Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 18. maijs - Strasbūra

12. Transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standarti — Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

– ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem (COM(2008)0818 – C6-0480/2008 – 2008/0238(COD)) (A7-0106/2010), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavoja M. Mikolášik, un

– ziņojums par Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015). Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm” ((2009/2104(INI)) (A7-0103/2010), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavoja A. Perelló Rodríguez.

  Miroslav Mikolášik, referents. – (SK) Man ir prieks par unikālo iespēju šodien uzstāties jūsu priekšā un runāt par mūsu panākumiem sarunās ar Parlamentu, kā arī tām sekojošajā trīspusējā dialogā par šo ārkārtīgi svarīgo tēmu — orgānu ziedošanu un transplantāciju.

Būdams ne tikai galvenais referents, bet arī ārsts, es uzskatu, ka šis rīcības plāns ir ļoti nozīmīgs. Es esmu pārliecināts, ka jaunā direktīva pašos pamatos risina vislielāko problēmu, ar ko mums nākas saskarties orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, proti, pieejamo orgānu trūkumu, no kā cieš pacienti, kuri gaida transplantāciju.

Cenšoties Savienības pilsoņiem nodrošināt vislabāko veselības aizsardzību, mums jānodrošina, ka transplantācijai paredzētie cilvēku orgāni ir droši un augstas kvalitātes.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja balsoja par ziņojuma projektu 16. martā, kad tas tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu referenta ieteikumu kontekstā. Pēc tam mēs noslēdzām trīs intensīvas starpiestāžu sarunu kārtas, kurās Spānijas prezidentūras vadībā piedalījās Parlaments, Komisija un Padome.

Es vēlos īpaši uzsvērt dažus diskusijas galvenos punktus.

Pirmkārt, orgānu ziedošanai piemērojamie principi.

Brīvprātīga un neapmaksāta ziedošana ir pamatprincips, ko nekādā gadījumā un nekādā veidā nedrīkst apdraudēt. Ir jāsaglabā orgānu ziedojumu altruistiskais nolūks, lai tādā veidā novērstu šīs jomas komercializēšanos vai donoru finansiālu motivēšanu. Vienlaikus ir jānodrošina maksimālā iespējamā aizsardzība dzīvajiem orgānu donoriem. Es vēlētos pieminēt aktīvās diskusijas, ko izraisīja tēma par dzīvu donoru veiktajiem orgānu ziedojumiem. No vienas puses, šī metode joprojām papildina orgānu iegūšanu no mirušiem donoriem, bet, no otras puses, tā ir alternatīva ar ievērojamu potenciālu.

Mūsu nolūks, protams, nav kavēt šīs jomas attīstību, taču mums jānodrošina tas, ka dzīvie orgānu donori, kuriem nav ģenētisku vai ģimenes attiecību ar pacientu, orgānus ziedo brīvprātīgi un bez samaksas. Nemaksāšanas princips neattiecas uz tā sauktās kompensācijas gadījumiem, kad dzīvam donoram var piešķirt kompensāciju saistībā ar ziedojuma radītajām izmaksām. Tomēr dalībvalstīm precīzi jādefinē šādu kompensāciju piešķiršanas noteikumi, lai izvairītos no iespējas, ka potenciālie donori ziedošanai pievēršas finansiālu apsvērumu dēļ vai peļņas gūšanas nolūkā.

Citas ar principiem saistītas svarīgas problēmas ir pieņemšanas kritēriji — ir jānodrošina, ka orgāni netiek ņemti no personas, pirms ir oficiāli konstatēts nāves fakts, un ka donors, dodot atļauju, ir bijis pilnībā informēts. Šie apstākļi ir uzskaitīti noteikumu ievaddaļā, ko sauc par apsvērumiem.

Otrs princips attiecas uz izsekojamību, personas datu aizsardzību un konfidencialitāti. Dalībvalstīm jānodrošina, ka visi to teritorijā pieņemtie, piešķirtie un transplantētie orgāni ir izsekojami no donora līdz pacientam un otrādi. Šī koncepcija aizstāj sākotnējo priekšlikumu nodrošināt anonimitāti, jo tas mazinātu procesa drošumu. Personas datiem ir jābūt konfidenciāliem.

Trešais princips ir pamatnoteikumi par kvalitāti un drošību. Mēs skaidri vienojāmies par to, ka dalībvalstīm ir jāizveido valsts tiesību aktu pamatsistēma, kas noteiktu visas procesa organizatoriskās stadijas no ziedošanas līdz transplantācijai. Pēc tam dalībvalstīm jāinformē Komisija par šīs regulas īstenošanas kontekstā veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem triju gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Mēs ceram uz nozīmīgiem uzlabojumiem, kuru rezultātā, īstenojot piemērotus sistēmiskus pasākumus, varētu būtiski palielināties veikto transplantāciju skaits, īpaši tajās valstīs, kurās orgānu ziedošanas sistēma nav gana labi attīstīta.

Es vēlos īpaši uzsvērt transplantu koordinatora vai koordinatoru komandas neapstrīdami nozīmīgo lomu. Tā ir sevi labi parādījusi daudzās valstīs, kurās transplantācijas sistēma ir labi attīstīta.

Noslēgumā es vēlētos pieminēt tādus kritērijus kā orgānu pieņemšanas organizācija un procedūra, atbildīgo iestāžu kompetences noteikšana, trešo valstu dalība, orgānu maiņa sadarbībā ar trešām valstīm, kā arī procesa drošība. Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem mēs apstiprinājām tā sauktos deleģētos aktus. (Es jau drīz beigšu).

Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot sabiedrības informētību, un tādēļ es vēlos aicināt Komisiju mudināt dalībvalstis ar īpašu programmu palīdzību veicināt orgānu ziedošanu. Es pateicos visiem, kas sniedza ieguldījumu sarunu veiksmīgā norisē, un jo īpaši apsveicu Spānijas prezidentūras efektīvo un konstruktīvo attieksmi.

  Andrés Perelló Rodríguez, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kundze, Jiménez García-Herrera kungs, komisāra kungs! Ir pagājuši 43 gadi, kopš doktors Christiaan Barnard, neticībā skatoties uz pukstošo sirdi, ko tikko bija pārstādījis, teica „Jesus, dit kan werk”, kas afrikandu valodā nozīmē „Jēzus, tā darbosies”. Kopš tā laika derīga orgāna transplantācija no cilvēka, kuram tas vairs nav vajadzīgs, citam, kuram tas ir vajadzīgs, lai izdzīvotu, ir kļuvusi par izplatītu praksi.

Tomēr tas vēl nav novērsis faktu, ka 56 000 eiropiešu gaida rindā uz transplantāciju un ka 12 no viņiem šīs diskusijas beigās būs jau miruši, jo nebūs saņēmuši vajadzīgo orgānu. Tas ir izaicinājums Parlamentam, kuram šajā plenārsēdē ir jāpieņem gan direktīva, ko M. Mikolášik tik labi izskaidroja, gan rīcības plāns.

Nav šaubu, ka mums jāpiedāvā Eiropas sabiedrībai skaidri un efektīvi atbalsta veidi, lai neviens eiropietis neietu bojā orgānu trūkuma dēļ, ko rada transplantācijas sistēmas nepilnības.

Eiropiešu mūža pagarināšanās, satiksmes negadījumu samazināšanās un zinātnes atklājumi, protams, ir apsveicami, taču tas nozīmē arī to, ka ir vajadzīgs vairāk orgānu, jo palielinās to cilvēku skaits, kuriem tie ir vajadzīgi.

Eiropiešu atbilde uz jautājumu, vai viņi vēlas ziedot orgānus savu līdzpilsoņu dzīvības glābšanai, ir ļoti pārliecināta un apstiprinoša. Iemesls, kādēļ šī nostāja bieži vien nav tieši atspoguļota katrā valstī veikto transplantāciju skaitā, noteikti ir tas, ka mums jāuzlabo tādi būtiski transplantāciju sistēmas aspekti kā koordinācija, informēšana, profesionāļu apmācība un sabiedrības izglītošana par šo tēmu.

Dažās valstīs mēs redzam piemērus, kas parāda, ka, optimāli attīstot koordināciju un apmācību, miljons cilvēkiem veikto transplantāciju skaits palielinās. Es vēlētos raksturot Spānijas sistēmu, kurā ir izveidots modelis, kas jāņem par paraugu.

Papildus transplantu kvalitātes un drošuma garantijām un no dzīviem donoriem iegūto transplantu papildinošajai nozīmei, bezmaksas un brīvprātīgai ziedošanai, ko nosaka direktīva, ir rīcības plānā ietvertie ieteikumi attiecībā uz profesionāļu pastāvīgu apmācību un uz sabiedrības nodrošināšanu ar informāciju un izglītību par šo tēmu, jo citādi šīs sistēmas darbs ir apgrūtināts.

Viss tas veido pamatu, lai optimizētu to, ko mēs varētu nosaukt par saskaņotu Eiropas transplantu sistēmu, ko visas dalībvalstis izmanto, lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi. Mūsu mērķis ir gluži vienkārši panākt to, ka neviens eiropietis neiet bojā, sistēmas nepilnību dēļ nesaņēmis dzīvībai svarīgu orgānu.

Ir 21. gadsimts, un mēs nevaram pieļaut, ka koordinācijas vai optimizētu sistēmu trūkuma dēļ Eiropā netiek izmantoti orgāni, kuri ir vajadzīgi citiem eiropiešiem. Tāds ir šīs direktīvas un rīcības plāna pieņemšanas mērķis, un tā ir panākta ar smagu darbu.

Es vēlos izmantot šo iespēju un uzsvērt abu referentu — šajā gadījumā Mikolášik kunga — un ēnu referentu centību un sadarbību. Es vēlos arī uzsvērt nozīmīgo stimulu, ko šai direktīvai un rīcības plānam deva Spānijas prezidentūra, kuru pārstāvēja Spānijas Veselības ministrija un Spānijas Nacionālās transplantēšanas organizācijas direktors doktors Matesanz — mēs vienmēr varējām uz viņiem paļauties.

Es vēlos uzsvērt, ka tiem, kas ir tik smagi strādājuši, pienākas mūsu pateicība, un tāpēc lūdzu jūs vienprātīgi pieņemt šo ziņojumu. Kā Parlamenta deputāts es esmu pateicīgs par padarīto darbu, un kā eiropietis es esmu pateicīgs par šo soli, kas glābs visu to Savienības pilsoņu dzīvības, kuriem reiz var rasties šāda vajadzība.

  Trinidad Jiménez García-Herrera, Padomes priekšsēdētāja. – (ES) Priekšsēdētāja kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Man ir prieks uzstāties Parlamenta plenārsēdē, lai piedalītos kopīgajās debatēs par orgānu ziedošanu un transplantāciju.

Šīs debates noteikti ir svarīgas, pirmkārt, tādēļ, ka tām ir tieša ietekme uz cilvēku dzīvi un uz tūkstošiem eiropiešu veselību. Saistībā ar to es jums vēlos atgādināt, ka, neraugoties uz veikto ziedojumu un transplantāciju skaita pastāvīgo pieaugumu pēdējos gados, tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā pašlaik ir 56 000 pacientu, kuri gaida rindā uz derīgu orgānu, un daudzi no viņiem nomirst, to nesagaidījuši.

Otrkārt, šīs debates ir svarīgas, jo tās mums ļauj veicināt mūsu sabiedrības dāsnumu un solidaritāti. Es minēšu piemēru: pašlaik Eiropas Savienībā uz miljons iedzīvotājiem ir 18 donori. Ja mums izdotos šo rādītāju paaugstināt līdz labākajam līmenim, piemēram, 34 donori Spānijā un vairāk nekā 30 Portugālē, visā Eiropā izdotos glābt par 20 000 cilvēku dzīvībām vairāk.

Līdzīgā veidā, veicinot dzīvu donoru orgānu ziedojumus visā Eiropas Savienībā tādā līmenī, kādā tie tiek atbalstīti Skandināvijas valstīs, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē, ik gadu no dialīzes procedūras tiktu atbrīvoti 2000 cilvēki. Mēs nedrīkstam aizmirst, dāmas un kungi, ka bez donoriem transplantācija ir neiespējama.

Šīs pēcpusdienas debates ļaus mums īstenot izšķirošu atbalstu kopējas Savienības stratēģijas ieviešanai, lai panāktu vislabāko orgānu ziedošanas un transplantācijas sistēmu pasaulē. Turklāt nesenā Lisabonas līguma 168. pants mums dod iespēju radīt šo kopējo un drošo augstas kvalitātes sistēmu orgānu ziedošanas un transplantācijas procedūras regulēšanai.

Tagad mums šajā jomā ir divas nozīmīgas Komisijas iniciatīvas, kas tika radītas 2008. gadā un pie kurām Padome kopā ar Parlamentu pēdējos mēnešos ir ļoti smagi un centīgi strādājusi.

Pirmā no tām ir direktīvas priekšlikums, kas regulē transplantācijai paredzēto orgānu kvalitātes un drošuma aspektus. Kā es teicu, šī direktīva nosaka kopēju tiesisko pamatu, kas mums ļautu ierobežot zināma veida riskus visās orgānu transplantācijas procesa stadijās no ziedošanas līdz transplantācijai. Šis tiesiskais pamats garantē orgānu kvalitāti un drošumu, kā arī, nosakot kompetentās varas iestādes, aizsargā donorus un pacientus.

Otrkārt, mums ir arī rīcības plāns, kas ļauj uzlabot sadarbību dalībvalstu starpā, kurai ir trīskāršs mērķis: pirmkārt, palielināt orgānu pieejamību; otrkārt, uzlabot transplantu sistēmas efektivitāti un pieejamību; un, treškārt, uzlabot kvalitāti un drošumu.

Dāmas un kungi, šīs abas iniciatīvas veido kopēju sistēmu, kas ir izstrādāta Eiropas līmenī un kas ietver ne tikai labākos pieredzes apmaiņas elementus, bet arī labākās organizācijas un veselības aprūpes metodes, ko dalībvalstis ir izstrādājušas šajā jomā. Citiem vārdiem sakot, tā ir sistēma, kas pamatojas uz kvalitāti, drošumu un inovācijām.

Pieņemot šīs iniciatīvas, mēs izveidojam tādu Eiropas līmeņa modeli orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, kurš pamatojas uz mūsu kopīgajām vērtībām un principiem: solidaritāti, taisnīgumu un kohēziju, kas ir Savienības identitātes simboli. Tas ļaus panākt pašpietiekamību orgānu ziedošanas jomā un tādā veidā vērsties pret transplantu tūrismu.

Esmu pārliecināta, ka jūs man piekritīsiet attiecībā uz to, ka jau šīs direktīvas stāšanās spēkā un Parlamenta atbalsts rīcības plānam veicinās orgānu apmaiņu dalībvalstu starpā un orgānu ziedošanu.

Pirmkārt, mēs izveidojam ES sistēmu, kas eiropiešiem nodrošinās vienlīdzīgu pieeju vispārīgai veselības aprūpei un jo īpaši transplantu izmantošanai ārstniecībā. Otrkārt, šī Savienības sistēma būs efektīvāka, jo sniegs tiešu labumu tiem pacientiem, kuriem dažādu īpatnību dēļ ir mazāka iespēja atrast viņu vajadzībām atbilstošu orgānu. Tādā veidā samazināsies to orgānu skaits, kurus nav iespējams izmantot tādēļ, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā rajonā nav piemērota cilvēka, kuram tas būtu vajadzīgs.

Dāmas un kungi, pirms noslēgt savu runu, es vēlos Spānijas prezidentūras vārdā pateikties Čehijas un Zviedrijas prezidentūrai par viņu darbu sarunu sākumā 2009. gadā, kad, pateicoties sadarbībai dalībvalstu un Komisijas starpā, tika radīti apstākļi nozīmīgam progresam.

Spānijas prezidentūra vēlas pateikties arī Parlamentam par tā smago darbu un jo īpaši referentiem Mikolášik kungam un Perelló kungam, par viņu ieguldīto darbu vajadzīgo vienošanos un vienprātības panākšanā.

Sadarbojoties visām Savienības iestādēm, mums jāpanāk vienošanās, kas ļaus ieviest tādu Eiropas līmeņa pakalpojumu, kurš, no vienas puses, 500 miljoniem cilvēku sniegs vislabāko kvalitātes un drošuma garantiju un, no otras puses, padarīs ārstēšanu, no kuras ik gadu ir atkarīgi tik daudzi cilvēki, vienlīdz pieejamu visiem un veicinās sabiedrības solidaritāti. Palielināsim Eiropas Savienības moderno nozīmi!

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kundze, 56 000 eiropiešu visā Eiropā gaida orgānu transplantāciju, un daudziem no šiem cilvēkiem veiksmīga transplantācija ir dzīvības vai nāves jautājums. Tādēļ mēs šodien esam te sapulcējušies — lai visā Eiropā nodrošinātu orgānu transplantācijas drošumu un kvalitāti. Tāds ir Komisijas direktīvas priekšlikuma un rīcības plāna mērķis. Es vēlos pateikties referentam doktoram Mikolášik un ēnu referentiem par viņu izcilo darbu saistībā ar piedāvāto direktīvu par orgānu drošumu un kvalitāti. Es vēlos pateikties arī Perelló Rodríguez kungam par viņa atbalstošo pašiniciatīvas ziņojumu par rīcības plānu saistībā ar orgānu ziedošanu un transplantāciju.

Ļaujiet man atgādināt, ka šo abu iniciatīvu galvenie mērķi ir uzlabot transplantācijai paredzēto cilvēka orgānu kvalitāti un drošumu, palielināt orgānu pieejamību un padarīt transplantācijas sistēmas efektīvākas un pieejamākas. Direktīvas priekšlikums nosaka kvalitātes un drošuma prasību tiesisko regulējumu, savukārt rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta orgānu pieejamības palielināšanai un transportēšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanai.

Sešu gadu rīcības plāns nosaka 10 prioritārus pasākumus sadarbības veicināšanai dalībvalstu starpā, kopīgu rīcību un pieredzes apmaiņu saistībā ar labākajām prakses metodēm. Es ievēroju Parlamenta vēlmi rīcības plānā iekļaut tādus pasākumus, kas saskaņā ar līguma 168. pantu nevar kļūt par direktīvas noteiktajām juridiskajām saistībām, jo īpaši tas attiecas uz orgānu piešķiršanas kritērijiem, potenciālo donoru vēlmju reģistrēšanu un jautājumiem, kas saistīti ar medicīnisko praksi. Komisija labprāt atbalstīs dalībvalstis šo Parlamentam nozīmīgo problēmu risināšanā.

Es ļoti priecājos, ka pēc ātrām un konstruktīvām Parlamenta, Komisijas un Padomes sarunām mēs esam gandrīz gatavi jau pirmajā lasījumā pieņemt šo direktīvu. Manuprāt, šis būs pirmais normatīvais akts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kurš tiks pieņemts pirmajā lasījumā.

Esmu pārliecināta, ka tekstā ar ierosinātajiem grozījumiem ir ietverti arī doktora Mikolášik ziņojumā minētie Parlamenta galvenie uzskati. Ļaujiet man komentēt dažus īpašus jautājumus.

Es stingri atbalstu brīvprātīgas un bezmaksas ziedošanas principa stiprināšanu, jo tas ir būtiski orgānu kvalitātes un drošuma garantēšanai. Es arī piekrītu paskaidrojumam, ka nemaksāšanas princips neliedz dzīviem donoriem saņemt kompensāciju, ja tā ir stingri paredzēta ar ziedošanu saistīto izmaksu un negūto ieņēmumu segšanai. Es piekrītu Parlamenta bažām par orgānu kontrabandu. Tomēr priekšlikuma darbības joma ir tikai kvalitāte un drošība, kā to nosaka līguma pants par sabiedrības veselību. Šajā kontekstā es priecājos par direktīvas tekstu un uzskatu, ka tā sniegs netiešu ieguldījumu cīņā pret orgānu kontrabandu, piemēram, transplantācijas centru autorizācijas, orgānu ieguves nosacījumu ieviešanas un izsekošanas sistēmu izveides dēļ.

Es arī saprotu Parlamenta bažas par caurskatāmiem, nediskriminējošiem un zinātniskiem kritērijiem orgānu piešķiršanai. Kaut gan šī problēma nav ES atbildības jomā, es varu pieņemt šī principa ietveršanu apsvērumos. Es priecājos arī par to, ka piedāvātajā tekstā ir atzīts tas, ka lielākajā daļā dalībvalstu orgānus iegūst ne tikai no mirušajiem, bet arī no dzīviem donoriem. Dzīvo donoru ziedojumi palielina pieejamo orgānu skaitu, un es atzinīgi vērtēju to, ka teksts veicina dzīvo donoru aizsardzību ar mērķi garantēt transplantācijai paredzēto orgānu kvalitāti un drošumu.

Pārejot pie nākamās problēmas, jāsaka, ka noteikumus par atļaujas reģistrācijas sistēmām un nāves fakta apliecināšanu regulē valstu normatīvie akti. Tomēr, ievērojot kompromisu, Komisija var pieņemt ierosinātos papildu skaidrojumus. Es arī ņemu vērā Parlamenta vēlmi rīcības plānā ietvert tādus jautājumus, ko nevar noteikt direktīva, jo īpaši kritērijus orgānu piešķiršanai, potenciālo donoru vēlmju reģistrēšanu un ar medicīnisko praksi saistītus jautājumus. Komisija labprāt atbalstīs dalībvalstis šo problēmu risināšanā.

Ļaujiet man pieminēt vēl kādu problēmu: tiesību akta pieņemšana ir tikai pirmais solis. Patiesā nozīme ir tam, lai šis tiesību akts tiktu arī īstenots. Tāpēc Komisija uzstāj, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojumi (korelācijas tabulas) par direktīvu transponēšanu valstu tiesību aktos. Parlaments to vienmēr ir atbalstījis. Man žēl, ka pirmo reizi Parlaments neatbalsta tāda noteikuma iekļaušanu direktīvā, kas dalībvalstīm liek ziņot par transponēšanu.

Turklāt vairāki grozījumi papildina priekšlikumus saistībā ar Lisabonas līguma noteikto komiteju procedūru. Šajā kontekstā es atzinīgi vērtēju Komisijas iespēju konkrētos gadījumos saskaņā ar ārkārtas procedūru pieņemt deleģētos aktus. Es paziņoju, ka Eiropas Komisija uzņemas pilnībā informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par iespēju saskaņā ar ārkārtas procedūru pieņemt deleģētu aktu. Tiklīdz Komisijas dienesti uzskatīs, ka ir iespējams saskaņā ar ārkārtas procedūru pieņemt deleģētu aktu, tie neoficiāli informēs Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariātus.

Es arī Komisijas vārdā paziņoju, ka šīs direktīvas noteikumi neietekmēs iestāžu pozīciju nākotnē saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta vai atsevišķu tādu tiesību aktu īstenošanu, kuri satur šādus noteikumus.

Noslēgumā vēlos teikt, ka Komisija ir gatava atbalstīt kompromisa variantu.

  Cecilia Wikström, Juridisko jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētāja kundze! Es vēlētos sākumā pateikties Mikolášik kungam par lielisko un ļoti konstruktīvo sadarbību saistībā ar šo nozīmīgo ziņojumu.

Cilvēka orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā pastāv daudz problēmu. Mums ir atbildība pret tiem daudzajiem cilvēkiem orgānu rindās, kuri dienu no dienas dzīvo neziņā, gaidot iespēju sākt jaunu dzīvi, ko nodrošinātu orgāna transplantācija, un mums ir jāattaisno viņu cerības. Robeža starp dzīvību un nāvi šādās situācijās ir noteikta visskaidrāk.

Eiropas Parlamenta uzdevumos ietilpst arī enerģiska cīņa pret amorālo tirdzniecību ar cilvēka orgāniem. Mēs to arī darām. Nosakot skaidrus ētikas un drošības nosacījumus, mēs varam labāk aizstāvēt cilvēku pašsaprotamās tiesības uz viņu ķermeni, veselumu un pašnoteikšanos. Es priecājos, ka Juridisko jautājumu komitejas atbalstītie viedokļi ir ņemti vērā.

Ir grūti iedomāties vēl labāku ilustrāciju mūsu kopīgajam mērķim nekā cilvēku dzīvības nodrošināšana dažādās dalībvalstīs. Šajā ziņojumā tas ir ilustrēts ļoti skaidri.

  Eva Lichtenberger, Juridisko jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi! Jā, šis patiešām ir dzīvības un nāves jautājums. Tieši tāpēc šīs debates ir tik emocionālas.

Dažādās Eiropas valstīs pastāv pilnīgi atšķirīgas orgānu transplantācijas sistēmas un kārtība, kādā cilvēki piekrīt vai aizliedz savu orgānu izmantošanu, kā arī noteikumi par to, vai drīkst izmantot cilvēka paša orgānus un vai ģimenes locekļi var piekrist transplantācijai. Nākotnē saskaņā ar šo ziņojumu valstīm ar ļoti stingrām sistēmām vajadzētu rūpīgi izpētīt kārtību citās valstīs, lai ievērotu arī pozitīvās sekas. Tam, ka transplantus gaida tik daudzi cilvēki, jākalpo mums par signālu ne tikai radīt lielākas iespējas un labāku pieejamību, bet arī garantēt kvalitāti, drošumu un pieejamību. Tas būtu arī nozīmīgs instruments cīņā pret orgānu tirdzniecību, kas ir patiesi zemiska rīcība, un ļautu uzlabot noteikumus par dzīvajiem donoriem; turklāt ziedošanai tiešām ir jābūt bez atlīdzības.

  Peter Liese , PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kundze, García-Herrera kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Spāņi ir Eiropas čempioni futbolā, lielākā daļa to zina, un tas ir jauki, taču ne tik svarīgi kā tas, ka spāņi ir Eiropas čempioni arī orgānu transplantācijas jomā.

Mums visiem būtu skaidri jāsaprot, ka Spānijas modeļa izšķirošais elements ir darba organizēšana slimnīcās. Diemžēl man jāsaka, ka citās Eiropas valstīs orgāni iet zudumā, turklāt nevis tādēļ, ka ģimenes locekļi nepiekristu orgānu izmantošanai vai ka upurim nebūtu donora apliecības, vai ka upuris būtu apliecinājis nevēlēšanos ziedot savus orgānus, bet gan tādēļ, ka Eiropā attiecībā uz lielāko daļu neizmantoto orgānu ārstiem gluži vienkārši nav gana daudz laika, lai šai problēmai pievērstos.

Spānija, izmantojot transplantu koordinatorus, šo problēmu ir atrisinājusi daudz labāk. Valstīs, kas pieņēmušas šo sistēmu, iespējams izglābt vairāk cilvēku, un vairāk cilvēkiem ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez vajadzības pārciest dialīzi un citas nepatīkamas procedūras. Šī iemesla dēļ mums vajadzētu īpaši uzsvērt šo aspektu Perelló ziņojumā dalībvalstīm.

Direktīva galvenokārt nosaka kvalitāti un drošumu, kā arī ietekmi uz cilvēkiem, kuri gaida orgānu transplantāciju. Tas ir tāpēc, ka mūsdienās nav iespējams izmantot orgānu kādā dalībvalstī, ja gana ātri netiek atrasta saderīga persona, kam šis orgāns ir vajadzīgs. Ja mums būtu kopēji kvalitātes un drošuma standarti, varētu uzlabot arī orgānu pārrobežu apmaiņu, lai palīdzētu cilvēkiem. Tas nozīmē, ka arī šis ir nozīmīgs aspekts.

Ļoti svarīgs direktīvas elements ir arī vajadzība cīnīties pret orgānu tirdzniecību. Mēs nedrīkstam šo problēmu vienkārši ignorēt. Lai to risinātu, es kopā ar dažiem citiem deputātiem esmu uzaicinājis rīt atnākt un uzstāties ekspertu, kurš ir pētījis orgānu tirdzniecību un cilvēku tīšu nogalināšanu Ķīnā ar mērķi iegūt orgānus transplantācijai. Es aicinu arī visus manus kolēģus izrādīt interesi par šo jautājumu.

Pieņemot direktīvu un rīcības plānu, mēs esam skaidri pauduši savu nostāju. Brīvprātīga un neapmaksāta orgānu ziedošana ir noteikta juridiski saistošā veidā, un es vēlos pateikties visiem, kuri mums palīdzēja šo mērķi sasniegt.

  Karin Kadenbach, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, García-Herrera kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Arī es piekrītu iepriekšējo runātāju teiktajam un vēlētos sākt ar vārdiem „dzīve ir skaista”. Šo teikumu es ik pa laikam dzirdu no mana agrākā kolēģa vicegubernatora Ernst Höger, kurš pēc ērces kodiena saslima ar smagu sirds slimību, taču, par laimi, 2004. gada decembrī tika atrasta saderīga sirds un veikta transplantācija. Ernst Höger ir joprojām sveiks un vesels, dzīvo mūsu vidū pilns dzīvības un enerģijas un atgādina, ka „dzīve ir skaista”.

Mēs šodien dzirdējām, kāda ir statistika: 55 līdz 60 tūkstoši eiropiešu gaida iespēju nākotnē, līdzīgi kā Ernst Höger, mums pateikt, ka dzīve ir skaista. Ik dienas mēs zaudējam 12 no viņiem gluži vienkārši tāpēc, ka mūsu sistēmas nav izstrādātas līdz tādam līmenim, ka mēs spētu cilvēkiem nodrošināt vajadzīgos orgānus no citas vietas, kur tie laikus kļuvuši pieejami. Tādēļ mūsu uzdevums ir šādas sistēmas ieviest. Es uzskatu, ka šis rīcības plāns ir tiešām nozīmīgs, ka mums jānodrošina orgānu ziedojumu un transplantēšanas drošība, ka dzīvajiem donoriem, kuri mums arī ir tik ļoti vajadzīgi, un, to sakot, es domāju galvenokārt par slimniekiem, kam noteiktas dialīzes procedūras, ir jāgarantē vislabākā medicīniskā aprūpe un ka mums jābūt pilnīgi nelokāmiem cīņā pret jebkāda veida orgānu tirdzniecību — citiem vārdiem sakot, brīvprātīga un neapmaksāta ziedošana ir neapšaubāmi būtiska.

Mums jāgarantē donoru piekrišana. Mums jāattīsta Eiropas sistēmas tā, lai pārvarētu milzīgo plaisu starp 1 ziedojumu uz miljons cilvēkiem, kā tas ir daudzās dalībvalstīs, un gandrīz 40 ziedojumiem uz miljons cilvēkiem Spānijā, kas ir Eiropas čempioni šajā jomā. Sadarbojoties ar mūsu valstu veselības aprūpes sistēmām, mums būtu jācenšas pēc iespējas drīzāk īstenot šos rīcības plānus un garantēt visaugstākos iespējamos standartus, lai 55 000 cilvēku, kuri pašlaik gaida transplantus, varētu teikt — „dzīve ir skaista”.

  Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mēs ceram, ka rīt šī nozīmīgā direktīva par orgānu ziedošanu un transplantāciju būs jau pieņemta. Visā Eiropā kādi 60 000 pacientu, kuriem vajadzīga sirds, plaušu, aknu vai nieru transplantācija, jau gadiem gaida šos noteikumus. Katru dienu 12 no viņiem mirst, tā arī nesagaidījuši operāciju.

Līdzīgi kā iepriekšējie runātāji, es vēlētos uzsvērt lieliskos rezultātus, kurus nebūtu bijis iespējams panākt bez sadarbības starp mūsu referentiem, Perelló Rodríguez kungu un Mikolášik kungu, ēnu referentiem, kuru vidū esmu arī es, un Spānijas prezidentūru. Es vēlētos izmantot šo iespēju un pateikties doktoram Matesanz, kurš bija lielisks gids mūsu Madrides vizītes laikā.

Nepārpratīsim šo iniciatīvu mērķi. Galvenā prioritāte tiešām ir palielināt orgānu ziedojumu skaitu Eiropā un tādēļ, protams, eiropieši ir arī labāk jāinformē par ziedojumu iespējām, jo starpība ir daiļrunīga un diezgan acīmredzama: Spānijā uz miljons iedzīvotājiem ir 34 mirušie donori, manā valstī, Beļģijā, ir 27, bet Rumānijā tikai viens. Tāpēc mums ir arī jāizglīto cilvēki par ziedošanu, jānodrošina iespējamo donoru piekļuve informācijai, jānovērš administratīvie šķēršļi — tas ir ļoti svarīgi, visās 27 dalībvalstīs jāizveido valsts iestāde, kas ir atbildīga par orgānu kvalitātes un drošuma kontroli, sākot no to saņemšanas no donora līdz transplantācijai, un, kā jau tika teikts, jāmudina ieviest labāku organizāciju, iedvesmojoties, piemēram, no Spānijas parauga, kura efektivitāte ir saistīta ar sava veida agrīnās brīdināšanas sistēmu, ar pastāvīgu signalizēšanu visas ķēdes garumā kopš donora nāves līdz pat transplantācijas operācijai.

Mūsu direktīvas kompromiss, slavenais grozījums Nr. 106, kurā ir apkopoti visi mūsu pūliņi, pacientiem sūta pareizo ziņu, cerības vēsti, jo ļoti dziļu diskusiju rezultātā tajā tiek atļauts ārkārtas gadījumos izmantot orgānus, kas nav ideāli piemēroti, īpaši atbalstot ziedojumus no dzīviem donoriem, ja tas, protams, ir iespējams.

Faktiski es runāju par vajadzīgajiem nieru un aknu ziedojumiem, kuru skaits strauji palielinās, kurus atbalsta mediķi un speciālisti un kuri joprojām veido tikai vidēji 5 % kopējā ziedojumu skaita.

Dariet vairāk un sadarbojieties ciešāk — tāds ir Perelló Rodríguez kunga vadībā izstrādātā rīcības plāna loģiskais pamats. Kā piemēru varu minēt manu priekšlikumu nodrošināt tiešsaistes reģistrāciju valsts vai Eiropas donoru datubāzē un personas identifikācijas kartē vai autovadītāja apliecībā izdarīt atzīmi par donora statusu, kas ļautu vajadzības gadījumā paātrināt procesu.

Es vēlētos īsi apkopot teikto: mēs esam izdarījuši lielisku darbu un mēs devām priekšroku ētikai, kas balstīta uz cerību, nevis uz aizliegumu.

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Mikolášik kungam un Perelló Rodríguez kungam par viņu teicamo darbu. Diskusijas sarežģītākais jautājums bija saistīts ar dzīvajiem donoriem. No vienas puses, ir garas rindas ar pacientiem, kuri gaida nieru transplantus, un, no otras puses, ir jāaizsargā dzīvie donori un ir jānovērš orgānu nelegāla tirdzniecība un ar to saistītā nabadzīgo cilvēku galējā ekspluatācija.

Mēs nepanācām tik labu rezultātu, uz kādu mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā bijām cerējuši. Saistībā ar donoru cilvēktiesībām visdrošākais risinājums būtu pieprasīt, lai dalībvalstis ievieš stingru valsts sistēmu, kuras nolūks būtu nepieļaut orgānu nelegālu tirdzniecību, ja tiek atļauts pieņemt orgānu ziedojumus no dzīviem donoriem, kas nav slimnieka ģimenes locekļi vai tuvi radinieki. Lai gan apspriestā tiesību akta mērķi nav tik prasīgi, es ceru, ka visas ES valstis īstenos stingrus pasākumus, lai izskaustu orgānu nelegālu tirdzniecību. Saskaņā ar Eiropas Padomes datiem 5–10 % transplantēto nieru ir iegūtas orgānu nelegālas tirdzniecības ceļā, un tas nozīmē tūkstošiem upuru katru gadu. Brīvprātīgi un neapmaksāti ziedojumi ir visdrošākais risinājums, arī orgānu saņēmējiem.

Ar orgānu tirdzniecību saistīti noziegumi nevar notikt, ja nav starpnieku un ja nav pieprasījuma. Ir šausmīgi lasīt ziņojumus par orgānu iepirkšanu nabadzīgajās valstīs no tādiem reģioniem kā Āfrika, Āzija un pat Austrumeiropa. Visvairāk šokē ziņojumi par gadījumiem, kad cilvēki ir nogalināti. Piemēram, Austrālijas ķirurgi, kuri nodarbojas ar orgānu pārstādīšanu, ir izteikuši nosodījumu Ķīnā īstenotajai praksei nogalināt cietumniekus ar mērķi iegūt viņu orgānus. Mums Eiropā ir jādara viss iespējamais, lai novērstu šāda noziedzīga tirgus rašanos.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, García-Herrera kundze! Transplantācijai izmantojamo orgānu trūkums ir nopietna problēma. Par to ir jau vairākkārt runāts, un tā ir nopietna problēma, kas mums liek domāt gan par sabiedrības veselību, gan par citiem jautājumiem, kas ar to saistīti, piemēram, nelegālā tirgus stiprināšanu un orgānu tirdzniecību — tā kaitē gan mūsu veselības aprūpes sistēmām, gan pilsoņiem. Tādēļ mums ir jācīnās pret šiem noziegumiem, un man liekas, ka vissvarīgākais un visbūtiskākais veids, kā to darīt, ir, izmantojot tādus tiesību aktus un priekšlikumus, kādus mēs te šodien apspriežam. Šī iemesla dēļ es vēlos pievērst uzmanību vissvarīgākajām problēmām, ko skar šie divi priekšlikumi.

Šo abu priekšlikumu trūkuma dēļ pašreizējām sistēmām ir raksturīgas ievērojamas atšķirības. Atšķirības dalībvalstu starpā, atšķirības starp pastāvošajām sistēmām, atšķirīga piekļuve orgāniem un nevienlīdzība sabiedrības locekļu starpā — es uzskatu, ka mēs nedrīkstam ar to samierināties. Ir svarīgi vēl vairāk samazināt šīs atšķirības, un tieši tāds ir šo priekšlikumu mērķis. Tomēr es uzskatu, ka šīs problēmas risinājums ir Eiropas sistēma, kurā saglabātas dažu valstu sistēmu īpatnības, kas valstīm ļauj neieviest stingrākus noteikumus. Referentu Mikolášik kunga un Perelló Rodríguez kunga veikums ir ārkārtīgi nozīmīgs un veicina šīs aktuālās problēmas risināšanu.

Apspriežot priekšlikumus, kuri pamatojas uz tādiem apsvērumiem kā ziedošana, brīvprātība, samaksas neesamība, konfidencialitāte, datu drošība, izsekojamība, pārskatatbildība — domāju, ka svarīga ir ne tikai Parlamenta ieinteresētība ziedošanā, bet arī pacienta atveseļošanās veicināšanā — un sadarbība dalībvalstu starpā, mēs esam uz pareizā ceļa.

Jāpiebilst, ka es priecājos par iekļauto tiesību paplašinājumu attiecībā uz dzīvu cilvēku izdarītiem ziedojumiem. Protams, ka ir jāgarantē visas tiesības un nosacījumu ievērošana, tomēr ir ļoti svarīgi, ka mēs atļāvām ziedot orgānus personām, kas nav tradicionālajā ģimenes lokā, jo citādi mēs radītu jaunas nevienlīdzības formas. Šī iemesla dēļ man liekas, ka orgānu ziedojumu kā galvenā transplantu avota atbalstīšana, kā arī datu aizsardzība un pacientu drošība ir pilnīgi pietiekams iemesls tam, lai mēs te šorīt atrastos un balsotu par labu šiem abiem Eiropas Savienībai tik nozīmīgajiem priekšlikumiem.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka nevienam no klātesošajiem šī direktīva nekad nebūs vajadzīga. Divdesmit septiņas ES dalībvalstis nozīmē 27 dažādus tiesiskos regulējumus, turklāt ir jādomā arī par tiem cilvēkiem no ārpuskopienas valstīm, kuri ir ieceļojuši nelegāli un kuri nabadzības dēļ ir gatavi par nelielu samaksu ziedot vienu nieri. Pēdējo gadu laikā mēs diemžēl esam redzējuši vairākus pavirša darba piemērus, kas ir ietekmējuši gan pacientus, gan donorus. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešama koordinācija ES līmenī, un mums, protams, jānodrošina, ka gan orgāna saņēmējs, gan donors saņem pēc iespējas labāku medicīnisko aprūpi. Dažās ES valstīs cilvēks jau piedzimst kā donors, turpretī lielākajā daļā valstu par donoru var kļūt tikai tad, ja cilvēks ir šādu lēmumu pieņēmis pats. Tā rezultātā mums ir 27 dažādi tiesiskie regulējumi un apdrošināšanas sistēmas, un tas diez ko neveicina sadarbības iespējas.

Mēs runājam par ārkārtīgi sarežģītu tēmu, jo mums jānodrošina, ka orgānu kvalitātei tiek noteikta visaugstākā prioritāte. Kaut vai tikai veselības apsvērumu dēļ mums jārunā par nelegāliem ziedojumiem, jo bieži vien donors un līdz ar to arī viņa vai viņas veselības stāvoklis nav zināms. Tas būtu traģiski, ja tiktu pārstādītas tādu donoru nieres, sirdis un citi orgāni, kuri cieš no lipīgām slimībām, infekcijām, leikēmijas vai vēl smagākām problēmām. Tādēļ orgāni pirms transplantācijas ir jāpārbauda. Mums jānodrošina, ka transplantācija ir droša, citiem vārdiem — ka par operāciju atbildīgais personāls ir savas jomas profesionāļi un ka tiek veikta visrūpīgākā kontrole.

  Pilar Ayuso (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, García-Herrera kundze! Vispirms es vēlētos uzsvērt referentu Mikolášik kunga un Perelló Rodríguez kunga veikumu un viņu sniegto ieguldījumu tajā, lai tiktu panākts labākais iespējamais kompromiss attiecībā uz Eiropas Savienības transplantācijas politiku.

Es vēlos izcelt arī Spānijas prezidentūras un Spānijas Nacionālās transplantācijas organizācijas direktora doktora Matesanz ieguldījumu, jo Spānija pašlaik ir pasaules līdere orgānu ziedojumu jomā — 34,4 ziedojumi uz miljons iedzīvotājiem. Tas ir iespējams tikai, pateicoties pastāvīgiem sistēmas organizācijas uzlabojumiem un pasākumiem, kas īstenoti ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību par orgānu ziedojumiem.

Mums jāpanāk šāds līmenis visā Eiropas Savienībā — jāpalielina ziedojumu skaits, jānodrošina vienāda kvalitāte visiem transplantiem un jāuzlabo sadarbība dalībvalstu starpā.

Mums jānodrošina arī tas, lai visi ziedojumi būtu brīvprātīgi un neapmaksāti, izņemot tos gadījumus, kurus uzskaitīja komisārs Dalli, lai cīnītos ar orgānu nelegālu tirdzniecību, kuras vienīgais iemesls ir orgānu nepietiekamība. Rīcības plāns var veicināt šī mērķa sasniegšanu, palīdzot atrisināt orgānu trūkuma problēmu un uzlabojot sabiedrības piekļuvi transplantiem.

Risinājums, kas ir panākts attiecībā uz dzīvajiem donoriem, ir ļoti svarīgs, jo mēs nedrīkstam aizmirst, ka ziedojumiem no dzīviem donoriem ir papildinoša nozīme un ka ir pierādīta to efektivitāte pat gadījumos, kad donors un pacients nav ģenētiski radniecīgi.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Atbalstīt, koordinēt un pārraudzīt orgānu ziedojumus — tāds ir mūsu mērķis, un tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs te būtu sapulcējušies ar nolūku uzlabot orgānu ziedošanas un transplantācijas procedūru Eiropā.

Pašlaik 60 000 eiropiešu visā Eiropas Savienībā gaida transplantus, un, saskaņā ar mūsu aplēsēm, 12 cilvēki ik dienas mirst transplanta trūkuma dēļ, jo, lai gan 81 % eiropiešu ir atzinīgi izteikušies par orgānu donora kartēm, tikai 12 % iedzīvotāju tāda ir. Šī iemesla dēļ ir vispirms jāatrisina procedūru saskaņošanas jautājums, sekojot 27 dalībvalstu līderes Spānijas piemēram. Orgānu ziedošanas procentuālais apmērs dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tādēļ ir vajadzīga sistēmu saskaņošana.

Kā jūs, komisāra kungs, iepriekš norādījāt, izaicinājumu sagādā arī Eiropas līmeņa orgānu donoru datubāzes izveidošana, kas mums ļautu labāk apmierināt Savienības pilsoņu vajadzības.

Turklāt ir jāuzlabo sadarbība visu dalībvalstu starpā. Mums jānodrošina iespēja izveidot valsts varas iestādes, kas būtu atbildīgas par orgānu kvalitātes un drošuma kontroli no orgāna izņemšanas līdz transplantācijai. Tādā veidā, piemēram, Francijā aknu transplantu gaidošs pacients varētu saņemt saderīgu orgānu no Vācijas vai Itālijas, zinot, ka visā Eiropā tiek piemēroti vispārēji obligātie standarti.

Kā jau tika minēts, saistībā ar šo problēmu ir arī atkārtoti jānosaka, ka ziedojumu brīvprātība un samaksas neesamība ir visefektīvākais paņēmiens cīņā pret orgānu nelegālu tirdzniecību un transplantācijas tūrismu, un līdz ar to arī pret bagātu pacientu došanos uz ārzemēm, piemēram, uz Ķīnu, ar mērķi saņemt transplantu.

Noslēgumā es vēlos izteikt savu atbalstu rīcības plānam, kura mērķis ir uzlabot transplantāciju sistēmu Eiropā un par kuru mēs šodien balsosim, un es priecājos par referentu paveikto darbu, jo īpaši par Perelló Rodríguez kunga ziņojumu.

  Miroslav Ouzký, ECR grupas vārdā. – (CS) Vispirms es vēlētos paust pārsteigumu par to, ka manas grupas pārstāvis tika pārtraukts grupas vārdā teiktās runas ievaddaļā. Tas noteikti bija kāds pārpratums.

Savā runā es vēlētos uzslavēt abu referentu veikumu, ko es uzskatu par ļoti vērtīgu. Ja kāda medicīnas un sabiedrības veselības nozare ir patiešām jāregulē Eiropas līmenī, tad tā noteikti ir transplantācija. Šis standarts ir loģisks un ļoti gaidīts solis. Es arī vēlos uzslavēt referentus par to, ka viņi nav skāruši ētikas jautājumu, kurš tādējādi paliks dalībvalstu kompetencē. Kā jau te iepriekš tika teikts, pastāv dažādas pieejas, un, piemēram, manā valstī tiek lietots jau minētais noklusētās piekrišanas princips. Turpretī citās valstīs ir vajadzīga personīga piekrišana.

Manuprāt, šis ir pamats, ko var izmantot pašreizējās starptautisko transplantāciju sistēmas uzlabošanai un darbības paplašināšanai, un tad, ja, kā tika iepriekš teikts, šis ir pirmais normatīvais akts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ko būtu iespējams pieņemt jau pirmajā lasījumā, es par to priecājos. Tomēr vēl vairāk es priecājos par to, ka šī ir patiesi eiropeiska tēma. Es to augstu vērtēju.

  Priekšsēdētāja. – Šobrīd tiek noskaidrots minētā runātāja pārtraukšanas iemesls.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pieejamo orgānu skaita palielināšana, to kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā arī sabiedrības informēšana par šo problēmu — tādas ir Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas prasības, kuru mērķis ir samazināt rindu pēc transplantiem.

Mums jāveicina biotehnoloģiskie pētījumi un orgānu apmaiņa Eiropas Savienībā, kā arī jāievieš Eiropas donora karte, jānovērš transplantācijas tūrisms un, nosakot stingrus sodus atbildīgajām personām, stingrāk jāvēršas pret orgānu nelegālu tirdzniecību. Lai izvairītos no nelegālām darbībām, ziedojumi no dzīviem cilvēkiem jāuzskata par pēdējo iespēju un jāizmanto tikai tad, ja nav citu variantu, piemēram, pēcnāves ziedojumi. Dzīvie donori nedrīkst saņemt nekāda veida atlīdzību, izņemot kompensāciju pēcoperācijas izmaksu segšanai, kas jānosaka valstu tiesību aktos.

Dalībvalstīm arī jāievieš vai jāsaglabā stingri tiesiskie pasākumi attiecībā uz tādiem dzīvajiem donoriem un pacientiem, kuri nav asinsradinieki, lai nodrošinātu sistēmas pārskatāmību un lai novērstu orgānu nelegālas tirdzniecības vai piespiedu ziedošanas iespēju. Dalībvalstīm arī jānodrošina dzīvajiem donoriem sociālo izmaksu kompensācija un aizsardzība pret diskrimināciju, jo īpaši no apdrošināšanas sistēmu puses.

Parlaments uzsver, ka ziedojumi no dzīviem donoriem ir jāuztver tikai kā palīgrisinājums papildus pēcnāves ziedojumiem. Orgānu ziedošana nekādā gadījumā nedrīkst tikt komercializēta, un ir jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir donoru aizsardzība un orgānu brīvprātīgas un pašaizliedzīgas ziedošanas nodrošināšana.

  Priekšsēdētāja. – Ouzkż kungs, vēlreiz ļoti pateicos par to, ka pievērsāt mūsu uzmanību šim jautājumam. Mēs esam to noskaidrojuši. Tā bija datorsistēmas radīta kļūda saistībā ar runas laika piešķiršanu. Tādēļ protokolā kā grupas pārstāvis būsiet minēts jūs. Es ceru, ka šis jautājums ir atrisināts. Paldies, ka uz to norādījāt.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, komisāra kungs! Šodien mēs diskutējam par orgānu transplantāciju, kas bez šaubām ir viens no iepriecinošākajiem veselības aprūpes attīstības aspektiem, taču tas rada arī daudzas no ētiskā, sociālā, juridiskā un ekonomiskā viedokļa risināmas problēmas saistībā ar donora un pacienta tiesībām.

Tas nozīmē atrast zelta vidusceļu mēģinājumos novērst būtisko atšķirību starp vajadzīgo un pieejamo orgānu skaitu, vienlaikus ievērojot brīvprātīgas un neapmaksātas ziedošanas principu. Par mērķi ir jāizvirza novērst jebkāda veida komercializāciju un nelegālu tirdzniecību, nodrošināt transplantācijai paredzēto orgānu kvalitāti un drošumu un ieviest noteikumus, kas vienlaikus nodrošina konfidencialitāti un izsekojamību. Ir pašsaprotami, ka, ņemot vērā starptautisko apmaiņu un dažādās dalībvalstīs izmantoto transplantācijas sistēmu būtiskās atšķirības, šos mērķus var īstenot tikai, uzlabojot koordināciju un sadarbību.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izveidot Eiropas datubāzi un pieņemt kopējus kvalitātes un drošuma standartus. Tomēr mums jābūt uzmanīgiem, lai neieviestu neadekvāti stingrus noteikumus un lai neradītu papildu birokrātiskos šķēršļus, kas kaitētu procesam, kurš pašlaik notiek pareizi un efektīvi. Tas ne tikai būtu pretrunā mūsu mērķiem...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mēs apspriežam tēmu, kura pēc būtības attiecas uz nelielu cilvēku skaitu, ja salīdzina ar citām veselības aprūpes problēmām, kas ir aktuālas Eiropas Savienībā. No otras puses, ir divi iemesli, kāpēc šai tēmai jāpievērš lielāka uzmanība. Pirmkārt, transplanti tiek uzskatīti par modernās medicīnas augstāko sasniegumu. Otrkārt, visi pilsoņi faktiski ir potenciālie donori, un tas savukārt raisa daudzus citāda veida jautājumus.

Turklāt es vēlos uzsvērt, ka cilvēka dzīvība ir nenovērtējama un ka ir jādara viss iespējamais, lai to glābtu. Statistika liecina, ka dažādās dalībvalstīs situācija būtiski atšķiras. Dažās valstīs visām procesa stadijām ir izveidota efektīva struktūra, turpretī citās valstīs veselības aprūpes sistēmas saskaras ar ļoti lielām problēmām un transplanti bieži tiek pieskaitīti "eksotiskajai medicīnai". Šo valstu iedzīvotāji, kuriem ir vajadzīgs transplants, ir spiesti pievērsties transplantāciju tūrismam, skaidri apzinoties ar to saistīto augsto risku un faktu, ka viņi pārkāpj likumu un ētikas normas, jo viņu dzīvības cena bieži vien ir citam cilvēkam vardarbīgi atņemta dzīvība vai sagrauta dzīve.

Ir jāizvairās no orgānu ziedošanas komercializācijas un jāgarantē, ka dzīvo donoru orgānu ziedojumi ir pilnīgi bez maksas, vienlaikus, protams, nodrošinot visu vajadzīgo aprūpi un negūto ienākumu kompensāciju. Īpaši svarīgi ir Eiropas Savienībā izveidot caurskatāmu sistēmu orgānu kontrolei, arī pēc transplantācijas.

Es uzskatu, ka piedāvātā direktīva uzlabos transplantāciju gaidošo Eiropas pilsoņu pieeju orgāniem, palielinās uzticību donoru sistēmai un veicinās supranacionālā līmenī izmantojamās pieredzes apmaiņu.

  Marina Yannakoudakis (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi atbalstām direktīvas, kuru mērķis ir glābt dzīvības, un es vēlētos uzslavēt referentu par viņa sagatavoto ziņojumu, kurš principā liekas vienkāršs, bet, iedziļinoties detaļās, patiesībā ir sarežģīts.

Pēcnāves ziedojumu jomā ir jārisina vairākas delikātas problēmas, piemēram, ētikas normas, tuvinieku nostāja, jautājums par to, vai donoru kartēm būtu jābūt obligātām un vai vispār būtu vajadzīga Eiropas donora karte. Šīs tēmas ir jārisina ar cieņu, jo tām nav pareizu vai nepareizu risinājumu.

Vislielākās problēmas ir saistītas ar dzīvo donoru ziedojumiem. Šajā jomā pastāv stingrs princips, ko nedrīkst pārkāpt, un tas nodrošina, ka dzīvo donoru veiktie ziedojumi ir brīvprātīgi un bez finansiālas atlīdzības.

Direktīva ir līdzsvarota, jo tā gan nosaka pēcnāves ziedojumu kvalitātes standartus, gan arī atzīst vajadzību pēc dzīvajiem donoriem. Tās stiprā puse ir atzinums, ka ar pēcnāves ziedojumiem vien vajadzīgo skaitu orgānu nodrošināt nav iespējams, un tādēļ nosaka pārbaudes un vadlīnijas, kas nodrošina, ka dzīvo donoru ziedojumi tiek veikti pareizi, aizsargājot gan donoru, gan saņēmēju un pārbaudot, vai ziedojums tiek veikts bez samaksas un brīvprātīgi.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Man pašai ir darbinieks, kuram bija vajadzīga orgāna transplantācija. Es redzēju, cik viņš bija priecīgs par šo iespēju. Tomēr es arī redzēju, kā viņš gaidīja un kā pazeminājās viņa dzīves kvalitāte. Tādēļ ir svarīgi tagad pieņemt šo priekšlikumu. Vācijā joprojām katru gadu mirst tūkstoš pacientu — tas ir apstiprināts fakts — jo nav pieejami orgāni, tādēļ ir svarīgi novērst šo trūkumu un garantēt kvalitāti. Tam ir liela sociāla nozīme.

Pateicoties iekšējam tirgum un Eiropas iestādēm, Eiropā ir vislabākie apstākļi, lai panāktu ievērojamu uzlabojumu šajā jomā. Izmantosim šos apstākļus! Es ļoti priecājos, ka mēs direktīvā esam noteikuši, ka ziedojumiem jābūt brīvprātīgiem un bezmaksas, tādā veidā nodrošinot cilvēciskās cieņas saglabāšanu.

Saistībā ar donoru trūkumu es vēlētos aicināt Komisiju, kura to jau vairākkārt ir pierādījusi, veidot Eiropā diskusiju un informācijas kultūru, lai sabiedrība labāk pieņemtu šo ideju. Es tiešām neuzskatu, ka mums jāsaskaņo valstu atšķirīgās sistēmas. Mums tās ir jākoordinē, un es uzskatu, ka nozīmīgs solis ir transplantācijas koordinatora amata izveidošana slimnīcās.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  António Fernando Correia De Campos (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kundze, García-Herrera kundze, komisāra kungs! Iespēja bojātus orgānus aizvietot ar cita cilvēka orgāniem tā, lai ķermenis tos pieņemtu, ir viens no lielākajiem mūsdienu medicīnas sasniegumiem. Eiropas statistika ir atšķirīga. Tā liecina, ka tādās vidēji lielās valstīs kā Portugālē situācija ir salīdzinoši laba un ka lielākas valstis, piemēram, Spānija, pašreiz tiek atzītas par līderiem procesa organizācijas un izmantoto metožu ziņā.

Ir jānodrošina dažu principu un metožu ievērošana. Pirmkārt, ir jāuzlabo zināšanu un informācijas pieejamība, kas mudinātu arvien vairāk donoru ziedot orgānus dzīves laikā, un jāpadara pēcnāves ziedojumi par standarta praksi. Otrkārt, ir jāaizliedz komercziedojumi ne tikai dalībvalstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, jo tas ļautu novērst transplantāciju tūrismu un cīnīties pret orgānu nelegālu tirdzniecību. Treškārt, lai novērstu transplantu trūkumu, slimnīcās ir aktīvi jāstimulē orgānu ziedošana.

Un ceturtkārt, priekšsēdētājas kundze, visiem cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs transplants un kuriem tas pienākas saskaņā ar harmonizētiem medicīniskajiem kritērijiem, ir jāgarantē vienlīdzīga piekļuve transplantiem, ievērojot principu par vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei. Tā ir Eiropas sabiedriskā paradigma, ar kuru mēs lepojamies. Apsveicu referentus par viņu paveikto darbu.

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties abiem referentiem, kuri ir smagi strādājuši pie šiem ziņojumiem un kopā izdarījuši lielisku darbu, kas ietver reālu plānu attiecībā uz orgānu ziedojumiem un transplantāciju Eiropā.

Mēs zinām, kāda ir statistika — ik gadu tūkstošiem cilvēku visā Eiropā ir vajadzīga orgānu transplantācija. Tādēļ es priecājos, ka mēs gatavojamies saskaņoti rīkoties, lai palielinātu reģistrēto orgānu donoru skaitu, atbalstītu dažādas reģistrācijas sistēmas un uzlabotu starptautisko sadarbību tā, lai tiktu panākta vislabākā saderība starp donoru un saņēmēju. Manuprāt, vissvarīgākais ir uzlabot informētību, un es uzskatu, ka šie ziņojumi to veicinās.

Es priecājos arī par to, ka šajos ziņojumos mēs esam uzsvēruši galvenos principus — ka orgānu ziedošanai vienmēr jābūt pašaizliedzīgai, brīvprātīgai un neapmaksātai. Tas ir svarīgi, ja vēlamies mudināt cilvēkus ziedot orgānus un nodrošināt visas sistēmas kvalitāti un drošību. Ir izglābtas daudzas dzīvības. Nākotnē ir iespējams izglābt vēl vairāk. Es slavēju šo ziņojumu.

  Theodoros Skylakakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Direktīva, par kuru mēs šodien debatējam, turpmākajos gados attieksies uz arvien lielāku skaitu cilvēku, jo medicīnas tehnoloģijas un ģenētika turpina attīstīties. Mēs tiešām nevaram šobrīd paredzēt, uz cik daudziem transplantiem šī direktīva kādreiz attieksies, bet tā var kļūt daudz nozīmīgāka, nekā mums šķiet.

Tādēļ ir ļoti labi, ka teksts izstrādāts, pamatojoties uz altruisma un brīvprātīgu ziedojumu principu, un ka tas liek dalībvalstīm ieviest ļoti stingrus noteikumus attiecībā uz visu procesu. Tomēr kompromisa variantam, par kuru mēs šodien esam aicināti balsot, ir viens trūkums, proti, tas nosaka vājāku kontroli nekā to noteica sākotnējais teksts, par kuru mēs balsojām: pašreizējais priekšlikums nosaka, ka jāveic vai nu kontrole, vai revīzija, turpretī sākotnējais teksts paredzēja gan kontrolēt, gan izvērtēt tās iestādes, kas veic transplantācijas un piedāvā orgānus. Tas ir trūkums, bet es ceru un uzskatu, ka tas nav būtisks. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi uz to norādīt, jo caurskatāmība transplantācijas jomā ir izšķirošs faktors.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Transplantācijai un transplantoloģijai ir vajadzīgs mūsu stingrs atbalsts, un par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir jāatzīst to organizācijas un koordinācijas uzlabošana veselības aprūpes pakalpojumu kontekstā. Tomēr ir ļoti svarīgi arī palielināt sabiedrības uzticību šai medicīnas nozarei, jo īpaši tāpēc, ka ik pa laikam Eiropas sabiedrības uzmanības lokā nonāk ziņas par dažāda veida pārkāpumiem, to skaitā par nezināmas izcelsmes orgānu nelegālu tirdzniecību.

Būdams Polijas valsts ģenerālprokurors, es vadīju izmeklēšanu, kurā tika atklāti vairāki pārkāpumi saistībā ar orgānu ieguvi, ieskaitot nelegālus maksājumus ārstiem ar mērķi motivēt viņus meklēt informāciju par donoriem, kuriem varētu būt iestājusies smadzeņu nāve. Sniedzot informāciju par vienu šādu donoru, Polijas ārsti varēja nopelnīt vairāk nekā vienu mēnešalgu.

Transplantācijas jomā sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka viss notiek saskaņā ar likumu, caurskatāmi un bez slēptām interesēm un ka šī cēlā medicīniskā procedūra netiek izmantota citiem mērķiem, kā vien cilvēka dzīvības glābšanai. Uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga.

  Françoise Grossetête (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministres kundze, komisāra kungs! Šodienas debatēs mēs skaidri redzam, cik satraucoša ir statistika un ka, lai risinātu šo problēmu, mums jāveicina starptautiskā orgānu apmaiņa, lai nodrošinātu labāku saderību starp donoriem un saņēmējiem. Debates rāda arī to, ka, ņemot vērā gaidītāju rindas garumu, šādas rīcības trūkums nozīmēs to, ka pacientiem ir ļoti maza iespēja saņemt vajadzīgos orgānus.

Ir noteikti jāpieņem visām 27 dalībvalstīm kopēji saistoši standarti attiecībā uz ziedojumu kvalitāti un drošumu, lai uzlabotu pārrobežu apmaiņu un palielinātu ziedojumu skaitu. Tādēļ šajā jomā ir vajadzīgs Eiropas līmeņa tiesiskais regulējums.

Mums, protams, ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz orgānu nelegālās tirdzniecības jautājumiem. Ir jāveic viss iespējamais, lai vērstos pret mafijas tipa noziedzīgajiem tīkliem un transplantāciju tūrismu. Vienlaikus ir jāuzmanās, lai neliktu šķēršļus dzīvu donoru veiktiem ziedojumiem, un šādiem ziedojumiem ir jānotiek saskaņā ar personas brīvu un informētu lēmumu. Mums jāgarantē bezmaksas transplantu principa ievērošana un jānovērš jebkāds spiediens, kas var tikt izdarīts uz potenciālajiem donoriem.

Tādēļ mums ir jāatbalsta tie donori, kuri dzīvības glābšanas nolūkos vēlas bez maksas ziedot savus orgānus, jo šādus transplantus saņēmēja organisms atgrūž daudz retāk nekā tādus, kas iegūti no donoriem pēc nāves.

Es vēlētos arī brīdināt tos, kuri ētisku apsvērumu dēļ gribētu Eiropā ierobežot orgānu pieņemšanu no dzīviem donoriem, un atgādināt par nelegālās tirdzniecības risku. Galvenais ir tas, lai dzīvo donoru veiktie orgānu ziedojumi tiktu stingri regulēti, un tas ir vienīgais iespējamais risinājums.

  David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Kā jau komisārs teica, Eiropas Savienībā ir 56 000 cilvēku, kuri gaida orgānu transplantācijas operāciju. Daudzos gadījumos, kā jau tika teikts, šī operācija var izšķirt jautājumu par dzīvību vai nāvi, un tādēļ es uzskatu, ka šie ir nozīmīgi pavērsieni, par ko vēl vajadzētu diskutēt. Šie normatīvie akti tieši neietekmēs transplantācijai pieejamo orgānu skaitu, tomēr kopēju pasākumu veikšanai visās dalībvalstīs vajadzētu palielināt starptautisko uzticību un paļaušanos, kas savukārt izraisītu ziedoto orgānu skaita pieaugumu gan pašās valstīs, gan valstu starpā.

Dažas no ziņojumā minētajām problēmām, piemēram, orgānu nelegālo tirdzniecību, nav iespējams risināt tiešā veidā. Tomēr es augstu vērtēju referenta centienus veicināt informētību par šo tēmu un es ceru, ka ziņojums tiks nesaistošā veidā pievienots galīgajam dokumentam. Noslēgumā es vēlētos apsveikt komisāru Dalli un referentus par lielisko darbu, ko viņi veikuši saistībā ar šo delikāto problēmu.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Transplanti un orgānu ziedojumi katru gadu glābj un paildzina dzīves tūkstošiem Eiropas pilsoņu. Par nelaimi, tūkstošiem citu pacientu mirst, tā arī nesagaidījuši transplantu, kaut gan Eiropas Savienībā ir pieejami saderīgi donori. Šī ir sarežģīta un pretrunīga problēma, kas liek risināt svarīgus jautājumus. Ar šī ziņojuma palīdzību Parlaments apstiprina kopīgu viedokli — jebkurš šī procesa komerciālais elements, kas var veicināt orgānu pirkšanu un pārdošanu, ir nelikumīgs.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk apstiprinātu un ieviestu efektīvu sistēmu; ne tikai tāpēc, ka tādā veidā izdosies glābt cilvēku dzīvības, bet arī tāpēc, ka šāda sistēma samazinās pieprasījumu pēc orgāniem, kuri pretējā gadījumā tiktu iegūti nelikumīgi peļņas nolūkā vai pat bez donora piekrišanas.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt visus klātesošos ar šo iniciatīvu, jo tā nozīmē paildzināt daudzu cilvēku mūžu un parāda solidaritāti un brālību ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Basku zemē — Euskadi — ir procentuāli vislielākais orgānu ziedojumu skaits pasaulē. Uz miljons iedzīvotājiem mums 2009. gadā bija 38,5 ziedojumi. Tas nozīmē, ka katru gadu mēs veicam 60 nieru transplantācijas un 30 aknu transplantācijas uz miljons iedzīvotājiem. Amerikas Savienotajās Valstīs šie rādītāji ir 54,7 un 21,4; Eiropā tie ir 35,1 un 13,4; un Spānijā tie ir 48,8 un 24,6.

Šo panākumu ķīla ir slimnīcās izmantotais protokols orgānu ieguvei, kā arī organizēšanas un sabiedrības informēšanas process, un tieši šādi risinājumi mums ir jāatbalsta. Veiksmīgos rezultātus nosaka arī 1986. gadā sāktais darbs, kad tika izveidota reģionālā transplantu koordinācijas sistēma — tas ir vēl viens piemērs, kā reģioni var sniegt savu ieguldījumu Eiropā.

  Frieda Brepoels (Verts/ALE). – (NL) Aptuveni pirms diviem gadiem Eiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu pieņēma A. Adamou sagatavoto ziņojumu. Ziņojumā tika pirmo reizi apspriesta ES politika orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā. Man bija liels prieks piedalīties šī ziņojuma sagatavošanā kā vienai no ēnu referentēm.

Šodien man ar gandarījumu jāatzīst, ka referents Mikolášik kungs un viņa ēnu referenti ir paveikuši lielisku darbu un, neraugoties uz īso termiņu, ir jau pirmajā lasījumā panākuši vienošanos ar Padomi. Pirms diviem gadiem sagatavotā ziņojuma galvenie secinājumi ir lielākoties iekļauti arī šajā ziņojumā un izstrādāti tālāk. Tādēļ es ceru, ka šī direktīva un rīcības plāns Eiropas Savienībā radīs orgānu donoru skaita pieaugumu, lai pacientiem vairs nevajadzētu gaidīt rindā.

  Krisztina Morvai (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos, lai referents man paskaidro divas lietas. Viena no tām attiecas uz „atļaujas prezumpcijas” sistēmu un „aizlieguma prezumpcijas" sistēmu. Kā es saprotu, dalībvalstīs joprojām pastāv abas šīs sistēmas. Vienā no tām tiek pieņemts, ka mirušais donors būtu piekritis orgānu ziedošanai transplantācijas nolūkos. Ir acīmredzams, ka šī sistēma ir daudz efektīvāka, jo tiek iegūts daudz vairāk transplantu. Vai nevajadzētu visām dalībvalstīm ieteikt ieviest šo atļaujas prezumpcijas sistēmu?

Otra lieta ir anonimitāte un izsekojamība. Abi šie principi ir zināmā pretrunā. Kādas ir ar tiem saistītās problēmas? Kas ir anonimitāte un izsekojamība?

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Aptuveni 95 % cilvēku apgalvo, ka vēlētos orgāna transplantu, ja tas paildzinātu viņu mūžu. Tomēr ziedot orgānus ir gatavi ne vairāk kā apmēram puse. Šī iemesla dēļ mums ir jāmaina sabiedrības viedoklis šajā jautājumā.

Vai ir iespējams uzlabot koordināciju? Noteikti. Sirds, kas ir iegūta no miruša donora, ir derīga transplantācijai tikai četras stundas. Tā bija agrāk. Tomēr mūsdienās, ja mēs izlemjam lietot transplantācijas nolūkiem izstrādātās modernās medicīniskās tehnoloģijas, šāda sirds ir derīga pat 24 stundas.

Tagad mums ir arī medicīniskās zināšanas, kas ļauj attīrīt jeb, vienkārši sakot, „uzlabot” plaušas, kā rezultātā tās ir iespējams izmantot transplantācijai gadījumos, kad pagātnē tas nebūtu bijis iedomājams. Ir zināms, ka plaušas ir dzīvas vēl divas stundas pēc cilvēka nāves.

Tieksimies pēc tā, lai faktu zināšanas tiktu izmantotas praksē! Es domāju, ka tas ir svarīgs priekšnoteikums, ja mēs vēlamies īstenot šāda veida koordināciju, nevis apmierināties tikai ar runāšanu.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Liels paldies par iespēju izteikties. Es vēlētos runāt par kādu, manuprāt, ārkārtīgi svarīgu tēmu.

Dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek izmantotas ļoti dažādas metodes iespējamo donoru noteikšanai. Dažās valstīs potenciālajam donoram ir jāiesniedz rakstiska piekrišana, savukārt citās valstīs tiek automātiski pieņemts, ka, ja nav nekādu iebildumu, tad no šī donora drīkst iegūt orgānus. Šīm sistēmām, protams, ir būtiska ietekme uz donoru skaitu. Šajā kontekstā es vēlētos jautāt Eiropas Komisijas pārstāvjiem, vai Komisijai nevajadzētu aktīvāk atbalstīt otro variantu, kad rakstiska piekrišana nav vajadzīga. Ja tiktu radīta situācija, kad iespējams iegūt orgānus no tiem cilvēkiem, kuri nav to aizlieguši, ar to pietiktu, lai panāktu donoru skaita būtisku pieaugumu.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vairāk nekā 55 000 pacientu gaida rindā, lai saņemtu transplantējamo orgānu. Gandrīz 10 cilvēki ik dienas mirst, tā arī nesagaidījuši operāciju.

Orgānu transplantācija — jā, protams, taču tikai tad, ja orgāni ziedoti brīvprātīgi, ar donora piekrišanu un bez atlīdzības, jo tikai tā mēs varēsim cīnīties pret orgānu nelegālo tirdzniecību; turklāt ir jānodrošina visaugstākā iespējamā kvalitāte un visu iesaistīto personu drošība.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Es priecājos par to, ka orgānu ziedošana un transplantācija ir Spānijas prezidentūras prioritāte, jo tiešām var teikt, ka šis ir dzīvības un nāves jautājums. Neraugoties uz to, ka pieejamo transplantu skaits katru gadu arvien palielinās, to cilvēku skaits, kuri gaida transplantāciju, mazāks nekļūst.

Neraugoties uz arvien labāku sabiedrības informētību, ziedojumu un transplantoloģijas jomā dalībvalstu starpā ir vērojama milzīga nevienlīdzība. Tādēļ papildus tam, ka, apkopojot vislabākās metodes un risinājumus, ir jāizveido Eiropas līmeņa modelis orgānu ziedojumiem un transplantācijai, ir ļoti svarīgi arī veicināt sabiedrības informētību un piekrišanu. Šī iemesla dēļ es priecājos, ka par ierosināto pasākumu modeli ir atzīta Spānija, jo tā ir ne tikai sasniegusi vislabākos rezultātus donoru skaita un veikto transplantāciju jomā, bet arī ieguvusi milzīgu sabiedrības atbalstu orgānu transplantācijas un ziedošanas idejai.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, García-Herrera kundze! Ļaujiet man sākumā jums pastāstīt, ka es esmu no Kantabrijas, neliela Spānijas reģiona, kurā ir visaugstākais orgānu ziedojumu skaits Spānijā un Eiropā, proti, 61 ziedojums uz miljons iedzīvotājiem. Es vēlos pateikties Perelló Rodríguez kungam un Mikolášik kungam par viņu ziņojumu un par atbalstu šim direktīvas priekšlikumam, kurš paredzēts kā risinājums orgānu trūkumam Eiropas Savienībā.

Veiksmīgais Spānijas modelis, kas ietver tādus elementus kā atbildīgās valsts iestādes, orgānu izsekojamība un dzīvo donoru izmantošana, var derēt kā paraugs pārējai Eiropas Savienībai.

Es arī vēlos pateikties Spānijas prezidentūrai par tās stingro nostāju, izvirzot šo problēmu par vienu no prioritātēm.

Dāmas un kungi, kā jūs zināt, pašlaik transplantu rindā ir gandrīz 56 000 pacientu. Ziedojumu procentuālais apmērs un orgānu pieejamība dažādās Eiropas valstīs būtiski atšķiras. Orgānu trūkums ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē transplantācijas programmas. Optimālā īstenojamā pieredze dažās dalībvalstīs rada daudz labākus rezultātus nekā citās. Tādēļ — es jau beidzu — šī ziņojuma pieņemšana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu situāciju visās dalībvalstīs.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, García-Herrera kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mūsdienās cilvēkiem bieži tiek liegtas tiesības saņemt transplantu. Šo tiesību nenodrošināšana ir, iespējams, vislielākā problēma sabiedrības labklājības jomā, turklāt ir jāņem vērā arī tās psiholoģiskās sekas; un tomēr pastāv hroniska skaita neatbilstība starp tiem cilvēkiem, kuri gaida rindā, un tiem, kuri saņem transplantus. Turklāt ziedošanas procedūra ir ļoti sarežģīta no medicīniskā un juridiskā viedokļa, un to bieži kavē lēnas un apgrūtinošas procedūras, kaut gan mums vajadzētu atbalstīt donoru labklājības aspektu.

Eiropas Savienībai ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu patiesu solidaritāti un brīvprātību, kas nemazinātu procedūru stingrību, un jāveicina profesionalitāte un orgānu ziedošanas kultūra. Šī iemesla dēļ kopēju kvalitātes standartu pieņemšana noteikti ir solis uz priekšu, ko vajadzētu uztvert labvēlīgi un kā daļēju mērķi, kura sasniegšanā turpmāk var piedalīties Pasaules Veselības organizācija.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti uzmanīgi klausījos šīs debates. Vārdi rada ainas cilvēku prātā. Šodien mēs vairākkārt dzirdējām par orgānu nelegālo tirdzniecību — par nelegālu darbību un par tirdzniecību. Domāju, ka šī direktīva visai skaidri nosaka, ka jebkāda orgānu tirdzniecība ir nelegāla darbība. Mēs nedrīkstam likt noprast, ka orgānu tirdzniecība kaut kādos apstākļos varētu būt legāla.

Es lūdzu deputātus arī attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem uzsvērt, ka mēs vēlamies veicināt orgānu ziedošanu — darbību, ar kuru viens cilvēks vēlas palīdzēt otram dzīvot ilgāk, taču negaida par to citu samaksu, kā vien pateicību. Nedrīkst runāt par orgānu nelegālu tirdzniecību, jo orgānu tirdzniecība nekādi nevar būt legāla. Ir tikai orgānu ziedošana.

  Trinidad Jiménez García-Herrera, Padomes priekšsēdētāja. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visām politiskajām grupām un visiem runātājiem par atbalstu un konstruktīvo nostāju. Es arī vēlos izteikt gandarījumu saistībā ar to, ka šodienas debašu laikā panāktā vienošanās ir procesa noslēgums.

Papildus grūtībām, ko rada tādu tehnisko aspektu normēšana, kuri zinātnes attīstības gaitā var mainīties, mums nācās risināt arī praktiskās problēmas, kas saistītas ar Lisabonas līguma īstenošanu šo sešu mēnešu laikā. Tādēļ Spānijas prezidentūra vēlas sirsnīgi pateikties visām Eiropas iestādēm — Parlamentam, Komisijai un Padomei —, kā arī visām dalībvalstīm, par sadarbību šī uzdevuma īstenošanā. Līguma īstenošanai bija vajadzīga, pirmkārt, elastība un spēja piemēroties, un, otrkārt, atbildība un vēlme panākt vienprātību, kas tika pausta šopēcpusdien.

Dāmas un kungi! Mums ir izdevies padarīt Eiropas Savienību efektīvāku un sabiedriski nozīmīgāku, un mums būtu jāpriecājas par paveikto. Tomēr, kā jau jūs zināt, ar šīs direktīvas pieņemšanu darbs vēl nebeidzas. Tieši pretēji: mums jāturpina strādāt, lai nodrošinātu to, ka sabiedrības veselības aizsardzības princips, ko mēs vēlējāmies panākt, tiek ievērots arī, transponējot līguma noteikumus.

Mums jāturpina strādāt, lai veicinātu solidaritāti un lai aizstāvētu sociālās vērtības, kas ir nozīmīgas visiem, kuri bija iesaistīti šīs direktīvas izstrādāšanā un pieņemšanā. Mums ir vēl daudz darba saistībā ar rīcības plānu, un tas mums piedāvā lielisku iespēju pastāvīgi mācīties, pielāgoties un augt.

Vēlreiz paldies visām parlamenta grupām par atbalstu, nostāju un konstruktīvo attieksmi! Kopā mums tas izdosies. Mums tas jau ir izdevies.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā lielisko sadarbību Komisijas, Parlamenta un Padomes starpā, esmu pārliecināts, ka esam vienojušies par visiem svarīgākajiem aspektiem. Es vēlos vēlreiz apsveikt doktoru Mikolášik un Perelló Rodríguez kungu un pateikties viņiem par sniegto ieguldījumu.

Es uzskatu, ka piedāvātā direktīva, kas nodrošina augstus cilvēku orgānu kvalitātes un drošuma standartus, būs ļoti noderīga Eiropas pacientiem. Direktīva noteiks salīdzināmu drošuma standartu visā Eiropas Savienībā un ļaus nostiprināt cilvēku uzticību transplantācijas sistēmām. Esmu pārliecināts, ka piedāvātā direktīva nodrošina vajadzīgo līdzsvaru starp pilsoņu datu aizsardzību un orgānu izsekojamību un netieši vēršas pret orgānu tirdzniecību.

Šis nav risinājums visām ar orgānu transplantāciju saistītajām problēmām; šī direktīva ir pamats, kas nosaka atbildības robežas un zināmus standartus. Tomēr vēl daudz kas ir jādara tādās jomās kā slimnīcu organizācija, informācijas ieguve un izplatīšana, orgānu pareiza raksturošana un cīņa pret nelegālo tirdzniecību. Izsekojamība zināmā mērā palīdzēs cīnīties pret orgānu tirdzniecību, taču tās efektivitāte ir atkarīga no tā, cik stingri dalībvalstis to piemēros.

Dalībvalstis var rīkoties diezgan brīvi, un mēs ceram, ka visas dalībvalstis šai problēmai pievērsīs pietiekami lielu uzmanību. Atbildīgajām iestādēm, kas dalībvalstīm ir jāizveido, jābūt atbilstoši aprīkotām un spējīgām nodrošināt informācijas pareizu ieguvi un pārvaldību, izsekojamību, standartu ievērošanu, orgānu raksturošanu un transplantāciju, kā arī īstenot efektīvu uzraudzību un ziņot par negatīviem pavērsieniem un reakciju, kas mums visiem ļaus samazināt turpmāko risku.

Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, cienījamie deputāti! Spriežot pēc cienījamo deputātu ieguldījuma šajās debatēs, ir skaidrs, ka šodien izskatāmais kompromisa teksts novērš visas bažas. Paldies par jūsu ieguldījumu, sadarbību un atbalstu!

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartiem grozījumu analītiskā tabula

(COM(2008)0818 – C6-0480/2008 – 2008/0238(COD))

Referents: M. Mikolášik (PPE)

Grozījumi:

Tieši pieņemami: grozījums Nr. 106 (Pilns teksts, 1. daļa, kompromisa grozījums). Komisija piekrīt, ka likumdošanas partneri pieņem kompromisa tekstu

  Miroslav Mikolášik, referents. – (SK) Es vēlos jums pateikties par jūsu ieguldījumu šajā diskusijā un izteikt stingru viedokli, kurš mums diskusijas laikā, manuprāt, bija kopīgs, ka uz šo direktīvu neattiecas politiskas pretrunas, jo tā ir saistīta ar cilvēkiem, ar pacientiem un ar dzīvības glābšanu.

Manuprāt, lielāks pieejamo orgānu skaits un vairāk veiksmīgi izārstētu pacientu nozīmēs, ka vairāk cilvēku spēs atsākt pilnvērtīgu dzīvi, atgriezties ģimenē un atrast jaunu darbu vai turpināt iepriekšējo, un tas būtiski izmainīs viņu dzīves kvalitāti.

Atklātība, piekļuve, drošums, kvalitāte, pieejamība, pašaizliedzība, lielāks dzīvo donoru skaits, bezmaksas un brīvprātīgi ziedojumi — lūk, principi, ko mēs esam ietvēruši šajā direktīvā.

Es uzskatu, ka šī direktīva ļaus palielināt arī pieejamo orgānu skaitu, jo tā uzlabos sadarbību un orgānu pārrobežu apmaiņu atsevišķu valstu starpā, turklāt tā jaunā un nozīmīgā veidā vienos ES dalībvalstis.

Es domāju, ka, pieņemot šo direktīvu, mēs visi sniegsim ieguldījumu šo sākumā definēto mērķu sasniegšanā: lielāka vienprātība, vairāk mīlestības, ciešāka sadarbība un jo īpaši — vairāk laimīgu pacientu.

  Andrés Perelló Rodríguez, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka šajā grūtajā krīzes laikā, kas pašlaik pārņēmis Eiropu un pasauli, Parlaments ir spējis pieņemt pirmo direktīvu kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā jau pirmajā lasījumā, daudz ko liecina par Parlamenta iejūtību. Tas arī stiprina uzticību demokrātiskām iestādēm un parāda, ka Parlamenta deputāti vēlas iet tālāk, progresēt kopsolī ar zinātni un ar tādu pašu degsmi un solidaritāti kā Eiropas sabiedrība.

Es nezinu, vai mēs esam paveikuši visu pārāk labi vai arī mēs varējām izdarīt vēl vairāk, taču es vēlos kliedēt jebkādas šaubas, kas varētu būt radušās. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs pilnībā īstenosim direktīvu, ko gatavojamies pieņemt šajā Parlamentā, mēs paildzināsim cilvēku mūžu un novērsīsim orgānu tirdzniecības noziegumus Eiropas Savienībā. Šie noziegumi var notikt citur pasaulē, taču tie nedrīkst notikt Eiropas Savienībā.

Tāpēc, ja kādas runas rezultātā kādam ir saglabājušās šaubas, kā jau citi deputāti teica, es vēlos tās kliedēt. Tas nebija mūsu mērķis. Mēs esam centušies ņemt vērā katra sirdsapziņu, ētikas un morāles principus, vienlaikus nezaudējot saikni ar pamatuzdevumu: neatstāt nevienu eiropieti bez transplanta, ja no tā ir atkarīga dzīvība, jo mēs varam iegūt vairāk transplantu un tādā veidā samazināt orgānu tirdzniecību.

Tāpēc — un es tūlīt beigšu — es nezinu, vai mums ar šo darbu ir izdevies nomierināt katra sirdsapziņu, taču es esmu pilnībā pārliecināts, ka glābsim daudzas dzīvības. Tas bija mūsu mērķis un mēs to esam sasnieguši.

  Priekšsēdētāja. — Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 19. maijā.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 16.25 un atsākta plkst. 16.30)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju jauno tiesību aktu, kurš nosaka orgānu ziedošanas kvalitātes un drošības standartus Eiropas Savienībā. Es vēlos īpaši izcelt tādus praktiskos pasākumus kā, piemēram, Eiropas kopējā orgānu datubāze, kuru mērķis ir novērst dzīvības glābšanai derīgu orgānu izniekošanu. Jaunā direktīva glābs daudzas dzīvības un optimizēs orgānu ziedošanu, ļaujot dalībvalstīm dalīties ar orgāniem. Ja pirms šī tiesību akta pieņemšanas kādā dalībvalstī nebija piemērota pacienta, orgāns palika neizmantots. Tagad orgānu var izmantot kāds no 56 000 ES pilsoņu, kuri gaida transplantus. Šie noteikumi ir svarīgs tiesiskais regulējums, kas katrai dalībvalstij ir jāizstrādā sīkāk. Īrijā ir vajadzīga neatkarīga iestāde transplantācijas un ziedoto orgānu ieguves uzraudzīšanai. Pašreiz Īrija un Malta ir vienīgās ES valstis, kurās nav valsts transplantu organizācijas, kas nodrošinātu orgānu pilnvērtīgu izmantošanu. Lai likvidētu pacientu rindas pēc transplantiem, kas ir viens no rezolūcijas pamatmērķiem, ir jāakcentē orgānu ziedošanas nozīme ES pilsoņu vidū; Īrijā to varētu veikt, īstenojot valdības atbalstītu informatīvo programmu.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece