Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Louis Grech (A7-0132/2010)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mani ļoti priecē tas, ka ziņojumā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem ir minēti mazie un vidējie uzņēmumi. Ziņojuma 46. punktā pareizi norādīts, ka šo uzņēmumu galvenā problēma ir finansējuma pieejamība. Tā ir taisnība, jo nodrošināt vairāku miljonu eiro finansējumu riska ieguldījumu fondam joprojām ir vieglāk, nekā mazam uzņēmumam iegūt aizdevumu EUR 100 000 apmērā.

Ņemot to vērā, es vēlētos, lai ziņojums ne tikai raksturotu, kam ir jānotiek, bet arī liktu Komisijai konkrēti rīkoties.

Ziņojums: Pál Schmitt (A7-0108/2010)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Ciešāks dialogs starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem, manuprāt, veicinās ekonomikas izaugsmi. Mani satrauc arvien pieaugošais jauniešu bezdarba līmenis. Sakarā ar nedrošo situāciju nodarbinātības jomā jaunieši bieži vien nevēlas dibināt ģimeni vai pārmērīgi ilgi šo soli atliek. Rezultāts ir nelabvēlīgas ekonomiskās un sociālās sekas, kas veicina demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā.

Tāpēc, īstenojot šo dialogu, ir jāapspriež pasākumi, kas veicina jauniešu iesaistīšanos darba tirgū un kas tādējādi ļauj pilnīgi attīstīt viņu potenciālu. Jāapspriež arī tādi temati kā izglītības izmantošana, lai apkarotu nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību, īpašu uzmanību pievēršot personām ar invaliditāti. Minēto iemeslu dēļ es atbalstu ierosināto ziņojumu.

Ziņojums: Rebecca Harms (A7-0142/2010)

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, un, tā darīdams, es rīkojos pareizi.

Tomēr es vēlos norādīt, ka daudzus iedzīvotājus kodolenerģijas jēdziens mulsina un manā valstī gandrīz ikviens iedzīvotājs ir noskaņots pret kodolenerģiju, jo Sellafīldā un Černobiļā tika piedzīvotas briesmīgas katastrofas. Es iesaku Komisijai izpētīt ar kodolenerģiju saistītās priekšrocības un trūkumus un publicēt šo informāciju, lai iedzīvotāji varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz patiesiem faktiem, nevis emocijām.

Nobeigumā vēlos apsveikt jūs, priekšsēdētāja kungs, par lielisko darbu, ko esat paveicis pirmajā dienā priekšsēdētāja amatā.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Eiropas Kopiena sniedz finansiālu palīdzību Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai, lai palīdzētu šīm valstīm izpildīt saistības, kas attiecas uz pirmās paaudzes kodolreaktoru ekspluatācijas izbeigšanu. Finansiālā palīdzība, ko kodolreaktoru ekspluatācijas izbeigšanas nolūkā Bulgārija saņēma līdz 2009. gadam, galvenokārt bija paredzēta sagatavošanas darbiem. Ierosinājums turpināt šīs palīdzības sniegšanu tika izteikts ar mērķi nodrošināt Bulgārijai palīdzību, lai tā varētu darboties un garantēt drošību un uzturēšanu...

(Runātāju pārtrauca)

Kozlík kungs, jūs nedrīkstat savā uzrunā mainīt apspriežamo tematu.

Ziņojums: Liem Hoang Ngoc (A7-0147/2010)

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Daži no grozījumiem, ko referents iesniedza saistībā ar savu ziņojumu, ir patiesi pārsteidzoši. Referents ierosināja svītrot visus tos punktus, kas attiecas uz stabilu valsts finanšu sistēmu, uz Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) pārkāpumiem, kuri ir jāizbeidz, un uz to, cik svarīgi ir pilnīgi izpildīt SIP noteikumus, un 250 deputāti šo ierosinājumu atbalstīja. Apbrīnojami!

Referenta un 250 citu deputātu mērķis ir sagraut ekonomiku. Kā tas ir iespējams, ka mūsu vidū joprojām ir 250 deputāti, kuri nevēlas dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem? Divi simti piecdesmit Eiropas Parlamenta deputātu, kuri nesaprot, ka nedzīvojam pārpilnības valstībā! Visām dalībvalstīm būs jāiegulda lielas pūles un daudz jāziedo, lai atmaksātu savus parādus, atkal savestu kārtībā savas finanses un mainītu savas virzības gaitu.

Neapšaubāmi, šī ir nepatīkama atziņa un vēlētājiem tā nepatiks. Taču, ja mēs to neizdarīsim, tad visa Eiropa bankrotēs! Referenta ierosinātā virzības gaita ir veids, kā īsā termiņā sagraut valsts finanšu ilgtspējību. Par laimi, grozījumi netika pieņemti.

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par valsts finansēm. Šis ziņojums ir pirmā ziņojuma projekta būtisks uzlabojums.

Augsts parāda un deficīta līmenis ir nopietna problēma Apvienotajā Karalistē un daudzās dalībvalstīs. Mums ir jāatradinās no fiskālajiem stimuliem un kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem, un mums nevajadzētu tos uzskatīt par normu. Tagad ir jākoncentrējas uz augstā bezdarba līmeņa samazināšanu un nodokļu sloga samazināšanu darba ņēmējiem un MVU. Mums ir ļoti maz līdzekļu, un mēs piekrītam, ka pieejamie naudas līdzekļi ir jānovirza izaugsmes veicināšanas ieguldījumiem, piemēram, pētniecībai un attīstībai un videi nekaitīgākām, viedākām inovācijām. Visbeidzot —mēs nedrīkstam izvairīties no jautājuma par arvien novecojošo sabiedrību. Pensiju programmām ir jābūt pārredzamām, un tās ir jāņem vērā, kad apspriežam valsts parāda jautājumu.

Pret dažiem ziņojumā iekļautajiem jautājumiem man bija piesardzīga attieksme. Piemēram, migrācijas jautājums ir jārisina ļoti uzmanīgi. Migrācija var atrisināt dažas darbaspēka trūkuma problēmas, bet tā ir jākontrolē un attiecībā uz to ir jāņem vērā vietējie faktori. Jā, es patiešām piekrītu, ka Eiropas problēmām ir nepieciešami Eiropas mēroga risinājumi, bet mums ir jāņem vērā arī globālā ekonomika un mūsu valstu valdību pamatpilnvaras.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Es balsoju pret Liem Hoang Ngoc ziņojumu, galvenokārt tāpēc, ka tajā tik bezrūpīgi pausts aicinājums pēc vēl lielāka masveida imigrantu pieplūduma Eiropā.

Cik gan atrauts ir Eiropas Parlaments no reālās situācijas! Mūsu lielpilsētas jau tagad netiek galā ar samilzušajām masveida, nekontrolētas imigrācijas problēmām. Ir pienācis laiks mums veikt Eiropas līmeņa izmaksu un labumu analīzi attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Vairāku dalībvalstu valdības, kas jau ir saskārušās ar šo jautājumu, ir atteikušās aprēķināt imigrācijas izmaksas un, šķiet, uzskata, ka nav nepieciešams kaut ko vairāk uzzināt par šo jautājumu. Kā tā var būt?

Mums ir jāņem vērā arī problēmas, kas radīsies jaunattīstības valstīs, kuras piedzīvos intelektuālā darbaspēka emigrāciju un viņu sabiedrības svarīgākās daļas ieplūšanu Eiropā. Viņu problēmas vēl vairāk samilzīs, un rezultātā imigrācija vēl vairāk pieaugs.

Ziņojums: Vincent Peillon (A7-0133/2010)

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret šo pašiniciatīvas ziņojumu par Vidusjūras reģiona valstu savienību vairāku iemeslu dēļ.

Nav šaubu, ka stabils Vidusjūras reģions ir milzīgs ieguvums Eiropai tās plašākā nozīmē. Tomēr ir pilnīgi nepieņemami, ka laikā, kad Eiropas ekonomiskais stāvoklis ir tik nestabils, Eiropas Parlamentā tiek apspriesti ar šādu plānu saistītie izdevumi. Lielas valstu vadītāju sanāksmes, sekretariāts 40 personu sastāvā un tiesību aktu kopumi kaimiņattiecību jomā neatbilst šā brīža pieticīgajai ekonomikas politikai.

Turklāt es biju pret 5. grozījumu, jo tajā tika pausts aicinājums pārtraukt pilnveidot ES un Izraēlas attiecības, kas noteiktas Preferenciālas ekonomiskās asociācijas nolīgumā. No Eiropas tiek gaidīts, ka tā spēj nodrošināt trauslo līdzsvaru, taču šādi aicinājumi nepalīdzēs vairot Izraēlas ticību tam, ka šis Parlaments rīkojas kā godīgs starpnieks.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! 20. gadsimta 80. gadu sākumā, kad es biju jauns žurnālists, es viesojos pie Marokas karaļa Hassan, kura pieteikums par pievienošanos ES nesen tika noraidīts. Pēc šā apmeklējuma es uzrakstīju rakstu, kurā aicināju izveidot Vidusjūras reģiona kopienu. Šeit man bija iespēja strādāt pie Otto von Habsburg, kurš norādīja, ka Vidusjūra nekad nav atdalījusi Eiropu un tās kaimiņus un ka tai ir jākļūst par vienojošo elementu. Prezidenta Sarkozy biogrāfijā tās autors Jean-Paul Picaper rakstīja, ka domu par Vidusjūras reģiona valstu savienību radīja Eiropas kustība.

Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka vēlos skaidri norādīt, ka šī nav tikai Francijas apsēstības izpausme, kā daudzi ir apgalvojuši, un šī nav naudas izšķiešana, kā norādīja iepriekšējais runātājs. Šis ir otrs nozīmīgākais Eiropas Savienības ārpolitikas instruments pēc Austrumu partnerības. Tieši šā iemesla dēļ mums ir jānodrošina, ka šī savienība tiek pienācīgi izveidota un ka tai ir politiska struktūra. Šī savienība nedrīkst būt tikai brīvās tirdzniecības zona, jo mēs zinām, ka Vidusjūras reģions, kā norādīja W. Churchill, un es adresēju šo piezīmi saviem kolēģiem no Lielbritānijas, ir Eiropas „mīkstā pavēdere”. Mums ir jānodrošina, lai nākotnē tā nebūtu.

Ziņojums: Evgeni Kirilov (A7-0123/2010)

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šā ziņojuma 12. punkta sākotnējo redakciju, kurā tika paustas bažas par to, ka etniskā tīrīšana ir viens no pirmajiem pasākumiem, kas tiek īstenots pēc tam, kad Krievija ir atzinusi pakļauto Dienvidosetiju un Abhāziju. Es ierosināju aicināt Krieviju nekavējoties ievērot saistības, ko tā uzņēmusies, noslēdzot pamieru, un steidzami atcelt aizliegumu Eiropas Savienības Pārraudzības misijai iekļūt Dienvidosetijā un Abhāzijā. Manuprāt, šāda situācija, ka ES pārstāvjiem ir jālūdz atļauja iekļūt šajās teritorijās, par kurām tika panākta vienošanās, ir patiesi nepieļaujama un pazemojoša. Šajos apstākļos aicinājumam Krievijai ievērot Gruzijas Republikas suverenitāti un teritoriālo viengabalainību diemžēl nav nekādas ietekmes.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Louis Grech (A7-0132/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Iekšējais tirgus un eiro Eiropas Savienībai ir divi patiesi nozīmīgi aizsargelementi finanšu, budžeta, ekonomiskajā un sociālajā vētrā, ko 27 ES dalībvalstis pašreiz piedzīvo. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo tas vēlreiz apstiprina, ka iekšējam tirgum ir galvenā nozīme un sniedz ļoti labu pārskatu par to, kādas ir šā brīža prioritātes (budžeta koordinācija, izglītības un pētniecības attīstība, palīdzība MVU, SOLVIT tīkla un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla stiprināšana un tā pieejamība). Šis ziņojums atspoguļo pašreizējo situāciju un iezīmē turpmākas virzības iespējas, lieliski papildinot ziņojumu „Jauna vienotā tirgus stratēģija”, ko profesors Monti nesen iesniedza Eiropas Komisijas priekšsēdētājam José Manuel Barroso.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, kurā aplūkotas iekšējā tirgus pašreizējās nepilnības. Ekonomikas un finanšu krīze ir būtiski iedragājusi vienotā tirgus integrācijas procesu. Diemžēl esam spiesti piedzīvot, ka valstu līmenī atkal parādās ekonomiskais protekcionisms, kas varētu radīt iekšējā tirgus sadrumstalošanos. Ļoti daudzi MVU pamet tirgu, jo krīzes laikā ir būtiski ierobežotas viņu iespējas iegūt finansējumu. Nedrīkst aizmirst, ka MVU ir viens no būtiskākajiem Eiropas ekonomikas pamatelementiem un ka šie uzņēmumi ir galvenie ekonomikas izaugsmes un sociālās kohēzijas veicinātāji. Dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu Mazās uzņēmējdarbības aktu un likvidētu birokrātiju un citus MVU ietekmējošus administratīvos un birokrātiskos šķēršļus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā veicināti tādi pasākumi, kas ļoti ierobežo reāli iespējamo izaugsmi un nelabvēlīgi ietekmē ES darba ņēmēju un patērētāju intereses kopumā. Referents ne tikai izdara nepareizus secinājumus, bet arī savu priekšlikumu formulēšanā izmanto nepareizu premisu, apgalvodams, ka „vienotais Eiropas tirgus kopā ar eiro zonu vislabāk atklāj ES saimnieciskās integrācijas un vienotības patieso nozīmi un noteikti ir uzskatāmākais Eiropas integrācijas sasniegums ES pilsoņiem”. Viņš aizmirst, ka mums nav fundamentālas sociālās un politiskās savienības un neņem vērā to, kādi šobrīd ir reālie apstākļi daudzās eiro zonas valstīs.

Referents īpaši atsaucas uz sociālo tirgus ekonomiku. Tas ir neskaidrs termins, kas būtībā nozīmē tirgus liberalizāciju, pilnīgi zaudējot pēdējās sociālās politikas atliekas. Referents arī pilnīgi atbalsta konkurētspējas filozofiju un stratēģiju „Eiropa 2020”. Šāda nostāja ir nepamatota, turklāt tā vēl vairāk nelabvēlīgi ietekmēs Eiropas iedzīvotājus.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs visi zinām, ka stratēģijas „Eiropa 2020” izstrāde tika sākta, lai palīdzētu Eiropas Savienībai izkļūt no pašreizējās ekonomikas krīzes un sagatavot tās ekonomiku jaunajai desmitgadei. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir jānosaka reāli mērķi, lai līdz 2020. gadam panāktu videi draudzīgu, uz zināšanām pamatotu, sociālu tirgus ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Viens no mērķiem ir arī darbavietu radīšana lauksaimniecības un vides jomā, jo Eiropas tirgum ir jābūt stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā, risinot ekonomikas izaugsmes un patērētāju aizsardzības problēmas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā norādīts, ka vienotais tirgus nav saistīts tikai ar saimniecisko aspektu. Ir svarīgi nodrošināt, ka vienotā tirgus atdzīvināšanā tiek izmantota visaptveroša un kopēja koncepcija, kura paredz, ka patērētāju un pilsoņu mērķi, jo īpaši tie, kas saistīti ar ekonomikas, sociālām, veselības un vides problēmām, ir pilnīgi jāiekļauj atjaunotā vienotajā tirgū.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Iekšējais tirgus un arī ar to saistītās politikas jomas ir nodrošinājušas Eiropas sabiedrībai labāku preču un pakalpojumu pieejamību un lielāku daudzveidību par zemākām cenām. Iekšējā tirgus principi ir nodrošinājuši, ka Eiropas patērētājiem ir iespēja iegūt vairāk informācijas un saņemt labāku viņu tiesību aizsardzību, bet tāpat viņi arvien vairāk apzinās arī savus pienākumus. Šā iemesla dēļ iekšējā tirgus realitāte nav statiska, bet dinamiska. Tā ir realitāte, kas mainās globalizētās pasaules apstākļos. Ir jāturpina domāt, kā šo tirgu attīstīt un uzlabot tā īstenošanu. Es piekrītu referentam un vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības iekšējais tirgus ir nozīmīgs, lai panāktu Eiropas integrāciju, labāku sociālo kohēziju, ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, kas ļaus mums stāties pretī turpmākajiem notikumiem un konkurēt globalizētā tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Integrēta, pilnīgi funkcionējoša vienotā tirgus izveide ir būtiska, lai panāktu labāku Eiropas integrāciju, sociālo kohēziju, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību ES. Tomēr ekonomikas krīze neapšaubāmi ir ietekmējusi sabiedrības un patērētāju uzticību vienotajam tirgum. Ir svarīgi, lai Eiropas sabiedrība saprastu vienotā tirgus nozīmību, izprastu, kā tas darbojas, un, galvenokārt, lai tā apzinātos labumu, ko vienotais tirgus var dot sabiedrībai, patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienotā tirgus atdzīvināšana nozīmē to, ka dažādām šajā tirgū ieinteresētām personām ir jāpieņem visaptveroša un kopēja koncepcija, kas paredz patērētāju un sabiedrības mērķu iekļaušanu atjaunotā vienotajā tirgū, jo īpaši to mērķu iekļaušanu, kas saistīti ar ekonomikas, sociālām, veselības un vides problēmām. Šī jaunā vienotā tirgus konsolidēšanas programma ir rūpīgi jāpārrauga, lai nodrošinātu, ka tā augstu vērtē sociālo taisnīgumu, nodrošina tirgus integritāti, veicina inovācijas un palīdz pāriet uz jauno digitālo laikmetu. Šie nosacījumi, domājams, ļaus vienotajam tirgum gūt konkurences priekšrocības pār citām galvenajām pasaules tautsaimniecībām. Lai viestu uzticību šim vienotajam tirgum, ir jānodrošina patērētāju aizsardzība un jāņem vērā sabiedrības vajadzības sociālajā un vides jomā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es apbrīnoju referentu par to, ka viņš pilnīgi nopietni un bez jokiem ir spējis uzrakstīt, ka vienotais tirgus un eiro ir darbojies kā Eiropu sargājošs vairogs šajā nopietnajā krīzē, kas mūs ir skārusi pēdējos divus gadus. Nekas mūs nav sargājis, un vismazāk jau nu Briseles diktētā Eiropa. Gluži pretēji — ir radīti visi vajadzīgie apstākļi, lai mēs saņemtu vissmagāko triecienu, proti, brīva kapitāla globālā aprite, sabiedrisko pakalpojumu un sociālās aizsardzības sistēmu iznīcināšana, lielāka darba tiesisko attiecību nestabilitāte un monetārā politika, kas uzticēta centrālai bankai, kurai neinteresē dalībvalstu ekonomiskās vajadzības. Lūk, tādas ir sekas, kas radušās, izveidojot vienotu tirgu, kas ir bijis nepilnīgs visu šo laikposmu kopš 1992. gada. Šis tirgus ir bijis arī kūtruma izpausme, nevajadzīga izpausme, kas bija jāņem vērā, kad dalībvalstis pārņēma visu savās rokās. Attiecībā uz eiro es uzskatu, ka mums ir jājautā visām tām valstīm, kuras cieš no spekulācijām, ko šīs valstis domā par eiro spēju tās aizsargāt. Pašreiz eiro pats ir viens no krīzi noteicošajiem faktoriem.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Kopējais Eiropas tirgus ir nozīmīgs sasniegums Eiropas Savienības integrācijas jomā. Tas piedāvā mūsu iedzīvotājiem un arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem daudzas iespējas.

Ziņojumā par ES tirgus stratēģiju un nākotni, kuru publicēja un Parlamentam iesniedza pagājušajā nedēļā, profesors Mario Monti skaidri norāda uz to, ka iedzīvotājiem un patērētājiem ir jābūt vieniem no galvenajiem ieguvējiem kopējā tirgū. Tirgus ne vienmēr ir viņiem labvēlīgs. Tāpēc, izstrādājot turpmākus tiesību aktu priekšlikumus, viņu bažas ir pēc iespējas vairāk jāņem vērā. Mums ir jāmēģina nodrošināt, ka tādi jautājumi kā profesionālo kvalifikāciju atzīšana, pareiza Pakalpojumu direktīvas īstenošana, e-komercija, mazie un vidējie uzņēmumi un patērētāju aizsardzība ir prioritātes kopējā tirgus turpmākā veidošanā.

Profesors Monti ir pareizi novērojis, ka dalībvalstis ir zināmā mērā nogurušas no ES tirgus jautājumiem, bet pēdējo mēnešu krīze ir pierādījusi, ka tieši šajā brīdī vairāk nekā jebkad iepriekš mums ir nepieciešams spēcīgs kopējais tirgus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Grech kunga ziņojumu, kura izstrādē man bija izdevība piedalīties un kurā tika pausts mūsu viedoklis jautājumā par patērētāju un iedzīvotāju lomu ES tirgū.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – Šis ziņojums ir tapis pašā izšķirošākajā brīdī. Pašreizējā finanšu krīze ir radījusi neuzticības sajūtu un rosinājusi diskusijas par valdību īstenotiem protekcionisma pasākumiem. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmētu Eiropas ekonomiku. Es uzskatu, ka ekonomiskās problēmas ir saistītas ar motivācijas trūkumu attiecībā uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Grech kungs savā ziņojumā pareizi norāda, ka iedzīvotāju intereses ir iekšējā tirgus īstais pamats un ka ekonomikai ir jādarbojas iedzīvotāju labā, nevis otrādi. Monti kungs savā ziņojumā „Jauna vienotā tirgus stratēģija” brīdina, ka iekšējais tirgus nekad nav bijis tik nepopulārs kā šobrīd, tomēr nekad arī nav bijis tik nepieciešamas kā pašreiz. Manuprāt, lai atdzīvinātu iekšējo tirgu, mums ir jārīkojas drosmīgi, vienlaikus ņemot vērā iedzīvotāju bažas. Es balsojumā atbalstīju Grech kunga ziņojumu, kaut arī uzskatu, ka tajā varēja būt likts lielāks uzsvars uz MVU stāvokli. Pēc nozīmīgo grozījumu pieņemšanas tika panākts līdzsvarots rezultāts, un es ceru, ka tas ļaus Komisijai ierosināt labi pārdomātas tiesību aktu iniciatīvas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vienota tirgus veidošana vienmēr ir bijusi un būs viens no ES galvenajiem mērķiem. Pareiza vienotā tirgus darbība ir būtiska, lai veicinātu Eiropas integrāciju, sociālo kohēziju, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā. Nesenā ekonomikas krīze ir devusi iemeslu šaubām par to, kāds ir vienotā tirgus pašreizējais stāvoklis. Daži uzskata, ka šis tirgus šobrīd ir ļoti vājš. Ja tā patiešām ir, tad šis fakts ļoti nelabvēlīgi ietekmē vienotā tirgus integrācijas procesu un ES vēsturi kopumā. Šajā posmā ir ļoti svarīgi atrast instrumentu, kas skaidri un nepārprotami informētu Eiropas sabiedrību par to, kā vienotais tirgus darbojas, un arī par milzīgajiem ieguvumiem, ko tas var piedāvāt patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc mans balsojums bija tieši tāds, kāds tas bija.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums iezīmē virzību nepareizajā virzienā. Pašreiz ir īstais laiks, lai aizsargātu dažādu dalībvalstu uzņēmumus no globālās finanšu krīzes ietekmes un ieviestu skaidrus noteikumus attiecībā uz spekulantiem un brīvo tirgu. Bet tā vietā kultūras un ekonomikas atšķirības, kas raksturo tirgus, uzņēmumus un uzņēmējdarbības praksi, tiek ziedotas par labu globalizētam tirgum. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsojumā atbalstīju Grech kunga ziņojumu par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem. Šajā dokumentā patiešām ir rasts līdzsvars starp mērķiem, ko izvirza atvērta tirgus ekonomika, kura spēj veicināt izaugsmi un darbavietu radīšanu un nodrošināt integrētu atbildi uz galvenajām nākotnes problēmām (piemēram, konkurētspēju, pētniecību un attīstību, rūpniecības politiku un ar demogrāfiju un vidi saistītiem jautājumiem), un mērķiem, ko izvirza tāda ekonomiskā sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt patērētāju aizsardzību un iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo un vides aizsardzību. Izstrādājot atveseļošanas stratēģiju, mēs nedrīkstam aizmirst par iedzīvotājiem un patērētājiem.

Eiropā ir jāpieņem arī visaptveroša koncepcija, kurā būtu pilnīgi iekļautas mūsu iedzīvotāju bažas un citas horizontālās politikas jomas, jo īpaši veselība, sociālā un patērētāju aizsardzība, darba tiesības, vide, ilgtspējīga attīstība un ārpolitikas stratēģijas. Ziņojumā Komisija tiek mudināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu pieņemamas, noderīgas un pieejamas Eiropas mēroga kolektīvās kompensāciju sistēmas īstenošanu līdz 2011. gada maijam, un es atbalstu šo ieteikumu.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Šis ziņojums ir labākās bezsatura retorikas piemērs, kādu man šogad nācies redzēt, un šā iemesla dēļ es nevaru to atbalstīt. Tomēr ziņojumā ir iekļauti ne tikai slikti, bet arī labi priekšlikumi, tāpēc es balsojumā atturos.

Ziņojums: Pál Schmitt (A7-0108/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu, jo, manuprāt, ir svarīgi uzlabot saikni starp mācību vidi un darba tirgu. Šajā gadījumā nav runa par studentu virzīšanu atbilstīgi privātā sektora vajadzībām, runa ir par iespēju jauniešiem iepazīt darba dzīves aspektus. Saikne starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem ir jāstiprina, lai studentiem būtu vieglāk iesaistīties darba tirgū un uzņēmumiem būtu vieglāk pieņemt netipiskus karjeras attīstības virzienus.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu par aktīvākām partnerattiecībām universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju starpā. Universitātēm ir galvenā nozīme, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz ekonomiku, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, tomēr ir nepieciešama arī aktīva citu ieinteresēto pušu līdzdalība, proti, uzņēmumu un valsts iestāžu līdzdalība. Lai sasniegtu efektīvus rezultātus, ir jāreorganizē un jāmodernizē izglītības nozare un jāpārstrādā un jāatjaunina izglītības programmas, nodrošinot to atbilstību darba tirgus vajadzībām. Radot apstākļus, kas universitāšu beidzējiem dod iespēju atrast darbu mazos un vidējos uzņēmumos, mēs novērsīsim plaisu, kas pastāv starp jauno speciālistu piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Šajā pašiniciatīvas ziņojumā ir iekļautas patiesi atbalstāmas atziņas attiecībā uz mūsu universitāšu nākotni. Visas pārmaiņas akadēmiskās mācību sistēmās, kuras palīdz modernizēt mācību programmas, jo īpaši satuvinot universitāšu absolventus un darba tirgu, ir atbalstāmas un aktīvi veicināmas.

Šobrīd Eiropas augstskolu sistēmai, kura ir viena no būtiskākajām mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļām un ar kuras palīdzību mēs varam likt pamatus stabilai un ilgstošai ekonomikas atlabšanai, ir jākļūst atvērtai darba tirgum. Noturīgu saikņu veidošana, īstenojot savstarpēju apmaiņu universitāšu un uzņēmumu starpā, ir galvenā dalībvalstu iestāžu prioritāte, un tieši vietējām un reģionālajām iestādēm ir jābūt galvenajām noteicējām centienos sekmīgi satuvināt ekonomikas un mācību nozari. Tikai tās universitātes, kas dibina sakarus ar attiecīgo reģionu uzņēmumiem, var cerēt, ka sagatavos jauniešus, kas spēj iesaistīties darba tirgū un tur pastāvīgi darboties.

Šobrīd un turpmāk mums visiem ir nepieciešamas mūsdienīgas mācību iestādes, jo īpaši tādas mācību iestādes, kas ņem vērā reģionālās vajadzības. Esmu pārliecināts, ka arī šis ir viens no būtiskiem faktoriem, kas var veicināt mūsu reģionu izaugsmi. Tāpēc es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreiz zināšanas ir tik nozīmīga prioritāte kā nekad agrāk. Vēl ir jāturpina darbs „zināšanu trijstūra” jomā, ir jāpieņem reformas, kas nepieciešamas, lai zināšanas padarītu par sociālu vērtību, un jāstiprina saikne starp uzņēmumiem un universitātēm, kā to ar savu piemēru ilustrē Eiropas Tehnoloģiju institūta Zināšanu un inovāciju kopienas. Ir ļoti svarīgi, lai universitātes savās pētniecības un jauninājumu programmās paredzētu sociālo un ekonomisko aspektu iekļaušanu to galvenajā darbības jomā. Lai stiprinātu mūsu rūpniecisko pamatu un nodrošinātu izcilu pakalpojumu nozari un mūsdienīgu lauku ekonomiku, ir svarīgi izstrādāt tādu stratēģiju ieguldījumiem jaunos izaugsmes avotos, kura veicina pētniecību, attīstību, inovācijas un izglītību. Gan valsts, gan privātajām augstākās izglītības iestādēm, universitātēm un politehnikumiem būs ļoti liela nozīme, veidojot valsts uzticību šīm iestādēm. Tām jābūt autonomām, lai varētu dot būtisku ieguldījumu Eiropas attīstībā. Ir jāstiprina izglītības un pētniecības programmu interdisciplinārie un starpdisciplinārie aspekti un sadarbība starp universitātēm. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas šajā ziņā ir galvenais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jaunu partnerību Eiropas universitāšu modernizācijai, jo tajā iekļauti pasākumi, kas palīdz veicināt Eiropas studentu piemērotību darba tirgum. Sadarbība starp izglītības un uzņēmējdarbības nozarēm ir būtiska, lai novērstu plaisu starp izglītības nozares piedāvājuma loģiku un darba tirgus pieprasījuma loģiku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka partnerība, kas paver iespēju modernizēt universitātes, jo īpaši tāda partnerība, kas palīdz nodrošināt labāku izglītību un kvalifikāciju iedzīvotājiem, ir būtiska, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju. Šī kvalifikācija atspoguļosies inovācijās, pētniecībā un attīstībā, un šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu stabilu ekonomisko un sociālo izaugsmi. Ir jāveido partnerība starp universitātēm un uzņēmumiem, lai atvieglotu darba ņēmēju iesaistīšanos darba tirgū un tādējādi palīdzētu mazināt bezdarba rādītājus, kas pašreiz ir īpaši augsti. Šajā saistībā es vēlos arī vēlreiz norādīt, cik liela nozīme ir Eiropas Savienības kohēzijas politikai, kuras līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ļoti noderēs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 2000. gada martā Lisabonā un 2002. gada martā Barselonā Eiropadome vienojās par stratēģisku mērķi padarīt Eiropas Savienību par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām pamatoto ekonomiku, padarīt tās izglītības un mācību sistēmas par pasaules mēroga kvalitātes standartu un izveidot Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpu. Par izglītības un mācību politiku ir atbildīgas dalībvalstis, bet ES uzdevums ir atbalstīt dalībvalstu sistēmu uzlabošanu, izmantojot jaunus ES līmeņa instrumentus, savstarpēju mācīšanos un informācijas un labas prakses apmaiņu. Uz zināšanām pamatota ekonomika un strauja tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus augstākajai izglītībai un pētniecībai Eiropā, bet arī paver jaunas iespējas, kuras ir efektīvi jāizmanto. Šajā sakarā kvalitatīvu partnerību veidošana starp augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomām ir ļoti nozīmīga. Es uzskatu, ka izglītības nozares un uzņēmējdarbības jomas sadarbība vietējā, reģionālā, valstu un starpvalstu līmenī ir ļoti svarīga, lai pārvarētu plaisu starp piedāvājuma loģiku izglītības nozarē un pieprasījuma loģiku nodarbinātības jomā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu pausta nostāja, kura, mūsuprāt, nav veids, kā modernizēt izglītību. Ļoti nopietni ir jāuztver potenciālie draudi brīvi, plaši un demokrātiski pieejamai izglītībai. Mēs uzskatām, ka nekavējoties ir jāatzīst ar Boloņas procesu saistītās kļūdas un pretēji tam, ko par Boloņas procesu apgalvo referents, ir jāievieš skaidrība jautājumā par mobilitāti kā līdzekli, lai tuvinātu dalībvalstis un padarītu tās līdzīgākas.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka Boloņas process nav neitrāls, ka tas bija saistīts ar sākotnējiem ieguldījumiem un ka vienlaikus šā procesa laikā tika īstenota politika, kas paredz atņemt valstij atbildību par universitāšu finansēšanu. Jautājums par universitāšu autonomiju šajā ziņojumā skarts vairākkārt un doma par „partnerību” starp universitātēm un uzņēmumiem minēta kā finansējuma nodrošināšanas veids šīm iestādēm. Šī universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju koncepcija ir attālināta no reālās nozīmes un vērtības, kas piemīt izglītībai kā vispārējo tiesību objektam, tā ir mēģinājums komercializēt izglītību, atņemt tai saturu un kvalitāti. Tā ir neoliberāla pieeja, kuru mēs neatbalstām.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Schmitt kunga ziņojumu par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jaunu partnerību Eiropas universitāšu modernizācijai. Vēlos paust visdziļāko pateicību referentam, kurš diemžēl vairs nav Eiropas Parlamenta deputāts. Es sirsnīgi sveicu viņu ar ievēlēšanu Ungārijas parlamentā un parlamenta priekšsēdētāja amatā. Vēlu viņam visu to labāko.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) ES pašreiz atrodas ļoti juceklīgā situācijā. No vienas puses, universitātēm tiek izvirzīta skaidra prasība pēdējos kursos studentus sagatavot par praktiski orientētiem profesiju pārstāvjiem. No otras puses, cilvēki, kas patiesi izprot tehniskās izglītības būtību, zina, ka atbilstoši apgūtiem pirmajiem trim studiju gadiem universitātē ir jāsniedz studentiem teorētiskās pamatzināšanas, lai viņi varētu sekmīgi turpināt studijas. Šis ir visu pārpratumu cēlonis. Universitāšu un uzņēmumu partnerība neatkarīgi no tās īstenošanas veida vienmēr būs īpaši vērsta uz „praktiski noderīgu” absolventu sagatavošanu. Tomēr nozīmīgāko pētījumu un inovāciju autori galvenokārt ir inženierzinātņu, maģistratūras un doktorantūras absolventi. Lai šie absolventi sasniegtu nozīmīgus rezultātus savā jomā, protams, pirmo trīs studiju gadu laikā viņiem ir jāiegūst atbilstošas pamatzināšanas svarīgākajās tehniskajās disciplīnās. Ir grūti iedomāties, ka viņi varētu iztikt ar vidusskolas matemātikas zināšanām un virspusējām zināšanām tehniskajās pamatdisciplīnās, papildus kurām ir nolikts eksāmens vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedībā un apgūtas praktiskās zināšanas par to, kā sagatavot projektus iesniegšanai stipendiju aģentūrā. Par spīti visām šīm dažādajām deklarācijām, forumiem, paziņojumiem un jaunām partnerībām atbildīgie universitāšu lektori aizstāv viedokli, kas ļoti līdzinās manam viedoklim. Tāpēc turpmākajās diskusijās es ierosinu skaidri nodalīt universitātes izglītību, ko īsteno atbilstīgi Boloņas deklarācijai, un „tradicionālo” universitātes izglītību. Atbalstāmi ir arī tā dēvētās mūžizglītības jaunie, papildu veidi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogs ir būtisks, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību procesu, pēc kura ES jaunieši tiecas. Izglītības un uzņēmējdarbības nozaru sadarbība visos līmeņos ir ļoti svarīga, lai pārvarētu plaisu starp piedāvājuma loģiku izglītības nozarē un pieprasījuma loģiku nodarbinātības jomā. Izglītības un mācību iestāžu un darba devēju partnerība ir īpaši svarīga, lai uzlabotu izglītojamo nodarbinātības iespējas un uzņēmējdarbības potenciālu, kā arī zināšanas par darba dzīvi. Tāpēc mans balsojums bija tāds, kāds tas bija.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Komisija savā paziņojumā norāda, ka universitātēm un koledžām ir jānodrošina reāla autonomija. Šāda veida autonomijai būtu jāiet roku rokā ar finansiālo autonomiju, bet taupības periodā, kas mūs gaida, tas nav iespējams. Daudzi gadījumi apliecina, ka sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem var būt ļoti rezultatīva. Nepieciešamība sekmēt dialogu saistībā ar Boloņas procesu ziņojumā nav pietiekami skaidri formulēta, tāpēc es balsojumā atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Domājams, ka neviena ES dalībvalsts nešaubītos par to, ka sadarbība starp izglītības un uzņēmējdarbības nozarēm ir ļoti nozīmīga. Ņemot vērā to, ka krīze ir ne tikai aktualizējusi bezdarba problēmas, bet arī apliecinājusi, cik liela nozīme ir izglītības atbilstībai tirgus prasībām, esmu priecīga, ka, apstiprinot šo dokumentu, Eiropas Parlaments cenšas sākt dialogu starp akadēmisko un uzņēmējdarbības vidi. Šo dialogu ir jāuzskata par ilgtermiņa procesu, kas tiek realizēts jau no paša studiju sākuma universitātēs: dažādas apmaiņas programmas, prakšu veicināšana uzņēmumos, iespējams pat konsultācijas starp universitātēm un uzņēmumiem, izstrādājot mācību programmas. Ja nākamie darba ņēmēji iekļaujas izglītības sistēmā jau no paša sākuma, pastāv lielāka iespēja, ka mēs sagatavosim speciālistus, kas vairāk atbilst darba tirgus darba ņēmēju vajadzībām.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju A7-0108/2010 par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jaunu partnerību Eiropas universitāšu modernizācijai (2009/2099 (INI)), jo šodienas darba tirgus dinamika, ekonomikas attīstība un attīstības prioritāšu maiņa nosaka nepieciešamību sadarboties daudzos līmeņos. Augstākā izglītība visā Eiropā sastopas ar lieliem izaicinājumiem. Tai ir jācenšas pielāgoties dinamiskajam pasaules attīstības tempam un mainīgajām prasībām, ko tirgus izvirza attiecībā uz jaunajiem darba ņēmējiem. Izglītības iespēju un izglītības līmeņa neatbilstība tirgus prasībām šobrīd ir ļoti nozīmīga problēma. Saglabājot šo sistēmu, kurā ir tik daudz neatbilstību, tiktu pieļauta kļūda, kuru mēs nevaram atbalstīt. Tāpēc pārmaiņām, kuras mums ir jāievieš, ir jāattiecas gan uz izglītības nozari kopumā, gan uz jauniešu sniegumu darba tirgū. Laikā, kad vadīju Polijas Republikas Studentu parlamentu, kas ir ar likumu noteikta organizācija, kura pārstāv visus Polijas studentus, es bieži tikos ar cilvēkiem, kas tikko bija sākuši vai gatavojās beigt studijas universitātē. Izpratne par darba tirgu un tā prasībām ir ļoti slikta, un izglītības līmenis ir tikpat neapmierinošs. Politiskajās un arī studentu organizācijās valda uzskats, ka svarīgi ir tas, cik ilgu laiku studenti ir pavadījuši studiju praksēs, iegūstot praktiskās iemaņas un darba pieredzi, cik daudz priekšmetu viņi ir studējuši vai cik valodās viņi prot runāt. Tomēr tirgum ir nepieciešama kvalitāte, nevis kvantitāte. Tāpēc mums ir jārīkojas, lai uzlabotu sadarbību starp universitātēm, akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības jomu.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju Schmitt kunga ziņojumu, kura mērķis ir veicināt universitāšu un uzņēmumu sadarbību. Mūsdienās universitātēm ir jādibina ciešāka sadarbība ar uzņēmējdarbības vidi, lai tās spētu nodrošināt atbilstību darba tirgus prasībām, jo īpaši globalizētas ekonomikas apstākļos. Šis dialogs un sadarbība starp universitātēm un uzņēmumiem ir jābalsta uz savstarpīguma, uzticības un cieņas principiem.

Šo mērķi varētu sasniegt, ieviešot zināšanu kuponu sistēmu, kura līdzinās tai, ko pašreiz izmanto daudzās dalībvalstīs. Šī sistēma īpaši ļautu MVU uzlabot savas pētniecības iespējas, neietekmējot universitāšu neatkarību, autonomiju un publisko pieejamību. Gan universitātes, gan uzņēmumi varētu gūt labumu, kopīgi izstrādājot daudzdisciplināras, interdisciplināras un uzņēmējdarbības iemaņas un elastīgi adaptējot studiju jomas, profilus un specialitātes ekonomikas un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jaunu partnerību Eiropas universitāšu modernizācijai.

Eiropas Savienībai ir jānodibina ciešāka saikne un partnerattiecības starp universitātēm un uzņēmējdarbības jomu, lai izveidotu uz zināšanām un lietišķajiem pētījumiem pamatotu sabiedrību un uzlabotu absolventu spēju iekļauties darba tirgū. Diemžēl arvien biežāk ir vērojama neatbilstība starp absolventu prasmēm un darba tirgū nepieciešamo kvalifikāciju.

Es mudinu Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vidēja un ilgtermiņa prognozes attiecībā uz šīm nepieciešamajām prasmēm, lai nodrošinātu, ka studiju programmas atbilst ekonomikas attīstībai. Es vēlos arī pievērst uzmanību vajadzībai palielināt darbavietu skaitu. Tā ir ES prioritāte, jo īpaši pašreizējās ekonomikas lejupslīdes laikā.

Mēs mudinām Komisiju ar tai pieejamo līdzekļu un instrumentu palīdzību veicināt uzņēmējdarbības kultūras attīstību, vienkāršojot procedūras un samazinot birokrātiju, un tādējādi sekmējot prakses apmaiņu universitāšu un uzņēmumu starpā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, cik liela nozīme ir mūžizglītībai, jo īpaši tālmācības kursiem, kuri ir pielāgoti jaunajām tehnoloģijām un kuri ir īpaši izdevīgi personām pēc 45 gadu vecuma, jo šīs personas ir neaizsargātākas pret sociālo atstumtību un vairāk tai pakļautas.

Ziņojums: Rebecca Harms (A7-0142/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība aizsargā savus iedzīvotājus. Eiropas Savienība ir ne tikai ieviesusi Eiropas noteikumus par bīstamiem ražojumiem, kurus cilvēki mēģina laist iekšējā tirgū, īstenojusi kopējus pasākumus pret terorismu un izstrādājusi kopīgas iniciatīvas miera nodrošināšanai Eiropā, bet tā ir arī iesaistīta to Padomju laikā uzbūvēto kodolspēkstaciju likvidēšanā, kuras kādā brīdī varētu apdraudēt mūsu veselību. Divdesmit četrus gadus pēc briesmīgās nelaimes Černobiļā esmu gandarīta, ka esmu palīdzējusi veicināt drošību mūsu kontinentā, nobalsojot par šo ziņojumu. Faktiski ir ļoti svarīgi, lai pasākumi, ko Bulgārijā veica saskaņā ar Kozlodujas programmu, tiktu turpināti laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam.

  Gerard Batten, John Bufton un Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas locekļi atzīst, ka droša kodolenerģijas ražošana ir ļoti būtiska, tomēr viņi uzskata, ka palīdzība Bulgārijai, ko ES šķietami sniedz šim mērķim, ir pamatota ar politiskiem apsvērumiem (skaldmateriāla pārstrādes nepieļaušanu kaimiņvalstī Krievijā, kas atrodas izdevīgi tuvu Bulgārijai) un doktrināriem apsvērumiem (nereālu vēja enerģijas politikas stratēģiju uzspiešanu), kā arī vēlmi finansēt vietējos dabas aizsardzības projektus, kam nav nekādas saistības ar kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšanu. Tāpēc Apvienotās Karalistes Neatkarīgās partijas locekļi balsoja pret papildu finansējumu, kas tika lūgts šajā ziņojumā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Noteikumi par kodolenerģijas un radioaktīvajiem atkritumiem, kas Centrālās un Austrumeiropas valstīs bija spēkā pirms pievienošanās ES, nebija tik stingri kā noteikumi, kas tobrīd tika piemēroti ES. Tāpēc bija nepieciešama ES iejaukšanās un finansiālā palīdzība, lai paaugstinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni. Priekšlikums, par kuru mēs balsojam, ir daļa no šiem pasākumiem.

Komisijas iesniegtais priekšlikums regulas pieņemšanai ir paredzēts, lai nodrošinātu finansiālo palīdzību Kozlodujas kodolspēkstacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai Bulgārijā un nodrošinātu radušos radioaktīvo materiālu apsaimniekošanu. Referents norāda, ka, ES nesniedzot palīdzību, var tikt apdraudēta drošība, jo WWER 440/230 tipa reaktoriem ir nopietni konstrukcijas defekti, kurus tādā gadījumā nebūs iespējams novērst.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēku un vides veselības aizsardzība un veicināšana ir Eiropas attīstības politikas prioritārie mērķi. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ES pilnīgi noteikti ir jānodrošina pietiekami finansiālie un tehniskie resursi, lai varētu pārtraukt Kozlodujas kodolspēkstacijas 1.–4. bloka ekspluatāciju Bulgārijā, un arī Parlaments šajā rezolūcijā atbalsta šo viedokli. Šādi rīkojoties, Eiropā tiks likvidēts nozīmīgs lielu radioaktīvo emisiju avots un novērsts nopietnu negadījumu risks. Eiropas Savienībai ne tikai ir jānosaka ekspluatācijas izbeigšanas darbību drošības nosacījumi, bet svarīgi ir arī aktīvi iesaistīties, lai palīdzētu Bulgārijai tikt galā ar negatīvajām sekām, ko ekspluatācijas izbeigšana radīs attiecībā uz ekonomikas konkurētspēju, enerģijas ilgtspējību un darba tirgus situāciju. ES iesaistīšanās stratēģijai ir jānodrošina atbalsts, kas veicina jaunu darbavietu un ilgtspējīgas rūpniecības radīšanu jomās, kuras šī ekspluatācijas izbeigšana ietekmēs.

  Rebecca Harms (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments šodien apstiprināja EUR 300 miljonu piešķiršanu, lai sniegtu turpmāku palīdzību Kozlodujas 1.–4. kodolreaktora ekspluatācijas izbeigšanā. Es atbalstu šo lēmumu, jo turpmāka palīdzība būs nepieciešama, lai nodrošinātu drošu reaktoru darbības pārtraukšanu. Tomēr Parlaments neatbalstīja priekšlikumu piešķirt no šiem līdzekļiem finansējumu piesārņojošajām lignīta spēkstacijām. Netika atbalstīts arī priekšlikums daļu līdzekļu izmantot, lai palīdzētu Bulgārijai rast risinājumu kodolatkritumu galīgās apglabāšanas problēmai. Tādēļ es balsoju pret grozīto priekšlikumu. Tomēr es atturējos balsojumā par normatīvo rezolūciju, lai ES varētu piešķirt ekspluatācijas izbeigšanas finansējumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Mēs varam tikai priecāties par katru pasākumu, kas tiek veikts, lai izbeigtu kādas kodolspēkstacijas darbību un īstenotu pētniecības programmas atjaunīgās enerģijas un kodolatkritumu jomā. Šis ir solis pretī pakāpeniskai kodolenerģijas izņemšanai no aprites, un mēs to atbalstām. Tomēr vēlos uzsvērt, ka mani mulsina uzstājīgā nostāja attiecībā uz kodolatkritumu „galīgo apglabāšanu”. Ņemot vērā riskus, ko šī metode rada mūsu ekosistēmai, tā nevar nodrošināt ilgtermiņa risinājumu.

Mani satrauc arī tas, ka, piešķirot ES finansiālo palīdzību, kas paredzēta ekspluatācijas izbeigšanas procesa sekmēšanai, mēs nesaņemam nekādas garantijas. Kā mēs varam būt droši, ka daļa no šiem EUR 300 miljoniem netiks izmantota, lai finansētu jauno Belenas kodolspēkstaciju Bulgārijā? Vai komisārs Oettinger jau nav apņēmies finansēt šo projektu? Es balsoju par šo ziņojumam cerībā, ka beidzot piedzīvošu Kozlodujas reaktoru slēgšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Centrālās un Austrumeiropas valstu pievienošanās ES un kodolenerģijas izmantošana šajās valstīs ir noteikusi nepieciešamību sniegt šīm valstīm finansiālu palīdzību, lai tās varētu efektīvi risināt radioaktīvo atkritumu jautājumu un uzlabot cilvēku veselības un vides aizsardzību. Parlamenta apstiprinātā finansiālā palīdzība ir paredzēta tieši šiem mērķiem. Tāpēc es balsoju tā, kā es balsoju.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Pievienošanās nolīgumā Bulgārija, tāpat kā Slovākija un Lietuva, piekrita nosacījumam par kodolenerģijas ražošanas pārtraukšanu. Līdz 2009. gadam tika sniegta finansiālā palīdzība, lai nodrošinātu Kozlodujas kodolspēkstacijas galīgu slēgšanu, taču Bulgārija, tāpat kā citas dalībvalstis, iesniedza lūgumu turpināt finansiālās palīdzības sniegšanu līdz 2013. gadam. Šim nolūkam Bulgārija saņems palīdzību aptuveni EUR 860 miljonu apmērā. Tomēr ekspluatācijas galīgas pārtraukšanas process aizņem daudz laika, jo nepietiek tikai ar to, ka pilnīgi atvieno spēkstaciju no tīkla. Šādos gadījumos, kad ir vēlme slēgt kodolspēkstaciju ātrāk, nekā plānots, ir jānodrošina rezerves energoapgāde. Bulgārija neiznīcināja savu energoapgādes nozari, bet kaimiņvalstīs ir jūtamas sekas, jo tās vairs nesaņem elektroenerģiju. Četru reaktoru slēgšana Bulgārijai nozīmē 1700 MW enerģijas zaudējumu.

Bez Eiropas Savienības finansiālās palīdzības Bulgārijas valdība nespēj droši atbrīvoties no izmantotās kodoldegvielas, kura daļēji tika nogādāta kaut kur ārpus ES dalībvalstīm. Man ir zināms arī tas, ka Bulgārijas valdībai nav rezervju, uz kurām paļauties galīgas slēgšanas gadījumā, tāpēc mums ir jāsniedz palīdzība. Mēs jau esam ieguldījuši daudz naudas, lai nodrošinātu kodolspēkstaciju galīgu slēgšanu, bet ierosinu apsvērt, vai nebūtu vērtīgāk kodolspēkstaciju slēgšanu aizstāt ar to modernizāciju. Es nerunāju konkrēti par Kozlodujas spēkstaciju. Mums ir jāatbalsta drošības normu uzlabošana Centrālās un Austrumeiropas valstīs, jo tieši nepietiekama drošības līmeņa dēļ kodolspēkstacijas nākas slēgt.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tā kā nav atrasts pieņemams risinājums radioaktīvo atkritumu galīgās apglabāšanas problēmai, nav nekāds brīnums, ka kandidātvalstis nezina, kādu alternatīvu izvēlēties. Mums ir jābūt drošiem, ka, sniedzot finansiālo palīdzību iedzīvotāju un vides aizsardzības uzlabošanai, mēs vēlāk nekonstatējam, ka kodoldegvielas elementi tiek pārdoti un, iespējams, izmantoti militāriem mērķiem. Risinājuma rašana galīgās apglabāšanas problēmai, protams, ir visas Eiropas drošības un vides aizsardzības interesēs. Tomēr kodolatkritumu tālākai pārdošanai ir jāpieliek punkts.

Brīdī, kad divu reaktoru slēgšanas izmaksas ir sasniegušas EUR 1,78 miljardus, ir skaidrs, ka skaistais stāsts par lētu, klimatam nekaitīgu kodolenerģiju ir beidzies. Šis ziņojums pievērš uzmanību dažām ar kodolenerģiju un kodolreaktoru slēgšanu saistītām problēmām, tāpēc es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Atbilstīgi saistībām, ko Bulgārija uzņēmās, parakstot līgumu par pievienošanos ES, tai ir jāslēdz Kozlodujas kodolspēkstacijas 1.–4. bloks, un līdz 2009. gadam ES sniedza finansiālu palīdzību šā mērķa sasniegšanai. Es balsoju par šo ziņojumu, kas paredz atbalstīt Bulgārijas lūgumu piešķirt papildu finansējumu EUR 300 miljonu apmērā līdz 2013. gadam, lai tā varētu pabeigt Kozlodujas kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšanas procesu, sakopt tās atrašanās vietu un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot visus radušos atkritumus tā, lai netiktu nodarīts nekāds kaitējums cilvēku veselībai un videi.

Es atbalstu arī Komisijas prasību pārraudzīt un kontrolēt visu to projektu īstenošanu, kuriem šie līdzekļi tiks piešķirti, proti, to projektu īstenošanu, kas saistīti ar pētniecību un inovācijām, kuras vērstas uz tādu tehnoloģiju ieviešanu, kam pamatā ir atjaunīgās enerģijas avoti, lai izpildītu prasību vēl par 18 000 kt CO2 ekvivalentiem samazināt emisijas, ko rada spēkstacijas ekspluatācijas izbeigšana. Īpaša uzmanība ir jāpievērš darbaspēka pārkvalificēšanai, lai nepieļautu vēl lielāku bezdarba pieaugumu, un vietējo kopienu attīstīšanai, jo īpaši pašreizējās krīzes apstākļos. Visus šos pasākumus ir jāveic tā, lai tie būtu pilnīgi pārredzami iedzīvotājiem un lai tie atbilstu visu to daudzpusējo vides nolīgumu noteikumiem, kurus Bulgārija ir parakstījusi (Orhūsas konvencijai, Espo konvencijai u. c.).

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kā jau varēja gaidīt, mēs, Zaļo grupas pārstāvji, zaudējām savu pēdējo iespēju grozīt Harms kundzes ziņojumu plenārsēdes balsojumā par Kopienas finansiālo palīdzību Kozlodujas kodolspēkstacijas četru bloku ekspluatācijas izbeigšanai Bulgārijā.

Šodien Eiropas Parlaments vienojās piešķirt EUR 300 miljonus (līdz 2013. gadam) Bulgārijai, lai tā varētu īstenot pašreizējo 4 kodolreaktoru ekspluatācijas izbeigšanas programmu Kozlodujā. Šis laipnības žests pret Bulgāriju bija iemesls, kāpēc referente un Greens/EFA grupas pārstāvji balsojumā par šo likumdošanas iniciatīvu atturējās.

Pateicoties Greens grupai, EP beidzot ir atzinis, ka Bulgārijai praktiski nav nekādas politikas kodolatkritumu galīgās apglabāšanas jomā. Tomēr Bulgārijas valdībai ar EPP un S&D grupu palīdzību izdevās nepieļaut tādu noteikumu pieņemšanu, kas atbalstītu reālu progresu šajā kodolatkritumu galīgās apglabāšanas jautājumā. Šobrīd galvenie cilvēkus un vidi apdraudošie atkritumi tiek nogādāti Krievijā, uz kuru tiek eksportēta lielākā daļa kodoldegvielas elementu ar samazinātu radioaktivitāti.

Tomēr salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu EP ir izdevies iekļaut tajā vairāk tādu noteikumu, kas attiecas uz sabiedrības līdzdalību, pārredzamību, kontroli un ziņošanas pienākumu. Skatīsimies, vai kādu no šiem noteikumiem atbalstīs arī Padome, kurai pieder pēdējais vārds, jo EP ir tikai konsultanta loma kodolenerģijas jautājumos.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Līdzīgi kā Bulgārijas Kozlodujas kodolspēkstacijas gadījumā arī Ignalinas kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšana Lietuvā bija viens no nosacījumiem līgumā par pievienošanos ES. Ignalinas kodolspēkstacijas slēgšana 2009. gadā Lietuvā ir radījusi ļoti nopietnas sekas. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Ignalinas kodolspēkstacija lielā mērā veicināja mūsu ekonomiku un nodrošināja vairāk nekā 70 % no mūsu valsts energopatēriņa. Kodolspēkstacijas slēgšanas dēļ mēs esam spiesti atteikties no enerģijas eksportētāja statusa un kļūt par plaša spektra enerģijas importētāju. Ignalinas kodolspēkstacija bija lēts enerģijas avots ražotājiem un patērētājiem un arī ienākumu avots, pateicoties eksportam. Līdzīgi kā Kozlodujas spēkstacijas slēgšana arī Ignalinas spēkstacijas slēgšana ietekmēs vietējo ekonomiku, izraisot uzņēmējdarbības un darbavietu zudumu. Pilnīgs ES finansiālais atbalsts Kozlodujai un Ignalinai ir svarīgs, lai kompensētu dažas no ekonomiskajām un sociālajām sekām, ko radījusi kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšana. Pēdējo gadu finanšu peripetijas ir satricinājušas Lietuvu un daudzas ES dalībvalstis un likušas atteikties no cerībām tuvākajā laikā uzbūvēt jaunas, progresīvas kodolspēkstacijas. Tomēr mēs rīkotos muļķīgi, ja atteiktos no kodolspēkstacijām pavisam. Kodoltehnoloģijas nekādā gadījumā nav brīnumlīdzeklis, ja runājam par mūsu energoapgādes drošību un dabas katastrofām, bet efektīvas un drošas kodolenerģijas izmantošana varētu palīdzēt pārvarēt ilgtermiņa stratēģiskās problēmas.

Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A7-0138/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Struktūrfondiem, kas izveidoti mūsu reģionos, ir jābūt labāk sasaistītiem ar Eiropas aizdevumiem pētniecības un inovāciju jomā. L. van Nistelrooij ziņojumā minēti lietderīgi ieteikumi par to, kā uzlabot visu šo aizdevumu izmantošanu. Neapšaubāmi šis ir potenciāls finansējuma nodrošināšanai un izaugsmes veicināšanai mūsu teritorijās. Tāpat arī lielāka sinerģija starp dažādajiem finanšu instrumentiem laikā, kad mums ir jāiekustina saimnieciskā darbība, var būt tikai izdevīga. Visbeidzot — visi šie fondi ir jāiekļauj stratēģijas „ES 2020” īstenošanā. Es ievēroju, ka ziņojums ir kvalitatīvs, tāpēc balsojumā to atbalstīju.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Inovāciju jautājumu visefektīvāk var risināt reģionālā līmenī tādu dalībnieku kā universitāšu, sabiedrisko pētniecības organizāciju vai nozares pārstāvju tuvumā, veicinot partnerību zināšanu nodošanas jomā un labas prakses apmaiņu starp reģioniem. Kohēzijas politika ir Eiropas integrācijas procesa pamatpīlārs un viena no veiksmīgākajām ES politikas jomām, kas sekmē konverģenci starp aizvien dažādākajiem reģioniem un veicina ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu. Ļoti svarīgi ir veicināt un piemērot veiksmīgus modeļus „zināšanu trijstūrī”, kā arī sadarbībā ar uzņēmumiem, pētniecības centriem, universitātēm un valsts iestādēm nodrošināt reģionālās pētniecības un stratēģiskas inovāciju pamatsistēmas ilgtspējīgu attīstību. Vēlos pievērst uzmanību to reģionālo grupu potenciālam, kuras mobilizē uz zināšanām pamatotu reģionālo konkurētspēju, kā arī šo grupu attīstības iekļaušanai gan Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā, gan Septītajā pamatprogrammā. Vēlos uzsvērt arī to zināšanu un inovāciju kopienu nozīmību, kuras ir izveidotas saistībā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu un nodrošina saikni starp Eiropas vadošajām, uz zināšanu intensīvu izmantošanu pamatotajām reģionālajām grupām. Es aicinu veicināt zināšanu apmaiņu reģionālajās grupās, izmantojot struktūrfondus, jo šādas grupas sniedz būtiskas iespējas, jo īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ir lietderīgi analizēt, kā dalībvalstis un reģioni savos stratēģiskajos pamatdokumentos un darbības programmās ir ievērojuši norādījumus, kas iekļauti Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam, jo īpaši 1.2. pamatnostādnē par izaugsmei nepieciešamo zināšanu un inovāciju uzlabošanu. Šāda analīze dod mums iespēju gūt precīzāku priekšstatu par to, kas ir izdarīts un kādas problēmas vēl ir jāatrisina jomā, kura arvien biežāk tiek iekļauta mūsu darba kārtībā. Krīzes laikā atteikšanās no nevajadzīgām lietām un dublēšanās ir ne tikai izdevīga, bet steidzami nepieciešama. Uzskatu, ka ir svarīgi veikt rūpīgu novērtējumu par to, kā kohēzijas, pētniecības un inovāciju politikas jomas ir saistītas ar to instrumentiem (struktūrfondiem, Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu), lai tās varētu padarīt efektīvākas un rezultatīvākas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pētniecība un inovācijas ir prioritāras jomas, un tām ir ārkārtīgi liela nozīme, nodrošinot konkurētspēju un Eiropas ekonomikas sekmīgu attīstību apstākļos, kad visā pasaulē ir vērojama krīze, sīva konkurence un īpaši aktīvi centieni atrisināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un teritoriālā kohēzija. Šī krīze palielina reģionālo atšķirību risku un ekonomisko un sociālo apstākļu pasliktināšanās risku mazāk attīstītajos reģionos. Ņemot vērā minētos apsvērumus, es atbalstu šo rezolūciju, kurā uzsvērts, ka struktūrfondu pieejamība steidzami ir jāpadara efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, lai nodrošinātu, ka atbalsta un finansēšanas mehānismi, kas paredzēti uzņēmējdarbības projektu īstenošanai un mazo un vidējo uzņēmumu atdzīvināšanai, ir ātri pieejami. Šī stratēģija ir ārkārtīgi piemērota un nozīmīga ES teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanai, jo tā vienlaikus nodrošina, ka šī krīze kļūst par iespēju gūt labumu no jomām, kas ir spēcīgas, un vairot efektivitāti resursu rentabilitātes jomā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo pētniecība, attīstība un inovācijas ir galvenie faktori, kas var palīdzēt Eiropas Savienībai izkļūt no pašreizējās ekonomikas krīzes ātrāk un daudz stiprākai, vienlaikus sasniedzot ierosinātos ekonomikas attīstības mērķus. Lai to izdarītu, ir nepieciešama konsekventa politika, kas ir mērķtiecīga un pienācīgi finansēta. Tomēr es uzskatu, ka ir jāņem vērā reģionu dažādās sociālās un ekonomiskās iezīmes. Ir jānosaka reālajai situācijai atbilstošas robežas un mērķi, bet vajadzības jānoskaidro, apspriežoties ar visām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Inovācijas ir ļoti nozīmīgs faktors, taču tās nav iespējams diktēt no augšas, kā tiek mēģināts darīt ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Tomēr inovācijas var atbalstīt ar subsīdiju programmu palīdzību. Absurds, ka sakarā ar koordinācijas trūkumu starp ES un dalībvalstīm subsīdiju pieteikuma iesniedzējiem ir jāsaskaras ar dažādu finansēšanas iestāžu un noteikumu gūzmu. Katrs mūsu solis vienkāršošanas virzienā ir atbalstāms, ja vien tas nepaver iespējas ļaunprātīgai rīcībai. Ziņojumā raksturotās koncepcijas man šķiet labas, un es balsojumā tās atbalstīju.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kohēzijas politika ir svarīgs Eiropas integrācijas procesa pīlārs un viena no veiksmīgākajām ES politikas jomām, kas sekmē konverģenci starp reģioniem un veicina izaugsmi un nodarbinātību ar struktūrfondu līdzekļu palīdzību. Pašreizējā 2007.–2013. gada plānošanas periodā visas dalībvalstis būtisku daļu no kopējiem finanšu līdzekļu piešķīrumiem ir paredzējušas inovācijām un attīstību veicinošām darbībām. Es uzskatu, ka kohēzijas politika ir gatava sinerģiju veidošanai ar pētniecības un inovāciju politikas stratēģijām veiktspējas palielināšanas, tīklu veidošanas un zināšanu nodošanas jomā.

Līdzekļu efektīvāka izmantošana pavērs ceļu labākām pētniecības, zināšanu un inovāciju iespējām dažādos reģionos, kā arī ar valsts politikas izstrādi un īstenošanu saistīto partnerību teritoriālā aspekta stiprināšanai. Šis ziņojums ir iniciatīva, kuru es atbalstu, jo uzskatu, ka ir svarīgi īstenot sinerģijas starp struktūrfondiem, kas paredzēti pētniecībai un inovācijām, un Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu, lai padarītu efektīvākus mūsu centienus sasniegt mērķi par zināšanu sabiedrību.

Ziņojums: Liem Hoang Ngoc (A7-0147/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsojumā atbalstīju to rezolūcijas redakciju, ko pieņēma Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja. Mūsu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība pašreiz ir galvenais faktors, kas nosaka Eiropas ekonomikas un fiskālās politikas uzticamību. Krīze Grieķijā to ir pierādījusi. Attiecībā uz tirgiem un kredītvērtējuma aģentūrām valsts varas pārstāvjiem ir jāapliecina, ka viņi uzņemas atbildību. Šo nepieciešamību nosaka arī šodienas un turpmāko gadu demogrāfiskā realitāte. Tāpēc es biju kategoriski pret referenta Liem Hoang Ngoc aizstāvēto nostāju, kas mudina turpināt budžeta deficīta politikas īstenošanu. Šobrīd mums ir jāpieņem, ka daudzu dalībvalstu finanses nav ilgtspējīgas, un ir jāuzdrošinās šo situāciju mainīt. Mūsu laivā plūst iekšā ūdens. Kaut arī tā vēl nav sākusi grimt, ir pēdējais laiks sākt smelt ārā ūdeni.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Balsojumā par sociālistu pārstāvja, EP deputāta Liem Hoang Ngoc ziņojumu par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, kas notika ceturtdien, 20. maijā, Tautas kustības savienības (UMP) un Demokrātiskās kustības (Modem) pārstāvji Eiropas Parlamentā ar entuziasmu balsoja par šo dokumentu, ko Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa rindiņu pa rindiņai bija grozījusi, līdz tas kļuva par neoliberālu manifestu. Es balsoju pret šo dokumentu, kas ir uzskatāms par pazemojumu Eiropas iedzīvotājiem. UMP un Modem grupu pārstāvji palielina ilgtnespējīgu deficītu spektru, lai pamatotu vēl nebijušu taupības pasākumu īstenošanu visā Eiropā, sākot no 2011. gada. Viņi ierosina Stabilitātes paktu pārveidot par Sociālās regresijas paktu. Šajā dokumenta redakcijā labējie pat atļaujas noraidīt publiskas Eiropas kredītvērtējuma aģentūras izveidi, bet privātās aģentūras ir tās, kas nosaka ritmu un vada spekulatīvus uzbrukumus pret eiro zonas dalībvalstīm. Tiek aizmirsts, ka deficīta pieaugums galvenokārt ir krīzes, banku glābšanas pasākumu kopumu un neoliberālu politikas stratēģiju neveiksmes rezultāts. Pašreiz labējie spēki izsniedz iedzīvotājiem rēķinu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Daudzu ES dalībvalstu milzīgie budžeta deficīti un parādi patiešām ir nozīmīga problēma, kura radīja finanšu krīzi, ko šobrīd piedzīvojam, un kura mums visiem ir jāpārvar. Tomēr referenta minētie iemesli nav šo finanšu traucējumu patiesie iemesli. Valstu budžeta problēmas radās, jo a) ikvienā krīzē palielinās valsts izdevumi (sociālie izdevumi, izdevumi izaugsmes veicināšanai), b) tika glābtas komercbankas, c) tika pastiprināta nodokļu konkurence, bija vērojams nepārprotams uzņēmumu peļņas nodokļa samazinājums pēdējo divdesmit gadu laikā. Rezultātā mūsu faktu analīze pilnīgi atšķiras no analīzes, ko veicis referents, kurš uzskata, ka valdības ir atbildīgas par šiem finanšu traucējumiem.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Pagājušajā gadā budžeta deficīts un valsts parāds eiro zonā sasniedza attiecīgi 6,3 % un 78,7 % no IKP. Tas ir daudz vairāk, nekā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Pašreizējā krīze ir atklājusi Stabilitātes un izaugsmes pakta nepilnības, jo ir izrādījies, ka tas nav piemērots instruments valstu ekonomiku saskaņošanai. Tāpēc es uzskatu, ka šis pakts ir jāpārskata, ka ir jāmeklē alternatīvi mehānismi ekonomiku konverģences atjaunošanai ES un ka ir jāizveido publiska Eiropas kredītvērtējuma aģentūra un jānodrošina ciešāka dalībvalstu budžeta un monetāro politiku koordinācija. Būtībā es uzskatu, ka lēmums iegādāties eiro zonas valstu valdību izdotās obligācijas, kuru pagājušajā nedēļā pieņēma Eiropas Centrālā banka, ir atbalstāms solis. Es nolēmu balsot pret galīgo ziņojumu par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, jo šie aspekti, kurus es uzskatu par ļoti būtiskiem, lai nodrošinātu Eiropas vienotā tirgus stabilitāti un uzturētu Eiropā mūsdienīgu labklājības stāvokli, tika no ziņojuma izņemti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējos apstākļos, kad daudzām valstīm ir nopietnas problēmas ar valsts finansēm, ir svarīgi pieņemt politiskus pasākumus, kas nodrošina virzību uz ekonomisko un sociālo stabilitāti, bet īpaši tādus pasākumus, kas veicina izaugsmi. Ir jāanalizē budžeta deficīts un valsts parāda līmenis un jāpieņem paraugprakse šajā jomā, lai pavērtu iespējas situācijas stabilizācijai un nepieļautu tādu pašu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Manuprāt, svarīgi ir arī pieņemt saprātīgus kritērijus jēdzienam „ekonomika atveseļošanas apstākļos”, jo situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Visbeidzot vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc konkurētspējīgas nodokļu politikas. Šāda politika nepieciešama ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienību, bet arī attiecībā uz trešo valstu ieguldījumiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā krīze, tik nopietni ietekmējot ekonomikas attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sociālo stabilitāti, ir pierādījusi, ka valsts finanšu ilgtspējība ir priekšnoteikums ekonomikas atlabšanai un attīstības iespējai. Ir atklājies arī tas, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšana nav bijusi adekvāta. Tāpēc es vēlētos vēlreiz pievērst uzmanību vajadzībai stiprināt ES iestāžu mehānismus, lai panāktu labāku integrāciju un teritoriālo kohēziju un tādējādi nodrošinātu lielākas iesaistīšanās un aizsardzības iespējas, vēršoties pret riskiem un atkāpēm no kopējās politikas. Es vēlos norādīt arī uz ziņojumā uzsvērtajām sociālas dabas bažām, kuras saistītas ar lielajām atšķirībām sabiedrības pārstāvju ienākumos. Šāda situācija mazina ražīgumu un ekonomisko konkurētspēju. Tāpēc es piekrītu viedoklim, ka dalībvalstis ir jāmudina ieviest atbilstošas reformas, lai šos traucējumus novērstu. Nodokļu taisnīgums un saprātīgi valsts izdevumi ir būtiski faktori ekonomikas atveseļošanas un sociālās kohēzijas procesā. Nabadzības mazināšana, sociālās kohēzijas nodrošināšana un ekonomikas izaugsmes un ražīguma veicināšana ir neapstrīdamas ES prioritātes, un pakāpeniska nodokļu sloga samazināšana darba ņēmējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem noteikti palīdzēs veicināt šos procesus.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es piekrītu ziņojumā paustajai nostājai, ka pašreizējie valstu parāda un budžeta deficīta apmēri nākamajām paaudzēm būs grūti panesams slogs, un uzskatu, ka šī ir liela problēma arī pašreiz. Tomēr es nepiekrītu ziņojumā ieteiktajiem risinājumiem. Nedomāju, ka ziņojumu, kurā nav minēts šo parādu un budžeta deficītu nesenā straujā pieauguma iemesls, var uzskatīt par nopietnu. Es drīzāk vēlos norādīt, ka šo deficītu pieaugumu līdz tādiem apmēriem ir radījis tas, ka dalībvalstis (tātad Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji) ir pārņēmušas banku un finanšu nozares privātos parādus. Mums atkal un atkal ir jāuzsver tas, ka ES un Eiro grupa šobrīd veic tikai tādus pasākumus, kas darbojas par labu tiem tirgiem, kurus jūs uzskatāt par racionāliem un efektīviem, bet kurus pārņem panika, kad deficīts kļūs pārāk liels, un kurus no jauna pārņem panika, kad rodas bažas par to, ka pasākumi, kas veikti, lai šo deficītu samazinātu, varētu nelabvēlīgi ietekmēt iespaidu par ekonomikas atveseļošanos. Šie tirgi ir guvuši maksimālu labumu, nosakot augstu cenu par risku, kas saistīts ar Grieķijas parādu, kuru jūs tikko likvidējāt, pieņemot šos pēdējos pasākumus. Šie tirgi ir uzvarējuši visās frontēs, vēl vairāk palielinot savu peļņu un nerēķinoties ar sekām reālai ekonomikai un iedzīvotājiem.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es biju spiesta balsot pret šo kolēģa Liem Hoang Ngoc sagatavoto ziņojumu, kuru Eiropas labējie spēki un liberāļi papildināja tā, ka tas zaudēja savu būtību un tikai vienkārši aizstāvēja dogmatisku pieturēšanos pie Stabilitātes pakta un taupības politikas. Budžeta politika pati par sevi nav mērķis, tā ir līdzeklis, kas tiek pielāgots politiskajiem mērķiem. Taupības politiku nevajadzētu noteikt par prioritāti, citādi mēs jau pašā iedīglī iznīcināsim to nelielo izaugsmi, kas šobrīd vērojama. Mums ir nepieciešama nodarbinātības pieauguma filozofija, kas mums ir jāaizstāv. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jānodrošina līdzekļi, lai tā varētu rīkoties, proti, mums ir jānodrošina sev ekonomikas vadīšanas instrumenti, kas ir pārāki par pašreiz pieejamiem neatbilstošajiem instrumentiem, kuri noteikti Stabilitātes paktā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis dokuments apliecina vēlmi izveidot resursu pārdalīšanas sistēmu, kas pievērsta rūpēm par sabiedrību kopumā. Atbalstāmi ir ziņojuma priekšlikumi, kas attiecas uz migrācijas politiku. Ziņojumā pausta noraidoša attieksme pret valsts ieguldījumu „nepamatoto samazinājumu” krīzes dēļ. Tomēr noteiktos priekšlikumos ir vērojama apgrieztā loģika.

Pensionēšanās vecuma palielināšana, Stabilitātes un izaugsmes pakta atzīšana par krīzes risinājumu, kaut arī ir skaidrs, ka tas ir viens no krīzes cēloņiem, Eiropas Centrālās Bankas apsveikšana ar banku sektora izglābšanu un tādas sociālās ekonomikas veicināšana, kuras pamatā ir ilgtspējīgs, konkurētspējīgs tirgus — dokumentā vairākkārt atkārtotas tik daudzas neoliberālas dogmas. Krīze neko nemainīs — Eiropas acis ir aizmiglojis tās dogmatisms, un tā neieklausās iedzīvotāju prasībās. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Lai gan globālā ekonomikas un finanšu krīze satraucošā mērā ietekmē valstu budžetu ilgtspējību, Parlamentā apspriežamajā ziņojumā ir iekļauti apgalvojumi, kas neļauj man balsojumā to atbalstīt.

Ziņojuma 59. punktā minēts, ka mēs varam palīdzēt izkļūt no krīzes, palielinot nodarbinātības līmeni, un ierosināts īstenot politiku, kas atbalsta imigrāciju no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un pat paredz pilsonības piešķiršanu. Pirmkārt, dokumentā ekonomikas jautājums ir nepamatoti sajaukts kopā ar migrācijas politikas jautājumu, neņemot vērā jau tā augsto bezdarba līmeni.

Otrkārt, es nedomāju, ka Eiropai būtu jāveicina pilsonības piešķiršana. Turklāt dažos no ierosinātajiem grozījumiem ir pausta nepieciešamība izveidot finanšu darījumu nodokli un Eiropas kredītvērtējuma aģentūru. Ieviešot jaunu nodokli, mēs nekādā ziņā nevaram nodrošināt labāku finanšu tirgus regulāciju.

Visbeidzot attiecībā uz publiskas kredītvērtējuma aģentūras izveidi vēlos norādīt, ka iesniegtais grozījums nav trāpījis mērķī, jo labākais veids, kā praktiski nodrošināt investoru uzticību, ir garantēt kredītvērtējuma aģentūru objektivitāti un neatkarību, nevis pakļaut tās politiskai ietekmei.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ar dziļu nožēlu raugos uz to, ka labējie spēki galu galā ir „pārņēmuši” šo ziņojumu par valsts finansēm un ir pilnīgi mainījuši tā galveno mērķi, padarot to par ļoti neoliberālu ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju referenta Hoang Ngoc lēmumu nepieļaut sava vārda izmantošanu šajā ziņojumā.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Tas, ka šo ziņojumu pārņēma Eiropas Parlamenta lielākā grupa — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir pilnīgi nepieņemami. Tieši tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa tāpat kā mūsu referents Hoang Ngoc kungs balsoja pret šo ziņojumu. Kā gan drīkst likt mūsu iedzīvotājiem maksāt par krīzi, par kuru lielākoties atbildīgas ir bankas un spekulanti? PPE grupas un ALDE grupas atbalstītie pasākumi, proti, ātra valsts finanšu konsolidācija, valsts izdevumu samazināšana, jo īpaši pensiju un veselības aprūpes jomā, un Stabilitātes un izaugsmes pakta bezierunu īstenošana, radīs postošas ilgtermiņa sekas mūsu sabiedrībā. Mēs virzīsimies tieši pretī katastrofai, ja neieviesīsim nodokli par finanšu darījumiem, kā norādīja Hoang Ngoc kungs, un nesāksim īstenot efektīvus atveseļošanas pasākumus. Aicinu neiznīcināt Eiropas iedzīvotājus.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma galvenais mērķis bija analizēt Eiropas Savienības valstu finanšu ilgtspējību ar mērķi nodrošināt tās ekonomikas atlabšanu. Šā jautājuma apspriešana plenārsesijā notiek vispiemērotākajā brīdī, ņemot vērā to, ka pagājušajā nedēļā Eiropas vadītāji panāca vēl nepieredzētu ekonomisko un finanšu vienošanos. Pieņemtais pasākumu kopums, jo īpaši tādi pasākumi kā palīdzības Grieķijai atsākšana, dalībvalstu finanšu paātrināta pārstrukturēšana un finanšu stabilizācijas mehānisma izveide, ir spēcīgas solidaritātes apliecinājums. Tomēr šie pasākumi ļauj paredzēt laikposmu, kas prasīs upurus, un to izjutīs visi Eiropas iedzīvotāji. Šie upuri ir jāsadala taisnīgi un proporcionāli. Šis ir laiks, kad valstu līmenī ar tālredzīgu mērķi un neizvēloties vieglākos ceļus ir jāpieņem drosmīgi lēmumi. Valsts finanses var sabalansēt, samazinot izdevumus un palielinot ienākumus vai vienlaikus veicot abas minētās darbības.

Ekonomikas lejupslīdes laikā mums nav citu iespēju kā vien būtiski samazināt valsts izdevumus, atsakoties no nevajadzīgā un optimizējot valsts darbības. Pēc vairāku grozījumu izdarīšanas šī rezolūcijas priekšlikuma galīgajā redakcijā ir pievērsta uzmanība dažām no šīm problēmām, tāpēc es balsojumā to atbalstīju.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! 2009. gadā Lietuva un dažas ES dalībvalstis, kas atrodas mums kaimiņos, gandrīz sasniedza sliktāko iespējamo stāvokli. Iespējams, šobrīd maitu klijas virs mūsu galvām neriņķo, bet mēs joprojām nejūtamies droši: Lietuvas IKP vairākus ceturkšņus pēc kārtas un 2010. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 4,1 %. Lielākā daļa lietuviešu apzinās, ka nepieciešamība nest nepatīkamus upurus un īstenot bargus pasākumus tik drīz neizzudīs. Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība ir būtisks priekšnoteikums stabilitātes un izaugsmes nodrošināšanai. Nepieciešamais risinājums ir budžeta deficīta samazināšana. Ziņojumā pareizi norādīts, ka augts parādsaistību un budžeta deficīta līmenis apdraud ilgtspējību un var postoši ietekmēt nodarbinātību, valsts veselības aprūpi un pensijas. Lēmumu, kas mums jāpieņem, nedrīkst uztvert vieglprātīgi — arvien pieaugošais valsts budžeta deficīts kļūst par milzīgu slogu nākamajām paaudzēm. Finanšu stabilitāte ir nozīmīgs priekšnosacījums Lietuvas un Eiropas valstu ekonomikas atlabšanai. Tāpēc es atbalstu pasākumus, kurus šonedēļ apspriežam, piemēram, priekšlikumus par Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu. Pašreiz vairāk nekā jebkad iepriekš mums ir nepieciešama laba tirgu un riska ieguldījumu fondu koordinācija un uzlabota uzraudzība. Mums arī jāturpina strikti īstenot mūsu starptautiskās saistības. Un mūsu galvenais uzdevums ir atgūt sabiedrības uzticību un atjaunot visu mūsu valstu ekonomisko pašcieņu. Šo mērķi mēs varam sasniegt, nodrošinot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, runājot skaidru valodu un ievērojot pārredzamības principu visā, ko darām.

Ziņojums: Ricardo Cortés Lastra (A7-0129/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijas un stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanā ir ļoti nozīmīgs, jo tas parāda, kādā mērā šī politika var būt lietderīga Eiropas Savienības nākotnē. Struktūrfondi, kas nodrošina Eiropas teritoriju kohēziju un finansē inovācijas, palīdz radīt iniciatīvas, kas, neapšaubāmi, veicina reģionu izaugsmi. Es patiešām ticu, ka kohēzijas politika būs būtisks instruments stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Grūtības, ko vienmēr ir radījusi politiskā, sociālā un ekonomiskā daudzveidība, kura raksturo Eiropas mantojumu, kas ir daļa no lielas, bet ļoti atšķirīgas teritorijas, ir noteikušas to, ka kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tiek izstrādāta kohēzijas politika. Laiku pa laikam, pārejot no viena plānošanas perioda uz nākamo, Eiropa ir saskārusies ar nepieciešamību atjaunināt savus kohēzijas mērķus. Tas ir darīts, uzlabojot gan līdzekļus, attiecībā uz kuriem struktūrfondi ir bijuši, ir un būs nozīmīgs finansiālais pamats ikvienai uz iekšējās kohēzijas palielināšanu vērstai ES politikai, gan mērķus, ar kuru palīdzību dažādās ieceres un individuālās darbības pastāvīgi ir pārorientētas atbilstīgi laika prasībām. Es atbalstu Cortés Lastra kunga pašiniciatīvas ziņojumu. Stratēģijai „ES 2020” ir jābūt vienam no kohēzijas politikas mērķiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Šīs politikas mērķos ir jāiekļauj arī teritoriālās kohēzijas mērķis un pragmatiskā pieeja, kas paredz kopīgu mērķu noteikšanu vietējā līmenī. Tikai šādi mēs izvairīsimies no riska, ka stratēģija „ES 2020” līdzīgi kā Lisabonas stratēģija kļūst par tādu stratēģiju, kurā eirokrātija nodarbojas ar pašslavināšanu.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Struktūrfondiem ir būtiska nozīme stratēģijas „ES 2020” īstenošanā, jo šie fondi ir ietekmīgs instruments visu Eiropas reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai. Cortes Lastra kunga ziņojumā pareizi norādīts, ka Lisabonas stratēģija deva konkrētus rezultātus tikai tad, kad tā tika sasaistīta ar kohēzijas politiku. Tāpēc es piekrītu referenta ieteikumiem uzlabot stratēģijas „ES 2020” pārvaldības sistēmu salīdzinājumā ar Lisabonas stratēģiju. Daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā ļoti svarīgi ir nodibināt ciešāku saikni starp vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām. Pievienojoties referenta viedoklim, es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir nākotnes tiesiskajā regulējumā paredzēt vienkāršāku pieeju struktūrfondu izmantošanai. Vienkāršība galu galā ir viens no efektivitātes kritērijiem.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es pilnīgi atbalstu ziņojumā iekļautos priekšlikumus, kuru mērķis ir panākt kohēzijas politikas iekļaušanu stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanā. Jaunais Lisabonas līgums stiprina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principu, un bez šīs solidaritātes klauzulas ES nav nekādas nozīmes! Kohēzijas politikas galvenais mērķis ir samazināt atšķirības starp dažādu reģionu ekonomikas attīstības līmeņiem un risināt jautājumu par vismazāk attīstīto un attālāko reģionu strukturālo atpalicību. Saistībā ar virzību uz stratēģiju „ES 2020”, kas ir vērsta uz izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanu, ir svarīgi norādīt, ka kohēzijas politika var būt nozīmīgs instruments, lai veiksmīgi sasniegtu šīs stratēģijas mērķus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kohēzijas politikas galvenais mērķis ir samazināt atšķirības starp dažādu reģionu ekonomikas attīstības līmeņiem, līdzekļus galvenokārt virzot izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Stratēģija „ES 2020” paredz Eiropai būtiskus un vērienīgus uzdevumus piecās stratēģiskās jomās: i) nodarbinātībā, ii) inovācijās un pētniecībā, iii) klimata pārmaiņās un enerģētikā, iv) izglītībā un v) nabadzības apkarošanā. Kā jau minēju, šī ir vērienīga un drosmīga stratēģija. Es piekrītu referentam, ka šī stratēģija „ES 2020” ir jāizstrādā tā, lai tā būtu saskaņā ar nākotnes kohēzijas politiku, un ka tā ir jāīsteno arī reģionālā un vietējā līmenī. Lisabonas stratēģijas gadījumā tā nenotika. Šis ir ļoti svarīgs priekšnosacījums ekonomikas attīstībai un izaugsmei dažādos reģionos. Tā kā esmu no Portugāles reģiona, kura intereses un vēlmes centralizētās varas interesēs bieži vien tiek ignorētas (un es šo viedokli jau esmu publiski paudis), es uzskatu, ka stratēģijas „ES 2020” mērķu īstenošana reģionālā līmenī varētu daudz labāk veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas attīstības projektā vēl ir daudz darāmā attiecībā uz teritoriālo kohēziju. Šiem pasākumiem ir ļoti liela nozīme, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību, veicinātu nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī sociālās kohēzijas jomā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme, lai nodrošinātu veiksmīgu Eiropas veidošanu. Tāpēc es atbalstu šajā ziņojumā iekļautos ieteikumus, piemēram, nepieciešamību vienkāršot noteikumus par pieejamo līdzekļu piešķīrumu izmantošanu un pārvaldību, lai veicinātu to plašāku izmantošanu un efektīvu īstenošanu visā ES teritorijā. Eiropas Savienībā reģioni īsteno vairāk nekā vienu trešdaļu no valsts ieguldījumiem un struktūrfondu izdevumi arvien vairāk tiek vērsti uz mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību. Es uzskatu, ka ES ir svarīgi nekavējoties rīkoties un veikt konkrētus pasākumus, lai „risinātu to reģionu īpašās vajadzības, kuriem raksturīgi nopietni un ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, piemēram, piekrastes reģioni, salas, kalnu reģioni, pārrobežas un attālākie reģioni”. Es arī vēlos vēlreiz uzsvērt, ka „izglītība un arodapmācība ir galvenie priekšnoteikumi ES attīstībai un tās konkurētspējas palielināšanai saistībā ar globālajiem uzdevumiem”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referents pauž nožēlu par to, ka stratēģijā „ES 2020” nav atbilstoši iekļauts Lisabonas stratēģijas novērtējums, un mēs piekrītam šim viedoklim. Izvirzītie Lisabonas stratēģijas mērķi — ekonomikas izaugsme, nodarbinātība un sociālā kohēzija — nav sasniegti. Gluži pretēji — situācija šajās jomās ir pasliktinājusies. Mēs jau esam norādījuši, ka šī situācija ir radusies Lisabonas stratēģijas mērķu rezultātā, un tie taču arī bija lieli mērķi! Ir runa par tādiem mērķiem kā liberalizācijas pasākumi, privatizācijas pasākumi un regulācijas mazināšana un elastīguma vairošana darba tiesību jomā. Šīs iespējas, instrumenti un mērķi tagad atkal ir iekļauti stratēģijā „ES 2020”. Referents aizstāv arī „brīva, atvērta un strādājoša iekšējā tirgus” izveides pabeigšanu. Faktiski tieši šis ļoti „brīvais, atvērtais un strādājošais iekšējais tirgus” ir izraisījis visu laiku lielāko nabadzību un sociālo atstumtību Eiropas Savienībā un ir kavējis tās teritoriālo kohēziju. Mēs neatbalstām kohēzijas politikas saskaņošanu ar stratēģiju „ES 2020”, lai netiktu apdraudēts tās patiesais mērķis mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un panākt īstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Kohēzijas politikas galvenais mērķis ir censties panākt vienāda līmeņa attīstību ES reģionos. Pateicoties daudzgadu programmām un stratēģijām, kas ir ieviestas saistībā ar šo politiku, atsevišķiem reģioniem, jo īpaši nabadzīgākajiem reģioniem, ir iespēja nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, labāku konkurētspēju un darbavietu radīšanu. Vairāk nekā puse no visiem ieguldījumiem valsts sektorā tiek veikti reģionālajā līmenī, tādējādi vietējās iestādes kļūst par galvenajiem dalībniekiem pašreizējās Lisabonas stratēģijas īstenošanā un stratēģijas „ES 2020” īstenošanā nākotnē. Mums ir pilnīgi jāatbalsta ar kohēzijas politiku saistīto projektu īstenošana, paturot prātā, ka lielākie ieguvēji visbiežāk būs lauku rajoni, un autora ieteiktais partnerības princips nodrošina iespēju iedzīvotājus efektīvi informēt par sākto projektu mērķiem un rezultātiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs šķietami nodrošinām finansējumu mazāk attīstītajām teritorijām, taču galu galā to iztērē salīdzinoši pārtikuši reģioni. Visā Eiropā ir problēmas subsīdiju politikas jomā. No vienas puses, nauda tiek ieguldīta ciematu atjaunošanā, lai nepieļautu lauku kopienu izmiršanu, bet, no otras puses, šiem centieniem traucē privatizācijas un deregulācijas noteikumi.

Nav nozīmes izveidot brīnišķīgu ciemata centru, ja ciemats ir gandrīz pilnīgi atrauts no sabiedriskā transporta tīkla un tajā ir slēgta pasta nodaļa. Ziņojumā nav pietiekami sīki izklāstītas kohēzijas politikas problēmas, tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija ir nozīmīgs dokuments, jo tajā izklāstīta labākā iespējamā notikumu gaita attiecībā uz nepieciešamo kohēzijas politikas un stratēģijas „ES 2020” sasaistīšanu. Laikā, kad daudz tiek domāts par Eiropas kohēzijas politiku pēc 2013. gada, ir patiesi svarīgi virzīt to kā instrumentu, kas nepieciešams stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanai, atkārtoti norādot, ka kohēzijas politikas stratēģijām ir būtiska nozīme sākotnējā ES integrācijas stratēģiju plāna īstenošanā. Kohēzijas politikai ir bijusi būtiska nozīme līdzsvara uzlabošanā starp Eiropas reģioniem, un pašreiz tā tiek uzskatīta par svarīgu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu krīzi Eiropas Savienībā ar tādu līdzekļu palīdzību kā konkurētspējas un vietējā potenciāla stiprināšana. Laikā, kad nav gaidāms ES budžeta pieaugums un kad kohēzijas politikas budžetam (apmēram 45 % no ES budžeta) ir tik liels slogs, mēs uzskatām, ka laba saikne starp kohēzijas politikas mērķiem un stratēģijas „ES 2020” mērķiem ir ļoti nozīmīga, lai stiprinātu kohēziju un vienlaikus veicinātu visu reģionu un sabiedrības locekļu pozitīvu reakciju uz problēmām, ar ko ES saskaras.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ļoti žēl, ka mūsu piedāvātā alternatīvā rezolūcija par kohēzijas politiku un stratēģiju „ES 2020” netika atbalstīta. Šā iemesla dēļ mēs, Greens/EFA grupas pārstāvji, esam nolēmuši galīgajā balsojumā par Cortés Lastra kunga ziņojumu atturēties.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE), rakstiski. – (DE) Referents Cortés Lastra kungs sākotnēji izstrādāja ļoti līdzsvarotu ziņojumu par saikni starp kohēzijas politiku un stratēģiju „Eiropa 2020”. Tā mērķis bija mainīt situāciju attiecībā uz pārmērīgajiem kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumiem, ko īstenoja Barroso kunga vadītās Komisijas pirmais sastāvs. Ziņojumā pamatoti tika uzdots jautājums, vai kohēzijas politika ir Lisabonas stratēģijas un jaunās stratēģijas „Eiropa 2020” instruments vai arī tai ir neatkarīga nozīme un vērtība. Referents bija panācis līdzsvaru starp šiem abiem aspektiem. Mums būtu jābūt viņam pateicīgiem par kohēzijas politikas neatkarības veicināšanu. Mēs viņa pieeju atbalstījām. Diemžēl grozījumi, kurus galvenokārt iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), būtiski izmainīja ziņojuma sākotnējo mērķi. Mums, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvjiem, ir ļoti žēl, ka tā notika. Šā iemesla dēļ mēs vēlreiz iesniedzām šo ziņojumu izskatīšanai plenārsesijā kā alternatīvu rezolūciju, kura lielākoties atbilda šā ziņojuma sākotnējai redakcijai.

Diemžēl šī rezolūcija balsojumā neguva vairākuma atbalstu. Ņemot vērā balsojumu komitejā, tas nebija pārsteigums. Tomēr mūsu mērķis bija izmatot šo alternatīvo rezolūciju, lai skaidri parādītu, ka Parlamentā pastāv mazākuma viedoklis, kas atbalsta centienus nodrošināt reģioniem lielākas tiesības uz neatkarīgu attīstību, nekā pieļauj pašreizējā struktūrfondu perioda finansējuma piešķiršanas modelis.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kohēzijas politikai ir svarīga nozīme, lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus: veicinātu izglītību, arodmācības un pētniecību, radītu darbavietas un nodrošinātu ekonomikas izaugsmi. Pēc tam, kad esam piedzīvojuši Lisabonas stratēģijas neveiksmes kohēzijas mērķu jomā, īpaši pienācīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu trūkumu un reģionālo un vietējo iestāžu dalības trūkumu, ziņojumā uzsvērts, cik liela nozīme ir kohēzijas politikas ieguldījumam nākotnes stratēģisko mērķu sasniegšanā. Tāpēc ir svarīgi virzīties pretī mērķim palielināt vietējo un reģionālo varas iestāžu un struktūru līdzdalības izjūtu attiecībā uz šīs stratēģijas mērķiem.

Reģioniem būs nozīmīga loma kā starpniekam, nodrošinot saikni ar ekonomiskajiem un sociālajiem dalībniekiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ņemot vērā kohēzijas politikas horizontālo pieeju, ir skaidrs, ka tikai ar spēcīgu un pienācīgi finansētu kohēzijas politiku var veicināt attīstību Eiropas Savienībā un palielināt ES konkurētspēju saistībā ar globālajiem uzdevumiem. Eiropas reģionālā dimensija ir jāstiprina ar stratēģiju, kurā ir ņemtas vērā dažādu reģionu vai to grupu īpatnības, piemēram, attālāko reģionu īpatnības. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es uzskatu, ka kohēzijas politika ir nozīmīgs instruments stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanā, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Vincent Peillon (A7-0133/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Vidusjūras reģiona valstu savienība (VRVS) ir vērienīgs projekts, kura īstenošanā būs nepieciešama apņēmīga Eiropas Parlamenta politiskā līdzdalība. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ir paustas šādas trīs ļoti nozīmīgas atziņas: 1) jaunā institucionālā arhitektūra ir jāievieš ātri, lai VRVS varētu sākt savu darbību, 2) atbilstošam finansējumam ir svarīga nozīme, lai VRVS sasniegtu savus mērķus un tādējādi īstenotu sešus galvenos stratēģiskos projektus (Vidusjūras attīrīšanu, transportu, atjaunīgo enerģiju, izglītību, mazos un vidējos uzņēmumus, civilo aizsardzību), 3) VRVS sekmes ir atkarīgas no reģionālo konfliktu atrisināšanas Vidusjūras baseinā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Vidusjūras reģiona valstu savienība ir vērienīgs projekts, kuru raksturo vairākas acīmredzami pozitīvas iezīmes, jo īpaši attiecībā uz iespēju ar šīs politiskās un ekonomiskās partnerības palīdzību nākotnē stiprināt instrumentus, kas paredzēti, lai kontrolētu imigrāciju un apkarotu nelegālo imigrantu plūsmas, kas pēdējos gados ir skārušas Vidusjūras reģionu. Šis ir vēl viens arguments, kas parāda, kādu labumu Eiropa var gūt no iespējas izveidot dialogu ar Vidusjūras reģiona valstīm, kuras gandrīz vienmēr ir tranzītvalstis lielākajai daļai nelegālo imigrantu, kas sasniedz kontinenta dienvidu krastus.

Protams, dialoga telpu, kas tiks izveidota, nedrīkst uzskatīt par instrumentu šīs imigrantu kustības atvieglošanai, tā ir jāuzskata par instrumentu nelegālās imigrācijas regulēšanai un apkarošanai. Ekonomiskajai tirdzniecībai un vispārējam Tuvo Austrumu miera nodrošināšanas procesam, kurā VRVS būs jācenšas aktīvi iesaistīties, būs jāveicina sociālā izaugsme imigrantu izcelsmes valstīs. Tāpēc, ja ES būs būvēta uz stabiliem politiskajiem pamatiem un tai būs konkrēti mērķi, tad mēs spēsim viņu pašu valstīs palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd vēlētos masveidā doties uz Eiropas dienvidu krastiem. Cerībā, ka nākamajās Vidusjūras reģiona valstu savienības augstākā līmeņa sanāksmēs migrācijas jautājumam tiks piešķirta lielāka nozīme, es balsoju par šo ziņojumu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Balsojumā atbalstot Peillon kunga ziņojumu, mēs visi esam atzinuši, ka Vidusjūras baseins ir ļoti nozīmīgs reģions un ka daudzpolārā un savstarpēji atkarīgā pasaulē lielas reģionālas apvienības, piemēram, Vidusjūras reģiona valstu savienība, ir izdevīgākā situācijā, lai pārvarētu sociālās, kultūras, ekonomiskās, vides, demogrāfiskās, politiskās un ar drošību saistītās problēmas.

Vidusjūras reģionā ir visas šīs problēmas, kurām ir ļoti liela nozīme visa reģiona stabilitātes ietekmēšanā un attiecībā uz kurām ir nepieciešama saskaņota un apņēmīga rīcība.

Gaidāmajā Barselonas sanāksmē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu un valdību vadītāji atkal sanāks kopā, lai izvērtētu, kāds ir bijis Vidusjūras reģiona valstu savienības progress.

Manuprāt, šajā sanāksmē ir jāapspriež trīs politiski jautājumi:

a) laiks, kas ir bijis nepieciešams, lai virzītu uz priekšu Parīzē noteiktās institucionālās arhitektūras izveidi, un nespēja īstenot lielāko daļu Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas piedāvāto parlamentāro iniciatīvu;

b) finanšu resursu un izmantoto sinerģiju neatbilstība, vienlaikus atzīstot progresu un nozīmīgās, reālās apņemšanās, ko paudušas dažas mūsu valstis, tostarp Itālija, un arī to, ka vispārējā Vidusjūras reģiona valstu savienības ietekme attiecībā uz centieniem izveidot ekonomiskās labklājības reģionu arvien vēl ir nepietiekama;

c) grūtības izlēmīgi risināt tādus jautājumus kā miers, stabilitāte un drošība, lai gan šo jautājumu risināšana ir ļoti nepieciešama, lai Vidusjūras reģiona valstu savienībā nodrošinātu politisko dimensiju un vienprātību.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Mēs esam pret Vidusjūras reģiona valstu savienību. Šāda savienība veicinātu masveida imigrāciju no nabadzīgajām Ziemeļāfrikas valstīm. Tā arī dotu iespēju tiem šo valstu iedzīvotājiem, kas darbojas Al-Qaeda organizācijas interesēs, vieglāk iekļūt Eiropā un īstenot terora aktus. Esam ievērojuši arī to, kā ES piešķir Marokai priviliģētu ekonomisko statusu, lai gan šī valsts ir vardarbīgā ceļā okupējusi Rietumsahāru un izlaupījusi tās resursus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Lai sadarbība starp Eiropas valstīm un citām Vidusjūras reģiona valstīm būtu efektīvs līdzeklis miera un labklājības nodrošināšanai un cilvēktiesību uzlabošanai, tā ir jābalsta, pamatojoties uz principiem, kas paredz vienlīdzību un savstarpēji izdevīgu sadarbību šīs teritorijas iedzīvotāju interesēs. Šai sadarbībai, pamatojoties uz ANO dibināšanas hartu un starptautiskajām tiesībām, ir jāpalīdz atrisināt starptautiskas un divpusējas problēmas, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai nodrošināt taisnīgu un perspektīvu risinājumu attiecībā uz Palestīnu, Rietumsahāru un Kipru. Diemžēl ziņojumā par to nekas nav minēts. Tajā nekas nav minēts arī par nepieņemamiem un visu mūsu cieņu aizskarošiem apstākļiem, kādos uz Vidusjūras salām un pilsētās tiek turēti tūkstošiem iedzīvotāju, kas ceļo bez ceļošanas dokumentiem. Lai nodrošinātu patiesu sadarbību, ir jāstiprina dialoga risināšanas un sapratnes veicināšanas procedūras un jāņem vērā visu šā reģiona tirdzniecības nolīgumu atšķirības, tādējādi nodrošinot visu valstu vienlīdzību. Šāda veida sadarbība stiprinās un veicinās prakses apmaiņu sociālajā un kultūras jomā un palīdzēs veidot kopējas politikas un rīcības stratēģijas vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu apkarošanai.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Zviedrijas Konservatīvās partijas pārstāvji šodien balsoja pret ziņojumu A7-0133/2010 par Vidusjūras reģiona valstu savienību (2009/2215(INI)). Mēs tā rīkojāmies tāpēc, ka nevaram atbalstīt ES līdzdalību, kas paredz ievērojami lielāka līdzekļu apjoma atvēlēšanu Vidusjūras reģiona valstu savienības projektiem jaunajā ES finanšu plānā 2014.–2020. gadam. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu sadarbība ar Vidusjūras baseina valstīm būtu konstruktīva un pamatotos uz principiem, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi, solidaritāti, dialogu un cieņu pret katras valsts atšķirībām un īpatnībām. Reģionālā sadarbība ar Eiropas Savienību Vidusjūras reģiona valstu savienībā nedrīkst aizstāt integrāciju ES un dalību ES, kaut arī noteikti spēki tā vēlētos. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai ES uzņemtos atbildību un nezaudētu savu uzticamību, proti, tā nedrīkst solīt naudu dažādiem mērķiem, ja nav ilgtspējīga finansējuma.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) 2008. gada 13. jūlijā pieņemot Parīzes deklarāciju, kas paredzēja jaunas Vidusjūras reģiona valstu savienības (VRVS) izveidi, bija plānots piešķirt jaunu veidolu iepriekšējam Barselonas procesam. Kā norādīts minētajā deklarācijā: tie bija „jauni centieni izveidot Vidusjūras reģionā miera, demokrātijas, sadarbības un labklājības telpu”. Tomēr 2009. gads Eiropas Savienībai bija lielu pārmaiņu gads (Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas, Lisabonas līguma stāšanās spēkā, cīņa pret ekonomikas un finanšu krīzi u. c.), un šīs pārmaiņas kavēja ar VRVS saistīto mērķu īstenošanu. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā minēti pareizi turpmākie pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu mērķus, kuri tika noteikti, izveidojot VRVS. Es arī ar nepacietību gaidu, kāds iznākums būs otrajai valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmei, kas paredzēta šā gada 7. jūnijā Barselonā. ES un Vidusjūras reģiona valstu attiecību stiprināšana ir svarīga, un es uzskatu, ka tikai politiskais dialogs un ciešāka sadarbība starp ES un citām Vidusjūras reģiona valstīm veicinās brīvības, tiesiskuma, miera un ilgtspējīgas un stabilas labklājības telpas izveidi.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par Vidusjūras reģiona valstu savienību (VRVS). Eiropai un Vidusjūras reģionam ir daudz kopīgu pārrobežu problēmu, kuras var labāk risināt, īstenojot reģionālu integrāciju un izveidojot efektīvas iestādes, kas spēj pārsniegt divpusējas sadarbības iespējas. Šādas problēmas ir īpaši aktuālas krīzes apstākļos, un ES interesēs ir risināt jautājumu par pieaugošajām atšķirībām abu reģionu starpā, tādējādi palīdzot nodrošināt perspektīvu un drošu nākotni Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem. ES un VRVS valdībām ir jānosaka par prioritāti šīs savienības iestāžu izveide un jāpanāk, ka šīs iestādes īsteno saskaņotu politisko stratēģiju, kuras pamatā ir demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību, tostarp sociālo tiesību, uzlabošana. Lai reāli veicinātu šo mērķu sasniegšanu, ir jānoslēdz miera līgumi Tuvo Austrumu kaimiņvalstu starpā. Šie mērķi nosaka nepieciešamību pielikt punktu Izraēlas okupācijai Gazā un tās apmetņu politikai, nepieciešamību pēc palestīniešu apņemšanās izbeigt vardarbību un īstenot savu valsts veidošanas programmu, kā arī nepieciešamību pēc savstarpējas 1967. gada robežu ievērošanas. Es turpināšu iebilst pret ES un Izraēlas asociācijas nolīguma uzlabošanu, kamēr vien Izraēla nesāks ievērot savus pienākumus cilvēktiesību jomā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par Vidusjūras reģiona valstu savienību (VRVS), jo tajā pausts atbalsts lielākai Eiropas Parlamenta līdzdalībai šajā reģionālajā iniciatīvā. Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Parlaments var dot savu ieguldījumu, lai pēc diviem gadiem, kuros sūri grūti esam mēģinājuši šo savienību izveidot, augstākā līmeņa sanāksme, kas jūnijā notiks Barselonā, būtu veiksmīga, jo šis rezultāts ir ļoti svarīgs, lai VRVS gūtu sekmes.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ikviens objektīvi vērtējošs novērotājs atzītu, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība nav progresējusi tik ļoti, kā būtu gribējies, un ka vēl joprojām ir daudz jāpaveic, lai tā iegūtu noteiktas aprises un reālu un rezultatīvu saturu. Vēsturiski Vidusjūra tautas ir vienojusi, nevis šķīrusi. Kultūras, kas radās Vidusjūras krastos, bija Rietumu civilizācijas kodols, un abu krastu iedzīvotāji deva savu artavu, lai izveidotu kultūras identitātes, ko raksturo skaidra piederības apziņa. Reliģiskie kari uzbūvēto tiltu sagrāva, bet savā ziņā šis tilts joprojām pastāv. Es ceru, ka Eiropas Savienība kopā ar tās partneriem veiks konkrētus pasākumus, lai veicinātu un veidotu tādu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību, kas spēj stāties pretī bailēm, atšķirībām un neuzticībai un kas spēj nodrošināt savu pastāvēšanu nākotnē. Abiem jūras krastiem, kuri reiz veidoja ietekmīgu civilizāciju, šī partnerība nodrošinās daudz ieguvumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā nestabilo sociālo un ekonomisko situāciju dienvidu valstīs, attiecību stiprināšana ar Vidusjūras reģiona valstīm šobrīd ir īpaši svarīga. Šajā sakarā es uzskatu, ka steidzami ir nepieciešams konkrētā un efektīvā veidā virzīt uz priekšu Vidusjūras reģiona valstu savienības konsolidācijas procesu. Nepieciešamība stiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecības kļūst arvien izteiktāka, jo šī attiecību stiprināšana noteikti būtiski veicinās miera telpas un kultūras, ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības konsolidāciju. Tomēr es vēlos pievērst uzmanību bažām, ko rada situācija tādās jomās kā sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība un diskriminācija dzimumorientācijas dēļ. Šīs ir jomas, kurās Eiropas ietekmes stiprināšana var būt nozīmīgs faktors vēlamu pārmaiņu ieviešanai. Savukārt Vidusjūras reģiona milzīgais atjaunīgo energoresursu potenciāls ir viens no ieguvumiem, ko šīs attiecības sniegtu Eiropas Savienībai un ko tā varētu izmantot, lai nodrošinātu efektīvu enerģētikas politiku. Turklāt tiktu paplašināta ES tirdzniecības zona, sasniedzot 8000 miljonu iedzīvotāju aptvērumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs pilnīgi nepiekrītam pamatnostādnēm, kuras paustas ziņojumā un kuru mērķis būtībā ir lielāka ES lielo uzņēmumu ekonomiskā dominance pār Vidusjūras reģiona dienvidu daļu, piekļuve dabas resursiem, jo īpaši energoresursiem, un to kontrole, darbaspēka izmantošana un imigrantu apspiešana. Šķiet, ka lielākā daļa Parlamenta deputātu dzīvo alā, pilnīgi neko nezinot par tā dēvētās „brīvās tirdzniecības” sekām. Šie deputāti turpina īstenot līdzšinējo politiku un tādējādi veicina situācijas pasliktināšanos. Portugālē, piemēram, tekstila nozarē ir likvidētas vairāk nekā 100 000 darbavietas, jo tūkstošiem uzņēmumu bankrotē palielinātās ārējās konkurences dēļ.

Šo apsvērumu dēļ ir jāpārtrauc mūsu virzība arvien liberālākas tirdzniecības virzienā. Šīs virzības dēļ darba ņēmēju izcīnītās tiesības un iedzīvotāju suverenitāte ir apdraudēta, dabas resursus un bioloģisko daudzveidību ir piesavinājušies lielie daudznacionālie uzņēmumi, ir iznīcināta vide, ir pieaudzis bezdarbs, ir izpostīti miljoniem mazo lauksaimnieku un ir apdraudēta pārtikas neatkarība un nodrošinātība ar pārtiku. Mēs pieprasām nodibināt taisnīgas un godīgas ekonomiskās attiecības, kas kalpo abu reģionu iedzīvotāju un valstu interesēm.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu, ko izstrādāja franču kolēģis no manas grupas Vincent Peillon, jo Vidusjūras reģiona valstu savienības (VRVS) mērķis ir veicināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību, īstenojot konkrētus stratēģiskus pasākumus gan Eiropā kopumā, gan arī Vidusjūras reģionā. Būtībā reģionālā integrācija ir nepieciešama, lai veicinātu mieru, kas ir viens no šīs sadarbības galvenajiem aspektiem, un tāpēc šo integrāciju ir jācenšas stiprināt. Es uzskatu, ka VRVS ir lielisks līdzeklis, kas dod mums iespēju, ieņemot stingru nostāju, iesaistīties to konfliktu risināšanā, kas šajā reģionā joprojām pastāv, un pat piedāvāt risinājumus šiem konfliktiem. Es ceru, ka nākamā augstākā līmeņa sanāksme Barselonā būs veiksmīga, ka dalībvalstis patiešām atsāks VRVS īstenošanu un ka pēc sekretariāta izveides Barselonā visi projekti varēs iegūt noteiktas aprises, jo tas ir mūsu visu interesēs.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums noteikti ir vērtīgs tajā ziņā, ka tajā pievērsta uzmanība steidzamai nepieciešamībai atzīt abas valstis — Palestīnas valsti un Izraēlas valsti — un panākt to līdzāspastāvēšanu mierā un drošībā, kā arī cīņai par sieviešu tiesībām un cīņai pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ. Tomēr tā ir arī šā ziņojuma vienīgā pozitīvā īpašība. Šis dokuments būtībā ir solījums šā reģiona pašreizējiem un topošajiem privātajiem investoriem. To apliecina vairāki norādījumi par nepieciešamību nodrošināt ieguldījumu aizsardzību un ieguldījumu finansiālo drošību. Šis dokuments arī atbalsta Barselonas procesu un Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveidi, taču tas ir pilnīgi pretrunā mērķiem, kurus tiesiskās regulācijas jomā nosaka pašreizējā situācija.

Es balsoju pret šo ziņojumu. Es uzskatu, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona iedzīvotāju interesēm vienmēr ir jābūt svarīgākām par finanšu jomas pārstāvju interesēm. Ievēlētu pārstāvju uzdevums ir censties nodrošināt vispārēju labumu. Ļoti žēl, ka tie, kas izstrādāja šo dokumentu, neizvirzīja to par prioritāti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Daži Eiropas iedzīvotāji Vidusjūras reģiona valstu savienību uzskata par prestižu projektu, kuru sāka daži politiskie līderi. Tomēr es uzskatu, ka sadarbības palielināšana starp valstīm, kas atrodas Vidusjūras krastos, ir ļoti vēlama iniciatīva. Ir svarīgi, lai šīs valstis saskaņotu pasākumus, ko tās veic, vēršoties pret konkrētām problēmām, jo īpaši to var attiecināt uz arvien pieaugošo migrantu plūsmu no Āfrikas. Vidusjūras reģiona valstu savienības struktūras ir lielisks veids, kā atbalstīt Frontex aģentūras darbu un īpaši iesaistīt Āfrikas valstis projektos, lai mudinātu ekonomiskos migrantus palikt Āfrikā.

Dažādie projekti, kurus plānots īstenot, piemēram, studentu apmaiņas veicināšana un vairākas ekonomiskās programmas, kas paredzētas, lai sekmētu tirdzniecību starp ES un Āfrikas valstīm, arī ir ļoti vēlama parādība. Tomēr šīs valstis nedrīkst piespiest veidot brīvu tirdzniecības zonu, jo pastāv nopietni draudi, ka tādējādi varētu rasties būtiski zaudējumi vietējiem un reģionālajiem tirgiem. Lai gan es iepriekš minēto iemeslu dēļ nevaru pilnīgi piekrist dažiem ziņojuma punktiem, tomēr šis ziņojums ir līdzsvarots un tāpēc es balsoju par to.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Cerībā uz Eiropas Savienības un trešo valstu attiecību konstruktīvu attīstību es atbalstīju šo ziņojumu par Vidusjūras reģiona valstu savienību. Lai stiprinātu sadarbību, mums ir jāatbalsta Barselonas process, kas pēdējā laikā nav noritējis tik aktīvi. Savukārt Vidusjūras reģiona valstu savienības augstākā līmeņa sanāksme, kas paredzēta 2010. gada 7. jūnijā Barselonā, ir lieliska iespēja īstenot pašreizējās deklarācijas, jo Eiropas Savienība nevar pieļaut, ka tā zaudē savu ietekmi šajā reģionā, ar kuru tā tradicionāli bijusi saistīta. Institucionālas struktūras, piemēram, līdzprezidentūra, ir jāizmanto, lai veicinātu pasākumus, kas vērsti uz abu Vidusjūras krastu sabiedrības un ekonomikas labāku integrāciju.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) 2010. gada 7. jūnijā Barselonā notiks Vidusjūras reģiona valstu un valdību vadītāju sanāksme. Ir svarīgi, lai šī sanāksme nodrošinātu reālu progresu. Ar šo progresu es īpaši domāju Vidusjūras reģiona iestāžu izveidi un arī progresu tādās jomās kā ekonomika un tirdzniecība, nodarbinātība, nabadzības mazināšana, lauksaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku, ūdens un lauku attīstība. Svarīgi ir arī atvēlēt Vidusjūras reģiona valstu savienībai lielākus līdzekļus, un tas būs galvenais jautājums gaidāmajās sarunās par finanšu plānu 2014.–2020. gadam.

Tāpēc mums ir jāatceras, ka būs jānodrošina iespēja ES atbalstu kombinēt ar privātajiem līdzekļiem un saskaņot ar līdzekļiem, ko piedāvā Eiropas Investīciju banka un ieguldījumu fondi, piemēram, InfraMed. Turklāt Dienvidu-Dienvidu tirdzniecības stiprināšana un Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības zonas izveide ir būtiski faktori, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un nabadzības mazināšanos dienvidu krasta valstīs. Šie pasākumi šajā rezolūcijā, kas ir iesniegta Eiropas Parlamentam, ir skaidri minēti, un tāpēc es to atbalstu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – GUE/NGL grupas iesniegtajos grozījumos (visi tika noraidīti) nebija lielu pārsteigumu, izņemot 6. grozījuma pirmo daļu (Rietumsahāra).

Vēlos norādīt, ka es balsojumā atbalstīju 6. grozījumu, kurā uzsvērta Marokas atbildība saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Rietumsahārā.

E. Brok iesniegtā 1. grozījuma otrā daļa (kurā bija uzsvērta nepieciešamība palielināt VRVS finansējumu) arī tika noraidīta.

Balsojumā par ziņojumu kopumā mēs to atbalstījām (to pieņēma ar lielu balsu vairākumu).

Ziņojums: Evgeni Kirilov (A7-0123/2010)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju Rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu. Dienvidkaukāza reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs reģions. Tomēr Eiropas Savienība var palīdzēt šim nemierīgajam reģionam attīstīties ekonomikas un tirdzniecības jomā, un Eiropas Savienībai tas ir jādara. Ar tirdzniecības politikas starpniecību mēs varam veicināt cilvēktiesību ievērošanu, energoapgādes drošību, demokrātiju un labu pārvaldību. Es kā savas politiskās grupas faktiskais šīs rezolūcijas referents mudinu parakstīt brīvas tirdzniecības nolīgumus ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. Es uzskatu, ka šie nolīgumi sekmēs ekonomikas attīstību šajā reģionā, veicinot ieguldījumus un radot jaunas darbavietas un tādējādi samazinot nabadzības līmeni.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es pilnīgi piekrītu šajā ziņojumā paustajai nostājai, jo uzskatu, ka pēc kopīgas deklarācijas pieņemšanas Prāgā Austrumu partnerības augstākajā sanāksmē ES ir jāstiprina partnerība ar Austrumiem, jo īpaši ar trim Dienvidkaukāza valstīm, īstenojot skaidru un noteiktu stratēģiju. Miera uzturēšana, robežu stabilitāte un ar robežām saistīto strīdu atrisināšana, virzība uz demokrātiju, tiesiskums un reģionālās sadarbības veicināšana ir būtiski faktori, lai nodrošinātu attīstību šajā pasaules reģionā. Tāpēc es uzskatu, ka ES rīcībai ir jāveicina ilgtspējīga attīstība, pamatojoties uz principiem, kas paredz labu pārvaldību, pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu un draudzīgu kaimiņattiecību politiku, kuras galvenais mērķis ir šo valstu un viņu kaimiņu miermīlīga līdzāspastāvēšana. Šajā saistībā es vēlos pievērst uzmanību tam, cik liela nozīme būs ES un Austrumu kaimiņvalstu parlamentārajai asamblejai. Reģiona ģeostratēģiskā nozīmība, jo īpaši saistībā ar izejvielu piegādi un pārvadājumiem starp Austrumiem un Rietumiem, ir jāuzskata par nozīmīgu faktoru, lai slēgtu turpmākas vienošanās starp ES un šā reģiona valstīm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenais konflikts starp Krieviju un Gruziju — valsti, kas ir paudusi vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai un ir norādījusi, ka tā atbalsta ES ideālus, — skaidri parāda, ka attiecībā uz Dienvidkaukāza reģionu ir jāizstrādā konkrēta stratēģija. Dienvidkaukāza reģions, ko vēsturiski ir postījuši asiņaini konflikti un kas vienmēr ir atradies tiešā Krievijas ietekmes zonā, ir spēris vairākus neveiklus soļus stabilizācijas virzienā. Tomēr potenciālie konflikta cēloņi nekur nav pazuduši, un pret tiem ir jāizturas ar iespējami lielāku nopietnību un rūpību. Saspringtās attiecības starp Armēniju un Azerbaidžānu to lieliski pierāda. Es ceru, ka Eiropas Savienība palielinās savu izpratni par situāciju šajā reģionā, veicinās mieru Dienvidkaukāza tautu vidū un sekmēs šā reģiona attīstību. Es arī ceru, ka ES palīdzēs nodrošināt, lai šajā reģionā tiktu atzīti un vispārēji ievēroti brīvības, demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma principi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Paplašināšanās politika un politika, kas paredz stiprināt ES tirdzniecību un politiskās un kultūras attiecības ar trešām valstīm, akcentē Dienvidkaukāza valstu — Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas — stratēģisko nozīmību. Ņemot vērā šo valstu ģeostratēģisko novietojumu — tās robežojas ar ietekmīgo Krieviju, Turciju un Irānu —, Eiropas Savienība var ieņemt stingru nostāju un īstenot sadarbību, lai veicinātu mieru un drošību šajā reģionā, un Eiropas Savienībai tas ir jādara. Minētajiem pasākumiem būs galvenā nozīme, lai nodrošinātu labākos ekonomikas attīstības apstākļus, tostarp kultūras un sociālos apstākļus, un demokrātijas ieviešanu šajā reģionā, kurā ietilps arī Melnās jūras un Kaspijas jūras reģioni. Šis attiecību stiprināšanas process, kura mērķis ir integrēt šīs valstis Eiropas Savienībā, noteikti palīdzēs uzlabot tiesiskumu, brīvību un attīstību cilvēktiesību jomā. Es uzskatu, ka nozīmīga ir arī ES enerģijas tirgus attīstīšanas stratēģija, kas tika atbalstīta šajā ziņojumā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums par ES stratēģiju attiecībā uz Dienvidkaukāzu ir tikai kārtējais ieguldījums procesā, kas paredz šaura viedokļa paušanu, lai maskētu ES ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses šajā reģionā. Šis viedoklis ļoti lielā mērā ir pievērsts 2008. gada konfliktam starp Krieviju un Gruziju un teritoriālajiem jautājumiem un jautājumiem par Krievijas suverenitāti pār Dienvidosetiju un Abhāziju.

Pats referents norāda, ka runa ir par to, ka šīm trim Kaukāza valstīm ir liela nozīme saistībā ar „energoresursu tranzītu” un „ES energoapgādi”, no kuras ES lielā mērā ir atkarīga, kā arī „brīvās tirdzniecības nolīgumiem”, kuru mērķis ir nodrošināt, ka „ārvalstu ieguldītājiem […] ekonomika kļūst interesantāka”.

Tieši šīs intereses nosaka to, ka netieši tiek atbalstīta atsāktā sacensība par bruņojuma apmēriem un militāro spēku koncentrēšana šajā reģionā. ES piedalās šajā procesā, iesaistoties ieroču žvadzināšanā starp ASV, NATO un Krieviju. Lielākā daļa Parlamenta deputātu ir iesaistīti šajā liekulībā — saistībā ar Gruzijas konfliktu Parlaments ir uzdevis sevi par bruņinieku mirdzošās bruņās, kas aizstāv valstu teritoriālo integritāti, taču tas vienmēr ir veicinājis Kosovas atdalīšanos no Serbijas, vienmēr ir palīdzējis šajā procesā un arī turpina to darīt.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Dienvidkaukāza reģions ir ļoti interesants reģions, kas ir bijis pastāvīgs diskusiju temats Eiropā jau divsimt gadu. Visu šo laiku šajā reģionā ir pastāvējis Krievijas, Irānas un Turcijas interešu konflikts. Reģiona nevienmērīgais reljefs un bagātīgā vēsture liecina, ka šis reģions ir ļoti sarežģīts no etniskā un reliģiskā viedokļa. Tagad arī ES ir atklājusi šo reģionu. Patiešām brīnišķīgi, kā Tagliavini kundze sarunās Gruzijā ir spējusi labi iepazīt visu reģionu, tostarp tā vēsturi un šā brīža situāciju. Es dziļi paklanos viņas priekšā. Lieliski, ka ziņojumā par nepieciešamību pēc jaunas ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu autori ir ņēmuši vērā tādu organizāciju kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Tomēr ļoti žēl, ka autori nav spējuši atspoguļot šā reģiona valstu attiecības ar Irānu un arī Turcijas nodomus attiecībā uz šo reģionu. Autori nepārprotami ir aizmirsuši ņemt vērā „slaveno” Kosovas neatkarības pasludināšanas deklarāciju, un, atklāti uzbrūkot Krievijai un neatzīstot Abhāzijā un Dienvidosetijā notikušās vietējās vēlēšanas, viņi cita starpā izmanto frāzi „okupēto teritoriju de facto iestādes”. Šī situācija man ļoti atgādina secinājumus, kas tika izdarīti pēc lorda Runciman viesošanās pirmskara Čehoslovākijā. Tomēr es ticu, ka tuvākajā nākotnē attiecīgajiem deputātiem būs iespēja uzlabot savas zināšanas par šo Eiropas daļu un ka nākamā sesija būs daudz līdzsvarotāka. Iepriekšminēto iemeslu dēļ GUE/NGL grupa galīgajā balsojumā par ziņojumu atturēsies.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Diemžēl šo ziņojumu par ES stratēģiju nevar uzskatīt par līdzsvarotu, un es to jau norādīju Ārlietu komitejas sanāksmē. Lai gan šī komiteja ņēma vērā dažus no maniem grozījumiem, es joprojām uzskatu, ka šis ziņojums ir virzība nepareizajā virzienā. Tā vietā, lai ievērotu neitrālu un līdzsvarotu attieksmi pret Gruzijas jautājumu, šajā ziņojumā ir izmatota ASV ārpolitikas nostāja, kuras mērķis ir padarīt vājāku un izolēt Krieviju. ES ir mainījusi savu nostāju jautājumā par attiecībām ar Armēniju un īpaši attiecībā uz situāciju Kalnu Karabahā. Tas ir pilnīgi neizprotams pavērsiens, kas būtu jānosoda. Acīmredzot referents nekad nav bijis šajā reģionā, un tāpēc nav spējis izveidot savu viedokli par situāciju tajā. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret Kirilov kunga ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju pret 7. grozījumu, jo tas paredzēja svītrot nozīmīgu ziņojuma teksta daļu, kurā Parlaments aicina Krieviju ievērot Gruzijas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti un nepārkāpt tās starptautiski atzītās robežas. Šajā ziņojuma daļā arī tika nosodīts tas, ka Krievijas Federācija Gruzijas separātisko reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību atzina par neatbilstīgu starptautiskajām tiesībām. Stingri paužot šādu viedokli, mēs varēsim izvairīties no līdzīgiem precedentiem nākotnē.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Man prieks, ka AFET komitejā tika pieņemts viss, ko mēs vēlējāmies, un ka tika pieņemti visi S&D, EPP un Greens grupu iesniegtie labojumi. Galīgajā balsojumā, kas bija ziņojumam labvēlīgs, mums nebija nekādu grūtību izlemt, kā balstot.