Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra

19. Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā sasniegtais — termiņa vidusposma pārskatīšana, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei 2010. gada septembrī (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Cashman kunga ziņojums (A7-0165/2010) par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā sasniegto — termiņa vidusposma pārskatīšana, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei 2010. gada septembrī (2010/2037(INI)) (A7-0165/2010).

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlētos pateikt, ka, manuprāt, mums būtu jārunā nevis par „Tūkstošgades attīstības mērķiem”, bet gan par tūkstošgades attīstības uzdevumiem. Mēs tik bieži lietojam šo apzīmējumu „TAM”, bet vai mēs jebkad esam šos mērķus pārskatījuši vēlreiz?

Tālajā 2000. gadā, kad mēs piedzīvojām ekonomisko uzplaukumu, mēs devām solījumus un uzņēmāmies saistības. Diemžēl, kolēģi, šīs saistības joprojām nav izpildītas. Līdz mūsu noteiktajam termiņam, 2015. gadam, kad šiem lielajiem uzdevumiem būtu jābūt atrisinātiem, vēl atlikuši pieci gadi.

Es gribētu tos vēlreiz uzskaitīt. Galvenie uzdevumi ir nabadzības un bada likvidēšana, vispārējas pamatizglītības pieejamība, bērnu mirstības novēršana, mātes veselība, cīņa pret AIDS, malāriju un tuberkulozi, vides ilgtspēja un globālā partnerība attīstībai — astoņi tūkstošgades attīstības uzdevumi, kas joprojām ir jārisina. Un tagad, šīs nedēļas laikā, ES sanāks kopā cerībā izveidot kopēju nostāju līdz ANO plenārsēdei, kas septembrī notiks Ņujorkā.

Tomēr man jāsaka, ka pazīmes ir satraucošas. Trūkst saistību attiecībā uz 0,7 % nacionālo kopienākumu, ko mēs solījāmies pildīt, apņemoties risināt šos uzdevumus. Dažās jaunattīstības valstīs mēs izvairāmies no mērķiem, kas mums būtu jāpanāk termiņa vidusposmā.

Zināmi panākumi ir, un arī mūsu sniegtais ieguldījums — šo izteicienu es izmantoju prātīgi —, mūsu sniegtais ieguldījums līdz šim ir atmaksājies. Tie ir uzlabojumi mātes veselības jomā. Bērnu mirstības līmenis kļūst arvien zemāks, un pakāpeniski samazinās mirušo bērnu skaits.

Tomēr mūsu problēma nav tikai vajadzība pēc lielākiem naudas līdzekļiem, lai izpildītu minētās saistības, mums šobrīd ir vajadzīgs papildu finansējums, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un kas negatīvi ietekmē mūsu stāvokli jaunattīstības valstīs un vismazāk attīstītajās valstīs.

Tādēļ es savā ziņojumā aplūkoju ne vien to, ko mēs esam paveikuši līdz šim, bet arī to, kas mums vēl jāpadara. Tas nozīmē ņemt vērā lielās problēmas, kādas ir Eiropas iestādēm attiecībā uz politikas virzieniem, kas, no vienas puses, vēlas panākt pozitīvas pārmaiņas un politikas virzienus, bet, no otras puses, ir pretrunā ar to un to grauj.

Domāt par tirdzniecību, par kopējo lauksaimniecības politiku, par kopējo zivsaimniecības politiku. Ja politikas virzieni nav saskaņoti, mūsu ieguldījumi šajās valstīs nekad neatmaksāties. Un tas ir ieguldījums. Mēs esam ekonomiski ieinteresēti ilgtermiņā atbrīvoties no šiem TAM, tos sasniegt un likvidēt problēmas, kas izposta cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Es vēlos, lai ES uzņemtos vadību. Ne tikai attiecībā uz obligāto kopumu, par ko var panākt vienošanos, bet par saistībām attiecībā uz 0,7 % no nacionālā kopienākuma, saistībām attiecībā uz papildu finansējumu, un mēs nevēlamies, lai no jauna tiktu definēts aizjūras attīstības atbalsts. Nedrīkst jokot ar nopietnām lietām.

Mums šovakar ir interesantas debates. Es vēlos pateikties NVO visā Eiropā par mana ziņojuma atbalstīšanu. Es vēlos, lai mēs šovakar un it īpaši rītdienas balsošanā atteiktos no mūsu politiskajām nesaskaņām. Šis nebūs nevainojams ziņojums, jo neviens Parlamenta izstrādātais dokuments vēl nav bijis ideāls, bet es gribētu teikt, lai mēs tagad neizmantojam partiju politiskās domstarpības, tādējādi atņemot sev iespēju panākt kopēju nostāju ANO un sasniegt TAM līdz 2015. gadam.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! TAM ir ietekmīgi un nozīmīgi tāpēc, ka tiem ir kolektīvas saistības panākt kopīgus attīstības mērķus. Tie ir kā vienota sistēma, lai koordinētu un pārbaudītu starptautiskos pasākumus attīstības jomā. Tie palīdz stimulēt attīstības centienus un sniedz iespējas miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Lai gan ieguvums ir ievērojams, vispārējais progress starp dažādiem mērķiem, reģionu starpā un jaunattīstības valstīs ir bijis nevienmērīgs. Pašreizējais 2010. gads patiesi ir pagrieziena punkts. Mums jāpārdomā, kas bija pareizi un kur tika pieļautas kļūdas, un kādi ir bijuši galvenie panākumi un neveiksmes kopš Tūkstošgades deklarācijas parakstīšanas.

Ir svarīgi apsvērt labāk pieeju nākamajam posmam un to, kā paātrināt progresu jomās, kas atpaliek. Tāpat ir svarīgi, lai virzība uz TAM sasniegšanu būtu stabila un ilgstoša. Ļoti būtiska nozīme būs valsts īpašumā esošu iestāžu, politikas un pakalpojumu sniegšanas sistēmu stiprināšanai, kā arī satricinājumu novēršanai vai mazināšanai un plašas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Cashman kunga lieliskajā ziņojumā ir sniegtas atbildes uz minētajiem jautājumiem un efektīvi ieteikumi Eiropas Savienībai, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei septembrī un turpmāk.

Es priecājos, ka starp Cashman kunga ziņojumu un Komisijas paziņojumu pastāv spēcīga konverģence, 12 punktu ES rīcības plāns nolūkā atbalstīt tūkstošgades attīstības mērķus. Mums ir jāievēro savas atbalsta saistības attiecībā uz 0,7 % no NKI vismaz līdz 2015. gadam. Atbalsta efektivitāte no labas koncepcijas mums jāpārvērš realitātē. Mums jānodrošina, ka politikas vienotība attīstības jomā kļūst par spēcīgu instrumentu, lai virzītu ES lēmumu pieņemšanu. Mums jāpievērš īpaša uzmanība atpalikušākajām valstīm, tostarp tām, kurās valda konflikti un nestabilitāte. Mums jāpievērš īpaša uzmanība TAM sasniegšanā visvairāk atpalikušajām valstīm, vienlaikus saglabājot visaptverošu integrētu pieeju TAM.

Es pilnīgi piekrītu, ka pārvaldība ir pats svarīgākais, lai sekmīgi sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus un to ilgtspējību. Efektīvas pārvaldības pienākums ir valsts attīstības stratēģiju un politikas īstenošanas pamatnosacījums. Uzņemoties pārējās saistības, mums jāuzlabo prognozējamība un efektivitāte, lai atbalstītu valsts vadītos attīstības procesus, kas veicina integrētu ekonomisko izaugsmi un palielina valsts ieguldījumus izglītībā, veselības aprūpē un infrastruktūrā, vairo sekmes videi nekaitīgas enerģijas jomā un veicina attīstību zema oglekļa satura emisiju jomā. Mūsu atbalstam ir jābūt kā katalizatoram, lai paātrinātu vietējo resursu mobilizāciju TAM finansēšanai.

Man jāsaka arī pāris vārdu par diskusijām, kas šodien notika Ārlietu padomē. Kopumā es esmu apmierināts ar panāktajiem rezultātiem. Ir panākta skaidra apņemšanās līdz 2015. gadam izpildīt 0,7 % OAP saistību. Attīstības plānā attiecībā uz Eiropas rīcību no 2010. līdz 2015. gadam Padome ir iekļāvusi dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību paplašināšanu. Tāpat ir pareizi atspoguļots Komisijas ierosinātais 12 punktu ES rīcības plāns TAM sasniegšanai.

Padome ir piekritusi spert reālu soli uz priekšu atbalsta efektivitātes ziņā, aicinot Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus. Es uzskatu, ka, lai gan mums nevajadzētu slīgt pašapmierinātībā, tas ir pasākumu komplekss, kas ļaus mums rādīt piemēru Ņujorkā. Tas nebūt nav nevainojams, tomēr tas nodrošina pamatu progresam. Es vēlreiz apsveicu Parlamenta ziņojumu par TAM.

  Alf Svensson, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties Cashman kungam par patīkamo veidu, kā viņš apspriež šos ārkārtīgi steidzamos un svarīgos jautājumus. Es vēlos arī teikt, ka man kā pieredzējušam Zviedrijas parlamenta pārstāvim bija interesanti atrasties Eiropas Parlamentā un būt aculieciniekam centieniem panākt vienprātību. Mēs necerējām, ka mūsu grupām izdosies pilnībā vienoties.

Tagad Cashman kungs saka — un es viņam pilnībā piekrītu —, ka mums ir vajadzīgs vairāk līdzekļu. Es tomēr neuzskatu, ka tam vienmēr jābūt jautājumam par nodokļu palielināšanu. Es teiktu tā: ļaujiet uzņēmējiem brīvi rīkoties un dodiet viņiem iespēju nabadzīgajās valstīs radīt jaunas darbavietas. Man arī nešķiet, ka Cashman kunga ierosinātais moratorijs būtu prātīgs solis. Tomēr es ļoti vēlētos uzsvērt 47. punktā norādīto, kas mūs mudina kontrolēt diskrimināciju pret noteiktām grupām daudzās nabadzīgās valstīs. Tas, pēc manām un, protams, daudzu citu cilvēku domām, ir jautājums, kuram jāvelta daudz laika mūsu diskusijās par Tūkstošgades attīstības mērķiem.

Tiek runāts par 0,7 % . Es ļoti vēlētos, lai mēs runātu par 1 % no NKI, jo es uzskatu, ka bagāto valstu pienākums ir nodrošināt, lai tiktu sasniegts vismaz šis rādītājs. Ir vēl viens jautājums. Manuprāt, nav īpaši saprātīgi pieņemt lēmumu, ka valstīm jāsasniedz 0,7 % pat tad, ja mēs to vēlamies, jo es uzskatu, ka tā daudzējādā ziņā būtu laika tērēšana.

Tomēr šie jautājumi ir steidzami un, no morāles viedokļa, tie ir visneatliekamākie jautājumi, ko Parlaments varētu izskatīt. Eiropas Parlamentam nevajadzētu pieļaut, ka cilvēki mirst no bada un slāpēm.

  Corina Creţu, S&D grupas vārdā. – (RO) Kā jau iepriekš tika uzsvērts, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ievērojami ietekmē mērķus, ko dalībvalstis uzņēmušās izpildīt kā daļu no Tūkstošgades attīstības mērķiem. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju ziņojuma autora Cashman kunga reālo un loģisko pieeju.

Mēs ar gandarījumu pieminam, ka pēc 10 gadiem kopš Tūkstošgades attīstības mērķus noteikšanas mēs esam guvuši daudz panākumu cīņā pret galēju nabadzību, badu un HIV, kaut gan šie panākumi nav pietiekami tālejoši. Nosakot kritiskos punktus TAM sasniegšanas procesā, Cashman kunga ziņojumā ir arī izklāstītas iespējas, kā apturēt attīstības atbalstam paredzēto līdzekļu izšķērdēšanu, izmantojot sarežģītas, bet līdzsvarotas likumdošanas un finanšu pasākumu kombinācijas, kā arī tirgus mehānismus.

Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos uzsvērt, ka ziņojumā ar gandarījumu izlasīju Eiropas Savienībai adresēto ieteikumu piešķirt vismaz pusi no vismazāk attīstītajām valstīm paredzētā atbalsta un noteikt visnelabvēlīgākā situācijā esošās grupas šajās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām stāvoklim, kā arī efektīvāk iekļaut šo neaizsargāto grupu intereses savās attīstības stratēģijās. Daudzos reģionos šīs grupas atrodas kritiskā situācijā.

Kā jau tika minēts, šā gada septembrī ANO augsta līmeņa sanāksmē mēs, cerams, saņemsim sīkāku pārskatu par situāciju attiecībā uz atbalstu attīstībai. Patiesībā Cashman kunga ziņojumā ir pausts ļoti labi strukturēts viedoklis, kura pamatā ir ilgtspējīgas attīstības iedvesmota filozofija.

  Leonidas Donskis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka mans kolēģis Michael Cashman un mūsu kolēģi ņems vērā manas piezīmes kā papildinājumu un kā atzinības pierādījumu, nevis kā pārskatu. TAM mums ir kā unikāls pārejas punkts uz 21. gadsimta sākuma cilvēka dzīves apstākļiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi nākt klajā ar jaunu un svaigu, nevis 20. gadsimta redzējumu. Mūsdienās attīstība nav iespējama bez drošības un otrādi. Tāpēc mēs esam centušies piedāvāt līdzsvarotāku pieeju TAM, pievēršot lielāku uzmanību tādiem reģioniem kā Vidusāzija, kur nabadzība ir cieši saistīta ar drošības trūkumu, nedrošību, nestabilitāti, bērnu piespiedu darbu un pat verdzību.

Papildus Uzbekistānas un Turkmenistānas autokrātiskajiem režīmiem Kirgizstānā nesen izraisījās etniskā vardarbība. Milzu grūtības apvienojumā ar nestabilitāti un vardarbību reģionā var izraisīt humāno katastrofu. Ja mums vajadzīgs pierādījums, ka stabila un ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez drošības, tad te nu tas ir.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst par galēju nabadzību tādās Eiropas valstīs kā Moldova un Albānija. Piemēram, aplūkosim dažas nopietnas problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpi. Ukrainā un Moldovā 300 no 10 000 cilvēku slimo ar tuberkulozi. Iepriekš minētās valstis nepieder pie vismazāk attīstītām valstīm, bet tās noteikti ir jaunattīstības valstis.

Ja TAM neaptver nestabilākās un nedrošākās valstis, mēs tajās nekad panāksim dzīvotspējīgu sociālo un morālo iekārtu. Tāpēc ir laiks paplašināt mūsu redzesloku. Lai gan Subsahāras Āfrika mums ir ļoti svarīga, mēs nevaram ierobežot TAM tikai attiecībā uz šo vienu pazīstamo kontekstu. Mēs saskaramies ar jaunām problēmām un mums ir jāreaģē uz tām. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, TAM nav nošķirams no vajadzības dot iespēju vismazāk attīstītām, jaunattīstības un visnedrošākajām valstīm veidot savu nākotni pašām.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Apsveicu attīstības komisāru Andri Piebalgu. Es būtu vēlējusies, lai tirdzniecības komisārs K. De Gucht būtu jūsu pusē, jo mēs Parlamentā tagad cenšamies visu panākt turpmākos piecos gados. Tūkstošgades attīstības mērķi nebūt neatpaliek no grafika, un tomēr mēs visi esam zem tiem parakstījušies; mēs devām solījumu. Mēs solījām — un es joprojām atceros šo devīzi, jo tolaik es strādāju attīstības organizācijās — „padarīt nabadzību par vēsturi”. Vēsture vēl tikai jāraksta.

Tomēr to var darīt. Mēs varam runāt par 0,7 % no mūsu nacionālā kopprodukta un pat vairāk atvēlēšanu palīdzībai. Mēs varam runāt par jauniem finansiālās palīdzības veidiem, lai gan pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos tas kļūst aizvien sarežģītāk. Tomēr mums patiesi būtu jārunā par dažādiem līdzāspastāvēšanas veidiem ar godīgas tirdzniecības palīdzību. Mēs tagad paši sevi slavējam, ka esam pasaulē lielākie attīstības atbalsta nodrošinātāji, bet patiesībā mums būtu sevi jāslavē par to, ka mēs veidojam lielāko patērētāju tirgu.

Ja mēs nodarbotos ar godīgu tirdzniecību, liela daļa palīdzības, iespējams, nebūtu vajadzīga. Savā ziņā joprojām šķiet vienkāršāk sniegt palīdzību, nevis izbeigt cenu samazināšanu Āfrikas mazajām lauksaimniecībām. Ja mēs ierobežotu starpvalstu uzņēmumu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, ļoti daudzi Āfrikas fondi būtu spēcīgāki. Tāpat, redzot mūsu pieeju balsošanas sarakstiem attiecībā uz šo rezolūciju, ar visiem papildinājumiem un svītrojumiem, jājautā, kas noticis ar cēlo žestu; kas noticis ar mūsu signālu, ka mēs piecu gadu laikā patiesi sasniegsim Tūkstošgades attīstības mērķus?

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Mūsu referents ir paveicis lielisku darbu un izteicis aicinājumu Parlamentam pilnībā atbalstīt ziņojumu un mūsu centienus ANO. Mana grupa labprāt atbalstīs šo ziņojumu par 99,9 %, jo daži viedokļi ir atšķirīgi.

Mēs nepārtraukti runājam par TAM. Kas ir šie TAM? Patiesībā tie ir astoņi tūkstošgades attīstības mērķi, un es domāju, ka to mums varēja būt vairāk. Ja mums to būtu bijis vairāk, mēs būtu sasnieguši dažus no mērķiem, ko esam centušies sasniegt ātrāk. Viens no nabadzības izskaušanas svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir, lai būtu ieinteresētās personas, lai būtu iespēja kaut ko iegūt īpašumā, lai varētu piederēt privātīpašums vai mazs uzņēmums.

Deputāti, ceļojot uz ārvalstīm ar gaisa kondicionētāju aprīkotās automašīnās, ceļa malās ir redzējuši miljoniem graustu jaunattīstības valstīs, un simtiem un tūkstošiem mazo uzņēmumu — garāžu, veikalu, remonta darbnīcu, dažādi cilvēki dara dažādas lietas. Problēma ir tā, ka neviens no šiem graustiem un neviens no minētajiem uzņēmumiem nav reģistrēts. Tiem nav kapitāla vērtības. Ja mēs spētu rekapitalizēt šos īpašumus un uzņēmumus, jaunattīstības valstu vadītāju rokās nonāktu deviņus triljonus dolāru vērti pamatlīdzekļi. Jā, deviņi triljoni. Tas ir vairāk nekā kopējais parāds, kas rada bažas Eiropā, un vairāk par akciju tirgu vērtību Ņujorkā, Londonā un Tokijā.

Tomēr mēs neesam atraduši veidu, kā kapitalizēt minētos īpašumus un uzņēmumus. Tie atrodas ārpus tiesību sistēmas. Ja mēs to būtu spējuši izdarīt, mēs varētu ātrāk novērst nabadzību. Tā ir noticis citur pasaulē.

  Gabriele Zimmer , GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos īpaši pateikties Cashman kungam par iesniegto ziņojumu, kas guva lielu atbalstu, kad mēs to pieņēmām Attīstības komitejā, un es ļoti ceru, ka mums kā Parlamentam kopā izdosies tieši pirms Padomes sēdes skaidri paust, ka Tūkstošgades attīstības mērķi mums ir ļoti svarīgi.

Tāpat mēs ceram, ka dalībvalstis apzināsies savas saistības īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus, it īpaši saistības, ko tās ir uzņēmušās, proti, maksāt attiecīgu daļu attīstības atbalstam. Cashman kungs pareizi teica, ka Eiropas Savienībai ir 20 miljardu eiro deficīts. Mums jāizvirza priekšplānā nepārprotams paziņojums, ka mēs cīnāmies par Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas jāīsteno līdz 2015. gadam, un mēs nepieļausim, lai tos vienkārši atliek uz vēlāku laiku, kā vienmēr pamatojot, ka galu galā mēs kā dalībvalstis krīzes dēļ to nespēsim izdarīt, un mums būs visas tiesības tos atlikt. Tomēr tas, ka vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo nabadzībā un badā — nabadzībā dzīvo pat 1,5 miljardi cilvēku —, ir pierādījums, ka pēdējo gadu laikā noteiktos pasaules reģionos nabadzība ir pat palielinājusies, piemēram, Subsahāras reģionā mums nav citas iespējas, kā vien skaidri norādīt to, ko mēs šajā saistībā vēlamies.

Tāpēc es arī vēlētos aicināt deputātus, it īpaši no Eiropas Tautas Partijas (Kristīgie demokrāti) grupas, turpmāk nemazināt šā ziņojuma nozīmi ar jūsu iesniegtajiem grozījumiem. Šis ziņojums ir līdzsvarots kopums, kas ietver reālas prasības, vajadzības un nepieciešamo spiedienu, kas mums jāizdara, un mums nevajadzētu atteikties no kādas tā daļas.

Es pat dažviet būtu vēlējusies vairāk. Es arī būtu izvirzījusi ļoti konkrētas prasības, lai mēs neparakstām vai nepieļaujam, ka stājas spēkā jebkāds cits līgums, kas nenodrošina Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu. Manuprāt, mēs esam veikuši pilnu ciklu. Mums ir vajadzīga ne tikai saskaņota politika attīstības jomā, bet tai ir jābūt nozīmīgai ES politikai kopumā, lai reāli iesaistītos nabadzības un atpalicības apkarošanā.

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Neviens nespētu vienoties par 2000. gadā formulētajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem, un nevienam nevarētu būt pārsteigums, ka ir pilnīgi nereāli ticēt, ka šos mērķus varētu sasniegt 2015. gadā.

Ziņojumā teikts, ka papildus pilnīgi nereālajiem termiņiem šo gigantisko uzdevumu izpildei vēl ir jātērē naudas līdzekļi.

No kurienes tiks ņemta šī nauda? Vairums Eiropas valstu, tostarp Lielbritānija, atrodas uz bankrota sliekšņa, un tikai drastiska valsts izdevumu samazināšana mainīs šo situāciju. Šajos apstākļos veids, kā palīdzēt nabadzīgākajām valstīm kļūt pārtikušākām un mazināt viņu daudzās sociālās nebūšanas, nozīmē stimulēt pasaules ekonomiku.

Mums nevajadzētu domāt par papildu iespējām to uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kas joprojām gūst peļņu, un padzīt tos uz ārvalstīm ārpus ES kontroles. Mums vajadzētu rīkoties šādi: mazināt šķēršļus ES tirdzniecībā un protekcionisma pasākumus, kas ierobežo tirdzniecību ar nabadzīgākajām valstīm; mazināt aizvien pieaugošo regulējuma slogu un birokrātiju, kas apslāpē uzņēmējdarbību visā Eiropā; likvidēt Eiropas vienoto valūtu un ļaut tādām valstīm kā Portugāle, Itālija, Īrija, Grieķija un Spānija atgriezties reālajā ekonomikā.

Un, protams, Lielbritānijai pēc iespējas ātrāk ir jāizstājas no Eiropas Savienības.

  Santiago Fisas Ayxela (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Cīņa pret nabadzību un pārējie Tūkstošgades attīstības mērķi mūs visus spētu apvienot. Tādēļ man žēl, ka dažas politiskās grupas ir ieviesušas atsevišķus jautājumus, kas varētu apgrūtināt šādas vienprātības sasniegšanu.

Tie ir morāles jautājumi, piemēram, aborta kā kontracepcijas metodes piedāvāšana, vai ekonomikas jautājumi, piemēram, par valūtas darījumu aplikšanu ar nodokli. Es domāju, ka šādu nodokli būtu ļoti grūti ieviest, kontrolēt un iekasēt, un ja tas netiks pieņemts visās jomās, jo īpaši attiecībā uz galvenajiem finanšu blokiem, darījumi tiks pārcelti uz valstīm, kurās šādi nodokļi nebūs spēkā.

Man žēl, ka ziņojums, kurā ietverti daudzi pozitīvi aspekti, šo konkrēto jautājumu dēļ negūs vienprātīgu atbalstu no visām politiskajām grupām.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es pateicos referentam Cashman kungam par paveikto darbu un par atgādinājumu attiecībā uz Ņujorkas augsta līmeņa sanāksmes nozīmīgumu.

Eiropai ir lieliska iespēja sevi parādīt kā pasaules mēroga partneri attīstības jomā. Tomēr informācija joprojām ir satraucoša — 2009. gadā miljards cilvēku cieta no hroniska bada, un šodien, līdz ar ekonomisko krīzi, šis skaitlis ir palielinājies. Tam jāpieskaita klimata pārmaiņu radītais kaitējums — faktors, kas turpina palielināt problēmas, pār kurām mēs esam centušies saglabāt kontroli.

Mums jāatzīst, ka 2000. gadā noteiktie mērķi nenoliedzami bija vērienīgi, un tos varētu sasniegt tikai donorvalstis. Ņemot vērā šīs saistības pret jaunattīstības valstu, ir skumji, ka dažas Eiropas valstis līdz šim nav pildījušas savas uzņemtās saistības. Piemēram, vilšanos sagādā tas, ka mana valsts, Itālija, patlaban sniedz nepatīkami zemu ieguldījumu — 0,16 % no IKP.

Mums ir jāievieš saistošs pienākums visām valstīm sasniegt 0,7 % no IKP līdz 2015. gadam, kā to noteikusi Eiropas Komisija. Šo saistību pildīšana visām valstīm jāuztver kā morāls un politisks pienākums. Referenta Cashman kunga izcilais darbs piešķir Eiropas Parlamentam vadošo nozīmi cilvēku cieņas aizstāvēšanā.

  Franziska Keller (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Tūkstošgades attīstības mērķi nenoliedzami nav nevainojami, bet tie ir lieliski un atšķirīgi tāpēc, ka tie prasa izmērojamu progresu, tādējādi ļaujot mums redzēt, ka šobrīd mēs neatrodamies uz pareizā ceļa, un mums ir jāpalielina mūsu centieni.

ES iestādes, tostarp mēs, var darīt daudz, lai sasniegtu šos mērķus. Piemēram, mēs varam izmantot zivsaimniecības politikas reformas, lai atbalstītu zvejniekus jaunattīstības valstīs, nevis rūpnieciskās zvejas uzņēmumus. Mēs varam izmantot KLP reformu, lai pievērstu īpašu uzmanību ilgtspējīgai lauksaimniecībai un likvidētu visas tiešās un netiešās eksporta subsīdijas, un mēs varam apturēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), attiecībā uz kuru Komisija vēl nav pierādījusi, ka tas netraucē piekļuvi medicīnai un tehnoloģiju pārņemšanu. Un mēs varam beidzot atzīt, ka mātes veselību nevar panākt bez sieviešu tiesībām.

Visi minētie piemēri liecina, ka attīstības politika ir kas vairāk nekā neliela joma. Attīstības politikas aspekti ir atrodami visās mūsu komitejās, un mums tas jāapzinās. Bez politikas saskaņotības — un tā nav vienkārši parasta saskaņotība, bet gan attīstības politikas saskaņotība atbilstīgi Lisabonas līguma 208. pantam — mēs nenokļūtu nekur. Arī tas mums jāņem vērā, veidojot Ārējās darbības dienestu.

Visbeidzot, es vēlētos, lai Komisija paskaidro, kādi ir tās plāni laikposmam pēc TAM saistību izpildes, par kuriem mums arī reiz nāksies runāt.

  Elie Hoarau (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums jāatzīst, ka ir nožēlojami, ka, noejot divas trešdaļas no plānotā ceļa, mēs esam tik tālu no TAM sākotnēji noteikto mērķu sasniegšanas. Lai gan mēs piedzīvojam krīzi, mēs vismaz varam pieprasīt, lai visas attīstītās valstis, tostarp Eiropas Savienība, pildītu savus solījumus, it īpaši attiecībā uz nabadzīgajām valstīm, piešķirot 0,7 % no NKI attīstības atbalstam.

Turklāt saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem starp ES un Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstu grupām, kuriem es rūpīgi sekoju, būdams Apvienotās parlamentārās komitejas loceklis, pārāk daudz līdzekļu tiek piešķirti tirdzniecībai uz to programmu rēķina, kas nodrošina Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Manuprāt, šī situācija saistībā ar minētajiem nolīgumiem ir jāmaina par labu Tūkstošgades attīstības mērķiem.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Vispirms es vēlētos uzsvērt, ka man šķiet svarīgi, lai Eiropas Savienība pārskata konferences laikā Ņujorkā veicinātu vērienīgu rīcības plānu. Eiropas Savienībai ir arī steidzami jāveic konkrēti jauni pasākumi, kas ļauj mums pildīt visus solījumus par solidaritāti ar visneaizsargātākām iedzīvotāju grupām uz planētas.

Secinājumi, ko Padome pieņēma tikai šodien, šajā ziņā ir solis pareizajā virzienā, jo es teiktu, ka Eiropai ir jāsaglabā vadošās pozīcijas cīņā pret nabadzību un jāpaliek uzticamai partnerei pasaules mēroga līgumā attīstības jomā, ko tā parakstījusi, pieņemot Tūkstošgades attīstības mērķus. Lai sasniegtu šos mērķus, mums, kā jūs zināt, ir ne vien jāatrod jauni resursi attīstības atbalstam, bet mums ir vajadzīga arī politiskā griba padarīt šos mērķus par realitāti.

No otras puses, manuprāt, ir īstais laiks apsvērt iespēju automātiski integrēt pieeju, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, veicot jebkādus pasākumus nolūkā sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Cilvēktiesību ievērošana un tādu mehānismu veicināšana, kas pastiprina atbildību, ir ļoti svarīga, lai uzlabotu to cilvēku dzīves apstākļus, kas dzīvo nabadzībā, un beidzot sasniegtu TAM.

Es gribētu arī uzsvērt dažas Cashman kunga ziņojuma problemātiskās jomas. Eiropas Tautas Partijas (Kristīgie demokrāti) grupa nevar vienpusēji pieņemt Tobina nodoklim līdzīga nodokļa ieviešanu, kā norādīts 8. punktā, jo to ir grūti saskaņot ar ideju par vispārējā sabiedriskā labuma finansēšanu. Turklāt ir sarežģīti atbalstīt viedokli par jaunattīstības valstu parādu norakstīšanu, kā minēts 13. punktā, kamēr norisinās diskusijas par to, ka šīm valstīm pašām ir jāuzņemas atbildība par attīstības procesu un Tūkstošgades Attīstības mērķu sasniegšanu.

Visbeidzot, 42. punktā minēti jautājumi saistībā ar mūsu individuālo pārliecības brīvību. Es neuzskatu, ka ir pareizi, ja mēs nosakām, kādai jābūt dalībvalstu nostājai attiecībā uz abortiem.

  Norbert Neuser (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana līdz 2015. gadam ir ļoti atkarīga no tā, cik daudz naudas bagātās rūpnieciski attīstītās valstis atvēlēs cīņai pret badu un nabadzību, bērnu un jauno māmiņu mirstības mazināšanai un malārijas un AIDS apkarošanai.

Mūsu secinājums ir atturīgs. Mūsu solījumi netiks izpildīti. Pirms finanšu krīzes mēs kā bagātas rūpnieciski attīstītas Eiropas valstis bijām apsolījušas nabadzīgākajām valstīm šogad, 2010. gadā, izmaksāt 50 miljardus ASV dolāru. Summa gan būs ievērojami mazāka — apmēram 36 miljardi ASV dolāru. Netiks izpildīts pat divpadsmit punktu rīcības plāns, par kuru tika panākta vienošanās un saskaņā ar kuru bagātās valstis vēlas veltīt attīstības atbalstam 0,7 % no nacionālā kopprodukta. Dažas valstis rāda labu piemēru, bet manā valstī, Vācijā, viss neizskatās tik labi. Mums vajadzētu sekot tādu valstu kā Zviedrija, Luksemburga, Beļģija, Īrija, Apvienotā Karaliste un pat Spānija piemēram.

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Cashman kungs! Mēs 2000. gadā definējām un noteicām mērķus, kas mums jāpanāk, lai cīnītos pret nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, bet mums bija arī kaut kas vēl svarīgāks — mēs uzņēmāmies īpašas saistības un izraisījām vispārēju impulsu, ko atbalstīja gan valstis, gan nevalstiskās organizācijas, gan pašas jaunattīstības valstis.

Kopš tā laika mēs esam pavirzījušies uz priekšu, tomēr ne pārāk tālu, un krīze liek mums virzīties atpakaļ. Pirms dažām minūtēm mēs dzirdējām eiroskeptisku un egoistisku viedokli, ka mums vajag atgriezties realitātē. Es gribētu teikt, ka šodien realitāte nozīmē cīņu par globālās realitātes maiņu; tas nozīmē šā ziņojuma atbalstīšanu rītdienas plenārsēdē un atbalsta izrādīšanu Padomei, kas savas šīsdienas sanāksmes otrajā secinājumā norādīja, ka līdz 2015. gadam ir iespējams izpildīt 2000. gadā noteiktos uzdevumus.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Es vēlos atsaukties uz priekšlikuma 22. punktu, kurā Eiropas Savienība tiek aicināta atcelt lauksaimniecības eksporta subsīdijas un „citus kaitīgus mūsu lauksaimniecības politikas aspektus”. Es uzskatu, ka šāda pieeja ir riskanta, jo Eiropas lauksaimniecība nevar izdzīvot bez minētajām subsīdijām, it īpaši nopietnas ekonomikas krīzes un nopietnu cenu svārstību laikā.

Katrā ziņā Eiropas lauksaimniekus ļoti apgrūtina noteikumi attiecībā uz produktu kvalitāti un dzīvnieku labturību, kas tiem jāievēro un kas nostāda tos neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret ārējiem konkurentiem. Es uzskatu, ka eksporta subsīdiju atcelšana būtu kļūda, kas radītu nopietnas sekas, un es aicinu deputātus balsot pret šo punktu.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos referentam Cashman kungam par šo ziņojumu un emocionālo veidu, kādā mēs ar to tikām iepazīstināti.

Es esmu īpaši pateicīgs par 48., 49. un 50. punktu attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku. Es patiesi uzskatu, ka ziņojuma paskaidrojums ir ievērojami pārliecinošāks nekā ziņojuma punkti, jo Eiropas Savienībā mums ir nopietnas problēmas. Mēs aizvien mazāk tērējam attīstības atbalsta budžetam jomās, kurās finansējums ir vajadzīgs visvairāk, proti, lauksaimniecības un zemnieku izdzīvošanai. Rādītāji, kas bija ietverti mūsu rezolūcijā par nodrošinātību ar pārtiku 2009. gada janvārī, liecina, ka mēs esam samazinājuši summu attīstības atbalstam, kas paredzēta lauksaimniecības un lauku attīstībai, no 17 % 1980. gadā līdz 3 % 2006. gadā.

Varbūt Komisija mums pateiks, kādi pasākumi tiek veikti, lai risinātu šo problēmu — un es redzu piekrītošus galvas mājienus, tāpēc es nezaudēju cerību — un arī, lai liktu Āfrikas valdībām atzīst, ka bads pastāv lauku rajonos, kur cilvēki varētu nodarboties ar lauksaimniecību, ja viņiem būtu vajadzīgie instrumenti.

Es pilnībā nepiekrītu 22. punktam. Jūs zināt iemeslus. Mums nevajadzētu iestāties tikai par to, un eksporta kompensācijas nav problēma.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Cashman kungam par izcilo darbu, ko viņš ir paveicis. Mums visiem ir noteikti jāatbalsta šis ziņojums un jādod skaidrs vēstījums dalībvalstīm, ka tām ir jāpilda savas saistības, lai īstenotu Tūkstošgades mērķus attiecībā uz nabadzības izskaušanu.

Pašreizējās ekonomikas krīzes laikā, kas, neaizmirsīsim, var kaitēt gan mums, gan arī jaunattīstības valstīm, tieši jaunattīstības valstu produkti bieži vien ir tie, kurus mēs nepatērējam, un šajās valstīs pieaug nabadzība un visi tie rādītāji, ko mēs vēlamies atrisināt ar Tūkstošgades mērķu palīdzību.

Tajā pašā laikā klimata pārmaiņas, ko esam izraisījuši mēs, apgrūtina pārtikas, ūdens un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pasliktina veselību. Tāpēc mums ir vajadzīgi papildu resursi cīņai pret klimata pārmaiņām un lai palīdzētu šīm valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām.

Tomēr mums vienlaikus ir jāpilda arī Tūkstošgades mērķi. Tāpēc šiem resursiem jābūt neatkarīgiem. Es atzinīgi vērtēju komisāres C. Hedegaard paziņojumu, ka Komisija atbalsta šo aicinājumu.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir grūti atsaukties referenta Cashman kunga aicinājumam. Viņš aicina visas grupas atteikties no partiju nesaskaņām un atbalstīt šo ziņojumu, kaut arī tajā ietverti daži izteikti ideoloģiski elementi.

Piemēram, ziņojuma 42. punkts, kas attiecas uz saistībām par drošu grūtniecības pārtraukšanu un ģimenes plānošanu, netieši norāda uz principiem, kurus mēs nevaram atbalstīt caur sētas durvīm. Mēs kā Eiropa neaicinām dalībvalstis finansēt dzīvi vai atbildības pilnu bērnu aprūpi, vai atbalstīt grūtniecības turpināšanu, bet mēs aicinām dalībvalstis finansēt instrumentu grūtniecības pārtraukšanai kā kontracepcijas vai kā dzimstības un iedzīvotāju skaita plānošanas līdzekli.

Šajā jautājumā mums vienmēr būs iebildes. Mēs kategoriski nepiekrītam valsts eigēnikas veidošanai, kas atbalsta nāvi, nevis dzīvi, kas atbalsta grūtniecības pārtraukšanu, bet neatbalsta tos, kas izvēlas pārtraukt grūtniecību sociālekonomisko grūtību dēļ.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos referentam par lieliski paveikto darbu. Patiesībā mums būtu nopietni jāraizējas par to, ka mēs nespējam sasniegt vidusposma mērķus gan tāpēc, ka noteiktas dalībvalstis demonstrē savu nevēlēšanos to darīt, gan ekonomikas krīzes izraisīto objektīvo ekonomisko trūkumu dēļ.

Es gribētu izteikt komentāru par vienu konkrētu jautājumu — 8. starpposma mērķi attiecībā uz attīstīto valstu palīdzību jaunattīstības valstīm, uz ko jau norādīja vairāki deputāti. Lai gan vidusposma mērķis bija palielināt atbalstu jaunattīstības valstīm līdz 0,56 % no globālā IKP, mēs patlaban pasaules līmenī esam sasnieguši tikai 0,3 % vai, citiem vārdiem sakot, tikai pusi no plānotā mērķa, un Eiropas līmenī mēs esam sasnieguši tikai 0,4 %. Turklāt pastāv ētiskā dilemma, vai mūsu rīcībā esošie resursi tiek novirzīti tiem, kam tie patiesi ir vajadzīgi, nevis tos izšķiež korumpētas valdības vai izmanto korumpētās darbībās.

Nobeigumā es uzsvēršu, ka mums ir vajadzīga attīstības filozofija un ekonomiska pieeja šai situācijai, nevis vienkārši dažreiz jāapslāpē attīstīto valstu vainas sajūta pret jaunattīstības valstīm.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tūkstošgades attīstības mērķi neapšaubāmi ir svarīgi, ja mēs vēlamies nodrošināt, lai visnabadzīgākie cilvēki varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā valstī. Nevienam, kam ir pietiekams izdzīvošanas pamats savā mītnes valstī, nebūs jānonāk cilvēku kontrabandistu rokās. Tāpat es vēlētos īpaši uzsvērt nopietnu slimību apkarošanu, it īpaši to, kas skar mātes un bērnus. Tomēr šajā ziņā mums ir arī jāatgādina farmācijas nozarei tās pienākumi un jānodrošina, lai būtu pieejams lielāks ģenērisko zāļu piedāvājums.

No otras puses, ja mēs nodrošinām attīstības atbalstu, mēs arī ceram uz sadarbību. Šajā saistībā es ceru uz sadarbību no saņēmējvalstu puses attiecībā uz nelegālo imigrantu repatriāciju uz to attiecīgajām izcelsmes valstīm. Visbeidzot, mums arī ir īpaši jāparūpējas, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti ilgtspējīgā un saprotamā veidā. Nodokļu maksātāju sūrā darbā nopelnīto naudu nedrīkst tērēt neskaidriem nolūkiem.

Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu dalībvalstu produktivitātes spējas ir ļoti saspringtas, un jo ātrāk mēs atgūsimies — t. i., jo ātrāk atgūsies ES —, jo ātrāk mums būs iespēja ilgtermiņā nodrošināt ilgtspējīgu atbalstu.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es īpaši vēlētos pateikties Cashman kungam. Atbalsts attīstībai un cīņa pret nabadzību nedrīkst būt labdarības politikas veids, piemēram, izmantojot burkāna un pātagas principu. Tieši otrādi, mums vajadzīgi uzticami, paredzami un ilgtspējīgi pamatnosacījumi, kas ļauj cilvēkiem dzīvot un strādāt pienācīgos apstākļos un nopelnīt iztiku. Mums nevajadzētu tikai raudzīties uz neko neizsakošiem skaitļiem, mums ir jādomā par cietušajiem cilvēkiem un viņu likteņiem. Mums nevajadzētu tērēt enerģiju, meklējot aizbildinājumus, kāpēc mēs nevaram vai negribam pildīt mūsu pienākumus. Tā vietā mums jāizmanto mūsu enerģija, nopietni diskutējot par izvirzītajiem priekšlikumiem attīstības atbalsta finansēšanai, piemēram, par finanšu darījumu nodokli.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Šīs bija aizraujošas debates. Es tikai vēlētos pievērsties pāris punktiem, kuri, manuprāt, ir mazliet jāprecizē.

Tūkstošgades attīstības mērķi būtu jāsasniedz, un tas ir izdarāms; es to saku ar pilnu atbildību. Tas nav tikai mans uzskats; tas ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas viedoklis. Tas ir attīstīto un jaunattīstības valstu viedoklis, un mums ir jācenšas to panākt.

Svarīgi ir arī tas, ka Parlaments strikti pieprasa pildīt saistības attiecībā uz 0,7 % no NKI. Es zinu, ka tā ir daļa no katras valsts suverenitātes lemt par savu budžetu, bet, ja Parlaments uz to neuzstās, kurš gan cits spēs to tik bargi pieprasīt? Protams, ka mums jābūt atbildīgiem, un Parlamentam šajā jautājumā ir liela ietekme. Jūs nedrīkstat par zemu novērtēt savu ietekmi attiecībā uz šo jautājumu, un es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai jūs to izmantotu.

Manuprāt, svarīgi ir arī nostiprināt mūsu attiecības ar Subsahāras Āfrikas valstīm. Es zinu, ka šajā ziņā esam daudzkārt vīlušies, bet, būdams iesācējs šajā darbā un patiesi cenšoties aplūkot visus sarežģītos jautājumus, kas saistīti ar koloniālo pagātni, aukstā kara gadiem un attīstību, es uzskatu, ka Subsahāras Āfrika ir pelnījusi īpaši rūpīgu attieksmi un īpašu uzmanību.

Svarīgi ir pievērsties tirdzniecības jautājumam, un tai jābūt godīgai tirdzniecībai, tomēr mēs zinām, ka vienpusējie tirdzniecības atvieglojumi līdz šim nav palīdzējuši valstīm attīstīties. Tie nav būtiski ietekmējuši arī reģionālo tirdzniecību, un tagad mēs patiesi vēlamies radīt godīgas tirdzniecības apstākļus, ieguldīt tirdzniecībā un it īpaši pievērst uzmanību reģionālajai tirdzniecībai. Es uzskatu, ka tā ir pareizā pieeja, un mums tā ir jāstiprina. Es strādāšu kopā ar tirdzniecības komisāru. Viņš īsu brīdi bija arī attīstības komisārs, un viņš pret šiem jautājumiem attiecas ļoti nopietni.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelegāla finanšu plūsma ir svarīgs jautājums, tomēr es uzskatu, ka G 20 un mēs esam daļēji atbildīgi par īpaši spēcīgas globālas sistēmas izveidošanu, kas nepieļautu nodokļu nemaksāšanas un nelegālu finanšu plūsmu iespējamību. Mēs arī pievēršam īpašu uzmanību projektiem attiecībā uz īpašuma reģistru atbalstu, jo izaugsme noteikti nav iespējama bez stingra īpašuma reģistra un tiesiskās sistēmas, kas to atbalsta.

Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecību un nodrošinātību ar pārtiku, ir taisnība, ka tie ir mūsu politikas centrālie jautājumi, bet daļa naudas nodrošinātībai ar pārtiku tiek piešķirta no mūsu budžeta, tāpēc statistika to ne vienmēr atspoguļo pareizi. Mums jādomā, kā to atspoguļot labāk, bet par mūsu apņemšanos nepārprotami liecina mūsu pārtikas mehānisms un tā izveidošanai atvēlēties naudas līdzekļi.

Nobeigumā es izteikšu aicinājumu, ko minēja Michael Cashman, ka šis ziņojums patiesi ir pelnījis visu partiju atbalstu. Es apzinos, ka daži jautājumi ir strīdīgi, tomēr tiem nevajadzētu mazināt Parlamenta stingro atbalstu šim ziņojumam. Mums ir vajadzīgs šis atbalsts, jo tas ir vajadzīgs sabiedrībai, un, ja Parlaments nodrošinās nedalītu atbalstu ziņojumam, tas palīdzēs kopienām, kurām rūp, lai attīstības sadarbības politika būtu veiksmīgāka un patiesi virzītu tālāk šo programmu.

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Komisāra kungs, es vēlos jums pateikties par noslēguma vārdiem. Es jums pilnīgi piekrītu.

Tā bija interesantas debates. Es vēlos pateikties ēnu referentiem, ar kuriem man bija patiess prieks strādāt — Svensson kungam, Donskis kungam, Sargentini kundzei, Zimmer kundzei un pārējiem. Diemžēl atmiņa sāk mani pievilt — tas laikam ir saistīts ar vecumu. Es gribētu ko piebilst par vecumu — es negribu dzīvot vēl daudzus gadus un būt par liecinieku lielākām ciešanām, badam, nabadzībai un paaugstinātiem mirstības rādītājiem dzemdējušo sieviešu vidū un starp bērniem vecumā līdz pieciem gadiem. Es vēlos redzēt sasniegtus Tūkstošgades attīstības mērķus.

Es gribētu pateikt tiem, kas izteica dažus iebildumus pret šā ziņojuma elementiem, ka mums nevajadzētu vērsties pie mūsu iedzīvotājiem un teikt, ka mums neizdevās vienoties un nobalsot par šo ziņojumu, jo tajā bija ietverti elementi, par kuriem es nevaru balsot. Kādu vēstījumu tas sūta cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā un atstumtībā bez ūdens, bez piekļuves veselības aprūpei, bez piekļuves izglītībai, nevienlīdzīgos dzīves apstākļos? Ka gadījās tā, ka Briseles debatēs ziņojumā bija elementi, kas neļāva mums izdarīt pareizo izvēli par labu lielākajai daļai mūsu planētas?

Es šodien aicinu visus kolēģus rīt balsot par šo ziņojumu — ne jau manis dēļ, jo Michael Cashman dosies atpakaļ uz mājām, kurās ir ūdens; man būs veselības aprūpe, es būšu mīlēts, un, cerams, apkopts, kad mani pārņems amnēzija un vecuma nespēks. Domājiet par to bērnu vai sievieti, kas mirst dzemdībās, domājiet par to bērnu, kas mirst no malārijas vai caurejas, vai tuberkulozes, vai AIDS, vai HIV, un par jauno sievieti, kurai liegta piekļuve izglītībai, lai viņai nebūtu nekādu tiesību līdz pat mūža galam. Nedomājiet par mums, kas atrodamies šeit, bet domājiet par tiem, kas atrodas ārpusē.

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 15. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas visā pasaulē, straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien jūtamāko resursu trūkumu, mums ir jāveic tālejoši pasākumi attiecībā uz attīstības sadarbību. Tūkstošgades attīstības mērķos augstākā prioritāte jāpiešķir nabadzības un bada izskaušanai, izglītības pieejamībai un veselības aprūpes uzlabošanai, cita starpā, apkarojot slimības. Eiropas Savienībai tās tirdzniecības politikas un starptautiskās sadarbības ietvaros ir steidzami jāiegulda attīstības sadarbībā. Par tās galveno mērķi jāizvirza attiecīgo valstu autonomijas, neatkarības un iniciatīvas veicināšana. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai finanšu pasākumiem šajā jomā būtu vēlamā ietekme un tie sasniegtu skaidri noteiktos mērķus. Manuprāt, viens no pamatmodeļiem ilgtspējīgai aprites ekonomikai, kuras pamatā ir taisnīgi noteikumi, ir ekoloģiski sociālā tirgus ekonomika, kas balstīta uz maza mēroga daudzfunkcionālu lauksaimniecību. Tādējādi Tūkstošgades attīstības mērķiem būtu jāveicina maza mēroga lauksaimniecības modelis, kas ir neatkarīgs un izturīgs pret krīzēm, kurā centrālā nozīme piešķirta ģimenes saimniecībām, kas mudina pilnveidot zināšanas, ko veidojusi vietējā kultūra, un kas paredzēts reģionālo vajadzību apmierināšanai. Šāds ilgtspējīgs lauksaimniecības veids var radīt reģionālo neatkarību un nodrošināt pārtikas piegādi, vienlaikus ņemot vērā vides un sociālos apsvērumus.