Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 18. maijs - Strasbūra

6. Eiropas Bēgļu fonda izveide laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam (grozījumi Padomes Lēmumā Nr. 573/2007/EK) — Migrēšana no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (Regulas (EK) Nr. 1104/2008 grozīšana) — Migrēšana no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (grozījumu izdarīšana Lēmumā 2008/839/TI) — Kopējas ES pārvietošanas programmas izveide (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

- ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (COM(2009)0456 - C7-0123/2009- 2009/0127(COD)), kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Rui Tavares (A7-0125/2010);

- ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (COM(2009)0508 -C7-0244/2009- 2009/0136(NLE)), kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Carlos Coelho (A7-0126/2010);

- ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (COM(2010)0015 -2010/0006(NLE)), kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Carlos Coelho (A7-0127/2010), un

- ziņojums par kopējas ES pārvietošanas programmas izveidi (COM(2009)0447 - 2009/2240(INI)), kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Rui Tavares (A7-0131/2010).

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Iesākumā es vēlos atgādināt, ka Parlaments jau iepriekš ir kritizējis ilgo kavēšanos ar otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) ieviešanu. 2009. gada 22. oktobrī mēs pieņēmām rezolūciju par SIS II un Vīzu informācijas sistēmu. Eiropas Parlaments vēlreiz pauda nopietnas bažas par kavēšanos ar SIS II darbības uzsākšanu un pieprasīja no Komisijas un Padomes informāciju par tehnisko testu rezultātiem, uzstājot, ka jānodrošina pilnīga SIS II ieviešanas procesa pārredzamība.

SIS II bija jāsāk darboties 2007. gadā. Ir pienācis 2010. gads, un neviens nespēj sniegt skaidru atbildi, kad sistēma tiks pabeigta. Ar priekšlikumu kopumu, ko mēs apsveram, saistās četri būtiski jautājumi. Pirmkārt, kad tiks veikta migrēšana? Pirms SIS II var sākt darboties, darbiniekiem tā ir jātestē, lai novērtētu, vai SIS II spēj darboties atbilstoši tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kas noteiktas attiecīgajos juridiskajos instrumentos. Tikai pēc šo testu sekmīgas pabeigšanas būs iespējams veikt migrēšanu no pirmās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas uz SIS II.

Otrkārt, vai šī testēšana ir pabeigta? Nē. Ņemot vērā lielo kavēšanos ar projekta izpildi un visus sarežģījumus un problēmas, Padome nolēma veikt divus „starpposma” testus: pirmo — 2009. gada ceturtajā ceturksnī un otro — 2010. gada vasarā. Tomēr pirmo testu nācās atlikt līdz janvāra beigām, jo nebija izpildīti priekšnosacījumi. Testēšana notika no 2010. gada 21. līdz 24. janvārim —sistēma labi strādāja pirmās 25 stundas, bet, kā zināms, tā bija nestabila pārējā testēšanas laikā. Testēšana tika atkārtota no 2. līdz 5. martam, un otrā testa galīgā izvērtēšana un apstiprināšana notika 6. aprīlī.

Lai gan dalībvalstis un līgumslēdzējs daļēji neievēroja testēšanas nosacījumus un lai gan vairāki pārsūtījumi neiekļāvās prasītajos atbildes laikos, lielākā daļa dalībvalstu secināja, ka novirzes ir bijušas nenozīmīgas un testēšanas galvenie uzdevumi ir izpildīti. Jaunais vispārīgais laika grafiks un budžeta plāns ir jāpieņem nākamajā Padomes sanāksmē 2010. gada jūnijā vai vēlākais oktobrī.

Tika uzskatīts, ka pirms darbības uzsākšanas sistēmai ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Ir jābūt sekmīgi pabeigtam 2. starpposma testam, un sistēmai ir pilnībā jāatbilst darbības nosacījumiem. Arī vispārējam testam, ko paredz Regulas 55. pants, ir jābūt sekmīgi pabeigtam, un pilnībā jābūt nodrošinātai tīkla drošībai.

Trešais jautājums — kādēļ šo priekšlikumu apstiprināšana ir tik steidzama? Lai gan ar migrēšanas īstenošanu saistītie priekšnosacījumi daļēji nav izpildīti un nav iespējams pateikt, kad tas notiks, 2010. gada 30. jūnijā atkal beigsies termiņš pilnvarām, ar kurām Komisijai tika uzticēta SIS II izstrāde. Tādēļ mums ir jāgroza 2008. gadā pieņemtā migrēšanas instrumentu turpināmības klauzula, lai novērstu instrumentu termiņa izbeigšanos.

Mans ceturtais un pēdējais jautājums — kādus priekšlikumu aspektus es ierosinu grozīt? Vispirms es ierosinu iekļaut turpināmības klauzulu, ko Komisija nebija ierosinājusi. Mēs ierosinām noteikt, ka tās termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī. Ņemot vērā ievērojamo kavēšanos, ir ļoti svarīgi arī juridiskajā pamatojumā noteikt, ka izmantotajiem risinājumiem, lai kādi tie arī nebūtu, ir jāpamatojas uz pieejamajām tehnoloģijām, jāiekļaujas saprātīgā laika grafikā un jābūt pietiekami rentabliem.

Ir jāizveido arī Vispārējā programmu vadības valde un oficiāli jāintegrē tās īstenotā SIS II pārvaldība. Es esmu pilnīgi pārliecināts — ja šī struktūra būtu izveidota pašā sākumā, projekta īstenošana būtu noritējusi saskaņotāk, mēs būtu labāk informēti un mūsu rīcība būtu bijusi efektīvāka.

Un visbeidzot es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai migrēšanas procesu uzraudzītu Parlaments. Parlaments ne tikai atbild par tiesisko pamatu, bet kā budžeta lēmējinstitūcija arī uzrauga darbības, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības budžeta. Šā iemesla dēļ mēs ar kolēģi Alvaro kungu esam iesnieguši grozījumu, kurā paredzēts līdzekļus atstāt rezervē. Turklāt mēs ar kolēģiem Alvaro kungu, Ludford kundzi, Enciu kungu un Hohlmeir kundzi esam iesnieguši grozījumu, kurā paredzēts pieprasīt, lai Eiropas Revīzijas palāta veiktu revīziju. Es vēlos pateikties jums visiem par ļoti lielo atsaucību.

  Priekšsēdētāja. – Es šobrīd nevaru dot vārdu Tavares kungam, jo zināmā vulkāna dēļ viņam ir radušās nelielas transporta problēmas. Tiklīdz viņš mums pievienosies, es došu viņam vārdu.

  Alexander Alvaro, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! SIS II ir stāsts par mēģinājumiem, neveiksmēm un jauniem mēģinājumiem, kas ilgst gadiem. Šie mēģinājumi, neveiksmes un jaunie mēģinājumi līdz šim ir aprijuši EUR 90 miljonus — 90 miljonus, kas, pēc daudzu domām, ir izšķiesti pilnīgi veltīgi.

No budžeta viedokļa es varu apstiprināt ikkatru Coelho kunga sacīto teikumu, katru vārdu un visus centienus. Mūsu sadarbība šajā jautājumā ir ļoti cieša un ļoti sekmīga. Mēs visi esam ieinteresēti, lai SIS II darbotos. Tomēr reizēm, kā tas bieži dzīvē notiek, nākas atzīt — ja kaut kas nedarbojas, kā nākas, ir jāapsver citas iespējas.

Mēs kā Eiropas Savienības Parlaments vēl neesam gatavi atmest ar roku šim projektam un visos iespējamos veidos atbalstīsim komisāri Malmström, kura ir saņēmusi šo sarežģīto jautājumu mantojumā. Tomēr, kā jau mēs esam nolēmuši Budžeta komitejā un ierosinām arī plenārsēdē, ir skaidri jānosaka, ka SIS II finansējums ir jāpatur rezervē, lai mums būtu lielāka kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu. Personīgi es sagaidu, lai tiktu sagatavots B plāns gadījumam, ja mums kādu dienu nāktos atzīt, ka mēs nespējam panākt to, ko vēlējāmies.

  Priekšsēdētāja. – Tā kā Tavares kunga nav klāt, es dodu vārdu komisārei Malmström.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Coelho kungam un Alvaro kungam par viņu ieguldījumu un ikvienam par ļoti konstruktīvo sadarbību šajā ārkārtīgi sarežģītajā lietā, kuru es esmu saņēmusi mantojumā. Lieta ir ļoti sarežģīta, bet es esmu apņēmības pilna kopā ar jums strādāt, lai to pārredzamā veidā savestu kārtībā un šo projektu īstenotu līdz galam.

Rītdienas balsojums notiks SIS II projektam ļoti piemērotā laikā. Padome ir apstiprinājusi, ka 1. starpposma tests ir bijis sekmīgs un ka SIS II izstrādei ir jāturpinās uz pašreizējo tehnisko risinājumu pamata.

Jums iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi ietvēra trīs būtiskus elementus — Coelho kungs tos jau minēja —, un tie mainīs šā projekta izstrādes gaitu. Pirmkārt, kā Coelho kungs norādīja, sākotnējais instrumentu derīguma termiņš — šā gada 30. jūnijs — šobrīd jau ir kļuvis nereāls un tādēļ tiks mainīts. Tādējādi SIS II projekta izstrāde varēs turpināties, ņemot vērā tehniskās prasības un vispārējo laika grafiku, kas patlaban tiek precizēts ar dalībvalstu ekspertiem. Tas būs pieejams Padomei 3. un 4. jūnija sanāksmē.

Referents aicina noteikt konkrētu SIS II izstrādes termiņu. Diemžēl man jāatzīst, ka Komisija vēl nevar atbalstīt šo priekšlikumu. Komisijas eksperti kopā ar visām dalībvalstīm strādā, lai pabeigtu prasību pielāgošanu un sagatavotu jaunu vispārēju laika grafiku. Tiklīdz tas būs izdarīts, Komisija sagatavos atbilstošus priekšlikumus, kuros būs ņemts vērā jaunais vispārējais laika grafiks, kas pēc divām nedēļām tiks iesniegts nākamajā Tieslietu un iekšlietu Padomes sanāksmē.

Otrkārt, Vispārējā programmu vadības valde ir tehnisko ekspertu grupa, kas sniedz palīdzību SIS II izstrādē, un viņu darbam ir jāpiešķir oficiāls statuss. Vispārējā vadības valde jau ir izrādījusies ļoti efektīvs instruments sadarbības un tehniskās analīzes nodrošināšanā starp Komisiju un dalībvalstu ekspertiem. Priekšlikums nodrošinās šā darba turpināšanu, vienlaikus precīzi definējot valdes lomu, sastāvu un procedūras. Tā kā šī ir tīri tehniska struktūra, nav lietderīgi valdē iekļaut deputātus un citas Parlamenta amatpersonas. Mēs turpināsim darbu saistībā ar SIS II Eiropas Parlamentam pārredzamā veidā, bet mums ir skaidri jānodala tehniskais darbs un politiskā pārredzamība. Tomēr, ievērojot šo principu, kā arī saskaņā ar Coelho kunga ierosinājumu Komisija ir gatava sniegt pilnu tehnisko informāciju Parlamenta deputātiem, padarot pieejamus valdes ziņojumus.

Treškārt, tiek paredzēts nodrošināt nepieciešamo tiesisko elastību, lai izstrādi varētu veikt, izmantojot alternatīvu tehnisko risinājumu, un es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka šim priekšlikumam ir racionāls pamats.

Attiecībā uz SIS II izstrādes turpināšanas budžeta jautājumiem Komisija piekrīt referentam, ka mūsu mērķis ir panākt nodokļu maksātāju līdzekļu visefektīvāko izlietojumu. Šajā sakarā ziņojumā aicināts izmantot Parlamenta tiesības SIS II izstrādei 2011. gadā paredzētos līdzekļus paturēt rezervē. Šis jautājums, protams, pilnībā ir budžeta lēmējinstitūcijas ziņā. No budžeta izpildes viedokļa es tikai vēlos lūgt Alvaro kungu paredzēt kādu precīzu un efektīvu līdzekļu atbrīvošanas procedūru gadījumam, ja mums šie līdzekļi būtu nepieciešami. Es vēlos pateikties Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referentam Coelho kungam un Budžeta komitejas referentam Alvaro kungam par lielisko sadarbību šajā jautājumā.

Man žēl, ka Tavares kungs vēl nav ieradies. Mums būtu bijusi iespēja apspriest ES pārvietošanas programmu, kas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Kā jūs zināt, vairums pasaules bēgļu uzturas Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. Daudzi bēgļi ir nonākuši paradoksālā un neatrisināmā situācijā — viņi nevar ne atgriezties savā izcelsmes valstī, ne iekļauties savas sākotnējās patvēruma valsts vietējā kopienā, jo bieži šīs valstis pašas ir cietušas konfliktos vai ir nabadzīgas. Šīm bēgļu grupām pārvietošana ir vienīgais risinājums.

Pārvietošana ir līdzeklis, ar kuru var uzskatāmi apliecināt Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti ar bieži pārslogotajām sākotnējā patvēruma valstīm, vienlaikus sniedzot drošību visneaizsargātākajām bēgļu grupām, nodrošinot viņiem ilgtspējīgus un cilvēcīgus apstākļus. Patlaban pārvietošana tiek veikta, tomēr tā netiek sistemātiski koordinēta ES līmenī. Komisija uzskata, ka ES var uzņemties lielāku lomu un aktīvāk īstenot pārvietošanu, stiprinot Eiropas Savienības lomu visā pasaulē un izrādot solidaritāti visvairāk skartajiem reģioniem. 2009. gada septembrī iesniegtā priekšlikuma mērķis ir uzlabot situāciju. Mēs esam ļoti gandarīti par ārkārtīgi pozitīvajām atsauksmēm, kas par šo priekšlikumu ir saņemtas no Parlamenta un Padomes. Jo īpaši es vēlos pateikties Tavares kungam par viņa nenovērtējamo darbu, un es atzinīgi vērtēju spēcīgo politisko vienprātību, kas šajā jautājumā valda starp dažādām politiskajām grupām.

Priekšlikumā paredzēts, ka ES, sadarbojoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, veicinās bēgļu stratēģiskāku pārvietošanu, pamatojoties uz ik gadus noteiktām kopējām pārvietošanas prioritātēm. Apvienojot valstu kvotas, ES var palīdzēt atvieglot vissmagākos konfliktus pasaulē un bēgļu situācijās. Pārvietojamo bēgļu galīgo skaitu programma atstāj katras dalībvalsts ziņā, lai gan tā valstīm nodrošinās iespēju rīkoties saskaņoti, dalīties pieredzē un iepazīties ar labāko praksi. Nosakot ikgadējās prioritātes, ES spēs labāk reaģēt uz briestošām problēmām un bēgļu vajadzībām visā pasaulē, lai Eiropas Bēgļu fonda līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs padarītu efektīvāku. Programma arī noderēs, veidojot mērķtiecīgāku un praktiskāku sadarbības projektu, ko īstenos Patvēruma lietu atbalsta birojs, kurš sadarbosies gan ar valstu valdībām, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Es pilnībā atbalstu referenta priekšlikumu birojā, kas atradīsies Maltā, izveidot īpašu organizatorisku struktūru.

Kopējo ES pārvietošanas programmu mēs apspriežam ļoti svarīgā brīdī — kopš 2007. gada piecas dalībvalstis, papildus tām, kurām jau bija attiecīgas programmas, ir nolēmušas izveidot savas nacionālās pārvietošanas programmas. Pēdējā gada laikā saskaņā ar saistībām, par kurām ES līmenī tika panākta vienošanās 2008. gadā, vairākas citas dalībvalstis ir pārvietojušas bēgļus no Irākas. Ir ļoti svarīgi, lai šī pozitīvā virzība tiktu saglabāta un priekšlikuma pieņemšana neaizkavētos.

Tomēr mums ir patiešām žēl, ka atsevišķas novirzes un ar procedūru saistīti jautājumi kavē ātru šā priekšlikuma pieņemšanu. Šim priekšlikumam ir liela politiska nozīme. Komisijas lēmums noteikt ikgadējas pārvietošanas prioritātes ir īstenošanas lēmums un daļa no Eiropas Bēgļu fonda finanšu pārvaldības. Ņemot vērā „deleģēto aktu” procedūras, mēs esam nobažījušies, ka procedūra varētu ievērojami ieilgt, ļoti apgrūtinot fonda līdzekļu pārvaldību.

Šis ir pirmais pasākums kopējas pieejas virzienā; protams, mēs izvērtēsim iegūto pieredzi, un mēs arī plānojam rosināt plašāku pasākumu īstenošanu saistībā ar Stokholmas programmu.

  Georgios Papanikolaou, PPE grupas vārdā. – (EL) Paldies, komisāres kundze, par jaunāko informāciju. Lai arī Tavares kunga nav klāt, es vēlos pateikties viņam par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un mūsu politiskās grupas vārdā izteikt pozitīvu nostāju pārvietošanas programmas jautājumā.

Mēs runājam par vienotu patvēruma apgabalu un to, ka bēgļu jautājumā mums ir nepieciešama integrēta pārvaldības politika. Šo centienu finansēšanas instruments, protams, ir Eiropas Bēgļu fonds, kuru līdz šim mēs patiešām neesam pietiekami izmantojuši, un mums ir rezerves, kas ļauj īstenot plašākus un labākus pasākumus.

Līdz šim Eiropas reakcija uz vispārējām pārvietošanas prasībām ir bijusi adekvāta. Es gribētu atgādināt, ka dalībvalstu līdzdalība ir brīvprātīga un līdz šim, kopā ar divām valstīm, kas piedalījās konkrētajā pārvietošanā, iesaistījušās ir tikai 12 no 27 dalībvalstīm, tādēļ līdz šim minētos centienus raksturojošie skaitļi nav bijuši īpaši iedvesmojoši. 2009. gadā pārvietošanas programmas ietvaros Eiropā ieradās 6896 bēgļi, t.i., 8,2 % no kopskaita.

Tādēļ mums pilnīgi noteikti ir jāuzlabo koordinēšanas process, un tas, ko mēs cenšamies panākt ar šo ziņojumu un rīkotajām apspriedēm, ir mudināt dalībvalstis, izskaidrot tām, ka mums ir pilnīgi visi iemesli turpināt šīs programmas piemērošanu un īstenošanu.

Cilvēktiesību aizstāvība un īsta solidaritāte ar trešās pasaules valstīm, protams, ir pats galvenais mērķis. Tomēr mums ir jāsaprot vēl viens arguments, kurš var mudināt visas dalībvalstis iesaistīties programmā, — īstenojot šo programmu, mēs visiem, kam tā ir nepieciešama, sūtām ziņu, ka viņiem ir pilnīgi visi iemesli izvēlēties likumīgu ceļu savos centienos sasniegt Eiropu, sasniegt Eiropas teritoriju labākas nākotnes vārdā.

Nelegālās imigrācijas problēmu ir iespējams risināt arī netieši, īstenojot pārvietošanas programmu, pieņemot, ka šādu programmu pastāvēšana mudinās bēgļus neizvēlēties nelikumīgus ceļus un tie gaidīs uz iekļaušanu šādās programmās.

Nobeigumā es vēlos sacīt, ka mēs iesniedzām grozījumu attiecībā uz bēgļu iekšēju pārvietošanu, kas netika atbalstīts. Komisāres kundze, mēs ceram, ka kādā brīdī Komisija izrādīs iniciatīvu šajā jautājumā. Dublinas II regula konkrētām valstīm ir uzlikusi lielu slogu, un ir ļoti svarīgi ar Eiropas Bēgļu fonda palīdzību turpināt pārvietošanas programmas īstenošanu.

  Antonio Masip Hidalgo, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties Malmström kundzei par viņas klātbūtni šeit. Es vēlos izteikt savu atbalstu ziņojumam un Tavares kunga veiktajam darbam, jo viņa sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumā un zināšanas par Eiropas Savienībā neietilpstošo valstu likumdošanu minētajā jautājumā ir ļoti svarīgas.

Šī pieredze ir ārkārtīgi nozīmīga, un, tā kā es esmu bijis arī vietējās padomes deputāts, es uzskatu, ka visām padomēm Eiropā vajadzētu uzņemties saistības šajā jautājumā.

Jo, lai gan mēs pašlaik piedzīvojam krīzi, visdziļākā krīze ir bijusi bēgļu krīze, kas ir bijusi kolektīvas amnēzijas krīze. Eiropā un bagātajās valstīs mēs esam aizmirsuši, ka kari, kas rada bēgļus, ir kari, par kuriem mēs esam atbildīgi, par kuriem ir atbildīgas mūsu valstis un valdības. Mums ir jāpārvar šis kolektīvais atmiņas zudums.

Es piekrītu Malmström kundzes sacītajam par saistību uzņemšanos, un, protams, mums ir jāuzņemas saistības. Parlamenta komisija apmeklēja Irākā mītošos palestīniešus. Protams, viņi piekrīt, ka mums ir jāuzņemas atbildība par šiem bēgļiem.

Dziļi cienot Malmström kundzi, es tomēr vēlos viņai sacīt, ka ir jāpārvar domstarpības starp Parlamentu — viņa pati ir bijusi deputāte — un Komisiju deleģēto tiesību aktu jautājumā. Es negribētu pieredzēt, ka šis ziņojums, pret kuru attieksme šodien, šķiet, kopumā ir labvēlīga, tiktu bloķēts, jo Komisija un Parlaments nevar vienoties par deleģētajiem tiesību aktiem.

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Nadja Hirsch, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Tas, par ko mēs visi šā jautājuma sakarā runājām, — mums vienkārši ir jāpārliecina vairāk dalībvalstu iesaistīties programmā. Manuprāt, šajā ziņā vēl ir daudz jāstrādā, lai izskaidrotu programmu un arī izceltu tās radītos ieguvumus, jo visas dalībvalstis, kas tajā ir iesaistījušās, līdz šim vienmēr ir apgalvojušas, ka atbalsta programmu un turpinās tajā darboties.

Ir ļoti svarīgi paskaidrot, uz kādiem cilvēkiem tas attiecas. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem pašiem nav iespēju ierasties Eiropā. Tās ir sievietes, bērni un slimnieki, kuri ir nokļuvuši bēgļu nometnēs ārpus ES un kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Manuprāt, ļoti atzīstams ir mūsu lēmums turpmāk padarīt pieejamu lielāku Eiropas Bēgļu fonda līdzekļu daļu.

Vienlaikus es uzskatu, ka ir arī ļoti svarīgi, lai šie līdzekļi, ja tie tiks izmaksāti valstu parlamentiem jeb, citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm, vienkārši nepazustu to budžetos, bet gan tiktu izmantoti ilgtspējīgas struktūras izveidei, lai šie līdzekļi patiesībā pat tiktu nodoti vietējām varas iestādēm un mazpilsētām un pilsētām, kur notiek faktiskais integrācijas process, kur bēgļiem tiek nodrošināti bērnudārzi un mājokļi. Ir ļoti svarīgi, lai mazpilsētas, pilsētas un reģionālās varas iestādes kā mūsu sabiedrotās tiktu iesaistītas šajā diskusijā.

Iespējams, īstermiņā dalībvalstis lielākā mērā nekā vietējās varas iestādes reģionos sliecas šo noraidīt. Prognozējamajā iznākumā es saskatu ļoti svarīgu elementu, kas saista mūs — Eiropas Savienību — un tos, kuri īsteno integrāciju reģionos. Kopumā tas noteikti varētu sniegt spēcīgu impulsu pārvietošanas programmas īstenošanai, kas, manuprāt, ir ļoti labi. Tomēr pirmām kārtām mums ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka mēs nedrīkstam aizmirst par pilsoņiem, — ir jāatrod cilvēki un apvienības, kas palīdzētu cilvēkiem, kuri vēlas šajā vietā sākt jaunu dzīvi, kas parādītu, kā norit dzīve viņu jaunajā pilsētā vai kur atrodas tuvākais peldbaseins.

Mums ir nepieciešama visas sabiedrības vienprātība tajā, ka mēs vēlamies piedalīties pārvietošanas programmā, ka tas ir labs risinājums un ka cilvēki vietējās pašvaldībās integrāciju patiešām īstenos.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es labprātāk būtu uzklausījusi referentu Tavares kungu, bet tas nekas; tagad viņš beidzot ir pievienojies mūsu debatēm, un tas ir pats galvenais. Es uzskatu, ka darbs, ko viņam ir izdevies paveikt, lai panāktu vienprātību jautājumā par Eiropas Bēgļu fonda izmantošanu, kura uzdevums ir finansēt un iedrošināt dalībvalstis veidot savas bēgļu pārvietošanas programmas, ir ārkārtīgi labs darbs, kuru komisāre Malmström nepārprotami veicina, un par to man ir liels prieks.

Tomēr mums ir jāpatur prātā daži skaitļi, kas mums ļaus saskatīt šā fonda darbības vērienu perspektīvā. Pat ja mēs izmantotu visus Eiropas Bēgļu fonda līdzekļus — un to es nevēlos, jo tas neizbēgami negatīvi ietekmētu finansējumu, kas tiek izmantots bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļiem Eiropā —, mēs tik tikko spētu pārvietot 20 000 bēgļu Eiropā, skaitu, kas ne tuvu nestāv ANO Augstā pārstāvja bēgļu jautājumos lūgumam, kura aplēses liecina, ka visā pasaulē pārvietošana ir nepieciešama vairāk nekā 470 000 bēgļu, t.i., cilvēkiem, kuriem patiešām ir īpašas vajadzības, kuri ir neaizsargāti, vāji un kuriem nav iespēju atgriezties savā izcelsmes valstī. Tādēļ mums jābūt saprātīgiem.

Mums jārīkojas piesardzīgi saistībā ar vēl vienu jautājumu, jo mēs esam to pieredzējuši manā valstī — Francijā, proti, ar bēgļu pārvietošanas atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kad aiz atsevišķu bēgļu pārvietošanas kā žēlsirdīgas rīcības parauga tiek paslēpts vesels ļaunprātību biezoknis, jo vienlaikus šai pašai valstij, Francijai, par patvēruma meklētāju nosūtīšanu atpakaļ uz trešās pasaules valstīm, kur viņus sagaida necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, nosodījumu ir izteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Spīdzināšanas novēršanas komiteja.

Es uzskatu — un tas ir pēdējais, ko vēlos sacīt —, ka šie ir piesardzības pasākumi, kuri mums jāpatur prātā.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos runāt par Šengenas Informācijas sistēmu. Šodien mums ir jāizskata tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, kā tiks veikta migrēšana no SIS I uz SIS II. Es gribētu teikt, ka attiecībā uz šo jautājumu mirgo visas sarkanās brīdinājuma lampiņas. Komisāres kundze, mazākais, ko mēs šajā saistībā varam sacīt, — testi ir bijuši nepārliecinoši.

Tomēr, spītējot triju no lielākajām dalībvalstīm — Francijas, Vācijas un Austrijas — pretestībai, Komisija turpina uzstāt. Kā jūs zināt, mēs, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas deputāti, esam, es varētu sacīt, tikpat uzstājīgi, runājot par mūsu šaubām saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz datu glabāšanu un ar to saistītajiem riskiem datu aizsardzības jomā. Manuprāt, mēs dzīvojam diezgan sirreālā laikmetā, kad eksperti, kuri zina, ko viņi runā, arvien biežāk norāda uz pārkāpumiem un riskiem, kuri ir saistīti ar dažādiem drošības aspektiem. Datu aizsardzības jomā mums ir jāizveido tādi aizsargpasākumi, kuri attiektos uz visiem pilsoņiem, lai kas viņi arī būtu. Failu savienošanas riskam ir jābūt minimālam. Mēs Francijā labi zinām, kādus pārkāpumus var izraisīt failu savienošana.

Komisāres kundze, šādos apstākļos GUE/NGL grupa nevar atbalstīt šādu migrēšanu.

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Lielbritānija nav parakstījusi Šengenas līgumu, tādēļ tehniski šim priekšlikumam uz Apvienoto Karalisti nevajadzētu attiekties. Iepriekšējā leiboristu valdība nelēma tam par labu, un jaunā liberāldemokrātu un konservatīvo koalīcijas valdība nedrīkst to atbalstīt. Šāda programma tikai sekmētu vēl lielāku īstu vai neīstu bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā.

Iztēlojieties Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai — mēs varam sagaidīt ne tikai to, ka 72 miljoniem turku automātiski būs tiesības ierasties Eiropas valstīs un Lielbritānijā, bet arī to, ka būs bēgļu plūdi, piemēram, no Irānas un Irākas, kuri varētu šķērsot Turcijas robežu un pēc tam meklēt pārvietošanas iespējas Eiropā! Lielbritānijai nav obligāti jāpievienojas šai programmai, tomēr būs visai interesanti vērot mūsu jaunās valdības cīniņu ar šādām problēmām. Puse no valdības, Konservatīvā partija, izliekas par eiroskeptiķiem, lai ko tas arī nozīmētu, kamēr otra puse, Liberāldemokrātiskā partija, ir bezierunu eirofili. Tomēr mūsu jaunais premjerministrs Cameron kungs, kā jau es to šeit vakar minēju, spēj šādas problēmas atrisināt vienā rāvienā.

Šā Parlamenta deputātu skaita palielināšana prasa, lai vēlreiz tiktu atkārtots pilns Lisabonas līguma ratifikācijas process. Cameron kungs var vienkārši izlemt to atkārtoti neratificēt vai arī ar novēlošanos turēt savu dzelžaini doto vārdu un dot Lielbritānijas tautai iespēju, kas tai tika liegta, balsot referendumā par Lisabonas līgumu.

  Rui Tavares, referents. – (PT) Dāmas un kungi! Pasaulē ir bēgļi, kas nevar ne atgriezties savā valstī, jo situācija tajā ir pārāk nestabila, ne palikt tranzītvalstī, jo tā nav parakstījusi Ženēvas Konvenciju un viņiem, piemēram, nav atļauts šajā valstī strādāt.

Viņu skaits ir relatīvi nemainīgs — 200 000 katru gadu —, un vienai daļai bēgļu, kuru vienīgā iespēja ir sākt jaunu dzīvi kādā trešā valstī, šo problēmu jau ir atrisinājušas valstis, kas starptautiskā līmenī nodarbojas ar bēgļu pārvietošanu, — 80 000 bēgļu ir pārvietojušas ASV, vairākus arī Kanāda, Austrālija, Brazīlija un Čīle. Kā pietrūkst šajā uzskaitījumā? Trūkst Eiropas.

Zviedrijas prezidentūras laikā Padome saprātīgi piekrita, ka nepieciešams ievērojami palielināt uz Eiropu pārvietoto bēgļu skaitu, nonākot pat līdz runām par skaitli 100 000. Arī Komisija ir saprātīgi uzklausījusi vairākus Eiropas Bēgļu fonda paziņojumus, lai dotu iespēju īstenot intensīvāku un efektīvāku bēgļu pārvietošanas politiku.

Manā rīcībā patlaban ir divi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoti ziņojumi — viens koplēmums un viens patstāvīgs ziņojums. Mums ir četri jauni papildinājumi, lai labotu pašlaik spēkā esošo politiku koplēmumā, tomēr divi no tiem ir jautājumi par procedūru.

Pirmais papildinājums ir divējāda pieeja. Komisijas priekšlikums, kuru mēs izskatām, galvenokārt pievēršas reģionālām prioritātēm un tad, ņemot tās vērā, — prioritātēm, kuras es varētu nosaukt par „humānām prioritātēm.” Mēs uzskatījām, ka šīs prioritātes ir jāsaglabā, bet jāpiešķir tām autonomija. Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka Eiropai ir jāizstrādā ar bēgļu pārvietošanu saistīta intervences stratēģija, kas ir ārkārtīgi svarīgs pasākums ārpolitikā. Šai stratēģijai ir jāpieļauj intervence atsevišķos pasaules apgabalos, jāatver durvis konkrētām valstīm vai jāveido uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības noteiktās pasaules daļās. Tomēr tai ir jādod dalībvalstīm iespēja brīvi reaģēt uz situācijām pārējā pasaulē, kas ir prioritāras humānā ziņā.

Kādas situācijas ir prioritāras? Piemēram, ja ir spīdzināšanas upuri, sievietes un bērni, kas cietuši no seksuālas vardarbības, vai cilvēki, kuri jāpārvieto nopietnu veselības problēmu dēļ.

Otrais jauninājums ir modulācija. Tās mērķis ir panākt, lai papildus tām tikai 10 dalībvalstīm, kas patlaban pārvieto bēgļus Eiropas līmenī, bēgļu pārvietošanu uzsāktu visas 27 dalībvalstis. Lai šo mērķi sasniegtu, mēs ierosinājām palielināt naudas summu, kas jaunajām dalībvalstīm tiktu piešķirta par katru bēgli pirmajā gadā, nedaudz to samazinot otrajā gadā, un, sākot no trešā gada, tām piešķirtu tādu pašu summu kā citām dalībvalstīm, kuras pārvieto bēgļus; palielināta summa pirmajos gados bija priekšnosacījums, jo tieši pirmajos gados jaunas pārvietošanas programmas darbības uzsākšana prasa visvairāk līdzekļu, kas tiek izlietoti ilgtspējīgas pārvietošanas programmas izveidei.

Pārējie divi jauninājumi ir saistīti ar procedūru. Viens dod iespēju Komisijai steidzamības kārtā sākt bēgļu pārvietošanu no pasaules teritorijām, kur notikusi humanitāra katastrofa vai radusies krīzes situācija, jo iepriekšējā procedūra paredzēja šā jautājuma izskatīšanu reizi gadā, tomēr katastrofas un humanitārās krīzes nepārprotami neievēro kādu noteiktu laika grafiku. Ceturtais jaunievedums ir jautājums par deleģētajiem tiesību aktiem, un šeit man jums, Malmström kundze, ir skaidri un gaiši jāteic, ka Parlaments var ļoti efektīvi atbildēt uz argumentiem, kas saistās ar laika grafikiem un procedūrām, un mēs apsolām, ka reaģēšana uz deleģētajiem aktiem mums neprasīs daudz laika. Mēs arī apsolām, ka iepriekšēja apspriešanās un debates, ko mēs ierosinājām, piemēram, ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, Ārlietu komiteju un Attīstības komiteju, var novērst visas viedokļu atšķirības Parlamenta un Komisijas starpā attiecībā uz reģioniem, kuri ir pārvietošanas prioritātes.

Tas, ko mēs nevaram pieņemt, ir situācija, ka Komisija, ES tiesību aktu piemērošanas uzraugs, mums apgalvo, ka deleģētus tiesību aktus, pret kuriem tai nav likumīgu tiesību iebilst, nedrīkst pieņemt šā ārlietu un cilvēciskā ziņā tik svarīgā lēmuma ietvaros vienkārši tāpēc, ka šie akti Komisijai šķiet birokrātiski, lai gan mēs sakām, ka tā tas nebūt nav.

Saskaņā ar mūsu un Juridiskā dienesta viedokli šis lēmums arī ir deleģētais tiesību akts, un tādēļ, mūsuprāt, Komisijas kā ES tiesību aktu piemērošanas uzrauga pienākums ir censties mūs pārliecināt par deleģēto tiesību aktu pieņemšanu, nevis celt iebildumus, kas attiecas tikai un vienīgi uz procedūru. Tomēr mēs ticam, ka neviens no šiem jautājumiem mūs nenovirzīs no mūsu kopējā mērķa — panākt, lai uz Eiropas Savienību tiktu pārvietots lielāks skaits bēgļu.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Topošā pārvietošanas programma aizpilda ievērojamu un ilgi pastāvējušu robu. Patiesībā es esmu pārsteigts, ka šāda programma Eiropas līmenī līdz šim vēl nav pastāvējusi. Mums paraugs ir citas valstis, piemēram, ASV, kas jau īsteno ļoti efektīvas pārvietošanas programmas un ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi šajā jomā. Mēs varam ļoti daudz no tām mācīties.

Šādas programmas ir svarīgas, jo tās apliecina Eiropas Savienības vēlmi parādīt cilvēcīgu attieksmi pret bēgļiem visā pasaulē. Tomēr otrs svarīgs šo programmu mērķis ir ierobežot nelegālo imigrantu, arī tādu, kam nepieciešama aizsardzība, ieplūšanu Eiropas Savienībā.

Tādēļ, ja šodien izveidojamo pārvietošanas programmu ir iespējams izmantot, lai pārvietotu starptautisku aizsardzību meklējošus cilvēkus no Lībijas, šiem cilvēkiem nenoliedzami būs visai maz iemeslu šķērsot Vidusjūru, riskējot ar savu dzīvību. Tādējādi mēs palīdzētu gan šiem cilvēkiem, gan tām Eiropas Savienības valstīm, kurām ir uzlikts neproporcionāli liels slogs.

Pats par sevi saprotams, ka šī programma ir jāīsteno kopā ar citu programmu, kuras nolūks ir palīdzēt tām Eiropas Savienības valstīm, kuru slogs pašreizējā imigrācijas apjoma dēļ ir neproporcionāls. Mums ir jāpierāda šīm valstīm, ka mēs vēlamies izveidot programmu, kas ļaus cilvēkus, kuriem piešķirta starptautiska aizsardzība, pārvietot uz citām Eiropas valstīm.

Pagaidām tas joprojām ir izmēģinājumprojekts, kas skar Maltu. Tomēr es gribētu, lai tas kļūtu par paliekošu projektu un tiktu īstenots arī citās Eiropas Savienības valstīs, kurām tas ir nepieciešams.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Kā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas referents par SIS es runāšu tieši par šo jautājumu. Pirmkārt, es vēlos pateikties Coelho kungam par viņa milzīgo darbu un, jo īpaši, par izrādīto konsekvenci, sagatavojot šos divus ziņojumus. Es vēlos pateikties arī komisārei Malmström, jo kopš viņas stāšanās amatā Komisijas darbs ir kļuvis nedaudz pārredzamāks.

Jautājums, kas izraisīja un turpina izraisīt bažas, ir SIS II ieviešanas termiņu kavēšana. Parlaments vairākas reizes ir paudis savu nostāju attiecībā uz kavējumiem, it sevišķi saistībā ar Komisijas nespēju noteikt precīzu sistēmas darbības uzsākšanas datumu. Situācija, ka mēs pat šobrīd īsti nezinām, vai testēšana ir bijusi sekmīga vai ne, tikai rada vēl nopietnākas šaubas par šā projekta vadīšanas kvalitāti.

Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta pienākums ir uzraudzīt Kopienas līdzekļu izlietojumu, priekšlikums līdzekļus, kas piešķirami SIS II izstrādei 2011. budžeta gadā, paturēt rezervē ir normāls piesardzības pasākums. Parlaments nepārtraukti ir jāinformē, kā arī ar to jāapspriežas par SIS II projekta gaitu, ko nedrīkst apdraudēt politiskās gribas vai vadīšanas spēju trūkums. Sistēmai ir jāatbilst pašreizējām prasībām, jānodrošina datu aizsardzība, jāatbilst izmaksu un ieguvumu principam un jāsāk darboties precīzi saskaņā ar ieviešanas laika grafiku.

  Tatjana Ždanoka (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es runāšu par Šengenas Informācijas sistēmu. Vispirms es vēlos pateikties Coelho kungam par viņa lielisko darbu un uzsvērt, ka mana politiskā grupa jau no paša sākuma ļoti piesardzīgi izturējās pret SIS II apstiprināšanu daudzo ar datu aizsardzību saistīto jautājumu dēļ.

Nupat šķiet, ka garajai SIS II sāgai vēl ne tuvu nav pienācis gals. Mēs esam liecinieki termiņu kavējumiem un līdzekļu pārtēriņiem, bet mums nav pozitīvu rezultātu. Mums pat nav vienprātības testa rezultātu izvērtēšanas jautājumā, jo Austrija, Vācija un Francija neuzskata testēšanu par sekmīgu. Mūsuprāt, referenta pieeja ir pilnīgi pareiza. Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka pašreizējais projekts var piedzīvot neveiksmi, un mums ir jāapspriež alternatīvas iespējas. Tāpat mums ir ļoti rūpīgi jāizanalizē šīs neveiksmes cēloņi; ja mums vēl papildus jāiegulda EUR 30 miljoni, Parlamentam ir jāsaņem visa informācija, kas nepieciešama, lai dotu iepriekš norunātu piekrišanu.

Ir jāsaglabā arī turpināmības klauzula. Mēs nevaram turpināt ieguldīt līdzekļus bezgalīgi ilgā projektā. Protams, ir jānodrošina zināma elastība, tomēr mums ir jānosaka skaidri izvērtēšanas kritēriji un jāspēj ātri reaģēt, ja atkal kaut kas noietu greizi.

  Cornelia Ernst (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos sacīt, ka, manuprāt, — un es runāju par Šengenas Informācijas sistēmu — ES politika nedrīkst pamatoties uz vēlamo situāciju, tai jāpamatojas uz esošo situāciju. Attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu tas nozīmē, ka mums jāņem vērā fakts — testi, kas ir nosaukti par „pirmajiem starpposma testiem”, ir bijuši neveiksmīgi.

Pēc astoņu gadu nemākulīgas noņemšanās mēs esam uzzinājuši, ka Komisijas piedāvātā pasākuma mērķis — migrēšana no SIS 1+ uz SIS II — dalībvalstīm ir nesasniedzams gan tehniskā, gan tiesiskā ziņā. Tas nav mans novērtējums — tas ir Vācijas Federatīvās Republikas novērtējums. Tāda ir manas valsts nostāja, un šo nostāju es, starp citu, pilnībā atbalstu. Līdz šim projekta īstenošanai ir izšķiesti EUR 90 miljoni, un Komisija vēlas turpināt tērēt. Mēs gribam ļoti skaidri likt saprast, ka nevēlamies pagarināt termiņu līdz 2013. gadam. Tā vietā mēs vēlamies atmest šo sistēmu un sākt meklēt alternatīvu risinājumu.

Otrkārt, šajā sakarā es vēlos arī norādīt, ka Vācijas Kreiso partijas attieksme pret SIS II ir ārkārtīgi kritiska — piekļuve sistēmai ir dota pārmērīgi plašam lokam, piemēram, izlūkdienestiem. Vācijā pastāv prasība nošķirt izlūkdienestus no policijas. Izlūkdienestu un policijas datu apvienošana nozīmē, ka pret visu šo sistēmu tiks ierosināta lieta Vācijas Konstitucionālajā tiesā. Man noteikti jānorāda, ka tāda ir situācija vismaz Vācijas gadījumā. Mēs vēršamies pret SIS II arī tāpēc, ka tā paredz milzīga datu apjoma vākšanu un biometrisko datu savākšanu un ierakstīšanu. Šādas darbības nav ne mērķtiecīgas, ne samērīgas.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Konsekventu stratēģiju kopuma izveides mērķis, vēloties izrādīt patiesu solidaritāti ar dalībvalstīm, ir solis uz priekšu Kopienas politikas koordinēšanā migrācijas plūsmu jautājumā. Vienlaikus šie pasākumi ir daļa no plašāka procesa, kura mērķis ir starptautiska bēgļu aizsardzība. Ja pilsonisko sabiedrību ir iespējams noderīgi iesaistīt šajā procesā, šie pasākumi šķiet cieši saistīti ar sagatavoto Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja darbības uzsākšanu.

Mums nekavējoties ir jāizveido prioritāšu un mērķu saraksts ar laika grafiku un konkrētiem veicināšanas pasākumiem. Mums arī jāparedz konkrēts finansējums programmas dalībnieku skaita palielināšanai, jo šobrīd tie ir tikai desmit. Mēs nedrīkstam aizmirst arī par veselības aizsardzību, ar ko ir jāpapildina bieži vien ārkārtēja vājuma nomocītajiem cilvēkiem nodrošinātā sociālā aizsardzība.

Datorizēta datubāze ļaus izsekot katram procesam, kas tiek īstenots, lai pasargātu pārvietošanas procesā esošu ģimeni. Šādā kontekstā sadarbībai starp dalībvalstīm var būt izšķiroša loma, nodrošinot, lai šīs procedūras tiktu īstenotas elastīgi un bez kavēšanās. Mēs vēlamies godīgāku un reālāk domājošu Eiropas Savienību, kas jo īpaši ņem vērā Eiropas Savienības dienvidu valstu pūliņus.

Attiecībās ar trešām valstīm ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība uzņemtos atbildību par sadarbības nolīgumu noslēgšanu, kādus Itālija nesen noslēdza ar Lībiju un Nigēru. Mēs uzskatām, ka šis ir ceļš, vienīgais iespējamais ceļš, kas mūs aizvedīs no solidaritātes, kura līdz šim pārāk bieži ir bijusi tikai izkārtne, līdz īstai solidaritātei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm migrācijas plūsmu kopējas pārvaldības jomā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Vispirms es vēlos pateikties Tavares kungam par viņa darbu bēgļu politikas jomā, un šajā sakarā es vēlos izteikt arī savu sarūgtinājumu par to, ka tikai mazāk nekā pusei no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir oficiālas pārvietošanas programmas bēgļu pārvietošanai no trešās pasaules valstīm.

Turklāt, kā jau tas šeit vairākkārt tika norādīts, šīs programmas netiek pietiekami labi koordinētas, un vājas koordinācijas un sadarbības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm rezultātā arī ar pārvietošanu saistītās izmaksas ir augstas, tādēļ šī ideja, dabiski, nešķiet pārāk pievilcīga.

Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināta — ja mums pietiks politiskās gribas, mēs, eiropieši, spēsim izveidot efektīvu, godīgu un vienotu pārvietošanas programmu. Lai to panāktu, būs svarīgi izveidot ne tikai pašu programmu, bet arī īpašu fondu bēgļu pārvietošanai Eiropas Savienībā. Šāds pasākumu kopums finansētu nacionālu pārvietošanas programmu izveidi valstīs, kurās tādas vēl nav, kā arī īstenotu centralizētu visu darbību koordinēšanu. Pēc manām domām, vislabāk koordinatora lomu spēs pildīt Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs.

  Indrek Tarand (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties visiem, kas ir smagi strādājuši saistībā ar šķietami nebeidzamo SIS II jautājumu, proti, Coelho kungam un praktiskā darba darītājiem.

Atkārtoti kavējumi un izmaksu pārtēriņi ir ļoti satraucoši, un kas gan cits vēl trāpīgāk varētu raksturot Barroso vadīšanas prasmes viņa pirmās Komisijas laikā ja ne šis? Manuprāt, mums ir jāņem šodien gūtā pieredze un zināšanas un jāizmanto tās, lai izveidotu jaunu IT aģentūru, kas varētu atrasties Tallinā. Tā būtu situācija, kurā neviens nebūtu zaudētājs, — franču kolēģi serverus varētu paturēt Strasbūrā, bet jauno programmēšanas darbu Tallinā veiktu zinoši speciālisti, vadības izmaksas būtu zemas, un tādējādi mēs izvairītos no monopola situācijas un atbalstītu ES integrācijas ideju, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību.

Nobeigumā es vēlos izteikt pārliecību par komisāres Malmström spēju atrisināt šos sarežģītos jautājumus.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es savu nostāju izklāstīšu ļoti īsi.

Pirmkārt, es vēlos apsveikt Coelho kungu. Procesu bija plānots pabeigt līdz 30. septembrim, jo grozījumi reglamentējošos instrumentos ir jāveic, pirms tie zaudē spēku.

Otrkārt, Komisija neierosina noteikt galīgo termiņu vai svītrot turpināmības klauzulu no sākotnējā priekšlikuma.

Treškārt, migrēšanai ir jāparedz aizsardzības periods, kuru nepieciešamības gadījumā var pagarināt, izmantojot komitoloģijas procedūru.

Ceturtkārt, šo procesu Parlaments nekontrolē, un tas, manuprāt, ir ļoti slikti.

Piektkārt, mēs nezinām, kādi bija otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas testēšanas rezultāti, bet Parlamentam ir jāsaņem informācija.

Sestkārt, ņemot vērā visu manis iepriekš sacīto, es atbalstu referenta priekšlikumus un brīdinājumu, ka projekta izgāšanās gadījumā iejauksies Revīzijas palāta.

Attiecībā uz Tavares kunga sagatavotajiem ziņojumiem par Eiropas Bēgļu fondu un pārvietošanu — es arī vēlos apsveikt Tavares kungu. Pati lielākā problēma ir solidaritātes trūkums Eiropas Savienībā. Mums jābūt piesardzīgiem attiecībā uz finansiālās palīdzības sniegšanu tām dalībvalstīm, kas pirmo reizi uzņem bēgļus, īpaši relatīvās nevienlīdzības dēļ. Tavares kungs, lai īstenotu šādus pasākumus, kurus es principā atbalstu, iepriekš ir jāveic rūpīga finanšu analīze.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! No vairākiem aspektiem ir ļoti svarīgi, lai mēs rītdienas balsojumā atbalstītu grozījumus Eiropas Bēgļu fondā, un savā runā es pievērsīšos šim jautājumam, tomēr arī pateikšos Coelho kungam un Tavares kungam par viņu apsvērumiem un paveikto darbu.

Balsojums par Eiropas Bēgļu fondu parādīs, cik ļoti Eiropas Savienības dalībvalstis vēlas pilnā mērā piedalīties pārvietošanas procesā, lai pārvarētu dubulto plaisu, kas pastāv gan attiecībā uz valstu skaitu, kuras apņēmušās līdzdarboties programmā, gan bēgļu skaitu, ko katra valsts spēj uzņemt. Atcerēsimies, ka šajā gadījumā mēs runājam par bēgļiem, kurus tik tikko pacieš valstīs, kas viņus ir uzņēmušas, un kuru dzīves apstākļos, nerodot ātru risinājumu, var notikt traģiski pavērsieni.

Tieši šo jauno līdzekļu dēļ mēs šiem īpaši neaizsargātajiem cilvēkiem varam faktiski nodrošināt lielāku drošību, ja vien — un šo es vēlos uzsvērt — ikviena Eiropas Bēgļu fonda izmantošanā iesaistītā valsts līdzekļus izmantos pareizi un pārredzami, un es zinu, ka tas ir jautājums, par kuru jūs, komisāre Malmström, esat ļoti nobažījusies. Šis būs grūti izpildāms uzdevums, zinot, cik vēsi dalībvalstis gatavojas uzņemt jaunos pasākumus, un arī šai gadījumā, komisāres kundze, es vēlos uzsvērt jūsu apņēmību.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka bēgļu integrācija ir viena no šīs iniciatīvas panākumu atslēgām. Jo rūpīgāk mēs gatavosimies bēgļu uzņemšanai un izskaidrosim to, jo lielāka ir varbūtība, ka tā tiks pieņemta un notiks vislabākajos apstākļos, un jo, cerams, lielāks dalībvalstu skaits iesaistīsies pārvietošanā. Šo iemeslu dēļ Parlamentam balsojumā ir pārliecinoši jāatbalsta šie grozījumi Eiropas Bēgļu fondā.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Daudzās dalībvalstīs, arī manā dzimtenē Austrijā, cilvēki vairs nevar iedomāties, kur vēl varētu apmesties jauni patvēruma meklētāji, un iedzīvotāji pilnīgi pareizi rīkojas, pretodamies jauniem uzņemšanas centriem. Kā gan ir iespējams, ka par spīti tam tiek veicināta bēgļu pārvietošana Eiropas Savienībā? Plāns atļaut ES atgriezties tiem patvēruma meklētājiem, kuri jau ir aizbēguši uz kādu trešo dalībvalsti, ar kuru mums ir kopēja robeža, piemēram, Ukrainu, jo šeit ir augstāks dzīves līmenis, tādējādi ir pilnīgi neizprotams. Vienīgais, ko var darīt, it sevišķi šādos ekonomikas krīzes laikos, dzirdot šādus priekšlikumus, ir neizpratnē kratīt galvu.

Manā skatījumā visa ES patvēruma koncepcija ir īsta katastrofa. Saskaņā ar šo koncepciju patvēruma meklētāju, kurš sākotnēji ir notverts Rumānijā, var nosūtīt atpakaļ uz šo valsti izvērtēšanai un patvēruma sniegšanas procesa veikšanai. Ideja patvēruma meklētājiem nodrošināt tādus dzīves apstākļus, kas atbilstu attiecīgās dalībvalsts pilsoņu sociālā nodrošinājuma līmenim, ir nereāla, un mēs to nevaram atļauties. ES ir jāsniedz patvērums un aizsardzība ikvienam, kam to patiešām vajag, tiem, kuriem tas tiešām ir nepieciešams, bet ES nedrīkst atvērt durvis migrantu plūsmām, kas meklē labāku dzīvi.

Mums patiešām ir nepieciešama labāka ārējo robežu aizsardzība, ātras un nebirokrātiskas procedūras un, protams, konsekventa repatriācijas stratēģija.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Eiropas Savienības iesaistīšanās patvēruma meklētāju jautājumā balstās uz ciešākas sadarbības un solidaritātes nodrošināšanu dalībvalstu starpā. To nav iespējams sasniegt atsevišķās valstīs. Nepieciešamību apstiprināt kopēju Eiropas Savienības programmu nosaka arvien biežāka pārvietošanas izmantošana stratēģiskā ziņā. Ir nepieciešama pamatīga, mērķtiecīga programma, kas būtu efektīva un kvalitatīva. Šī programma nodrošinās atbilstošu regulējumu, lai dalībvalstis iesaistītos bēgļu pārvietošanas procesā.

Dalībvalstu centieni uzņemt bēgļus ir jāatbalsta un jāiedrošina ar papildu finansiāliem stimuliem. Šie pasākumi ļaus ES parādīt lielāku solidaritāti globālajā bēgļu jautājumā. Mēs arī mudināsim daudzas dalībvalstis iesaistīties šajā procesā.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Iesākumā es vēlos izteikt komentāru kolēģim, kas sēž no manis pa kreisi. Manuprāt, atbilstošs ir arī pretējs piemērs — ja anglis vai īrs izdara noziegumu manā valstī, būtu jābūt iespējai nosūtīt atpakaļ arī viņus.

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas ieviešanas process ir aizkavējies, un izskatās, ka sistēmas ieviešana līdz 2011. gada beigām nenotiks. Šajā sakarā es vēlos jautāt Komisijai, kādā veidā tas iespaidos to valstu laika grafiku, kuras vēl nav pievienojušās Šengenas zonai, bet gatavojas pievienoties.

Ir nepieņemami, ka Komisija šobrīd nespēj nosaukt konkrētu datumu, kad SIS II sāks darboties, tādējādi radot nopietnas bažas par to, kā šis projekts tiek vadīts. Papildu izmaksas un jaunu ieguldījumu nepieciešamība, ja migrēšana uz SIS II neizdosies un būs jāiekļauj SIS 1+RE ārkārtas plānā, nozīmē, ka ir nepieciešama daudz striktāka budžeta kontrole, jo īpaši attiecībā uz jauno aģentūru, kas atbild par SIS, VIS un Eurodac ieviešanas vadīšanu un koordinēšanu.

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Pirms gada visi Eiropas Parlamenta deputāti atradās pašā vēlēšanu kampaņas viducī, cenšoties vai nu iegūt, vai atgūt mandātus, un es zinu, ka tieši Šengenas zonas jautājumam vēlēšanu kampaņās daudzās valstīs bija ārkārtīgi liela nozīme. Mūsu elektorāts, Eiropas pilsoņi, ir visai neapmierināts ar to, kā ES risina šīs problēmas — kontroles trūkumu uz iekšējām robežām, nopietnas nepilnības ārējo robežu kontrolēšanā, pilnīgi neadekvātu imigrācijas kontroli un vēl neapzinātu problēmu kopumu, kas mūs sagaida pēc nepilna gada un ir saistītas ar to, vai Komisija apstiprinās Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai.

Es dzirdu sakām, ka mums ir jābūt solidāriem, bet, godīgi sakot, kas ir tie, ar kuriem mums ir jābūt solidāriem? Kam ir jāizrāda solidaritāte? Redzot, kā masveidā tiek ļaunprātīgi izmantota ES un mūsu dalībvalstu izveidotā sistēma, iespējams, ir pienācis laiks būt nedaudz solidāriem ar pilsoņiem, kas dzīvo situācijā, kuru radījusi Komisijas un dalībvalstu neveiksmīgā politika.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kopējas Eiropas patvēruma politikas un pārvietošanas politikas izveide nozīmē nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un vienlaikus arī ierobežot nelegālo imigrāciju.

Tādēļ paldies runātājiem un komisārei Malmström, jo tagad mūsu rīcībā ir vērtīgs instruments, kas ir īpaši noderīgs pie Vidusjūras esošajām valstīm, arī Itālijai, kuras līdz šim nav varējušas paļauties ne uz patiesu dalībvalstu solidaritāti, ne godīgu dalīšanos atbildībā. Šie pasākumi ir jāatbalsta ar attiecīgu budžetu, kā arī veicot īstenoto programmu pārbaudes un pēckontroli un izzinot labāko pieredzi.

Visbeidzot par cilvēktiesību jautājumu — mums ir jādod priekšroka tiem, kuri ir visneaizsargātākie, nepilngadīgajiem, sievietēm, kas kļuvušas par cilvēku tirdzniecības, ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības, arī dzimumorgānu sakropļošanas, upuriem, bet es zinu, ka komisāre Malmström ļoti labi zina un kontrolē šo situāciju.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šobrīd šķiet, ka Eiropas Savienībai ir pieejami neaptverami finansiāli resursi. Pēc EUR 750 miljardu liela atbalsta piešķiršanas mēs tagad atkal gatavojamies tērēt milzu summas migrācijas jautājuma risināšanai, nevis, piemēram, repatriācijas pasākumiem vai pat robežu nostiprināšanai, lai gan it kā drošās Šengenas robežas katrā ziņā ir tikpat caurumainas kā Šveices siers. Nē, mēs gatavojamies piešķirt EUR 6000 par katru brīvprātīgi uzņemtu bēgli no trešām valstīm.

Ja Eiropas Savienībai patiešām ir tik daudz brīvi pieejamas naudas, lūdzu, atbalstīsim Eiropas ģimenes, tad, iespējams, sāktu pieaugt dzimstības rādītāji. Tad galu galā zaudētu nozīmi arguments, ka mums nepieciešami imigranti bērnu trūkuma kompensēšanai. Tā vietā, lai vienkārši atvērtu durvis imigrantu plūsmai, mums beidzot vajadzētu sākt precīzi īstenot Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, un tā, protams, neattiecas uz ekonomisko migrantu armiju. Ja mēs patiešām vēlamies tērēt daudzus miljonus, tos varētu ieguldīt robežu aizsardzības aģentūrā FRONTEX, nevis izsviest tos tādā šahtā, kāda ir Šengenas Informācijas sistēma.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Es vēlos runāt par Šengenas Informācijas sistēmu. Mēs zinām, ka šīs sistēmas izstrādei ir bijis nepieciešams samērā ilgs laiks un ļoti lieli līdzekļi, turklāt ieviešanas izmaksas nepārtraukti pieaug un testēšanas rezultāti nav zināmi.

Iespējams, būtu lietderīgi veikt sistēmas izstrādes līdzšinējā darba revīziju, lai noskaidrotu, vai sistēma ir dzīvotspējīga un vai mēs zinām, kā to pabeigt tādā veidā, lai tā būtu noderīga Eiropai, un tad izlemt, ko darīt tālāk.

Attiecībā uz pārvietošanas programmu — es piekrītu, ka ir jāizstrādā tiesību normas, kas ierobežotu nelegālu imigrāciju Eiropas Savienībā un noteiktu likumīgas ieceļošanas nosacījumus.

Tomēr varbūt mums būtu jāņem vērā mūsu jaunattīstības valstu kolēģu pieredze, kuri stāsta, ka ne visa migrācija, ne visi viņu valstu iedzīvotāju braucieni uz Eiropas Savienību notiek šo cilvēku piedzīvoto drošības ierobežojumu dēļ, bieži tas notiek ekonomisku iemeslu dēļ.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Patiesībā — kā es jau iepriekš vienojos ar jūsu kolēģi — es gribētu pāris vārdos komentēt Maňka kunga sagatavoto ziņojumu. Es gribētu ļoti skaidri pateikt, ka esmu pret parlamentārās palīdzības piemaksas palielināšanu, jo īpaši plānotajā EUR 1500 apmērā. Tāpat es arī esmu pret jebkādu šā Parlamenta darbinieku skaita palielināšanu, un, ja pēc turpmākas izvērtēšanas Parlaments nolems dot iespēju ik mēnesi parlamentārās palīdzības piemaksām papildus izmantot vēl EUR 1500, tā vienkārši būs nodokļu maksātāju izsmiešana.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja. – Ehrenhauser kungs, manuprāt, jūs runājat par citu tematu. Šīs ir kopīgas debates par Šengenas līgumu. Man tiešām žēl, ka jums neizdevās izteikties par Maňka kunga sagatavoto ziņojumu, bet diemžēl mums ir jāturpina debates.

  Piotr Borys (PPE). – (PL) Pirmkārt, es vēlos apsveikt Coelho kungu saistībā ar vēl diviem sekmīgi sagatavotiem ziņojumiem. Otrkārt, šobrīd mums vairs nav nekādu iespēju atteikties no SIS II. Ja mēs vēlamies drošu sistēmu, SIS II ir jāievieš, un tieši tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāturpina šo pasākumu īstenošana un jāturpina šajā jautājumā atbalstīt Komisiju. Atgādināšu, ka jaunais Vīzu kodekss paredz, ka sistēmā ir jābūt redzamiem biometriskajiem datiem. SIS 1+ to nenodrošina. SIS II dos iespēju turpmāk veikt ātru datu pārbaudi. Tādēļ, kas attiecas uz drošības jomu, mēs nedrīkstam pārtraukt darbu pie SIS II. Protams, mēs varētu vēlēties, lai šis darbs būtu efektīvāks un sekmīgāks.

Vēlos jums visiem atgādināt, ka pirms neilga laika mēs apstiprinājām pasākumus, kas cilvēkiem ar ilgtermiņa vīzu atvieglo ceļošanu visā Šengenas zonā. Saistībā ar šo lēmumu SIS II izstrāde ir jāturpina. Mēs vēlamies atbalstīt Komisiju šajā jautājumā, cerot, ka tā savu darbu veiks ātrāk un efektīvāk, un tādēļ mēs vēlam Komisijai veiksmi. Paldies!

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties visiem deputātiem par viņu atbalstu un komentāriem par šiem diviem atšķirīgajiem, tomēr ļoti svarīgajiem jautājumiem.

Attiecībā uz SIS II, protams, — un es būšu pirmā, kas to atzīs, — tas ir bijis ļoti garš stāsts, kā kāds no jums jau to norādīja. Tā ir kompleksa un ļoti sarežģīta lieta. Iespējams, ka vairākus jautājumus iepriekš varēja risināt labāk, tomēr kopš stāšanās amatā es patiešām esmu centusies šo problēmu risināt ļoti pārredzami un ar lielu rūpību. Komisija līdz pēdējam sīkumam ir ievērojusi Padomes sagatavoto rīcības plānu, un Padome pēdējā sanāksmē apstiprināja sagatavotos secinājumus. Dažu dalībvalstu attieksme bija skeptiska, tomēr tās patiešām piekrita secinājumam, ka 1. starpposma tests ir bijis sekmīgs. Patlaban mēs kopā ar dažādu jomu ekspertiem strādājam, lai novērtētu un definētu dalībvalstu galīgās prasības attiecībā uz sistēmas atbilstību šo valstu ekspluatācijas prasībām un lai sagatavotu precīzāku laika grafiku un noteiktu, kā turpināt darbu. Priekšlikums tiks celts priekšā ministriem apspriešanai 3. un 4. jūnijā, un rudenī tā izvērtēšana tiks turpināta. Protams, mūsu darbs būs pārredzams un mēs visu laiku sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un referentu.

Attiecībā uz jautājumu par jaunajām dalībvalstīm — tajās visās Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās notiks, izmantojot SIS I. Tikmēr ar Bulgāriju un Rumāniju tiek veikti visi attiecīgie priekšdarbi.

Mēs gatavojamies, cerams, sekmīgam, SIS 2. starpposma testam šā gada rudenī. Līdz tā sekmīgai pabeigšanai mums ir iespējas un veidi, lai uzturētu ārkārtas rīcības plānu nākotnei. Mēs ceram, ka tas nebūs nepieciešams, tomēr mēs esam sagatavojušies arī šādi. Tikmēr es vēlos pateikties visiem deputātiem un jo īpaši Coelho kungam par atbalstu un no Komisijas puses apsolu ievērot maksimālu pārredzamību un sadarbību ar Eiropas Parlamentu, risinot šo jautājumu.

Tagad par pārvietošanu — es pilnīgi piekrītu Busuttil kungam, kurš sacīja, ka esot pārsteigts, ka šāda programma nav pastāvējusi līdz šim. Šī, protams, ir ļoti laba iniciatīva, lai apvienotu dalībvalstu resursus un mudinātu uz turpmāku iesaistīšanos globālajās norisēs ar mērķi atvieglot stāvokli bēgļu nometnēs pēc krīzes vai kādas ļoti smagas situācijas. Mēs varam mudināt dalībvalstis saprātīgāk izmantot līdzekļus un to izlietojumu saskaņot ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Tādējādi mēs, protams, ievērojami nostiprinātu savu lomu pasaulē, bet vienlaikus patiešām palīdzētu cilvēkiem, kas ir nonākuši ļoti sarežģītā situācijā. ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos aplēses liecina, ka tikai pagājušajā gadā vien pārvietošana bija nepieciešama 747 000 cilvēku. Kā jau Flautre kundze norādīja, mūsu īstenotie pasākumi ir zināma palīdzība, tomēr vajadzību apjoms ir milzīgs. Manuprāt, pastāv vispārēja vienprātība par šā fonda mērķi un uzdevumiem, un es ceru, ka mēs ļoti drīz atradīsim veidu, kā risināt procedūras jautājumus, lai šo priekšlikumu varētu pieņemt bez kavēšanās.

Vairāki deputāti pieminēja iekšējo solidaritāti. Tas, protams, ir saistīts, tomēr nedaudz atšķirīgs jautājums. Es labi apzinos arī vajadzību pēc tās. Komisija šajā sakarā jau ir izteikusi vairākus priekšlikumus. Mēs esam ierosinājuši pagaidu atlikšanas mehānismu Dublinas regulā, un mēs esam izveidojuši Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroju, kas vēlāk šajā gadā tiks atklāts Maltā. Mums ir Maltas izmēģinājumprojekts, un mēs to izvērtējam. Es piekrītu, ka mums jāatrod veidi, kā padarīt to ilgstošāku un kā iesaistīt vairāk dalībvalstu. Protams, iesaistīšanās ir katras dalībvalsts brīva izvēle, bet Komisija šo jautājumu analizēs, un mēs arī pievērsīsimies vispārējam ES iekšējās solidaritātes veicināšanas mehānismam un celsim to priekšā nākamgad. Tādēļ mēs varēsim atgriezties pie šīs diskusijas, kas nedaudz atšķiras no jautājuma par ES pārvietošanas programmu, taču ir ļoti svarīga.

Liels paldies Coelho, Tavares un Alvaro kungiem par darbu saistībā ar šīm divām ļoti svarīgajām lietām. Es ar prieku turpināšu sadarbību ar jums, lai darbu pēc iespējas ātrāk pabeigtu.

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Paldies par kolēģu deputātu pozitīvajiem komentāriem. Malmström kundze, es vēlos, lai jūs zinātu, ka Parlaments apzinās, ka šo procesu jūs saņēmāt mantojumā, un mēs ticam jūsu spējai un gudrībai novest to līdz vislabākajam iespējamam rezultātam. Mēs arī novērtējam jūsu pūliņus padarīt procesu pārredzamāku, kā to tik labi, starp citu, atzīmēja mans kolēģis Enciu kungs.

Kas attiecas uz galīgo termiņu — mēs sūtām nepareizu signālu, ja jaunajiem migrēšanas instrumentiem nav galīgā termiņa. Pēc visiem kavējumiem bezgalīga Komisijas pilnvaru termiņa pagarināšana nav prātīga. Es apzinos, ka Komisija šobrīd nav tādā situācijā, lai akli piekristu Parlamenta ierosinātajam galīgajam termiņam, tomēr mēs to noteiksim, un, ja kādu iemeslu dēļ process līdz tam nebūs pabeigts, jūs varat vēlreiz vērsties Parlamentā un lūgt termiņa pagarinājumu, izskaidrojot tā nepieciešamību. Komisijas pilnvaru pagarināšana, nenosakot nekādu galīgo termiņu, pēc visiem kavējumiem ir ļoti negatīvs signāls gan Eiropas iestādēm, gan Eiropas sabiedrībai.

Es piekrītu jūsu viedoklim, ka Vispārējā programmu vadības valde nedrīkst būt asambleja. Tādēļ es saprotu Komisijas bažas saistībā ar piekļuves ierobežošanu tās darbam — es tam pilnībā piekrītu. Parlamenta ierosinājums radās neveiksmīga Komisijas sākotnējā priekšlikuma projekta rezultātā, jo Komisija, nosakot ierobežojumus Vispārējās programmu vadības valdes sastāvam, vienlaikus atļāva tajā piedalīties Komisijas, Padomes un dalībvalstu pārstāvjiem. Tas rada likumsakarīgu jautājumu — kādēļ Komisijas un dalībvalstu pārstāvji drīkst piedalīties, bet Parlamenta pārstāvji ne? Ja mēs noteiksim, ka šai organizācijai ir strikti jāpilda savas tiešās funkcijas, es ticu, ka mēs vienosimies, it īpaši, ņemot vērā komisāres solījumus nodrošināt labāku pārredzamību.

  Rui Tavares, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Paldies deputātiem, kuri piedalījās debatēs, un komisārei. Manuprāt, ja valda zināma vienprātība par to, ko mēs vēlamies panākt bēgļu pārvietošanas jautājumā, tad tā ir radusies tāpēc, ka beidzot, spriežot par imigrāciju — un mēs visi zinām, cik smagi tas ir Eiropā, gluži tāpat kā spriest par patvēruma sniegšanu un bēgļiem —, mēs apzināmies, ka mūsu priekšā ir problēma, kuru mēs varam atrisināt. Mēs varam rast risinājumu, kas apmierinās mūs un bēgļus, jo ikviens, kurš ir apmeklējis bēgļu nometnes, zina, ka tur uzturas bērni, kas zaudē vienu, divus, trīs mācību gadus, lai gan to laikā viņi varētu mācīties Eiropā. Es domāju, ka tas piešķir mūsu debatēm zināmu steidzamību.

Es arī ceru, ka mēs ātri atrisināsim procedūras problēmas saskaņā ar līgumos minēto, jo mēs visi zinām, ka ar to, kas mums ir šobrīd, nepietiek, un mēs visi zinām, ka, piešķirot tikai daļu budžeta, mēs nevaram bēgļu pārvietošanas programmu īstenot pilnībā. Patiesībā tieši tāds bija mūsu mērķis, sagatavojot patstāvīgo ziņojumu, kuru mēs šodien apspriežam un kurā runa ir par kvalitāti, proti, kvalitātei ir nepārvērtējama nozīme bēgļu integrācijas procesā, un tai ir nepieciešama daudzpusīga pieeja — nevalstisko organizāciju, vietējo darbinieku un reģionālo varas iestāžu iesaistīšanās. Šādai pieejai ir arī jāatrisina daudzās birokrātiskās problēmas, kas līdz šim kavē koordinēšanu.

Vairāku dalībvalstu robežuzraudzības dienesta darbinieki mums stāsta, ka tādā gadījumā, ja bērnu, kuri dzīvo nometnēs un vēl nemācās un kuriem būtu tiesības uz pārvietošanu, pārvietošanas process prasa ilgu laiku, tad tas ir tāpēc, ka dalībvalstīm ilgu laiku prasa tranzīta dokumentu apstiprināšanas koordinēšana, ko, piemēram, var izdarīt, galvenokārt izmantojot instrumentu, kuru, kā mēs ieteicām savā patstāvīgajā ziņojumā, varētu ieviest Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs (EASO). EASO ir pārvietošanas struktūra ar nelielu skaitu ierēdņu, bet tajā strādā cilvēki, kas pastāvīgi nodarbojas ar pārvietošanu, kas zina, kā dalīties labākajā pieredzē, kā jaunas dalībvalstis iepazīstināt ar pārvietošanas mehānismiem un kā savu darbību saskaņot pat ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai atvieglotu pārvietošanas procesus.

Kad jau ir pieņemts lēmums šos cilvēkus pārvietot, mums nav iemesla atlikt birokrātijas ierobežošanu, pirms mēs patiešām varam ķerties klāt šo cilvēku integrēšanai Eiropas sabiedrībā.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Stavros Lambrinidis (S&D), rakstiski. – (EL) Mēs šodien balsosim par kopīgas ES pārvietošanas programmas izveidi, kas paredz patvēruma meklētāju pārvietošanu no problemātiskām trešām valstīm uz ES. Tomēr ir vēl viens jautājums, par kuru ir jādiskutē. Vairāk nekā desmit gadus Eiropa ir pieredzējusi lielu bēgļu skaita pieplūdumu un imigrācijas viļņus. Eiropas dienvidi ir bijuši spiesti vienatnē nest tiem uzkrauto Eiropas humānisma slogu, kas jau pirms kāda laika sasniedza maksimumu. Eiropa — ļoti pareizi — ir sagatavojusi līdzekļus trešām valstīm, tomēr nav līdzekļu, kas būtu paredzēti dalībvalstīm.

Referenta ziņojums vismaz atzīst, ka šāda problēma pastāv. Citi ziņojumi, piemēram, ziņojums par Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidi, nosaka — vismaz uz papīra — pienākumu atbalstīt valstis, kuru ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas. Viens īpaši skaidri definēts mērķis ir solidaritātes mehānisma izveides atbalstīšana, piemēram, nodrošinot personu, kam ir tiesības uz starptautisku aizsardzību, transportēšanu ES teritorijā.

Cerēsim, ka Eiropa pakāpeniski iepazīs solidaritāti. Mums jāpatur prātā, ka jebkāda kavēšanās nodara ļaunumu mūsu nevainīgajiem līdzbiedriem.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmas jautājumu es vēlreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Čehijas valsts varas iestādēm, reģionālajām varas iestādēm un atsevišķiem politiķiem, tostarp Eiropas Parlamenta deputātiem, nepārtraukti nākas uzklausīt Čehijas pilsoņu sūdzības par nepelnītām un pazemojošām policijas apskatēm un pārbaudēm, ko viņiem bieži nākas piedzīvot Vācijas teritorijā — gan tiešā valsts robežas tuvumā, gan plašākā Vācijas robežas apkaimē. Šāda Vācijas policijas un muitas ierēdņu attieksme, kas parādās ļoti bieži un tiek likta lietā ar lielu izveicību, ļoti nelabvēlīgi iespaido ne tikai Čehijas un Vācijas attiecības, bet vispirms Čehijas pilsoņu attieksmi pret Eiropas integrāciju. Pēc Čehijas pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai Čehijas pilsoņiem tika stāstīts, ka viņi drīkst brīvi un netraucēti pārvietoties visā ES teritorijā, arī Vācijā, jo to paredz un nodrošina Šengenas sistēma. Manuprāt, Vācijas valsts varas iestāžu rīcība pret personām, kas ieceļo no Čehijas, vairumā gadījumu ir acīmredzami nepamatota un pretrunā ar pasludināto personu brīvu pārvietošanos.