Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs - Strasbūra

11.3. Ziemeļkoreja

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūciju projektiem par Ziemeļkoreju⁽¹⁾.

  Bastiaan Belder, autors. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, jebkādas potenciālas Ziemeļkorejas režīma kritikas represijas ir tik stingras, ka publiski nav pieejama nekāda informācija par atsevišķiem disidentiem vai aktīvistiem. Šāds skarbs secinājums ir pausts atklātā 14. jūnija vēstulē, kurā piecas cilvēktiesību organizācijas ir vērsušās pie Eiropas Savienības ārlietu ministriem. Tas arī liecina, cik ļoti nopietna ir situācija Kim Jong Il izvārgušajā impērijā. Mums nav zināmi disidentu vai aktīvistu vārdi Ziemeļkorejas teritorijā. Ir jāļauj, lai šī informācija nonāktu līdz mums. Šo situāciju pat nevar salīdzināt ar stāvokli bijušajā Padomju Savienībā vai Čaušesku Rumānijā.

14. jūnija atklātajā vēstulē Eiropas valdību amatpersonas tiek mudinātas darīt daudz vairāk, reaģējot uz nerimstošiem Ziemeļkorejas iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumiem gan Ziemeļkorejā, gan ārpus tās. Šajā saistībā vairāki konkrēti ieteikumi ir atrodami Parlamenta kopīgā rezolūcijā. Labi pastrādāts! Piemēram, turpināsim atgādināt Ķīnai visos Eiropas politiskajos līmeņos par tās līgumā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz bēgļiem no Ziemeļkorejas.

Es arī no visas sirds atbalstu rezolūcijas 14. punktu. Komisija aizstāv Ziemeļkorejas strādnieku tiesības Kesonas rūpnieciskajā kompleksā, iekļaujot nepārprotamu klauzulu par šo jautājumu Brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju.

Priekšsēdētājas kundze! Oficiāli Ziemeļkoreja apgalvo, ka tā saviem 24 miljoniem iedzīvotāju garantē reliģisko brīvību. Tomēr saskaņā ar bēgļu liecībām praksē visus, kurus pieķer izdalām Bībeles vai piedalāmies slepenās lūgšanu sanāksmēs, nosūta uz darba nometni vai pat soda ar nāvi. Šā mēneša sākumā mēs uzzinājām, ka Son Jong Nam Ziemeļkorejas cietumā tika spīdzināts līdz nāvei par evaņģēlija, labās vēsts, izplatīšanu saviem tautiešiem un tautietēm. Kādi ir viņa nozieguma pierādījumi: 20 bībeles un 10 lūgšanu ieraksti? Šķiet, ka tā ir lieta, no kuras Ziemeļkorejas varas iestādēm ir burtiski nāves bailes.

  Gerald Häfner, autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir labi, ka mums ir dota iespēja šodien diskutēt par situāciju Ziemeļkorejā — valstī, kas no pārējās pasaules kontroles ir noslēgusies tik visaptveroši, ka tikai daži cilvēki zina, kas tur notiek, un šīs valsts iedzīvotāji būtībā nezina, kas notiek pārējā pasaulē.

Es gribētu pievērst galveno uzmanību divām lietām. Pirmā ir cilvēktiesību situācija Ziemeļkorejā, kur cilvēki pazūd no ielām un atlikušo dzīves daļu pavada darba nometnēs; kur dažkārt pat iedzīvotāju otrā paaudze pavada visu dzīvi, ieslodzīti nometnēs, jo tiek apgalvots, ka viņu vecāki ir izdarījuši noziegumus; kur cilvēkiem tiek publiski izpildīts nāvessods un citi ir spiesti noskatīties šā nāvessoda izpildi, un ļoti daudz kas cits. Mēs uzskatām, ka jau sen ir laiks cilvēktiesību situāciju Ziemeļkorejā izmeklēt neatkarīgai komisijai, kā esam ierosinājuši šajā kopīgajā ziņojumā.

Ir otrs jautājums, ko vēlētos pieminēt. Ir ārkārtīgi sarežģīti izkļūt no šīs valsts, izbēgt. Pats par sevi ir skaidrs, ka cilvēku iespējai izvēlēties dzīvesvietu un pārvietošanās brīvībai vajadzētu būt vienai no vissvarīgākajām cilvēktiesībām. Tomēr mēs pašlaik esam tādā situācijā, kad tie, kuriem izdevies izkļūt no Ziemeļkorejas, bieži netiek uzņemti citā valstī un daudzi tiek nosūtīti atpakaļ.

Tādēļ es īpaši vēlētos steidzami aicināt ES vēstniecības uzņemt cilvēkus, kuriem izdevies aizbēgt līdz šīm vēstniecībām, un palīdzēt tiem nokļūt drošākās valstīs un atrast tur pietiekamu atbalstu, lai sāktu jaunu dzīvi. Tas ir svarīgi, ja ņemam vērā situāciju, kādā ir šie cilvēki. Tas, kas tur pašlaik notiek, ir šausmīgi.

  Miroslav Mikolášik, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Korejas Tautas Demokrātiskā Republika nekādā gadījumā nav demokrātiska, jo tai ir vieni no sliktākajiem rādītājiem pasaulē attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Patiesi, personīgi satiekoties ar Korejas pussalas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, guvu sāpīgus papildu pierādījumus par ārkārtīgi uztraucošiem un kritiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī. Es esmu dziļi vīlies, ka kopš pēdējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas cilvēktiesību situācija KTDR nav uzlabojusies, bet drīzāk pasliktinājusies. Vairāk nekā 150 000 politisko ieslodzīto joprojām ir apcietināti koncentrācijas nometnēs, viņiem jāveic piespiedu darbs, viņi tiek mocīti un apzināti mērdēti badā. Turklāt es esmu šokēts, redzot, ka vaina tiek noteikta radniecības dēļ, kā rezultātā tiek ieslodzītas veselas ģimenes, tostarp bērni. Tādēļ ES un tās dalībvalstīm ir jāapvieno pūliņi un jāizdara lielāks diplomātisks un politisks spiediens uz KTDR valdību, lai tiktu ievērotas tās pilsoņu cilvēktiesības.

Ļaujiet nobeigumā paust kādu domu. Vienlaikus mēs nedrīkstam pieļaut, lai divpusējas un daudzpusējas sankcijas nopietnā veidā negatīvi ietekmētu vienkāršos nabadzīgos Ziemeļkorejas pilsoņus, kas jau cieš no sistemātiska bada un apspiešanas.

(Aplausi)

  Janusz Wojciechowski, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti labi, ka Parlaments ir ieinteresēts situācijā Ziemeļkorejā, jo tā mūsu sabiedrībās rada lielas bažas.

Nesen mums bija iespēja redzēt Ziemeļkorejas sportistus FIFA pasaules kausa laikā. Mūs īpaši pārsteidza viņu pirmā spēle, kad tie grūtā cīņā kā līdzīgs pret līdzīgu cīnījās pret Brazīliju. Turpmākajās spēlēs viņiem tik labi neveicās. Kāpēc es runāju par šo sporta notikumu? Ir ziņojumi, ka iepriekšējā Ziemeļkorejas parādīšanās reizē pasaules kausa finālturnīrā pirms 40 gadiem, kad šīs valsts spēlētāji sasniedza lieliskus panākumus, viņu sniegums neapmierināja Korejas režīma varas iestādes. Pēc tam spēlētājiem tika piemērotas represijas un viņi tika turēti spaidu darbu nometnēs. Es pievēršu uzmanību šim faktam, lai mēs arī paskatītos uz pašreizējo situāciju un mēģinātu nodrošināt, lai nenotiktu kaut kas līdzīgs. Ir vajadzīgas sporta iestāžu prasības un spiediens, jo viņiem ir zināmas iespējas izdarīt spiedienu uz Korejas iestādēm, lai nodrošinātu, ka šoreiz nenotiek kaut kas līdzīgs. Mēs esam ļoti noraizējušies par to, kas pēc tam notiks ar šiem sportistiem.

  Jaromír Kohlíček, autors. – (CS) Korejas Tautas Demokrātiskā Republika daudzus gadus ir bijusi valsts ar vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Ir noteikti jāpiekrīt rezolūcijas projekta punktiem, kuros aicināts izbeigt publiskas nāvessoda izpildes, atcelt nāvessodu, izbeigt spīdzināšanu un atbrīvot politieslodzītos.

Tomēr aicinājums nodrošināt piekļuvi pārtikai un humānai palīdzībai visiem pilsoņiem, kam tā nepieciešama, manuprāt, ir liekulīgs. Ir labi zināms tas, ka Ziemeļkorejai ir ilgstošas grūtības nodrošināt pietiekamu pārtikas daudzumu un, ja vien nekļūdos, daudzās valstīs Āfrikā un Āzijā ir līdzīgas problēmas, tomēr Eiropas Parlaments nepieņem līdzīgus aicinājumus to valstu valdībām.

Tas nemaina to, ka pārtikas trūkst un ka šis trūkums objektīvā ziņā ir milzīga problēma, jo valsts pilsoņiem nav nodrošināts pietiekams uzturs un rodas ar to saistītas veselības problēmas. Neapšaubāmi, šī ir smaga situācija, un es nepavisam neesmu drošs, vai daži rezolūcijas projektā minētie pasākumi ieviesīs būtiskus uzlabojumus. Autoru kritika, ko tie vērš pret Ķīnu, ir klasisks liekulīgs atbildības novelšanas piemērs un atklāj autoru dubultstandarta politiku. Rezolūcijā ir aicinājums Eiropas Valstīm pieņemt bēgļus no Ziemeļkorejas, lai gan Eiropas Savienība piemēro atpakaļuzņemšanas nolīgumus attiecībā uz visām tās dienvidu kaimiņvalstīm. Ja tas nav dubultstandarta piemērs, tad es tiešām nezinu, kā vēl nosaukt šos liekulīgos formulējumus.

Visā rezolūcijā nav neviena centiena samazināt spriedzi Korejas pussalā un to demilitarizēt, kas būtu vajadzīgie soļi pareizajā virzienā. Neviens no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas nevar balsot par šādi formulētu rezolūciju.

  Kristian Vigenin, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlētos uzsvērt, ka šajā Parlamentā ir liela vienprātība par situāciju Ziemeļkorejā. Bija ļoti viegli sagatavot kopīgu rezolūciju, un, kā jūs redzat, šai rezolūcijai nav neviena grozījuma, tātad mēs attiecībā uz to esam vienoti.

Tomēr es vēlētos pievērsties kādam jautājumam, kas vakar tika arī apspriests manā grupā — proti, ka steidzamības procedūra šādiem jautājumiem nav labākais veids, jo Ziemeļkorejā nav noticis nekas steidzams. Varbūt mēs esam pelnījuši nedaudz vairāk laika, lai sagatavotu visaptverošāku rezolūciju un vairāk debatētu par iespējamiem ieteikumiem un kompleksākiem risinājumiem, ko varētu piedāvāt.

Es nevēlos atkārtot to, kas jau ir sacīts rezolūcijā par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī. Iespējams, citas tādas valsts pašlaik pasaulē nav. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka no visiem šiem pārkāpumiem, iespējams, visriebīgākās ir publiskās nāvessodu izpildes, kuras skatās arī bērni. Es nedomāju, ka mums šos pārkāpumus vajadzētu kaut kā iedalīt, taču tas patiešām ir kaut kas ļoti pretīgs.

Par laimi, mūsu rezolūcijā mēs atzīstam, ka Ķīnai ir sava nozīme. Pārmaiņas Ķīnā, tostarp cilvēktiesību jomā, mums var nebūt pietiekams, bet labs piemērs, un, iespējams, Ķīna var izmantot savas attiecības, lai veicinātu zināmas pārmaiņas Ziemeļkorejā. Tam vajadzētu būt vienam no turpmākiem tematiem mūsu diskusijās ar Ķīnu, kad mums būs divpusējais dialogs.

Visbeidzot ļaujiet man pateikt, ka ES īpašā pārstāvja Ziemeļkorejā iecelšana varētu būt labs solis uz priekšu, lai varētu veicināt kompleksāku pieeju šim jautājumam.

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Cilvēku tirdzniecība Ziemeļkorejā joprojām ir nopietna problēma. Tiek ziņots, ka 80 % ziemeļkorejiešu Ķīnā nonāk kā cilvēku tirdzniecības upuri. Sievietes ir īpaši neaizsargātas pret prostitūciju, izvarošanu, norunātām laulībām un līgavu tirgoņiem. Daudzi cilvēku tirdzniecības upuri nemāk ķīniešu valodu un tiek faktiski turēti kā ieslodzītie.

Ziemeļkorejiešu juridiskais statuss un Ķīnas valdības politika apcietināt bēgļus un sūtīt tos atpakaļ uz Ziemeļkoreju palielina bēgļu neaizsargātību attiecībā uz cilvēku tirdzniecību piespiedu darba un seksuālas izmantošanas nolūkā. Tie nav aizsargāti ne pret Ķīnas, ne Ziemeļkorejas varas iestādēm, un starptautiskā sabiedrība maz atzīst to nožēlojamo stāvokli. Ķīnai ir jāgroza tās tiesību akti, lai aizsargātu cilvēku tirdzniecības upurus, nevis nosūtītu tos atpakaļ uz Ziemeļkoreju. Visbeidzot, ja cilvēki tiek nogalināti, spīdzināti un nelikumīgi ieslodzīti, tas ir steidzams jautājums katru dienu.

  David Martin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šajā Parlamentā ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka cilvēktiesību situācija Ziemeļkorejā ir drausmīga. Tāpēc es plašāk nerunāšu par to, ko ir teikuši citi kolēģi.

Patiesībā jautājums ir par to, ko mēs varam šajā saistībā darīt? Tikai tāpēc, ka Ziemeļkoreja starptautiskajā sabiedrībā ir izvēlējusies būt par Grētu Garbo — “mēs gribam būt vieni paši” —, nenozīmē, ka mums vajadzētu likt viņus mierā. Ziemeļkorejā ir 24 miljoni cilvēku, kuriem vajadzīga mūsu palīdzība. Saskaņā ar šo rezolūciju es vēlētos ierosināt četras lietas, ko mēs varētu darīt.

Pirmkārt, mums ir jāturpina sniegt humāno palīdzību, taču mums jānodrošina, lai atbalsts nonāktu iedzīvotājiem un nekādi nebalstītu režīmu. Otrkārt, mums ir jāturpina palielināt mūsu finansējumu NVO, kuras mēģina Ziemeļkorejā ievest palīdzību, jo īpaši tās NVO, kuras mēģina Ziemeļkorejā ievest informāciju. Radio nodrošināšana valstī, kurā nav informācijas, būtībā ir ļoti svarīgs instruments. Treškārt, mums jālūdz Catherine Ashton iecelt īpašu pārstāvi, lai sāktu dialogu ar ķīniešiem, krieviem un ANO, lai palielinātu spiedienu uz Ziemeļkoreju. Visbeidzot mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu bēgļiem. Kā jau teikuši citi kolēģi, cilvēki bēg no Ziemeļkorejas, un viņiem netiek sniegta palīdzība, ko viņi ir pelnījuši.

  Marek Henryk Migalski, ECR grupas vārdā. – (PL) Diemžēl nav tā, kā sacīja Vigenin kungs un Martin kungs. Diemžēl nav tiesa, ka mēs šajā sēžu zālē esam vienisprātis šajā jautājumā, jo pirms brīža mēs no komunistu puses dzirdējām, ka viņiem ir iebildumi pret mūsu nostāju. Žēl, jo šķita, ka šajā jautājumā mums vajadzētu būt vienotiem.

Es esmu no valsts, kurā valdīja komunisms. Kā jaunietis es pieredzēju, ko komunisms ir spējīgs izdarīt, un es atceros cerības, ar kādām mēs gaidījām brīvās pasaules — Rietumu pasaules — balsi. Dažkārt mēs pārvērtējām tās nozīmi, bet mēs to gaidījām ar lielu prieku, cerot, ka kāds aizstāvēs mūsu tiesības, un es domāju, ka mums kā brīvajai pasaule ir jānodrošina, lai šī balss šodien tiek sadzirdēta. Kā norādīja Häfner kungs, lai to izdarītu, mums jānodrošina brīvu plašsaziņas līdzekļu esamība, kā arī vismaz piekļuve šiem plašsaziņas līdzekļiem Ziemeļkorejā. Mums jācenšas to panākt, protams, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo tikai šāda veida sadarbība spēs nodrošināt ziemeļkorejiešiem piekļuvi brīviem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir kas tāds, ko mums vajadzētu garantēt.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mēs, futbola fani, pašlaik piedzīvojam to, kas sportā ir labs: komandas garu, uzvaras prieku un — kā vakar vakarā — cieņu pret pretinieku komandu. Tomēr ir arī pieredzēts, ka futbolisti tiek padarīti personīgi atbildīgi par zaudējumiem.

Ir pastāvīgas baumas, ka Ziemeļkorejas izlases spēlētājiem pēc ātrās izkrišanas no Pasaules kausa bija jāstrādā piespiedu darbs; cerams, tā ir nepareiza informācija. Es aicinu Ziemeļkorejas valdību paskaidrot, kur atrodas futbolisti. Tas, ka mēs par viņiem esam nobažījušies, nav nemaz pārsteidzoši, ņemot vērā, ka tā ir zeme, kur valsts vadība soda kritiku, kur desmit tūkstoši iedzīvotāju tiek spīdzināti un pakļauti vardarbībai un kur neskaitāmi iedzīvotāji cieš nepietiekama uztura dēļ.

ES ar tādu pašu sparu ir jāturpina nopietnais dialogs ar Korejas Tautas Republikas tā saucamo Diženo vadoni. Ir pienācis laiks izbeigt piespiedu darbu un spīdzināšanu un atcelt nāvessodu un publisku sodīšanu ar nāvi. Pat iespējamās uzvaras futbolā nevar nomaskēt reālo situāciju. Ziemeļkorejā joprojām nav attīstības nevienā jomā: cilvēktiesībās, izdzīvošanas iespējās un cilvēka cieņas aizsardzībā.

  Charles Tannock (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! KTDR atrodas tādā izolācijā, ka varam tikai minēt, kādi cilvēktiesību pārkāpumi tur patiesībā notiek. Dažkārt ziņas sniedz pārbēdzēji, un realitāte ir patiešām šausmīga. Piespiedu darba nometnes, nolaupīšanas, patvaļīgi aresti un spīdzināšana šķiet Kim Jong-il tirāniskā režīma raksturīgas iezīmes. Regulāri tiek piemērots nāvessods, nekādi neievērojot tiesiskumu.

Mēs arvien esam ārkārtīgi nobažījušies par Ziemeļkoreju. Ne vien iekšējās situācijas dēļ, bet arī visas valsts agresīvās un impulsīvās, pat paranoidālās starptautiskās rīcības dēļ. Diemžēl Phenjanai ir kodolieroči un tā mēģina sadarboties ar citiem zemiskiem režīmiem pasaulē, piemēram, Irānu. Turklāt Dienvidkorejas kuģa nesenā nogrimšana neapšaubāmi bija Ziemeļkorejas tīšs uzbrukums.

Šajā saistībā Ķīnai ir jāuzņemas atbildība kā ANO Drošības padomes dalībniecei, izdarot spiedienu uz Ziemeļkoreju. Taču es uzskatu, ka cilvēktiesību situācijas ilgstoši uzlabojumi Ziemeļkorejā radīsies tikai līdz ar režīma maiņu un demokratizāciju, un, cerams, ar iespējamu atkalapvienošanos ar demokrātiskajiem dienvidiem.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Man ir ļoti sarežģīts vārds, un esmu pieradusi, ka citiem to grūti izrunāt.

Vēsture rāda, ka valstīs, kurās valda totalitārs režīms, cilvēktiesības tiek pārkāptas ik dienas, taču situācija Ziemeļkorejā ir drausmīga. Korejas Tautas Republikas valdība noliedz cilvēktiesību pārkāpumu problēmas pastāvēšanu. Tomēr tas ir pilnīgā pretrunā bēgļu un pārbēdzēju aculiecinieku ziņojumiem. Tur ir darba nometnes, kurās tiek spīdzināti, mocīti vergu darbā un turēti badā daudzi tūkstoši Korejas iedzīvotāju, kas ir uzdrošinājušies kritizēt totalitāro sistēmu un kas ir politiski “nedroši”. Korejā cilvēks tiek pazemināts līdz priekšmeta līmenim bez brīvas gribas vai spējas to brīvi paust. Mēs zinām, piemēram, par ziņojumiem par precētiem pāriem, kuri tikuši spiesti šķirties, jo viņi bija no dažādām šķirām.

Tādēļ es aicinu visas tās valstis, kurām ir jebkādi ekonomiski sakari ar Ziemeļkoreju, izdarīt spiedienu uz tās valdību, lai parādītu, ka pasaulei nav vienaldzīga daudzu tūkstošu korejiešu situācija un ka tas nepaliks vienīgi Ziemeļkorejas iekšējs jautājums.

  Jacek Protasiewicz, (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ziemeļkoreja un Kuba ir pēdējas komunisma paliekas pasaulē. Diemžēl ir traģiski, ka 20 gadus pēc šīs kriminālās sistēmas krišanas Eiropā ir valstis, kurās šīs slimās ideoloģijas vārdā cilvēki mirst no bada, tiek spīdzināti, ieslodzīti vai piespiesti strādāt darba nometnēs un koncentrācijas nometnēs.

Daudzu ziemeļkorejiešu sapnis ir vienkārši aizbēgt no savas valsts. Kā brīvās pasaules iedzīvotājiem mūsu pienākums — jo īpaši attiecībās ar Ķīnas Tautas Republiku, jo šīs attiecības attīstās, — ir nodrošināt, lai šie bēgļi netiktu nosūtīti atpakaļ Korejas varas iestādēm, jo viņiem tas nozīmē smagu cietumsodu vai vienkārši nāvi. Es esmu pievērsis uzmanību šim mūsu rezolūcijas aspektam, jo neticu mūsu Parlamenta aicinājumu vai visas brīvās pasaules aicinājumu efektivitātei, lai apturētu cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā. Tādēļ, tā kā mēs nevaram efektīvi panākt situācijas uzlabošanos pašā Korejā, darīsim visu iespējamo, lai tiem, kuriem izdevies izbēgt no tā cietuma, būtu labākas dzīves iespēja — pat Ķīnā, kura, protams, kā valsts pati tālu atpaliek no Eiropas brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas standartiem. Tur tomēr dzīve ir labāka nekā Ziemeļkorejā.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Cilvēktiesību situācija Ziemeļkorejā ir īpaši smags iemesls bažām. Šīs valsts vadība aizliedz jebkādu politisku opozīciju, demokrātiskas vēlēšanas, preses un reliģisko brīvību.

Mūs nevar neaizkustināt Ziemeļkorejas iedzīvotāju ciešanas, jo viņiem nav pieejama pamatpārtika vai humānā palīdzība. Es esmu īpaši nobažījusies par sieviešu un bērnu stāvokli Ziemeļkorejā, jo vairāk nekā trešdaļai no tiem nav pietiekama uztura.

Kā minēts ziņojumos, vairāk nekā 150 000 Ziemeļkorejas iedzīvotāju joprojām tiek turēti sešās darba nometnēs. Viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā aprūpe, un viņi saņem ļoti maz ēdiena. Faktiski 2009. gada novembra valūtas reforma ir bijusi neveiksmīga un radījusi vēl lielāku iedzīvotāju nabadzību.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ANO izmeklēšanas komitejas izveide, kura pamatotu cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Apvienoto Nāciju Organizācija un daudzas nevalstiskās organizācijas nepārtraukti sniedz informāciju starptautiskajai sabiedrībai par daudzu desmitu tūkstošu ziemeļkorejiešu represiju. Spīdzināšana un sodi piespiedu darbu nometnēs — bieži vien politisku uzskatu dēļ — tur ir ikdienas parādība. Ievērojama iedzīvotāju daļa nesaņem pietiekamu uzturu, trūkst piemērotas medicīniskās aprūpes un Ziemeļkorejas valdība noraida jebkādu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, tādējādi neļaujot Ziemeļkorejas iedzīvotājiem piekļūt nekādai starptautiskai humānai palīdzībai.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir morāls pienākums prasīt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas varas iestādēm, cik ātri vien iespējams, izbeigt šādu rīcību. Turklāt, ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas milzīgo ietekmi uz Phenjanas politiku, Eiropas Komisijai šos jautājumus vajadzētu izvirzīt kā daļu no Eiropas Savienības dialoga ar Ķīnu. Lai labāk koordinētu mūsu darbību, būtu vērts iecelt Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Ziemeļkorejā.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, iespējams, ir pēdējais izdzīvojušais Otrā pasaules kara relikts. Ideoloģiskās atšķirības un varas intereses ir sadalījušas korejiešu tautu divās valstīs, kuru vadītāji joprojām cīnās par tiesībām un filozofisko pasaules uzskatu.

Korejas pussalas ziemeļi ir kļuvuši par milzīgu geto, ieslogot miljoniem korejiešu, kuri valsts režīma militārās vadības pakļautībā var tikai sapņot par brīvu dzīvi.

Aizbildinoties, ka valsts joprojām ir karastāvoklī, Ziemeļkorejas vadība turpina turēt savus iedzīvotājus šajā militārajā režīmā. Kā mēs varam palīdzēt korejiešiem šajā situācijā?

Ar lielvaru aktīvu un kopēju pieeju. Tieši lielvaras sadalīja korejiešus, un tādēļ tām tagad ir jāsadarbojas, lai izdarītu pastāvīgu spiedienu uz Ziemeļkorejas vadību, tostarp draudot ar kriminālsoda piemērošana par noziegumiem pret cilvēci, lai atbrīvotu Ziemeļkorejas iedzīvotājus.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Ziemeļkorejā ir tik daudz cilvēktiesību pārkāpumu, ka mēs nevaram tos visus uzskaitīt. Iespējams, nopietnākie no tiem ir iedzīvotāju bads un pārtikas sadales diferencēšana starp tiem, kuri ir pietuvināti režīmam un valdībai, un tiem, kuri nav.

Saskaņā ar Amnesty International informāciju pagājušajā gadā aptuveni 9 miljoni Ziemeļkorejas pilsoņu, kas ir vairāk par trešdaļu iedzīvotāju, cieta badu.

Mani arī māc nopietnas bažas par situāciju attiecībā uz kolektīviem sodiem, saskaņā ar kuriem dažkārt pat trīs ģimenes paaudzes tiek nosūtītas uz cietumu sistēmām, kurās valda brutalitāte, spīdzināšana, piespiedu darbs un publiska sodīšana ar nāvi, ko arī pieminēja Tannock kungs. Lielākā daļa cilvēku, kas tiek nosūtīti uz šīm nometnēm, vairs netiek atbrīvoti. Ja viņiem ir bērni, tie gūstā var pavadīt visu dzīvu.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka, lai gan Ziemeļkorejas valdība piekrita piedalīties Vispārējā periodiskajā pārskatā, ko gatavo Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome, ir šausmīgi, ka tā līdz šim nav pieņēmusi nevienu no ieteikumiem, kas tai pausti saskaņā ar šo sistēmu.

  Tadeusz Zwiefka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šiem ārkārtīgi satricinošajiem stāstiem par Ziemeļkoreju ir jāpievieno vēl kāds. Es runāju par šantāžu ar kodolieročiem, ko izmanto Kim Jong-il un kas savā ziņā ir paralizējusi pasauli. Kaut arī negribīgi, Rietumi ir diezgan bieži novērsušies no notikumiem Korejas pussalā. Tādēļ mums ir konkrēti jārunā par noziegumiem, kas tiek izdarīti, un jāatjauno mūsu aicinājumi. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatrod tāds sankciju veids, ko pēc iespējas mazāk justu paši Ziemeļkorejas pilsoņi. Tomēr mēs nedrīkstam sevi maldināt: visas sankcijas, kas skar režīmu, neizbēgami atstāj ietekmi uz sabiedrību.

Tādēļ es uzskatu, ka pašlaik vienīgais efektīvais pasākums var būt sadarbība ar Ziemeļkorejas tuvākajām kaimiņvalstīm, jo īpaši saistībā ar palīdzību bēgļiem, jo tikai tad, kad mums būs konkrētas zināšanas par situāciju šajā komunistiskajā režīmā, mēs varēsim turpmāk efektīvi rīkoties to iedzīvotāju vārdā, kuriem pašlaik vispār nav nekādas izvēles.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos apsveikt Parlamentu ar šo debašu sākšanu. Ja atļausiet, es vēlētos izteikt atzinību jaunajam zēnam 582. sēdvietā, jo Ziemeļkorejas nākotne ir svarīga mūsu bērnu nākotnei.

Ir ļoti skumji konstatēt, ka pēdējos septiņos gados, kopš ANO pieņēma pirmo rezolūciju, kurā nosodīja cilvēktiesību nožēlojamo situāciju Ziemeļkorejā, ir panākti niecīgi vai nav panākti nekādi uzlabojumi. Komisija pilnīgi pievienojas bažām par vajadzību risināt ļoti nopietno cilvēktiesību situāciju šajā valstī, kā tas pausts kopīgās rezolūcijas projektā, par kuru šodien debatējam.

Lai panāktu šādu uzlabojumu starptautiskā kontekstā, ES ir strādājusi kopš 2003. gada, kad tā Ženēvas Cilvēktiesību komisijā izstrādāja pirmo rezolūciju, kurā tika nosodīta situācija Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, kas, kā jau daudzi ir minējuši, nav pārāk demokrātiska. Turklāt ES turpina izvirzīt jautājumu par cilvēktiesībām mūsu divpusējā politiskajā dialogā ar Ziemeļkoreju. Kā norādījuši daudzi runātāji, mēs to arī izvirzām mūsu diskusijās ar Ķīnu, un konkrēti jautājumu par to Ziemeļkorejas pilsoņu atpakaļnosūtīšanu, kuri Ķīnā nokļuvuši nelikumīgi. Mēs to turpināsim darīt. Šos cilvēkus nevar vienkārši uzskatīt par “ekonomiskiem migrantiem”.

Tik daudzi rezolūcijas projektā iekļautie aspekti jau ir daļa no ES pašreizējās cilvēktiesību politikas attiecībā uz Ziemeļkoreju. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam viedokļu saskaņu deputātu vidū, kā arī starp Parlamenta deputātiem un Komisiju. Mēs pilnīgi piekrītam tam, kas jādara, tostarp aspektam, ko norādījuši daudzi runātāji, ka mums ir jāsaglabā esošās programmas, lai sniegtu palīdzību Ziemeļkorejas visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai, kura saskaras ar milzīgām grūtībām. Mēs nedrīkstam viņus sodīt par viņu vadītāju grēkiem.

Mēs kopumā piekrītam tam, kā vajadzētu rīkoties, bet ir trīs konkrēti punkti, attiecībā uz kuriem Komisijai ir nedaudz atšķirīga nostāja, un es vēlētos paskaidrot, kuri tie ir un kādēļ pastāv dažas atšķirības.

Pirmais ir priekšlikums iekļaut ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumā klauzulu par Ziemeļkorejas strādnieku uzraudzību Kesonas rūpnieciskajā kompleksā. Šā brīvās tirdzniecības nolīguma teksts, kas panākts sarunās, paredz iespēju noteikt pārstrādei paredzētas izvešanas zonas. Abas puses atzīst, ka šādas zonas varētu veicināt mērķi panākt mieru pussalā, bet, lai saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu zonu par tādu varētu atzīt, tas ir jāierosina vienai pusei un jāizskata īpašai abu pušu pārstāvju komitejai. Pašreizējos politiskajos apstākļos ir maz ticams, ka šāds priekšlikums tiks izteikts drīz pēc tam, kad būs stājies spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums. Tomēr es vēlētos jums apliecināt, ka Komisija izmantos plašās iespējas risināt šo jautājumu vēlāk.

Otrs rezolūcijas projekta priekšlikums ir saistīts ar iespējamu ES īpašā sūtņa iecelšanu Ziemeļkorejā, un šo priekšlikumu šodien atbalstīja vairāki runātāji. ES ir apņēmusies palielināt tās devumu starptautiskajā koordinācijā, un Augstā pārstāve/priekšsēdētāja vietniece ir ļoti nopietni ieinteresēta to darīt. Tomēr viņa pašlaik apsver visas iespējas, lai to darītu saistībā ar divām lietām. Viena ir visu ES īpašo pārstāvju pilnvaru pārskatīšana un otra ir Ārējās darbības dienesta izveide. Tieši šajā kontekstā Augstā pārstāve/priekšsēdētāja vietniece palielinātu ES līdzdalību starptautiskajā koordinācijā.

Trešais punkts ir izstrādāt priekšlikumu, kurā pieprasīt, lai ANO izveidotu izmeklēšanas komisiju. Eiropas Komisija patiesi novērtē šā priekšlikuma pamatojumu rezolūcijas projektā. Vienlaikus mēs uzskatām, ka pašlaik būtu apdomīgi visus pūliņus veltīt tam, lai atbalstītu jauno, nesen iecelto ANO īpašo referentu cilvēktiesību jautājumos Ziemeļkorejā Marzuki Darusman kungu, kuru ANO Cilvēktiesību padome ir pilnvarojusi risināt jautājumu par cilvēktiesībām Ziemeļkorejā. Paturot to prātā, mums jānodrošina, lai viņam būtu vajadzīgais atbalsts darba veikšanai. Komisija to pašlaik uzskata par vislabāko turpmāko virzienu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc brīža.

Rakstiskās deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Situācija saistībā ar cilvēktiesībām un humāno palīdzību Ziemeļkorejā joprojām ir jutīgs pārrunu temats Eiropas Savienībai kā starptautiskai dalībniecei, kas veicina cilvēktiesības visā pasaulē. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācijas 2010. gada 25. marta rezolūcijā tika paustas bažas par nopietnajiem pilsoņu, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumiem Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā. Žēl, ka Ziemeļkorejas valdība ir pieņēmusi lēmumu nesadarboties ar ANO attiecībā uz mehānismu izstrādi cilvēktiesību veicināšanai, tostarp nepiešķirt pilnvaras īpašam referentam cilvēktiesību situācijas novērtēšanai Ziemeļkorejā.

ES pienākums ir mudināt Ziemeļkoreju ievērot cilvēktiesības. ES ir arī neatkarīgi jādarbojas, lai palīdzētu šīs valsts iedzīvotājiem, turpinot humānās palīdzības programmas, uzturot sakaru kanālus Ziemeļkorejas iekšienē un piešķirot patvērumu Ziemeļkorejas bēgļiem, kuri ieradušies dalībvalstīs.

Norīkojot Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Ziemeļkorejā, varētu ciešāk pārraudzīt cilvēktiesību situāciju šajā valstī un nodrošināt dalībvalstu reakcijas labāku koordināciju šajā jautājumā.

(1) Sk. protokolu.