Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 17. maijs - Strasbūra

16. Ēku energoefektivitāte (pārstrādāta redakcija) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Silvia-Adriana Ţicău ieteikums otrajam lasījumam Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) (05386/3/2010 – C7-0095/2010 – 2008/0223(COD)) (A7-0124/2010).

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. – (RO) Eiropas Savienība 2008. gadā apņēmās līdz 2020. gadam par 20 % samazināt enerģijas patēriņu un panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē Eiropas Savienības valdību vadītāji noteica kopīgu mērķi līdz 2020. gadam par 20 % palielināt energoefektivitāti.

Ēku nozare veido 40 % no kopējā energopatēriņa un rada 35 % no kopējām piesārņojuma emisijām. Ēku energoefektivitātes uzlabojumi būtiski ietekmēs Eiropas pilsoņu dzīves. Visā ES ģimenes vidēji tērē 33 % no saviem ienākumiem par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un apsaimniekošanu. Patiesībā šis skaitlis var pat sasniegt 54 % gadījumos, kad ģimenes ienākumi ir ļoti zemi. Ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā ne tikai samazinās enerģijas rēķinu summas, bet arī radīs 2,7 miljonus darba vietu Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam.

Komisija 2008. gada novembrī iesniedza tiesību akta priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 91/2002/EK attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Eiropas Parlaments 2009. gada aprīlī ar būtisku balsu vairākumu pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā saistībā ar koplēmuma procedūru. Pēc tam Parlaments un Padome organizēja intensīvas sarunas Eiropas Savienības Padomes Zviedrijas prezidentūras laikā. Politisku vienošanos par tiesību akta priekšlikuma tehniskajiem aspektiem panāca 2009. gada novembrī.

Šī vienošanās ietver šādus galvenos sasniegumus.

Tika ieviests atsevišķs pants kopā ar vairākiem apsvērumiem un noteikumiem, kas attiecas uz finansējuma aspektiem. Komisijai ir jānosaka esošie finanšu instrumenti un fiskālie pasākumi, kā arī līdz 2011. gada 30. jūnijam jāiesniedz jauni priekšlikumi. Šos noteikumus papildināja arī Komisijas paziņojums.

Līdz 2020. gadam 31. decembrim visu jaunbūvju neto enerģijas patēriņam ir jābūt gandrīz vienādam ar nulli, un lielākā daļa enerģijas ir jāgūst arī no atjaunojamajiem avotiem. Valsts sektoram šis termiņš ir par diviem gadiem ātrāk. Tādu ēku gadījumā, kuru neto enerģijas patēriņš ir gandrīz vienāds ar nulli, dalībvalstis noteiks skaidrus mērķus un izstrādās rīcības plānus, kas ietvers arī atbalsta pasākumus.

Kapitāli remontējamo ēku energoefektivitātei vai atjaunotajai ēkas daļai ir jāatbilst obligātajām energoefektivitātes prasībām, ko piemēro arī ēkas tehniskajām sistēmām un sastāvdaļām, kurām ir būtiska ietekme uz ēkas energoefektivitāti.

Tika ieviesti jauni noteikumi attiecībā uz sertifikātiem. Sertifikātā ir jānorāda obligātā informācija, tai skaitā finansēšanas iespējas. Tika ieviesti noteikumi par energoefektivitātes sertifikātu izsniegšanu un izvietošanu.

Ēkas energoefektivitātes sertifikātā uzrādītais energoefektivitātes rādītājs ir jāiekļauj sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu vai izīrēšanu.

Jāsniedz papildu informācija un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz ekspertu akreditāciju un apmācību, kā arī īpašniekiem un īrniekiem sniedzamo informāciju.

Jāapspriežas ar vietējām varas iestādēm, un ir jāsaņem šo iestāžu atbalsts ieteikumu īstenošanā, kā arī tādu jaunu noteikumu īstenošanā, kas attiecas uz vietējo būvniecības plānotāju un arhitektu vadību, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā ēku energoefektivitāte.

Ir ieviestas progresīvas mērierīces un aktīvas kontroles sistēmas, piemēram, automatizācija, kontroles un uzraudzības sistēmas, kuru mērķis ir ietaupīt enerģiju.

Nav paredzēta kopīga metodoloģija, taču Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam izstrādās salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, lai aprēķinātu izmaksu ziņā optimālāko obligāto energoefektivitātes prasību līmeni. Direktīvu pārskatīs līdz 2017. gada 1. janvārim. Padomes kopējās nostājas pamatā ir 2009. gada novembrī parakstītā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Tādēļ es iesaku tās pieņemšanu.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Politikā reti ir iespēja iepazīstināt ar priekšlikumiem un pasākumiem, kas nodrošina ieguvumus no jebkura aspekta perspektīvas. Šodien mums ir tieši tāda iespēja: direktīvas par ēku energoefektivitāti pārstrādātās redakcijas gaidāmā pieņemšana.

Ēku nozare patērē 40 % no visas enerģijas un rada 36 % oglekļa dioksīda emisiju ES. Ekonomikas pasākumu īstenošana, lai samazinātu energopatēriņu dzīvojamo ēku nozarē, var būtiski sekmēt mūsu 2020. gada mērķu sasniegšanu saistībā ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanu un enerģijas ietaupījumiem. Tādējādi mēs tai pat laikā atbalstīsim mūsu enerģētisko drošību un sekmēsim izaugsmi un darba vietu radīšanu celtniecības nozarē. Pārstrādātā direktīva par ēku energoefektivitāti sekmēs arī augstākus standartus valsts kodeksos par energoefektivitāti ēku celtniecībā un palīdzēs patērētājiem samazināt komunālos maksājumus. Energoefektivitāte ir lētākais veids, kā apkarot klimata pārmaiņas.

Es vēlētos uzsvērt trīs pārstrādātās direktīvas aspektus, kas, mūsuprāt, atspoguļo būtisku progresu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

Pirmkārt, valstu prasības attiecībā uz jaunbūvēm un remontdarbiem veicinās tādu ēku celtniecību, kuras radīs būtiski lielākus enerģijas ietaupījumus. Šī direktīva attiecas arī uz mazām ēkām, kurās apdzīvojamā teritorija ir mazāka par 1000 m², kā arī maziem, ar energoapgādi saistītiem remontdarbiem un katlu un logu maiņu.

Otrkārt, pārstrādātā redakcija nozīmē, ka pilsoņiem būs nodrošināta labāka informācija. Māju īpašnieki un īrnieki būs labi informēti, saņemot konkrētus datus par enerģijas patēriņu un ēkas iespējamiem enerģijas ietaupījumiem. Tam vajadzētu nodrošināt stimulu tirgū realizēt ēkas ar mazu energopatēriņu un veikt plašus remontdarbus.

Treškārt, sākot ar 2020. gadu visām jaunbūvēm jāatbilst ārkārtīgi striktam celtniecības standartam, proti, enerģijas patēriņam jābūt gandrīz vienādam ar nulli. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizstrādā valstu rīcības plāni, lai paaugstinātu esošo ēku standartu, tuvinot to enerģijas patēriņu gandrīz nulles līmenim.

Visu šo iemeslu dēļ jaunā direktīva ir sekmīgs sasniegums Eiropas enerģētikas politikā. Es vēlos pateikties Parlamenta deputātiem un jums, Ţicău kundze, par labo sadarbību pēdējo mēnešu laikā, kā arī par neparasti ātro direktīvas pieņemšanu.

Jūs jau uzsvērāt, ka ar pārstrādāto redakciju būs iespējams īstenot visu tās enerģijas ietaupījumu potenciālu tikai tādā gadījumā, ja to efektīvi un ātri transponēs un ja ieviesīs arī atbalsta instrumentus. Šajā saistībā mums labāk jāizmanto esošie finansēšanas instrumenti, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas paredz 4 % budžeta izmantot energoefektivitātes pasākumiem — iespēja, ko dalībvalstis līdz šim tikpat kā nav izmantojušas.

Turklāt mēs vēlamies dalībvalstīm sniegt finansiālu atbalstu saistībā ar viņu centieniem pārveidot ēkas. Pašlaik mēs gatavojam — kā iepriekš paziņoja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja — Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna neizmantoto līdzekļu ne mazāk kā EUR 150 miljonu apmērā atkārtotu sadali projektiem atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

Esmu pārliecināts, ka Parlamenta šodien izrādītais atbalsts ir svarīgs solis. Es vēlos jums visiem pateikties par labo sadarbību.

  Paul Rübig, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Ţicău kundze! Es vēlos jūs apsveikt ar šo ziņojumu. Manuprāt, tas ir svarīgs solis īstajā virzienā. Eiropā ir vairāk nekā 160 miljoni ēku, un šīm ēkā ir jāveic remonts saistībā ar to termisko lietderību, lai maksimāli samazinātu energopatēriņu, tādējādi sekmējot kopējā energopatēriņa attiecīgu samazinājumu.

Četrdesmit procentus enerģijas izmanto ēku apkurei un dzesēšanai. Mēs ceram, ka remontdarbu pasākumi ļaus mums sasniegt mūsu mērķi līdz 2020. gadam par 5 % samazināt kopējo enerģijas patēriņu. Nav šaubu, ka mums vajadzīgas jaunas apmācību shēmas amatniekiem, kuri ne tikai veiks esošo ēku remontu, bet arī būvēs jaunas. Mums vajadzīgi mazi un vidēji uzņēmumi, kas specializējas šajā nozarē, un mums jānodrošina tas, ka viņi spēj gūt peļņu šajā jomā un maksāt augstākas neto algas. Es uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā pārvarēt krīzi, jo tādējādi ne tikai, protams, tiks gūti jauni ieņēmumi no nodokļiem, bet turklāt no fosilajiem kurināmajiem gūto enerģiju aizstās ar atjaunojamo enerģiju, tādējādi samazinot fosilā kurināmā patēriņu.

Manuprāt, fosilā kurināmā patēriņa un ražošanas aizstāšana ir veids, kā virzīties uz priekšu, un tas, protams, sekmēs mājsaimniecību izmaksu būtisku samazinājumu. Es arī uzskatu, ka šie ieguldījumi atmaksāsies un ka mums nebūtu jāsaglabā patēriņa līmeņi, kādi ir novēroti pēdējās desmitgadēs. Mums būtu jāizmanto šī iespēja atkal sākt ieguldīt. Ieguldījumi ir jo īpaši svarīgi krīzes laikā, lai ļautu mums to pārvarēt — pārvarēt ar maksimāli maz birokrātijas.

  Zigmantas Balčytis, S&D grupas vārdā. – (LT) Pirmkārt, es vēlētos apsveikt manu kolēģi Silvia Ţicău ar apjomīgo darbu, ko viņa ir paveikusi, sagatavojot šo svarīgo ziņojumu. Manuprāt, ar Padomi panāktā vienošanās ir ļoti mērķtiecīga un nodrošina jaunu, kvalitatīvu progresu visā nozarē. Tādēļ tagad ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pienācīgi un laikus īstenotu direktīvas noteikumus. Jautājums par ēku energopatēriņu ir sevišķi svarīgs iekšējā enerģētikas tirgus vispārējā kontekstā. Eiropas Savienības ēku nozare ir viena no nozarēm, kam piemīt lielākais enerģijas ietaupījumu potenciāls. Tas it īpaši attiecas uz Eiropas Savienības jauno dalībvalstu iedzīvotājiem, jo šajās valstīs ir vislielākais skaits vecu un energoneefektīvu dzīvojamo ēku, un to iemītnieki, kam ir viszemākie ienākumi, ir spiesti maksāt visaugstākos komunālos maksājumus. Virzība uz ēku enerģijas izmaksām, kas gandrīz vienādas ar nulli, nozīmē, ka latiņa ir pacelta vēl augstāk attiecībā uz celtniekiem, nekā līdz šim plānots, apsverot pasīvas ēku tehnoloģijas. Komisār, dāmas un kungi! Es vēlētos atkārtot, ka tas patiešām ir ļoti svarīgi un ļoti mērķtiecīgi, un, cerams, to piemēros arī praksē.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt Ţicău kundzi, kura ar ārkārtīgu atdevi ir strādājusi pie šī dokumenta. Mēs esam krietni aizkavējušies juridisku pielāgojumu dēļ, kuri bija vajadzīgi saistībā ar Lisabonas līgumu, un tas ir nozīmējis, ka atmosfērā ir nokļuvušas daudz lielākas CO2 emisijas par tām, kādas būtu tajā nonākušas, ja mēs šo būtu varējuši izdarīt ātrāk.

Šajā garajā sagatavošanās laikā ir viegli aizmirst, ka dažus no šīs pārstrādātās redakcijas elementiem patiesībā uzskatīja par samērā radikāliem, kad tos ierosināja pirmo reizi. It sevišķi atteikšanās no 1000 m2 sliekšņa, ko Parlaments sākotnēji ierosināja savā ziņojumā par Energoefektivitātes rīcības plānu, kā arī ēku energopatēriņa, kurš gandrīz vienāds ar nulli, ieviešana līdz 2021. gadam. Diemžēl šī jaunā prasība attiecībā uz jaunbūvēm mums nepalīdzēs sasniegt 20-20-20 mērķus, it īpaši tādēļ, ka mēs aizvien vairāk apzināmies, ka mums ir jācenšas sasniegt vismaz 30 % samazinājums attiecībā uz siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm. Lai sasniegtu mūsu klimata pārmaiņu mērķus, mums uzmanība jākoncentrē tieši uz esošajām ēkām un to energoefektivitātes prasībām.

Es ierosinu trīs galvenos rīcības virzienus, kas mums jāīsteno, ja vēlamies izmantot esošo ēku enerģijas ietaupījumu potenciālu.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai Komisija ierosinātu stabilu, rentablu metodiku remontdarbu veikšanai. Laika grafiks ir samērā ierobežots, bet tas ir pamatoti, jo ir izšķērdēts jau ļoti daudz laika, un rentablo metodiku piemēros tikai 2014. gadā.

Otrkārt, visām dalībvalstīm ir jāapsver valsts gada mērķu pieņemšana, lai uzlabotu konkrētu procentuālo daļu no savām esošajām ēkām. Ja mums būtu „saistošs” Eiropas līmeņa mērķis attiecībā uz energoefektivitāti, esmu pārliecināta, ka mēs ļoti ātri varētu novērot rīcību dalībvalstīs, jo tās saprastu, ka viens no vieglākajiem veidiem, kā sasniegt energoefektivitātes mērķi, ir sistemātiski modernizēt esošās ēkas.

Treškārt, un tas ir ļoti svarīgi, dalībvalstīm ir jānodrošina iepriekšējs finansējums energoefektivitātes uzlabojumiem un, neskatoties uz referentes un ēnu referentu lielajiem centieniem, mēs šajā pārstrādātajā redakcijā nepanācām tik daudz, cik Parlaments būtu vēlējies. Tādēļ ir īpaši svarīgi ekonomikas atveseļošanas programmā ietvert līdzekļus energoefektivitātei, un es ceru, ka Komisija šajā saistībā nekavēsies ar savu priekšlikumu.

Visbeidzot, ņemot vērā šajā dokumentā paustos komentārus par energoefektivitātes tiesību aktu īstenošanas vājajiem punktiem iepriekš, es vēlos jautāt Komisijai, vai tā var nodrošināt, ka šo direktīvu īstenos pilnībā un laikus.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es apsveicu Ţicău kundzi un visu ēnu referentu komandu. Šī direktīva nebūtu tik sekmīga, ja nebūtu spēcīga Eiropas Parlamenta.

Man atvēlētajās divarpus minūtēs es mazāk runāšu par direktīvu, bet vairāk izteikšos par to, kas turpmāk ir jāpaveic, lai novērstu direktīvas vājos punktus jo īpaši saistībā ar esošajām ēkām. Kas gan būtu vēl piemērotāk krīzes laikā kā Eiropas resursu izmantošanas uzlabošana un energoefektivitātes palielināšana? Tagad mums no Komisijas ir vajadzīga Eiropas ēku iniciatīva ar četriem centrāliem pīlāriem.

Pirmkārt, palīdzība valstu valdībām saistībā ar direktīvas transponēšanu. Iepriekšējā direktīva netika pienācīgi transponēta. Jūsu ģenerāldirektorātā, Oettinger kungs, jums ir viens pilna laika ierēdnis, kurš jūlijā dosies prom. Kā jūs nodrošināsiet, starp citu, arī attiecībā uz personālu, ka direktīvu pareizi transponēs?

Otrkārt, kā jūs jau minējāt, finansējuma modeļi. Ko Komisija var paveikt, lai uzlabotu veidu, kādā izmanto Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursus ēku nozarē? Iespējams, ka jūs varētu mums sniegt nedaudz informācijas par līdzekļiem, kas palikuši pāri no jūsu pieminētā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna.

Treškārt, mums vajadzīgs lielāks darbaspēka ražīgums celtniecības nozarē, un tam mums ir vajadzīga plašāka apmācība. Labāk apmācīti darba ņēmēji palielinās produktivitāti, bet, protams, arī radīsies jautājumi saistībā ar darba un apmaksas apstākļiem Eiropas celtniecības nozarē. Attiecīgi mums būtu arī vajadzīga Komisijas iniciatīva par sociālo dialogu Eiropas līmenī starp celtniecības nozares un arodbiedrību pārstāvjiem.

Visbeidzot, pētniecības un izstrādes jomā steidzami jāpievērš koncentrēta uzmanība ēkām, tādu ēku celtniecībai, kuru enerģijas patēriņš ir gandrīz vienāds ar nulli, kā arī — un tas ir vissvarīgākais — jauniem veidiem, kā organizēt ēku remontdarbus. Mēs spēsim būvēt vai remontēt lētāk tikai tad, ja viss remontdarbu process būs labāk izstrādāts. Tā ir vēl viena joma, kurā varētu izmantot Eiropas pētniecības līdzekļus, lai nodrošinātu reālu un būtisku palīdzību gan valstu valdībām, gan celtniecības nozarei.

  Vicky Ford, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos sākt ar pateicību Ţicău kundzei un citiem referentiem par sarunu organizēšanu saistībā ar direktīvu. Starp grupām ir bijusi jūtama liela atsaucība, un ir ļoti patīkami dzirdēt, ka debates par nākamajiem pasākumiem jau ir sākušās.

Es patiesi atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Kā daudzi jau pieminēja, 40 % mūsu enerģijas tiek patērēti ēkās. Mums vajadzīgi ilgtspējīgāki dzīves apstākļi ne tikai oglekļa radītās problēmas dēļ, bet arī saistībā ar bažām par pieaugošajām enerģijas cenām un energoapgādes drošību.

Dažas dalībvalstis jau savos energoefektivitātes kodeksos ir bijušas daudz mērķtiecīgākas, un es ceru, ka šī direktīva citas dalībvalstis mudinās sekot šim piemēram. Energoefektivitātes sertifikāti palīdz veicināt informētību par to, kādās jomās var ietaupīt enerģiju un izmaksas, kā arī mudina uzstādīt progresīvas mērierīces jaunbūvēs un no jauna izremontētās ēkās, lai patērētājiem nodrošinātu lielāku kontroli attiecībā uz viņu ar enerģiju saistītajiem lēmumiem. Viss minētais raksturo labu progresu.

Šo pārstrādāto redakciju sāka gatavot, jo sākotnējo direktīvu īstenoja nepienācīgi. Turpmāk Parlamentam un Komisijai ir vienmēr jāuzrauga, kā dalībvalstis īstenos šo direktīvu. Komisijai ir jāpalīdz sekmēt labākas prakses nodošanu starp dalībvalstīm, kā arī nodrošināt, ka obligātie energoefektivitātes standarti ir atbilstīgi, vienlaikus atspoguļojot reģionālās atšķirības.

Mēs visi zinām, ka, lai popularizētu jautājumu par enerģijas ietaupījumiem, ir svarīgi, lai gan valsts, gan privātā sektora patērētāji atzītu un redzētu ieguvumus, ko tieši rada enerģijas ietaupījumu iniciatīvas gan attiecībā uz vidi, gan ekonomiku, bet es vēlos jūs brīdināt, jo manā dalībvalstī ir bijis gadījums saistībā ar direktīvas „apzeltīšanu”, īpaši attiecībā uz energoefektivitātes sertifikātiem sabiedriskām ēkām, un dažos gadījumos tas ir radījis papildu birokrātiskas izmaksas, gūstot mazus enerģijas ietaupījumus un rezultātā zaudējot sabiedrības atbalstu; par to jāpauž nožēla.

Pēdējais, ko vēlos sacīt, ir, ka tiem, kuri baiļojas, ka ES pašlaik ir identitātes krīze, vajadzētu smelties drosmi no šī ziņojuma. Jau manas iesaistīšanās pašā sākumā pastāvēja vienotība attiecībā uz mērķi un pārliecību, un es zinu, ka tāda pastāvēja jau daudzus gadus pirms manas pievienošanas šim Parlamentam pagājušajā vasarā. Ņemsim vērā mūsu pieredzi, ka ES ir visspēcīgākā tad, kad mēs koncentrējam uzmanību uz pamatjomām, kurās vērtību var nodrošināt, strādājot kopā un aizstāvot kopīgas intereses.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos sākt, apsveicot Ţicău kundzi ar smago darbu un atdevi, ko viņa ir ieguldījusi šādā būtiskā ziņojumā, kā arī ar darbu, kuru viņa ir paveikusi saistībā ar ēku uzlabotu energoefektivitāti un atbalstu ilgtspējīgākai Eiropai. Kā mēs zinām, enerģijas izmantošana Eiropas Savienībā krietni pārsniedz pieņemamu līmeni, tādēļ ir ļoti svarīgi virzīties uz priekšu ar šādiem priekšlikumiem.

Ir pēdējais laiks piemērot politiku, kas ir mērķtiecīga Eiropas līmenī, un papildināt šo mērķtiecīgo politiku ar turpmākiem pasākumiem, īpaši saistībā ar krīzes situāciju, ar ko saskaramies. Celtniecības nozari uzskata par vienu no nozarēm vai tirgiem, kam ir vislielākais enerģijas ietaupījumu potenciāls, kā arī cita veida potenciāls, tādēļ šī ir izcilības nozare valsts politikas virzienu atbalstīšanai. Ar to es vēlētos beigt šo tematu, priekšsēdētāja kungs!

Tādēļ mēs sagaidām, ka tiks izmantota iespēja ieguldīt ēku energoefektivitātes uzlabojumos un potenciāls radīt miljoniem darba vietu nākamo dažu gadu laikā. Turklāt runa nav tikai par jaunām ēkām, bet arī par to esošo ēku restaurāciju un remontdarbiem, kuru stāvoklis ir pasliktinājies vai kuras vairs netiek apdzīvotas.

Tādēļ izmantosim iespēju piemērot šo tiesību aktu kā būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas atdzīvināšanā; mums jāsāk maksimāli izmantot ieguldījumi, kas var būt stratēģiski un kam ir tādiem jābūt, lai atgūtos no krīzes. Cerēsim arī, ka ieguldījumu veiks Komisija un ka dalībvalstis zina, kā to maksimāli izmantot.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Pirmkārt, es vēlētos sacīt, cik gandarīts esmu, ka Eiropas Savienība ir saskatījusi būtisku enerģijas ietaupījumu potenciālu veidā, kā ekspluatē ēkas. Enerģijas ietaupījumus var sasniegt samērā ātri un efektīvi, uzlabojot ēku konstrukciju siltumizolāciju, pat ar papildu apkuri vecākās mājās.

Tomēr siltuma zudumi, kas ir saistīti ar ēku apkuri, nav vienīgie enerģijas nelietderīgas izmantošanas gadījumi ēkās. Attiecībā uz energopatēriņu ūdens uzsildīšana personīgās higiēnas vajadzībām un gaisa kondicionēšana slēgtās telpās ir būtiski aspekti attīstītās sabiedrībās. Tomēr šajās jomās enerģijas taupīšanas metodes būs samērā sarežģītākas un komplicētākas. Tās būs saistītas ar samērā sarežģītu, attīstītu sistēmu efektivitātes uzlabošanu, nodrošinot enerģijas regulēšanu un apmaiņu starp dažādām ierīcēm pašā ēkā.

Tā kā vairums ēku no vienādošanas perspektīvas ir unikālas vienības, ir atbilstīgi jāplāno katras ēkas iekšējais enerģijas režīms, kas jāīsteno vairāk vai mazāk individuāli attiecībā uz katru attiecīgo darba vietu vai mājsaimniecību. Tādēļ mūsu mērķiem ir jāietver būtisks prasību paplašinājums attiecībā uz tādu inženierijas un plānošanas darbu komplicētību un sarežģītību, kuru mērķis ir pareizi noteikt progresīvus enerģijas risinājumus atsevišķām ēkām.

Tādēļ mums, komisār, jāmeklē arī veidi, kā veicināt šajā nozarē strādājošo cilvēku labāku apmācību. Es personīgi būšu ļoti gandarīts, ja šīs direktīvas mērķi tiks pienācīgi īstenoti. Tomēr es domāju, ka tas konkrētās jomās būs grūti.

  Maria da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Celtniecības nozarē tiek patērēti 40 % no ES enerģijas un radīti 35 % no visām ES emisijām. Šajā tiesību aktā ir paredzēts, ka līdz 2020. gadam jaunbūvju enerģijas patēriņam ir jābūt gandrīz vienādam ar nulli un ka izremontētajām esošajām ēkām ir jāatbilst obligātajām energoefektivitātes prasībām.

Tādēļ šis tiesību akts sekmēs mazāku Eiropas atkarību no energoresursiem, CO2 emisiju samazināšanos, iekšējā un ārējā gaisa kvalitātes uzlabošanos, kā arī pieaugošu labklājību pilsētās. Stimuls uzlabot ēku energoefektivitāti arī liecina par iespēju atkārtoti klasificēt mūsu pilsētas, veicinot tūrismu, darba vietu radīšanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ES.

Tomēr atkārtotai klasificēšanai ir vajadzīgs lielāks valsts un privātais ieguldījums. Mēs runājam par tiešu valsts ieguldījumu, kas tūlītēji ietekmē darba vietu radīšanu un mazu un vidēju uzņēmumu iesaistīšanos. Programma, kas ietver mūsu pilsētu atkārtotu klasificēšanu, būs droša un labi piemērota mūsu ekonomikas atveseļošanai.

Tādēļ es mudinu Komisiju un dalībvalstis izmantot struktūrfondus, lai atkārtoti klasificētu ēkas saistībā ar to ekoloģiskajiem un enerģētiskajiem rādītājiem, šo finansējumu izmantojot kā pamudinājumu privāto ieguldījumu piesaistīšanai. Es arī mudinu tās sadarboties, lai izveidotu piemērotu finansēšanas modeli esošo ēku remontēšanai.

  Ivari Padar (S&D). – (ET) Ţicău kundzes ziņojums ir viens no būtiskākajiem enerģētikas un klimata politikas instrumentiem, kādus esam pieņēmuši pēdējo gadu laikā. Es vēlētos apsveikt visus, kuri strādāja pie šā ziņojuma, un īpaši referenti — Ţicău kundzi. Es neatkārtošu šeit jau pateikto, bet koncentrēšu uzmanību uz diviem aspektiem.

Pirmkārt, direktīva sniedz daudzas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmējiem. Papildus jaunām tehnoloģijām ēku energoefektivitātes uzlabošanai nākotnē pieaugs arī pieprasījums pēc videi nekaitīgiem celtniecības materiāliem, materiālu patēriņa un atkritumu samazinājuma celtniecības nozarē, celtniecības atkritumu pārstrādes un progresīvu ēku izstrādes. Tādēļ Eiropas uzņēmējiem, sadarbojoties ar Eiropas Savienību un dalībvalstīm, būtu šobrīd jāiegulda tehnoloģijās, kas samazinās lielo ietekmi, kuru uz vidi rada ēkas, jo pašlaik ēku nozarē tiek patērēti apmēram 40 % no visas Eiropas Savienības enerģijas, radīti 38 % no Eiropas Savienības CO2 emisijām, turklāt celtniecības nozare ir Eiropas Savienības ekonomikas nozare, kurā ir lielākais resursu patēriņš.

Otrkārt, direktīva nodrošina tikai daļēju risinājumu jautājumam, kas par to visu maksās. Piemēram, direktīvā ir ietverti priekšlikumi, kuros sacīts, ka Eiropas Komisijai būtu jāvirza vairāk Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ēku energoefektivitātes finansēšanai. Es uzskatu, kas ir ārkārtīgi svarīgi, pārskatot pašreizējo finanšu plānu, nepalaist garām iespēju un rast līdzekļus, lai palielinātu ēku energoefektivitātes finansējumu. Enerģijas ietaupījumi ir lētākais enerģijas ražošanas veids, tādēļ izmantosim to!

  Karima Delli (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju pozitīvo progresu, ko šī direktīva paredz laikā, kad saskaramies ar steidzamu vajadzību apkarot klimata pārmaiņas.

Šis gads — 2020. gads — ir gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas Enerģētikas un vides partnerībā (EPEE) tiek lēsts, ka apmēram 50–125 miljoni eiropiešu saskaras ar enerģētisku nabadzību. Tomēr šis jaunais tiesību akts attiecas tikai uz jaunbūvēm un skars tikai 2,7 miljonus jaunbūvju gadā, lai gan Eiropas Savienībā ir 200 miljoni vecu dzīvojamo ēku. Patiesībā līdz 2050. gadam remontdarbi būs jāveic vismaz 150 miljoniem dzīvojamo ēku, lai sasniegtu 4. faktoru.

Komisār, kopš 2007. gada 4 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir rezervēti, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, bet šie resursi ir izmantoti ļoti mazā mērā. Tad kā jūs dalībvalstīm piemērosiet spiedienu, lai šie līdzekļi patiesi tiktu izmantoti, jo, ja tos neizmantos, tie, iespējams, ies zudumā, sākot no 2013. gada, kad daļa no šiem līdzekļiem patiesībā būs jāpalielina?

  Algirdas Saudargas (PPE). – (LT) Kā daudzi no jums minēja, enerģijas ietaupījumi ir rentablākais veids, kā nodrošināt energoapgādes drošību un ierobežot oglekļa dioksīda emisiju daudzumu. Arī es vēlos apsveikt visus mūsu kolēģus un visvairāk referenti un citus kolēģus deputātus ar šo sekmīgo direktīvas pārskatīšanu. Šai jomai — celtniecības nozarei — ir neizmantots potenciāls ne tikai enerģijas ietaupījumu jomā, bet arī jaunu darba vietu radīšanā un jaunu tehnoloģiju īstenošanā. Piemēram, manā valstī — Lietuvā — vairāk nekā 80 % ēku ir būvētas pirms vairāk nekā 20 gadiem, un tās ir ļoti neekonomiskas. Tādēļ šīs ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana patiesi notiek laikus un ir nepieciešama pašreizējās krīzes apstākļos. Ar Padomi panāktā vienošanās par jaunās direktīvas tekstu ir atbilstīgi līdzsvarota un pilnībā atspoguļo subsidiaritātes principu. Direktīva paredz obligātas prasības attiecībā gan uz jaunbūvēm, gan remontētām ēkām un radīs piemērotus nosacījumus, lai optimizētu energoresursu patēriņu un ietaupītu iedzīvotāju un valdības naudu. Tai pat laikā striktāki ēku sertifikācijas un informācijas sniegšanas noteikumi mudinās iedzīvotājus mainīt savus patēriņa ieradumus. Priekšsēdētāja kungs! Lai gan tas jau vairākkārt tika sacīts, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka direktīvas sekmīgi rezultāti būs atkarīgi no tās ātras īstenošanas dalībvalstīs. Šajā saistībā jāparedz efektīvi finansiāla atbalsta pasākumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī. Energoefektivitātei, kas ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm, vajadzētu kļūt arī par dalībvalstu politikas prioritāti.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Direktīva par ēku energoefektivitāti tieši ietekmēs jaunus ieguldījumu veidus, ko veiks celtniecības nozarē. Ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, kuru mērķis būs energopatēriņa samazināšana, būtiski ietekmēs valstu un reģionālos darba tirgus un uzlabos Eiropas Savienības energoapgādes drošību.

Ir vajadzīgi finanšu instrumenti. Eiropas pilsoņi nevar vieni paši uzņemties enerģētikas sistēmu modernizēšanas izmaksas. Maksimālā resursu summa, ko tam var piešķirt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, nav pietiekama un ir jāpalielina līdz maksimālajam līmenim. Komisijai ir jānodrošina papildu atbalsts, izveidojot Energoefektivitātes fondu līdz 2014. gadam, ko varētu līdzfinansēt Eiropas Savienība, Eiropas Investīciju banka un dalībvalstis.

Es mudinu Eiropas Komisiju turpināt attīstīt iniciatīvu „viedās pilsētas” un izskatīt pašreizējos mehānismus, ko izmanto dalībvalstīs, lai izplatītu labāko praksi Eiropas Savienībā, kā arī apmainītos ar zināšanām un tehnisko palīdzību ar mērķi radīt finanšu resursus mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Es apsveicu Ţicău kundzi ar ziņojumu un direktīvu. Tomēr šī direktīva nav vērta pat papīra, uz kura tā ir uzrakstīta, ja tai nav paredzēti līdzekļi. Es vēlos vērst komisāra Oettinger uzmanību uz to, ka ir jānodrošina finansējuma līdzekļi budžetā periodam pēc 2013. gada un Kohēzijas fondā. Ir skaidrs, ka papildus Eiropas Savienības avotiem mums vajadzīgi dalībvalstu līdzekļi, privātais kapitāls un iedzīvotāju ieguldījumi; citiem vārdiem sakot — īpatnējs līdzfinansējuma veids. Marinescu kungs jau minēja, ka mums jānosaka populārākās prakses, kādas ir ieviesušas konkrētas dalībvalstis, izmantojot tiešās subsīdijas, kreditēšanas instrumentus vai citas metodes. Ungārijā ir izremontēti 250 000 daudzstāvu dzīvojamo māju dzīvokļi, jo veco dzīvokļu stāvoklis jaunajās dalībvalstīs, kā jau minēja mani kolēģi deputāti no Igaunijas un Latvijas, ir sevišķi slikts. Manuprāt, šī ēku remontdarbu programma ir jāturpina un jāpaplašina, iekļaujot arī lauku apgabalu nabadzīgos iedzīvotājus, kā sacīja mans kolēģis deputāts no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ir dažas lietas, kas, manuprāt, mums būtu jāpatur prātā gaidāmajās debatēs. Pirmkārt, notiek strīdi par dzīvojamo ēku enerģijas ietaupījumu potenciālu nākamo gadu laikā. Tas, kas paveicams viegli, jau daļēji ir paveikts. Savukārt remontdarbi — it sevišķi uzskaitīto ēku remontdarbi — varētu būt ļoti dārgi. Ir maza jēga remontēt ēku, lai tā būtu nevainojami energoefektīva, ja pēc tam tā ir neapdzīvota, jo īres maksa ir strauji pieaugusi. Pat klimata aizsardzības interesēs es nedomāju, ka mums būtu jāiejaucas pilsoņu īpašumtiesībās, kad runa ir par remontdarbiem. Nedrīkst piemērot prasību uzstādīt saules paneļus, būvējot māju, veicot jumta remontu, būvējot paplašinājumu vai mainot apkures sistēmu, kā ir paredzēts Marburg modelī.

Turpmākais jautājums attiecas uz ēku enerģijas patēriņu, kas gandrīz vienāds ar nulli. Kā mēs zinām, tas ir iespējams tikai tad, ja mājsaimniecība savas elektroenerģijas vajadzības nodrošina ar fotoelementiem gadījumā, kad elektroenerģijas tīkls joprojām ir pieejams periodiem, kad ir mazāk saules. Citiem vārdiem sakot, elektroenerģijas tīkla operatoram izmaksas saglabāsies tādas pašas. Koģenerācijas iekārtas ir saistītas arī ar dārgām, dubultām konstrukcijām. Pat ar optimālu enerģijas pārvaldību daudzi jautājumi paliek neatbildēti, un varētu dramatiski paaugstināties cenas — nemaz neminot to, ka vairumā gadījumu mums vēl nav atbilstīgo progresīvo iekārtu.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un īpaši lieliskos punktus un ieteikumus, ko ir sagatavojuši mani kolēģi deputāti. Bez šaubām ir skaidrs, ka lielākā daļa esošo ēku un privātmāju tiks izmantota ne tikai vēl 2020. gadā, bet arī 2050. gadā. Tādēļ mums nekavējoties vajadzētu koncentrēt uzmanību uz ēkām un mājokļiem.

Manā valstī ir daudz cilvēku, kuri pašlaik ir bezdarbnieki, būvē mājas un tamlīdzīgi. Tomēr tūkstošiem un tūkstošiem ēku ir neapdzīvotas. Tādēļ nav vajadzīgs būvēt jaunas ēkas. Tādēļ, kā sacīja mani kolēģi deputāti, mums būtu jākoncentrē uzmanība uz jau esošām mājām. Es piekrītu komisāram — valdībām būtu jāizmanto struktūrfondi un citi līdzekļi, lai nekavējoties ķertos pie šī darba. Tas ir ļoti svarīgi, un es arī iesaku īstenot šo plānu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es vēlos apsveikt referenti — Ţicău kundzi — ar viņas centieniem, strādājot pie šī ziņojuma. Celtniecības nozarei piemīt liels enerģijas ietaupījumu potenciāls. Ir būtiski uzlabot ēku energoefektivitāti, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Enerģijas sertifikāti vispirms ir vajadzīgi, lai informētu pircējus par ēkas energoefektivitāti.

Rumānija bija paredzējusi ieviest enerģijas sertifikātus attiecībā uz darījumiem ar īpašumu šā gada sākumā, taču lēmums par reglamentējošā akta apstiprināšanu ir atlikts. Galvenokārt tam pamatā bija nepietiekams skaits energoauditoru un risks, ka palielināsies veco ēku cenas. Rumānijā tos ieviesīs līdz ne vēlāk kā 2011. gada 1. janvārim, kā norādījuši valdības pārstāvji. Galvenais ieguvums, ko gūst parasti pilsoņi no apkures sistēmu remontdarbiem dzīvojamas ēkās, ir samazinātas komunālo maksājumu izmaksas. Reģionālās attīstības un tūrisma ministrija šogad šim mērķi ir piešķīrusi RON 150 miljonus.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Nav šaubu, ka lielāki ēku enerģijas patēriņa ietaupījumi, daļēji pateicoties šai direktīvai, politiski ir ļoti saprātīgs solis. Tas ir mazs gabaliņš mozaīkā, ko veido atbildība īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu, un vienlaikus sekmē Eiropas politisko neatkarību no trešo valstu energoresursiem. Tāpat kā jūs, es ceru, ka mēs patiešām varēsim samazināt emisijas desmit gadu laikā un tai pat laikā palēnināt mūsu pieaugošo atkarību no trešo valstu energoresursiem, jo īpaši naftas un gāzes. Es ļoti atzinīgi vērtēju direktīvu, kas nodrošinās jaunu pamudinājumu ieviest inovācijas apkures jomā ne tikai jaunbūvēs, bet arī vecās ēkās. Ēku nozare rada vienu trešdaļu siltumnīcefektu izraisošo gāzu, tādēļ mūsu mērķis, protams, ietver aktīvu finansiālu atbalstu arī no dalībvalstīm. Es arī atzinīgi vērtēju mana kolēģa Marinescu kunga priekšlikumu izveidot īpašu fondu. Fonds, protams, atbalstītu ne tikai daudzdzīvokļu ēku, bet visu ES ēku apkuri.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ES 2008. gadā apņēmās līdz 2020. gadam par 20 % samazināt enerģijas patēriņu. Ēku energoefektivitātes uzlabošana — ar mērķi sasniegt energopatēriņu, kas gandrīz vienāds ar nulli — ne tikai samazinās enerģijas patēriņu. Šī direktīva mums arī palīdzēs pārvarēt krīzi. Tās īstenošanai būs vajadzīgi eksperti un speciālisti, tādēļ tā radīs darba vietas. Turklāt ilgtermiņā tā samazinās Eiropas pilsoņu mājsaimniecību izmaksas. Visbeidzot, es vēlos minēt enerģijas apgādes situāciju esošajās dzīvojamās mājās un citās ēkās, kā arī vajadzību veikt atbilstīgos to enerģijas apgādes situācijas uzlabojumus.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Mēs esam vienisprātis, cik nozīmīgas ir esošās ēkas, esošo ēku remontdarbi un jaunbūvju celtniecība, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus attiecībā uz energoefektivitāti un CO2 emisiju samazināšanu. Citās jomās, ar kurām mums ir jāstrādā — elektrostacijas, enerģijas struktūra vispār vai automobiļu nozare — ir jāsazinās ar samērā mazu skaitu iesaistīto pušu: enerģētikas uzņēmumi vai 12–15 Eiropas automobiļu ražošanas uzņēmumi. Tas nozīmē, ka to partneru skaits, kuru sapratne ir jāiegūst, ir saprātīgs.

Ēku nozarē ir liels skaits iesaistīto pušu. Māju īpašnieki, īrnieki, lietotāji, pašvaldības ar saviem pilsētvides plāniem un lauku attīstības plāniem kopumā, reģionālo celtniecības tiesību aktu izstrādātāji, kas parasti ir lauku apgabali vai valstis; īsāk sakot, neviena cita joma nav tik svarīga, lai sasniegtu mūsu procentuālos mērķus attiecībā uz enerģiju un klimatu, kā celtniecības nozare, un nevienā nozarē nav tik daudz miljonu partneru, kas jāiesaista plānošanā gan horizontāli, gan vertikāli. Tādēļ šī direktīva ir svarīgs solis, bet neapšaubāmi tā nav pēdējais pasākums šajā jautājumā.

Esmu gandarīts par jūsu ierosinājumiem un runām, ko es uzmanīgi uzklausīju. Ticiet man, kad saku, ka, manuprāt, šīs direktīvas piemērošana būs tikpat svarīga, cik tās izstrāde. Pašlaik direktīva ir izklāstīta uz papīra. Tās vērtība veidosies kopā ar tās transponēšanu. Tam mums vajadzīga visu — dalībvalstu, kā arī pašvaldību pārvaldes iestāžu, mūsu esošo ēku īpašnieku un lietotāju — iesaistīšanās.

Mēs vēlamies, lai mūsu enerģijas taupīšanas pasākumi tiktu īstenoti ne tikai jaunbūvēs, bet arī attiecībā uz remontdarbiem. Nākamo nedēļu laikā mēs iesniegsim priekšlikumu par to, kā nākotnē konkrēti var izmantot EUR 115 miljonus vai vairāk. Mēs intensīvi strādājam pie šī priekšlikuma sagatavošanas. Mēs to vēlamies iesniegt maksimāli vēlu, lai zinātu, vai ir pieejams vairāk par EUR 115 miljoniem, bet laikus, lai nodrošinātu, ka netiek zaudēti līdzekļi laika ierobežojumu dēļ. Mēs labprāt piedalītos turpmākās diskusijās par šo programmu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti jūlijā un septembrī ar ieinteresētajiem deputātiem.

Mēs pašlaik risinām sarunas ar komisāru Hahn par to, kā reģionālās programmas varētu virzīt vairāk uz mērķiem enerģētikas jomā pašreizējā finanšu periodā. Viņš ir paudis atbalstu šai idejai un tam, kā mēs varam izmantot gaidāmās finansējuma programmas, lai nākamā finanšu periodā piešķirtu lielāku prioritāti enerģētikas un ēku jautājumam. Šeit man vajadzīga jūsu palīdzība. Mēs jau sen gatavojamies nākamajam finanšu periodam. Jūs pārzināt Eiropas Savienības budžeta galvenās programmas. Es nojaušu, ka dalībvalstis nevēlēsies mums dot lielākus līdzekļus. Krīzes un budžeta konsolidācijas laikā es nojaušu, ka mums būs jāiztiek ar to, kas mums jau ir — šo procentuālo IKP daļu.

Tādēļ ir vēl svarīgāk prioritāti piešķirt enerģētikai, pētījumiem enerģētikas jomā un enerģijas taupīšanas programmām, kas paredzētas iesaistītajām pusēm, kā arī, lai to papildinātu, infrastruktūrai. Gatavojoties nākamajam finanšu periodam, es ceru, ka būs debates ar jums par to, kā mēs varam sasaistīt vietējās, reģionālās un valsts ēku remontdarbu programmas ar mūsu mērķiem un attiecīgos gadījumos arī ar papildu Eiropas finansēšanas programmu. Kā es sacīju, tas ir svarīgs, bet ne pēdējais solis. Tādēļ es atzinīgi vērtēju jūsu ierosinājumus.

Esmu pārliecināts, ka jūs mūs uzraudzīsiet, lai nodrošinātu, ka direktīvu var sekmīgi īstenot arī praksē. Es vēlos pateikties visiem šā Parlamenta deputātiem, īpaši galvenajai referentei. Vai drīkstu norādīt, ka šo pamatdirektīvu ar interesi novēro citos pasaules reģionos, piemēram, Ķīnā un ASV. Šajā ziņā Eiropa ir vismaz vienu būtisku soli priekšā citiem kontinentiem.

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. – (RO) Pirmkārt, es vēlos pateikties ēnu referentiem par sniegto atbalstu. Šis ir tikai sākums procesam, kura mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti un kurā Eiropas Parlaments būs iesaistīts kā pastāvīgs, mērķtiecīgs partneris, kā arī kuram būs vajadzīga pārredzamība, pieņemot deleģētos aktus. Jāatzīst, ka mēs patiešām skaidri nošķīrām jaunbūves no esošajām ēkām, ņemot vērā gan īpašuma veidu, kas ir atšķirīgs dažādās valstīs, gan pašreizējās ēkas.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm un Komisijai ir jāizmanto finanšu plāna starpposma pārskatīšana, kas notiks 2010. gadā, lai pārskatītu darbības programmas un vairāk līdzekļu piešķirtu ēku energoefektivitātei. Dalībvalstis var izmantot 4 % no ERAF piešķīruma un samazinātu PVN likmi gadījumos, kad to uzskata par piemērotu, taču tā nedrīkst būt mazāka par 5 %, attiecībā uz darbu, kas saistīts ar ēku energoefektivitāti.

Es vēlētos uzsvērt, ka visi ēku energoefektivitātei piešķirtie līdzekļi veicinās darba vietu radīšanu un vietējā, reģionālā un valsts līmenī samaksāto nodokļu un nodevu pieaugumu, paturot prātā šī darba vietējās iezīmes. Tikai tad, ja palielināsim līmeni, kādā tiek izmantota 4 % ERAF likme, kura paredzēta ēku energoefektivitātei periodam no 2010. līdz 2013. gadam, mēs spēsim vēlāk pieprasīt būtisku šīs likmes palielinājumu 2014.–2020. gada finanšu periodam. Es ierosinātu likmi 8–12 % apmērā.

Turklāt es prasu Komisijai atļaut neiztērētos EUR 115 miljonus no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna piešķirt iniciatīvai „viedās pilsētas”. Es uzskatu, ka, it īpaši plānojot 2014.–2020. gada finanšu periodu, energoefektivitātei jābūt mūsu galvenajai prioritātei kopā ar programmām, kuru mērķis ir lauku apgabali.

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā arī pieprasīja izveidot fondu tieši energoefektivitātes vajadzībām, sākot no 2014. gada. Komisār, mēs jūs atbalstīsim šī fonda izveidē.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2010. gada 18. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Ar šo leģislatīvo pasākumu kopumu mēs speram lielu soli videi nekaitīgas sabiedrības virzienā. Galu galā ēku nozare rada apmēram 40 % CO2 emisiju. Nākamo dažu gadu laikā mēs pakāpeniski samazināsim šīs emisijas līdz nullei. Tas ir ieguvums gan patērētājiem, gan nodarbinātībai, jo ieguldījumi videi nekaitīgās ēkās sekmē pieprasījumu pēc darbaspēka. Pašlaik īstermiņā mums jānovērš visas aizkavēšanās, lai paātrinātu esošo ēku remontdarbus, un mums ir jāpalīdz privātpersonām to paveikt. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš sociālo mājokļu īrniekiem. Sociālo mājokļu asociācijām ir jāsaņem pamudinājums un būtisks stimuls, lai nodrošinātu, ka tās īstermiņā remontē vecākas ēkas, un lai arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošie īrnieki var no tām gūt maksimālu labumu.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Ēku energoefektivitāte ir joma, kurai Eiropas Savienībā ir spēcīgs potenciāls. Enerģijas patēriņa samazinājums, ko veicinās ar šo tekstu ieviestie pasākumi, sekmēs ES neatkarības no energoresursiem palielināšanos un tuvinās mūs Eiropas energoefektivitātes politikai. Šīs politikas sekmes ir atkarīgas arī no dalībvalstīm, kam ir jāizmanto tādi finanšu pasākumi kā PVN, piešķirot maksimālo atļauto Eiropas līdzekļu daļu energoefektivitātei un tā tālāk. Pilsoņu līmenī šie pasākumi arī nodrošinās ieguvumus Eiropas mājsaimniecībām, kas iegūs savu enerģijas izmaksu samazinājumu. Vidēji izdevumi par enerģiju veido 33 % no mājsaimniecības izmaksām, un tie var būt 54 % mājsaimniecībās ar mērenākiem ienākumiem. Tādēļ praksē es vēlētos redzēt, ka ēku energoefektivitātes uzlabojumi galvenokārt nodrošina ieguvumus šai pēdējai pieminētajai pilsoņu kategorijai. Mums jāņem vērā izmaksas, ar ko saskarsimies, ieviešot jaunas normas. Ja celtniecības un remontdarbu izmaksas ietekmē īres maksas, tas ēku energoefektivitātes nodrošinātos ieguvumus varētu padarīt nepieejamus tiem, kam tie vajadzīgi visvairāk.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Attiecībā uz ēku energoefektivitāti es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi risināt jautājumu par energoefektīvām ēkām. Mums šim jautājumam jāpiešķir prioritārs statuss, jo Eiropā ir gaidāma energoresursu krīze. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt savu enerģijas patēriņu par 20 % un nodrošināt, ka 20 % no izmantotās enerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tomēr uzmanība jāpievērš arī jautājumam par energoefektivitāti, īpaši celtniecības nozarē, jo šī nozare ir viena no lielākajām enerģijas patērētājām (40 %), kā arī viena no lielākajām oglekļa dioksīda emisiju radītājām. Šāda uzmanības koncentrēšana uz celtniecības nozari ir sevišķi svarīga Centrāleiropas valstīs, kur no iepriekšējā režīma mantotās novecojušās ēkas nozīmē, ka mēs nelietderīgi izlietojam enerģiju. Dzīvojamo ēku modernizēšana nodrošina īpaši svarīgas iespējas. Durvju un logu nomainīšana, kā arī modernas izolācijas uzstādīšana var palīdzēt samazināt mājsaimniecību izdevumus par enerģiju. Austrumeiropā energoefektīvu ēku celtniecība jau ir pilnā plaukumā, un to popularitāti galvenokārt veicina valsts subsīdijas. Diemžēl Centrāleiropā vēl nav sistēmas, kas nodrošinātu lielākus stimulus ieguldījumu veikšanai pasīvās ēkās, lai gan šādas tehnoloģijas varētu palīdzēt samazināt pieaugošo atkarību no gāzes. Tādēļ es uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt ziņojumu, un es attiecīgi balsoju par.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Ēkās izmantotā enerģija veido vienu trešdaļu no kopējās enerģijas, ko izmanto Eiropas Savienībā. Tieši tādēļ šajā nozarē ir liels potenciāls samazināt enerģijas izmantošanu ne tikai tādēļ, ka ir pausta apņemšanās samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas, bet arī energoapgādes drošības dēļ. Starp svarīgākajiem direktīvas, pie kuras pašlaik strādājam, noteikumiem ir jēdziens par ēku enerģijas patēriņu, kas gandrīz vienāds ar nulli. Atcerēsimies, ka līdz 2020. gada beigām visu jaunbūvju enerģijas patēriņam jābūt gandrīz vienādam ar nulli, un valsts sektorā tas ir jāsasniedz divus gadus ātrāk, kam būtu jābūt kā paraugam. Tomēr divi diskutētās direktīvas aspekti ir pelnījuši pozitīvu reakciju. Pirmkārt, Energoefektivitātes fonda izveide līdz 2020. gadam — tas būs instruments, kas palīdzēs palielināt privātos un valsts ieguldījumus projektus, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Šāds strukturāls atbalsts nodrošinās iespēju sasniegt mūsu mērķus. Otrkārt, noteikuma iekļaušana direktīvas projektā par progresīvām mērierīcēm un aktīvām kontroles sistēmām (viedās mēriekārtas), kuru mērķis ir nodrošināt enerģijas ietaupījumus. Šo sistēmu ieviešana plašā mērogā var nodrošināt ieguvumus patērētājiem attiecībā uz cenu, izmantošanas efektivitāti un energoapgādes drošību.