Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs - Brisele

12. Balsojumu skaidrojumi (turpinājums)

  Priekšsēdētājs. − Mums vēl palikuši trīs balsojumu skaidrojumi.

Ziņojums: Andrea Cozzolino (A7-0100/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka Eiropas fondu nepareizas izmantošanas gadījumu kopējais skaits samazinās. Jo īpaši iedrošina fakts, ka ar lauksaimniecības nozari saistīto pārkāpumu skaits ir krities tik ievērojami — par 34 %. OLAF ietekme un konkurētspēja ir divi faktori, kas ļāvuši uzlabot situāciju. Es atbalstu mūsu rezolūcijā iestrādāto priekšlikumu palielināt sadarbību starp ES dalībvalstīm nodokļu piemērošanas jomā.

Tomēr es vēlos arī izteikt dziļas bažas par to, ka jaunajās dalībvalstīs, jo īpaši Rumānijā un Bulgārijā, krāpniecisko darbību skaits ir palielinājies. ES-10 dalībvalstīs pārkāpumu skaits palielinājās par 8 %, turpretī ES-2 valstu parāds palielinājās par 152 %. Es vēlos izteikt stingru atbalstu aicinājumam Rumānijai un Bulgārijai uzlabot ES finansējuma pārvaldes efektivitāti un visos līmeņos uzlabot valsts iepirkuma procedūru pārraudzību un pārredzamību.

Ziņojums: Tamás Deutsch (A7-0062/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties Deutsch kungam par viņa izcilo ziņojumu. Šodienas saturīgās diskusijas un mūsu rezolūcija, kuru es atbalstīju, ir lielisks atspēriena punkts Eiropas Investīciju bankas turpmākajai rīcībai, jo īpaši, ņemot vērā stratēģiju „ES 2020”.

Turklāt es vēlētos vēlreiz aicināt Eiropas valstu valdības uzlabot EIB spēju izsniegt aizdevumus mūsu kaimiņiem, jo īpaši austrumos, kuriem ir ārkārtīgi vajadzīgi aizdevumi un investīcijas un kuri arī cieš no krīzes sekām. Nākotnē būtu vēl labāk jānodrošina Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķu un EIB aizdevumu izsniegšanas virzienu savstarpējā atbilstība.

Rezolūcijas priekšlikums: Nežēlīgie slaktiņi Nigērijā, Džosas apkārtnē (RC-B7-0247/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Janvārī un martā mēs pieredzējām masveida slaktiņus Nigērijā, kuru rezultātā gāja bojā vairāki simti cilvēku, ieskaitot sievietes un bērnus. Nigērijā pirmām kārtām ir vajadzīgs izlīguma process un mierīga līdzās pastāvēšana starp ziemeļos dzīvojošajiem musulmaņiem un dienvidos mītošajiem kristiešiem.

Otrkārt, ir jāņem vērā tas, ka, lai gan Nigērija ir viena no lielākajām naftas eksportētājām valstīm pasaulē, lielākā daļa tās iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā. Viņi negūst nekādu labumu no valsts vispārējās attīstības, tādēļ ir efektīvi un nopietni jāķeras pie plaši izplatītās korupcijas novēršanas un apkarošanas.

Treškārt, Eiropas Savienībai būtu jāsniedz palīdzība Nigērijai saistībā ar visbūtiskākajām un visnopietnākajām problēmām, jo tikai tā šajā valstī būs iespējams panākt vismaz kaut kādu acīm redzamu progresu.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Jaunākās ziņas, ko es šonedēļ saņēmu saistībā ar kristiešiem Džosā, ir ārkārtīgi uztraucošas. Arī iepriekšējo nedēļu laikā mūsu ticības brāļi, tas ir, kristieši, ir atrasti noslepkavoti dažādās vietās šajā Nigērijas pilsētā. Piemēram, sestdien, 24. aprīlī, grupa musulmaņu jauniešu nāvējoši sadūra divus žurnālistus, kuri strādāja kristiešu ikmēneša žurnālā. Noziedznieki izmantoja savu upuru mobilos tālruņus, lai sazvanītu viņu draugus un radiniekus, kuriem nebija ne jausmas par notikušo, un pateiktu: „Mēs viņus visus nogalinājām, nāciet un skatieties”.

Priekšsēdētāja kungs, tas ir tipisks gadījums Nigērijā, kur valda nesodīta vardarbība, no kuras galvenokārt cieš kristieši, un kuras rezultātā Džosā un tās apkārtnē kopš šī gada sākumā ir miruši simtiem cilvēku. Svarīgi, ka viens novērotājs ir izteicies par sistemātisku reliģisko vajāšanu. Tādēļ viņš lūdz starptautisko sabiedrību — un līdz ar to arī Eiropas Savienības iestādes — atzīt islāma ekstrēmismu par galveno iemeslu situācijas nestabilitātei Nigērijā, jo īpaši Džosas gadījumā, jo tā atrodas pa vidu starp musulmaņu apdzīvotajiem ziemeļiem un kristīgajiem dienvidiem.

Diemžēl — un par to es šodien vēlos izteikt kritiku — šajā kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā tas nav skaidri atzīts (sk. 5. punktu). Rezolūcijas priekšlikumā nav stingras nostājas attiecībā uz Nigērijā valdošo islāma ekstrēmismu; vēl ļaunāk — tajā tiek iebilsts pret, es citēju, „vienkāršotiem, tikai reliģijā balstītiem skaidrojumiem”. Arī es iebilstu pret izskaidrojumiem, kas balstās tikai uz vienu apstākli, taču tas, kā ES un šis Parlaments ir vienkāršojuši situāciju, ne mazākajā mērā nepalīdz Nigērijas kristiešiem, kuru dzīvības pašreiz ir uz naža asmens starp cerību un bailēm. Tādi ir mani iebildumi, un tādēļ es atturējos.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka tas ir šausmīgi, ka Nigērijā, valstī ar tik bagātīgām naftas iegulām, notiek tādi masveida slaktiņi, un tomēr, ņemot vērā ASV viceprezidenta padomu, risinājums ir jāpanāk ar dialogu, dialogu, dialogu un izglītību, izglītību, izglītību — tad valstī būs iespējams miers.

Man patika Joe Biden pieminētā īru dzejnieka William Butler Yeats dzejas rinda: „briesmīga daile ir dzimusi”. Mēs ceram, ka briesmīgo daili Nigērijā būs iespējams pārvērst par brīnišķīgu daili, kur valda miers un pārticība. Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma šī mērķa sasniegšanā — kā arī šodienas diskusijā — un ar šo balsojumu mēs esam parādījuši savu nostāju. Es to ļoti augstu vērtēju.

  Priekšsēdētājs. − Šīs sēdes protokols tiks iesniegts Parlamentam apstiprināšanai nākamās sesijas sākumā. Ja nav nekādu iebildumu, šodienas sēdē pieņemtās rezolūcijas tiks nekavējoties nodotas tajās minētajiem adresātiem un iestādēm.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Íñigo Méndez de Vigo (A7-0116-2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas uzsver inovatīvo, konstruktīvo un demokrātisko veidu, kā tiek sasaukts konvents līgumu pārskatīšanai (piemēram, 1999.–2000. gada konvents, kurā tika sagatavots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas projekts, un 2002.–2003. gada konvents, kura laikā tika sagatavots projekts līgumam, ar ko nosaka Eiropas Konstitūciju), vienlaikus atzīstot īpatnības, kas raksturīgas pašreiz nepieciešamajai līgumu pārskatīšanai, ko nosaka pārejas pasākumu īstenošana saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Secinājums ir tāds, ka ir jāizmanto konventa sistēma, jo runa ir par tādiem līgumu grozījumiem, kas neaprobežojas ar vienkāršiem pagaidu tehniskajiem labojumiem. Tādēļ, sekojot referenta Méndez de Vigo kunga paraugam, es atbalstu to, ka Eiropas Parlaments „deva piekrišanu Eiropadomes priekšlikumam, nesasaucot konventu, grozīt Protokolu Nr. 36 starpvaldību konferencē”.

  Liam Aylward un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) EP deputāti Pat the Cope Gallagher un Liam Aylward ir pievērsuši uzmanību tam, ka tikai Īrija un Malta izmanto proporcionālās pārstāvniecības sistēmu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai. Eiropas Savienības vēlēšanās arī Ziemeļīrija izmanto proporcionālās pārstāvniecības sistēmu. Mēs esam pilnīgi pret vienādu un identisku vēlēšanu sistēmu ieviešanu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai. Kopš Īrijas valsts nodibināšanas ir pierādījies, ka proporcionālās pārstāvniecības sistēma nodrošina taisnīgumu un vienlīdzību.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis balsojums attiecās uz iespēju sasaukt konventu līgumu pārskatīšanai saistībā ar pārejas pasākumiem, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta struktūru. Ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, konventu, kurš ilga no 2002. gada 22. februāra līdz 2003. gada 18. jūnijam, kā arī konventu, kura laikā tika sagatavots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas projekts, es piekrītu referentam un atbalstu Padomes priekšlikumu grozīt Protokolu Nr. 36 starpvaldību konferencē, nevis konventā.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir izmainījusi Eiropas Parlamenta struktūru, kurā nu 736 deputātu vietā būs 751. Klāt nāks 18 jauni deputāti no 12 dalībvalstīm. Tā kā Lisabonas līgums nosaka maksimālo deputātu skaitu no katras dalībvalsts, Vācijai ir par trijām vietām mazāk. Tā kā sasaukuma laikā nav iespējams samazināt deputātu mandātu skaitu, Parlamentā kādu laiku būs 754 deputāti, kā rezultātā ir nepieciešams grozīt Līgumu un uz laiku atcelt 751 deputāta ierobežojumu. Es domāju, ka būtu labāk šo jauno noteikumu piemērot 2014. gada vēlēšanām, nevis pašreizējam Parlamenta sasaukumam, tomēr es saprotu, ka ir panākta vairākuma vienprātība par šo izmaiņu tūlītēju stāšanos spēkā. Tādēļ es piekrītu, ka pirms starpvaldību konferences, kuru sasauks tikai, lai pieņemtu pārejas noteikumus attiecībā uz atlikušo sasaukuma periodu, nav vajadzīgs konvents; tomēr šis gadījums nedrīkst nākotnē tikt izmantots par precedentu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas konventu sistēmas problēma, atceroties Francijas un ASV pieredzi, bija pieņēmums, ka tā ir likumīga, lai gan tolaik tāda vēl nebija. Tādēļ es uzskatu, ka konvents, kurš pieņēma līguma projektu, ar ko nosaka Eiropas Konstitūciju, beigās sāka pārāk plaši izmantot tam piešķirtās pilnvaras. Es no visas sirds vēlos, lai iznākums būtu bijis citāds, taču toreizējie apstākļi to nepieļāva. Tādēļ es uzskatu, ka atgriešanās pie starpvaldību konferenču modeļa ir visreālistiskākais veids, kā nodrošināt dialogu dalībvalstu valdību starpā, un konferencei būtu jāstrādā tikai ar konkrētajām problēmām, kuru risināšanai tā sasaukta, piemēram, ar to jautājumu, par kuru mēs balsojām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par lēmumu nesasaukt konventu līgumu pārskatīšanai saistībā ar pārejas noteikumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu. Es tā balsoju tādēļ, ka neredzu pamatojumu konventa sasaukšanai ar mērķi apstiprināt Līguma par Eiropas Savienību noteikumu grozījumu. Es piekrītu, ka Padomei vajadzētu grozīt Protokolu Nr. 36, izmantojot starpvaldību konferenci, nevis sasaucot konventu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es pilnīgi piekrītu ziņojuma autoram un vēlētos vēlreiz atgādināt, ka vairumā dalībvalstu jaunie Parlamenta deputāti jau ir iecelti saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem. Līdz ar to mēs gaidām, kad tiks ieviests Padomes priekšlikums par Protokola Nr. 36 grozījumiem. Tiklīdz protokola grozījums būs apstiprināts, jaunie deputāti varēs apmeklēt Parlamenta sēdes novērotāju statusā, un, tiklīdz tas stāsies spēkā, mūsu jaunie kolēģi varēs sākt strādāt kā pilntiesīgi Eiropas Parlamenta deputāti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Referents ir pret konventa sasaukšanu, jo līguma izmaiņas ir tikai pārejas noteikumi. Es šo situāciju uztveru citādi, jo tā ir saistīta arī ar demokrātijas jautājumiem. Francijai ir atšķirīga vēlēšanu sistēma, un tādēļ tai nav iespēju „pavirzīt uz augšu” demokrātiski un tieši ievēlētus, sarakstā iekļautus deputātus. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. − (ET) Ja palūkojamies uz šo situāciju precīzi un no juridiskā viedokļa, tad redzam, ka mūsu pieņemtais lēmums grozīs Lisabonas līgumu, kurš paredz konventa sasaukšanu. Tomēr, tā kā šī darbības joma ir ierobežota un attiecas tikai uz pagaidu grozījumiem, es paļāvos uz proporcionalitātes principu un atbalstīju 479 kolēģu ierosināto pagaidu risinājumu, proti, nodot lēmuma pieņemšanas tiesības starpvaldību konferencei, nevis sasaukt konventu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo es neatbalstu to, ka netiek sasaukts konvents līgumu pārskatīšanai.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Lēmums nesasaukt konventu bija viens no grūtākajiem lēmumiem saistībā ar 18 jauno deputātu pievienošanos Parlamentam. Mēs pieņēmām šo lēmumu tieši tāpēc, ka cienām šo instrumentu, kura mērķis ir palielināt to lēmumu likumību, kuri ir saistīti ar ES pamata tiesību aktiem. Tas nav precedents nākotnei. Visos svarīgajos jautājumos, kas saistīti ar izmaiņām līgumos, piemēram, ar vēlēšanu procedūru, joprojām vajadzēs sasaukt konventu. Es vēlos pateikties referentam Méndez de Vigo kungam un koordinatoriem par šī lēmuma pieņemšanu, jo tas nebija viegls. Mums ir problēmas ar 18 jauno deputātu iecelšanu, jo dažas dalībvalstis nav izmantojušas pareizo procedūru. Tomēr mēs esam nolēmuši, ka vissvarīgākais princips ir pārstāvniecība. Galvenais ir tas, lai Parlamentā pēc iespējas ātrāk tiktu samērīgi pārstāvētas visas dalībvalstis. Tādēļ mēs aicinām dalībvalstis pabeigt šo procesu pēc iespējas ātrāk, vienlaikus pieņemot, ka visi deputāti tiks ievēlēti tiešās vēlēšanās.

Ziņojums: Íñigo Méndez de Vigo (A7-0115-2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana kolēģa Méndez de Vigo kunga izcilo ziņojumu. Tomēr ir jāpieņem kādi pagaidu noteikumi, lai panāktu atbilstību starp Lisabonas līgumu un 1976. gada Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 5. pantu. Tādēļ uz atlikušo 2009.–2014. gada sasaukuma laiku ir jāpalielina EP deputātu skaits līdz 754.

Turklāt es arī esmu apmierināta ar šī ziņojuma 6. punkta, kurā tiek aicināts ieviest vienotu sistēmu EP deputātu ievēlēšanai, formulējumu: „paziņo Eiropadomei par savu nodomu drīzumā sagatavot priekšlikumus noteikumiem, kas vajadzīgi, lai Eiropas Parlamenta deputātus ievēlētu vispārējās tiešās vēlēšanās atbilstoši vienotai procedūrai visās dalībvalstīs un saskaņā ar principiem, kas kopīgi visām dalībvalstīm, un par to, ka Parlaments šādu vēlēšanu reformu sāks saskaņā ar 48. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību un 223. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību; turklāt prasa Eiropas Parlamenta reformas jautājumiem paredzēta konventa sasaukšanu, lai sagatavotu līgumu pārskatīšanu”.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir piekritis, ka šī parlamentārā sasaukuma laikā tam pievienojas vēl 18 EP deputāti. Šāda piekrišana nozīmē, ka Parlaments, kurš tika ievēlēts 2009. gada jūnijā saskaņā ar Nicas līgumā noteikto procedūru, ir atbilstošs Lisabonas līgumam, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

Es balsoju pret un darīju tā viena iemesla dēļ, kurš man liekas ārkārtīgi svarīgs: 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā lielākā daļa dalībvalstu uzskatīja, ka ir ļoti ticams, ka Lisabonas līgums tiks ratificēts jau tuvākajā laikā. Līdz ar to dalībvalstis izmainīja vēlēšanu kārtību. Francija neizmainīja neko un līdz ar to arī nenodrošināja gludu pāreju no 72 uz 74 EP deputātiem.

Beigās rastais risinājums — divu Nacionālās asamblejas deputātu iecelšana — ir nepieņemams. Kopš 1979. gada EP deputātus ievēl Eiropas pilsoņi vispārējās tiešās vēlēšanās, nevis tos ieceļ nacionālās asamblejas. Pateicoties vispārējām tiešām vēlēšanām, mums ir tiesības runāt visu eiropiešu vārdā. Tas, ka Parlaments ir piekritis Francijas piedāvātajam kompromisam, rada satraucošu precedentu saistībā ar līgumu neievērošanu.

  Philip Bradbourn (ECR), rakstiski − Mēs atbalstām pasākumus, kas ļautu 18 jaunajiem deputātiem ieņemt savas vietas Eiropas Parlamentā. Tomēr līdz tam, kad stājas spēkā pārejas noteikumi un viņi var ieņemt savas vietas kā pilntiesīgi Parlamenta deputāti, novērotāja statusu viņiem piešķirt nevajadzētu. Kā novērotājiem viņiem būtu tiesības uz algu un izdevumiem, pirms vēl viņiem būtu tiesības balsot. Tas nav pareizi, un tādēļ mūsu delegācija balsoja pret ziņojumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Man jāizsaka stingra kritika attiecībā uz Francijas lēmumu iecelt divus EP papildu deputātus, kuri aicināti sākt darbu Eiropas Parlamentā saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Atšķirībā no 11 citām Eiropas valstīm, uz kurām attiecas šī reforma, kuras gaidīja šīs vēlēšanas un kuras, protams, paļāvās uz 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, Francijas valdība ir nolēmusi vienkārši iecelt šajā amatā valsts parlamenta deputātus — tas ir apkaunojums demokrātijai.

Turklāt mēs, Francijas sociālisti, neuzskatām, ka pārējiem 16 EP deputātiem būtu jācieš no Francijas pilnīgās nesagatavotības, tādēļ beigās mēs atbalstījām starpvaldību konferences sasaukšanu, kas šiem ievēlētajiem EP deputātiem — sākumā kā novērotājiem — ļaus uzņemties viņu lomu kā Eiropas pilsoņu pārstāvjiem, kas tika ievēlēti tieši šim nolūkam.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas (2009. gadā) notika pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tādēļ Parlamenta sastāvs joprojām bija tāds, kādu to noteica Nicas līgums (736 deputāti). Eiropadome piekrita Parlamenta 2007. gadā piedāvātajam pagaidu sastāvam, palielinot deputātu skaitu no 750 līdz 751. Es uzskatīju, ka būtu vēlamāk, ja noteikumi par jauno Eiropas Parlamenta sastāvu tiktu piemēroti tikai nākamajām Eiropas vēlēšanām 2014. gadā. Tomēr vairākums vienprātīgi uzskata, ka tas būtu jādara jau tagad. Tādēļ vajadzēs noteikt 18 jauno deputātu (no 12 dalībvalstīm) ievēlēšanu kārtību. Lisabonas līgums nosaka maksimālo deputātu skaitu no katras dalībvalsts, un tas nozīmē, ka Vācija zaudēs trīs vietas. Tā kā nav iespējams sasaukuma laikā samazināt deputātu mandātu skaitu, tad Parlamentā kādu laiku strādās 754 deputāti. Es piekrītu referenta Mendez de Vigo kunga ieteikumam, ka jaunajiem deputātiem būtu jāstājas amatā vienā dienā, lai Parlamentā saglabātu reģionālās pārstāvniecības proporcijas. Es nepiekrītu tam, ka jaunos deputātus ieceļ attiecīgo valstu varas iestādes. Es uzskatu, ka tikai ievēlēti deputāti ir tiesīgi šeit atrasties.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgums palielina EP deputātu skaitu no 736 līdz 751. Tomēr, tā kā 2009. gada vēlēšanas notika pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tika ievēlēti tikai 736 EP deputāti. Tādēļ Parlamentam nācās pieņemt jaunus noteikumus par tā sastāvu atlikušajā sasaukuma laikā. Demokrātiskās kustības delegācija balsoja pret šo tekstu divu iemeslu dēļ. Tā nevar piekrist Padomes priekšlikumam sasaukt starpvaldību konferenci, nesasaucot konventu valstu parlamentu pārstāvju, valsts vai valdības vadītāju, Parlamenta un Komisijas sastāvā. Šī paātrinātā procedūra ir pretrunā ne tikai ar līgumu garu, bet arī burtu. Turklāt tā rada neveiksmīgu precedentu. Tas, ka Francijas valsts parlaments iecēla divus no 18 jaunajiem EP deputātiem, ir nopietns primāro tiesību aktu pārkāpums, jo tie nosaka, ka EP deputātus ievēl vispārējās tiešās vēlēšanās, nevis tos ieceļ valsts parlaments. Šī atgadījuma vienīgais pozitīvais aspekts ir tas, ka tā rezultātā ir pievērsta uzmanība vajadzībai ilgtermiņā reformēt Parlamenta ievēlēšanu procedūru un konkrētāk — mūsu jau sen atbalstītajai prasībai sadalīt Eiropu vēlēšanu apgabalos, kas ievēl noteiktu skaitu deputātu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas nosaka, ka 18 jaunie EP deputāti no 12 dalībvalstīm varēs sākt darbu tūlīt pēc ievēlēšanas. Man žēl, ka Padome jau laikus nepieņēma vajadzīgos noteikumus, kas šiem deputātiem ļautu sākt darbu tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Tas, ka Lisabonas līgums nestājās spēkā agrāk, kad tas būtu nekavējoties piemērojams Eiropas Parlamenta 2009.–2014. gada sasaukuma vēlēšanām, ir izraisījis problēmu, kura tagad, manuprāt, tiek risināta saprātīgi, kaut arī bez iespējām izvairīties no pārejas periodiem raksturīgajiem sarežģījumiem. Līdz ar to, kaut gan atņemt mandātus ievēlētiem deputātiem nebūtu ne saprātīgi, ne likumīgi, nebūtu saprātīgi arī liegt tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas pārstāvju skaita palielināšanās, iecelt šos pārstāvjus saskaņā ar attiecīgās valsts vēlēšanu sistēmu regulējošajiem tiesību aktiem. Ārkārtējie apstākļi pilnībā attaisno pieņemtos ārkārtējos risinājumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Ir pieņemti noteikumi par EP deputātu kopējā skaita palielināšanu par 15 (no Nicas līgumā noteiktajiem 736 līdz 751 deputātam), un 12 dalībvalstīm ir jāsadala 18 papildu mandāti. Saskaņā ar ES līguma noteikto maksimālo deputātu skaitu Vācijai tiek piešķirts par trim vietām mazāk nekā agrāk. Lisabonas līgums nebija stājies spēkā pirms 2009. gada Eiropas vēlēšanām, tādēļ tās notika saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem, kā rezultātā Eiropas Parlamentā šobrīd ir 736 deputāti, nevis 751. Taču Lisabonas līguma stāšanās spēkā nozīmē, ka 18 jaunie deputāti no attiecīgajām 12 dalībvalstīm var likumīgi ieņemt savas vietas. Sasaukuma laikā nav iespējams atņemt EP deputāta mandātu, līdz ar to nav iespējams par trim vietām samazināt pašreizējo Vācijas pārstāvju skaitu. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropadomes prasītais Protokola Nr. 36 grozījums tieši izriet no jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem un ir likumīgs risinājums, kas ļaus visām dalībvalstīm, kurām pienākas papildu vietas Parlamentā, iecelt attiecīgos EP deputātus. Šiem 18 deputātiem darbs Parlamentā ir jāsāk vienlaicīgi, lai neizjauktu valstu pārstāvniecību proporcijas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā mēs to jau esam uzsvēruši un kā redzams ziņojumā, Lisabonas līgums ne tikai nosaka neoliberālu, militāru un federālu politiku, bet arī ir pilns ar neskaidrībām un pretrunām, kas, piemēram, paustas Protokolā Nr. 36 par noteikumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu. Līguma virzītāju augstprātība bija tik liela, ka netika pieļauta šo noteikumu elastība, jo tika darīts viss, lai izvairītos no referendumu rīkošanas un ES valstu negatīva balsojuma, kā to agrāk saistībā ar tā saukto „Konstitucionālo līgumu” izdarīja Francijas un Nīderlandes tauta. Arī Īrija atteicās pieņemt šo līguma parodiju, un tautas piekrišana tika iegūta tikai, izdarot lielu spiedienu un izmantojot šantāžu, bet tas bija jau pēc Eiropas vēlēšanām.

Šis ziņojums parāda dažu EP deputātu centienus nostiprināt ES federālisma piekritēju politiku, piesaucot demokrātisku likumību, kuras Līgumā trūkst. Šie deputāti arī mēģina vēl vairāk pakļaut valstu tiesību aktus ES interesēm, izmantojot priekšlikumus visās dalībvalstīs izveidot vienotu vēlēšanu procedūru, kaut gan tā visaugstākajā mērā ir katras dalībvalsts kompetencē, un pieprasa sasaukt konventu, lai reformētu Eiropas Parlamentu ar mērķi sagatavoties līgumu pārskatīšanai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Tas, vai līgumus pārskata starpvaldību konferencē vai arī konventā, pilnīgi nekādā veidā neietekmē problēmas būtību. Vai nu nekompetences, vai arī paviršības, vai politiskas pārrēķināšanās dēļ viena atsevišķa valsts, Francija, atteicās ņemt vērā sekas, ko tās pārstāvniecībai Eiropas Parlamentā rada Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kaut gan vairākas politiskās grupas, arī manējā, vairākkārt to pieprasīja. Līdz ar to Francija pašreiz ir vienīgā no 27 dalībvalstīm, kura plāno netiešā veidā iecelt divus jaunos EP deputātus, izmantojot lēmumu, ko ar netaisnīgu balsojuma sistēmu pieņēmis valsts parlaments. Viss tas ir pretrunā gan pašiem līgumiem, gan arī 1976. gada Aktam, kas nosaka EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās. Turklāt šīs problēmas līdzdalībnieki ir Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kura, neraugoties uz smagu zaudējumu 2009. gada vēlēšanās, iegūs vienu no abiem papildu mandātiem. Tās ir mahinācijas draugu starpā, un Parlaments to atbalsta. Lai šī kroplība tiktu pieņemta, referents diemžēl aizbildinās ar šo noteikumu pagaidu statusu. Pagaidu? Francijas jaunie EP deputāti te strādās vēl četrus gadus, un tas ir vairāk nekā 80 % sasaukuma laika. Es biju cerējis, ka kolēģi būs stingrāki gan attiecībā uz saviem vārdiem, gan attiecībā uz demokrātijas principu aizstāvību.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vairākiem grozījumiem, kuru mērķis bija uzsvērt, cik nepieņemams ir Francijas lēmums iecelt valsts parlamenta deputātus Eiropas Parlamentā, kur viņiem būtu jāstrādā līdzās ar 16 citiem deputātiem, kuri bija piedalījušies 2009. gada 7. jūnija vēlēšanās. Manuprāt, šis lēmums, kurš tika pieņemts pilnīgas nesagatavotības apstākļos, ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem un rada nopietnas bažas par Eiropas Parlamenta demokrātisko likumību. Taču mēs nedrīkstam likt šķēršļus pārējo EP deputātu darba sākumam, jo viņu ievēlēšana ir pilnīgā saskaņā ar līgumu garu. Šī problēma parāda, cik ļoti mums ir nepieciešams nākotnē nodrošināties ar vienotu sistēmu EP deputātu iecelšanai tiešās vispārējās vēlēšanās, turklāt šī reforma ir jāveic, sasaucot konventu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, pamatojoties uz mūsu galveno grozījumu, kurā mēs pieprasījām, lai Eiropas Parlamenta deputāti tiktu izvēlēti tiešās vispārējās vēlēšanās.

Ziņojums: Íñigo Méndez de Vigo (A7-0115/2010 – A7-0116-2010)

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju pilnīgi noteikti par abiem Méndez de Vigo kunga sagatavotajiem ziņojumiem. Es esmu apmierināts divu iemeslu dēļ: manis vadītā komiteja rīkojās nekavējoties un panāca iepriekšēju vienošanos, savukārt šī vienošanās ļāva panākt to, ko mēs šodien plenārsēdē pieņēmām ar ļoti lielu balsu vairākumu.

Tādēļ es atbalstīju domu balsot pret 5. punktu, kurš tika ieviests, pamatojoties uz manu komitejā iesniegto grozījumu, lai uzsvērtu, ka 18 jauno deputātu izvēlei ir pēc iespējas vairāk jābūt saskaņā ar 1976. gada Vēlēšanu likumu, kas nosaka, ka deputātus tieši ievēl Eiropas pilsoņi. Tādēļ priekšroka jādod automātiskajai metodei, saskaņā ar kuru Parlamentā darbu sāk tie kandidāti, kuri iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās neievēlēto kandidātu starpā saņēma vislielāko balsu skaitu. Tomēr, ja valsts vēlēšanu sistēma nepieļauj šādus aprēķinus, tad mēs varam iztikt ar valsts parlamenta lēmumu.

Rezolūciju priekšlikumi: Kirgizstāna (RC-B7-0246/2010)

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Politiskā krīze Kirgizstānā ir kārtējais solis Centrālāzijas reģiona destabilizēšanās virzienā, un mēs zinām, cik nozīmīgs Eiropai ir šis reģions saistībā ar svarīgo jautājumu par energoresursu un izejmateriālu importu un cik nozīmīgs tas ir Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai saistībā ar Kirgizstānas stratēģisko atrašanās vietu. Diemžēl šī krīze ir vilšanos izraisošs rezultāts 2005. gada revolūcijai, kura bija devusi cerību uz mazās pēcpadomju republikas politiskās dinamikas reālām izmaiņām un kura kopā ar tā paša gada notikumiem Ukrainā un Gruzijā šķita vēstām par mierīgāku ģeopolitisko situāciju visa reģiona nākotnē. Diemžēl šobrīd Kirgizstāna cieš no tā arī nenotikušo izmaiņu sekām, un rezolūcijā, par kuru mēs balsojam, ir ietvertas vajadzīgās un atbilstošās pamatnostādnes, kuras Parlamentam vajadzētu sniegt tām Eiropas Savienības iestādēm, kuras starptautiskos un diplomātiskos forumos būs tieši iesaistītas Kirgizstānas jautājuma risināšanā. Cerams, ka Komisija un Padome konsekventi sadarbosies šo pamatnostādņu izstrādē un turklāt darīs to gana veikli, jo citu, pat nesenu problēmu risināšanā ir neattaisnojami pietrūkusi šāda steidzamības apziņa. Patiesi cerot, ka Eiropas rīcībai būs pozitīva ietekme uz situācijas stabilizēšanos Kirgizstānā, es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Kirgizstāna ir bijušās Padomju Savienības sadalīšanās produkts, kurš atrodas lielvaru interešu krustpunktā, un šķiet, ka tagad šie strīdi ir pārvērtušies par politisku aģitāciju, par politisko un sociālo sabrukumu, kuru Eiropas iestādēm un dalībvalstu valdībām vajadzētu novērot rūpīgāk. Ir jānovērš Eiropas relatīvā neziņa par Centrālāzijas republikām un jāmeklē attiecību veidošanas un komunikācijas iespējas, kas ļautu iegūt vairāk informācijas un sīkāk novērot situāciju šajās valstīs. Es atbalstu ES stingro nostāju, par Kirgizstānas rīcības plāna galvenajiem punktiem nosakot brīvību, demokrātiju un cilvēktiesības. Es arī ceru, ka pagaidu valdība pilda savus solījumus un reformas īsteno, ņemot vērā šīs vērtības. Paziņojums par vēlēšanu un konstitucionālā referenduma rīkošanu tuvāko nākotni padara cerīgu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Neatkarīgie novērotāji ziņoja, ka pagājušajā gadā notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās no jauna tika ievēlēts Kurmanbek Bakiyev, bija saistītas ar plaša mēroga krāpniecību. Turklāt pēc sākotnējiem demokrātiskiem pasākumiem K. Bakiyev vara kļuva autoritāra. Pēc masveida demonstrācijām prezidents Bakiyev bija spiests bēgt no galvaspilsētas, un viņa vietu ieņēma pagaidu valdība opozīcijas līderes Roza Otunbayeva vadībā, kura izdeva rīkojumu par varas pēctecību un pavēli par Kirgizstānas Konstitūcijas ievērošanu. K. Bakiyev tikmēr pameta valsti, lai meklētu patvērumu Kazahstānā. Kirgizstānai ir pievērsta īpaša Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas uzmanība, jo tā atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā Centrālāzijas vidū. ES un Centrālāzijai ir kopīgas problēmas saistībā ar enerģētiku, cīņu pret klimata pārmaiņām, narkotiku kontrabandas apkarošanu un cīņu pret terorismu. Šī iemesla dēļ ES ir aktīvi jāsadarbojas ar pagaidu valdību, lai izpētītu un izmantotu iespējas atbalstīt labu pārvaldību, tieslietu sistēmas neatkarību un citus ES politikas mērķus, kas noteikti Centrālāzijas stratēģijā.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Būdams līdzautors Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektam par Kirgizstānu, es vēlos pateikties saviem kolēģiem, kuri šodien balsoja par šo dokumentu. Īpašu uzmanību ir pelnījis Kirgizstānas pagaidu valdības paziņotais nodoms sākt konstitucionālu reformu, kā arī tas, cik ātri tika izveidots pamats demokrātisku parlamenta vēlēšanu rīkošanai. Tas izskaidro lūgumu pagaidu valdībai ievērot Kirgizstānas starptautiskās saistības un nodrošināt vēlēšanu brīvu un taisnīgu norisi. Mēs nepacietīgi sekojam līdzi notikumiem Kirgizstānā un uzturam nepārtrauktas piegādes koridoru NATO un citiem starptautiskajiem spēkiem, kuri ir Afganistānas misijas sastāvā. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments ļoti rūpīgi novērotu situāciju Kirgizstānā, sniegtu vajadzīgo palīdzību un atbalstītu dialogu starp visām Kirgizstānas sabiedrības grupām.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Kirgizstānu, jo es uzskatu, ka man kā Centrālāzijas delegācijas loceklim ir pienākums vismaz šādā veidā atbalstīt valsti, kura pēdējo nedēļu laikā atrodas tik sarežģītā situācijā. Rezolūcija aicina pārtraukt vardarbību, sākt dialogu konfliktējošo pušu starpā un ievērot tiesības uz brīvību, cilvēktiesības un tiesiskuma principus, kā arī uzsver saskaņota un stabila konstitucionālā pamata nozīmi demokrātijas nodrošināšanā. Tādēļ es uzskatu, ka starptautiskā palīdzības programma ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk un ka ES jāuzņemas šīs programmas vadība.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Pašreizējā situācija Kirgizstānā ir satraucoša, jo vairāk tādēļ, ka šī valsts atrodas stratēģiski ļoti nozīmīgā vietā Centrālāzijā netālu no Afganistānas un blakus Fergānas ielejai. Lai noteiktu atbildības sfēras, ir vajadzīga ANO veikta starptautiska izmeklēšana saistībā ar šiem notikumiem. Ir svarīgi, lai Centrālāzijas īpašais pārstāvis sadarbībā ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku ļoti rūpīgi novērotu situāciju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūcijas priekšlikums Nr. RC-B7-0246/2010 par situāciju Kirgizstānā ir Eiropas vienotā balss saziņā ar Kirgizstānu un tās varas iestādēm. Kirgizstānas rezolūcijas priekšlikums ir nozīmīgs signāls no Eiropas Savienības un visas Eiropas. Mums būtu jāparāda gan pilsoņiem, gan Kirgizstānas varas iestādēm — turklāt ne tikai ar šādu rezolūciju palīdzību —, ka mēs atbalstām demokrātijas nostiprināšanos, sabiedrības attīstību, pilsoņu drošību un ilgtspējīgu izaugsmi.

Eiropas Parlamentam ir jābūt tādai iestādei, kas atbalsta visas iespējas stiprināt demokrātiju un kas neatbalsta nekādas novirzes no šāda attīstības ceļa. Izmaiņas Kirgizstānā ir iepriekšējo pāris gadu un ar Tulpju revolūciju saistīto nepastāvīgo cerību rezultāts. Vēlēšanu rezultātu viltošanu un mēreni autoritāro režīmu, kurš ir sācis darboties Kirgizstānā, nevar un nedrīkst vienaldzīgi paciest. Mēs varam atbalstīt un atbalstīsim tikai demokrātiskus pasākumus, jo tie ir Eiropas Savienības pamatā. Mēs nepiekritīsim citādiem pasākumiem. Es ceru, ka rezolūcija par Kirgizstānu ir viens no daudziem pasākumiem, kurus mēs īstenosim. Visa Eiropa to no mums sagaida.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es, tāpat kā vairākums deputātu, balsoju par šo rezolūciju un arī par abiem mutiskajiem grozījumiem, kuri tika veikti balsojuma laikā.

  Vilja Savisaar (ALDE), rakstiski. − (ET) Notikumiem, kuri aprīļa sākumā, nu jau pirms mēneša, norisinājās Kirgizstānā, ir bijusi liela ietekme gan uz valsts iekšpolitisko situāciju, gan uz starptautiskajām attiecībām. Izmantojot šos notikumus, Krievija ir palielinājusi savu militāro un ekonomisko ietekmi Kirgizstānā, kā to jau varēja paredzēt, ņemot vērā ekonomiskās saites starp abām valstīm. Vienlaikus Krievija ir arī apsolījusi sniegt ekonomisko palīdzību, nodrošinot gan tiešu finansiālu atbalstu, gan pazeminot naftas un gāzes izstrādājumu cenas. Pašreizējais ziņojums pievērš lielu uzmanību faktam, ka Eiropas Savienībai un ANO ir jāpalīdz nodrošināt demokrātiskas valdības ievēlēšana un cilvēktiesību pārkāpumu novēršana šajā valstī.

Protams, pastāv vēlme samazināt korupciju gan valsts sektorā, gan tieslietu sistēmā, kā rezultātā, iespējams, būs jāreformē valsts sektors un jāgarantē tieslietu sistēmas neatkarība. Tomēr šīs ieceres ir tieši saistītas ar valsts ekonomisko situāciju, un tāpēc ES, ANO un Krievijai ir jāsadarbojas — citādi palīdzība Kirgizstānai nebūs pirmajā vietā, jo visas „lielvaras” centīsies šo situāciju izmantot savā labā. Tādēļ es atbalstu šo rezolūciju, kurā visas puses tiek aicinātas sadarboties ar mērķi nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas nostiprināšanu, kā arī valsts sektora reformu un tieslietu sistēmas neatkarību. Tomēr es uzskatu, ka paies vēl kāds laiks, līdz šī valsts sasniegs vēlamo demokrātijas līmeni, jo, lai tas notiktu, iecelšanai amatā būtu jābalstās uz atklātiem konkursiem nevis radniecības saitēm.

Rezolūcijas priekšlikums: Elektriskie transportlīdzekļi (B7-0261/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju neseno paziņojumu par tīriem un energoefektīviem transportlīdzekļiem. Elektrisko automobiļu laišana tirgū varētu radīt konkurences priekšrocības Eiropas rūpniecībai. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka pašlaik Eiropa ieņem vadošo stāvokli pasaulē automobiļu nozarē, un nedrīkstam apdraudēt šo konkurences priekšrocību. Tāpēc es aicinu Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vajadzīgos nosacījumus, lai izveidotu elektrisko transportlīdzekļu iekšējo tirgu. Es vēlos arī brīdināt par vajadzību saskaņot amortizatoru un savietojamu uzlādes vietu standartus dažādās dalībvalstīs. Ir svarīgi arī izstrādāt nodokļu atvieglojumus ar atbilstošām elektrības cenām patērētājiem. Vēl viens būtisks faktors būs elektroenerģijas tīklu modernizācija. Es aicinu palielināt ieguldījumus viedo elektroenerģijas tīklu un amortizatoru tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā, lai izejvielu izmantošanu padarītu efektīvāku. Tāpēc es aicinu censties saglabāt Eiropas vadošo lomu automobiļu rūpniecībā pasaules mērogā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka elektriskie transportlīdzekļi var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, kas ietver uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību, un veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku ekonomiku; citiem vārdiem sakot, veicināt ekonomiku, kas ir videi draudzīgāka un konkurētspējīgāka.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Laikā, kad no debatēm par CO2 emisijām nevar izvairīties, jo tās ir galvenais jautājums diskusijās par klimata pārmaiņām, un kad degvielas cenu nepastāvības dēļ pašreizējā nepārtrauktā atkarība no naftas un tās produktiem ir kļuvusi neilgtspējīga, vismaz ilgtermiņā, ir svarīgi atrast alternatīvas. Tāpēc jāmeklē zinātniski un ekonomiski dzīvotspējīgi risinājumi ar tādu inovāciju palīdzību, kas kalpo ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām. Elektriskie transportlīdzekļi ir būtiska inovācija ar augstu tirgus potenciālu, īpaši ilgtermiņā, jo palīdz samazināt CO2 emisijas un citu piesārņojumu, kā arī uzlabo energoefektivitāti un veicina inovācijas, kas balstītas uz vadošo lomu tehnoloģiju jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāizveido Eiropas stratēģija elektrisko transportlīdzekļu jomā, kas atbalsta rūpniecību tīru un dzīvotspējīgu tehnoloģiju izstrādē, kā arī atbalsta vienota elektrisko transportlīdzekļu tirgus izveidi. Neraugoties uz to, man vēlreiz jābrīdina, ka Eiropas stratēģijas izveidošana nedrīkst nozīmēt sarežģītu noteikumu kopumu, kuri smagi nomāc nozari, apdraudot tās attīstību un dzīvotspēju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Problēmas, kuras rada klimata pārmaiņas, CO2 emisijas un citi piesārņotāji, kā arī degvielas cenu nepastāvība, ir radījušas labvēlīgu gaisotni elektrisko transportlīdzekļu attīstībai visā pasaulē. Elektriskie transportlīdzekļi palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes: veicina inovācijas un zināšanas (gudra izaugsme), atbalsta resursu ziņā efektīvāku un videi nekaitīgāku ekonomiku (ilgtspējīga izaugsme) un ļauj ekonomikai augt, radot darba vietas (integrējoša izaugsme). Ir svarīgi, lai samazinās elektrisko transportlīdzekļu lielās izmaksas, kuras galvenokārt veido akumulatoru izmaksas, un tam vajadzīga pētniecība un inovācijas. Tāpēc es atzinīgi vērtēju prioritāti, ko Spānijas prezidentūra ir piešķīrusi elektrisko transportlīdzekļu attīstībai saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām, un Komisijas 2010. gada 27. aprīļa paziņojumu par Eiropas stratēģiju par tīriem un energoefektīviem transportlīdzekļiem. Es uzskatu, ka jārada vajadzīgie nosacījumi vienota elektrisko transportlīdzekļu tirgus pastāvēšanai, vienlaicīgi garantējot efektīvu politiku saskaņošanu ES līmenī, lai izvairītos no negatīvas ietekmes, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību. Šī saskaņošana veicina arī konkurētspēju un savstarpēju izmantojamību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka elektrisko automobiļu attīstība ir vajadzīga kā alternatīva transportlīdzekļiem, kuri izmanto fosilo degvielu. Saskaroties ar atmosfēras piesārņojumu, kas tiek saistīts ar šādiem transportlīdzekļiem, un nepielūdzamu fosilās degvielas rezervju, īpaši naftas, izsīkumu, kurš ļoti ticams, ka notiks dažās desmitgadēs, turpinoties pašreizējai enerģijas paradigmai, elektrisko transportlīdzekļu attīstība parādās kā nozīmīga iespēja, kuru ir vērts izskatīt. Neraugoties uz to, nedrīkst ignorēt ierobežojumus un problēmas, kuras turpina saistīt ar šiem transportlīdzekļiem un kuras mēs pieminējām šajās debatēs. Šīs problēmas un ierobežojumi, mūsuprāt, norāda uz to, ka uzņemties komerciālo vai reklamēšanas risku nav ieteicams. Tā vietā tie brīdina par „vajadzību turpmāk veikt pētniecību un attīstību, lai uzlabotu elektrisko transportlīdzekļu rādītājus un samazinātu izmaksas”. Visbeidzot, ziņojumā minētajam „mērķim samazināt oglekļa dioksīda īpatsvaru transporta nozarē līdz 2050. gadam” jāietver būtisku dažādu masu un sabiedriskā transporta veidu attīstības pieaugumu un izmantošanas veicināšanu, lai tie būtu pieejami visiem; elektriskiem transportlīdzekļiem jābūt aktīvi pārstāvētiem šajā procesā.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kas cita starpā standartizē elektrisko automobiļu uzlādes ierīces, jo Eiropas Savienībai un mūsu līdzpilsoņiem jāiegūst viss, ko var sniegt Eiropas elektrisko transportlīdzekļu tirgus attīstība un arī globālā tirgus radīšana. Tāpēc šie pasākumi stiprina ES nostāju attiecībā uz cīņu pret piesārņojumu un vides aizsardzību, veicinot tīru transportlīdzekļu izmantošanu neatkarīgi no transportlīdzekļa veida. Tie veicina arī atbalstu pētniecībai un inovācijai, tādējādi pozitīvi ietekmējot Eiropas Savienības konkurētspēju tehnoloģiju jomā. Šī rezolūcijas priekšlikuma pieņemšana, iespējams, vēsta par tādas jaunas sabiedrības sākumu, kura ņem vērā dažādas problēmas (vides, sociālas, tehnoloģiskas, demogrāfiskas un tā tālāk) problēmas. Es paļaujos uz to, ka citas Eiropas iestādes atbalstīs šo mūsu pasākumu.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu elektrisko transportlīdzekļu veicināšanu kā vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritāti. Mums jānosaka veidi, kā mudināt dalībvalstis, lai tās īstenotu kopīgu stratēģiju attiecībā uz elektrisko transportlīdzekļu standartizēšanu. Šīs stratēģijas veiksmīga īstenošana noteikti samazinās izmaksas patērētājiem, tādējādi padarot elektriskos transportlīdzekļus pievilcīgākus. Saskaņošanas trūkums Eiropas līmenī nozīmē, ka ne tikai lietotājiem jāsedz augstas izmaksas. Rūpnieciskajiem ražotājiem jāstandartizē savas dažādās nozares specifikācijas, kam būs tieša ietekme uz izmaksām. Tāpēc, ja mēs gribam doties vēlamajā virzienā, es uzskatu, ka mums jāpievērš galvenā uzmanība standartizēšanas procedūrām. Mums jāatrod veidi, kā mudināt Eiropas patērētājus izmantot elektriskos automobiļus. Es uzskatu, ka vietējām iestādēm šajā procesā ir svarīga nozīme. Tās varēs mudināt Eiropas patērētājus, izmantojot personīgo piemēru, kā arī sniedzot infrastruktūras iespējas un atvieglojumus saistībā ar dažādām maksām, tādām kā par stāvvietu vai piesārņojumu. Es uzskatu, ka Eiropas iestādes, izmantojot elektriskos automobiļus, rādīs piemēru un raidīs ļoti pozitīvu signālu. Eksperimentālā veidā mazu elektrisko automobiļu parku būtu jāizveido iespējami drīzāk, kā alternatīvu pašreizējiem transporta veidiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Augošās bažas par CO2 emisijām un klimata pārmaiņām ir radījušas steidzamu vajadzību pēc ātras attīstības, lai elektriskie transportlīdzekļi varētu kļūt par pilntiesīgu alternatīvu pašlaik lietošanā esošajiem transportlīdzekļiem. Šī transporta veida aizvien plašākais lietojums dod ļoti pozitīvu ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”. Tāpēc ES jāveic būtiski ieguldījumi piegādes tīkla radīšanā, kas efektīvi aptver Eiropas teritoriju. Jāveic arī izšķiroši pasākumi, lai novērstu vairākus šķēršļus, kas pašlaik padara šo transporta veidu nepievilcīgu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Sakarā ar resursu samazināšanos, elektriskiem transportlīdzekļiem ir liels potenciāls, lai kļūtu par klimatam nekaitīgu alternatīvu, ja mēs tos turpinām attīstīt. Tomēr tas var notikt tikai tad, ja gan ražošanas procesam, gan automobiļu ekspluatācijai nav vajadzīgi lieli resursi un tie tiešām ir videi draudzīgi. Elektriskās un hibrīda piedziņas sistēmas pašlaik ir izstrādes sākuma stadijā un mums jāievieš standartizēta sistēma, nepiešķirot šai tehnoloģijai prioritāti attiecībā uz citām alternatīvām piedziņas sistēmām. Šajā priekšlikumā citām alternatīvām piedziņas sistēmām pievērsta pārāk maza uzmanība, tāpēc balsojumā es atturējos.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Atbalsts elektrisko transportlīdzekļu attīstībai var sniegt vairākus ieguvumus. Elektrisko automobiļu veicināšana ievērojami palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām, pārejot uz tīrākām un progresīvākām tehnoloģijām, atbalstot inovācijas un ierobežojot enerģētisko atkarību. Šīs tehnoloģijas attīstība ietver arī dažus aspektus, kuri pienācīgi jānovērtē, piemēram, administratīvo un citu šķēršļu novēršana, kam varētu būt negatīva ietekme uz „zaļo automobiļu” apriti, un stimulu paredzēšana cilvēku pārkvalifikācijai darbam automobiļu rūpniecībā, lai tie iegūtu vajadzīgās prasmes. Es uzskatu, ka rezolūcijas priekšlikums ir ļoti līdzsvarots dokuments, jo risina visus iepriekš minētos jautājumus, tāpēc es par to balsoju.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Lai novērtētu apspriesto pasākumu ietekmi, mums jāanalizē statistika, kuru citēja Komisija. Faktiski 2007. gadā 72 % no Eiropas iedzīvotājiem dzīvoja pilsētu teritorijās, kurām ir liela nozīme izaugsmē un nodarbinātībā. Pilsētām vajadzīgas efektīvas transporta sistēmas, lai atbalstītu ekonomiku un nodrošinātu to iemītnieku labklājību.

Apmēram 85 % no ES IKP tiek radīts pilsētās. Pilsētu teritoriju uzdevums šodien ir padarīt transportu ilgtspējīgu vides (CO2, gaisa piesārņojums, troksnis), konkurētspējas (sastrēgumi) un sociālā (demogrāfiskās pārmaiņas, iekļaušana, veselība) izteiksmē. Mūsu vēršanās pret šo problēmu ir svarīga arī tāpēc, lai ES kopīgā stratēģija, kas vērsta uz cīņu pret klimata pārmaiņām, gūtu panākumus, sasniegtu 20-20-20 mērķi un sekmētu kohēziju.

Deviņi no desmit ES pilsoņiem uzskata, ka transporta situācija viņu teritorijā ir jāuzlabo. Es esmu pārliecināts, ka saskaņota rīcība ES līmenī var palīdzēt stiprināt jaunu tehnoloģiju tirgus tīriem transportlīdzekļiem un alternatīvām degvielām. Šādā veidā mēs varam iedrošināt lietotājus izvēlēties ilgtermiņā tīrākus transportlīdzekļus vai transporta veidus, lai izmantotu mazāk piesārņotu infrastruktūru vai pārvietotos dažādos laikos. Es pilnībā atbalstu šīs iniciatīvas, kuru mērķis ir vidējā termiņā vai ilgtermiņā uzlabot mūsu ieradumus atbilstīgi visas Eiropas Savienības ekonomiskajai un rūpnieciskajai attīstībai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es kopā ar savu grupu balsoju par šo rezolūciju, lai gan mūsu grozījums par tipa apstiprinājuma tiesību aktu pārskata paātrināšanu netika pieņemts.

Rezolūciju priekšlikumi: Mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regula (B7-0245/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropā mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanā un apkopē ir iesaistīti 380 000 uzņēmumi. Gandrīz visi ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina 2,8 miljonus cilvēku. Kopš 1985. gada mehānisko transportlīdzekļu nozari regulē grupālā atbrīvojuma regula atbilstīgi Eiropas konkurences tiesībām, lai ņemtu vērā tās īpašības: oligopola situāciju, produktu ļoti tehnisko veidu un to ilgo aprites ciklu. Tomēr šodien Komisija piedāvā atcelt pastāvošo atbrīvojumu jaunu transportlīdzekļu pārdošanai. Īpašais atbrīvojuma režīms turpinātu attiekties tikai uz sekundāro tirgu (remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi un rezerves daļu piegāde). Šis rezolūcijas priekšlikums, kuru es jau atbalstīju Ekonomikas un monetārajā komitejā un par kuru šodien atkal balsoju plenārsēdē, ietver skaidru signālu Eiropas Parlamentam. Tas tika izstrādāts pēc detalizētām apspriedēm ar mehānisko transportlīdzekļu nozares pārstāvjiem. Tas aicina Komisiju ņemt vērā vairākus elementus, kas varētu destabilizēt spēku samēru starp mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem un izplatītājiem, kaitējot to patērētājiem.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es nolēmu balsot par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas norāda uz problēmām, kas raksturīgas Eiropas Komisijas priekšlikumam par Mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulu.

Eiropas izpildvaras ieteikums grozīt dažas klauzulas pašreizējā regulā šajā jomā, īpaši uzliekot par pienākumu automobiļu starpniekiem 80 % no pārdošanas apjoma veidot, tirgojot vienu automobiļa marku, varētu palielināt starpnieku atkarību no ražotājiem, draudot ierobežot konkurenci nozarē un kaitīgi ietekmēt patērētājiem pieejamo izvēli.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Tā kā Eiropas Komisija ir sākusi pārskatīt mehāniskajiem transportlīdzekļiem piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 1400/2002 („MVBER”) un Regulu (EK) Nr. 2790/1999 („GBER”), ir svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pašlaik saskaras ar bezprecedenta ekonomikas un finanšu krīzi, kurai ir bijusi reāla un dziļa ietekme uz automobiļu rūpniecību. Šī nozare turpina veidot Eiropas ekonomikas pamatu, dodot ieguldījumu nodarbinātībā, tehnoloģiskajās inovācijās un konkurētspējā. Tāpēc jaunajos noteikumos jāņem vērā vajadzība radīt nosacījumus Eiropas automobiļu rūpniecības ilgtspējai vidējā termiņā un ilgtermiņā, ļaujot tai atrasties tehnoloģiju un inovāciju pirmajās rindās un palikt ekonomiski ilgtspējīgai. Ņemot vērā to, par ko mēs tikko nobalsojām attiecībā uz elektriskiem transportlīdzekļiem, jaunajam tiesiskajam regulējumam jāstimulē šī veida transportlīdzekļu ražošana un izmantošana, kā arī vides pētījumi un tādu automobiļu attīstība, kuru ietekme uz vidi ir zemāka un emisijas mazākas.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs principā balsojām pret šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā atzinīgi vērtēti pašreizējie grozījumi konkurences noteikumos, kurus piemēro izplatīšanai un remontam mehānisko transportlīdzekļu nozarē. Faktiski tajā atzinīgi vērtēta atbrīvojuma atcelšana un vispārējo konkurences tiesību piemērošana. Kā parasti, sākotnēju apspriežu aizsegā ar lobēšanu nodarbosies visietekmīgākie vai visefektīvākie, bet tie var nebūt vadošie nozares pārstāvji, nemaz nerunājot par visiem labvēlīgas konkurences dogmu. Taču profesionāļu centieni pielāgot spēkā esošos tiesību aktus šodien tiks iznīcināti. Protams, darot vai nedarot, mēs tomēr rīkojamies. Jautājums ir: vai Komisijas mērķis un jo īpaši Konkurences ģenerāldirektorāta mērķis ir pamatot savu pastāvēšanu, radot likumus, tā vietā, lai īstenotu noteikumus, kas apmierina pakalpojumu un produktu kvalitātes un nekaitīguma prasības — prasības, kuras jāievēro katrā jomā, bet īpaši mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Komisijas ierosinātās izmaiņas ir pretrunā jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu interesēm mehānisko transportlīdzekļu nozarē. Turklāt šo nozari regulē daudzi sarežģīti noteikumi (piemēram, attiecībā uz drošību un vidi) un tāpēc konkurences tiesībām jābūt balstītām uz šī tirgus īpatnībām. Tāpēc es balsoju pret Komisijas priekšlikumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Komisija 2002. gada jūlijā pieņēma grupālā atbrīvojuma regulu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas nolīgumiem, lai aizstātu Regulu (EK) Nr. 1475/95.

Galvenais Komisijas konkurences politikas mērķis ir dot iespēju iesaistītajiem uzņēmumiem gūt labumu no drošības zonas, pieņemot grupālā atbrīvojuma regulu, kura izstrādāta ar nolūku garantēt tirgu pienācīgu uzraudzību. Tāpēc grupālie atbrīvojumi dod ieguldījumu tiesiskajā paļāvībā un Eiropas tiesību aktu konsekventā piemērošanā. Es vēlos norādīt, ka šīs debates ir nozīmīgas ar pamatnostādņu noteikšanu, kas turpmāk būs tiesiskā regulējuma pamatā, kurš pēc regulas termiņa beigām regulēs nolīgumus par mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu un ar tiem saistītajiem pēcpārdošanas pakalpojumiem.

Tāpēc, lai lemtu par atbilstošu grupālā atbrīvojuma darbības jomu, ko piemērot automobiļu rūpniecībai, es aicinu Komisiju ņemt vērā konkurences apstākļus galvenajos tirgos un vajadzību skaidri nošķirt jaunu mehānisko transportlīdzekļu pārdošanas tirgu no remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu un/vai rezerves daļu izplatīšanas tirgus. Es atkārtoti uzsveru šādu priekšlikumu atbalstīšanas nozīmi. Tie izslēdz individuālas iniciatīvas, liekot konkurēt automobiļu izplatītājiem un remonta uzņēmumiem, un veicina nozares attīstību.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā sauktā „grupālā atbrīvojuma” regula, kuru ieviesa Eiropas līmenī 2002. gadā, lai palielinātu konkurenci mehānisko transportlīdzekļu nozarē un dotu taustāmus ieguvumus patērētājiem, tuvojas beigu termiņam. Komisija priekšlikumā par pārskatīšanu ir ieviesusi izmaiņas, kurām būs satraucošas sekas attiecībā uz patērētājiem izvēles, kvalitātes un cenas izteiksmē. Tāpēc mēs izmantojam šo rezolūcijas priekšlikumu, kuru es atbalstīju, lai skaidri izteiktu savus iebildumus pret dažiem ierosinātajiem priekšlikumiem. Īpaši es vēlos izcelt „vienas markas” pienākumu, kuram būs negatīva ietekme uz patērētāju izvēli un uzpircēju neatkarību no ražotājiem. Es vēlos arī paust bažas par to, ka netiek garantēta atbilstoša visu ieinteresēto personu piekļuve tehniskajai informācijai un rezerves daļām, kas faktiski ierobežos tā uzpircēja vai remontdarbnīcas īpašnieka izvēles brīvību, pie kura var vērsties patērētājs. Visbeidzot, es vēlos atgādināt, ka Komisijai steidzami jāizstrādā jauni, pret konkurenci vērsti klientu piesaistīšanas pasākumi, tādi kā pēcpārdošanas pakalpojumi, kas ir atkarīgi no transportlīdzekļa ekskluzīva remonta vai apkopes veikšanas noteiktas markas tīklā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es kopā ar vairākumu šajā plenārsēžu zālē balsoju par šo rezolūciju.

Ziņojums: Alojz Peterle (A7-0121/2010)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Vēzis ir viena no lielākajām veselības problēmām, ar kuru saskaras Eiropa: tas ir otrais izplatītākais nāves cēlonis ES, ar to saslimst 3 miljoni cilvēku un no tā mirst 1,7 miljoni cilvēku gadā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju vismaz viena trešdaļa no visiem vēža saslimšanas gadījumiem ir novēršama. Tāpēc ir svarīgi iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas visā Eiropas Savienībā kolektīvā rīcībā, lai cīnītos pret vēzi. Viens no Komisijas iesniegtā priekšlikuma „Eiropas partnerība vēža apkarošanas jomā 2009.–2013. gadā” mērķiem ir atbalstīt dalībvalstu centienus vēža apkarošanā, nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas visas Eiropas Savienības kopīgā rīcībā. Es atzinīgi vērtēju mērķi samazināt vēža slimības radīto slogu, ieviešot 100 % iedzīvotāju skrīningu krūts, dzemdes kakla un taisnās zarnas vēzim līdz 2013. gadam, aicinot dalībvalstis īstenot iepriekš minētās pamatnostādnes. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par ziņojumu „Vēža apkarošana — Eiropas partnerība”.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Komisijas ierosinātā Eiropas partnerība vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam ir lieliska iniciatīva, lai vēl efektīvāk cīnītos ar šo briesmīgo slimību. Vēzis ir viena no galvenajām Kopienas darbības jomām sabiedrības veselības aizsardzībā, jo katru gadu 3,2 miljoniem Eiropas iedzīvotāju diagnosticē vēzi, kurš ir otrais izplatītākais nāves iemesls pēc sirds slimībām. Komisijas ierosinātās partnerības mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus vēža apkarošanā, nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei. Es vēlos uzsvērt, ka, tikai iesaistot visas ieinteresētās personas Eiropas Savienībā kopīgā rīcībā, lai cīnītos pret vēzi, mēs varam ievērojami samazināt vēža izplatību Eiropā. Es piekrītu Eiropas Parlamenta aicinājumam Komisijai un dalībvalstīm turpināt attīstīt un konsolidēt iniciatīvas, kas vēža slimniekiem sniedz tiešu vai netiešu atbalstu. Es piekrītu arī tam, ka Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka visās dalībvalstīs visiem pacientiem, kuriem vajadzīgi vēža medikamenti, ir vienlīdzīga piekļuve tiem. Tāpēc šī Komisijas ierosinātā partnerība cīņai pret vēzi ir ļoti svarīga, lai panāktu kopīgu sociālu un politisku partnerību visā Eiropā, kuras mērķis ir samazināt vēža slimības radīto Eiropā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Ievērojama diagnosticēto vēža gadījumu skaita pieauguma prognozes izskan kā skaļš trauksmes zvans starptautiskajai sabiedrībai. Vienam no trīs Eiropas iedzīvotājiem dzīves laikā tiks diagnosticēts vēzis. Faktiski, šī nežēlīgā slimība ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Eiropā. Eiropas Parlaments izmanto rezolūcijas priekšlikumu, kuru tas ir pieņēmis, lai pievērstu uzmanību faktam, ka Eiropā arvien vēl ir nepieņemamas atšķirības vēža skrīninga un ārstēšanas jomā. Viena trešdaļa no pacientiem, kam diagnosticēts vēzis, mirst, jo diagnoze noteikta pārāk vēlu. Tā ir realitāte, kas Eiropai ir jāmaina, izmantojot informatīvas programmas, sabiedrības izglītošanu un atvieglojot piekļuvi augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumiem. Visbeidzot, ES pašlaik nedara pietiekami daudz slimības izpētes jomā, par kuru arvien vēl zinām pārāk maz. Izpēte un profilakse ir galvenie virzieni cīņā pret šo slimību. Tas dos rezultātus vidējā termiņā. Vēža izplatībai jāsamazinās tādā mērā, lai Eiropa var sasniegt vērienīgos Eiropas Komisijas noteiktos mērķus. Tie ir: samazināt jaunu vēža saslimšanas gadījumu skaitu 2020. gadā par 15 %, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieauguma un to novecošanās augošo tendenci.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas partnerību vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam, jo es uzskatu, ka cīņai pret vēzi ir liela nozīme veselības aizsardzības stratēģijā. Neraugoties uz to, es aicinu kā sākotnējās profilakses veidu īstenot pasākumus, lai mudinātu ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ir būtisks veselības uzlabošanas faktors. Arī vides faktori ietekmē veselību, tāpēc vajag risināt tās vides problēmas, kuras izraisa konkrētu vēža paveidu attīstību. Tāpēc ir svarīga transversāla un integrēta pieeja tādām darbības jomām kā izglītība, vide, pētniecība un sociālie jautājumi, kā arī lielāka saskaņošana starp dažādiem vēža izpētes centriem ES. Es vēlos pievērst uzmanību vajadzībai labāk izmantot līdzekļus, kas paredzēti cīņai pret vēzi atbilstīgi Septītajai pamatprogrammai, kā arī veidot plaša mēroga pētniecības programmas. Ir svarīgi iekļaut finanšu plānā arī finansējumu vēža profilakses veicināšanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Jauna vispārēja pieeja vēža problēmai ir svarīga, jo slimība izplatās globālā līmenī gandrīz epidēmijas ātrumā un ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē — gandrīz 13 % no kopējā mirušo cilvēku skaita 2004. gadā (apmēram 1,7 miljoni katru gadu); jo 2006. gadā tas bija otrais izplatītākais nāves cēlonis, kad vairumā gadījumu tas bija plaušu vēzis, taisnās zarnas vēzis un krūts vēzis; un jo katram trešajam Eiropas iedzīvotājam joprojām dzīves laikā diagnosticē vēzi, kā arī katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs galu galā no tā mirst. Ir vajadzīga skaidra apņemšanās attiecībā uz profilaksi un valstu skrīninga plāniem, jo mēs zinām, ka atbilstoša profilakse un agrīna ārstēšana ļaus izvairīties no gandrīz 30 % saslimšanas gadījumu. Ir arī svarīgi samazināt atšķirības ārstēšanā. Es vēlos pievērst uzmanību nepieņemamajai situācijai Portugālē, kur jauni un efektīvi medikamenti, īpaši plaušu vēža un krūts vēža ārstēšanai, tiek atteikti pacientiem tikai finansiālu apsvērumu dēļ.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Vēzis ir viena no lielākajām veselības problēmām, ar kuru mēs saskaramies visā pasaulē. Pašlaik tas ir otrais izplatītākais nāves cēlonis Eiropā, ar to saslimst 3 miljoni cilvēku un no tā mirst 1,7 miljoni cilvēku gadā. Eiropas Komisija ierosina Eiropas partnerību vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam. Vēzis ir sociāla un politiska problēma, kas prasa kopīgu darbību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Lisabonas līgums precīzi nosaka, ka Eiropas Savienības kompetencē ir veikt darbības, kas atbalsta, saskaņo vai papildina dalībvalstu darbības. Viena no šādu darbību jomām Eiropas līmenī ir cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana (2E pants). Eiropas Savienība jau ir vienojusies par diviem svarīgiem, ar faktiem pamatotiem instrumentiem profilaksei: Eiropas kodekss cīņai pret vēzi un Padomes ieteikumi par krūts, dzemdes kakla un resnās zarnas vēža skrīningu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī rezolūcijas priekšlikuma ieteikumu intensīvāk izmantot valsts sektoru kopumā, lai veiktu ieguldījumus noteiktos un konsekventos vēža profilakses pasākumos.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Vēzis ir viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un saslimšanas gadījumu skaits pieaug satraucošā ātrumā. Tāpēc mēs uzskatām, ka ES atbalsts dalībvalstu vēža apkarošanas centieniem, kā minēts šajā ziņojumā, kā arī kolektīvu informācijas apmaiņas pasākumu, zināšanu un resursu veicināšana vēža profilakses un kontroles jomā, ir svarīga. Vēža gadījumu skaits dažās valstīs ir samazinājies, pateicoties tādas politikas pieņemšanai, kas uzlabo profilaksi un ārstēšanu, un tas apliecina, ka šim modelim ir vērts sekot. Ziņojumā ir atsauces uz dažādiem svarīgiem jautājumiem, tostarp: to slimību sākotnējās profilakses un kontroles nepieciešamība, kas veicina saslimšanu ar vēzi; skrīninga nozīme; finansējuma nepietiekamība, kurš pašlaik pieejams vēža apkarošanai ES, jo īpaši valsts finansējuma nepietiekamība; vajadzība samazināt kancerogēno vielu iedarbību, kuras saistītas ar darba apstākļiem un vidi; vajadzība atjaunot kancerogēno vielu sarakstus; un vēža slimnieku un hroniski slimu cilvēku aizsardzība darba vietā. Dažus jautājumus ziņojumā būtu varējuši skatīt plašāk, piemēram, atšķirību novēršana — nevis to samazināšana — attiecībā uz piekļuvi vēža ārstēšanai un ar to saistītai aprūpei.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Es kā rakstiskas deklarācijas Nr. 71/2009 par cīņu pret krūts vēzi Eiropas Savienībā, kuru ir pieņēmis Eiropas Parlaments, autore, esmu ļoti priecīga par Komisijas paziņojumu „Vēža apkarošana — Eiropas partnerība”.

Šajā dokumentā ir diagnosticēta vēža problēma Eiropas Savienībā un noteikti mērķi cīņā pret vēzi. Neraugoties uz faktu, ka veselības aprūpi de facto vada dalībvalstis, ES var rīkoties, lai paplašinātu veselības aprūpi un veidotu, piemēram, lielisku pamatu labas prakses apmaiņai. Dalībvalstis varēs izlemt, vai tās vēlas izmantot šo Komisijas sagatavoto papildu instrumentu.

Priekšlikums ietver ļoti konkrētu mērķi, proti, samazināt vēža slimības radīto slogu ES par 15 % līdz 2020. gadam. Lai šī programma sāktu darboties, vajag panākt visu dalībvalstu cīņas pret vēzi plānu integrāciju līdz 2013. gadam. Nākamais darbs ir par 70 % samazināt rādītāju disproporciju mirstības no vēža jomā to Eiropas iedzīvotāju vidū, kuriem ārstē šo slimību. Atšķirība starp dalībvalstīm ar vislabākajiem un vissliktākajiem rezultātiem ES vēl ir pārāk liela.

Paziņojumā tiek uzsvērta arī profilakses nozīme un paredzēts ieviest 100 % iedzīvotāju skrīningu pret krūts, dzemdes kakla un taisnās zarnas vēzi. Es priecājos, ka mūsu nesenais aicinājums, kas bija iekļauts rakstiskajā deklarācijā Nr. 71/2009, nāca piemērotā brīdī Komisijas darbā, kas, cerams, ļauj paredzēt tās ātru un drošu īstenošanu.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas partnerības vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam izveidošanu.

Šīs partnerības mērķis ir izveidot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei. Dalībvalstīm jāstrādā kopā, īpaši skrīninga jomā. Eiropā katrs trešais cilvēks savas dzīves laikā saslims ar vēzi. Tomēr vienu trešdaļu visu vēža saslimšanas gadījumu var novērst un profilakse piedāvā visrentablāko ilgtermiņa stratēģiju vēža slimības radītā sloga mazināšanai.

Es priecājos, ka vairākums Parlamentā nobalsoja par priekšlikumiem, kurus es izstrādāju kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma referente, piemēram, vajadzība sniegt lielāku atbalstu valsts un privātai partnerībai, lai stimulētu pētniecību un skrīningu, īpaši vizuālās diagnostikas jomā.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Lai gan par veselības aizsardzību atbildīga ir katra dalībvalsts, mēs varam daudz iegūt, pieņemot globālo pieeju vēža profilaksei un ārstēšanai, un es to atbalstu. Tādējādi Eiropa varēs ciešāk sadarboties ar iesaistītajām ieinteresētajām personām (pilsonisko sabiedrību, dažādām organizācijām un citiem), lai iespējami efektīvi izplatītu labu praksi šajā jomā un jo īpaši uzlabotu pacientu aprūpes efektivitāti, ņemot vērā pacientu psihosociālo un garīgo labklājību. Šī partnerība varētu arī palīdzēt nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā saistītās problēmas, tādas kā atšķirības, ar kurām saskaras vēža pacienti. Tas ir svarīgi, lai uzlabotu pacientu ikdienas dzīvi. Es arī atzinīgi vērtēju rakstiskā paziņojuma pieņemšanu 19. aprīlī, kuru es atbalstīju, aicinot visas ES dalībvalstis ieviest krūts vēža skrīningu visā valstī un Komisiju izstrādāt ziņojumu par paveikto darbu reizi divos gados. Krūts vēzis ir galvenais 35–59 gadus vecu sieviešu nāves cēlonis.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju vēzis ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Pašlaik katram trešajam Eiropas iedzīvotājam diagnosticē vēzi un katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs mirst no šīs slimības. Diemžēl sabiedrības novecošanās arī dos ieguldījumu vēža izplatības pieaugumā dažās nākamajās desmitgadēs. Es uzskatu, ka, lai novērstu šo pieaugumu, mums jāuzlabo valstu plāni cīņai pret vēzi un jāveic vēl efektīvāka informatīvā kampaņa ES iedzīvotājiem. Bērniem jāmāca veselīgs dzīvesveids jau agrīnā vecumā, kas nākotnē dos rezultātu, samazinot saslimšanas gadījumu skaitu. Saskaņā ar ekspertu informāciju vienu trešdaļu gadījumu var novērst, bet, lai tas notiktu, ES jāpalielina finansējums cīņai pret vēzi. Tas dos iespēju veikt zinātnisko izpēti un plašu, pret vēzi vērstu profilaktisko pasākumu programmu visās Eiropas Savienības valstīs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Sabiedrības veselība ir viena no ES prioritātēm. Tajā ietilpst cīņa pret visiem vēža veidiem, jo šī slimība izraisa miljoniem Eiropas iedzīvotāju nāvi katru gadu. Mēs visi zinām, ka profilakse un agrīna diagnosticēšana ir būtiska, lai efektīvi cīnītos pret vēzi, tāpēc lielākā daļa centienu jākoncentrē šajās jomās. Ir ļoti svarīgi izstrādāt pasākumus cīņai pret trīs vēža veidiem, kas ir visizplatītākie nāves cēloņi, — plaušu vēzi, taisnās zarnas vēzi un krūts vēzi — neatstājot novārtā arī citus veidus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Visā Eiropā vislielākos draudus veselībai rada vēzis un cilvēku skaits, kas mirst no tā, ir liels. No 3 miljoniem slimnieku, 1,7 miljoni neizdzīvos. Agrīna diagnosticēšana un ārstēšana varētu būtiski samazināt šo skaitli. Mums jāveic ieguldījums ne tikai ārstēšanā visā Eiropā, bet arī jāsniedz atbalsts preventīviem pasākumiem. Mums jāpadara starpvalstu sadarbība par prioritāti, lai mēs varētu pastāvīgi apturēt vēža izplatību. Šo ziņojumu būtu jāuzskata par pozitīvu soli pareizajā virzienā, un tāpēc es par to balsoju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju „Vēža apkarošana — Eiropas partnerība”. Ir jāatbalsta visi pasākumi, kas paredzēti vēža apkarošanai un tā seku mazināšanai. Medicīnas zinātne vēl nespēj apturēt vēzi, kas ir kļuvis par vienu no lielākajām cilvēces nelaimēm. Informācija, ka 2006. gadā vēzis bija otrais izplatītākais nāves cēlonis, ir biedējoša. Saslimšanai ar vēzi ir dažādi iemesli, bet bieži iemeslus nevar noteikt un diagnosticēt. Tomēr ir iespējams novērst vēža izplatību un ierobežot tā sekas apmēram 30 % gadījumu. Lai to sasniegtu, ir vajadzīgas piemērotas valsts pārbaužu programmas. Eiropas Savienībai, darbojoties savu pilsoņu interesēs un lai nodrošinātu to drošību, jāparedz atbilstošu agrīnas diagnosticēšanas metožu izstrāde, profilakses pasākumi un progresīva terapija. Daudzas dalībvalstis ir varējušas sasniegt progresu, cīnoties pret vēzi dažādos veidos, tostarp izmantojot pret smēķēšanu vērstas stratēģijas un īpašas profilakses metodes. Līdzīgi pasākumi jāievieš visā Eiropas Savienībā, palielinot to intensitāti un efektivitāti. Nākamo gadu prognozes attiecībā uz vēža izplatību un mirstību no tā nav optimistiskas. Informācija, ka, neraugoties uz dažādām diagnosticēšanas un ārstēšanas metodēm, ļoti daudzi cilvēki mirs no vēža, ir gan rūgta, gan skumja. Tomēr parūpēsimies, lai mūsu pilsoņi zina, ka šajā jautājumā viņi saņem pilnīgu atbalstu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Vēža saslimstības gadījumu samazināšana par 15 % Eiropas Savienībā no šī brīža līdz 2020. gadam ir vērienīgs Eiropas partnerības vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam mērķis. Tas ir mērķis, ko šodien Eiropas Parlaments atbalstīja balsojumā par A. Peterle ziņojumu. Tā ir atbilde uz problēmu, jo saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju 2010. gadā vēzis kļūs par galveno nāves cēloni pasaulē, apsteidzot sirds un asinsvadu slimības.

Tikai 2010. gadā vien 3 miljoni Eiropas iedzīvotāju saslims ar vēzi un gandrīz 2 miljoni cilvēku nomirs no šīs slimības. Mums steidzami jādara vairāk sistemātiska visizplatītāko vēža veidu skrīninga — plaušu vēža, taisnās zarnas vēža un krūts vēža — jomā. Revolūcijas atbalstīšana onkoloģijā nozīmē arī to, ka tiek veicināta dažu pārtikas produktu vēzi ierobežojošu īpašību pētniecība un tiek atbalstīts agrīnu audzēju skrīnings, izmantojot jaunāko biomarķeru metodi — kompleksu urīna un asins analīzi. Minētie pasākumi ir vērsti uz pacientu aprūpes dažādošanu, lai 2020. gads kļūtu par pretdarbības gadu un Eiropas Savienība ne tikai atbalstītu, bet arī iedvesmotu valstu programmas vēža apkarošanai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es, protams, balsoju par šo svarīgo ziņojumu, kuram ir izšķiroša nozīme vēža izplatības novēršanā.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es stingri atbalstu Eiropas Parlamenta ziņojumu par Komisijas paziņojumu „Vēža apkarošana — Eiropas partnerība”. Saskaņā ar Starptautiskās vēža izpētes aģentūras aprēķiniem katram trešajam Eiropas iedzīvotājam diagnosticē vēzi un katrs ceturtais iedzīvotājs mirst no šīs slimības. Šogad 3 miljoni Eiropas iedzīvotāju saslims ar vēzi un sagaidāms, ka gandrīz 2 miljoni slimnieku mirs. Polijā apmēram 100 000 cilvēku katru gadu kļūst par vēža upuriem un 70 000 no tiem mirst. Cīņa pret vēzi ir viena no ES pastāvīgām darbības jomām sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Lisabonas līgumā uzsvērts, ka Eiropas Savienības kompetencē ir atbalstīt, saskaņot vai papildināt dalībvalstu darbības veselības aizsardzības un uzlabošanas jomā. Konkrēta rīcība minētajā jomā ir ietverta Komisijas iniciatīvā, kuras nosaukums ir „Eiropas partnerība vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam”. Partnerības mērķi un jo īpaši profilaktiskie pasākumi ir svarīgi, lai ierobežotu vēža izplatību. Šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu ierobežojumi ir satraucoši. Paziņojumā mērķi noteikti 10 gadu posmam, bet Komisijas budžets nodrošina tikai īstermiņa finansiālo atbalstu. Tāpēc es lūdzu palielināt dotācijas, īpaši profilaktiskajām programmām reģionālās politikas jomā, un Eiropas Sociālo fondu; efektīvāk izmantot Septītajā pamatprogrammā pieejamos līdzekļus, piemēram, labākai zinātnisko pētījumu saskaņošanai; un ieplānot līdzekļu palielinājumu jaunajā finanšu plānā.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Vēzis ir lielākā veselības problēma Eiropā un arī visā pasaulē. Diemžēl šodien saslimstība ar vēzi turpina paplašināties epidēmijas veidā. Vēzis ir otrais izplatītākais nāves un saslimstības cēlonis, jo katru gadu ar to saslimst 3 miljoni cilvēku un no tā mirst 1,7 miljoni cilvēku. Pašlaik katram trešajam cilvēkam ES dzīves laikā tiks diagnosticēts vēzis, un eksperti prognozē, ka vēža radītais slogs strauji pieaugs sakarā ar iedzīvotāju novecošanos. Ir steidzami jārīkojas, lai uzlabotu vēža kontroli un profilaksi ES. Lietuvā situācija ir īpaši nopietna. Dažādu vēža veidu statistiskie rādītāji ir vieni no sliktākajiem visā ES. Tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta rezolūciju par vēža apkarošanu paplašinātajā ES un Eiropas Komisijas Eiropas partnerību vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam, kas ir jauns mēģinājums apvienot visas ieinteresētās personas kopīgam darbam auglīgas partnerības garā. Vēzis ir ne tikai veselības problēma, bet arī sociāla un politiska problēma. Lai to atrisinātu, jāveic kopīgas darbības Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Es vēlos uzsvērt, ka Lisabonas līgumā skaidri noteikts, ka Eiropas Savienības kompetencē ir atbalstīt, saskaņot vai papildināt dalībvalstu darbības. Mūsu kopīgais mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm cīņā pret vēzi un nodrošināt informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien mēs balsojām par rezolūcijas priekšlikumu, ko izstrādājis mans Slovēnijas kolēģis Peterle kungs no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) par cīņu pret vēzi. Protams, es apstiprināju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas partnerību vēža apkarošanai no 2009. līdz 2013. gadam. Šī jaunā sadarbības forma ir paredzēta, lai atbalstītu dalībvalstu centienus cīņā pret vēzi. Medicīnas statistika norāda, ka Eiropā katru gadu tiek konstatēti vairāk nekā 3 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu un 1,7 miljoni nāves gadījumu. Tas nozīmē, ka katru gadu vēzis ieņem otro vietu visnopietnāko slimību un nāves cēloņu vidū. Saskaņā ar Eiropas partnerību dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk jāsagatavo integrēti plāni šīs nežēlīgās slimības apkarošanai, lai varētu samazināt vēža izplatību par 15 % līdz 2020. gadam. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šajā nevienlīdzīgajā cīņā vissvarīgākais faktors ir profilakse. Tas ir visrentablākais pasākums, jo vienā trešdaļā no visiem gadījumiem ir iespējams izvairīties no saslimšanas ar vēzi. Tāpēc preventīvie pasākumi jāatbalsta gan kā medicīnas prakse, gan saistībā ar vēl veselīgāku dzīvesveidu.

Ziņojums: Patrizia Toia (A7-0120/2010)

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) svarīgumu var attiecināt uz izšķirošo nozīmi, ko tās ieguva, sākoties īstai revolūcijai zinātnes pasaulē, ne tikai pasludinot uz zināšanām balstītas sabiedrības rašanos, bet arī dodot iespēju veidot ilgtspējīgu pieeju dabas resursiem.

Ņemot vērā šos apsvērumus, nav iespējams konkrētā jauno tehnoloģiju gadījumā, kuras paredzētas energoefektivitātes nodrošināšanai, ignorēt faktu, ka IKT ir svarīgs resurss, lai garantētu, ka progress iet roku rokā ar cieņu pret planētu un mājsaimniecības un rūpniecība var gūt ekonomisku labumu no taupīgas attieksmes. Enerģijas taupīšanas politika raksturos Eiropas sociālā modeļa ilgtspēju, tāpēc es nolēmu balsot par šo ziņojumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pāreja uz viedo uzskaiti var samazināt enerģijas patēriņu par līdz pat 10 % Eiropas līmenī, jo tā veicinās informācijas divvirzienu pārraidīšanu starp tīkla operatoriem, enerģijas piegādātājiem un patērētājiem. Analīze rāda, ka, gudri izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), var par līdz pat 17 % samazināt enerģijas patēriņu ēkās, kas pašlaik veido 40 % no kopējā enerģijas patēriņa Eiropā. Visi šie skaitļi veido oglekļa emisiju samazinājumu par līdz pat 27 % tikai transporta nozarē vien.

Visas šīs prognozes tikai iedrošina mūs pilnībā izmantot jaunākās tehnoloģijas. Lai gan nebūs iespējams šīs tehnoloģijas īstermiņā vienādi ieviest visā Eiropā, ir svarīgi, ka visas dalībvalstis ir informētas par iespēju izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai samazinātu oglekļa emisijas, ņemot vērā ļoti vērienīgos programmas Eiropa 2020 mērķus.

Celtniecības un transporta nozares izceļas lielu enerģijas patērētāju vidū un var paātrināt jaunāko tehnoloģisko sistēmu ieviešanu. Arī dabas resursu izmantošana var būt mazāk kaitīga videi un ražot mazāk oglekļa, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir liela nozīme Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. To ietekme uz enerģētikas nozari ietver arī dziļu pārmaiņu mūsu sabiedrībā, padarot to decentralizētāku un elastīgāku, kas ir kā sinonīms lielākai pārticībai. IKT un tīkla tehnoloģiju izmantošana ļauj uzlabot mūsu enerģijas patēriņa efektivitāti, piemēram, izstrādājot elektrosadales tīklus, viedās ēkas, viedās mājas un viedo uzskaiti, kā arī ekoloģiski efektīvu transportu. Tomēr ir svarīgi turpināt izmantot IKT piedāvātās inovācijas iespējas. Ir svarīgi izstrādāt tādu Eiropas viedo tīklu, kas ietver enerģijas patēriņa efektivitātes mērīšanas un uzraudzīšanas instrumentus, kuri īsteno viedo uzskaiti saskaņā ar grafiku, ko paredz trešais tiesību aktu kopums, kas attiecas uz enerģētikas tirgu. Tādējādi patērētāji varēs pārvaldīt savu enerģijas patēriņu, izlīdzinot pieprasījuma līkni. IKT var būt liela nozīme klimata pārmaiņu globālo seku mērīšanā un noteikšanā, kā arī klimata aizsardzības pasākumu novērtēšanā, tādējādi veicot ieguldījumu klimata politikas noregulēšanā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas. IKT var iegūt lielu nozīmi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, samazinot enerģijas patēriņu, palielinot energoefektivitāti un ieviešot atjaunojamo enerģiju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Tagad, kad CO2 emisiju un siltumnīcefekta gāzu samazināšana un ieguldīšana atjaunojamā enerģijā un „zaļajā” tehnoloģijā ir prioritātes, šis ziņojums ir ļoti savlaicīgs. Tāpēc ir svarīgi apsvērt pasākumu izstrādāšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju intensīvākai izmantošanai, lai radītu iespēju sabiedrībai un uzņēmumiem pāriet uz energoefektīvāku ekonomiku, maksājot par to iespējami zemāku cenu. Ir tiešām svarīgi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas atspoguļojas pašreizējo iedzīvotāju un ekonomikas labklājībā, kā arī solidaritātē ar nākamajām paaudzēm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var dot būtisku ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātē, proti, ēku un transporta nozarē. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju Komisijas centienus veicināt viedo uzskaiti un viedos tīklus enerģijas ražošanā, sadalē un izmantošanā. Īpaši es vēlos uzsvērt aicinājumu dalībvalstīm veicināt platjoslu interneta pieejamību visiem ES pilsoņiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nav šaubu, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) intensīvāka izmantošana var veicināt pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, jo tas ir arī veids kā samazināt enerģijas patēriņu, palielināt enerģijas piegādes drošību un palīdzēt ierobežot kaitējumu videi, ko rada jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tomēr mēs zinām, ka progress lēni izmanto energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas potenciālu, ne tikai tāpēc, ka pastāvošās ekonomisko interešu grupas rūpējas par savām interesēm, bet arī tāpēc, ka atbalsts vajadzīgajām pārmaiņām ir neliels.

Tāpēc mēs atbalstām dažādus priekšlikumus, kas ietverti ziņojumā, īpaši tos, kas ierosina izmantot IKT jaunas transporta politikas plānošanā un palielina vairākveida pārvadājumu apjomu transporta nozarē, vai tos, kas aicina Komisiju izstrādāt dažādu redzējumu atbalsta prioritātēm, ņemot vērā šos IKT intensīvākas izmantošanas jautājumus, lai veicinātu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku ne tikai transporta un pārvietošanās nozarē, bet dažādās jomās, tādās kā rūpniecība, veselības aizsardzība un mājokļu apsaimniekošana.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Jau vairākus gadus Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev svarīgus mērķus saistībā ar enerģijas taupīšanu un oglekļa emisiju samazināšanu. Bez šaubām, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare ir līdzeklis energoefektivitātes uzlabošanai katrā dalībvalstī. Faktiski IKT var palīdzēt uzraudzīt un pārvaldīt enerģijas patēriņu, kā arī nodrošināt ar jaunām lietojumprogrammām un tehnoloģijām, lai uzlabotu dabas resursu izmantošanu un veicinātu nekaitīgāku ražošanu un rūpnieciskos procesus. Plašs sabiedriskās apspriešanas process, ko uzsāka Eiropas Komisija, skaidri parādīja veidu, kā IKT var palīdzēt uzlabot energoefektivitāti. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka uz IKT balstītas sistēmas var samazināt enerģijas patēriņu ēkās, kas pašlaik ir apmēram 40 % no kopīgā enerģijas patēriņa Eiropā, par līdz pat 17 % un oglekļa emisijas transporta nozarē par līdz pat 27 %. Pilsētu organizācija, kas notiktu, izmantojot IKT, var ievērojami samazināt pilsētu teritoriju enerģijas ietekmi. Tāpēc jārīkojas, lai izplatītu labu praksi un palielinātu vietējo lēmumu pieņēmēju informētību par ieguvumiem, kurus var piedāvāt IKT.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Savienība ir atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt oglekļa emisijas par 20 %. Šo apņemšanos būs grūti izpildīt, pilnībā neizmantojot IKT piedāvāto potenciālu. Faktiski IKT var ievērojami samazināt CO2 emisijas.

IKT veido 1,75 % no oglekļa emisijām pakalpojumu nozarē Eiropā un 0,25 % no emisijām, kas tiek saistītas ar uz IKT balstītu iekārtu un elektronisku patēriņa preču ražošanu. Atlikušie 98 % no emisijām veidojas citās ekonomikas un sabiedriskajās nozarēs. Tāpēc ideja saskaņot energoefektivitātes mērīšanas un daudzuma noteikšanas metodes ir laba, lai iegūtu datus, kas dod iespēju izstrādāt novatoriskas enerģijas taupīšanas stratēģijas un novērš „zaļās dezinformācijas” parādību.

Šajā sakarā es vēlos norādīt, ka IKT var būt svarīga nozīme to galveno mērķu sasniegšanā, kuri ir izvirzīti gandrīz katrā ekonomikas nozarē, kā arī tās var palīdzēt palielināt ražīgumu par vairāk nekā 40 %. Tāpēc es atkārtoti apstiprinu pilnīgu atbalstu šai stratēģijai, kas apvieno atbilstošu ekonomikas un rūpniecības attīstību ar vides ziņā ilgtspējīgu stratēģiju.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) piedāvā katrā dalībvalstī līdzekļus energoefektivitātes palielināšanai un nodrošina ar jaunām lietojumprogrammām un tehnoloģijām, lai uzlabotu dabas resursu izmantošanu un pārveidotu rūpniecisko ražošanu un procesus ekoloģiski efektīvā ekonomikā. Uz IKT balstītas sistēmas var samazināt enerģijas patēriņu ēkās, kas pašlaik ir apmēram 40 % no kopīgā enerģijas patēriņa Eiropā, par līdz pat 17 %, kā arī samazināt oglekļa emisijas transporta nozarē par līdz pat 27 %. IKT nozarē strādā 6,6 miljoni cilvēku 27 ES dalībvalstīs, tā stimulē katras nozares inovācijas spējas un dod ieguldījumu vairāk nekā 40 % no globālā ražīguma pieauguma. Eiropas Komisijai un Reģionu komitejai steidzami jāizstrādā praktiski norādījumi vietējām un reģionālām iestādēm par energoefektivitātes uzlabošanu, novatoriski izmantojot IKT. Tādējādi tiks noteikts veids, kā iestādes var izmantot IKT savos plānos par klimata pārmaiņām. Tādā veidā arī tiks aprakstīts, kā kohēzijas fondi var atbalstīt uzņēmumu partnerību novatorisku IKT lietojumprogrammu radīšanai, lai mudinātu un atbalstītu pilsētas un pašvaldības izmantot IKT emisiju samazināšanai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Mēs, zaļie, balsojām par šo ziņojumu. Dokuments ir saglabājis savu sākotnējo tekstu, jo nekas no dažu grupu prasītā netika dzēsts.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. − Es biju Vides komitejas atzinuma referente par šo ziņojumu un es esmu pilnīgi pārliecināta par IKT nozares spēju dot ievērojumu enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā, īpaši ēku un transporta nozarē. Taču mums arī jāņem vērā tā sauktā „digitālā plaisa”, kas sastopama gan dalībvalstīs, gan starp tām. Tā parāda sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī samazina IKT spēju sniegt plaša mēroga ieguvumus energoefektivitātes ziņā. Ir svarīgi nodrošināt ikvienam piekļuvi ātrgaitas internetam. Dalībvalstīm ar Komisijas palīdzību vēl vairāk jācenšas izveidot vajadzīgo infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas pilsoņi un uzņēmumi var gūt labumu no pieejamajām tehnoloģijām. Tas tieši atrisinātu nevienlīdzību un netaisnību, ko radījusi digitālā plaisa, un ir vienīgais veids, lai nodrošinātu, ka IKT potenciāls energoefektivitātes jomā tiek pilnībā īstenots.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā faktu, ka pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu mērķi ietaupīt 20 % enerģijas līdz 2020. gadam, notiek pārāk lēni, vajag palielināt un paātrināt novatorismu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un sasniegt ievērojamu tās enerģijas daļas pieaugumu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem. Jāatzīmē, ka, palielinoties transporta nozarei, strauji palielinās arī oglekļa dioksīda emisiju apjoms. Tāpēc jāuzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana tieši šajā nozarē, lai ne tikai samazinātu emisiju līmeni, bet arī novērstu tā palielināšanos. IKT risinājumi jāietver, plānojot jauno Eiropas transporta politiku. Tas var radīt transporta blīvuma samazināšanos nozarē, kam būs labvēlīga ietekme uz dabisko vidi. Visi šie pasākumi ne tikai dos izmērojamu labumu klimatam, bet arī samazinās ar enerģijas izmantošanu saistītos izdevumus un radīs videi draudzīgas darba vietas. Tomēr jāņem vērā, ka jaunās dalībvalstis nevar tik ātri pielāgoties Eiropas Savienības ieviestajām prasībām. Mums arī jāņem vērā šo valstu intereses, jo tās veido ievērojamu grupu, kura turpina izmantot tradicionālos enerģijas avotus. Lai to mainītu, vajadzīgs laiks un finanšu līdzekļi.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Es atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu Eiropas Savienības energoefektivitāti un palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas iesniegtajiem aprēķiniem IKT izmantošana ir lielisks pasākums, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu un vienlaicīgi samazināt oglekļa dioksīda emisiju apjomu līdz pat 27 %, kas ir ļoti svarīgi. Tas arī samazinātu kaitējumu videi. Es pilnīgi piekrītu referentes teiktajam un atbalstu viņas nostāju, ka IKT piemērošana stimulēs Eiropas rūpniecību un jauno tehnoloģiju tirgu, un tas dos ieguldījumu tirgus atdzīvināšanā vai jaunu darba vietu radīšanā. Es uzskatu, ka ir nepieciešams veikt visus pasākumus, gan lai sāktu piemērot IKT tajās dalībvalstīs, kur tās vēl nav piemērotas, gan lai uzlabotu tās valstīs, kurās tās jau tiek piemērotas. Jo īpaši es vēlos uzsvērt IKT nozīmi jaunas Eiropas transporta politikas plānošanā. Loģistika ir svarīgs faktors transporta racionalizēšanā un oglekļa emisiju samazināšanā. Ir svarīgi saprast vajadzību palielināt sabiedrisko un personisko ieguldījumu IKT instrumentos, lai izstrādātu viedu enerģētikas infrastruktūru transportam. Inteliģento transporta sistēmu (ITS) piemērošana autotransportam un to sadarbe ar citiem transporta veidiem var palīdzēt samazināt sastrēgumus un to kaitīgo ietekmi uz vidi. Kā Reģionālās attīstības komitejas (REGI) loceklis, es vēlos uzsvērt, ka mums jāmudina dalībvalstis izplatīt labu praksi un palielināt vietējo lēmumu pieņēmēju informētību par ieguvumiem, kurus var piedāvāt IKT.

Ziņojums: Vittorio Prodi (A7-0057/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Komisijas Baltā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām ietver daudzas idejas, kurām mums jāpievērš uzmanība tagad un nākotnē, lai ierobežotu draudus, kas saistīti ar globālo sasilšanu.

Tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju fragmentu ziņojumā, kurā uzsvērta pielāgošanās dimensijas integrācija visās ES politikās, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar lauksaimniecību vai zivsaimniecību, vai ar mežu pārvaldību, izmantojot horizontālu un starpnozaru pieeju, kas var garantēt to pasākumu atbilstību, kuri tiks īstenoti laiku pa laikam.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropa piedzīvo posmu, kad tai jāsaprot, ka nekavējoties jāveic pasākumi, lai samazinātu cilvēku darbības ietekmi uz klimatu. Baltā grāmata par klimata pārmaiņām ir solis pretī to darbību standartizēšanai, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas Eiropas līmenī.

Ņemot vērā vērienīgo mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, Eiropas Savienībai jāvirzās daudz ātrāk, nekā tas notiek pašlaik. Gan veco, gan jauno dalībvalstu pienākums ir palielināt un apvienot centienus un saprast, ka slimības profilaksei vai ārstēšanai sākuma stadijā ir lielākas izredzes uz panākumiem, nekā ārstējot hronisku slimību.

Būtu bēdīgi, ja Eiropa par vēlu saprastu, ka klimata pārmaiņas var ietekmēt lauksaimniecības dzīvotspēju, kura ir galvenais pārtikas avots gan Eiropas, gan pasaules iedzīvotājiem. Mēs jau saskaramies ar ārkārtējiem laika apstākļiem, sausumu un plūdiem katru gadu. Pašlaik ir grūti iztēloties, ka varētu būt vēl sliktāk, nekā jau ir. Tomēr eksperti nemaz nav optimistiski noskaņoti. Tāpēc pasākumi, kuru mērķis ir mazināt cilvēku darbības ietekmi uz klimatu, ir svarīgi, lai turpinātu dzīvot normālos apstākļos.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas iniciatīvu iesniegt plašu politikas regulējumu attiecībā uz Eiropas rīcību par klimata politiku pielāgošanās jomā. Tomēr mazināšanas un pielāgošanās pasākumi nedrīkst būt nošķirti. Es vēlos uzsvērt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) direktīvas nozīmi, saskaņā ar kuru dalībvalstīm vismaz 50 % no ETS ienākumiem jāvelta gan mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumiem. Es arī uzskatu, ka papildu pasākumi jāsagrupē prioritārā secībā, lai veicinātu ES stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt energoefektivitātes pieaugumu 20 % apmērā, lai padarītu šo mērķi juridiski saistošu ES līmenī. No iesniegtajiem pielāgošanās pasākumiem es vēlos uzsvērt solidaritāti starp ES dalībvalstīm attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kurus visvairāk ietekmējušas klimata pārmaiņas. Lai panāktu šo solidaritāti, Komisijai ir svarīgi ņemt vērā valsts finansējuma pastiprināšanu, kurš paredzēts starptautiskajai sadarbībai pētniecības un attīstības jomā nākamajā Astotajā pamatprogrammā, lai atbalstītu cīņu pret klimata pārmaiņām. Es vēlos arī uzsvērt pētniecības un tehnoloģiju nozīmi, attīstot sabiedrību, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, ņemot vērā Komisijas neseno paziņojumu par Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, un intervences pamatojumu starp valsts un privātā sektora, kā arī starp Eiropas Savienības, valsts un reģionālo finansēšanu.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēta Komisijas Baltā grāmata par ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un ierosināti vairāki pasākumi dažādās politikas jomās. Pat ja mums izdodas saglabāt globālo sasilšanu drošā līmenī, klimata pārmaiņas rada nenovēršamas sekas, kas prasa veikt pielāgošanās pasākumus. Klimata nostiprināšana un pielāgošanās jāintegrē politikas jomās, īpaši attiecībā uz ūdeni, augsni, lauksaimniecību un zivsaimniecību, kā arī piekrastes teritorijām. Bioloģiskā dažādība ir apdraudēta, bet jānodrošina arī, ka pilsētu, transporta un infrastruktūras plānošanā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Civilās aizsardzības dienestiem jāizvirza par prioritāti sagatavotība plūdiem un sausumam. Ir svarīgi ņemt vērā šīs problēmas ietekmi uz sociālo un sabiedrības veselību. Tā var smagi ietekmēt elpošanas orgānu veselību un palielināt slimību pārnēsātāju izraisītu slimību izplatību. Trūcīgas kopienas, nabadzīgi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņu radītu veselības apdraudējumu. Ienākumiem, kas iegūti no emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas, jādod ieguldījums pielāgošanās pasākumos un ES budžetā jāatspoguļo šādu problēmu risināšanas steidzamība.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”. Pielāgošanās pasākumi ir vajadzīgi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Es uzskatu, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir vajadzīga un ļaus mums uzlabot pašreizējo ārkārtas situāciju vadības sistēmu, kas varētu būt efektīvāka, apvienojot novērošanu no satelīta un no zemes.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Kā es teicu vakar par balsojumu par S. Le Foll ziņojumu par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām, „tiesiski un vajadzīgi vides apsvērumi atbilstoši jāizvērtē, ņemot vērā priekšlikumu ietekmi uz lauksaimniecības ilgtspēju un ražību”. To pašu var attiecināt uz visām darbības nozarēm, jo ir svarīgi, ka ES rada stratēģiju klimata pārmaiņu problēmas risināšanai, uzņemoties nopietnas saistības veikt ilgtspējīgu attīstību un cenšoties samazināt oglekļa emisijas, tādējādi neapdraudot ražošanu, jo īpaši rūpniecisko ražošanu. Katrai politikai klimata pārmaiņu jomā jācenšas — īpaši ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos — palielināt ekonomisko efektivitāti un ilgtspēju, izmantojot inovācijas un pētniecību jaunu paņēmienu un risinājumu radīšanā, kuri ir videi draudzīgāki un arī efektīvāki un konkurētspējīgāki. Galvenā uzmanība jāpievērš tīriem enerģijas avotiem, dabas resursu efektīvākai izmantošanai un lieliem ieguldījumam pētniecībā un tehnoloģijās, kuras ir videi draudzīgākas; tas dos iespēju saglabāt Eiropas konkurētspēju un ļaus radīt vairāk darba vietu saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) ES jāsaglabā un jānostiprina sava vadošā nozīme starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Zinātniskā pētniecība šajā jomā ir svarīga, ja vēlamies doties pareizā un drošā virzienā, cīnoties pret klimata pārmaiņām vai pielāgojoties tām. Pielāgošanās jautājums ir daudzpusīgs un ietekmē vairāku nozaru politikas. Šajās jomās dalībvalstīm jānodrošina lielāka politiskā saskaņošana. Faktiski es aicinu, lai par obligātu prasību kļūtu valstu pielāgošanās plāni, kas pamatojas uz vienotu Eiropas regulējumu. Es uzskatu, ka mums jābūt vienotai Eiropas politikai tādās jomās, kā, piemēram, ūdens, enerģija un meži; piemēram, es vēlos vēlreiz uzsvērt vajadzību izstrādāt Eiropas hartu par piekrastes robežu apdraudējumu. Steidzami vajadzīga tā apdraudējuma analīze, ko klimata pārmaiņas rada Eiropas visneaizsargātākajiem reģioniem. Es arī uzskatu, ka jāizvirza Eiropas mērķi attiecībā uz sabiedriskās ūdensapgādes sistēmām. Es vēlos arī uzsvērt, ka dabiskās ekosistēmas ir Zemes vissvarīgākās oglekļa savācējas, kas katru gadu izolē 50 % globālo siltumnīcefekta gāzu un dod ieguldījumu gan mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumos.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums izstrādāts atbilstoši uzskatam, ka klimata pārmaiņas ir globālas, postošas un noteikti cilvēka izraisītas. Tomēr šis uzskats, kurš kļuvis gandrīz līdzīgs reliģijai un vairs netiek apstrīdēts, ir pārspīlēts. Kā viss pārspīlētais, tas ir smieklīgs. Tāpēc, pat negaidot zinātnisku novērtējumu, jāpiemēro vispārējs piesardzības princips, lai gūtu virsroku iespējami vissliktākā scenārija gadījumā, ja iespējamā tā sauktā globālā sasilšana ietekmējusi ekosistēmu, apdzīvotās teritorijas, rūpnieciskās iekārtas un tā tālāk. Turklāt vēlos norādīt, ka šāda piesardzība reti tiek piemērota citiem pasākumiem, kas saistīti ar vidi un cilvēku veselību, piemēram, ĢMO. Pamatojoties uz reālu vai izdomātu risku, sākot ar slimībām, kuras, iespējams, ir saistītas ar globālo sasilšanu, līdz mežu ugunsgrēkiem, kurus, kā tiek uzskatīts, izraisa tikai šī parādība, turpinot ar plūdiem un centrālo elektrostaciju pārkaršanu, mūs aicina pieņemt Komisijas un Eiropas politiku iejaukšanos gandrīz visās jomās līdz pat — un ietverot — neliela zemes gabala izmantošanu. Kauns, ka tik daudz koku, kas, kā zināms, ir oglekļa savācēji, tika upurēti, lai nodrukātu šo tekstu. Kā teicis dzejnieks: mežstrādniek, apturi mirkli.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Nenovēršamas klimata pārmaiņas spiež sabiedrībai un Eiropas Savienības ekonomikai pieņemt jaunu realitāti. Es uzskatu, ka ir vajadzīga pielāgošanās politika, kas būtu atbilstoša notiekošajām pārmaiņām un to veidam, un arī ietvertu stratēģiju to teritoriju aizsardzībai, kas ir visvairāk apdraudētas. Es pilnīgi piekrītu referentam un domāju, ka, lai labāk saskaņotu šos pasākumus, ir ļoti svarīgi ieviest informācijas apmaiņas un uzraudzības sistēmu starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī. Es priecājos par uzsvaru, kas likts uz vienotas lauksaimniecības politikas svarīgo nozīmi, kurai pielāgošanās procesā klimata pārmaiņām ir galvenā nozīme kā ekosistēmu un bioloģiskās dažādības aizbildnim. Tāpēc es uzskatu, ka projekti, kas novērš vai atvieglo sausuma vai plūdu sekas, atbalstot lauksaimniekus, kas strādā smagos apstākļos, ir ļoti svarīgi.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par visu rezolūcijas priekšlikumu par Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”, jo es uzskatu, ka tas savu ģeoklimatisko īpašību dēļ aizstāv Eiropas intereses kopumā un īpaši Itālijas intereses. Faktiski grūtības Itālijas hidroloģisko resursu apsaimniekošanā ir skaidri redzamas, uz tām norāda ne tikai biežie sausumi dienvidos vasaras mēnešos, bet arī konkrēti plūdu gadījumi, tādi kā decembrī Toskānā notikušie plūdi Serčio upē. Itālijā ir arī briesmīga problēma, kas saistīta ar vasaras ugunsgrēkiem, tāpēc ir ļoti svarīgi uzlabot drošības apstākļus. Lai gan baltās grāmatas projekts pašlaik ir tikai sākotnēja atskaites sistēma, es uzskatu, ka tas dod ievērojamu ieguldījumu, īpaši ārkārtas situāciju pārvaldības jomā. Tajā pašā laikā tas iezīmē vispārējo stratēģisko pieeju attiecībā uz pieaugošo ES elastīgumu pret klimata pārmaiņu ietekmi.

  Andres Perello Rodriguez (S&D), rakstiski. – (ES) Ievērojama Parlamenta daļa, piemēram, Spānijas delegācija Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, ir oficiāli iebildusi pret šīs rezolūcijas 41. punktu, kurā aicināts piemērot subsidiaritātes principu zemes politikai. Mēs visi atzīstam dažādību, kas pastāv dažādos Eiropas Savienības reģionos, bet tieši šī iemesla dēļ, kā apgalvots rezolūcijā, Dienvideiropa cieš no klimata pārmaiņu ietekmes vairāk un tai vajadzīga Eiropa un tās vienotā politika. Tas ir solidaritātes jautājums, no kura labumu gūtu visa ES. Tāpēc mēs dziļi nožēlojam, ka pirmais priekšlikums ir izzudis no teksta, kurā Prodi kungs aicināja Padomē atbloķēt direktīvu par zemi. Mums ir svarīgi ieviest šo tiesību instrumentu, kas ir nozīmīgs, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un jo īpaši novērstu noplicināšanas un pārtuksnešošanās risku. Taisnība, ka tas vairāk apdraud Dienvideiropu, taču neaizmirsīsim, ka klimata pārmaiņas ietekmē visas Eiropas vides vērtības. Tiem, kuriem adresēta šī rezolūcija, jāzina, ka ievērojama Parlamenta daļa turpina pieprasīt atbalstošu un vienotu politiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Mēs kā zaļie balsojām par šo ziņojumu. Iepriecina tas, ka tika anulēta prasība dzēst grozījumu par uzmanības pievēršanu kodoldrošības jautājumam.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Zinātnieku veiktā darba rezultāti rāda, ka klimata pārmaiņu sekām būs pieaugoša ietekme uz dabas vidi un ekonomiku, kā arī uz mūsu ikdienas dzīvi. Tāpēc pasākumi, kas paredzēti, lai pielāgotos esošajām un nākotnes klimata pārmaiņu sekām, ir nopietns izaicinājums sabiedrībai visā pasaulē. Lēmumi par labākajiem veidiem, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, jāpieņem, pamatojoties uz ticamu zinātnisku un ekonomisku analīzi, taču visiem reģioniem nav pieejama atbilstošas kvalitātes informācija. Tāpēc ideja izveidot klimata pārmaiņu uzraudzības platformu šķiet laba. Platformu varētu izmantot informācijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņai Eiropas, reģionālā un vietējā līmenī. Tomēr es neesmu pārliecināts, vai, uzņemoties vadību starptautiskajā cīņā pret globālo klimata sasilšanu, kā ieteikts šajā dokumentā, ES necenšas uzņemties pārāk lielu atbildību par globāliem jautājumiem. Man šķiet, ka, risinot tādas problēmas kā ekonomikas krīze un vajadzība radīt izaugsmi, mums nebūtu jāizvirza par prioritāti izdevumi par cīņu pret globālo klimata sasilšanu. Neatkarīgi no pasākumiem, kuri tiks veikti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir arī jāņem vērā, ka dažas valstis būs pakļautas ļoti lieliem izdevumiem, īstenojot pielāgošanās politiku, un šo valstu atstāšana bez finansiāla atbalsta var novest pie dažādu dalībvalstu attīstības atšķirību pieauguma.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Savā ziņojumā Transporta un tūrisma komitejā es izteicu nožēlu, ka transporta nozare netiek ņemta vērā Eiropas stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai gan tai ir ievērojama ekonomiska nozīme un tā ir viena no galvenajiem CO2 emisiju avotiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju faktu, ka šajā ziņojumā transportam atvēlēta galvenā vieta. Mums nopietni jācenšas, lai palīdzētu uzņēmumiem un lietotājiem pielāgoties klimata pārmaiņām. Mūsu politikas panākumi atkarīgi no piemērotām un novatoriskām finansēšanas metodēm, kas tiek intensīvi izmantotas, lai cik vien iespējams mazinātu ietekmi uz cilvēkiem, ekoloģisko līdzsvaru un ekonomisko darbību. Turklāt mūsu stratēģijā jāņem vērā jutīgas ģeogrāfiskas teritorijas, tādas kā piekrastes, jūras un kalnu teritorijas, kuras ir īpaši neaizsargātas un izjutīs klimata pārmaiņu krīzi, ja mēs neveiksim piemērotus aizsardzības pasākumus. Parlamentam steidzami jāpieņem efektīvi pielāgošanās mehānismi transporta nozarei, kas vairs nedrīkst būt problēmas iemesls, bet kuram jākļūst par risinājumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ziņojums: Andrea Cozzolino (A7-0100/2010)

  Ryszard Czarnecki (ECR), rakstiski. − Izmaksu lietderības, efektīvas pārvaldības un krāpšanas pārtraukšanas nodrošināšana ir galvenās ECR grupas prioritātes ES budžetam. Tāpēc mēs atbalstām A. Cozzolino ziņojumu un tā secinājumu lielāko daļu.

Tomēr ECR grupa nevar apstiprināt Eiropas prokurora koncepciju. Šis amats draud kļūt par bīstamu pirmo soli virzienā uz Eiropas kompetenci attiecībā uz krimināltiesību aspektiem un uzmanības pievēršana tā izveidošanai ir atkāpe no esošo sistēmu un iestāžu darba efektivitātes uzlabošanas centieniem.

Tā kā tika noraidīts ECR grozījums, kas aicina atcelt punktu, kurš atbalsta virzību uz Eiropas prokurora amata iedibināšanu, ECR atturējās no galīgā balsojuma.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Lai gan es tāpat kā referents vērtēju pozitīvi to, ka vairāki finansiāli pārkāpumi, par kuriem dalībvalstis ziņoja Komisijai, samazinājušies no EUR 1024 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 783,2 miljoniem 2008. gadā, es uzskatu, ka mērķis ir sasniegt finanšu pārkāpumu līmeni, kas atbilst EUR 0 miljonam gadā. Lai to sasniegtu, es uzskatu, ka ir svarīgi pieņemt pasākumus, kas ievieš lielāku pārredzamību cīņā pret krāpšanu nodokļu, īpaši PVN, jomā un visiem finanšu noziegumiem; plašāku sadarbību starp valdībām pārrobežu krāpšanas gadījumos; datu kvalitātes uzlabošanu un valstu datu bāzu pastāvīgu atjaunošanu; un valdību ātru reakciju uz informācijas pieprasījumiem. Jāuzlabo arī pieteikumu kohēzijas fondiem pārvaldība un uzraudzība un jānodrošina sankciju piemērošana dalībvalstīm, kas slikti izmanto šos fondus. Es vēlos arī uzsvērt svarīgo Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ieguldījumu šo skaitļu samazināšanā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Gada pārskatā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2008. gadā norādīts, ka ar pārkāpumiem saistītā finansiālā ietekme, ciktāl šie pārkāpumi ir noteikti, samazinājusies no EUR 1024 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 783,2 miljoniem 2008. gadā, reģistrējot samazinājumu visās izdevumu pozīcijās, izņemot tiešos izdevumus un pirmspievienošanās fondus. Es vēlos īpaši uzsvērt vajadzību ietvert informāciju par pārkāpumiem, kas noskaidro to kopējo līdzekļu apjomu, ko ietekmē kļūdas un iespējamie krāpšanas gadījumi. Krāpšanas un korupcijas apkarošana ir svarīgs Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu pienākums, kurām jānodrošina visi vajadzīgie līdzekļi, lai efektīvi apkarotu šo postu un aizsargātu Eiropas Savienības un tās nodokļu maksātāju intereses.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Šajā ekonomikas un finanšu krīzes laikā nedrīkst izšķērdēt nevienu ES budžeta eiro un vēl vairāk tas attiecas uz izšķērdēšanu, kas notiek krāpšanas rezultātā un nozīmē, ka Eiropas Savienības finansējums izmaksāts nepiemērotā veidā. Gadu gaitā mēs esam pieredzējuši, ka pārkāpumu paliek ievērojami mazāk. Neraugoties uz to, mēs nevaram būt apmierināti ar šo pārkāpumu samazināšanos līdz galējiem apmēriem vai līdz gandrīz nullei. ES jāpieņem budžeta kontroles mehānismi, kas efektīvi darbojas agrīnā krāpšanas novēršanas un noteikšanas stadijā, lai valsts līdzekļi būtu pieejami tikai tad, ja tie tiešām tiks izmantoti pareizi, saglabājot efektīvu sodu tiem, kas pārkāpj likumu, mēģinot nelegāli piesavināties šādus līdzekļus, kas ir pēc būtības nepietiekami.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Manuprāt, cīņa pret krāpšanu ir ļoti svarīgs apsvērums, jo īpaši attiecībā uz reģionālo finansējumu un pirmspievienošanās fondiem. Tomēr ierosinātie pasākumi par krāpšanas apkarošanu ir pārāk centriski. Tāpēc es atturējos no balsojuma.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Es priecājos, ka pārkāpumu finansiālā ietekme, ciktāl šie pārkāpumi ir noteikti, samazinājusies no EUR 1024 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 783,2 miljoniem 2008. gadā (samazinājums skāra visas izdevumu pozīcijas, izņemot tiešos izdevumus un pirmspievienošanās fondus). Es pilnībā atbalstu Komisijas paveikto darbu un vēlos norādīt, ka cīņa pret krāpšanu un korupciju ir nepārprotams Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu pienākums.

Ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, kas moka visu Eiropu, es piekrītu, ka vajag nodrošināt Eiropas Savienības finansiālās intereses un apkarot organizēto noziedzību, kas saskaņā ar valstu rādītājiem palielina savu spēju slepeni vienoties ar iestādēm, izkrāpjot līdzekļus no ES budžeta.

Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi ieviest efektīvus tiesību aktus, lai uzlabotu administratīvo sadarbību kaitīgas nodokļu prakses pārtraukšanā un nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpēc es atbalstu Padomes direktīvas priekšlikumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, uzsverot dalībvalstu atbildības palielināšanas nozīmi, sākot ar datu bāzēs ievadītās informācijas kvalitāti.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Galīgajā balsojumā es balsoju „par”. ECR grupas grozījums, pret kuru es balsoju, tika anulēts.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ir vērts pieminēt, ka 2008. gadā pārkāpumi ievērojami samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākais uzlabojums notika izdevumu par lauksaimniecības nozari jomā. Ziņojumā minēts, ka pārkāpumu aplēstais apjoms samazinājies par 34 %. Tomēr vislielāko pieaugumu reģistrēja pirmspievienošanās fondu jomā, kur nepareiza līdzekļu tērēšana pieauga pat par 90,6 %, taču jāatceras, ka tās nav dalībvalstis un tām trūkst pieredzes. Neraugoties uz situācijas uzlabojumu 2008. gadā, noteikts ES budžeta līdzekļu apjoms vēl tiek slikti tērēts. Zināmā mērā tas notiek, jo trūkst efektīvu kontroles un uzraudzības mehānismu. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas darbojas kopš 1999. gada, ir bijuši labi panākumi cīņā pret izšķērdēšanu. Tomēr ir svarīgi garantēt tā pilnīgu operatīvo neatkarību. Es atbalstu referenta priekšlikumu dot OLAF iespēju plašāk izmantot iekšējās revīzijas, ko veic Komisija, tā vietā, lai paļautos tikai uz informāciju, ko sniedz dalībvalstu ierēdņi. Kāda nozīme ir dalībvalstīm un to uzraudzības un revīzijas sistēmām? Kāpšanas apkarošanai Eiropas projektos jākļūst par mūsu prioritāti. Godīgums un atbildība, tērējot ES budžeta ierobežotos līdzekļus, ļaus mums tos ietaupīt un tad izmantot, lai apkarotu recesijas sekas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka līdzekļi ES budžetā pieder mums visiem — nodokļu maksātājiem. Tāpēc mums jāgarantē, ka tie tiek tērēti visefektīvākajā veidā.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Es vēlos uzsvērt, ka krāpšanas un korupcijas apkarošana ir svarīgs Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu pienākums. Tomēr es vēlos pievērst īpašu uzmanību faktam, ka dažās valstīs korupcija, kas saistīta ar Eiropas Savienības fondu sadali, ir tieši saistīta ar šajās valstīs esošās politikas diskreditēšanu. Šajās valstīs veidojas atsevišķi politiski un finansiāli grupējumi, un to mērķis ir kontrolēt Eiropas Savienības fondu sadali. Tāpēc Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un citām svarīgām Eiropas Savienības iestādēm jāpievērš uzmanība diskriminācijai pret politiku, politiskām organizācijām, politiskiem pretiniekiem un opozīcijas vadītājiem un to diskreditēšanai valsts līmenī. Eiropas Savienībai, kas veicina demokrātiju, pirmkārt, jānodrošina, ka dalībvalstu opozīcijas partijām ir iespēja brīvi strādāt un paust savu viedokli, un jākontrolē korupcijas novēršanas pasākumi. Es arī vēlos pievērst uzmanību faktam, ka Eiropas Savienības līdzekļi jāizmanto, lai uzlabotu dalībvalstu infrastruktūru, izglītotu cilvēkus un tamlīdzīgi. Ieguldot Eiropas līdzekļus tikai infrastruktūrā, labumu gūtu gan valsts, gan tās tirdzniecība. Vairs nebūtu „trūcīgu” uzņēmēju, kuri lūdz, bet nesaņem atbalstu. Turklāt šādā veidā mums nevajadzētu kontrolēt Eiropas Savienības fondu sadali tūkstošiem ieinteresēto personu, kuras ir atbalsta saņēmējas, un tas nozīmē, ka nebūtu vairs tūkstošiem cilvēku, kas cieš no reketa. Tāpēc visa uzmanība jāpievērš šo līdzekļu publiskai izmantošanai.

Ziņojums: Tamás Deutsch (A7-0062/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. − (IT) Es vēlos izmantot šo īpašo izdevību un komentēt balsojumu par Luksemburgas Eiropas Investīciju bankas gada pārskatu, lai uzstātu, kā esmu jau to darījis dažos jautājumos, ka ir svarīgi palielināt budžetu EIB finanšu instrumentiem, lai atbalstītu pilsētas centra attīstības un reģenerācijas plānus.

Pašreizējie instrumenti, tādi kā fonds JESSICA, ir finansēšanas vadības instrumenti, kurus reģions vai pašvaldība var izmantot, lai finansētu pilsētu attīstības projektus. Tie ietver arī padomes mājokļus, bet tikai saistībā ar jomām, kas papildina projektu, un ar ēku energoapgādes atjaunošanu un uzlabošanu. Tāpēc es izmantoju šo izdevību, lai uzsvērtu, ka, manuprāt, fonda JESSICA izmantošana jāpaplašina, ietverot tajā arī jaunu (videi nekaitīgu) ēku celtniecību, jo šādā veidā tas varētu palīdzēt vietējām iestādēm risināt mājokļu problēmu arī mūsu pilsētās.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2008. gada pārskatu un aicinu banku turpināt savu darbību, atbalstot Eiropas ekonomiku un veicinot izaugsmi, stimulējot nodarbinātību un veicinot starpreģionu un sociālo kohēziju. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka EIB piešķir nozīmi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ilgtspējīgai enerģijai un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, kā arī ieguldījumiem ES konverģences reģionos, kurus īpaši smagi skārusi ekonomikas palēnināšanās. EIB ātri reaģēja uz globālo ekonomikas krīzi, jo īpaši izmantojot Ekonomikas atveseļošanas plānu, un attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze. Tomēr es aicinu nākamajos pārskatos sīkāk aprakstīt lielākos aizdevumus, kas papildina Eiropas Reģionālās attīstības fonda dotācijas reģioniem, kas īsteno tehnoloģiski progresīvas programmas vai programmas, kas saistītas ar atjaunojamu vai tīru energoapgādi. Tādā pašā veidā pārskatiem par ieguldījumu mehānismu jāietver informācija par finansēto programmu rezultātiem. Piešķirot atbilstošu finansējumu, EIB vairāk jāpiedalās ieguldījumu atbalstīšanā infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās, inovācijās un MVU saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir liela nozīme palīdzībā dalībvalstīm, kas saskaras ar nopietnu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka palielinātais piešķirtais finansējums, īpaši Eiropas Savienības kohēzijas politikai, ir izšķirīgs ietekmes mazināšanā uz mazāk attīstītiem un smagāk skartiem reģioniem. Palielinātais finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas pārstāv Eiropas uzņēmumu lielāko daļu, un papildu finansējums pētniecībai un attīstībai palīdzētu turpmāk mazināt šīs krīzes ietekmi. Tāpēc, ņemot vērā Lisabonas līgumu, kas ir stājies spēkā, un pašreizējās un nākamās problēmas, kuras rodas Eiropas Savienībai, kas atrodas grūtā ekonomiskā un sociālā situācijā, ir svarīgi pastiprināt Eiropas Investīciju bankas darbību, padarot tās pasākumus pārredzamākus un nosakot tai pareizās prioritātes.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Investīciju banka (EIB) tika dibināta 1958. gadā ar Romas līgumu. EIB kā Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu izsniedzēja banka aizdod naudu valsts un privātajam sektoram Eiropu interesējošiem projektiem, izmantojot finanšu tirgus un pati savus līdzekļus. Tās galvenais mērķis ir dot ieguldījumu integrācijā, līdzsvarotā un ilgtspējīgā attīstībā, kā arī ES dalībvalstu ekonomikas un sociālā kohēzijā. EIB 2008. gadā saskārās ar bezprecedenta problēmām, jo globālā krīze bija sasniegusi arī Eiropas Savienības tautsaimniecības. Krīzes pārvaldības ziņā es priecājos uzsvērt, ka EIB ātri reaģēja uz globālo ekonomikas krīzi, pašfinansējot sava kapitāla pieaugumu un tādējādi palielinot aizdevumiem paredzēto līdzekļu apjomu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna atbalstam. Tāpēc es atzinīgi vērtēju EIB 2008. gada pārskatu un šī pārskata pieņemšanu, kas mudina turpināt darboties, lai atbalstītu Eiropas ekonomikas attīstību un veicinātu izaugsmi, stimulētu nodarbinātību un veicinātu starpreģionālo un sociālo kohēziju.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir būtiska nozīme ES ekonomikā, jo tā ir finansējuma garants darbībai Eiropā, kas ir saistīta ar ekonomiskās un sociālās kohēzijas nodrošināšanu, gatavošanos zināšanu ekonomikai, Eiropas transporta un piekļuves tīklu attīstību, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstīšanu; vides aizsardzību un uzlabošanu un ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un drošas energoapgādes nodrošināšanu. Bez EIB atbalsta, kurai jādod pieeja vajadzīgajiem fondiem, lai īstenotu projektus tādās jomās kā infrastruktūra, zaļās tehnoloģijas, inovācijas un MVU, nebūs iespējams īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Finanšu krīzes rezultātā EIB nozīme 2008. gada palielinājās. Likviditātes krīzes apstākļos EIB turpināja izsniegt aizdevumus valsts un privātajam sektoram Eiropu interesējošiem projektiem, izmantojot finanšu tirgus un pati savus līdzekļus. Papildus valstu ekonomiku stimulēšanai ES pieņēma arī lēmumu par Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā liela nozīme piešķirta EIB, īpaši attiecībā uz pastiprināta finansējuma piešķiršanu MVU, enerģijas ieguvei no atjaunojamiem avotiem un videi draudzīgam transportam. Reaģējot uz krīzi, EIB būtiski pārskatīja savus mērķus — lai palīdzētu uzņēmumiem un veicinātu ekonomikas atlabšanu, EIB ir ievērojami palielinājusi aizdevumu apjomu, izsniedzot EUR 10 miljardus vairāk nekā bija plānots. Jo īpaši aizdevumu apjoms MVU ir pieaudzis par 42 %. Turklāt banka ir izstrādājusi jaunus finanšu instrumentus riska dalīšanai, vienkāršojusi aizdevuma izsniegšanas procedūru un paātrinājusi projektu īstenošanu dalībvalstīs un nozarēs, kuras krīze skārusi vissmagāk. Ziņojumā uzsvērta šo pasākumu pozitīvā ietekme, vienlaicīgi aicinot veikt MVU sniegto atbalsta programmu reālās ietekmes papildu kontroli.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šis bija viegls lēmums. Galīgajā balsojumā es balsoju „par”.

Rezolūciju priekšlikumi: Nežēlīgie slaktiņi Nigērijā, Džosas apkaimē (RC-B7-0247/2010)

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Kopīgais rezolūcijas priekšlikums par nesenajiem starpetniskajiem nežēlīgajiem slaktiņiem Nigērijā, par kuru mēs balsojām, šķiet apmierinošs, ņemot vērā principus un pamatnostādnes, kuras Parlaments vēlas nodot citām Eiropas iestādēm, kas ir atbildīgas par ES ārējo darbību. Mums jārīkojas, lai nodrošinātu Nigērijas politisko stabilizāciju un radītu stingru pamatu tās ekonomiskajai un sociālajai attīstībai: mēs esam pilnībā informēti par vispārējiem apsvērumiem; to netrūkst, ņemot vērā dabas resursu bagātību Nigērijā. Politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināšana var ienest sabiedrībā mieru, atslābināt starpetnisko spriedzi un izbeigt vardarbību, kas pēdējā desmitgadē par nožēlu novērojama arvien biežāk. Saprotot faktu, ka atbildību par masveida vardarbību starp kristiešiem un musulmaņiem jāattiecina uz abām etniskajām grupām, mums varbūt vajadzētu noskaidrot, ka vēl viens satraucošs faktors, kas arī attiecas uz notikušajiem vardarbības gadījumiem, ir pakāpeniska radikālā islāma izplatīšanās Nigērijā, par ko ļoti skaidri liecina, ka 12 no esošajiem 36 šariata likumiem tika pieņemti kā valsts tiesību akti. Tomēr minēto vispārējo iemeslu dēļ es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es jūtu dziļu nožēlu par nesenajiem janvāra un marta notikumiem Džosas apgabalā, kad simtiem cilvēku kļuva par reliģisko un etnisko konfrontāciju upuriem. Konfliktam Nigērijā ir reliģiski, ekonomiski, etniski, sociāli, vēsturiski un politiski iemesli. Ņemot vērā, ka Nigērija ir astotā lielākā naftas ražotāja pasaulē, ir nožēlojami, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas. Arī klimata pārmaiņu negatīvā ietekme pasliktina situāciju Nigērijā. Es uzskatu, ka, lai valstī, kura ir tik bagāta ar naftu, šie konflikti tiktu miermīlīgi atrisināti, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve resursiem un ienākumu pārdale. Es aicinu Nigērijas federālo valdību nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem, lai cīnītos ar problēmām, kas saistītas ar auglīgas zemes kontroli, piekļuvi resursiem, bezdarbu, nabadzību un klimata pārmaiņu seku mazināšanu. Es aicinu Komisiju turpināt dialogu ar Nigēriju saskaņā ar Kotonū nolīgumu, lai izzinātu konflikta iekšējos iemeslus, vienlaicīgi ņemot vērā jautājumus, kas ir svarīgi ilgtspējīgai attīstībai, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģijas piegādes drošība, spēju veidošana un izglītība.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par nežēlīgajiem slaktiņiem Džosas apgabalā, Nigērijā. Es stingri nosodu neseno vardarbību Džosā un tās apkārtnē, kad vairāki simti cilvēku tika nogalināti etniskos un reliģiskos konfliktos. ES jāturpina politiskais dialogs ar Nigēriju saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu un steidzami jārisina jautājumi, kas saistīti ar domas, apziņas, reliģijas vai ticības brīvību, un paredzēti vispasaules, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Šī nav pirmā reize, kad Nigērijā noticis konflikts, kas draudējis sadalīt valsti. Šajā sakarā es vēlos norādīt uz pilsoņu karu, kas postīja valsti trīs gadus no 1967. līdz 1970. gadam un gandrīz noveda pie valsts dienvidaustrumu daļas neatkarības. Lai gan Igbo sacelšanās tika apspiesta, jo centrālās valdības militārie spēki nosargāja Biafras neatkarību, patiesībā etniskās, kultūras un reliģiskās atšķirības valstī pastāv un plešas plašumā, padarot to par klasisku gadījumu, kad valstij pastāvīgi draud sadalīšanās. Nigērijas robežas iezīmēja koloniālās lielvalstis, kas nepievērsa uzmanību minētajām atšķirībām. Tomēr tas nenozīmē, ka par konfliktiem valstī ir jāatbild tikai Eiropas iedzīvotājiem. Ir pienācis laiks Āfrikas vadītājiem atmest šo apnikušo, veco iemeslu un censties kalpot saviem pilsoņiem caurskatāmi un savu spēju robežās gan saistībā ar projektiem, gan ar priekšlikumiem. Āfrika varēs kļūt par tādu, kādu to ilgojas redzēt Āfrikas iedzīvotāji, tiklīdz viņiem būs vadītāji, kuri ir gatavi uzņemties šo izaicinājumu. Nežēlīgie slaktiņi Džosas apgabalā ir vēl viena ārkārtīgi bēdīga, nožēlojama un asiņaina lappuse valsts vēsturē, kura tās uzkrāj pārāk ātrā tempā.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam steidzami jānosoda notiekošie nežēlīgie slaktiņi Nigērijā un jāaicina atjaunot mieru. Ņemot vērā visapdzīvotākās Āfrikas valsts nestabilitāti un trauslumu, kuras iedzīvotāju lielākā daļa cieš no nabadzības, šis rezolūcijas priekšlikums var kalpot par pamatu politiskā dialoga starp Eiropas Savienību un Nigēriju nostiprināšanai un detalizētas izpētes veikšanai, kuras mērķis ir atrast dzīvotspējīgus īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus, lai pārtrauktu šo vardarbību un atjaunotu ilgstošu mieru. Kā EP deputāte, es uzskatu, ka mums ir liela nozīme cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā, kuras Nigērijā tiek pārkāptas katru dienu. Tāpēc, manuprāt, klauzula, kas pieprasa, lai vardarbībā vainojamie tiktu tiesāti taisnīgā tiesā, ir svarīga. Ņemot vērā šos pasākumus, kurus, protams, nebūs viegli piemērot, es vēlējos balsot par šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nigērijā ir notikuši atkārtoti vardarbības uzliesmojumi starp kristiešiem un musulmaņiem, un katra no šīm divām grupām pārstāv apmēram pusi no iedzīvotājiem. Šie nemieri tagad notiek pat vēl biežāk. Ikdienišķas lietas izraisa nežēlīgas sadursmes. Pat komandantstunda, kura ir spēkā no janvāra, un teritorijā izvietotais karaspēks nepasargā no jauniem nežēlīgiem slaktiņiem. Fakts, ka prezidenta Yar’Adua ilga prombūtne iegrūda Rietumnigēriju politiskā krīzē, ka notika nopietnas sadursmes starp kristiešiem un musulmaņiem Nigērijas pilsētā Džosā un ka pamiers ar naftu bagātajā Nigēras deltā beidzās, nesola neko labu nākotnē pēc prezidenta nāves. Kad musulmaņu klejotāji uzbruka kristiešu ciematiem gada sākumā un noslepkavoja vismaz 500 cilvēkus, tika teikts, ka armija reaģēja pāris stundas pēc pirmā ziņojuma saņemšanas. Pietrūka skaļa protesta no ES. Kad Šveices iedzīvotāji referendumā balsoja pret minaretu celtniecību, musulmaņu valstis draudēja Šveicei ar ekonomiskām sankcijām un džihādu. Tomēr, kad kristieši tiek slepkavoti savas reliģijas dēļ, ES ir vajadzīgi mēneši, lai tā reaģētu. Eiropas Savienībai jārīkojas kā godīgam starpniekam šajā sakarā un jāreaģē ātrāk. Tas tiek skaidri pausts rezolūcijas priekšlikumā, tāpēc es balsoju par to.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Protams, es balsoju par šādu svarīgu rezolūciju un noteikti atbalstīju grozījumu, ko ierosināja mana kolēģe N. Kiil-Nielsen, lai aicinātu Nigērijas iestādes anulēt neseno dažu Nigērijas valsts gubernatoru ierosinājumu izpildīt sodu uz nāvi notiesātajiem.