Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs - Strasbūra

12.3. Birma

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūcijas priekšlikumiem par Birmu⁽¹⁾.

  Anneli Jäätteenmäki, autore. – Priekšsēdētājas kundze! Ar šo rezolūciju Eiropas Savienība aicina Birmas valdību izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un sākt patiesu dialogu ar opozīciju un Birmas etnisko grupu pārstāvjiem, kā arī ar starptautisko kopienu, un veikt konkrētus pasākumus, lai mierīgā ceļā pakāpeniski izveidotu demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu.

Šogad, pirmo reizi 30 gadu laikā Birmā notiks vēlēšanas. Diemžēl publicētie vēlēšanu tiesību akti nenodrošina godīgas un brīvas vēlēšanas. Šajā procesā nav iesaistīta opozīcija, un daudzi opozīcijas līderi atrodas mājas arestā. Daudzi politiskie darbinieki atrodas cietumā, un opozīcijas partija ir nolēmusi pilnībā boikotēt vēlēšanas.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais referents Birmas jautājumos ir nosodījis nopietnos un regulāros cilvēktiesību pārkāpumus Birmā. Es ceru, ka Parlaments rīkosies tāpat.

  Filip Kaczmarek, autors. – (PL) Situācija Birmā mums atkal liek pievērst uzmanību šai valstij.

Šodien mēs nosodām nodomu rīkot vēlēšanas saskaņā ar pilnīgi nedemokrātiskiem noteikumiem un principiem, kas izslēdz galveno opozīcijas partiju un atņem simtiem tūkstošu Birmas iedzīvotāju tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās. Šis ir nepārprotams mēģinājums liegt opozīcijai iespēju piedalīties vēlēšanās. Šādos apstākļos jēdziens „vēlēšanas” pēc būtības pat neatbilst reālajai situācijai.

Mēs nosodām arī to, ka saskaņā ar jauno Konstitūciju militāristiem būs garantēti vismaz 25 % vietu parlamentā un viņiem būs pilnvaras pārtraukt pilsonisko brīvību izmantošanu un likumdevējas iestādes darbību, kad viņi to uzskatīs par nepieciešamu valsts drošības interesēs.

Mēs nosodām nepārtrauktos un sistemātiskos Birmas iedzīvotāju cilvēktiesību, pamattiesību un demokrātisko tiesību pārkāpumus, taču mēs arī aicinām citu valstu — Ķīnas, Indijas un Krievijas — valdības darīt visu iespējamo, lai ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem izdarītu spiedienu uz Birmas varas iestādām, mudinot tās veikt pārmaiņas šajā jomā.

  Véronique De Keyser, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šo rezolūciju ierosināja gandrīz nemanāmā partijas likvidēšana, ko vadīja Saharova balvas laureāte Aung San Suu Kyi, kas jau gadiem ilgi atrodas mājas arestā. Likvidējot viņas partiju, Nacionālo demokrātijas līgu, kas uzvarēja pēdējās vēlēšanās, militārā hunta pirms vēlēšanām, kas notiks šā gada oktobrī, mēģina likvidēt visu opozīciju. Tomēr, lai demokrātiskas vēlēšanas pilnībā pārvērstu par vispārēju vēlēšanu parodiju, tagad no vēlētāju saraksta ir svītroti arī politiskie ieslodzītie un mūki. Hunta turpina ļaunprātīgi izmantot savu varu, lieli starptautiski uzņēmumi turpina gūt peļņu, īstenojot līgumus, kas noslēgti ar huntu, un Komisija ir samazinājusi atbalsta apjomu bēgļiem, kas glābjas pie robežām ar Taizemi.

Diemžēl mums zināmi neskaitāmi piemēri, kad starptautiskā kopiena kādās valstīs un reģionos nespēj atjaunot demokrātiju un tiesiskumu. Viena no šīm valstīm ir Birma, kurā ir milzīgs skaits pretošanās kustības dalībnieku un mocekļu, kuru slavenākais simbols ir Aung San Suu Kyi. Vai no Eiropas Savienības būtu pārāk daudz prasīts, es pat gribētu teikt, vai būtu pārāk nepieklājīgi prasīt nesamazināt bēgļiem pie Taizemes un Birmas robežas paredzētās palīdzības apjomu un nekavējoties sākt finansēt pārobežu palīdzību, jo īpaši medicīnisko palīdzību? Vai steidzamības kārtā Augstajai pārstāvei Catherine Ashton un dalībvalstīm nebūtu jāatbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumi attiecībā uz Birmu, proti, jāizveido komiteja, kas izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un ko varētu iekļaut šā gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijā?

Izveidosim Birmu par paraugu, kas parāda mūsu spēju veicināt demokrātiju, neizmantojot bumbas un tankus!

  Barbara Lochbihler, autore. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! 1990. gadā Birmas cilvēktiesību aktīviste Aung San Suu Kyi saņēma Eiropas Parlamenta Saharova balvu. Gadiem ilgi pirms un pēc šā notikuma kritiskā situācija Birmā cilvēktiesību jomā bija vairāku Parlamenta rezolūciju temats. Tāpat šo situāciju risināja arī citas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas. Lai gan atsevišķos gadījumos tika panākti uzlabojumi, situācija Birmā cilvēktiesību jomā vēl joprojām ir ārkārtīgi slikta.

Pamatojoties uz ārkārtīgi labo un visaptverošo ziņojumu, ANO īpašais referents Birmas jautājumos tagad aicināja izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, kas būs pilnvarota izmeklēt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Augstajai pārstāvei ārlietās baronesei Catherine Ashton jāpievienojas un jāatbalsta šis aicinājums, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas nākamajā sesijā.

Birmā paredzētās vēlēšanas notiks 2010. gada beigās, un tagad valdība ir īstenojusi pasākumus, kas daudziem pilsoņiem liedz tiesības balsot vēlēšanās un tikt ievēlētiem. Īpaši tas attiecas uz politiskajiem ieslodzītajiem un budistu mūkiem, kuru kopējais skaits ir 400 000 cilvēku. Mēs protestējam pret šādu situāciju un aicinām Augsto pārstāvi divpusējās un daudzpusējās sarunās skaidri paust savu noraidošo nostāju.

Visbeidzot, ņemot vērā sarežģītās problēmas cilvēktiesību jomā Birmā, nav saprotams, kāpēc Eiropas Savienība ir samazinājusi bēgļiem pie Taizemes un Birmas robežas paredzētā finansiālā atbalsta apjomu. Tas ir nepieņemami, un mēs aicinām Komisiju atcelt šos samazinājumus un atjaunot pārrobežu palīdzību Birmas bēgļiem.

  Marie-Christine Vergiat, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Jau otro reizi kopš šā gada sākuma mēs diskutējam par situāciju Birmā. Ir apstiprinājušās bažas, ko mēs šā gada 10. martā paudām par Birmas militārās huntas sākto, tā dēvēto vēlēšanu procesu. Vēlēšanu tiesību aktos paredzēto nosacījumu dēļ Nacionālā demokrātijas līga nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Jāatzīmē, ka šajos vēlēšanu tiesību aktos noteikts, ka ieslodzītajiem ir aizliegts balsot, tāpēc simtiem politisko ieslodzīto ir liegta iespēja piedalīties vēlēšanās.

Pa šo laiku Nacionālā demokrātijas līga ir aizliegta. Mēs atzinīgi vērtējam rezolūcijā pausto nostāju pieprasīt ekonomisko sankciju pastiprināšanu. Mums žēl, ka ir samazināts bēgļiem paredzētās humānās palīdzības apjoms. Personiski es gribētu, lai mēs darītu vairāk, un Eiropas Savienība rīkotos līdzīgi prezidentam Barakam Obamam un Amerikas Savienotajām Valstīm un aizliegtu Birmā veikt jebkādus ieguldījumus eiro. Tomēr dažām nozīmīgām Eiropas ekonomiskajām grupām ir spēcīgas intereses šajā valstī. Es priecājos par to, ka mēs esam pieprasījuši starptautisku ieroču embargo, un es patiesi ceru, ka ES var aktīvi iesaistīties pilnīgas vienprātības panākšanā šajā jautājumā.

Komisāra kungs, es vēlos, lai šodien vai vēlāk jūs mūs iepazīstinātu ar savu nostāju šajā jautājumā.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Ko gan jaunu mēs varētu pateikt par Birmu, pat vēlreiz prasot atbrīvot politiskos ieslodzītos, piemēram, Aung San Suu Kyi, kas kļuvusi par plaši pazīstamu simbolu cīņās par brīvību? Šajā rezolūcijā, tāpat kā citās iepriekšējās šajā Parlamentā, dokumentētas militārās huntas nežēlīgās represijas pret Birmas iedzīvotājiem, kuru viņi nav ievēlējuši un pret kuru viņi ir cīnījušies gadiem ilgi.

Veids, kādā šī hunta šobrīd mēģina rīkot neīstas vēlēšanas, lai nodrošinātu opozīcijas apklusināšanu, pilnībā raksturo šos ģenerāļus un veidu, kādā viņi augstprātīgi ignorē ne vien Birmas iedzīvotāju — šīs valsts iedzīvotāju — viedokli, bet arī brīvās pasaules demokrātisko valstu vadītāju viedokli.

Lai gan šajā rezolūcijā veltīta uzmanība neatliekami risināmiem notikumiem Birmā, es pieprasu, lai Padome un Komisija arī pienācīgi apsvērtu, kā labāk palīdzēt Birmai, lai tā atkal kļūtu brīva un demokrātiska valsts. Birmai būs vajadzīga mūsu palīdzība, kaut vai, lai izveidotu spēcīgu pilsonisko sabiedrību un tiesu sistēmu, kam pārejas periodā jāspriež tiesa par daudzajiem huntas pastrādātajiem noziegumiem. Tas, šķiet, varētu būt ilgstošs process, bet, ja Birmas drosmīgie iedzīvotāji var no mums šajā Parlamentā un Eiropā kaut ko mācīties, tad tā ir brīvības liesma, ko nevar apslāpēt ar tirānijas palīdzību un ka brīvība, uz ko viņiem ir neatņemams tiesības, noteikti kādreiz atkal piederēs viņiem.

  Elena Băsescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Situācija cilvēktiesību jomā Birmā rada īpašu iemeslu satraukumam. Šajā valstī vairākus desmitus gadu ir valdījusi militārā diktatūra, kas nežēlīgi apspiedusi tās režīma pretiniekus. Pirmo reizi kopš 1990. gada varas iestādes ir pasludinājušas, ka šogad notiks vēlēšanas. Tomēr tās nenorisināsies atbilstīgi demokrātijas principiem. Simtiem tūkstošiem pilsoņu nebūs tiesību piedalīties vai kandidēt vēlēšanās, un 25 % parlamenta deputātu būs militāristi.

Galvenā opozīcijas partija, ko vadīja Nobela prēmijas un Saharova balvas laureāte Aung San Suu Kyi, vēlēšanās nepiedalīsies. Es pieprasu, lai Eiropas Savienība, iesaistoties Augstajai pārstāvei un starptautiskajai kopienai, pieliktu vairāk pūļu, lai veicinātu demokrātijas izveidošanu Birmā un iespējami drīzāk panāktu Aung San Suu Kyi atbrīvošanu. Viņa kopš 2003. gada atrodas mājas arestā un ir nozīmīgs simbols cīņā par demokrātiju un cilvēktiesībām.

  Ana Gomes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Organizējot šo parodiju par vēlēšanām un atsakoties iesaistīties nacionālā dialogā ar visu politisko un etnisko grupu pārstāvjiem, hunta parāda, ka pragmatiskas saistības ar to vispār nav iespējamas. Starptautiskajai kopienai jānostājas pret Birmas iedzīvotāju apspiedējiem.

ES var darīt daudz vairāk, nekā vienīgi atjaunot sankcijas šim režīmam. Tai jāizmanto līdzekļi, lai nostiprinātu pilsonisko sabiedrību un atbalstītu tos, kas Birmā pretojas apspiedējiem. Tai jāiesaista ANO, Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) un ASV, lai piespiestu Ķīnu un Indiju izbeigt atbalstīt Birmas režīmu un pārtrauktu ieroču tirdzniecību ar Ziemeļkoreju.

ANO īpašais referents cilvēktiesību jautājumos Birmā pagājušā gada martā secināja, ka „šie cilvēktiesību pārkāpumi ir valsts politika, kurā iesaistītas valsts izpildvaras, militārās un tiesu iestādes visos līmeņos” un ka šie cilvēktiesību pārkāpumi „atbilstīgi Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem var būt saistīti ar visu veidu noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem”. Viņa priekštecis jau aicināja ANO Drošības padomi izmeklēt noziegumus pret cilvēci Birmā tāpat, kā tā rīkojās Ruandā, Bosnijā un Darfūrā.

Kāpēc ES dalībvalstis vēl kavējas un neaicina ANO Drošības padomi Starptautiskajā Krimināltiesā saukt pie atbildības Birmā valdošos kriminālnoziedzniekus?

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šogad Birmā notiks tā dēvētās „vēlēšanas”. Tomēr tās nevarēs būt brīvas un godīgas vēlēšanas, jo budistu mūkiem ir aizliegts piedalīties balsošanā un kandidātu sarakstā opozīcija pat nav iekļauta. Nacionālā demokrātijas līga šajā mēnesī tika izformēta, un Eiropas Parlamenta Saharova balvas par domas brīvību laureāte Aung San Suu Kyi nevar piedalīties vēlēšanās.

Ekonomikas izaugsmei svarīga ir demokrātija un tiesiskums, un Eiropas Parlaments nopietni apņēmies palīdzēt Birmas iedzīvotājiem. Āzijas valstis ir aicinātas rīkoties līdzīgi un šajā procesā izmantot ekonomiskus līdzekļus. Birmas iedzīvotājiem vajadzīgs mūsu atbalsts, jo valstī, kurā valda militārs režīms, turpinās nopietni un regulāri cilvēktiesību pārkāpumi. Šie nopietnie noziegumi ir jāizmeklē, jo Birmas valdība ir izvēlējusies pašizolāciju un atsakās ielaist ES sūtņus Birmas teritorijā. Pašizolācija ietekmē iedzīvotājus visos līmeņos, jo, piemēram, valstī brīvi nevar darboties plašsaziņas līdzekļi, kas pārraida ziņas.

Diemžēl jaunajā konstitūcijā nav garantētas cilvēktiesības, un mēs aicinām Komisiju un Padomi ņemt vērā ANO ieteikumus un izveidot komisiju, kas izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus. Tikmēr jābeidz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības, arī interneta un mobilo telefonu lietošanas, ierobežošana. Līdz tam jāīsteno ES lēmumā paredzētie ierobežojošie pasākumi.

Aizliedzot ieroču tirdzniecību un finansējot bēgļu programmas, ES turpina atbalstīt Birmas iedzīvotājus un to cilvēktiesības un pamatbrīvības.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es tikko saņēmu skumju vēsti. Pirms stundas es saņēmu ziņu, ka mūžībā aizgājis Nacionālās demokrātijas līgas galvenais vadītājs Takin Soe Myint.

Tā ir ļoti bēdīga vēsts, ar ko mums nākas papildināt anekdoti, ko daži Birmā dēvē par vēlēšanām. Es pievienojos tiem, kas nepārprotami nosoda šīs vēlēšanas, jo īpaši faktu, ka simtiem tūkstošu Birmas iedzīvotāju laupītas tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās. Tāpat es nosodu arī situāciju, kādā atrodas cietumā esošā Aung San Suu Kyi.

Mēs nedrīkstam par to klusēt. Mums atkārtoti jālūdz Birmā valdošajam režīmam ņemt vērā starptautiskās kopienas aicinājumus atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos cietumniekus. Tas ir svarīgi arī tajā nozīmē, ko minēja Ana Gomes. Es saprotu arī, ka mēs esam nopietni atbildīgi par to, lai lūgtu, mudinātu un pieprasītu Indijai, Krievijai un Ķīnai izbeigt pārdot ieročus Birmā valdošajai militārajai huntai.

Ir arī labas ziņas! Mums atzinīgi jāvērtē Eiropas Savienības atbalsts pilnīgam ieroču embargo un vēlreiz jāmudina Eiropas dalībvalstis panākt vispārēju vienošanos par šādu aizliegumu.

Ir svarīgi atcerēties, ka — un tas jau šeit tika teikts — mēs šobrīd nevaram samazināt pie robežas dzīvojošajiem bēgļiem paredzēto finansējumu. Mums šo cilvēku atbalstam jāizstrādā skaidra politika. Es tur esmu bijis vairākkārt. Mums skaidri jāpaziņo, ka šobrīd nav piemērots brīdis šiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem atņemt palīdzību, jo īpaši medicīnisko palīdzību.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Lai gan Birmā notiks vēlēšanas, tā tomēr nav demokrātiska valsts, jo, kā mēs visi zinām, šīs valsts varas iestādes ar dziļu nicinājumu izturas pret jebkādiem demokrātijas principiem. Šī militārā diktatūra rīkojas pilnīgi negodīgi un, kā jau šeit minēja, rezervējusi parlamentā vietas militāristiem un kopumā aizliegusi piedalīties vēlēšanās pilsoņiem ar demokrātiskiem uzskatiem.

Kamēr Aung San Suu Kyi netiks atbrīvota, nevar būt ne runas par to, ka politiskais klimats šajā valstī varētu uzlaboties. Cits Nacionālās demokrātijas līgas vadītājs teica arī, ka viņš vairs nedrīkst kalpot šai valstij pēc savas pārliecības dēļ cietumā pavadītiem 20 gadiem, vienkārši tāpēc, ka Birmā valdošie militāristi aizlieguši tiem, kas faktiski izcietuši to pašu militāristu piespriesto sodu, kandidēt vēlēšanās. Es aicinu uz nacionālu dialogu, jo tas būs vienīgais veids, kas spēs mainīt šīs valsts sabiedrību.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Birmā pirmo reizi pēc 20 gadiem notiks pirmās parlamenta vēlēšanas. Tas būs milzīgs pārsteigums visiem, jo šobrīd nešķiet, ka šīs vēlēšanas būs brīvas un demokrātiskas.

2008. gadā veiktajos konstitūcijas grozījumos noteikts, ka 25 % vietu parlamentā paredzētas armijas pārstāvjiem. Turklāt šogad veikto tiesību aktu reformu dēļ simtiem tūkstošu Birmas iedzīvotāju, tostarp politiskajiem ieslodzītajiem un reliģiskajām minoritātēm būs liegtas tiesības balsot. Budistu mūki jau ilgāku laiku ir tikuši īpašai vajāti.

Starptautiskajai kopienai jācenšas kaut ko darīt. Tas ir nožēlojami, ka Komisija ir samazinājusi bēgļu nometnēm uz Taizemes un Birmas robežas paredzēto atbalstu. Ārkārtīgi ir vajadzīga humānā palīdzība, un, lai to tur nogādātu, jārīkojas starptautiskajā līmenī. Ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai Birma sāktu dialogu politisko un etnisko grupu starpā.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Mums joprojām rūp situācija Birmā. Kā jums zināms, jāturpina īstenot paredzētais plāns, sagatavojot pirmās vēlēšanas, ko valdība rīko pēc 20 gadiem.

Trīsdesmit viena politiskā partija ir izvirzīta kandidēt vēlēšanās. Aktīvi ir iesaistījusies pilsoniskā sabiedrība. Aung San Suu Kyi vadītā Nacionālā demokrātijas līga valdības spiediena dēļ atteicās kandidēt vēlēšanās, tāpēc tā tika likvidēta. Jaunajā partijā, Nacionālās demokrātijas frontē, kas varētu būt likumīga, daļēji iesaistīti bijušie Nacionālās demokrātijas līgas, proti, Aung San Suu Kyi agrākās partijas, vadītāji.

Šī partija atzīst etnisko grupu lēmumu piedalīties vai nepiedalīties balsošanā. Ja šīs grupas boikotēs vēlēšanas to domstarpību dēļ, ko radījusi etnisko grupu armijas aizvietošana ar robežsargiem, tad šīs vēlēšanas zaudēs tik ļoti neieciešamo ticamību. Tas parāda šīs situācijas nepastāvību, un es šaubos par to, ka Eiropas Savienība tiks uzaicināta novērot šīs vēlēšanas.

Mūs vēl aizvien ārkārtīgi satrauc situācija cilvēktiesību jomā. Īpašā referenta Thomas Ojea Quintana ziņojums ir nepārprotams. Neraugoties uz starptautiskās kopienas aicinājumiem, vēl joprojām nav atbrīvoti daudzi politiskie ieslodzītie. Vēl joprojām netiek ievērotas pamattiesības — vārda brīvība un biedrošanās brīvība. Iedzīvotāju lielākā daļa, jo īpaši etnisko grupu apdzīvotos reģionos, atrodas smagos sociāli ekonomiskos apstākļos.

Kā mēs patiešām varam palīdzēt? Eiropas Savienības paziņojumi liecina par mūsu kritisko nostāju un gatavību iesaistīties risinājuma meklējumos. Mūsu pieeja ietver attīstības palīdzību; ES faktiski ir viena no visdāsnākajiem devējiem. Turklāt ārkārtīgi būtiski ir Tūkstošgades attīstības mērķi un pastāvīgs dialogs ar Birmas valdību par nozaru politikas jomām. Turklāt 2008. gada viesuļvētras izpostītajos reģionos mūsu palīdzība tiks novirzīta visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem reģioniem, kā arī bēgļu nometnēm uz Taizemes un Birmas robežas.

Atbildot uz jūsu jautājumiem, es varu apliecināt, ka Komisijas turpinās palīdzēt kopienām, kas pametušas savas dzīves vietas, lai ļautu tām atrast pienācīgus dzīves apstākļus. Nav noteikumu, kas nepieciešami, lai viņi varētu atgriezties savās valstīs. Mums jānovērš oficiāla statusa piešķiršana nometnēm un, tātad, mūsu palīdzības apjoms būs veltīts vietējām vajadzībām.

Turklāt Komisija sazinās ar Taizemes varas iestādēm. Jāatgādina, ka ir arī palīdzības programmas, kas veltītas izglītībai, lauksaimniecībai un pārtikas nodrošinājumam. Eiropas Komisijas humānās palīdzības programmas sniedz arī palīdzību ūdensapgādes un pārtikas nodrošinājuma jomā. Ir arī palīdzība, kuras mērķis ir atjaunot Birmā sociāli ekonomiskos apstākļus. Vidēji katram pilsonim pienākas apmēram USD 2,4, salīdzinot ar USD 36 — Laosā un USD 60 — Kambodžā.

Noslēgumā es varu apliecināt, ka mēs dubultosim mūsu pūliņus, lai veicinātu mūsu vērtību izplatīšanu. Birmas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt palīdzību un zināt, ka Eiropas Savienība arī turpmāk interesēsies par viņu nākotni.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Jūs nenoliedzami esat lietpratīga priekšsēdētāja vietniece, jūs esat arī ārkārtīgi ietekmīga persona. Šo faktu es vērtēju ārkārtīgi atzinīgi. Jūs dažiem deputātiem „brīvā mikrofona” debašu laikā nedevāt vārdu, nevis tāpēc, ka jūs to negribējāt, bet gan tāpēc, ka mums ir šausmīgi maz laika.

Eiropas Parlaments aizstāv cilvēktiesības, un mēs to mēģinām paveikt stundas laikā! Tik daudziem no mums ir ko teikt, un tik daudzi grib izdarīt spiedienu uz Komisiju, lai panāktu kādu rezultātu. Vai jūs personiski neatbalstītu priekšlikumu balsot, piemēram, nevis 16.00 vai 16.30, bet gan 17.00 vai 17.30, lai mēs iegūtu vēl vienu stundu un beidzot grozītu šo reglamenta punktu? Mums ir vajadzīga iespēja izteikties! Mums taču jāspēj ietekmēt Komisija, bet, vēlams, ne tik stingrās laika robežās. Es zinu, ka jūs par to neatbildat, bet es ceru, ka jūs mums pievienosieties, un mēs beidzot varēsim grozīt šo reglamentu.

  Priekšsēdētāja. – Mann kungs, es saprotu jūsu neapmierinātību. Man nepatīk liegt uzstāties deputātiem par tik svarīgiem jautājumiem, bet arī jums ir taisnība, kad jūs sakāt, ka vajadzētu grozīt mūsu reglamentu.

Vēl es gribētu teikt, ka, ja visi runātāji debašu laikā ievērotu sev atvēlēto laiku, tad vairāk cilvēku varētu runāt „brīvā mikrofona” uzstāšanās laikā. Manuprāt, tā ir īstā problēma, bet jūsu komentārs ir ņemts vērā.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc brīža.

(1) Sk. protokolu