Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 17. maijs - Strasbūra

20. Sodi par nopietniem sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Hella Ranner ziņojuma (A7-0130/2010) par sodiem, kas paredzēti par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem autotransporta nozarē īss izklāsts Transporta un tūrisma komitejas vārdā [2009/2154(INI)].

  Hella Ranner, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, iesākumā es vēlētos pateikties visiem komitejas locekļiem par konstruktīvo sadarbību. Šā ziņojuma temats ir ļoti nozīmīgs. Tas attiecas uz visiem, kuri pārvietojas pa Eiropas ceļiem. Tas attiecas arī uz noteikumu par braukšanas un atpūtas laiku saskaņošanu, veicot kravu pārvadājumus, kuri ir ievērojami jāuzlabo.

Mūsu komitejā rīkotās apspriedes, kā arī sarunas ar plašu ieinteresēto personu loku un dalībvalstu pārstāvjiem liecina, ka ir ļoti svarīgi, lai steidzami tiktu uzlaboti noteikumi par braukšanas un atpūtas laiku.

Ir jāuzlabo arī noteikumi par tahogrāfiem. 2009. gada maijā Komisija iesniedza ziņojumu, kurā ir analizēts, kā dažādās dalībvalstīs autotransporta nozarē tiek ievēroti sociālās jomas noteikumi. Jāatzīst, ka rezultāti bija satraucoši. Soda nauda par vienu un to pašu pārkāpumu dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, proti, no EUR 500 līdz EUR 5 000. Tādēļ ir gluži dabiski, ka galvenokārt pierobežas rajonos autovadītāji bēg uz tām valstīm, kurās šie sodi ir mazāki. Šāda situācija vairs nevar turpināties. Arī atšķirības pārbaužu biežumā rada autovadītājiem un uzņēmējiem lielas neskaidrības.

Diemžēl atšķirības ir vērojamas ne tikai attiecībā uz soda naudas apmēru, bet arī piemērojamo sankciju veidiem un iedalījumu kategorijās. Šī situācija ir jānovērš, jo minēto noteikumu mērķis ir ne tikai garantēt ceļu satiksmes drošību un darbinieku aizsardzību, bet arī godīgu konkurenci, un to nedrīkst aizmirst. Šajos krīzes apstākļos spriedze uzņēmumos palielinās pieaugošo cenu dēļ. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt visu satiksmes dalībnieku, tostarp arī autovadītāju, drošību.

Kā mēs visi zinām, to var panākt vienīgi ar efektīvu sodu sistēmu. Sodiem ir jābūt skaidriem, pārredzamiem un salīdzināmiem. Ja vēlamies, lai noteikumi par braukšanas un atpūtas laiku būtu rezultatīvi, tie ir saprātīgi jātransponē dalībvalstīs, un tas ir šā ziņojuma svarīgākais punkts. Mums noteikti ir nepieciešama biežāka un stingrāka kontrole, kā arī informācija par noteikumiem autovadītājiem ne tikai mūsu dalībvalstīs, bet arī trešajās valstīs, jo šo valstu autovadītāji ne vienmēr pārzina mūsu sodu sistēmu.

Tādēļ liela nozīme ir informācijas apmaiņai, kas ir jānodrošina Komisijai. Šim nolūkam varētu izveidot Eiropas Autotransporta aģentūru. Manuprāt, nav nozīmes tam, kura iestāde veiks pārbaužu rezultātu apkopošanu, tomēr ir skaidrs, ka ir jābūt arī šādai iestādei. Lisabonas līguma 83. panta 2. punkts paredz, ka mēs varam iesaistīties atsevišķu dalībvalstu noteikumu izstrādē un pārliecināties par to, vai tiesību akti ir pienācīgi saskaņoti. Komitejā pat netika apšaubīts, jo tas ir pats par sevi saprotams, ka šī iespēja ir jāizmanto mūsu visu interesēs un arī drošības dēļ.

Nobeigumā es gribētu minēt vēl vienu svarīgu faktoru. Ja mēs vēlamies, lai autovadītāji ievērotu atpūtas laikus, mums viņiem ir jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra. Daudzās dalībvalstīs nav pietiekami daudz drošu autostāvvietu, kuras tām būtu jānodrošina, jo tikai tad, piemērojot minētos noteikumus, būs iespējams gūt vēlamos rezultātus.

Es ļoti ceru, ka Komisija arī turpmāk izturēsies pret šo problēmu nopietni un esmu pārliecināta, ka Parlaments to turpinās risināt. Ar šo ziņojumu darbs vēl nav beidzies. Iespējams, ka tas ir tikai sākums. Runa ir par spēku apvienošanu, lai nodrošinātu labāku kontroli un saskaņošanu, un es ceru, ka nākamā gadā Komisija iesniegs ziņojumu par iespējamajiem saskaņošanas pasākumiem, arī tiem, kuri ir paredzēti jaunajos Lisabonas līguma noteikumos.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, man patiesi ir jāapsveic referente ar viņas lielisko ziņojumu. Tas tiesa, un tieši to es vēlējos uzsvērt, ka soda naudu apjoms, sodu veidi un kategorijas dažādās dalībvalstīs krasi atšķiras. Tieši tādēļ ziņojumā ir pievērsta liela uzmanība tam, un referente pietiekami skaidri tā nobeigumā ir norādījusi, ka mums ir nepieciešams, lai Komisija izstrādātu īpašus saskaņošanas pasākumus.

Grieķijā nelaimes gadījumu ir daudz, jo bieži notiek pārkāpumi. Nav šaubu, ka ja mēs nesaskaņosim tiesību aktus, kā arī nenodrošināsim labākās prakses apmaiņu Eiropas līmenī un to, lai konkrētā un koordinētā veidā tiktu veikta Eiropas līmeņa kontrole, tad diemžēl mēs nevarēsim atrisināt šo samilzušo problēmu.

Grieķijai jo īpaši šis ir aktuāls jautājums, tādēļ mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir labs sākuma punkts turpmākai rīcībai.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, iesākumā es gan savā, gan savu kolēģu vārdā gribētu izteikt pateicību Kallas kungam, kuru es aizvietoju, kā arī Ranner kundzei par viņas ziņojumu attiecībā uz tādu nozīmīgu aspektu kā sociālās jomas noteikumu pārkāpumi autotransporta nozarē.

Komisijas sākotnējā ziņojumā bija uzsvērtas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz sodiem, kas paredzēti par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem autotransporta nozarē. Tie ir atšķirīgi ne tikai veida, bet arī kategorijas un soda naudu apjoma ziņā. Piemēram, autovadītājam par maksimālā ikdienas vadīšanas laika pārsniegšanu sods Spānijā var būt 10 reižu lielāks nekā Grieķijā.

Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta lēmumu sekot sagatavotā ziņojuma īstenošanai. Parlaments ir uzsvēris to, cik neapmierinoša ir pašreizējā situācija, ja autovadītāji un pārvadātāji var maldīgi uzskatīt, ka vienā valstī izdarīts pārkāpums ir mazāk nopietns nekā citā. Tas apdraud ceļu satiksmes drošību un konkurenci. Tādēļ Parlamenta ziņojums ir vērtīgs ieguldījums, lai Komisija varētu efektīvi koordinēt spēkā esošo noteikumu saskaņotu īstenošanu.

Parlamenta ziņojumā cita starpā referente ir ierosinājusi noteikt minimālo un maksimālo soda apjomu par sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē, kā arī uzsvērusi, ka Lisabonas līguma 83. pantā ir paredzēta iespēja izstrādāt noteikumu minimumu attiecībā uz sodiem. Komisija drīzumā pārbaudīs, cik lielā mērā un kādā veidā šos jaunos līguma noteikumus var piemērot, lai uzlabotu sociālās jomas noteikumu autotransporta nozarē īstenošanu.

Es jums pateicos par šo īpaši konstruktīvo ziņojumu un vēlos darīt zināmu, ka Komisija izvērtēs Eiropas Parlamenta izvirzītos jautājumus un izteiktos ierosinājumus.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt (otrdien, 2010. gada 18. maijā).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Šodienas diskusijas mums ir palīdzējušas apzināties ievērojamās atšķirības 27 dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz sodiem par nopietniem sociālās jomas noteikumu pārkāpumiem autotransporta nozarē. Tādēļ, manuprāt, atzinīgi ir vērtējams ierosinājums sagatavot brošūru visās ES oficiālajās valodās autovadītāju un uzņēmumu vajadzībām, kurā būtu ietverta informācija par dažādās dalībvalstīs spēkā esošajiem sociālās jomas noteikumiem, kā arī sodiem, kurus var piemērot autovadītājiem par konkrētu pārkāpumu. Vēl viens interesants aspekts ir RDS-TMC tehnoloģiju izmantošana GPS sistēmas vietā, kas reālajā laikā informētu kravas automobiļu vadītājus par sodiem tajā valstī, kurā viņi tobrīd atrodas.