Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0135(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0182/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0182/2010

Debates :

PV 14/06/2010 - 23
CRE 14/06/2010 - 23

Balsojumi :

PV 16/06/2010 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0217

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

23.  Eiro ieviešana Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Edward Scicluna ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par eiro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (COM(2010)02392010/0135(NLE)) (A7-0182/2010).

 
  
MPphoto
 

  Edward Scicluna, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Es esmu gandarīts, ka varu iesniegt šo ziņojumu, kas apstiprina Igaunijas pieteikumu pievienoties eiro zonai.

Tas ir ļoti būtiski, ka šādos sarežģītos apstākļos maza, bet ļoti apņēmīga ES dalībvalsts klauvē pie eiro zonas durvīm. Tas daudz pasaka par valsti, par eiro un arī par eiro zonu.

Iemesls, kāpēc Igaunijai jāpievienojas eiro zonai, ir vienkāršs. Igaunija ir izpildījusi līgumos noteiktos Māstrihtas kritērijus. Vēl svarīgāk ir paturēt prātā, ka šie panākumi ir gūti visnelabvēlīgākajā pasaules finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes laikā, kādu esam pieredzējuši savā mūžā. Jāsaka, ka šie panākumi ir vairāku Igaunijas valdību un iedzīvotāju mērķtiecīgu, efektīvu un neatlaidīgu centienu rezultāts. Turklāt, neskatoties uz grūtībām, ko piedzīvo eiro zona, Igaunijas sabiedrība pilnībā atbalsta pievienošanos eiro zonai.

Es kā referents esmu pastāvīgi sazinājies ar Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Igaunijas valdību, un maija vidū es apmeklēju Igauniju, kad Komisija un ECB publicēja konverģences ziņojumus. Igaunijas Finanšu ministrijas, Eiropas Parlamenta, Statistikas biroja un Centrālā bankas veiktie sagatavošanas darbi ir atzinība Igaunijai.

Tomēr man ir bažas par ārkārtīgi īso laika posmu, kas atvēlēts Eiropas Parlamentam ziņojuma iesniegšanai pēc šo konverģences ziņojumu publicēšanas. Manuprāt, tas nav atbilstīgs. Kā jau norādīts līdz šim, tas parāda cieņas trūkumu attiecībā uz Parlamentu. Es atzīstu, ka ir veikti daži būtiski uzlabojumi, piemēram, kad Centrālā banka un Komisija tikās ar Prezidiju un sniedza mutisku skaidrojumu par panākumiem. Tomēr es patiesi ceru, ka nākamreiz, kad kāda valsts vēlēsies pievienoties eiro zonai, šāds grafiks vairs netiks ievērots.

Lai gan, iespējams, daži teiks, ka eiro zonai vajadzētu atrisināt savas problēmas, pirms uzņemt jaunas dalībvalstis, es uzskatu, ka tā būtu tuvredzīga pieeja. Mēs kā eiro zonas dalībnieki vai nu esam pietiekoši pārliecināti un motivēti doties vētru sabangotā jūrā, kuru patlaban šķērso eiro, vai arī neprātīgi atsakām spējīgai un kvalificētai dalībvalstij, kas vēlas pievienoties eiro un nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt palīdzīgu roku.

Manuprāt, mūsu centienos atgūt uzticēšanos eiro zonai, izmantojot pasākumus valsts finanšu ilgtspējības uzlabošanai un veicot stingrāku statistikas pārvaldi, Igaunija eiro zonai būs īsts ieguvums. Šīs valsts apdomīgā pieeja valsts finansēm nozīmē, ka līdz 2009. gada beigām, tai bija pietiekami zems — ja ne zemākais — valsts budžeta deficīts eiro zonā. Bet par spīti lielajam ekonomikas kritumam par gandrīz 15 % 2009. gadā, tas, ka Igaunija labajos gados bija no jauna radījusi lielu pārpalikumu, nozīmēja, ka valsts parāda attiecība pret IKP ir 7,2 %, kas ir zemākais rādītājs ES un viens no zemākajiem pasaulē. Vienkārši sakot, visnopietnākās ekonomikas un sociālās krīzes laikā, Igaunija ir uzturējusi savā mājā kārtību.

Tāpēc Igaunija nepārprotami tiek ierindota to eiro zonas valstu grupā, kas ir fiskāli disciplinētākas un gatavas izdarīt grūtu izvēli, lai saglabātu valsts finanšu ilgtspēju. Tas arī ir ievērojams politisks simbolisms. Igaunijas pieteikums dalībai eiro zonā ir būtiska norāde tās kaimiņvalstīm, ka pievienošanās eiro ir izdevīgs risinājums tām valstīm, kuras ir labi sagatavojušās.

Visbeidzot, es nedomāju, ka Igaunijas ekonomikas ceļā nebūs šķēršļu. No vienas puses, bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un diemžēl pastāv arī inflācijas risks nākotnē. Tāpēc valdībai ir jābūt piesardzīgai attiecībā uz cenām, it īpaši pārejas periodā.

Tāpēc es iesaku Parlamentam balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties Edward Scicluna kungam par viņa līdzsvaroto un saturīgo ziņojumu par Igaunijas konverģenci un pievienošanos eiro zonai.

Es arī vēlos apsveikt mūsu igauņu kolēģus ar šāda svarīga pagrieziena punkta sasniegšanu.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta ECON komitejas pārliecinošo atbalstu, kas 2. jūnijā tika nodrošināts eiro ieviešanai Igaunijā. Ļoti svarīgi ir virzīt tālāk Komisijas priekšlikumu un beidzot ieviest eiro Igaunijā nākamā gada 1. janvārī.

Mēs zinām, ka konverģences novērtējums un lēmums par eiro ieviešanu Igaunijā tiks pieņemts eiro zonai ļoti sarežģītā brīdī — ja ne vissarežģītākajā —, kādu tā piedzīvojusi kopš minētās zonas izveidošanas.

Šajā saistībā Igaunijas pozitīvais novērtējums ir īpaši svarīgs signāls, kas liecina, ka EMS sistēma ir pilnībā darboties spējīga. Tas arī norāda uz to, ka konverģences novērtējumā dalībvalstis tiek pārbaudītas, pamatojoties uz to, ko tās paveikušas, ņemot vērā to nopelnus un pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Šajā brīdī pozitīvais Igaunijas novērtējums ir arī spēcīgs pozitīvs signāls tirgum un valstīm, kas nav eiro zonas dalībvalstis.

Es gribētu uzsvērt, ka Igaunija pievienosies eiro zonai, atrodoties ļoti spēcīgā pozīcijā ar uzticamu politiku, kas ir viena no stabilākajām fiskālajām pozīcijām, un, kā jau minēja Scicluna kungs, ar līdz šim zemāko parādu līmeni ES. Ja Eiropas Savienībā vidējais valsts parāda rādītājs pašlaik ir aptuveni 75 %, Igaunijas parāda līmenis ir 7,2 %, kas nenoliedzami ievērojami atšķiras no vidējā rādītāja. Lai gan Igauniju arī ir skārusi krīze, šīs valsts ekonomika gandrīz divu gadu desmitu garumā kopš 1992. gada ir pierādījusi, ka spēj darboties un pielāgoties saskaņā ar fiksētu valūtas maiņas kursu. Tādējādi eiro ieviešana pati par sevi nebūs liels trieciens attiecībā uz finansēšanas noteikumiem, jo finanšu sektora attīstība jau sekmīgi notiek.

Protams, ar eiro ieviešanu nekas nebeidzas; gluži otrādi. Ja Igaunija nākamgad ieviesīs eiro, tas būs pamats, lai saglabātu politikas disciplīnu un pilnībā iedarbinātu fiskālo politiku, struktūrpolitiku un piesardzības politiku attiecībā uz sekmīgu darbību eiro zonā.

Es atzinīgi vērtēju Igaunijas varas iestāžu vēlmi pārliecināt eiro zonu un ES partnerus, nākot klajā ar oficiālu vēstuli, kurā tiek pausta cieša apņemšanās īstenot stabilitāti veicinošus politikas virzienus un kurā atbilstīgi izklāstītas politikas prioritātes.

Papildus ir steidzami jāpastiprina Eiropas ekonomikas pārvaldība. Komisijas jaunāko priekšlikumu mērķis ir būtiski attīstīt Eiropas ekonomikas pārvaldību un apdomīgi paplašināt eiro zonu, pamatojoties uz valstu nopelniem.

Šādi var izveidot spēcīgāku un efektīvāku ekonomikas un monetāro savienību.

Nobeigumā piebildīšu, ka šonedēļ pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, jautājums tiks apspriests Eiropas Padomē. Ja viss notiks, kā plānots, mēs ceram, ka mums būs visi attiecīgie tiesību akti, ko 13. jūlijā pieņēmusi Ekonomikas un finanšu padome, tādējādi atvēlot Igaunijai pietiekami daudz laika, lai sagatavotos eiro ieviešanai nākamā gada 1. janvārī.

Vēlreiz gribu pateikties par jūsu atbalstu šim priekšlikumam, un vissirsnīgākie sveicieni igauņu tautai!

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties referentam par lielisko ziņojumu. Es kopumā atbalstu viņa viedokli un piekrītu arī viņa bažām.

Es īpaši gribētu teikt, ka mēs varam uzņemt Igauniju eiro zonā, pateicoties igauņu tautas veltītajiem upuriem un Igaunijas valdības un parlamenta vadošajam darbam. Minētais vadības darbs nav tikai savas mājas uzturēšana kārtībā un ziedošanās šim darbam. Kamēr daži cenšas atgūties no sakāves, ļoti nepārliecināti raugās nākotnē un izrāda interesi par eiro zonu, šī mazā valsts rāda pareizo ceļu. Tā ir kā bāka ne tikai pārējām šā reģiona valstīm, kas tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, bet arī visai Eiropai, lai stiprinātu mūsu uzticību šajā sarežģītajā posmā, kas ir pārejošs.

Es gribētu atgādināt Parlamentam, kamēr man ir tāda iespēja, ka pirmajos 10 gados kopš eiro zonas izveidošanas Eiropā ir radīti 16 miljoni darbavietu — tas ir ievērojami vairāk nekā tajā pašā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc šis tiešām ir projekta apstiprinājums laikā, kad šāds apstiprinājums ir vajadzīgs no drosmīga parlamenta, drosmīgas valdības un drosmīgas tautas. Es apsveicu Igauniju, un es uzskatu, ka šī valsts rīkojas pareizi.

Manas valsts, arī mazas valsts, pieredze ir bijusi gandrīz pilnībā pozitīva. Padomāsim, kas pretējā gadījumā būtu noticis ar mazajām valstīm. Kur mēs būtu, ja mums šajos grūtajos laikos nebūtu Eiropas Centrālās bankas un Komisijas un koleģialitātes ar eiro zonas ministriem? Mēs būtu patiesi sabrukušas.

Es vēlos izvirzīt divus jautājumus par pieauguma–krituma cikliem, kas ir jārisina un jāuzrauga, un par aktīvu inflāciju. Es šos jautājumus uzdevu Eiropas Centrālās bankas prezidentam pirms diviem gadiem, kad vēl šī tēma nebija kļuvusi populāra. Komisijai un ECB ir jācenšas vienoties par to, cik zemai inflācijai un zemām procentu likmēm jābūt, lai rastos aktīvu inflācija. Ir jābūt kādam veidam, kā atrisināt šo jautājumu.

Es ar prieku atbalstu referenta ziņojuma vispārējās nostādnes.

 
  
MPphoto
 

  Ivari Padar, S&D grupas vārdā.(ET) Dāmas un kungi! Parīt mēs visi kopā balsosim par Eiropas Parlamenta ziņojumu, kurā pausts atbalsts attiecībā uz Igaunijas pievienošanos eiro zonai. Tad pēc nepilna mēneša Padome pieņems oficiālo lēmumu. Igaunijai pievienošanās eiro zonai ir nākamais pagrieziena punkts Eiropas Savienības integrācijas procesā, un pievienošanās ir daļa no apdomīgas budžeta politikas, ko Igaunija īsteno jau vairākus gadus. Jau ekonomikas krīzes sākumā mūsu sabiedrība saprata, ka attiecībā uz krīzes radītajām problēmām ir vajadzīga pilnīgi jauna pieeja un jāpārdomā daudzi līdz šim īstenotie politiskie virzieni. It īpaši tas nozīmēja vairākus budžeta samazinājumus 2008. un 2009. gadā.

Pievienošanās nozīmē, ka pēdējo gadu centieni ir bijuši pareizi, un pēdējo gadu notikumi arī ir pierādījuši, cik svarīga ir ticama statistika un izvairīšanās no dubultiem standartiem. Esmu pārliecināts, ka Igaunija turpinās īstenot savu ļoti piemēroto, pārredzamo un saprātīgo fiskālo politiku. Mēs esam sapratuši, ka mazai valstij ar atvērtu ekonomiku nav citas iespējas. Igaunijas pievienošanās ir pozitīvs signāls visai Eiropai. Mēs ticam, ka vienotā valūta ir kā nomierinoša gaisma tuneļa galā šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, ar kādu Eiropai nākas saskarties.

Es uzskatu, ka, tiklīdz Igaunija būs pievienojusies, eiro zona iegūs dalībnieku, kas saprot spēles noteikumus un kas spēs palīdzēt stiprināt monetāro savienību un vienoto valūtu. Es savukārt vēlos pateikties kolēģiem, proti, referentam Edvard Scicluna un „ēnu” referentiem par izcilo darbu. Es vēlos jums apliecināt, ka Igaunija ir gatava pievienoties eiro zonai. Paldies.

 
  
MPphoto
 

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka no 2011. gada 1. janvāra varēsim sveikt Igauniju kā 17. eiro zonas dalībnieci. Kā jau iepriekš tika minēts, mūsu Baltijas kaimiņvalsts patiesībā ir viena no dažām valstīm, kas ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, pat ar entuziasmu!

Pašreizējā situācijā mēs varam būt droši, ka Komisija, Statistikas birojs un Eiropas Centrālā banka ir visu ļoti rūpīgi izskatījusi un nav pieļāvusi nekādas atlaides attiecībā uz statistisko datu novērtējumu. Arī Padome pieņems lēmumu, negūstot no tā politisku labumu.

Kā zināms, eiro patlaban, desmit gadus pēc tā ieviešanas, saskaras ar savu lielāko pārbaudījumu un izaicinājumu. Tas liecina par Igaunijas lielo apņēmību, neticamo vēlmi un milzīgajām pūlēm, lai šādos apstākļos sekmīgi izpildītu pievienošanās kritērijus. Manuprāt, tas ir pierādījums, ka šī valsts vēlas izpildīt Līgumā noteiktos kritērijus. Igaunija zina, ka tai kā Eiropas Savienības dalībvalstij kādu dienu būs jākļūst par eiro zonas dalībvalsti, un tas, ka šī valsts to vēlas izdarīt tik ātri, mani ļoti iepriecina. Tas liecina, ka joprojām ir valstis, kas patiesi uzticas šim Eiropas projektam.

Laimīgā kārtā Igaunijas valdībai nevajadzēja rīkot referendumu par šo pievienošanos, jo, kā zināms, pilsoņi zināmā mērā ir ļoti noraizējušies. Ja viņi seko informācijai plašsaziņas līdzekļos, viņi uzskatīs eiro par nekonvertējamu valūtu un eiro zonu par pārejas savienību un baidīsies, ka eiro ieviešana izraisīs lielu cenu pieaugumu. Tādi piemēri ir Slovēnija un Vācija, un ne bez iemesla Vācijā dārgo eiro apzīmē, izmantojot vārdu spēli, — „Teuro” (der teure Euro — dārgs eiro). Tādējādi fakts, ka tas viss ir tikai pamanāmā inflācija, kā mēdz teikt Eiropas Centrālā banka, nenoliedzami ir novērtēts pārāk zemu.

Igaunijai kā eiro zonas dalībniecei arī būs jārisina problēmas, kas saistītas ar vienoto valūtu, un tādējādi tai būs arī jāparaksta eiro zonas glābšanas plāns. Mēs nezinām, kā tas varētu ietekmēt budžetu. Šajā saistībā es gribētu lūgt Komisiju ieviest zināmu skaidrību. Es ceru, ka Igaunija turpinās pozitīvo attīstības virzienu un ka tās panākumi, it īpaši attiecībā uz budžeta disciplīnu un inflācijas novēršanu, būs ilgtspējīgi arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties referentam Scicluna kungam par viņa skaidro un visaptverošo ziņojumu. Mēs pilnībā atbalstām viņa secinājumus. Šajā nepieredzētās ekonomikas krīzes laikā, kas skar visu pasauli, pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes, tas, ka Igaunija ir kvalificējusies dalībai eiro zonā, liecina par šīs valsts valdības finanšu prasmēm un fiskālo disciplīnu.

Tās spēja saglabāt kontroli pār valsts budžeta deficītu, ņemot vērā lielo bezdarba spiedienu, ir apsveicama. Es uzskatu, ka tad, ja kāda dalībvalsts atbilst stingrajiem kritērijiem attiecībā uz dalību eiro zonā un ja tā vēlas pievienoties eiro zonai pat šajā sarežģītajā laikā, tad tas galu galā ir vēlētāju lēmums, un es vēlu viņiem veiksmi izraudzītajā ceļā.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Daudzi domā, ka Igaunija ir jāapsveic; es gribu izteikt igauņu tautai savu līdzjūtību. Valsts valūtas vērtībai jāatspoguļo relatīvais pieprasījums pēc tās eksporta un importa precēm un pakalpojumiem, kā arī citas monetārās darbības, un tai jāmainās atbilstoši vajadzībai. Valstī, kas saistīta ar valūtas vērtību, kura neatspoguļo tautsaimniecības vajadzības, ekonomiskās problēmas tikai saasināsies.

Apvienotā Karaliste to saprata, kad mēs bijām eiro priekšteča Valūtas kursa mehānisma dalībnieki. Mēs bijām pakļauti ne vien vienotās valūtas vērtībai, bet arī lejupslīdei, no kuras mēs izkļuvām tikai tad, kad izstājāmies no VKM.

Scicluna kunga ziņojumā Igaunija tiek apsveikta par pašreizējā un kapitāla konta deficīta aizstāšanu ar pašreizējo un kapitāla konta pārpalikumu. Tā izklausās pēc labas ziņas, bet ir parādījies jauns apdraudējums. Minētā pārpalikuma dēļ Komisija un Eiropas Centrālā banka varētu noteikt pārāk augstu kronas un eiro procentu likmi. Ja Igaunija piedzīvos eksporta vērtības kritumu attiecībā pret importu, sekos lejupslīde un maksājumu bilances deficīts, no kā nevarēs izvairīties. Igaunija zaudēs savu monetāro un fiskālo suverenitāti, un līdz ar to politisko suverenitāti, kas ir ironiska situācija valstij, kura tikai pirms 19 gadiem izkļuva no Padomju Savienības jūga.

 
  
MPphoto
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE).(LV) Godājamā priekšsēdētāja! Futbolā kā fani mēs sagaidām likumsakarību. Mēs sagaidām, ka komanda ar vislabāko disciplīnu un vislielāko pašatdevi uzvarēs Pasaules kausā. Šāda likumsakarība ir jāievēro arī eiro zonas paplašināšanas gadījumā. Ir jāapbalvo budžeta disciplīna un reformu veikšana ar uzņemšanu eiro zonā. Pasaules ekonomikas augšupejas posmā no 2005. līdz 2008. gadam vairums Eiropas valstu izdeva krietni vairāk naudas, nekā tās varēja atļauties, viņas dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Viņas sagatavoja augsni, faktiski, šodienas eiro krīzei. Pa šo laiku, kamēr citi naudu izdeva, mūsu draugi Igaunijā bija nedaudz prātīgāki, viņi veidoja budžeta uzkrājumus. Un, pateicoties šiem uzkrājumiem un viņu budžeta disciplīnai, smagā ekonomikas lejupslīde, kas viņiem bija vērojama arī 2009. gadā, nenoveda Igauniju līdz bankrotam. Tā vietā, ievērojot stingru disciplīnu, Igaunija atbilst visiem Māstrihtas kritērijiem, un viņus būtu jāuzņem eiro zonā. Eiro ieviešana Igaunijā būs laba vēsts trijos dažādos veidos. Pirmkārt, tas ir ļoti svarīgs un spēcīgs signāls starptautiski, ka par spīti visām grūtībām eiro zona turpina paplašināties. Otrkārt, tas ir pozitīvs signāls visām Baltijas valstīm un Baltijas reģionam, ka Baltijas valstis un reģions ir stabils un spēj veikt pragmatisku politiku. Un, treškārt, tas ir ļoti svarīgs signāls Latvijai un citām eiro kandidātvalstīm, ka, ievērojot Māstrihtas kritērijus, tas tiks vainagots, apbalvots ar uzņemšanu eiro zonā. Šodien Eiropā dalībvalstīm ir jāsaved savu budžetu kārtībā, lai iedzīvotāji un finanšu tirgi atkal uzticētos eiro zonai. Manuprāt, Igaunijas uzņemšana eiro zonā darbosies kā ļoti labs piemērs citu valstu valdībām un sabiedrībām, ka budžeta disciplīna ir iespējama pat ļoti grūtos apstākļos. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Eiropas Savienībā ekonomikas krīzes sākumā Baltijas valstis atradās starp tām valstīm, kuras šī krīze skāra vissmagāk. Pēc ekonomiskā uzplaukuma, kas ilga vairākus gadus, Baltijas tīģeri kļuva par Eiropas vārguļiem. Tomēr tagad Igaunija gatavojas pievienoties eiro zonai rekordīsā laikā. Tomēr šīs valsts pievienošanās stiprinās eiro zonu ļoti kritiskā brīdī. Mēs slavējam Igaunijas vēlmi ieviest vienoto valūtu par spīti krīzei, kas šo valsti nav atstājusi neskartu. Tā ir spējusi pārvarēt krīzi, ātri veicot taupības un fiskālās disciplīnas pasākumus. Lai gan krīze ir nopietni skārusi Baltijas valstis, to priekšrocība ir zemais valsts parāda līmenis, kas nodrošināja tām lielāku elastību attiecībā uz ārējiem aizdevumiem. To ir svarīgi atcerēties, ņemot vērā, ka Igaunijas valsts parāda attiecība pret IKP ir 7,2 %, kas ir ievērojami zemāka par 60 % atsauces vērtību.

Manuprāt, ir pienācis laiks gūt mācību no Eiropas krīzes un Igaunijas apņēmības, lai mēs varētu veiksmīgi atrast zelta vidusceļu starp godkārīgiem mērķiem un piesardzību. Tomēr mēs nedrīkstam nerēķināties ar sociālo aspektu, ko rada pāreja uz eiro un kas ir daļa no šī procesa. To valstu pieredze, kuras ir pievienojušās agrāk, norāda uz lielo risku, kas saistīts ar cenu pieaugumu. Tāpēc es ceru, ka Igaunijas varas iestādes spēs piemērot līdzsvarotu fiskālo politiku tā, lai neciestu tās pilsoņi. Šajā ziņā Scicluna kungs pamatoti ir pievērsis uzmanību inflācijas riskam.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — Igaunijas pārejai uz eiro ir arī simboliska nozīme. Tā var būt paraugs Austrumeiropas valstīm, kuru entuziasmu krīze ir mazinājusi, tāpat kā ir mazinājušās viņu reālās iespējas ievērot termiņu attiecībā uz eiro ieviešanu.

 
  
MPphoto
 

  Olle Schmidt (ALDE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu personīgi uzslavēt Igauniju. Eiropa un eiro šobrīd saskaras ar nopietnām problēmām. Grūti laiki atsijā graudus no pelavām. Te uzskatāmi parādās atšķirība starp tiem, kas patiešām tic Eiropai un vēlas dot savu ieguldījumu spēcīgākas ES veidošanā, kā to dara Igaunija, un tiem, kas nervozi stāv malā un gaida, lai redzētu, kā viss izvērtīsies, kā to dara mana dzimtene Zviedrija, priekšsēdētājas dzimtene Apvienotā Karaliste un Dānija.

Uz brīdi iedomāsimies ES priekštečus tāpat stāvot malā un gaidot, kad ES projekts tikai sākās, — kur šādā gadījumā Eiropa būtu nonākusi? Krīzes apstākļos ES attīstās un pierāda, ka tā ir pietiekami stipra, lai kļūtu par vienotāku un spēcīgāku Eiropu. Eiro ir visredzamākais vienotās Eiropas simbols. Visu cieņu Igaunijai!

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Vispirms es vēlētos apsveikt Igauniju par īpašajiem centieniem, lai izpildītu konverģences kritērijus, pieņemot pārdomātus politikas virzienus. Tādējādi Igaunija kļūs par 17. valsti, kas ieviesīs eiro. Eiropas ekonomikai grūtajā laikā, kad aizvien pieaug spekulācijas par dalībvalstīm, kas atstāj eiro zonu, Igaunija pierāda, ka tā ir gatava pāriet uz vienoto valūtu.

Tas arī raida spēcīgu signālu attiecībā uz eiro zonas iespējamo paplašināšanos austrumu virzienā. Pārējās astoņas valstis, kas minētas 2010. gada konverģences ziņojumā, tostarp arī Rumānija, nav vienmērīgi virzījušās ceļā uz vienotās valūtas ieviešanu, un šobrīd tās nav izpildījušas visus kritērijus, lai pievienotos eiro zonai. Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka jebkurai dalībvalstij ir jāievieš eiro tikai tad, kad tā ir pilnībā tam sagatavojusies.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Es arī šodien gribētu pievienoties apsveikumiem, kas veltīti Igaunijas pārvaldei. Pirms dažiem gadiem Lietuva atrādās līdzīgā situācijā, bet inflācijas rādītājam pietrūka viena desmitā daļa no procenta punkta. Patiesībā katrai valstij ir sava īpaša vēsturiskā pagātne. Mums ir atšķirīga ekonomikas struktūra un mēs esam iepriekš pieņēmuši dažādus lēmumus dažādu jautājumu dēļ. Igaunijas gadījumā atšķirīgais ir tas, ka šī valsts, iespējams, iepriekš pieņēma ne pārāk populistiskus lēmumus, īstenoja piesardzīgu Centrālās bankas politiku un daudzus citus pasākumus. Tā patiesi ir piemērs mums visiem, it īpaši Baltijas valstīm, un pēc pāris gadiem mēs, cerams, arī piedzīvosim tikpat patīkamu brīdi. Es vēlreiz vēlos apsveikt pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu un bijušo finanšu ministru, kurš arī sniedza savu ieguldījumu šajā procesā, un es gribētu apsveikt visu Igaunijas valdību par atsevišķu ekonomikas un monetārās savienības kritēriju patiesi veiksmīgu īstenošanu. Lai jums veicas!

 
  
MPphoto
 

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Tas, kā Brons kungs, kurš iepriekš uzstājās, „nobēra” savu runu un pēc tam ātri atstāja šo zāli, liecina par viņa un viņa partijas ieinteresētību šajās debatēs.

Interesants aspekts saistībā ar Igaunijas pievienošanos eiro ir uzticības balsojums attiecībā uz Igauniju un uzticības balsojums attiecībā uz eiro. Eiro ir ļoti daudz kritizēts, it īpaši un paredzami anglosakšu presē. Patiesībā bez eiro un budžeta disciplīnas, ko demonstrē tādas valstis kā Igaunija, nevienam no mums nebūtu cerību.

 
  
MPphoto
 

  Milan Zver (PPE).(SL) Es nespētu sev piedot, ja būtu palaidis garām izdevību apsveikt savu igauņu kolēģi.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Igaunija daudzās jomās ir uzrādījusi labākos rādītājus salīdzinājumā ar citām pārejas posma valstīm.

Piemēram, atcerēsimies lielisko nodokļu reformu, ko tā ieviesa. Igaunija ļoti agrīnā posmā, jau pagājušā gadsimta 90. gados, liberalizēja savu ekonomisko sistēmu tā, kā to nespēja citas pārejas posma valstis.

Esmu pārliecināts, ka Igaunija būs spēcīgs eiro zonas balsts, ka tā rīkosies atbilstošāk nekā daudzas eiro zonas dalībvalstis un ka tā veicinās mūsu vienotās valūtas stabilitāti.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties godājamiem deputātiem par atbalstu.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai Jūs informētu par iemesliem, kāpēc konverģences ziņojuma pieņemšanai ir tik saspringts grafiks, ko pieminēja Scicluna kungs. Novērtējuma pēdējais termiņš ir atkarīgs no prognozēto datu pieejamības, kas savukārt ir atkarīgs no tā, kad Statistikas birojs apstiprina valsts finanšu datus. Patiesībā Statistikas birojs piekrita apstiprināt fiskālos datus ātrāk, lai dotu Eiropas Parlamentam vairāk laika. Tomēr Komisijas ziņojuma izstrādāšanas process ir ļoti saspringts, jo mēs vēlamies nodrošināt kvalitatīvu rezultātu, un, ja mēs to sasteigtu vēl vairāk, tas apdraudētu vispārējo visu dalībvalstu ES mēroga novērtējumu arī attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrām un vispārēju Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, kas ir ekonomikas un monetārās savienības pamats.

Komisija rīt izmantos to pašu izejmateriālu, pieņemot lēmumus par kopumā 16 pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrām — 12 pašreizējām un četrām jaunām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrām attiecībā uz ES dalībvalstīm. Tātad, tas patiesi ir vispārējs Eiropas mēroga process, un tas zināmā mērā ierobežo Komisijas darbu šajā jomā.

Jebkurā gadījumā es novērtēju jūsu pragmatismu un varu teikt, ka 13. aprīlī es tikos ar ECON komitejas locekļiem, lai iepriekš neoficiāli diskutētu par Igaunijas konverģences izredzēm. Es gribētu arī piebilst, ka Komisija ir gatava jebkurā laikā informēt Parlamentu par ekonomisko un fiskālo situāciju Igaunijā. Protams, Igaunija nedrīkst zaudēt modrību, lai nodrošinātu valsts finanšu un makroekonomiskās attīstības stabilitāti, un Komisija to noteikti ļoti rūpīgi uzraudzīs.

Visbeidzot, es paļaujos uz Igauniju kā uz sabiedroto valsti, īstenojot fiskālo disciplīnu attiecībā uz savstarpējā spiediena izmantošanu Eirogrupā. Mums šajā jautājumā ir vajadzīgi sabiedrotie, un es šajā ziņā paļaujos uz Igauniju. Mums kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību un līdz ar to ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

Manuprāt, tas bija Brons kungs, kurš minēja, ka Igaunija, iespējams, zaudē savu nesen atgūto neatkarību un brīvību. Es atbildēšu Brons kungam, sakot, ka varbūt būtu piemēroti minēt iemeslus, kāpēc mans vectēvs apmēram pirms 15 gadiem Somijas referendumā balsoja par Somijas dalību ES. Viņš man teica, ka piecus gadus cīnījās frontē, lai aizstāvētu savu valsti, raudzīdamies Austrumu virzienā, taču kopš tā laika viņš vienmēr ir raudzījies uz Rietumiem.

 
  
MPphoto
 

  Edward Scicluna, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Rehn kungs, paldies par jūsu skaidrojumu. Es saprotu, kāpēc ir šāds grafiks. Mani uztrauca tas, ka Parlamentu nevar uzskatīt par nenozīmīgu, un esmu pārliecināts, ka Komisija to bija ņēmusi vērā.

Nobeigumā es gribētu pateikties saviem „ēnu” referentiem par noderīgajiem padomiem un pamatotajiem grozījumiem, kurus es pilnībā atbalstīju un iekļāvu ziņojumā. Es gribētu īpaši pieminēt manu kolēģi Ivar Padar kungu, bijušo Igaunijas finanšu ministru, kā arī pašreizējo ministru Jürgen Ligi par viņu godīgajiem un atklātajiem paskaidrojumiem vienmēr, kad man bija vajadzīga viņu palīdzība.

Es vēlu igauņu tautai visu to labāko. Tai līdz šim ir izdevies pierādīt, ka kritika ir bijusi nepareiza. Tagad es aicinu Igauniju turpināt iesākto un modri uzraudzīt savu ekonomiku, it īpaši tās konkurētspēju, lai nodrošinātu turpmākus panākumus kā eiro zonas dalībvalstij.

Tādēļ es iesaku Parlamentam balsot par šo ziņojumu. Igaunijas pieteikums ir pelnījis mūsu atbalstu, un es ceru, ka Parlaments trešdien balsošanā ar pārliecinošu vairākumu paudīs Igaunijai uzticību, ko tā ir pelnījusi, un pierādīs, ka eiro zona vēl ir ļoti dzīvotspējīga.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 16. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Priekšsēdētājas kundze! Šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā ir viegli piemirst to, cik tālu Eiropa ir pavirzījusies pēdējo gadu laikā. Vēl pirms divdesmit gadiem Igaunija bija daļa no Padomju Savienības; šodien tā ir gatava pievienoties eiro zonai. Mēs nedrīkstam nenovērtēt grūtības, ar kurām saskaras visas Eiropas valstis, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav vienotās valūtas zonā. Tomēr Igaunija saskaras ar šīm problēmām kā neatkarīga Eiropas Savienības valsts, un tā attiecīgi būs galvenā dalībniece minēto problēmu risināšanā. Es ceru uz Skotijas neatkarību, kad arī Skotijas iedzīvotājiem būs svarīga nozīme Eiropas nākotnes veidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski.(ET) Es pateicos referentam Edvard Scicluna kungam par ziņojuma sagatavošanu, atbalstot Igaunijas pievienošanos eiro zonai. Esmu ļoti gandarīta, ka Igaunijas centieni izpildīt Māstrihtas kritērijus ir pienācīgi atzīti, un es ceru, ka kolēģi atbalstīs šo ziņojumu trešdienas balsošanā. Eiro ieviešana Igaunijā nākamā gada 1. janvārī notiks laika posmā, kas ir izšķirīgs visai eiro zonai. Pasaules ekonomikas un finanšu krīze ir skārusi tās dalībvalstis, kas ir sistemātiski izvairījušās no kopīgi pieņemto kritēriju pildīšanas, tādējādi apdraudot citu dalībvalstu tautsaimniecību. Šī krīze ir ļoti pamācoša, un ir ļoti svarīgi, lai visas eiro zonas dalībvalstis, kā arī Eiropas Centrālā banka censtos nodrošināt, lai Māstrihtas kritēriji vienmēr būtu izpildīti. Šie kritēriji zaudē jēgu, ja dalībvalstīm ir ļauts tos neievērot, un tās var „izbraukt” uz citu rēķina. Lai gan ir radīts precedents, mēs nevaram paļauties uz glābšanas pasākumu kopumu, lai kompensētu dalībvalstu bezatbildīgās ekonomikas un finanšu politikas lēmumus. Igaunijas valdībai bija jāpieņem vairāki smagi, bet vajadzīgi lēmumi, lai stabilizētu valsts budžetu un apturētu ekonomikas lejupslīdi. Igaunijas nenovēršamā pievienošanās eiro zonai liecina par to, ka valdības rīcība ir bijusi sekmīga. Es ceru, ka pārējās dalībvalstis arī ir gatavas veikt pasākumus, kas nodrošinātu Eiropas ekonomisko un finansiālo ilgtspēju un konkurētspēju, ņemot vērā strukturālās pārmaiņas pasaules ekonomikā. Igaunijas pievienošanās eiro zonai ir svarīgs un pārliecinošs vēstījums un ļauj mums ticēt, ka vienotā valūta, kurai nesen bija tendence samazināties, drīz stabilizēsies.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika