nodrošinās, ka jaunajā plānošanas periodā tiek izmantots pārvaldības un kontroles sistēmu potenciāls. Turklāt Komisija sadarbosies ar dalībvalstu iestādēm, lai panāktu, ka tās uzņemas pilnu atbildību par dalīto pārvaldību, kas nostiprināta Lisabonas līguma jaunajos nosacījumos.

Ir panākts ievērojams progress attiecībā uz ES finanšu līdzekļu saņēmēju pārredzamību. Lauksaimniecības jomā Padome ir piekritusi, ka līdzekļu saņēmēju publicēšana ir dalībvalstu pienākums. Informācijai ir jābūt pieejamai vienotā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī atbilstīgi dalītās pārvaldības principam. Lai sekmētu piekļuvi dalībvalstu tīmekļa vietnēm un sniegtu par tām pārskatu, saites uz šīm vietnēm ir norādītas tīmekļa lapā Europa.

Tagad pievērsīšos OLAF. Es pateicos referentam par skaidri pausto un lielo OLAF darba atbalstu. Mans kolēģis, komisārs Šemeta, pilnībā piekrīt, ka birojam jākoncentrējas uz savu pamatuzdevumu — izmeklēšanu —, lai gan OLAF ir arī citi svarīgi pienākumi, jo īpaši krāpšanas apkarošanas jomā. Viņš arī piekrīt, ka OLAF jāpievērš uzmanība svarīgākajām lietām, savukārt mazāka mēroga krāpšana jārisina citām iestādēm.

OLAF 2008. gadā pārskatīja ar OLAF izskatītajām lietām saistītās finanšu uzraudzības procedūras, nosakot minimālo robežu. Komisārs Šemeta ir nopietni ņēmis vērā jūsu komentārus par to, ka OLAF ir jāsadarbojas ar iekšējās revīzijas dienestiem, un viņš tam pilnīgi piekrīt. OLAF un IRS ir cieši sadarbojušies kopš 2003. gada. Tie apmainās ar informāciju un nodrošina viens otram specializētas mācības, lai attiecīgie darbinieki uzlabotu zināšanas par savstarpēji interesējošiem jautājumiem. OLAF vēlas padarīt sadarbību ar IRS vēl ciešāku.

Runājot par procesuālajām tiesībām, 2009. gada decembrī pieņemtajā jaunajā OLAF rokasgrāmatā, kas ir nodota Parlamentam, jau ir sniegtas visaptverošas pamatnostādnes OLAF izmeklētājiem. Detalizētāki noteikumi par procesuālajām tiesībām tiks iekļauti tiesību akta projektā par OLAF regulas pārskatīšanu. Saistībā ar to Komisija arī vēlas atgādināt, ka pirms vasaras atvaļinājuma Parlamentam un Padomei tiks iesniegts pārdomu dokuments par OLAF tiesisko reformu.

Komisārs Šemeta ir paredzējis iepazīstināt ar šo dokumentu Budžeta kontroles komiteju tās gaidāmajā sanāksmē jūlijā. Visbeidzot viņš ļoti vēlas sadarboties ar Parlamentu kā sabiedroto darbā pie OLAF efektivitātes uzlabošanas un ES nodokļu maksātāju naudas aizsardzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Krāpšanas apkarošana ir svarīgs uzdevums, kas ir jārisina Eiropas Savienībai un dalībvalstīm. Atbilstīgi kohēzijas politikai piešķirtā publiskā finansējuma nozīmes dēļ tam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo pastāv iespēja, ka šie līdzekļi tiks izšķērdēti. Uz spēles ir likta struktūrfondu uzticamība eiropiešu acīs. Saistībā ar to es atzinīgi vērtēju darbu, ko Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) ieguldījis, lai apkarotu krāpšanu efektīvāk. Kā norāda referents, pārkāpumu finanšu ietekme uz strukturālajiem pasākumiem ir ievērojami mazinājusies. Turklāt pārkāpumu, par kuriem Komisijai ir paziņots, skaita pieaugums liecina par krāpšanas novēršanas sistēmu panākto progresu. Ir būtiski, lai Komisija un dalībvalstis turpina šo cīņu pēc iespējas stingrāk. Tomēr ir svarīgi arī neaizbiedēt potenciālos struktūrfondu līdzekļu saņēmējus ar pārāk bargiem ierobežojumiem. Viena lieta ir apzināta krāpšana, taču precizitātes trūkums, īstenojot projektus, ir pavisam kas cits. Pirmā ir jāuzskata par kriminālu darbību, savukārt, lai ierobežotu otrās ietekmi, ir jāvienkāršo procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Tamás Deutsch (PPE), rakstiski. – (HU) Krīze, kas izvēršas atsevišķās eiro zonas valstīs, Eiropas atbildīgajām personām sniedz nepieredzētu brīdinājumu par to, ka ir vajadzīga publiskā finansējuma un Kopienas finanšu bezierunu aizsardzība. Ekonomika un starptautiskie tirgi ārkārtīgi jutīgi reaģē uz katru Eiropas Savienības veikto pasākumu, piemēram, pirms dažām dienam pieņemtajām paketēm par bēgļiem. Ja krīzes pārvaldība nenotiek pienācīgi un Eiropas mērogā, var tikt apdraudēta visa tautsaimniecība. Tādēļ es nepārspīlēšu, sakot, ka mūsu finanšu ministriem un Eiropas iestādēm ir pievērstas visas pasaules acis. Līdz pat šai dienai atsevišķu dalībvalstu valdības, mēģinot īstenot savas privātās intereses un rīkojoties kā oligarhijā, ir novedušas savas valsts ekonomiku līdz bankrotam un padarījušas uzņēmēju, ģimeņu un kvalificētu jauniešu nākotnes cerības nepiepildāmas. Tādēļ referenta nodomu par dalībvalstu atbildības palielināšanu mēs varam vērtēt tikai atzinīgi. Patlaban tas ir viens no svarīgākajiem krīzes veiksmīgas pārvaldības elementiem. Šajā būtiskajā periodā stingra uzraudzība, lai pārtrauktu korumpētu valdību laikmetu, ir tik nozīmīga kā nekad agrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Ziņojumā par krāpšanas apkarošanu ir minēta ļoti labvēlīga tendence. Laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam visās nozarēs samazinājās pārkāpumu nelabvēlīgās finansiālās sekas. Tomēr pirmspievienošanās palīdzības jomā tā nenotika. Šajā jomā nelabvēlīgā ietekme bija pieaugusi par 90,6 %. Saistībā ar to vēlos norādīt, ka kopš 2002. gada ES ir sniegusi finansiālu atbalstu Turcijas „centieniem” ceļā uz pievienošanos ES, katru gadu izmaksājot tai arvien lielākas summas. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Turcija saņems 4,84 miljardus eiro. Tomēr šis ir gadījums, kad Komisija apzinās, ka Turcija netiek ne tuvu vajadzīgajam progresam attiecībā uz atbilstību pievienošanās kritērijiem. Taču nauda turpina plūst, un tās summas pat palielinās. Jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas specializētajā ziņojumā papildu citiem jautājumiem norādīts, ka jo īpaši pievienošanās atbalsta finansējums Turcijai tiek ieguldīts, nenosakot pietiekami skaidrus mērķus un salīdzinošos kritērijus. Ja nav skaidras stratēģijas, nauda tiek izmantota bez konkrēta plāna un nekonstruktīvi. Mums ir jāizbeidz šis neprāts.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika