Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0187/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0187/2010

Debates :

PV 14/06/2010 - 25
CRE 14/06/2010 - 25

Balsojumi :

PV 15/06/2010 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0206

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

25. Turpmākie pasākumi attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Werner Langen ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem (COM(2009)05632010/2008(INI)) (A7-0187/2010).

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties saviem kolēģiem, kuri man palīdzēja sagatavot ļoti vispusīgu ziņojumu pēc Komisijas paziņojuma, par viņu gatavību rast kompromisus un par to, ka mēs nevis vienkārši pieņēmām vieglāko risinājumu, bet panācām praktiski realizējamus kompromisus.

Taču es gribētu arī pateikties komisāram Michel Barnier par to, ka tagad viņš vēlas rīkoties saistībā ar šo jautājumu. Barnier kungs, jūsu priekšteci McCreevy kungu vajadzēja mudināt rīcībai. Mēs esam pārliecināti, ka jūs ātri, uzticami un korekti iesniegsiet priekšlikumus finanšu tirgu regulējumam un spēsiet tos īstenot kopā ar mums. Varu vien teikt, ka jūs darāt pareizi, negaidot pēdējo brīdi vai graujošas ietekmes Padomē. Parlaments jūs pilnībā atbalsta ar skaidru un godīgu atvasināto finanšu instrumentu tirgu regulējumu.

Komitejā ziņojumu pieņēmām ar lielu balsu vairākumu — 43 deputātiem balsojot „par”, 1 — „pret” un 1 atturoties —, un daži profesionālie novērotāji no citām dalībvalstīm bija pārsteigti, ka pēc pretrunīgajām debatēm tika izstrādāts regulējums, kas saņēma tik lielu atbalstu. Ikviens mēģināja rast piemērotus kompromisus, pat attiecībā uz diviem līdz šim strīdīgiem punktiem: pārvaldība, nosacījumi mijieskaita iestādēm un, otrkārt, formulējums attiecībā uz trešo valstu regulējumu, par ko mums bija intensīvas un strīdīgas debates. Šodien jūs esat uzsācis sabiedriskās apspriešanas procedūru attiecībā uz diviem apakšjautājumiem — sākot ar šo pēcpusdienu, ir pieejami dokumenti —, kuru temati ir, pirmkārt, pārdošana bez nodrošinājuma un, otrkārt, atvasinātie finanšu instrumenti un tirgus infrastruktūras. Uzskatu, ka šajā regulējumā nepieciešami stingrāki noteikumi, un tagad, kad daļēji pārvarēts finanšu tirgus krīzes pirmais posms, bet otrais vēl gaidāms, mēs nedrīkstam pieļaut, ka milzīgs finanšu tirgus, kas divpadsmit reižu pārsniedz pasaules kopproduktu, paliek neregulēts. Tas iekļauj ārpusbiržas (OTC) atvasinātos finanšu instrumentus, taču iekļauj arī citus punktus, un mēs visi zinām, ka šī ir tikai daļa no finanšu tirgus regulējuma, nevis viss regulējums.

Finanšu tirgus krīze un atvasinātie finanšu instrumenti, kas netiek tirgoti biržā, neapšaubāmi padarījuši krīzi nopietnāku. Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības uzskaites noteikumi un līgumiska dzēšana banku iekšējās darbībās ir traucējuši pārredzamību, un it sevišķi valdības obligāciju maksātnespējas apdrošināšana ir iemantojusi sliktu reputāciju.

Arī Grieķijas gadījumā nav pierādījumu, ka kredītriska mijmaiņas darījumi ir izraisījuši krīzi. Gluži pretēji, ir diezgan skaidrs, ka galvenais cēlonis ir dalībvalstu parādu problēmas, nevis spekulanti. Tādējādi atrisināt problēmu spēsim tikai tad, ja atrisināsim parādu problēmas.

No dažu pēdējo gadu pieredzes esam apzinājuši vēl kādu problēmu — tā ir sešu lielāko iestāžu tirgus vara. Šīs sešas lielākās iestādes, no kurām trīs atrodas Eiropā un trīs — Amerikas Savienotajās Valstīs, ir atbildīgas par 80 % atvasināto finanšu instrumentu tirgus. Mēs atceramies 1992. gada pieredzi, kad notika spekulācijas ar sterliņu mārciņu un kad ar Sorosa vārdu tika aizkavēta sterliņu mārciņas pievienošana eiro, atceramies arī atsevišķu aktīvistu pagātnes pieredzi, kuri tolaik pamanīja, ka dažām centrālajām bankām nācās izlietot visus savus resursus.

Finanšu tirgum nepieciešami noteikumi. Tiem jābūt stingri reglamentētiem, un Ekonomikas un monetārās komitejas lēmumi ietver kopā 48 atsevišķus punktus: atvasināto finanšu instrumentu standartizēšana, darījumu reģistri, centralizētas mijieskaita darījumu starpniekiestādes pakalpojuma ieviešana, organizētu tirdzniecības vietu izmantošana, tirgus integritātes un uzraudzības uzlabošana, atvasinātos finanšu instrumentus uzņēmumiem un tiešajiem patērētājiem jāreglamentē atsevišķi, un mums ir nepieciešami iepriekš minētie īpašumtiesību noteikumi.

Visbeidzot, vēlos jums, komisāra kungs, apliecināt Parlamenta pārliecinoša vairākuma beznosacījumu atbalstu. Nepalieciet malā, sekojot visiem citiem, bet esiet notikumu centrā, un mēs būsim jūsu pusē.

 
  
MPphoto
 

  Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju Langen kunga ziņojumu kā daļu no sarežģītā ceļa virzībā uz atvasināto finanšu produktu efektīvu regulējumu. Ir ticis skaidri parādīts, ka pārredzamības trūkums šajā jomā var radīt nezināmu risku veidošanos mūsu finanšu sistēmā. Tomēr Langen kunga ziņojums vienlaicīgi atzīst, ka atvasinātie finanšu produkti kalpo arī pretējam nolūkam, kliedējot riskus gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem, kuriem jākļūst par pamatu ekonomikas atveseļošanas procesā Eiropā.

Esmu priecīga, ka Parlaments ir skaidri izteicis savu viedokli par to, ka daudzi tiešie patērētāji būtu jāatbrīvo ne tikai no mijieskaita, bet arī no nodrošinājuma un kapitāla prasībām. Lai gan nepiekrītu visam Langen kunga ziņojumā paustajam, īpaši attiecībā uz konkrētu produktu veidu aizliegumiem, jo uzskatu, ka šis jautājums ievērojami sīkāk jāizpēta, lai nepieļautu finanšu novatoriem rast vienkāršus veidus, kā pārveidot vai izstrādāt vēl sarežģītākus produktus, lai apietu pārlieku preskriptīvus noteikumus, tomēr esmu pārliecināta, ka Eiropas un pasaules likumdošanas process turpinās un ka mēs nāksim klajā ar pielietojamu un efektīvu risinājumu atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Vispirms es vēlētos izteikt atzinību Langen kungam par ieguldītajām pūlēm šajā ziņojumā. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem cēloņiem finanšu krīzes radīšanā. Šie priekšlikumi, kuru mērķis ir novērst jaunas krīzes un kurus Komisija izstrādāja par atvasināto finanšu instrumentu tirgu, samazinās risku, ko šie instrumenti rada Eiropas ekonomikai.

Lai atjaunotu uzticību finanšu tirgiem, ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas palīdzēs uzlabot pārredzamību un ļaus tirgus dalībniekiem veikt precīzu risku novērtējumu. Īstermiņā darījumu partneru kredītriska samazināšana ir būtisks mērķis. To var panākt, biežāk izmantojot centralizēto mijieskaita darījumu starpniekiestāžu pakalpojumus. Lai uzlabotu pārredzamību, darījumi jāveic centralizēti ar centrālās mijieskaita darījumu starpniekiestādes starpniecību. Šajā ziņā centralizētie darījumu starpnieki palīdz saglabāt biržas tirgus integritāti.

 
  
MPphoto
 

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Vispirms ļaujiet man paust savu pateicību Langen kungam par šo ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārajai komitejai. Šis ziņojums ir laicīgs, augstas kvalitātes, kā arī ekonomiski un politiski nozīmīgs. Langen kungs ir uzdevis visus pareizos jautājumus — tas mani nemaz nepārsteidz, jo pazīstu viņu pietiekami labi, — un ir pieņēmis un ierosinājis ambiciozu viedokli. Uzskatu, ka tā patiešām ir pareizā pieeja šim jautājumam, ņemot vērā tā finansiālo un ekonomisko nozīmību.

Godājamie deputāti, jūs visi apzināties, ka, diskutējot par atvasināto finanšu instrumentu tirgu, mēs runājam par tirgu USD 600 triljonu vērtībā un par produktiem, ko ikdienā izmanto bankas, kā arī uzņēmumi, lai segtu iespējamās izmaiņas valūtas maiņas kursā un procentu likmēs vai lai segtu naftas cenu nepastāvību.

Swinburne kundze minēja, šie produkti ir noderīgi mūsu ekonomikām, taču vienlaikus tie var būt riska cēlonis un pašreiz nepakļaujas nekāda veida pārredzamībai vai reģistrācijai. Tas mums ir jāmaina, un tieši to jūs, Langen kungs, ierosināt savā ziņojumā. Tā ir arī pieeja, kādu Komisija pauda savā paziņojumā par atvasināto finanšu instrumentu tirgiem 2009. gada oktobrī un kādu Parlamentam es personīgi apstiprināju 2010. gada 13. janvārī, kā jūs, iespējams, atceraties. Langen kungs, tas apliecina, ka es, kā sacīju 13. janvārī, grasos aktīvi darboties, nevis mierīgi noskatīties.

Paturot prātā tieši šo mērķi, es vēlētos apstiprināt savu nodomu šovasar, precīzāk, septembra sākumā, iesniegt likumdošanas priekšlikumu par ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Mērķi ir skaidri: mēs vēlamies uzlabot pārredzamību, izveidot vispārēju standartizācijas procesu un nostiprināt finanšu tirgu.

Tomēr tas ir jāpanāk, rīkojoties veikli, efektīvi un bez improvizēšanas. Parlamenta novērtējums ir veikts; mani dienesti darbojas jau vairākus mēnešus un ir uzturējuši nepārtrauktu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm. Patiesībā šodien esam uzsākuši sabiedrisku apspriešanu, lai pabeigtu izstrādāt mūsu priekšlikumus par dažiem specifiskiem aspektiem. Vēlētos minēt, piemēram, kritērijus, kuri jāpieņem, lai atvasināto finanšu instrumentu mijieskaits kļūtu obligāts; ne visi atvasinātie finanšu instrumenti var tikt standartizēti.

Otrkārt, riska pārvaldības prasību veids un līmenis, kādam jāpastāv attiecībā uz mijieskaita iestādēm; Băsescu kundze pamatoti apsprieda šo jautājumu. Šīm mijieskaita iestādēm vajadzētu sniegt mums iespēju samazināt sistēmiskos riskus, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka tās spēj sekmīgi darboties, ieviešot visus nepieciešamos nosacījumus šī uzdevuma pildīšanai.

Treškārt, nosacījumi, kurus jāņem vērā, lai trešo valstu mijieskaita iestādes varētu piedāvāt šos pakalpojumus Eiropā. Vēl viens jautājums ir iespējamā savstarpēja mijieskaita iestāžu izmantojamība, kā arī darījumu reģistru jautājums; šīs ir galvenās infrastruktūras, jo tās ievāks visu informāciju par darījumiem. Kā tās būtu jāregulē? Vai būtu jāpieprasa, lai tās tiek dibinātas Eiropas Savienībā? Visiem šiem jautājumiem mēs pievērsīsim īpašu uzmanību, un mums rūpīgi jāapsver saņemtās atbildes. Tāpat mūsu ietekmes novērtējumā un tiesību akta priekšlikumā ņemsim vērā šīs apspriešanas rezultātus.

Vēlētos uzsvērt vēl dažus konkrētus punktus no Langen kunga ziņojuma. Pirmkārt, esmu ņēmis vērā Parlamenta bažas par mijieskaita iestāžu īpašumtiesībām un šo mijieskaita iestāžu pārmērīgas kontroles attiecībā uz to lietotājiem risku. Tāpat kā jūs, Langen kungs, arī es vēlos apzināt visus iespējamos interešu konfliktus, tomēr vienlaikus mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības pamatnoteikumi ieguldījumu brīvības jomā, un šie noteikumi nav visai atbilstīgi mijieskaita iestāžu īpašumtiesību regulējumam. Tomēr mēs turpināsim darbu saistībā ar šo jautājumu.

Šis ir delikāts temats, no kura nevēlos izvairīties; es ierosināju šo jautājumu apspriešanai, un neatkarīgi no iznākuma mums ir nepieciešams stingrs pārvaldības mehānisms, lai mazinātu jebkādus iespējamos interešu konfliktus.

Esmu arī ievērojis, ka jūs atzinīgi vērtējat mijieskaita iestāžu un centrālo reģistru izvietošanu Eiropā. Personīgi es, Langen kungs, atbalstu šādu pieeju. Tāpēc mūsu apspriešanā piedāvājām trīs dažādas iespējas darījumu reģistru jautājumā.

Tomēr, ja šīs iestādes tiktu izvietotas daļēji Eiropā un daļēji citviet, būtu problemātiski nodrošināt, lai tās patiešām darbotos saskaņā ar vienādiem noteikumiem un lai mūsu atbildīgajām iestādēm būtu tieša, tūlītēja un beznosacījumu piekļuve nepieciešamajai informācijai.

Ziņojumā arī pausta izvēle atvēlēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) nozīmīgu lomu, piešķirot tai atļauju pārraudzīt mijieskaita iestādes un reģistrēt un uzraudzīt darījumu reģistrus. Arī šis ir ļoti svarīgs jautājums, kuru mums jāturpina risināt. Langen kungs, atbildība pārraudzības un atļauju piešķiršanas jomās ir saistīta ar nodokļu saistībām.

Pārraudzības atbildības piešķiršana EVTI nozīmētu, ka teorētiski EVTI uzņemtos arī budžeta atbildību, ko šajā posmā ir grūti iztēloties, taču mēs vēl neesam pieņēmuši galīgo lēmumu par šo punktu.

Tāpat es pievienojos jūsu bažām par preču atvasināto instrumentu tirgu nepastāvību; es patlaban risinu šo pašu jautājumu par nepastāvību un, kā minēju Parlamentam, arī jautājumu par spekulāciju un hiperspekulāciju risku kontroli, pārbaudot, manuprāt, skandalozos darījumus lauksaimniecības preču jomā. Arī šeit mums ir jātiecas panākt vispārēju pārredzamību šajos tirgos un izveidot instrumentus, lai cīnītos pret to pārmērīgu nepastāvību.

Visbeidzot, Komisija vēlas rast risinājumu nesen novērotajām problēmām atvasināto finanšu instrumentu tirgos, it sevišķi saistībā ar valsts parādzīmēm. Dāmas un kungi, šodien esmu arī uzsācis apspriešanu par pārdošanu bez nodrošinājuma, kas ietver arī valsts kredītriska mijmaiņas darījumu (CDS) jautājumu. Mēs septembrī iepazīstināsim arī ar tiesību akta priekšlikumu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, es patiesi ticu un esmu priecīgs jums personīgi teikt, ka Langen kunga ziņojums skaidri parāda, ka ļoti nepieciešams iesaistīties šo īpaši svarīgo jautājumu risināšanā, lai palīdzētu noteikt un īstenot stratēģiju ārpusbiržas (OTC) atvasināto finanšu instrumentu tirgum, lai tas varētu kļūt drošāks, pārredzamāks un efektīvāks. Turklāt daudzējādā ziņā šis ziņojums ir ļoti noderīgs un ļoti svarīgs pamudinājums mūsu valdībām un Komisijai, par ko esmu pateicīgs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt (otrdien, 2010. gada 15. jūnijā).

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika