Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 17. maijs - Strasbūra

15. Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Astrid Lulling ziņojums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā un ar ko atceļ Direktīvu 86/631/EEK (17279/3/2009 – C7-0075/2010 – 2008/0192(COD)) (A7-0146/2010).

  Astrid Lulling, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Laikā, kad apstākļi diktē vajadzību izstrādāt ļoti atsaucīgu politiku, tēma, par kuru es šodien runāšu, liecina, ka neatlaidība arī ir laba īpašība.

Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākuma, es esmu neatlaidīgi aicinājusi veikt reformas 1986. gada direktīvā, jo tā nebija sasniegusi savu galveno mērķi — uzlabot ģimenes uzņēmumos līdzstrādājošo dzīvesbiedru statusu sociālā nodrošinājuma un maternitātes aizsardzības jomā.

Parlaments, pieņemot 1997. gada ziņojumu, jau ir aicinājis grozīt šo direktīvu, kuras formulējums ir pārāk nepārliecinošs, lai gan Ministru padome pat nebija atbalstījusi vērienīgāko Eiropas Komisijas 1984. gada priekšlikumu. Neskatoties uz vairākiem atgādinājumiem, bija jāveic liels pārliecināšanas darbs attiecībā uz Komisiju, līdz tā 2008. gada oktobrī beidzot ierosināja atcelt vājo 1986. gada direktīvu, lai aizvietotu to ar dokumentu, kuram ir spēcīgāks juridiskais pamats.

Parlaments 2009. gada 4. maijā pieņēma minētos grozījumus pirmajā lasījumā. Lai uzlabotu Komisijas priekšlikumu, mēs īpaši uzskatījām, ka laulātajiem un dzīves partneriem ir obligāti jākļūst par pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības shēmas locekļiem, lai nodrošinātu, ka viņiem cita starpā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.

Patiešām, ja dalība ir brīvprātīga, pārāk daudz laulāto partneru atsakās no iespējas nodrošināt sev tiesības un, piemēram, pēc šķiršanās paliek bez sociālā nodrošinājuma pat tad, ja viņi vairākus gadu desmitus ir strādājuši ģimenes uzņēmumā un vairojuši tā labklājību.

Diemžēl obligātās dalības princips neguva vairākuma atbalstu Ministru padomē. Turklāt Ministru padomei vajadzēja sešus mēnešus, lai sagatavotu kopējo nostāju. To beidzot iesniedza Spānijas prezidentūra, kuras rīcība bija ļoti smalkjūtīga un neatlaidīga. Es gribētu pateikties prezidentvalstij un Reding kundzes personālam, ar kuru es kopš janvāra esmu risinājusi sarunas. Pateicoties viņu sapratnei un centībai, mēs spējām panākt vienošanos ar Padomi, kas nodrošinās jaunās direktīvas stāšanos spēkā pēc mūsu rītdienas balsojuma.

Protams, mums nācās piekāpties, tomēr mēs esam apmierināti, ka esam paveikuši labu darbu pašnodarbināto personu interesēs. Ņemot vērā, ka pašnodarbinātās personas, no kurām trešdaļa ir sievietes, veido 16 % no darbaspēka, Eiropā tas ir ievērojams spēks. Pašnodarbināto dzīvesbiedri, galvenokārt sievietes, kas palīdz vadīt ģimenes uzņēmumu, kā lauksaimniecības, tā arī amatniecības, tirdzniecības vai profesionālajā nozarē, dažās dalībvalstīs vēl aizvien pārāk bieži ir „neredzamie” strādnieki, kas, kļūstot par sociālās aizsardzības sistēmas dalībniekiem, palielinātu aktivitātes rādītāju un palīdzētu ātrāk sasniegt 2020. gada stratēģijas mērķus.

Tā kā es atgādināju šīs direktīvas ilgo un sarežģīto izveidi, man jāpiemin panāktais progress, kas saistīts ar maternitātes aizsardzību attiecībā uz pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu dzīvesbiedrēm. Pēc šo sieviešu pieprasījuma jaunā direktīva nodrošina viņām 14 nedēļu ilgu atvaļinājumu. Kā vācieši mēdz teikt Politik ist die Kunst des Erreichbaren, jeb politika ir iespējamā māksla. Es zinu, ka daži Parlamenta deputāti — par laimi viņi ir mazākumā — uzskata, ka pašnodarbinātām personām un viņu dzīvesbiedriem pašiem ir jārisina sociālā nodrošinājuma jautājums. Man šis arguments ir ļoti pazīstams, jo es to pirms 20, 30 gadiem dzirdēju savā valstī, kad lauksaimnieku dzīvesbiedriem bija obligāti jāstājas lauksaimniecības nozares pensiju fondā.

Šodien šie cilvēki ir laimīgi. Es gribētu uzsvērt arī to, ka manis pieminētais progress atbalsta subsidiaritātes principu, jo tas ļauj dalībvalstīm brīvi izvēlēties laulāto partneru sociālās aizsardzības nodrošināšanas veidu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un īstenot to pēc brīvprātības principa vai kā obligātu nosacījumu.

Kā jūs redzat, priekšsēdētājas kundze, man nav laika jums pastāstīt par visu, kas man šajā direktīvā patīk, bet jūs pamanīsiet, ka mēs joprojām varam izstrādāt Eiropas direktīvas, kas kalpo eiropiešu interesēm sociālajā jomā un kas pat palīdz mazināt konkurences kropļojumus vienotajā tirgū. Esmu pateicīga visiem, tostarp maniem kolēģiem no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, kas piedalījās direktīvas izstrādāšanā.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – Lulling kundze, es negribēju jūs pārtraukt, bet jums tagad ir atvēlētas četras minūtes un divas minūtes beigās. Tāpēc nobeiguma runai jums palikusi viena minūte.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka varu piedalīties Parlamenta debatēs par Lulling kundzes iesniegto ieteikuma projektu saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā.

Mūsu priekšlikums ir spēcīgs signāls, ka mēs nevaram noskatīties, kā sievietes slīgst nabadzībā sociālās aizsardzības trūkuma dēļ. Tas ir arī liels panākums sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanas ziņā. Man nav īpaši jāuzsver šo abu jautājumu nozīme pašreizējā situācijā.

Es vēlos paust cieņu referentes A. Lulling centieniem panākt vienošanos ar Spānijas prezidentūru šajā tehniski sarežģītajā un politiski jutīgajā jautājumā. Komisija pilnībā atbalsta dokumentu, kuru komiteja ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprinājusi 3. maijā, un es aicinu Parlamentu darīt to pašu. Dokumenta pieņemšana pašreizējā redakcijā būs skaidrs vēstījums Padomei un ļaus galīgi pieņemt minēto priekšlikumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka tiks radītas patiesas pārmaiņas laikā, kad tās visvairāk vajadzīgas.

  Anna Záborská, PPE grupas vārdā. – (SK) Sākumā es vēlētos pateikties deputātei Astrid Lulling par ilgstošiem un sistemātiskiem centieniem šīs direktīvas grozījumu izstrādāšanā. Saistībā ar iesniegto atzinumu es vēlētos uzsvērt trīs, manuprāt, svarīgus jautājumus.

Patlaban Eiropas Savienībā nav nodrošināta pietiekama aizsardzība pašnodarbinātām sievietēm–mātēm, un netiek pietiekami uzlabota pašnodarbināto personu dzīvesbiedru situācija. Es ticu, ka pieņemtais dokuments tiks piemērots visās nozarēs, nevis tikai attiecībā uz lauksaimniecības nozari.

Labvēlīgu nosacījumu radīšana ģimenes uzņēmumu attīstībai ir saistīta ar atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas nozīmē arī privātas iniciatīvas pieļaušanu un jaunu darbavietu radīšanu. Viens no šāda nosacījuma elementiem ir sociālās aizsardzības nodrošināšana tiem, kas nolemj līdzdarboties savu dzīvesbiedru uzņēmējdarbībā. Viņu darbs sniedz tikpat lielu labumu tautsaimniecībai kā jebkura darba ņēmēja darbs. Tāpēc viņiem ir tādas pašas tiesības uz sociālo aizsardzību, kādas valsts nodrošina darba ņēmējiem.

Tomēr, meklējot piemērotus aizsardzības mehānismus, mums ir pilnībā jāievēro subsidiaritātes princips. Līdzekļu izvēlei jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Visbeidzot, bērniem pirmajos dzīves mēnešos māte ir vajadzīga vairāk par visu pārējo, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši Francijā, Vācijā vai Slovākijā. Es ceru, ka ar tikko izstrādāto direktīvu par dzemdību atvaļinājumiem maternitātes pabalstu piešķiršanu drīz pagarinās līdz 18 mēnešiem visām strādājošām mātēm bez izņēmuma.

  Rovana Plumb, S&D grupas vārdā. – (RO) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties komisāram, Padomes pārstāvjiem un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — Lulling kundzei, ar kuru man bija lieliska sadarbība, kā arī visiem maniem kolēģiem Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā.

Patiesībā mēs esam nonākuši svarīgā pagrieziena punktā Eiropas Savienībā, kas patlaban piedzīvo krīzi, bet šī direktīva atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību. Eiropas Savienībai ir jāattīsta un jāatbalsta sieviešu uzņēmējdarbība, lai palīdzētu radīt darbavietas un nodrošinātu vienādas iespējas darba tirgū, it īpaši pašreizējā periodā.

Es vēlos pateikt, ka mēs šajā direktīvas priekšlikumā esam atbalstījuši nostāju, ka pašnodarbinātām sievietēm, pašnodarbināto personu laulātajām un dzīves partnerēm, kuras vēlas bērnus, ir jāsaņem sociālā aizsardzība un apmaksāts atvaļinājums. Mēs atbalstām nepieciešamību nodrošināt aizsardzību strādājošo dzīvesbiedriem, lai likvidētu šķēršļus, kas kavē sieviešu uzņēmējdarbību. Mēs atbalstām arī noteiktu pilnvaru piešķiršanu valsts struktūrām, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Pārtrauktā iesaistīšanās darba tirgū grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ nedrīkst radīt kaitējumu mātēm. Dalībvalstīm ir jāatrod piemēroti līdzekļi, lai palīdzētu saglabāt šo sieviešu profesionālo statusu sabiedrībā nolūkā saskaņot viņu ģimenes dzīvi un darbu. Tajā pašā laikā es atbalstu, ka ir svarīgi atrast veidu, kā šīm mātēm no jauna iekļauties uzņēmējdarbības vidē, tādējādi aktīvi atbalstot savu ģimeni.

Ekonomikas, sociālo un kultūras tiesību īstenošana un aizsardzība un profesionālās un ģimenes dzīves uzlabošana ir pamatmērķi, kas jāveicina ar jaunās direktīvas palīdzību.

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties Lulling kundzei par garajām stundām, ko viņa pavadījusi, panākot labu kompromisu un vienošanos ar Padomi. Neņemot vērā dažādos viedokļus par atsevišķiem svarīgākajiem jautājumiem, kas risināti direktīvā, un, paturot prātā, ka tā vēl tiks izskatīta otrajā lasījumā, es vēlos pārliecināti paziņot, ka Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa piekrīt panāktajam kompromisa lēmumam, lai dalībvalstis varētu ieviest šo tiesību aktu pēc iespējas ātrāk.

Minētā tiesību akta atjaunināšana ļauj mums nodrošināt vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, pievēršot īpašu uzmanību sociālās aizsardzības, it īpaši pašnodarbināto sieviešu aizsardzības jautājumam. Jaunais tiesiskais regulējums ļaus nodrošināt vienādu aizsardzības līmeni gan pašnodarbināto sieviešu gadījumā, gan tad, ja sievietes ir tikai pašnodarbināto personu sievas vai dzīves partneres.

Pateicoties grozījumiem direktīvā, dalībvalstis nodrošinās tiesības uz standarta sociālo nodrošināšanu, tostarp 14 nedēļu ilgu apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām vai dzīves partnerēm.

Grozījumi direktīvā ir pietiekami laicīgs un pozitīvs lēmums, kas dos iespēju pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām vai dzīves partnerēm iegūt tādas pašas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kādas ir parastajiem darba ņēmējiem. Laulātie un dzīves partneri nav darba ņēmēji. Tomēr jāņem vērā, ka tie parasti palīdz pašnodarbinātām personām — šī prakse ir plaši izplatīta manas valsts lauksaimniecības nozarē, mazajos uzņēmumos un brīvajās profesijās.

Minētais tiesību akta atjauninājums ļaus dalībvalstīm izlemt un dot iespēju pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošiem pašnodarbināto personu dzīvesbiedriem iespēju pēc brīvprātības principa vai obligātā kārtā pievienoties sociālā nodrošinājuma sistēmai. Tādējādi tam būtu jāgarantē vienlīdz laba sociālā aizsardzība un tiesības sievietēm, kas nodarbinātas ģimenes lauksaimniecības uzņēmumā. Paralēli jautājuma risināšanai saistībā ar tirgus riskiem, ražošanas un finanšu krīzi, dalībvalstīm jāparedz arī vislabākā savas sociālās un veselības apdrošināšanas sistēma.

Tas ir vienīgais veids, kā patiesi uzlabot pašnodarbināto sieviešu un pašnodarbināto personu dzīvesbiedru un dzīves partneru situāciju, galvenokārt saistībā ar viņu sociālo un ekonomisko aizsardzību, neatkarīgi no viņu laulātajam vai dzīves partnerim nodrošinātās aizsardzības.

Es uzskatu, ka visaptverošais tiesību akts ir neliels, tomēr ļoti nozīmīgs solis, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tas ir ceļš, kas ejams, lai sasniegtu stratēģisko mērķi — sieviešu un vīriešu līdztiesību, un izpildītu nesen atjaunināto programmu „Pekina +15 Rīcības platforma”.

Veicot šo nelielo, bet būtisko soli, mēs, manuprāt, turpināsim virzību uz labākām reproduktīvās veselības programmām, vispārējo tirgu Eiropas veselības aprūpes un apdrošināšanas pakalpojumu jomā, maternitātes aizsardzību un labāku dzīves kvalitāti, neņemot vērā ģeogrāfiskās, sociālās, kultūras un etniskās atšķirības. Šāda virziena izvēle ļaus mums brīvi izvirzīt prioritātes un lietderīgi apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi, tādējādi radot stabilu un saskaņotu pamatu līdztiesībai un atbildības sadalījumam starp dzimumiem.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Protams, es arī vēlos apsveikt Lulling kundzi, kā arī visus tos Padomes un Komisijas locekļus, kas piedalījās šīs direktīvas izstrādāšanā.

Tomēr es gribētu teikt to pašu, ko teica Lulling kundze. Manuprāt, ir satraucoši, ka dažas dalībvalstis liek tik daudz šķēršļu nediskriminācijas un vienādas attieksmes Eiropas līmeņa standartizācijas ceļā. Tas nav vienīgais gadījums, ko mēs esam pieredzējuši; mēs to esam arī pieredzējuši saistībā ar direktīvu par daudzējādu diskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi citās jomās, un, manuprāt, mums par to ir jāpadomā.

Mēs nevaram aicināt ievērot subsidiaritāti, ja mums nav atrisināts tik svarīgs pamatjautājums, proti, skaidri noteiktas pamattiesības visiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka tas nekad nevar būt par attaisnojumu, lai ļautu kādam ciest no diskriminācijas Eiropas Savienībā.

Es uzskatu, ka direktīva, ko gatavojamies pieņemt, un es ceru, ka tas notiks, tagad atrisinās daļu no šīs problēmas. Es domāju, ka tas ir labi un svarīgi. Tas nodrošina vienlīdzīgāku attieksmi pret tām personām, kas patlaban meklē pašnodarbinātības iespējas un, loģiski, arī pret personām, kas atrodas viņu apgādībā: šo pašnodarbināto personu sievām vai vīriem.

Tomēr ir vēl viens svarīgs jautājums, un, manuprāt, tas mums ir jāuzsver. Daži ir nosaukuši grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 14 nedēļām par progresu, un tas tiešām tā ir. Tomēr neaizmirsīsim, ka ir vēl kāda cita direktīva, kurā arī uzsvērta vajadzība pagarināt minēto atvaļinājumu — un es uzstāju, ka tas ir atvaļinājums, nevis prombūtne slimības dēļ —, pamatojoties uz vienlīdzību.

Tas noteikti nozīmē arī, ka diskriminācija nevar pastāvēt ne vien starp dalībvalstīm, bet arī, izvēloties darbības veidu, ko personas, kas vēlas pieteikties uz šo atvaļinājumu, vēlas veikt. Tāpēc ir jānodrošina, lai vienlīdzīgas tiesības gan dalībvalstu starpā, gan attiecībā uz darbības veidu un pašreizējo sociālā nodrošinājuma veidu — un es uz to uzstāju — būtu prioritāte, kas pārsniedz direktīvu, kuru mēs šodien gatavojamies pieņemt.

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos apsveikt Lulling kundzi ar šo ziņojumu — viņa ir paveikusi varoņdarbu.

Kad es pirmo reizi izdzirdēju par šo ziņojumu, es domāju, kā tas varētu darboties no loģistikas viedokļa. Ziņojuma mērķis ir atzinīgi vērtējams, un ziņojumā atbalstīts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pašnodarbinātām sievietēm un vīriešiem un viņu laulātajiem partneriem.

Bet tad es sāku domāt, kā šo ziņojumu vērtētu, piemēram, atsevišķs pašnodarbināts uzņēmējs, piemēram, santehniķis vai elektriķis. Kā argumentu iedomāsimies viņa sievu, kas vakaros palīdzētu viņam darbā ar dokumentiem un atbildētu uz telefona zvaniem, esot mājās. Kā uz šādu situāciju attiecas ziņojums?

Vai vīram ir jāmaksā sociālās iemaksas par savu sievu, tādējādi dodot viņai iespēju vajadzības gadījumā pretendēt uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu? Vai šis atsevišķais uzņēmējs, kas smagi strādā, mūsdienu ekonomiskajā situācijā var atļauties maksāt šo netiešo nodokli, vai viņš un viņa sieva patiesi vēlas šo papildu slogu? Ja viņi tajā nesaskatīs nekādu labumu, viņi vienkārši nemaksās šīs iemaksas — galu galā, neviens jau īsti nezina, ka viņa palīdz savam vīram —, un vai tad precēti cilvēki parasti nepalīdz viens otram?

Tad es mazliet paplašināju šo scenāriju — pēc dažiem gadiem viņi izšķiras, kā tas notiek diezgan bieži; kas notiek šajā gadījumā? Sieva ar tiesas palīdzību atstās nabaga vīru bez graša kabatā, jo viņš nav veicis sociālās iemaksas. Interesanti laiki un interesants mūsu ziņojuma blakusefekts.

Pašnodarbināto personu skaits Apvienotajā Karalistē ir palielinājies līdz 1,7 miljoniem cilvēku. Viens no šāda pieauguma iemesliem ir tas, ka patlaban ir mazākas nodarbinātības iespējas, tāpēc cilvēki paši meklē jaunas darba iespējas. Vai šajos apstākļos valstij nav jāatbalsta viņu centieni?

Es esmu iepazinusies ar Lulling kundzes ieteiktajiem grozījumiem un uzskatu, ka viņa ir paveikusi varoņdarbu, lai uzlabotu sākotnēji neveiklo ziņojumu par pašnodarbinātību. Tomēr es joprojām esmu nobažījusies par tiem tiesību aktiem nodarbinātības jautājumos, ko izstrādā Briselē. Manuprāt, šo darbu vislabāk atstāt valstu valdību pārziņā, jo tās vislabāk var novērtēt savu pilsoņu vajadzības, kā tas patiesi minēts ziņojumā.

Es atbalstu Lulling kundzes ieteikumus, ka dalībvalstu sistēmām jāatzīst pašnodarbināto aizsardzības nozīmīgums, un mums jāiestājas pret visa veida diskrimināciju, bet es joprojām neesmu pārliecināta, ka Parlaments ir piemērotākā institūcija nodarbinātības jautājumu risināšanai.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Padomei un Komisijai. Es gribētu arī sirsnīgi pateikties Lulling kundzei, jo, pateicoties viņas lielajai apņēmībai un lieliskajam darbam, mēs šo jautājumu tagad izskatām otrajā lasījumā. Mēs esam vienojušies par pašnodarbināto personu un viņu dzīves partneru tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalsta šo priekšlikumu.

Darbaspēku, par kuru mēs runājam, galvenokārt veido sievietes, un iepriekš viņas nav bijušas pamanāmas. Šī nepieciešamā iepriekšējās direktīvas pārskatīšana likvidē diskrimināciju, kuras dēļ pašnodarbinātās personas un viņu dzīves partneri agrāk atradās neizdevīgā situācijā.

Uz pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu partneriem noteikti jāattiecina dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmas. Vēl viens svarīgs punkts šajā apspriežamajā direktīvā ir tas, ka nākotnē, pieņemot direktīvu par ilgāku bērna kopšanas atvaļinājumu darbiniekiem, Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu un Padomi, lai mēs vajadzības gadījumā varētu nodrošināt pašnodarbinātām personām tādas pašas tiesības kā parastajiem darba ņēmējiem.

Es gribētu arī piebilst, ka, ņemot vērā stratēģiju „ES 2020” un centienus veicināt izaugsmi Eiropas Savienībā, ir jāpārtrauc diskriminācija pret sievietēm–uzņēmējām. Viņām arī ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu un iespēju apvienot darbu ar ģimenes dzīvi — par ko mēs tik bieži diskutējam.

  Mara Bizzotto, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ja darba tirgū vēl aizvien pastāv kāda atšķirība starp vīriešiem un sievietēm, tad mēs pārāk labi zinām, ka šī atšķirība ir vēl izteiktāka starp pašnodarbinātām personām. Patiesībā sievietēm pārāk bieži nākas upurēt savu karjeru, lai uzņemtos darba slodzi, kas izriet no absurda pieņēmuma par nodošanos ģimenes dzīvei.

Es uzskatu, ka, lai atrisinātu šo problēmu, mums ir jāīsteno pasākumi, piemēram, tie, kas ietverti aplūkojamā direktīvā, vienlaikus pievēršot pastiprinātu uzmanību ģimenei kā mūsu „ceļa zvaigznei”, jo tikai tad šiem pasākumiem būs jēga un izredzes uz panākumiem.

Sieviešu atbrīvošana no mokpilnās dilemmas izvēlēties starp mātes, sievas vai uzņēmējas lomu nozīmē ģimenes darba slodzes mazināšanu un nonākt tieši pie jautājuma būtības, izmantojot īpašus pozitīvus pasākumus, lai atbalstītu ģimeni. Ja vien centrā nav izvirzīta ģimene, jebkurš pasākumu kopums būs stratēģiju jūklis, kas galu galā izrādīsies veltīgs.

  Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pēc 24 gadiem ir pienācis laiks atjaunināt un pielāgot direktīvu par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā.

Pēc diviem gadiem kopš Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, Spānijas prezidentūra sarunās ar mūsu referenti Lulling kundzi tagad ir panākusi īstenojamu un pieņemamu kompromisu. Protams, tas nav viss, ko mēs varējām vēlēties. Debatēs tika risināts jautājums par plašāku regulējumu un lielākām apdrošināšanas saistībām. Mums bija jāatrisina jautājums par to, cik stingriem jābūt ierobežojumiem attiecībā uz sociālo aizsardzību, kas vajadzīga pašnodarbinātām sievietēm, it īpaši līdzstrādājošiem laulātajiem partneriem, kas galvenokārt ir sievietes. Ja sievietes līdzdarbojas mazos un vidējos uzņēmumos, tad viņām ir jānodrošina vismaz sava aizsardzība. Tomēr arī uzņēmuma pienākums ir to piedāvāt.

Kā zināms, pašnodarbinātība ir gan iespēja, gan arī risks — it īpaši attiecībā uz ienākumu līmeni, kas bieži svārstās. Tomēr pamata sociālās aizsardzības risku var segt ne tikai ar privātiem līdzekļiem. Katrai personai sabiedrībā ir jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību atkarībā no iespējām, lai persona nekļūtu par apgrūtinājumu sabiedrībai, un minētajai aizsardzībai jābūt attiecinātai uz visiem dzīves gadījumiem. Esmu gandarīta, ka priekšlikums attiecas uz visām pašnodarbinātām personām, nevis tikai uz tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Dalībvalstis var izlemt, kādu ceļu iet — vai noteikt šo apdrošināšanu par obligātu vai ieviest to pēc brīvprātības principa. Tā ir subsidiaritāte.

Lēmums par 14 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu pašnodarbinātām sievietēm ir labs; tas pielīdzinās šīs sievietes parastajiem darba ņēmējiem un nodrošinās pietiekami daudz laika, lai māte un bērns varētu atveseļoties. Jaunā direktīva ir liels panākums ceļā uz vienlīdzību un tā ievērojami samazina risku vīriešiem un sievietēm, kas izvēlas tādu izaicinājumu kā pašnodarbinātība. Es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās tās izstrādāšanā.

  Britta Thomsen (S&D). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Direktīva par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, ir ļoti būtiska, jo ar to miljoniem Eiropas sieviešu, kas ir pašnodarbinātas personas, uzņēmējas vai palīdz laulātajiem partneriem, tiek nodrošināti tādi sociālie nosacījumi, kas ir pielīdzināmi nosacījumiem, ko piemēro sievietēm–darba ņēmējām.

Svarīgākais un galvenais direktīvas elements ir tiesības uz vismaz 14 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Labāku apstākļu nodrošināšana pašnodarbinātām sievietēm ir acīmredzami vajadzīga, ja mēs aplūkojam, kā atsevišķas sievietes šobrīd nosacīti kļūst par pašnodarbinātām personām. Eiropas Savienībā tikai 8 % no sieviešu darbaspēka ir pašnodarbinātās personas, turpretim attiecībā uz vīriešiem šis rādītājs ir 16 %. Mums ir jāmotivē vairāk sieviešu kļūt par pašnodarbinātām personām, un šajā ziņā minētā direktīva ir solis pareizajā virzienā. Daudzas sievietes vēlētos kļūt par pašnodarbinātām personām, bet viņām trūkst drosmes, ņemot vērā neskaidros sociālos nosacījumus. Manuprāt, šī direktīvai jāapskata, ņemot vērā nozīmīgo darbu, ko paveica Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, izstrādājot vispārējo maternitātes direktīvu. Nodrošinot visām Eiropas sievietēm tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nesamazinot viņu statusu darba tirgū, Eiropā ir ielikts stūrakmens līdztiesības pamatā.

Ja mēs Eiropas Savienībā vēlamies sasniegt mērķi attiecībā uz labklājības nodrošināšanu mūsu pilsoņiem, mums jādod Eiropas Savienības sievietēm pienācīga iespēja izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ja mēs Eiropas Savienībā vēlamies sasniegt mērķi attiecībā uz labklājības nodrošināšanu mūsu pilsoņiem, mums ir arī jāpalielina dzimstības koeficients. Es ceru, ka šī direktīva būs tikai pirmais no diviem soļiem, kas jāsper, lai sasniegtu minētos mērķus. Patlaban mēs nodrošinām, lai visām Eiropas sievietēm ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Nākamais solis ir nodrošināt arī paternitātes atvaļinājumu, lai mēs varētu nodrošināt patiesu līdztiesību.

  Riikka Manner (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties referentei par šo lielisko kompromisu. Nesen mēs Eiropā runājām par konkurētspēju, it īpaši saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un to, kā mēs varētu radīt šādu konkurētspēju, jo īpaši, palielinot mazo un vidējo uzņēmumu skaitu.

Ja mēs gribam veicināt uzņēmējdarbību, šie jautājumi, ko patlaban izskatām par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, ir ļoti būtiski, un tie ir daļa no šīm debatēm. Mums ir jāizveido īsta alternatīva uzņēmējdarbībai gan vīriešiem, gan sievietēm. Turklāt būtu jāatbalsta akadēmiskā uzņēmējdarbība, iekļaujot to kā mācību priekšmetu studiju programmās. Šajā ziņā mēs cita starpā ļoti atpaliekam no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Attiecībā uz vienlīdzību mums ir jāatceras, ka viens no rādītājiem, kas raksturo situāciju līdztiesības jomā, it īpaši ir uzņēmējdarbība un iespējas kļūt par uzņēmēju neatkarīgi no dzimuma. Ja mēs salīdzinām rādītājus Eiropā, mēs redzam, ka vairums uzņēmēju vēl arvien ir vīrieši. Ja mēs aplūkojam jautājumu par uzņēmējdarbības izaugsmi un tās atbalstīšanas iespējām, man ar nožēlu jāteic, ka saskaņā ar statistikas datiem sievietes–uzņēmējas tiecas pēc izaugsmes ievērojami mazāk nekā vīrieši.

Protams, tam ir daudz iemeslu, tomēr tas tā ir, ka, piemēram, patlaban uzņēmēju sociālā nodrošinājuma sistēmas ir tik neapmierinošas, ka tas rada problēmas it īpaši sievietēm–uzņēmējām, kā jau mēs dzirdējām šajā diskusijā. Turklāt, ja mēs vēlamies apvienot jautājumus par maternitāti, bērnu aprūpi un uzņēmējdarbību, tas prasīs īpašus pasākumus, jo pašnodarbināto personu darbs bieži ir neregulārs, darba diena ir gara, un iztikas līdzekļi ir nepastāvīgi. Šis tiesību akts ir lielisks panākums virzībā uz motivējošu un vienlīdzīgu pieeju uzņēmējdarbībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Ir svarīgi, ka šis process tuvojas nobeigumam par spīti ierobežojumiem. Ir laiks nodrošināt, lai visām strādājošām sievietēm, tostarp miljoniem pašnodarbināto sieviešu un pašnodarbināto personu sievām un de facto partnerēm, būtu vienādas tiesības, jo īpaši attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Lai gan šīs direktīvas ievirze ir pareiza, ar to nav pilnībā apkarojama diskriminācija un garantējama vienlīdzīga attieksme. Tas ir pozitīvs solis, kuru mēs atbalstām. Tomēr mēs nevēlamies apstāties pie 14 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, un mēs vēlamies, lai jaunā direktīva par dzemdību un grūtniecības atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu attiektos arī uz minētajām situācijām nākotnē.

Tā nenoliedzami būs pastāvīga cīņa, lai gan mēs atzinīgi vērtējam līdz šim panākto progresu un apsveicam referenti par viņas devumu šajā procesā.

  Pascale Gruny (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien Eiropas Parlaments sūta spēcīgu vēstījumu sievietēm, kas palīdz savu pašnodarbināto dzīvesbiedru darbā. No šā brīža tiks ievērojami uzlabotas viņu sociālās tiesības, un es gribētu apsveikt mūsu referenti Lulling kundzi par paveikto darbu.

Eiropai ir jāaizsargā. Saskaņā ar jauno definīciju „līdzstrādājošais dzīvesbiedrs”, laulātie un partneri būs tiesīgi saņemt sociālo aizsardzību slimības gadījumā vai aizejot pensijā. Maiznieku sievas tagad varēs izmantot sociālās tiesības.

Tomēr žēl, ka Padome nepiekrita obligātai dalībai, bet vienkārši pieņēma brīvprātīgas dalības sistēmu.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir paredzēts visām sievietēm. Jaunajā dokumentā paredzēts minimālais grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periods pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām visā Eiropas Savienībā. Pašreiz ir noteikts, ka minētā atvaļinājuma ilgums ir 14 nedēļas. Es esmu Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ēnu referente direktīvai par strādājošo grūtnieču veselības aizsardzību un drošību darbā. Es patiesi ceru, ka, pieņemot šo dokumentu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiks pagarināts; un kāpēc to pēc tam nepagarināt arī pašnodarbinātām sievietēm?

Nobeigumā minēšu, ka Eiropa ir ierosinājusi dažus radošus un pragmatiskus risinājumus, lai palīdzētu pāriem apvienot darbu un ģimenes dzīvi. Tagad ir laiks rīkoties un īstenot minētos priekšlikumus pēc iespējas ātrāk. Ar šo dokumentu Eiropas kampaņa par sieviešu aizsardzību gūst panākumus. Tomēr Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāturpina likvidēt nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šī direktīva ir nekavējoties jāpārskata. Šis ziņojums ir svarīgs, jo ar to tiks atrisināta netaisnīgā un diskriminējošā pašnodarbināto personu situācija un tiks veicināta uzņēmējdarbība starp sievietēm.

No šā brīža pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu laulātajām un de facto partnerēm ir tiesības uz maternitātes pabalstu, kura maksāšanas periods un atlīdzības lielums ir identisks pabalstam, ko saņem algotas darba ņēmējas. Tomēr priekšnoteikums ir veikt iemaksas sociālās nodrošināšanas sistēmā. Tas ir pamatoti un taisnīgi, jo algotās darba ņēmējas arī veic sociālās nodrošināšanas iemaksas.

Tāpat ir taisnīgi, ka lauksaimniecības nozarē strādājošām personām nedrīkst būt mazākas tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un tas jāattiecina uz visām pašnodarbinātām personām, kas, es atgādināšu, 2007. gadā veidoja 10,5 % no visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienībā. Es teiktu, ka tāpēc tas būtu jāattiecina uz visām pašnodarbinātām personām neatkarīgi no to darbības jomas, vai tā būtu amatniecības nozare, tirdzniecība, brīvās profesijas vai mazie un vidējie uzņēmumi.

Mums ir jāveicina vienlīdzība, tāpēc es ceru, ka Eiropas Parlaments pieņems priekšlikumus, kurus jau pieņēmusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Ir ļoti svarīgi pieņemt pašreizējos pasākumus ne vien no ekonomiskā un sociālā viedokļa, bet arī to vērtību dēļ, ko sniedz ģimenes aizsardzība un vienlīdzīgas iespējas.

Pašreizējā krīze un bezdarba pieaugums īpaši ietekmē sabiedrības vājākās grupas. Viena no šīm grupām ir sievietes. Tāpēc tiesiskie pasākumi, kas paredz vienlīdzīgus apstākļus pašnodarbinātām personām, ļaus sievietēm vieglāk sākt savu uzņēmējdarbību. Tāpēc tas ir svarīgi, ņemot vērā nepieciešamību paātrināt Eiropas ekonomikas attīstību un samazināt bezdarbu, bet tas ir svarīgi arī tāpēc, ka aizvien lielāks skaits sieviešu nolemj sākt savu uzņēmējdarbību. Viņas pašas pieņem lēmumus, pašas ir atbildīgas par saviem uzņēmumiem, pašas lemj, ko darīt un kā tērēt naudu, un viņas nedrīkst ciest diskriminācijas dēļ.

Tāpēc mazie uzņēmumi ir vieta, kur sievietes var īstenot savus mērķus, — sievietes, kas vēlas būt profesionāli aktīvas, bet nevēlas atteikties no savas ģimenes dzīves. Minētie pasākumi patiesi dos iespēju arī dalībvalstīm, kas nopietni domā par ģimenes politiku, uzlabot savus tiesību aktus. Es gribētu arī pievērst uzmanību kādai noteiktai grupu, kurai vajadzīga papildu aizsardzība, un mums ir jāapsver šī situācija. Es runāju par sievietēm, kas strādā mājās. Darbs mājās netiek uzskatīts par darbu, kaut arī patiesībā tas ietver apmēram 200 dažādu uzdevumu izpildīšanu katru dienu. Sievietēm, kas strādā mājās, bieži vien trūkst tādas aizsardzības kā izdienas pensija vai veselības aprūpe, un viņām nav tiesību uz brīvdienām. Šajā saistībā es domāju, ka noteikumiem ir jāstājas spēkā, jo tas ļaus šīm sievietēm izmantot visus sociālās aizsardzības veidus.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlējos vēlreiz pateikties gan Lulling kundzei, gan Spānijas prezidentūrai. Vēlos pateikties Lulling kundzei par viņas neatlaidību, izturību un centīgo darbu, lai mēs nokļūtu tur, kur esam šodien, un Spānijas prezidentūrai par to, ka tā ļāva Padomē izteikt dažādus un pretējus viedokļus, pateicoties kuriem mēs šodien varam diskutēt par šo nolīgumu.

Šajās debatēs, mēs runājam par Direktīvas 86/613/EEK grozījumu, kurā ir skaidri norādīts, ka direktīva neatbilst tās sākotnējiem mērķiem. Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt minētā nolīguma nozīmīgumu šajā krīzes un nenoteiktības laikā Eiropā, laikā, kas nav kavējis panākt progresu attiecībā uz sieviešu un pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā.

Es gribētu jums atgādināt, ka 2007. gadā vairāk nekā 10 % darba ņēmēju Eiropas Savienībā bija pašnodarbinātas personas. Panāktā vienošanās varbūt nav labākais risinājums, tomēr tā sniedz iespēju panākt turpmāku progresu.

Galvenais direktīvas mērķis ir sociālās aizsardzības attiecināšana uz visu pašnodarbināto personu partneriem, tostarp nelaulātiem pāriem, kā arī uz visām pašnodarbinātajām personām vai pašnodarbinātiem pāriem, ko paredz sociālā apdrošināšana, kuru pašreiz nepiedāvā visās dalībvalstīs.

Pašlaik mēs esam aktīvi izstrādājam stratēģiju „ES 2020”, kurā mēs noteiksim turpmāko Eiropas modeli. Šajā nākotnes modelī mēs nevaram neņemt vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, tāpēc turpmākā virzībā ir būtiski izmantot pasākumus, kas nodrošina minētā principa ievērošanu. Es ceru, ka šodien, pieņemot minēto priekšlikumu, mēs izpildīsim vienu no daudzajiem nākotnē iecerētajiem pasākumiem.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Esmu iepriecināta, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir vienprātīgi pieņēmusi Lulling kundzes ziņojumu. Ziņojums attiecas uz grozījuma ieviešanu direktīvā par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā.

Ir ļoti svarīgi, ka ir panākts kompromiss un uzlabota situācija attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kas veido apmēram 10 % no visiem darba tirgus dalībniekiem. Ieviesto grozījumu starpā vissvarīgākā ir pašnodarbināto personu un viņu laulāto vai dzīves partneru iespēja saņemt sociālos pabalstus, tostarp vēl svarīgāka ir iespēja veikt iemaksas, lai saņemtu izdienas pensiju, un arī apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kas ir līdzvērtīgs atvaļinājumam, ko piešķir sievietēm, kuras strādā pie darba devēja. Šīs tiesības ir jāparedz tiesību aktos ES līmenī.

Tie ir pasākumi, kas ne vien palīdzēs uzlabot sieviešu situāciju, bet arī mazinās ievērojamo nevienlīdzību, kas pastāv starp pašnodarbinātām personām un cilvēkiem, kas strādā pie darba devēja. Miljoniem cilvēku, kuri strādā ģimenes uzņēmumos, beidzot būs iespēja izmantot brīvprātīgo sociālo aizsardzību, kuras pamatā ir dalība sociālās nodrošināšanas sistēmā, bez kuras viņi atradās sliktākā situācijā. Šis ir nozīmīgs panākums, it īpaši tāpēc, ka šogad panākto kompromisu nebija iespējams panākt daudzu gadu garumā.

Es aicinu visus deputātus atbalstīt šo ziņojumu. Šajā saistībā es vēlos sirsnīgi pateikties Lulling kundzei, jo, pateicoties šim ziņojumam, tiks atvieglota dzīve daudzām pašnodarbinātām sievietēm.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ar Lulling kundzes lielisko ziņojumu Eiropas Parlaments vēl aizvien cenšas mazināt atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm darba vietā, un es atzinīgi vērtēju šo soli. Tas ir vēl viens solis, kas sperts šajā vēl ļoti garajā ceļā.

Es patiesi uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt sociālās aizsardzības nozīmīgumu līdzstrādājošiem pašnodarbināto personu laulātajiem vai atzītajiem dzīves partneriem. Neaizmirsīsim, ka daudzās Eiropas valstīs līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem joprojām nav atsevišķa statusa, viņu darbs netiek atzīts, un uz viņiem neattiecas pašnodarbināto personu sociālais nodrošinājums. Tagad ir 2010. gads, un dažās dalībvalstīs vēl aizvien netiek atzītas sieviešu tiesības, un viņas ir pilnībā atkarīgas no savu vīru apdrošināšanas.

Pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā mēs nevaram pieļaut, ka līdzstrādājošās sievas ir atkarīgas no sistēmas, kas kādu dienu, piemēram, laulības šķiršanas vai laulāto šķirtības gadījumā, var novest viņas nabadzībā. Tāpēc mēs nevaram piekrist, ka dalībvalstīm ir iespēja atstāt spēkā valsts noteikumus, kas ierobežo piekļuvi īpašām sociālās aizsardzības sistēmām vai noteiktam finansējuma līmenim. Līdzstrādājošām sievām ir jānodrošina pensija, ģimenes pabalsts, veselības aprūpe, darba nespējas pabalsts un maternitātes pabalsti.

Visbeidzot, šajā sarunu posmā tieši dalībvalstis izlems, vai sociālā aizsardzība ir īstenojama obligāti vai pēc brīvprātības principa. Tādēļ es noteikti aicinu visas dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu obligātu aizsardzību. Mums visiem ir jācīnās pret nodarbinātības nestabilitāti un nespēju atzīt tiesības, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Arī es gribētu pateikties referentei Astrid Lulling par paveikto darbu. Es arī, tāpat kā pārējie deputāti, atbalstu viņas viedokli, ka ar šo direktīvu lielāka maternitātes aizsardzība pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām nedrīkst būt attiecināma tikai uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, bet arī uz citās nozarēs strādājošām sievietēm, tostarp brīvo profesiju pārstāvēm. Līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem ne visur ir savs juridiskais statuss, tāpēc viņu darbs ne vienmēr tiek atzīts, un viņiem nav neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Viņu profesionālais statuss noteikti ir jāatzīst un jānosaka viņu tiesības. Esmu gandarīta, ka Padome ir atzinusi Eiropas Parlamenta atzinumu pirmajā lasījumā, ka ar maternitātes pabalstiem ir jārada iespēja izmantot vismaz trīs mēnešu pārtraukumu, kas obligāti vajadzīgs normālai grūtniecībai un lai māte fiziski atpūstos pēc normālām dzemdībām, kā arī bērna veselīgai attīstībai; individuālai aprūpei mājās optimāli būtu vajadzīgi divi gadi. Man žēl, ka Padome neuzskata, ka šie trīs mēneši ir absolūti obligāts standarts, ko dalībvalstu sociālajām sistēmām jānodrošina automātiski un ka pēc brīvprātības principa ir veicami tikai papildu maksājumi.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlos izteikt atbalstu un sniegt atzinīgu vērtējumu pašreizējam kompromisam, jo tas izraisa jautājumu par demokrātijas deficītu, ar ko īpaši sievietēm ir nācies saskarties gadiem ilgi, palīdzot pašnodarbinātajiem vīriem tirdzniecībā, amatniecībā, mazos un vidējos uzņēmumos un brīvajās profesijās, un viņu darbs gadiem ilgi netika atzīts.

Pašnodarbinātām personām un viņu partneriem, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, ir tiesības. Tie nav neredzami strādnieki; viņiem ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, pensiju, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, uz bērna kopšanas atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu. Sievietes ir gadiem ilgi sevi upurējušas saviem vīriem, viņu profesionālajai izaugsmei, saviem bērniem un savām ģimenēm kā lēts darbaspēks, kas strādā bez atlīdzības. Bieži vien pēc šķiršanās vai vīra nāves viņas ir palikušas bez apdrošināšanas, bez pabalstiem vai kompensācijas.

Šajā kompromisā tiek pievērsta uzmanība dažiem pastāvošās nevienlīdzības aspektiem. Tomēr neapstrīdami palielinās vajadzība turpmāk atbalstīt sievietes, lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbības vienlīdzību, it īpaši ekonomikas krīzes laikā un brīdī, kad Eiropas Savienība nosaka savu turpmāko politiku attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni 2020. gadā.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pateicos jums, ka ļāvāt man runāt par šo tematu. Apmēram 30 % no visām pašnodarbinātajām personām Eiropas Savienībā ir sievietes. Vairums no viņām strādā mazajos un vidējos uzņēmumos, it īpaši pakalpojumu nozarē, un šajā statusā veic ievērojamu ekonomisko ieguldījumu mūsu sabiedrībā.

Šīm sievietēm ir jādod tādas pašas iespējas kā viņu kolēģiem vīriešiem, nevēršoties pēc kvotām un līdzīgām lietām. Pašnodarbinātajām sievietēm bieži nākas saskarties ar problēmu, ka, kļūstot par mātēm, viņas varētu apdraudēt savus dzīves apstākļus. Ņemot vērā arvien lielāku sabiedrības novecošanos, patlaban ir svarīgāk nekā jebkad agrāk garantēt efektīvu maternitātes pabalstu nodrošinājumu un piešķirt prioritāti ģimenēm.

Liela nozīme ir arī ģimenes uzņēmumiem, kuros līdzdarbojas sievietes — gan saistībā ar profesiju, tirdzniecību, mazumtirdzniecību, gan it īpaši lauksaimniecību. Visās šajās jomās ir jānodrošina pienācīga sociālā un tiesiskā aizsardzība.

Tomēr tiesību aktiem sociālajā jomā būtu vienmēr jāpaliek dalībvalstu kompetencē, un to nekad nevajadzētu nodot ES. Tas ir jautājums par kompromisu un iespēju izmantošanu, lai ņemtu vērā atšķirīgas sociālās politikas tradīcijas, piemēram, vai noteikt līdzstrādājošo dzīvesbiedru apdrošināšanu kā obligātu vai brīvprātīgu.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es arī vēlētos apsveikt Lulling kundzi. Es atzinīgi vērtēju to, ka ar šo ziņojumu tiek sperts vēl viens solis, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm, tostarp pašnodarbinātības jomā. Ļoti būtiski un diezgan pamatoti, ka tas attiecas ne tikai uz laulātajiem, bet arī dzīves partneriem. Visbeidzot, līdzstrādājošiem partneriem ir līdzvērtīgs sociālās aizsardzības līmenis, un tas attiecas arī uz maternitātes pabalstu nodrošināšanu.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es arī ļoti vēlētos apsveikt Lulling kundzi. Sievietēm tiek sniegtas pilnīgi jaunas iespējas pašnodarbinātības jomā mazos un vidējos uzņēmumos. Pašreizējās krīzes laikā mums jāpatur prātā, ka pašnodarbinātība ir piemērota nākotnei, jo te var radīt jaunas darbavietas, un tā arī ļauj attīstīt pilnīgi jaunas nozares. Piemēram, mēs esam izveidojuši Meiteņu dienu, lai mudinātu jaunas sievietes apgūt tehniskās profesijās, jo tieši šīs profesijas sniedz pilnīgi jaunas iespējas, un mūsu pašreizējā sabiedrībā cilvēki nav informēti par visu sievietēm pieejamo profesiju spektru. Visbeidzot, atkal sievietes ir tās, kas kārtējo reizi nodrošina stabilitāti finanšu jomā. Es uzskatu, ka krīzes laikā ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai sievietes varētu vienādi izmantot uzņēmumu pamatkapitālu un riska kapitālu.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, mēs šodien esam guvuši panākumus cīņā pret nabadzību un sieviešu pašnodarbinātības veicināšanā. Tās nav procesa beigas, bet gan liels solis uz priekšu. Saskaņā ar Padomes apstiprinājumu pašnodarbinātās sievietes pirmo reizi iegūst tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Dalībvalstu pienākums būs garantēt sociālo aizsardzību līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pieprasījuma.

Es vēlos pateikties Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai un Parlamentam kopumā par darbu, kas paveikts, lai gūtu šos panākumus.

Visbeidzot, es vēlos teikt pāris vārdu par Lulling kundzi, kura ilgus gadus ir personīgi cīnījusies par šo jautājumu. Šī cīņa nu ir uzvarēta, un es esmu ļoti pateicīgs par viņas apņēmību, kas radīja šādus ievērojamus panākumus.

  Astrid Lulling, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos pateikties Oettinger kungam, kas pārstāv savu kolēģi Viviane Reding, par lielisko angļu valodu.

(FR) Dāmas un kungi, es esmu ļoti apmierināta. Es esmu pateicīga visiem deputātiem, kuri uzstājās, jo viņi atbalsta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vairākuma nostāju, kas ļaus šo dokumentu pieņem jau rīt.

Es vēlētos pārliecināt Romeva i Rueda kungu. Šis dokuments nav perfekts. Tajā joprojām nav ietvertas visas manas prasības. Mēs vēl neesam uzvarējuši karā, bet mēs esam uzvarējuši svarīgā kaujā. Tas ir solis pareizā virzienā.

Es arī gribētu pateikt Romeva i Rueda kungam un Figueiredo kundzei, ka viņiem nevajadzētu uztraukties par maternitātes aizsardzību; tas, ko viņi vēlas, ir paredzēts 17.a apsvērumā. Izlasiet to, jo man nav laika to nolasīt. Ir tikai viens grozījums. Ja mums būtu par to jābalso, direktīvu nebūtu iespējams pieņemt Spānijas prezidentūras laikā, un mēs riskētu veltīgi zaudēt mēnešus, ja ne gadus, jo — es vēlos pārliecināt autorus — viņu ierosinātais grozījums ir ierosināts citā izteiksmē 4. grozījumā, ko pieņēma pirmajā lasījumā un Padome atbalstīja pilnībā. Tāpēc es uzskatu, ka šie deputāti varētu ar tīru sirdsapziņu balsot par pārējiem grozījumiem.

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 18. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm mērķis nav vienādot piemērojamos Eiropas tiesību aktus un pakāpeniski aizstāt vairākas direktīvas attiecībā uz šo politiku. Pašnodarbināto personu un darba ņēmēju sociālie apstākļi dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un, ja persona ilgstoši vai pastāvīgi atrodas ārpus darba tirgus, sociālais nodrošinājums dažos gadījumos praktiski nepastāv. Pašnodarbinātām personām bieži vien nav veselības apdrošināšanas. Tās strādā pat slimības laikā, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Sievietes atgriežas darbā pēc bērna piedzimšanas un neizmanto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem nav atsevišķas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Pašnodarbinātās personas ir ļoti svarīgas ekonomikas funkcionēšanai, un tām ir neaizvietojama loma sabiedrībā. Šie cilvēki finansiāli nodrošina sevi un savas ģimenes, maksā nodokļus valsts kasē un veic sociālās un veselības apdrošināšanas iemaksas. Valsts nav sekmējusi viņu aprūpi. Viņi ir īpaši neaizstājami reģionos, kuros dažādu iemeslu dēļ trūkst darbavietu pie tā sauktajiem „lielajiem” darba devējiem, kā arī lauksaimniecības nozarē. Tādēļ ir jāvienādo obligātie standarti, kas palīdzēs nodrošināt vienādu statusu pašnodarbinātām personām salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, un vienlīdzību starp pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm. Par mērķi jāizvirza lielāka aizsardzība maternitātes laikā, tāda atvaļinājuma atzīšana, ko izmanto, lai rūpētos par ģimenes locekļiem un līdzstrādājošā dzīvesbiedra ieguldījuma atzīšana.

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Priekšlikums, par kuru mēs šonedēļ diskutējam nav tehnisks. Tas ir jautājums par taisnīgumu un veselo saprātu — divējādi. Tas ir ne vien morāli, bet arī ekonomiski skaidrs, ka mums ir jāgarantē sociālā aizsardzība un maternitātes pabalsti pašnodarbinātām grūtniecēm un pašnodarbināto vīriešu laulātajām vai dzīves partnerēm, kas gaida bērnu. Mēs nevaram diskriminēt tās sievietes vai to vīriešu partneres, kas ir izvēlējušies šādu darbu, it īpaši, ja mēs visi piekrītam, ka mums ir jāmudina sievietes vairāk iesaistīties uzņēmējdarbības pasaulē. Kamēr mēs cenšamies atrast izeju no krīzes, mēs veicinām darbu, tostarp darbu, ko veic neatkarīgi darba ņēmēji. Tāpēc mums arī jānodrošina, ka sievietēm būtu pamudinājums izmantot šādas darba iespējas. Otrkārt, mēs nevaram diskriminēt ģimenes jaundzimušo bērnu dēļ. Tas ir nepieņemami, ja kādam bērnam ir tiesības uz mātes vai tēva klātbūtni (neapdraudot ģimenes iztiku) viņa pirmajās dzīves nedēļās tad, ja vecāki ir klasiski darba ņēmēji, bet kādam citam bērnam nav šādu tiesību, jo vecāki ir pašnodarbinātas personas.