Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 19. maijs - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

***

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es augstu vērtēju jūs un jūsu darbu, bet šodien man ir jāizsaka protests. Jūs esat devis vārdu daudziem deputātiem, tostarp divreiz K.-H. Lehne, kā arī B. Gollnisch un A. Fox. Arī es izvirzīju procedūras jautājumu par sesiju kalendāru, un tas ir svarīgs jautājums. Es gribētu lūgt jūs pārbaudīt, vai grozījums Nr. 4 ir prettiesisks. Es zinu, ka mēs noraidījām grozījumu, bet tas ir principa jautājums. Līgums neparedz 12 plenārsēdes gadā, bet 12 ikmēneša plenārsēdes gadā. A. Fox iesniegtajā grozījumā ir mēģināts apvienot augusta un septembra plenārsēdes vienā nedēļā. Tas neparedz I un II septembra plenārsēdi, bet augusta un septembra plenārsēdi. Es tiešām vēlētos likt saprast, ka tas ir nelikumīgi.

  Priekšsēdētājs. – Lieta ir tāda, Posselt kungs, ka par šo jautājumu balsošana jau ir notikusi, un tāpēc mēs nevaram to atkal apspriest. Tomēr jūs varat būt pārliecināts, ka prezidentūra ir rūpīgi apsvērusi visus sesiju kalendāra grozījumus.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, komisārs tieši pirms balsošanas sniedza mums informāciju jautājumā par trombīnu. Varbūt jūs varētu lūgt viņam iesniegt statistikas datus, kas pamatotu apgalvojumu, ka patērētājiem ir ekonomiski izdevīgi, ja lētie gaļas gabali tiek aizstāti un ielikti liellopu gaļai līdzīgos produktos, nevis izlietoti desās un citos produktos.

Es vēlētos, lai viņš uzrāda statistiskus pierādījumus, ka patērētājiem tas ir ekonomiski izdevīgāk, jo līdz šim tas nav pierādīts. Komisārs arī minēja salīdzinājumu ar malto gaļu, bet, kā zināms, higiēnas standarti maltai gaļai nav tādi paši kā gataviem gaļas izstrādājumiem, tāpēc es šaubos, vai abi komisāra apgalvojumi ir pareizi. Ja viņš būtu dezinformējis Parlamentu tieši pirms balsošanas, tā būtu nopietna kļūda. Es gribētu, lai jūs uzrakstāt vēstuli komisāram, lai šie apgalvojumi tiktu pamatoti.

  Priekšsēdētājs. – Mēs pašlaik neaplūkojam šo jautājumu, Schlyter kungs. Mēs aplūkojam balsojuma skaidrojumus. Mēs aplūkojam balsojuma skaidrojumus par budžeta grozījumiem.

Mutiski balsojuma skaidrojumi

Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0158/2010)

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Es balsoju pret Vladimír Maňka ziņojumu, kas nosaka šā gada ES budžetu. Ekonomiskās krīzes laikā, kad ir būtiski samazināt publiskā sektora izdevumus, es neatbalstu Eiropas Parlamenta pilnīgi pretējo rīcību un strauju savu izdevumu palielināšanu.

Es neatbalstu ne to, ka Eiropas Parlaments papildus pieņem darbā 150 darbiniekus, ne arī to, ka Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāsaņem jauns papildu finansējums saviem palīgiem, pievienojot to klāt tam, ko mēs jau saņemam. Deputāti šogad saņems par EUR 1500 mēnesī vairāk saskaņā V. Maňka ziņojumu papildus tiem EUR 1500 mēnesī, kas tika paredzēti vakar saskaņā ar Helga Trüpel ziņojumu.

Nodokļu maksātājiem tas maksās papildu EUR 13,4 miljonus gadā. Deputāti jau tā ir pakļauti sabiedrības kritikai par lielajām valsts naudas summām, ko tie saņem. Palielinot tās vēl vairāk, tiks izraisītas pamatotas sabiedrības dusmas visā Eiropā, un tāpēc es neatbalstīju šo priekšlikumu.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es atbalstīju šo budžeta grozījumu. Tas nav grozījums, kas attiecas tikai uz grāmatvedību. Šim grozījumam ir ļoti pozitīva nozīme. Kādā veidā? Tas ir saistīts ar mūsu jauno Parlamenta kā iestādes funkciju, piešķirot tam likumdošanas pilnvaras. Vēlētāji gaida no mums, deputātiem, ka mēs varēsim pārskatīt Komisijas iesniegtos priekšlikumus un ka mēs varēsim pārskatīt Padomes iesniegtos priekšlikumus. Atcerēsimies, ka katram komisāram ir simtiem cilvēku liela darbinieku komanda. Mums ir tikai viens vai divi cilvēki, kuri mums palīdz. Tātad izrādās, ka šeit runa nav par ietaupījumu. Tā vienkārši ir reakcija uz jaunu funkciju, jaunu lomu. Es vēlētos pateikties referentam V. Maňka par viņa lielisko ziņojumu.

Ziņojums: Miroslav Mikolášik (A7-0106/2010)

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka atbalstīju ziņojumus par rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, kā arī ziņojumu par orgānu kvalitāti un drošību. Tomēr es vēlos teikt, ka šajā saistībā starp dalībvalstīm pastāv liela atšķirība. Tādēļ es ceru, ka šis rīcības plāns un ziņojums par kvalitāti un drošību palīdzēs dalībvalstīm standartizēt to kritērijus un ka tie turpmāk tiks izmantoti kā atskaites punkts.

Es par to runāju tādēļ, ka manā valstī Bulgārijā ir 35 reizes mazāk donoru nekā Spānijā. Šajā jomā problēmas ir saistītas ar visu darbību ķēdi: no iedzīvotāju informēšanas līdz faktiskajai transplantācijai un ārstēšanai pēc transplantācijas. Mums nav donoru tīkla iespēju. Pieejamās iekārtas nav atbilstošas, un mums nav drošas donoru datu bāzes. Bulgārija nav Eurotransplant dalībniece un nevar nodrošināt arī ārstēšanu pēc transplantācijas. Mums nav ambulanču pie slimnīcām, kurās veic transplantācijas.

Tāpēc es ceru, ka šis ziņojums un Parlamenta lēmumi būs stimulējoši un ka šī direktīva tiks īstenota pēc iespējas ātrāk.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, arī es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas paredz vienotas un saistošas prasības attiecībā uz transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartiem, kurus izmanto visās dalībvalstīs, un tādējādi garantē donoru un saņēmēju aizsardzību, tajā pašā laikā veicinot sadarbību starp dalībvalstīm. Ar šo ziņojumu, mēs dodam iespēju uzlabot dzīves kvalitāti šiem cilvēkiem — vairāk nekā 56 000 Eiropas Savienības iedzīvotāju —, kuri pašlaik gaida orgānu transplantāciju.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Arī es atbalstīju šo svarīgo dokumentu par transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartiem. Patiesi, būtu lieliski izveidot un organizēt Kopienas mēroga orgānu transplantācijas sistēmu, kas būtu pārredzama un tīra un nodrošinātu kvalitāti un drošību ES līmenī. Tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem. 56 000 iedzīvotāju gaida donorus, un šis transplantācijai paredzēto orgānu trūkums izraisa arī citas problēmas, noziedzīgas darbības un kriminālas problēmas. Tāpēc, manuprāt, šis dokuments palīdzēs izveidot piemērotu sistēmu, kas nodrošinās drošas un uzticamas orgānu transplantācijas metodes.

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Es atbalstīju šo ziņojumu un vēlos apsveikt M. Mikolášik par lieliski paveikto darbu. Manuprāt, šodien ir nozīmīga diena, jo mēs esam nodrošinājuši, ka orgānu donoriem un saņēmējiem būs nemainīgi standarti un lielāka drošība. Es ceru, ka tas palīdzēs arī vienkāršot sadarbību starp valstīm, un tāpēc es ļoti priecājos, ka mēs esam atbalstījuši šo ziņojumu ar lielu balsu vairākumu.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un jaunos Eiropas noteikumus par orgānu ziedošanu. Ja jūs ejat bojā kādā citā Eiropas Savienības valstī, kāpēc jūsu orgānus nedrīkstētu izmantot, lai glābtu dzīvību? Ja jums ir jānodrošina reta saderība no citas Eiropas valsts, protams, ir prātīgi šos noteikumus īstenot.

Lai gan tas neattiecas uz debatēm, es gribētu arī atzīmēt savu personīgo atbalstu sistēmai, kas paredz iespēju atteikties no orgānu ziedošanas. Astoņdesmit procenti Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka atbalsta orgānu ziedošanu, tomēr tikai divpadsmit procentiem ir orgānu ziedošanas kartes. Šī plaisa ir jāmazina.

Pagājušajā gadā manā Austrumanglijas reģionālajā vēlēšanu apgabalā nomira 25 cilvēki, jo bija orgānu donoru gaidīšanas sarakstā, bet donoru nevarēja atrast laikus. Addenbruka un Papvortas slimnīcās manā vēlēšanu apgabalā mums ir Eiropas un pasaules līmeņa speciālisti plaušu un sirds transplantācijā. Lai mūsu ķirurgi dara savu darbu! Lai mūsu pacienti saņem ārstēšanu! Tā ir dzīvības dāvana.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai piekrist iepriekšējam runātājam. Es esmu arī ļoti pateicīga, ka šis ziņojums tika pieņemts šodien ar lielu balsu vairākumu. Kad mēs uzzinām, ka 56 000 eiropiešu pašlaik gaida saderīgu orgānu, lai viņiem būtu pieņemama vai augsta dzīves kvalitāte vai pat lai vienkārši izdzīvotu, ir skaidrs, ka mums ir steidzami jāsaskaņo un jāuzlabo standarti un jārīkojas, lai saņēmējiem būtu pieejami orgāni visā Eiropā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Arī es atbalstīju šā dokumenta pieņemšanu, jo tas noteikti ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, lai gan es piekrītu šiem principiem un tam, ka mēs rūpēsimies par donoru un orgānu kvalitāti, es gribu pateikt skaidri, ka šis ir tikai pirmais solis pareizajā virzienā. Ja mēs vēlamies būtiski palielināt orgānu ziedojumus, Eiropas Savienībai ir nepieciešamas ievērojami plašākas kampaņas un profilaktiski un informatīvi pasākumi. Ja pēc tā nebūs ziedošanas veicināšanas, man šķiet, mēs vienkārši apstāsimies pusceļā.

Eiropas Parlamenta 2011. gada sesiju kalendārs

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlētos izteikt jums atzinību par to, kā jūs šeit šodien apspriedāt šo grūto tematu, laipni izskaidrojot prezidentūras viedokli un neatkāpjoties no sava. Ja jūs to nebūtu izdarījis, droši vien mēs vēl būtu šeit. Es nesaku, ka piekrītu jums, bet es neesmu pietiekoši kvalificēts, lai sniegtu atzinumu, tāpēc es pieņēmu jūsu viedokli kā evaņģēliju.

Otrkārt, manuprāt, Salatto kungam ir taisnība, ka mums deputātu un citu labā ir nepieciešami ātrāki un pieejamāki maršruti uz Strasbūru un no tās. Es vēlos izteikt atzinību arī kvestoriem, tostarp savam tautietim Jim Higgins, un citiem, kuri cītīgi strādā, lai panāktu, ka no transporta viedokļa Frankfurtes Hānas lidosta tiktu aprīkota tāpat kā Frankfurtes lidosta un Strasbūra.

Visbeidzot, attiecībā uz izmitināšanas izmaksām šeit Strasbūrā es gribētu teikt, ka būtu lietderīgi, ja tās būtu tādas pašas nedēļās, kad mēs esam Parlamentā, kā nedēļās, kad mēs neesam sēdēs. Tas vērstu Strasbūru pievilcīgāku, jo tā ir skaista pilsēta. Es saprotu, kāpēc mēs esam šeit, un, kad mēs esam šeit, mēs esam ļoti priecīgi.

Ziņojums: Miroslav Mikolášik (A7-0106/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūciju par cilvēku orgānu transplantāciju. Daudz cilvēku mirst katru dienu, jo cieš no orgānu mazspējas un tāpēc, ka orgāni nav pieejami. ES var palīdzēt pacientiem, kuri gaida orgānus visā Eiropā, un līdz ar to glābt dzīvības. Mums ir nepieciešama labi koordinēta orgānu ziedošanas un transplantācijas sistēma.

Es vēlētos vēlreiz uzsvērt ļoti svarīgu jautājumu, kas ir politisks jautājums, proti, brīvprātības principu un apmaksātu cilvēka ķermeņa daļu ziedošanu. Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Padomes ziņojumos teikts, ka vairākās valstīs pasaulē par orgānu ziedošanu cilvēkiem maksā daudz naudas. Ir pat ziņojumi par to, ka cilvēki tiek apzināti nogalināti, lai iegūtu viņu orgānus, piemēram, Faluņgun praktizētāji Ķīnā.

Mēs apzināmies arī gadījumus dažās valstīs, kurās donoriem ir augsts medicīniskais risks un transplantācija bieži tiek veikta ļoti sliktos medicīniskos apstākļos. Visbeidzot, es vēlētos pateikties tiem, kuri ierosināja šodien pieņemto rezolūciju, un jo īpaši mūsu referentam M. Mikolášik.

Rezolūcija: Pārtikas piedevas, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (liellopu vai cūku trombīns) (B7-0264/2010)

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es un citi zviedru konservatīvie nobalsojām pret priekšlikumu aizliegt trombīnu. Komisijas priekšlikums aicina skaidri marķēt gaļu, kas ir salīmēta kopā šādā veidā, un norāda, ka tā nav atļauta restorānos un liela mēroga sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, jo šādās vietās ir grūti sniegt patērētājiem skaidru informāciju.

Mums ir jāizbeidz debates par gaļas līmēm. Trombīns dabiski atrodas visur gaļā. Lai izvairītos no trombīna, būtu pilnīgi jāpārtrauc ēst gaļu. Komisijas eksperti norāda, ka trombīns nav bīstams veselībai, un šis atzinums ir zinātniski pamatots.

Svarīgi ir tas, ka pārtika ir droša un ka patērētāji netiek maldināti. Iepakojumam ir jāietver precīza informācija par trombīnu un marķējumam ir jābūt nepārprotamam.

Kāpēc mums vajadzētu aizliegt trombīnu? To darīt nozīmētu atvērt Pandoras lādi. Vai tiešām politiķu darbs ir pārvaldīt mūsu pārtiku? Kā tas beigsies? Šeit nav pamata ierobežot patērētāju brīvību un tiesības uz brīvu izvēli.

Kad runa ir par iebiedēšanas politiku attiecībā uz pārtikas produktiem, kuri nav bīstami vai neveselīgi, es saku: „Pietiek!”. Neķerieties pie aizliegumiem — to vietā pastipriniet marķējuma noteikumus!

  Renate Sommer (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pieņemot rezolūciju, kas aizliedz trombīnu pārtikas produktos, mēs vienkārši pakļaujamies sabiedrības viedoklim. Tas ir tīrs populisms. Mēs neveicam savus pienākumus, ja neņemam vērā zinātniskus pierādījumus. Kādi ir pierādījumi? Kas ir trombīns? Trombīns ir dabisks ferments. Tas ir asins un līdz ar to gaļas sastāvdaļa. Mums visiem organismā ir daudz trombīna. Ja mēs to aizliedzam kā pārtikas piedevu, vai mēs varam turpināt pastāvēt, vai mums ir pakāpeniski jālikvidē sevi kā bīstamus atkritumus?

Protams, mēs nedrīkstam pieļaut patērētāju maldināšanu par produktiem, kuri izskatās un ir paredzēti, lai izskatītos kā citi produkti. Mēs varam to panākt, izmantojot marķējumu saskaņā ar jauno regulu par pārtikas produktu marķēšanu. Mēs balsosim par šo regulu pirmajā lasījumā jūnijā. Mums ir vairāki noteikumi, kas novērš maldinošu reklāmu, un mums ir arī papildu marķēšana īpašiem produktiem. Komisija ir ierosinājusi tieši tādu pašu risinājumu produktu marķēšanai, kuros trombīna izmanto kā līmi. Es vēlētos norādīt, ka ir liels skaits līdzīgu fermentu, kuri nav aizliegti, un tos joprojām izmanto.

  Anja Weisgerber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, patērētāju tiesību aizsardzība ir man ļoti, ļoti svarīgs jautājums, un tādēļ es esmu pret patērētāju maldināšanu vai krāpšanu jebkādā veidā. Tieši tādēļ es cīnos par labāku pārtikas imitāciju marķēšanu, piemēram, regulā par pārtikas produktu marķēšanu. Es aicinu Padomi sekot šai pieejai, kuru atbalsta arī Komisija.

Šodien mums bija jābalso par līmētu gaļu. Līmēta gaļa ir gaļa, kas ir salīmēta kopā un pārdota kā augstākā labuma produkts. Manuprāt, tam nebūtu jānotiek, it īpaši, kad patērētāji nav informēti par to, kas notiek. Man šodien nebija viegli izlemt. Komisija ir ierosinājusi visaptverošus marķēšanas noteikumus, bet patērētāji joprojām var tikt maldināti, jo ir grūti pierādīt, ka produkts satur trombīnu. Tas nozīmē, ka to var izmantot, bet nenorādīt uz etiķetes. Tāpēc, manuprāt, marķēšanas prasības šajā gadījumā nav pietiekamas. Es šodien atbalstīju rezolūciju un trombīna aizliegumu.

Ziņojums: Ramón Jáuregui Atondo (A7-0144/2010)

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Pēdējos astoņos gados postkomunisma diktatūra Ungārijā ir sistemātiski mīdījusi kājām ungāru tiesības. Starp citu, tā nelikumīgi apspiež vai ir apspiedusi gandrīz katru ielu demonstrāciju. Ar gandrīz 100 izcilu Valsts tiesību aizsardzības dienesta juristu un advokātu palīdzību lielākajā daļā lietu jau ir izdevies iegūt tiesisko aizsardzību Ungārijas tiesās, bet ir bijuši gadījumi, piemēram, tagad slavenā Bukta lieta, kuru bija jāiesniedz Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.

Par aizsegu izmantojot pievienošanos Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, Eiropas Savienība tagad plānot izjaukt veiksmīgi strādājošo „Strasbūras” sistēmu. Es aicinu visas Ungārijas un Eiropas cilvēktiesību organizācijas kontrolēt šo procesu un protestēt, piemēram, pret R. J. Atondo ziņojumu, kas tika pieņemts šodien, kurš, kā es saku, apdraud un grauj Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Tieši Ungārijas vēsturiskā atbildība ir uzraudzīt, lai Ungārijas prezidentūras laikā mēs nevis paātrinātu, bet gan novērstu šo bīstamo procesu.

Rezolūcija: Pārtikas piedevas, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (liellopu vai cūku trombīns) (B7-0264/2010)

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Šis temats faktiski ir diezgan jutīgs un ir izraisījis plašas debates Eiropas Parlamentā un, protams, sabiedrībā kopumā. Es joprojām uzskatu, ka dažu produktu vai piedevu aizliegums nav risinājums, un mums varbūt ir jāpiekrīt argumentam, ka tieši patērētājiem ir tiesības izvēlēties, saņemot pilnīgu informāciju, ko tie vēlas pirkt un ko patērēt. No otras puses, šo procesu varētu būt diezgan grūti kontrolēt. Mūsdienās, sabiedrības informētības laikmetā, kad ir daudz pieejamas informācijas, mums tomēr ir jāizsaka vārdos formulējumi, viennozīmīgi, protams, kas ir pieņemami sabiedrībai, lai tad, kad cilvēki pērk vienu vai otru produktu, viņi var saņemt atbilstošu informāciju un var saprast, kādas ir produkta sastāvdaļas. Tāpēc, manuprāt, nepieciešama plašāka apspriešanās ar sabiedrību, tās izglītošana un varbūt papildu konsultācijas ar zinātniekiem.

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas iedzīvotājiem ir taisnība. Viņiem patīk neviltoti pārtikas produkti un godīgi politiķi.

Es cienu šādu sabiedrības viedokli. Mēs nevaram vienkārši ignorēt sabiedrības viedokli un noraidīt to kā populismu. Tā tas nav. Mums ir jāņem vērā iedzīvotāju teiktais. Ja mūsu vēlētāji un iedzīvotāji uzskata, ka īstai gaļai ir jābūt īstai gaļai un ka to nedrīkst izgatavot no kopā salīmētiem gaļas gabaliem, tad mums ir jāpārliecinās, ka šādā veidā gaļu apstrādāt nav iespējams. Tāpēc es balsoju pret atļauju izmantot trombīnu kā pārtikas līmi.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es atbalstīju rezolūciju, kas aizliedz trombīna kā pārtikas piedevas izmantošanu, jo komisāra argumenti mani nepārliecināja. Mēs nevēlamies līmētu gaļu Eiropā. Pat ja trombīns ir veselībai nekaitīgs ferments, izmantojot to, lai salīmētu kopā gaļas atliekas, izveidojot vienu lielu saspiestu gaļas gabalu, bakteriālās infekcijas risks būtiski palielinās. No otras puses, šodien pieņemtais lēmums nepārprotami bija vērsts uz to, lai Eiropas patērētāji gūtu labumu pretstatā nozares tīri finansiālajām interesēm. Patērētājiem, kuri vēlas bifšteku, jāsaņem bifšteks, nevis kopā salīmēts gaļas gabals. Tas nozīmē, ka mums jāaicina Komisija neatļaut trombīna izmantošanu.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējās debates par tā saukto līmēto šķiņķi liecina, ka daži ražotāji nav godīgi pret patērētājiem. Es vēlētos, lai visi pārtikas produkti būtu marķēti tā, ka nebūtu iespējams maldināt patērētājus. Ja tiek izmantots šis ferments, patērētājiem jāspēj noteikt tā klātbūtni. Tas ir efektīvas un taisnīgas patērētāju aizsardzības pamats. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka pieaugušiem patērētājiem ir pietiekama informācija, lai viņi pieņemtu lēmumus savās interesēs.

Nobeigumā viena piezīme par līmēto šķiņķi. Diskusija ar patērētājiem par to, vai viņi to vēlas, vēl nav notikusi. Tomēr ir svarīgi, lai patērētāji vismaz zinātu, ko viņi īstenībā ēd.

Ziņojums: Andres Perello Rodriguez (A7-0103/2010)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Es atzinīgi vērtēju rīcības plānu un tāpēc to atbalstīju. Tas ir solis pareizajā virzienā, un, lai atrisinātu šo problēmu, mums visiem ir jāstrādā kopā. Pasākumi Eiropas Savienības līmenī palīdzēs mums pastiprināt dalībvalstu centienus, lai nodrošinātu orgānu ziedošanas un transplantātu kvalitāti un drošumu, labāk risinātu problēmas saistībā ar orgānu trūkumu un tajā pašā laikā vērstu transplantācijas sistēmu efektīvāku. Ar apstiprināto rīcības plānu dalībvalstīm būs iespēja izmantot desmit prioritāros pasākumus, kurus esam noteikuši kā pamatu, lai labāk tiktu izveidoti valstu rīcības plāni. Mūsu kompetences jomā mums ir pienākums palīdzēt virzībā uz augsta līmeņa veselības aizsardzību visā Eiropas Savienībā.

Ziņojums: Ramón Jáuregui Atondo (A7-0144/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pievienošanās Eiropas konvencijai neapšaubāmi ir progress politiskās integrācijas procesā Eiropas Savienībā, kuras pamattiesību aizsardzības sistēmu papildina un stiprina Pamattiesību hartas integrācija tās primārajos tiesību aktos.

Mēs uzskatām, ka ārkārtīgi svarīgi un politiski nozīmīgi ir tas, ka Parlamentam ir piešķirtas tiesības Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vēlēšanu laikā iecelt un nosūtīt noteiktu skaitu pārstāvju uz Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Atcerēsimies, ka cilvēktiesību ievērošanas veicināšana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kas ietverta tās dibināšanas līgumā.

Es arī vēlētos uzsvērt, cik svarīga ir Konvencija un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, veidojot jaunu tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas nosaka pamatprincipus pilsoniskās brīvības, tieslietu un iekšlietu jomās, galvenokārt ņemot vērā jaunos integrācijas un saskaņošanas veidus, kas ieviesti ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Stokholmas programmas pieņemšanu.

Tas būs arī papildu juridisks instruments, kas ļaus iesniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Eiropas institūciju vai dalībvalstu darbību vai bezdarbību Eiropas tiesību aktu īstenošanas sakarā.

Visbeidzot, ir svarīgi, ka Eiropas Konvencijas 1. pants nodrošinās aizsardzību ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem un citām personām tās teritorijā, bet arī tām personām, kas ir tās jurisdikcijā, pat ja tās atrodas ārpus ES teritorijas.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstu Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, jo, kā skaidri apkopots R. J. Atondo ziņojumā, tas ir progress Eiropas integrācijas procesā. Tas ir solis virzībā uz politisku savienību un spēcīgs signāls saskaņotībai starp Eiropas Savienību un valstīm Eiropas Padomē un tās politikai attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kas stiprinās uzticēšanos Eiropai valstīs ārpus Eiropas. Visbeidzot, tā ir skaidra vēlme saskaņot cilvēktiesību un pamatbrīvību jautājumus tiesību aktu un tiesu līmenī.

Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Savienība pirmo reizi ir starptautiska vienība ar juridiskas personas tiesībām. Es ceru, ka konvencijas parakstīšana ir tikai viens no pirmajiem soļiem virzībā uz Eiropas Savienības kā vienotas struktūras apstiprināšanu lielo starptautisko sarunu līmenī.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu nedaudz atturīgāks šajā jautājumā nekā tikko runājušie deputāti.

Patiesi, ārēji doma par Eiropas tiesību pakļaušanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai ir diezgan pievilcīga. Diezgan satraucoši bija tas, ka valstu tiesību aktus, kādi tie bija, varēja cenzēt Tiesa. Tomēr tas, kā valstu jurisdikcijās ievieš šos tiesību aktus, nozīmē, ka Eiropas tiesības ir ārpus to darbības jomas jo vairāk tāpēc, ka šīm Eiropas tiesībām, piemēram, manā valstī Francijā saskaņā ar mūsu konstitūcijas 55. pantu ir prioritāte, salīdzinot ar Francijas valsts tiesību aktiem.

Tomēr varētu jautāt, vai šīs procedūras rezultātā neveidosies noteikta veida pārklāšanās. Patiesi, no vienas puses, Eiropas tiesības dalībvalstīs ir reti piemērojamas tieši, tās vispirms ir jātransponē valsts tiesību aktos, izmantojot sekundāros tiesību aktus.

No otras puses, Eiropas Savienības Tiesa Luksemburgā ir parādījusi, ka ir ieinteresēta aizsargāt pamattiesības. Tā ir arī pielīdzinājusi tos tiesību aktus, kuri izriet no Pamattiesību hartas pieņemšanas. Baidos, ka galu galā varētu veidoties diezgan ilgstoši procesi, jo īpaši, ja, kā daži prasa, tiek uzsākta prejudiciālo jautājumu procedūra. Tāpēc mēs vēlētos atšķirību starp atbilstību noteikumiem un līdzdalību apelācijas procedūrā.

Rezolūcija: Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konference Kampalā (Uganda) (B7-0265/2010) (B7-0265/2010)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad Taizemē notiek šādi traģiski notikumi, mēs nevaram nenovērtēt vajadzību būtiskus noziegumus pret civiliedzīvotājiem nodot tiesai.

Tomēr iepriekšējā pieredze ir mazāk veicinoša, nekā vakar vairāki deputāti norādīja debatēs. Pirmajā Starptautiskajā Krimināltiesā tie, kuri bez militāra nodoma nolēma izmantot napalmu, lai iznīcinātu civiliedzīvotājus Drēzdenes pilsētā; tie, kuri nolēma izmantot atomu radiāciju, lai iznīcinātu Hirosimas un Nagasaki civiliedzīvotājus, un tie, kuri ieslodzītos poļu virsniekus nolēma nogalināt ar šāvienu pakausī, bija tiesneši, kad viņi patiešām būtu jāiekļauj starp apsūdzētajiem. Bijušā Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai darbība, it īpaši S. Milosevic un V. Šešelj gadījumos, arī nav pārāk apmierinoša.

Attiecībā uz ieguldījumu fondu izveidi, ja dalībvalstīm ir pienākums veikt iemaksas, vai tas nozīmē, ka Eiropa izmaksās kompensācijas cietušajiem genocīdos, kuri notiek ārpus tās teritorijas? Ir simtiem tūkstošu, pat miljoniem cilvēku, kuri ietilpst šajā kategorijā. Es baidos, ka tā mēs iesaistīsimies diezgan sarežģītā situācijā. Zaudētāju pušu bezgalīga vajāšana, neskatoties uz dažkārt sniegtajām garantijām, lai panāktu miera līgumu, būtu risks uz nenoteiktu laiku pagarināt konfliktus; tas ir pamats mūsu iebildēm attiecībā uz šo ziņojumu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Es atbalstīju rezolūciju par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konferenci, kas sāksies šā mēneša beigās Kampalā, Ugandā.

1998. gadā 138 valstis vienojās izveidot Starptautisko Krimināltiesu un pieņēma Romas statūtus, uz kuru pamata šī tiesa darbojas jau 7 gadus, kopš 2003. gada. Ir pienācis laiks pārskatīt Romas statūtus, jo īpaši tā sauktos „pagaidu noteikumus”, par kuriem mēs nevarējām vienoties 2002. gadā. Visas ES dalībvalstis ir ratificējušas Romas statūtus. Tomēr dažas no mūsu partnerēm, piemēram, ASV, Krievija un Ķīna nav pievienojušās Starptautiskās Krimināltiesas darbam. Ar šodien pieņemto rezolūciju Eiropas Parlaments atkārtoti aicina šīs valstis ratificēt Romas statūtus un sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu. 21. gadsimtā tiem, kas ir vainīgi genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos, būtu jāsaņem ne tikai morāls starptautiskās sabiedrības nosodījums, bet juridiskas sankcijas. Šādos noziegumos vainīgie nevar palikt nesodīti.

Rakstiskie balsojumu skaidrojumi

Pieprasījums apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (Reglamenta 124. pants) — Pieprasījums apspriesties ar Reģionu komiteju — Pilsoņu iniciatīva (Reglamenta 125. pants)

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Paātrinot lēmumu pieņemšanas mehānismus, Lisabonas līgums veicina arī cīņu pret demokrātijas trūkumu, par valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta lomas stiprināšanu un uzsver Eiropas pilsonības īstenošanu. Īpaša nozīme ir likumdošanas lūgumrakstu jeb tā saukto „pilsoņu iniciatīvas tiesību” ieviešanai. Šis jaunais pasākums ļauj ne mazāk kā vienam miljonam pilsoņu grupas no ievērojama skaita dalībvalstu lūgt Komisijai likumdošanas iniciatīvu Eiropas Savienība jurisdikcijas jomās.

Lisabonas līgums liek saprast arī nozīmi, kāda ir konsultācijām un dialogam ar citām iestādēm un struktūrām, ar pilsonisko sabiedrību, un, citu starpā, arī ar sociālajiem partneriem. Manuprāt, Eiropai ir jābūt pilsoniskai Eiropai, un tas var notikt tikai tad, ja mēs to vērsīsim demokrātiskāku un pārredzamāku. Šajā saistībā es piekrītu, ka ir jāmeklē Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumi.

Ieteikums otrajam lasījumam: Claude Moraes (A7-0117/2010)

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Droši vien šķiet, ka es atkārtoju to, ko teicu vakar saistībā ar R. Tavares ziņojumu. Tomēr bēgļu problēma ir Eiropas problēma, un to nevar atstāt valstu valdību pārvaldībā, ņemot vērā arī ģeogrāfiskās un ekonomiskās atšķirības.

Tādēļ es atbalstu fonda izveidošanu Eiropas līmenī. Šāda fonda izveidei ir divi mērķi: no tā ir jāsniedz atbalsts bēgļiem, kas ierodas mūsu valstīs, bieži mūsu krastos, meklējot palīdzību, kā arī atbalsts valstīm, kuras savas ģeogrāfiskās vietas dēļ uzņem vairumu šo izmisušo cilvēku.

Patiesībā problēma ir un tai ir jābūt Eiropas problēmai, un to nevar atstāt dažu valstu risināšanai. Es ceru, ka fonds ir tikai sākums ceļam, kas visu šo jautājumu risina no vienotākas Eiropas perspektīvas un solidaritātes garā.

Ieteikums otrajam lasījumam: Anni Podimata (A7-0128/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Priekšlikums direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, līdz ar diviem citiem priekšlikumiem par ēku energoefektivitāti un riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti veido energoefektivitātes paketi, ko Komisija iesniedza 2008. gada novembrī. Mēs atbalstījām to, jo parakstītajā līgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju mēs panācām uzlabotu marķēšanas sistēmas ieviešanu.

Uz etiķetēm būs vairāk informācijas par enerģijas patēriņu attiecībā uz mājsaimniecības ierīcēm un ar enerģiju saistītiem ražojumiem. Nākotnē šis marķējums tiks piemērots enerģiju patērējošiem ražojumiem, kuri paredzēti rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem, kas līdz šim nebija iespējams. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts ir tas, ka turpmāk reklāmā, kas veicinās cenu vai produktu kategoriju energoefektivitāti, būs jānorāda arī enerģijas klase.

Sniedzot precīzu, atbilstošu un salīdzināmu informāciju par enerģijas patēriņu ar enerģiju saistītiem ražojumiem ļaus patērētājiem nākotnē izdarīt pareizu, efektīvu izvēli, tādējādi samazinot gan enerģijas patēriņu, gan mājsaimniecības izdevumus.

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Maltas valdība ir pret ieteikumu otrajam lasījumam attiecībā uz enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, izmantojot etiķetes un standarta informāciju.

Iemesls ir tāds, ka nacionālistu valdība nepiekrīt paskaidrojuma pārskatam šajā ziņojumā, jo īpaši šai frāzei: „Būvizstrādājumi, kuriem ir ievērojama ietekme uz enerģijas patēriņu, arī jāiekļauj prioritāšu sarakstā.” Tas ir neiedomājami, ka valdība nepiekrīt šim ieteikumam uz šā pamata. Tā būtu varējusi piekrist ieteikumam un paskaidrot, ka tai ir atruna attiecībā uz būvizstrādājumiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz enerģijas patēriņu.

Tas ir bezjēdzīgi, ja valdībai šķiet, ka tā atbalsta energoefektivitāti, kad ietaupījumus potenciāli var panākt, marķējot dažus no šiem produktiem, ņemot vērā, ka ēkas veido 40 % kopējā enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo svarīgo ziņojumu. Enerģijas marķējuma direktīvai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu ES 20 % energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam. Šajā saistībā tai ir būtiska loma attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, ES pāreju uz efektīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku un Eiropas energoapgādes drošības stiprināšanā. Mūsu mērķis ir sagatavot ceļu uz „win-win” situāciju gan tirgum un patērētājiem, nodrošinot katram patērētājam piekļuvi attiecīgai informācijai un pilnīgu izpratni par izdarītās izvēles ietekmi. Šajā sistēmā panāktā vienošanās par Enerģijas marķējuma direktīvu ietver nozīmīgu pievienoto vērtību. Es atzinīgi vērtēju nostāju, par kuru cīnījās Eiropas Parlaments, lai saglabātu A-G skalas modeli, kas saskaņā ar pētījumu ir ērtākais un vienkāršākais patērētāju izpratnei. Ir pienākums iekļaut atsauci uz enerģijas patēriņa marķējumu visās ar energopatēriņu saistīto ražojumu reklāmās, kur tiek norādīta ar cenu vai enerģiju saistīta informācija.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Esmu gandarīts, ka jaunie tiesību akti attiecībā uz produktu energoefektivitāti beidzot ir apstiprināti pēc ilgstošas virves vilkšanas starp Eiropas Parlamentu un Padomi un ka man Eiropas Tautas partijas grupas vārdā bija gods būt ēnu referentam. Ieguvums ir A klases paplašināšana, kas ļauj noteikt atšķirību starp pastāvīgi pieaugošo enerģijas taupīšanas ierīču grupu, tajā pašā laikā motivējot ražotājus ražot ierīces, kuras, cik vien iespējams, taupa enerģiju. Svarīgi ir arī tas, ka nav palielināts klašu skaits, kas norāda atsevišķu produktu enerģijas patēriņu, jo tas saglabā visas koncepcijas skaidrību. Tas, ka kopumā ir septiņi līmeņi, ļauj patērētājiem izdarīt efektīvus lēmumus, izvēloties preces tirgū, tādējādi ar savu izvēli palīdzot samazināt enerģijas izmaksas. Attiecībā uz jaunajām iezīmēm, kuras ietver pienākumu norādīt produktu enerģijas klases reklāmas materiālos, manuprāt, šis pienākums ir veiksmīgi ierobežots un attiecas tikai uz tādu reklāmu, kas sniedz informāciju par cenu vai informāciju saistībā ar enerģijas patēriņu. Par laimi dominēja viedoklis, ka reklāmas noteikums ir pieņemams vienīgi nepieciešamības gadījumā un tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas efektīvi palīdz Eiropas patērētājiem izvēlēties produktus, kuri patērē mazāk enerģijas vai kuri netieši liek patērēt mazāk enerģijas. Pieņemot šo ieteikumu, Eiropas Parlaments veicina tuvošanos ES mērķa īstenošanai par 20% uzlabot tās energoefektivitāti līdz 2020. gadam. Tas ir līdzsvarots teksts, kas nodrošina situāciju, kura ir labvēlīga tirgum un patērētājiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī iniciatīva tāpat kā tā, par kuru mēs balsojām vakar par ēku energoefektivitāti, ir ietverta tiesību aktu kopumā par energoefektivitāti, kuru Komisija iesniedza 2008. gada novembrī un kas ir apspriesta plašās debatēs Parlamentā, Komisijā un Padomē; tagad beidzot ir panākta vienošanās par galīgo redakciju.

Līdz ar pozitīvu ietekmi uz vidi attiecībā uz Eiropas mērķi samazināt emisijas un attiecībā uz tādas ekonomikas izveidi, kas ir ilgtspējīga energoresursu ziņā, šīs iniciatīvas labums ir arī tas, ka lēmuma pieņemšanā galvenie ir patērētāji. Ar pareizu marķējumu un etiķetēm patērētāji precīzi zinās, ko viņi saņem, un izdarīs savu izvēli, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā energoefektivitāte un zemākas vides izmaksas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Direktīva par enerģijas marķēšanu garantē, ka patērētāji saņems pietiekamu informāciju, pateicoties obligātai enerģijas patēriņa marķējuma iekļaušanai reklāmā. Saistībā ar Eiropas centieniem panākt energoefektivitāti un enerģijas patēriņa līmeņu samazināšanu līdz ar cīņu pret klimata pārmaiņām ir svarīgi šim mērķim mobilizēt sabiedrību. To var panākt tikai tad, ja patērētājiem sniedz skaidru un efektīvu informāciju par enerģijas patēriņu attiecībā uz ražojumiem, kas ir nopirkti vai ir pārdošanā. Šādā veidā visi Eiropas sabiedrības locekļi iesaistīsies cīņā pret klimata pārmaiņām. Absolūti svarīgi ir nodrošināt, ka patērētāji spēj apzināti izdarīt videi draudzīgāku izvēli. Saskaņā ar šo direktīvu enerģijas patēriņa līmeņi, ko rada produkti, tiek novērtēti, ņemot vērā vispārējus kritērijus un parametrus, kas ļauj tos salīdzināt ticamā veidā. Tādēļ pieaugs arī uzticība tehniskajam novērtējumam un informācijas saturam uz etiķetēm. Šai direktīvai tādēļ ir būtiska loma 2020. gada stratēģijas nostiprināšanā un jo īpaši energoefektivitātes uzlabošanā par 20 % līdz 2020. gadam.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc šī balsojuma produktus, kas patērē enerģiju — kuri paredzēti sadzīves, komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem, — jāsāk marķēt ar jaunu energoefektivitātes etiķeti, lai labāk informētu patērētājus. Šodien Eiropas Parlamenta pieņemtajā direktīvā ir noteikums, kas paredz jaunu energoefektivitātes klasifikācijas veidu pievienošanu, un tas attiecas arī uz tiem produktiem, kas patērē enerģiju netieši, piemēram, logiem.

Dažas detaļas ir apstrīdamas, piemēram, ka etiķetes formāta pamatā būs klasifikācija no A līdz G — tāda, kādu jau izmanto ledusskapjiem — ar iespējamu klasifikācijas A+, A++ un A+++ pievienošanu: principā pēc skaita ir tikai septiņas klases. Tomēr direktīvas mērķis šķiet pareizs.

Visās produktu reklāmās, kuri saistīti ar enerģiju vai to attiecīgo cenu, jāiekļauj atsauce uz energoefektivitātes klasifikāciju. Norādītajai informācijai jāpalīdz patērētājiem izvēlēties produktus, kas patērē mazāk enerģijas vai ar tiem netieši izmanto mazāk enerģijas.

Tāpēc turpmāk ledusskapju, veļas mazgājamo mašīnu vai plīšu cenu vai energoefektivitātes reklāmās jānorāda ražojuma enerģijas klase.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Daudz tiek runāts par patērētāju tiesībām zināt par pārtikas produktiem, mājsaimniecības iekārtām vai mājas piederumiem, kurus tie iegādājas. Mēs vēlamies zināt, kur un kā tie ir izgatavoti, kā arī pārtikas produktu uzturvērtību. Klimata pārmaiņu laikā mēs visi vēlamies aizsargāt vidi un novērst neparastus laika apstākļus, un tāpēc, izvēloties pārtikas un ikdienas produktus, mums ir jāvadās pēc ekoloģiskajiem principiem. Tāpēc ir svarīgi, lai patērētāji būtu informēti par to, cik daudz enerģijas patērē viņu iekārtas, un tādēļ, manuprāt, viņiem ir tiesības saņemt šo informāciju uz etiķetēm. Informācijas izvietošana uz produktu etiķetēm liecina arī par augstu produkta kvalitāti. Tādējādi tas var būt instruments, lai aizsargātu Eiropas tirgu no lētām iekārtu imitācijām, kas ražotas ārpus Eiropas Savienības.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo ziņojumu. Tajā atzīst, ka tirgus nespēj nodrošināt racionālu enerģijas izmantošanu. Tā ir noteikta koncesija, kas atbalso mūsu argumentus un kuru es vērtēju atzinīgi. Arī izteikto vēlmi lejupejoši saskaņot enerģijas taupīšanas marķējumu vērtēju atzinīgi. Tomēr ar nožēlu jāatzīmē, ka kopējais ekoloģiskās iedarbības marķējums netiek ierosināts visur, kad mums tiešām tas būtu jāievieš, cik ātri vien iespējams.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES apņēmīgi turpina meklēt par labākos veidus, kā nodrošināt izcilu energoefektivitāti, lai sekmīgi uzlabotu tās efektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam. Šis jaunais marķējums ir ļoti noderīgs patērētājiem, jo ļauj tiem piekļūt precīzākai informācijai, lai viņi varētu izdarīt pilnīgi informētu izvēli un saprast savu ietekmi jautājumos, kas saistīti ar energoefektivitāti. Tas nozīmē palielināt patērētāju informētību par viņu izvēles sekām attiecībā uz enerģiju, kad tie vēlas iegādāties patēriņa preci, kas ietekmē energoefektivitāti. Šīs direktīvas apstiprināšanai ir īpaša nozīme šīs izpratnes palielināšanā. Tāpēc es balsoju šādi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ja tiek ieviests enerģijas patēriņa marķējums, tad ar noteikumu, ka to var viegli saprast, drīz kļūs skaidrs, vai patērētāji to patiešām pieņems. Sabiedrības informētība šajā jomā ir mainījusies, un patērētāji pievērš lielāku uzmanību energoefektivitātes klasēm jo īpaši attiecībā uz elektroierīcēm. Protams, valsts iepirkuma procesam ir jārāda labs piemērs šajā ziņā. Tomēr dalībvalstīm nedrīkst noteikt, ka tās var iegādāties tikai produktus ar augstāko veiktspējas līmeni, kas pieder pie augstākās energoefektivitātes klases. Jo īpaši laikā, kad visiem būs jāveido uzkrājumi, iegādes cena arvien vairāk būs izšķirīgais faktors. Izvēles iespējas, kas pieejamas publiskā iepirkuma procesā, nav noteiktas pietiekami skaidri, tāpēc es atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju rezolūciju par produktu marķēšanu, kuri izmanto elektrību, un pamatinformācijas sniegšanu patērētājiem. Mēs Parlamentā ļoti bieži runājam par pilsoņu tiesībām — par tiesībām izvēlēties, par tiesībām saņemt precīzu un pareizu informāciju. Manuprāt, tas ir īpaši svarīgi visās dzīves jomās. Šajā gadījumā jautājums ir saistīts ar elektroenerģijas izmantošanu un tās efektivitāti. Cilvēki patiesi grib taupīt enerģiju un galvenokārt to dara divu iemeslu — taupības un vides dēļ. Mūsdienu tehnoloģisko sasniegumu laikā, kad iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties elektroierīces pēc to energoefektivitātes, arī marķēšana, par ko mēs vienojāmies, palīdzēs patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un veicinās enerģijas taupīšanu (līdz ar to iedzīvotāji varētu izvēlēties ekonomiskākas ierīces) un vides saglabāšanu. Nešaubos, ka tad, kad eiropieši uzzinās patērēto enerģijas daudzumu, viņi izmantos iespēju izvēlēties efektīvākus un videi draudzīgākus produktus un iekārtas. Atkārtoju vēlreiz, ka atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā un ceru, ka šādi lēmumi kļūs par spēcīgu impulsu un iespēju īstenot mūsu apņemšanos samazināt enerģijas patēriņu līdz 2020. gadam.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Enerģijas marķējuma direktīvas pārstrādātās redakcijas mērķis ir paplašināt marķējuma informācijas jomu, iekļaujot ne tikai mājturības ierīces, bet visus ražojumus, kas ietekmē enerģijas patēriņu.

Direktīva ir ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plāna daļa un paredz arī iniciatīvas stimulu un publiskā iepirkuma jomā. Ar to izveidos integrētas un ilgtspējīgas politikas kodolu no vides viedokļa. Viens no vispretrunīgākajiem punktiem attiecas uz to, kāda veida skalu izmantot, lai izvairītos no neskaidrības patērētājiem: tika nolemts saglabāt slēgtu skalas A-G izkārtojumu pēc tam, kad šajā saistībā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju.

Energoefektivitātes vērtējumi tiks norādīti visās reklāmās, kurās būs informācija par enerģijas patēriņu vai kas attieksies uz produktu cenām. Šo izklāstīto iemeslu dēļ es piekrītu A. Podimata nostājai un atbalstu ziņojumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Enerģijas marķējuma direktīvai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu ES 20 % energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam. Tā nodrošina nozīmīgu pievienoto vērtību gan tirgum, gan patērētājiem. Būtībā obligāta enerģijas etiķetes norāde reklāmās izbeigs galalietotāju dezinformāciju, sniedzot tiem visu vajadzīgo informāciju pilnīgi informētas izvēles izdarīšanai.

Tajā pašā laikā, pateicoties Eiropas Parlamenta stingrajai uzstājībai, atklāta skalas izkārtojuma ieviešana tika novērsta un garantēta skalas A-G modeļa saglabāšana, kas līdz šim patērētājiem ir izrādījies lietderīgs. Turklāt vispārējas atkārtotas izskatīšanas klauzulas pievienošana ļauj atkārtot rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā tehnikas attīstību un patērētāju izpratni par etiķeti ne vēlāk kā līdz 2014. gadam. Tas ir vēl viens nodrošinājums, ka patērētājam draudzīgā skala, kā nolemts līdz šim, nemainīsies vismaz līdz pārskatīšanai. Tādēļ es ar pārliecību atkārtoju, ka pilnībā atbalstu šo direktīvu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, iekļaujot visus ar energopatēriņu saistītos ražojumus, enerģētikas marķējuma direktīvas grozījums palīdzēs panākt transponēšanas izmaksu samazinājumu par EUR 4 miljoniem attiecībā uz katru atjaunināto un no jauna ieviesto īstenošanas pasākumu (ja izmantos noteikumus/lēmumus, nevis direktīvas). Tas arī veido CO2 emisiju papildu samazinājumu par aptuveni 78 tonnām. Turpmāk energoefektivitātes marķējums tiks piemērots arī ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kas paredzēti rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, piemēram, saldētavām, mazumtirdzniecībai izlikto preču saldējamiem skapjiem, rūpnieciskās kulinārās apstrādes aprīkojumam, tirdzniecības automātiem (kuros pārdod sviestmaizes, uzkodas, kafiju u.c.), rūpnieciskajiem motoriem, ar energopatēriņu saistītajiem ražojumiem, tostarp būvizstrādājumiem, kas nepatērē enerģiju, taču kuriem „ir būtiska tieša vai netieša ietekme” uz enerģijas taupīšanu, piemēram, logiem un durvju aplodām.

Lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, ir svarīgi katram iedzīvotājam nodrošināt pieeju pareizai informācijai un likt patērētājiem apzināties viņu izvēles ietekmi. Precīza, atbilstoša un salīdzināma informācija par konkrēto enerģijas patēriņu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, palīdzēs galalietotājiem pieņemt lēmumu, pamatojoties uz enerģijas taupīšanas potenciālu, lai ilgtermiņā samazinātu enerģijas rēķinus.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Es atbalstīju A. Podimata ziņojumu, jo, manuprāt, Parlamentam un it īpaši Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai (S&D) ir izdevies panākt ārkārtīgi nozīmīgu virzību saistībā ar būtisku direktīvu, lai sasniegtu mūsu izvirzīto energoefektivitātes mērķi. Mēs ne tikai esam spējuši saglabāt A-G skalu, kas Eiropas patērētājiem ir zināma un pieņemama, bet arī esam nodrošinājuši, ka tagad ir obligāti jāatsaucas uz mājturības ierīces enerģijas marķējumu, ja informācija par cenu parādās tās veicināšanas vai reklāmas materiālos. Cits ievērības cienīgs un Parlamenta ieviests aspekts ir Komisijai noteiktais pienākums izstrādāt ar energopatēriņu saistīto ražojumu prioritāšu sarakstu, ietverot dažus būvizstrādājumus, kas var tikt pakļauti pasākumiem nākotnē. Visbeidzot, ņemot vērā vadošo lomu, kura ir jāuzņemas valsts sektoram, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pārvaldes iestādes valsts iepirkumos iegādātos tādus ražojumus, kas pieder pie augstākās energoefektivitātes klases.

Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0158/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) V. Maňka ziņojumā ir ierosināti vairāki grozījumi Eiropas Parlamenta 2010. gada budžetā. Es atbalstīju šo ziņojumu un jo īpaši tā noteikumus, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Tie ietver deputātu palīgu izdevumu palielinājumu par EUR 1500 mēnesī. Šis palielinājums ir paredzēts, lai deputāti varētu īstenot savus jaunos pienākumus, kuri izriet no Lisabonas līguma, kas ievērojami paplašina Parlamenta darbības jomu, tādējādi palielinot tā ietekmi ES lēmumu pieņemšanā. Parlamentam ir jāpaaugstina sava kompetence likumdošanas jautājumos, lai atbilstu Komisijai un dalībvalstīm. Mēs pārstāvam Eiropas iedzīvotājus, un mums ir nepieciešami atbilstoši resursi, ja vēlamies aizstāvēt savas intereses. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

  Göran Färm (S&D), rakstiski. – (SV) Manuprāt, tās komitejas, kurām līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā būs lielāka darba slodze, ir jānostiprina. Tas attaisno darbinieku skaitu palielināšanu Parlamenta un politisko grupu sekretariātiem šajās komitejās. Tomēr es nepiekrītu viedoklim, ka mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir nepieciešams vairāk darbinieku. Es labprāt redzētu, ka vispirms ar pārdales un efektivitātes uzlabošanas pasākumiem tiek uzlabota Parlamenta resursu izmantošana tā, lai netiktu palielināts kopējais budžets.

Šo nostāju es paudu arī Parlamenta prezidentūras sarunās, veicot grupas vadītāja pienākumus Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Budžeta komitejā. Galu galā mēs panācām kompromisu par to, ka priekšlikums tiks daļēji finansēts, ietaupot EUR 4,4 miljonus. Es joprojām uzskatu, ka priekšlikumā vajadzēja iekļaut papildu ietaupījumus, bet, tā kā es aktīvi piedalījos sarunās, esmu izvēlējies atbalstīt panākto kompromisu.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Lisabonas līguma stāšanās spēkā, iespējams, būtiski palielinās Parlamenta darba slodzi. Jo īpaši tādēļ tiks plašāk izmantota parastā likumdošanas procedūra, kas skars aptuveni 95 % pieņemto tiesību aktu. Papildu budžeta un cilvēku resursi ļaus Parlamentam īstenot savus jaunos pienākumus kā likumprojektu līdzautoram uz vienlīdzīga pamata ar Padomi.

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju V. Maňka ziņojumu par Eiropas Parlamenta budžeta grozījumiem, apzinoties budžetu palielināšanas jutīgumu laikā, kad iedzīvotājiem samazina algas un tiek zaudētas darbavietas. Eiropas Parlamenta darba apjoms neapšaubāmi ir pieaudzis saistībā ar Lisabonas līgumu. Es plānoju izmantot papildu atbalsta piemaksu, lai sniegtu iespēju jaunajiem studentiem, kuri lielā skaitā piesakās darbā manā birojā.

Tas nodrošinās viņiem atlīdzību par darbu un vērtīgu darba pieredzi, kas, es ceru, palīdzēs viņu turpmākajā karjerā. Tomēr, manuprāt, Parlamentam jāpārskata visas mūsu darba metodes un pieņemšana darbā, lai uzlabotu efektivitāti un lietderību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums Parlamentam paredz jaunus pienākumus. Šī situācija nozīmē papildu administratīvo darbu, tādēļ deputātiem ir nepieciešams kvalificēts personāls, kas darbojas kā padomdevēji. Šī jaunā situācija saistās ar divām problēmām: izmaksu palielināšanās, jo nepieciešams vairāk palīgu, kā arī papildu telpas, lai tie varētu veikt savus pienākumus labos darba apstākļos. Šādā situācijā veidojas papildu izmaksas. Šajā krīzes laikā ir grūti to izskaidrot, bet, lai Parlamenta darbs būtu teicams, tam ir vajadzīgi finanšu un cilvēkresursi. Tieši tāpēc es tā balsoju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par. Lai gan tā var šķist demagoģija vai vēl viena kastas privilēģija, šajā gadījumā tā tas nav. Budžeta grozījumi ir svarīgi un būtiski, lai nodrošinātu pienācīgu Parlamenta pastāvēšanas un darbības pārvaldību.

Veicot Eiropas Parlamenta deputātu pienākumus pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, mēs esam aicināti uzņemties nozīmīgu un skaidru uzdevumu. Tādēļ mums ir nepieciešami līdzstrādnieki un eksperti, kas spēj mūs atbalstīt mūsu ikdienas darbā. Lai to izdarītu, ir nepieciešami resursi. No manas un, es ceru, manu kolēģu puses šie līdzekļi pārvērtīsies vēl efektīvākā, lietderīgākā un mērķtiecīgākā darbā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es un vēl 16 deputāti no manas grupas esam parakstījuši un balsojuši par grozījumu, kas noraida finansējumu, jo, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi parādīt, ka būtiska Eiropas Parlamenta deputātu grupa šajos ekonomikas krīzes laikos nepiekrīt palielināt palīdzības pabalstu.

Galīgajā balsojumā es tomēr atbalstīju V. Maňka ziņojumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta budžetu 2010. gadam.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es balsoju pret ziņojumu par papildu budžetu 2010. gadam. Palielināt deputātu sekretariāta piemaksas par EUR 1500 mēnesī, lai tiktu galā ar palielināto darba slodzi, kas izriet no Lisabonas līguma, nav saprātīgi. Pirmkārt, nav iespējams nodarbināt augsti apmācītu ekspertu par EUR 1500 mēnesī. Otrkārt, jauniem darbiniekiem Parlamenta darba telpās nav vietas. Treškārt, daļa budžeta līdzekļu ir ņemta no rezervēm tieši celtniecības ieguldījumiem. Ceturtkārt, attiecībā uz 2011. gada budžeta 5. kategoriju referente Trüppel kundze paziņoja, ka sekretariāta piemaksas turpmāk nav iespējams garantēt, kamēr nav veikts pienācīgs tā labumu novērtējums. Es uzskatu, ka šis pieaugums ir nepamatota piemaksa pie jau tā augstajām sekretariāta piemaksām, un tas notiek laikā, kad bezdarbnieki, vientuļās mātes, pensionāri un citas sociāli neaizsargātās grupas ir spiestas nest upurus, lai glābtu brūkošo eiro projektu.

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0096/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pārredzamības — ko prasa iedzīvotāji — un pamatīguma vārdā es neuzskatu, ka Padomei nav pienākuma publiski atskaitīties par tai piešķirto finansējumu. Šī iemesla dēļ es piekrītu referenta lēmumam atlikt lēmumu par maksājumiem no Padomes kontiem, līdz tiek iesniegta pieprasītā papildu informācija.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu lēmuma par ES vispārējā budžeta 2008. gadam izpildes apstiprināšanas atlikšanu pārredzamības un precizitātes labad, ne tikai attiecībā uz budžeta izpildi, bet arī uz pilnīgu uzraudzību par visu ES finanšu līdzekļu izmantošanu. Tas dos Padomei iespēju saņemt visus paskaidrojumus un informāciju, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Parlamenta atbalstītu lēmumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas iestāžu uzticamībai un sabiedrības ticībai tiem, kas ir pie varas. Turklāt šeit ir runa par vienkāršu cieņu demokrātisko struktūru un to juridiski pilnvaroto politikai un pamatnostādnēm.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Budžeta piešķiršanas procedūra ir svarīga, un no tā ir atkarīga Eiropas Parlamenta likumdošanas un pārraudzības darbība.

Nav nepieciešams atkārtoti uzsvērt uzraudzības pilnvaras, kuras Parlaments gadu gaitā ir ieguvis ne tikai ar budžeta procedūru, uz kā pamata Eiropas iestāžu obligāto ziņošanu tas ir spējis vērst par nopietnu un svarīgu jautājumu. Turklāt tas ir arī būtiski, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju cerības.

Pašreizējās krīzes laikā Eiropas iedzīvotāji tiek aicināti nest ārkārtas upurus, un mums ir jāveic rūpīga un precīza birokrātisko vai faktisko vadības izmaksu uzraudzība. Minēto iemeslu dēļ es atbalstu referentu un izsaku savu piekrišanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par labu šim ziņojumam, jo es piekrītu, ka mums ir nepieciešams atlikt budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumu līdz oktobrim.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. – (PL) Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu Padomes budžetam par 2008. gadu, jo Padomes finanšu dokumentācija Eiropas Parlamentā tika saņemta pārāk vēlu. Eiropas Parlamenta uzraudzība pār Padomes finansēm nebūt nav pārredzama.

Ziņojums: Miroslav Mikolášik (A7-0106/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir vērojama nepārtraukti un ātri pieaugoša vajadzība pēc orgānu transplantācijas. Lai gan orgānu trūkums mums pašlaik joprojām ir lielākais izaicinājums, ir daudz grūtību saistībā ar dažādām dalībvalstīs izmantotajām transplantācijas sistēmām.

2008. gadā Eiropas Parlaments ar aprīlī pieņemto rezolūciju aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt direktīvu, kurā noteiktu tiesisko regulējumu, lai garantētu orgānu ziedojumu kvalitāti un drošību Eiropas Savienībā. Pēc tam Komisija iesniedza priekšlikumu direktīvai, kas tika apspriesta Eiropas Parlamentā un kurā izvirzīja šādus trīs mērķus: garantēt kvalitāti un drošību pacientiem visā ES, nodrošināt donoru aizsardzību un sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm.

Mēs balsojām par panākto kompromisu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, jo mums ir nepieciešami kopēji kvalitātes un drošības standarti ES līmenī attiecībā uz cilvēku orgānu sagādi, transportēšanu un izmantošanu. Tas ir pasākums, kas veicinātu orgānu apmaiņu, kuru varētu izmantot tūkstošiem pacientu Eiropā, kuriem nepieciešama šāda veida ārstēšana katru gadu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu par transplantācijai paredzēto cilvēku orgānu kvalitāti un drošību. Tā kā transplantāciju pieprasījums Eiropas Savienībā pieaug un pastāv neatbilstība starp transplantāciju gaidošo pacientu un ziedoto orgānu skaitu, mums ir jācenšas izvairīties no orgānu ziedošanas komercializācijas un jāizbeidz to nelegālā tirdzniecība. Tādēļ mums ir jāpieprasa stingri tiesību akti attiecībā uz dzīviem donoriem, jānodrošina orgānu gaidīšanas sarakstu pārredzamība, jāpieņem stingri konfidencialitātes noteikumi, lai aizsargātu donoru un orgānus gaidošo cilvēku personas datus, un jānosaka ārstu atbildība. Pēc kopēju kvalitātes un drošības standartu pieņemšanas tiks radītas iespējas pārrobežu orgānu apmaiņai, un tas var palielināt veikto transplantāciju skaitu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējos piecdesmit gados orgānu pārstādīšana ir kļuvusi par efektīvu praksi pasaules mērogā, kas ir palīdzējusi slimniekiem uzlabot dzīves kvalitāti un palielināt dzīves ilgumu. Šī direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu augstu kvalitāti un drošumu, lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību. Direktīva ievieš kvalitātes nodrošināšanas valstu programmas, kurās ir noteikti transplantācijas procesu standarti un prakse dalībvalstīs. Tajā sīkāk izklāstīts arī iepirkuma process un jautājumi, kas saistīti ar informācijas sistēmu.

Arī donoru un saņēmēju izsekojamībai un aizsardzībai jāvelta īpaša uzmanība. Es atbalstīju šo ziņojumu tā triju galveno mērķu dēļ: garantēt kvalitāti un drošību pacientiem Eiropas Savienības līmenī, nodrošināt donoru aizsardzību un sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka orgānu transplantācijas programmām jāatbilst brīvprātīgas un bezmaksas ziedošanas principam, kas jau ir ietverts iepriekšējos tiesību aktos par cilvēka izcelsmes vielām, un principam, ka tos nekādā veidā nevar pārdot.

  Gerard Batten, John Bufton, David Campbell Bannerman un Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – UKIP uzskata, ka pašreizējā orgānu apmaiņas uzņēmumu un aģentūru starptautiskā tīkla pastāvīgo attīstību un pilnveidošanos nebūt neveicinās ES mēģinājumi iejaukties un regulēt šo tīklu. Gluži pretēji, orgānu ziedošana dažās valstīs, kurās ir daudz donoru, drīzāk samazināsies, ja orgānu pieprasījums no daudzajām valstīm, kurās ir maz donoru, kļūs saistošs visā ES. Rezultātā pēdējās valstīs turklāt relatīvā ārvalstu orgānu izplatība varētu samazināt orgānu ziedošanu arī tur. Tāpēc UKIP locekļi balsoja pret šo ziņojumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju direktīvas priekšlikumu attiecībā uz transplantācijai paredzēto cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem. Direktīva attiecas uz visiem ķēdes posmiem no ziedošanas līdz transplantācijai un paredz sadarbību starp dalībvalstīm. Efektīva transplantācijas sistēma pamatojas ne tikai uz donoru atbalstu; tā ir atkarīga arī no pareizas informācijas izmantošanas un no tīkla kvalitātes, kurā šī informācija tiek izplatīta. Tādēļ es atbalstīju domu par Eiropas datubāzes izveidošanu, kurā reģistrē informāciju par pieejamiem orgāniem, kā arī Eiropas mēroga sertifikācijas sistēmu, kas garantē, ka pieejamie cilvēka orgāni un audi ir iegūti likumīgi. Patiešām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pieejamajiem orgāniem, orgāniem ir jābūt ziedotiem tikai brīvprātīgi un bezmaksas. Tomēr princips, ka par orgānu nav jāmaksā, netraucēs dzīviem donoriem saņemt kompensāciju, ja šāda kompensācija ir stingri ierobežota, sedzot izdevumus un ienākuma zaudējumus, kas saistīti ar ziedošanu. Šāda pārredzama, droša un efektīva ziedošanas sistēma ir vienīgais veids, kā apkarot orgānu nelikumīgu tirdzniecību.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atbalstīju direktīvas priekšlikumu šādu iemeslu dēļ. 1. Ņemot vērā transplantācijai paredzēto orgānu pieprasījuma pieaugumu un ierobežoto piedāvājumu, kas bieži vien liek pacientiem meklēt viņu problēmu risinājumus ārpus valsts robežām, vienotas kvalitātes un drošības standartu sistēmas pieņemšana Kopienas līmenī un sadarbības un savstarpējas informācijas tīkla izveide ir absolūti nepieciešama, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību un pakalpojumus pacientiem. 2. Valsts noteikumi, kas reglamentē piekrišanas procedūru orgānu ziedošanai, kuras izvēle paliek dalībvalstu jurisdikcijā, netiek nekādi ietekmēti. Gluži pretēji, direktīvas priekšlikums papildina pašreizējo tiesisko regulējumu katrā ES dalībvalstī ar īpašiem kvalitātes un drošības standartiem visai transplantācijas procedūrai un tajā pašā laikā garantē, lai nebūtu nekāda veida spekulācijas, un saglabā anonimitāti un donora un saņēmēja personas datu drošību. 3. Orgānu nelikumīgas tirdzniecības gadījumu skaits tiek samazināts līdz minimumam, un tiek nostiprināta potenciālo donoru uzticēšanās, izvirzot galveno mērķi — palielināt donoru skaitu. 4. Tiesību aktu attiecībā uz donoru vai saņēmēju identitāti pārkāpuma gadījumā dalībvalstis piemēro sankcijas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ziņojumu par transplantācijai paredzēto cilvēku orgānu kvalitātes un drošuma standartiem, jo tas palīdz samazināt Eiropas slimnieku operāciju gaidīšanas sarakstus. Ir nepieņemami, ka katru dienu mirst vidēji 12 cilvēku, kuri gaida transplantāciju. Šī direktīva sekmēs orgānu ziedošanu un transplantāciju, kā arī to apmaiņu starp ES dalībvalstīm, ko izmantos tūkstošiem slimo eiropiešu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Transplantācijai paredzēto orgānu trūkums baro šausmīgu tirgu, kas skar galvenokārt jaunattīstības valstis, bet ir skāris arī trūcīgus Austrumeiropas iedzīvotājus. Es piekrītu bažām par grūtībām apkarot šo brutālo tirdzniecību un briesmīgajām sekām tiem, kuriem piespiedu kārtā vai ne tiek atņemti orgāni: mežonības pilieni dzīves kvalitātē, hroniskas slimības un daudzos gadījumos nāve. Kopīgu noteikumu pieņemšana nostāda Eiropas Savienību tādā līmenī, kas, pamatojoties uz prasībām un pienākumiem, krasi kontrastē drūmajai, manis aprakstītajai situācijai.

Pacientiem un donoriem būs tādi apstākļi, uzraudzība un aizsardzība, kādas nelegālajos tirdzniecības tīklos iesaistītajiem nav, un dalībvalstis varēs sākt efektīvu sadarbību. Es piekrītu referentam, ka ziedojumam ir jābūt altruistiskam, brīvprātīgam un bezmaksas un ka donoram ir jāatlīdzina tikai izdevumi vai neērtības, kas radušies saistībā ar ziedojumu. Manuprāt, mans kolēģis M. Mikolášik ir ierosinājis dažas labas izmaiņas, kas uzlabo pamattekstu; tas ir saistīts ar viņa medicīnisko izglītību un to, ka viņš nodarbojas ar šo tematu kopš iepriekšējās parlamenta sesijas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es ļoti atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu un tā trīs galvenos mērķus: garantēt kvalitāti un drošību pacientiem Eiropas Savienības līmenī, nodrošināt donoru aizsardzību un sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm. Kopumā ES ir plaša sociālā vienprātība par transplantācijai paredzēto orgānu ziedošanu. Tomēr, ņemot vērā kultūras un tradīciju atšķirības, kā arī organizācijas sistēmu, dalībvalstīs ir dažādas pieejas šim jautājumam. Es vēlētos uzsvērt, ka, lai gan direktīvas mērķis ir saglabāt vai mēģināt panākt saskaņošanu starp kvalitātes un drošības pasākumiem, tai nevajadzētu uzlikt papildu administratīvo slogu dalībvalstīm. Drīzāk tai būtu jāparedz pietiekoša rīcības brīvība, lai neapdraudētu labo praksi, kas jau ir spēkā. Direktīvas priekšlikums nosaka kopējus un saistošus transplantējamo cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartus ar mērķi nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni visā ES. Es piekrītu Komisijas viedoklim, ka orgānu transplantācijas programmām ir jāatbilst brīvprātīgu un bezmaksas ziedojumu principam. Orgānu ziedošanai vienmēr jābūt brīvai un aizsargātai no iespējamas komercializācijas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Orgānu transplantācija ir svarīgs rehabilitācijas līdzeklis pacientiem, kuri cieš no daudzām slimībām, kas dažiem orgāniem izraisa fatālas problēmas. Transplantāciju skaits Eiropas Savienībā ir pieaudzis, izglābjot un paildzinot daudzas dzīvības. Tomēr vēl joprojām ir gari transplantācijas gaidīšanas saraksti. Mūsu atbalsta balsojums pauž mūsu piekrišanu uzlabojumiem, kurus ar šo ziņojumu mēģina īstenot pašreizējā situācijā. Ietekmējot kvalitāti un drošību, kā arī izveidojot sagādei un transportēšanai vajadzīgās procedūras, šie uzlabojumi attiecas arī uz donoru un saņēmēju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā ētikas un bezatlīdzības principu. Ziņojumā aplūkots arī satraucošais jautājums par cilvēku orgānu tirdzniecību, mums šķiet, ka atbilstoši.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šīs direktīvas mērķis ir pietiekami skaidrs: mums vajag vairāk orgānu pacientiem, ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm šajā jautājumā un apkarot orgānu tirdzniecību. Tādējādi viens no šī jaunā tiesību akta balstiem paredz izveidot jaunu iestādi katrā dalībvalstī, kas būtu atbildīga par atbilstību orgānu kvalitātes un drošības standartiem. Šīs iestādes atbildēs par orgānu kvalitātes un drošības nodrošināšanu „visā ķēdē no ziedošanas līdz transplantācijai, kā arī par kvalitāti un drošību novērtēšanu atveseļošanās laikā un turpmāku attiecīgā pacienta novērošanu”. Jaunā direktīva nosaka arī to, ka veselības aprūpes profesionāļiem, kuri iesaistīti visos ķēdes posmos no ziedošanas līdz transplantācijai vai orgānu izņemšanā, jābūt pienācīgi kvalificētiem. Tādēļ ir jāizstrādā īpašas mācību programmas šiem speciālistiem. Visu šo iemeslu dēļ mēs atbalstījām šo priekšlikumu. Tieši tāpēc es balsoju tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Orgānu transplantācija var glābt dzīvības, bet tikai tad, ja transplantē veselīgu orgānu no saderīga donora. Diemžēl iepriekš kļūdas ir radušās atkārtoti, un tāpēc vēl jo svarīgāk ir noteikt kvalitātes un drošības standartus šajā jomā. Tāpat ir vērts apspriest to, ka musulmaņi bieži vien ar prieku pieņem orgānu ziedojumus, bet parasti nav gatavi ziedot orgānus reliģijas dēļ. Es ceru, ka ziņojums palīdzēs uzlabot kvalitātes un drošības standartus, tāpēc es to atbalstīju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es gribētu atbalstīt M. Mikolášik ziņojumu. Pieaugošā vajadzība pēc pieejamiem transplantācijai paredzētiem orgāniem saistībā ar pārrobežu apmaiņu un būtisku atšķirību starp transplantācijas sistēmām, kas pieņemtas dažādās dalībvalstīs, prasa pastiprināt sadarbības un kopējos noteikumu attiecībā uz kvalitāti un orgānu drošību.

Direktīvas priekšlikums ir vērsts šo mērķu sasniegšanu, galveno uzmanību veltot transplantāciju skaita palielināšanai un paaugstinot kvalitātes standartus ziedošanas, ieguves, kontroles, konservācijas, transportēšanas un transplantācijas procesos. Turklāt, uzsverot ziedojuma brīvprātības principu pretēji orgānu tirdzniecībai vai nelikumīgai tirdzniecībai, tās mērķis ir garantēt donoru un pacientu tiesības. Atzīstot nepieciešamību saskaņot kvalitātes un drošības pasākumus, referents uzsver, ka direktīva nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu dalībvalstīm, un tai jābūt pietiekoši elastīgai, lai neapdraudētu pašreizējo labo praksi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Transplantācija ir viena no medicīnas jomām, kas pēdējos gadu desmitos ir būtiski attīstījusies, sasniedzot ievērojamus panākumus, un tai ir izšķiroša nozīme cilvēku dzīvības glābšanā. Paradoksāli, ka transplantācijas panākumi līdztekus citiem faktoriem arvien ir palielinājuši orgānu transplantācijas kandidātu skaitu, tādēļ gaidīšanas saraksti ir gari. Tas arī ir izraisījis cilvēcisko drāmu, kas saistīta ar aptuveni 12 pacientu nāvi dienā Eiropas Savienībā, jo viņi nav varējuši saņemt orgānu, kas bijis nepieciešams, lai izdzīvotu. Viens no veidiem, kā samazināt šo problēmu, ir apmaiņa starp ES dalībvalstīm, nodrošinot labāku saderību starp donoru un saņēmēju īsākā laika periodā un ar augstāka līmeņa orgānu pieņemšanu. Šai apmaiņai tomēr ir vajadzīgi kvalitātes un drošības standarti visās jomās, kā noteikts šajā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā. M. Mikolášik ziņojums par transplantācijai paredzētu orgānu drošības un kvalitātes standartiem tādējādi ir nozīmīgs ieguldījums orgānu trūkuma mazināšanā, kā arī saņēmēju un dzīvo donoru veselības vispārīgā aizsardzībā. Tādēļ mēs esam gandarīti to atbalstīt.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Orgānu transplantācija bez šaubām ir viens no vispozitīvākajiem progresa aspektiem veselības aizsardzības jomā, bet tajā pašā laikā tā ir saistīta ar veselu virkni problēmu attiecībā uz donoru un pacientu tiesībām, kuras ir jāaplūko no ētiskā, sociālā, tiesiskā un ekonomiskā viedokļa.

Tas ir jautājums par pozitīvu procesa uzsākšanu, lai risinātu lielo neatbilstību starp vajadzīgo un pieejamo orgānu skaitu, neietekmējot negatīvi brīva, brīvprātīga ziedojuma principu, lai novērstu jebkāda veida komercializāciju un nelegālo tirdzniecību un vienlaikus garantētu transplantācijai paredzēto orgānu kvalitāti un drošību ar pasākumiem, kas nodrošinātu gan konfidencialitāti, gan izsekojamību.

Kopēju kvalitātes standartu pieņemšana noteikti ir solis uz priekšu, kas jāvērtē atzinīgi kā sistēmas daļa, kurā Pasaules Veselības organizācija var sniegt turpmāku ieguldījumu. Tomēr, veidojot Eiropas datu bāzi, ir svarīgi, lai mēs neieviestu nevajadzīgi stingru regulējumu vai neradītu papildu birokrātiju, kas kavētu pašreizējo pilnīgi pareizo un efektīvo procesu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu mūsu kolēģa M. Mikolášik vadībā izstrādāto ziņojumu par transplantācijai paredzēto cilvēku orgānu kvalitātes un drošuma standartiem kā ļoti steidzamu pasākumu, lai uzlabotu paredzamo dzīves ilgumu vairāk nekā 60 000 eiropiešu, kuri gaida transplantātu. Es ceru, ka tas dos iespēju saņemt orgānus vieglāk un drošāk.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju ziņojumu, lai gan līdztekus vēlamajiem centieniem vienādot drošības un kvalitātes prasības attiecībā uz transplantācijai paredzētajiem cilvēku orgāniem ir nepieciešams īpaši pievērst uzmanību paaugstinātajam donoru skaitam dažādās dalībvalstīs, ņemot vērā veselības aprūpes sistēmu atšķirīgās nacionālās tradīcijas. Tādēļ ir nepieciešams stingri izvērtēt šo jomu no subsidiaritātes principa viedokļa.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Man bija prieks atbalstīt šo ziņojumu Parlamenta balsojumā. Anglijas dienvidaustrumos daudzas ģimenes ir skārusi skarba realitāte sliktas transplantācijai nepieciešamo orgānu piegādes dēļ. Šis ziņojums palīdz izveidot ES pārrobežu standartu, kas varētu uzlabot piegādi visā ES, lai to personu ģimenes, kurām nepieciešama orgānu transplantācija, varētu cerēt uz viņu stāvokļa uzlabošanos.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju ziņojumu par orgānu ziedošanas drošības standartiem, jo ziņojums ietver nekomercializācijas principu.

Eiropas Parlamenta 2011. gada sesiju kalendārs

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments ir pieņēmis 2011. gada plenārsēžu kalendāru. Ar nožēlu jāatzīst, ka no nodokļu maksātāju naudas EUR 200 miljoni gadā joprojām tiek tērēti, lai novadītu 12 sesijas Strasbūrā katru gadu. Visatļautība jau sasniedz tādu robežu, kad vairs netiek ievēroti pat līgumu noteikumi, jo atbilstība tiem nozīmētu vienu sesiju mēnesī, citiem vārdiem sakot, arī augustā. Strasbūras pilsētas centienus ievērot likumību varētu nodrošināt, ja šeit izveidotu vienu vai divas Eiropas Savienības aģentūru pastāvīgās pārstāvniecības. Attiecībā uz „cirku” tas acīmredzot būtu jāpārtrauc! Turklāt Eiropas Parlamentam nav jēgas 48 dienas gadā pulcēties pilsētā, kurai praktiski nav tiešas gaisa satiksmes ne ar vienu dalībvalsts galvaspilsētu.

Turklāt esošā gaisa satiksme ir komerciāla un pilnīgi neatbilst parlamentārai darbībai. Ir viegli redzams, ka valstu vai valdību vadītāji, kas pieņem šos lēmumus, ceļo ar personisko lidmašīnu un nezaudē desmitiem vai simtiem stundu gadā, lai nokļūtu Strasbūrā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret dažu deputātu izvirzīto priekšlikumu sadalīt sēdi divās daļās, bet tomēr organizēt to vienā nedēļā. Tam ne tikai nav lielas jēgas, bet papildu ceļošana uz un no sesijas radītu nevajadzīgas izmaksas un izšķiestu vērtīgo darba laiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ar entuziasmu atbalstīju grozījumu, ar ko ierosināja samazināt divas sesijas septembrī uz vienu. Es ļoti atbalstu arī ideju samazināt divas EP vietas uz vienu, kas atrastos Briselē. Tādējādi es atbalstu jebkuru iniciatīvu, kas vēlas atbrīvoties no mītnesvietas Strasbūrā.

Rezolūcija: Pārtikas piedevas, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (liellopu vai cūku trombīns) (B7-0264/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Jautājumi, kas ir saistīti ar uzturu un pilsoņu veselību, ir ļoti jutīgi un ir rūpīgi un objektīvi jāapsver. Tas lielā mērā attiecas uz debatēm par tādas pārtikas piedevas kā trombīna atļaušanu. Trombīns ir produkts, ko iegūst no dzīvnieku (govju vai cūku) plazmas un asins un kura rētošanās īpašību izmanto lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, lai no vairākiem gaļas gabaliem izveidotu vienu. Šī piedeva atbilst četriem Regulā (EK) Nr. 1333/2008 paredzētajiem atļaujas kritērijiem: pārtikas piedevām jābūt nekaitīgām lietošanā (apstiprināts ar EFSA atzinumu 2005. gadā), ir jābūt tehnoloģiskai nepieciešamībai tās izmantot (ļoti noderīgs stabilizators), to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus (izmanto tikai fasētā veidā, un tādējādi tie ir marķēti produkti), tiem jābūt izdevīgiem patērētājam (gala produkts ir stabilizēts). Turklāt lielākā daļa dalībvalstu aicina trombīnu atļaut. Tāpēc, tā kā šī piedeva nerada draudus veselībai un tai ir patiesa nozīme pārtikas produktu sagatavošanā, nebija iemesla apstrīdēt tās atļaušanu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju, kuras mērķis ir pārtikas produktos ierobežot tādu pārtikas piedevu izmantošanu, kas ir bīstamas veselībai, lai aizsargātu patērētāju veselību. Patlaban Eiropas Savienībā spēkā esošais regulējums paredz, ka pārtikas piedevas var izmantot, ja tās sniedz labumu patērētājiem. Tā kā trombīna („gaļas līmes”) labums patērētājiem nav pierādīts un atsevišķu gaļas gabalu savienošanas process ievērojami palielina baktēriju infekcijas risku, es neatbalstīju priekšlikumu atļaut izmantot šo pārtikas piedevu liellopu un cūkgaļas produktos. Turklāt mums ir jācenšas novērst, ka šo produktu apstrāde ar „gaļas līmi” atrod ceļu uz sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju rezolūciju, kas aicina trombīnu neizmantot gaļai. Trombīns tiek izmantots kā „līme”, kas atjauno gaļas formu. Tas apdraud veselību, jo dažādu gaļas gabalu savienošanas procesā ievērojami palielinās pārtikas produkta virsmas platība, kas varētu tikt piesārņota ar baktērijām. Turklāt gaļa atjaunotā formā varētu maldināt patērētājus, kuri vēlas pirkt gaļu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atbalstīju Parlamenta rezolūciju, jo tā neatļauj izmantot pārtiku, kas satur tādas piedevas un fermentus kā trombīnu, kas ir bīstams un apdraud pārtikas kvalitāti un patērētāju drošību. Komisijas minētās garantijas ir ne tikai nepārliecinošas un neatbilstošas, bet arī izraisa bažas. Turklāt Komisija un pats komisārs nav pauduši vajadzīgo izpratni, par ko liecina arī viņu nesen pieņemtais lēmums par modificēto kartupeļu kultūru licencēšanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcijas priekšlikums pauž dažas atrunas attiecībā uz fermentu preparātu, kuru pamatā ir trombīns ar fibrinogēnu, izmantošanu kā pārtikas piedevu pārtikas formas atjaunošanai, kas mums šķiet lietderīgi. Komisijas priekšlikumos šīs atrunas nav pilnībā aplūkotas. Pastāv šaubas par iespēju atjaunotos produktus izmantot izsaiņotus, nesniedzot nepieciešamo informāciju patērētājiem, kā arī par to aizlieguma efektivitāti restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Komisija pati atzīst, ka šīs pārtikas piedevas izmantošana varētu maldināt patērētājus par galaprodukta stāvokli. Piedāvātais risinājums iepriekš minētajai marķējuma problēmai pats par sevi nevarētu būt pietiekams, lai atrisinātu šo problēmu. Šaubas pastāv arī par pārtikas produktu savienošanas procesu (piemēram, par auksto saistīšanu, nepievienojot sāli un pēc tam nekarsējot) un galaprodukta nekaitīgumu. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir vērts atbalstīt šo rezolūciju.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Man ļoti žēl, ka šī rezolūcija, kas attiecas uz cūku un liellopu trombīna aizliegumu, tika pieņemta. Šim tekstam nav pietiekama zinātniska pamatojuma. Patiešām, šī pārtikas piedeva, kuru iegūst no dzīvnieku plazmas un asins un kuru izmanto fasētos produktos, lai savienotu atsevišķus gaļas gabalus, atbilst visiem veselības aizsardzības un drošības kritērijiem, ko noteikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tā ir atļauta Francijā, un to izmanto, piemēram, asinsdesās. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs pieņemam lēmumus, pamatojoties uz zinātnieku aprindu, nevis masu informācijas līdzekļu sniegtajiem datiem. Nezaudēsim spēkus emocionālās debatēs! Turklāt produktiem, kas satur šīs piedevas, ir noteiktas stingrākas marķēšanas prasības. Vārds „trombīns” un frāze „atjaunota gaļa”, šķiet, ir skaidri norādīti. Tāpēc nekad nav bijis jautājuma par patērētāju maldināšanu, kuri noteikti ir labāk informēti.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Runa ir par pārtikas nekaitīgumu un Eiropas iedzīvotāju veselību. Šis jautājums ir izvirzīts Parlamentā attiecībā uz trombīnu, kas ir pārtikas piedeva, ko lieto, lai „salīmētu” gaļas gabalus, kuru galīgais izskats var viegli maldināt patērētājus. Lauksaimniecības pārtikas produktu nozare ar gandarījumu jau ir konstatējusi, cik plaša ir kļuvusi šo vielu lietošana, un pamatoti, jo tā viņi ir varējuši atbrīvoties no gaļas atkritumiem un sliktas kvalitātes gabalus pārdot lēti. Lai gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi, ka trombīns ir nekaitīgs, es joprojām esmu ir ļoti skeptiska attiecībā uz šiem rezultātiem. Ir pienācis laiks parādīt Komisijai, ka pārtikas drošība un veselība ir galvenās nozīmes jautājumi Eiropas Parlamentam. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, kas noraida šo fermentu.

  Christa Klaß (PPE), rakstiski. – (DE) Mēs nevaram ļaut maldināt patērētājus ar pārtikas piedevu trombīnu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) reglamentē nosacījumus attiecībā uz pārtikas piedevām visā ES, un mēs tagad vēlamies tajā iekļaut jaunas vielas. Galvenais šeit ir vielu drošība. Lai nodrošinātu patērētāju pieprasījumu pēc pievilcīga izskata pārtikas, pārtikas rūpniecība ir izstrādājusi vielas, kuras pievieno tikai labāka izskata labad. Viena no šādām vielām ir trombīns, kas ir iegūts no dzīvnieku ēdamās daļas un kas nav kaitīgs veselībai. Tās uzdevums ir savienot atsevišķus gaļas gabalus vienā gaļas produktā.

Lai gan pats par sevi tas neapdraud veselību, ja pārdošanā izliek kopā savienotus atsevišķus gaļas gabalus kā vienu šķiņķa gabalu, tā ir patērētāju krāpšana. Lai gan šos produktus nevar aizliegt veselības apdraudējuma dēļ, tie ir ļoti skaidri un nepārprotami jāmarķē, norādot ne tikai produkta nosaukumu, bet arī tā ietekmi, un skaidri jānorāda pārstrādes produkts. Gaļas gabalus, kas savienoti kopā ar trombīnu, nekad nedrīkst laist pārdošanā kā šķiņķi. Tā vietā tos ir skaidri jāmarķē: „Ar trombīnu apstrādāti, kombinēti gaļas gabali”. Es balsošu par šo vielu apstiprināšanu tikai tad, ja mēs noteiksim skaidras marķēšanas prasības.

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. – Šodien Parlaments nobalsoja, noraidot atļauju trombīnu izmantot kā pārtikas piedevu. Mēs vēl nezinām šā lēmuma sekas, kura pamatā ir emocionāla reakcija uz gaļas savienošanu, nevis uz fermenta faktisko zinātnisko novērtējumu. Komisija ir nepārprotami minējusi, ka EFSA, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ir paziņojusi, ka nekādi drošības jautājumi ar šo fermentu nav saistīti.

Komisijas priekšlikums atļautu produktu izmantot tikai fasētos, skaidri marķētos kombinētas gaļas produktos ar fermenta trombīna — no asinīm iegūta produkta — nosaukumu sastāvdaļu sarakstā. Trombīnu pašlaik lieto. Turpmāk tas nebūs atļauts. Vai ir saprātīgi šajā Parlamentā sākt stāstīt iedzīvotājiem, ko ēst, nevis sniegt tiem informāciju par to, ko viņi ēd? Atšķirība ir.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšlikums, kas liek domāt, ka liellopu un/vai cūku trombīns jāiekļauj ES apstiprinātajā pārtikas piedevu sarakstā, negarantē, ka šī viela nepārprotami sniedz labumu patērētājiem, un galu galā tas var maldināt patērētājus. Turklāt viss dažādu gaļas gabalu savienošanas process ievērojami palielina virsmas platību, kas var būt inficēta ar patogēnajām baktērijām. Tāpēc es balsoju tā, kā es balsoju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kad mēs apsveram jo īpaši augošo alerģijas un pārtikas nepanesības līmeni un to, ka zināšanas šajā jomā pastāvīgi attīstītās, ir ļoti svarīgi pārtikas piedevas regulēt. Tieši iepriekšējo skandālu dēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs novērstu jebkādu patērētāju maldināšanas iespēju. Būtu vēlama intensīvāka izpēte attiecībā uz dažu pārtikas piedevu, piemēram, aspartāma, drošību un panesību, bet tas nav šīs rezolūcijas priekšmets. Es tomēr to atbalstīju.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju pret rezolūciju, jo trombīns ir piedeva, ko nevar uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. Gaļu, kuras sastāvā ir trombīns, varētu pārdot tikai ar tādu marķējumu, kurā ir norāde „kombinēti gaļas gabali”, bet visas sastāvdaļas varētu būt norādītas uz etiķetes saskaņā ar tiesību normām. Tas ļautu iedzīvotājiem izdarīt informētu izvēli, kas nozīmē, ka neviens netiek maldināts. Trombīna izmantošana ļautu daudziem iedzīvotājiem iegādāties pārtikas produktus par daudz pieejamākām cenām.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es iebilstu pret trombīna izmantošanu, lai savienotu dažādus gaļas gabalus, kuri lielākoties ir zemas kvalitātes. Patērētāji parasti neapzinās, kas notiek, un tiek maldināti. No otras puses, šis process neveido nekādu pierādāmu labumu patērētājiem. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu, kura mērķis ir ierobežot šādu praksi.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es piekrītu, ka pārtikas piedevu lietošanai jābūt mērenai — tā ir pamatota tikai tad, ja sniedz patērētājiem papildu labumu. Tomēr, es nedomāju, ka trombīna „gaļas līme” atbilst šai prasībai. Ja „gaļas līmes” lietošana kļūtu ļoti izplatīta, patērētājiem būtu grūti atšķirt īstu gaļu no kopā savienotiem gaļas gabaliem. Kā minēts ziņojumā, tas palielina gaļas inficēšanas risku. Trombīns būtu labums tikai ražotājiem, kuri varētu laist tirgū gaļas gabalus, kurus citādi nav iespējams izmantot. Visās citās nozarēs Eiropas Savienība mēģina cīnīties pret safabricējumiem un viltojumiem. Es nedomāju, ka pārtikas rūpniecībai būtu jābūt izņēmumam.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Patērētāju aizsardzība ir viens no Eiropas Parlamenta galvenajiem uzdevumiem, un Eiropas patērētāji bieži vien neapzinās, kāda veida produktus tie gatavojas pirkt un kādas piedevas šie produkti satur.

Acīmredzami svarīgs ir skaidrs un precīzs marķējums. Tomēr mums, izmantojot likumdevēja pilnvaras, ir jāaizliedz noteikti kaitīgi produkti. Lai gan Komisijas direktīvas projekts neatļauj izmantot trombīnu kā pārtikas piedevu restorānos vai citās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pasniegtajos gaļas produktos, tomēr ir skaidrs risks, ka gaļa, kas satur trombīnu, varētu nonākt restorānos vai citās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pasniegtajos gaļas produktos, ņemot vērā augstāku cenu, par kuru var pārdot gaļas gabalus kā viena gaļas gabala produktu.

Marķēšanas nosacījumi, kas ietverti Komisijas direktīvas projektā, nespētu nodrošināt pret nepatiesa vai maldinoša priekšstata veidošanu patērētājiem par to, ka tas ir viena gaļas gabala produkts, un tādēļ pastāv risks, ka patērētāji varētu tikt maldināti, kavējot apzinātu izvēli attiecībā uz gaļas produktu patēriņu, kas satur trombīnu. Tādēļ es piekrītu šajā rezolūcijā paustajam viedoklim.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Es esmu ļoti gandarīts ar šodienas balsojumu par trombīna aizliegumu. Tā ir patērētāju uzvara. Trombīna problēma nav to radītais risks, lai gan patiešām ar to ir saistīti veselības jautājumi, bet tā maldinošais raksturs. Bez brīdinājuma, ar neapbruņotu aci nav iespējams atšķirt vienu gaļas gabalu no cita gaļas gabala, kas ir savienots ar trombīnu.

Tas ir ļoti maldinoši. Trombīna izmantošana nozīmētu laist tirgū sava veida rūpnieciski ražotu mākslīgo gaļu. Es īsti nevaru saskatīt, kādu labumu tas sniedz patērētājiem. Tomēr dažās dalībvalstīs trombīnu lieto, neinformējot par to patērētājus. Ir jāpārtrauc mēģinājumi maldināt patērētājus un slēpt patiesību. Tā ražotāji neatjaunos patērētāju uzticību.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu šo rezolūciju un centienus novērst trombīna jeb „gaļas līmes” atļaušanu. Tas maldina patērētājus, jo tie pieņem, ka pērk vienu gaļas gabalu, bet patiesībā pērk daudzus mākslīgi savienotus gabalus. Nozare apgalvo, ka, izmantojot šo vielu, var ražot lētu gaļu iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties dārgākus produktus, bet patiesība ir tāda, ka tas ļauj ražotājiem pārdot mazākus gaļas gabalus par lielāku, nevis mazāku naudu.

Un šeit ir arī ar veselību saistīta problēma — daudz mazu kopā savienotu gaļas gabalu veido daudz lielāku virsmas platību, nekā viens liels gabals, tādējādi ievērojami palielinot platību, kurā var veidoties patogēnās baktērijas.

Patērētāju maldināšana ir pretrunā ES tiesību aktiem, un pastāv iespēja, ka šīs vielas izmantošanai šādā veidā būs nopietna ietekme uz veselību. Tāpēc es atbalstīju šo rezolūciju.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu „ļoti tuvu robežai” (ar 370 balsīm, kad bija nepieciešamas 369), kas aizsargā patērētājus no pārtikas piedevas trombīna kā „gaļas līmes” izmantošanas, kuru lieto, lai savienotu gaļas gabalus, veidojot viena gaļas gabala produktu. Ir skaidrs, ka tā lietošana potenciāli maldina patērētājus attiecībā uz pērkamā produkta kvalitāti. Tāpēc mans un manu kolēģu pienākums bija stingri iebilst pret Komisijas vēlmi atļaut lauksaimniecības pārtikas nozarei izmantot jaunu pārtikas piedevu, kuras vienīgais mērķis galu galā ir radīt papildu peļņu, līdztekus neaizsargājot patērētāju tiesības, kuras, citu starpā, ir saņemt precīzu informāciju par pārtiku, kuru viņi izvēlas patērēt.

Ziņojums: Andres Perello Rodriguez (A7-0103/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) 2008. gadā Eiropas Komisija iesniedza rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015) ar mērķi stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz orgānu ziedošanu, izmantojot labas prakses apmaiņu. Šajā plānā paredzētās darbības papildina Eiropas tiesisko regulējumu, kas izklāstīts Komisijas priekšlikumā direktīvai par orgānu ziedošanu un transplantāciju. Lai gan pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz pašreizējo praksi un rezultātiem, informācijas un labas prakses apmaiņa palīdzēs valstīm, kurās ir zema orgānu pieejamība, lai uzlabotu pieejamības līmeni.

Citas plānā noteiktās darbības ir vērstas uz orgānu transplantācijas kvalitātes un drošuma uzlabošanu, izveidojot reģistru rezultātu novērtēšanai pēc transplantācijas un izveidojot orgānu apmaiņas sistēmu īpašiem gadījumiem, piemēram, bērniem vai pieaugušiem ar īpašām vajadzībām. Balsojumā es kopā ar citiem saviem kolēģiem atbalstīju šo plānu, kas veicinās sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī apkaros orgānu nelikumīgu tirdzniecību.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Orgānu transplantācija ir izrādījusies neaizstājama dažu slimību ārstēšanā un sniedz iespēju glābt dzīvības, piedāvā labāku dzīves kvalitāti pacientiem un tai ir vislabākā izmaksu un ieguvumu attiecība salīdzinājumā ar citām aizvietošanas terapijām. Tomēr ir vairāki jautājumi, kas rada bažas attiecībā uz šo terapiju, saistībā ar slimību pārnešanas risku, orgānu pieejamību, kā arī orgānu nelikumīgu tirdzniecību.

Pašlaik nav datu bāzes, kas aptvertu visu Eiropas Savienību, kurā būtu informācija par orgāniem, kas paredzēti ziedošanai un transplantācijai, vai par dzīviem vai mirušiem donoriem, ne arī Eiropas mēroga sertifikācijas sistēmas, kas sniegtu pierādījumus, ka cilvēka orgāni un audi ir iegūti likumīgi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atzinīgi vērtēju rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015), kuru Komisija pieņēma 2008. gada decembrī un kurā noteikta dalībvalstu sadarbības pieeja, īstenojot vairākus prioritārās rīcības pasākumus, kuru pamatā ir kopīgu mērķu noteikšana un to attīstīšana, kā arī ziedošanas un transplantācijas darbību novērtēšana atbilstoši noteiktiem rādītājiem, kas var palīdzēt noteikt standartus un paraugpraksi.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Katru dienu Eiropā mirst 12 cilvēku, jo viņi savlaicīgi nav saņēmuši transplantātu, bet 60 000 cilvēku pašlaik gaida transplantātu. Tomēr vēl nav izveidots neviens orgānu apmaiņas tīkls ES 27 līmenī. Lai gan direktīva drīz ieraudzīs dienas gaismu, es līdz ar citiem deputātiem balsoju par rezolūciju, kurā noteikts virziens, kas Parlamentam jāpieņem šajā jautājumā. Ir trīs īpaši jutīgi jautājumi: pieejamo orgānu pārrobežas apmaiņa, iedzīvotāju informēšana un potenciālo donoru identificēšana. Rezolūcijā iesaka, piemēram, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot internetu, lai paziņotu, ka viņi vēlas kļūt par donoriem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Orgānu transplantācija tūkstošiem cilvēku katru dienu ir pēdējā dzīvības iespēja. Rumānijā katru dienu 13 cilvēki, kuru vārdi iekļauti transplantātu gaidīšanas sarakstā, mirst donoru trūkuma dēļ.

Rumānija saskaras ar traģisku situāciju laikā, kad ir viens donors uz vienu miljonu iedzīvotāju. Rumānijas parlaments ir centies ieviest iespējamās piekrišanas jēdzienu, bet sabiedriskā apspriešana vienmēr ir noraidījusi šādu soli. Komisijas un Eiropas Parlamenta pasākumu mērķis ir tikai panākt noteiktu kārtību un sniegt ieteikumus sistēmai, kas ir svarīga saistībā ar tik daudzu dzīvību glābšanu, cik iespējams. Šīs medicīnas sistēmas finansējums nav lēts. Orgānu izņemšana un transplantācijas veikšana, kā arī aprūpe pēc transplantācijas ir dārgas medicīnas procedūras, bet katrai dalībvalstij ir jāpieliek pūles, lai veicinātu šāda veida medicīniskās procedūras.

Faktiski labs modelis ir Spānijā, jo tā ir veiksmīgi panākusi vislielāko skaitu donoru Eiropas Savienībā. Nav nepieciešams no jauna izgudrot riteni, ja mums jau ir veiksmīgs modelis. Šajos apstākļos mūs iedrošina tādi pasākumi kā veicināšana ar šo direktīvu, dalībvalstu sadarbība un orgānu apmaiņa, kurus stingri regulē kvalitātes un drošības standarti.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Skaitļi runā paši par sevi. Aptuveni 60 000 pacientu ES dalībvalstīs ir transplantācijas gaidīšanas sarakstā. Katru dienu 12 no tiem mirst. Orgānu pieejamība dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras: no 33,8 mirušiem donoriem Spānijā līdz vienam mirušam donoram Rumānijā uz vienu miljonu cilvēku. Orgānu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilsmi izmanto kriminālie grupējumi, kuri to ir pārvērtuši par rentablu uzņēmumu. Komisijas rīcības plānam orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā ir pievienotā vērtība, jo ierosinātā sadarbības stiprināšana starp dalībvalstīm palielinās orgānu pieejamību, uzlabos transplantācijas sistēmu efektivitāti un pieejamību, uzlabos orgānu kvalitāti un drošumu un veicinās paraugprakses apmaiņu.

Es atbalstīju A. Perello ziņojumu, jo tas piedāvā prioritārās rīcības pasākumu paketi, kas paredz procentuāli palielināt donoru ziedojumus, ieviest transplantātu koordinatoru jēdzienu visās slimnīcās, kurās orgānus var ziedot, ir vērsta uz sabiedrības informētību, veselības jomas speciālistu un pacientu atbalsta grupu zināšanu un prasmju uzlabošanu un reģistru ieviešanu, lai veicinātu rezultātu novērtēšanu pēc transplantācijas.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Orgānu ziedojumu un transplantāciju skaits Eiropā katru gadu pieaug, tādējādi sniedzot iespēju glābt tūkstošiem dzīvību. Tomēr vēl ir jānojauc daudz šķēršļu, jo vēl joprojām nepietiek orgānu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Katru dienu ES piemērotu donoru trūkuma dēļ mirst 12 pacientu. Orgānu ziedošana dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, piemēram, Spānijā ir 34,6 ziedojumi uz vienu miljonu iedzīvotāju salīdzinājumā ar 0,5 Rumānijā. Turklāt orgānu apmaiņa starp dalībvalstīm notiek reti. Parlamenta balsojums ir pirmais solis ceļā uz Eiropas tīklu, lai nodrošinātu prasības attiecībā uz ātru, elastīgu un drošu transplantāciju saskaņā ar Eurotransplant (Austrija, Beniluksa valstis, Horvātija, Vācija, Nīderlande un Slovēnija) un Scandiatransplant (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Īslande) modeli. ES gatavojas arī paplašināt donora apliecības izmantošanu, kura, lai gan to atbalsta 81 % Eiropas iedzīvotāju, ir tikai 12 % no tiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka netiek izdarīti maksājumi par ziedojumiem, un jānodrošina to izsekojamība un konfidencialitāte jo īpaši, lai apkarotu starptautisko nelegālo orgānu tirdzniecību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Procentuāli atšķirīgais orgānu donoru skaits dažādās Eiropas valstīs, šķiet, liecina, ka dažās dalībvalstīs sistēmas ir efektīvākas nekā citās. Šīs sistēmas tādēļ būtu jāizpēta un, iespējams, jāpārņem tiem, kas ir izrādījušies mazāk veiksmīgi. Šajā jomā, kas ir cieši saistīta ar cilvēku veselību un dzīvību, papildus paraugprakses pārņemšanai acīmredzami kļūst nepieciešams optimizēt resursus un kolektīvi izmantot orgānu pieejamību Eiropas mērogā.

Ir nejēdzīgi, ka kāds mirst tāpēc, ka viņa valstī nav pieejams kāds orgāns, ja tas var eksistēt un būt pieejams citur. Es atbalstu ideju, ka ikviens, kas rosina vai veicina tā saucamo „transplantātu tūrismu”, ir jāsoda tāpat kā par orgānu nelikumīgas tirdzniecības tīklu izmantošanu. Sodiem jābūt īpaši bargiem attiecībā uz veselības aprūpes speciālistiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Es vēlētos uzsvērt vajadzību pēc efektīvas pārraudzības gan attiecībā uz saņēmējiem, gan altruistiskajiem un brīvprātīgajiem donoriem, kam sabiedrība ir parādā pateicību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik 56 000 ES pacientu gaida piemērotu orgānu donoru, un katru dienu 12 cilvēku mirst, gaidot piemērotu orgāna transplantātu. Orgānu transplantācija ir vienīgā terapeitiskā alternatīva pacientiem aknu, sirds un plaušu mazspējas beigu stadijā. Tomēr pastāv ievērojama atšķirība starp pacientu skaitu, kas gaida transplantātu, un pacientiem, kas faktiski to saņem. Šī atšķirība ir transplantācijai paredzēto orgānu nepietiekamības dēļ salīdzinājumā ar nepieciešamību. Lielāka pacientu skaita iekļaušana gaidīšanas sarakstos līdz ar minimālu pacientu skaita pieaugumu, kas saņem transplantātu, atspoguļojas ilgākā gaidīšanas laikā. Šis laiks ir dārgs un var negatīvi ietekmēt pacientu izdzīvošanas un veiksmīgu implantu īpatsvaru. Komisijas priekšlikumā izstrādāt Eiropas rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā laika posmam no 2009. līdz 2015. gadam ir noteikta dalībvalstu sadarbības pieeja, kas pamatojas uz vairākiem prioritārās rīcības pasākumiem, kopīgu mērķu noteikšanu un attīstīšanu, kopīgi noteiktiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem un standartiem, kā arī regulāru ziņošanu un paraugprakses noteikšanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Orgānu transplantācija var daudzus gadus nodrošināt pilnīgu un veselīgu dzīvi cilvēkiem, kuriem pretējā gadījumā bieži būtu nepieciešama intensīvā aprūpe, vai arī tie vienkārši neizdzīvotu. Transplantāciju skaits Eiropas Savienībā ir pieaudzis, glābjot dzīvības un paildzinot dzīvi daudziem.

Tomēr vēl joprojām transplantācijas gaidīšanas saraksti ir gari. Pašlaik 56 000 pacientu gaida piemērotu orgāna donoru Eiropas Savienībā, un tiek lēsts, ka ik dienas 12 cilvēku mirst, gaidot piemērotu orgāna transplantātu. Mirušo orgānu donoru skaits pats par sevi nav pietiekams, bet dzīvo donoru skaits neatbilst prasībām.

Turklāt dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs mirušu donoru orgānu ziedošanas īpatsvars, un pašlaik nav ne Eiropas Savienības mēroga datubāzes ar informāciju par ziedošanai un transplantācijai paredzētajiem orgāniem vai dzīviem vai mirušiem donoriem, ne arī Eiropas mēroga sertifikācijas sistēmas, kas nodrošinātu apstiprinājumu, ka cilvēku orgāni un audi ir iegūti likumīgi. Tieši tajā saistībā apspriežamais ziņojums ierosina pasākumus, kurus mēs uzskatām par svarīgiem sadarbības stiprināšanai starp dalībvalstīm šajā jomā, kurā tās visas varētu gūt labumu.

  Nick Griffin (NI), rakstiski. – Pastāvīgais transplantācijai paredzēto orgānu trūkums kavē veselības aprūpes speciālistu apbrīnojamos centienus palīdzēt pacientiem. Bēdīgi ir arī tas, ka trūkst donoru un ka tas veicina nekrietnas noziedzīgas darbības. Censties risināt šīs problēmas, izveidojot ES mēroga datubāzi, tomēr ir kļūda. Ir naivi saistīt cerības ar datubāzi, kas aptvertu visu ES tās dažādajās valodās un IT sistēmās, ja Apvienotajā Karalistē vien, izšķērdējot miljardiem mārciņu, mēģinājums izveidot veselības aprūpes datubāzi neizdevās.

Veselības aprūpe visā Eiropā nespēj finansēt pat pamatpakalpojumus un saskaras ar nežēlīgu finansējuma samazinājumu, liekot iedzīvotājiem maksāt par globalizācijas neveiksmēm. Šajos apstākļos orgānu ziedošanu daudz vairāk var veicināt ar ieguldījumiem izglītības programmās valsts līmenī, nevis novirzot līdzekļus, lai samaksātu par labi domātu birokrātisku iejaukšanos. Turklāt ir stingri laika ierobežojumi attiecībā uz orgānu dzīvotspēju. Tādējādi ES mēroga tīkls būtu lietderīgs ļoti mazam skaitam pacientu. Priekšlikumi izveidot datubāzi ir vēl viens labi skanīgs attaisnojums turpmākai programmas virzīšanai, kurai nav nekāda sakara ar pacientu labklājību, bet ir liela saistība ar federālistu dogmu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Vairāki tūkstoši cilvēku katru gadu Eiropā mirst, jo nav spējuši savlaicīgi saņemt transplantātus. Tāpēc nepieciešamība īstenot ES mēroga pasākumus, lai veicinātu transplantācijai paredzēto cilvēku orgānu apmaiņu Kopienas iekšienē ar uzlabotas kvalitātes un drošības standartiem šajā jomā, kļuva arvien steidzamāks jautājums. Tieši tāpēc es balsoju par šo direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt dzīvos donorus un personas, kas saņem viņu ziedojumus, un nodrošināt galvenos ētikas principus, piemēram, anonimitāti, brīvprātību un cilvēka ķermeņa neatsavināmību, kurš nedrīkst būt peļņas avots. Kompetento iestāžu tīkla izveidošanas ideja dalībvalstīs arī man šķiet ir īpaši pozitīva, tāpat kā ideja par reģistrāciju tiešsaistē valsts vai Eiropas reģistros. Protams, jāievēro visa iespējamā piesardzība, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi pienācīgi darbojas.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu par rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015). Tehnikas sasniegumi orgānu transplantācijas jomā ir milzīgs cerību avots visiem tiem, kuriem transplantācija ir vienīgā iespējamā ārstēšana. Galvenais izaicinājums patlaban ir orgānu donoru trūkums, kas redzams no garajiem transplantācijas gaidīšanas sarakstiem. Lai izpildītu šo uzdevumu, ir svarīgi veikt pasākumus, lai noteiktu potenciālos donorus un panāktu lielāku virzību ziedoto orgānu skaita palielināšanā Eiropā. Kā uzsver referents, par orgānu ziedošanu atbildīgas personas iecelšana slimnīcā, iespējams, ir svarīgākais faktors, lai uzlabotu pasākumus šajā jomā.

Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm nodrošinās labāku informācijas un labas prakses apmaiņu, kuras mērķis ir palielināt donoru skaitu. Piemēram, sniegt iespēju iedzīvotājiem pievienot savu vārdu donoru reģistrā, iesniedzot pieteikumu par pases vai vadītāja apliecības saņemšanu, ir iniciatīva, kas jāņem vērā dalībvalstīm un kuru es un lielākā daļa manu kolēģu deputātu uzskatām par pozitīvu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs apstiprinājām šo jauno direktīvu vairāku iemeslu dēļ, bet jo īpaši tāpēc, ka mēs uzskatām, ka tas ir plāns, kam būs izšķiroša nozīme daudzu dzīvību glābšanā ES. Eiropas Savienībā katru dienu mirst divpadsmit pacientu, bet 60 000 gaida piemērotu donoru orgāna transplantācijai. Pēdējos divdesmit gados transplantāciju skaits ir nepārtraukti palielinājies, un tā ir vienīgā pieejamā ārstēšana terminālas orgānu, piemēram, aknu, plaušu un sirds, nepietiekamības gadījumos. Mirstības īpatsvars cilvēkiem, kuri gaida sirds, aknu vai plaušu transplantātu, ir no 15 % līdz 30 %, tāpēc, pateicoties šai jaunajai direktīvai, pacientiem, kuriem nepieciešama orgānu transplantācija, nebūs tik ilgi jāgaida. Tāpēc es balsoju tā, kā es balsoju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Trīs galvenie mērķi orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā ir kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšana pacientiem ES līmenī, donoru aizsardzība un dalībvalstu sadarbības veicināšana.

Eiropas pieeja šim jautājumam ir svarīga, ņemot vērā, cita starpā, pacientu mobilitāti Eiropas Savienībā. Kopumā Eiropas Savienībā ir plaša sabiedrības vienprātība attiecībā uz transplantācijai paredzētu orgānu ziedošanu. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo kultūru, tradīciju vai organizatorisko sistēmu pieredzi, dalībvalstīs ir atšķirīga pieeja šim jautājumam.

Dažās valstīs ir augsts ziedojumu īpatsvars, bet citās ziedojumu kultūra vēl ir jāattīsta. Paraugprakses, modeļu un pieredzes apmaiņa visā Eiropas Savienībā varētu izrādīties ļoti noderīga, lai palielinātu ziedoto orgānu īpatsvaru.

Jāveicina sadarbība, lai noteiktu dažādu transplantācijas sistēmu veiksmīgos elementus un veicinātu tos Eiropas līmenī, tādējādi paaugstinot orgānu ziedošanas un transplantācijas kvalitāti un drošību. Tādēļ es atbalstīju rezolūciju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums nosaka pasākumu kopumu, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm transplantācijas jomā, lai sekmētu transplantātu skaita pieaugumu, gaidīšanas sarakstu samazināšanos un arī to pacientu skaita samazināšanos, kuri mirst, gaidot orgānu. Tajā pašā laikā rīcības plānā nosaka arī dalībvalstīm kopējus kvalitātes un drošības standartus, kas veicina ne tikai pacientu aizsardzību, bet arī sadarbību starp valstīm. Ar transplantāciju saistīto procesu uzskaites izveide valstu un ES līmenī (izvairoties no diskriminācijas, novērojot rezultātus utt.) arī pievērš uzmanību. Tas veidos plašāku un dziļāku izpratni par pašreizējo situāciju Eiropā, kā arī samazinās nelegālas orgānu tirdzniecības iespējas. Ziņojumā atbalsta rīcības plānu un uzsver izvirzīto darbības virzienu nepieciešamību un steidzamību, paužot stingru nostāju pret visiem orgānu tirdzniecības veidiem, kas pašlaik notiek dažādās pasaules daļās. Manuprāt, šis ziņojums ir svarīgs Komisijas veikuma papildinājums un vērtīgs ieguldījums lielu humānu mērķu veicināšanā Eiropas sabiedrībai sniegtās veselības aprūpē.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Es vēlos apsveikt A. Perello Rodriguez no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ar ziņojumu, par kuru mēs tikko balsojām. Rīcības plāns paredz, ka 60 000 cilvēku, kuri pašlaik cer saņemt transplantātu, dzīves ilgums ievērojami pagarināsies. Ir svarīgi uzsvērt arī Spānijas veselības aizsardzības sistēmai piederošās līderpozīcijas šajā jautājumā. To ir atzinuši visi referenti un grupas.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju ziņojumu, lai gan domāju, ka galvenokārt nepieciešams pievērst uzmanību tam, ka dažādās dalībvalstīs palielinās donoru skaits, ņemot vērā dažādu valstu veselības aprūpes sistēmas tradīcijas. Tādēļ ir nepieciešams šo jomu stingri izvērtēt no subsidiaritātes principa viedokļa.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Statistika runā pati par sevi. Saskaņā ar šo ziņojumu pašlaik 56 000 pacientu Eiropas Savienībā gaida piemērotu orgāna donoru. Katru dienu 12 cilvēku mirst, gaidot orgāna transplantātu. Diemžēl daudzi cilvēki mirst vienkārši tāpēc, ka ir liels orgānu donoru trūkums un nepietiekama pārrobežu koordinācija. Šis delikātais jautājums ir saistīts ar dažādiem juridiskiem un kultūras aspektiem. Tomēr visu vēl vairāk sarežģī atšķirīgā valsts politika un būtiski atšķirīgais orgānu ziedošanas īpatsvars ES dalībvalstīs. Būtu iespējams mazināt dažus no šiem trūkumiem, izmantojot ES datu bāzi un sertifikācijas sistēmu, kas sniegtu informāciju par orgānu pieejamību un garantētu to kvalitāti un likumību.

Svarīgi ir arī iesaistīt un informēt sabiedrību. Daudzi ES iedzīvotāji kategoriski neiebilst pret orgānu ziedošanu, bet baidās pievienot savu vārdu reģistram. Tāpēc ziedošanai vajadzētu būt pēc iespējas pieejamākai — veicināšana bieži var būt efektīva. Piemēram, es atzinīgi vērtēju veidus, kas dotu iedzīvotājiem iespēju pievienot savu vārdu orgānu donoru reģistram tieši, iesniedzot pieteikumu par transportlīdzekļa vadītāja apliecības saņemšanu. Transplantācijai paredzēto orgānu trūkums ir arī spēcīgs orgānu un cilvēku tirdzniecības stimuls. ES būtu jāizveido labāka ziedošanas un transplantācijas koordinācija, jo, kā redzams, nabadzīgākie Eiropas reģioni kļūst par auglīgu augsni nelegālajai tirdzniecībai ar orgāniem.

Ziņojums: Ramón Jáuregui Atondo (A7-0144/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgumā noteikts, ka ES ir jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK), un es to vērtēju atzinīgi. Lai šī pievienošanās būtu efektīva, ir obligāti nepieciešama Padomes locekļu un Eiropas Parlamenta deputātu vienprātīga vienošanās. No savas puses, es pilnībā atbalstu šo pievienošanos, kas papildinās Eiropas sistēmu pamattiesību aizsardzībai.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgumā ir noteikts, ka ES ir jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās nav tikai simboliska, tā dod iespēju uzlabot ES iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību. Tas paredz arī saskaņā ar kopīgo ārpolitiku un drošības politiku pieņemtos lēmumus un īstenojamos pasākumus saskaņot ar šo Eiropas konvenciju, pat ja tie nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Lisabonas līgums nosaka ES pievienošanās ECTK juridisko pamatu — svarīgākajam cilvēktiesību un pamatbrīvību instrumentam Eiropā, Eiropas pamatam. ES pievienošanās Konvencijai turpinās stiprināt ES pamattiesību aizsardzības sistēmu. Es piekrītu šim priekšlikumam, jo tā ir vēsturiska iespēja, kas ļauj aizsargāt ES pilsoņu un dalībvalstu cilvēktiesības un pamatbrīvības uz vienota pamata. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā kompetencē būs pārbaudīt, vai ES iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību akti, tostarp Eiropas Kopienu Tiesas lēmumi, ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem. Ir ļoti svarīgi, ka iedzīvotājiem būs jauna iespēja aizstāvēt savas tiesības. Kad viņi būs izmantojuši visas iespējas valsts līmenī, tie varēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par ES cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, veicinot saskaņotas tiesu prakses sistēmas attīstību cilvēktiesību jomā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas vienveidīga un pilnīga piemērošana ES līmenī ir vienlīdz būtiska, lai nodrošinātu uzticamību Eiropas Savienībai. Tā kā pievienošanās Konvencijai juridiskā nozīmē stipri ietekmēs saskaņotas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas izveidošanu, es aicinu Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādnes ar paskaidrojumiem par visām pievienošanās sekām, ietekmi uz cilvēktiesībām un paredzēto sūdzību iesniegšanas procedūru.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesības un pamatbrīvības ir vērtību un principu kopums, kas mūs izceļ kā cilvēkus, un ir mūsu līdzāspastāvēšanas pamats; tās ir universālas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nozīmīgs solis cilvēktiesību ziņā ne tikai tāpēc, ka līdz ar to Pamattiesību harta kļūst saistoša, bet arī tāpēc, ka, piešķirot Eiropas Savienībai juridiskas personas statusu, tas ļauj ES pievienoties Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK). Šī pievienošanās ir ļoti nozīmīga gan politiskā, gan juridiskā līmenī, izveidojot patiesu cilvēktiesību jomu. Attiecībā uz darbību no Eiropas Savienības puses, kurai dalībvalstis ir nodevušas nozīmīgas kompetences, tas ļauj garantēt līdzīgu sabiedrības aizsardzību tai, kāda jau ir dalībvalstīs.

Eiropas iestāžu pienākums ir to ievērot, galvenokārt tiesību aktu projektu izstrādes un pieņemšanas procesā. No otras puses, ES un ECTK tiesību sistēmas un judikatūras saskaņošanai cilvēktiesību jomā ir jāveicina visaptverošas sistēmas izveide, kurā abas Eiropas cilvēktiesību tiesas (Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa) strādās vienoti, un to attiecības nenoteiks hierarhija, bet gan katras tiesas specializācija.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par ES pievienošanos Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK), kā to paredz Lisabonas līgums. Tagad Eiropas Savienības iestādes ir ietvertas šīs pamattiesību aizsardzības sistēmas jomā. ES pievienošanās ECTK uzlabos Eiropas Savienības statusu, aicinot trešās valstis ievērot tās cilvēktiesību standartus, un ES iedzīvotājiem nodrošinās tādu aizsardzību Eiropas Savienības darbības sakarībā, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, kas viņiem jau ir nodrošināta attiecībās ar visām dalībvalstīm. Neraugoties uz to, ka ES nepievienosies Eiropas Padomei, ar pievienošanos konvencijai būtu jāparedz tiesības izvirzīt kandidātus tiesneša amatam un jāatļauj Eiropas Parlamenta pārstāvība Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kad šī iestāde ievēl Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus. Papildus šim progresam Komisijai būtu pilnvaras vadīt sarunas par pievienošanās protokoliem, kas papildina ECTK, kuri attiecas uz Pamattiesību hartā ietvertajām tiesībām. Nākamais loģiskais solis arī saskaņā ar Pamattiesību hartu ir ES iestāžu pievienošanās Eiropas Sociālajai hartai.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Cilvēka pamattiesību aizsardzībai ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē, jo interpretācijas dažādās valstīs un kultūrās atšķiras. Tas īpaši attiecas uz diskriminācijas jēdzienu, sekulārismu un pašu cilvēka dzīvības definīciju (no ieņemšanas līdz tās dabiskām beigām).

Eiropas Savienības Tiesa — iestāde, kuras lēmumi kļūst arvien politiskāki — centīsies nedaudz vairāk izjaukt valstu konstitucionālo sistēmu un Eiropas civilizācijas pamatus. ES pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ne tikai būs bezjēdzīga un izšķērdēs līdzekļus, bet arī radīs sajukumu un neatrisināmus juridiskus strīdus Strasbūras tiesā.

Loģikas dēļ es iebilstu pret šo jauno ES juridisko statusu, kas paredzēts Lisabonas līgumā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, manuprāt, Eiropas Savienības pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK) ir spēcīgs vēstījums, kas palielina uzticamību Eiropas Savienībai trešo valstu acīs, kuras tā regulāri aicina ievērot ECTK.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ir rezultāts procesam, kas aizsākās Māstrihtā, tādā nozīmē, ka tas piešķīra Eiropas Kopienai juridiskas personas statusu un beidzās ar Lisabonas līgumu. Pamattiesību hartas pieņemšana sākotnēji ierobežotā darbības jomā, bet vēlāk paplašinātā, iestrādājot to līgumā, bija svarīgs posms šajā procesā.

Eiropas Savienība tagad ciešāk piedalās kontinenta mēroga cilvēktiesību jomā. Es atzinīgi vērtēju šo attīstību. Es ceru, ka risinājumi ir atrodami dažādiem pašlaik izvirzītiem juridiskiem, tehniskiem un institucionāliem jautājumiem un ka šie risinājumi pamatosies uz subsidiaritātes principu, brīvprātīgu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī cieņu pret to suverenitāti un valstu tiesību sistēmām un tiesiskumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas veicina ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK). Šī apņemšanās ir solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā un vēl viens solis politiskās vienotības virzienā. Turklāt, tā kā ES pamattiesību aizsardzības sistēma ir papildināta un nostiprināta, Pamattiesību hartu iekļaujot pamattiesību lokā, ES pievienošanās ECTK skaidri apliecinās tās saskaņu ar Eiropas Padomes valstīm un tās visu Eiropu aptverošo cilvēktiesību sistēmu. Šī pievienošanās palielinās arī ES ticamību to trešo valstu acīs, kuras Eiropas Savienība divpusējo attiecību kontekstā regulāri aicina ievērot ECTK. Pievienošanās ECTK iedzīvotājiem nodrošinās tādu aizsardzību ES darbības sakarībā, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, kura viņiem jau ir nodrošināta attiecībās ar visām dalībvalstīm.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju par šo ziņojumu, lai dotu zaļo gaismu ES kā juridiskas personas ar savām tiesībām pievienošanās sarunām Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās faktiski sniedz iedzīvotājiem jaunas iespējas vērsties tiesā: tagad lietu varēs nodot Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja ES iestāde vai dalībvalsts ar savu darbību vai bezdarbību aizskars iedzīvotāju pamattiesības. Mums ir arī jāuzstāj, lai ES pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas papildu protokoliem, kā arī pārskatītajai ES Sociālajai hartai, jo ES ir jāpanāk progress arī šajās jomās.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta paredz, ka Eiropas Savienībai ir obligāti jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Es atbalstu šo pasākumu, jo tas sekmēs ES uzticamību tās iedzīvotāju acīs, nodrošinot tiesību ievērošanu. Pievienošanās konvencijai nodrošinās iedzīvotājiem tādu aizsardzību ES darbības sakarībā, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, kura viņiem jau ir nodrošināta attiecībās ar visām dalībvalstīm. Tajā pašā laikā mēs panāksim arī ciešāku sadarbību starp Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un valstu tiesām.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi attiecībā uz baznīcas atdalīšanu no valsts ir saskaņā ar Francijas Republikas laicīgo tradīciju. Par to liecina nolēmumi, kas atbalsta aizliegumu skolotājām klasē valkāt plīvuru un ir pret krucifiksiem skolās. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ierosina ierobežot pilsonisko brīvību tikai tad, ja to prasa ES Pamattiesību dokumentos iekļautās vērtības. Patiesībā šajos dokumentos nekur nav minēta obligātā baznīcas nošķiršana no valsts vai iestāžu laicīgais raksturs. Tāpēc Eiropas Savienība nav spējīga nodrošināt eiropiešu apziņas brīvību.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Viens no Eiropas Savienības pamatiem, to dibinot, bija cilvēktiesību ievērošana — vērtība, kas pastāvīgi ir ES uzmanības centrā. ES likums liecina par to, taču to liecina arī katras dalībvalsts konstitucionālie noteikumi. Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK) ir nozīmīgs solis ceļā uz personu pamattiesību spēcīgāku aizsardzību. Ar šo lēmumu ES kļūst par starptautiskās tiesību aizsardzības sistēma daļu, saistībā ar kuru tā ir nostiprinājusi savu uzticamību trešo valstu un arī savu iedzīvotāju acīs. Konvencija, lai gan nemaina ES institucionālo struktūru, tomēr pievieno vēl vienu tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kas uzraudzīs to, kādā veidā Eiropas Savienība izpilda savas saistības attiecībā uz ECTK noteikumiem. Ņemot vērā to, ka ziņojums attiecībā uz Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai institucionālajiem aspektiem paredz noteikumus, kas ir saskaņā ar iepriekš minēto, es nolēmu atbalstīt tā pieņemšanu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) ES pievienošanās nozīme ECTK ir saistīta gan ar tās simbolisko un politisko uzticamību, gan ar to, ka ES un tās iestādēm būs stingrāk noteikts pienākums aizstāvēt personu pamattiesības. Lisabonas līguma stāšanās spēkā sniedz juridisku pamatu, lai sāktu sarunas par ES pievienošanos ECTK.

Es atbalstu Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tomēr viens būtisks prejudiciāls jautājums ir noteiktu garantiju ievērošana, kuras būtu jāietver līgumā par Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības un ES tiesību īpatnību saglabāšanu. Pievienošanās nedrīkst ietekmēt ne ES kompetences jomas, ne dalībvalstu pienākumu neiekļaut strīdus, kas ir ES tiesību aktu darbības jomā, ārējās strīdu izšķiršanas sistēmās. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt Tiesas prerogatīvas, kur Strasbūras tiesa ir aicināta lemt par ES tiesību akta saderību ar pamattiesībām, pirms Tiesai ir bijusi iespēja to darīt.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es pateicos referentam par viņa teicamo darbu saistībā ar Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK), kas būs labvēlīga Eiropas iedzīvotājiem, jo nodrošinās mums jaunu tiesu, kas nav Eiropas Savienības daļa, un to, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis vienmēr atbalstīs Eiropas pilsoņu tiesības.

Saskaņā ar demokrātijas principiem Eiropas Savienībai un dalībvalstīm vienmēr ir jābūt tiesībām aizstāvēt sevi. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski svarīgi, lai katrai valstij, kas pievienojas konvencijai, būtu tiesnesis, kurš izskaidro situāciju katrā atsevišķā gadījumā, jo, manuprāt, ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentam ir neformāla struktūra, lai koordinētu informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Turklāt ir svarīgi arī tas, ka ar Parlamentu ir jāapspriežas un tas jāiesaista sarunu procesā.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es atbalstīju rezolūciju, jo, manuprāt, Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK) būtu labs solis juridiskas noteiktības un konsekvences virzienā. Pēdējos gados Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas konkretizē Eiropas pilsoņu pamattiesību aizsardzību. Pievienojoties konvencijai, Eiropas Savienība veicinās arī ES uzticamību trešo valstu acīs.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Esmu gandarīts par ziņojuma pieņemšanu, ko ar saviem kolēģiem sagatavoja R. Jáuregui Atondo par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Es esmu nobažījies, ka daži eirofobi deputāti turpina noliegt šī pasākuma nepieciešamību, bet, manuprāt, šīs konvencijas parakstīšana nozīmē lielāku cilvēktiesību aizsardzības garantiju arī ES iekšienē.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai jau bija atbalstīta Līgumā par Eiropas Savienību; ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tā kļuva obligāta. Pievienošanās stiprinās cilvēktiesību aizsardzību Eiropā un Eiropas Savienības tiesību sistēmu pakļaus ārējai tiesiskai kontrolei. Tas nodrošinās judikatūru saskaņošanu starp Eiropas Savienības Tiesu (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas sabiedrībai nodrošinās tādu aizsardzību ES darbības sakarībā, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, kura viņiem jau ir nodrošināta attiecībās ar visām dalībvalstīm.

Jāatzīmē, ka pievienošanās negarantē ES dalību Eiropas Padomē un neapšauba ES tiesību aktu autonomiju, jo EST paliek vienīgā iestāde, kas pieņem lēmumus jautājumos, kas attiecas uz ES tiesību spēkā esamību un interpretāciju. Es gribētu arī uzsvērt, cik svarīga ir iespēja Eiropas Savienībai izvirzīt tiesneša kandidātus un izvēlēties tiesnesi, kas to pārstāv, un minēto nepieciešamību, lai Parlaments tiktu pienācīgi informēts par pievienošanās sarunām un lai nākotnē tiktu izveidots informācijas apmaiņas mehānisms starp abu iestāžu parlamentārajām asamblejām.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstu šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tas paplašina cilvēktiesību aizsardzības sistēmu Eiropas Savienībā un piešķir tai lielāku uzticamību tās iedzīvotāju acīs. Ja nav iespējams iesniegt apelācijas sūdzību valsts vai ES līmenī, ja prasītājam ir atteikta atļauja ierosināt lietu vai ja prasība nevar tikt vērsta pret ES institūciju — tās ir situācijas, kurās pievienotā vērtība ir acīmredzama. Tādēļ turpināsim cīņu, lai stiprinātu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu ES.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, kā jūs zināt, cilvēktiesību ievērošana ir būtiska Eiropas Savienības vērtība, kas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību pamatā. Nav šaubu, ka, ja viss ir izdarīts pareizi, ES pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK) varētu būt vēsturiska iespēja stiprināt cilvēktiesību situāciju ES un visā Eiropā. Tā varētu būt mūsu iespēja garantēt ES pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības. ES pievienošanās ECTK dotu Eiropai lielisku iespēju darboties kā morāles bākai, būt par paraugu. Šis notikums ne tikai veicinās ES uzticamību, runājot par attiecībām ar trešām dalībvalstīm, bet arī uzlabos sabiedrības viedokli par ES struktūrām. Tomēr tas būtu tikai tādā gadījumā, ja mēs visas mūsu kopīgas pūles vēršam uz to, lai likvidētu dubultos standartus mūsu politiskajā programmā un tiesību sistēmā.

Diemžēl, kā liecina notikumi pēdējos gados, pārmetumiem bieži vien ir tīri politisks virstonis. Tiesas gan manā valstī, gan citur Eiropā joprojām ļoti bieži padodas politiskajām manipulācijām. Ja vien tas nemainīsies, ļoti daudzsološi notikumi, piemēram, ES pievienošanās ECTK, būs vienkārši laika izšķiešana. Tādēļ es no visas sirds atbalstu pievienošanos ECTK, ja tas tiešām aizsargās cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības un, vissvarīgākais, tieši ES iekšienē.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Es atbalstu ECTK, vienlaikus atzīstot, ka dažu konvencijas noteikumu juridiskā interpretācija ir radījusi šķēršļus par terorismu aizdomās turēto deportācijai. Tas ir jāmaina.

Neraugoties uz apgalvojumiem par dalībvalstu nostājas ievērošanu attiecībā uz ECTK, ES pievienošanās Konvencijai būs sarežģīta un, iespējams, kavēs dalībvalstu brīvību atkāpties no ECTK vai individuāli interpretēt tās aspektus.

Politiski, es pašos pamatos iebilstu pret ES pievienošanās ECTK vadmotīvu „virzīties uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, [ietverot] vēl vienu soli virzībā uz politisku savienību”. Šie kļūdainie centieni tālāk uzsvērti apgalvojumā, ka ES pievienošanās ir „nevalstiskas puses pievienošanās juridiskam, valstīm paredzētam instrumentam”. Visu šo iemeslu dēļ es balsoju pret rezolūciju.

Rezolūcija: Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konference Kampalā (Uganda) (B7-0265/2010)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Starptautiskās Krimināltiesas konferences organizēšana Ugandā ir svarīgs šīs starptautiskās institūcijas atzīšanas signāls visam Āfrikas kontinentam jo īpaši tāpēc, ka Tiesas darbība pēc dibināšanas 2002. gadā tika uzsākta šeit. Neviens nevar noliegt šādas starptautiskas tiesas nozīmi, kas izskata smagākās lietas saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Tādēļ ir svarīgi, lai aizvien lielāks skaits valstu atzītu Starptautiskās Krimināltiesas autoritāti un Romas statūtu parakstītāji steidzami ratificētu šo nolīgumu. Jēdziens par starptautiskas tiesas izveidi, lai izmeklētu noziegumus pret cilvēci, parādījās tālajā 1919. gadā Parīzes miera konferencē. Bija vajadzīgi 83 gadi, lai panāktu starptautisku nolīgumu un izveidotu Starptautisko Krimināltiesu (SKT). Pašlaik valstīm, kas ir ratificējušas SKT Romas statūtus, ir jāregulē arī Tiesas tiesības izmeklēt agresijas noziegumus. Turklāt parakstītājām valstīm ir jāsaskaņo savi valsts tiesību akti ar Romas statūtu noteikumiem, ievērojot saistības, kuras tās ir uzņēmušās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir stingra Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aizstāve un visas ES dalībvalstis atbalsta pievienošanos šai svarīgajai tiesai. Es ceru, ka statūtu dalībvalstis spēs īstenot savus pienākumus un ka pēc Kampalas konferences SKT spēs labāk stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem, saņems atbilstošu sadarbību no valstu tiesību sistēmām un tai tiks piešķirti pietiekami līdzekļi, lai efektīvi īstenotu savas pilnvaras; to prasa noziegumu smagā nopietnība, kuriem tiesa savā darbībā pievērsīs galveno uzmanību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES nelokāmi atbalsta Starptautisko Krimināltiesu (SKT), kas veicina Romas statūtu universālumu un aizstāv to integritāti, lai aizsargātu un nostiprinātu starptautisko tiesas procesu neatkarību, leģitimitāti un efektivitāti. To pierāda tas, ka ES sistemātiski veicina klauzulas par SKT sarunu pilnvarām un nolīgumiem ar trešām valstīm iekļaušanu. ES vairāk nekā desmit gados jau ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 40 miljonu saskaņā ar Eiropas instrumentu cilvēktiesībām un demokrātijai projektu atbalstam, kuru mērķis ir atbalstīt SKT un starptautiskās krimināltiesības. Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konference Kampalā, Ugandā, ir unikāla iespēja statūtu dalībvalstīm, kā arī tām valstīm, kas nav dalībvalstis, pilsoniskajai sabiedrībai un citām iesaistītajām pusēm no jauna pārliecinoši apliecināt savu apņemšanos aizstāvēt tiesiskumu un panākt vainīgo saukšanu pie atbildības. Starptautiskās Krimināltiesas 111 dalībvalstu vidū daži reģioni, piemēram, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Āzija vēl joprojām nav pietiekami pārstāvēti. Es ceru, ka dalībvalstis piedalīsies šajā konferencē, nodrošinot pārstāvību augstākajā līmenī un publiski apstiprinās savas saistības SKT.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts, ka rezolūcija, ko ierosinājis Parlaments par Romas statūtu pārskatīšanu prasa agresijas noziegumus oficiāli iekļaut kā kara noziegumus un lai netiek pieprasīts nekāds „jurisdikcijas filtrs”, nosakot, vai agresijas noziegums ir pastrādāts. Bet kā šo jauno tiesību aktu var īstenot, ja netiek prasīts, lai to ratificē galvenās valstis, kas ir izdarījušas agresijas noziegumus kopš Romas statūtu stāšanās spēkā 2002. gadā (Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla)?

Kā to var padarīt efektīvāku, ja šīs valstis nav aicinātas pārtraukt spiedienu uz valstīm, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstis, kuras garantē savu pilsoņu neaizskaramību? Ir arī jāizsaka nožēla, ka Parlaments, kas atklāti paziņo savu vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, nav ierosinājis iekļaut ekoloģiskos noziegumus kā noziegumus pret cilvēci, kā tas tika piedāvāts Kočabambas augstākā līmeņa sanāksmē. Vissmagākie noziegumi pret cilvēci ir jāsoda. Starptautiskā Krimināltiesa varētu būt noderīgs instruments šajā jomā. Jautājums ir tikai par faktisku līdzekļu piešķiršanu tai. Tā kā tas nav noticis, es atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es jūtu pienākumu paust savu piekrišanu rezolūcijas priekšlikumam par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pārskatīšanas konferenci Kampalā, Ugandā.

Eiropa pati radās no nepieciešamības izbeigt rasu naidu, kas kulmināciju sasniedza Otrā pasaules kara ļaundarībās. Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi konsekventa, cenšoties stiprināt sadarbību starp valstīm, lai pierādītu un sodītu noziegumus pret cilvēci.

Ir taisnība, ka astoņus gadus pēc Romas statūtu stāšanās spēkā valstīm būtu no jauna jāapstiprina sava stingrā apņemšanās īstenot mieru, stabilitāti un tiesiskumu. Jo īpaši valstīm jāīsteno politika, kuras mērķis ir sadarbība ar Starptautisko Krimināltiesu un vardarbības upuru aizsardzība. Daudzos gadījumos praksē cietušie sastopas ar būtiskām grūtībām piekļūt informācijai par tiesu, un viņu centieni aizsargāt savas tiesības ir nesekmīgi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ar entuziasmu atbalstīju rezolūciju, un es esmu īpaši priecīgs, ka tika pieņemts mana kolēģa mutiskais grozījums, t.i., iekļaut pamatiedzīvotājus to grupu sarakstā, kurām vajadzīga īpaša uzmanība.

  Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu par Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtu pārskatīšanas konferenci Kampalā, Ugandā, jo tajā ir ļoti svarīgi un nozīmīgi punkti un pieprasījumi par SKT ratifikāciju un īstenošanu. Tāpēc es balsoju par.

Bet es vēlos paust dziļas bažas par dažām frāzēm rezolūcijā, kas pozitīvi atsaucas uz Stokholmas programmu, EIDHR un Eiropas Savienību kā globālu partneri. Šajā jautājumā, Stokholmas programmai un EIDHR varētu būt bijusi pozitīva ietekme, bet daudzās citās jomās šīs divas programmas/instrumenti netiek izmantoti demokrātiskā un pārredzamā veidā. Eiropas Savienība patiešām ir darbojusies kā globāls partneris, bet, manuprāt, ne visai pozitīvi virzībā uz taisnīgāku un solidāru pasaules kārtību.