Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2002(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0183/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0183/2010

Debates :

PV 14/06/2010 - 18
CRE 14/06/2010 - 18

Balsojumi :

PV 15/06/2010 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0205

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

18. Pilnvarojums trialogam par 2011. finanšu gada budžeta projektu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Jędrzejewska kundzes ziņojums Budžeta komitejas vārdā par pilnvarojumu trialogam par 2011. finanšu gada budžeta projektu (2010/2002(BUD)) (A7-0183/2010).

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Man ir tas gods jūs šodien iepazīstināt ar pilnvarojumu mūsu trialogam ar Komisiju un Padomi, kas notiks 30. jūnijā.

Pirms iepazīstināšanas ar pilnvarojumu, ko pieņēmusi Budžeta komiteja un kas, cerams, rīt tiks pieņemts mūsu balsošanā plenārsēdē, es vēlos pateikt dažus vārdus par 2011. budžeta gadu, ņemot vērā tā īpašo raksturu. Tas būs pavisam citādāks gads, jo Eiropas Savienības budžets 2011. gadā pirmo reizi tiks pieņemts saskaņā ar jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem. Lisabonas līgums paplašina Eiropas Parlamenta pilnvaras un palielina mūsu iespējas pieņemt koplēmumus par Eiropas Savienības budžetu, ietverot jomas, attiecībā uz kurām mēs iepriekš nevarējām pilnībā piedalīties koplēmuma procedūrā, piemēram, lauksaimniecības jomu. Tās ir ļoti lielas kvalitatīvas pārmaiņas. Ar Lisabonas līgumu tiek arī ieviestas ievērojamas pārmaiņas procedūrās un tiek atcelta prasība par pirmo un otro lasījumu. Eiropas Parlamentam būs viens budžeta lasījums, un Padomei tieši tāpat būs tikai viens budžeta lasījums. Ko tas nozīmē praksē? Tas nozīmē, ka saskaņošanas sanāksme, iespējams, notiks novembrī, bet galvenokārt tas nozīmē, ka jaunajā budžeta procedūrā saskaņā ar Lisabonas līgumu no visām ieinteresētajām pusēm tiks prasīta lielāka disciplīna un paškontrole. Mums nebūs otras iespējas, un mums nebūs iespējas atkal sākt sarunas. Mums, Eiropas Parlamentam, ir laikus rūpīgi jāpārdomā, ko mēs patiesi vēlamies panākt, jo mēs nevaram rīkoties kā iepriekšējos gados, kad veidojām lielus plānus un īsinājām tos otrajā lasījumā. Tagad mums pirmajā lasījumā ir jāapdomā, ko mēs patiesi vēlamies panākt.

Es gribētu pateikties citu komiteju atzinumu referentiem par viņu ieguldījumu. Budžeta komiteja ir saņēmusi vairākus ļoti interesantus un nozīmīgus dažādu komiteju atzinumus, kas noteikti tiks ņemti vērā turpmākajos budžeta procedūras posmos. Šie atzinības vārdi, pirmkārt un galvenokārt, ir personiski. Man jāpateicas autoriem un jāatzīst, ka esmu daudz jauna uzzinājis par šo komiteju prioritātēm, un šīs zināšanas, cerams, man kā jūsu referentei ļoti noderēs rudenī sarunās ar Komisiju un Padomi. Turklāt daudzus no konkrēto komiteju sīki izstrādātajiem mērķiem nevar iekļaut manā ziņojumā, ko izdevusi Budžeta komiteja, jo pilnvarojums trialogam, kas notiks jūnijā, nav paplašināms. Mums ir jāpievēršas vairākiem svarīgākajiem jautājumiem, un mēs varam tos izstrādāt sīkāk septembrī atsevišķu grozījumu iesniegšanas procesā. Mēs nevaram šādi iedziļināties sīkumos pirmajās sarunās. Tādēļ es vēlētos jūs lūgt saprotoši izturēties pret to, ka es iebildu pret daudziem detalizētiem grozījumiem.

Tagad es vēlētos pateikt dažus vārdus par galvenajām prioritātēm saistībā ar mūsu sarunām, kas notiks jūnija beigās, un par svarīgākajiem jautājumiem, kurus es gribētu, lai jūs atbalstītu rītdienas balsošanā kā jautājumus, ko iesniedz Eiropas Parlaments. Pirmkārt, mūsu pirmajās sarunās ar Komisiju un Padomi es vēlētos pievērst uzmanību vissvarīgākajam — tam, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēma tuvojas izskaņai. Vienošanās, kas tika panāktas 2006. gadā, tagad kļūst aizvien nepietiekamākas jauno prioritāšu īstenošanai. Mums ir divi paralēli procesi, kas vienlaikus ir mazliet pretrunā viens otram. No vienas puses, mums ir Eiropas Savienības aizvien lielākie mērķi saistībā ar Lisabonas līgumu un mūsu cerības attiecībā uz Eiropas Savienību, piemēram, ES diplomātijas izveidošanu un vērienīgu pētniecības projektu atbalstu, un, no otras puses, mums ir panākumi saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi atsevišķās dalībvalstīs, kas ir spiestas veikt taupības pasākumus. Arī šos divus pretējos procesus skar daudzgadu finanšu shēmas ierobežojumi. Tiek samazinātas rezerves, un Eiropas Parlamentam kļūst aizvien mazāk līdzekļu savu prioritāšu finansēšanai. Mums ir svarīgi par to runāt jūnijā ar Komisiju un Padomi. Ja mums ir lieli plāni — un ne tikai Parlamentam, bet arī Padomei —, mums arī ir jārunā par to, kā finansēt šos plānus. Pretējā gadījumā tie vienkārši paliks uz papīra, un tie būs tukši vārdi.

Es ļoti vēlētos, lai 2011. gadā tiktu uzsvērta jauniešiem paredzēto programmu nozīme; to programmu, kuras ir izmēģinātas un pārbaudītas, pieejamas plašam jauniešu lokam un efektīvas.

Nākamais jautājums par Eiropas Ārējās darbības dienestu jau tika pieminēts, un mums par to ir jārunā. Mums jārunā arī par to, kā budžetu ietekmē Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms, par kuru jau panākta vienošanās un kas ir apstiprināts.

Es noteikti aicinu jūs atbalstīt Budžeta komitejas ziņojumu. Tā kopsavilkums ietverts 91. punktā. Es gribētu vēlreiz pateikties visiem par sniegto ieguldījumu. Daudzus no šiem jautājumiem septembrī izskatīsim kā grozījumus.

 
  
MPphoto
 

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es Lewandowski kunga vārdā vēlētos lūgt jūs pieņemt viņa atvainošanos par to, ka viņš nevar piedalīties sanāksmē. Diemžēl viņš ir aizņemts Komisijas un Revīzijas palātas gada sanāksmē, kurā viņš aktīvi piedalās, iepazīstinot ar nesen pieņemto Finanšu regulas trīsgadu pārskatu; tāpēc viņam šodien tur noteikti jābūt.

Tādējādi viņu aizvietošu es, un, protams, informēšu viņu par komentāriem, ko jūs izteiksiet šajās pirmajās debatēs par Komisijas iesniegto budžeta projektu un gaidāmo trialogu pirms Padomes lasījuma.

Šogad mūsu dialogs būs ne tikai par 2011. gada budžetu, jo tiek apspriestas svarīgas politiskās iniciatīvas, kas ievērojami ietekmēs budžetu. Bet neaizmirsīsim, ka šogad viens no galvenajiem elementiem ir Lisabonas līguma īstenošana budžeta jautājumos. Mums ir jāievēro savas saistības nodrošināt labu sadarbību — tikpat labu, kā līdz šim — starp iestādēm jaunajā institucionālajā sistēmā. Tas ir ļoti būtiski, lai 2011. gada budžeta procedūra būtu sekmīga un laikus pabeigta.

Tāpēc es vēlētos uzsvērt, ka es pilnībā saprotu jūsu bažas un varu jums apliecināt, ka Komisija atbalsta viedokli par vajadzību pēc mērķtiecīgas izdevumu daļas, kas kļūst vēl svarīgāk ierobežotā kontekstā. Komisija ir iesniegusi budžeta projektu, kurā ievērota finanšu shēma un kas pamatots uz pareiziem aprēķiniem. Ir svarīgi atgādināt, ka 2011. gada budžeta projekts ir sagatavots, ņemot vērā stingri noteiktu izdevumu maksimālo apmēru un nopietni apdraudētās valsts finanses.

Šādos sarežģītos apstākļos Komisija ir ierosinājusi projektu budžetam, kas atbilst politiskajām prasībām un kura palielinājums ir pamatots un saprātīgs. Pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā būs jāturpina atjaunotnes centieni, un referente to ir pareizi izvirzījusi sociālās iekļaušanas stratēģiju centrā, kā mēs to tikko dzirdējām un kā es to varu vērot dokumentā. Inovatīvās spējas ir galvenais resurss Eiropas Savienības attīstībai un izaugsmei.

Es gribētu aicināt Parlamentu atbalstīt mūsu priekšlikumu un it īpaši maksājumu apropriāciju palielinājumu, jo tas ir reāls ieguldījums, lai to īstenotu un sniegtu atbalstu Eiropas tautsaimniecībām. Tā kā izdevumu programmas darbojas pilnā apmērā, augstāks maksājumu līmenis pasākumiem, kas ietverti pozīcijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” 6,8 % apmērā un „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai” 16,9 % apmērā, pierāda, ka šī politika tiek enerģiski īstenota, lai paātrinātu atveseļošanās procesu. Joprojām ir būtiski labi īstenot budžetu un it īpaši struktūrfondu un kohēzijas fondu.

Es gribētu vēlreiz atkārtot, ka Komisija ir apņēmusies saglabāt pārvaldes efektivitāti un saskaņā ar iepriekšējām saistībām Komisija nepieprasīs jaunus amatus. Tā vēlas uzsvērt, ka šāda apņemšanās attiecas ne vien uz štatu sarakstu, bet arī uz ārējiem personāla resursiem, kurus Komisija pat ierosina samazināt. Katru gadu Komisija sniedz pilnīgu informāciju par administratīvajiem izdevumiem; tā ir gatava diskutēt ar budžeta lēmējinstitūciju jebkuru alternatīvu dokumentu, lai nodrošinātu šo izdevumu pārredzamību.

Nobeigumā es gribētu pateikties referentei par to, ka mums tik laicīgi ir pieejams indikatīvs saraksts, kurā ietverti jaunie izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbi pirms Eiropas Parlamenta lasījuma. Tas palīdzēs mūsu dialogam un, visbeidzot, ļaus pēc iespējas labāk īstenot projektus, kas tiks pieņemti beigu posmā. Esmu pārliecināta, ka nākamā trialogā mums būs iespēja konstruktīvi virzīties tālāk, tāpat kā iepriekšējos gados. Komisija turpinās darīt visu, kas tās spēkos, lai palīdzētu virzībā uz sekmīgu minētās budžeta procedūras iznākumu.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma referente. (HU) Dāmas un kungi! Es kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referente gribētu paust mūsu bažas par to, vai pašreizējā budžeta struktūrā ir pietiekamas iespējas atbilstīgi finansēt Eiropas galvenās politikas iniciatīvas. Līdz ar Lisabonas līgumu ir ievērojami palielinājušās Eiropas Savienības pilnvaras un mums vajadzētu finansēt politiku rūpniecības, pētniecības un attīstības jomās, piemēram, kosmosa politiku un jauninājumu ieviešanas politiku, un pastiprināt pašreizējo politiku, piemēram, pētniecības un attīstības, enerģētikas un rūpnieciskās attīstības jomās. Mani kolēģi neapšaubāmi atzīst, ka tās ir jomas, kurās vairums darbavietu var izveidot Eiropas Savienībā, un tāpēc šīs politikas atbalstīšana ir stratēģiski svarīga.

Mūsu svarīgākais mērķis 2011. gadā ir nodrošināt, lai šāda politika neierobežotu Septīto pamatprogrammu un mēs atrastu citus šādas politikas finansējuma avotus, jo Septītās pamatprogrammas paplašināšana ir ļoti riskanta. Turklāt visi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi uzskata, ka budžetam jābūt elastīgam, lai, piemēram, varētu īstenot Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (ETS plāns) efektīvāk nekā patlaban. Nebūs pārsteigums, ka nobeigumā es vēlos iepazīstināt ar novērojumu, ka viens no pēdējo piecu gadu rezultātiem ir par prioritāriem izvirzītie mazie un vidējie uzņēmumi, un tāpēc mēs nevaram nepildīt minētajiem uzņēmumiem dotos solījumus. Ļoti žēl, ka patlaban komisāres iesniegtajā plānā nav ietverta šī prioritāte, un mēs ceram, ka Padome un Komisija nāks klajā ar inovatīvām idejām, kuras mēs varēsim atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar sarakstu bija jāuzstājas kādam citam, bet paldies jums, ka jūs šajā reizē mani uzaicinājāt.

Ceļā uz Strasbūru es tiku aizkavēta, tāpat kā varbūt daudzi citi, bet man bija iespēja redzēt daudz lauku rajonu. Kā zināms, uz zemniekiem un lauku kopienu tiek izdarīts liels spiediens.

Es vēlos pateikties budžeta referentei par paveikto darbu un par viņas apņemšanos informēt kolēģus katrā procesa posmā.

Pastāv zināmas bažas par lauksaimniecības jomu. Es ceru, ka Komisijas optimisms par norisēm tirgū attaisnosies un izrādīsies pareizs, jo, ja tas tā nenotiks, man būs bažas par spiedienu uz budžetu 2011. gadā, ja tirgus neattīstīsies labvēlīgā veidā, kā to paredz Komisija. Problēmas ir bijušas arī iepriekš, un mēs raizējamies, ka tās var rasties atkal.

Šajās debatēs par budžetu ir svarīgi pieminēt sarežģīto situāciju saistībā ar lauksaimniecības maksājumiem pēc 2011. gada. Labi, ka nākamā gadā netiks prasīta finanšu disciplīna, un es patiesi ceru, ka šī būs vadošā pozīcija, kaut arī 2012. gadā tā tiks sašaurināta.

Tomēr Parlamentam jāzina, ka 2013. gadā mēs saskarsimies ar situāciju, ka tiks samazināti maksājumi lauksaimniekiem, ja tiek piemērota modulācija, un tas notiks, pirms mēs būsim veikuši reformas kopējā lauksaimniecības politikā.

Tas ir vienkāršs vēstījums Komisijai, ka lauksaimniecība ir neaizsargāta, un tā ir svarīga nodrošinājumam ar pārtiku un vides aizsardzībai, un tā ir ļoti būtiska Eiropas Savienībai. Tai vajadzīgs atbilstīgs budžets, un tam ir jāatspoguļojas pieejamos līdzekļos.

Krīzes laikā ļoti svarīgi ir veikt pasākumus tirgus atbalstam, un tāpēc es uzsveru savas bažas par to, ka jums jābūt piesardzīgiem attiecībā uz to, kā veidojas tirgus no lauksaimniecības viedokļa.

Šodien, raugoties uz laukiem, es teiktu, ka laukiem un lauku struktūrai ir cena, kas jāmaksā, lai tie izdzīvotu un atplauktu, un tas ir jāatspoguļo lauksaimniecībai pieejamos budžeta resursos.

 
  
MPphoto
 

  Britta Thomsen, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētāja kungs! Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā, es vēlētos uzsvērt, ka ir vajadzīgi finanšu resursi, lai apkarotu jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm, it īpaši nevienlīdzību, kas saistīta ar atšķirību darba samaksā.

Es arī uzsveru, ka ir svarīgi piešķirt atbilstīgu finansējumu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam Lietuvā, un vēlētos izcelt nepieciešamību piešķirt vajadzīgos līdzekļus, lai izveidotu Eiropas novērošanas centru pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanai, kura pamatā būtu pašreizējās institucionālās struktūras, saskaņā ar vienošanos, kas 2010. gada 8. martā tika panākta ar Padomi.

Visbeidzot, mēs arī aicinām Komisiju mudināt dalībvalstis vairāk izmantot struktūrfondus Eiropas Sociālā fonda ietvaros kā veidu vienlīdzības veicināšanai starp vīriešiem un sievietēm.

 
  
MPphoto
 

  Salvador Garriga Polledo, PPE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Minētais gada budžets prasīs daudz rūpju. Sešpadsmit gadus darbodamies Parlamentā, es neatceros, ka jebkad no valsts kases puses būtu izdarīts tik liels spiediens.

Padome noteikti centīsies samazināt maksājumu apropriācijas pat zem 1 %, it īpaši pamatojoties uz struktūrfondu nepilnīgu izlietojumu — kā tas jau parādās —, saistībā ar naudas plūsmas problēmām dalībvalstīs.

Padome arī vēlēsies ieviest samazinājumus saistību apropriācijās administratīvo izdevumu kategorijā, lai saskaņotu minēto 5. kategoriju ar pārvaldes iestāžu vispārējo tendenci veikt samazinājumus.

Protams, Padome vēlēsies radīt lielas rezerves izdevumu kategorijās, lai nodrošinātu dažas no referentes pieminētajām prioritātēm, piemēram, Kozlodujas Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors un Galileo, kas pašreizējā finanšu plānā nebija paredzēti, lai gan tie ir ļoti svarīgi.

Tie acīmredzami ir ārkārtas apstākļi, un tādi nebija paredzēti, kad mēs 2006. gada decembrī pieņēmām daudzgadu finanšu shēmu. Ja ES budžeta mehānisms ir elastīgs, tad tagad noteikti ir pienācis laiks to pierādīt, bet tas prasīs lielāku elastību sarunās.

Krīze, kas skārusi valstu kases, ir fakts, bet fakts ir arī Eiropas Savienības politiskās prioritātes, kas izvirzītas, piemēram, šajā budžeta pilnvarojumā.

Protams, šajā finanšu gadā mēs visi rīkosimies atbildīgi; protams, mēs atradīsim budžeta jomas, kurās var ietaupīt, bet neaizmirsīsim, ka Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes stratēģijai ir vajadzīgs atbilstīgs ES budžets. Parlaments cīnīsies, lai nodrošinātu šo budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Francesca Balzani, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pilnvarojums trialogam ir ļoti svarīgs, it īpaši šogad, jo Lisabonas līguma stāšanās spēkā un viens lasījums jau no paša sākuma prasa pēc iespējas lielāku skaidrību un sadarbību starp budžeta iestādēm.

Šis budžets tiek virzīts uz priekšu, veidots un pilnveidots sarežģītos apstākļos. Rezerves saistību apropriācijām ir 1 200 000 000 eiro, un tādējādi tās ir ļoti ierobežotas, bet šis jautājums kļūst vēl jutīgāks, ņemot vērā, ka 70 % no apropriācijām ietilpst 2. izdevumu kategorijā, kas aptver lauksaimniecības, dabas resursu saglabāšanas un pārvaldības politiku, un arī cīņu pret klimata pārmaiņām.

Budžets ir sarežģīts arī daudzo atklāto procedūru dēļ, kas lielā mērā noteiks reāli pieejamo resursu daudzumu. Minētās procedūras ietver budžeta pārskatīšanu, finanšu regulējumu un Iestāžu nolīgumu, Ārējās darbības dienesta izveidi un galvenokārt finanšu tirgu sabrukumu un nestabilitāti. Lejupslīde, kas apdraudēja eiro, parādīja arī to, ka budžets un resursi ir ļoti būtiski attiecībā uz jebkādu Eiropas līmeņa reakciju, tādējādi demonstrējot ne vien to nozīmīgumu, bet arī ierobežojumus.

Šādos apstākļos Eiropas Parlamentam ir jāiezīmē robeža un jānosaka, kurai no prioritātēm piešķirama lielāka nozīme galvenajā budžeta dokumentā. Mēs kā grupa esam izvēlējušies novilkt šauru robežu starp vajadzību ievērot šā pilnvarojuma mērķi un nesamazināt tā politisko nozīmi. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir neatkārtot mūsu iepriekšējās kļūdas, un tas nozīmē, ka mums jānodrošina atbilstīgi resursi, lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus, un arī jāparedz pietiekami daudz līdzekļu pasākumiem, kas ietverti 2. pozīcijā, it īpaši pasākumiem, kas palīdz risināt bezdarba jautājumu. Tomēr ir svarīgi arī nodrošināt, lai cīņai pret klimata pārmaiņām joprojām būtu galvenā nozīme.

Tāpēc mums nāksies risināt daudzus uzdevumus. Pilnvarojuma sākumā mēs arī noteicām vienu galveno uzdevumu — mums patiesi jācenšas koordinēt un no jauna saskaņot Eiropas budžetu un atsevišķu dalībvalstu budžetus, jo konsekvence un ES un dalībvalstu ekonomiskās politikas koordinēšana ir pamatvērtības, kas saistītas ar Eiropas Savienības nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma referents. − Priekšsēdētāja kungs, mani aizkustina jūsu izslavētā pacietība. Es jums sirsnīgi pateicos un pazemīgi atvainojos.

Pašreizējā ekonomiskā krīze ir nopietni skārusi jaunattīstības valstis — un nopietnāk nekā attīstītās pasaules valstis —, kaut arī tās nav atbildīgas par šīs krīzes izraisīšanu. Tas pats attiecas uz klimata pārmaiņām — jaunattīstības valstīm ir maz sakara ar klimata pārmaiņu cēloņiem, bet no sekām tās cieš visvairāk.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES nodrošinātu, ka attīstības mērķiem paredzētā nauda patiesi tiek izmantota tikai un vienīgi šīm nolūkam. Pirmkārt, tas nozīmē, ka budžetā, kura mērķis ir atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret klimata pārmaiņu ietekmi, jāparedz papildu līdzekļi. „Ātras uzsākšanas” finansējuma pakete klimata pārmaiņu jomā nedrīkst kaitēt pašreizējām sadarbības programmām attīstības jomā.

Otrkārt, es atbalstu principu attiecībā uz finansiālās palīdzības sniegšanu galvenajām ĀKK banānu ražotājvalstīm. Tomēr minētajam finansējumam nevajadzētu izmantot rezerves, un es noteikti iebilstu pret Komisijas priekšlikuma projektu, kurā ierosināts, ka līdzekļi palīdzībai tiek ņemti no attīstības sadarbības instrumentam paredzētā finansējuma. Līdzekļus, ko izmanto saskaņā ar ASI, ir jānovirza nabadzības mazināšanas pasākumiem, un, lai gan es atbalstu instrumenta sadarbībai ar industriāli attīstītajām valstīm — ICI + — izveidošanu, arī šo instrumentu nevajadzētu finansēt no ASI.

 
  
MPphoto
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos pateikties Jędrzejewska kundzei par stingro vadību, izstrādājot šo dokumentu, kurā sniegts skaidrs vēstījums, ko mēs varam izmantot sarunās. Viņa ir pareizi norādījusi, ka daudzgadu finanšu shēma attiecībā uz ES budžetu patlaban ir tik nepietiekama, ka daudzi solījumi būs ļoti grūti izpildāmi. Var teikt, ka iepriekšējos gados mēs esam spējuši atrast neizmantotos līdzekļus lauksaimniecības budžetā, bet neizmantoto līdzekļu vairs nav pietiekami daudz. Mums ir jākontrolē izaugsmes stratēģija „ES 2020” un jāiegulda kopīgos enerģētikas projektos un kopīgos transporta projektos, mums ir jāiegulda jauniešos un pētniecībā, un mums ir jāfinansē spēcīgs un kopīgs Ārējās darbības dienests. Es pilnībā piekrītu komisārei C. Hedegaard, ka mums jānodrošina pietiekami daudz iemaksu struktūrfondos, lai mēs varētu izpildīt savus solījumus jaunajām dalībvalstīm.

Mums ir ļoti vajadzīgs solītais budžeta vidusposma pārskats, lai mēs varētu noskaidrot, kā mums finansēt jaunās vajadzības. Diezgan savādi, bet pašreiz mēs redzam aizvien vairāk piemēru, ka dalībvalstis vēlas veikt šīs iemaksas. Tās vienkārši nevēlas maksāt ar ES budžeta starpniecību. Piemēram, mēs to redzam trīs tādu jaunu finanšu uzraudzības aģentūru izveidē, kas paredzētas, lai mūs pasargātu no turpmākām finanšu krīzēm Eiropas Savienībā. Finansējums tām tiks iegūts gan nepastarpināti no dalībvalstīm, gan no ES budžeta. Ja visi izdevumu tiktu segti no ES budžeta, daudzgadu finanšu shēmas sagrūtu! Tomēr naudas iekasēšana no dalībvalstīm bez šaubām būtu daudz birokrātiskāks un apgrūtinošāks process, un tādējādi mums būtu sliktāks pārskats, mazāka kontrole un mazākas iespējas pārraudzīt situāciju. Tā ir ļoti negatīva attīstība.

Varbūt mums nevajadzētu veikt ES budžeta ietaupījumus? Jā, krīzes laikā mums nenoliedzami jābūt taupīgiem, bet es vienkārši vēlos pateikt, ka tad, ja visas dalībvalstis būtu ievērojušas savu budžeta politiku tāpat kā ES budžetu, deficīta nebūtu un nebūtu problēmas ar parādiem, jo ES budžetam ir maksimālā robeža un stingra struktūra. Problēmu rašanās nav iespējama. Tādējādi, iespējams, valstu iestādēm būtu jāmācās no ES un jāapsver, vai kaut kas no iepriekš minētā ir izmantojams arī valsts līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikties referentei par kvalitatīvi paveikto darbu. Viņas globālais redzējums, kas ļauj pārāk neiedziļināties sīkumos, ir pilnībā piemērots. Sarunās par pilnvarojumu nebūtu piemēroti pārāk iedziļināties detaļās. Tāpēc mana grupa atbalstīs šo pilnvarojumu.

Attiecībā uz ziņojuma būtību es ievēroju, ka ziņojumā atkārtoti norādīts uz to, ka Eiropai ir jārīkojas, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, un es, protams, to vērtēju atzinīgi. Tomēr ir žēl, ka ziņojumā nav pieminēta vides krīze, kas varētu izraisīt vēl nopietnākas ilgtermiņa sekas.

Reaģējot uz vides krīzi un klimata pārmaiņām, Eiropai jānodrošina lielāks pamudinājums rīkoties. Acīmredzami šāda reakcija jāatspoguļo ES budžetā un, lai gan es atzinīgi vērtēju „LIFE +” budžeta palielināšanu, ar to, protams, nav un nebūs pietiekami.

Mums vajadzīgs jauns Eiropas „zaļais” kurss — ar „zaļu” pieeju lauksaimniecības politikai, mazāku uzsvaru uz aramzemi un lielāku uz mūsu pārtikas kvalitāti un saimniecību ilgtspējību; pētniecības politiku, kas neļauj nodokļu maksātāju naudai pazust bezdibenī, kā tas notika ITER projekta gadījumā, bet kas vairāk vērsts uz atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu transportu un inovācijām videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādē; struktūrfondiem, kas jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem cīņai pret klimata pārmaiņām — un koncentrēšanās uz ceļu infrastruktūru īsti nav inovatīva politika šajā jomā; un, visbeidzot, zivsaimniecības politika, kas nesaasina pārzvejas problēmu.

Tomēr es negrasos minēt neskaitāmus piemērus attiecībā uz to, ko es vēlētos. Bet es atbalstīšu ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir labs pilnvarojums trialogam; attiecībā uz pārējo mēs atgriezīsimies pie budžeta projekta vēlāk, tomēr es uzskatu, ka resursi ir nepietiekami.

 
  
MPphoto
 

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Šodien mēs Parlamentā apspriežam Parlamenta pilnvarojumu sarunās ar Komisiju un Padomi par 2011. gada budžetu. Tas ir sarežģīts pilnvarojums, ņemot vērā visā Eiropā plaši izplatītos samazinājumus un saīsinājumus budžeta politikā.

Eiropas Apvienotā kreiso grupa atklāti iebilst pret briesmīgo un biedējošo jaunā stabilitātes programmu viļņa atjaunošanos, lai samazinātu budžeta deficītu, kas galu galā iegrūdīs Eiropu jaunā lejupslīdē. Eiropas budžeta projektu, kas ir patlaban apspriežamā pilnvarojuma pamatā, ierobežo ne vien spēkā esošie līgumi vai daudzgadu finanšu shēma, kas jau sen bija jāpārskata, bet arī modelis, kuru es tikko ļoti īsi nokritizēju.

Ja visas 27 dalībvalstis radikāli samazina savus izdevumus, Eiropas budžets, kas veido tikai 1 % no Eiropas IKP, to nespēs kompensēt. Nevienu no Parlamenta ierosinātajām prioritātēm nebūs iespējams apmierinoši sasniegt ar budžeta projektu, kuram paredzēti 130 miljardi eiro.

Pilnvarojumā uzsvars ir likts uz jaunatni, bet ir acīmredzami, ka šis mērķis ir ziedots auksta aprēķina labā.

Mēs uzsveram vidi, bet ir skaidrs, ka valdības par šīm saistībām gribētu dzirdēt tikai tālā nākotnē.

Mēs aicinām steidzami rīkoties un solidarizēties ar mums, lai atbalstītu Palestīnu un tās iedzīvotājus, bet acīmredzams, ka tā noteikti nav viena no Komisijas prioritātēm.

Galu galā tas, kas notika ar „Freedom Fleet” ir, maigi izsakoties, necienīgi.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos referentei par paveikto darbu, bet es esmu šeit, lai aicinātu radikāli samazināt 2011. gada budžetu.

Pašreizējās krīzes laikā Eiropas Savienība ir spiesta savilkt jostu tāpat vai pat vairāk nekā dalībvalstis. Centieni palielināt budžetu, aizbildinoties ar ieguldījumu programmās, lai Eiropa varētu pārvarēt krīzi, ir negodīgi — vēl jo vairāk, ja mēs palūkojamies uz rezultātiem, kādi sasniegti šajās programmās, kurām ES iztērējusi nodokļu maksātāju naudu pēdējās desmitgadēs. Vai mēs būtu nonākuši šādā krīzē, ja ES būtu tērējusi līdzekļus efektīvi?

Kļūdās tie, kas uzskata, ka viņiem ir tiesības saņemt algas paaugstinājumu, kamēr viņu kolēģi dalībvalstīs cieš no algas samazinājuma vai zaudē darbu. Kļūdās tie, kas uzskata, ka mēs Eiropas Savienības līmenī varam nepamanīti turpināt tērēt aizvien vairāk un vairāk. Lūdzu, pārtrauksim nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu!

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Radikālā ekonomiskā situācija, protams, prasa arī radikālus ietaupījumus ES budžetā, bet es nevaru atrast nevienu liecību par šīm prioritātēm, un ir vajadzīga īpaša drosme, lai to izdarītu šajā ziņojumā. Patiesībā ir tieši otrādi. Joprojām dzirdamas sūdzības, ka budžeta palielinājums ir pārāk niecīgs. Ziņojuma mērķis ir saglabāt status quo, nevis panākt patiesu progresu kādā konkrētā virzienā.

Nebūtu grūti veikt lielus ietaupījumus šķietami ikdienišķās lietās, it īpaši administrācijas jomā. Es runāju, piemēram, par ES aģentūru jomu. Likvidējot vai apvienojot ES aģentūras, mēs varētu ietaupīt pusmiljardu eiro gadā, nemazinot pārvaldes kvalitāti, vai, iespējams, mēs varētu likvidēt arī Reģionu komiteju vai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Tādējādi mēs varētu viegli ietaupīt 200 miljonus eiro gadā, un, pārdodot šīs ēkas, mēs varētu ietaupīt vēl vairāk. Iespējams, mums vajadzētu paraudzīties pašiem uz sevi. Eiropas Parlamentā mēs arī varam sākt ietaupīt. Piemēram, mēs Eiropā varētu pārtraukt ceļot biznesa klasē. Tas arī ļautu ievērojami ietaupīt.

Tas, kas man patīk šajā ziņojumā — un es gribēju to pieminēt — ir prioritāte, kas piešķirta mūžizglītībai. Šajā ziņā mums būtu īpaši jānosaka prioritātes attiecībā uz Leonardo da Vinci programmu. Apmaiņa ar praktikantiem ir ļoti svarīga. Iespējams, mums vajadzētu arī izveidot finanšu instrumentu, kas ļautu vismaz daļu izmaksu segt tiem iedzīvotājiem, kas vēlas izmantot šo pilsoņu iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ap 2011. gada budžetu valda neskaidrība un, kopš Komisāru kolēģija pieņēma budžeta projektu, šī neskaidrības migla ir atkal sabiezējusi.

Kā mēs varam pieņemt 2011. gada budžetu, nezinot, kā mēs spēsim uzņemties jaunās saistības, ko Savienībai uzliek Lisabonas līgums? Budžeta komiteja kopš februāra ir aicinājusi Komisiju iesniegt mums tik vajadzīgo finanšu plāna pārskata projektu. Nesaņemot atbildi, mēs parīt apspriedīsim mutisko jautājumu, ko esam iesnieguši šajā sakarā. Tas ir pirmais neskaidrais jautājums.

Otrs jautājums ir jaunā finanšu krīze, valsts parāda krīze. Eiropas Padome 2010. gada 9. maijā nolēma, ka stabilizācijas plānam ir jāpiešķir 750 miljardi eiro. Šajā plānā ietverti 60 miljardi eiro, ko ES var aizņemties vai aizdot, sniedzot garantijas no ES budžeta. Tā ir pilnīgi jauna iespēja, kas veido pusi no ES budžeta, bet apspriešanās ar Parlamentu nav notikusi

Iespējams, ka nākamā ceturtdienā radīsies jaunas neskaidrības — „Darba kārtība 2020”, kas Eiropas Padomei būs jāpieņem. Tas ietver pusduci svarīgāko prioritāro darbību. Bez finansējuma avota šai stratēģijai nav uzticamības. Tomēr tā tiek pasniegta kā Eiropas Savienības plāns nākamajiem 10 gadiem.

Šajā nenoteiktības jūrā Budžeta komiteja, pievienojoties savai referentei, aicina Padomi pieņemt kādus politiskus lēmumus. Vai mums ir jātērē vairāk vai mazāk? Turklāt, ja mēs vēlamies tērēt prātīgāk, ir pienācis laiks darīt ko tādu, kas līdz šim vēl nav darīts — sadalīt saistības starp ES budžetu un dalībvalstu budžetiem, un, lai to panāktu, dalībvalstu parlamentiem jākļūst par daļu no ES jaunās pārvaldības.

Visas mūsu dalībvalstis ir izputinātas, un tās finansē Savienību. Ir pienācis laiks parādīt iztēli un uzdrīkstēšanos.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm (S&D).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos īpaši pateikties referentei Jędrzejewska kundzei par paveikto darbu. Viņa ir izveidojusi lielisku sadarbību ar politiskajām un īpaši ar nozaru komitejām. Manuprāt, šajā situācijā tas ir ļoti svarīgi.

Mums jāpanāk plaša vienprātība par to, kas mums jādara laikā, kad dalībvalstis atrodas neiedomājami sarežģītā ekonomiskā situācijā. Protams, ka mums ir svarīgi panākt vienošanos gadījumos, kad mēs cīnīsimies par budžeta maksimālās robežas pārskatīšanu ar mērķi iegūt vairāk naudas. Mums tas jādara dažās jomās, neņemot vērā sarežģīto situāciju. Es domāju īpaši par divām jomām. Pirmajā kategorijā, citiem vārdiem sakot, politikā izaugsmei un nodarbinātībai, mums būs noteikti jāapliecina Parlamenta nozīme ekonomikas atveseļošanā, un arī ceturtajā kategorijā — ES nozīme pasaulē, lai gan mums patiesi jāpievērš uzmanība vissvarīgākajām jomām.

Tomēr dažos jautājumus mūsu viedoklis atšķiras no referentes viedokļa, un mēs iesniegsim grozījumus pāris svarīgās jomās. Es īsi pieminēšu trīs no tām.

Pirmā attiecas uz jaunatnes politiku. Mēs piekrītam prioritāšu secībai, bet, mūsuprāt, referentes viedoklis par mobilitāti ir pārāk vienpusīgs. Jauniešu situācija, it īpaši jauniešu nodarbinātība, ietver vairāk nekā tikai šo jomu. Tā ir gan izglītība, gan darba tirgus politika, gan sociālie pasākumi.

Otra joma ir Gazas jautājums. Pat Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) rīkotos nepārprotami, tieši tāpat kā šodien to darīja Padome, lai atbalstītu prasību Izraēlai pārtraukt blokādi. Daži iebilst, ka tas neattiecas uz budžetu. Es domāju, ka viņi kļūdās. Tas ir saistīts ar budžetu, jo blokāde ir šķērslis ES centieniem attiecībā uz atveseļošanos, un, piemēram, mēs nevaram ievest vajadzīgos materiālus.

Trešā joma, ko es vēlos pieminēt, attiecas uz palīdzību. Attiecībā uz klimatu, tā saucamajiem banānu uzņēmumu pasākumiem un sadarbību ar industriāli attīstītajām valstīm mums ir skaidri jāsaprot, ka tas nedrīkst skart palīdzību nabadzīgākajām valstīm vai Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tāpēc es aicinu referenti un politiskās grupas atbalstīt šos ļoti pamatotos grozījumus.

 
  
MPphoto
 

  Ivars Godmanis (ALDE). Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt dažus vārdus par riskiem un iespējām. Saskaņā ar stratēģiju „ES 2020” pētniecība un attīstība ir viena no galvenajām jomām, un šajā budžetā jau ir paredzēti vēl 15,8 % saistību apropriāciju, kas papildus veido 727 miljonus eiro. Šogad papildus tika plānoti tikai 1,6 % saistību apropriāciju, un, šķiet, ka mēs sniedzam desmitkārt vairāk saistību apropriāciju pētniecībai, bet ir tikai viena problēma, ja mēs palūkojamies uz maksājumiem, mēs redzam, ka mēs nevaram maksāt, jo šajā gadā mēs plānojam veikt par 13 % mazāk maksājumu nekā 2009. gadā.

Vienīgais, ko šobrīd es varu pateikt, ir tas, ka mums jādara viss iespējamais — Komisijai un visiem kopā —, lai nodrošinātu zinātniskās pētniecības projektu izstrādi vajadzīgajā kvalitātē nolūkā izpildīt izmaksājamās saistību apropriācijas. Līdz šim, sākot no 2007. gada līdz 2011. gadam, tas diemžēl nav noticis. Mēs varam ticēt un strādāt...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs atrodamies nepieredzētā ekonomikas krīzē, un visā Eiropā cieš vienkāršie iedzīvotāji. Divdesmit trīs miljoni iedzīvotāju ir palikuši bez darba, un tie laimīgie, kuriem darbs ir, apzinās, ka viņiem būs jāstrādā ilgāk, alga būs mazāka un vairāk būs jāmaksā nodokļos, lai atmaksātu nestabilos valsts parādus.

Taupības režīms nesākās Grieķijā vai Īrijā. Algas tiek samazinātas vai iesaldētas Spānijā, Itālijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un citās valstīs. Vācija ir paziņojusi par 60 miljardu eiro nodokļu paaugstinājumu un izdevumu samazinājumu. Pagājušajā nedēļā Nīderlandes iedzīvotāji devās pie vēlēšanu urnām un balsoja par taupības režīmu, un Francijā izraisījās debates par pensijas vecumu.

Tādas Eiropas iestādes kā šī nedrīkst izlikties neredzam iedzīvotāju ciešanas. Mums ir svarīgi atzīt to, ko dara mūsu dalībvalstis, lai kontrolētu savu budžetu. Mūsu pieejai jābūt tikpat atbildīgai un reālistiskai.

Mēs 34. grozījumā prasām, lai ES rādītu piemēru. Šogad ir jānodrošina, lai nebūtu nesvarīgu izdevumu, jāatturas no palielinājumiem, kurus nevaram atļauties, un jāatdod ietaupījumi atpakaļ mūsu dalībvalstīm.

Par mums balsoja un mūs ievēlēja, lai mēs uzklausītu iedzīvotājus. Tagad nav īstais laiks ignorēt viņu ciešanas.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Liels paldies jums, priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos ar īsu komentāru turpināt manas kolēģes no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas Edit Herczog teikto. Es zinu, ka tika pieminēts naudas trūkums un tas, ka mums jātērē tik daudzām vajadzībām, bet man jāteic, ka es būtu ļoti gandarīts, ja mēs atrastu finansējuma avotus pētniecības programmām, kurās energoapgādes...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Mészáros kungs, tas attiecas uz nepieteiktas uzstāšanās procedūru. Jums vajadzēja uzdot jautājumu pēdējai runātājai, bet jums šāda jautājuma nebija. Atvainojiet mani.

 
  
MPphoto
 

  Monika Hohlmeier (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visas Eiropas Savienības dalībvalstis cieš no lielā parādu sloga un finanšu un ekonomikas krīzes ietekmes. Tomēr tās cieš arī tāpēc, ka lielie budžeta deficīti, no kuriem daži ir pārmērīgi lieli, jau gadiem ilgi daudzās valstīs tika pieņemti un pieļauti. Kad mēs sākam veidot 2011. gada budžetu, mēs nevaram vienkārši samazināt dalībvalstu budžetus. Mums ir arī rūpīgi jāpārskata no budžeta sedzamie izdevumi un uzmanīgi jāpārskata jaunie izdevumi.

Es pieminēšu Eiropas Ārējās darbības dienestu, kura struktūra un arī finansējums ir ļoti neskaidrs. Tā nav pārredzama struktūra. Es arī aicinu ieviest izmaksu efektivitāti, izmantojot sinerģiju ar dalībvalstu ārējās darbības dienestiem. Ir jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz pienākumiem un pārredzamu atskaišu sniegšanu Eiropas Parlamentam, un nevajadzētu censties atcelt Eiropas Parlamenta koplēmuma un uzraudzības nozīmi, pieņemot aizvien vairāk lēmumu. Eiropas Parlaments vēlas sadarboties un būs arī pretimnākošs sarežģītās situācijās. Šā iemesla dēļ mums Eiropas Parlaments kā koplēmuma pieņēmējs ir jāiesaista arī šajos jautājumos.

Turklāt es domāju, ka mums ir svarīgi beidzot reāli samazināt birokrātiju, piemēram, lauksaimniecībā un arī attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem steidzami jāpaplašinās un jāievieš un jāpieņem inovācijas. Ja mēs vēlamies samazināt budžeta deficītu, kā arī nodokļus, un palielināt nodokļu ieņēmumus, mums jāsamazina birokrātijas slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un mums beidzot jāsamazina, nevis jāveicina nežēlīgā konkurence, ko lielrūpniecības uzņēmumi radījuši nepopulārajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Es arī piekrītu Budžeta komitejas priekšsēdētāja viedoklim, ka pirms budžeta pieņemšanas mums ir vajadzīga precīza informācija par šo budžetu.

 
  
MPphoto
 

  László Surján (PPE).(HU) Paldies par iespēju uzstāties, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, klausoties komentāros, man šķita, ka tajos atspoguļojas divi pretēji stili, divas pretējas mentalitātes. Daži no mums min vēl jaunākus uzdevumus un nāk klajā ar vēl jaunākām idejām, mudinot efektīvi un ātri īstenot pašreizējās programmas. Tas ir slavējami, jo tās ir labas un svarīgas programmas. Citi atsaucas uz grūtībām, ar kurām saskaras dalībvalstis un vēlas samazināt Eiropas Savienības budžetu.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienības budžets nav problēmas cēlonis, bet gan risinājums. Mūsu rīcībā esošie instrumenti veiksmīgas izmantošanas gadījumā var palīdzēt uzlabot situāciju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Es runāju par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzību atpalikušajiem reģioniem, lai tie varētu panākt pārējos, un par atbalstu lauksaimniecībai kopumā. Tajā pašā laikā mums nevajadzētu aizmirst, ka patlaban mēs gatavojamies trialogam, un es vēlos dot skaidru uzdevumu referentei un Parlamenta delegācijai, lai viņi šajā diskusijā gūtu pozitīvus rezultātus. Ja mēs tagad iedziļināmies mazsvarīgās detaļās, mēs pazaudēsim savus svarīgākos vēstījumus.

Es pilnībā piekrītu sociālistiem, ka Gazas problēma ir ļoti nopietna, bet es nedomāju, ka trialogs, kas norisināsies jūnijā, ir īstā vieta, kur šo problēmu apspriest. Ja mēs šeit iesaistām ikdienas politiku, tad kāpēc mēs nevarētu runāt par plūdiem Centrāleiropā? Mans vēlēšanu apgabals arī ir ievērojami cietis. Pagājušās nedēļas lietusgāzēs tika izpostīta daudzu ģimeņu dzīve. Protams, mums par to jārunā, bet Parlamenta rīcībā ir citi instrumenti, kā arī citi instrumenti Gazas problēmas risināšanai. Tāpēc es iesaku atbalstīt referenti.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos uzslavēt komisāres kundzi un referenti par skaidrojumu attiecībā uz budžeta turpmāko darbību. Kopumā es piekrītu deputātu viedoklim, tomēr es vēlētos pievērsties vairākiem citiem jautājumiem.

Pirmkārt, es gribētu piekrist savam īru kolēģim attiecībā uz lauksaimniecības un lauku dzīvesveida saglabāšanas nozīmīgumu, kas ir neapšaubāmi ļoti svarīgi dzīves kvalitātei un mūsu valstu nākotnei.

Otrkārt, saskaņā ar Lisabonas līgumu mums ir pilnvaras īpaši sporta un tūrisma jomā — divās man ļoti svarīgās jomās. Es gribētu, lai tās tiktu ņemtas vērā, veidojot budžetu, jo kāda nozīme ir no pilnvarām sportā un tūrismā, ja mums trūkst budžeta, lai laikus ieviestu dažus pasākumus.

(GA) Manuprāt, šie ir svarīgākie jautājumi. Es vairs negribētu neko piebilst, jo mans uzstāšanās laiks beidzas, bet es vēlos jūs lūgt ņemt vērā šos jautājumus, apspriežot budžetu.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos apsveikt Jędrzejewska kundzi ne tikai par ziņojuma formu, bet arī par viņas darba stilu, izstrādājot šo ziņojumu, un par secinājumiem, pie kuriem viņa nonākusi. Es vēlētos uzsvērt vairākas pamatvērtības. Pirmkārt, uzmanība jāpievērš budžeta ieņēmumu sadaļai. Otrkārt, 2011. gada budžets, arī saskaņā ar pilnvarojumu, liek mums secināt, ka fiksēto izdevumu daļa palielinās. Kā jau pārējie minēja, šajā jomā mums jāņem vērā minēto izdevumu efektivitāte, ar ko es domāju panāktos rezultātus. Mums joprojām gaida nopietns pārdomu brīdis. Kādi resursi mums tiks atvēlēti jaunu iniciatīvu sākšanai? Rīcības brīvība ar resursiem, kas paredzēti jaunajām iniciatīvām, kļūst mazāka. Mums tas jāsaprot, un šī diskusija to skaidri parāda.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt pāris komentāru saistībā ar 2011. gada budžetu. Attiecībā uz imigrāciju — tā vietā, lai aizturētu migrantu plūsmu uz Eiropu un pastiprinātu drošību uz ārējām robežām, ir jāsamazina Frontex budžets 2011. gadam. No otras puses, vairāk naudas jāpiešķir Eiropas Bēgļu fondam, kura mērķis ir bēgļu izvietošana Eiropas Savienībā. Šāda budžeta politika nepakļaujas loģikai, paver ceļu nelegālajai imigrācijai un ļaunprātīgi izmanto patvēruma sistēmu.

Ārpus ES ir jāsamazina finansiālā palīdzība Palestīnai. Tā vietā ievērojams resursu palielinājums tiek piešķirts paplašināšanās pasākumiem, piemēram, kandidātvalstij Turcijai. Es vēlos paskaidrojumu, kāpēc Turcijai, kas vairāk virzās atpakaļ, nevis uz priekšu, tagad tiek sniegta lielāka naudas atlīdzība. Astoņi miljoni gadā joprojām ir ievērojama summa.

Administrācijas jomā Parlamentam beidzot ir jāpārtrauc neskaitāmo jauno aģentūru veidošana. Ekonomikas krīzes laikā nav pieņemams, ka Eiropas Savienība katrai problēmai veido savu aģentūru. Turklāt ir īpaši jāpārbauda un jāuzrauga katras jau esošās aģentūras sniegtā pievienotā vērtība.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kozłowski (PPE).(PL) Vispirms es vēlētos apsveikt Jędrzejewska kundzi. Es uzskatu, ka viņas sagatavotais ziņojums un darbs pie grozījumu sagatavošanas liecina par viņas konsekvenci izraudzītā kursa uzturēšanā, vienlaikus saglabājot atvērtību attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem.

Runājot par ziņojumu, atsaucoties uz 1.b izdevumu kategoriju, es vēlētos uzsvērt, ka paredzamais maksājumu pieaugums ir patiesi svarīgs, un tas ir saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Tomēr, ņemot vērā iepriekš pieredzētās grūtības projekta īstenošanā saistībā ar ekonomikas krīzi un paredzamo maksājumu uzkrāšanu priekšlikumiem gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, gan no Kohēzijas fonda, Komisijas plānotie resursi 2011. gadam varētu būt nepietiekami.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Sirsnīgi pateicos referentei. Es vēlos apstiprināt Färm kunga teikto par jaunatnes politiku un jauniešu stimulēšanu.

Par savu devīzi mēs esam izraudzījušies nodarbinātību un izaugsmi, un tas ir mūsu galvenais mērķis dažos turpmākajos gados. Es uzskatu, ka mums šajā saistībā ir ļoti svarīgi vairāk pacensties, lai nodrošinātu, no vienas puses, ka šī izaugsme ir ilgtspējīga, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības budžeta konsolidāciju, bet arī attiecībā uz atsevišķiem dalībvalstu budžetiem, ka šī konsolidācija tiek veikta sociāli saskaņotā veidā un, pats galvenais, ka šajā konsolidācijā netiek aizmirstas jauniešu pamatotās prasības un intereses, galvenokārt viņu tiesības uz labāko izglītību un mācībām un tiesības uz darbu.

Es uzskatu, ka Eiropas jauniešiem nekas nav svarīgāks par iespēju izmantot viņu prasmes. Mums tās būs vajadzīgas, ja Eiropa arī turpmāk vēlas būt konkurētspējīga.

 
  
MPphoto
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Le Foll kungs un Tirolien kungs ir iesnieguši komitejā un atkārtoti arī plenārsēdē 2011. gada budžeta projekta grozījumus.

Mūsu grupa pilnībā atbalsta šo grozījumu, un tieši tāpēc mēs to arī iesniedzām.

Es aicinu visus deputātus balsot par šo grozījumu attiecībā uz 40. punktu, kurā tiek prasīts nevis POSEI apropriāciju samazinājums, bet drīzāk palielinājums, it īpaši ņemot vērā sekas, kādas radīs Eiropas Savienības, Kolumbijas un Peru parakstītie Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumi un šo nolīgumu ietekme uz Eiropas Savienības attālāko reģionu tradicionālo kultūru.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā ekonomikas krīze un lejupslīdes draudi Eiropā neapšaubāmi ir jārisina, palielinot ieguldījumus.

Tāpēc galvenais jautājums ir resursu nodrošināšana projektu finansēšanai. Budžeta īstenošanai es gribētu atgādināt savu iepriekšējo ierosinājumu — es ierosinu, lai mēs pārbaudītu iespēju izdot Eiropas obligācijas, lai nodrošinātu finansējumu galvenajām Eiropas attīstības programmām, piemēram, Eiropas mēroga ātrgaitas maģistrāles, jaunās tehnoloģijas klimata pārmaiņu apkarošanai Eiropas līmenī, vienotas uzskaites izveidošana veselības aprūpes nozarē, nozīmīgi ieguldījumi enerģētikas un vienotā navigācijas sistēmā.

Es uzskatu, ka mums nekavējoties un koordinētā veidā ir jārisina jautājums, kas saistīts ar recesijas draudiem. Mums nav pārāk daudz laika.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par iepriekšējo pārpratumu. Es kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis vēlētos izteikt komentāru par diviem vai trīs teikumiem saistībā ar tām pētniecības programmām, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu energoapgādes drošību. Nesen tika pieminēta ITER kodolsintēzes reaktora programma. Es vēlētos informēt deputātus, ja viņiem tas vēl nav zināms, ka mēs esam pildījuši saistības saskaņā ar minēto programmu, no kuras mēs tiešām nevaram atteikties. Tā ir vienīgā starptautiskā pētniecības programma, kurā Eiropas Savienībai ir vadošā nozīme. Šajā programmā piedalās tādas valstis kā Krievija, Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis. Tāpēc es aicinu deputātus un tos, kas izstrādā budžetu, ņemt vērā minēto programmu. Es zinu, ka tā ir ļoti dārga, bet es gribētu, lai mēs tomēr ziedotu tās labā.

 
  
MPphoto
 

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos jums visiem pateikties par ļoti skaidrām un precīzām piezīmēm. Kā jau sākumā minēju, es pacentīšos nekavējoties nodot visus jūsu komentārus un apsvērumus Lewandowski kungam.

Komisija kā vienmēr centīsies rīkoties kā godīgs vidutājs. Šodien diskusijās mēs dzirdējām daudz dažādu jūsu vēlmju un vēlamo politisko prioritāšu, tāpēc šis bez šaubām ir sarežģīts uzdevums. Manuprāt, tas bija Garriga Polledo kungs, kas teica, ka, vadoties no viņa gūtās pieredzes 16 gadu laikā, mēs, iespējams, nekad neesam bijuši tik sarežģītā situācijā. Tas pats attiecas uz dalībvalstīm.

Tika pieminēts, ka nauda būs jāizmanto saprātīgi. Man šķiet, ka tas bija Lamassoure kungs, kas teica, ka tā ir jātērē labāk. Es varu jums apliecināt, ka Komisija vēlētos ļoti cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka mūsu saņemtā nauda tiek tērētā pēc iespējas labāk.

Paldies par jūsu sniegto ieguldījumu. Tikai pāris faktiskas norādes — Berman kungs Attīstības komitejas vārdā minēja, ka nauda attīstībai — un it īpaši „ātrās uzsākšanas” finansējums klimata pārmaiņu jomā — ir jāpiešķir papildus. Es ar prieku varu teikt, ka Komisijas „ātrās uzsākšanas” līdzekļi tiks piešķirti 100 % no jauna un papildus. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpat, atbildot uz Färm kunga dotajiem mājieniem — nepieciešamību nodrošināt, lai šī nauda tiktu tērēta palīdzībai vismazāk aizsargātajām un vismazāk attīstītajām valstīm — tas arī ir Komisijas finanšu līdzekļu gadījums.

Manuprāt, tās bija vienīgās faktiskās norādes. Es iesniegšu Lewandowski kungam visu vēlmju sarakstu un visas šodien minētās prioritātes.

 
  
  

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente.(PL) Dāmas un kungi, sirsnīgi pateicos par visiem jūsu komentāriem, paldies par jaunu pamudinājumu un jūsu laipnajiem vārdiem. Paldies arī par jūsu izteikto kritiku, jo kritika un komentāri par manu līdzšinējo darbu un ziņojumu noteikti man palīdzēs rudenī pēc iespējas labāk formulēt Parlamenta nostāju, lai mēs sarunās varētu panākt iespējami labāko rezultātu.

Apkopojot jūsu teikto, es gribētu minēt vairākus jautājumus. Mums jāpalūkojas uz to, kas notiek saistībā ar 2011. gada budžetu, kā uz kumulatīvo iedarbību, ko rada finansiālais spiediens, ko izraisīja mūsu kā Parlamenta ieviestās prioritātes, bet ko arī pieņēmušas dalībvalstis. Tādas prioritātes kā fakts, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai jābūt nopietnam dalībniekam starptautiskajā arēnā, vai tas, ka mums ir vērienīgi un ļoti lieli projekti attiecībā uz Galileo un kodolsintēzi. Tie ir ļoti lieli un dārgi projekti, kas nav radušies uz līdzenas vietas, un fakts, ka attiecībā uz Eiropas Savienības budžetu lietas ir tieši tādas, kādas tās ir, ir radies šo jauno vērienīgo mērķu dēļ, kas tika pieņemti un kas tagad ir jāfinansē.

Man kā Parlamenta referentei nav pieņemami, ka mērķi, kas ieviesti līdz ar Lisabonas līgumu un kurus veicinājusi arī Padome, ir jāfinansē uz Parlamenta prioritāšu rēķina. Tas nedrīkst notikt! Mums kā Eiropas Parlamentam jāparedz rīcības iespējas un finansiālās iespējas, lai īstenotu prioritātes, kas izriet no mūsu darba. Tas izskaidro sarakstu mūsu sarunām, kas notiks jūnija beigās.

Ir vēl kāds svarīgs jautājums — esmu gandarīta, ka Parlaments atbalsta manu Budžeta komitejā ierosināto prioritāti attiecībā uz jaunatni. Es arī vēlos tam pievērst to deputātu uzmanību, kas vēlas, lai prioritāte attiecībā uz jaunatni tiktu virzīta tālāk. Subsidiaritāte ir pamatprincips, un es negribētu, lai mēs pārceltu dalībvalstu atbildību Eiropas līmenī jomās, kurās tas nav vajadzīgs. Tāpēc mums ir vajadzīgas arī paškontrole.

Es vēlētos vēlreiz jums pateikties par visiem komentāriem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas. Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 15. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski.(RO) Vispirms man jāpateicas referentei, kas veiksmīgi sadarbojās ar visām grupām un ņēma vērā dažādos viedokļus par spīti sarežģītajai situācijai ar budžetu un jaunajām procedūrām, ar kurām joprojām jābūt ļoti piesardzīgiem. Tomēr es uzskatu, ka mans pienākums ir komentēt Komisijas un Padomes attieksmi attiecībā uz viņu atbildību budžeta procedūrā. Ir 2010. gada jūnijs, un 2011. gada budžeta projektā joprojām netiek ņemts vērā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un liela daļa ES jauno pilnvaru pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tajā nav pietiekami ņemti vērā programmas „Eiropa 2020” mērķi. Komisārs J. Lewandowski mums solīja, ka budžets tiks vērsts uz jaunatni un izglītību. Tomēr, ja mēs aplūkojam ierosināto budžeta projektu, pozīcija „Mūžizglītība”, kas ir svarīgākā programma šajā jomā, ir palielināta tikai par 2 %, kas ir līdzvērtīgi pašreizējam gada inflācijas līmenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, 2011. gada budžeta plānošanas process ir pirmais šāda veida process, un tas notiek situācijā, kad valda finanšu un ekonomikas krīze. Tas atspoguļojas ļoti ierobežotajās ES 2011. gada budžeta rezervēs, kas var negatīvi ietekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Kā pozitīvu aspektu es vēlētos izcelt to, ka jaunatne ir izvirzīta par vienu no budžeta projekta pamatprioritātēm. Diemžēl pašreizējais ierosinātais finansiālais atbalsts neattaisno Eiropas Parlamenta cerības. Jomās, kas attiecas uz jaunatnes politiku it īpaši var panākt ļoti daudz ar salīdzinoši nelielu finansējumu. Visbeidzot, es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka 60 miljardi eiro, ko garantē ES budžets saskaņā ar Padomes 2010. gada 9. maija lēmumu, var ļoti lielā mērā ietekmēt budžetu. Paldies!

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika