Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra

20. Eiropas dzelzceļa tīkls konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Transporta un tūrisma komitejas ieteikums otrajam lasījumam (A7–0162/2010) par Padomes nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem pieņemšanu (11069/5/2009 – C7-0043/2010 – 2008/0247 (COD)) (Referents: Marian-Jean Marinescu).

  Marian-Jean Marinescu, referents. – (RO) Eiropas Parlamenta pienākums ir izstrādāt tiesību aktus, kas uzlabos situāciju un nodrošinās lielāku pievienoto vērtību attiecīgajā jomā. Es uzskatu, ka kompromiss, kuru mēs šodien apspriežam, atbilst šiem nosacījumiem. Šis kompromiss tika panākts pēc daudzām diskusijām, kuras diemžēl dažkārt izraisīja spiediens no minētās regulas izstrādāšanā iesaistīto dalībnieku puses.

Padome ir devusi pozitīvu ieguldījumu, iesniedzot pielikumu, kurā uzskaitīti pirmie jaunie koridori. Šī iniciatīva paātrina regulas īstenošanu, lai gan es uzskatu, ka dalībvalstu pieprasītie termiņi trīs un piecu gadu robežās dažos gadījumos ir pārmērīgi.

Šie koridori ir izveidoti, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, no kuriem svarīgākais ir ekonomiskā efektivitāte. Katru koridoru vadīs valde un apsaimniekotājvalde. Tās koordinēs ieguldījumu īstenošanu, sagatavos grafiku, attīstīs termināļus un veiks noteikumu standartizāciju.

Grafiks joprojām tiks izstrādāts saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK. Tiks izveidots vienots kontaktpunkts jaudas piešķiršanai saskaņā ar jau apstiprināto grafiku. Tas ir liels panākums gan attiecībā uz pārredzamību, gan transporta uzņēmumu darbības efektivitāti.

Kravām netiek piešķirta prioritāte. Pasažieru pārvadājumi netiks traucēti. Gluži otrādi, tiem varētu būt priekšrocības, pateicoties saskaņošanas lēmumiem koridoru līmenī. Satiksmes ierobežojumu atcelšanas gadījumā tiks piemēroti koridoru līmenī izstrādātie noteikumi, lai līdz minimumam saīsinātu laiku, kas vajadzīgs, lai atsāktu normālu darbību.

Es uzskatu, ka Padomes piekrišana koridoru atvēršanai visiem attiecīgajiem saņēmējiem ir vēl viena nozīmīga šīs regulas priekšrocība. Iespējams arī, ka dalībvalstis netiks iesaistītas koridoru veidošanā svarīgu iemeslu dēļ.

Dāmas un kungi, krīze, ko izraisīja vulkāniskie pelni, izcēla dzelzceļa satiksmes koordinācijas trūkumu Eiropas līmenī. Uzņēmumi ir palaiduši garām ļoti svarīgu iespēju apliecināt, ka dzelzceļa satiksme ir alternatīva gaisa satiksmei. Patiesībā dzelzceļa pasākumu pirmā kopuma izpildes posms skaidri apliecina, ka šajā nozarē trūkst reāla iekšējā tirgus.

Šī regula ir solis uz priekšu, lai padarītu dzelzceļa kravu pārvadājumus efektīvākus. Dalībvalstu ziņā joprojām paliek dzelzceļu infrastruktūras pilnveidošanas finansēšana. Esmu cieši pārliecināts, ka tirgus vajadzības izcels ieguvumu no šiem ieguldījumiem. Pašreizējās krīzes laikā, kad jāsamazina arī oglekļa dioksīda emisijas, ir acīmredzams, ka preču pārvadāšana pa dzelzceļu ir pozitīvs faktors, ar ko nopietni jārēķinās.

Es vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos „ēnu” referentiem Liberadzki kungam, Bilbao kundzei, Eppink kungam, Cramer kungam, Spānijas prezidentūrai un it īpaši Jesús Izarzugaza un Transporta un tūrisma komitejas darbiniekiem. Vēlos arī izteikt pateicību Mathieu Grosch par sniegto atbalstu.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties referentam, jo Marinescu kungs un viņa „ēnu” referenti ir paveikuši ļoti labu un svarīgu darbu. Mēs atrodamies otrā lasījuma beigu posmā, un Komisija vēlas atkārtoti apstiprināt — un pēc iespējas nepārprotamāk — to jautājumu politisko un industriālo nozīmi, par kuriem Parlamentam jāpieņem lēmums.

Lai gan mēs atrodamies nelabvēlīgā ekonomiskajā ciklā, mums ir jāizdara daži skaidri secinājumi — kā atdzīvināt dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari, jo dzelzceļa kravu pārvadājumi galvenokārt ir starptautiski, un neapstrīdami, ka panākumu pamatā ir kvalitatīvas dzelzceļa infrastruktūras pieejamība Eiropas līmenī. To pieprasa klienti. Labas kvalitātes dzelzceļa pārrobežu infrastruktūra ir būtisks daudzu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus segmentu konkurētspējas nosacījums, un tas ir pats svarīgākais, ja dzelzceļš vēlas konkurēt ar citiem transporta veidiem.

Tas izskaidro arī to, kāpēc Komisija 2008. gada beigās ierosināja tāda Eiropas dzelzceļa tīkla izveidošanu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kuru veido kravu pārvadājumu koridori. Šie koridori savieno galvenos Eiropas rūpnieciski attīstītos reģionus, kuros lielākā preču plūsma sākas un beidzas uz galvenajām starptautiskajām asīm. Tiesību akta priekšlikums, kuram šodien ir pievērsta jūsu uzmanība, ietver ļoti būtiskus elementus, kas veicina kvalitatīvas dzelzceļa infrastruktūras izveidošanu starptautiskā līmenī. Šie elementi ietver sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, koridoriem piešķirto infrastruktūras jaudu uzticamību, pienācīgu koordināciju starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un kravu termināļu pārvaldību, un nediskriminējošas piekļuves šiem koridoriem nodrošināšanu visiem operatoriem.

Padomes nostājā pirmajā lasījumā tiek saglabāti Komisijas sākotnēji izvirzītā priekšlikuma pamatprincipi, bet noraidīti atsevišķi elementi. TRAN komiteja otrajā lasījumā ir atkārtoti iesniegusi būtiskus grozījumus, kas nostiprina šo regulu, un tā atsauc sākotnējo Komisijas priekšlikumu. Komisija uzskata, ka sarunu laikā panāktais kompromiss ir līdzsvarots un ka Komisijas priekšlikuma vispārējie mērķi ir pienācīgi ņemti vērā. Mēs esam ļoti pateicīgi Parlamentam, ka tam ir izdevies pastiprināt vienas pieturas aģentūru nozīmi, kura Padomes kopējā nostājā tika samazināt līdz pastkastītes funkcijai.

Es zinu, referenta kungs, ka daži cilvēki vēlas atgriezties pie kopējās nostājas. Es aicinu jūs un Parlamentu pretoties šiem mēģinājumiem, jo tie varētu vājināt kompromisu, ko jums ir izdevies panākt.

Attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem un pārējiem pretendentiem, kas vēlas piekļuvi koridora infrastruktūrai, vienas pieturas aģentūra ievērojami vienkāršo pašreizējo ļoti apgrūtinošo procedūru, jo vienas pieturas aģentūra varēs pati pieņemt lēmumus, nevis vērsties ar jautājumiem pie atsevišķiem infrastruktūras pārvaldītājiem, kas atbild tikai par attiecīgās valsts segmentu katrā koridorā. Bet, protams, vienas pieturas aģentūra aptver tikai reģistru vai jaudas rezerves, proti, jaudu, ko paši infrastruktūras pārvaldītāji jau nolēmuši rezervēt kravas vilcieniem. Koridoru pārvaldītājiem ir arī vairākas izvēles iespējas attiecībā uz vienas pieturas aģentūras izveidošanu.

Es gribētu uzsvērt, ka vienas pieturas aģentūra ir apvienota struktūrvienība, ko izveido vai izraugās katra koridora apsaimniekotājvalde, un tai ir koordinācijas instrumenta funkcija. Tā var būt tehniska iestāde, kas ietverta koridora pārvaldības struktūrā, vai kāds no attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājiem, vai iestādes, kuras jau izveidojis RailNetEurope. Tātad tā nav pārvalstiska struktūra, bet gan instruments, kas pārredzami un nediskriminējošā veidā paātrina un vienkāršo ceļa iedalīšanas procesu.

Infrastruktūras pārvaldītāju pienākums ir jau iepriekš noteikt jaudu. Vienas pieturas aģentūra tikai pārdod ceļus pretendentiem, pamatojoties uz infrastruktūras pārvaldītāju pieņemtajiem lēmumiem par iepriekš noteikto infrastruktūras jaudu. Daži pat saka, ka Komisija ar šo regulu vēlas, lai kravas vilcieniem būtu lielāka prioritāte nekā pasažieru vilcieniem, tādējādi apdraudot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu efektīvu nodrošināšanu, it īpaši reģionālā un vietējā līmenī. Es gribētu pateikt atklāti, ka tādējādi priekšlikums ir nepareizi uztverts, un tas nepavisam nav saskaņā ar tekstu, ko ikviens var izlasīt 14. un 15. pantā. Prioritātes noteikumi attiecībā uz vilcieniem nav nekas tāds, par ko Komisija jebkad vēlētos lemt Briselē. Šobrīd kravas pārvadājumi tiek sistemātiski diskriminēti, jo prioritāte vienmēr ir bijusi pasažieru pārvadājumiem, pat tad, ja tas rada traucējumus.

Rezolūcijā teikts, ka infrastruktūras pārvaldītājiem pašiem jāuzņemas atbildība par pārredzamu, konsekventu un nediskriminējošu noteikumu ieviešanu attiecībā uz abiem satiksmes veidiem tā, lai laikus pienākušie kravas vilcieni netiktu sistemātiski aizkavēti traucējumu gadījumā. Tas, manuprāt, ir ļoti labs kompromiss, ja Parlamenta deputāti to pieņems un ja to pēc tam arī pareizi īstenos, Komisija ir pārliecināta, ka tas ļaus atdzīvināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un palīdzēs Eiropas ekonomikai atgūties pēc pašreizējās krīzes.

  Mathieu Grosch, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Žēl, ka šis Komisijas paziņojums un paskaidrojums presē netika uzņemts tik labi kā tas, ko noteiktas partijas šeit saka par minēto regulu.

Jūs šodien ļoti precīzi pateicāt, ka vismaz mums ir ļoti būtiski izveidot integrētu dzelzceļa tīklu kravu pārvadājumiem. Attiecībā uz uzņēmumiem tas galu galā novedīs pie šiem uzņēmumiem nevēlamas prakses, kā to ir pierādījusi iepriekšējā pieredze. Tā ir prakse, kas notiek, valstīm vienkārši strādājot kopā.

Mēs nesen runājām par liberalizāciju. Mēs kopā ar dalībvalstīm atbalstām liberalizāciju, bet attiecībā uz dzelzceļa transportu 21 dalībvalsts nav darījusi neko.

Tagad mēs runājam par kravu pārvadājumiem. Normālos apstākļos mums nevajadzētu izstrādāt šādu regulu. Mēs gribam palīdzēt padarīt kravu pārvadājumus efektīvākus. Daudzi pētījumi liecina, ka mums ir jāpārvieto vairāk satiksmes no autoceļiem uz sliežu ceļiem, un katru iniciatīvu, kuras mērķis ir apsvērt Eiropas noteikumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem, vienmēr kāds uzņēmums vai valsts noraida, sakot: nē, mēs to darām labāk, un jums ir jāpieņem mūsu noteikumi.

Es vēlētos pateikties referentam un „ēnu” referentiem par darbu, ko viņi paveikuši kopā ar Komisiju un Padomi. Mēs atbalstām šo sadarbību. Mēs vēlamies uzsvērt, ka pasažieru pārvadājumi ir prioritāte, kā tas ir noteikts 2001. gadā. Mēs vēlamies pārredzamus noteikumus jau pašā sākumā, lai nepieļautu, ka izšķirīgās situācijās tiek pieņemti pavirši lēmumi. Tas viss ir paredzēts, lai iedrošinātu tos, kas gūst peļņu no pasažieru pārvadājumiem, kā arī infrastruktūras pārvaldītājus valstī iesaistīties šajā darbā. Bet nē, viņi to nevēlas! Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka ar šo direktīvu tiks noteikts jauns uzsvars, kas likvidēs konkrētus monopolus, tostarp noteiktus valstu monopolus.

Nākotnes dzelzceļa sistēma nevar darboties kā līdz šim. Tāpēc es ceru, ka rīt vairākums balsos par šo kompromisu, par kuru mēs esam panākuši vienošanos, un ka 40 paraksti, galvenokārt no manas grupas, nesaņems vairākuma atbalstu. Jebkurā gadījumā es gribētu pateikties jums par paveikto darbu.

  Bogusław Liberadzki, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau gandrīz gadu kopā ar divām prezidentūrām, pateicoties prasmīgai Marinescu kunga vadībai, esam gatavojuši tādas regulas projektu, kas patiesi mainītu dzelzceļa transporta sistēmu.

Es vēlētos uzsvērt divus galvenos punktus. Pirmkārt, mēs vēlamies konkurētspējīgus dzelzceļa kravu pārvadājumus. Otrkārt, mēs vēlamies regulu, kas pilnībā nodrošinātu pievienoto vērtību. Mana politiskā grupa uzskata, ka pievienotās vērtības sniegtais labums ir tas, ka mēs sāksim veidot Eiropas dzelzceļu zonas struktūru, līdzīgi kā Eiropas vienoto dzelzceļa tirgu, lai mēs varētu pāriet no valsts dzelzceļa sistēmas uz Eiropas sistēmu.

Noteikumi un risinājumi, kas bija vissvarīgākie, lai mūs galu galā pārliecinātu atbalstīt šo regulu, pirmkārt, ir vienas pieturas aģentūra kā jēdziens, kas ir izdevīgs klientam. Otrkārt, tas, ka mēs gribam atvērt deviņus koridorus sistēmā, kas aptver visu kontinentu; tādējādi pirmo reizi būs iespējams šķērsot valstu robežas, iesaistot visas ieinteresētās valstis. Treškārt, mēs runājam par to, ka šī ir iespēja palielināt savstarpējo izmantojamību. Par to, kāpēc dzelzceļam neveicas? Ļoti maza savstarpējā izmantojamība. Ceturtkārt, mēs esam radījuši apstākļus, kādos mēs varam piecu gadu laikā noteikt stratēģiskās ieguldījumu vajadzības. Visbeidzot, eksistē grafiks, tāpēc, lai mēs neatliktu projektu uz nenoteiktu laiku, un, lai tiktu ieviesta institucionāli vienota metode katra transporta koridora pārvaldīšanai.

Tie ir punkti, kas mūs pārliecināja sniegt mūsu atbalstu, un, iespējams, tie būs daudzsološi punkti, ja nepiepildīsies pesimistiskais Grosch kunga scenārijs, citiem vārdiem sakot, ja dzelzceļš vēlas būt uzņēmums un nozare.

  Izaskun Bilbao Barandica, ALDE Grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti ceru, ka šī direktīva beidzot ļaus dzelzceļa kravu pārvadājumiem kļūt par reālu alternatīvu autotransportam.

Mums ir jāsasniedz minētais mērķis gan attiecībā uz energoefektivitāti un vides aizsardzības apsvērumiem, gan tāpēc, ka Eiropas dzelzceļa koridoru apvienošana palielinās elastību, efektivitāti, kombinētos pārvadājumus un it īpaši preču aprites iespējas, gan attiecībā uz loģistiku kopumā. Tie ir divi galvenie faktori reālās ekonomikas konkurētspējai Eiropā.

Lēmumi, kurus šodien pieņemam, ir tapuši ilgstoša smaga darba rezultātā, panākot uzlabojumus sākotnējā projektā. Tās ir tiesības ieviest noteikumus attiecībā uz īpašībām, kas vajadzīgas, lai dzelzceļa posms atbilstu Eiropas koridoru kategorijai, jo tas palīdzēs valsts un reģionālajām iestādēm plānot, koordinēt un saprasties.

Tāpat ir ļoti svarīgi, lai visu līmeņu iestādes būtu iesaistītas šajā plānošanā, jo tas ir efektīvāk gan ieguldījumu optimizācijas ziņā, gan arī tāpēc, ka tas ir ļoti uzskatāms veids, kā integrēt un atjaunot Eiropu un ļaut, lai ikviens justos iesaistīts Eiropas projektos.

Pretēji tam, ko esam dzirdējuši un lasījuši pēdējo dienu laikā, es gribētu teikt, ka tas ir arī uzlabojums dot katram koridoram vienas pieturas aģentūru kā pārvaldības instrumentu. Tā ir visefektīvākā un vislīdzsvarotākā izvēle no politiskā viedokļa, tas atbilstīgāk priekšstatam par subsidiaritāti un proporcionalitāti, un tas saskan ar Eiropas projekta ideju. Vienas pieturas aģentūra varēs pati pieņemt lēmumus, tādējādi vienkāršojot pašreizējos procesus, kā arī ļaujot pārredzamā un nediskriminējošā veidā iedalīt ceļus.

Pārvaldītājiem arī ir dažādas iespējas vienas pieturas aģentūras izveidošanai. Es arī gribētu teikt, ka, kā jau minēja komisāre V. Reding, šajā regulā kravu pārvadājumiem nav piešķirta prioritāte pār pasažieru pārvadājumiem. Tas arī tika iepriekš pieminēts, un tas nav saskaņā ar 14. un 15. pantā minēto.

Nobeigumā es vēlētos pateikties visām grupām par ieguldīto darbu, iekļaujot dzelzceļa projekta posmu „Y Vasca”, kas ir ļoti svarīgi manai valstij. Tas ir ļoti svarīgi basku ekonomikai, kas nenoliedzami ir eksporta ekonomika, un acīmredzami uzlabo izredzes un iespējas attīstīt mūsu tirdzniecības ostas, kurām turpmāk būs svarīga nozīme kā tā dēvēto jūras maģistrāļu pamatelementam.

Visbeidzot, es ceru, ka mēs arī spēsim uzlabot pārredzamību un Parlamenta nozīmes integrēšanu nākotnes projektos, jo panākt savu nostāju šajās debatēs bija diezgan darbietilpīgs process.

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties referentam un „ēnu” referentiem.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa nevēlas, lai kravu pārvadājumiem tiktu piešķirta prioritāte. Mēs vēlamies pēc iespējas lielāku elastību, lai efektīvi izmantotu pieejamo jaudu attiecībā uz visiem dzelzceļa transporta veidiem. Tomēr mēs vēlamies vienas pieturas aģentūru kā kontaktpunktu klientiem.

Bet tagad, šķiet, ka šīs vienas pieturas aģentūras lems arī par vilcienu ceļiem. Valstīm, kas intensīvi izmanto dzelzceļa tīklus un kombinētus transporta veidus, tā būs īsta katastrofa. Es joprojām uzskatu, ka pašreizējais formulējums nav saprotams. Tāpēc es apspriedos ar kvalificētiem juristiem un ekonomistiem. Tomēr pat minētie speciālisti man nevarēja palīdzēt, un mēs jebkurā gadījumā neatbalstīsim šo pretrunīgo vārdu savirknējumu.

Lai gan finansējums ir samazināts gandrīz par trešdaļu, no 20 miljardiem eiro līdz 8 miljardiem eiro, koridoru skaits ir palielināts no sešiem līdz deviņiem koridoriem. Tā vienkārši ir nerēķināšanās ar reālo situāciju! Problēmas ir četras, piemēram, 3. koridors — Stokholma–Malme–Kopenhāgena–Hamburga–Insbruka–Verona–Neapole–Palermo. Hamburgā ir satiksmes sastrēgumi, ir apstiprināta Fēmarnbelta pastāvīgā dzelzceļa/autoceļu pārvada izbūve, divi tikko pabeigtie tuneļi Šveices Alpos netiek ņemti vērā, un Eiropas projektā ir paredzēts tilts pār Mesīnas šaurumu. Daudz rentablāka, īsāka un ātrāka alternatīva ir savienojums no Kopenhāgenas uz Nirnbergu caur Rostoku un caur jaunizbūvēto tuneli Alpos uz Neapoli. Mēs vēlamies apturēt klimata pārmaiņas, ieviešot alternatīvu transporta politiku. Bezjēdzīgie liela mēroga projekti apvienojumā ar reālās situācijas ignorēšanu tikai „apēd” milzīgas naudas summas. Tāpēc mēs noraidām šo ziņojumu.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es nelokāmi atbalstu dzelzceļa kravu pārvadājumus. Pašreizējais Eiropas dzelzceļu tīkls ir jāuzlabo un jāsaskaņo, ņemot vērā gan pārslogoto ceļu tīklu, gan vides problēmas. Daudzām ES dalībvalstīm jau gadiem ilgi neizdodas uzturēt savu dzelzceļu tīklu, kas nāk par labu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. Tagad mums par to nākas maksāt. Ir pienācis laiks piešķirt vilcienu satiksmei lielāku politisko prioritāti. Mums ir jārīkojas, un mums vajadzīgs jauns redzējums par Eiropas dzelzceļa transportu kopumā.

Tomēr dzelzceļš nav brīnumdaris vai visu problēmu atrisinājums. Tam ir savs „Ahilleja papēdis”. Kravu no ražošanas vietas ar kravas furgonu pārved uz dzelzceļa staciju, pēc tam to ar vilcienu nogādā tiešajam patērētājam tuvākajā stacijā. Tad krava tiek iekrauta citā kravas furgonā, kas to nogādā galamērķī. Tas automātiski sadārdzina produktu, pagarina transportēšanas laiku un palielina administratīvo slogu. Tātad, ja mēs neizvietosim mūsu rūpniecisko ražošanu blakus dzelzceļam, trūkumi paliks tie paši.

Mums jāizvērtē valsts situācija atsevišķās dalībvalstīs un jāapsver, kā to var uzlabot un saskaņot. Mums jāpārdomā, kā mēs varam strādāt kopā, nevis no augšas jānorāda dalībvalstīm kāds saskaņošanas veids. Mūsu dalībvalstis un mūsu dzelzceļa sistēmas ir ļoti atšķirīgas, un mums tas jāņem vērā un jāizmanto kā mūsu turpmākā darba sākumpunkts.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu apsveikt referentu par teicami paveikto darbu. Dokuments tika izstrādāts starp diviem lasījumiem, un, šķiet, ka tas virzās pareizajā virzienā. Gada laikā, kopš mēs sākām apspriest šo jautājumu, es esmu ievērojis, ka sabiedrība — vismaz manā reģionā — tiek mulsināta, redzot, cik neliela patlaban ir koordinācija dzelzceļa uzņēmumu starpā.

Kā mēs varam Parlamentā likumīgi prasīt lielāku mērķu izvirzīšanu attiecībā uz vidi? Vai mums būtu tikai jāizsaka nožēla, ka Kopenhāgenā neveicās tā, kā gribētos, ja mēs Eiropā nespējam novirzīt mūsu kravu pārvadājumus uz dzelzceļiem, gan tikai dzelzceļa kravu pārvadājumus, gan vairākveidu pārvadājumus?

Daži no vairākveidu transporta sektoriem ir attīstījušies, un pagāja ilgs laiks, lai kravu pārvadātāji varētu pielāgoties, tomēr tie ir spējuši atzinīgi novērtēt šo papildinošo sistēmu un pierādīt, ka tā ir efektīva. Mēs nevaram šodien debatēt, ja no tā netiek izdarīti nekādi secinājumi; mūsu pienākums ir rīkoties, un rīkoties ātri.

Protams, ka šajā dokumentā var „slēpties” dažas problēmas, kas saistītas ar infrastruktūru. Komisāres kundze, es īpaši vēlos pievērst jūsu uzmanību pārrobežu posmu jautājumam. Par tiem parasti neviens neuzņemas atbildību, tomēr tie ir vajadzīgi, lai sekmīgi pabeigtu mūsu Eiropas projektu.

Esmu arī dzirdējis, ka daži, it īpaši sociālie partneri, pauž bažas, ka tādējādi varētu zaudēt atsevišķas pilnvaras. Tomēr es esmu pārliecināts, ka šā projekta panākumi ļaus mums visiem kopīgi strādāt ražīgāk. Manuprāt, šis ir jautājums, attiecībā uz kuru Eiropa var parādīt sevi praksē mūsu līdzpilsoņiem. Mums tas ir ļoti vajadzīgs.

  Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es savukārt vēlētos pateikties referentam un „ēnu” referentiem par lieliski paveikto darbu. Manuprāt, dokuments ir svarīgs, un mēs ar to varam lepoties. Galu galā pēdējo 20 gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumi gandrīz sistemātiski zaudēja tirgus daļu attiecībā pret autoceļiem, un tos arī ievērojami ietekmēja ekonomikas krīze. Tāpēc ir jāveic pasākumi, kas turpmāk veicinātu dzelzceļa transportu.

Protams, pašreizējā regula ir tikai viens līdzeklis dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspējas uzlabošanai. Būs vajadzīgi arī vairāki citi pasākumi, piemēram, attiecībā uz tehnisko savstarpējo izmantojamību un infrastruktūras finansēšanu. Citi vajadzīgie pasākumi ietver tirgus darbības optimizāciju un vairākveidu pārvadājumu veicināšanu. Tomēr ir skaidrs, ka starptautisko kravu pārvadājumu koridoru izveide, kas vienkāršo kravas vilcienu satiksmi visā Eiropā, ir svarīgs solis pareizā virzienā.

Vienas pieturas aģentūras sistēma, pret kuru iebilst daži deputāti, patiesībā ir veids, kā potenciālajiem klientiem vieglāk, vienkāršāk un pārredzamāk izmantot minētos koridorus. Tā nav valstu infrastruktūras pārvaldītāju pašreizējā darba dublēšana. Gluži pretēji, tā papildina viņu darbu un nodrošina labāku saskaņošanu.

Es arī piekrītu tiem deputātiem, kuri uzsvēra, ka šī regula nekaitēs pasažieru vilcienu satiksmei. Tomēr ir jānosaka nepārprotami kritēriji, pēc kuriem nosaka prioritātes, lai optimizētu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu satiksmi.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Mēs esam pilnīgi vienisprātis par to, ka mums ir vajadzīgs gan iekšējais tirgus, gan dzelzceļa kravu pārvadājumi. Tas ir ļoti svarīgi. Tas ilgu laiku atradās uz papīra, bet diemžēl mēs to vēl nesam ieviesuši praksē.

Daži viedokļi joprojām atšķiras tāpēc, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga pieredze saistībā ar dzelzceļa tīkla funkcionēšanu vai nefunkcionēšanu.

Es esmu no Vācijas, un tas būtu briesmīgi, ja šajā valstī kravu pārvadājumiem tiktu piešķirta prioritāte pār pasažieru pārvadājumiem. Tas ļoti negatīvi ietekmētu vietējo sabiedrisko pasažieru transportu. Tajā pašā laikā mēs ļoti labi apzināmies, ka Eiropā ir vajadzīga nepārtraukta sistēma. Tieši to mēs vēlamies, un tieši tas mums ir vajadzīgs. Pastāv tikai viens jautājums — kā to īstenos, cik daudz tajā būs koridoru un, protams, kurš tagad noteiks vienas pieturas aģentūras noteikumus, kas iedalīs vilcienu ceļus? Šajā jautājumā ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi. Daži cilvēki domā, ka mēs radītu paralēlu sistēmu, ja katrā koridorā ieviestu vienas pieturas aģentūru, nevis funkcionālu valsts vienas pieturas aģentūru, ko, iespējams, vajadzētu iekļaut. Tas ir vienīgais jautājums, par kuru mums ir domstarpības. Pretējā gadījumā mēs visi esam vienisprātis, ka Eiropā ir vajadzīgi kravu pārvadājumi.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem rūpīga izpēte atklāj, cik grūti bija panākt vienošanos tik sarežģītā un politiski nosacītā jautājumā. Diemžēl šajā regulā joprojām ir, manuprāt, pretrunīgi noteikumi gan saistībā ar dzelzceļa transporta konkurētspēju, gan dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju uzņēmējdarbības neatkarību. Es runāju par tiem noteikumiem, galvenokārt par jauno 12. punktu, kas dod tiesības vienas pieturas aģentūrai piešķirt infrastruktūras jaudu katram koridoram, tādējādi pārkāpjot attiecīgā pārvaldītāja ekskluzīvās tiesības un ierobežojot viņa neatkarību.

Tāpat man šķiet ļoti pretrunīgs 3. punktā minētais priekšlikums, ka cita darba gadījumā pārvaldītājs par to informē vienas pieturas aģentūru, kas savukārt sniedz atbildi pretendentam. Iespējams atteikuma paziņojums ar vienas pieturas aģentūras starpniecību, bez šaubām, palielinās birokrātiju un kavēs vilcienu ceļa iedalīšanas procesu, vienlaikus samazinot iespēju elastīgi reaģēt uz pārvadātāju mainīgajām vajadzībām. Acīmredzams, ka tas varētu mazināt dzelzceļa transporta konkurētspēju.

Tāpat ļoti apšaubāmi ir 4. panta noteikumi, kas ir pretrunā ar komercinformācijas konfidencialitātes principu. Tā vietā, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru darbības pārredzamību, tas var kļūt par instrumentu cīņā pret konkurenci, izmantojot negodīgu praksi.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Mēs esam tikko atgriezušies no TEN- T veltītajām dienām, kas nesen tika sarīkotas Saragosā. Konferencē Komisija, Parlaments, Spānijas prezidentūra un ES transporta ministri vēlreiz apliecināja savu atzinumu — dzelzceļa kravu pārvadājumu daļa ievērojami samazinās pat valstīs, kas nesen šajā jomā ieņēma vadošās pozīcijas, piemēram, Vācijā.

Pastāvēja arī vienošanās par attieksmi — „šoka terapijas” vajadzību, lai no jauna aktivizētu šo satiksmi, pirmkārt, ja mēs vēlamies izpildīt Kioto saistības samazināt emisijas un arī tāpēc, ka steidzami jāievieš alternatīvu dažādība pārslogotajai autoceļu satiksmei, pirms tā sabrūk pavisam.

Tāpēc steidzami jāpalielina kvotas dzelzceļa kravu pārvadājumiem, bet tas ir jādara gan Eiropas, gan pārrobežu līmenī, domājot par nākotni. Tas ietver vilcienus, kuru garums pārsniedz 900 metrus un vairāk, vai prioritārus koridorus ar pilnu nodrošinājumu, kā tas ierosināts Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmā.

Tieši tāpēc šis jautājums ir tik nozīmīgs. Tāpēc es vēlos apsveikt Marinescu kungu un visus tos, kas piedalījās sarunās par saistībām, kas joprojām ir sākotnējās saistības, kas ļauj iekļaut arī citus koridorus. Esmu īpaši pateicīga par skaidro precizējumu, ka spēcīga sinerģija jau ir paredzēta pārskatā par Eiropas tīkliem. Tāpēc es īpaši gribētu izteikt atzinību un pateicību par kravu pārvadājumu 16. koridora, kad tas tiks pabeigts, un iekšzemes vai iekšējo ostu, kā arī jūras ostu nozīmes iekļaušanu.

Kā jau tika minēts, līdz šim mēs esam pieredzējuši dzelzceļa pasažieru pārvadājumu daļas pieaugumu, kas kaitē kravu pārvadājumiem, un, manuprāt, labākais piemērs ir mana valsts. Tāpēc neuztraucieties, jo pasažieriem nedraud jebkādu tiesību zaudēšana attiecībā pret kravām.

Maniem Vācijas kolēģiem nevajadzētu uztraukties par laika nišu piešķiršanu vienas pieturas aģentūrai — valstu operatoriem būs tiesības pieņemt lēmumus. Deutsche Bahn ir aizsargāts.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, regula par Eiropas dzelzceļa tīkla izveidošanu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem negatīvi ietekmēs dzelzceļu darbību visā Eiropā. Vesera izmantošana Eiropas tīkla pārvaldības ceļa izlīdzināšanai neatrisinās pašreizējās problēmas. Tieši otrādi, pienākumu centralizācija un sadrumstalotība radīs jaunas problēmas. Ja kravas vilcieniem turpmāk tiks piešķirta prioritāte, pasažieru pārvadājumi, ko mēs vēlamies veicināt vides apsvērumu dēļ, nonāks vēl neizdevīgākā situācijā konkurētspējas ziņā.

ES nevar aicināt ievērot videi nekaitīgu attieksmi, sadārdzināt autotransportu, ieviešot noteikumus attiecībā uz biodīzeļdegvielu, un pēc tam, izmantojot privatizācijas noteikumus, nodalīt sekundārās dzelzceļa līnijas no dzelzceļa transporta un noteikt, ka jāveido kravu pārvadājumu koridori ar lieliem starpsavienojumiem uz pasažieru pārvadājumu rēķina. Maksimālās slodzes periodā mums jārīkojas ļoti precīzi, lai neciestu piepilsētas vilcienu satiksme.

Valsts infrastruktūras operatoru pilnvaru nodošana vienas pieturas aģentūrām izraisīs pienākumu sadrumstalotību un līdz ar to birokrātijas palielināšanos. Valsts iestāžu vājināšanas nolūks nepārprotami ir pakāpeniski izveidot Eiropas līmeņa infrastruktūras pārvaldītājus, kas nav ne saprātīgs, ne piemērots risinājums. Regulās ietvertie noteikumi papildus pilnvaru zaudēšanai izraisīs jaudas mazināšanos kā sekas priekšlaicīgai vilcienu ceļu pieteikšanai. Tādēļ pašreizējais ierosinātais kompromiss, manuprāt, būtu jānoraida.

  Axel Voss (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu uzsvērt, ka tas, protams, ir jauki, ka mēs darbojamies iekšējā tirgū, un ka mēs tā iekļaujam arī dzelzceļa transportu un kravu pārvadājumus un veicinām sadarbību. Es tikai vēlos norādīt, ka dalībvalstīs ir atšķirīgas sistēmas un dzelzceļa tīkli. Tāpēc, protams, blīvi apdzīvotos reģionos tas vienmēr būs ļoti sarežģīti. Mums nav atsevišķas sistēmas, citiem vārdiem sakot, vienas pieturas aģentūra de facto piešķirs sava veida prioritāti kravu pārvadājumiem, un pat ja tiks ieviesti jauni vilcienu ceļi, šādai centrālai vienībai būs arī attiecīga ietekme uz pasažieru pārvadājumiem. Arī šeit mēs varēsim redzēt, ka kravu pārvadājumiem tiek piešķirta zināma prioritāte, pat ja tas netiek skaidri norādīts. Tomēr mums jānodrošina, lai pasažieru pārvadājumi joprojām būtu izdevīgi blīvi apdzīvotos reģionos.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Pēdējo gadu laikā Komisija ir pievērsusies trīs galvenajiem virzieniem dzelzceļa transporta attīstībā: konkurences atvēršanai, dalībvalstu dzelzceļa tīklu savstarpējās izmantojamības un drošības uzlabošanai un dzelzceļa transporta infrastruktūras attīstīšanai. Tomēr dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā Eiropas Savienība veido tikai 18 % no kopējā iekšējo kravu pārvadājumu apjoma.

Lai uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu efektivitāti attiecībā pret citiem transporta veidiem, Eiropas Savienībai ir jāizveido un jānodrošina pēc iespējas efektīvāka dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru darbība. Tiem jāgarantē katra koridora iekšējā nepārtrauktība, nodrošinot vajadzīgos starpsavienojumus starp dažādajām pastāvošajām dzelzceļa infrastruktūrām un piešķirot vajadzīgo jaudu visā koridorā.

Šāda koridora izveides mērķim jābūt nodrošināt labākus starpsavienojumus ar dzelzceļa infrastruktūru kaimiņvalstīs. Es domāju, ka kravu pārvadājumu koridorā iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem ir svarīgi, lai izmantotu sadarbspējīgas IT lietojumprogrammas starptautisko vilcienu ceļu pieprasījumu apstrādei un starptautiskās satiksmes pārvaldībai koridorā.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, Eiropas Savienība dara ārkārtīgi daudz labu darbu. Pagājušā nedēļā vien mēs bijām liecinieki panākumiem Eiropas Kopienu Tiesā attiecībā uz viesabonēšanas tarifiem. Es domāju, ka šajā saistībā komisārei V. Reding bija ļoti liela nozīme, un es izsaku viņai atzinību.

Jūras maģistrāles ir vēl viens piemērs, ko minēja kolēģi, un tagad mēs apspriežam šo ļoti svarīgo tematu — dzelzceļa kravu pārvadājumus. Es domāju, ka Marinescu kunga norāde ir svarīga. Lai gan dzelzceļa kravu pārvadājumi gadu gaitā ir samazinājušies, tagad apstākļi ir mainījušies. Globālās sasilšanas un vulkānisko pelnu dēļ cilvēki vairāk tiecas ceļot, izmantojot dzelzceļu, un arī sūta kravas, izmantojot dzelzceļu. Es zinu, ka pastāv grūtības, bet ieguvumi ir milzīgi: mazākas izmaksas, mazāks piesārņojums, mazāk sastrēgumu, mazāk negadījumu uz ceļiem. Es izmantošu vārdu spēli, sakot, ka jūs esat uz pareizā ceļa — sliežu ceļa! Turpiniet to, un lai jums ir tādi paši panākumi kā viesabonēšanas tarifu gadījumā!

  Werner Kuhn (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es arī vēlētos uzsvērt, ka attiecībā uz nepārtrauktu liberalizāciju un dzelzceļa tirgus atvēršanu tiesību akti par kravu prioritāti ir solis pareizā virzienā Eiropas dzelzceļa tīklu konkurences ziņā.

Ja mēs vēlamies, lai šis tiesību akts attiecībā uz kravu prioritāti tiktu pieņemts, mums, protams, arī jāpadomā par to, ka Eiropā ir valstis, piemēram, Vācija, kurām būs jāuzņemas lielākā daļa tranzīta pārvadājumu. Vairāki runātāji jau minēja, ka Vācijā koridoru ceļi ir ierīkoti tieši caur lielajām konurbācijām. Komisija noteica prioritāros kravu pārvadājumu koridorus un īpaši labi ir jākoordinē integrētā sistēma, kurā ir noteikts grafiks vietējiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem un kas nodrošina regulārus tālsatiksmes, kā arī kravu pārvadājumus Vācijā. Tāpēc, ja vienas pieturas aģentūra vēlas darboties pienācīgi, tai vienkārši jāstrādā ļoti saskaņoti ar attiecīgo valsts infrastruktūras pārvaldītāju.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Viens no Eiropas transporta koridoriem ir dzelzceļa koridors, ko sauc par Vidusjūras koridoru. Tas ir ļoti svarīgs savienojums, kas savienos Ziemeļāfriku ar Eiropu.

Tas ir ļoti būtisks Spānijai, jo šī dzelzceļa līnija ir prioritāte, ņemot vērā, ka tā varētu savienot Alhesirasu ar Eiropu. Tas neizslēgtu pārējos prioritāros koridorus un ietu caur Almeriju, Mursiju, Valensiju un Kataloniju. Komisāre V. Reding minēja iemeslu — lielāka ekonomiskā aktivitāte un lielāka sauszemes transporta koncentrācija. Šis ir viens no diviem nosacījumiem. Tas pavērs iespēju savienojumiem ar dažādām Vidusjūras ostām. Mums ir jānodrošina ekonomiska stimulēšana un jābūt konkurētspējīgiem — ko minēja arī komisāre —, jo šajā jomā tiek saražoti vairāk nekā 50 % no Spānijas eksporta.

Tāpēc, ja mēs veicināsim stratēģisku dzelzceļa tīklu caur Vidusjūras reģionu, mēs panāksim lielāku Spānijas un Eiropas konkurētspēju.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tieši dzelzceļam, nevis autoceļiem ir jābūt par galveno principu Eiropas politikā attiecībā uz kravu pārvadājumiem 21. gadsimtā, un tā vietā, lai paplašinātu ES direktīvu par īpaši garu kravas automašīnu („gigaliners”) apstiprināšanu, mums par mērķi jāizvirza kravu pārvadājumu novirzīšana uz dzelzceļa transportu. Galu galā dzelzceļš ir ātrāks un rentablāks pārvadātājiem, un tādēļ arī pietiekami pievilcīgs, lai atteiktos no kravu pārvadājumiem pa autoceļiem.

Mani šajā projektā pārsteidz tas, ka tajā nav pieminēts Brenneras pamattunelis. Šis tunelis galu galā ir galvenais elements 2200 km garajā dzelzceļa savienojumā no Berlīnes līdz Palermo un nozīmīgs projekts Eiropas tīklā. Kā zināms, liela neskaidrība valda jautājumā par finansējumu no Itālijas puses, un ES atsakās sniegt jebkādus turpmākus juridiski saistošus finansiālus solījumus laika posmam pēc 2013. gada.

Brennera pamattunelis nedrīkst kļūt par „melno caurumu”, kurā pazūd miljardiem eiro. Es ceru sagaidīt precīzu informāciju par šo būvniecības projektu. Mēs esam to parādā nodokļu maksātājiem un tiem, kas dzīvo uz ziemeļiem un dienvidiem no Brenneras pamatttuneļa Itālijā un Austrijā.

  Georges Bach (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es piekrītu deputātam, kurš iepriekš minēja, ka vēl ir daudz darāmā; tomēr es uzskatu, ka šis priekšlikums ir nozīmīgs solis pareizā virzienā. Es domāju, ka šis dokuments spēs pārtapt vērienīgā Eiropas projektā. Ir pienācis laiks rīkoties, lai palielinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, it īpaši veicinot sadarbību un saskaņošanu visos līmeņos.

Es nepiekrītu atsevišķu dalībvalstu bažām, ka šis dokuments apdraud valstu operatoru kontroli pār dzelzceļa tīklu un ka pasažieru pārvadājumi var nokļūt neizdevīgā stāvoklī. Man nešķiet, ka šī regula spēs negatīvi ietekmēt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus. Gluži otrādi, tā palīdzēs paaugstināt kravu pārvadājumu kvalitāti un novērst šo pārvadājumu turpmāku novirzīšanu uz autotransportu.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties Parlamentam par paveikto darbu un arī pateikt, ka referenta iesniegtie secinājumi būs nepārprotams vēstījums dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, jo mēs visi zinām, ka kravu pārvadājumu koridori ir vajadzīgi, lai atdzīvinātu un attīstītu dzelzceļa kravu pārvadājumus. Mēs arī zinām, ka to ieviešanai ir jābūt koordinētai un saskaņotai Eiropas līmenī. Mēs vērojam visu ar dzelzceļu saistīto dalībnieku aktīvu līdzdalību.

Ņemot vērā šīs debates, es vēlētos vēlreiz uzsvērt divus jautājumus. Pirmkārt, vienas pieturas aģentūra nav pārvalstiska struktūra, bet darbības instruments, lai padarītu ceļu iedalīšanas procesu efektīvāku. Otrkārt, šo regulu var īstenot, pilnībā ievērojot pārējo transporta veidu jaudas vajadzības, it īpaši attiecībā uz pasažieru transportu. Komisija uzskata, ka Eiropa būtu ieguvēja, ja šis priekšlikums rītdienas balsošanā gūtu pārliecinošu atbalstu.

  Marian-Jean Marinescu, referents. – (RO) Kompromisu atbalsta vismaz četras politiskās grupas. To atbalsta arī Komisija, un rīt šajā saistībā tiks sniegts paziņojums. Kompromisu atbalsta Eiropas pārvadātāju apvienības un infrastruktūras pārvaldītāji.

Mēs esam iesnieguši vienu grozījumu, jo viens no operatoriem dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, kas, manuprāt, mūs cenšas maldināt, izdarīja uz mums spiedienu. Vietējā presē risinās diskusijas par traucējumiem pasažieru pārvadājumos, lai gan Parlamentā iesniegtais grozījums patiesībā ir saistīts ar vienotā kontaktpunkta, kas nodrošina pārredzamību un godīgu konkurenci, likvidēšanu.

Minētā grozījuma apstiprināšanas gadījumā mums būs jāsāk samierināšanas procedūra, un regulas teksts zaudēs pievienoto vērtību. Bez minētā vienotā kontaktpunkta regula kļūs bezjēdzīga un radīs pārāk maz pārmaiņu pašreizējā situācijā. Ir viens punkts, kuru es gribētu pieminēt. Parlamentā izteiktais apgalvojums par vienoto kontaktpunktu, kas piešķir jaudu nav korekts, jo jauda tiek piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK, tieši tāpat kā patlaban infrastruktūras pārvaldītāji arī lemj par kravas vilcienu maršrutiem un par ad hoc pieprasījumu rezervēšanu, lai gan vienas pieturas aģentūra šo sadales procesu veic, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju iepriekš pieņemtos lēmumus. Tāpēc man žēl, tomēr jebkurš cits viedoklis ir nepareizs.

Pašreizējais kompromiss ir panākts grūtu sarunu rezultātā. Pašreizējā dokumentā ir ietverts tieši tas, kas vajadzīgs kravu pārvadājumu nozarei — satiksmes saskaņošana, ieguldījumi, pārvaldība, standarta noteikumi traucējumu gadījumā, viegla pretendentu piekļuve brīvam tirgum. Samierināšana nedos mums vairāk, nekā esam panākuši šobrīd. No otras puses, tā var vājināt regulas saturu, padarot to nelietderīgu. Manuprāt, ir dīvaini, ja viens uzņēmums varēja uzvarēt lietā pret Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Pats par sevi saprotams, ka es iesaku un lūdzu balsot par šo kompromisu tādā redakcijā, kādā tas patlaban ir iesniegts.

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 15. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Efektīvas un ilgtspējīgas Eiropas transporta sistēmas attīstība prasa dzelzceļa kravu pārvadājumu atdzīvināšanu, saskaņojot rīcību dalībvalstu starpā un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem savstarpēji sadarbojoties, lai attīstītu vairākveidu pārvadājumus, kravas un pasažieru pārvadājumu pārvaldību un atvērtu tirgu.

Regulas priekšlikuma mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot procedūru to Eiropas koridoru noteikšanai, kuriem jānodrošina kvalitatīvi kravu pārvadājumu pakalpojumi. Kravu pārvadājumu 5. koridors jau 2006. gadā bija sagatavots ministru līmenī saskaņā ar Baltijas–Adrijas jūras koridoru, Eiropas VI koridoru un prioritāro projektu Nr. 23. Tādēļ ir pareizi turpināt pildīt saistības, ko esam apņēmušies un sasniegt savus izvirzītos mērķus; punkts, kuru vairākkārt apsprieda TEN- T konferencē Saragosā.