Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

24. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Elena Oana Antonescu (PPE).(RO) Rumānija un daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pieredzējušas tā saukto sapņu veikalu atvēršanu, kuros ķīmiski pārstrādātas vielas tiek pārdotas kā narkotisko vielu aizvietotāji. Rumānijas valdība ir izdevusi ārkārtas rīkojumu, ar ko aizliedz desmitiem šādu vielu.

Tomēr, ņemot vērā veidu, kādā šie veikali darbojas, tas nespēja apturēt nāvējošo narkotisko vielu radītos draudus. Patiesībā šo situāciju nebūs iespējams novērst bez vispārējas atbildes reakcijas no Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu valdību puses. Ir reģistrēts liels skaits nāves gadījumu, bet tūkstošiem cilvēku veselība ir apdraudēta.

Vairākas NVO Rumānijā brīdina par ļoti lielu skaitu ķīmiski pārstrādātu vielu, kas spēj radīt līdzīgas sekas. Pakāpeniska šo vielu aizlieguma ieviešana nevar būt reāls minētās problēmas risinājums. Rumānijai ir paveicies, jo tā laikus ir pamanījusi šīs parādības rašanos. Tomēr tā varētu būt vienlīdz aktuāla arī citās Eiropas valstīs.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienības iestādēm nepieciešams pieņemt iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka mēs pastāvīgi cīnāmies ne vien pret narkotikām, bet arī pret nāvējošiem narkotisko vielu aizvietotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Rovana Plumb (S&D).(RO) Rumānijā labējā spārna valdība turpina veikt virkni ļaunprātīgu pasākumu, aizskarot tiesības uz vārda brīvību. Rumānijas parlamentā notikušas debates saistībā ar likumprojektu par valsts radio un televīzijas dienesta organizāciju un darbību. Valdības priekšlikums ir tiešs uzbrukums vārda brīvībai Rumānijā un nopietni pārkāpj konstitūciju, minoritāšu tiesības, kā arī starptautisko regulējumu šajā jomā.

Šajā nozarē strādājošās Eiropas, kā arī Rumānijas organizācijas jau ir paudušas savu kritisko attieksmi. Viss plašsaziņas līdzekļu regulējums Eiropā nosaka, ka jāievēro tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 10. pants.

Es lūdzu Eiropas Komisiju un Rumānijas varas iestādes rast pienācīgu, demokrātisku risinājumu, lai nodrošinātu tādu mehānismu, kas ļautu valsts radio un televīzijas dienestam darboties, ievērojot taisnīgus, ētiskus un eiropeiskus principus.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, lūdzu, dodiet man brīdi laika!

(Runātāja uz dažām sekundēm aizspiež sev muti, lai parādītu, ka viņa nevar runāt)

Tieši tas notiktu Itālijā, ja likums, kas pagājušajā nedēļā tika iesniegts un apstiprināts Itālijas Senātā, proti, „Likumprojekts par telefonsarunu noklausīšanos”, tiktu apstiprināts arī Deputātu palātā.

Šis dekrēts-likums lielākā vai mazākā mērā aizliedz žurnālistiem, blogeriem — ikvienam — publicēt noklausītas telefonsarunas. Tas ir pilnīgi antikonstitucionāli, kā arī pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kuras 11. pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību, kā arī tiesības saņemt un izplatīt informāciju.

Es vēlētos minēt vienu piemēru, lai pievērstu Eiropas iestāžu uzmanību, jo šis patiešām ir neiedomājams cenzūras paveids. Es gribētu izmantot piemēru, kas ir uzskatāms, skaidrs un patiess. Mans tēvs bija žurnālists, kuru nogalināja mafija, un pēdējo septiņu gadu laikā patiesie apstākļi saistībā ar šo mafijas izdarīto slepkavību atklājās, veicot telefonsarunu noklausīšanos. Veicot telefonsarunu noklausīšanos, mums bija iespējams atklāt, ka viņš gāja bojā tāpēc, ka mūsu dzīvesvietas apkārtnē slēpās bēglis. Tāpēc es lūdzu Eiropas iestādes pievērst uzmanību šai lietai.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pievērst Parlamenta uzmanību pašreizējai situācijai, ar ko Ziemeļīrijā saskaras pašvaldība, kurai Komisija piespriedusi soda naudu vairāk nekā EUR 60 miljonu apmērā saistībā ar tā saucamajām kļūdām subsīdiju piešķiršanā zemniekiem.

Es gribu ļoti skaidri paust, ka, lai gan es pilnībā izprotu nepieciešamību stingri ievērot atbilstošās procedūras, nepareizi piešķirtās naudas summas piecu gadu periodā sasniedz aptuveni EUR 3 miljonus, tāpēc es uzskatu, ka šis lēmums ir īpaši negodīgs un drīzāk uzspiež vienotas likmes soda naudu, nevis samērīgu soda naudu.

Mēs visi skaudri apzināmies ar budžetu saistītos ierobežojumus, ar kuriem saskaras valdības iestādes visā Eiropā, un ikvienam ir skaidrs, ka valsts finanses Ziemeļīrijā neapšaubāmi cieš šā iemesla dēļ.

Es nezinu, kur meklējama patiesā vaina, taču es zinu, ka tā nav noteikti saistīta ar zemniekiem, jo ne jau tīšām viņi pieļāva kļūdas, vai ar konkrētu iestādi, vai jebko citu, tomēr tieši no Ziemeļīrijas budžeta nāksies par to maksāt laikā, kad to nevar atļauties.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties priekšsēdētājam Buzek par to, ka viņš savā ievadrunā pieminēja situāciju Irānā. Viņš raksturoja šo situāciju kā „uztraucošu”. Tas ir bijis diplomātiski atturīgs izteikums. Situācija Irānā ir šausminoša! Cilvēki, kuri cīnās par demokrātiju, tiek ieslodzīti un spīdzināti, arodbiedrības tiek aizliegtas, reliģisko minoritāšu, piemēram, bahai, pārstāvji atrodas gadiem ilgā apcietinājumā absurdu apsūdzību dēļ, un katru dienu tiek izpildīti jauni nāvessodi. Turklāt daudzi no tiem tiek veikti publiski, lai iebiedētu opozīciju un ikvienu valdības kritizētāju. Tomēr priekšsēdētājs neminēja to, ka laika posmā pēc iepriekšējās sesijas uz Parlamentu vizītē bija ieradies Irānas ārlietu ministrs. Tāpēc es vēlētos aicināt Prezidiju veikt diskusiju par nostāju, kādu mums jāieņem attiecībā uz oficiālām vizītēm, kurās ierodas pārstāvji no asiņainā Irānas režīma.

 
  
MPphoto
 

  Corneliu Vadim Tudor (NI).(RO) Pirms dažām nedēļām pasaulē tika izplatīts videomateriāls, kas bija uzņemts, izmantojot slēpto kameru. Jorkas hercogiene un Lielbritānijas karalienes bijusī vedekla Sāra Fērgusone pieprasīja kukuli GBP 500 000 apmērā par to, ka viņa nekavējoties izkārtotu tikšanos ar bijušo vīru princi Endrū, lai viņš palīdzētu atrisināt kādu problēmu. Hercogienes vēlākie attaisnojumi, ka viņa esot bijusi piedzērusies, nevienu neapmuļķoja, jo tāds ir viņas ierastais stāvoklis.

Kāds tehnikas brīnums ir šī slēptā kamera! Mums tai būtu jāuzceļ piemineklis katrā valstī! Bez tās mēs neuzzinātu lietu slēpto pusi, neuzzinātu par tik daudzu sabiedrisko darbinieku slepeno uzvedību.

Pirms divsimt gadiem Napoleons no Frederika Lielā rakstāmgalda Sansusī pilī paņēma sudraba modinātājpulksteni, kuru, sastādot testamentu Svētās Helēnas salā, viņš atstāja tuvam draugam. Tā bija kara trofeja.

Mūsdienās kara trofejas slēpjas aiz pilnvaru, uzmanības vai sponsorēšanas vārda. Ja Austrumeiropa atrodas uz bankrota robežas, tā noticis ne vien korupcijas dēļ mūsu valstīs, bet arī korupcijas un naudas izspiešanas dēļ, ko praktizē atsevišķi sabiedriskie darbinieki un iestādes Rietumos, īpaši bankas. Mums ir pienācis laiks apvienot savus centienus un iznīcināt mafiju, šos mūžam atjautīgos parazītus...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Luis Yáñez-Barnuevo García (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izmantot šo iespēju un pateikties pašreizējai Spānijas prezidentūrai par pūlēm, ko tā ieguldījusi šo sešu mēnešu laika posmā, lai mainītu kopējo nostāju attiecībā pret Kubu un izveidotu jauna veida attiecības starp Eiropas Savienību un Kubu, kuru prioritāte, protams, ir cilvēktiesību aizsardzība.

Šī politika nav vainagojusies ar panākumiem galvenokārt Kubā valdošās diktatūras nepiekāpības dēļ. Šā gada janvārī Kubas valdībai Spānijas prezidentūra sākās iebraukšanas atteikumu Parlamenta deputātam, kurš vērsās pie valdības, cenzdamies apmeklēt salu — pilnīgi legāli, ar visām nepieciešamajām vīzām —, lai galveno uzmanību pievērstu cilvēktiesībām.

Tomēr šī jaunā, Spānijas valdības uzsāktā politika gūs rezultātus drīzāk agrāk nekā vēlāk.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Jaunā labējā spārna Ungārijas valdība, ko vada premjerministrs Viktor Orbán un kam Ungārijas parlamentā ir konstitucionāls vairākums, nodarbojas ar klaju nacionālismu. Pats pirmais jaunā Ungārijas parlamenta tiesību akts bija likums par dubulto pilsonību. Tas rada iespēju ungāru minoritātes pārstāvjiem kaimiņvalstīs iegūt Ungārijas pilsonību, pamatojoties tikai uz etnisko identitāti.

Ungārijas valdība ir atteikusies apspriest šo likumu, kam ir dramatiskas sekas pārrobežu līmenī, ar kaimiņvalstīm. Tas ir rupjš Eiropas principa par draudzīgu nāciju līdzāspastāvēšanu pārkāpums. Ungārijas augstākajās politiskajās aprindās ir arī pilnīgi atklāti paustas šaubas par Trianonas līguma secinājumiem un pēckara Eiropas kārtību. Tam, izsakoties ļoti atturīgi, būtu jārada trauksme Eiropā. Visus militāros konfliktus mūsu kontinentā ir ievadījuši šādi komentāri.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE).(RO) Saskaņā ar Itālijas laikraksta „La Repubblica” 2010. gada 31. maija numuru dažas Itālijas apdrošināšanas sabiedrības piemēro tā saucamo tautības riska nodevu. Šīs nodevas dēļ pilsoņiem no valstīm, kurās ir lielas migrācijas plūsmas, piemēram, no Rumānijas vai Bulgārijas, jāmaksā augstākas nodevas, saņemot automašīnas apdrošināšanas polisi.

Saskaņā ar Itālijas tiesību ekspertu pausto — Itālijas imigrācijas tiesību akti nodrošina nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem, neraugoties uz pretendenta valstspiederību.

Es Parlamentam šovakar uzdodu jautājumu, vai var uzskatīt, ka šāda prakse atbilst Eiropas tiesību aktiem par diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 

  Iliana Malinova Iotova (S&D).(BG) Es šodien biju ieplānojusi runāt par Šengenu, bet kāds cits temats izrādījās svarīgāks. Eiropas Parlaments un ministri piešķirs vairāk pilnvaru Eurostat, lai tas varētu veikt dalībvalstu budžeta revīziju. Vienlaikus komisārs Olli Rehn norādīja, ka Bulgārija būs tās komandas galamērķis, kuru Eurostat sūtīs veikt pirmo pārbaudi, izmantojot jaunās revīzijas pilnvaras, jo ir radušās šaubas par to, vai Bulgārijas valdības sniegtie dati par tās budžeta deficītu un parādu ir patiesi. Šī paziņojuma dēļ Bulgārijas pozīcijas pasaules finanšu tirgos tikai dažu pēdējo dienu laikā strauji pasliktinājās.

Lielākā daļa no mums atbalsta Eurostat paplašinātās pilnvaras un palielinātās iespējas veikt pārbaudi. Tomēr mēs būtu vēlējušies, lai šīs pilnvaras ietvertu mehānismus, kas izslēdz tādu iepriekšēju novērtējumu izteikšanu par jebkuru atsevišķu dalībvalsti, kuri var kaitēt tās finansiālajam stāvoklim. Pirms tas tiek darīts, Komisijai jāveic analīze, norādot, vai dati patiešām tikuši falsificēti un vai tas darīts ar nolūku vai bez tā.

Ir skaidri redzams, ka Bulgārijas valdība nav pietiekami sazinājusies ar Komisiju, kas radījis iespaidu, ka sniegtie dati ir nepārredzami un nepareizi. Tomēr nav taisnīgi, ka atsevišķa valsts tiek izcelta un ka tas tiek izmantots par argumentu lēmumam piešķirt Eurostat jaunas revīzijas pilnvaras.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, masu protesti, kas notikuši apstrīdēto prezidenta vēlēšanu 2009. gada jūnijā rezultātā, ir Irānas režīmam bijuši par ieganstu, lai turpinātu vajāt cilvēktiesību aktīvistus un neatzītu sieviešu tiesības un reliģijas brīvību. Pēc vairāku organizāciju, arī Amnesty International, paustā, Revolucionārās gvardes izlūkošanas dienestu augstākais līderis ir pastiprinājis viņu kontroli visā valstī un nostiprinājis jau gadiem pastāvošo kārtību.

Neraugoties uz neseno 81 cietumnieka atbrīvošanu, kā tiek ziņots, 450 citi cietumnieki joprojām ir cietumā un bieži tiek notiesāti kaunpilnās pēcvēlēšanu tiesas prāvās. Jūnijā vien ticis ziņots par divdesmit diviem nāvessoda izpildīšanas gadījumiem Irānā. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam jādod nopietns solidaritātes signāls Irānas tautai. Mēs nevaram pievērt acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju es ierosinātu mums nopietni atbalstīt cilvēktiesību aktīvistus, sniedzot viņiem pagaidu patvērumu. Tāpat Eiropai vajadzētu vēl vienu reizi aicināt Irānu ieviest nāvessoda moratoriju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paust Parlamentam savas bažas par pēdējā laikā pieaugošo terorisma līmeni Ziemeļīrijā.

Daži deputāti, iespējams, zina par neseno Bobby Moffat slepkavību. Moffat kungu nošāva personas, kuras uzskata par saistītām ar tā saucamo Loyalist paramilitāro grupu, un tas notika Belfāstā Shankhill ielā pēcpusdienā, laikā, kad cilvēki — veci un jauni — iepirkās, veicot savus ikdienas darbus.

Šajā gļēvajā rīcībā vainojamie, lai gan viņu skaits nav liels, uzskata, ka taisnību var panākt slepkavojot, sitot un iebiedējot. Pirms dažām dienām Ziemeļīrijas Policijas dienesta vecākais komandieris paziņoja, ka republikāņu terorisma draudi ir sasnieguši visaugstāko līmeni daudzu gadu laikā.

Esmu pārliecināta — deputāti piekritīs manam apgalvojumam, ka šis Parlaments atbalsta Belfāstas Shankhill ielas ļaudis un lielāko daļu cilvēku Ziemeļīrijā, viņiem paužot riebumu par šo slepkavību, un būs līdzās, pretojoties terorismam visās tā izpausmēs.

 
  
MPphoto
 

  Nuno Teixeira (PPE).(PT) Brīvās tirdzniecības nolīgums pašlaik tiek noslēgts starp Eiropas Savienību, Kolumbiju un Peru, un tas mūsu tirgu pat vēl vairāk atver lauksaimniecības produktiem, kuriem ir liela nozīme mūsu attālāko reģionu ekonomikā. Es to attiecinu uz banāniem, rumu un cukuru.

Nolīgums nodrošina Eiropas uzņēmumiem ērtu piekļuvi šajās divās valstīs saražotajām precēm un dos labumu dalībvalstīm, kuras eksportē augstās tehnoloģijas un importē lauksaimniecības produkciju. Tomēr nolīgums rada reālu kaitējumu visiem attālākajiem reģioniem, kuri zināmi kā ļoti neaizsargāti. Pirmajos četros šāgada mēnešos Kanāriju salas vien zaudēja ap 20 % savas tirgus daļas banānu tirgū.

Tomēr es vēlētos precizēt, ka neesam pret nolīgumu. Mēs tikai vēlamies, lai tiktu veikts novērtējums par šī nolīguma ietekmi uz reģioniem, kurus tas skar visvairāk, — piemēram, Madeiras un Kanāriju salas un to banānu ražotājus — un pieņemti kompensācijas pasākumi radītā kaitējuma mazināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer (PPE).(HU) Centrāleiropas reģions cieš no, iespējams, nepieredzēta mēroga plūdiem. Līdzās Polijai, Ungārijai un Čehijai plūdi spēcīgi skāruši arī Slovākiju. Tāpēc Eiropas Savienības solidaritāte patlaban ir īpaši nozīmīga. Ir ļoti būtiski, lai palīdzība tiktu sniegta ātri. Es vēlētos lūgt Komisiju mobilizēt visus iespējamos resursus, lai palīdzētu mazināt kaitējumu, jo nevienai dalībvalstij nav nepieciešamo rezervju tik plašu postījumu novēršanai.

Cita problēma, kurai es vēlētos pievērst uzmanību, ir diskriminācija, ko radījuši grozījumi Slovākijas Pilsonības likumā attiecībā uz cilvēkiem, kuri pēc 17. jūlija līdztekus Slovākijas pilsonībai varēs pieņemt otru pilsonību, neraugoties uz to, vai tā ir citas dalībvalsts vai trešās valsts valstspiederība. Jaunā likuma izpratnē pilsoņiem, kuri pieteiksies dubultpilsonībai, būs liegta piekļuve virknei amatu, piemēram, viņi nedrīkstēs kļūt par ierēdņiem vai pat ugunsdzēsējiem, pamatojoties uz to, ka viņi apdraud valsts drošību. Šāda diskriminācija pret pilsoņiem ir pilnīgi nepieņemama.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Nākamajos deviņos mēnešos Komisija, dalībvalstis un Eiropas Parlaments noteiks turpmāko centrālo TEN-T tīklu un transporta mezglus tā savstarpējai savienošanai ar transporta tīklu ES kaimiņvalstīs. TEN-T sistēmas attīstīšanai, ietverot gan infrastruktūru, gan transporta pakalpojumus, jābūt nozīmīgai stratēģijas Eiropa 2020 daļai. Eiropas Savienības iekšējais tirgus un ekonomiskā un sociālā kohēzija ir atkarīga no efektīvas, drošas un savstarpēji funkcionējošas transporta infrastruktūras. ES ir nepieciešama ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūra, kas apkalpos visas ES galvaspilsētas un Eiropas lielākās pilsētas. Tāpat tai nepieciešams modernizēt jūras un upju ostu infrastruktūru.

Es aicinu Komisiju nākotnes finanšu perspektīvas ietvaros palielināt Eiropas transporta sistēmas attīstīšanai piešķirto budžetu no 11 % kohēzijas politikas budžeta līdz vismaz 20 % un palīdzēt mazināt plaisu starp Eiropas Savienības centrālajām un dienvidaustrumu valstīm transporta infrastruktūras attīstības ziņā. Tāpat es lūdzu Komisiju palielināt līdzfinansējuma likmi no TEN-T budžeta, īpaši attiecībā uz pārrobežu posmiem, lai mudinātu dalībvalstis ieguldīt TEN-T infrastruktūrā.

 
  
MPphoto
 

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pievērst jūsu uzmanību blokādei Manipuras štatā Indijā. 39. šoseja, kas savieno štatu ar pārējo Indijas teritoriju, kopš 12. aprīļa ir bloķēta. Tas ir liedzis aptuveni divarpus miljoniem cilvēku saņemt pārtiku, degvielu un medicīnas preces; slimnīcām nācies pārtraukt visas darbības, izņemot neatliekamās palīdzības sniegšanu; pirmās nepieciešamības preču cenas melnajā tirgū ir pieaugušas par 300 %, un pusmiljons bērnu vecumā līdz astoņiem gadiem ir skarti vissmagāk.

Ceļu ir bloķējuši Naga cilts ļaudis, konkrētāk, asociācija All Naga Students. Es ceru, ka Parlaments pievienosies man un mudinās Indijas valdību steidzami panākt mierizlīgumu, ietverot Bruņoto spēku īpašo pilnvaru likuma (Armed Forces Special Powers Act) atcelšanu, lai izbeigtu humanitāro krīzi, kas ir gandrīz tikpat nopietna kā krīze Gazas joslā.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, plūdi rada postījumus Ungārijā un tai kaimiņos esošajā Slovākijā. Gandrīz tajā pašā laikā abās valstīs notiek parlamenta vēlēšanas. Šie paralēlie notikumi rosina saskatīt kādu metaforu. Vienlaikus iesaistoties plašos, sadarbības pilnos centienos palīdzēt plūdu nopostītajām teritorijām, mēs nevaram nedomāt par bijušā Austrumu bloka valstīm, ko izpostīja komunisms. Manis paša valsts — Rumānija — ir viena no tām valstīm, kura cīnās ar postkomunisma krīzi.

Paužot savu līdzjūtību tiem, kuri cieš no plūdu radītajiem postījumiem, es mudinu Eiropas Savienību un Parlamentu sniegt ātru un efektīvu materiālo palīdzību. Esmu apmierināts, ka vēlēšanas Ungārijā un Slovākijā ir beigušās ar antikomunistisko pārstāvju uzvaru. Es lūdzu Eiropas Parlamentu sniegt palīdzību arī mūsu valsts centieniem pārvarēt tās atšķeļošās komunistiskās pagātnes mantojumu.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Eiropas Komisija izstrādā Zaļo grāmatu par pensijām, ko Eiropas izpildvara izmantos centienos stimulēt diskusijas par Eiropas pensiju stratēģiju. Galvenajām šīs stratēģijas nostādnēm jācenšas atrisināt demogrāfiskās un budžeta problēmas, ar ko saskaras dalībvalstis. Paturot prātā jautājumu par Eiropas Savienības sabiedrības novecošanos, nākamajos gados ievērojami pieaugs spiediens uz valsts finansēm.

Neraugoties uz politisko situāciju dalībvalstīs, šādas stratēģijas galvenajai prioritātei jābūt atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšanai pensionētajām personām. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pensionāri ir „nebrīva” sociālā grupa. Daudzos gadījumos viņiem vairs nav iespējas izvēlēties alternatīvu ienākumu un nodarbinātības avotu savu gadu dēļ. Tāpēc es mudinu, lai šī prioritāte būtu galvenais minētā dokumenta mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Šajā mēnesī mēs pieminam Trianonas līguma parakstīšanas 90. gadadienu. Saskaņā ar Trianonas līguma diktētajiem noteikumiem vēsturiskā Ungārija pazaudēja divas trešdaļas savas teritorijas un vairāk nekā pusi savu iedzīvotāju. Miljoniem ungāru nonāca svešas valsts pārvaldībā, neatstājot savu dzimteni. Tomēr mums ir jāpārvar šī netaisnība, kam mūsdienu Eiropas vēsturē nav līdzīgas, un mums laimīgas, kopīgas Eiropas nākotnes labā jāpieņem situācija ar pazemību. Mums nav nodoma mainīt robežas, lai atrisinātu atdalīto teritoriju situāciju, bet mēs lūdzam tikai vienu lietu — brīvu mūsu valodas un kultūras izmantošanu un cieņu pret tām. Diemžēl šajā teritorijā mēs — Slovākijas ungāri — nevaram justies pilnībā apmierināti. Ungārijas jaunās valdības lēmums attiecībā uz dubultās pilsonības piešķiršanu ungāriem, kuri palikuši ārpus tās robežām, ir simbolisks žests nolūkā apliecināt ungāru tautas nepieciešamo vienotību. Tas nerada nekādus draudus kaimiņvalstīm, tāpēc mēs lūdzam, lai šīs valstis sniegtu iespēju attiecīgajiem pilsoņiem izmantot šo piedāvājumu bez jebkādiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Frédéric Daerden (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos uzsvērt panākumus, kas gūti cīņā pret nabadzību šajā Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadā. Patiešām, Nodarbinātības un sociālo lietu ministru padomē ministri noteica un apstiprināja skaitlisku mērķi cīņā pret nabadzību — samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu līdz 20 miljoniem.

Šis skaitliskais mērķis tika noteikts par vienu no Beļģijas premjerministra vietnieces Laurette Onkelinx, kura ir atbildīga par sociālajām lietām, galvenajiem mērķiem, un es pats mūsu diskusijās Eiropas Parlamenta vārdā atbalstīju šos centienus. Strādājot Padomē līdzās citiem Eiropas ministriem, Onkelinx kundze pielika visas pūles, lai panāktu, ka šis mērķis tiek sasniegts.

Beļģijas valdība aizvien ir apņēmības pilna veiksmīgi īstenot nākamo prezidentūru un realizēt savas sociālās programmas mērķus, neraugoties uz mūsu pašreizējo institucionālo situāciju. Spriežot pēc mūsu vēlēšanu rezultātiem, esmu pārliecināts, ka gaidāmā Beļģijas prezidentūra Padomē būs aktīva un iesaistīsies šo sociālo mērķu sasniegšanā.

 
  
MPphoto
 

  Petru Constantin Luhan (PPE).(RO) 2010. gads ir atnesis jaunus plūdus Donavas krastos, radot materiālos zaudējumus vietējām kopienām un liekot izmantot daudz resursu seku mazināšanai. Tas, kā plūdi ietekmē tirdzniecības uzņēmumus, kas kopienās izvietojušies gar Donavas krastu, ir nopietns apsvērums, kurš jāizklāsta ES Donavas stratēģijā.

Nesenajās diskusijās, kas risinājās Rumānijas pilsētā Konstantā, uzmanības centrā tika izvirzītas dalībvalstu jaunās rūpes par Donavas ekonomisko un sociālo attīstību. Šie priekšlikumi jāatbalsta vienlaikus, veicot inovatīvus pasākumus, lai palīdzētu mazināt plūdu radītos materiālos zaudējumus.

Citādi šie reģioni saskaras ar aizvien lielākiem zaudējumiem gan esošā biznesa darbības, gan tā radītā attīstības potenciāla ziņā. Reģioniem nepieciešams atbalsts, lai tie spētu stāties pretī šīm grūtībām un palīdzētu Donavas plūdu radītos zaudējumus saglabāt minimālā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Edward Scicluna, referents. (MT) Es vēlētos vērsties pie šī Parlamenta saistībā ar svarīgu tematu, kas skar demokrātijas principu pašus pamatus, proti, vārda brīvību.

Kā Eiropas Parlamenta deputātam man ir pienākums paust savas demokrātiskās tiesības saskaņā ar likumu, informējot vēlētājus par savu parlamentāro darbu ar plašsaziņas līdzekļu, arī TV pārraižu, starpniecību. Likumā noteikts, ka Raidīšanas asociācijai kā regulatoram jānodrošina politiskais līdzsvars dažādās pārraidēs dažādu privāto raidorganizāciju apraidē kopumā. Tas nenosaka, ka katra atsevišķa pārraide jālīdzsvaro tā, ka indivīdam tiek liegta iespēja paust savu viedokli par valsts politikas jautājumiem. Neraugoties uz to, trīs gadījumos es tiku apsūdzēts likuma pārkāpšanā — raidorganizācijai tika piemērota soda nauda par ziņojumu pārraidīšanu, kurus es biju izstrādājis Eiropas Parlamentam —, izvirzot man absurdu apsūdzību nelīdzsvara radīšanā manis paša pārraidē. Šo lēmumu pamatā ir kļūdainais pieņēmums, ka līdzsvars jāpanāk, nevis atbalstot viedokļu dažādību un/vai iedrošinot cilvēkus ar atšķirīgu politisko pārliecību paust savus uzskatus, bet neļaujot viņiem to darīt.

Daudzi maltieši, kuri loloja ļoti lielas cerības attiecībā uz Eiropas Savienību un tās vērtībām, ir vīlušies, ka, tiklīdz apstākļi šķiet traucējoši, parādās cenzūra.

Priekšsēdētājas kundze, es kā Eiropas pilsonis un vēlēts Eiropas Parlamenta deputāts pieprasu Parlamenta aizsardzību pret manu demokrātisko tiesību pārkāpšanu.

 
  
MPphoto
 

  Milan Zver (PPE).(SL) Vienā no savām pēdējām runām es uzsvēru problēmu, ko apstiprinājuši vairāki pētījumi. Es runāju par atpakaļvirzības procesu, kuru demokrātijas attīstība piedzīvo gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē.

Šodien es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir pieredzējusi līdzīgu likteni. Pat dažas attīstītās valstis piedzīvo šo atpakaļvirzības procesu, bet vēl skaidrāk tas novērojams dažās jaunajās dalībvalstīs, kuras vēl aizvien veido stabilu demokrātiju.

Vienīgais piemērs, ko es minēšu, ir mana dzimtene Slovēnija, kura pagājušajā gadā ir noslīdējusi par septiņām vietām organizācijas „Reporters Without Borders” plašsaziņas līdzekļu brīvības novērtējuma tabulā un par trīs vietām organizācijas „Freedom House” tabulā.

Tieši pārejas valstīs žurnālisti ir visneaizsargātākie un ātri nonāk plašsaziņas līdzekļu īpašnieku, politisko pilnvaru un kapitāla ietekmē. Viņi ir neaizsargāti sava neskaidrā sabiedriskā stāvokļa un profesionālo zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ, kā arī citu iemeslu dēļ.

Es uzskatu, ka šīm vispārējām tendencēm nevajadzētu palikt nepamanītām. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis attīstīt efektīvu cīņas stratēģiju, lai radītu lielāku plašsaziņas līdzekļu brīvību. Informācijas objektivitāte nav tikai demokrātijas pīlārs, bet arī viena no cilvēka pamattiesībām.

 
  
MPphoto
 

  András Gyürk (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, martā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicina Kubu atbrīvot tās politieslodzītos. Iemesls šīs nostājas pieņemšanai bija kāda aizturētā traģiskā nāve bada streika dēļ. Kubas režīms uz to atbildēja ciniski un paziņoja, ka nepakļausies starptautiskam spiedienam. Ņemot vērā šo notikumu, nav izprotams tas, ka Spānijas prezidentūras laikā mēs aizvien vairāk dzirdam ierosinājumus Eiropas Savienībai pārskatīt tās Kubas stratēģiju.

Pasaule esot mainījusies, un mums esot jāpadara maigāka mūsu pieeja — aptuveni tāds ir galvenais arguments. Patiešām, pēdējos gados daudz kas ir mainījies, bet Kubas cietsirdīgā diktatūra ir saglabājusies. Tāpēc galvenajam priekšnosacījumam jebkādai attiecību atjaunošanai starp ES un Kubu būtu jāsaglabājas prasībai, lai komunistiskais režīms vispirms izrāda pretimnākšanu un pēc iespējas drīzāk atbrīvo politieslodzītos. Dāmas un kungi, kopējo ES ārpolitikas pieeju nedrīkst nomelnot kompromisi cilvēktiesību jomā. Mūsu kopējo ārpolitiku jāraksturo konsekvencei un uzticamībai.

 
  
MPphoto
 

  Tamás Deutsch (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Miljoniem Eiropas pilsoņu gaida, lai mēs pieņemtu ātrus lēmumus. Centrāleiropu piemeklējušajos plūdos cietušie, kā arī grūtībās nonākušie daudzie miljoni Eiropas pilsoņu mūs vēro ar cerībām un uzticību. Pēdējo nedēļu laikā miljoniem poļu, čehu, slovāku un ungāru dzīvi ir sagrāvuši Centrāleiropu piemeklējušie plūdi un dabas katastrofas. Ungāru sakāmvārds skan: „Tas, kurš palīdz ātri, palīdz divtik.” Šķiet, ka Eiropas Parlaments piepilda šīs cerības. Ir sagatavots priekšlikums lēmumam par palīdzības sniegšanu, kas jau šonedēļ tiks iesniegts pieņemšanai. Mēs ceram, ka Eiropas Komisija veiks tikpat ātrus un efektīvus pasākumus, lai sniegtu atbilstošu materiālo palīdzību Centrāleiropas pilsoņiem un palīdzētu tiem atgūties.

 
  
MPphoto
 

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es saku runu to Eiropas skolu skolēnu vārdā, kuru kvalifikācijas neatzīst Spānijas Izglītības ministrija.

Tie gandrīz visi ir Spānijas ierēdņu bērni, un viņi saskaras ar diskrimināciju un negodīgu attieksmi. Atbilstības tabula, kas tiek izmantota un ko nesen apstiprināja Spānijas ministrija, atvelk puspunktu vai veselu punktu tiem skolēniem, kuri ir mācījušies Eiropas skolās. Turklāt tie ir puiši un meitenes, kas runā vairākās valodās. Tas nozīmē, ka tad, kad viņi mēģina pretendēt uz diploma, kuram ir augsta vidējā svērtā atzīme, saņemšanu, viņi paliek ārpus sistēmas.

Mēs uzskatām, ka tas savā būtībā ir netaisnīgi. Pirmkārt, tāpēc, ka Spānija parakstīja visus nolīgumus un konvencijas, bet neievēro tos. Otrkārt, tāpēc, ka tā ir būtiska diskriminācija. Valsts nevar tikt uzskatīta par eiropeisku, ja tā patiesībā pret skolēniem no Eiropas skolām izturas negodīgi un diskriminē tos.

 
  
MPphoto
 

  Nuno Melo (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos iesniegt sūdzību un lūgumu. Sūdzība attiecas uz noziegumu pret vidi: 320 000 tonnu ļoti bīstamu atkritumu, kas izgāzti atklāta tipa atkritumu izgāztuvē blīvi apdzīvotā teritorijā Portugāles ziemeļos laika posmā starp 2001. un 2002. gadu un kas piesārņo augsni un ūdeni. Tie ir izstrādājumi ar ļoti augstu svina, cinka, kadmija, hroma un arsēna līmeni. Lai arī Portugāles valsts iestādes ir brīdinātas par to, tās nav veikušas nekādas darbības.

Faktiski šī pilnvaru termiņa laikā sociālistu valdība ir sniegusi atbildi Portugāles parlamenta deputātam, apliecinot, ka šādas darbības nav veiktas, kaut gan iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā cits sociālistu vides ministrs apstiprināja, ka tas tiks darīts. Tāpēc, priekšsēdētājas kundze, es lūdzu arī Eiropas iestādes iejaukties. Es jau esmu vērsies Eiropas Komisijā un lūdzis šādu iejaukšanos. Šodien es iesniedzu šo sūdzību Eiropas Parlamentā un ceru, ka par rezolūciju, ko es plānoju iesniegt, notiks diskusijas un balsošana, lai vairs netiktu apdraudēta cilvēku veselība.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Dzimumu līdztiesību noteikti nevar panākt, pārceļot datumu, kad sieviešu pensijas vecums tiks palielināts līdz 65 gadiem, uz 2012. gadu. Sākotnēji tas bija paredzēts kā pakāpenisks process, kurā izlīdzināšana vīriešu un sieviešu vidū Itālijā tiktu panākta tikai 2018. gadā.

Lai gan valdība uzreiz piekrita, tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu apstrīdēt šo pārsteidzīgo un lielā mērā patvaļīgo lēmumu. Katrai labklājības sistēmai ir savas īpatnības un elastīgums, un jebkuriem ietaupījumiem, kas var tikt garantēti, jānodrošina aktīvi kompensācijas pasākumi sieviešu atbalstam.

Attiecībā uz Alfano kundzes nesen teikto saistībā ar likumu par telefonsarunu noklausīšanos Itālijā — pagaidām likuma nav. Tā vietā ir likumprojekts, kurš izjauc līdzsvaru starp tiesībām uz preses brīvību, kas ir neaizskaramas, un tiesībām uz privātumu. Tie visi ir pamatelementi, ko ņems vērā Itālijas parlaments.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) 3. jūnijā tika noslepkavots arhibīskaps Luigi Padovese — Katoļu Baznīcas pārstāvis Turcijā. Es vēlētos izteikt divus komentārus.

Traģēdija tika izskaidrota saskaņā ar labi pazīstamu formulējumu: slepkavas garīga nestabilitāte. Tas pats arguments jau ticis izmantots arī citu Turcijā notikušu reliģisko slepkavību izskaidrošanai. Diagnoze tika noteikta gandrīz vienlaikus ar izmeklēšanas sākšanu. Tas ir visvieglākais ceļš — lietu noglabāt atvilktnē un pēc tam vainīgo klasificēt kā reliģisko ekstrēmistu.

Otrais komentārs. Esmu pārsteigta, ka neviens pazīstams Eiropas politiķis nav reaģējis politiskā līmenī, izņemot Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētāju. Tas parāda, kā plašsaziņas līdzekļu darbs nes augļus. Ja jautājums saistīts ar katoļiem, tie reaģē sev piemērotā veidā. Plašsaziņas līdzekļi vai nu paliek klusi, vai arī uzsāk naida kampaņu.

Es vēlētos lūgt Eiropas iestādes ne vien uzmanīgi pārbaudīt šīs slepkavības izmeklēšanu, bet arī noteikt kristiešu vajāšanu un cilvēktiesību pārkāpumus Turcijā par vienu no galvenajiem tematiem pārrunu procesā.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Šovakar bērni, sievietes un vīrieši no trim dažādiem strādnieku mikrorajoniem Dublinā — Coolock, Crumlin un Sean McDermott ielas North Inner City — protestēja pie Dublinas pilsētas domes, bezcerīgi cenzdamies apturēt šo mikrorajonu publisko peldbaseinu slēgšanu, jo to darbībai, pēc domes teiktā, nav finansējuma.

Šajos mikrorajonos, ko jau skāris augsts bezdarba līmenis, ir ļoti maz atpūtas kompleksu, un peldbaseinu slēgšana līdzinātos barbariskam sociālā vandālisma aktam. Šī draudošā peldbaseinu slēgšana atspoguļo nežēlīgo valsts izdevumu samazināšanu, ko veic Īrijas valdība un ko pilnībā atbalsta ES Komisija.

Minēto peldbaseinu darbības izmaksas, iespējams, sasniegtu EUR 1 miljonu gadā. Tikmēr Īrijas valdība plūdina EUR 30 miljardus banku un attīstītāju rekapitalizācijā. Neticami, ka Dublina tikusi izraudzīta par 2010. gada Eiropas sporta galvaspilsētu! Es pievienojos minētajiem mikrorajoniem un arī pieprasu, lai šie peldbaseini turpinātu darboties, pieprasu saglabāt atpūtas kompleksus strādnieku mikrorajonos cilvēkiem atvērtus un pārtraukt attīstītāju un obligāciju īpašnieku darbību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Šis darba kārtības punkts tiek slēgts.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika