Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2152(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0057/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.8
CRE 06/05/2010 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0154

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Balsojumu skaidrojumi (turpinājums)
Visu runu video
PV
  

Rezolūciju priekšlikumi: Cianīda kalnrūpniecības tehnoloģiju aizliegums ES (RC-B7-0238/2010)

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Es vēlētos, lai cianīda lietošanas aizliegums kalnrūpniecībā tiktu piemērots visā Eiropas Savienībā. Es vēlētos, lai mēs nākotnē šīs tehnoloģijas spētu izskaust pavisam, lai novērstu tālākas nopietnas dabas katastrofas, kad dažādi toksiski materiāli nonāk mūsu ūdens avotos. Šāds gadījums ir bijis Ungārijā, kad Tizas upē pirms 10 gadiem izmira gandrīz visa dzīvā radība. Šis jautājums ietekmē arī Slovākiju, jo negadījums notika netālu no robežas, un tā plāno tuvākajā nākotnē atvērt kalnraktuves, kurās zelta ieguvei tiktu izmantota tā pati tehnoloģija. Šis un līdzīgi jautājumi nav strīdi starp divām ES valstīm; panākt ilgtspējīgāku vides politiku ir mūsu kopējās interesēs. Tādēļ es balsoju par, tādēļ es vēlētos pievienoties šī regulējuma atbalstītājiem.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, mēs grasāmies turpināt ar cianīda kalnrūpniecības tehnoloģiju aizliegumu, jo — kā pirms neilga brīža minēja mani kolēģi — tās ir izraisījušas un turpina izraisīt nopietnas ekoloģiskas sekas, kā arī rada nopietnu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Ar savu balsojumu mēs vēlējāmies paust skaidro Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas Itālijas IDV (Italy of Values) delegācijas vēlmi par tādām pamattiesībām kā pilsoņu veselība un apkārtējās vides aizsardzība neslēgt tādas vienošanās, kas to pakļautu dažu sistēmu ražotāju ekonomiskajām interesēm. Šajā sakarā ļaujiet teikt, ka, tā kā runa ir par sistēmām zelta, un nevis kartupeļu ieguvei, īpašnieku uzņēmumiem nevajadzētu būt problēmām piešķirt atbilstīgus ekonomiskos un finanšu resursus izpētes tehnoloģijām, kas būtu savietojamas ar vides un veselības prasībām.

 
  
MPphoto
 

  Corneliu Vadim Tudor (NI).(RO) Es vēlos pateikties gandrīz 500 mūsu kolēģiem, kuri vakar pārliecinoši nobalsoja pret cianīda tehnoloģiju izmantošanu kalnrūpniecībā. Vārds „cianīds” ir sinonīms vārdam „nāve”. Šis pārliecinošais balsojums mums — rumāņiem — būs īpašs ieguvums. Viena no lielākajām dabiskajām atradnēm atrodas Transilvānijā. Eksperti lēš, ka tā satur 300 tonnas augstas tīrības urāna, 800 tonnas zelta un 2000 tonnas sudraba, neminot milzīgos daudzumus citu dārgakmeņu un elementu. Mantkārīgās mafijas bandas — gan vietējās, gan pārrobežu — ložņā gar šīm bagātībām, pastāvīgi palielinot savas absurdiem meliem pilnās propagandas agresīvo toni.

Cianīda tehnoloģiju izmantošana būtu izraisījusi milzīgu katastrofu, saindējot vidi; tiktu uzspridzināti četri kalni, iznīcinātas deviņas kapsētas un sagrautas astoņas kristīgās baznīcas. Nemaz neminot 1700 km romiešu galeriju pazušanu, no zemes virsas iznīcinot romiešu citadeli Alburnus Maior — arheoloģijas pērli, kuru UNESCO pasludinājis par unikālu pasaules kultūras mantojuma vietu. Eiropai pietika ar vienu Černobiļu un vēl vienu nevajag.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es vakar balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, jo man to lūdza vietējās kopienas, kas šo aizliegumu uzskata par draudu teritorijas attīstībai.

Patiesībā es uzskatu, ka manis un vairāk nekā 40 manu kolēģu ierosinātais grozījums, kurā tika aicināts veikt pētījumu, lai precizētu iespējamās sekas, būtu bijis godājams un saprātīgs žests. Citādi šeit paustās emocijas ir tikai iznīcinājušas noteiktu kopienu attīstības iespējas.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kirgizstāna (RC-B7-0246/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). Priekšsēdētāja kungs, vai es varu jautāt, kāpēc tik daudziem deputātiem tiek ļauts tik skaļi un rupji sarunāties privātās sarunās, kad citi deputāti cenšas izteikties?

(Aplausi)

Attiecībā uz rezolūciju par Kirgizstānu es atturējos. Pirms pieciem gadiem Kirgizstānas iedzīvotāji mobilizējās Tulpju revolūcijai pret korumpēto režīmu un labākai dzīvei sev pašiem. K. Bakiyev valdība, kas nāca pie varas, diemžēl briesmīgā veidā nodeva tautas cerības uz labāku dzīvi, ieviešot korumpētu un autoritatīvu režīmu. Jauno valdību diemžēl veido K. Bakiyev rokaspuiši, un tai nav uzticamības saistībā ar jaunu dzīvi šī reģiona cilvēkiem.

Es atbalstu savus kolēģus — sociālistus no reģiona Starptautiskās strādnieku komitejas, kuri aicina uz jauna parlamenta vēlēšanām, taču skaidri norāda, ka nekas nemainīsies, ja vien strādnieki un lauku cilvēki nepanāks, lai to kandidāti un neatkarīgā strādnieku šķiras partija novērš postošās pēdējo 20 gadu privatizācijas, cīnās ar neoliberālo kapitālismu un ievieš reālas demokrātiskas pārmaiņas, veidojot jaunas darba cilvēku kontrolētas iestādes, patiesu ekonomikas plānošanu un Centrālāzijas Sociālistu federāciju.

 
  
  

Ziņojums: Alojz Peterle (A7-0121/2010)

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Es esmu ļoti priecīga, ka šis dokuments tika pieņemts ar lielu vairākumu, tātad pret to praktiski nebija opozīcijas. Tas pats par sevi ir diezgan saprotami, jo veselība ietekmē mūs visus un mūsu tuvākos. Es arī apsveicu Eiropas Parlamentu un visus Eiropas Savienības pilsoņus, kā arī referentu par šādiem šodien pieņemtajiem lēmumiem, kuriem būtu jāveicina konkrētākas un mērķtiecīgākas rīcības ne tikai, lai izārstētu ar vēzi slimos, bet arī, lai nodrošinātu vēža novēršanu. Diemžēl vēža prognozes ir patiešām šausminošas, un mums ir jāapvieno mūsu centieni, lai to pārvarētu.

Es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu, jo es uzskatu, ka vēža gadījumu integrēts redzējums un to apkarošana būtu jāuzskata par īpaši svarīgu gan Eiropas Kopienas, gan dalībvalstu veselības stratēģiju sastāvdaļu. Lai samazinātu risku vēža gadījumu areālā, ir vajadzīgs kopīgs un saskaņots dalībvalstu darbs.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Ziņojumā par pasākumiem vēža apkarošanai tiek runāts par novēršanas nozīmīgumu cīņā pret šo slimību.

Mēs zinām, ka šīs slimības savlaicīga diagnosticēšana palielina veiksmīgas ārstēšanas iespējas. Dažu veidu vēža rašanos var paredzēt pēc ģenētiskās noslieces, dzīvesveida un tā tālāk. Tādēļ, pēc manām domām, plašākas pārbaudes būtu pirmais efektīvais un ātrais solis daudzu nāves gadījumu novēršanā. Nākamais svarīgais solis būtu veiksmīgu ārstniecības metožu pārņemšana un izplatīšana visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp no iestādēm ar mazāku pieredzi vēža ārstēšanā, lai uzlabotu efektīvas ārstēšanas nodrošināšanu.

Taču mums jebkurā gadījumā ir jāapsveic Peterle kunga darbs cerībā, ka ES pieņems plašākus mērus šīs slimības apkarošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt atzinību Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par veikto darbu, un jo īpaši referentam Peterle kungam. Šāda partnerības izveide cīņā ar vēzi — par šādu tik jutīgu jautājumu — dara godu Parlamentam kopumā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ap 2 miljoniem Eiropas pilsoņu katru gadu mirst no audzēja, un aptuveni 10 % gadījumu to izraisījusi saskarsme ar kancerogēnām vielām darbā. Es esmu pārliecināts, ka mērķis līdz 2020. gadam samazināt jaunus gadījumus par 15 % arī ir jāīsteno kopīgā sadarbībā ar dalībvalstīm. Eiropai ir jāparāda, ka tā arī šajā jautājumā ir vienota. Pēc manām domām, 66. pants, kurš var garantēt zāļu pieejamību visiem visās valstīs, ietver šo pamatprincipu.

Priekšsēdētāja kungs, tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Patrizia Toia (A7-0120/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Dāmas un kungi, pēdējo gadu laikā mēs esam redzējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju milzīgu attīstību. IKT sektorā novērotā būtiskā attīstība un rezultāti veicināja citu, līdz šim stagnējošu sektoru, attīstību, tādu kā mehatronika, nanotehnoloģijas, kontroles un mērīšanas tehnoloģijas. Tādēļ būtu jāapsveic Komisijas iniciatīva izmantot IKT, lai sasniegtu 2020. gada mērķus. Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs pieņēmām šo programmu, un es priecājos, ka arī es varēju par to balsot. Mums ir svarīgi sasniegt plānotos mērķus līdz 2020. gadam, proti, samazināt oglekļa dioksīda emisijas un palielināt energoefektivitāti. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektoram var būt stratēģiska nozīme Eiropas Savienības enerģijas taupīšanas programmā un Eiropas rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanā. Taču, lai to sasniegtu, ir vajadzīgs atbalsts mērierīču pēc iespējas ātrākai standartizācijai, lai uzsāktu izpētes projektus, kā arī pieņemtu tādu pasākumu kopumu, kas vērsti uz patēriņa samazināšanu un ražošanas un pakalpojumu sniegšanas pārvaldības uzlabošanu.

 
  
  

Ziņojums: Vittorio Prodi (A7-0057/2010)

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu un atbalstu Prodi kunga vērtīgo darbu Eiropas Komisijas veiktā nozīmīgā darba noslēgumā.

Es pārstāvu Dienviditāliju, kas atrodas Eiropas dienvidos Vidusjūras baseinā. Mūsu cilvēki ir likuši uz mums savas cerības un nav pelnījuši nebūt sagatavoti klimata pārmaiņu sekām uz mūsu reģioniem un mūsu lauku apgabaliem, kas pamatā atkarīgi no lauksaimniecības, zvejniecības un tūrisma un kurus lielākoties apdzīvo neaizsargātākās kopienas un sociālās grupas.

Tādēļ es uzskatu, ka būtiska ir solidaritāte starp dažādām valstīm un reģioniem, tostarp, lai rīkotos saistībā ar šo jauno stratēģiju, kuru mēs ieviešam. Protams, ir ļoti grūti runāt visā šajā sajukumā; jebkurā gadījumā, es beidzu savu uzstāšanos. Es apsveicu Solidaritātes fonda instrumenta ieviešanu, kuras referente es esmu Eiropas Tautas partijai (Kristīgie demokrāti), kas ir papildu atbalsts tūlītējai un efektīvai atbildei uz klimata pārmaiņu sekām. Ir patiešām neiespējami runāt.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Komisijas balto grāmatu un Prodi kunga ziņojumu. Es domāju, ka šāda baltā grāmata ir īpaši vajadzīga pēc Kopenhāgenas klimata pārmaiņu sarunām. Rezultāti, kurus redzējām Kopenhāgenā, noteikti nav pietiekami. Kopenhāgenā pieņemtais nesaistošais dokuments par globālās sasilšanas pieauguma nepārsniegšanu vairāk kā par +2°C tik un tā nozīmētu sasilšanas scenāriju Eiropai, kas radītu ekstremālas reģionālas klimata pārmaiņas.

Mums ir jāpievērš īpaša uzmanība veidam, kādā mēs ražojam enerģiju. Mums ir jāpieliek vairāk pūļu, lai izveidotu taustāmu kopējo enerģētikas politiku. Mums ir jāatbalsta videi draudzīgu tehnoloģiju pētījumi, taču ir arī jāizstrādā skaidra politiska attiecībā uz to, kā atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas var ieviest un izplatīt mūsu tautsaimniecībās.

Es ceru, ka šī baltā grāmata ievirzīs ES pareizā virzienā un ļaus realizēt taustāmu politikas pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Prodi kunga šodien iesniegto priekšlikumu. Taču Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un konkrēti Seeber kunga iesniegtais ziņojuma grozījums, kurš diemžēl ir pieņemts plenārsēdē, man šķiet apšaubāmāks. Mani uztrauc, ka konservatīvie izmanto šo metodi, lai pa sētas durvīm atkārtoti ieviestu kodolenerģiju. Zemu oglekļa emisiju enerģijas avotu veicināšana ir labi zināms kodolenerģijas lobiju arguments. Es vēlētos uzsvērt to, ka Prodi kunga ziņojums katrā ziņā iet citā virzienā. Kā austriete es neuzskatu kodolenerģiju par atjaunojamo enerģiju. Uzskatu par ļoti svarīgu skaidri pateikt, ka es šodien nebalsoju par šo punktu.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika