Indekss 
Debates
PDF 1588k
Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)
 3.  KLP nākotne pēc 2013. gada (debates)
 4.  Ietekme, ko uz ES lauksaimniecību atstās sarunu ar Mercosur valstīm atsākšana nolūkā slēgt asociācijas nolīgumu – Gatavošanās nākamajai ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmei, kura notiks Brazīlijā 2010. gada 14. jūlijā (debates)
 5. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (debates)
 6. Balsošanas laiks
  6.1. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus ES dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (A7-0224/2010, Alexander Alvaro) (balsošana)
  6.2. Eiropas Ārējās darbības dienests (A7-0228/2010) (balsošana)
  6.3. Kosova (B7-0409/2010) (balsošana)
  6.4. Albānija (B7-0408/2010) (balsošana)
  6.5. Stāvoklis Kirgizstānā (B7-0419/2010) (balsošana)
  6.6. AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (B7-0412-2010) (balsošana)
  6.7. Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (B7-0413/2010) (balsošana)
  6.8. KLP nākotne pēc 2013. gada (A7-0204/2010, George Lyon) (balsošana)
  6.9. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (A7-0207/2010, Alain Cadec) (balsošana)
 7. Kļūdu labojums (Reglamenta 216. pants) (sk. protokolu)
 8. Balsojumu skaidrojumi
 9. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 10. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 11. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem
  11.1. Zimbabve, jo īpaši Farai Maguwu lieta
  11.2. Venecuēla, jo īpaši Maria Lourdes Afiuni lieta
  11.3. Ziemeļkoreja
 12. Balsošanas laiks
  12.1. Zimbabve, jo īpaši Farai Maguwu lieta (B7-0415/2010 ) (balsošana)
  12.2. Venecuēla, jo īpaši Maria Lourdes Afiuni lieta (B7-0414/2010 ) (balsošana)
  12.3. Ziemeļkoreja (B7-0416/2010 ) (balsošana)
 13. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 14. Komiteju sastāvs (sk. protokolu)
 15. Pieprasījums atcelt deputāta imunitāti (sk. protokolu)
 16. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)
 17. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)
 18. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)
 19. Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 123. pants) (sk. protokolu)
 20. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)
 21. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)
 22. Sesijas pārtraukšana
 PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)


SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
  

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

 

2.  Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3.  KLP nākotne pēc 2013. gada (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavotais Lyon kunga ziņojums (A7-0204/2010) par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada (2009/2236(INI)).

Mēs priecājamies sveikt komisāru D. Cioloş. Komisija Strasbūrā, balstoties uz ad hoc principu, izraugās to vai citu komisāru sanāksmju apmeklēšanai, bet, manuprāt, tas, ka debates apmeklē un tajās piedalās komisārs, kurš ir atbildīgs par debatēs apspriesto jomu, ir ievērības cienīgas atbildības pazīme. Manuprāt, tā ir ļoti pozitīvi vērtējama detaļa.

 
  
MPphoto
 

  George Lyon, referents. − Priekšsēdētāja kungs, ja iespējams, es vēlētos sākt, izsakot līdzjūtību maniem kolēģiem no Vācijas un sveicot kolēģus no Spānijas pēc pagājušās nakts lieliskās spēles.

Es vēlētos norādīt uz diviem, manuprāt, svarīgiem jautājumiem, uz kuriem mums ir jāatbild saistībā ar KLP reformu. Kādiem mērķiem KLP ir paredzēta? Kāpēc tā aizvien ir būtiska 21. gadsimtā? Šajos ekonomikas krīzes laikos, ar parādiem noslogoto valsts finanšu un taupības budžetu laikos, ir svarīgi, lai KLP uz šiem jautājumiem sniegtu atbildes, ja mēs vēlamies, lai nodokļu maksātāji nākotnē mūsu lauksaimniekiem sniegtu tik ļoti nepieciešamo atbalstu.

Viena no pamatproblēmām, ar ko saskaras sabiedrība, ir jautājums, kā apmierināt pieaugošo pārtikas pieprasījumu pasaulē, kas saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas prognozēm līdz 2050. gadam dubultosies. Protams, jautājums, kā risināt šo pārtikas pieprasījuma dubultošanās problēmu, ņemot vērā klimata pārmaiņu rezultātā sarukušu zemes platību un mazākus ūdens un enerģijas resursus, ir liela problēma. Kā mums panākt neiespējamo un izvairīties no absolūtās vētras, ko prognozē Apvienotās Karalistes galvenais zinātniskais konsultants sers John Beddington, kurš 2009. gadā pauda, ka “mēs dodamies absolūtā vētrā, kas mūs piemeklēs 2030. gadā, jo visas šīs norises notiek vienā un tajā pašā laikā”? Ja mēs nerisināsim šo problēmu, mēs varam gaidīt liela mēroga destabilizāciju, nemieru pieaugumu un iespējami nozīmīgu, ar starptautisko migrāciju saistītu problēmu palielināšanos, cilvēkiem mainot dzīves vietas, lai izvairītos no pārtikas un ūdens trūkuma.

Tāds ir problēmas mērogs. Es uzskatu, ka cīņai ar klimata pārmaiņām un mūsu lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspējas palielināšanai ir jābūt mērķiem, kam jāatrodas reformu turpmākās attīstības centrā. Ja vēlamies, lai mūsu Eiropas iedzīvotājiem arī turpmāk būtu garantēta nodrošinātība ar pārtiku, un tajā pašā laikā gribam sniegt ieguldījumu pieaugošā globālā pārtikas pieprasījuma nodrošināšanā, šie ir svarīgi soļi.

Reformām būtu jāveicina arī videi draudzīga izaugsme ar neliela mēroga atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja, biomasas, biogāzes un otrās paaudzes biodegvielu attīstības palīdzību. Tas palīdzētu radīt darba vietas un nodrošināt lauksaimniekiem reālas dažādošanas un papildu peļņas ieguves iespējas. Mums ir jāreaģē arī uz vides labākas aizsardzības prasību, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju piedalīties agrovides shēmās ar mērķi nākamo reformu perioda laikā šādā shēmā iekļaut lielāko daļu lauksaimniecības zemes. Jūs panāksiet lauksaimnieku piekrišanu šai politikai, izmantojot burkānu, nevis pātagu — burkāna pamudinājums, nevis liela noteikumu un regulu pātaga, ir ļoti būtisks princips.

Arī taisnīgumam ir jābūt svarīgam reformas virzītājspēkam: taisnīgumam pret vecajām un jaunajām dalībvalstīm, sadalot tiešo maksājumu paketes visā ES, un godīgai sadalei lauksaimnieku un dalībvalstu vidū, līdz 2020. gadam pabeidzot vēsturiskos maksājumus. Maksājumu turpināšana, pamatojoties uz to, kā lauksaimniecība tika praktizēta pirms aptuveni 10 gadiem, nevar būt pareiza un pamatota. Mums lauksaimniekiem ir jānodrošina arī taisnīga vieta pārtikas ķēdē, lai viņi spētu konkurēt ar lielveikalu ķēdēm. Tādējādi taisnīgumam un taisnīguma principam ir jābūt reformas turpmākās attīstības centrā.

Mums ir jārisina arī tirgus nestabilitātes jautājums, bet šajā gadījumā es mudinātu ievērot zināmu piesardzību. Jā, mums aizvien ir vajadzīga intervence un privāts atbalsts uzglabāšanai. Jā, mums ir jāizskata citi instrumenti, piemēram, risku apdrošināšana un nākotnes tirgi. Jā, mums ir vajadzīga mūsu īpašā rezervju budžeta līnija, lai finansētu pasākumus krīzes kontekstā. Tomēr mums ir jānoraida jebkura doma par atgriešanos pie tādas plaša mēroga tirgus pārvaldības, kādu mēs esam pieredzējuši pagātnē. Tas jau ir izmēģināts, nesot neveiksmīgus rezultātus. Es vēlētos aicināt nemērot šo ceļu atkārtoti.

Noslēgumā vēlos teikt, ka esmu pārliecināts, ka šis Parlaments atbalstīs mūsu reformas, KLP modernizāciju, tās pārorientāciju, lai atbildētu uz jaunajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Atbalstot šo ziņojumu, Parlaments noteiks debašu virzienu un rīcības plānu, un es vēlētos aicināt komisāru izmantot mūsu idejas, formulējot savus priekšlikumus par KLP reformu, kad viņš tos publicēs šā gada novembrī.

 
  
MPphoto
 

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es, protams, jūtos ļoti pagodināts piedalīties šajās debatēs, kuras mani ļoti interesē, jo man ir jāsniedz ierosinājumi par kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Kā jau es minēju iepriekš savu uzklausīšanu laikā Parlamentā, es uzskatu, ka attiecības ar Eiropas Parlamentu ir galvenais faktors kopējās lauksaimniecības politikas reformu uzsākšanai, lai tā būtu atbilstošāka iedzīvotāju vēlmēm un Eiropas iedzīvotājiem par to būtu vēl labāka izpratne.

Es vēlētos sirsnīgi pateikties Lyon kungam par ziņojumu, ko viņš šodien nodod balsojumam, kā arī visai viņa komandai un, protams, visiem Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem, kuri iesniedza labojumus, kas ir pilnveidojuši šo tekstu.

Es atbalstu arī šajā ziņojumā pausto aicinājumu un vēlēšanos nodrošināt labāku komunikāciju attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un nākotnes lauksaimniecību Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka papildus šī ziņojuma ļoti svarīgajam tehniskajam saturam tas jau tagad ir ļoti labs instruments informācijas izplatīšanai par kopējo lauksaimniecības politiku, vajadzību pēc šādas politikas nākotnē un par šīs politikas attīstības nepieciešamību.

Es pievērsu uzmanību arī jūsu aicinājumam pārstrādāt kopējo lauksaimniecības politiku ne tikai saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurā ir noteikti skaidri KLP mērķi, bet arī atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”. Es domāju, ka tā ir mūsu iespēja labāk pielāgot mūsu kopējo lauksaimniecības politiku iedzīvotāju pašreizējām vēlmēm, neaprobežojoties ar tās tradicionālo mērķi nodrošināt tirgus piegādes drošību.

Jūs arī iesakāt pasākumus, lai palīdzētu uzlabot pārtikas ķēdes darbību un līdzsvaru starp dažādiem ķēdes dalībniekiem, kā arī amatu pārredzamību un lauksaimniecisko ražotāju nozīmi pārrunās. Šie elementi tiks atspoguļoti ne tikai KLP reformās, bet arī citās Komisijas ierosinātajās iniciatīvās.

Es arī ļoti uzmanīgi izlasīju jūsu ierosinājumus par turpmākajiem tiešajiem maksājumiem kā instrumentu ne tikai lauksaimnieku ienākumu stabilitātes, bet arī minimālā sabiedrisko labumu nodrošinājuma līmeņa garantēšanai. Manuprāt, tā ir jauna tiešo maksājumu koncepcija un jauns pamatojums, kas ir saistīts ar minimālo pamatienākumu garantēšanu lauksaimniekiem, kā arī stimuls sabiedrisko labumu nodrošināšanai.

Es pievērsu uzmanību arī priekšlikumam, ka būtu jāpārskata kritēriji, kas regulē šo tiešo maksājumu sadali, sākot ar šo jauno kritēriju, — arī nolūkā nodrošināt vienmērīgāku sadalījumu starp dažādām dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimnieku kategorijām, ņemot vērā arī lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos un problemātiskos apgabalus.

Es ņēmu vērā arī vajadzību, kā minēja Lyon kungs, turpināt nodrošināt KLP orientāciju uz tirgu, un tas ir īstenojams pārdomātā veidā, lai novērstu lauksaimnieku konfrontāciju ar ļoti haotiskiem tirgiem. Raugoties no šā viedokļa, es uzskatu, ka orientācija uz tirgu ir pilnībā savietojama ar tirgus pārvaldības mehānismu uzlabošanu, lai, runājot precīzāk, nodrošinātu, ka šie tirgi spēj adekvāti darboties, neatstājot, kā es minēju, negatīvu iespaidu uz mērķiem, kas ir vērsti uz lauksaimniecības aizsardzību visā Eiropā un mūsu zemkopības dažādības saglabāšanu.

Man ir daži komentāri par grozījumiem, kas ir iesniegti un tiks apspriesti. Es domāju, ka pārtikas ražošana ir būtisks KLP mērķis. Šī ražošana tiešā veidā tiek atlīdzināta no tirgus ieņēmumiem, bet mums ir jāņem vērā arī sabiedriskie labumi, kuri netiek atlīdzināti no tirgus ieņēmumiem un kuru radītie izdevumi ir jāsedz, izmantojot publisko finanšu ieguldījumu. Lauksaimniecības produktu ražošanas jomā mēs varam ņemt vērā šos divus aspektus, proti, pārtikas ražošanu un sabiedrisko labumu nodrošināšanu, kopā ar aspektiem, kas tiek atlīdzināti no tirgus puses, un tādiem aspektiem, kurus tirgus neatlīdzina un kuri ir atbalstāmi no valsts kases.

Attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas struktūru — esmu vairākas reizes teicis, ka, manuprāt, kopējai lauksaimniecības politikai ir jāsastāv no diviem pīlāriem, lai ne tikai precizētu KLP mērķu sasniegšanu, bet arī nodrošinātu mūsu rīcībā esošo instrumentu labāku pārvaldi. Mums ir instrumenti, kas ir jāpiemēro ik gadu un kuru sniegtos rezultātus ir iespējams aprēķināt katru gadu, bet mūsu rīcībā ir arī atsevišķi līdzekļi, kuri ir jāpiemēro vairāku gadu garumā kā daļa no programmām, kuru ietvaros rezultātu gūšanai arī ir vajadzīgi vairāki gadi. Lai nodrošinātu labāku mūsu rīcībā esošo resursu un līdzekļu izmantojumu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, manuprāt, mums ir vajadzīgi šie divi pīlāri, kuriem, protams, ir jābūt papildinošiem un ar daudz precīzāk formulētiem mērķiem. Tādā gadījumā, un tas ir pats galvenais, laba doma būtu precizēt, kā būtu īstenojami pasākumi, kurus šie pīlāri ietver.

Attiecībā uz savstarpējo atbilstību, manuprāt, tā ir pozitīvi ietekmējusi tiešos maksājumus. Tā ir arī skaidri definējusi sākuma punktu tiem sabiedriskajiem labumiem, kas ir tieši finansējami no valsts kases. Protams, mēs varam vienkārši savstarpēji pielāgot pasākumus. Mēs varam nodrošināt, lai to saturs būtu skaidrāk uztverams lauksaimniekiem, kā arī valsts un reģionālajām varas iestādēm, kuras tos īsteno un pārrauga. Tomēr es domāju, ka savstarpējā atbilstība vides jomā sasaistē ar minimālajiem tiešajiem maksājumiem arī ir labs sākuma punkts, lai vēlāk skaidri noteiktu citus pasākumus, kas veicina sabiedrisko labumu nodrošināšanu.

Kā es minēju attiecībā uz tirgus pasākumiem, manuprāt, ir vajadzīga orientācija uz tirgu, bet mums ir jāaizsargā arī drošības sistēmas un jāpēta jauni pasākumi, kas mums var sniegt iespēju sasniegt stabilitātes mērķi tirgus cenu un ienākumu jomā.

Attiecībā uz mazu, vidēju un lielu saimniecību struktūrām, es piekrītu, ka tām ir jādarbojas labāk — un tas attiecas arī uz mazām saimniecībām, bet mums jāspēj nodrošināt šīs pārmaiņas norise šīm saimniecībām raksturīgajā vidē, lielākā mērā izmantojot to specifiskās iespējas. Tādēļ mēs varam veikt šo saimniecību pārstrukturēšanu, kas ir cieši saistīta ar orientāciju uz tirgu, bet bez pārejas uz vienotu lauksaimniecības modeli, lai mēs spētu saglabāt lauksaimniecības dažādību.

Pēc šīm piezīmēm es tagad uzmanīgi uzklausīšu jūsu komentārus un novērojumus, un es varu apgalvot, Lyon kungs, ka es ļoti rūpīgi iepazīšos ar ziņojuma saturu, par ko balsos Parlaments, un noteikti uz to atsaukšos, turpmākajos mēnešos sagatavojot Komisijas likumdošanas iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni La Via, Budžeta komitejas atzinuma referents. (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, manuprāt, Lyon kunga ziņojuma vērtība ir fakts, ka tajā ir skaidri noteikta kopējās lauksaimniecības politikas mērķu kopa, kas ir daudz plašāka, salīdzinot ar pagātni, un kas ir atbilstoša stratēģijai “Eiropa 2020”.

Kā top skaidrs, iepazīstoties ar ziņojumu, šai lauksaimniecības politikai ir jāsaglabā Eiropas mērogs, tādējādi mums tiešām ir jāaptur visi tie, kuri plānoja šo politiku renacionalizēt un vēlējās, lai tā saņemtu valsts sniegtu atbalstu. Ir pausts pārliecinošs arguments, ka mums ir vajadzīgi daudz plašākajiem noteiktajiem mērķiem proporcionāli resursi, tostarp, lai īstenotu sabiedriskos mērķus un nodrošinātu sabiedriskos labumus bez tirgus. Ar ziņojuma palīdzību vēlreiz ir skaidri norādīts, ka jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai asignētajiem resursiem ir jābūt saskaņā ar tiem resursiem, kuri šīs politikas ietvaros ir izmantoti līdz šim.

 
  
MPphoto
 

  Michel Dantin, PPE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Lyon kungam, kā arī ēnu referentu grupai, kuri, manuprāt, ar viņu aktīvi sadarbojās šā ziņojuma tapšanas gaitā.

Mūsu grupa uzskata, ka šajā ziņojumā ir formulēts mērķis attiecībā uz Eiropas lauksaimniecību. Šis ziņojums tika sagatavots pēc izejmateriālu krīzēm 2007. un 2008. gadā un pēc lauksaimniecības krīzes 2009. gadā, kas mums sniedza mācību, ka liberālisms nav risinājums lauksaimniecības jomai.

Mūsu lauksaimniecības galvenais mērķis ir nodrošināt — garantēt — pārtikas drošību 450 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, bet mums arī ir jānodrošina sev vieta maksātspējīgos tirgos. Ir skaidrs, ka apstākļi, kas ir dominējuši kopš 20. gadsimta vidus, ir attīstījušies, tehnoloģijas ir pilnveidojušās un tām ir jāturpina uzlaboties, tām ir jāmainās, un ir jāattīstās arī lauksaimniecības politikas instrumentiem. Lauksaimniecībai šajā attīstībā ir jāsniedz atbalsts.

Kamēr pirmajam pīlāram, kas tiek finansēts tikai no ES budžeta, ir jāatbalsta sabiedrības vajadzību līmenis, ko mēs attiecinām uz lauksaimniecību, otrajam, līdzfinansētajam pīlāram ir jāturpina sniegt atbalsts lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu modernizācijai, lai ņemtu vērā jaunos kontekstus. Šai politikai būs jābūt arī taisnīgākai — jā, es sacīju “taisnīgākai” — valstu un pašu lauksaimnieku vidū. Neapšaubāmi, mēs vēlamies atbalstīt 14 miljonus lauksaimnieku un viņu ģimenes, jo īpaši, lai nodrošinātu to 4,5 miljonu lauksaimnieku aizstāšanu, kuru vecums šobrīd pārsniedz 60 gadus un kuri pārtrauks savu profesionālo darbību. Paaudžu maiņas problēma būs viens no mūs interesējošajiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Wojciech Michał Olejniczak, S&D grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, debates, kurās aizvadīto mēnešu laikā esam piedalījušies Eiropas Parlamentā, nepārprotami norāda uz vajadzību pēc pārmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā. Nevienam no mums nav šaubu, ka KLP ir jāgarantē nodrošinātība ar pārtiku vairāku nākamo desmitgažu laikā, apgādājot ar labu un veselīgu pārtiku, tajā pašā laikā saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot vidi.

Nākotnē KLP būtu vairāk jāreaģē uz sociālajām vajadzībām, piemēram, darba vietu radīšanu un sieviešu un jauniešu vietu lauksaimniecībā. Es stingri vēlētos uzsvērt, ka lauksaimniekiem būtu jāgarantē stabili un adekvāti ienākumi kā atlīdzība par smago darbu un mūsu nodrošināšanu ar augstas kvalitātes produktiem.

Ziņojums, kuru mēs šodien pieņemsim, ietver politiskās grupas un atsevišķas dalībvalstis pārstāvošu deputātu iesniegtus priekšlikumus. Mums ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas noteiks konkrēta ceļa izvēli, lai KLP ieguldītā nauda nākotnē sniegtu labumu gan lauksaimnieciskajiem ražotājiem, gan patērētājiem.

Visbeidzot, es vēlētos sirsnīgi pateikties Lyon kungam par sniegto iespēju tik labai sadarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Marit Paulsen, ALDE grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Lyon kungs ir spēris dažus, iespējams, nelielus, bet tik un tā ļoti svarīgus soļus virzienā uz pārmaiņām lauksaimniecības politikā. Mums ir vajadzīga kopēja Eiropas lauksaimniecības politika. Aizmirsīsim ikvienu domu par renacionalizāciju. Mums arī ir jāapzinās, ka dzīvojam jaunā laikmetā ar ļoti sarežģītām problēmām, kuru risināšana ir mūsu pienākums. Tas, protams, ietver 9 miljardu cilvēku apgādi ar pārtiku. Tajā pašā laikā mēs sastopamies ar milzīgām problēmām saistībā ar klimatu un dabisko ciklu darbības nodrošināšanu.

Neuzskatīsim lauksaimniecību par ekoloģisku kaitnieci un vides problēmu. Lauksaimniecības un mežkopības jomā ir rodami svarīgi risinājumi mūsu milzīgajām problēmām.

 
  
MPphoto
 

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Lyon kungs, vispirms es vēlētos jums pateikties par ziņojumu. Mēs esam veiksmīgi sadarbojušies kā referenti un, manuprāt, panākuši lielisku un pilnībā atbalstāmu kompromisu. Ir svarīgi, lai Parlaments paustu skaidru nostāju, norādot uz mūsu nodomu turpināt kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu.

Protams, ir pašsaprotami, ka, panākot kompromisu, mēs neiegūstam visu, ko vēlamies. Tomēr aspekts, kas, manuprāt, mums ir svarīgs un ko es vēlētos uzsvērt, ir mūsu izredzes uz ekoloģiskāku KLP — “ekoloģisku” ne tikai ilgtspējīgas enerģētikas politikas izpratnē, bet arī ilgtspējīgas lauksaimniecības politikas ziņā, kā arī tas, ka mēs sākam uzskatīt konkurenci ne tikai par konkurences situāciju saistībā ar pasaules tirgu, bet pievēršam arī lielāku uzmanību situācijai Eiropas lauksaimniecībā, koncentrējoties uz konkurences apstākļiem Eiropas lauksaimniecības ietvaros, ne tikai stingri pieturoties pie PTO noteikumiem nākotnes lauksaimniecības politikai, bet galu galā izstrādājot spēcīgu mūsu pašu kopējo Eiropas lauksaimniecības politiku.

Ir svarīgi, lai nākotnē mēs noteiktu tiešos maksājumus no pirmā pīlāra saskaņā ar ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku un lai mūsu rīcībā būtu stiprs otrais pīlārs lauksaimniecības teritoriju attīstīšanai, galveno uzmanību pievēršot darba vietām.

Tas, ko mēs neatbalstīsim — un uz to mēs skaidri norādījām arī komitejas līmenī — ir ar globālo tirgu saistīta lauksaimniecības politika, kas ir balstīta uz eksporta subsīdijām. Mēs turpinām noraidīt šo stratēģiju, un, atšķirībā no daudziem citiem, mūsu spēkā esošās lauksaimniecības politikas vēstures novērtējums ir kritiskāks. Citiem vārdiem, mēs vēlamies tādu lauksaimniecības politiku, kas novērš orientāciju no industrializācijas, lielākas koncentrācijas un tirgus, kas ir balstīts tikai uz konkurenci. Tā vietā mēs vēlamies koncentrēt uzmanību uz faktu, ka lauksaimniecības politika patiesībā ir politika nākotnei, kuras mērķis ir sniegt tādas nostādnes lauku teritorijām, kas veicina pārtikas nekaitīgumu un augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mēs arī uzskatām, ka mums būtu jāizmanto lauksaimniecības politika, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, un, visbeidzot, — kā svarīgs instruments darba vietu nodrošināšanai.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums Parlamentam sniedz iespēju izklāstīt savus uzskatus pirms Komisija šā gada beigās izvirza savus priekšlikumus par KLP nākotni. Lai gan es un mana grupa balsosim par šā ziņojuma pieņemšanu, es vēlos skaidri norādīt, ka atsevišķām ziņojuma daļām mēs nepiekrītam. Neapšaubāmi, otrā pīlāra struktūras saglabāšana ir izšķiroša, un tā izrādīsies galvenais faktors KLP ilgtermiņa veiksmes nodrošināšanā.

Tomēr kopumā es uzskatu, ka tas ir labs sākuma punkts daudzpusīgām debatēm par šo jautājumu, un apliecina, ka komiteja var sadarboties. Mums kā Parlamentam ir atbildīgs uzdevums nodrošināt, lai visas turpmākās reformas garantētu lauksaimniecības kā nozares konkurētspēju un izdzīvošanu nākotnē. KLP ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas, un mums ir jānodrošina, lai tā atbilstu savam uzdevumam 21. gadsimtā. Mums ir jāatceras, ka KLP nav paredzēta tikai lauksaimniekiem — tā mums sniedz drošu pārtikas apgādi un virkni dažādu sabiedrisko labumu un ieguldījumu vides aizsardzības jomā. Lai šos mērķus sasniegtu, manuprāt, budžets ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, un es vēlos pateikties referentam par ļoti labo ziņojumu un viņa sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, pieņemiet manus apsveikumus.

Iepriekšējo KLP reformu rezultātā notika lauksaimniecības tirgus liberalizācija. Reformas radīja lielas netaisnības atbalsta sadalē starp valstīm, produktiem un ražotājiem. Tās ir iznīcinājušas ražošanas reglamentējošos instrumentus, piemēram, kvotas un ražošanas tiesības, kā arī intervences un tirgus regulācijas instrumentus. Šīs reformas ir pakļāvušas lauksaimniecību PTO noteikumiem, līdz ar to tā ir tikusi izmantota kā “kārts” citās interesēs.

Rezultāts ir acīmredzams — miljoniem mazu un vidēju lauksaimniecības uzņēmumu nepieredzētā mērogā pārtrauca ražošanu, nedrošība par ienākumiem un pieaugoša cenu nepastāvība, kā arī pārtikas atkarības saasināšanās neskaitāmās valstīs un reģionos.

Tas viss rada vajadzību pēc dziļām pārmaiņām KLP, kas garantēs nodrošinātību ar pārtiku un suverenitāti, galveno uzmanību pievēršot valstu un reģionu nepieciešamībai attīstīt ražošanu savu vajadzību apmierināšanai, vienlaikus veicinot vides ilgtspējību un lauku attīstību, atbalstīt lielāku dažādību ražošanas jomā un novērst tās samazināšanos, tajā pašā laikā atzīstot dažādu nozaru un reģionu specifiskās iezīmes, pārvarēt pastāvošo nelīdzsvarotību starp produktiem, ražotājiem un valstīm, modelējot un ierobežojot palīdzību, un, visbeidzot — paredzēt intervences mehānismus, lai garantētu taisnīgas produktu cenas un tādu lauksaimnieku ienākumu līmeni, kas nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību un regulāru pārtikas apgādi.

 
  
MPphoto
 

  Lorenzo Fontana, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos apsveikt Lyon kungu saistībā ar viņa paveikto darbu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju un sekretariātu. Esmu pateicīgs arī komisāram D. Cioloş, jo viņš un Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja neapšaubāmi ir izveidojuši labas darba attiecības, un tas ir ļoti svarīgi. Es ceru, ka arī nākotnē likumdošanas procesa turpmākajos posmos Komisija turpinās pievērst īpašu uzmanību ražotājiem un patērētājiem, kuri, bez šaubām, ir smagi sodīti tirgus struktūras un nesenās krīzes dēļ.

Manā reģionā, Veneto, ir 150 000 lauku saimniecību, un to darbs nodrošina ne tikai kvalitatīvus produktus, bet arī lauku vides aizsardzību, kas, mūsuprāt, ir ne tikai aizsargājama, bet arī atbalstāma vērtība.

Tomēr, lai spētu turpināt savu darbu, mūsu lauksaimnieki mūs lūdz sniegt lielākas garantijas pret cenu nepastāvību un turpināt tiešā atbalsta sniegšanu. Svarīgi arī, lai mēs saglabātu kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru. Lauku attīstības politika ir jānodrošina galvenokārt tāpēc, ka tā veicina dažādu Eiropā pastāvošo vietējo lauksaimniecību veidu attīstību, kuriem ir jāatbilst aizvien augstākiem kvalitātes standartiem.

Konkurētspējīgā tirgū, kurā mūsu lauksaimnieki bieži vien ir neizdevīgā stāvoklī, prioritāro pasākumu ietvaros viņi lūdz samazināt viņiem uzlikto birokrātisko slogu, jo tas neapšaubāmi veicina lauksaimnieku konkurētspējas samazināšanos.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentam par šo ziņojumu. Patiešām labi, ka referents spēj ieklausīties, un to atspoguļo viņa braucieni pa dalībvalstīm, kā arī ziņojuma rezultāti.

Nākotnes lauksaimniecībai un KPL ir jāsniedz lauksaimniekiem konkurētspējīgi un droši ienākumi. Pirmā pīlāra maksājumu ietvaros ir jāturpina lauksaimnieku nodrošināšana ar tiešajiem maksājumiem, kas tiem sniedz minimālu ienākumu drošības līmeni. Lai to panāktu, mums būs vajadzīgs KLP budžets, kas ir saglabāts vismaz pašreizējā līmenī vai, vēl svarīgāk, palielināts, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos.

Tirgus nestabilitāte ir negatīvi ietekmējusi rūpniecību visā Eiropā, un mums ir jāsaglabā drošības sistēmas, lai uzturētu stabilitāti un nodrošinātu rentabilitāti. KLP līdzekļu sadalē ir jāņem vērā ražošanas izmaksas dalībvalstīs.

Komisijai ir sīkāk jāizskata taisnīguma definīcija, un uz reģionālo principu balstīti maksājumi, kas nozīmētu, ka lauksaimnieki Ziemeļīrijā saņemtu mazāku vienreizējo saimniecības maksājumu, postoši ietekmētu nozari, kurā daudzi lauksaimnieki atrodas uz izdzīvošanas robežas. Ziemeļīrijā ir daudz lauksaimnieku, kuriem pieder mazas zemes platības, bet kuri īsteno intensīvu lauksaimniecību, un šāds maksājums neatspoguļotu viņu darbu un finanšu slogu, ar ko viņi saskaras. Tāpēc ir jāņem vērā reģionālās tendences un jāiestrādā tās laikam pēc 2013. gada paredzētajā KLP.

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Cioloş kungs, dāmas un kungi, šodien notiek svarīgas debates par George Lyon ziņojumu, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai no sirds pateiktos Lyon kungam par gatavību kompromisiem, ko viņš ir apliecinājis šajā dokumentā. Mēs esam spējuši panākt labu kompromisu, ko var atbalstīt daudzas grupas, un es ceru, ka balsojumā, kas notiks šodien pusdienlaikā, par tā pieņemšanu nobalsos deputātu vairākums.

Kopējā lauksaimniecības politika Eiropā bija un ir viens no svarīgākajiem Eiropas apvienošanās procesa pīlāriem. Šajā ziņojumā mēs aprakstām kopējās lauksaimniecības politikas ietekmi pēc 2013. gada. Eiropas lauksaimniecības nozarē tiek ražota augstas kvalitātes pārtika, tā aizsargā svarīgas lauku teritorijas un daudzas darba vietas, uztur un veicina mūsu kultūrvides ainavu un bioloģisko daudzveidību un var sniegt ieguldījumu fosilā kurināmā saglabāšanā ar atjaunojamo izejvielu un enerģijas ražošanas palīdzību. Lai garantētu, ka Eiropas lauksaimniecība nākotnē var turpināt šo funkciju īstenošanu, mums ir jāatrod koncepcija laikam pēc 2013. gada, kas ļaus īstenot šos daudzos uzdevumus.

Es pozitīvi vērtēju faktu, ka komisārs D. Cioloş ir skaidri norādījis, ka viņš vēlas, lai divu pīlāru sistēma turpinātu darboties. Mana grupa to atbalstīs. Pirmais pīlārs darbojas kā līdzsvars spiedienam, zem kāda darbojas Eiropas lauksaimniecība saistībā ar citiem pasaules lauksaimniecības reģioniem, savukārt otrs pīlārs ietver pasākumu kataloga sagatavošanu, lai 27 dalībvalstīm ļautu nodrošināt, ka lauksaimniecība saņem papildu atbalstu tās uzdevumu veikšanai. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vairākums balsojumā to atbalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, sociālisti un demokrāti ir īpaši gandarīti, redzot, ka viņu svarīgākie ierosinājumi ir atspoguļoti Lyon kunga ziņojumā: 80–90 % no mūsu grozījumiem tika ņemti vērā, un mēs varējām atbalstīt 49 no 50 ierosinājumiem, par ko balsoja Lauksaimniecības komiteja.

Mēs jo īpaši atbalstām faktu, ka Lyon kunga ziņojumā ir iekļauta nepārprotama vēlēšanās saglabāt patiešām uz Kopienas ideju vērstu KLP raksturu, kā arī vēlme, lai tā turpinātu saņemt adekvātu budžetu. Tajā ir minēts vēsturisko kritēriju noliegums atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem un to aizstāšana ar jauniem kritērijiem, kas galvenokārt balstīti ar vidi saistītos apsvērumos, nodoms tuvināties taisnīgākai palīdzības sadalei lauksaimnieku un dalībvalstu vidū, kā to vairākkārt atkārtoja daži mani kolēģi, un tajā ir atzīts, ka tirgus regulēšanai un risku un krīzes pārvaldībai ir vajadzīgi atbilstoši politikas instrumenti. Ziņojumā ir ietverta arī jauna atbalsta sistēma, kas ir pamatota uz kompensāciju par tādu pakalpojumu un sabiedrisko labumu nodrošināšanu, kas sniedz ieguvumus visai sabiedrībai, bet nesaņem atlīdzību no tirgus.

Tādējādi Komisijai ir daudz iedvesmas avotu tās paziņojumam, kas jāpublicē novembrī, un es pozitīvi vērtēju faktu, ka komisārs jau ir paudis gatavību ņemt vērā mūsu ieteikumus.

Es ceru, ka pēc sešiem mēnešiem no šā brīža es spēšu sveikt komisāru D. Cioloş ar tādu pašu gandarījumu, ar kādu šobrīd sveicu savu kolēģi Lyon kungu par viņa izcilo darbu, kas dara godu Parlamentam un nostiprina tā nozīmi brīdī, kad atbilstoši Lisabonas līgumam mēs uzņemamies koplēmuma pilnvaras.

 
  
MPphoto
 

  Britta Reimers (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties mūsu referentam par viņa konstruktīvo sadarbību un par viņa ziņojumā izceltajiem svarīgākajiem aspektiem saistībā ar KLP nākotni pēc 2013. gada. Šis ziņojums norāda uz vajadzību pēc turpmākas pastāvošās kopējās lauksaimniecības politikas attīstības, nevis jaunas politikas izstrādes. Tas ir pozitīvs aspekts.

Lauksaimniecības galvenais uzdevums ir un paliek pārtikas ražošana mūsu iedzīvotājiem. Pastāvīgi pieaugošā vajadzība pēc sabiedriskajiem labumiem, iedzīvotāju skaita pieaugums un vienlaicīgi vērojamā dabas resursu nepietiekamība apgrūtina šā uzdevuma veikšanu. No lauksaimniekiem tiek pieprasīts aizvien lielāks saražotās produkcijas apjoms, izmantojot aizvien mazāku resursu. Tas ir neiespējami, ja netiek kāpināta efektivitāte. Eiropas Parlaments, Komisija un Padome ir atbildīga par tam vajadzīgo pamatnosacījumu nodrošināšanu. Ja mēs Eiropā vēlamies saglabāt veselīgu un dažādu lauksaimniecības nozari, mums būs jāņem vērā arī lauksaimnieku vajadzības, proti, piemērojot pēc iespējas mazākas birokrātiskās prasības un ļaujot pēc iespējas lielāku uzņēmējdarbības brīvību, lai sniegtu lauksaimniekiem iespēju sev nodrošināt pienācīgus ienākumus.

 
  
MPphoto
 

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es nebūšu izņēmums, sveicot savu Skotiju pārstāvošo kolēģi George Lyon saistībā ar ļoti pārliecinošu ziņojumu. Šajā ziņojumā ir daudz aspektu, par kuriem var just apmierinājumu, un es atkārtošu šorīt izteiktos vairāku kolēģu komentārus. Man jo īpaši patīk ziņojumā ļoti skaidri paustā norāde, ka kopējās lauksaimniecības politikas svarīgākais mērķis ir pārtikas ražošana. Visi pārējie aspekti ir ļoti cienījami, ļoti vēlami, bet otršķirīgi.

Mums pašiem ir skaidri jāsaprot, ka nodrošinātība ar pārtiku ir neatņemama mūsu Eiropas nacionālās drošības politikas sastāvdaļa un svarīgākais KLP sniegtais sabiedriskais labums, par kuru vien ir vērts maksāt. Man īpaši satrauc La Via kunga komentāri par budžetu, uz ko šorīt reaģēja visai neliels skaits kolēģu. Iespējams, tik lielas uzmanības pievēršana budžetam nedaudz atbilst stereotipam par skotiem, bet, ja šai politikai piešķirtie mūsu rīcībā esošie finanšu līdzekļi nav pietiekami, tas viss ir bezjēdzīgi. Es būtu pateicīgs dzirdēt dažus vārdus no mūsu komisāra puses par to, kā viņš piedāvā aizsargāt šo budžetu nākotnē — arī tāpēc, ka vairākas dalībvalstis, ieskaitot Lielbritāniju, vēlas pārtraukt tiešos maksājumus lauksaimniekiem.

Tomēr jūs varat būt pārliecināti par šā Parlamenta atbalstu praktiski realizējamas KLP un budžeta saglabāšanā, un tas nodrošina labu pamatu notiekošajai diskusijai.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos paust savu cieņu Lyon kungam, kurš ir sagatavojis ziņojumu, kurā ir ietverts redzējums attiecībā uz svarīgākajām problēmām, kas sagaida Eiropas lauksaimniecību.

Dāmas un kungi, mēs saskaramies ar problēmu saistībā ar būtisku atšķirību novēršanu dažādās valstīs izmaksāto subsīdiju jomā, un tā ir ļoti nopietna problēma. Kad mēs aplūkojam šobrīd spēkā esošās subsīdijas — un ja mēs saglabātu šo sistēmu — mēs redzam milzīgas atšķirības. Atsevišķās valstīs subsīdijas pēc 2013. gada pārsniedz EUR 500 par hektāru, kamēr citās valstīs, galvenokārt jaunajās dalībvalstīs, tās ir pat mazākas nekā EUR 100. Mums ir jāstājas pretī šai problēmai un tā jāatrisina. Ilgtermiņā mēs nevaram turpināt pieļaut šādas milzīgas atšķirības. Šīs problēmas atrisināšana būs sarežģīta.

Es vēlētos pateikties Smith kungam, kurš ir pamanījis ar budžetu saistīto problēmu. Mēs šo problēmu neatrisināsim, ja mūsu rīcībā nebūs lielāks budžets, jo ir grūti atņemt līdzekļus tiem, kuriem to ir vairāk. Mums drīzāk būtu jāpiešķir līdzekļi tiem, kuriem to ir mazāk. Citējot Franču revolūcijas moto: “Brīvība, vienlīdzība, brālība.” Mums nav problēmu ar brīvību, bet attiecībā uz vienlīdzību un brālību vajadzības ir lielākas, un es vēršos pie kolēģiem no vecajām dalībvalstīm pēc palīdzības, lai atrisinātu šo problēmu saskaņā ar vienlīdzības un brālības principu.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es arī atzinīgi vērtēju šo svarīgo ziņojumu, lai gan esmu nedaudz vīlusies par to, ka tajā nav izklāstīts redzējums par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku reģionos un garantēs, ka aktīvie lauksaimnieki var nodrošināt sabiedrības pieprasītās preces un pakalpojumus.

Mums ir vajadzīga KLP, kas nodrošinās augstas kvalitātes pārtiku, kas ražota atbilstoši augstiem standartiem, rūpes par augsni un tās uzturēšanu, kā arī ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; kopēja politika darba vietu nodrošināšanai lauku teritorijās un nostiprināta lauku ekonomika, kā arī politika, kas nostiprinās cīņu pret klimata pārmaiņām.

Ir jāuzlabo KLP, lai palīdzētu tiem, kuriem steidzami vajadzīgs atbalsts. Šobrīd lielākā atbalsta daļa nonāk pie lielajiem īpašniekiem un ražotājiem. Svarīgs ir arī adekvāts KLP budžets, un es pateicos Lyon kungam.

 
  
MPphoto
 

  Giancarlo Scottà (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šādā kontekstā lauku saimniecībām ir vajadzīgs liels atbalsts, lai ieviestu jauninājumus un sasniegtu izaugsmi.

Lauksaimnieku nozīmei ir radikāli jāmainās: sistematizējot lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimnieki kļūst par lauku uzņēmējiem, un tādējādi viņi veicina ekonomisko attīstību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi neskaitāmu pamestu lauku teritoriju atkopšanai, lai tās izmantotu nelielu, slēgtu atzaru izveidei — citiem vārdiem sakot, tādu sistēmu izveidei, kas tiešā veidā savieno lauksaimniecību ar tirdzniecību. Šīs sistēmas var darboties un izplatīties visā Eiropas Savienībā.

Es uzskatu, ka saskaņā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Komisijai būtu jāatbalsta lauksaimniecības kooperatīvu izveide un jānodrošina lielāka lauksaimnieku konkurētspēja. Komisijai ir jācenšas noteikt budžets, kas ir pietiekams šo mērķu īstenošanai. Jaunās KLP finansējumam ir jābūt saistītam ar rezultātiem, lai novērstu līdzekļu izšķiešanu un dažāda veida spekulācijas.

Turklāt šajā krīzes laikā daudzi jaunieši vēlas atgriezties lauksaimniecībā. Tomēr viņi sastopas ar dažādiem šķēršļiem — zeme ir pārāk dārga un lauku attīstības politika ir grūti pārvaldāma. Fakts, ka uz zemes piešķiršanu ir ilgi jāgaida un tā tiek piešķirta, pamatojoties uz ienākumiem, nevis uz jauno uzņēmēju paustajām idejām, attur šo grupu no tās iespēju īstenošanas. Es uzskatu, ka attiecībā uz atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem Komisijai ir jāīsteno elastīga un atbalstoša pieeja. Ir jāsāk īstenot arī informēšanas politika, kas sāktos skolās un universitātēs, lai veicinātu…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE).(RO) Es piekrītu manu kolēģu deputātu viedoklim, kuri vērsa uzmanību uz šā ziņojuma kvalitāti un plašo vienprātību, kādu tas guva Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.

No vienas puses, tas ir drosmīgs ziņojums, jo ietver centienus atrast risinājumus šā brīža galvenajām problēmām. No otras puses, tas ir līdzsvarots ziņojums, kas cenšas atbildēt uz pamatotajām jauno dalībvalstu bažām par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politikas sniegto ieguvumu izmantošanu.

Es jo īpaši vēlos uzsvērt pantus, kas attiecas uz kopējās lauksaimniecības politikas struktūru. KLP jāturpina balstīties uz tās diviem pīlāriem. To atcelšana nozīmētu KLP iznīcināšanu vai tās pārveidošanu par politiku, kurai nav nekādu iespēju sniegt atbalstu lauksaimniecības modernizēšanā un tās konkurētspējas palielināšanā. Lauku attīstības pīlāra atcelšana būtu kļūda, un tā palēninātu lauksaimniecības modernizāciju visā Eiropā, bet jo īpaši jaunajās dalībvalstīs.

Vēl viens svarīgs aspekts ir KLP budžeta saglabāšana vismaz tā pašreizējā līmenī. Eiropas lauksaimniekiem ir jānodrošina atbilstība augstākajiem kvalitātes standartiem, kas atspoguļojas pārtikas kvalitātē, kuru patērē Eiropas iedzīvotāji, un mūsu globālajā konkurētspējā. Tomēr lauksaimniekiem ir vajadzīgs atbalsts, lai spētu nodrošināt atbilstību šiem standartiem. Labi strukturēta, pienācīgi finansēta kopējā lauksaimniecības politika nozīmē drošu labas kvalitātes pārtiku Eiropas iedzīvotājiem.

Es uzskatu, ka balsojums par šo ziņojumu ļaus Parlamentam sniegt Padomei un Komisijai skaidru un nepārprotamu signālu par mūsu kā Eiropas iedzīvotāju pārstāvju nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Paolo De Castro (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dažu nākamo gadu laikā problēmas, kas pavada Eiropas lauksaimniecības sistēmas attīstību, ievērojami palielināsies — pieaugošais pārtikas pieprasījums būs jārisina, ilgtspējīgā veidā izmantojot dabas resursus, paralēli uzlabojot situāciju vides aizsardzības jomā.

Šī perspektīva, kas nostiprina saikni starp lauksaimniecības nozari un sabiedrisko labumu sniegšanu, piešķir lauksaimniecībai jaunu stratēģisku nozīmi — nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izstrāde šobrīd ir risinājums šīm lielajām problēmām, ar ko saskaras mūsu sabiedrība, un šai politikai būs izšķiroša nozīme, risinot jau šobrīd pastāvošo pārtikas krīzi. Tāpēc šis ir jautājums par ražošanas apjoma palielināšanu, radot mazāku piesārņojumu — tas ir ļoti sarežģīts mērķis, kas Eiropas lauksaimniecībai būs jāsasniedz dažu nākamo gadu laikā.

Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kuru man ir tas gods vadīt priekšsēdētāja amatā, ir veikusi nopietnu un koncentrētu darbu, par ko Lyon kungs, piedaloties visām grupām, ir sniedzis ļoti teicamu pārskatu ziņojuma veidā, ar ko šodien tika iepazīstināts Parlaments. Mēs esam pārliecināti, ka tas ir ziņojums, kas palīdzēs likt pamatus nākotnes KLP un sniegs Eiropas Komisijai atsevišķus skaidrus ieteikumus, lai tā varētu sagatavot gada beigu paziņojumu par KLP nākotni pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties manam kolēģim George Lyon par viņa teicamo darbu šā ziņojuma sagatavošanā. KLP saskaras ar daudzām problēmām, un paplašinātā Eiropā ir svarīgi, lai ES saglabātu spēcīgu un pienācīgi finansētu lauksaimniecības politiku, kas sniegs labumu lauksaimniekiem, lauku iedzīvotājiem un sabiedrībai un garantēs nodrošinātību ar pārtiku. Svarīgi ir arī tas, lai līdzfinansēšanā nenotiktu KLP renacionalizācija. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāsaglabā tās kopējās Eiropas politikas raksturs.

Aizvadītajos 50 gados KLP ir kāpinājusi produktivitāti, veicinājusi pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu lauksaimniekiem, garantējusi produktu pieejamību un nodrošinājusi patērētājiem kvalitatīvu pārtiku par samērīgām cenām. Eiropas iedzīvotāji no lauksaimniecības saņem svarīgus ieguvumus pārtikas drošības, vides aizsardzības, cīņas ar klimata pārmaiņām, lauku iedzīvotāju un lauksaimniecībā nodarbināto ģimeņu atbalsta veidā.

Lai KLP turpinātu sniegt labumu Eiropas iedzīvotājiem un apmierinātu viņu prasības, tai ir jāsniedz stabils atbalsts, un tas, protams, nozīmē stabilu budžetu. Otrkārt, KLP nākotnē centrāla vieta ir jāieņem pārredzamībai un proporcionalitātei. Eiropas lauksaimniecības politikai ir jāatbalsta lauksaimnieki, kuru galvenais mērķis ir augstas kvalitātes pārtikas ražošana, nevis viņi jākavē vai jāapgrūtina ar pārmērīgām administratīvajām prasībām un birokrātiju.

Visbeidzot, Eiropas lauksaimnieki ražo augstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu pārtiku. Jāgarantē, lai visi ES importētie pārtikas produkti būtu ražoti atbilstoši tādām pašām kvalitātes prasībām un standartiem kā ES ražotie produkti. Mums arī ir jānodrošina vienādi nosacījumi, godīga konkurence un Eiropas lauksaimniecības dzīvotspēja nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Lielākā pašreizējās kopējās lauksaimniecības politikas netaisnība slēpjas faktā, ka subsīdijas starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm tiek sadalītas nevienlīdzīgā un netaisnīgā veidā. Šogad lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, saņems tikai 70 % no tā subsīdiju apjoma, kas tiks piešķirts lauksaimniekiem vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs — tā sauktajās piecpadsmitnieka valstīs. Bulgāri un rumāņi saņems tikai 40 %. Tajā pašā laikā visi minētie darbojas vienotajā Eiropas Savienības tirgū. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī netaisnība pēc iespējas ātrāk ir jānovērš. Visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā subsīdiju jomā ir jābūt vienlīdzīgā stāvoklī, un viņiem ir jāpiemēro vienādi nosacījumi. Tādēļ es atbalstu 6. grozījumu, kurā ir pausta prasība sasniegt šo mērķi pēc iespējas ātrāk, un es ceru, ka mani kolēģi deputāti Parlamentā to atbalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, kopējā lauksaimniecības politika tika izstrādāta, lai nodrošinātu Eiropas neatkarību pārtikas ražošanas jomā. Divdesmitā septiņdesmitajos gados gandrīz 70 % ES budžeta tika tērēti lauksaimniecības vajadzībām. Tomēr pēc reformu sērijas konkurētspējas jomā lauksaimniecībai paredzētie tēriņi finanšu periodam no 2007. līdz 2013. gadam budžetā samazinājās līdz 35 %.

Diemžēl šodien pārskatītā KLP tiek izstrādāta atbilstoši tiem pašiem konkurētspējas apstākļiem, kādi tie bija iepriekšējās politikas izstrādes laikā. Ir aizvainojoši, ka ekonomikas krīze tiek izmantota par ieganstu lauksaimniekiem izmaksājamo pabalstu samazināšanai. Turklāt tieši minētā pabalstu samazināšana ir vainojama šā brīža krīzes apstākļos.

Jaunās KLP pamatmērķim būtu jābūt globāla modeļa veicināšanai, kas ir savienojams ar veselīgu pārtiku, vides aizsardzību un cīņu ar oglekļa dioksīda emisijām. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tradicionālās lauksaimniecības agroķīmiskais modelis ir lielā mērā vainojams pie siltumnīcas efekta un klimata pārmaiņām un tam ir jāmainās tieši tāpēc, ka tas darbojas pretēji lauksaimnieku, iedzīvotāju un planētas bioloģiskās daudzveidības interesēm.

 
  
MPphoto
 

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu ieinteresēts šajā jautājumā kā aktīvs lauksaimnieks. Plāniem saistībā ar nākotnes KLP ir jābūt praktiski īstenojamiem un finansiāli pieejamiem. Militāristiem ir izteiciens: “Nav pārkāpēja — nav soda”, tomēr PPE grupas loceklis komitejā balsoja pret šo ziņojumu. Tā iemesls varētu būt apstāklis, ka šā brīža finanšu vidē izdevumi rada bažas un ziņojumā paustais entuziasms par mērķiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, otrā pīlāra ietvaros novirza finansējumu no lauksaimniekiem.

Ziņojumā vērojamā apsēstība ar klimata pārmaiņām varētu novest pie ieteikuma pieņemšanas, kas lauksaimniekiem nosaka prasību sūknēt traktoru radītās izplūdes gāzes zem zemes, kas rezultātā palielinātu degvielas patēriņu un nodarītu kaitējumu jūru gultnēm. Mana personīgā pieredze, redzot darbuzņēmēju centienus novadīt netīro ūdeni zem zemes, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem, ļauj paredzēt, kādas problēmas ir gaidāmas. Lopkopjiem, kas audzē atgremotājus, var tik noteikta prasība samazināt metāna emisijas, aizstājot sienu un skābbarību ar daudz dārgāku graudaugu barību. Ja KLP ir jāpastāv, tad lai tā palīdz lauksaimniekiem, nevis rada tiem šķēršļus.

 
  
MPphoto
 

  Esther Herranz García (PPE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dažu turpmāko mēnešu laikā mēs sāksim plašas debates par jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Ir svarīgi panākt apmierinošu vienošanos, tāpēc es ceru, ka Beļģijas prezidentūra spēs panākt to, ko nespēja Spānijas prezidentūra. Es ceru, ka Beļģijas prezidentūra varēs ievirzīt diskusijas tā, ka dalībvalstis apņemsies nākotnē uzturēt tiešām spēcīgu KLP ar pietiekamu budžetu, lai apmierinātu 27 dalībvalstu — gan jauno, gan veco — vajadzības. Es arī ceru, ka neatkārtosies 2005. gada situācija, kad trūka līdzekļu un uz ātru roku bija jāveic izmaiņas.

Gaidāmajās KLP reformās mēs liekam uz spēles tādas nozares dzīvotspēju, kas ne tikai nodrošina netaustāmus produktus un pakalpojumus, piemēram, rūpes par vidi, bet kurai ir jānodrošina arī Eiropas sabiedrības apgāde ar pārtiku. Pagātnē mēs esam piedzīvojuši satraucošas pārtikas nepietiekamības situācijas, un šā iemesla dēļ Eiropas Parlamentam uz ES produkciju balstītas apgādes drošība ir jānosaka par nākamās reformas galveno mērķi, neatstājot novārtā arī citus ieguldījumus, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 

  Stéphane Le Foll (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka jums bija īsa un laimīga nakts. Es pateicos komisāram par to, ka viņš mūs uzklausīja visu šo debašu laikā, un es vēlētos apsveikt Lyon kungu ar darbu, ko viņš ir paveicis saistībā ar ziņojumu, ar ko viņš šorīt iepazīstina.

Kāds ir mērķis? Likt cilvēkiem aptvert, ka mūsdienu pasaulē lauksaimniecība, pārtika un vide ir problēma visai Eiropai. Tas ir mērķis. Ko mēs ar to domājam? Pirmais aspekts ir KLP renacionalizācijas noliegums un palielināts līdzfinansējums. Otrais aspekts ir šīm problēmām un šai svarīgajai pārtikas drošības problēmai atbilstoša lauksamniecības budžeta saglabāšana. Trešais elements ir garantija, ka lauksaimniecība var sniegt sabiedrības pieprasītos sabiedriskos labumus. Ceturtais elements ir tirgus nestabilitātes regulēšana un novēršana, kas, manuprāt, ir svarīgākais. Mums pie šī temata ir jāatgriežas, un tomēr mums ir jādodas nedaudz tālāk.

Mans pēdējais aspekts attiecas uz pirmo un otro pīlāru. Es brīdinu visus tos, kuri aizstāv šo struktūru — un viņiem, iespējams, ir taisnība —, ka galu galā pastāv draudi, ka budžeta apspriešanā pirmais pīlārs tiks ievērojami samazināts, visus līdzekļus novirzot uz otro pīlāru, kam ir piemērots līdzfinansējums, un šāda situācija būtu pretrunā mūsu izvirzītajam mērķim izvairīties no kopējās lauksaimniecības politikas renacionalizācijas. Es to šorīt atzīmēju, jo mēs šobrīd piedalāmies debatēs.

Komisāra kungs, es vēlētos noslēgt runu ar vienkāršu ideju. KLP tika izveidota vienā laikā ar Eiropas Ekonomikas kopienu. Tagad mēs esam Eiropas Savienībā. Es tiešām domāju, ka mums ir jābūt nozīmīgai politikai...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Richard Ashworth (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, šajā nepastāvīgajā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgi, lai kopējā lauksaimniecības politika turpinātu mainīties, lai tā būtu atbilstoša nākotnes problēmām, nevis kavētos pagātnē.

Reformētajai kopējai lauksaimniecības politikai būs izšķiroša nozīme, saskaroties ar tādām problēmām kā nodrošinātība ar pārtiku, tirgus nestabilitāte un klimata pārmaiņas, bet es vēlos minēt trīs citus principus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi.

Pirmkārt, mums ir jāaptver, ka labākais veids kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai ir dzīvotspējīgas un dinamiskas lauksaimniecības nozares izveide, un es nedomāju, ka mums šo mērķi vajadzētu aizmirst.

Otrkārt, ja gatavojaties to sasniegt, kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkāršākai, taisnīgākai un pārredzamākai īstenošanas brīdī.

Visbeidzot, tai ir jānodrošina izmaksu lietderība. Visas tautas un nozares šobrīd piedzīvo smagu ekonomisko situāciju, un es aicinu šo komiteju būt pilnībā reālistiskai tās gaidās attiecībā uz Eiropas budžetu. Manuprāt, tas nozīmē, ka mums ir jānodrošina līdzekļu efektīvs izmantojums. Referents ir sagatavojis teicamu ziņojumu. Es viņu sveicu saistībā ar šo darbu un ar gandarījumu to atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  John Bufton (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, kopējās lauksaimniecības politikas nākotnē pastiprināta uzmanība tiks veltīta tās sasaistei ar klimata pārmaiņu politiku. Manā vēlēšanu apgabalā Velsā pastāvošās shēmas un otro pīlāru aizstās ar Glastir shēmu, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz mērķiem attiecībā uz klimata pārmaiņām un oglekļa piesaisti. Lauksaimniekiem tiks maksāts par katru hektāru, kurā veikta ūdens saglabāšana, mežu atjaunošana utt. Reformējot laikam pēc 2013. gada paredzēto KLP, ir svarīgi neupurēt pirmo pīlāru tādēļ, lai atbalstītu jaunus otrā pīlāra mērķus.

Vienreizējais saimniecības maksājums ir svarīgs daudziem lauksaimniekiem, kuri paļaujas uz subsīdijām un kuri vienā mirklī var zaudēt visu, kas tiem pieder. Ja Velsas lauksaimnieki nav apmierināti ar Glastir nosacījumiem, vai viņiem tiks piedāvātas saprātīgas alternatīvas vai arī viņi jebkurā gadījumā tiks sodīti par shēmas noraidīšanu? Izvēle bez alternatīvām vispār nav izvēle.

Velsai ir vērā ņemama lauksaimniecības vēsture, un daudzas kopienas ir ļoti atkarīgas no lauksaimniecības. Šā brīža lauksaimniecības politikas reformas, kas ir balstītas tikai uz klimata pārmaiņu ideoloģiju, varētu pakļaut briesmām velsiešu lauksaimniecības tradīciju un Velsas ekonomikas nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez (S&D). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vairāku gadu gaitā ir veikti mēģinājumi pielāgot kopējās lauksaimniecības politiku (KLP), un šobrīd mēs sākam jaunu posmu šajā nepārtrauktajā reformu procesā.

Komisāra kungs, Lyon kunga ziņojumā ir atzīta nozīme, kāda lauksaimniecībai kā stratēģiski svarīgam sektoram var būt, atbalstot jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes. Pēc 2013. gada mēs vēlamies spēcīgu KLP, kas saglabātu savu kopējo raksturu, nekaitējot dažu reģionu vai nozaru specifikācijām. Šīs politikas orientācija uz tirgu turpināsies tāpat kā šobrīd. Tomēr pieaugošā tirgus nestabilitāte kopā ar prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām, var negatīvi ietekmēt lauksaimnieku ienākumus.

Mums ir vajadzīga atbilstoša drošības sistēma. Tiešais atbalsts ir pilnībā jāfinansē no Eiropas Savienības budžeta, un KLP ir jāsaņem budžeta piešķīrums, kas ir adekvāts jaunajām problēmām un mērķiem, kas to sagaida, un ir tādā līmenī, kas ir vismaz vienāds ar 2013. gada līmeni, jo turpmāki samazinājumi varētu apdraudēt politikas efektivitāti.

Komisāra kungs, mūsu lauksaimniekiem atkal būs jācenšas pielāgoties. Visas pārmaiņas, kas tiek īstenotas, ir jāpavada reālistiskiem pārejas periodiem.

Es vēlētos pateikties Lyon kungam un visiem „ēnu” referentiem par viņu darbu. Viņi ir sagatavojuši ziņojumu, ko mēs Parlamentā varam atbalstīt un kas būs pozitīvs signāls Eiropas lauksaimnieku neskaidrību izbeigšanai.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Šobrīd mums ir problēma: 23 deputāti ir lūguši iespēju uzstāties brīvā mikrofona sesijā. Kā jums ir zināms, Reglaments atļauj piecu runātāju uzstāšanos. Turklāt debatēm kopumā bija paredzētas 57 minūtes, un līdz šim brīdim mēs esam izmantojuši 59 minūtes, turklāt vēl nav uzstājies ne komisārs, ne referents, lai slēgtu šīs debates.

Tā kā jautājums man šķiet ļoti svarīgs, ko apliecina ārkārtīgi lielais to cilvēku skaits, kuri ir lūguši iespēju uzstāties, mēs ļausim runāt 10 cilvēkiem, dubultojot skaitu, kas ir paredzēts noteikumos.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Cioloş kungs, viens no galvenajiem izaicinājumiem kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada ir atkāpšanās no vēsturiskās metodes atbalsta līmeņa noteikšanai un jaunas un taisnīgas kopējās lauksaimniecības politikas resursu sadales ieviešana starp lauksaimniekiem visā Eiropas Savienībā, neizšķirot “jaunās” un “vecās” dalībvalstis.

Es atbalstu divu pīlāru atbalsta modeli, kur maksājumi tiek veikti lauksaimniekiem un ir paredzēti lauksaimniecību attīstībai un modernizācijai, nevis īpašniekiem, kuri saņem naudu, bet neiegulda to lauksaimniecībā, kavējot svarīgas pārmaiņas. Pieņemot jaunas problēmas, kopējai lauksaimniecības politikai ir jāsaglabā tās rūpes par vides aizsardzības vērtībām un nodrošinātību ar pārtiku. Papildus tam es aicinu atstāt izmēģinātos un pārbaudītos tirgus regulēšanas instrumentus neskartus. Piemērs ir piena kvotas. Ja to piemērošana tiks pārtraukta, ar ko tās tiks aizstātas? Protams, ir atsevišķas idejas, bet mums nav nekādas drošības…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Es vēlos sveikt referentu, „ēnu” referentus un visus šajā projektā iesaistītos, kas ir īpaši svarīgi nākotnes KLP.

Globalizētajā vidē Eiropas Savienībai ar tās Kopienas tirgu ir jārīkojas vienoti, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu un veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu. Tai arī ir jācīnās ar klimata pārmaiņām un jāpalielina savs pētnieciskais darbs, lai pēc iespējas labāk izmantotu iespējas, ko var sniegt šī izpēte.

KLP ir jāpiedāvā perspektīvas un stabils ietvars, kas veicinās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību ar pieaugošas produktivitātes un konkurētspējas palīdzību, kā arī nodrošinās pienācīgu tirgus darbību, tādējādi garantējot stratēģiski svarīgo apgāžu neatkarību visās galvenajās ražošanas nozarēs.

Es uzskatu, ka mums ir izšķiroši svarīgi saglabāt kopējās lauksaimniecības politikas divus pīlārus, skaidri nodalot, kurš ir I pīlārs, kas ir pietiekami spēcīgs, lai nodrošinātu atbilstošu lauksaimnieku dzīves līmeni visās dalībvalstīs…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  José Bové (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es, protams, vēlos pateikties mūsu referentam Lyon kungam, ar kuru mēs visi, manuprāt, sadarbojāmies savstarpējā saskaņā, lai censtos virzīties uz priekšu, un es īsumā, tikai dažos vārdos, vēlētos pastāstīt par to, ka mēs tam varam gūt apliecinājumu.

Apliecinājums ir tāds, ka mūsdienās Eiropa ir lauksaimniecības izejvielu neto importētāja. Mums ir jābūt mērķtiecīgai lauksaimniecības un pārtikas politikai, lai mēs varētu nodrošināt mūsu iedzīvotāju vajadzības pārtikas jomā.

Turklāt mūsu pašreizējā KLP ir jāreformē trīs iemeslu dēļ. Šī KLP ir netaisnīga no ekonomiskā, sociālā un vides aizsardzības viedokļa. Ekonomiskā ziņā — ražotājiem izmaksātās summas ir mazākas par viņu ražošanas izdevumiem, un KLP ir jānodrošina šīs problēmas risinājums. Sociālā ziņā — atbalsta sadale starp valstīm, reģioniem un lauksaimniekiem ir netaisnīga. Astoņdesmit procenti atbalsta tiek piešķirti 20 % lauksaimnieku. Vides aizsardzības ziņā — mums ir vajadzīga KLP, kurā tiek ņemts vērā augsnes jautājums…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, īsumā — uz kopējo lauksaimniecības politiku attiecas šāds fakts: tagad ES ir vairāk valstu, vairāk prioritāšu un mazāk naudas. Tādējādi tas nozīmē, ka KLP ir nepieciešamas vispusīgas reformas, un šādām reformām ir jāsākas no nulles. Tā kā pārtika ir svarīgākais lauksaimniecības nozares sniegtais sabiedriskais labums, ir jāgarantē pārtikas ražošana, īpaši ņemot vērā nodrošinātību ar pārtiku turpmāko desmitgažu laikā.

Turklāt mēs Eiropā vēlamies labas kvalitātes pārtiku, un mēs augstu vērtējam dzīvnieku labturību un vidi. Tomēr ne vienmēr mūsu lauksaimnieki par šiem ieguldījumiem kopējā labumā saņem atlīdzību no tirgus. Viņu globālā līmeņa konkurentiem nav jārēķinās ar šādām prasībām vai arī, ja viņiem tas ir jādara, tad prasības, kuras tiem ir jāapmierina, ir daudz mazākas. Tādēļ mums ir jānodrošina atbalsts jautājumos, kuros tirgus to nesniedz. Fakts, ka ziņojumā ir aicināts piešķirt atbalstu par hektāru, ir pozitīvs aspekts. Tas neitralizēs turpmāku lauksaimniecības intensifikāciju un padarīs vides aizsardzības mērķu sasniegšanu reālāku. Tas ir veids, kā mēs varam atalgot savus lauksaimniekus.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti sarežģīts un jutīgs jautājums. Tā sauktā vēsturiskā principa piemērošanas turpināšana attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai — pat pēc ES paplašināšanās — Eiropas ekonomikas politikā ir radījusi nopietnu disproporciju.

Tāpēc pēc iespējas drīzāk finanšu atbalsta sadales sistēmā lauksaimniekiem ir jāievieš objektīvi taisnīgi kritēriji, jo tas radīs pareizus apstākļus adekvātai ekonomiskajai konkurencei lauksaimnieku vidū vienotajā Eiropas tirgū.

Finansējums ir jāsadala pareizi un līdzsvarotā veidā, lai lauksaimniekiem visās ES valstīs būtu tiesības uz vienādiem atbalsta līmeņiem un tie varētu viens ar otru konkurēt taisnīgā veidā.

Tāpēc, manuprāt, mums ir jāatbalsta iesniegtā ziņojuma 6. grozījums, kas palīdzēs nodrošināt taisnīgu atbalsta mehānismu Eiropas lauksaimnieciskajai ražošanai.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lauksaimniecības politikai ir vajadzīga saskaņota sistēma. Tai ir jāstiprina ES kopumā, tajā pašā laikā ņemot vērā reģionālās atšķirības. Otrais faktors ir īpaši svarīgs manai mītnes valstij —Austrijai, ņemot vērā konkrētas vides un investīciju programmas.

Lauksaimniecības politika saskaras ar vairākām milzīgām problēmām. Prognozes norāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs līdz 9 miljardiem cilvēku, tajā pašā laikā mēs saskaramies ar klimata pārmaiņu sekām, piemēram, ūdens trūkumu un sausumu. Lai atrisinātu šīs problēmas, ir svarīgi ne tikai tas, ka ES būtu jāīsteno efektīvāka iekšējā sadarbība, bet arī fakts, ka pasaules līmenī tai ir jārīkojas saskaņotā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, no lauksaimniecības viedokļa šodienas diskusija ir bijusi ļoti uzmundrinoša no visām Parlamenta grupu pusēm. Es jo īpaši pozitīvi vērtēju uzsvaru uz jauniešu dalības veicināšanu lauksaimniecībā, kas ir izšķiroši svarīga; uzsvaru uz to, ka nebūtu veicama KLP renacionalizācija; atzinīgi vērtēju komisāra pausto, ka būtu jāsaglabā abi pīlāri, jo bez pirmā pīlāra nebūs vajadzīgs otrais pīlārs, jo tas būtu nerentabli saimniecībām un tādēļ netiktu garantēti sabiedriskie labumi, un Dodd kundzes norādījumu, ka mums ir jāpievērš uzmanība tam, ko mēs domājam ar jēdzienu “taisnīgs”, īpaši ņemot vērā atšķirīgās cenas un pirktspēju visā Eiropas Savienībā.

Lyon kungs arī vienīgais atsaucās uz vēsturisko pamatu. Es uzskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgi lauksaimniekiem sniegt nepārprotamu signālu par to, kas, iespējams, notiks, lai viņi netiktu atstāti neierobežotu spekulāciju ziņā, nesaprotot, vai iegādāties vai pārdot lopus atbilstoši vēsturiskajam modelim. Tādēļ es atbalstītu nepārprotamu signālu par šo jautājumu no komisāra puses pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, arī es vēlētos pateikties un apsveikt mūsu kolēģi deputātu Lyon kungu saistībā ar viņa teicamo ziņojumu, kas ir pirmais pozitīvi vērtējamais solis KLP pārstrādāšanas virzienā.

Jaunās KLP mērķis ir vērienīga Eiropas lauksaimniecības, pārtikas, sociālā un vides politika, nevis tāda Eiropa, kuras būtība ir neierobežots brīvais tirgus. Mēs vēlamais, lai attiecībā uz piešķirtajiem resursiem KLP būtu leģitīmāka un lai to pieņemtu nodokļu maksātāji, lai tā būtu taisnīgāka attiecībā uz ES līdzekļu sadali starp 27 dalībvalstīm un lauksaimniekiem, kā arī efektīvāka valsts līdzekļu adekvātā izmantojumā.

Būs jāievieš jauni publiskie mehānismi lauksaimnieciskās ražošanas regulēšanai, lai garantētu patērētāju nodrošinātību ar pārtiku. Mēs atbalstām spēcīgu KLP, kuras rīcībā ir nepieciešamais budžets tās mērķu sasniegšanai. Saistībā ar to Lyon kunga ziņojumā visai pamatoti ir uzsvērta jaunu problēmu rašanās, ar ko saskarsies KLP — jo īpaši klimata pārmaiņas, ūdens resursu pārvaldība, atjaunojamās enerģijas resursi, bioloģiskā daudzveidība un augsnes erozija.

Šajā ziņojumā ir pausts aicinājums nodrošināt vienkāršāku, atbildīgāku KLP, kas efektīvāk apmierina Eiropas lauksaimnieku vajadzības, lai nodrošinātu konsekvenci un saglabāšanu…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir svarīga, un tā būs svarīga vēl ilgu laiku, arī attiecībā uz nodarbinātību. Eiropā lauksaimniecībā nodarbināto skaits mazāk nekā 10 gadu laikā ir samazinājies par 25 %, zaudējot gandrīz 4 miljonus darba vietu. Ja mēs vēlamies atrisināt šo neatliekamo bezdarba problēmu, mēs nevaram atstāt KLP pašplūsmā, un mums tajā ir jāveic ieguldījumi, garantējot atbilstošus resursus, kas radītu ilgstošu izaugsmi. Tāpēc jaunajai KLP būs jāgarantē vismaz tāds pats finansējuma līmenis kā iepriekš.

Tomēr, komisāra kungs, Parlamenta prasība jums šodien nav garantēt tāda paša līmeņa finansējumu, bet to palielināt. Galīgais un neapspriežamais nosacījums ir nodrošināt finansējumu, kas atbilstu šā brīža resursiem, bet prasība ir ievērojami palielināt finansējumu lauksaimniecībai. Lyon kunga ziņojumā ir ietverti atsevišķi ļoti pozitīvi aspekti, pasākumi cenu nestabilitātes ierobežošanai, nozares atbalstam, pienācīgu ienākumu nodrošināšanai lauksaimniekiem un garantijām esošajam…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs arī atbalstām spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kura ir vērsta ne tikai uz lauksaimniekiem, bet arī uz vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kura ir nodrošināta ar vērā ņemamu budžetu, kas ļauj risināt pieaugošās problēmas, ar kurām saskaramies, un — galvenais — kura darbojas visos Eiropas reģionos. Tā nodrošināšana ir izšķiroša Azoru salām, kur lauksaimniecība ir neaizstājams balsts ilgtspējīgas attīstības modelim.

Šajā jaunajā KLP ir jāatsakās no vēsturiskajiem kritērijiem līdzekļu piešķiršanai, jo tie jau ir radījuši kaitējumu Portugālei un Portugāles lauksaimniekiem. Jaunajā KLP ir jāņem vērā lauksaimniecības specifiskais raksturs, nodrošinot instrumentu kopu tirgus regulēšanai un risku pārvaldībai, ar kuras palīdzību būtu iespējams garantēt adekvātu tirgus darbību un lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti.

KLP pēc 2013. gada būtu jāpalielina Eiropas lauksaimniecības modeļa konkurētspēja, nodrošinot atbilstošu tās vērtības sadalījumu iekšējā tirgū, ko radījušas pārtikas ķēdē izveidotās attiecības, un ārējo tirgu atvēršana...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Esmu saņēmis divus uzstāšanās pieprasījumus saistībā ar Reglamenta ievērošanu. McGuinness kundze uzstāsies pirmā.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, tikai piezīme attiecībā uz procedūru. Es zinu, ka pārējie kolēģi piekritīs manām bažām par brīvo mikrofonu, un šajā ziņā jūs esat visspēcīgs, tomēr deputāti, kuri strādā Lauksaimniecības komitejā, kuri patiesībā ir strādājuši pie šīs lietas ilgu laiku un kuri piedalījās šajās debatēs no to sākuma, manuprāt, ir pelnījuši, lai viņu pārdomātie viedokļi tiktu uzklausīti. Es nevarēju notvert jūsu skatienu, lai paustu vēlēšanos uzstāties, jo jūs uz mani neskatījāties, lai gan es notvēru sešus citus skatienus ap jums, priekšsēdētāja kungs. Kamēr man ir iespēja, vai es varētu lūgt Komisiju sniegt komentāru par iespēju mazāk labvēlīgus apgabalus pārvietot uz pirmo pīlāru? Es iesniegšu rakstisku deklarāciju par šo jautājumu. Kolēģi, es ceru, ka jūs atbalstīsiet manu viedokli.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - McGuinness kundze, es jums varu apgalvot, ka es uz jums skatījos gandrīz visu laiku un redzēju, ka jūs lūdzat iespēju uzstāties.

Tomēr problēma ir tāda, ka šis dienas kārtības punkts ir strukturēts citādi: citiem vārdiem sakot, tas nav strukturēts tā, lai dotu priekšroku atbilstošās komitejas locekļiem, bet gan tā, lai dotu priekšroku tiem deputātiem, kuri pirmie priekšsēdētājam pauž vēlmi uzstāties. Tādi ir Reglamenta noteikumi. Turklāt ir noteikts, ka uzstājas pieci deputāti, bet mēs esam devuši vārdu desmit runātājiem.

Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Grupām atvēlētais laiks tika sadalīts deputātu vidū tā, lai katram būtu viena minūte, bet gandrīz visi runāja vairāk par pusotru minūti, tāpēc nevienam deputātam, kurš vēlas uzstāties ārpus viņa attiecīgajai grupai atvēlētā laika, nav iespējams sniegt šādu iespēju, ko mēs visi vēlētos.

Tagad vārds tiek dots Obermayr kungam, kurš arī uzstāsies saistībā ar Reglamenta ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es pieņemu, ka jūs domājāt mani. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ko minēja iepriekšējā runātāja. Protams, es vēlētos jums pateikties par augstsirdību, piecu runātāju vietā ļaujot uzstāties desmit deputātiem. Mēs, protams, izprotam jūsu laika ierobežojumus, bet es ceru, ka arī jūs saprotat mūs. Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Atsevišķas Eiropas daļas darbojas zem ievērojama sloga un ir ārkārtīgi apdraudētas. Tas neapšaubāmi attiecas ne tikai uz komiteju darbu.

Otrkārt, jūs norādījāt, ka problēma saistībā ar brīvā mikrofona procedūru nav atrisināta. Mēs aicinātu šo jautājumu atrisināt pēc iespējas drīzāk, jo es nezinu, vai mums vajadzētu sākt veidot rindu dienu iepriekš vai pieteikties trīs dienas iepriekš un pēc tam pavadīt nakti šeit, lai mums beidzot būtu iespēja uzstāties. Ja uzstājas tikai 10 runātāji, svarīgi arī, lai mēs būtu informēti, kas ir šie desmit cilvēki.

Būtu noderīgi un taisnīgi, ja pēc iespējas drīzāk tiktu ieviestas atbilstošas struktūras. Tādā veidā jūs piedzīvosiet mazāk stresa un būsiet vēl iecienītāks, ļaujot uzstāties lielākam skaitam cilvēku. Arī mēs būsim apmierināti ar risinājumu, kas ir mums taisnīgs. Es lūdzu jūs būt iecietīgam un vēlreiz pateicos par jūsu sapratni.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Jums ir pilnīga taisnība. Šī priekšsēdētāja skatiena notveršana, lai iegūtu iespēju uzstāties brīvā mikrofona sesijā, neapšaubāmi ir pilnīgi subjektīva, jo priekšsēdētājs redz, tomēr viņa redze nav tik plaša un daudzšķautņaina kā rāpulim, respektīvi, priekšsēdētājs pamana tos, kurus viņš pamana. Sekretariāta darbinieki šajā jautājumā var ļoti palīdzēt. Tomēr jums ir taisnība: šo problēmu Parlamenta birojs nav atrisinājis pienācīgā veidā, es to saprotu.

Piemēram, McGuinness kundzes teiktais, ka attiecīgās komitejas locekļiem būtu dodama priekšroka, man šķiet pilnībā pamatots viedoklis, bet nav izstrādāti noteikumi, kas to atļautu. Vienīgais noteikums ir tāds, ka priekšsēdētājs vada debates atbilstoši saviem ieskatiem, kas nepārprotami priekšsēdētāju nostāda ļoti sarežģītās situācijās.

Turklāt paši deputāti neievēro Reglamenta noteikumus, jo zilā kartīte nav jāizmanto, lai lūgtu vārdu brīvā mikrofona sesijā. Zilā kartīte ir izmantojama, lai pārtrauktu runātāju, kurš attiecīgajā brīdī uzstājas, lai viņam vai viņai 30 sekunžu laikā uzdotu jautājumu. Tomēr šeit ir deputāti, kuri nepārtraukti izmanto zilo kartīti.

Mums būs jāorganizē īss kurss, lai deputāti apgūtu, ka zilā kartīte ir paredzēta īpašam mērķim un, lai lūgtu vārdu brīvā mikrofona sesijā, deputātam ir jāpaceļ roka, baltā kartīte vai jālieto kāds cits paņēmiens, nevis zilā kartīte.

Tomēr es nevēlos paildzināt debates. Mēs esam diezgan daudz iekavējuši, un laiks, ko mēs izmantojām šā jautājuma apspriešanai, varēja būt izmantots divām vai trim runām.

 
  
MPphoto
 

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es neesmu pārliecināts, vai tika uzdoti daudzi jautājumi. Es, bez šaubām, pamanīju, ka tika apstiprināti atsevišķi principi, kuri, kā mēs redzējām, bija labi atspoguļoti ziņojumā.

Jebkurā gadījumā galvenā atziņa, ko esmu guvis no šīm debatēm, ir fakts, ka mums ir vajadzīga kopējā lauksaimniecības politika, kurai ir jābūt Kopienas politikai, un ka mums ir vajadzīgs budžets, kas ir atbilstošs lauksaimniecībai noteiktajiem mērķiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir vajadzīgs reālistisks budžets. Manuprāt, reālistisks budžets ir budžets, kas atbilst kopējai lauksaimniecības politikai noteiktajiem mērķiem.

Tas, ko mēs esam pamanījuši, ir apstāklis, ka mēs no saviem lauksaimniekiem pieprasām aizvien vairāk un vairāk. Protams, mēs arī pieprasām, lai sniegtie resursi tiktu izmantoti efektīvāk un par to izlietojumu tiktu sniegtas precīzākas atskaites. Starp citu, es redzu, ka mans kolēģis Lewandowski kungs, finanšu plānošanas un budžeta komisārs, ir šeit. Iespējams, viņš ir ieradies īpaši tādēļ, lai mums apstiprinātu, ka KLP tiks nodrošināts budžets, kas ir atbilstošs mūsu noteiktajiem mērķiem.

Es arī uztvēru faktu, ka, ja mēs vēlamies, lai lauksaimniecība — kopējā lauksaimniecības politika — sasniegtu mūsu noteiktos mērķus, mums ir jāņem vērā visas atšķirības, kas pastāv starp visiem Eiropas Savienībā pastāvošajiem lauksaimniecības veidiem. Mums ir jāņem vērā šī dažādība, lai reģionos, kuros tā izpaužas, šie dažādie lauksaimniecības veidi palīdzētu īstenot mērķus ne tikai attiecībā uz tirgus apgādi, ražošanu un tirgus apgādes drošību, bet arī virzību uz labāku izpratni par vidi, dabas resursu pārvaldību un ekonomiskās attīstības iespējām lauku apvidos. Mums ir jāpārdomā, kā to var veicināt lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu nozare.

Es ņēmu vērā arī faktu, ka visām šīm pārdomām par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni ir arī jāpalīdz iedrošināt jauniešus, jāsniedz izredzes jauniešiem, kuri vēlas iekārtot savu dzīvi, sniegt ieguldījumu lauksaimniecībā, lai lauksaimnieciskā darbība būtu arī darbība nākotnē un lai mēs varētu sasniegt savus mērķus.

Es arī vēlos sniegt skaidru vēstījumu un atbildēt uz Kelly kunga jautājumu par tiešo atbalstu. Es nedomāju, ka pastāv kādas šaubas, ka, ja mēs vēlamies nodrošināt taisnīgāku lauksaimniecību un efektīvāku kopējo lauksaimniecības politiku, mums ir jāparedz precīzāki kritēriji šī tiešā atbalsta sadalei saskaņā ar mērķiem, ko mēs gatavojamies noteikt. Tāpēc, manuprāt, vēsturiskās atsauces nenodrošina taisnīgus, pārredzamus un objektīvus kritērijus. Mums ir jāaizstāj šīs vēsturiskās atsauces ar daudz precīzākiem mērķiem, kas nodrošinās zināmu taisnīguma līmeni un ļaus labāk ņemt vērā Eiropas Savienībā pastāvošo lauksaimniecības dažādību. Tas dalībvalstīm un reģioniem sniegs iespēju gūt labāku peļņu no to rīcībā esošajiem resursiem.

Noslēgumā es vēlētos atkārtoti apgalvot, ka mums Eiropā ir vajadzīga kopējā lauksaimniecības politika. Mums ir vajadzīga kopējā lauksaimniecības politika visai Eiropas Savienībai un, protams, kopējā lauksaimniecības politika, kas netraucē citiem pasaules reģioniem attīstīt tajos veikto lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 

  George Lyon, referents. − Priekšsēdētāja kungs, sākumā es vēlētos tikai pieminēt dažus no galvenajiem tematiem, ko šajās debatēs aktualizēja kolēģi. Jauna stratēģiska KLP un pārtikas ražošanas nozīme — pilnīgi noteikti. Divi pīlāri — pilnīgi noteikti, es tam piekrītu. Pārtikas ražošana KLP centrā — jā, tieši tā ir KLP jēga. Viss pārējais ir tikai papildinājumi, lai nodrošinātu, ka mums ir rentabla lauksaimniecības nozare, lai spētu sniegt ieguvumus apkārtējai videi, risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un visus pārējos aspektus, ko mēs esam minējuši ziņojumā.

Stabils budžets — jā, pilnīgi noteikti. Budžets, kas ir taisnīgs gan attiecībā uz vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm — tik daudzi deputāti to minēja kā problēmu, un tas ir jautājums, kas mums ir jārisina. Veidam, kā notiek naudas sadale dalībvalstu vidū, ir jābūt objektīvam un pārredzamam. Dalībvalstīm ir jāizpilda stratēģijas “Eiropa 2020” prasības. Ir absolūti nepieciešams, lai lauksaimniecība un KLP tiktu uzskatīta par daļu no risinājuma šo mērķu īstenošanai, nevis par daļu no problēmas.

Es vēlētos pateikties Michel Dantin, Häusling kungam, Olejniczak kungam un Jim Nicholson, maniem ēnu referentiem. Mums bija lieliska sadarbība, sagatavojot šo ziņojumu, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs un sniedz skaidru ieskatu par virzienu, kurā šis Parlaments vēlas redzēt attīstāmies KLP pēc 2013. gada. Es gribētu minēt, ka attiecībā uz sadarbību un sarunām ar Komisiju un Lauksaimniecības padomi ziņojums Parlamentam sniedz ļoti izdevīgu pozīciju. Es jūs, komisāra kungs, aicinātu mums pievienoties, un mēs varam garantēt, ka kopīgi īstenosim šo redzējumu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien, 2010. gada 8. jūlijā, plkst. 12.00.

Es vēlreiz vēlētos atvainoties tiem deputātiem, kuriem mēs nevarējām sniegt iespēju uzstāties. Kā minēja McGuinness kundze, šie deputāti var iesniegt savu ziņojumu rakstiskā veidā.

Es ar šo jautājumu vērsīšos Prezidijā, jo tas ir jāprecizē. Prezidijā arī ierosināšu — un es ceru, ka jūs visi to atbalstīsiet —, ka atļauja runāt brīvā mikrofona sesijas laikā nav sniedzama tiem deputātiem, kuri nav klāt debašu sākumā, kad referents iepazīstina klātesošos ar savu ziņojumu vai uzstājas komisārs. Mēs esam saskārušies ar situāciju, kad deputāti ir sašutuši par to, ka viņiem nav sniegta iespēja uzstāties, bet nav palikuši, lai noklausītos komisāra runu vai referenta skaidrojumu vai secinājumus. Ir jācenšas nodrošināt stingrība, bet tas ir jādara mums visiem.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski.(IT) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām, ņemot vērā, ka izdevumi lauksaimniecības jomā veido ap 43 % no ES budžeta. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 33. pantu KLP mērķi ir nodrošināt Eiropas patērētājiem pieņemamas cenas un atbilstošu dzīves līmeni lauksaimniekiem.

Nesenās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam lauksaimnieku ienākumi samazinājās vidēji par 12,2 %, nosacījumi kredīta saņemšanai kļuva stingrāki un palielinājās bezdarba rādītājs lauku apvidos. Produktu cenu nestabilitāte lauksaimniecības tirgū ir krasi palielinājusies un paredzams, ka šis nestabilitātes pieaugums turpināsies. Tāpēc es uzskatu, ka nākotnes KLP ir jānosaka prasība nodrošināt minimālu drošības sistēmu, lai būtu iespējams kontrolēt tirgus cenu mainīgumu un nozares ietvaros nodrošināt ātrus un efektīvus risinājumus ekonomikas krīžu gadījumā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija prognozē, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs no 6 miljardiem cilvēku, kāds tas ir šobrīd, līdz 9 miljardiem iedzīvotāju, un pārtikas pieprasījuma dubultošanās nozīmēs attiecīgu vajadzību palielināt pārtikas ražošanu pasaulē. Tādēļ nodrošinātība ar pārtiku būs galvenā nākotnes lauksaimniecības problēma, un Eiropas Savienība būs atbildīga par tās turpmāku garantēšanu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski.(RO) KLP pielāgošana jaunajai sociālajai un ekonomikas realitātei ir vajadzīgs solis. Lai to veiktu, mums faktiski ir jāatbild uz dažiem svarīgiem jautājumiem. Es pilnībā piekrītu vajadzībai garantēt nodrošinātību ar pārtiku. Tomēr, cik lielu neatkarību mēs vēlamies un cik gatavi mēs esam par to maksāt vairāk?

Līdz šim brīdim KLP cenas par pārtikas produktiem, kas citās valstīs ir lētāki, ir uzturētas augstas. ES nevar atbalstīt brīvo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot savu lauksaimniecības tirgu. Ir jārod risinājumi, kas Eiropas Savienībai globālā līmenī ļaus ieviest atbilstošus kvalitātes standartus, kas ļaus samazināt starp dažādām valstīm pastāvošās lauksaimniecības produktu cenu atšķirības.

Tomēr lielāko satraukumu manī raisa KLP reformu ietekme uz lauksaimniekiem. Maksājumu atdalīšanas vienīgās sekas ir tiešo maksājumu novirzīšana lielajiem zemes īpašniekiem, kuri noteikti nav lauksaimnieki. Atdalīšana ir vajadzīga, lai novērstu pārprodukciju. Tomēr es aicinu Komisiju ierosināt kādus taisnīgākus kritērijus, lai lauksaimnieki varētu būt faktiskie ieguvēji no KLP. Mums ir vajadzīgi lauksaimniekiem paredzēti stimuli, jo īpaši, lai mudinātu jauniešus pārcelties uz dzīvi lauku reģionos. Tomēr tas nenotiks, kamēr tiks saglabāta pastāvošā tiešo maksājumu sistēma, kas ir smieklīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) spēj piedāvāt risinājumus daudzām no problēmām, kas pašlaik skar Eiropas lauku saimniecības, un nevienā citā ES dalībvalstī tas nav redzams tik labi kā Īrijā, kurā vienādā mērā tiek atbalstīta gan droša un izsmeļoša vienošanās par KLP, gan virzība pretī to izmaiņu īstenošanai, kas ir nepieciešamas 21. gadsimta lauksaimniecībā. Tomēr, lai nodrošinātu Eiropas lauku iedzīvotāju uzticēšanos un atbalstu, jaunajai KLP lauksaimniekiem ir jāpiedāvā stabilitāte un pienācīga cena par viņu ražotajiem produktiem, kā tas tiek darīts pašlaik. Par to pretī Eiropas iedzīvotāji saņems ne tikai drošas un kvalitatīvas preces, kuru ražošana tiek garantēta atbilstoši augstajiem ES standartiem, bet gūs labumu arī no KLP radītās ietekmes — piemēram, II pīlārā — sociālajā un kultūras jomā. Svarīgākais — ES ir jāsaglabā Eiropas lauksaimnieku uzticība. Lauku iedzīvotāji zina, ka līdz ar šo jauno vienošanos tuvojas pārmaiņas, un šobrīd viņi ir gatavi tās pieņemt. Lai izmantotu šīs pozitīvo attiecību sniegtās priekšrocības, ES iestādēm ir jānodrošina vienošanās, kas ir moderna un tajā pašā laikā izsmeļoša un taisnīga pret visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Béla Glattfelder (PPE), rakstiski.(HU) Eiropai pēc 2013. gada vēl joprojām būs vajadzīga efektīva un kopēja lauksaimniecības politika. Šā iemesla dēļ ES lauksaimniecības budžets ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī.

Eiropai ir īpašs pienākums garantēt nodrošinātību ar pārtiku pasaulē. Tā iemesls ir fakts, ka tieši Eiropā ir iespējams ražot drošāko pārtiku atbilstoši stingrākajiem vides aizsardzības standartiem. Tāpēc svarīgākais KLP uzdevums ir saglabāt Eiropas Savienības lauksaimnieciskās ražošanas iespējas.

Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai tiešie maksājumi netiktu samazināti.

Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu otrajā pīlārā ir jānodrošina, lai tas galvenokārt tiktu izmantots mērķiem, kas saistīti ar lauksaimniecību.

Lauksaimnieki ir jāaizsargā no izteiktām intervences cenu svārstībām, kas dažu aizvadīto gadu laikā ir bijušas bieži sastopamas. Mums ir vajadzīgi tirgus intervences mehānismi, un zināmās nozarēs, piemēram, vīna un piena ražošanā, ir vajadzīgi instrumenti piegādes ierobežošanai. Tas mazinātu lauksaimnieku piedzīvotos zaudējumus, ko rada cenu svārstības.

Eiropas pārtikas tirdzniecība ir daudz koncentrētāka nekā pārtikas pārstrādes nozare vai lauksaimnieciskā ražošana. Ļoti bieži simtiem lauksaimnieku konkurē ar plašu lielveikalu tīklu, un viņu stāvoklis tirgū ir daudz sliktāks. Tādēļ mums ir jāpalīdz uzlabot lauksaimnieku sadarbība. Tomēr tam ir nepieciešama ES stingro konkurences noteikumu atcelšana lauksaimniecībā.

Importam no trešajām valstīm būtu jāpiemēro tādi paši stingri noteikumi attiecībā uz vides aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību un citiem jautājumiem, kādi tiek piemēroti Eiropas lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE), rakstiski.(DE) Lyon kunga patstāvīgais ziņojums iesaista Parlamentu agrīnā debašu posmā par KLP nākotni. Es vēlētos pateikties visām iesaistītajām personām par viņu paveikto darbu. Ir formulēti tālredzīgi mērķi visai Kopienai.

Manuprāt, ja mēs vēlamies turpināt nodrošināt visaptverošu un ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību visā Eiropā, ir jāņem vērā trīs pamataspekti. 1. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai KLP saņemtu adekvātu finansējumu pēc 2013. gada un lai mēs izstrādātu atbilstošu budžetu.

2. Praktiski pārbaudītā divu pīlāru struktūra ir jāsaglabā, nodrošinot spēcīgu pirmo pīlāru un vienlīdz spēcīgu otro pīlāru. Vienīgais veids, kā mēs varam saglabāt Eiropas lauksaimniecības modeli, ir nodrošināt mūsu pārtikas produktu ražošanu atbilstoši augstākajiem standartiem pirmajā pīlārā un otrajā pīlārā garantēt labas izredzes lauku reģionu attīstībai, darba vietu radīšanu un infrastruktūru lauksaimniekiem un citās nozarēs nodarbinātajiem, sievietēm un vīriešiem un jo īpaši jauniešiem.

3. Ievērojamas svārstības liberalizētos tirgos un klimata pārmaiņu sekas turpina noteikt vajadzību pēc drošības sistēmas. Mums ir radušies jauni mērķi attiecībā uz tirgus orientāciju, produktu nekaitīgumu, dzīvnieku aizsardzību, vajadzību pēc klimata aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības, kas ir radusies klimata pārmaiņu rezultātā. Ņemot vērā šīs problēmas, laba lauksaimniecības politika ir labākā politika nākotnei un ir visu mūsu iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Šī rezolūcija prasa pāriet no vēsturiskajām atsaucēm uz platību kā pamatu tiešā atbalsta maksājumu noteikšanai nākamā finanšu plānošanas perioda laikā. Tādējādi mēs paredzam iespēju pielāgošanās periodam. Tas ir nepieciešams, bet pilni septiņi gadi būtu pārlieku garš pārejas laiks. Vilcināšanās ar jaunās kārtības ieviešanu var negatīvi ietekmēt svarīga KLP reformas mērķa - mērķtiecīga, taisnīga, līdzsvarota, vienkārša un pārskatāma atbalsta - sasniegšanu. Viens no argumentiem KLP budžeta saglabāšanai 2013. gada līmenī ir “jauno dalībvalstu pamatotās gaidas, ka KLP atbalsts tajās būs salīdzināms ar atbalstu vecajām dalībvalstīm”. Es esmu pārliecināta, ka KLP var būt spēcīga un patiesi kopēja tikai tad, ja tā būs vērsta uz godīgas konkurences nodrošināšanu visu Eiropas zemnieku starpā. Neizkropļota konkurence Eiropā ir priekšnoteikums arī Eiropas zemnieku konkurētspējai pasaules tirgos. Es vēlos uzsvērt rezolūcijā pausto politisko gribu stiprināt primāro ražotāju stāvokli pārtikas piegādes ķēdē, lai primāro ražotāju organizācijas varētu kļūt efektīvākas un lai tās varētu kā līdzīgi partneri runāt ar lieliem mazumtirdzniecības un pārstrādes uzņēmumiem. Es ceru, ka KLP nostiprināsies lauku attīstības elements un lauku attīstības stratēģijā galvenā uzmanība būs pievērsta lauku kopienām, vides uzlabošanai, lauksaimniecības modernizēšanai un pārstrukturēšanai, kohēzijas stiprināšanai, produktu pārdošanas un konkurētspējas uzlabošanai, darbvietu saglabāšanai un radīšanai laukos apvidos, kā arī klimata pārmaiņām, atjaunojamajai enerģijai un bioloģiskajai daudzveidībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne pēc 2013. gada mums ir ļoti svarīga. No KLP ir atkarīgi daudzi nozīmīgi aspekti — Eiropas Savienības budžeta struktūra un lauksaimniecības, lauksaimnieku un lauku reģionu nākotne. KLP nozīme ES nākotnes kontekstā ir jāapzinās visam Eiropas Parlamentam. Protams, izšķirošs ir jautājums par tiešajiem maksājumiem un par to atšķirību novēršanu dažādās valstīs. Šobrīd atšķirības starp maksājumu līmeņiem dažādās dalībvalstīs ir pārāk lielas. Tas negatīvi ietekmē solidaritātes, vienlīdzības un kopības izpratni. Lauksaimnieku lielākā vajadzība gan pašlaik, gan ilgtermiņā ir stabili ienākumi. Bez šādiem ienākumiem saimniecību modernizācija ir ļoti problemātiska, un būs grūti saglabāt lauksaimniecības pozitīvo ietekmi dabiskajā un kultūras vidē. Tādēļ centīsimies palīdzēt, lai turpmākās pārmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā nodrošinātu stabilus Eiropas lauksaimnieku ienākumus. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas ir pirmais solis laikam pēc 2013. gada paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) formas un satura izvērtējumā. Šis ziņojums atkārtoti apstiprina, ka pēc 2013. gada pastāvēs KLP, ka tai ir jāsaglabā tās kopējās politikas raksturs un tās budžets ir jāuztur vismaz šā brīža līmeni. Ziņojumā ir pausta stingra nostāja, ka ir jāsaglabā politikas ES mērogs, noraidot tās renacionalizācijas mēģinājumus. Lauksaimniekiem ir jāsaņem uzmundrinājums, ka šis Parlaments saprot viņu rūpes. KLP pēc 2013. gada ir jāatbalsta aktīvie ražotāji un jāatalgo viņi par saražoto pārtiku un daudzajiem sabiedrībai sniegtajiem sabiedriskajiem labumiem, ieskaitot dzīvnieku labturības un vides aizsardzības augstus standartus. Tirgus atbalsta pasākumi būs svarīgi atbilstošu drošības sistēmu nodrošināšanā pret lielu tirgus nepastāvību, kas, iespējams, nākotnē būs raksturīga tirgus iezīme. Tikai 7 % ES lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem. Tas ir tiešs atgādinājums, ka mums ir jānodrošina apstākļi, lai jaunieši iesaistītos lauksaimniecībā. Ir svarīgi, lai KLP pēc 2013. gada būtiska uzmanība tiktu pievērsta jaunajām paaudzēm, lai nodrošinātu lauksaimniecības attīstību novatoriskā un efektīvā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ivari Padar (S&D), rakstiski.(ET) Sākumā es vēlētos pateikties manam kolēģim Lyon kungam par ļoti pārdomāta ziņojuma izstrādi. Es uzskatu, ka tas vien jau mums ir ļāvis radīt ļoti labu pamatu diskusijām tuvākajā nākotnē. Pārmaiņu veikšana lauksaimniecības politikā, iespējams, ir lielākais šīs plenārsēdes uzdevums. Taisnība, ka šo tiesību aktu rezultātus mēs sāksim izjust tikai daudz vēlāk, iespējams, pēc desmit gadiem. Lai gan lauksaimniecības svarīgākais uzdevums ir pārtikas nodrošināšana, lauksaimniecības nozīme sabiedrības interesēs tiek atzīta arvien plašāk, izpaužoties sociālajā politikā, vides jomā vai kultūrā. Salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa nodrošina ar pārtiku 100 % iedzīvotāju, ekonomiski izmanto zemi un rūpējas par lauku teritoriju sociālo līdzsvaru visā Eiropas Savienībā. Ziņojums ir labs pamats turpmākajām diskusijām. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ulrike Rodust (S&D), rakstiski. – (DE) Es pateicos referentam. Daudzas manas grupas paustās idejas ir iestrādātas mūsu rīcībā nodotajā ziņojumā, un tagad mums ir ļoti labs rezultāts.

Mūsu galvenajam mērķim ir jābūt augstas kvalitātes pārtikas ražošanai Eiropā.

Diskusijās par agrārās reformas organizāciju bieži tika runāts par sabiedrisko labumu kompensāciju. Manuprāt, debates attīstās pareizajā virzienā.

Kopējā lauksaimniecības politika iegūs pelnīto atzinību tikai tad, ja ES iedzīvotāji būs pārliecināti, ka patiešām tiek ieguldīts darbs un nauda netiek vienkārši izmaksāta visiem.

Lauku teritoriju attīstības nozīme turpina palielināties. Lai novērstu mūsu lauksaimniecības iznīcību un pamešanu novārtā, mums ir jāizstrādā papildu instrumenti, kas apturēs migrāciju no laukiem.

Aktīvas lauku teritorijas ir pievilcīga dzīves vide ne tikai lauksaimniekiem, bet arī cilvēkiem, kuri nevēlas dzīvot pilsētās.

Mums plenārsēdē vajadzētu apstiprināt ziņojumu bez izmaiņām un ar lielu balsu vairākumu, lai ārpus Parlamenta sniegtu skaidru signālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sógor (PPE), rakstiski.(HU) Sākoties Eiropas integrācijas procesam, kopējā lauksaimniecības politika ne tikai nodrošināja iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, bet arī lika pamatus modernai Eiropas lauksaimniecībai un citām specifiskām politikas jomām. Tomēr Eiropas Savienībai nesen pievienojās 12 jaunas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka papildu 6 miljoniem lauku iedzīvotāju, kas ES dzīvoja pirms 2004. gada, ES ieguva jaunu lauku iedzīvotāju grupu, ko veido 7 miljoni cilvēku. Turklāt pēc jauno dalībvalstu pievienošanās ES lauksaimniecības zemes platība no 130 miljoniem hektāru palielinājās par 40 %, sasniedzot 185 miljonus hektāru. Pievienošanās laikā jaunās dalībvalstis cerēja, ka ar laiku to lauksaimnieki no KLP saņems tāda paša līmeņa atbalstu kā lauksaimnieki vecajās dalībvalstīs. Tomēr to iespējams panākt tikai tad, ja lauksaimniecības politikai atvēlētie līdzekļi pēc 2013. gada netiks samazināti. ES ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un vajadzības, jo Eiropas lauksaimniecība vienādā veidā atbalstīs dalībvalstu, lauksaimnieku un iedzīvotāju intereses, ja resursu sadale nebūs netaisnīga modernizācijas līmeņu atšķirību dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D), rakstiski. (HU) Kopējai lauksaimniecības politikai ir vajadzīga fundamentāla un drosmīga reforma, kurā ņemta vērā jauno dalībvalstu īpašā situācija. KLP saglabāšana nodokļu maksātāju skatījumā ir jēgpilna un aizstāvama sarunās ar finanšu ministrijām tikai tad, ja mēs varam parādīt, ka papildus Eiropas pārtikas nekaitīgumam lauksaimniecība sabiedrībai var sniegt arī sabiedrisko labumu sociālajā un vides jomā. Es uzskatu, ka tikai vērienīgas reformas var glābt kopējo lauksaimniecības politiku. Jauno dalībvalstu ieguldījumi lauksaimniecībā ir jāatbalsta ar subsidētiem pabalstiem, pretējā gadījumā Eiropas lauksaimniecība darbosies divos vai, ņemot vērā situāciju Rumānijā un Bulgārijā, trīs dažādos attīstības līmeņos. Tas vēl vairāk palielinās plaisu starp ES 15 vecajām un 12 jaunajām dalībvalstīm. “Zaļas” lauksaimniecības nodrošināšanai Eiropā un sabiedriskā labuma sniegšanai vides jomā ir vajadzīgi jauni ieguldījumi, īpaši jaunajās dalībvalstīs. Lauksaimnieki nav jāsoda, bet gan jāsniedz tiem finansiāli stimuli, lai palīdzētu iegādāties tehniku, kas ļauj veikt videi un augsnei nekaitīgu apstrādi, genofonda aizstāšanu kultivētajām sugām un ieguldījumus vides un ūdens tīrības aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Reformējot KLP, mums ir jāatceras integrācijas, solidaritātes un kopības principi. Tiešie maksājumi nopietni ietekmē pārtikas nodrošinājumu. Tie ne tikai ļauj stabilizēt lauksaimnieku ienākumus, bet arī kompensē izmaksas, kas rodas no nepieciešamības nodrošināt atbilstību aizvien augstākajām prasībām, kas tiek piemērotas lauksaimniecībai. Ja mēs nenovērsīsim atšķirības tiešā atbalsta līmeņos, šis instruments, kas ir galvenais KLP finanšu instruments, turpinās dalīt Eiropas Savienību jaunajās un vecajās dalībvalstīs. Atkāpšanās no vēsturiskajiem kritērijiem atbalsta sadalījumam būtu ne tikai simbolisks pilnīgākas integrācijas žests, bet sniegtu ieguldījumu arī vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanā Kopienas vienotajā tirgū. Turklāt ir svarīgi, lai lauku attīstības stratēģija turpinātu būt KLP galvenais elements, kas atbalsta ekonomisko un sociālo attīstību plašā nozīmē. Šajā jomā ir svarīga saimniecību pastāvīga restrukturizācija un modernizācija, kā arī daudzi jaunievedumi, kas paredzēti efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanai paplašinātā Eiropas Savienībā. Spēcīgs otrais pīlārs ir iespēja atbalstīt jaunos lauksaimniekus, uzsākot darbu lauksaimniecībā, kā arī pilnveidot dzīves kvalitāti, aktivizēt sabiedrību un uzlabot sieviešu stāvokli lauku teritorijās.

 

4.  Ietekme, ko uz ES lauksaimniecību atstās sarunu ar Mercosur valstīm atsākšana nolūkā slēgt asociācijas nolīgumu – Gatavošanās nākamajai ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmei, kura notiks Brazīlijā 2010. gada 14. jūlijā (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kas iesniegts Komisijai, par ietekmi, ko uz ES lauksaimniecību var radīt sarunu atsākšana ar Mercosur valstīm par asociācijas nolīguma slēgšanu; šo jautājumu iesnieguši McGuinness kundze, Deß kungs, Papastamkos kungs, Mathieu kundze, Nedelcheva kundze, Dantin kungs, La Via kungs, Jeggle kundze, Jahr kungs, Klaß kundze, Köstinger kundze, De Lange kundze, Silvestris kungs, Lulling kundze, Glattfelder kungs, Herranz García kundze, Mato Adrover kungs, Dorfmann kungs, Kalinowski kungs, Daul kungs, Patrão Neves kundze, Siekierski kungs, Béchu kungs, Niculescu kungs, Mayer kungs un Audy kungs. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā, Nicholson kungs un Wojciechowski kungs Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā, Bové kungs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā, Lyon kungs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, kā arī Capoulas Santos kungs un Kadenbach kundze Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā (O-0079/2010/rev.2 - B7-0315/2010), un

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kas iesniegts Komisijai, par gatavošanos nākamajam Brazīlijā, 2010. gada 14. jūlijā paredzētajam ES un Brazīlijas samitam; šo jautājumu iesniedzis Yáñez-Barnuevo García kungs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā (O-0091/2010 - B7-0317/2010).

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness, autore. Priekšsēdētāja kungs, pateicos par paskaidrojumu vienas minūtes sakarā, bet vai es varētu izmantot šo iespēju — pantu par Reglamenta neievērošanu. Es biju viena no autorēm pirmajam jautājumam, uz kuru jāatbild mutiski. Es nepavisam neesmu apmierināta ar to, ka patlaban sāksies kopīgas debates par diviem jautājumiem vienlaikus. Jau kopš maija esmu centusies panākt to, ka jautājums par Mercosur valstīm tiek iekļauts darba kārtībā. Es neuzskatu, ka tas būtu jāskata kopā ar vēl kādu citu jautājumu, un es iebilstu pret šā rīta absolūti liekulīgajiem notikumiem. Es nezinu, kā tas notika vai kāpēc. Esmu ārkārtīgi neapmierināta. Vai es varēšu atgriezties pie šī jautājuma arī debašu laikā? Es vēlētos dzirdēt skaidrojumu, un es ceru, ka pārējie kolēģi mani atbalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - McGuinness kundze, tā kā jūs jau sen esat šā Parlamenta deputāte, jūs zināt, ka par šādu debašu veidu ir lēmusi Priekšsēdētāju konference, un tāpēc tās ir šādas. Es, protams, ņemu vērā jūsu neapmierinātību šajā sakarā, tomēr vēlos lūgt jūs saprast, ka patlaban mēs neapspriedīsim šo problēmu, jo pretējā gadījumā neviens deputāts, kuram paredzēta uzstāšanās, nevarēs uzstāties.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson, autors. Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, mums šorīt ir radušās problēmas tāpēc, ka nav notikušas apspriedes. Tāpat kā jautājuma par Mercosur valstīm autori, arī es biju domājis, ka vismaz cieņas pēc notiks apspriedes par to, kāpēc tā ir noticis. Es zinu, ka Priekšsēdētāju konference ir institūcija, kas pieņem galīgo lēmumu, tomēr, priekšsēdētāja kungs, jūs esat cienījams šā Parlamenta Prezidija loceklis, un es ceru, ka jūs Prezidijam pateiksiet, ka tad, kad Parlamentā tiek debatēts par lauksaimniecību, šīm debatēm ir jāatvēl pietiekami daudz laika.

Šorīt laika acīmredzami bija par maz. Jūs redzējāt, kāds ir pieprasījums un kāda ir problēma. Vai mēs varētu panākt to, ka Parlaments funkcionē Parlamenta deputātu labā, nevis Parlamenta administrācijas labā? Mēs šeit esam ievēlēti, lai pārstāvētu cilvēkus, nevis administrāciju, kurai maksā pārmērīgi lielas algas…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nicholson kungs, mēs esam ņēmuši vērā jūsu teikto un, protams, darīsim jūsu raizes zināmas Parlamenta Prezidijam. Administrācija neorganizē debates. Administrācija palīdz politiskajām struktūrām organizēt debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness, autore. Priekšsēdētāja kungs, mēs neesam īgni tā iemesla dēļ, ka ir vasara. Vienkārši mums ir ļoti noderīgi argumenti, un mēs nopietni uztveram savu darbu. Man nepieciešamas 30 sekundes, jo man ir divas tukšas lapas. Esmu Komisijai uzdevusi piecus jautājumus, un es nevēlos uzstāties, pirms nebūšu saņēmusi atbildes. Es vēl atgriezīšos debašu noslēgumā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Liels jums paldies, McGuinness kundze. Es jums vēlāk piešķiršu laiku, ko neizmantojāt tagad.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson, autors. Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, nesenais Komisijas lēmums atsākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur valstīm pārsteidza daudzus. Tā kā sākas laikposms kurā tiks reformēta KLP un mēs par to tikko kā debatējām, ikviens zina, ka lauksaimniecībai šajā nolīgumā tiks atvēlēta nozīmīga vieta.

Lai gan es piekrītu tam, ka Komisijas dienestiem ir tiesības atsākt sarunas, būtu bijis labāk, ja par šo nodomu tiktu informēts arī Parlaments. Šis jautājums var atvērt Pandoras lādi attiecībā uz daudzām Eiropas lauksaimniecības nozarēm, tāpēc es nopietni apšaubu to, vai tas ir prāta darbs slēgt jebkādu turpmāku darījumu.

Brazīlijā un Argentīnā joprojām pastāv nopietnas problēmas dzīvnieku izsekojamības un citu veselības un drošības aspektu jomā. Jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas misijas ziņojums no Santa Catarina pavalsts liecina, ka liellopi, kas tiek pārvesti no Argentīnas uz Brazīliju vai pat starp Brazīlijas pavalstīm, tiek kontrolēti ļoti maz. Tas pats avots vēsta, ka nav ieviests noteikums par krotāliju izmantošanu. Tie ir tikai daži piemēri no daudziem, kurus es varētu uzskaitīt un kas minēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pagājušā gada oktobrī sagatavotajā ziņojumā.

Vēlos komisāra kungam teikt pavisam tieši — ja viņš turpinās iet šādu ceļu, tad sastapsies ar pretestību ikkatrā šā ceļa posmā. Tā kā PTO apspriedes nevirzās uz priekšu, es zināmā mērā varu saprast, kāpēc šāda izvēle šķiet simpātiska, tomēr es no tiesas uzskatu, ka tā varētu iznīcināt PTO. Ja Mercosur valstīm izdosies noslēgt darījumu ar ES, tad kāpēc gan tām turpināt dalību PTO sarunās?

Jums jāsaprot, ka dzīvnieku veselības, labturības vai izsekojamības standarti netiks pazemināti. Ir jāaizsargā Eiropas Savienības patērētāji un ražotāji, un es neuzskatu, ka darījums ar Mercosur valstīm tirdzniecības jomā to darīs. Nudien, tam būtu gluži pretējas sekas.

 
  
MPphoto
 

  José Bové, autors. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sarunu atsākšana ar Mercorsur valstīm laikā, kad Eiropas Savienība gatavojas no jauna definēt savu lauksaimniecības politiku, liecina par bīstamu konsekvences trūkumu Komisijas rīcībā. Eiropā jau tagad tiek ievestas 500 000 tonnas liellopu gaļas. Vēl plašāka tirgus atvēršana nelabvēlīgi ietekmēs liellopu audzētājus mazāk labvēlīgos Eiropas apgabalos, un turklāt nebūs nekādu garantiju, ka tiek ievēroti veselības un sociālie standarti. To mēs nevaram pieņemt.

Eiropa iepērk 38 miljonus tonnu sojas pupu un liellopu barības. Tās tiek ievestas no Brazīlijas un Argentīnas un monopolizē vairāk nekā 19 miljonus hektāru. Šo importu nodrošina galvenokārt trīs uzņēmumi: Cargill, ADM un Bunch. Laikā no 2001. gada līdz 2004. gadam sojas pupu dēļ tika iznīcināti vairāk nekā 1,2 miljoni tropisko un ekvatoriālo mežu hektāru. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un zūd bioloģiskā daudzveidība.

Eiropas Parlaments ir nolēmis sagatavot ziņojumu par autonomijas atgūšanu attiecībā uz augu olbaltumvielu izmantošanu lauksaimniecības dzīvnieku barībā. Šāda lēmuma pieņemšanu pamato ar nepieciešamību izveidot videi draudzīgu lauksaimniecību un novērst klimata pārmaiņas. Šāds divpusēja nolīguma projekts ir pilnīgā pretrunā ar šiem centieniem. Jau atkal Eiropas Komisija savu lauksaimniecību un zemniekus vērtē pārāk zemu, lai tikai varētu gūt iespējamu labumu pakalpojumu uzņēmumiem. Šāda piekāpšanās nāks par labu tikai agrārās rūpniecības lielajiem uzņēmumiem, nevis lauksaimnieku ģimenēm Mercosur valstīs. Pārliecinošus pierādījumus tam var rast ziņojumā, ko sagatavojis uzņēmums Tyson Group, ASV uzņēmums, kuram ir liela ietekme starptautiskajā gaļas tirgū, kurš paziņoja par ieguldījumu veikšanu Brazīlijā, lai — es citēju, un tas ir minēts uzņēmuma ziņojumā — izmantotu šo valsti kā platformu eksportam uz Eiropu.

Citi uzņēmumi, piemēram, Doux Group, to jau paredzēja un 1998. gadā nopirka uzņēmumu Brazilian Frangosul Group. Par šo darījumu maksāja daudzi mājputnu audzētāji, īpaši Bretaņā.

Šķiet, ka Eiropa vēlas īstenot savu pārvietošanas politiku, aizvien asāk uzbrūkot saviem lauksaimniekiem. Mums ir jāpārtrauc šis neprātīgais process un saviem pilsoņiem jāpiedāvā kvalitatīvi vietējie pārtikas produkti.

 
  
MPphoto
 

  George Lyon, autors. Priekšsēdētāja kungs! Es centīšos runāt īsi. Sarunu atsākšana ar Mercosur valstīm patiešām rada bažas.

Es pārstāvu Skotiju, kurā liellopu gaļas ražošana ir plaša nozare. Šī ir dārga sistēma, un ir svarīgi, lai šāda ražošanas sistēma pastāvētu arī turpmāk, ja nevēlamies, lai plašas Skotijas sauszemes platības tiktu pamestas tāpēc, ka valsts tirgū ieplūst lēts imports. Pastāv nopietnas bažas par to, ka skotu liellopu gaļas ražošanas nozare varētu tikt upurēta tam, lai risinātu sarunas un vienotos ar Mercosur valstīm.

Tāpēc es šajā sakarā vēlos uzdot dažus jautājumus, un tas skar ne tikai Skotiju, bet arī Īriju vai Franciju un visu Eiropu. Īpaši vēlos jautāt, kāpēc pirms paziņojuma nenotika nekādas apspriedes ar Parlamentu un Parlamenta Lauksaimniecības komiteju. Vismaz cieņas pēc varējāt pirms paziņojuma sniegšanas mūs informēt, tādējādi veicinot labākas attiecības starp Parlamentu un jums šajā jautājumā.

Turklāt, kāds pilnvarojums būs sarunu dalībniekiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem? Vai kāds man var pateikt, par ko viņi drīkstēs risināt sarunas? Par cik tonnām liellopu gaļas? Cik liela būs piekļuve? Vai nebūs nekāda tarifa, vai arī ir paredzēti minimālie tarifi? Vai kāds var pateikt, kāds ir šis pilnvarojums?

Vēl divi jautājumi. Kad tiks veikts ietekmes pētījums, lai noskaidrotu, kādu ietekmi atstās jebkāda veida darījums, neatkarīgi no tā apmēra? Pirms kaut kam piekrītam, mums vajadzētu vismaz zināt, kāda būs šī ietekme, īpaši tagad, kad pārrunājam KLP jautājumu un lemjam par to, kā nākotnē noteikt lauku saimniecību atbalstu. Šīs divas lietas ir savstarpēji saistītas, tāpēc mums ir jāzina, kāda būs radītā ietekme.

Visbeidzot, cik lielā mērā šī jautājuma risināšanā ir iesaistīts Lauksaimniecības komisārs? Līdz šim brīdim maz esam dzirdējuši par viņa lomu šajās sarunās un par to, vai viņš noteiks pilnvarojumu jūsu sarunu dalībniekiem. Vai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir paredzētas apspriedes ar Parlamentu? Es vēlētos dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka deputāti, kas uzstājās līdz šim, ieskaitot Capoulas Santos kungu, ir pirmā pārrunājamā jautājuma autori, savukārt nākamais runātājs, Yáñez-Barnuevo García kungs, ir otrā jautājuma autors.

 
  
MPphoto
 

  Luis Manuel Capoulas Santos, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Latīņamerika kopumā un īpaši Mercosur valstis ir Eiropas Savienības stratēģiskais partneris. Mums ir kopīga vēsture un sociālās vērtības. Turklāt tā ir ģeopolitiska teritorija, kurā ievērojami attīstās brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāstiprina mūsu politiskās un kultūras saites, kā arī abpusēji jāgūst maksimāls labums ekonomiskajā ziņā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas lēmumu atsākt sarunas par asociācijas nolīguma slēgšanu ar Mercosur valstīm, lai gan man ir žēl un es nosodu neseno Argentīnas protekcionistisko rīcību, kas ir absolūtā pretrunā ar Eiropas izrādīto atvērtību.

Tomēr man ir jābrīdina Komisija par iespējamām negatīvām sekām, kas radīsies Eiropas lauksaimniecības nozarei, ja šīs sarunas netiks risinātas piesardzīgi. Mēs visi zinām, cik nelīdzsvarota ir tirdzniecība ar Mercosur valstīm un kādi ir attiecīgie ražošanas apstākļi un prasības lauksaimniekiem abās Atlantijas okeāna pusēs.

Tāpēc papildus oficiāli iesniegtajiem rakstiskajiem jautājumiem, īpaši jautājumam par to, kā Komisija paredz risināt jautājumu par paaugstināta riska ražojumiem, es vēlos uzzināt arī to, kādu atbildes reakciju Komisija ir iecerējusi sniegt uz Argentīnas saprotamo rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Luis Yáñez-Barnuevo García, autors. (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir diena apsveikumiem: visupirms, jāapsveic Spānijas ārlietu ministrs Moratinos kungs, kuram ir izdevies vai tūlīt izdosies uz Spāniju atvest vairākus Kubas politieslodzītos; jāapsveic arī politieslodzītais Guillermo Fariñas, kurš, uzsākot bada streiku, nezaudējot sīkstumu un upurējoties, panāca visu šo ieslodzīto atbrīvošanu.

Un nu, pievēršoties jautājumam, kura dēļ esam šeit pulcējušies, vēlos galvenokārt sveikt Padomi par sarunu uzsākšanu nozīmīga tirdzniecības nolīguma sakarā, kurš ir arī politiska rakstura nolīgums un ir saistīts ar sadarbību starp Eiropas Savienību un Mercosur valstīm, par ko tika panākta vienošanās jau augstākā līmeņa sanāksmē Madridē šā gada 18. maijā. Pretēji minētajam Parlaments atkārtoti ir paudis atbalstu šīm sarunām, tas noticis ar Delegācijas attiecībām ar Mercosur valstīm starpniecību, ar Delegācijas Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā starpniecību (EuroLat), kā arī vairāku parlamentāro sesiju plenārsēdēs. Mēs runājam par to, kas varētu un kam vajadzētu kļūt par pasaulē apjomīgāko spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu, kurš nodrošinātu attīstību, labklājību, progresu un nodarbinātību 800 miljoniem cilvēku, un īpaši palielinātu produktu, preču un pakalpojumu apriti starp šiem diviem reģioniem.

Lauksaimniecība ir tikai viena šā makrolīguma daļa. Sarunu laikā būs jāpanāk līdzsvaroti nolīgumi, tomēr to nevajadzētu darīt attīstības un labklājības ienaidnieka — protekcionisma garā, Eiropas protekcionisma, kā arī dažu Mercosur valstu protekcionisma garā. Lai vai kā, ražošana un pakalpojumi veido 97 % Eiropas iekšzemes kopprodukta, savukārt lauksaimniecība — tikai 2,1 %. Tāpēc bažas ir jānovērš atbilstīgi to pareizajam apmēram un pamatojumam.

Komisāra kungs, nākamajā Eiropas Savienības un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 14. jūlijā, ir nepieciešams sekmēt un paātrināt šīs sarunas, kuru pabeigšana ir kļuvusi vēl nozīmīgāka pašreizējās ekonomikas krīzes laikā; šis nolīgums palīdzēs rast risinājumu tās pārtraukšanai.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs! Tā kā šīs ir kopīgas debates, ar priekšsēdētāja atļauju sesijas sākumā es vēlētos runāt gan par to, kas saistīts ar lauksaimniecību un attiecas uz asociācijas nolīgumu ar Mercosur valstīm, gan arī par gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi. Es labprāt atbildēšu uz jautājumiem tā, kā noteiks priekšsēdētājs.

Vispirms runāšu par Mercosur valstīm; sarunu atsākšana ar Mercosur valstīm par asociācijas nolīguma slēgšanu Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgs notikums gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Politiskā ziņā Mercosur valstis pārstāv lielāko reģionālo integrācijas projektu Latīņamerikā, tāpēc nav nemaz jārunā par to, cik liela ģeopolitiskā nozīme ir saišu stiprināšanai ar šo kontinentu. Mums jau ir nolīgumi ar Čīli un Meksiku, nesen tika pabeigtas sarunas arī ar Kolumbiju, Peru un Centrālameriku, tāpēc tas ir tikai pašsaprotami, ka mēs iesaistāmies sarunās arī ar Mercosur valstīm.

Ekonomiskā ziņā, ja nolīgums būs izdevies, ievērojamu labumu gūs gan ES, gan arī Mercosur valstis. Šajos ekonomiski grūtajos laikos mēs nevaram atļauties neievērot tās šāda nolīguma sniegtās iespējas mūsu reģioniem, kas saistītas ar darbavietu izveidi un izaugsmi.

Mercosur valstis ir liela un dinamiska ekonomiskā vienība, kuras kopējais IKP ir EUR 1 300 miljardi, un paredzams, ka 2010. gadā IKP pieauguma koeficients būs apmēram 5 %, savukārt 2011. gadā — 4 %. ES šīs valstis ir ļoti nozīmīgs partneris. Runājot par ES eksportu, tas ir līdzvērtīgs eksportam uz Indiju un pārsniedz pat eksportu uz Kanādu vai Koreju. Pēdējos četros gados, līdz brīdim, kad Eiropu skāra krīze, tās eksports uz Mercosur valstīm katru gadu palielinājās par vairāk nekā 15 %.

Runājot par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, arī šajā sakarā Mercosur valstis ir nozīmīgs partneris. ES ieguldījumi Mercosur valstīs mērāmi vairāk nekā EUR 165 miljardos — vairāk nekā ES ieguldījumi Ķīnā, Indijā un Krievijā kopā. Ņemot vērā šā reģiona lielumu un potenciālu, kā arī to, ka Mercosur valstis joprojām ir salīdzinoši aizsargāts tirgus, ES uzņēmēju ekonomiskais ieguvums varētu būt viens no nozīmīgākajiem visu tirdzniecības nolīgumu sakarā, kurus ES pēdējā laikā ir noslēgusi vai par kuriem patlaban tiek risinātas sarunas ar lielākajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Koreju vai Indiju.

Turklāt šo sarunu atsākšana liecina par abu reģionu apņemšanos arī turpmāk veicināt brīvo tirdzniecību un noraidīt protekcionismu. Komisija šādu lēmumu ir pieņēmusi pēc rūpīgām pārbaudēm un padziļinātām iekšējām debatēm. Pieņemot šādu lēmumu, Komisija pozitīvi novērtējusi neformālos dialogos tehniskajā līmenī sniegtās Mercosur valstu norādes par tādiem jautājumiem kā preču tirdzniecība, valsts iepirkums vai atsevišķas pakalpojumu nozares.

Ļaujiet vēl piebilst, pēc Kolēģijas lēmuma pieņemšanas es nekavējoties ierados Starptautiskās tirdzniecības komitejā un mēs padziļināti pārrunājām jautājumu par šo sarunu atsākšanu. Varētu piebilst arī to, ka Padome uzskata, ka mana attieksme pret Eiropas Parlamentu bija daudz labvēlīgāka nekā pret Padomi, tāpēc Padome nepavisam nebija apmierināta. Savu rīcību varam pamatot ar mums piešķirto pilnvarojumu, tāpēc jauns pilnvarojums nebija vajadzīgs. Šis Kolēģijas lēmums bija pareizs, un nekavējoties pēc tā pieņemšanas Parlaments tika plaši informēts.

Tomēr ir skaidri jāsaprot arī tas, ka laipnā Mercosur valstu partneru attieksme patiešām ļauj mums atsākt sarunas, tomēr tā nekādā gadījumā negarantē veiksmīgu sarunu iznākumu. Tas ir pavisam kas cits. Lai panāktu rezultātu, sarunas jārisina par vērienīgu nolīgumu, īpaši attiecībā uz tādām nozarēm kā preču un pakalpojumu tirdzniecība vai intelektuālais īpašums, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Pirmā tikšanās ar Mercosur valstīm notika pagājušajā nedēļā Buenosairesā. Šī sarunu kārta bija diezgan tehniska ar mērķi pēc vairāk nekā piecu gadu pārtraukuma atgūt pamatu un identificēt to, pie kā apstājās sarunas 2004. gadā, pārrunāt procesa jautājumus un kārtību, kādā sarunas tiks turpinātas. Protams, mēs arī turpmāk informēsim Eiropas Parlamentu un Padomi par sarunu gaitu.

Kas attiecas uz jūsu konkrēti uzdotajiem jautājumiem, Komisija rīkojas, balstoties uz sarunu risināšanas norādījumiem, kurus Padome pieņēma jau 1999. gadā. Šie norādījumi uzdod Komisijai risināt sarunas ar Mercosur valstīm par līdzsvarota un visaptveroša nolīguma slēgšanu nolūkā būtiski liberalizēt visu tirdzniecību saskaņā ar Eiropas Savienības saistībām PTO. Tas attiecas uz visām nolīgumā iekļaujamajām jomām, tostarp lauksaimniecību.

Komisija ļoti labi apzinās to, cik jutīgs temats šajās sarunās ir lauksaimniecība, un, risinot sarunas ar Mercosur valstīm, ņems šo aspektu vērā. Paturēsim prātā arī to, ka mums tāpat ir būtiskas lauksaimnieciskas intereses attiecībā uz Mercosur valstīm, piemēram, vīna, siera, augļu un dārzeņu ražošanu, kā arī ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm. Šajā sakarā mēs apzināmies, ka attiecībā uz visvairāk ievainojamajām nozarēm, iespējams, būs vajadzīgi papildu pasākumi. Tomēr vēl ir pārāk agri spriest par to, kādi šie pasākumi varētu būt. Patlaban sarunas ir tikai uzsāktas, un vēl nav sāktas pārrunas par būtību.

Mēs vēl neesam izklāstījuši priekšlikumus lauksaimniecības jomā, un tika uzdots jautājums — neatceros, kurš to uzdeva, — par lauksaimniecības komisāra nostāju šajā jautājumā. Par priekšlikumiem lauksaimniecības jomā nelems tirdzniecības komisārs. Par to man jāvienojas ar lauksaimniecības komisāru, un, ja mēs nespēsim vienoties, tad tiks iesaistīta komisāru kolēģija, un tā pieņems attiecīgu lēmumu. Tā tas notiks, līdz ar to Dacian Cioloş kungs būs pilnībā iesaistīts šajās pārrunās.

Mēs zinām arī to, ka mums būs jāņem vērā ES iepriekšējie priekšlikumi lauksaimniecības jomā, kas tika izteikti Dohas sarunu kārtā, un paredzams, ka galveno labumu no tiem gūs tieši Mercosur valstis. Šajā sakarā ļaujiet man paskaidrot, ka sarunu atsākšana ar Mercosur valstīm nekādā gadījumā neiedragā mūsu apņemšanos sekmīgi noslēgt DAP. Mēs principā risinām sarunas tikai par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas atbilst PTO noteikumiem un kas, pamatojoties uz PTO acquis, ir plašāki nekā Dohas sarunu kārta. Es uzskatu, ka tad, ja izdarīsim pareizās izvēles, veiksmīgi noslēgsim abas sarunas.

Runājot par pārtikas nekaitīgumu, tas ir pašsaprotami, ka importam būs pilnībā jāatbilst ES pārtikas nekaitīguma prasībām. Ir pilnīgi skaidrs, ka nav nekāda nodoma atkāpties no mūsu veselības un drošības prasībām ne sarunās ar Mercosur valstīm, ne ar kādu citu partneri! ES pieeja visās tirdzniecības sarunās noteikti nav mazināt ES aizsardzības līmeni. PTO noteikumi dod mums tiesības izstrādāt pašiem savu aizsardzības līmeni, ar nosacījumu, ka tā pamatā ir atzīti zinātniskie pierādījumi — šīs tiesības ir neaizskaramas.

Visbeidzot, runājot par iespējamā nolīguma ietekmi, ES un Mercosur valstu tirdzniecības nolīguma ilgtspējīgas ietekmes novērtējums ir jau veikts, un kopš 2009. gada marta tas ir publiski pieejams. Turklāt turpmāko mēnešu laikā Komisija šo ietekmes novērtējumu papildinās ar koncentrētāku ekonomisko pētījumu.

Tagad ļaujiet man pievērsties ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmei, un vispirms sniegšu īsu pārskatu par mūsu attiecībām. Ņemot vērā Brazīlijas teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu un saimniecisko darbību, nevar apstrīdēt, ka šī valsts ir starptautiska figūra. Tā atbalsta daudzpusējas attiecības, ir G20 locekle un ir nozīmīgs globālo apspriežu dalībnieks par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, ekonomikas pārvaldība, ANO reforma, tirdzniecība un nabadzības izskaušana. Turklāt bieži vien Brazīlija ir kā neformāls tilts starp rietumiem un jaunietekmes un jaunattīstības valstīm. Brazīlija ir viena no tām deviņām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi stratēģisku partnerību. Šī partnerība izveidota jau 2007. gadā, savukārt 2008. gadā tika izstrādāts kopējais rīcības plāns, kas partnerību pārvērš konkrētā rīcībā.

Kopīgo iniciatīvu daudzveidība, savstarpējā izpratne un attiecību padziļināšana, tostarp 18 notiekoši dialogi, liecina par mūsu apmierinātību ar kopējā rīcības plāna īstenošanu. Šī būs ceturtā ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme, un tās mērķis būs izvērtēt mūsu attiecību attīstību un pārrunāt galvenās globālās problēmas. Šis ir īpaši piemērots brīdis šāda novērtējuma veikšanai, jo drīz beigsies prezidenta L. I. Lulas da Silvas pilnvaru termiņš.

Runājot par vides jautājumiem, trešajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Stokholmā, mēs plānojām sadarbību, ņemot vērā pagājušā gada decembrī notikušo Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi un bioenerģētikas iniciatīvu, kurā iesaistīta Brazīlija, ES un Āfrikas Savienība. Šīs augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtības augšgalā ir arī jautājums par gaidāmajām Kankūnas un Nagoijas konferencēm par klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību, jo, lai rezultāts būtu veiksmīgs, ir jāpalielina koordinācija ar Brazīliju.

Turklāt pēc prezidenta L. I. Lulas da Silvas priekšlikuma, kas tika izteikts ES un Mercosur valstu augstākā līmeņa sanāksmē, mēs ar Brazīliju centīsimies rast kopīgu nostāju Kankūnas konferencei. Esam nosūtījuši Āfrikas Savienības komisijai mūsu kopīgo priekšlikumu par trīspusēju sadarbību bioenerģētikas jomā un ceram drīz saņemt atbildi.

Runājot par sadarbību daudzpusējos forumos, mēs patlaban saskaņojam jautājumus vēl pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes Seulā, lai iegūtu Brazīlijas atbalstu attiecīgas ES pārstāvības nodrošināšanai ANO sistēmā un mērķtiecīgai Dohas sarunu kārtas noslēguma veicināšanai. Brazīlija cenšas pastiprināt savu ietekmi globālās pārvaldības sistēmā, un tai nepieciešams mūsu atbalsts pastāvīgas vietas iegūšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē. Kā progresīva jaunietekmes ekonomika, tai ir ļoti atšķirīga nostāja no ES nostājas attiecībā uz Pasaules Bankas un SVF reformu.

Kopumā pilnīgi skaidrs ir tas, ka mums kā globāli saistītiem partneriem ir kopīga programma un mums ir jārod veids, kā risināt mūsu domstarpības un panākt konverģenci. Augstākā līmeņa sanāksmē mēs apliecināsim savu apņemšanos stiprināt kodolieroču neizplatīšanu un veicināt ciešāku sadarbību. Brazīlija iebilda pret sankcijām, kuras ANO Drošības padome pagājušā gada jūnijā pieņēma pret Irānu. Tomēr ES atzinīgi vērtē Brazīlijas un Turcijas centienus saistībā ar Teherānas deklarāciju, norādot uz tās nepilnībām, bet arī uzsverot šī dokumenta kā iespējama uzticības vairošanas instrumenta vērtību un aicinot Irānu izmantot iespēju un uzsākt nopietnas sarunas. Lai gan taktiski mūsu rīcība atšķiras, tās pamatā ir kopīga izpratne par principiem, kas ietverti Kodolieroču neizplatīšanas līgumā, kā arī izpratne par to, ka Irānai ir jādemonstrē savas kodolieroču programmas mierpilnā būtība.

Uzstāšanās pirmajā daļā es daudz stāstīju par sarunām ar Mercosur valstīm, par tām, protams, tiks runāts arī augstākā līmeņa sanāksmes apspriedēs. Diemžēl es pats nebūšu Brazīlijā, tomēr, ņemot vērā to, ka tikai nesen pēc ilgāka pārtraukuma esam tikušies uz pirmo tehnisko sarunu kārtu, šajā augstākā līmeņa sanāksmē, visticamāk, netiks pieņemti konkrēti lēmumi šo sarunu sakarā. Augstākā līmeņa sanāksmē tiks apspriesti arī reģionāla rakstura jautājumi: par Kubu, Hondurasu, Paragvaju un Venecuēlu. Darba kārtībā iekļauti arī tādi jautājumi kā Brazīlijas loma, palīdzot stabilizēt situāciju Paragvajā, tās atteikšanās pieņemt jauno Hondurasas valdību, kā arī Brazīlijas saiknes ar Kubu un Venecuēlu.

Visbeidzot, joprojām cītīgi tiek risināti daži jautājumi, kurus ceram nokārtot augstākā līmeņa sanāksmē. Pirmkārt, horizontāla civilās gaisa satiksmes nolīguma un gaisa drošības nolīguma parakstīšana. Otrkārt, paziņojums par kopīgu darba programmu trīspusējai sadarbībai ar jaunattīstības valstīm. Treškārt, 14. jūlijā Briselē tiks parakstīta Komisijas un Brazīlijas Nacionālās tieslietu padomes nodomu vēstule nolūkā veicināt trīspusēju sadarbību vēlēšanu atbalsta un tiesu sistēmas reformu jomā.

Mūsu attiecības ar Brazīliju nebeigsies līdz ar augstākā līmeņa sanāksmi; paralēli ir arī iniciatīvas, kas palīdz piešķirt pilnīgāku dimensiju mūsu divpusējām, reģionālajām un globālajām saistībām, tomēr es jau esmu pārsniedzis piešķirto uzstāšanās laiku. Atbildot uz jūsu jautājumiem, centīšos minēt vēl citus piemērus.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos, PPE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par Mercosur valstīm, es vēlētos uzsvērt milzīgo tirdzniecības bilances deficītu Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu nozarē. Līdz šim Argentīna ir liegusi ievest pārtikas produktus no trešām valstīm, tādējādi nopietni kaitējot Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam, tostarp grieķu persiku ievārījuma eksportam. Es vēlos taujāt komisāra kungam, vai šis jautājums tika skarts pirmajā sarunu kārtā, kas Buenosairesā notika pagājušajā nedēļā. Un vēl, vai Argentīnas nostāja neliek aizdomāties par tās pasākumu nesavienojamību ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un piemērotajām saistībām?

Neliela novirzīšanās no temata: komisāra kungs, ir pabeigtas sarunas ar valstīm Andu kalnos un Centrālamerikas valstīm. Godīgi sakot, Eiropas piekāpšanās lauksaimniecības nozarē raisa pamatotas bažas un mudina uzdot konkrētus jautājumus: kāds iemesls ir Eiropas piešķirtajām rīsu un cukura kvotām, kas pārsniedz šo valstu ražošanas spēju? Vai, lai novērstu tirdzniecības trīsstūra izveidošanos, nolīgumos ir iekļauta klauzula par neto eksportētājvalstīm? Vai komisāra kungs var garantēt to, ka importa cenas augļu un dārzeņu nozarē nemainīsies?

Komisāra kungs, arī es vēlos pievienoties saviem kolēģiem, kas runāja par nepieciešamību izveidot ciešāku Komisijas un Eiropas Parlamenta savstarpējo sadarbību. Komisijai ir jāsaprot, ka, pateicoties Lisabonas līgumam, iestāžu savstarpējās sadarbības noteikumi ir mainījušies, gluži tāpat kā šīs sadarbības kultūra. Jo ātrāk jūs dosieties šajā virzienā, jo produktīvāka un pareizāka būs šo divu institūciju sadarbība.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirmā ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme, ko 2007. gadā sekmēja Portugāles prezidentūra, aizpildīja neizskaidrojamu tukšumu. Brazīlija bija vienīgā BRIC valsts, ar kuru Eiropai vēl nebija stratēģiskās partnerības.

ES un Brazīlijas dialoga stiprināšana ir pilnīgi saprotama, jo tādējādi mēs varam padziļināt sadarbību tādās nozīmīgās jomās kā energoapgādes drošība, ilgtspējīga attīstība, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas u. c.

Iedzīvotāju skaita, ekonomiskās attīstības un politiskās stabilitātes dēļ Brazīlija ir viena no starptautiskā mērogā nozīmīgajām valstīm.

Tagad, kad paredzēta ceturtā ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme, ir būtiski censties panākt līdzsvaru starp progresa svinēšanu un šīs partnerības tālākās attīstības izskatīšanu, lai mēs varētu risināt kopīgas problēmas un saskaņot mūsu nostājas, ņemot vērā, piemēram, ANO konferenci par klimata pārmaiņām, kas šā gada beigās notiks Meksikā. Šī augstākā līmeņa sanāksme ir arī iespēja virzīt uz priekšu sarunas ar Mercosur valstīm, lai varētu panākt vienošanos par asociācijas nolīgumu un atrisināt pašreizējās domstarpības.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs nupat šajā plenārsēžu zālē debatējām par kopējo lauksaimniecības politiku, atkārtoti uzsverot to, cik svarīgi ir atbalstīt Eiropas modeli, kas pasaulē ir vienīgais šāds modelis.

Tomēr tajā pašā laikā Komisija, iepriekš par to publiski neapspriežoties, ir nolēmusi atsākt sarunas ar Mercosur valstīm, kuru sekas mūsu lauksaimniecībai var būt traģiskas, jo īpaši Eiropas lopkopības nozarei, kas jau šobrīd saskaras ar grūtībām. Liellopu gaļas imports palielināsies par 70 %, mājputnu gaļas imports par 25 %. Šis imports tiks iepludināts Eiropā par zemākām cenām, jo šādas gaļas ražošanā netiek ievērotas tādas pašas veselības, vides un sociālās prasības.

Komisāra kungs, tāpēc vēlos paust jums savas bažas. Mūsu lauksaimniecība saskaras ar lielām grūtībām. Vēl dziļāka tās destabilizēšana atstās nopietnas sekas. Mēs nevaram izstrādāt Eiropas tirdzniecības politiku, neņemot vērā un neaizstāvot vienu no mūsu galvenajām vērtībām. Komisijai ir jāizdzird šī vēsts un šī prasība.

 
  
MPphoto
 

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi kolēģi ir norūpējušies par to, kā sarunu atsākšana par asociācijas nolīgumu ar Mercosur valstīm varētu šķelt Eiropas lauksaimniecību.

Arī es un mana grupa esam par to noraizējušies. Būdams Parlamenta deputāts no visattālākā reģiona, esmu piedzīvojis banānu nolīgumu slēgšanu, un, patiesi, pastāv bažas, ka nolīgums ar Mercosur valstīm var iedragāt daudzas Eiropas lauksaimniecības nozares. Tāpēc noteikti ir jāveic ietekmes novērtējums. Pastāv bažas arī par to, ka šāda nolīguma dēļ par Mercosur valstu lauksaimniecības dzinējspēku varētu kļūt ražošana — pat pārāk lielā mērā —, kā rezultātā cietīs šo valstu mazās saimniecības. Tāpēc ir jārod līdzsvars, lai šis nolīgums nepārveidotu Latīņameriku un Eiropu par superspēkiem, kurus patiesībā virza veikalnieciskuma dogma.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ķīnas intervence Centrālamerikā un Latīņamerikā ir devusi jaunu impulsu ES sarunām. Mercosur valstīs dzīvo vairāk nekā 200 miljoni patērētāju, un tās Latīņamerikā veido svarīgāko tirgu mūsu pašmāju produktiem, turklāt mēs zinām, ka šīm valstīm ir daudzas tādas pašas vērtības un intereses kā mums. Mūsu mērķis ir izveidot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, kurā kopumā dzīvo 700 miljoni iedzīvotāju un kuras tirdzniecības apjomi ir EUR 100 miljardi.

Protams, tas ir spēcīgs arguments par labu brīvās tirdzniecības nolīgumam, un būtībā tas ir kaut kas atbalstāms. Tomēr joprojām atklāts paliek jautājums, kāpēc mums ar Meksiku, Čīli, Mercosur valstīm, Peru un Kolumbiju ir atsevišķi nolīgumi, nevis viens kopīgs nolīgums? Turklāt, ja jau ir jāslēdz atsevišķi nolīgumi, tad tajos jāiekļauj arī mazās pavalstis, un tas darāms ne tikai ar tirdzniecības asociāciju starpniecību. Te skaidri redzams konsekvences trūkums.

Mēs nedrīkstam arī ignorēt ļaunās nojautas lauksaimniecības nozares sakarā, kas saistītas ar lētas gaļas importu. Galu galā, mēs saviem lauksaimniekiem mēs uzspiežam birokrātiska rakstura noteikumus un kvalitātes regulējumus, kā arī liekam ievērot vides un dzīvnieku aizsardzības standartus, savukārt uz gaļas ražotājiem Mercosur valstīs tādi noteikumi neattiecas. Turpmāk mēs vairs nedrīkstam pārāk zemu vērtēt ES pašpietiekamību, kas vairs nav pilnīga, un mums ir jānovērš tas, ka aizvien vairāk Eiropas lauksaimnieku pamet zemi.

 
  
MPphoto
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi priecājamies par politieslodzīto atbrīvošanu Kubā. Tomēr, runājot par apsveikumiem, es neesmu dzirdējis kādu pateicamies katoļu baznīcai un jo īpaši Parlamentam par tā galveno lomu, apņēmīgi aizsargājot tos, kuri cīnās par savu brīvību un cieņu Kubā.

Runājot par Mercosur valstīm, ir jānoskaidro vairāki jautājumi. Kā komisārs K. De Gucht paskaidroja, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Mercosur valstu asociācijas nolīgumu, Komisija izstrādāja dažus sarunu risināšanas norādījumus, un tos pieņēma gan Padome, gan Parlaments. Sešus gadus sarunas ir bijušas strupceļā, un ir skaidrs, ka tās atsāktas Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros, ko atbalstījis arī Parlaments.

Patlaban sarunu mērķis ir panākt līdzsvarotu vienošanos, kas liecinātu par vispārēju visu Eiropas Savienības nozaru interešu vērā ņemšanu. Es nesaprotu, kāpēc atsevišķām nozarēm vai interešu grupām šo sarunu rezultātā vajadzētu nonākt nelabvēlīgā stāvoklī. Tā nav bijis 10 gadus, un nav iemesla kaut kam tādam notikt nākotnē. Viss atkarīgs no mūsu sarunu vedēju noteiktības. Katrā ziņā, ja mēs nonāksim šādā situācijā, Komisijai vajadzēs lemt par kompensācijas pasākumu īstenošanu skartajās nozarēs.

Tā ir darīts trešo valstu sakarā — attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kā arī nesen noslēgtā nolīguma dēļ attiecībā uz Andu Kopienu. Tas viss ar šīm valstīm galvenokārt noticis tāpēc, ka ir jāaizsargā Eiropas Savienības ražotāji, šajā gadījumā banānu ražotāji.

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! 2010. gada 4. maija sanāksmē Komisāru kolēģija nolēma atsākt sarunas par Eiropas Savienības un Mercosur valstu asociācijas nolīguma slēgšanu. Viss liecina par to, ka tad, ja šo sarunu rezultātā tiks parakstīts nolīgums, Eiropas lauksaimniecības produktu ražotāji saskarsies ar ievērojamām grūtībām, īpaši liellopu gaļas, mājputnu gaļas, graudaugu, kā arī augļu un dārzeņu ražošanas nozarēs. Postošu ķēdes reakciju tas varētu radīt arī citām nozarēm, piemēram, cūkgaļas ražošanas nozarei. Tāpēc man jūs jābrīdina par negodīgu konkurenci, ko šis pasaulē trešais integrētais tirgus varētu radīt.

Patiesi, kamēr Eiropa vēlas būt celmlauzis veselības, higiēnas un izsekojamības prasību, vides aspekta un īpaši sociālo standartu ievērošanā, uzspiežot saviem ražotājiem ļoti ierobežojošu savstarpējās atbilstības sistēmu, liellopu gaļas ražošana, īpaši liellopu gaļas ražošana Brazīlijā, joprojām pilnībā neatbilst veterinārajiem un veselības standartiem.

Pieņemot no Mercosur valstīm importu, kas neatbilst Eiropas standartiem, mēs riskējam ar to, ka mums vajadzēs uzņemties smagu nastu savu patērētāju interešu aizstāvībai, kā arī ar to, ka sodīsim Eiropas ražotājus, piemērojot tiem divkāršus standartus.

Komisāra kungs, es jūs lūdzu būt īpaši modram šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Plašāka ES tirgus atvēršana Mercosur valstīm masveidā iznīcinās nacionālās ražošanas nozares, un īpaši, par ko esmu sevišķi noraizējies, liellopu gaļas ražošanas nozari Īrijā un citviet. Šī nav panikas celšana. Īrija eksportē apmēram 90 % savas liellopu gaļas produkcijas, un Mercosur valstu pieprasītās liellopu gaļas kvotas būs tiešā konkurencē ar īru liellopu gaļas ražošanas nozari.

Lauksaimnieki Eiropā ievēro stingrus veselības un drošības kritērijus. Viņi stingri ievēro visus standartus, kas tiem izvirzīti, un garantē augstas kvalitātes un drošu produktu patērētājiem.

Iepriekš Komisija patērētājiem Eiropā un šā Parlamenta deputātiem nemitīgi apliecināja, ka Eiropas Savienībā importētie produkti ir kvalitatīvi. Tomēr lauksaimnieku organizācijas un Parlamenta deputāti pierādīja, ka Komisijas nostāja attiecībā uz importēto un Eiropas Savienībā ražoto produktu kvalitātes un standartu līdzvērtību nav pareiza, kā rezultātā Brazīlijā eksportējamo vienību skaits tika samazināts no 3000 uz mazāk nekā 1000.

Tāpēc, komisāra kungs, mans jautājums ir šāds: ņemot vērā agrāko pieredzi un pašreizējo FVO misiju sporādiskumu, kā Komisija patērētājiem garantēs to, ka jebkāds imports, kas tiks ievests Eiropas Savienībā, būs līdzvērtīgs kvalitātes ziņā un atbildīs Eiropas Savienības standartiem? Vēlos tikai piebilst, komisāra kungs, ka no darbības pārskata es negūstu lielas cerības vai pārliecību nākotnei.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir atsākušās sarunas ar Mercosur valstīm, un, ja es pareizi saprotu šodien paustās kritiskās piezīmes, tad lielākā problēma ir tā, ka iepriekš netika informēta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja. Es piekrītu, ir jāuzlabo visu šo jautājumu saskaņošana Eiropas Parlamentā.

Protams, sarunu sākšana ar Mercosur valstīm mūsu kolēģiem Lauksaimniecības komitejā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tomēr, gluži tāpat kā par šo jautājumu netika informēta Lauksaimniecības komiteja, mani kolēģi Starptautiskās tirdzniecības komitejā netika informēti par šodienas mutisko jautājumu iesniegšanu. Manuprāt, mums, Prezidijam un visām Parlamenta grupām, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai mēs patiešām rīkojamies atbilstoši saskaņotām politiskajām nostādnēm, un tam, lai visas attiecīgās komitejas tiktu regulāri informētas.

Īpaši vēlos uzsvērt vienu punktu. Patiesībā, esmu pateicīgs Komisijai par sarunu atsākšanu. Šā gada 5. maijā J. I. Salafranca ziņojumā Parlaments pauda atbalstu sarunu atsākšanai. Citiem vārdiem sakot, Komisija dara tieši to, par ko nolēma lielākā daļa Parlamenta deputātu. Tomēr es gribētu apgalvot, ka mēs nevēlamies, lai nolīgums tiktu noslēgts par jebkādu cenu. Lauksaimniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares intereses ir jāņem vērā kopumā. Par to, ka mēs brīvās tirdzniecības nolīgumā varam veiksmīgi ņemt vērā lauksaimniecības nozares intereses liecina, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju, kurā lauksaimniecības nozares atbildes reakcija ir bijusi ļoti pozitīva un kurā patlaban tiek identificētas jaunas tirgus iespējas.

Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes arī Centrālamerikas tirdzniecības nolīguma sakarā; tur tiek atvērti jauni tirgi, piemēram, piena nozarē. Es būtu pateicīgs, ja turpmākajās nedēļās Komisija vairāk censtos ņemt vērā visas intereses, proti, gan ražošanas un pakalpojumu nozares, gan arī lauksaimniecības intereses.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez (S&D). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības un Mercosur valstu sarunas tiek atsāktas pozitīvā kontekstā, kas veicinās dialoga par tirdzniecības sakariem atjaunošanu.

Līdz šim ir bijušas tikai sarunas; labi, ka šodienas debates liks Komisijai ņemt vērā to, ko domājam mēs.

Lai gan Eiropas Savienība paredz gūt labumu, piemēram, vīna, olīveļļas, speciālsortimenta gaļas produktu, kā arī konservētu augļu un dārzeņu ražošanas nozarēs, ir loģiski pieņemt, ka tas nekādā gadījumā nekompensēs paredzamo ietekmi uz ES mājlopu gaļas un lauksaimniecības produktu ražošanu, piemēram, cukura vai graudaugu ražošanu.

Vēlos lūgt Komisiju censties noslēgt tādu nolīgumu, kas ir līdzsvarots kopumā un kurā ņemta vērā atsevišķu produktu riska pakāpe. Tajā vajadzētu iekļaut arī nepieciešamos pasākumus jebkādu kļūmju novēršanai, piemēram, stingras kontroles veselības un importēto produktu fitosanitārās kvalitātes līmeņa pārbaudei.

Svarīgi panākt arī to, ka rezultāti nepārklājas ar Dohu un Eiropas Savienība nedubulto pabalstus lauksaimniecības jomā. Ņemot to vērā, es atbalstu kritiskās piezīmes, kas vērstas pret Argentīnas pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem pret atsevišķiem Eiropas produktiem, un es ceru, ka Komisija rīkosies apņēmīgi, lai šo situāciju drīz vien atrisinātu.

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka Mercosur valstis mums ir nozīmīgs tirdzniecības partneris. Tomēr, komisāra kungs, nevajadzētu pieļaut, ka tirdzniecība ar Mercosur valstīm kļūst par vienvirziena ielu. Publiski bieži dzirdamie apgalvojumi, ka Eiropas lauksaimniecības tirgus ir slēgts, nebūt nav patiesi. Mēs iepērkam vairāk nekā 90 % Āfrikas lauksaimniecības eksporta un 45 % Centrālamerikas un Dienvidamerikas lauksaimniecības eksporta. Eiropa pilnīgi noteikti nav slēgta ārējai tirdzniecībai.

Tas, par ko es vēlos izteikties kritiski, komisāra kungs, ir īstenotā informēšanas politika. Tā nav bijusi laba. Būdams politikas veidotājs lauksaimniecības jomā, es par šo sarunu atsākšanu uzzināju no avīzēm. Turpmāk mums nevajadzētu paļauties uz presi savas informācijas izplatīšanā. Es jūs aicinu informēt Parlamentā pārstāvēto lauksaimniecības nozari par šo sarunu attīstību.

Vēl esmu kritisks arī pret to, ka mūsu mērķis ir brīvā tirdzniecība, kas nav balstīta uz standartiem. Kā tas var būt, ka mēs pieprasām ievērot augstus patērētāju aizsardzības, dzīvnieku aizsardzības un vides aizsardzības standartus Eiropā, bet neprasām to pašu attiecībā uz importu? Šajā sakarā sniegšu vienu piemēru. Pagājušajā gadā Parlaments pieņēma visstingrākos augu aizsardzības līdzekļu tiesību aktus pasaulē. Daudzas aktīvās vielas Eiropā ir aizliegtas. Komisāra kungs, mēs nevaram pieļaut, ka nākotnē rodas tāda situācija, kad Eiropā tiek ievesti pārtikas produkti no citām valstīm, kurās izmanto aktīvās vielas, kas Eiropā patērētāju aizsardzības nolūkā ir aizliegtas. Patērētāju aizsardzība ir neaizskarama, un būtu labi, ja šajās sarunās mēs to atcerētos. Tad mums nebūs jābaidās no konkurentiem, un mēs, Eiropas lauksaimnieki, spēsim turēties pretī šai konkurencei.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). (HU) Komisāra kungs, ir kāds ungāru teiciens: jo garāks skaidrojums, jo lielāka iespēja, ka skaidrotājs melo. Jūs nestāstāt patiesību! Eiropas Komisijā tikai vienu reizi ir bijis viens godīgs komisārs, Dacian Cioloş kungs, kurš teica, ka mums ir jāizvēlas starp PTO un Mercosur valstīm, jo pretējā gadījumā Eiropas lauksaimniecība tiks izpostīta. Tāda ir patiesība, De Gucht kungs. Kas attiecas uz jums, Spānijas prezidentūra un Komisija ir pārkāpušas Lisabonas līguma noteikumus, jo netika iesaistīts Eiropas Savienības Parlaments. Gaspari kungs var teikt, ka Ārlietu komiteja deva atļauju, tomēr Parlamentam pilnvaras netika piešķirtas. Tas ir otrs mana jautājuma iemesls. Starp citu, es varētu piebilst, ka jaunās dalībvalstis būs tikai zaudētājas. Mēs esam par liberalizāciju, tomēr, ja Spānijai un Portugālei ir īpašas intereses, tad tām nevajadzētu tur iesaistīt arī Eiropas Savienību. Tām vajadzētu pašām atrisināt visus jautājumus. Tādēļ nav vajadzīga Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 

  Béla Glattfelder (PPE). – (HU) Eiropas Komisija pilnvaras sarunām noteica pirms apmēram 11 gadiem. Pēdējos 11 gados pasaule ir mainījusies. Par nozīmīgu problēmu kļuvusi vides un klimata aizsardzība, un arī pati Eiropas Savienība ir mainījusies, jo tās dalībvalstu skaits ir palielinājies no 15 uz 27. Eiropas Komisija šīs izmaiņas nav ņēmusi vērā. Tā nav lūgusi jaunas pilnvaras. Tā ir nopietna kļūda. Sarunas, kuru pamatā ir 11 gadus senas pilnvaras, nevar tikt turpinātas, tās jāizbeidz. Ir jāizstrādā jaunas pilnvaras, ņemot vērā visu to 12 dalībvalstu intereses, kuras ES ir pievienojušās pēdējo gadu laikā, kā arī ņemot vērā globālos klimata aizsardzības, vides aizsardzības un dzīvnieku labturības apsvērumus. Ja nebūs pienācīga pilnvarojuma, varēs noslēgt tikai nepieņemamu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness, autore. Priekšsēdētāja kungs! Es biju gudra, neizsakoties pilnībā, līdz nebūšu dzirdējusi to, kas, kā cerēju, būs atbildes. Es pamanīju, cik daudz laika aizņēma Komisija — vairāk nekā kāds no mums šajā plenārsēžu zālē —, un man ir žēl, ka nesaņēmu konkrētas atbildes uz pieciem ļoti tiešiem jautājumiem.

Runājot par pilnvarām, ļaujiet teikt, ka 1999. gadā piešķirtās pilnvaras nudien ir novecojušas, un lielākā daļa no pašreizējā Parlamenta sastāva 1999. gadā te neatradās. Atgriezieties pie rasējamā dēļa. Iepriekšējais runātājs skāra dažus no punktiem, kurus vēlos pieminēt.

Tā kā jūs nerunājāt par ietekmes novērtējumu, vienīgi pateicāt mums, ka tāds novērtējums ir veikts, tad ļaujiet man jums nedaudz pastāstīt par ietekmi uz mūsu lauksaimniecības produktu ražotājiem. Mercosur valstu gaļas forumā, kurā tika pārstāvēta Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja, sarunu dalībniekus mudināja nelaist garām ārkārtēju iespēju. Salīdziniet to ar sajūsmu, vai drīzāk bailēm un satraukumu, ko dusmās izjūt ES ražotāji.

Notiks tas, ka Eiropas laukos samazināsies darbvietu skaits un pārtikas produktu ražošanas kapacitāte. Paskatieties, kādu ietekmi tas rada uz vidi, turklāt klimata pārmaiņu jomā Eiropa uzskata sevi par līderi, paskatieties uz šajās valstīs esošajām zemes lietošanas problēmām, mežu izciršanu, ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un piespiedu darbu, jo īpaši ietekmi uz liellopu gaļas ražošanu.

Ja kāds no jums to nesaprot, tas ir uzbrukums mūsu liellopu gaļas tirgus gala produktu augstajai kvalitātei. Ja mēs pārāk zemu vērtēsim šo savu tirgus daļu, tad iznīcināsim liellopu gaļas ražošanu un tirgu Eiropas Savienībā. ASV un Japāna neslēgs nekādu darījumu, jo šīs valstis aizsargā savus ražotājus un augstos standartus, ko viņi uzskata par vērtību.

Mūsu ražotājiem Parlaments piemēro augstus pārtikas ražošanas standartus. Mums neizdevās viņus aizsargāt iepriekš. Izrādās, ka Komisija kaut ko grib, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāda veida nolīgums tiek noslēgts, kaitējot ES ražošanai laikā, kad reformējam savu lauksaimniecības politiku. Lauksaimniecības un tirdzniecības politiku starpā nav nekādas saskaņas. Šim Parlamentam ir jāuzstāj uz to, lai tāda saskaņa būtu.

 
  
MPphoto
 

  Christophe Béchu (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlējos teikt, ka šis varētu būt tas gadījums, kad neesam pietiekami labi saplānojuši šīs dienas darba kārtību.

Ja brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšana ietver to, ka Eiropā atļauj ievest produktus, kas neatbilst ne mūsu sociālajiem standartiem, ne arī vides standartiem, tad kopējās lauksaimniecības politikas reformai nav nekādas nozīmes.

Ir skaidrs, ka turpmāk šādu liekulīgu pieeju īstenot nedrīkst, kad, no vienas puses, mēs mūsu lauksaimniekiem piemērojam vides ierobežojumus attiecībā uz veselības un drošības izsekojamību, pamatojot minēto ar patērētāju aizsardzību, savukārt, no otras puses, ļaujam mūsu kontinentā brīvi ievest šiem standartiem neatbilstošus produktus.

Tieši tas tiek pārrunāts sarunu ar Mercosur valstīm aizkulisēs. Mums stāsta, ka Parlaments bija labi informēts un ka šo jautājumu izskatīšana ir bijusi caurskatāma un pēc tik skaidra, cik vien iespējams, tomēr tas, kā viss tika uzsākts, nerada labu priekšstatu par sarunām, kuras tiek risinātas tajā pašā laikā, kad notiek sarunas arī ar PTO. Konsekvences labad, kā arī patērētāju un mūsu lauksaimnieku aizsardzības labad, manuprāt, mēs nevaram tā turpināt.

 
  
MPphoto
 

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan no tirdzniecības nolīguma noslēgšanas ar Mercosur valstīm savstarpēju labumu gūs abas puses, tas radīs arī milzīgu rezonansi lauksaimniecības nozarē. To atzina pat Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs, atzīstot, ka Komisija plāno īstenot konkrētus pasākumus, lai novērstu šo negatīvo rezonansi, kas atstās ietekmi, īpaši uz lauksaimniecību.

Atklāti sakot, jau tagad divpusējie nolīgumi kaitē atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, turklāt augstās specifikācijas, kas tiek piemērotas lauksaimniecības produktiem Eiropas Savienībā, neaizsargā to augstāko kvalitāti pret lētākiem produktiem, kuri tiek ievesti no trešām valstīm.

Komisāra kungs, kā jūs esat iecerējis risināt šo jautājumu un kādus objektīvus kritērijus Komisija paredz piemērot, lai nodrošinātu to, ka netiek veicināta šāda atsevišķu lauksaimniecības nozaru diskriminācija?

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Kā jau jūs zināt, mēs šorīt runājam par KLP pēc 2013. gada, tomēr debates lielā mērā iedragā jautājums par sarunu atsākšanu ar Mercosur valstīm. Es vēlos zināt, kur ir konsekvence?

Pirms dažām nedēļām, pēc paziņojuma par sarunu atsākšanu ar Mercosur valstīm, man ar jums bija īsa tikšanās. Šajā tikšanās reizē jūs teicāt, ka, ja tiks slēgts vērienīgs darījums, tad, visticamāk, būs jāpiekāpjas lauksaimniecības jomā. Tāpēc es esmu ļoti noraizējusies. Mēs jau runājam par iespējamu piekāpšanos lauksaimniecības jomā, un es vēlētos, lai jūs to paskaidrojat.

Atbildot uz jautājumiem, jūs minējāt gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām. Vai sakarā ar turpmāku lauksaimniecības produktu importu no Mercosur valstīm jūs veicat arī kādu novērtējumu attiecībā uz, piemēram, oglekļa emisiju pārvirzi, atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības zudumu? Es esmu no Īrijas, un mēs eksportējam 90 % savas liellopu gaļas. Pēdējie pētījumi liecina, ka Brazīlijas emisijas ir no trim līdz astoņām reizēm lielākas nekā Īrijas emisijas. Vai kaut kas tāds tiks ņemts vērā jūsu ietekmes novērtējumā?

 
  
MPphoto
 

  Giancarlo Scottà (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Spānijas prezidentūra ir lēmusi parakstīt šo nolīgumu. Kā jau esam dzirdējuši, šis lēmums vieš bažas, un, iesniedzot šo jautājumu, mani kolēģi lūdz paskaidrot, kādu ietekmi šīs sarunas var atstāt uz Eiropas ražotājiem un produktiem.

Vēlos uzsvērt, ka šādu brīvās tirdzniecības attiecību izveide abu pušu starpā nozīmētu to, ka Eiropā tiks ievesti dzīvnieku produkti, kuru sastāvā būs antibiotiski augšanas veicinātāji, kas nav tikuši pietiekami testēti, kā arī ģenētiski modificēti lauksaimniecības produkti, kuri var apdraudēt lauksaimnieku pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc es aicinu Komisiju pieņemt autoritatīvu nostāju nolūkā aizsargāt kvalitatīvos Eiropas produktus. Tāpat Komisijai jānodrošina tas, ka Eiropas augstie ražošanas standarti tiek starptautiski atzīti un šie paši standarti tiek attiecināti arī uz visiem importētajiem produktiem.

Visbeidzot, es uzskatu, ka Komisijai ir jāņem vērā šajā nozarē aktīvo dažādu asociāciju paustās bažas, lai tādējādi nodrošinātu caurskatāmas un godīgas sarunas, kas nekaitētu Eiropas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti noraizējusies par to, ka Komisija nelokāmi vēlas turpināt tirdzniecības sarunas, pamatojoties uz 1999. gadā saņemto pilnvarojumu, kas, bez šaubām, negatīvi ietekmēs lauksaimniecību visā ES.

Ir nepieņemami, ka lauksaimniecība tiek upurēta par labu ieguvumiem citās jomās. Liellopu gaļas ražošanas nozare Apvienotajā Karalistē patlaban saskaras ar saimniecību cenu kritumu. Ja šo sarunu rezultātā pieaugs imports, manuprāt, mēs piedzīvosim to, ka lauksaimnieki masveidā pametīs šo nozari. Kā Eiropa rūpēsies par šiem cilvēkiem? Vai nav netaisni, ka mūsu lauksaimniekiem ir jākonkurē ar valstīm, kuru ražotājiem netiek piemēroti tādi paši kvalitātes, nekaitīguma un izsekojamības kritēriji kā lauksaimniekiem Eiropas Savienībā? Komisijai, kura apgalvo, ka darbojas pilsoņu interesēs, ir tā arī jārīkojas. Mums ir jāizbeidz šīs sarunas un ir jāparūpējas par saviem lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) 2004. gadā sarunas ar Mercosur valstīm tika pārtrauktas. Šogad tās atsāka un tās notiek, pamatojoties uz 1999. gadā saņemto pilnvarojumu. Pirms šāda nozīmīga lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē bija jārīko debates par politiku. Es saprotu, ka šajās sarunās likmes ir ļoti augstas, jo Mercosur valstis ir milzīgs tirgus ES rūpniecības izstrādājumiem un pakalpojumiem. Tomēr mums vajadzētu aizsargāt arī savu lauksaimnieku intereses lauksaimniecības un pārtikas nozarēs.

Ja ar Mercosur valstīm tiks noslēgts divpusējs preferenciālas tirdzniecības nolīgums, tas var atstāt ļoti postošas sekas, tostarp mājputnu gaļas, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanas nozarēs, cukura un piena produktu nozarēs, kā arī etanola nozarē. Ja tā notiks, vajadzēs ierosināt atsevišķus kompensācijas veidus lauksaimniekiem. Eksperti ir aprēķinājuši, ka šāda nolīguma noslēgšana varētu radīt milzīgus ienākumu zaudējumus lauksaimniekiem. Šie zaudējumi būs vēl lielāki, ja nolīgums būs gan divpusējs, gan arī PTO mērogā.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Būdama šā jautājuma parakstītāja, vēlos atgriezties pie konkrēta punkta, proti, pārtikas nekaitīguma.

Šodienas sākotnējā komentārā jūs teicāt, ka produktiem, kas tiks importēti Eiropas Savienībā, vajadzēs atbilst mūsu prasībām un ka PTO dod mums tiesības saglabāt šos noteikumus, ja vien tie ir zinātniski pamatoti. Tomēr, padomājot par lauksaimniecisko ražošanu un pašiem produktiem, ne visu var pierādīt zinātniski. Svarīgi ir arī, piemēram, vispārīgie apstākļi, kādos dzīvnieki tiek audzēti, kā arī vispārīgie nosacījumi, kādos lauksaimniecība funkcionē.

Eiropai ir lieliski tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības nākotni. Mēs labprāt dzirdētu no jums atbildes par to, kā šajā tirdzniecības nolīgumā jūs cerat stingri ievērot tādus principus kā pārtikas nekaitīgums, patērētāju aizsardzība, dzīvnieku aizsardzība un vides aizsardzība. Politiķiem ir jāspēj pieņemt lēmumu, arī tad ja nav pieejami zinātniski pierādījumi. Mēs nevēlamies klonētu gaļu, kas ievesta no Mercosur valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Kāds franču politiķis-sociālists reiz teica: “Kad esi politiskajā minoritātē, tad tev jau pēc likuma nav taisnība”. Jūs sapratāt, ka, mūsuprāt, pilnvarojums vairs nav derīgs. Komisāra kungs, šis pilnvarojums ir jāatjauno, un nožēlojami, ka šeit nav Padomes, kurai būtu jāsniedz nepieciešamās norādes.

Vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz Mercosur valstu politiskajiem aspektiem. Paļāvība ir tirdzniecības pamatelements. Politiski runājot, cik kvalificētas Mercosur valstis ir risināt sarunas ar Eiropas Savienību? Pasaulē ir trīs reģioni: Eiropas Savienība, kas vēlas integrētu tirdzniecību, Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums un Mercosur valstis. 2007. gada augstākā līmeņa sanāksmē Mercosur valstis gandrīz izjuka. Tās nespēj vienoties par pievienošanos. Venecuēla gandrīz nepievienojās.

Kā gan mēs varam risināt sarunas tik politiski nestabilā teritorijā? Vispirms vajag pārbaudīt Mercosur valstu politisko stabilitāti, un tikai pēc tam mēs slēgsim tirdzniecības nolīgumus.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, mēs diezgan daudz esam runājuši par ilgtspēju. Mēs par to runājam jau divas stundas, tomēr ir kāda lieta, kas pilnīgi noteikti nav ilgtspējīga, un ir acīmredzams, ka tieši šī pati problēma saistās ar katru priekšsēdētāju: mēs nezinām, kad lūgt vārdu, lai saņemtu atbildi uz savu jautājumu.

Lai gan laicīgi lūdzu iespēju uzstāties, šī ir jau otrā reize, kad manu lūgumu neievēro. Manuprāt, tas ir rupjš apvainojums. Acīmredzot katram priekšsēdētājam, tostarp arī iepriekšējam, ir jānosaka nepārprotama kārtība, kādā mums pieteikties brīvā mikrofona procedūrai, un priekšsēdētājam tā ir jāņem vērā.

Man nav pieņemams tas, ka tūlīt pēc debatēm, pēc iepriekšējā darba kārtības punkta es pieklājīgi lūdzu iespēju uzstāties, bet tieku ignorēts. Lūdzu, paziņojiet mums, kad jūs plānojat ignorēt pārējos. Lūdzu, sakiet, vai jūs tiešām nevēlaties, lai kāds izsakās par tādu nozīmīgu tematu kā ilgtspēja? Šeit ilgtspējas acīmredzami nav, ja jau mums jāiet pie katra priekšsēdētāja un jālūdz mums piešķirt parlamentārās tiesības uzstāties. Vēlos steidzami lūgt paskaidrot šo jautājumu, jo šāda kārtība ir netaisna.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Kolēģi, paskaidrošu, ka man sarakstā ir 18 cilvēki. Es saprotu, ka katrs vēlas uzstāties, tomēr brīvā mikrofona procedūrai — vienas minūtes runām — mēs varam atvēlēt tikai piecas minūtes, proti, es varu dot vārdu tikai pieciem runātājiem. Šodien vārds tika dots astoņiem runātājiem. Es centos uzstāšanās iespējas sadalīt vienādi atbilstoši politiskās grupas sastāvam, tāpēc, ja jūs pamanījāt, trīs runātāji uzstājās no PPE grupas, divi no PSE grupas, viens runātājs no ALDE grupas, viens no EFD grupas un viens pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts. Tāpēc es uzskatu, ka esmu izdarījis visu, ko varēju.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs! Es centīšos atbildēt uz dažiem jautājumiem, jo uzdoti tika daudzi, un uz daudziem jautājumiem es jau atbildēju sākuma paziņojumā.

Vispirms, runājot par pilnvarojumu. Vairāki deputāti kritizēja to, ka strādājam, pamatojoties uz 1999. gadā saņemto pilnvarojumu. 1999. gadā saņemtie norādījumi uzdod mums — es citēju — “risināt sarunas ar Mercosur valstīm par līdzsvarota un visaptveroša nolīguma noslēgšanu nolūkā būtiski liberalizēt visu tirdzniecību saskaņā ar ES saistībām PTO. Tas attiecas uz visām nolīgumā paredzētajām jomām, tostarp lauksaimniecību”. Tā joprojām ir patiesība. Tieši tas mums joprojām jādara, tāpēc šim pilnvarojumam nav vajadzīgi īpaši papildinājumi.

Tajā pašā laikā mums jārisina klimata pārmaiņu problēma, un arī pasaule kopš tā laika ir mainījusies. Jā, arī mēs to esam pamanījuši, un šajās sarunās ņemsim to vērā. Tas nav iemesls pilnvarojuma mainīšanai.

Kāds cits deputāts minēja, ka Padomei vajadzēja būt šeit un dot mums norādījumus. Padomei nav jādod mums norādījumi. Mums ir pilnvarojums sarunām, un, ja sarunas būs beigušās un galu galā mēs nonāksim pie rezultāta, mēs parafējam, Padome paraksta un Parlaments ratificē. Padome nedod mums norādījumus. Un laimīgā kārtā tas ir tāpēc, ka šis jautājums skar Kopienu un atrodas Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, līdz ar ko Komisijai ir ļoti nepārprotama kompetence. Pie tā mēs arī turēsimies.

Esmu gatavs sīki un plaši pārrunāt jebkuru no šiem elementiem. Esmu to jau darījis Starptautiskās tirdzniecības komitejā, un esmu gatavs tur atgriezties vēlreiz. Jūs tiksiet informēti par to, kāda ir sarunu virzība, kas tiek ierosināts un tā tālāk, tomēr katram ir sava loma un mums ir tā loma, kas šajā sakarā ir Komisijai.

Runājot par protekcionisma pasākumiem, kurus nesen īstenoja Argentīna, šie pasākumi un šī rīcība nepārprotami satrauc ES, un mēs nekavējoties lūdzām Argentīnai sniegt paskaidrojumus. 12. maijā tirdzniecības ģenerāldirektors nosūtīja vēstuli Argentīnas darījuma partnerim. ES delegācija Buenosairesā iesniedza oficiālu demaršu, un notika vairākas sanāksmes ar Argentīnas misiju un tās vēstnieku Briselē, kuru laikā tika paustas mūsu nopietnās bažas. Esam uzstājuši arī uz to, ka apņemšanās noraidīt protekcionismu jebkurā tā veidā tieši iekļaujama ES un Mercosur valstu kopīgajā paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Buenosairesā šis jautājums tika skarts divpusēji ar attiecīgajām Argentīnas iestādēm, gan presē, gan arī ES un Mercosur valstu sarunu pirmās kārtas kontekstā. Mūsu vēstījums bija spēcīgs un nepārprotams. Mēs norādījām, ka, neatkarīgi no tā, vai šiem pasākumiem ir juridisks rakstisks pamatojuma vai ne, tie ir pretrunā sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES un var negatīvi ietekmēt sarunu procesu.

Mēs bijām iecerējuši šo jautājumu pārrunāt ar Argentīnu arī apvienotajā komitejā 6. jūlijā, tomēr pagājušajā nedēļā Argentīna atcēla tikšanos. Mēs uzstāsim, lai tā notiktu pēc iespējas drīzāk.

Turklāt pirmajā brīdī šķiet, ka šie pasākumi neatbilst Argentīnas G20 saistībām un, iespējams, saistībām PTO. Mēs arī turpmāk pievērsīsim šim jautājumam padziļinātu uzmanību, un, ja šie pasākumi un rīcība tiks īstenota arī turpmāk, mēs veiksim rūpīgu analīzi, pirms pieņemsim lēmumu par labāko šīs problēmas risinājumu.

Komisija joprojām uzskata, ka ir jāizvairās no protekcionisma pasākumu īstenošanas, īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, un viens no minētajiem aspektiem — deficīts Argentīnā — neapšaubāmi ir labs.

Runājot par cukuru:

(FR) Komisija ļoti labi apzinās cukura jautājuma īpašo jutīgumu, tāpēc Kolumbijai un Peru izteiktā piedāvājuma robeža bija nulles nodevas tarifu kvota, ja apjoms ir pieticīgs, un nekāds ārpus kvotu tarifa samazinājums. Līdzīgas kvotas ir paredzētas sarunās ar Centrālameriku. Kolumbijas, Peru un Centrālamerikas kopējais daudzumus aizņem mazāk nekā 2 % no Eiropas patēriņa.

Kas attiecas uz augu veselību, vides un citiem pasākumiem…

Savos paziņojumos es skaidri norādīju, ka mēs pieturēsimies pie pārtikas nekaitīguma prasības, un to var ieviest PTO ietvaros. Mēs to darīsim. Paskatoties uz liellopu gaļas importu, — un šī daļēji būs arī atbilde uz Tarabella kunga jautājumu, kurš pa šo laiku jau ir atstājis plenārsēdi, — viņš pamanītu, ka pēc SPS problēmām ar Brazīlijas liellopu gaļu imports ievērojami samazinājās. Tāpēc mēs viņiem piemērosim prasības, mēs viņus uzraudzīsim un piemērosim viņiem prasības, un to darīsim arī turpmāk.

Tomēr mums vajadzētu saprast, tostarp tas jāsaprot arī šajā Eiropas Parlamentā, ka noteikts Eiropas prasību skaits tika izstrādāts iekšējā līmenī, politiskajā procesā cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, un šīs prasības mēs nevaram piemērot PTO ietvaros.

Mums jāturas pie tām prasībām, kuras mēs varam piemērot un attiecībā uz kurām varam panākt to, ka PTO tās respektē; tā mēs noteikti rīkosimies pārtikas nekaitīguma sakarā. Runājot par pārējiem, Eiropas Savienībai ir jāņem vērā tas, ko tie patiesībā vēlas darīt. Viņiem jāsaprot, ka, ja viņi šāda veida prasību piemēros mūsu lauksaimniecībai, tas atstās ekonomiska un finansiāla rakstura sekas. Tomēr šīs prasības nav tās, kuras mēs varam piemērot citām valstīm.

Es centos atbildēt uz lielāko daļu jautājumu, ko atkārtoti uzdeva deputāti, bet es, protams, esmu gatavs arī turpmākām diskusijām. Es pieņemu, ka šī nav pēdējā reize, kad šajā plenārsēdē runājam par Mercosur valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Komisāra kungs, arī es esmu pārliecināts, ka šī nav pēdējā reize, kad mēs tā darām.

Kopīgās debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) ES un Mercosur valstu sarunu atsākšana, kas notika septembrī, ir ārkārtīgi nozīmīgs process Eiropas Savienībai. No vienas puses, daudzpolu pasaulē, kur BRIC valstis gūst aizvien lielāku ietekmi, ES ir svarīgi izveidot priviliģētas attiecības ar Latīņamerikas valstīm, kurās tā iegulda vairāk nekā Krievijā, Indijā un Ķīnā kopā. Apvienojumā ar īpašām tirdzniecības attiecībām tas nozīmētu arī milzīga ekonomiskā labuma konsolidāciju pasaules mērogā. No otras puses, mēs īstenojam tirgus liberalizāciju lauksaimniecības produktu jomā, un mūsu rīcībā ir veselības definīcija un augu veselības noteikumi, kas vajadzīgi apmaiņai starp šiem diviem blokiem. Lauksaimniecības tirgū Mercosur valstis ir kļuvušas par spēcīgākiem konkurentiem un to konkurētspēja pēdējos gados ir palielinājusies, tāpēc ir jāveic ietekmes pētījums par to, kādas sekas šāds nolīgums atstās uz Eiropas lauksaimniecisko darbību, kura šobrīd nekādā gadījumā nav spējīga izturēt papildu triecienus. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu uzsākt procesu, kurā secinājumi tiek izdarīti pārāk agri, neņemot vērā iespējami negatīvo ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību vai pārmērīgu protekcionismu, kas kompromitē ES nozīmīgo pozīciju pasaulē šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Sarunu atsākšana ar Mercosur valstīm, par to iepriekš neapspriežoties ar dalībvalstīm, bija ļoti netīra spēle. 2004. gadā sarunas atlika, jo tika konstatēts, ka tirdzniecība starp ES un Mercosur valstīm var negatīvi ietekmēt mūsu lauksaimniecību. Vislielākos zaudējumus var ciest liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas ražošanas nozares, kā arī piena, augļu un dārzeņu, cukura un bioetanola nozares. Ir aprēķināts, ka šā nolīguma noslēgšana radīs zaudējumus no vairākiem miljardiem eiro līdz pat vairākas reizes lielākam apmēram. Pirms Savienības un Mercosur valstu tirdzniecības liberalizācijas ir jāveic rūpīga analīze par šāda nolīguma ietekmi uz Kopienas tirgu, kā arī piesardzīgi jāapspriežas ar iesaistīto pušu pārstāvjiem. Mūsu tirgus atvēršana importam nav slikta iniciatīva, tikai tādā gadījumā visām valstīm ir jāpiemēro vienādi standarti. Pretējā gadījumā no piekāpšanās PTO cietīs mūsu lauksaimnieki.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. Šīs sarunas ar Mercosur valstīm liecina par iespējami draudīgu Eiropas lauksaimniecības attīstību nākotnē. Man jāatzīst, ka Komisijas attieksme šajā jautājumā ir bijusi šausmīga. Izskatās, ka tā gaida rindā uz darījuma noslēgšanu un izmantos lauksaimniecības standartus kā valūtu, lai iegādātos darījumu ar Mercosur valstīm. Manuprāt, šāda attieksme ir drausmīga. Šķiet, ka lauksaimnieki ir pirmie tirdzniecības darījumu upuri, un pirmie, kas tiek vainoti, ja darījumi neizdodas. Es vēlētos, lai Komisija izrāda konsekventāku attieksmi un lielākas rūpes par ģimeņu lauku saimniecību nākotni. Man ir prieks redzēt šeit tik daudz lauksaimniecību atbalstošu deputātu no visām grupām, kas iestājas par lauksaimniecības aizsardzību. Komisār De Gucht kungs, jums neizdosies atvairīt Parlamenta bažas, un es jūs aicinu apspriesties ar mums biežāk, ja vēlaties, lai Parlaments paraksta jebkādu iespējamu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Šķiet, ka sarunām ar Mercosur valstīm ir tikai viens mērķis: atdot neaizsargātu Eiropas lauksaimniecību. Es nevēlos zināt, cik neizmērojami liela būs rūpniecības un pakalpojumu nozares peļņa, es vēlos zināt to, cik liels būs kaitējums lauksaimniecībai. Patlaban neviens nevar aprēķināt, cik lielu kaitējumu pašmāju lauksaimniecības produktu ražotājiem radīs iespējamais nolīgums ar Mercosur valstīm. Jutīgo lauksaimniecības nozari šajās sarunās nedrīkst atdot. Tas pats attiecas uz patērētājiem Eiropā, kuri jūtas konfrontēti ar pārtikas produktiem, kas netiek ražoti atbilstoši ES augstajiem ražošanas standartiem. No vienas puses, tas ir risks ES pilsoņu veselībai, jo nav skaidrs, kādos apstākļos tiek ražoti importētie pārtikas produkti, un, no otras puses, tiek izrādīta nevienāda attieksme pret Eiropas lauksaimniecību, jo ES ražošanas un apstrādes standarti netiek piemēroti lauksaimniecības produktu importam no Mercosur valstīm. Ir kāds teiciens, kas apraksta cilvēkus, kuri ir gatavi atdod visu peļņas vai labuma dēļ: “Pārdotu pat savu vecmāmiņu”. Ja gribat, pārdodiet savu vecmāmiņu, komisāra kungs, bet neatdodiet mūsu Eiropas lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Komisija vienpusīgi izlēma atsākt sarunas ar Mercosur valstīm, un tas nesola neko labu Eiropas lauksaimniecībai, kas piedzīvo nedzirdētu krīzi. Pirms šo sarunu atsākšanas netika rīkotas nekādas politiskās debates, turklāt šā nolīguma likme patiesi ir Eiropas lauksaimniecība. Pēc 2008. gada jūlijā Dohas sarunu kārtā izteiktajiem priekšlikumiem, nevar būt ne runas par jaunu piekāpšanos lauksaimniecības jomā.

Jau toreiz mēs bijām sasnieguši “galīgo robežu”, tāpēc tās pārsniegšana iznīcinātu mūsu lauksaimniekus. Lai gan tas, iespējams, nav kāds Komisijas slimīgs nodoms, es tomēr šaubos par tās spēju nodrošināt to, ka ES nesamaksā divreiz. Protams, saskaroties ar jebkādiem protekcionisma mēģinājumiem, labākā atbildes reakcija ekonomikas krīzes laikā ir tirgus atvēršana, tomēr to nevajadzētu darīt par jebkuru cenu vai kaitējot ES. Būdama Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekle, turklāt šī komiteja ir tiesīga apstiprināt vai noraidīt ES un Mercosur valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu, es iebildīšu pret lētu divpusējo nolīgumu, kas upurētu Eiropas lauksaimniecību un īpaši nepalīdzētu attīstīties pārējai Eiropas ekonomikai.

 

5. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A7-0207/2010), ko Zivsaimniecības komitejas vārdā sagatavoja Alain Cadec, par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (2009/2238(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Alain Cadec, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Viena no šajā ziņojumā izteiktajām galvenajām idejām paredz ievērojami saskaņot kopējo tirdzniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

Ņemot to vērā, mēs varam tikai atzinīgi novērtēt to, ka jūrlietu un zivsaimniecības komisāre M. Damanaki, ar kuru mēs regulāri sazināmies, un tirdzniecības komisārs K. De Gucht ir sākuši kopīgu darbu Komisijā. Vienam ziņojumam piesaistīti divi komisāri — tas nu gan ir liels gods! Jāsaka, ka šāda dubultā pārstāvība no Komisijas puses ir pārsteidzoša un glaimojoša, turklāt tas ir diezgan neparasti.

Bet atgriezīsimies pie paša ziņojuma! Zivsaimniecības un akvakultūras produktu imports no trešām valstīm ir vairāk nekā 60 % no ES patēriņa. Satraucoši augsto ES atkarību no importa ir radījis duāls fenomens — pirmkārt, ES produkcijas apjoms ir samazinājies, un, otrkārt, ES tirgus ir kļuvis aizvien atvērtāks importam, jo šādu situāciju sekmējusi pēdējā desmitgadē Komisijas īstenotā tirdzniecības politika.

Šāda situācija sarežģī dzīvi ES zvejniekiem, kuriem paradoksālā kārtā ir grūti pārdot savu lomu par pietiekami izdevīgu cenu, lai arī attiecībā uz lielāko daļu sugu pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Eiropas zvejnieki piekrīt ierobežojumiem, kas vides, sociālajā un sanitārajā jomā uzlikti viņu darbībai, bet jūtas ārkārtīgi aizskarti par to, ka viņu produkcijai nepiemēro tādus pašus nosacījumus kā tiem produktiem, kurus milzīgā apjomā importē no trešām valstīm.

Šajā situācijā gluži vienkārši uz spēles ir likta ekonomiski dzīvotspējīgās Eiropas zivsaimniecības nozares izdzīvošana, lai arī tajā ir nodrošinātas darbavietas visos ražošanas posmos un droša un kvalitatīva pārtika, sekmējot kultūras identitātes saglabāšanu mūsu piekrastes reģionos.

Dāmas un kungi! Eiropas zivsaimniecību izdzīvošana nav apspriežama. Būtībā mēs pieprasām, lūk, ko. Pirmkārt, Eiropas Savienībai jāsaglabā būtiska muitas aizsardzība attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, lai atsevišķām trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, piešķirtās preferences joprojām kaut ko nozīmētu un lai arī turpmāk PTO mehānismi nodrošinātu apgādi mūsu pārstrādes rūpniecībai. Šie produkti mums jāaizsargā pret neparedzētiem tarifiem, izmantojot Šveices formulu un pieprasot tos klasificēt kā paaugstināta riska produktus.

Otrkārt, atsevišķām trešām valstīm tirdzniecības preferences jāpiešķir atkarībā no tā, vai tās ir panākušas vismaz atbilstību stingriem standartiem vides, sociālajā un sanitārajā jomā.

Treškārt, mēs prasām pārcelt tirdzniecības komisāra pienākumu vadīt tirdzniecības sarunas par ZAP jūrlietu un zivsaimniecības komisārei. Tas nozīmē, ka vairāk tiks ņemtas vērā zivsaimniecības un akvakultūras produktu īpašās iezīmes. Manuprāt, šis ir īstais laiks, lai pārskatītu šo būtisko debašu nosacījumus. Patiešām, patlaban mēs esam būtiskas KZP reformas priekšvakarā.

Jāatzīmē, ka PTO Dohas sarunu kārtas dalībnieki ir nonākuši strupceļā, ļaujot mums pārvērtēt dažas nelaikā paredzētas koncesijas, ko Komisija gatavojās piešķirt Eiropas Savienības vārdā. Turklāt pēc komisāra K. De Gucht iniciatīvas — viņš šodien ir kopā ar mums — Eiropas Komisija tikko ir uzsākusi sabiedriskās apspriešanas ciklu, lai izstrādātu jaunas pamatnostādnes kopējā tirdzniecības politikā saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2002”. Turpmāk Eiropas Parlamentam būs koplēmuma pilnvaras gan tirdzniecības, gan zivsaimniecības politikā, un šī iestāde ir pilnībā apņēmusies paust savu viedokli un nodrošināt, ka tās viedoklis tiek ņemts vērā attiecībā uz šiem jautājumiem.

Manuprāt, vispirms tas jāapliecina Komisijai un Padomei, kurām patiesi jāņem vērā šajā ziņojumā izklāstītie ieteikumi. Jebkurā gadījumā turpmākajos mēnešos mēs būsim ārkārtīgi piesardzīgi, un es pats personīgi esmu paredzējis strādāt pie šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Cadec kungam un EP komitejām, kuras atbalstījušas šo patstāvīgo ziņojumu. Jūs paudāt nožēlu par to, ka Zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu nav veltīta pietiekama uzmanība jūsu ierosinātajiem jautājumiem. Šodien mans mērķis ir vēlreiz jums apliecināt, ka Komisija ir apņēmusies strādāt, pilnībā ņemot vērā visas politikas jomas, kuras varētu ietekmēt KZP reformu. Kā jau esmu norādījusi, šīs reformas mērķis ir mainīt negatīvo tendenci, ko piedzīvojam patlaban. Mūsu zivsaimniecības nozare nav ne ekoloģiski, ne ekonomiski ilgtspējīga. Mums vajadzīgas spēcīgas zivsaimniecības, kas nodrošina resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus ļaujot mūsu zvejniekiem, viņu ģimenēm un iesaistītajām kopienām ar savu darbību nopelnīt pietiekami un dzīvot pārticīgi.

Mums vajadzīgas tādas zivsaimniecības, kuras ir gatavas pārvarēt tirgus radītos izaicinājumus — gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, tagad un turpmāk. Es saklausīju jūsu bažas par negodīgu konkurenci saistībā ar trešām valstīm un nevienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem attiecībā uz sociālajiem apstākļiem, vides un ilgtspējības prasībām, kā arī tiesību aktiem veselības aizsardzības jomā. Ļaujiet man paskaidrot, ka tādas pašas bažas izskanējušas no visām dalībvalstīm, kuras savu viedokli pauda pēdējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē. Tādēļ mums jārod risinājums.

Saistībā ar KZP reformu izmainot noteikumus attiecībā uz Eiropas zivsaimniecībām, viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko mēs saskarsimies, patiešām būs izdarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz visiem ES tirgū apgrozībā esošajiem produktiem. Šajā saistībā, piemēram, mums visiem jāstrādā kopā, lai pilnībā un efektīvi īstenotu savus tiesību aktus, kas vērsti pret nelegālu, neziņotu un neregulētu zveju.

Es arī vēlētos pateikt, ka mēs joprojām esam apņēmušies sekmēt visu starptautisko principu un jūrniecības un zivsaimniecības labas pārvaldības instrumentu ievērošanu no mūsu partneru puses, kā arī viņu atbildīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzību un sociālajiem apstākļiem.

Es stingri atbalstu jūsu aicinājumu palielināt ES politikas jomu saskaņotību. Mums jāstrādā kopā, saglabājot vispārēju un integrētu redzējumu. Kā jau norādījām, jau tagad tiek importētas divas trešdaļas no Eiropas zivju patēriņa, lai tādējādi nodrošinātu izejvielu stabilu piegādi mūsu pārstrādes rūpniecībā un taisnīgas cenas patērētājiem. Tomēr vienu trešdaļu ES tirgū esošās produkcijas joprojām piegādā ES nozare, kas nodrošina darbavietas un kas ir daļa no daudzu ES reģionu sociālās struktūras. Tādēļ, tagad nonākot kopējās zivsaimniecības politikas nopietnās reformas vidusposmā, ES tirdzniecības politikā arī turpmāk jāņem vērā ES zivsaimniecības nozares sarežģītība, kā arī tās ekonomiskie un sociālie apstākļi. Ceru, ka mēs ar kolēģi K. De Gucht cieši sadarbosimies, lai nodrošinātu laiku, kas vajadzīgs nepieciešamajiem pielāgojumiem, ņemot vērā patlaban īstenotās KZP reformas gaitu.

Atsaucoties uz PTO sarunām, īpašu uzmanību mēs pievēršam notiekošajām diskusijām par subsīdijām. Uzskatām, ka mums vienmēr jābūt spējīgiem atbalstīt videi nekaitīgas un uz jauninājumiem orientētas iniciatīvas no ES dalībvalstīm. Attiecībā uz tirgus politikas pārskatīšanu es piekrītu ziņojuma projektam, kam atbilstīgi KZP jaunajā tirgus politikā ir jāpārskata pašreizējās kopējās tirgus organizācijas instrumenti. Pārskatīšana jāveic ar mērķi stiprināt ražotāju organizācijas, lai tās efektīvāk spētu līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu attiecībā uz kvalitāti un apjomu. Tai arī jāsekmē tirgus piedāvājums un stabilitāte, turklāt jāpārskata noteikumi par tirdzniecības standartiem un patērētāju informēšanu.

Tas liek mums ieviest marķēšanu. Patērētāji vēlas zināt vairāk par jūras veltēm, ko viņi iegādājas. Viņi vēlas zināt, kur nozvejotas vai izaudzētas zivis, vai attiecībā uz produkciju ievēroti vides standarti un vai tās nozvejotas atbilstīgi ilgtspējības kritērijiem. Komisija ir gatava strādāt pie likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir sniegt patērētājiem vajadzīgo informāciju.

Visbeidzot, mazliet par akvakultūras jautājumu. Komisija ir pilnībā apņēmusies sasniegt akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķus, kā to jau esam izklāstījuši EP ziņojumā. Mēs arī piekrītam viedoklim, ka akvakultūras attīstīšana Eiropas Savienībā var samazināt atkarību no importa un efektīvāk apmierināt patērētāju augošo pieprasījumu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka šodienas debates ne vien sniegs milzīgu ieguldījumu KZP reformas sagatavošanā, bet arī raidīs nozīmīgu politisku signālu — pozitīvu signālu — tiem cilvēkiem ES zivsaimniecības nozarē, kuri ne vien ir gatavi stingrākai kārtībai, bet arī vēlas ieraudzīt cerību staru attiecībā uz nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta lēmumu sagatavot patstāvīgu ziņojumu par zivju un zivsaimniecības produktu importa režīmu. Eiropas Parlamenta debates ir labs pamats, lai sāktu apsvērt, kā risināt tirdzniecības sarunas saistībā ar pārveidoto kopējo zivsaimniecības politiku.

Es vēlētos aicināt Eiropas Parlamenta deputātus ņemt vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus par EP ziņojuma projektā aplūkotajiem jautājumiem.

Komisija apzinās zivsaimniecības nozares īpašo raksturu un tās nozīmi, jo īpaši saistībā ar piekrastes kopienām. Šis jutīgais aspekts ir ņemts vērā kopējās tirdzniecības politikas īstenošanā.

Es vēlētos uzsvērt, ka ES tirdzniecības politikā ir jāsaskaņo to dažādo zivsaimniecības nozarē darbojošos pušu intereses, uz kurām attiecas šī politika, tostarp, ražotāju, pārstrādātāju un patērētāju atšķirīgās intereses. Īstenojot savu tirdzniecības politiku saistībā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, Komisijas mērķis ir sasniegt tādu rezultātu, kas cita starpā nodrošinātu līdzsvaru starp atbilstīgu piegādes politiku, ES ražotāju situāciju un interesēm, kā arī patērētāju pieprasījumu, vienlaikus ņemot vērā iespējamos attīstības politikas mērķus.

Mēs visi atzīstam, ka ES ir ļoti atkarīga no zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa, lai apmierinātu sava tirgus pieprasījumu, ko rada ne vien patērētāji, bet arī pārstrādes rūpniecība. Ņemot vērā pašreizējās tendences un to, ka atkarība, iespējams, palielināsies, kopējās zivsaimniecības politikas pašreizējā reforma ir laba iespēja Eiropas Savienībai uzlabot šīs nozares saimniecisko darbību un savu konkurētspēju pasaules līmenī.

Ņemot vērā pašreizējās tendences pasaulē starptautiskās tirdzniecības jomā gan daudzpusējā, gan divpusējā/reģionālā līmenī, mēs nedrīkstam ignorēt iespējamo globalizācijas paplašināšanos nākotnē. Saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības režīmu Komisija, risinot sarunas par tirgus pieejamību, ir ņēmusi vērā, ņem vērā un arī turpmāk ņems vērā ES zivsaimniecības nozares sarežģītību, kā arī nodrošina līdzsvaru starp dažādajām interesēm, uz ko attiecas tirdzniecības politika, kā jau tikko norādīju. Saistībā ar šīm pasaules tendencēm starptautiskās tirdzniecības jomā Komisija centīsies nodrošināt laiku, kas vajadzīgs nepieciešamajiem pielāgojumiem, ņemot vērā patlaban īstenotās KZP reformas gaitu.

Ļaujiet man īsumā atgādināt vienu no maniem svarīgākajiem ieteikumiem, kas iekļauts šajā ziņojumā, ar ko saskaņā zivsaimniecības produkti, iespējams, tiks izslēgti no nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamības jomas saistībā ar Dohas Attīstības programmu. Runājot par šo jautājumu, es būšu ļoti godīgs pret jums. Papildus tam, ka ir ļoti sarežģīti no nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamības jomas izslēgt zivsaimniecības produktus, šajā apspriežu posmā citas pieejas, piemēram, īpaša sarunu grupa, varētu radīt situāciju, kurā Eiropas Savienība nonāk zem milzīga spiediena, lai vairāk liberalizētu savu tirgu.

Komisija ar pienācīgu uzmanību novērtē ziņojuma projektā ietverto aicinājumu tirdzniecības komisāra pienākumu vadīt sarunas par ZAP pārcelt jūrlietu un zivsaimniecības komisārei. Atbilstīgi koleģialitātes principam, kas nosaka Komisijas darbu, visi Komisijas locekļi uzņemas kopīgu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un pasākumiem. Tas arī nozīmē, ka tirdzniecības komisārs un Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, kuri ir atbildīgi par sarunām attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, nerīkojas atsevišķi, bet gan risina sarunas ciešā sadarbībā ar jūrlietu un zivsaimniecības komisāri un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu, turklāt tieši iesaistās visos sarunu posmos.

Komisija vēlas apliecināt Eiropas Parlamentam, ka tirdzniecības sarunās zivsaimniecības nozares īpašās vajadzības ir ņemtas vērā. Tirdzniecības sarunās Komisija patiešām aizstāv šīs ES nozares intereses un, cik vien iespējams, ņem vērā šīs nozares jutīgos aspektus, turklāt savu nostāju saglabā pat tad, kad mūsu tirdzniecības partneri izdara stingru spiedienu.

Tirdzniecības sarunās aizstāvot ES zivsaimniecības nozares intereses, Komisija arī cenšas atcelt jebkādus mūsu tirdzniecības partneru izveidotos tirdzniecības šķēršļus, kas varētu apdraudēt ES nozares eksporta iespējas, par mērķi nosakot vienlīdzīgu konkurences nosacījumu nodrošināšanu zivsaimniecības produktu divpusējā un daudzpusējā tirdzniecībā.

Visbeidzot, ziņojumā paustas iesaistīto pušu bažas attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem saistībā ar ES produkciju un trešo valstu importu. Saistībā ar tirdzniecības sarunām, kas līdztekus tirgus liberalizācijai jārisina ar trešām valstīm, Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies sekmēt gan darba, gan vides standartus, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības sadaļu, kas iekļauta mūsu tirdzniecības nolīgumos vai vairākos starptautiskos forumos, kuros risina šos jautājumus, piemēram, ANO, PLO un reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, kurās ES aktīvi līdzdarbojas.

Nobeigumā es vēlētos apliecināt savu gribu un gatavību turpmāk ar godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem apspriest Komisijas lomu tirdzniecības sarunās par zivsaimniecības un akvakultūras produktiem.

 
  
MPphoto
 

  Yannick Jadot, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs! Manuprāt, mums jāatzīmē EP Zivsaimniecības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas vienošanās par šo jautājumu un šajā saistībā iesniegtajiem priekšlikumiem.

Izskanēja viedoklis, ka zivsaimniecība ir ārkārtīgi svarīga nozare attiecībā uz teritoriālo plānošanu, nodarbinātību un kultūras identitāti Eiropā. Šī nozare arī īpaši spēcīgi ietekmē zivsaimniecības resursus, turklāt patlaban attiecībā uz lielāko daļu krājumu konstatēta ievērojama pārzveja. Pārāk bieži mums liek uzskatīt, ka Eiropas kopējās zivsaimniecības politikas galvenais mērķis ir pielāgot zivsaimniecības nozari globalizētajai zivsaimniecības produktu tirdzniecībai, kuras ļoti smagās sekas mēs varam redzēt patlaban — gan sociālajā un ekonomikas, gan, protams, vides jomā.

Tādēļ mēs aktīvi aizstāvam sociālo un vides kritēriju intensīvāku integrāciju tirdzniecības nolīgumos attiecībā uz zivsaimniecības produktiem. Mēs atbalstām viedokli par to, ka uz zivsaimniecības produktiem nav attiecināmi noteikumi par nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamību, jo zivis nav pielīdzināmas zeķēm vai veļas mazgājamām mašīnām; šim resursam ir vitāli būtiska nozīme attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un bioloģisko daudzveidību. Tomēr mums jārunā skaidra valoda. Tā kā šo jautājumu mēs risinām starptautiskās sarunās, ES politikai jābūt priekšzīmīgai, un mums jāvirzās uz to, lai arvien vairāk būtu tādu zvejnieku, kuri saņem labāku samaksu un kuru nozveja nav pārmērīga, un tas attiecas gan uz mūsu teritoriālajiem ūdeņiem, gan tiem, kuros mēs iegādājamies zvejas tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro, PPE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties A. Cadec par šo teicamo darbu, ko viņš paveicis saistībā ar tik nozīmīgu jautājumu kā zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES.

Biju sagatavojies runāt, piemēram, par to, ka galvenā uzmanība jāpievērš vajadzībai nodrošināt importēto produktu atbilstību tādām pašām sanitārajām normām un prasībām, bet redzu, ka par to jau runājuši citi, tāpēc šāda uzstāšanās būtu diezgan bezjēdzīga, turklāt, atkal atgriežoties pie šī jautājuma, es izšķiestu mūsu laiku. Tomēr jāmin viens būtisks aspekts, kuru, man šķiet, savā runā aplūkoja komisārs K. De Gucht un par kuru runāja deputāts, kurš uzstājās pirms manis, proti, — patlaban pastāv dažas nenozīmīgas pretrunas attiecībā uz abu komisāru pilnvarām vai pilnvarām, kas šīm personām būtu jāpilda.

Atmetot liekulību, uzskatu, ka to ir svarīgi uzsvērt, jo, kā jau tas tika norādīts, zivsaimniecības nozarei ir būtiska nozīme, ja vēlamies nodrošināt, ka mūsu zvejnieki arī turpmāk nesamazina savu nozvejas apjomu, jo, aizsargājot savas jūras, mēs esam piespieduši viņus tā rīkoties. Ja vēlamies panākt, ka turpmāk mūsu zvejnieki netiek uzskatīti par Eiropas, tā teikt, „pelnrušķītēm”, tad mums jāvelta lielāka uzmanība šim jautājumam.

Gan komisāre M. Damanaki, gan komisārs K. De Gucht ir pauduši nodomu savu darbu pilnībā veltīt šim jautājumam, tomēr uzskatu, ka ir svarīgi izmantot tikai vienu pieeju. Es arī uzskatu, ka ar zivsaimniecības komisāri saistītais aspekts — ar visām no tā izrietošajām sekām saistībā ar Eiropas Parlamentu — ir izšķirošs, lai nodrošinātu, ka šī problēma tiek atrisināta un šis ziņojums kļūst par svarīgu nākotnes perspektīvu.

 
  
MPphoto
 

  Luis Manuel Capoulas Santos, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Zivsaimniecības un akvakultūras produkti, kā mēs visi zinām, ir būtiska daļa no Eiropas iedzīvotāju uztura, un tas nozīmē, ka — kā to jau pareizi norādīja komisāre M. Damanaki — mums jāimportē vairāk nekā 60 % šo produktu, lai apmierinātu savas vajadzības. Šis vienkāršais fakts spilgti ilustrē to, cik nozīmīgs ir ziņojums, ko sagatavojis A. Cadec, ar kuru man kā ēnu referentam bija prieks sadarboties, cenšoties panākt iespējami plašāku vienprātību, lai aizsargātu šo nozari, tajā nodrošinātās darbavietas un, galvenokārt, Eiropas patērētājus.

Šī iemesla dēļ Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa atbalsta šajā ziņojumā izklāstītos galvenos pieņēmumus un svarīgākos secinājumus, jo īpaši attiecībā uz bažām un ieteikumiem par vajadzību nodrošināt sanitārās normas un importēto zivsaimniecības un akvakultūras produktu drošību, kā arī vides kritērijiem, kuri jāizpilda attiecībā uz šo produktu nozveju, ražošanu un pārstrādi.

Ziņojumā pareizi aplūkoti arī citi aspekti, kuri arī jāatbalsta, tomēr patlaban laika trūkuma dēļ es nevaru tos paskaidrot. Tādēļ mana grupa acīmredzot balsos par šo ziņojumu. Turklāt es vēlētos apsveikt Cadec kungu par teicamo darbu, ko viņš paveicis.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlos apsveikt Cadec kungu par šī ziņojuma sagatavošanu. Pēdējos gados konstatēto zivju cenu kritumu tieši un ievērojami izraisīja konkurence, ko radīja gan savvaļas, gan zivjaudzētavu zivju imports. Uz šo produktu ražotājiem neattiecas stingrie režīmi, ko tādās jomās kā saglabāšana un higiēnas prasības piemēro ES uzņēmējiem. Eiropas tirgū tie nosaka tādu cenu, kas Eiropas ražotājiem ir ekonomiski neizdevīga.

Šī problēma jārisina saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu, un es zinu, ka komisāre M. Damanaki to risinās. Ir vērojama milzīga paļaušanās uz importētajiem produktiem, kā to norādīja abi komisāri, bet, aplūkojot situāciju manā valstī, kas par 181 miljoniem eiro importē 46 000 tonnas gadā, tad šķiet, ka patērētāji nav informēti par importētajām zivīm salīdzinājumā ar savvaļas zivīm.

Ja mums jāatrisina šī problēma, tad jādomā par importa aizstāšanu, lai 66 % samazinātu līdz 50 %, piemēram, 10 gadu laikā, bet, lai to izdarītu, mums jāvienkāršo birokrātijas slogs, kas patlaban šai nozarei neļauj attīstīties, turklāt jānodrošina, ka visi ģenerāldirektorāti un patiešām visi valdību departamenti, un dažādās dalībvalstis strādā tandēmā, aizsargājot šīs nozares intereses.

 
  
MPphoto
 

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju A. Cadec ziņojumu par zivju importu ES. Eiropas nozveja ir samazinājusies līdz satraucošam līmenim — kopš 1997. gada vien tie ir 26 %! Patlaban no kopējā zivju patēriņa Eiropā importē vairāk nekā 60 %. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Ja mēs apsaimniekotu savus zivju resursus vismaz saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, Eiropas nozvejas apjoms varētu divkāršoties, vienlaikus ļaujot mums saglabāt stabilus un dzīvotspējīgus krājumus.

Šo mērķi paturot prātā, tagad mums jānodrošina, ka savas pārzvejas problēmas nenododam citām valstīm. Cadec kunga ziņojumā minēti vairāki svarīgi instrumenti, ko ES var izmantot. Pirmais ir regula par nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju. Par visām zivīm, kas tiek laistas ES tirgū, jābūt izsniegtiem apstiprinātiem dokumentiem, kuros norādīts kur, kad un kas ir noķēris attiecīgās zivis. Tas ir pirmais solis, tomēr ar to vien ir par maz. Daudzviet pasaulē nelegālā zveja ir problēma, kuru nabadzīgās valstis nevar atrisināt līdzekļu trūkuma dēļ. Valstīs, kurās bieži sastopama korupcija, nav grūti iegūt vajadzīgos dokumentus zivju eksportēšanai. Tādējādi Eiropas Savienībai kā pasaules lielākajam zivju importētājam ir jāuzņemas atbildība, nodrošinot reālu un īpašu finansiālu atbalstu, un jāsekmē resursi, kas vajadzīgi, lai atvieglotu prasību ievērošanu un kontroli jaunattīstības valstīs.

Otrais instruments jau ir ieviests Apvienoto Nāciju Organizācijā. Mums ir efektīvi starptautiski nolīgumi, tomēr tie arī jāīsteno. Eiropas Savienība 2006. gadā strādāja pie tā, lai īstenotu vienošanos cita starpā par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Rīcības kodeksu atbildīgai zvejniecībai. Mums šis darbs ir jāturpina.

 
  
MPphoto
 

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sirsnīgi pateikties Cadec kungam par tik drosmīgu ziņojumu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku, ko pašlaik pārveido. Pat tad, kad ziņojums vēl nebija pabeigts, bija daudz tādu kopējās zivsaimniecības politikas jomu, kas, mūsuprāt, ievērojami atšķīrās no Komisijas viedokļa, un tas diemžēl arī attiecas uz ziņojuma galīgo redakciju. Zvejnieki uzskata, ka šim būtiskajam ziņojumam vajadzētu ievērojami ietekmēt turpmākās kopējās zivsaimniecības politikas struktūru saistībā ar tirgus organizāciju.

Damanaki kundze, vairākās sanāksmēs jūs atkārtojāt, ka mums jāsniedz priekšlikumi par risinājumiem turpmākajā politikā, nevis jākritizē atsevišķu pārceļamu kvotu apspriešana. Esmu pārliecināts, ka šajā ziņojumā paustās idejas ir alternatīva koncepcijai, ko mums uzspiedusi Komisija.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties referentam par šo ziņojumu. Reaģējot uz ekonomikas krīzi, ar kuru saskārās Eiropas zvejas flote, 2008. gada 24. jūlijā ES Zivsaimniecības padome apstiprināja pagaidu pasākumus un īpašus pasākumus, kuru mērķis bija sekmēt un pārveidot šo floti. Daudzi zvejnieki mēģināja gūt sev labumu no šiem pasākumiem, tomēr tikpat daudzi arī cieta no pasaules lejupslīdes sekām. To Norvēģijas omāru vai langustu vērtība, ko Ziemeļīrijas zvejnieki pārdeva citām Eiropas valstīm, ir kritusies. Tajā pašā laikā čaulgliemju un zivju imports ir kļuvis aizvien plašāks.

Eiropai ir vajadzīgas zivis. Mums ir vajadzīgs zivju imports, tomēr es apgalvotu, ka tas nav vajadzīgs par katru cenu. No vienas puses, mani kolēģi vēlas pārtraukt to mūsu zvejnieku darbību, kuri saņem subsīdijas. Tomēr pretruna slēpjas, lūk, kur — lai arī mēs mēģinām atcelt šīs subsīdijas, Eiropas politika pieļauj neregulētā zvejā iegūtu zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu, bet tas apdraud ilgtspējīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu zivsaimniecības nozari, uz kādu mēs tiecamies.

Eiropa nevar rīkoties abējādi. Šajā jomā trūkst konsekvences, un, lai to mainītu, es atbalstu A. Cadec ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Fraga Estévez (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums tika gatavots kā atbilde uz neapmierinātību un nepietiekamo aizsardzību ES zivsaimniecības nozarē.

Komisāra kungs, šajā nozarē neviens neprasa ieviest protekcionismu; ņemot vērā ilgstošo vienaldzību no Tirdzniecības ģenerāldirektorāta atbildīgo personu puses, šajā posmā ir jānodrošina, lai šī nozare negrimtu vēl dziļāk.

Šajā saistībā mēs īpaši atbalstām A. Cadec ziņojumā izteikto prasību pārcelt tirdzniecības ģenerāldirektorāta pienākumu vadīt sarunas par zivsaimniecības sadaļām jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātam, kā tas notika arī lauksaimniecības jomā, jo arī šajā gadījumā runa ir par īpaši paaugstināta riska produktiem, un situācija ar tunzivi ir klasiska.

Runājot par tunzivi, var minēt skandalozu piemēru saistībā ar atteikšanos no izcelsmes noteikumiem, kad netika ievēroti nosacījumi ar Papua-Jaungvineju un Fidži noslēgtajos nolīgumos, tādējādi atbalstot vienīgi mūsu lielākos konkurentus — Taizemi un Filipīnas.

Komisāra kungs, vai jūs zināt, ka papildus ES nozares apspiešanai — par ko jāpateicas jūsu politikai — Papua-Jaungvineja sāk radīt īpaši mazkvalificētas darbavietas un nepieļauj ilgtspējīgu attīstību? Vai esat informēts par ziņojumiem, ko sagatavojušas šajā reģionā darbojošās nevalstiskās organizācijas, runājot par bērnu darbu, antisanitāriem apstākļiem un nepietiekamu higiēnas līmeni fabrikās, graujošu ietekmi uz vidi Madangas piekrastē un nelegālo zveju? Vai atbildība, lai nepieļautu šādu situāciju, jāuzņemas jums?

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šodien Parlamenta deputātu uzvedība ir apkaunojoša. Tas tā nevarētu notikt nevienā citā parlamentā nekur citur pasaulē. Ja pret Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāju un zivsaimniecībām kopumā netiek izrādīta nekāda cieņa, tad ierosinu jums atlikt sanāksmi līdz laikam, kad cilvēkiem būs radusies cieņa pret šo Parlamentu, un neturpināt sanāksmes.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Gallagher kungs, mums jāturpina. Es vēlētos lūgt kolēģus saglabāt mieru, lai mēs varētu pastrādāt 10 minūtes ilgāk un pabeigt šī nozīmīgā ziņojuma izskatīšanu un nozīmīgo darbu.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Rodust (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Damanaki kundze! Eiropas zivsaimniecības politika patlaban sastopas ar ārkārtīgi daudziem izaicinājumiem. Mūsu zvejniekiem nākas tikt galā ar krājumu samazināšanos, vienlaikus risinot jautājumu par konkurenci pasaules tirgū, kas ne vienmēr ir taisnīga. Mums steidzami jāīsteno radikālas reformas, lai izbeigtu problēmas, kas saistītas ar pārzveju Eiropas ūdeņos, un nodrošinātu Eiropas zivsaimniecību izdzīvošanu.

Es piekrītu komisārei M. Damanaki, ka mums nevajadzētu prasīt pārāk daudz no saviem zvejniekiem, no vienas puses, liekot viņiem veikt radikālas reformas, bet, no otras puses, liberalizēt tirgu. Vienlaikus izvirzot abas prasības, mūsu zvejniekiem tiks izvirzītas pārāk augstas prasības. Labākais veids, kā palielināt konkurētspēju, ir ļaut atjaunot zivju krājumus. Cits risinājums, lai Eiropas zivsaimniecības varētu izdzīvot, paredz uzlabot tirdzniecību. Noteiktos apstākļos Eiropas patērētāji ir gatavi maksāt vairāk par Eiropas ūdeņos nozvejotām zivīm, bet tad viņiem jābūt labāk informētiem par šo zivju izcelsmi.

 
  
MPphoto
 

  Britta Reimers (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, komisāra kungs! Es vēlētos apsveikt Cadec kungu par veiksmīgo un līdzsvaroto ziņojumu. Es arī vēlētos viņam pateikties par teicamo sadarbību.

Attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa regulēšanu ES pastāv lieli izaicinājumi. ES zivsaimniecības produktu noieta tirgus, kura apjoms bija 12 miljoni tonnu, bet vērtība — 55 miljardi EUR, ir lielākais pasaulē. Šis tirgus strauji aug un arvien vairāk kļūst atkarīgs no importa no trešām valstīm. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs kontrolētu nosacījumus, kam atbilstīgi tiek ražoti vai importēti no trešām valstīm ievestie produkti.

Plenārsēdē mēs esam iesnieguši divus grozījumus. Ar šiem grozījumiem mums bija svarīgi panākt, lai Eiropas attālākajos reģionos atzītu īpašo ekonomisko situāciju. Tomēr mēs neuzskatām, ka šajās grūtībās vainojama vienīgi tirgus liberalizācija. ES tirgū, kas tika raksturots kā negodīgs, milzīgā apjomā importētajiem zivsaimniecības produktiem arī nav tiešas ietekmes uz…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, man nav daudz laika, tāpēc es vēlētos izcelt tikai vienu no A. Cadec ziņojumā iekļautajām tēmām. Zivis nedrīkst uzskatīt par parastu rūpniecisku produktu, un uz tām jāattiecina paaugstināta riska produktiem piemērojami PTO tirdzniecības noteikumi. Šai paaugstināta riska nozares īpašajam raksturam un ES ražotāju interesēm ES tirdzniecības politikā pievērsta maza uzmanība. Tādēļ tā ir laba doma izvērtēt, vai turpmāk ir vēlams uz zivsaimniecības produktiem neattiecināt noteikumus par nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamību, lai sekmētu zivsaimniecības produktu tirdzniecības saskaņošanu ar prasībām, kādas piemēro pārtikas un paaugstināta riska produktiem.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Trautmann (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt mūsu kolēģi Cadec kungu par viņa izcilo darbu.

Dokuments, kas šodien ir nodots balsošanai, nozīmē zināmu progresu mūsu iestādes attieksmē pret brīvās tirdzniecības koncepciju. Neaizstāvot protekcionisma politiku, šeit atbalstīto nostāju var raksturot kā iepriekš sagatavotu.

Mēs visi piekrītam, ka Eiropas produkcijas apjoms ir nepietiekams, un tā vietā, lai uzreiz ķertos pie importa, mums vispirms jāpastiprina savi centieni, lai saglabātu un atjaunotu krājumus, tostarp izmantojot akvakultūru, lai nodrošinātu šīs nozares ilgtspējību un attiecīgās darbavietas Eiropas Savienībā, kā arī to, lai Eiropas zivsaimniecības būtu mazāk atkarīgas no trešo valstu importa.

Attiecībā uz importu mums jāgarantē, ka zivsaimniecības un akvakultūras produktu Eiropas tirgus necieš no negodīgas konkurences, ko radītu nepietiekami stingri sanitārie un sociālie nosacījumi un absurdi zemi tarifi. Tieši tāpēc es atbalstu ES marķējuma ieviešanu atbilstīgi mūsu standartiem gan vides, gan sociālajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Patlaban Eiropas Savienība ir lielākais zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus Eiropā, importējot aptuveni 60 % no kopējā zivju patēriņa. Kopienas zivju produkcija nav un tuvākajā nākotnē nevar būt pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šāda veida produktiem, un tāpēc to importēšana ir kļuvusi par nepieciešamību.

Šajā saistībā ir svarīgi saglabāt divus galvenos aspektus: pirmkārt, jārada tādi apstākļi, lai ES patērētājiem būtu iespēja iegādāties kvalitatīvus importētus zivsaimniecības un akvakultūras produktus, un, otrkārt, jāievieš nosacījumi godīgai konkurencei — gan attiecībā uz importētiem produktiem, gan uz tiem, kas nozvejoti un saražoti Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.

Tādēļ jānodrošina, lai Eiropas Savienībā importētie zivsaimniecības un akvakultūras produkti atbilstu tiem pašiem standartiem vides, sociālajā, sanitārajā un kvalitātes jomā, kurus piemēro ES produktiem. Ir vajadzīga arī zivsaimniecības un akvakultūras produktu kopējā tirgus reforma, jo īpaši pārskatot mehānismus tādu problēmu atrisināšanai kā pakāpeniska muitas nodevu atcelšana un arvien lielāka konkurence importa jomā.

Parlamenta sagatavotais ziņojums — šo darbu brīnišķīgi paveicis Cadec kungs — ir savlaicīgi iesniegts, un tajā izklāstīti vairāki būtiski priekšlikumi attiecībā uz zivsaimniecības nozares un saistīto nozaru, tostarp tirdzniecības, ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Josefa Andrés Barea (S&D). (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre M. Damanaki, komisār K. De Gucht! Paldies jums par piedalīšanos šajās debatēs, kas veltītas šim ļoti svarīgajam ziņojumam par importa režīmu.

Zveja ir nozīmīgs jautājums, un saistībā ar to jāakcentē divi būtiski aspekti — tas, ka mēs paši sevi nespējam apgādāt, un tas, ka bieži vien vērojama negodīga konkurence, un tādēļ ir jānodrošina zveja Eiropā un jānovērš negodīga konkurence.

Es vēlos vērsties pie tirdzniecības komisāra — jūs nevarat arī turpmāk zveju uzskatīt par pazemināta riska produktu; turpmāk uz zivsaimniecības produktiem nedrīkst attiecināt noteikumus par nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamību; tā nevar būt vienu produktu sekmējoša nozare; tas jānosaka par paaugstināta riska produktu un uz to jāattiecina PTO un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas noteikumi.

Ja zivsaimniecības produktus neuzskatīsim par paaugstināta riska produktiem, tad mēs nevarēsim radīt ilgtspējīgu modeli, nevarēsim nodrošināt sugu saglabāšanu un īstenot pareizu tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 

  Robert Atkins (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos vēlreiz, lai, izmantojot jūsu starpniecību, ierosinātu Priekšsēdētāju konferencei sakoncentrēties darbam. Sākumā mēs saņēmām informāciju, ka balsojums notiks plkst. 12.00. Ik pēc piecām minūtēm šo punktu atliek vēl piecas minūtes. Cilvēkiem ir jāpaspēj uz lidmašīnu, tāpēc tas ir apgrūtinoši un tas padara Parlamentu par apsmieklu. Saņemieties!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Mēs norādījām, ka balsojumi, iespējams, tiks pārcelti uz plkst. 12.15 vai 12.20, tāpēc, lūdzu, ļaujiet turpināt darbu un uzklausīt komisāru atbildes. Esmu pārliecināts, ka varēsim nobalsot plkst. 12.20.

 
  
MPphoto
 

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es nevaru saņemties, tomēr es spēju izteikties ļoti īsi.

Es vēlētos pateikt, ka mēs risinām visas deputātu minētās problēmas. Kā K. De Gucht un es jau minējām, mēs cenšamies panākt līdzsvaru. Mums jāizveido dzīvotspējīga zivsaimniecības nozare, turklāt attiecībā uz PTO un citām starptautiskām struktūrām mums ir jāizpilda dažas saistības. Es vēlētos vēlreiz ikvienam apliecināt, ka mēs darām visu iespējamo, palīdzot KLP reformu īstenot tā, lai nākotnē ES zvejnieki gūtu iespējami lielāku labumu.

 
  
MPphoto
 

  Alain Cadec, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Eiropas Parlamentā mūsu kolēģu uzvedība ir pilnībā necienīga un nepieņemama. Šāda rīcība ir apkaunojoša. Man jākaunas par jums! Jūs uztrauc vienīgi balsojums un tas, cikos varēsiet doties mājās. Mēs strādājam pie svarīga ziņojuma, tāpēc esiet vismaz tik pieklājīgi un paklausieties citu runātāju uzstāšanās vai arī atstājiet šo sēžu zāli.

Lai vai kā, dāmas un kungi, pēc šī nelielā emociju izvirduma man nav ne mazāko šaubu, ka pēc pāris minūtēm jūs pārliecinoši nobalsosiet par šo ziņojumu, un, izmantojot šo iespēju, man jāsaka paldies kolēģiem no Zivsaimniecības komitejas, jo īpaši tās priekšsēdētājai C. Fraga Estévez, kura piekrita uzņemties šī jautājumu risināšanu un uzticēt man šī ziņojuma sagatavošanu.

Es vēlētos arī pateikties ēnu referentiem L. M. Capoulas Santos, B. Reimers, M. J. Gróbarczyk un I. Lövin par viņu ieguldījumu visās apspriedēs un grozījumos.

Es vēlētos pateikties arī visiem tiem, kas palīdzēja sagatavot šo ziņojumu, un nozares pārstāvjiem, kuriem pateicoties, es varēju veikt izpēti, jo īpaši ierēdņiem no Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (Tirdzniecības ĢD) un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (Jūrlietu ĢD). No Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tie ir Zoltan Somoguy un Miriam Garcia Ferrer, un no Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta — Pierre Amilhat, Christian Rambeau un Juan Ranco, un es vēlos pateikties arī jums, Damanaki kundze, par piedalīšanos šajā sanāksmē, un arī jums, De Gucht kungs, lai gan arī neesmu pilnībā apmierināts ar jūsu atbildēm, kas pat nav īsti uzskatāmas par atbildēm, jo jūs uzstājāties pirms manis.

Jebkurā gadījumā es vēlētos pateikties arī Mauro Belardinelli no mūsu grupas, Ollivier Gimenez, maniem palīgiem Emilie Herrbach un Vincent Guerre, kā arī īpaši jāpiemin Philippe Musquar, kurš daudz man palīdzēja šī ziņojuma sagatavošanā, strādājot pie tā koncepcijas.

Nobeigumā jau iepriekš pateicos par jūsu balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Paskaidrošu — De Gucht kungs nesniedza atbildi, jo šajā telpā valdīja troksnis, tāpēc es vēlos atvainoties abiem mūsu komisāriem par šo troksni.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc īsa brīža.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 

6. Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultātus un citu informāciju par balsojumu sk. protokolā)

***

Es vēlos sniegt paziņojumu. No manis pa labi sēž Eva Dudzinska. Gandrīz 35 gadus viņa ir strādājusi Eiropas Parlamentā. Pēdējos 10 gadus viņas darbība bija cieši saistīta ar plenārsēdēm. Viņa dodas pensijā. Es vēlos pateikties Dudzinska kundzei un novēlēt visu to labāko nākotnē.

(Aplausi)

 

6.1. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus ES dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (A7-0224/2010, Alexander Alvaro) (balsošana)
 

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka kolēģi deputāti sapratīs, ka, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments februārī šo nolīgumu noraidīja, patlaban ir jādara zināms, ka kopš tā laika, sadarbojoties ar Komisiju, mums ir izdevies panākt ievērojamus teksta uzlabojumus.

Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos tiem kolēģiem deputātiem no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti), Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas, kuri strādāja saistībā ar šo jautājumu, par viņu palīdzību nolīguma izstrādē, kurš aizsargā mūsu pilsoņu tiesības uz privātumu un arī tiesības uz drošību, patiešām sarežģītos apstākļos. Es vēlos atgādināt, ka šī bija mūsu pirmā iespēja iedzīvināt Lisabonas līgumu, kurš līdz šim bija tikai sauss teksts.

 
  
  

– Pēc balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos pateikties un paust atzinību Alvaro kungam un arī iepriekšējai referentei Hennis-Plasschaert kundzei, kā arī visiem kolēģiem deputātiem, kuri ieguldījuši tik lielu darbu šā nolīguma izstrādē. Liels jums paldies!

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērstu jūsu uzmanību šā ziņojuma grozījumam, kurā noteikts, ka Padome un Komisija sadarbojas ar Parlamentu, ieceļot ES amatpersonu, kura tiek nosūtīta uz Vašingtonu datu ieguves kontrolei. Es jūs lūdzu pēc iespējas drīzāk personīgi sazināties ar Padomi un Komisiju, lai veiktu šo uzdevumu, nodrošinot pienācīgu parlamentāro uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies par atgādinājumu! Es sazināšos ar abām iestādēm saistībā ar šo jautājumu.

 

6.2. Eiropas Ārējās darbības dienests (A7-0228/2010) (balsošana)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos paust atzinību referentam Brok kungam un mūsu starpniekiem Brok kungam, Verhofstadt kungam un Gualtieri kungam. Tika paveikts liels darbs, un tajā piedalījās arī daudzas Eiropas Parlamenta komitejas. Mums izdevās panākt plašu vienprātību. Es vēlos visiem pateikties. Es vēlos arī norādīt, ka tuvākajā nākotnē divus svarīgus ziņojumus izstrādās Gräßle kundze un Rapkay kungs, tāpēc mums jāturpina darbs saistībā ar šo jautājumu.

 

6.3. Kosova (B7-0409/2010) (balsošana)
 

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, pirmdienas rītā tika izdarīts slepkavības mēģinājums pret mūsu kolēģi Peter Miletic — Kosovas asamblejas deputātu un serbu minoritātes liberālās partijas Samostalna Liberalna Stranka grupas līderi. Uz viņu šāva divas reizes un viņu ievainoja.

Viņš ir viens no mums — parlamentārietis. Uzbrukums parlamenta deputātam, lai arī kur tas tiktu veikts, ir uzbrukums demokrātijai. Šis uzbrukums bija vērsts pret centieniem nodrošināt ilglaicīgu stabilitāti Rietumbalkānu reģionā. Miletic kungs atrodas intensīvās terapijas nodaļā slimnīcā Mitrovicā. Novēlēsim viņam ātru un pilnīgu izveseļošanos un sniegsim pilnīgu politisku un cilvēcīgu atbalstu!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Mēs visi piekrītam jūsu teiktajam.

Pirms balsojuma par 11. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Pier Antonio Panzeri (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es aicinu svītrot vārdus „visi cilvēki”, jo atsauce attiecas tikai uz dialogu. Līdz ar to pēdējam teikumam jāskan šādi: „uzskata, ka abām pusēm būtu jāīsteno pragmatiska pieeja attiecībā uz dialogu Kosovas un Serbijas interesēs”.

 
  
 

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 4. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). - (DE) Es tikai vēlos, lai tiktu minēts Starptautiskās Tiesas konsultatīvā atzinuma oficiālais nosaukums.

Es to nolasīšu angļu valodā. Oficiālā redakcija ir šāda: „the Accordance with International Law of the Unilateral Declaration of Independence by the Provisional Institutions of Self-Government of Kosovo” („Kosovas pašpasludinātās valdības pagaidu institūciju vienpusējās Kosovas neatkarības deklarācijas atbilstību starptautisko tiesību normām”).

 
  
 

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pēc balsojuma par 5. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, šis grozījums ir saistīts ar nesenajiem vardarbīgajiem notikumiem Kosovā, un vienu no tiem kolēģis Kacin kungs jau pieminēja, proti, pagājušajā pirmdienā tika sašauts etnisko serbu pārstāvis Kosovas parlamentā Petar Miletić. Kopā ar šo Parlamentu es novēlu viņam drīzu atveseļošanos.

Notika vēl viens incidents, un nebija iespējams norādīt atsauci uz to līdz grozījumu iesniegšanas termiņa beigām, tāpēc es nolasīšu šo mutisko grozījumu: „pauž dziļas bažas par 2. jūlijā uz ziemeļiem no Mitrovicas notikušo nāvējošo sprādzienu, kas nogalināja vienu un ievainoja desmit citus cilvēkus un kas notika demonstrāciju laikā, kuras bija vērstas pret pilsoņu pakalpojumu centra atvēršanu, kā arī par 5. jūlijā notikušo uzbrukumu etnisko serbu pārstāvim Kosovas asamblejā; stingri nosoda visus vardarbības aktus un aicina puses rīkoties atbildīgi; mudina EULEX darīt visu, lai mazinātu spriedzi un novērstu turpmāko vardarbību un aicina Kosovas policiju, izmantojot EULEX atbalstu, nekavējoties uzsākt padziļinātu un neatkarīgu notikumu izmeklēšanu, lai pārkāpēji tiktu nodoti tiesai”.

 
  
 

(Mutisko grozījumu pieņēma)

 

6.4. Albānija (B7-0408/2010) (balsošana)
  

– Pirms balsojuma par 2. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Libor Rouček (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, mēs izdarām izmaiņas attiecībā uz vienu vārdu: tekstu „visus ar vēlēšanām saistītos materiālus” aizstāj ar tekstu „ar vēlēšanām saistītos materiālus”, svītrojot vārdu „visus”.

 
  
 

(Mutisko grozījumu pieņēma)

 

6.5. Stāvoklis Kirgizstānā (B7-0419/2010) (balsošana)

6.6. AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (B7-0412-2010) (balsošana)
  

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā šā balsojuma nozīmi pirms Vīnes konferences, es pieprasu galīgajā balsojumā balsot pēc saraksta.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mana grupa pret to iebilst.

 
  
  

(Pieprasījumu noraidīja)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE).(FR) Aicinu jūs nomierināties. Tā kā Luksemburgas valstspiederīgie runā un raksta franču un vācu valodā, pirms balsojuma par šo patiešām sensitīvo rezolūciju es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka pastāv būtiskas atšķirības starp 17. punkta tekstu franču un angļu valodā.

Vācu valodas versijā noteikts, ka dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas…

(DE) atbalstīt pasākumus drošu abortu jomā,

(FR) … atbalstīt pasākumus drošu abortu veikšanai. Man teica, ka šī teikuma daļa nav nedz franču, nedz arī angļu tekstā.

Priekšsēdētāja kungs, ja jūs varētu noskaidrot, vai šī daļa ir tekstā franču valodā, kas ir autentisks, daudziem deputātiem noteikti būtu vieglāk pieņemt lēmumu balsojot.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Mēs veiksim labojumus visos tulkojumos, lai tie atbilstu oriģinālajam tekstam. Mēs to pārbaudīsim. Paldies jums!

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz tikko notikušo balsojumu es vēlos jautāt, vai politiskā partija, kura izvirzīja iebildumu, atsauc to un ļauj mums galīgajā balsojumā balsot pēc saraksta.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atkārtoju, ka mēs pret to iebilstam.

 
  
  

(Prasību noraidīja)

– Pēc balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos aizkavēt procedūru, un man ir prieks dzirdēt, ka Cashman kungam ir tik laba balss. Es uzskatu, ka būtu labi, ja par šādiem jautājumiem šajā Parlamentā notiktu brīvā balsošana. Tādējādi būtu iespējams redzēt patieso Parlamenta nostāju. Daļa deputātu steidzina Parlamenta darbu, un tikai daži atbalsta brīvo balsošanu. Ja mēs patiešām vēlamies uzzināt Parlamenta nostāju šādos jautājumos, Parlamentā ir jānodrošina brīvā balsošana.

(Aplausi)

 
  
 

– Pēc balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, ja šajā Parlamentā kāda persona tiek pieminēta, tai ir tiesības atbildēt. Mans vārds tika pieminēts. Tāpēc es vēlos teikt Mitchell kungam un citiem, ka, neatkarīgi no tā, kura partija izlemj balsot, katram no mums ir tiesības uz brīvo balsojumu, un Parlaments balsoja demokrātiski.

(Aplausi)

 

6.7. Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (B7-0413/2010) (balsošana)

6.8. KLP nākotne pēc 2013. gada (A7-0204/2010, George Lyon) (balsošana)
 

– Pirms balsojuma:

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Rodust (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es nelūdzu vārdu, lai ierosinātu darba kārtības jautājumu, taču es vēlos aicināt jūs, priekšsēdētāja kungs, un kolēģus deputātus pievērst uzmanību, lūk, kam: ir radusies problēma saistībā ar tulkojumu. Es iesniedzu šādu Lyon kunga ziņojuma AE apsvēruma grozījumu: „tā kā KLP jābūt vērstai uz daudzfunkcionālas, ilgtspējīgas lauksaimniecības saglabāšanu un attīstību Eiropā”. Diemžēl tulkojumos ir izmantot vārds „ekstensīva”. Taču vārdam „flächendeckend” vācu valodas tulkojumā ir pilnīgi cita nozīme. Tas nozīmē „visos Eiropas reģionos”. Ar lauksaimniecību būtu jānodarbojas pat kalnainos reģionos („flächendeckend” lauksaimniecība). Vārdam „ekstensīvs” ir pilnīgi cita nozīme.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies par šo piezīmi. Mēs izlabosim tekstus un nodrošināsim to atbilstību oriģinālam.

– Pēc balsojuma par 44. punktu:

 
  
MPphoto
 

  George Lyon, referents. − Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka ir noticis pārpratums attiecībā uz punktu, par kuru mēs patiesībā balsojam. Tulks teica, ka mēs balsojām par 44. punktu, taču jūs paziņojat, ka ir pieņemts 45. punkts. Ir noticis kāds pārpratums, un jums tas jānovērš un balsojuma rezultāti jāreģistrē un jānosauc pareizi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kā jau es jums teicu, mēs balsojām par 44. punktu. Es atkārtoju: grozījums atzīts par spēkā neesošu, un 44. punkts ir pieņemts. Tāds ir balsojuma rezultāts.

 
  
MPphoto
 

  Pablo Arias Echeverría (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko balsojām par 44. punktu, un, lai gan es gribēju balsot par, es nobalsoju pret, jo notika neliels pārpratums — mums teica, ka mēs balsojam par 45. punktu, taču patiesībā mēs balsojām par 44. punktu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Tā kā ir tik daudz protestu, lūdzu, ieklausieties — mēs vēlreiz balsojam par 44. punktu. Mēs balsojam par 44. punktu. Arī man nebija skaidrs balsojuma rezultāts, jo jūs nepacēlāt rokas.

– Pirms balsojuma par 59. punktu:

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs pieprasām precizējumu. Es nezinu, vai jūs paziņojāt nepareizi, vai arī tā ir tulkojuma vaina, taču angļu valodā atkal izskanēja aicinājums balsot par 52. punktu. Mēs nesaņēmām uzaicinājumu balsot par 59. punktu, tāpēc mēs nezinām, par kuru punktu jābalso.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tagad mēs balsosim par 59. punktu. Patlaban jūs redzat ekrānā 59. punktu. Šis ir atsevišķs balsojums.

– Pirms balsojuma par C apsvērumu:

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos norādīt, ka AE apsvērums ir pirms C apsvēruma. Mēs vēl neesam balsojuši par AE apsvērumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Mums šeit ir pilnīgi cita informācija. Mums tagad jābalso par C apsvērumu.

– Pirms balsojuma par AE apsvērumu:

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā, sākot šo balsojumu, tika paskaidrots, ka oriģinālais teksts ir teksts vācu valodā, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) nevēlas balsot pa daļām. Mūsu grupa var balsot par AE apsvērumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Deß kungs, es paskaidrošu. Šo prasību izvirzīja ne tikai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), bet arī cita politiskā grupa, un tāpēc mēs turpināsim procedūru, kā bija plānots, un balsosim pa daļām, jo to pieprasīja vēl viena grupa.

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE). - (DE) Tādā gadījumā es aicinu mūsu grupu divas reizes balsot par. Tā kā oriģinālais teksts ir teksts vācu valodā, mums otrajā balsojumā nav jābalso pret.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, priekšsēdētāji, lūdzu, klausieties uzmanīgi.

 

6.9. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (A7-0207/2010, Alain Cadec) (balsošana)

7. Kļūdu labojums (Reglamenta 216. pants) (sk. protokolu)
Visu runu video
  

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

 

8. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Alexander Alvaro (A7-0224/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu datu apmaiņu teroristu finansēšanas izsekošanai.

Mēs labi zinām, ka terorisms apdraud mūsu un arī mūsu partneru drošību Atlantijas okeāna otrā pusē. Man nav jums jāatgādina par pēdējā desmitgadē Eiropā notikušajiem teroristu uzbrukumiem. Ir arī skaidrs, ka mūsu partneris ASV ir ļoti nozīmīgs stratēģiskais sabiedrotais ne tikai globālās drošības jomā, bet arī ekonomikas un citās jomās.

Tikai pirms dažiem mēnešiem šajā Parlamentā ieinteresētību īstenot šādu stratēģisku partnerību pauda viceprezidents Joe Biden. Tāpēc mēs varam lepoties, ka beidzot esam apstiprinājuši Nolīgumu, kuram ir tik liela nozīme, īstenojot centienus, lai izsekotu teroristu darbību, it īpaši tāpēc, ka jaunajā nolīgumā iekļauti būtiski uzlabojumi, kā arī lielā mērā ņemti vērā Eiropas Parlamenta veiktie precizējumi.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, ir daudz iemeslu balsojumam pret šo rezolūciju, taču to ir pārāk daudz, lai izklāstītu 60 sekundēs. Mums, neapšaubāmi, jāvēršas pret terorismu, taču šo argumentu nevar izmantot par attaisnojumu, lai atļautu valdībām izspiegot savus pilsoņus. Attiecīgā konfidenciālā informācija pieder pilsoņiem, nevis Eiropas Savienībai, Parlamentam vai, nudien, valstij.

Šāda veida nolīgumi jāslēdz starp suverēnām nacionālām valstīm, kuras uzņemas atbildību par saviem pilsoņiem demokrātiskā procesā. Katrā ziņā šis ir vienpusējs nolīgums, un mums nav iemesla ticēt, ka Amerikas Savienotās Valstis to izpildīs. Nolīgums ir pretrunā ar Apvienotās Karalistes datu aizsardzības likumu, kurš aizliedz nesaskaņotu datu apmaiņu ar aizjūras trešajām valstīm. Apvienotās Karalistes valdība attiecībā uz šo nolīgumu ir noteikusi izņēmuma klauzulu, un es ceru, ka tā pārvarēs ierasto mīkstčaulību un izvirzīs iebildumus un tāpat kā es balsos pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Es atbalstīju Alvaro kunga ziņojumu. Lai mūsu darbība būtu efektīva, mūsu rīcībā jābūt praktiski izmantojamiem instrumentiem cīņai pret terorismu. Ļoti nozīmīgs preventīvs instruments ir arī teroristiem novirzītu un piederošu finanšu resursu uzraudzība un ierobežošana. Patiesībā nereti tieši finanšu resursi ir teroristu darbības virzītājspēks. Ja nav finansējuma, teroristu darbība tiek apturēta, un tieši tāds, neapšaubāmi, ir mūsu centienu mērķis. Naudas plūsmas labāka uzraudzība var būt būtisks traucēklis teroristu darbībai un terorisma aktu sagatavošanai, tāpēc mani patiešām iepriecina tas, ka mums ir izdevies panākt vienošanos un ka mēs esam pieņēmuši gan nolīgumu, gan arī ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo Alvaro kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs varam cīnīties pret terorismu kopā, un ir ļoti svarīgi, ka valstis, kurām ir kopīgas vērtības, var strādāt kopā. Ir svarīgi stiprināt transatlantiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un, kā mēs zinām, mums ir kopīgas vērtības.

Šajā sakarībā ir skaidrs, ka ir jāievēro datu aizsardzības tiesību akti, taču ir jānosaka robežas — terorisma gadījumā mēs nevaram slēpties aiz datu aizsardzības prasībām. Šajā sakarībā nostājai jābūt pilnīgi skaidrai. Es ticu un ceru, ka šādā veidā mēs varam turpināt cīņu pret terorismu un tādējādi nodrošināt mieru šajā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, vienmēr ir jāsaglabā trauslais līdzsvars starp pilsoņu brīvībām un drošību. Es domāju, ka kopš uzbrukumiem dvīņu torņiem pirms deviņiem gadiem mēs vairākkārt esam šo līdzsvaru izjaukuši.

Mēs esam to izjaukuši, jo politikā izveidojies nepareizs vienādojums, proti, politiķi uzskata, ka to rīcībai jābūt proporcionālai sabiedrības sašutumam, nevis nepieciešamībai novērst konstatētu problēmu. Šis Parlaments ir pieļāvis šādu kļūdu, taču tas nav vienīgais. Šādu kļūdu ir pieļāvuši arī valstu parlamenti abpus Atlantijas okeānam.

Taču es domāju, ka šajā gadījumā mēs esam saglabājuši šo līdzsvaru. Mēs nesteidzāmies, mēs veicām atbilstīgus aizsardzības pasākumus, un es domāju, ka mēs nodrošinājām iespēju drošības spēkiem pasaulē efektīvi sadarboties cīņā pret terorismu, nemaksājot nesamērīgi augstu cenu uz pilsoņu brīvību rēķina. Tieši šādi jautājumi būtu jārisina Eiropas Savienībai — pārrobežu jautājumi, kurus nevar atstāt dalībvalstu ziņā. Ja Savienība visu laiku risinātu šādus jautājumus, mums, pārējiem, nebūtu jāpievēršas šādām problēmām.

 
  
  

Ziņojums: Elmar Brok (A7-0228/2010)

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Eiropas Ārējās darbības dienesta darbība jānovērtē saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku un izmaiņām, kuras šajā kopējā politikā ieviesis Lisabonas līgums.

Lisabonas līgums paredz novirzīt vairāk resursu, lai veicinātu bruņošanos un militāro nozari Eiropā, un tieši uz šā Līguma pamata lielajām Eiropas valstīm, kuras uzskatāmas par militārajām lielvarām, būs vieglāk organizēt militārās misijas. Nav šaubu, ka nākotnē spēcīgākās valstis Eiropas Savienībā vēlēsies iesaistīties militārās kampaņās ārpus Eiropas, ja tās uzskatīs, ka šādas kampaņas ir to ekonomiskajās interesēs, tāpat kā to izdarīja Amerikas Savienotās Valstis.

Šis Eiropas Ārējās darbības dienests būs instruments, lai veicinātu Eiropas kapitālisma ekonomiskās, politiskās un militārās intereses, un tā darbība nevis veicinās, bet, gluži pretēji, mazinās mieru pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Elmar Brok ziņojumu. Eiropas Parlamenta vienotā nostāja nodrošināja maksimālu ieguvumu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvātās jaunās iespējas. Es it īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta veikto politisko un finansiālo Eiropas Ārējās darbības dienesta uzraudzību. Es esmu gandarīts par to, ka Augstais pārstāvis piekrita izveidot tādu īpašu cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas struktūru kā EĀDD galvenā mītne. Taču visbūtiskākais ir tas, ka mēs joprojām nodrošinām atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru, jo EĀDD darbinieki ir no visām 27 dalībvalstīm. Šis process ir tikai sācies. Es uzskatu, ka ir būtiski arī 2013. gada pārskatīšanā ņemt vērā vienlīdzīgas pārstāvības principu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide ir nozīmīgs, pat vēsturisks solis ES ārpolitikas pilnveidošanā un attīstībā.

Es īpaši atzinīgi vērtēju ziņojuma daļu, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku politisku saskaņotību ES ārējā darbībā kopumā, veicot konsultācijas starp EĀDD un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no funkciju dublēšanas, ilgtermiņā nodrošinot konsekvenci attiecībā uz ES stratēģisko interešu un pamatvērtību veicināšanu ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan daudzi šeit, neapšaubāmi, ir sajūsmināti par EĀDD izveidi kā par vēl vienu sasniegumu ceļā uz Savienību, Apvienotās Karalistes vēlētāji kļūst arvien dusmīgāki par valsts suverenitātes nozīmes mazināšanu, un viņus satrauc doma, ka Apvienotās Karalistes ārpolitikai būtu vai būs jākalpo personām, kuras Apvienotās Karalistes pilsoņi nav ievēlējuši.

Mūsu ārlietu ministrs ir apņēmies cieši sadarboties ar Augsto pārstāvi, jo EĀDD nākotnē būtiski ietekmēs Eiropas lomu pasaulē. Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji šo situāciju uzskata par paradoksālu, jo tā pati valdība, kura aicina departamentus par 40 % samazināt savus izdevumus, piekrīt šā dienesta izveidei, kurš izmaksās EUR 900 miljonus un kurš Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem nav nedz vajadzīgs, nedz arī vēlams. Tie deputāti, kuri principā iebilda pret EĀDD izveidi 2008. gadā, iebilst pret to joprojām.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, balsojumā par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi es atbalstīju grozījumus, kuri paredz iesaistīt dalībvalstu parlamentus dienesta darbības uzraudzībā. Attiecībā uz pārējiem jautājumiem es balsoju atbilstīgi manas grupas nostājai attiecīgajā jautājumā. Ir skaidri redzams, kas mums ir vajadzīgs, — ir pienācis laiks skaidrāk atzīt, ka ES ir ne tikai globāls maksātājs, bet arī globāls dalībnieks. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, jo ir pamanīta mūsu kā lielākā ANO finansējuma piešķīrēja nozīme, kas līdz šim lielākoties palikusi neievērota.

Turklāt es ceru, ka šīs izmaiņas tiks atspoguļotas arī ANO Drošības padomes struktūrā. Cerams, ka šāda līmeņa starptautiskā organizācija spēs pārskatīt savus principus attiecībā uz pašreizējām globālajām struktūrām.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, prezident! Eiropas Ārējās darbības dienests sniedz iespēju padarīt Eiropas Savienības ārlietu politiku efektīvāku, vienotāku un stratēģiski pārdomātāku. Ir pēdējais brīdis apliecināt, ka spējam darboties saskaņoti un ka mūsu ietekme pasaulē nav mazinājusies. Eiropas Ārējās darbības dienests pārstāvēs visas Eiropas Savienības kopīgo pozīciju, tomēr bez atsevišķo dalībvalstu interešu un jūtīgo jautājumu vērā ņemšanas un saskaņošanas nebūs iespējama efektīva dienesta darbība. Šādai praksei jākļūst Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātei. Ģeogrāfiskās pārstāvniecības adekvātumam viennozīmīgi jābūt vienam no pamatprincipiem dienesta izveidē. Ir jānodrošina profesionāla, taču arī proporcionāla dalībvalstu diplomātisko dienestu pārstāvība šajā dienestā no tā darbības pirmās dienas. Ieviestais kompromiss — saprātīga pārstāvniecība (angliski: meaningful) —uzliek īpašu atbildību šī dienesta veidojumiem, lai tiešām visas dalībvalstis būtu pienācīgi pārstāvētas šajā jaunizveidotajā dienestā, un es pateicos Brok kungam par lielisko darbu šajā ziņojumā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien pieņēmām lēmumu, kurš paātrinās Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Es vēlos pievērst uzmanību dažām būtiskām problēmām, kuras mums būtu jāņem vērā.

Pirmkārt, ārpolitikai jābūt saskaņotai ar daudzām citām jomām, un ir grūti nošķirt to no darba, piemēram, attīstības politikas, tirdzniecības politikas jomā, globālo finanšu iestāžu darbības vai ekonomikas jautājumu risināšanas globalizētā pasaulē. Otrkārt, ES diplomātiskajam dienestam būtu jāatspoguļo Savienības būtība. Eiropas Parlaments ir atbildīgs par nozīmīgām reglamentējošām, uzraudzības un budžeta funkcijām. Treškārt, neskaidrība attiecībā uz to, kuram jāuzņemas EĀDD kontrole, rada lielu satraukumu. Šāda situācija var veicināt citu Savienības iestāžu veidošanu. Ceturtkārt, nav skaidri noteiktas kompetences jomas attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem. Piektkārt, atcerēsimies, ka laba diplomātija tiek attīstīta daudzu gadu garumā. EĀDD būtu jābalstās uz Eiropas Savienības vērtībām un identitāti.

Nobeigumā vēlos teikt, ka pasaules līmenī Eiropas Savienībai jābūt labāk sagatavotai krīzes pārvaldībai un ka būtu jāuzlabo tās civilās un militārās iespējas tādā jomā kā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo es zinu, ka šī iestāde izveidota, īstenojot Lisabonas līgumu jeb Reformu līgumu. Tomēr man ir radušies daži jautājumi un neskaidrības saistībā ar šo jauno dienestu. Pašā sākumā, kad šo dienestu vēl tikai sāka veidot, tika apgalvots, ka tas neradīs papildu izmaksas. Taču tagad mēs visi zinām, ka Eiropas nodokļu maksātājiem tas izmaksās patiešām dārgi.

Ir skaidrs, ka Augstajam pārstāvim būs vajadzīgi resursi. Taču, veidojot jaunas iestādes, jaunas sistēmas, vienmēr jau pašā sākumā būtu jānorāda, kāda būs to ietekme, lai izvairītos no priekšstata, ka mēs virzāmies uz priekšu, balstoties uz baltiem meliem.

Šajā sakarībā mani satrauc tas, ka lielajām dalībvalstīm pēc šā dienesta darbības uzsākšanas būs vēl lielāka ietekme. Tāpēc es ceru, ka, izvēloties kandidātus dažādajiem amatiem šajā dienestā, taisnīgi tiks pārstāvētas visas Eiropas valstis un ka arī Eiropas dalībvalstu parlamentiem būs zināma nozīme šajā sakarībā. Tādējādi mēs varētu nodrošināt, ka dienesta darbība lielākā mērā ir balstīta uz vienlīdzības principu.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju balsojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, taču tagad, kad esam nobalsojuši, manuprāt, ir svarīgi no procedūras un struktūrām pāriet pie reālas dienesta darbības. Ir svarīgi, lai Catherine Ashton tagad, kad viņai ir komanda, sāktu īstenot Eiropas pamatvērtības.

Cilvēktiesību jautājumam jābūt būtiskākajam viņas risināmajam jautājumam. Viņa ir apsolījusi, ka katrā Ārējās darbības dienesta birojā būs referents cilvēktiesību jautājumos. Viņai jāpilda šis solījums, taču ir jāizveido arī sistēma, lai šie referenti sniegtu ziņojumus centrālajai iestādei, nodrošinot mūsu rīcībā vienotu tīklu cilvēktiesību jautājumu risināšanai Eiropas Savienībā.

Patlaban mūsu cilvēktiesību dialogs ar daudzām valstīm, nemaz jau nerunājot par Ķīnu, ir pilnīgi nenozīmīgs. Eiropas Ārējās darbības dienestam, lai tas būtu ieguldīto līdzekļu un centienu vērts, jāsāk īstenot Eiropas vērtības un it īpaši cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates par Eiropas Ārējās darbības dienestu rada dīvainu, gandrīz aizkustinošu sajūtu — it kā Eiropas Savienībai jau nebūtu pilnīga diplomātiskā dienesta aparāta! Ierodoties jebkurā trešajā valstī, jūs atradīsiet Eiropas Savienības vēstniecību, kura ir iespaidīgāka par jebkuru dalībvalsts iestādi. Eiropas Savienības diplomātiskais dienests jau ir ieņēmis dalībvalstu dienestu vietu. Baronesei Ashton kundzei ir gandrīz divas reizes lielāka alga nekā William Hague — Apvienotās Karalistes ārlietu ministram, un viņa kontrolē budžetu, kas ir aptuveni 20 reizes lielāks par Ārlietu ministrijas budžetu.

Zināmā mērā šāda situācija nebūtu nemaz tik slikta, ja Eiropas Savienības kopējā ārpolitika būtu ievērojami labāka par dalībvalstu īstenoto politiku, taču tas tā nav. Ko Eiropas Savienība dara ārpolitikas jomā? Tā izolē Taivānu un sniedz atbalstu tirāniem Pekinā, tā nevēlas rīkoties saistībā ar disidentiem, kuri vēršas pret Kastro režīmu Kubā, tā atbalsta ajatollas Teherānā un piešķir līdzekļus organizācijai „Hamas”. Es domāju, ka mēs varam paveikt daudz vairāk. Mēs esam ceturtais lielākais militārais spēks uz planētas un piektā lielākā ekonomika. Es domāju, ka mēs varam īstenot mūsu interesēm atbilstošu ārpolitiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Ingeborg Gräßle (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Brok kunga ziņojumu četru iemeslu dēļ. Dienesta struktūrā ir vairākas nepilnības, kuru aspekti mūs joprojām nopietni satrauc.

Otrais iemesls ir saistīts ar to, ka nākotnē Komisijas finansējumu pārvaldīs Eiropas Savienības vēstnieks. Tāpēc šis finansējums ir pakļauts dažādiem riskiem, un joprojām pastāv liela neskaidrība attiecībā uz drošības pasākumiem šo risku novēršanai.

Trešais iemesls ir atteikšanās no šā Parlamenta tiesībām Padomes regulā. Šajā procedūrā mēs esam de facto koplēmuma pieņēmēji, taču mēs esam pieļāvuši, ka Padomes regulā tiek noteiktas mūsu parlamentārās tiesības. Tāpēc attiecībā uz dokumentu kopumu, kurš jāsagatavo man, proti, Finanšu regulu, es vēlos teikt, ka neuzskatu šodien pieņemtos lēmumus par man saistošiem.

Ceturtais iemesls ir jautājums par to, kā mēs patiesībā izturamies cits pret citu šajā Parlamentā. Iepriekšējā parlamentāro pilnvaru termiņā mēs pieņēmām lēmumu īstenot parlamentāro reformu, kā arī procedūras, kuras patlaban mīdām kājām, tostarp ar Prezidija un priekšsēdētāja piekrišanu. Vai ir vērts īstenot parlamentāro reformu, paredzot jaunas procedūras, ja situācijās, kad šīs procedūras ir patiešām svarīgas, mēs tās pārkāpjam un ignorējam?

Šo iemeslu dēļ es nevaru balsot par šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Mans balsojums par Kosovas rezolūciju atšķīrās no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) balsojuma. Diemžēl man nebija citas izvēles, kā vien balsot pret šo tekstu.

Šajā rezolūcijā iekļauti vairāki pamatprincipi, kuriem es piekrītu un kurus, manuprāt, mēs visi varam atbalstīt. Kosovas iedzīvotājiem jānodrošina dzīvotspējīga demokrātija un taisnīga, objektīva tiesu sistēma, kā arī dzīve sabiedrībā, kura ir brīva no korupcijas un kurā ievēro cilvēktiesības un it īpaši minoritāšu tiesības. Būtībā es vēlos redzēt Kosovas provincē ilgstošu stabilitāti un ekonomikas attīstību kā daļu no Eiropas perspektīvas Rietumbalkānos.

Taču es pārstāvu valsti, kura nav atzinusi Kosovas neatkarību. Ņemot to vērā, man nav pieņemamas tekstā vairākkārt norādītās atsauces uz tādām valsts pazīmēm kā zeme, valdība, pilsoņi, robežas un citām pazīmēm.

Man ir ļoti žēl, ka lielāka uzmanība nav pievērsta to valstu nostājai, kuras neatzīt Kosovas neatkarību.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, kā jau mēs esam vairākkārt norādījuši, nevienu Spānijas sociālistu delegācijas balsojumu nevar interpretēt kā vienpusējās Kosovas neatkarības deklarācijas tiešu vai netiešu starptautisku atzīšanu.

Tāpat ar mūsu balsojumu pret mēs vēlamies oponēt Parlamenta paustajam aicinājumam Eiropas Savienības dalībvalstīm starptautiski atzīt teritoriju, kuras atdalīšana netiek atbalstīta nedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā, nedz arī nolīgumā starp pusēm. Mēs apstiprinām, ka piemērojamie starptautiskie tiesību akti ir noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244/99.

Taču mēs neapšaubām Eiropas redzējumu attiecībā uz Balkāniem un šā reģiona iedzīvotājiem un mēs uzskatām, ka efektīvs risinājums šajā sakarībā ir starpreģionu dialogs, kuru 2. jūnijā Sarajevā notikušajā augsta līmeņa konferencē ierosināja Padomes Spānijas prezidentūra.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju. Es vēlos komentēt Eiropas Parlamenta iesaistīšanos diskusijā ar Komisiju un Padomi par šo ļoti būtisko jautājumu par Kosovas nākotni.

Kosovu var uzskatīt par pēdējo elementu sarežģītajā Balkānu politiskajā mozaīkā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs šo elementu novietotu pareizā pozīcijā un nodrošinātu saskaņotu un mierīgu šā procesa īstenošanu. Kosovas neatkarību ir atzinušas jau 69 valstis, tostarp 22 ES dalībvalstis. Ir svarīgi norādīt, ka ES integrācijas perspektīvas ir spēcīgākais stimuls Balkānu valstīm īstenot nepieciešamās reformas, kā arī reģiona stabilitāti veicinošs faktors.

Kosova nav izņēmums. Tāpēc, ja mēs vēlamies nostiprināt Kosovas pozīciju Eiropā un nodrošināt stabilitāti Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi izstrādāt kopīgu pieeju attiecībā uz šo reģionu un it īpaši attiecībā uz Kosovu.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) referents es vēlos pateikties Lunacek kundzei par lielisko sadarbību. Šodien pieņemtais teksts ir daudz labāks par Komitejas iesniegto tekstu, jo mēs tajā esam skaidri noteikuši, ka Kosovas dalīšana nav risinājums. Tas ir ļoti būtiski. Mēs esam izvirzījuši prasību — šāda prasība bija izvirzīta arī Komitejas iesniegtajā projektā — pārējām piecām dalībvalstīm atzīt Kosovas neatkarību. Tas ir tikai loģisks solis, jo 2005. un 2007. gadā Eiropas Parlaments aicināja nodrošināt, lai Kosovas neatkarību atzītu trīs ceturtdaļas valstu. Patlaban to ir izdarījusi lielākā daļa dalībvalstu.

Tāpēc mums jāievieš skaidrība attiecībā uz šo situāciju un mums skaidri jānosaka, ka nebūs citu sarunu par Kosovas statusu. Šodien mediji citēja Panzeri kungu, kuru es ļoti cienu, proti, tika teikts, ka viņš atbalsta sarunas par atjaunoto statusu. Tas būtu ārkārtīgi bīstami, un tāpēc ir ļoti svarīgi šajā sakarībā ieviest skaidrību un ir ļoti svarīgi, ka šajā ziņojumā nostiprināta Kosovas nedalāmība un atzīšana, kā arī Kosovas iesaistīšanās caurlūkošanas procesā jeb, citiem vārdiem sakot, pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kopš Parīzes līguma un Romas līguma darbības sākuma Eiropas projektā pārvalstiskuma mērķis ir kļuvis svarīgāks par brīvību vai demokrātiju, un patiesībā Eiropa turpina eksportēt savu ideoloģiju. Mēs efektīvi saglabājam protektorātu Kosovā un arī Bosnijā, un tas tiek darīts tikai tāpēc, lai mākslīgi vienotu daudznacionālu valsti.

Es atbalstīju Kosovas neatkarību jau no paša sākuma. Man tas šķita pašsaprotami, ka, ja vairāk nekā 90 % iedzīvotāju referendumā nobalso par savu pašpārvaldi, viņiem jāļauj to veidot. Taču mums noteikti jāattiecina šis princips arī uz nacionālajām minoritātēm šajā teritorijā un uz etnogrāfiskajām robežām — citiem vārdiem sakot, jāļauj serbiem, kuri laimīgā kārtā apmetušies Serbijas tuvumā, de jure pabeigt de facto īstenoto procesu un izveidot valdību, ievēlot savas tautas pārstāvjus.

Starp pārvalstiskumu un demokrātiju pastāv konflikts. Daudznacionālu valsti ir iespējams saturēt kopā — tāda bija Dienvidslāvijas Federācija un arī Osmaņu Impērija, Habsburgu Impērija un Padomju Savienība —, taču, ja iedzīvotājiem tiek dota iespēja balsot, viņi izvēlas demokrātiskas pašnoteikšanās tiesības. Mums tas jāatzīst.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka mums vēlreiz būtu jāizsaka atbalsts Balkānu reģiona valstu centieniem integrēties Eiropā, īstenojot stabilizācijas un asociācijas procesu.

Albānija noteikti ir valsts, kura panākusi vērā ņemamu progresu reformu procesu īstenošanā. Taču tā ir arī valsts, kurai jādara vairāk, lai tuvinātos ES normām un pievienošanās kritērijiem. Ir jāīsteno intensīvāki centieni, lai konsolidētu demokrātiju un tiesiskumu un lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību. Ļoti žēl, ka pēc parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā valstī ir iestājusies politiskā krīze. Mums skaidri jāpasaka mūsu Albānijas partneriem, ka pilnībā darboties spējīgas reprezentatīvās iestādes, no kurām vissvarīgākais ir parlaments, ir konsolidētas demokrātiskās sistēmas mugurkauls un, iespējams, visbūtiskākais politiskais kritērijs integrācijai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, sociālisti (bijušie komunisti) Albānijā mēģina destabilizēt veiksmīgo valdības darbu šajā valstī. Mēs to vērtējam negatīvi, taču diemžēl šādi mēģinājumi patlaban tiek īstenoti arī Maķedonijā. Pirms divām dienām valsts sociālistu opozīcijas līderis Crvenkovski kungs viesojās šajā Parlamentā. Starp viņu un komisāru Füle kungu notika konfidenciālas sarunas, un pēc tam — un tas ir pretrunā ar visiem ES noteikumiem — presei tika izdots paziņojums par šīm iekšējām sarunām, apgalvojot, ka komisārs ir panācis vienošanos par to, ka viņam ir tiesības publiskot iekšējo politisko polemiku. Šāda vienošanās netika panākta, un es to vakar darīju zināmu arī Füle kungam. Eiropas Savienības komisāra amatu nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, lai popularizētu sociālistu propagandu un iekšējo politisko sarunu rezultātus.

Maķedonijas valdības darbība ir balstīta uz demokrātisku leģitimitāti. Tā veic lielisku darbu un ved valsti uz dalību Eiropas Savienībā. Opozīcijai ir tiesības oponēt, taču tai nav tiesības ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienību šādam mērķim.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Kirgizstānā (B7-0419/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju, jo es vēlos pievienoties kolēģiem, kuri nosoda pagājušajā mēnesī Kirgizstānā notikušo vardarbību.

Tas ir nožēlojami, ka simtiem bruņotu kirgīzu trakoja pilsētas ielās, šāva uz civiliedzīvotājiem un aizdedzināja veikalus, izvēloties savus mērķus pēc etniskās piederības. Es vēlos izteikt līdzjūtību aptuveni 300 bojāgājušo un 2000 ievainoto vai hospitalizēto ģimenēm. ir svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu izdarīt spiedienu uz Kirgizstānas iestādēm, lai tās veiktu ticamu, objektīvu un neatkarīgu šā vardarbības gadījuma izmeklēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Jūnija etniskās agresijas rezultātā Kirgīzijas dienvidos simtiem cilvēku ir zaudējuši dzīvību, tūkstošiem ievainoti, desmitiem tūkstošu ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Tas liecina par to, ka Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāiesaistās šo Centrālāzijas procesu risināšanā. Sniedzot palīdzību Kirgīzijai, mērķim ir jābūt cilvēkiem, nevis konkrētai valdībai. Vēl 22. jūnijā Centrālāzijas delegācijas sanāksmē Kirgīzijas vēstnieks Azilov kungs uzstāja, ka vardarbība nebija etniskās tīrīšanas akts un ka starptautiskie mediji nesniedzot objektīvu situācijas izvērtējumu. Uzbekijai šajā jautājumā ir cits viedoklis. Kā ziņojumā norādīts, Kirgīzijā nepamatoti arestēti vairāki cilvēktiesību aizstāvji. Šādi fakti jāņem vērā, izvērtējot Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā pret esošo politisko varu Kirgīzijā. Paralēli jāveic sarunas arī ar citām reģiona valstīm, it īpaši Kirgīzijas kaimiņiem Krieviju un Ķīnu. Arī šīm valstīm ir būtiska ietekme šajā reģionā. Ziņojums aicina Kirgīzijas valdību veikt ticamu un atbildīgu konfliktu izmeklēšanu, iespējams, starptautisko novērotāju klātbūtnē, tāpēc es arī atbalstīju šo ziņojumu, jo šī izmeklēšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Paldies!

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (RC-B7-0412/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Lai arī gandrīz trīsdesmit gadu Eiropas Savienība īsteno aktīvu politiku, it īpaši Āfrikas valstīs, šodien iesniegtajā ziņojumā norādīts, ka ar AIDS/HIV inficēto personu skaits pieaug. Tajā teikts, ka 2008. gadā vien tika inficēti 2,7 miljoni cilvēku. Eiropas Savienība ir ieguldījusi miljardiem eiro, taču inficēto personu skaits turpina pieaugt.

Es vēlos jautāt, vai tas nav pietiekams iemesls apsvērt iespēju, ka mēs kaut ko darām nepareizi? Vai mēs rīkojamies nepareizi jau 30 gadus? Tā vien šķiet, ka prezervatīvu izplatīšana tāpat kā partneru uzticība nepalīdz cīņā pret AIDS/HIV izplatību.

Arī tiesības veikt abortu nav risinājums, jo ārsti jau tagad spēj nodrošināt, ka ar HIV vīrusu inficētai sievietei var piedzimt vesels bērns. Mūsu draugi Āfrikā mums nereti saka tā: „Mēs esam nabadzīgi, taču jūs vēlaties, lai tiktu samazināts mūsu skaits”.

Seksuālo un reproduktīvo tiesību politika nepalīdzēs Āfrikai. Tāpēc es vēlos aicināt Eiropas Komisiju novērtēt cīņā pret HIV/AIDS ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (RC-B7-0413/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es atturējos no balsojuma par šo rezolūciju, jo, ņemot vērā Ženēvā notikušās sarunas par Konvenciju par atsevišķu konvencionālo ieroču aizliegumu, teksta 2. pantā noteiktais termiņš, kurš attiecas arī uz Rumāniju, var būt pārāk ierobežojošs.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka sarunās ir iesaistītas 110 valstis, ANO mehānisms nodrošina atbilstīgu daudzpusēju pamatu, lai novērtētu un apspriestu starptautisku juridisku dokumentu, kurš regulē kasešu munīcijas izmantošanas režīmu.

 
  
  

Ziņojums: George Lyon (A7-0204/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kopējā lauksaimniecības politika ir veiksmes stāsts. Tāpēc es biju gandarīts, redzot plašo atbalstu Parlamentā, jo mēs jau esam panākuši patiešām daudz: pirmkārt, stabilu pārtikas piegādi iedzīvotājiem, otrkārt, kultūras ainavas uzturēšanu un saglabāšanu, un, treškārt, būtisku resursu atjaunošanu un vides un floras un faunas aizsardzību.

Neapšaubāmi, nākotnē vēl ir jārisina arī citi uzdevumi. Tie ir saistīti arī ar videi saudzīgu izaugsmi, atjaunojamiem enerģijas avotiem un cīņu pret badu pasaulē. Īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, mēs zināmā mērā radām jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, kuras nav atkarīgas no uzņēmuma lieluma vai uzņēmējdarbības formas. Lyon kunga ziņojumā šie Eiropas kopējās lauksaimniecības politika uzdevumi ir patiešām skaidri noteikti, un tajā skaidri atzīta kopējās lauksaimniecības politikas divu pīlāru struktūra. Patlaban mums jāstrādā kopā, lai nodrošinātu atbilstīgus finanšu resursus šo politisko uzdevumu īstenošanai.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu, jo es piekrītu referentam, ka jāizstrādā kopēja lauksaimniecības politika, kura, pirmkārt, ļauj turpināt pēdējos gados īstenotās plašās reformas un, otrkārt, spēj nodrošināt konkrētus un inovatīvus risinājumus neskaitāmām problēmām, ar kurām saskarsimies turpmākajos gados.

Patiesībā es uzskatu, ka ziņojumā aprakstītie pieci pamatelementi, proti, nodrošinātība ar pārtiku, ilgtspējība, lauksaimniecība Eiropā, bioloģiskā daudzveidība un vides aizsardzība un visbeidzot videi saudzīga izaugsme, ir lielisks pamats, lai garantētu kopēju lauksaimniecības politiku nākotnē, ņemot vērā pašreizējo straujo attīstību ne tikai Eiropā, bet arī un it īpaši pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pieņemot Lyon kunga ziņojumu par Eiropas lauksaimniecības politikas nākotni, mēs nodrošinām pamatu stingras nostājas izstrādei un piedāvājam Komisijai skaidrus un īstenojamus standartus.

Es atbalstīju šo ziņojumu un esmu gandarīts, ka tas saņēma plašu atbalstu šajā Parlamentā. Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc veselīgas vides, veselīgas pārtikas un lauksaimnieciskās ražošanas prognozēšanas iespējām un ilgtspējības, Eiropas Savienībai arī jābūt gatavai finansēt un atbalstīt šīs nozīmīgās jomas.

Eiropas pienākums ir nodrošināt pārtiku saviem pilsoņiem. Tā kā Eiropa ir reģions, kurā valda labvēlīgs klimats, tās pienākums ir nodrošināt pārtiku arī cilvēkiem visā pasaulē. Taču, veicot šo uzdevumu, Eiropas Savienībai jāstrādā labāk un lielākā mērā saskaņoti ar pārējām pasaules daļām. Eiropai jāgarantē atbilstīgi iztikas līdzekļi lauku apvidos dzīvojošajām kopienām. Mums jāatceras viena lieta — nepieciešamības gadījumā mēs varam arī importēt pārtiku, taču tā neatbildīs mūsu prasībām. Mums šeit jāveido un jāsaglabā veselīga vide. Mūsu lauksaimniekiem jānodrošina taisnīgs atalgojums.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Es atbalstīju šo ziņojumu. Taču es vēlos teikt, ka atbalstu daļējas intervences saglabāšanu lauksaimniecības produktu tirgos sarežģītās situācijas. Šāda prasība nav pretrunā ar brīva tirgus principiem.

Mums jāpievērš lielāka uzmanība lauku reģionu attīstībai, infrastruktūras attīstībai, izglītības jautājumiem un demogrāfiskajai situācijai. Gados jaunu lauksaimnieku skaits turpina samazināties, taču gados vecāku lauksaimnieku skaits turpina pieaugt. Dzīves apstākļi un dzīves līmenis lauku saimniecībās un lauku apvidos ir daudz zemāks — ievērojami zemāks un daudz sliktāks — nekā pilsētās. Turklāt lauksaimnieku ģimeņu ienākumi ir aptuveni 60 % apmērā no to ģimeņu ienākumiem, kuras iztikas līdzekļus iegūst citā ceļā. Lauksaimnieki protestē pret šādu situāciju.

Kopumā vēlos teikt, ka mums jākoncentrējas uz lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērti vairāki atbalstāmi priekšnoteikumi turpmākajai kopīgajai lauksaimniecības politikai. Uzsvērts, ka finansējums politikai jāsaglabā vismaz nākošajā ilgtermiņa finanšu periodā. Otrkārt, tiek prasīts, lai tiešie maksājumi lauksaimniekiem būtu pilnībā finansēti no Eiropas Savienības budžeta. Treškārt, ir atzīmēta godīgas konkurences nodrošināšana, kas pagaidu kopīgajā lauksaimniecības politikā ir būtiskākais trūkums. Kaut mana valsts Latvija jau nozīmīgu laika posmu ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu zemnieki subsīdijās saņem apmēram EUR 90 par hektāru, kamēr Grieķijas lauksaimniekiem tiek izmaksāti apmēram EUR 550, bet Vācijas un Francijas zemniekiem — virs EUR 300 par hektāru. Šādas graujošas atšķirības kropļo konkurenci un visu Eiropas Savienības tirgu kopumā. Vēl jo vairāk — tās palielina plaisu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, ignorē kohēzijas principus un kavē to izpildi, kā arī apgrūtina valstu ekonomisko attīstību. Jaunā politika jāveido taisnīga, ar līdzvērtīgu atbalstu, tāda, kas novērstu graujošās atšķirības un nodrošinātu godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka balsoju par Lyon kunga ziņojumu. Attiecībā uz dažiem jautājumiem man radās iebildumi, kurus es varētu nosaukt par valstiskiem apsvērumiem, un mans balsojums nedaudz atšķīrās. Mums jāsaprot, ka, lai gan šis Lyon kunga priekšlikums ir lielisks un visaptverošs priekšlikums attiecībā uz lauksaimniecību un tās reformu Eiropas Savienībā, visi kopējās lauksaimniecības politikas aspekti nav piemēroti visām situācijām — es runāju kā deputāts, kurš pārstāv mazu valsti, Somiju, kurā priekšnosacījumi lauksaimnieciskajai darbībai lielā mērā atšķiras no šādiem priekšnosacījumiem lielajās dalībvalstīs, piemēram, Francijā un Vācijā. Tāpēc balsojot es izdarīju dažus izņēmumus.

Es ceru, ka nākotnē Eiropas Parlaments un Savienība varēs pievērst lielāku uzmanību arī neliela apjoma lauksaimniecībai, mazajām valstīm un šajās valstīs īstenotajai lauksaimnieciskajai darbībai, jo lauksaimniecība zināmā mērā ir valsts dzīvības apdrošināšanas polise. Katrai dalībvalstij vajadzīga tai piemērota lauksaimnieciskā darbība un jānodrošina tās saglabāšana.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Lyon kunga ziņojumu, jo visā Eiropā valstu valdības samazina budžetus. Apvienotajā Karalistē samazina medmāsu un skolotāju algu un pensijas. Tiek samazināts policistu skaits un atbrīvoti cietumnieki, jo mēs nevaram atļauties uzturēt viņus cietumā. Taču šeit, Eiropas Parlamentā, konservatīvo un liberālo partiju pārstāvji, kuras veido Apvienotās Karalistes valdību, uzskata par pašsaprotamu balsot par lauksaimniecības izdevumu saglabāšanu 2013. gada līmenī līdz 2013. gadam un arī pēc tam.

Es uzskatu, ka šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama. Manuprāt, nav pareizi, ka lauksaimnieki saņem tādu atbalstu, kādu nesaņem neviena cita sabiedrības daļa. Ja ieņēmumu samazinājumi tiek piemēroti valsts ierēdņiem, tad šādi samazinājumi jāpiemēro arī pārējām mūsu sabiedrības grupām. Apvienotās Karalistes valdība un valdības visā Eiropā apgalvo, ka mums šajā situācijā jābūt vienotiem. Ja mēs vēlamies būt vienoti, tad arī grūtības mums jāpārcieš visiem kopā.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi saprotam, kāpēc Eiropas politiskie līderi, ieraugot savas kara izpostītās valstis Otrā pasaules kara beigās, vēlējās īstenot ideju par nodrošinātību ar pārtiku un kopēju lauksaimniecības politiku.

Taču, vērtējot šo politiku 60 gadus vēlāk, aicinu jūs pievērst uzmanību šīs politikas radītajām izmaksām Eiropas Savienības pilsoņiem. Aicinu jūs pievērst uzmanību tam, ka pilsoņi maksā trīs reizes, proti, pirmo reizi viņi maksā nodokli par birokrātiju, otro reizi viņi maksā nodokli par subsīdijām un trešo reizi viņi maksā augsto cenu veikalos. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā vietā, lai runātu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, mums būtu jādomā par to, kā to atcelt. Atceļot KLP, tiktu veicināta efektīvu lauksaimniecību attīstība. Tādējādi nodokļu maksātāji varētu paturēt sev lielāku daļu savas naudas un izmantot to lietderīgāk, un tādējādi tiktu nodrošinātas zemākas cenas patērētājiem.

Ar reformu nepietiek — ir pienācis laiks atcelt KLP.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Lyon ziņojumu. Tas ir līdzsvarots ziņojums, un tas garantē un nodrošina iespēju iedzīvotājiem visā Eiropas teritorijā iesaistīties lauksaimniecībā un ražot pārtiku, nodrošinot pārtiku pilsoņiem.

Par dažiem jautājumiem es balsoju savādāk nekā mana grupa, jo es uzskatu, ka atsevišķās situācijās mums ir vajadzīgs tirgus regulējums un intervence. Tas ir vajadzīgs, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, kā arī ilgtspējīgu attīstību.

 
  
  

Ziņojums: Alain Cadec (A7-0207/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju ziņojumu, un, manuprāt, tajā īpaši būtiski ir divi aspekti. Pirmais ir vides aizsardzības, sociālais un kvalitātes aspekts. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai importētie produkti atbilstu tādām pašām prasībām kā Eiropas Savienībā ražotie produkti, jo citādi, kāda nozīme ir mūsu īstenotajai ilgtspējīgai zivju krājumu pārvaldībai, ja citi tirdzniecības partneri tajā pašā laikā gandrīz vai iznīcina zivju krājumus pasaules okeānos?

Otrais ir ekonomiskais aspekts. Ja ES ražotie produkti spēj apmierināt tikai 40 % no pieprasījuma un zivju krājumi pasaules tirgos ir apdraudēti, ir skaidrs, ka arī šajā sakarībā ir jāizmanto akvakultūras attīstības sniegtās īpašās iespējas. Mums būtu jāattīsta šī ekonomikas nozare, jānodrošina tai zinātniskais atbalsts un, kas ir visbūtiskākais, jāveido ilgtspējīga tās struktūra, jo arī akvakultūras nozarē ir iespējams radīt jaunas darbavietas, kā arī galu galā pievienoto vērtību mūsu Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies! Šis ziņojums uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas Savienības zivsaimniecības ekoloģiskā un ekonomiskā dzīvotspēja, tostarp tāda nerūpnieciskā zveja, kuras apjoms piekrastes ūdeņos būtu vienmērīgs un kura palīdzētu saglabāt attiecīgo reģionu kultūras identitāti, nodrošinātu darbavietas visos ražošanas posmos un drošas un kvalitatīvas pārtikas piegādes. Diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvijas zvejnieki saņem tik niecīgas kvotas un tik niecīgu Eiropas Savienības atbalstu, ka mums ir izdevīgāk sagriezt laivas un pārtraukt zivsaimniecību. Tā ir patiesi traģiska situācija, tiek iznīcināta tradicionāla tautsaimniecības nozare valstī ar 550 km jūras robežu. Tiek nodarīts kaitējums mazajai zivsaimniecībai kopumā, ar Eiropas Savienības politiku atbalstot rūpnieciskos ražotājus, kuru zvejas prakse bieži ir kaitīgāka videi. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu, kas aicina mainīt esošo situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo lielisko Alain Cadec ziņojumu un pirms tam piedalījos debatēs Parlamentā, taču nepietika laika īstenot nepieteiktas uzstāšanās procedūru, tāpēc es izmantošu šo iespēju pateikt dažus vārdus.

Pirmkārt, Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir parūpēties par saviem pilsoņiem, it īpaši saistībā ar zivsaimniecības nozari, jo mūsu pilsoņi jau gadu desmitiem ir iesaistīti zivsaimniecībā un viņu senči simtiem un tūkstošiem gadu ir nodarbojušies ar šo arodu, tāpēc mūsu pilsoņi ir jāaizsargā.

Otrkārt, Eiropas Savienībā ievestajiem produktiem jāatbilst tādiem pašiem vai pat augstākiem standartiem kā produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība.

Un nobeigumā vēlos teikt, ka mums jādara daudz vairāk, lai sniegtu atbalstu akvakultūras nozarei. Tas lielā mērā palīdzētu atrisināt šo problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties jums un visiem darbiniekiem par pacietību. Es vēlos teikt, ka, pirmo reizi izdzirdot ideju par KZP, es domāju, ka ar burtu „K” abreviatūrā apzīmē nevis vārdu „kopējā”, bet gan vārdu „komunisma”, proti, komunisma zivsaimniecības politika. Saistībā ar šo politiku mēs patiesībā varam redzēt, ka tiek īstenota ideja par centralizētu plānošanu, jo centralizēti plānotāji pieņem lēmumus par to, cik daudz zvejnieku katrā valstī drīkst zvejot, un, tāpat kā komunisms, arī šī politika ir izrādījusies pilnīga katastrofa. Tā ir novedusi pie zivju krājumu samazināšanās, turklāt arvien vairāk zvejnieku sūdzas par to, ka viņiem piešķirtās kvotas ir nepietiekamas.

Noteikti ir pienācis laiks mācīties no veiksmīgi īstenotas zivju saglabāšanas un aizsardzības politikas. Pievērsiet uzmanību uz īpašumtiesībām balstītām sistēmām Īslandē un Jaunzēlandē, kur, kā jau iepriekšējais runātājs minēja, par piekrastes iedzīvotājiem rūpējas, piešķirot viņiem beztermiņa tiesības, kuras viņi var pārdot, iemainīt vai atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm. Tā noteikti ir pareizākā atbilde, jo atšķirībā no KZP, kas ir patiešām liela Eiropas neveiksme, šāds risinājums ir veiksmīgs un palīdz saglabāt zivju krājumus.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Alexander Alvaro (A7-0224/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Mēs balsojām pret šo apkaunojošo „terorisma nolīgumu”, kurš paredz sniegt visu ES iedzīvotāju personas datus ASV slepenajiem dienestiem, pamatojoties uz „sadarbību terorisma apkarošanas jomā”. Eiropas Parlamenta pārstāvji, kuri balsoja par „SWIFT nolīgumu”, nav informēti par tā saturu, jo tikai „uzticamiem” Eiropas Parlamenta deputātiem tika atļauts iepazīties ar „konfidenciālo” tekstu, neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments pēdējo sešu mēnešu laikā to ir noraidījis divas reizes. Šie deputāti tika pārliecināti, ka ASV garantē, ka „slepenie dienesti nodrošina personas datu aizsardzību”.

„Terorisma nolīguma” apstiprināšana liecina par to, ka Eiropas Parlaments apzināti demokrātiski leģitimizē šo lielā mērā reakcionāro, pret pamatprincipiem vērsto un uz Eiropas apvienošanu orientēto politiku. Turklāt Parlamentam ir liela nozīme valsts terorisma un represiju likumīgā pamata institucionalizācijā, kas ierobežo demokrātiskās tiesības un pamatbrīvības. Neviens „terorisma nolīgums” nenodrošina pamatbrīvības. Šie pasākumi ir vērsti pret tautu cīņu un pretošanos, to cīņassparu, komunistu kustību un radikālajiem spēkiem, kuri atsakās klanīties ekspluatatīvās kapitālistiskās sistēmas priekšā. Jo intensīvāk kapitālisms un tā politiskā seja īstenos pasākumus, apspiežot un ierobežojot strādājošo tiesības un viņu centienus konsolidēt un aizsargāt suverenitāti, jo spēcīgāka kļūs pretošanās, nepakļāvība un neizbēgami arī cīņa, lai gāztu monopolu un to reakcionāro savienību varu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlaments 2010. gada februārī atteicās parakstīt ES un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par finanšu datu nodošanu un pieprasīja atsākt sarunas. Šodien šā nolīguma nosacījumi ir būtiski uzlaboti Eiropas pilsoņu interesēs. Tāpēc šoreiz es balsoju par Nolīgumu, it īpaši tāpēc, ka tas ilgtermiņā nodrošinās Eiropas datu ieguves sistēmas izveidi. Tāpēc šis nolīgums ir uzskatāms par pagaidu risinājumu, kurš nodrošina iespēju Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm cīnīties pret terorismu, bet tas nav uzskatāms par galīgu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Es nolēmu atturēties no balsojuma par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu datu nodošanu, izmantojot SWIFT, lai cīnītos pret terorismu. Šis nolīgums ir būtisks solis uz priekšu salīdzinājumā ar tā iepriekšējo versiju. Pēc tam, kad tika izvirzīti iebildumi, Eiropas Parlamentam izdevās panākt vairākas garantijas, kuras uzlabo datu aizsardzību un iesaistīto personu tiesības.

Tomēr es uzskatu, ka nav izdarīta pareiza izvēle, ieceļot Eiropolu par iestādi, kura atbildīga par datu nodošanu. Eiropols nav neatkarīga iestāde, bet gan policijas birojs, kurš, manuprāt, nespēj objektīvi uzraudzīt ASV iestāžu īstenotās datu nodošanas procedūras. Ņemot vērā nodoto personas datu patiešām sensitīvo raksturu, es nevarēju atbalstīt šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Tas tā patiešām ir, ka pēc 2001. gada 11. septembra neviens cilvēks neuzskata savu aizsardzību un fizisko drošību par pašsaprotamu. Tāpēc jebkura eiropiešu uzticības atjaunošanas veicināšanas pasākuma būtība ir personas informācijas aizsardzība — ir svarīgi nodrošināt, lai šāda informācija saglabātos kā privāta informācija, taču tās apstrāde, it īpaši finanšu informācijas apstrāde, ir nozīmīgs līdzeklis cīņā pret starptautisko terorismu. Tāpēc es atbalstīju Alvaro kunga ziņojumu par nolīgumu, kurš paredz nosacījumus, pamatojoties uz kuriem ASV Finanšu ministrija no 1. augusta varēs piekļūt aptuveni 8000 iestāžu un banku finanšu datiem 200 valstīs, kurās strādā Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība (SWIFT). Ņemot vērā nepieciešamos aizsardzības pasākumus, piemēram, Eiropas pilsoņu iespēju iesniegt administratīvu prasību un saņemt tādu pašu attieksmi, kādu saņem ASV pilsoņi, kā arī informācijas glabāšanas laika saīsināšanu, sadarbība starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm šajā gadījumā ir atbilstīga maksa par globalizācijas negatīvajām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Emine Bozkurt (S&D), rakstiski. − (NL) PvdA (Holandes Darba partija) delegācija Eiropas Parlamentā apstiprina šo nolīgumu, cerot, ka tuvākajā nākotnē mēs pieredzēsim, ka tiek pārtraukta ar Eiropas pilsoņiem saistītu liela apjoma datu nodošana. Nolīgumā noteikts, ka Eiropa attīstīs savu sistēmu finanšu datu apkopošanai un šķirošanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja individualizēt nodotos datus. Ja mēs paši veiksim datu uzraudzību, mēs spēsim labāk aizsargāt mūsu pilsoņu tiesības. Eiropas Komisija gada laikā iesniegs priekšlikumu šajā sakarībā, un mums pašiem šāda sistēma būs jāievieš trīs gadu laikā. Pēc tam aktuāls kļūs savstarpīguma jautājums. Mūsu Eiropas uzraugi Amerikas Savienotajās Valstīs varēs pārbaudīt, kā katru dienu tiek izmantoti Eiropas finanšu dati. Eiropola uzdevums būs pārbaudīt un apstiprināt ASV pieprasījumus. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta izdarīto spiedienu, tiks pārskatīts jau noslēgtais nolīgums. Mēs nepanācām visu, ko vēlējāmies, taču mums izdevās nodrošināt, ka ASV nevarēs vienkārši tāpat vien izokšķerēt mūsu datus. Jaunais nolīgums nodrošina līdzsvaru starp privātuma aizsardzību un drošības garantiju. Tajā pašā laikā cīņa pret terorismu arī turpmāk saglabāsies kā mūsu būtiskākais uzdevums.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu par jauno SWIFT nolīgumu, kurš paredz nosacījumus atsevišķu SWIFT uzglabātu finanšu datu nodošanai ASV Finanšu ministrijai, īstenojot cīņu pret terorismu. Ņemot vērā jaunās Komisijas pilnvaras, ko tā ieguvusi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, mēs piespiedām Komisiju vienoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm par līdzsvarotāku nolīgumu. Lai gan šis nolīgums ir apmierinošs, tomēr vairāki noteikumi varēja būt mums labvēlīgāki. Šodienas pozitīvais balsojums nav uzskatāms par amerikāņiem izsniegtu neaizpildītu čeku — Parlaments turpmākajos mēnešos būs ārkārtīgi piesardzīgs, it īpaši attiecībā uz procedūru, ar kuru tiks mainītas Eiropola pilnvaras, kā arī attiecībā uz neatkarīgas iestādes iecelšanu darbam Vašingtonā un Eiropas TFTP izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par jauno SWIFT nolīgumu, jo ar Eiropas Padomi un Amerikas Savienotajām Valstīm tika panākta vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kuri nebija iekļauti Eiropas Parlamenta pirms četriem mēnešiem iesniegtajā nolīgumā. Šajā nolīgumā par finanšu datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā sistēma, lai izvairītos no liela apjoma datu nodošanas, un šāds nosacījums nebija iekļauts iepriekšējā nolīgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm to pašu iemeslu dēļ, kurus es un mana grupa izvirzījām attiecībā uz iepriekšējo mēģinājumu pieņemt šo nolīgumu, neskatoties uz šajā ziņojumā ierosinātajiem „tehniskiem” uzlabojumiem. Eiropas Parlamentam nevajadzētu apstiprināt Eiropas Komisijas ierosināto nolīgumu nodot personas datus ASV valdībai un slepenajiem dienestiem, aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu”. Es iebilstu pret Komisijas neatlaidīgo prasību nodot informāciju un it īpaši finanšu informāciju ASV, jo šādas rīcības rezultātā tiek pārkāptas personas datu aizsardzības tiesības, un ASV slepenie dienesti izmantos šo informāciju un materiālus savām vajadzībām, nenodrošinot pienācīgu kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. − UKIP šodien balsoja pret Alvaro kunga ziņojumu, jo mēs nevēlamies piešķirt Eiropas Savienībai vēl lielākas pilnvaras personas datu jomā. Īstenojot šo pasākumu, tiks pieļauts rupjš personas privātuma aizskārums. Konfidenciāli un privāti finanšu dati pieder nevis ES vai Eiropas Parlamentam, bet personai.

Mēs noteikti esam pret terorisma izplatību, taču, ja noziedzīga darbība nav iepriekš pierādīta, personīgās informācijas konfidencialitāte ir jāaizsargā. Ja Apvienotā Karaliste gatavojas slēgt līgumu ar ASV, tam jābūt pilnībā savstarpējam līgumam, nevis gandrīz tikai vienai pusei saistošam līgumam, kādu ir parakstījusi ES. Šis jautājums ir jāizlemj nevis Eiropas Parlamentam, bet dalībvalstu valdībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Februārī es balsoju pret šo nolīgumu, jo tas bija pretrunā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principu, kā arī ar Eiropas finanšu datu integritātes un drošības prasībām. Šis jaunais nolīgums ir labāks nekā iepriekšējais. Ir veikti uzlabojumi, piemēram, noteikta šaurāka jēdziena „terorisms” definīcija, no līguma darbības jomas izslēgti Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) dati, ieviests uzraudzības mehānisms un atzītas Eiropas pilsoņu tiesības. Taču šis nolīgums joprojām pieļauj datu masveida nodošanu (liela datu apjoma nodošana). Nav izdarīta pareiza izvēle attiecībā uz Eiropolu. Eiropols nav nedz tiesu iestāde, nedz arī datu aizsardzības iestāde. Eiropolam jaunas funkcijas var piešķirt, tikai mainot juridisko pamatu, ja šādai rīcībai piekrīt Eiropas Parlaments. Nolīguma 20. panta formulējums mazina dažādu tiesību atzīšanas prasības efektivitāti, ko nesen novērtēja pēc Parlamenta pieprasījuma. Es ar nepacietību gaidu Komisijas iniciatīvu par Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) izveidi un sagaidu, ka tā būs piemērotāks risinājums, atļaujot datu ieguvi tikai Eiropas Savienībā. Šo iemeslu dēļ es nolēmu atturēties no balsojuma, jo es joprojām nevaru pilnībā piekrist tam, ka šis nolīgums ir pieņemamā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Cīņai pret terorismu jābūt Eiropas Savienības prioritātei. Proaktīvai sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā jomā, proti, informācijas un datu apmaiņas jomā, ir ļoti liela nozīme, lai uzlabotu efektivitāti cīņā pret terorismu, novērstu uzbrukumus nākotnē un nodrošinātu Eiropas sabiedrības drošību. Tāpēc es balsoju par šajā ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem. Izdarot grozījumus šajā nolīgumā, ir ne tikai ņemta vērā lielākā daļa Eiropas Parlamenta iebildumu, kuri tika izvirzīti, noraidot šo nolīgumu 11. februārī, bet arī noteikta nepieciešamība nodrošināt proporcionalitāti attiecībā uz šo datu izmantošanu, proti, to apstrādi, glabāšanu un sekojošo iznīcināšanu. Es vēlos uzsvērt arī nostiprinātās garantijas, kuras jaunajā nolīgumā paredzētas Eiropas pilsoņiem attiecībā uz datu aizsardzību, proti, tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus un administratīvos lēmumus, tiesības uz pārredzamību un informācijas paziņošanu iesaistītajiem pilsoņiem, kā arī datu izmantošanas jomas definīcijas ierobežošanu līdz darbībām, kuras tieši saistītas ar terorismu vai tā finansēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pirms sešiem mēnešiem Eiropas Parlaments rīkojās kā cilvēktiesību aizstāvis, noraidot Nolīgumu starp ES un ASV par finanšu datu nodošanu un izmantošanu — tā saukto „SWIFT nolīgumu”. Pateicoties Eiropas Parlamenta deputātu un it īpaši mūsu grupas aktivitātei, tika izstrādāta jauna nolīguma versija. Tajā veikti būtiski uzlabojumi, piemēram, izslēgta liela datu apjoma nodošana. Tādējādi tiks nodrošināta lielāka personu tiesību aizsardzība, vienlaicīgi atzīstot, ka cīņā pret terorismu finanšu datu izsekošanai ir liela nozīme. Tāpēc es nolēmu balsot par šo jauno nolīgumu. Tomēr es turpināšu pievērst lielu uzmanību šādiem jautājumiem: Eiropas datu aizsardzības iestāžu prerogatīvas un Eiropola iecelšana par kontroles iestādi, tādu personu „prasību iesniegšanas tiesību” īstenošanas efektivitāte, kuru tiesības uz privātumu ir pārkāptas, un Amerikas iestādēm nodoto datu uzraudzība un to svarīguma novērtējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par to, lai tiktu noslēgts jaunais Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, jo es uzskatu, ka jaunais Komisijas iesniegtais priekšlikums uzlabo ES pilsoņu drošību, it īpaši saistībā ar datu aizsardzību. Būtībā es uzskatu, ja jebkura Eiropas personas datu nodošana trešajām valstīm drošības nolūkā jāveic atbilstīgi procesuāliem drošības pasākumiem, ievērojot tiesības uz aizsardzību un saskaņā ar piemērojamiem valsts un Eiropas datu aizsardzības tiesību aktiem.

Pirms dažiem mēnešiem ierosinātā pirmā nolīguma versija bija pārāk neskaidra un nenodrošināja līdzīgas garantijas. Tieši tāpēc mēs teicām „nē”. Šodien es esmu gandarīta, ka ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi uzlabojumu veikšanai, tostarp attiecībā uz līdzīgas datu apmaiņas sistēmas izveidi Eiropas līmenī un garantiju, ka turpmākā uzraudzība tiks uzticēta Eiropas amatpersonām, kuras varēs iebilst pret datu izmantošanu ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus ES dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu. Pateicoties referenta un LIBE komitejas ievērojamajiem centieniem, pašreizējā Nolīguma tekstā salīdzinājumā ar iepriekšējo Nolīguma versiju veikti būtiski uzlabojumi. Īpaši nozīmīgs cīņā pret terorismu nākotnē, vienlaicīgi aizsargājot pilsoņu pamattiesības uz personas datu aizsardzību, ir 2. pants, kurš paredz izstrādāt tiesisko regulējumu un tehniskos noteikumus ES datu ieguves nodrošināšanai. Komisijai šis uzdevums būtu jāveic rūpīgi un savlaicīgi. Nolīguma 2. panta pievienošana, cerams, būtiski ierobežos liela datu apjoma nosūtīšanas iespējas, lai veiktu analīzi ārpus Eiropas Savienības. Nolīguma 15. un 16. pants nodrošina pilsoņiem labāku pieeju prasību iesniegšanas tiesībām un labāku pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par SWIFT nolīgumu par finanšu datu nodošanu ASV, jo es uzskatu, ka Nolīgums, par kuru vienojās Padome un ASV, paredz aizsardzības pasākumus pilsoņu datu aizsardzībai, novēršot iespēju nodot izejas datus trešajām valstīm. Šis ir būtisks nolīgums cīņā pret terorismu, un tas nodrošinās Eiropas pilsoņu pamatbrīvību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Terorisma fenomens un tā arvien pieaugošā ietekme uz Eiropas sabiedrību apdraud tādas pamatvērtības kā personas privātuma aizsardzība un nepieciešamība garantēt sabiedrības drošību.

Ņemot to vērā, šis Parlaments iepriekšējā reizē šo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par datu izmantošanu noraidīja, jo uzskatīja, ka tas nav pietiekams. Jaunā versija ir iepriekšējās versijas uzlabojums. Es ceru, ka šis nolīgums attaisno tā noslēgšanas iemeslus un ka puses spēs atbilstīgi interpretēt tā noteikumus, lai kavētu teroristu finansiālo darbību un cīnītos pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā procesā panāktais progress ir pozitīvs pierādījums iestāžu sadarbības ieguvumiem un priekšrocībām, veiksmīgi īstenojot Eiropas integrāciju. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta izvirzītos iebildumus un ieteikumus, tika panākta līdzsvarota vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu un izmantošanu, pirmām kārtām, atceroties, ka šis process tiek veikts, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu. Es vēlos uzsvērt, ka ir paredzēti aizsardzības pasākumi pilsoņu tiesību aizsardzībai, noteikumi par datu nodošanu tālāk trešajām valstīm, kā arī ir ņemti vērā riski, kuri saistīti ar informācijas neatbilstīgu izmantošanu un ekonomisko spiegošanu. Ir nodrošināta arī iespēja veikt korektīvus pasākumus attiecībā uz datu nodošanas gadījumiem, kuri vēlāk atzīti par nepamatotiem. Šis nolīgums nodrošina labāku regulējumu attiecībā uz procedūrām un sadarbību, kas ir noderīgs un atbalstāms pasākums institucionālo attiecību veidošanai ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas ir nepieņemami, ka četrus mēnešus pēc tam, kad Parlaments noraidīja SWIFT nolīgumu, Parlaments un Padome, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, ir vienojušies ar ASV iestādēm noslēgt nolīgumu, kurš negarantē drošumu vai privātumu. Ļoti žēl, ka vairākums deputātu Parlamentā nobalsoja par šo nolīgumu.

Pastāv liela neskaidrība attiecībā uz datubāzu apmaiņu un izmantošanu ASV iestāžu vai ES aģentūru vajadzībām, kas var radīt nekontrolējamus apdraudējumus. Noziedznieki un nevainīgas personas, kā arī aizdomās turētas un neturētas personas tiks iesaistītas šajā procesā, kā redzams, bez garantijām attiecībā uz tā efektivitāti.

Šā nolīguma īstenošana, kā jau mēs norādījām iepriekš, nozīmē to, ka tiks saglabāti neatbilstīgi pasākumi, kuri tiek veikti kā daļa no tā sauktās „cīņas pret terorismu”, lai apspiestu tiesības.

Mēs atbalstām nepieciešamību cīnīties pret visām noziedzības formām, taču tas jādara, pirmām kārtām, koncentrējoties uz šo fenomenu iemesliem un novēršanu, nevis liekot uzsvaru uz neskaidriem drošības pasākumiem, kuri ir pretrunā pilsoniskajām brīvībām un pilsoņu pamattiesībām un garantijām, vēl vairāk novājinot pastāvošo demokrātiju.

Mēs nepiekrītam tam, ka brīvība tiek iemainīta pret lielāku drošību, jo galu galā mēs zaudēsim abas. Mēs drīzāk atbalstām drošāku sabiedrību ar plašākām demokrātiskajām tiesībām un brīvībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyne Gebhardt (S&D), rakstiski. (DE) Lai īstenotu cīņu pret terorismu, ir vajadzīga starptautiska sadarbība, ko regulē nolīgumi. Taču tie nedrīkst ierobežot Eiropas Pamattiesību hartā noteiktās pilsoņu pamattiesības. It īpaši mūsdienās šīs tiesības ietver arī datu aizsardzību, ko pienācīgi negarantē SWIFT nolīgums, par kuru panākta vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Cīņa pret terorismu nedrīkst kļūt par aizbildinājumu neatbilstīgai datu aizsardzībai. Citi būtiski šā nolīguma trūkumi ir, piemēram, finanšu datu pārbaude bez tiesu iestādes apstiprinājuma, ilgais datu glabāšanas laiks, kas ir pretrunā ar Vācijas konstitucionālajām tiesībām, kā arī nepietiekamas iespējas personām aizsargāt sevi tiesvedībā pret neatbilstīgu datu izmantošanu. Šie ir būtiski pamattiesību pārkāpumi. Taču Eiropas Savienība nedrīkst nepamatoti ierobežot esošās pamattiesības. Tāpēc es joprojām noraidu šo SWIFT nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. (FR) Šodien pēc rūpīgām pārdomām es nolēmu balsot par pārskatīto SWIFT nolīgumu. Šis kompromisa variants noteikti nav ideāls, taču mums jārod līdzsvars starp prasībām cīņā pret terorismu un pilsoniskajām brīvībām. Šajā jaunajā versijā veikti arī uzlabojumi, it īpaši attiecībā uz datu nodošanas mērķi.

Risinot tik sensitīvu jautājumu kā personas datu aizsardzība, es vēlētos, lai tiktu pausta vēl stingrāka attieksme, it īpaši attiecībā uz tādu jautājumu kā atbildības noteikšana neatkarīgai iestādei — tikai ne Eiropolam — pārbaudīt kompensācijas tiesību piemērošanas atbilstību vai efektivitāti attiecībā uz personām, kuru tiesības ir pārkāptas.

Solidarizējoties ar manu politisko grupu, kurai jāpateicas par iepriekšējo februārī notikušo cīņu un tādējādi lielā mērā arī par panākto progresu, es nolēmu atbalstīt šo nolīgumu. Tāpat kā kolēģi, es vērīgi sekošu līdzi tam, kā ASV izpilda šā nolīguma nosacījumus, kā arī izturēšos piesardzīgi attiecībā uz Padomes un Komisijas saistībām. Ja solījumi netiks pildīti, es atbalstīšu nolīguma izbeigšanu, kad tas tiks iesniegts pārskatīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Pateicoties Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas aktivitātēm, es īpaši uzmanīgi sekoju līdzi sarunām starp ES un ASV par SWIFT nolīgumu pēc tam, kad tas tika noraidīts iepriekšējā reizē. Eiropas Parlaments, stingri īstenojot savas jaunās tiesības, kopš februāra ir panācis ievērojamu progresu un ieguvis papildu garantijas attiecībā uz mūsu grupas atbalstīto „divējādo pieeju”, regulāru nolīguma pārskatīšanu, sākotnējo novērtējumu pēc sešiem mēnešiem, progresa ziņojumu pēc trijiem gadiem, tiesībām piekļūt datiem un labot tos, iespēju bloķēt atsevišķu datu nodošanu, datu ieguves uzraudzību, ko veic Eiropas iestāde ASV, kā arī citas garantijas. Taču, lai gan ir panākts ievērojams progress, šis nolīgums nav ideāls, un tam piemīt arī vairāki trūkumi. Pēc rūpīgām pārdomām es nolēmu balsot par šo jauno nolīgumu tāpēc, ka ir vajadzīgs juridiskais pamats cīņai pret terorismu, un mēs galu galā virzāmies uz Eiropas datu nodošanas kontroles sistēmu nākotnē, kas nodrošinās datu ieguvi Eiropā. Kopš šā brīža Eiropas iestādēm ir jānodrošina stingra un rūpīga kontrole pār šā nolīguma nosacījumu izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Matthias Groote un Bernhard Rapkay (S&D), rakstiski. (DE) Vācijas Sociāldemokrātu (SPD) delegācija Eiropas Parlamentā atbalsta cīņu pret starptautisko terorismu un pastāvīgu personas datu aizsardzību, nodrošinot augstāko iespējamo mērķtiecību un efektivitāti. Ņemot vērā datu aizsardzības nozīmi, SPD nebija viegli pieņemt šo lēmumu. Tomēr pēc ilgstošām un rūpīgām pārdomām mēs varam balsot par šo nolīgumu — Sociāldemokrātiem izdevās panākt, lai tiktu nodrošināta pastāvīga Eiropas uzraudzība attiecībā uz ASV Finanšu ministrijas tieši veiktu datu ieguvi, tostarp prasību pārtraukt datu ieguvi. Mums būtisks jautājums bija ierobežot liela datu apjoma nodošanu. Nolīgums neattiecas uz SEPA datiem; tas neattiecas uz lielāko daļu citu datu. Ir paredzēts, ka datu glabāšanas termiņš, kurš patlaban ir noteikts uz pieciem gadiem, tiks pārskatīts katru gadu un ka nevajadzīgie dati tiks dzēsti vēl pirms šā termiņa beigām. Turklāt ir paredzēts katru gadu novērtēt atbilstību visiem datu aizsardzības standartiem, iesaistot par datu uzraudzību atbildīgās personas. Lai gan mēs būtu gribējuši, lai uzraudzības un datu nodošanas funkcija tiktu nodota tiesu iestādei, Eiropolam jāīsteno tam saskaņā ar Nolīgumu piešķirtais mandāts attiecībā uz datu nodošanas apstiprināšanu stingrā ES uzraudzībā. Lai gan Eiropols izmanto uzticamu datu aizsardzības sistēmu, jānodrošina tā atbilstība Lisabonas līgumam, lai šī iestāde varētu veikt savas funkcijas pilnīgā demokrātiskā uzraudzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu par Nolīgumu starp ES un ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, lai cīnītos pret terorismu, jo es uzskatu, ka šis nolīgums patlaban nodrošina līdzsvaru starp drošības mērķiem cīņā pret terorismu un brīvības mērķiem, aizsargājot pilsoņu privātumu.

Atšķirībā no SWIFT nolīguma, ar kuru iepazināmies februārī un kuru es neatbalstīju, šajā nolīgumā nodrošināta labāka personas datu aizsardzība — pilsoņiem būs tiesības piekļūt ar viņiem saistītajiem datiem un labot tos, ir garantētas viņu tiesības iesniegt administratīvu apelāciju un celt prasību tiesā, kā arī ir ieviesti vairāki ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz datu nodošanu.

Tomēr Parlamentam būs jāsaglabā modrība attiecībā uz Eiropola pilnvaru izmaiņām — šī iestāde būs atbildīga par datu nodošanas kontroli, kā arī attiecībā uz Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas īstenošanu nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa kopā ar Spānijas prezidentūru ir guvusi panākumus sarunās par uzlabojumiem Nolīgumā par finanšu datu apmaiņu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir ierobežots nododamo finanšu datu daudzums (netiek nodoti dati par darījumiem ES), kā arī noteikts, ka ES iecelti darbinieki pārbaudīs un apstiprinās datu nodošanu reālajā laikā.

Lai gan sarunās izdevās panākt zināmu progresu, joprojām ir aktuāla būtiskā problēma saistībā ar liela datu apjoma nodošanu. Tas nozīmē, ka ASV iestādēm tiks nodoti nevainīgu pilsoņu dati, un mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, uzskatām šādu situāciju par nepieņemamu. Turklāt mēs uzskatām, ka, ja Eiropols būs tā iestāde, kura uzraudzīs datu nodošanu, nāksies saskarties ar nopietnām problēmām — gan juridiskām, gan arī praktiskām.

Šo iemeslu dēļ mēs nolēmām nebalsot par Nolīgumu ar ASV par finanšu datu nodošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā piekrišanu un noteikumus, kurus ES ir izdevies panākt attiecībā uz SWIFT nolīgumu par finanšu datu apmaiņu, es ar prieku atbalstu šo nolīgumu. Es esmu īpaši gandarīts par to, ka mūsu grupa palīdzēja nodrošināt garantijas attiecībā uz izlases pēc nejaušības principa aizliegumu, ES amatpersonas veiktu tiešu programmas uzraudzību un datu glabāšanas termiņu ikgadēju pārskatīšanu. Taču ļoti svarīga būs šā nolīguma nepārtraukta uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tā nosacījumi arī turpmāk ir pieņemami gan šim Parlamentam, gan arī Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par, jo es uzskatu, ka atbalsts nolīgumam, par kuru panākta vienošanās starp Eiropas Komisiju un Amerikas Savienotajām Valstīm, ir pareiza rīcība un liecina par lielu atbildības sajūtu.

Personas datu nodošana ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums Eiropā, ņemot vērā tās sāpīgo pieredzi saistībā ar totalitārisma režīmiem, kuru laikā šādi dati tika izmantoti ļaunprātīgi un sagrozīti. Jaunais nolīgums paredz iespēju nodot konkrētu daudzumu finanšu datu ASV iestādēm, ar nosacījumu, ka šādi dati tiek nodoti atbilstīgi stingriem noteikumiem par personas datu aizsardzību, kuru izpildi mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, apņemamies uzraudzīt. Šādu informāciju varēs izmantot tikai tad, ja tā būs nepieciešama, lai veiktu izmeklēšanu terorisma apkarošanai, — pieeja šādai informācijai tiks nodrošināta, ja ASV iestādes sniegs pietiekamus pierādījumus.

Jaunais nolīgums ir visu Eiropas iestāžu un it īpaši mūsu, Eiropas Parlamenta, uzvara. Beidzot ir izpildītas mūsu prasības uzlabot Eiropas pilsoņu privātuma aizsardzību, piedāvājot eiropiešiem divkāršu garantiju, proti, pirmkārt, nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz pieeju datiem un to izmantošanu, un, otrkārt, paredzot atbilstīgas apelācijas procedūras, lai nodrošinātu pilsoņu privātuma aizsardzību. Šīs garantijas ir pietiekamas, lai nodrošinātu šo abu prasību — drošība un privātuma aizsardzība — izpildi un nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu. Tas ir uzskatāms par atļauju Amerikas Savienotajām Valstīm iejaukties Eiropas lietās ar tādu sarežģītu iestāžu starpniecību kā SWIFT. Šajā ziņojumā pausts atbalsts iespējai nodot Amerikas Savienotajām Valstīm ikviena pilsoņa personas datus — tieši tik plaša ir Padomes un Amerikas Savienoto Valstu nolīguma darbības joma. Ziņojumā nav noteikta prasība nodrošināt reālu šo datu aizsardzību vai kompensācijas tiesības. Šis ziņojums un nolīgums, kuru tas apstiprina, simbolizē Eiropas pakļaušanos Amerikas imperiālismam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cīņa pret terorismu ir gan ES, gan visas demokrātiskās pasaules uzdevums. Lai šajā cīņā gūtu panākumus, ļoti svarīgi ir visi mehānismi, kuri palīdz atklāt iespējamos uzbrukumus. SWIFT nolīgums ir ļoti spēcīgs ierocis cīņā pret terorismu, jo tas nodrošina pieeju konfidenciālai informācijai par starptautiskiem finanšu darījumiem. Sarunu par šo nolīgumu atsākšana ar ASV ir Eiropas Savienības iespēja efektīvi piedalīties vēl neidentificētu teroristu un iespējamu uzbrukumu atklāšanā. Patlaban no ASV puses ir jūtama patiešām nopietna vēlme sadarboties, veicinot nolīguma pieņemšanu, kas efektīvi aizsargātu nodotos datus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku savstarpīgumu. Šodien apstiprinātais iespējamā risinājuma projekts ir veiksmīgs sākuma punkts gaidāmajām sarežģītajām sarunām ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es vēlreiz balsoju pret SWIFT nolīgumu par Eiropas finanšu datu apstrādi un nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, jo es uzskatu, ka Amerikas Savienoto Valstu apgalvojums nav pamatots un apdraud Eiropas pilsoņu brīvības un tiesības. Pieņemot šo priekšlikumu, konservatīvie spēki mēģina mūs ar sasietām rokām un kājām nodot ASV tās interešu īstenošanai, nedomājot par pilsoņu drošību un privātumu. Eiropas Parlaments nedrīkst pieļaut negatīvu ietekmi uz eiropiešu pilsoniskajām tiesībām un brīvībām, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Datu aizsardzība, pieņemot SWIFT nolīgumu, nav nekas vairāk kā tikai izlikšanās. Neierobežotu datu kopumu glabāšana tik ilgu laiku bez juridiskas iejaukšanās ir pretrunā ar mūsu izprati par modernu valsti, kura balstīta uz tiesiskuma principu. Iecelt Eiropas Policijas biroju (Eiropols), kurš arī ir ieinteresēts datu izmantošanā cīņā pret terorismu, par iestādi, kura uzraudzīs atbilstību datu aizsardzības noteikumiem un novērtēs aizdomu par terorismu pamatotību, ir tas pats, kas iecelt lapsu par atbildīgo vistu kūtī. Turklāt doma, ka datu aizsardzības komisāri, kuri bieži vien nav spējuši aizstāvēt savu nostāju, var apturēt datu nodošanu vai dzēšanu ASV, ir pilnīgi smieklīga. Tādējādi tuvākajā nākotnē nav paredzama datu aizsardzības uzlabošana, un tāpēc SWIFT nolīgumam es teicu skaidru „nē”.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir būtisks cīņā pret terorismu. Terorisms ir apdraudējums, un pret to kā tādu arī jācīnās. Amerikas Savienotās Valstis ir nozīmīgs partneris cīņā pret terorismu; mums jāsadarbojas ar ASV, lai identificētu un apturētu iespējamo finansējumu, kas patiesībā nodrošina teroristu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, godīgu Eiropas pilsoņu finanšu dati lielos apjomos tiek nodoti Amerikas Savienotajām Valstīm. Pārstrādātais SWIFT nolīgums tikai pavisam nedaudz maina šo situāciju. Mēs nevaram apsolīt mūsu pilsoņiem atbilstīgu datu aizsardzību, jo sensitīvie dati tiek glabāti lielos apjomos, nevis tikai atsevišķos gadījumos, ja ir pamats aizdomām. Dati patvaļīgi tiks glabāti piecus gadus. Ir paredzēts, ka atbilstību datu aizsardzības prasībām garantēs Eiropols, lai gan šī iestāde pati ir ieinteresēta datu izmantošanā. Tādējādi izpildiestāde uzraudzīs pati sevi — vai tiešām Eiropolu var uzskatīt par neatkarīgu kontroles iestādi? Patiesībā ES pilsoņiem, kuru tiesības tiks pārkāptas, nebūs nekādu iespēju veiksmīgi īstenot juridiskas darbības. Pilsoņiem vispirms nāksies segt izmaksas, kuras saistītas ar tiesvedības uzsākšanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Sākotnēji, februārī, cildinātie Eiropas Parlamenta panākumi patlaban ir piedzīvojuši pilnīgu neveiksmi. Pat referents atzīst, ka viņš nav pilnībā apmierināts. Nolīgums nenodrošina reālu, efektīvu datu aizsardzību un tāpēc būtu jānoraida.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Galīgais nolīgums atbilst lielākajai daļai Parlamenta prasību, aizsargājot gan ES pilsoņu drošību, gan arī privāto dzīvi un garantējot juridiski saistošus risinājumus veicamajiem uzdevumiem. Nolīgums iezīmē arī sākumu jaunam posmam Parlamenta pilnvaru īstenošanā, nodrošinot demokrātisku Eiropas uzraudzību attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem. Papildus Nolīgumā veiktajiem uzlabojumiem Padome un Komisija ir devušas juridiski saistošu solījumu nodrošināt juridiskos un tehniskos priekšnosacījumus datu ieguvei Eiropas Savienībā. Šī apņemšanās vidējā termiņā nodrošinās, ka tiek pārtraukta liela apjoma datu nodošana ASV iestādēm. Eiropas datu ieguves sistēmas izveide ir ļoti būtisks uzlabojums, jo nepārtraukta liela apjoma datu nodošana ir pretrunā ar ES likumdošanas un prakses pamatprincipiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodienas Eiropas Parlamenta sēdē es balsoju par jauno SWIFT nolīgumu. Šis ir ļoti svarīgs nolīgums, kura mērķis ir likvidēt terorismu un organizēto noziedzību, cīnoties pret nelegālu finansējumu. Ir svarīgi, ka šis jaunais nolīgums arī nodrošina Eiropas pilsoņu personas datu aizsardzību. Jaunajā līgumā noteikta nepieciešamība izveidot Eiropas TFTP (Teroristu finansēšanas izsekošanas programma). Šī apņemšanās jāīsteno piecu gadu laikā. Tāpēc Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pienākums ir nekavējoties sākt īstenot šo apņemšanos, lai Eiropas rīcībā būtu vēl labāki instrumenti tās pilsoņu drošības aizsardzībai tuvākajā nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par tāpēc, ka piekrītu panāktajai vienošanai un uzskatu par savu pienākumu un atbildību atbalstīt nolīgumu, par kuru vienojušās ES un ASV. Mēs zinām, ka jānodrošina līdzsvars starp personu privātuma aizsardzību un nepieciešamību garantēt sabiedrības drošību, taču terorisma fenomena dēļ, ar kuru daudzi eiropieši saskaras katru dienu, ir jāīsteno ārkārtas pasākumi. Es vēlos norādīt, ka, ņemot vērā manu iesaistīšanos nacionālās partijas Partido Social Democrata iekšējo vēlēšanu procesā, es nevarēju atbalstīt iepriekšējo nolīgumu, lai gan gribēju to darīt. Es apzinos, ka šis ir ļoti sensitīvs jautājums Eiropā, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz cilvēkiem atstājuši totalitārie režīmi, kuri, ignorējot leģitimitāti, iejaucās pilsoņu privātajā dzīvē. Taču šis nav tāds gadījums. Mēs leģitīmi cīnāmies pret terorismu, izmantojot jaunus, vēl inovatīvākus risinājumus, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas pilsoņu pamatbrīvības. Pašreizējais nolīgums nodrošina finanšu datu nodošanu, taču ievieš atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz drošību un privātumu. Ir noteikti stingri nosacījumi personas datu aizsardzībai, atļaujot pieeju šādiem datiem tikai tādā gadījumā, ja tiek sniegts pierādījums, ka kompetentās iestādes veic izmeklēšanu terorisma novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Jaunā SWIFT nolīguma pieņemšana ar balsu vairākumu Parlamentā ir trieciens attiecībā uz sarunām par saistošu pamattiesību aizsardzību starptautiskajā sadarbībā drošības jomā. Ir veikti daži pirmā nolīguma projekta uzlabojumi, taču joprojām patiešām kritiski tiek vērtēta lielu datu apjomu nodošana, neidentificējot aizdomās turamos, un pārāk ilgie datu glabāšanas termiņi. Tādējādi lielā konservatīvo, sociāldemokrātu un liberāļu koalīcija ir piekritusi standartu un pašreizējo tiesiskuma principu pazemināšanai, un pastāv risks, ka tiks pieņemts regulējums, kas ir pretrunā ar ES tiesību aktiem. Tāpēc mēs, Zaļie, iebildām pret jauno nolīgumu, un mūsu kā progresīva spēka mērķis ir nodrošināt labāku privātuma aizsardzību un nostiprināt tiesiskuma principu starptautiskajā sadarbībā.

Kā komisāres tieslietu jautājumos Viviane Reding iecerētā visaptverošā datu aizsardzības nolīguma Parlamenta referents es personīgi sadarbošos ar ASV administrāciju un ASV Kongresu, lai izstrādātu saistošus noteikumus šajā jomā. Tāpēc es esmu patiešām sarūgtināts, redzot, ka Eiropas Parlaments mazina savu ietekmi attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, šodien apstiprinot SWIFT nolīgumu. Lai panāktu reālas izmaiņas attiecībā uz saistošu pamattiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, ir vajadzīga lielāka drosme un intensīvāki centieni.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es nevēlos, lai mans balsojums pret jauno nolīgumu kaut kādā mērā tiktu uzskatīts par „nē” cīņai pret terorismu. Teroristu akti ir jānovērš, un visi terorisma akti ir pēc iespējas stingrāk jānosoda. Taču, no otras puses, ir jānodrošina pilsoņu tiesību aizsardzība. Pilsoņu tiesības nav pašsaprotams ieguvums — mēs par tām esam cīnījušies. Es esmu pārliecināta, ka, ja tiktu dots vairāk laika diskusijām par šo nolīgumu, abas puses — gan ASV, gan arī Eiropa — būtu panākušas pilnībā apmierinošu rezultātu.

 
  
  

Ziņojums: Elmar Brok (A7-0228/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pārstāv Grieķijas Komunistu partiju, balsoja pret konservatīvo, liberāļu un sociāldemokrātu kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, jo tā pamatā ir reakcionārais Lisabonas līgums. Tā paredz nosacījumus Eiropas Savienības militarizācijai (civilmilitāro komiteju, krīzes pārvaldības centru, satelītu centru, militāro komiteju, Eiropas armiju, EULEX utt.), lai īstenotu ASV preventīvo kara doktrīnu. Tā ir NATO stratēģijas un karu instruments. Tā piešķir tiesības Eiropas Savienībai īstenot militāru un civilu intervenci pat dalībvalstīs, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu. EĀDD vēl vairāk ierobežo dalībvalstu etnokrātiskās suverēnās tiesības, piešķirot Eiropas Savienībai kompetenci gandrīz visās valsts politikas jomās. Rezolūcija būs instruments, lai noteiktu Kopienas tiesību aktu prioritāti pār dalībvalstu tiesību aktiem. Tā stiprina Eiropas Savienības imperiālistiskos intervences un represiju mehānismus (Frontex un citi) un paredz veidot jaunus mehānismus (piemēram, Eiropas Prokuratūru). Mēs nosodām Eiropas Parlamenta pārstāvju, Komisijas, prezidentūras un Augstās pārstāves, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieka nepieņemamo un slepeno rīcību, mēģinot noslēpt arvien pieaugošo antagonismu un opozīciju starp imperiālistiskajām lielvarām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es atbalstīju kompromisu, par kuru notika sarunas starp kolēģiem Elmar Brok, Guy Verhofstadt un Augsto pārstāvi, Padomi un Eiropas Komisiju, un tādējādi es atbalstīju arī Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Par šo kompromisu notika intensīvas sarunas, un pašreiz man tas šķiet pieņemams un līdzsvarots. Tas ļauj Eiropas Parlamentam nostiprināt savas prerogatīvas un saglabāt Kopienas metodi. Šodien vissvarīgāk bija nodrošināt, lai drīzumā tiktu izveidots EĀDD, lai varētu sākt izvirzīt kandidātus amatiem un likvidēt neapmierinošo sistēmu, kura tika īstenota pēdējos mēnešos.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Sarunas par vienas neatkarīgas Eiropas Savienības iestādes izveidi, kas paredzēta Lisabonas līgumā, tuvojas nobeigumam. Es ceru, ka arī Padome ievēros vienošanos un ka lēmums par Eiropas Ārējās darbības dienestu tiks pieņemts jūlija beigās. Mums jānodrošina, lai EĀDD sāktu savu darbību pēc iespējas drīzāk un lai tā darbība veicinātu augsta līmeņa Eiropas ārpolitikas un drošības politikas attīstību, nodrošinot Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību un stiprinot Eiropas Savienības nozīmi pasaules līmenī. Eiropas Parlamentam jācenšas uzlabot parlamentāro kontroli, īstenojot kopēju ārpolitiku un drošības politiku un aktīvi veicot likumdošanas, budžeta izstrādes un izpildes funkcijas. Mums jānodrošina, lai EĀDD darba pamatā būtu budžeta neitralitātes princips un lai netiktu dublēti EĀDD un citu iestāžu uzdevumi, funkcijas un resursi. Turklāt mums jāatrisina atbildības un pārskatatbildības jautājums gan attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izmantošanu, gan pilnvaru piešķiršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Brok kunga izstrādātā ziņojuma pieņemšanu, jo tas ir nozīmīgs solis pretī Eiropas Ārējās darbības dienesta darba sākšanai.

Eiropas Parlamentam būs liela nozīme Eiropas Ārējās darbības dienesta darbā, jo tas iesaistīsies apspriedēs pirms jebkuras Eiropas Savienības misijas sākšanas trešās valstīs. Turklāt Parlaments veiks politisku kontroli attiecībā uz šīs iestādes budžetu.

Rumānija ir gatava piedāvāt darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām darbam Eiropas Ārējās darbības dienestā no tā izveides dienas. Mana valsts ir parādījusi savu ieinteresētību Eiropas krīzes pārvaldības misijās. Mēs esam nodrošinājuši vairāk nekā 200 ekspertu, policistu, militārās policijas darbinieku, diplomātu, tiesnešu un karavīru dalību lielākajā daļā Eiropas Savienības civilo un militāro misiju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka, īstenojot darbinieku darbā pieņemšanas politiku, jāievēro kompetences un ģeogrāfiskā līdzsvara princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā jaunās pilnvaras, ko Eiropas Savienība ieguvusi pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, tai vajadzīgs stabils diplomātiskais pamats. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide ir ievērojams progress šajā saistībā.

Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EĀDD, jo Augstajai pārstāvei ir vajadzīgi kompetenti diplomāti, lai viņa veiksmīgi īstenotu savu misiju. Mana lēmuma pamatā ir secinājumi, ko pieņēma 21. jūnijā notikušajā Madrides konferencē, kuras laikā tika panākts institucionāls līdzsvars.

Ir saglabātas sākotnējā projektā noteiktās Eiropas intereses. Komisija, Padome un Parlaments turpmāk varēs strādāt kopā, lai izveidotu efektīvu un darboties spējīgu Eiropas diplomātisko dienestu. Es esmu pārliecināts par to, ka turpmākajās sarunās par EĀDD izveidi šis līdzsvars tiks saglabāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Jau no paša sākuma vairāki Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides aspekti ir bijuši neskaidri un pretrunīgi. Mums rūpīgi būtu jāizvērtē, kādas iespējamās pretrunas varētu rasties starp jaunā ES diplomātiskā dienesta darbību un dalībvalstu tradicionāli īstenotajām funkcijām. Vai dalībvalstis vairs nevarēs brīvi noteikt savu ārpolitiku? Iespējams, situācija nemaz nebūs tik draudīga, kā man šķiet, taču ir vērts padomāt par to, kāda būs šāda Eiropas dienesta izveides ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā. Precīzāk sakot, ja idejas būtība ir izveidot modeli, kurš ir līdzīgs ASV modelim, kur ārpolitiku tieši un ekskluzīvi pārvalda federālā valdība, nevis 50 štatu valdību vadītāji, būtu jāatceras, ka ASV valdību ievēl tauta un reizi četros gados ASV ārpolitikai tiek noteikta demokrātiska leģitimitāte, kādas nav Eiropas Komisijai, Eiropadomei un pat jaunajam Eiropas Ārējās darbības dienestam. Tāpēc, balsojot pret Brok kunga ziņojumu, es vēlos paust atbalstu Eiropas ārpolitikas pārvaldībai starpvaldību līmenī, jo paļaušanās uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) Eiropas līmenī nenodrošina šādā sensitīvā jomā pieņemto lēmumu pārvalstiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas nodokļu maksātājiem tiks nodrošināta lielāka kontrole pār to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests izlieto Eiropas Savienības finanšu resursus. Tas ir apsveicami, ka Eiropas Parlamentam ir piešķirtas lielākas budžeta pilnvaras šajā jomā, jo EĀDD budžets būs pakļauts stingrākai likumdevējas iestādes kontrolei. Eiropas Savienība pašreiz nodarbina aptuveni 7000 diplomātu un ierēdņu, kuri nodrošinās, lai prioritāte tiktu piešķirta Eiropas Savienības mērķiem, nevis dalībvalstu un pat starpvaldību mērķiem. Visi Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki būs politiski atbildīgi Eiropas Parlamentam, ņemot vērā tā paplašinātās pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Eiropas Parlaments ir guvis uzvaru, veiksmīgi īstenojot ideju, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta darbam lielā mērā jābūt saistītam ar cilvēktiesību popularizēšanu un miera nodrošināšanu pasaulē. Tas liecina par to, ka Eiropas Savienība apzināti īsteno tās ārkārtīgi svarīgo uzdevumu eksportēt pamata cilvēktiesības, kuras pašreiz diemžēl tīši tiek pārkāptas daudzās pasaules valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un darbību. Tas ir ļoti būtisks solis, lai stiprinātu Eiropas nozīmi pasaulē un koordinētu 27 dalībvalstu politiku ārējo attiecību jomā. Sarunās ar Padomi un Komisiju Eiropas Parlaments redzēja, ka tiek stiprināta Eiropas Ārējās darbības dienesta Savienības dimensija, tādējādi nostiprinot arī Parlamenta nozīmi šīs jaunās iestādes politisko un budžeta jautājumu risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo tas tiek veidots, izmantojot neskaidras procedūras, nosakot neskaidras kompetences jomas un lielā mērā ierobežojot Eiropas Parlamenta, vienīgās vēlētās ES iestādes, funkcijas, kuras ir saistītas tikai ar budžeta jautājumiem. Turklāt es balsoju pret EĀDD arī tāpēc, ka tas ir iecerēts kā instruments turpmākai Eiropas Savienības militarizācijai, jo tā uzdevumi ietver arī militāras darbības pat humanitārās palīdzības sniegšanas un intervences gadījumos. Eiropas Savienībai nevajadzētu saistīt savu ārpolitiku vai solidaritātes politiku krīzes gadījumā ar militāru darbību un militarizētām struktūrām un mehānismiem. Tai būtu jāizstrādā politika un jāveido iestādes, kuras nodrošina neatkarīgu un miermīlīgu pārstāvību starptautiskajās attiecībās un kuras nav saistītas ar ASV militāro oportūnismu un intervenci. Tai būtu jārīkojas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Dibināšanas hartu mieram un solidaritātei pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. − Es atturējos no balsojuma par 80. grozījumu, jo, lai gan dalībvalstu valdībām ir jānodrošina iespēja veikt rūpīgu EĀDD darbības kontroli, šis grozījums nodrošina šādas tiesības arī Eiropas Parlamentam. Suverēnai valstij nav pieņemams tas, ka Eiropas iestāde kontrolē diplomātisko dienestu. Tas nav Eiropas Parlamenta uzdevums.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es patiešām ar lielu gandarījumu balsoju par Brok kunga ziņojumu. Pēc vairākus mēnešus ilgām debatēm Parlamentā un sarunām ar Padomi un Komisiju balti dūmi beidzot liecina par to, ka sarunas pabeigtas. Es ceru, ka no šā brīža Eiropas Ārējās darbības dienests piemēros Pamattiesību hartu atbilstīgi Lisabonas līguma būtībai un mērķim, lai, izstrādājot politiku un sadalot Eiropas Savienības palīdzību ārvalstīm, prioritāte tiktu piešķirta Kopienas metodei un lai dalībvalstis (jeb, precīzāk sakot, dažu dalībvalstu ārlietu ministrijas) nopietni izturētos pret šīs jaunās iestādes izveidi, kā arī jaunajām pilnvarām un tiesībām, kuras piešķirtas Augstajai pārstāvei, stājoties spēkā Lisabonas līgumam. Es arī ceru, ka netiks īstenoti pasākumi, kurus atsevišķas dalībvalstis vai atbildīgās personas šo valstu valdībās uzskata par iejaukšanos valstu vai valdību kompetences jomās, un ka Portugāles valdība cīnās par pārstāvību, kas nodrošinās mums labu slavu kvalitātes, kompetences, veikuma un iesaistīto dalībvalstu pārstāvju proporcionalitātes dēļ. Kā šā Parlamenta deputāti mēs vēlamies, lai tiktu izveidots nevis dienests, kuru kontrolē un uzrauga valdības, bet gan dienests, kurš ir piederīgs Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Kopēja ārpolitika un kopēja ekonomikas politika ir mērķi, kas vajadzīgi Eiropas integrācijas procesa īstenošanai. Būtu jāatceras, ka arī vienotā valūta tika pieņemta, lai paātrinātu integrācijas procesu, kurš apstājās Nicā. Ņemot vērā to, kā tiek organizēts Eiropas Ārējās darbības dienests, pastāv risks, ka tas īstenos paralizējošu pieeju „nedarīt neko”, nevis būs patiešām vienojoša procesa sākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju grozīto Brok kunga ziņojumu. Bija svarīgi iebilst pret priekšlikumu noteikt, ka attīstības politika ir daļa no mūsu ārpolitikas. Mums vajadzīga autonoma iestāde attīstības jomā, kura būtu atbildīga neatkarīgam komisāram attīstības un humānās palīdzības jautājumos. Šajā ziņojumā noteikts, ka komisārs attīstības jautājumos ir atbildīgs par visu ciklu — programmas izstrādi, plānošanu un Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) īstenošanu, un Eiropas Attīstības fonda (EAF) darbību. Mums jānodrošina īstenošanas atbilstība Līguma burtam un garam. Vairāki priekšlikuma aspekti joprojām var tikt dažādi interpretēti. Taču Eiropas Parlamenta ieviestie grozījumi nostiprina Komisijas kompetenci attiecībā uz darbības budžetu un tādējādi garantē parlamentāru uzraudzību un skaidru demokrātisko pārskatatbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizāciju un darbību, jo panāktā vienošanās nostiprina EĀDD Kopienas identitāti un tā politisko atbildību un budžeta saistības pret Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments 2006. gada novembrī pieņēma rezolūciju, kurā atzina, ka Eiropas universālās saziņas valodas — angļu, spāņu, portugāļu un franču valoda, sarindotas secībā pēc runātāju skaita, — ir nozīmīgs saziņas līdzeklis, kā arī solidaritātes, sadarbības un ekonomisko investīciju nodrošināšanas instruments. Eiropas Komisija 2008. gadā atzina, ka šīs valodas veido nozīmīgu tiltu starp tautām un valstīm dažādos pasaules reģionos.

Es uzskatu, ka, nosakot EĀDD organizācijas un darbības principus, ir ļoti svarīgi pilnīgi izmantot manis pieminēto globālo Eiropas valodu sniegtās saziņas iespējas un noteikt tās par darba valodām. Valodu lietojuma noteikumi un prakse šajā dienestā liecinās par tā ieinteresētības līmeni ārējās saziņas nodrošināšanā.

Ņemot to vērā, es varu tikai priecāties par EĀDD izveidi un ceru, ka tas sasniegs cerētos rezultātus. Eiropas Savienība no kompetenta un efektīva EĀDD var iegūt patiešām daudz, jo tas var kļūt par Eiropas Savienības balsi, uzrunājot pasauli, un aktīvi sadarboties ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šā lēmuma mērķis ir noteikt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizācijas un darbības principus — tā ir iestāde, kas darbojas funkcionāli neatkarīgi no Savienības Augstā pārstāvja vadībā un ir izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 27. panta 3. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu. Arī Eiropas Parlaments piedalās Savienības ārpolitikā, īstenojot savas politiskās kontroles funkcijas (izklāstītas LES 14. panta 1. punktā), kā arī līgumos noteiktās likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Augstais pārstāvis regulāri apspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un būtiskākajiem lēmumiem un nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemta vērā Parlamenta nostāja; Augstajam pārstāvim šo uzdevumu palīdz īstenot EĀDD. Šim dienestam kopā ar Augsto pārstāvi būtu jāizstrādā īpaši noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu pieeju konfidenciālai informācijai saistībā ar KĀDP. Tā kā līdz šim man nebija iebildumu, es balsoju par šā lēmuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, par kuru panākta vienošanās sarunās starp Padomi un deputātu vairākumu Parlamentā par vienu no Lisabonas līguma būtiskākajiem jautājumiem un federālisma pamatprincipu Eiropas Savienībā, kas tagad ieguvis likumīgu statusu atbilstīgi Eiropas Konstitūcijai. Jānorāda, ka ES vēstniecību darbā dažādās valstīs visā pasaulē tiks iesaistīts vairāk nekā 5000 darbinieku, lai nodrošinātu šā dienesta darbību.

Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka nav pieņemti mūsu grupas izvirzītie priekšlikumi, jo īpaši priekšlikumi, kuros noteikts, ka Eiropas Savienības militārās struktūras nevajadzētu iekļaut Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrā un ka starp tām nevajadzētu būt nekāda veida institucionālai saiknei. Nav ņemti vērā arī mūsu priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Savienības izmeklēšanas struktūrām.

Īpaši satraucoši ir tas, ka ir noraidīts mūsu Padomei iesniegtais priekšlikums pārtraukt tās jurisdikcijā esošo militāro un civilmilitāro struktūru attīstību un likvidēt tās, kā arī pārtraukt piešķirt finansējumu militārām un civilmilitārām darbībām. Tādējādi mūs patiešām uztrauc Eiropas Savienības nākotne un tās izvēlētais ceļš.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Pirms deviņiem gadiem Lākenē iepriekšējās Beļģijas prezidentūras laikā sākās darbs saistībā ar Konstitucionālo līgumu, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārpolitiku, nodrošinot tās saskaņotību un pamanāmību starptautiskā līmenī. Lai gan bija daudz sarežģījumu saistībā ar Eiropas Savienības līgumu reformu, šodien, atzīmējot pirmo gadadienu Lisabonas līgumam, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, beļģi var pabeigt iesākto un sākt Eiropas Ārējās darbības dienesta darbību. Mēs, ar Līgumu nostiprinātā Eiropas Parlamenta deputāti, varam palīdzēt veikt šo uzdevumu. Pēc daudzus mēnešus ilgušām sarunām starp Eiropas Parlamenta delegāciju un Ashton kundzi — Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos — EĀDD attīstās Eiropas Parlamenta ieteiktajā virzienā. Brok kunga un Verhofstadt kunga ziņojums ir svarīgs dokuments, kurā apkopota informācija par šo darbu, un to ir vērts atbalstīt. Kādus panākumus sarunās ar Augsto pārstāvi guva Parlaments? Pirmkārt, tiek veidots Eiropas Savienības diplomātiskais dienests, nevis starpvaldību dienests, un tas nozīmē, ka 60 % no amatu kandidātiem izvirzīs Eiropas Savienība. Otrkārt, Parlaments varēs īstenot EĀDD politisko un budžeta uzraudzību, kas nozīmē tiesības intervēt delegāciju vadītāju amatu kandidātus un kontrolēt iestādes finanses, kā mēs to darām attiecībā uz Komisiju un Padomi. Treškārt, tiks nodrošināta vienlīdzīga amatu sadale, ievērojot tautību un dzimumu pārstāvības principu, kā arī 2013. gadā ir paredzēta dienesta sastāva pārskatīšana, lai novērstu iespējamās nepilnības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es esmu gandarīta par panākto vienošanos starp trim Eiropas iestādēm un baronesi Ashton par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Tas ir līdzsvarots dienests gan organizācijas, gan arī sastāva ziņā, un tas tiks veidots, lai palīdzētu baronesei Ashton darbā Eiropas Savienības Augstās pārstāves amatā. Turklāt tas palīdzēs stiprināt Eiropas Parlamenta politiskās un budžeta kontroles pilnvaras. Es patiešām ceru, ka šis dienests nodrošinās maksimālu ieguvumu Eiropas Savienībai. Tādējādi Eiropas Savienība spēs demonstrēt pārliecinošu politisku saskaņotību un vienbalsīgi runāt starptautiskā līmenī. Ņemot to vērā, Savienība var kļūt tikai spēcīgāka un tās darbība būs lielākā mērā leģitīma un efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Baroneses Ashton izvirzītais priekšlikums nav pieņemams. Tas paredz standartizēt Eiropas diplomātiju viņas un Komisijas pakļautībā un noliegt dalībvalstu tiesības šajā jomā. Šā ziņojuma vienīgā vērtība ir aicinājums nodrošināt visu dalībvalstu pārstāvību baroneses Ashton un Komisijas rīcībā esošajā Eiropas diplomātiskajā dienestā. Šajā Eiropā mēs esam nonākuši līdz tam, ka lūdzam tiesības klusēt, taču velti! Es balsošu pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pieņemot Lisabonas līgumu, tika paredzēts izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tādējādi nodrošināt pamatu spēcīgam Eiropas diplomātiskajam dienestam. EĀDD izveidei jānodrošina Eiropas ārējās darbības un kopējās ārpolitikas un drošības politikas saskaņotība.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo uzskatu, ka šī iestāde veicinās Eiropas Savienības militarizācijas institucionalizāciju. Šādi balsojot, es vēlējos paust noraidījumu sarunu procesam par EĀDD izveidi, jo referenti un baronese Ashton ir pakļāvušies dažu dalībvalstu spiedienam un ir pilnīgi aizmirsuši mūsu demokrātiskos principus. EĀDD kļūs par sui generis iestādi, kas darbojas pretrunā jebkuras demokrātiskas sistēmas pamatprincipiem. Es uzskatu, ka jānodrošina, lai Eiropas Parlamentam — vienīgajai demokrātiski ievēlētai Eiropas Savienības iestādei — un dalībvalstu parlamentiem būtu ne tikai budžeta kontroles tiesības, bet arī politiska kontrole pār EĀDD. Manu grupu īpaši satrauc EĀDD spēcīgā militārā ievirze un tas, ka Eiropas ārpolitikas civilās komponentes lielākā daļa, proti, visi jautājumi saistībā ar sadarbību attīstības jomā un konfliktu risināšanu, kļūs par daļu no Eiropas drošības un aizsardzības politikas. Tieši tāpēc Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, kura aizstāv tādas vērtības kā miers un Eiropas Savienības demilitarizācija neatbalsta EĀDD izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā pēdējās nedēļās atbildīgajās parlamentārajās komitejās un dažādās politiskajās grupās notikušās sarežģītās debates par Eiropas Ārējās darbības dienestu, es vēlos pateikties kolēģim Brok kungam par viņa lielo ieinteresētību šā jautājuma risināšanā. Šodienas balsojums ir pamats spēcīgam diplomātiskajam dienestam Eiropas Savienības līmenī. Tādējādi tiks stiprināta dienesta Kopienas identitāte un garantēta tā atbildība pret Eiropas Parlamenta attiecībā uz politiskajiem un budžeta jautājumiem. Turklāt vismaz 60 % šā jaunā dienesta darbinieku būs Eiropas Savienības ierēdņi. Taču diemžēl paliek spēkā nosacījums, ka īpašo ārlietu pārstāvju uzklausīšana Eiropas Parlamentā ir tikai „neformāla”; es ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts dažu gadu laikā. Par spīti visam ir nostiprinātas Eiropas Parlamenta pārskatīšanas tiesības, jo īpaši saistībā ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) misijām, kuras finansētas no Eiropas Savienības budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Es nolēmu balsot par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un pilnīgi atbalstīt Lisabonas līguma būtiskāko novitāti un vēsturisko lēmumu attiecībā uz Eiropas nākotni. Tikai septiņus mēnešus pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā mums ir izdevies panākt vienprātību, nodrošinot jaunā dienesta pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu politisko un budžeta jautājumu risināšanā. Šī uzraudzības funkcija garantēs patiešām demokrātisku kontroli pār dienestu, un, manuprāt, tas ir īpaši svarīgs aspekts.

Šis ziņojums nodrošinās ģeogrāfisku līdzsvaru, kā arī lielāku dažādo EĀDD aspektu saskaņotību. Tā izveides mērķis ir nevis dublēt Eiropas Savienībā esošos diplomātiskos dienestus, bet gan stiprināt Eiropas Savienības diplomātiskos dienestus. Šāda vienošanās ir skaidrs pierādījums Eiropas Savienības vēlmei apkopot spēkus un efektīvāk īstenot tās vērtības. Tas ļaus Eiropas Savienībai īstenot reālu ietekmi starptautiskā līmenī. Tā ir iespēja ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī tās dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Noteikti ir svarīgi, lai Komisija laikus koordinētu dažādās Eiropas Savienības ārpolitikas jomas. Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā var uzlabot Eiropas Savienības ārējās darbības efektivitāti pasaules līmenī, lai — un tas ir visbūtiskākais — izvairītos no pretrunām un darba dublēšanas, kā arī lai ilgtermiņā nodrošinātu saskaņotību ES stratēģisko interešu un pamatvērtību veicināšanā ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kā Konstitucionālo jautājumu komitejas loceklis, kurā notika plašas apspriedes par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un kurā man tika dota iespēja paust savu viedokli, un kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) pārstāvis es atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to. Eiropas Parlaments nāca klajā ar vienotu politisko grupu nostāju, un tās visas vēlējās pēc iespējas labāk izmantot jaunās Lisabonas līguma piešķirtās pilnvaras, jo īpaši šim Parlamentam piešķirtās pilnvaras attiecībā uz EĀDD politisko un finanšu kontroli. Es vēlos vēlreiz norādīt, ka jau kopš paša sākuma un nepārtraukti, tostarp iesniedzot priekšlikumus grozīt ziņojuma projektus, esmu uzsvēris nepieciešamību nodrošināt EĀDD ģeogrāfisko līdzsvaru. Es vēlos uzsvērt Augstās pārstāves apņemšanos izveidot komandu, pamatojoties uz ģeogrāfiskā līdzsvara principu, iekļaujot tajā pārstāvjus no visām 27 dalībvalstīm, aizliedzot jebkādu diskrimināciju un vienlaikus veicinot vienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernhard Rapkay (S&D), rakstiski. (DE) Kā Juridiskās komitejas referents ziņojumam par Eiropas Ārējās darbības dienestu es vēlos norādīt, ka, ņemot vērā arī Juridiskās komitejas iesniegtos Augstās pārstāves priekšlikuma 6. panta grozījumus, šodien pieņemtais ziņojums diskusijās par personāla nolikuma pielāgošanu nav saistošs nedz man kā referentam, nedz arī Eiropas Parlamentam kopumā. Tas īpaši attiecas uz šodien pieņemtā teksta zemsvītras piezīmēm. Ziņojums par tiesību akta projektu, saistībā ar kuru Eiropas Parlaments veica tikai konsultanta funkciju, nevar būt saistošs jomās, kurās Eiropas Parlamentam saskaņā ar citu juridisko pamatu ir koplēmuma tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Parlamenta apstiprinājums nodrošina iespēju īstenot saskaņotāku un efektīvāku Eiropas ārpolitiku, kas lielākā mērā atbilst pilsoņu cerībām. Taču dienesta organizācija varēja būt labāka.

Mums ir ļoti žēl, ka Ashton kundzei, Komisijai un vairāku dalībvalstu valdībām nepietika drosmes panākt vērienīgāku risinājumu. Mēs atbalstām kompromisu, jo Eiropas Parlamentam izdevās būtiski uzlabot Ashton kundzes sākotnējo priekšlikumu. Panāktie uzlabojumi ir spēcīga cilvēktiesību aizsardzības struktūra, drošības pasākumi attīstības politikas jomā un pasākumi pret Kopienas politikas jomu nacionalizāciju, nostiprināta demokrātiskā kontrole, pārredzamāks ārlietu budžets un dzimumu līdzsvars, pieņemot darbiniekus.

Taču kompromiss nav bez trūkumiem. Tā vājās vietas ir arī neskaidri noteiktās krīzes pārvaldības struktūras, Ashton kundzes pastāvīgo vietnieku neesamība un EĀDD konsulāro dienestu ierobežotā darbības joma attiecībā uz pilsoņiem. Turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā šis kompromiss tiks īstenots, tādējādi bumba atkal ir Ashton kundzes, dalībvalstu un Komisijas laukuma pusē. Ashton kundzei, dalībvalstīm un Komisijai jāstrādā kopā, jārada kopīgs esprit de corps un jāpārvar nesaskaņas veicinošā konkurence.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Kā vienmēr, ir sarežģīti pielāgot un līdzsvarot dažādās intereses un uzskatus. Taču šajās virves vilkšanas sacensībās mums nevajadzētu un mēs nedrīkstam pazaudēt būtiskāko mērķi, proti, panākt efektīvu un saskaņotu Eiropas Savienības ārpolitiku. Jāprecizē šādi jautājumi. Pirmkārt, darbinieki — kas strādās šajā dienestā un cik daudz darbinieku ir vajadzīgs? Otrkārt, vienlīdzības princips — darbinieki būtu jāpieņem darbā, pamatojoties uz dzimumu vienlīdzības principu. Treškārt, kādas būs EĀDD pilnvaras? Ceturtkārt, budžeta uzraudzība būtu jāuztic Eiropas Parlamentam. Piektkārt, jautājums, kas ir ļoti svarīgs nodokļu maksātājiem, — cik lielas būs izmaksas? Katrā ziņā šīm izmaksām jābūt saprātīgām un saprotamām. Šajā saistībā mums jāizmanto sinerģija, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku kvalitāti un izmaksu samazinājumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistu partijas parlamentārā grupa balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tās mērķis ir nostiprināt nelikumīgo Kosovas atdalīšanu, kas īstenota, izmantojot NATO varu un ieročus un Eiropas Savienības un citu imperiālistisko spēku ietekmi. Rezolūcija attaisno NATO līdzdalību karadarbībā un Serbijas sadalīšanu, kā arī atbalsta ilgstošo NATO karaspēka klātbūtni un bāzes Kosovā un šajā reģionā kopumā un Eiropu vienojošo intervenci, izvietojot savus spēkus EULEX aizsegā. Šī rezolūcija ir mēģinājums apšaubīt Hāgā esošās Starptautiskās tiesas spriedumu par Kosovas atdalīšanas likumību. Eiropas Savienības imperiālistiskā politika, kas ir šīs rezolūcijas pamatā, vēl vairāk pasliktina Kosovas strādnieku problēmas, kā arī veicina ekspluatāciju, korupciju, noziedzību un paaugstina kapitālistiskās pārstrukturēšanas līmeni, piedāvājot viņiem imigrāciju kā vienīgo izeju. Tā veicina nestabilitāti reģionā, serbu un Kosovas iedzīvotāju apspiešanu kopumā un pastiprina EULEX un NATO klātbūtnes radītās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kosova ir daļa no lielā mērā nestabilas ģeogrāfiskās zonas, un attiecībā uz to Eiropas Savienībai nepārtraukti būtu jāsaglabā modrība. Vispirms es vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā nosodīto nožēlojamo vienotības trūkumu Eiropas Savienībā jautājumā par to, kādu politisko nostāju piemērot attiecībā uz šo valsti. Patiesībā piecas Eiropas Savienības dalībvalstis vēl nav atzinušas Kosovas neatkarību, lai gan 2008. gadā izskanēja aicinājums to darīt. Tāpēc mums vajadzīga kopīga politiska nostāja, jo īpaši attiecībā uz tādiem pamatjautājumiem kā vīzu izsniegšana, ne tikai lai nodrošinātu Eiropas Savienības iekšējo saskaņotību, bet arī veicinātu pārējo pasaules valstu uzticību. Es arī uzskatu, ka Eiropas integrācijas process visām šā reģiona valstīm ir būtisks aspekts reģiona stabilizācijas veicināšanai — stabilizācijas, kas ir visas mūsu sabiedrības interesēs. Attiecībā uz Kosovu jānorāda, ka iespēja pievienoties Eiropas Savienībai ir spēcīgs stimuls nepieciešamo reformu, jo īpaši ar cilvēktiesībām saistīto reformu, īstenošanai, kuras jau ir sāktas un kuras mums jāatbalsta. Es nešauboties atbalstu šo rezolūciju, kurā tiek risināti šie svarīgie jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Kosovas integrāciju Eiropā, jo tajā Kosova tiek uzskatīta un atzīta par neatkarīgu valsti. Izstrādājot rezolūciju, nav ievērota ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244/99, turklāt tajā pausts aicinājums piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, kuras nav atzinušas Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, rīkoties tāpat — citiem vārdiem sakot, pārkāpt ANO rezolūciju. Tādējādi rezolūcija nepalīdz risināt problēmu un neveicina stabilitāti un mieru šajā reģionā. Rezolūcijā arī pausts aicinājums nodrošināt vēl spēcīgāku EULEX klātbūtni Kosovā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret rezolūciju. Šī rezolūcija, situācijas analīze un ierosinātie pasākumi pierāda, ka visiem tiem, kuri iebilda pret Kosovas atdalīšanu, patiešām bija taisnība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kosovas neatkarību joprojām vienbalsīgi nav atzinušas visas dalībvalstis. Piesardzība, ar kādu tiek uzlūkota šī jaunā valsts, neapšaubāmi ir saistīta ne tikai ar politiskiem un stratēģiskiem, bet arī praktiskākiem apsvērumiem, kuri galvenokārt attiecas uz satraucošo korupcijas un organizētās noziedzības izplatību šajā reģionā, liedzot iespēju Kosovai pārliecinoši apgalvot, ka tās teritorijā valda tiesiskums.

Būtu labi, ja Kosova, tāpat kā citas valstis Balkānu reģionā, sniegtu pierādījumus tam, ka tā uz visiem laikiem ir izvēlējusies pareizo ceļu, pieņemot politiku un reformas, kuras, no vienas puses, atbalsta Kosovas izdarīto izvēli par labu Eiropai un, no otras puses, stiprina tās iekšējo politisko struktūru, nodrošinot pamatu pilsoņiem, lai viņi izvēlētos demokrātiju un noraidītu vardarbību, jo īpaši etnisko vardarbību kā konfliktu risināšanas līdzekli. Kosovai joprojām ir ejams tāls ceļš.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā rezolūcijā atzīta Kosovas 2008. gada 17. februārī pieņemtā neatkarības deklarācija, kuru atzinušas 69 valstis, un izteikts aicinājums dalībvalstīm sadarboties, lai izstrādātu kopīgu pieeju Kosovai, paturot prātā Kosovas plānoto pievienošanos Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka par spīti patiešām sarežģītajām bruņotā konflikta sekām izredzes pievienoties Eiropas Savienībai ir spēcīgs stimuls, lai Kosovā tiktu veiktas nepieciešamās reformas, un es aicinu īstenot praktiskus pasākumus, lai šīs izredzes kļūtu pamanāmākas Kosovas pilsoņiem, piemēram, tiktu īstenotas cilvēktiesības un stiprināts tiesiskums.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ar vienkāršu iemeslu, proti, faktu, ka vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām nav atzinušas Kosovas neatkarību, pietiek, lai mēs saprastu, ka šīs rezolūcijas saturs ir nepieņemams. Diemžēl jau atkal deputātu vairākums šajā Parlamentā atbalsta rīcību, kas ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Atbilstīgi grozījumam, ko iesniedza Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa un noraidīja deputātu vairākums, dialoga un sarunu atjaunošana saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir vienīgais risinājums, kas, iespējams, nodrošinās stabilitāti un ilgstošu mieru šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Lunacek kundzes rezolūcijas priekšlikums skaidri parāda, ka valsts panākusi tikai nelielu progresu, un, manuprāt, uzsvērtās problēmas vēl vairāk liek apšaubīt iespēju, ka tā pievienosies Eiropas Savienībai, jo tādējādi tiktu uzsvērta Eiropas Savienības neviendabība, ko veicinājušas pēdējās paplašināšanās kārtas. Līdzīgi kā es teicu par Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā, es arī uzskatu, ka mēs esam nonākuši krustcelēs — Eiropai ir jāizlemj, vai tā vēlas būt struktūra, kuras pamatā ir tikai ģeogrāfiski kritēriji, vai arī tā vēlas kļūt par organiskāku, saskaņotāku un stabilāku valstu savienību, kurām, lai gan pastāv liela daudzveidība, tomēr ir kopīgas, Eiropas ideālam atbilstīgas iezīmes. Būtiskais iemesls, proti, piecu dalībvalstu nevēlēšanās atzīt valsts suverenitāti, joprojām ir šķērslis, kurš pašreiz liek domāt, ka ideja par Kosovas pievienošanos Eiropas Savienībai ir paradoksāla. Minēto iemeslu dēļ es nevaru atbalstīt Lunacek kundzes rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Rezolūcijas projekts par Eiropas integrācijas procesu attiecībā uz Kosovu ir dokuments, kura autors noteikti nedzīvo reālā pasaulē un nesaprot, ka Kosova nav atzīta par starptautiskās kopienas locekli. Centieni mazināt spriedzi un uzlabot iekšējo ekonomisko situāciju, sākotnējo iedzīvotāju, citiem vārdiem sakot, serbu, goranu, romu un citu etnisko grupu un albāņu vairākumtautības līdzāspastāvēšanas nodrošināšana, minoritāšu iebiedēšanas novēršana un stingras pieejas īstenošana attiecībā uz klaniem, kuri izplata narkotikas Eiropā, ir būtiskākie jautājumi, kuri var veicināt situācijas uzlabošanos reģionā un stiprināt pārrobežu sadarbību. Joprojām nav iespējams atjaunot iedzīvotāju reģistrāciju, un valsts joprojām ir pilnīgi atkarīga no ārvalstu ekonomiskās palīdzības. Ir vērojams politiskās gribas trūkums nodrošināt vismaz taisnīgas vietējās vēlēšanas un priekšnosacījumus vietējo iestāžu darbībai. Cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību joprojām ir tikai formāls jautājums šajā reģionā, un tas pats sakāms arī par decentralizāciju un valsts civildienesta reformu. Tādēļ šī reforma līdz šim nav reāli ietekmējusi situāciju valstī. Arvien pieaugošā un plaši izplatītā korupcija un ieroču un narkotiku kontrabanda pašreiz veicina nemieru reģionā. Tas ir dīvaini, ka šīs teritorijas valūta ir eiro. Īpaši tāpēc, ka pat pavirši nav izpildīti būtiskākie nosacījumi Eiropas kopējās valūtas ieviešanai. Ir skaidrs, ka Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa nevar atbalstīt šādu projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. (RO) Es biju patiešām nepatīkami pārsteigts, šīs nedēļas sākumā izlasot laikrakstos, ka bruņots vīrietis četras reizes izšāvis uz serbu tautības Kosovas parlamenta deputātu. Šis uzbrukums notika četras dienas pēc eksplozijas Mitrovicā serbu demonstrācijas laikā. Eiropas Savienībai galvenokārt jāpievēršas demokrātijas īstenošanas procesam un stabilitātes nostiprināšanai Kosovā. Tāpēc rezolūcijas projektā, pirmām kārtām, vajadzēja atspoguļot situāciju provincē, piemēram, ieilgušo tieslietu sistēmas reformu un problēmas, ar kurām saskaras Eiropas misijas, kontaktējoties ar vietējām iestādēm Prištinā. Reģionālā sadarbība starp Rietumbalkānu valstīm ir ļoti svarīga ne tikai to ekonomikas attīstībai, bet arī tāpēc, lai nostiprinātu savstarpēju cieņu un tiesiskuma principa ievērošanu. Pilsoņiem būtiski svarīga ir sadarbība starp Belgradu un Prištinu, jo īpaši vietējā līmenī, galvenokārt jomās, kurās situācija ir vissliktākā, piemēram, vidi, infrastruktūru un tirdzniecību. Visbeidzot — bet tas nav mazāk svarīgi — attiecībā uz Kosovas statusa atzīšanu rezolūcijā, par kuru mēs debatējam, bija jāsniedz skaidrs vēstījums, ka tajā nav pausta visu Eiropas Savienības dalībvalstu nostāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Piecas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Francija, nav atzinušas Kosovas neatkarību. Ņemot to vērā, ir nepieņemami, ka šodien tiek iesniegts ziņojums, kurā pausts atbalsts Kosovas integrācijai Eiropas Savienībā. Turklāt es pārāk stipri cienu šīs provinces iedzīvotājus, lai. zinot neseno konfliktu seku radītās ciešanas, pieprasītu viņiem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Es balsošu pret šo nepieņemamo un provokatīvo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Rietumbalkānu reģiona stabilitāte un šā reģiona valstu integrācija Eiropas Savienībā vienmēr ir bijusi viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Šajā sarežģītajā procesā dažas šā reģiona valstis, piemēram, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Melnkalne, ir pietuvinājušās Eiropas Savienībai ātrāk nekā citas. Dažādu iemeslu dēļ Kosovā šis process ir bijis lēnāks, un tās pilsoņi joprojām nevar ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas. Mums steidzami jārisina šī situācija, un šos centienus var īstenot tikai un vienīgi Kosova, kurai šajā saistībā būs jāīsteno nepieciešamās reformas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret šo rezolūciju par Kosovu, jo tajā piecām dalībvalstīm, kuras nav atzinušas Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, pausts aicinājums to darīt. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa vienmēr ir bijusi pret Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, jo šāda rīcība ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Mēs, gluži pretēji, joprojām uzskatām, ka vienīgais iespējamais risinājums miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā ir priekšlikums atjaunot abām pusēm pieņemamu dialogu, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244/99 un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco José Millán Mon un José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE), rakstiski. (ES) Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Spānijas delegācijas vārdā mēs vēlamies norādīt, ka iemesls mūsu negatīvajam balsojumam par rezolūciju par Kosovas integrācijas procesu Eiropā ir šajā rezolūcijā paustā attieksme pret Kosovu kā pret neatkarīgu valsti pilnīgi normālā situācijā, neņemot vērā to, ka šīs teritorijas statuss joprojām ir lielā mērā pretrunīgs jautājums starptautiskajā kopienā — ir gaidāms arī Starptautiskās Tiesas konsultatīvais atzinums — un ka Kosovas neatkarību nav atzinušas piecas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Spānija.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Eiropas Parlaments šodien sniedza skaidru vēstījumu, ka neatkarīgās Kosovas nākotne ir atkarīga no integrācijas Eiropas Savienībā. Tas ir vēstījums gan Kosovas valdības, gan arī pilsoņu atbalstam. Tas ir arī nepārprotams aicinājums piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēl nav atzinušas Kosovas valsts statusu, nekavējoties to izdarīt, lai uzlabotu mūsu atbalsta efektivitāti. Pārliecinošs Eiropas Parlamenta deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu turpināt diskusijas par Kosovas statusu, neaizmirstot to, ka Starptautiskā Tiesa (ICJ) jūlijā sniegs savu atzinumu. Pieņemot šo rezolūciju, Parlaments atbalsta ideju pēc iespējas drīzāk sākt sarunas par bezvīzu režīmu. Kosovas iedzīvotājiem ilgāk vairs nevajadzētu liegt ceļošanas brīvību, ko Eiropas Savienība līdz gada beigām, iespējams, piešķirs citām šā reģiona valstīm. Mans balsojums ir aicinājums steidzami īstenot šo pasākumu, lai likvidētu Kosovas reģionālo, kā arī starptautisko izolāciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistu partija balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tā iebilst pret Albānijas pievienošanos Eiropas Savienībai to pašu apsvērumu dēļ, kuri ir iemesls iebildumam pret Grieķijas pievienošanos Eiropas Savienībai un turpmāko dalību šajā imperiālistiskajā starptautiskajā savienībā. Albānijas pievienošanās būs ieguvums Eiropas apvienošanas un Albānijas kapitāla vairošanas interesēs, jo īpaši energoapgādes, ieguves un transporta nozarē, kā arī ieguvums agresīvo un imperiālistisko ES un NATO plānu īstenošanai, taču zaudējums strādājošajiem, trūcīgiem lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rezolūcijas priekšlikumā pausts aicinājums atbalstīt un veicināt kapitālistisku pārstrukturēšanas pasākumu kopumu, ko īsteno apkaunojošā, pret vienkāršās tautas interesēm vērstā valsts buržuāzisko partiju politiskā sistēma sadarbībā ar Eiropas Savienību. Sekas šim pret tautu vērstajam uzbrukumam, kurš izraisīja plašus nemierus 20. gadsimta 90. gados, ir privatizācija, augsts bezdarba līmenis, migrācija, lauku apvidu pamešana, arvien pieaugoša ekspluatācija, noziedzība un korupcija. Tas ir nepieredzēts un atklāts mēģinājums iejaukties valsts iekšlietās un politiskās opozīcijas sistēmā un aicinājums īstenot nedemokrātiskus noteikumus politisko partiju un parlamenta darbībā. Eiropas Savienības un Albānijas buržuāzisko spēku politika, virzot valsti uz dalību Eiropas Savienībā, pastiprina valsts problēmas attīstības jomā, pasliktina strādājošo situāciju, veicina kapitāla aizplūšanu un migrāciju, kā arī rada būtiskus apdraudējumus drošībai šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Balsojot par šo rezolūcijas projektu par Albānijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, es esmu nolēmusi atbalstīt divas būtiskākās tajā paustās idejas. No vienas puses, es atbalstu ideju par šīs valsts ilgtermiņa integrāciju, ko īpaši attaisno intensīvie centieni un jau panāktais progress. Konkrētāk, ir īstenoti pozitīvi pasākumi, lai cīnītos pret korupciju, kā arī lai nostiprinātu Albānijas demokrātisko sistēmu. No otras puses, joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu demokrātiju un nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Politiskā krīze pēc likumīgajām vēlēšanām 2009. gadā jūnijā Albānijā mums visiem parādīja, ka šo valsti joprojām apdraud būtiskas problēmas. Tieši tāpēc tai būs vajadzīgs pēc iespējas lielāks mūsu atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šis ziņojums parāda, ko spēj panākt Eiropas propaganda, ignorējot pagātnē pieļautās kļūdas; tas tā patiešām ir, ka Chountis kunga ziņojumā ir uzsvērtas Albānijas problēmas, taču vienlaikus rodas priekšstats, ka mūsu pienākums ir uzņemt Balkānu valstis Eiropas Savienībā, it kā tas būtu ierakstīts zvaigznēs un pret to nedrīkstētu iebilst. Es pilnīgi nepiekrītu — Albānija šodien sastopas ar būtiskām un acīmredzamām problēmām saistībā ar tās iekšējo politisko stabilitāti un patiešām augsto korupcijas līmeni. Albānijas pievienošanās Eiropas Savienībai radītu jaunas problēmas papildus jau esošajām Savienības problēmām un uzdevumiem, kas tai šodien jārisina pēc vērienīgās paplašināšanās, kuras rezultātā dalībvalstu skaits palielinājās gandrīz divas reizes. Izņemot ES birokrātu varaskāri un centrālismu, nav cita iemesla, lai atbalstītu Albānijas pievienošanos Eiropas Savienībai; ņemot vērā pašreizējo situāciju šajā Balkānu republikā, es nevaru pateikt, kāds būtu šīs valsts pievienošanās ieguldījums Eiropas integrācijas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Albānijai jāturpina iesāktais ceļš, kas ved uz iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā. Savienībai pakāpeniski un noteikti jāturpina īstenot tās paplašināšanās stratēģiju. Šai stratēģijai jāfunkcionē arī kā virzītājspēkam attiecībā uz svarīgo reformu īstenošanu valstīs, kuras ir kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis dalībai Eiropas Savienībā. Taču mēs visi zinām, ka ceļš uz Eiropas Savienību nav viegls. Priekšnosacījumi, lai pievienotos Eiropas Savienībai, ir saprotami un labi zināmi, bet ne vienmēr viegli izpildāmi. Šajā ziņojumā skaidri noteikts, ka Albānijai vēl ir tāls ceļš ejams. Vispirms tai jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, tostarp attiecībā uz demokrātisku iestāžu stabilizācijas procesu. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt un atbalstīt premjerministra Sali Berisha centienus rast efektīvu risinājumu pašreizējai politiskajai krīzei un vienlaikus izteikt kritiku par sociālistu opozīcijas zemisko rīcību. Tādējādi katras valsts tempu, virzoties uz pievienošanos Eiropas Savienībai, nosaka pati kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts. Es ceru, ka Albānija pārliecinoši un nešauboties virzīsies uz dalību Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski.(GA) Lai gan es balsoju par šo ziņojumu, es uzskatu, ka Albānijas iedzīvotājiem pašiem būtu jāpieņem lēmums par to, vai viņi vēlas būt daļa no Eiropas Savienības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Albānija nav izņēmums attiecībā uz nestabilitāti Rietumbalkānu reģionā un apzinās, ka šī krīze rada apdraudējumu īstenotajām reformām, kuru mērķis lielā mērā bija atjaunot attiecības ar Eiropas Savienību. Atceroties Enver Hoxha diktatūru, ir skaidrs, ka Albānija tikai nelielā mērā var garantēt, ka tā spēj turpināt iet pa izvēlēto ceļu un uzlabot attīstības līmeni, kā arī nodrošināt pieņemamu, Eiropas standartiem atbilstošu tiesiskuma un personas brīvības ievērošanas līmeni. Iestāšanās NATO, iespējams, ir nozīmīgs solis, taču ar to nepietiek, lai Eiropas Savienība uzskatītu Albāniju par spēcīgu kandidātu dalībai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan rezolūcijā ir atzīts Albānijas panāktais progress reformu procesā, tajā uzsvērts, ka vajadzīgi nozīmīgi papildu centieni, lai nostiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomikas attīstību. Manuprāt, izredzes pievienoties Eiropas Savienībai būs stimuls vairāku reformu īstenošanai Rietumbalkānu valstīs un konstruktīvs iemesls, lai veicinātu reģiona kapacitāti miera, stabilitātes un konfliktu novēršanas jomā, uzlabotu kaimiņvalstu attiecības un risinātu ekonomiskās un sociālās problēmas, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Taču katras valsts panākumi virzībā uz dalību Eiropas Savienībā ir atkarīgi no tās centieniem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un nodrošināt atbilstību stabilizācijas un asociācijas priekšnosacījumiem, kurus, es ceru, valstis veiksmīgi īsteno.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Manas draudzīgās attieksmes pret albāņiem dēļ es balsoju pret šo tekstu. Kāpēc mēs vēlamies, lai viņi iestātos Eiropas Savienībā, kas atbalsta tās finanšu elites intereses uz visu pārējo rēķina? Paplašināšanās nav iedomājama, kamēr vien Eiropas Savienība atbalsta konkurenci starp tautām un aizsargā priviliģēto intereses. Turklāt postkomunistiskā Albānija ir parādījusi, ka tās spēja cīnīties pret organizēto noziedzību, kas valda šajā valstī, ir patiešām ierobežota. Es balsoju pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Reģionālā stabilitāte un Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā vienmēr ir bijusi Savienības prioritāte. Tādējādi izredzes integrēties Eiropas Savienībā ir stimuls šā reģiona valstīm īstenot papildu centienus, lai veiktu vajadzīgās reformas šīm valstīm izvirzīto mērķu sasniegšanai, lai tās varētu kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Būtu jāuzsver šo valstu centieni nodrošināt mieru, stabilitāti un novērst konfliktus reģionā, kā arī stiprināt labas kaimiņvalstu attiecības. Albānija ir guvusi vērā ņemamus panākumus integrācijas procesā un jau ir atbildējusi uz Komisijas aicinājumu sagatavot ziņojumu par tās centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju par Albāniju, jo tā apstiprina Parlamenta atbalstu Albānijas integrācijai Eiropā, kad valsts būs nodrošinājusi noteiktu politiskās stabilitātes un uzticamības līmeni un pilnīgi izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus. Tajā norādīts uz panākto progresu reformu procesā, uzsverot, ka vajadzīgi ievērojami papildu centieni, lai nostiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un veicinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Rezolūcijā atzinīgi novērtēts priekšlikums ieviest bezvīzu režīmu un izteikts aicinājums līdz 2010. gada beigām atcelt vīzas Albānijas pilsoņiem. Rezolūcijā uzsvērts, ka svarīga ir varas dalīšana un neatkarīgas tiesu varas principa ievērošana, aicinot panākt īpašu progresu šajā jautājumā. Satraucošākās problēmas valstī ir arī korupcija un organizētā noziedzība, kā arī cilvēku tirdzniecība, un rezolūcijā pausta stingra nostāja attiecībā uz šiem jautājumiem. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība arī minoritāšu tiesībām, romiem, arodbiedrību tiesībām un sociālajai situācijai, sieviešu tiesībām un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai valdības darbā, izstrādājot tiesību aktu projektus un īstenojot reformas. Tajā izteikts aicinājums izstrādāt un piemērot tiesību aktus atjaunojamu energoresursu, sabiedriskā transporta un vides aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo īpaši tāpēc, ka tajā atzinīgi novērtēti tiesu sistēmā sasniegtie panākumi, taču uzsvērts, ka reformu īstenošana vēl joprojām ir sākumstadijā; tajā pausts viedoklis, ka tiesu sistēmas reforma, tostarp tiesas nolēmumu izpilde, ir priekšnoteikums, lai Albānija varētu kandidēt uz pievienošanos ES, un uzsvērts, ka demokrātiskā sabiedrībā varas dalījumam ir liela nozīme; ziņojumā uzsvērts, ka pārredzama, objektīva un efektīva tiesu sistēma, kas nav atkarīga ne no kāda politiska vai cita spiediena vai uzraudzības, veido tiesiskuma pamatu, un šajā saistībā pausts aicinājums steidzami pieņemt visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, tostarp ceļvedi nepieciešamo tiesību aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanai; ziņojumā izteikts aicinājums opozīcijai iesaistīties likumprojektu sagatavošanas procesā un pilnīgi atbalstīt tiesu sistēmas reformu; turklāt uzsvērts, ka tiesu sistēma jānodrošina ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai tiesas spētu efektīvi darboties visā valstī; tāpēc izteikta cerība sagaidīt no Komisijas jaunas iniciatīvas par palīdzību un šajā saistībā atzinīgi novērtēta Smago noziegumu tiesas darbības sākšana Tirānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. (DA) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā vairākkārt izteikti pozitīvi vērtējami aicinājumi veikt uzlabojumus Albānijā. Taču mans „jā” nekādā ziņā nav uzskatāms par tiešu vai netiešu aicinājumu albāņiem pievienoties Eiropas Savienībai. Šo lēmumu var pieņemt tikai Albānijas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan es balsoju par šo ziņojumu, mans stingrs uzskats ir tāds, ka Albānijas iedzīvotājiem pašiem ir jāpieņem lēmums par to, vai viņi vēlas vai nevēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010) un Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Gan Albānija, gan arī Kosova ir panākušas progresu, īstenojot demokrātiskas reformas, lai stiprinātu tiesiskuma principu un nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Taču mums jāturpina strādāt, lai tiktu sasniegti mērķi, jo īpaši cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, stiprinot valsts iestāžu administratīvo spēju un nodrošinot tiesību aktu prioritāti. Politiskās nesaskaņas Albānijā saistībā ar rezultātiem parlamenta vēlēšanās, kuras ilgst jau gadu, apdraud valsts centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Albānijas politiskajiem spēkiem jāsāk konstruktīvs dialogs, lai panāktu vienošanos par vēlēšanu rezultātiem un vēlēšanu likumu, kas paredzētu jaunu, pilnīgi pārredzamu vēlēšanu procesu. Es balsoju par rezolūcijām, jo tajās pausts aicinājums arī Eiropas Savienības dalībvalstīm meklēt jaunas sadarbības iespējas ar šīm Balkānu valstīm. Viens no šādiem pasākumiem ir veicināt iedzīvotāju personiskos kontaktus, īstenojot skolnieku, studentu un zinātnieku apmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ernst Strasser (PPE), rakstiski. (DE) Mēs vēlamies izteikt šādu piezīmi par šajā rezolūcijā minēto jautājumu par vīzu režīma atcelšanu. Būtībā mēs atbalstām bezvīzu režīmu ar Rietumbalkānu valstīm. Taču ar nosacījumu, ka pilnīgi tiek izpildīti visi šajā saistībā izvirzītie priekšnoteikumi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Kirgizstānā (B7-0419/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par vairāku politisko grupu izstrādāto kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Šī rezolūcija apstiprina nepieciešamību palielināt Kirgizstānai pašreiz piešķirto finansējumu, jo īpaši tāpēc, lai reaģētu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas sākto attīstības programmas projektu ar mērķi iegūt finansējumu USD 71 miljona apmērā, kas vajadzīgs ārkārtas palīdzībai. Turklāt es uzskatu, ka ir jāsniedz šai valstij ne tikai ārkārtas palīdzība, bet arī jānodrošina vajadzīgie līdzekļi, lai stabilizētu situāciju valstī un izvairītos no šādu notikumu atkārtošanās. Tāpēc būtu jāizstrādā instrumenti, lai palīdzētu atjaunot drošību Kirgizstānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan ir sasniegti panākumi oficiālā politiskajā līmenī, Kirgizstānā joprojām valda nestabilitāte un konflikti, un nekas neliecina par to, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Šī valsts, kura ieguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma, ir parādījusi, ka tā nespēj pieņemt labākus standartus cilvēktiesību un personas brīvības ievērošanas jomā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība kā vidutājs var uzņemties stabilitātes veicinātājas funkciju, un šajā situācijā, kas patiesībā ir pēckonflikta situācija, tai būtu aktīvi jāpiedalās sarežģītā uzdevuma veikšanā — efektīva miera procesa īstenošanā un demokratizācijā valstī, kuras kaimiņvalstis ir Krievija un Ķīna.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā rezolūcijā paustas nopietnas bažas par traģiskajām, vardarbīgajām sadursmēm, kas nesen notika Kirgizstānas dienvidos, un izteikta līdzjūtība visu upuru ģimenēm. Es vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā izteikto aicinājumu īstenot visus iespējamos pasākumus, lai valstī atjaunotu normālu stāvokli un radītu visus nepieciešamos apstākļus tam, lai bēgļi un iekšzemē pārvietotās personas varētu labprātīgi, droši un ar cieņu atgriezties savās mājās. Tajā izteikts arī aicinājums Komisijai sadarbībā ar starptautiskām organizācijām palielināt humāno palīdzību un, sadarbojoties ar Kirgizstānas varas iestādēm un citiem līdzekļu devējiem, sākt īstermiņa un vidēji ilga termiņa palīdzības programmas, lai atjaunotu sagrautās mājas un aizstātu zaudētos īpašumus, kā arī īstenot rehabilitācijas projektus, lai radītu labvēlīgus apstākļus tam, ka mājās atgriežas bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski.(PL) Attiecībā uz nemieriem un sadursmēm, kuri 11. jūnijā notika Kirgizstānas dienvidos, jo īpaši Osh un Jalal-Abad pilsētā, un kuru laikā dzīvību zaudēja aptuveni 300 cilvēku un vairāk nekā 2000 tika ievainoti, es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam kā demokrātijas, likuma, kārtības un cilvēktiesību aizstāvim būtu stingri jāreaģē uz visiem šādiem gadījumiem, cenšoties novērst tādus destabilizācijas procesus, kādi pašreiz vērojami Kirgizstānā. Tāpēc es vēlos paust solidaritāti un atbalstu Kirgizstānas tautai, atbalstot šo rezolūciju un balsojot par tās pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mani patiešām uztrauc nesenās vardarbīgās sadursmes Osh un Jalal-Abad pilsētā Kirgizstānas dienvidos. Tāpēc un ņemot vērā Eiropas Savienības centienus šajā reģionā, jo īpaši īstenojot tās Vidusāzijas stratēģiju, mums stingri jāapņemas sniegt palīdzību Kirgizstānai. Situācijas nopietnība liecina par to, ka būtiski jāpalielina Eiropas Savienības sniegtās humānās palīdzības apjoms un tā jāsaņem visiem tiem, kuri cietuši šajos nopietnajos konfliktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu galvenokārt tāpēc, ka tajā pausts aicinājums būtiski palielināt Eiropas Savienības humānās palīdzības apjomu cilvēkiem, kuri cietuši nesen Kirgizstānas dienvidos notikušajos vardarbības uzliesmojumos, kā arī vispusīgi izmantot stabilitātes instrumentu, un arī tāpēc, ka tajā uzsvērta mūsu pārliecība, ka arī ilgtermiņā būs vēl lielākā mērā nepieciešama ES iesaistīšanās problēmu risināšanā Kirgizstānas dienvidos; tajā atgādināts Parlamenta aicinājums Komisijai sagatavot priekšlikumus par attīstības sadarbības instrumenta līdzekļu pārdali, nodrošinot, lai ES būtu labi sagatavota reaģēt uz jauno situāciju Kirgizstānā; un šajā rezolūcijā atkārtoti apliecināts, ka ES Vidusāzijas politikā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēku drošības aspektiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (RC-B7-0412/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto, Louis Grech un Edward Scicluna (S&D), rakstiski. − Maltas leiboristu delegācija balsoja par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības atbildi HIV/AIDS problēmai, jo īpaši tāpēc, ka tajā risināti būtiski svarīgi jautājumi un prioritātes, kuras saistītas ar globālu un traģisku problēmu, kas patiešām būtiski ietekmē dzīvi ļoti daudziem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm un bērniem tādos nabadzības skartos reģionos kā Subsahāras Āfrika, kur 22,4 miljoniem iedzīvotāju ir HIV/AIDS. Lai gan sākotnēji šķiet, ka rezolūcijā nav norādītas tiešas atsauces uz abortu popularizēšanu, mana delegācija neatbalsta punktus, kuros, iespējams, pausts atbalsts abortam.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. (IT) Jau atkal mēs esam nonākuši nožēlojamā situācijā, kad diskusijā par reālu un nopietnu problēmu (šajā gadījumā cīņu pret HIV) tiek izmantoti argumenti, piedāvājot neatbilstīgus risinājumus attiecībā uz jautājumu par tiesībām uz dzīvību, tādējādi padarot neiespējamu pozitīvu balsojumu. Termins „seksuālā un reproduktīvā veselība” tagad ir kļuvis par argumentu, lai pārliecinātu parlamentus atbalstīt abortus. Mēs nedrīkstam ļauties maldināšanai!

Pirmām kārtām, ikvienam, tostarp arī man, ir jāveicina seksuālā un reproduktīvā veselība, taču, ja ar šo terminu tiek apzīmētas citas, patiesībā pilnīgi pretējas darbības (ar sievietes tiesībām uz izvēli saprotot cilvēka nogalināšanu), maldināšana ir jāatklāj. Aborti ir liela traģēdija ne tikai pasaulē, bet arī Eiropā. Mans nolūks, balsojot pret šo rezolūciju, ir nevis kavēt visaptverošos centienus cīņā pret AIDS, bet gan, kā jau es minēju, iebilst pret metodēm un rezolūcijas saturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences skatījumā, jo jāpastiprina centieni, lai izstrādātu prioritāru pieeju HIV/AIDS jautājumiem sabiedrības veselības nodrošināšanai pasaulē un veicinātu šā vīrusa skarto personu vispārēju piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai. Ir ļoti svarīgi cīnīties pret stigmatizāciju un diskrimināciju pret HIV/AIDS nēsātājiem un nodrošināt viņu tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Politiskajām grupām būtu jāpanāk plaša vienprātība par šādu jautājumu, un tām būtu jāatturas izmantot šādu jautājumu, lai risinātu citas aktuālas problēmas. Ņemot vērā to, ka kopīgo rezolūcijas priekšlikumu atbalstīja tikai kreisie spēki un galēji kreisie spēki šajā Parlamentā, var secināt, ka diemžēl šis princips ir apdraudēts. Mums būtu jādomā par cilvēkiem, viņu slimību un tās radītajām ciešanām, kā arī par šīs slimības ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Mums jāstrādā, lai rastu labākus risinājumus cīņā pret šo postu un mazinātu tā ietekmi šo cilvēku interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) AIDS radītais posts joprojām ir nopietna cilvēces problēma visā pasaulē, un tāpēc tās risināšanā vajadzīga integrēta pieeja globālā līmenī, kas mobilizē valstis, iestādes un dažādu reģionu un kontinentu iedzīvotājus. Ņemot vērā joprojām valdošo sociālo stigmatizāciju saistībā ar šo jautājumu un slimības nepārtraukto izplatību ar augstu mirstības līmeni un īpaši postošu ietekmi uz mazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurās ir vissliktākā humānā situācija, ir jāmobilizē Eiropas Savienības un dalībvalstu iestāžu pasākumi un centieni, lai nodrošinātu reālus resursus visaptverošai un efektīvai rīcībai, kas var veicināt nepieciešamo politiku saskaņošanu slimības novēršanai un atbilstīgai ārstēšanai. Tomēr es nepiekrītu tam, ka cīņa pret HIV tiek saistīta ar tādu sensitīvu jautājumu kā aborti.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcijā pausta visaptveroša pieeja AIDS/HIV problēmai, pamatojoties uz aktuāliem datiem. Tajā uzsvērti būtiskākie jautājumi, kurus mēs, protams, atbalstām, tostarp šādi jautājumi: atbalsts vispārējai piekļuvei veselības aprūpei un aicinājums valdībām nodrošināt atbilstību šai prasībai, kā arī sabiedrības veselības pakalpojumu pieejamība visiem; nepieciešamība veicināt, aizsargāt un ievērot HIV/AIDS nēsātāju cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību; nepieciešamība pievērst uzmanību ekonomiskiem, juridiskiem, sociāliem un tehniskiem šķēršļiem, kā arī represīviem tiesību aktiem un pasākumiem, kuri liedz efektīvi reaģēt uz HIV problēmu; nepieciešamība nodrošināt taisnīgu un elastīgu finansējumu jauno preventīvo tehnoloģiju, tostarp vakcīnu un mikrobiocīdu, pētniecībai; aicinājums dalībvalstīm un Komisijai novērst satraucošo finansējuma samazināšanos seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanai un citu līdzīgu tiesību veicināšanai jaunattīstības valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Ar noteiktību un pārliecību es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences Vīnē tiek aicinātas izstrādāt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai, veicinātu informatīvu kampaņu īstenošanu jaunattīstības valstis, palielinātu finansējumu jaunu vakcīnu un mikrobiocīdu izpētei, kā arī cīnītos pret pacientu diskrimināciju. Visā pasaulē ar AIDS slimo 33 miljoni iedzīvotāju, un viņu piekļuve antiretrovirāliem medikamentiem ir patiešām ierobežota, un es ceru, ka nākamajā nedēļā paredzētajā starptautiskajā konferencē šie daži ieteikumi tiks ņemti vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences Vīnē, kura notiks jūlijā, mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, šķita svarīgi sniegt skaidru vēstījumu valdībām. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kurā pausts aicinājums Komisijai un Padomei pastiprināt centienus, lai risinātu HIV/AIDS problēmu kā vispārēju sabiedrības veselības prioritāti, nosakot cilvēktiesību aizsardzību par būtiskāko aspektu, novēršot un ārstējot slimību un sniedzot atbalstu pacientiem.

To pacientu daļa, kuri saņem ārstēšanu, šodien joprojām ir pārāk maza, un ir vajadzīgi tiesību akti, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai. Es stingri nosodu divpusējos tirdzniecības nolīgumus, kuri joprojām veicina tirdzniecības interešu prioritāti pār veselību, lai gan ir vienošanās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Kā uzsvērts rezolūcijā, mums jācīnās arī pret tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuros inficēšana ar HIV tiek pielīdzināta noziegumam un kuri veicina pacientu stigmatizāciju un diskrimināciju.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka statistikas dati par inficētu sieviešu un jaunu meiteņu skaitu liecina par to, ka pašreiz īstenotā preventīvā politika ir cietusi neveiksmi, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi beidzot pieņemt reālistisku pieeju, palielinot finansējumu jaunu vakcīnu un mikrobiocīdu pētniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) HIV/AIDS joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, 2008. gadā izraisot 2 miljonu cilvēku nāvi, un tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs šī slimība būs viens no galvenajiem priekšlaicīgas mirstības iemesliem pasaulē. Jaunu inficēšanās gadījumu skaits turpina pārsniegt ārstēšanas nodrošināšanas iespējas, un 2009. gadā divas trešdaļas cilvēku, kuriem vajadzīga ārstēšana, joprojām to nebija saņēmuši, proti, 10 miljoniem cilvēku, kuriem vajadzīga palīdzība, nebija piekļuves atbilstošai efektīvai ārstēšanai. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai palielinātu ieguldījumu pētniecības, ārstniecības un izglītības jomā, lai uzlabotu šo situāciju. Ir jāveicina arī pret HIV/AIDS nēsātājiem vērstās stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušana. Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāpievērš īpaša uzmanība šai problēmai Subsahāras Āfrikā, kur 22,4 miljoniem iedzīvotāju ir šī slimība un kas joprojām ir slimības visvairāk skartais reģions.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par visu Parlamentā pārstāvēto grupu kopīgo rezolūciju par HIV/AIDS, jo tajā pievērsta uzmanība būtiskiem šīs problēmas aspektiem, piemēram, jautājumam par visu pilsoņu vispārēju piekļuvi sabiedrības veselības aizsardzības pakalpojumiem. Rezolūcijā arī izteikts aicinājums valdībām pildīt savu pienākumu nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamību pilsoņiem. Rezolūcija aizstāv arī HIV nēsātāju seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības. Tajā arī uzsvērts, ka nepieciešams finansējums, kas atbilst jaunu preventīvu pasākumu, tostarp vakcīnu, pētniecības prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Līdz pat šai dienai HIV/AIDS joprojām ir visā pasaulē izplatīta slimība, ar kuru ir gandrīz neiespējami cīnīties. Jaunattīstības valstīs ir īpaši liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits, un tādējādi arī mirstības līmenis ir ļoti augsts. Taču arī Eiropas Savienībā tiek reģistrēts arvien vairāk jaunu inficēšanās gadījumu, un nereģistrēto gadījumu skaits, iespējams, ir daudz lielāks. Joprojām ir plaši izplatītas bailes no inficētām personām un no tā, ka jādzīvo ar šādu stigmu. Lai apturētu slimības izplatību, tiek veikta plaša pētniecība, arī Eiropas Savienībā. Tā kā HIV/AIDS pētniecība ir ļoti svarīga, es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences, kura notiks Vīnē 2010. gada 18.–23. jūlijā, uzskatu, ka man jāatbalsta šodien pieņemtā rezolūcija, sniedzot skaidru vēstījumu dalībvalstu parlamentiem. Patiesībā ir ļoti svarīgi pieņemt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai, tostarp antiretrovirālas zāles un citus drošus un efektīvus medikamentus. Es vēlos norādīt, ka tikai 23 % pacientu, kuri slimo ar HIV, ir informēti par antiretrovirālu ārstēšanu Eiropā un Vidusāzijā. Piemēram, Baltijas valstis ir tās Eiropas Savienības valstis, kurās visvairāk vajadzīga AIDS profilakses politika. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru apkopot vairāk informācijas par situāciju attiecībā uz pacientiem ar HIV/AIDS un nodrošināt šiem cilvēkiem tiesības uz pilntiesīgu sociālo, seksuālo un reproduktīvo dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es sniedzu šo balsojuma skaidrojumu, jo vēlos uzsvērt, ka, lai gan es balsoju par lielāko daļu rezolūcijas punktu, es atturējos no balsošanas par 17. punktu. Es atturējos tāpēc, ka franču valodas versijā — atšķirībā no portugāļu valodas versijas — bija norādīts, ka seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas nolūkā, iespējams, ir atbalstāms aborts. Tā kā es aizstāvu tiesības uz dzīvību, mana sirdsapziņa liedza man balsot „par”. Es vēlos uzsvērt, ka terminu „seksuālā un reproduktīvā veselība” nevar izmantot kā argumentu, lai pārliecinātu parlamentus atbalstīt abortu. Tomēr es vēlos norādīt, ka pilnīgi atbalstu cīņu pret HIV/AIDS.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Saskaņotā kopīgā rezolūcija tika pieņemta, 400 deputātiem balsojot par un 166 deputātiem balsojot pret, lai gan PPE grupa, kā katru reizi, pieprasīja balsot pa daļām par seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām. Tas liecina arī par to, ka PPE grupas deputātu viedoklis šajā jautājumā atšķiras. Es esmu gandarīts par rezultātu, jo īpaši tāpēc, ka ir ņemti vērā visi mūsu apsvērumi saistībā ar seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Inficēšanās ar HIV/AIDS ir globāla problēma, un tai nav nekādas saistības ar tā sauktajām „riska grupām” vai „īpašajiem reģioniem”. Šodien tā vairs nav narkotiku lietotāju vai homoseksuāļu problēma, bet mūsu problēma. Lielākajam riskam ir pakļauti jauni, izglītoti, baltie cilvēki un cilvēki, kuri strādā lielās korporācijās.

Gandrīz puse ar HIV inficēto personu ir sievietes. Viņas ir uzņēmīgākas pret infekciju, jo šo vīrusu vieglāk nodot no vīrieša sievietei, nevis otrādi. XVIII starptautiskajā AIDS konferencē, kura notiks Vīnē šā gada 18.–23. jūlijā, tiks uzsvērta nepieciešamība īstenot intensīvāku informatīvu kampaņu, kurā uzmanība galvenokārt pievērsta sievietēm un jauniešiem. Ir jānodrošina, lai sievietēm būtu vispārēja un viegla piekļuve informācijai par seksuālās un reproduktīvās dzīves veselības aspektiem un medicīniskajiem pakalpojumiem. Ļoti svarīga ir arī HIV ārstēšanai paredzēto medikamentu pieejamība sievietēm grūtniecības laikā, lai novērstu slimības nodošanu no mātes bērnam. Lai novērstu HIV/AIDS izplatību, būtiski svarīgas ir skolu izglītības programmas par seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām.

Acīmredzamas sekas tam, ka skolās trūkst seksuālās izglītības programmu, ir inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām jauniešu vidū, kā arī jaunu sieviešu pāragra, neplānota grūtniecība. HIV/AIDS epidēmija, ņemot vērā tās izplatību un letālo iznākumu, kā arī augsto saslimstības līmeni jauniešu vidū, ir pietiekams iemesls, lai ieviestu atbilstīgu seksuālo izglītību skolās. Tāpēc es balsoju par rezolūcijas pieņemšanu par HIV/AIDS XVIII starptautiskās AIDS konferences skatījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. − ECR grupa pilnīgi atbalsta cilvēktiesības visiem neatkarīgi no rases, dzimuma un seksuālās orientācijas. Mēs stingri atbalstām visiem pieejamu progresīvu ārstēšanu, profilaksi un veselības aprūpi, kā arī informētības uzlabošanu un izglītošanu cīņā pret HIV un AIDS.

Taču mēs uzskatām, ka reproduktīvās tiesības, tostarp abortu jautājums, ir katras personas sirdsapziņas jautājums un šajā rezolūcijā izvirzītie priekšlikumi pārāk lielā mērā skar suverēnas valsts tiesības noteikt risināmos jautājumus veselības aprūpes un abortu politikas jomā.

Šo iemeslu dēļ ECR grupa ir nolēmusi atturēties no balsojuma par šo rezolūciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (RC-B7-0413/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu mērķis ir aizliegt šīs kategorijas ieroču izmantošanu, ražošanu, krājumu veidošanu, un tā paredz šo ieroču izņemšanu no aprites un iznīcināšanu. Es atbalstīju kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, kurā pausts aicinājums visām dalībvalstīm ratificēt šo konvenciju, lai nodrošinātu tās īstenošanu Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai valstis, kuras vēl nav ratificējušas šo konvenciju, to izdarītu. Dalībvalstīm, kuras jau ir parakstījušas šo konvenciju, tās stāšanās spēkā ir iespēja veikt nepieciešamos pasākumus, lai to īstenotu, proti, iznīcinātu krājumus un ieroču atliekas, sniegtu atbalstu upuriem un veiktu citus pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es parakstījos un balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu stāšanos spēkā un ES lomu ne tikai tāpēc, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, bet arī tāpēc, ka Grieķija diemžēl ir viena no tām valstīm, kura šo konvenciju nav pat parakstījusi. Šī konvencija nekavējoties jāpiemēro visās valstīs. Kasešu munīcijas izmantošana izraisa daudz nāves gadījumu un apdraud pilsoņus, jo īpaši tad, ja šādu munīciju izmanto apdzīvotās vietās. Kasešu munīcijas izmantošanai ir traģiskas sekas arī pēc tam, kad konflikts likvidēts, jo šie ieroči izraisa civiliedzīvotāju traumas un nāvi — zemē palikušos nesprāgušos lādiņus nereti atrod bērni un citi nevainīgi upuri, kuri neapjauš draudošās briesmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tās valstis, kas joprojām piedalās karadarbībā, zina, ka kasešu munīcijas izmantošanai ir postošas sekas. Parlamenta atbalsts šādas munīcijas aizliegumam un iznīcināšanai ir pilnīgi pamatots. Taču es baidos, ka politiķu vēlme un konvencijas ratifikācija vairākās dalībvalstīs var nebūt pietiekami stimuli, lai viegli sasniegtu vēlamos rezultātus.

Ņemot to vērā, šis neapšaubāmi ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā, un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākums ir to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Eiropas Savienības nenoliedzamo nozīmi, aizsargājot mieru, drošību un cieņu pret brīvību, dzīvību un cilvēktiesībām un pienācīgu cilvēka dzīves kvalitāti, es atbalstu šo rezolūciju un uzsveru nepieciešamību visām dalībvalstīm pozitīvi un ātri reaģēt uz aicinājumu „nekavējoties” parakstīt un ratificēt Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu. Es vēlos uzsvērt, ka kasešu munīcija izraisa ļoti daudz nāves gadījumu un nopietni apdraud civiliedzīvotājus, tostarp pēckonflikta periodā. Diemžēl no šāda veida sprāgstvielām visvairāk cieš bērni. Es atbalstu Eiropas centienus cīņā pret tādu ieroču izplatīšanu, kas nogalina nešķirojot, un es ceru, ka šajā saistībā dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes īstenos saskaņotus un mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paweł Robert Kowal (ECR), rakstiski.(PL) Mēs esam izstrādājuši līdzsvarotu rezolūcijas priekšlikumu. Tajā atzinīgi novērtēta to dalībvalstu rīcība, kuras parakstījušas un ratificējušas Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu, taču atzīts arī tas, ka dažas dalībvalstis, ņemot vērā to situāciju, pašreiz vēl nevar parakstīt šo konvenciju. Mūsu tekstā pausts aicinājums šīm valstīm (tostarp, piemēram, Polijai) veikt pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību prasībām (piemēram, būtiski samazināt nesprāgušās munīcijas un šķembu munīcijas daudzumu), tādējādi samazinot civiliedzīvotāju iespējamo nāves gadījumu skaitu, un iekļaut šādas prasības Ženēvas Konvencijas par parastajiem ieročiem papildu protokolā. Šādu risinājumu ir izvēlējusies Polija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Somija, Latvija, Igaunija, Rumānija un Slovākija, kā arī ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Sabine Lösing un Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. − Diemžēl kopīgās rezolūcijas apsvērumos norādīta pozitīva atsauce uz Eiropas drošības stratēģiju (EDS) un kopējo drošības un aizsardzības politiku, ko es un mana grupa noraidījām. Taču, ņemot vērā 107 valstu pieņemtās Konvencijas par kasešu munīcijas (CCM) aizliegumu lielo nozīmi, es un GUE/NGL grupa parakstījām kopīgo rezolūciju par CCM stāšanos spēkā un ES lomu, jo šī kopīgā rezolūcija ir uzskatāma par vērā ņemamu panākumu, lai panāktu kasešu munīcijas aizliegumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Fakts, ka Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu ir parakstījušas 20 dalībvalstis, ir labs pierādījums Eiropas Savienības centieniem cīņā pret tādu ieroču izplatīšanu, kas nogalina nešķirojot. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādi ieroči ir tūkstošiem civiliedzīvotāju nāves cēlonis, jo tie nogalina nešķirojot, jo īpaši bērnus un citus nevainīgus cilvēkus, kuri neapzinās briesmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Diemžēl kopīgajā rezolūcijā norādītas pozitīvas atsauces uz Eiropas drošības stratēģiju un kopējo drošības un aizsardzības politiku, ko es un mana grupa noraidījām. Taču, ņemot vērā 107 valstu apstiprinātās Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) lielo nozīmi, arī mēs — es un mana Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa — apstiprinām kopīgo rezolūciju par šīs konvencijas stāšanos spēkā un Eiropas Savienības lomu. Manuprāt, kopīgā rezolūcija ir uzskatāma par panākumu cīņā pret kasešu bumbu aizliegumu, un tāpēc es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kasešu munīcija ir viens no bīstamākajiem ieročiem, jo, izmantojot šādu munīciju, galvenokārt tiek nogalināti nevainīgi iedzīvotāji. Visbūtiskākais ir tas, ka riskam ir pakļauti bērni, jo viņi var nejauši aktivizēt nesprāgušus lādiņus un tādējādi gūt nopietnas traumas. Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu (CMM), ko parakstījušas 20 dalībvalstis, aizliedz izmantot šādus ieročus un prasa, lai valstis, kuru arsenālā ir šādi ieroči, tos iznīcinātu. Es piekritu rezolūcijai, jo CCM ir pirmais solis pareizajā virzienā, lai uz visiem laikiem aizliegtu šos nāvējošos ieročus. Es balsoju pret rezolūciju, jo es nedomāju, ka nolīgums ir instruments, lai piespiestu valstīm aizliegt kasešu munīciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Parlaments ir paudis skaidru nostāju pret šo nodevīgo apdraudējumu cilvēkiem kara un krīzes skartos reģionos. Līdz pat šai dienai tūkstošiem cilvēku — gandrīz tikai civiliedzīvotāji un galvenokārt daudzi bērni, kuri nereti uzskata mazkalibra bumbas par spēļu bumbām un rotaļlietām, — cieš no kasešu munīcijas izraisītajām sekām. Tāpēc Eiropas Parlaments pauda vienīgo iespējamo nostāju attiecībā uz šo necilvēcīgo ieroci, kas nogalina nešķirojot, — tika pateikts vienots „nē” kasešu munīcijai Eiropā un pasaulē. Eiropas Parlaments pieprasa, lai visas dalībvalstis un kandidātvalstis, kuras vēl nav parakstījušas vai ratificējušas starptautisko nolīgumu par kasešu munīcijas aizliegumu, to izdarītu pēc iespējas drīzāk — vēlams līdz gada beigām. Mums, Zaļajiem, izdevās panākt, lai tiktu izpildīta mūsu prasība nosaukt tās valstis, kuras nav parakstījušas un ratificējušas nolīgumu, lai pilsoniskā sabiedrība varētu izdarīt spiedienu valstīs, kurās tas visvairāk vajadzīgs. Grieķija, Igaunija, Latvija, Polija, Rumānija, Slovākija, Somija un Turcija ir tās valstis, kuras vēl nav parakstījušas un ratificējušas nolīgumu. Bulgārija, Čehijas Republika, Itālija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Ungārija un Zviedrija ir parakstījušas šo nolīgumu, taču šīm valstīm tas vēl jāratificē valsts parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. − ECR grupa lielā mērā atbalsta visus centienus mazināt kaujinieku un civiliedzīvotāju ciešanas un tāpēc balsoja par šo rezolūciju. Taču mēs uzskatām, ka nedrīkst veikt pasākumus, kas pasliktinātu mūsu bruņoto spēku rīcības efektivitāti un drošību. Tāpēc skaidri jānosaka, ka „kasešu munīcija”, kā definēts Konvencijā par kasešu munīcijas aizliegumu, neietver pašiznīcināšanas vai automātiskas detonācijas ieročus — citiem vārdiem sakot, ieročus, kurus izmanto atbildīgi mūsu valstu bruņotie spēki.

Man personīgi nav pieņemams 10. punkta formulējums, kurā izteikts aicinājums Augstajam pārstāvim „darīt visu iespējamo, lai panāktu Savienības pievienošanos CMM”. Viena no daudzajām Lisabonas līguma negatīvajām sekām ir tā, ka Eiropas Savienība tagad var lemt par pievienošanos starptautiskajām konvencijām. Tai vajadzētu būt nevis tādas organizācijas kā Eiropas Savienība, bet gan suverēnu valstu prerogatīvai, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka daži diemžēl vēlas panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu par suverēnu valsti.

 
  
  

Ziņojums: George Lyon (A7-0204/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem politikas virzieniem, un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā KLP reformu, tāpat kā ikvienu jaunu tiesību aktu lauksaimniecības jomā, nevarēs apstiprināt bez Parlamenta piekrišanas.

Lauksaimnieki ražo produkciju visai sabiedrībai, bet viņi nav vienīgie, ko ietekmē KLP, jo pastāv saistība starp lauksaimniecību, vidi, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un tādu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu kā ūdens un zeme; pastāv arī cieša saikne starp lauksaimniecību un lielo ES lauku rajonu stabilu ekonomisko un sociālo attīstību. Lauksaimnieki nodrošina arī pārtiku, kas mums vajadzīga, lai dzīvotu.

Šī sākotnējā rezolūcija par KLP nākotni ir mūsu deputātu ieguldījums debatēs par to, kā veikt KLP reformu saistībā ar jaunā daudzgadu budžeta īstenošanu 2013. gadā, un par to, kā noteikt jaunās kopējās lauksaimniecības politikas izveidošanas procesa pārvaldības pamatprincipus. Ar savu balsojumu Parlaments ir pievērsies jaunu uzdevumu risināšanai, proti, cīņai pret klimata pārmaiņām, nodrošinātībai ar pārtiku, pārtikas kvalitātei, uzņēmumu konkurētspējai un lauksaimnieku ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ar ziņojumu par KLP nākotni pēc 2013. gada tiek veicināta Eiropu vienojoša politika, lai iznīdētu nabadzīgos lauksaimniekus no vidēja lieluma saimniecībām un stiprinātu lielo kapitālistu lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā lauksaimniecības politika, „veselības pārbaudes” reformas un PTO lēmumi ir ievērojami ietekmējuši nabadzīgās vidējā lieluma saimniecības. Pirms pievienošanās EEK/ES Grieķija eksportēja lauksaimniecības produktus; pašreiz tā tērē EUR 2,5 miljardus, importējot produktus, ko var ražot pati. Lauksaimniecības nozarē tiek zaudēti divdesmit tūkstoši darbavietu gadā, samazinās ražošana, lauksaimniecības ieņēmumi laikposmā no 2000. līdz 2008. gadam kritās par 20 %, un 75 % saimniecību gada bruto ieņēmumi ir no EUR 1200 līdz EUR 9600.

Ziņojumā pausts uzskats, ka sāpīgās sekas mazajām un vidējām saimniecībām ir veiksme. Ziņojuma mērķis ir pielāgot KLP monopolu kapitāla stratēģijai attiecībā uz lauksaimniecības ekonomiku, kā tas minēts stratēģijā „ES 2020” — „konkurētspējīga lauksaimniecība”, lieli korporatīvi īpašumi lauksaimniecības ekonomikā, kurā tiks sakoncentrēti zemes īpašumi un Kopienas subsīdijas uz nabadzīgo vidēja lieluma saimniecību rēķina un pamatojoties uz sīvu konkurenci par Eiropu vienojoša un globāla tirgus daļām. Līdzīga tendence ir arī Komisijas lēmumam par lauksaimniecībai paredzēto Kopienas subsīdiju/atbalsta apturēšanu vai atcelšanu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kas nav izpildījušas Stabilitātes pakta finanšu disciplīnas prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Pašreiz ES dalībvalstīs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē ir tieši nodarbināti 13,6 miljoni iedzīvotāju, turklāt 5 miljoni cilvēku strādā lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarē. Šajās nozarēs ES līmenī katru gadu saražo produkciju EUR 337 miljardu vērtībā.

Ņemot vērā, ka ES uzdevums ir nodrošināt pārtiku iedzīvotājiem un lauksaimniecības nozaru ilgtermiņa attīstību, lauksaimniecībā jānotiek būtiskām pārmaiņām, lai saglabātu produktivitāti laikā, kad tai jāpielāgojas stingrākiem vides ierobežojumiem, nekā tas ir pašreiz.

Politika attiecībā uz lauksaimniecības zemes samazināšanu nolūkā novērst klimata pārmaiņas ierobežos lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju lielumu un ieviesīs papildu nosacījumus attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi un klimatu. Turklāt ES kopējā lauksaimniecības politika būs jāpielāgo jauniem ekonomiskiem un sociāliem nosacījumiem vietējā un reģionālā līmenī, ņemot vērā energoresursu izmaksu palielināšanos.

Šajā ziņojumā ir precīzi noteiktas galvenās problēmas, ko lauksaimniecības politikā nāksies risināt, sākot ar 2013. gadu, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Lyon kunga ziņojuma mērķis ir nodrošināt un uzlabot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, pielāgojoties ekonomikas krīzes situācijai un nopietnajām finanšu grūtībām, ar kurām saskaras dalībvalstis, nodokļu maksātāji, lauksaimnieki un patērētāji. Tādējādi Eiropas Savienībai būs jāreaģē uz aizvien lielāko demogrāfisko spiedienu, kā arī pieaugošajām iekšējā tirgus prasībām. Tomēr, kā norādīts šajā ziņojumā, par kuru es balsoju, tas nav tikai jautājums par ražošanas pastiprināšanu. KLP un mūsu lauksaimnieku uzdevums būs saražot vairāk pārtikas, izmantojot mazāk zemes, ūdens un energoresursu. Plenārsēdē tika iesniegti vairāki grozījumi. Es balsoju par 1. grozījumu, kurā tiek pieprasīts, lai lauksaimniecības produktiem būtu augsta uzturvērtība. Tomēr es balsoju pret 2. grozījumu, kurā aicināts likvidēt KLP divu pīlāru struktūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatā ir ekonomikas krīze un nopietnās finanšu grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis, nodokļu maksātāji, lauksaimnieki un patērētāji. Jaunā KLP būs jāpielāgo mainīgajam Eiropas un globālajam kontekstam, un tai būs jāpārvar daudz problēmu. Eiropas lauksaimniecībai jāgarantē savu patērētāju nodrošinātība ar pārtiku un jāveicina pārtikas nodrošināšana pasaules iedzīvotājiem, kuru skaits pastāvīgi pieaug. Tas būs ļoti sarežģīti, jo ražošanas apjoma palielināšanu ierobežos enerģētikas krīze, augošās energoresursu cenas un vajadzība mazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas. Turklāt klimata pārmaiņu ietekme liegs izmantot ražošanai papildu zemes platības, tādējādi ES un pasaules lauksaimniecībai būs jāsaražo vairāk pārtikas, izmantojot mazāk zemes, ūdens un energoresursu. Es uzskatu, ka KLP pamatā joprojām jābūt vajadzībai nodrošināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas saglabāšanu salīdzinājumā ar tādiem dāsni subsidētiem tirdzniecības partneriem kā ASV, Japāna, Šveice vai Norvēģija, nodrošinot ES lauksaimniekiem taisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Tai joprojām jāatbalsta arī lauksaimnieciskā darbība visā Eiropā, lai nodrošinātu vietējo pārtikas ražošanu un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. − (NL) Deputāta G. Lyon pašiniciatīvas ziņojums ir ļoti svarīgs. Tagad Eiropas Komisijai ir zināma Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā, un tā būs jāņem vērā, iesniedzot jaunus priekšlikumus. Ciktāl tas attiecas uz manu partiju, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pastāvēs arī pēc 2013. gada. Lauksaimniecība mūsu iedzīvotājiem ir ļoti svarīga. Lauksaimniecība var ievērojami veicināt tādus faktorus kā nodrošinātību ar pārtiku, ainavu, vidi, dzīvnieku labturību, klimatu utt. Tomēr stingras politikas atbalstam būs vajadzīgs pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Pastāv problēmas, kuras mēs pieminējām iepriekš, un būs arī jaunas problēmas, kuras nāksies pārvarēt. Savienību šobrīd veido ļoti daudz dalībvalstu. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā aicināts budžetā laikposmam pēc 2013. gada piešķirt lauksaimniecībai salīdzināmu finansējumu. Ņemot to vērā, būs jāmaina atsevišķu daļu formulējums. Pirmkārt, mums vajadzīgi vienkāršoti noteikumi un mazāk birokrātijas. Turklāt mums būs jāaizvieto modelis, kurā ne visi lauksaimnieki saņem atbalstu, ar tādu modeli, kurā atbalsta pamatā ir zemes platība. Šajā saistībā liela nozīme būs pārejas periodam, kurā mums jādarbojas uzmanīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Pēc 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai nāksies risināt uzdevumu, kas ir ļoti svarīgs mūsu lauksaimniekiem, — nodrošināt vismaz tādu pašu finanšu resursu līmeni kā līdz šim un vienlīdzīgi sadalīt šos līdzekļus starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, pamatojoties ne tikai uz hektāru skaitu, bet arī uz citiem objektīviem vērtēšanas kritērijiem. Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu, jo pilnīgi atbalstu tā mērķi reģionalizēt un saglabāt atbalstu kā saistītos maksājumus visneaizsargātākajām lauksaimniecības teritorijām un nozarēm. Es arī uzskatu, ka ļoti svarīga ir politika attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu veicināšanu, kā arī vienkāršošana, importa no trešām valstīm atbilstība ES standartiem un dažādo pārtikas ķēdē iesaistīto dalībnieku nostājas stiprināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums piešķir lauksaimniecības politikai stratēģisku nozīmi attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu attīstību. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecības nozarē ir liels potenciāls darbavietu radīšanai, un šīs tehnoloģijas būs izšķirīgs ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments ir izklāstījis savu nostāju par kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanu un finansēšanu pēc 2013. gada. Ziņojumā arī aplūkota lauksaimniecības politikas saikne ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Ziņojums kopumā — „mēs, Dānijas sociāldemokrāti, esam nolēmuši balsot pret šo ziņojumu par ES lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, jo neuzskatām, ka tajā pienācīgi pausta vēlme pēc citādi tik ļoti nepieciešamās reformas. Mēs būtu vēlējušies, lai ES uzņemtos iniciatīvu un vismaz līdz 2013. gadam apturētu visus eksporta subsīdiju maksājumus neatkarīgi no pārējo PTO tirdzniecības partneru rīcības. Ziņojumā tas nebija ietverts. Saistībā ar subsīdiju maksājumiem mēs būtu vēlējušies, lai prasības attiecībā uz vidi, klimatu un ilgtspējību būtu stingrākas, nevis tik pieticīgas kā pašreiz. Ziņojumā tas nebija ietverts. Mēs būtu vēlējušies arī ievērojami samazinātu ES budžeta daļu, kas tiek piešķirta lauksaimniecības atbalstam. Arī tas ziņojumā nebija ietverts. Ņemot to vērā, Dānijas sociāldemokrāti nevar atbalstīt galīgo ziņojumu par ES atbalstu lauksaimniecībai pēc 2013. gada.”

3. grozījums: „mēs, Dānijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka jāatceļ ES subsīdijas Eiropas lauksaimniecības politikai. Par galveno principu attiecībā uz ilgtspējīgas lauksaimniecības jomu ir jāizvirza brīva un godīga tirdzniecība. Mēs balsojām pret šo grozījumu, jo uzskatām, ka tas ir pretrunīgs, jo tajā izteikts aicinājums piešķirt ES atbalstu, neizkropļojot brīvu un godīgu tirdzniecību. Tomēr pašreiz tieši ES subsīdiju shēmas kropļo brīvu un godīgu tirdzniecību.”

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es izlēmīgi atbalstīju vienāda maksājumu sadalījuma saglabāšanu kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem, jo tas mazinātu netaisnīgu attieksmi pret dalībvalstīm, kas pievienojušās nesen, tostarp Rumāniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pašreiz ir izšķirošais brīdis, lai mēs noteiktu, kādām jābūt kopējās lauksaimniecības politikas turpmākajām reformām. Šis jautājums, protams, attiecas gan uz eiropiešiem, gan pārējiem cilvēkiem visā pasaulē. Tāpēc minētās reformas ir jautājums, par kuru būtu jālemj nevis ekspertiem, bet gan lauksaimniekiem un patērētājiem. Mums ir jāpārdomā jaunās kopējās lauksaimniecības politikas vispārīgie mērķi. Eiropieši lolo jaunas cerības saistībā ar pārtikas ražošanu un apgādi ar pārtiku. Viņi vēlas tādu lauksaimniecību, kurā ir saudzīga attieksme pret vidi, augsti kvalitātes, izsekojamības, pārtikas produktu nekaitīguma un oglekļa emisiju standarti. Jaunajai politikai jābūt arī daļai no pasaules redzējuma, un tai ir viens galvenais mērķis — spēt apmierināt divreiz lielāko pieprasījumu pēc pārtikas ražošanas un apgādes ar pārtiku no šā brīža līdz 2050. gadam, ņemot vērā situāciju, ko raksturo ūdens trūkums, aramzemes platības samazināšana un jauni, klimata pārmaiņu novēršanas pasākumu diktēti nosacījumi attiecībā uz enerģētiku. Ir jāpārdomā lauksaimniecības tirgu pasaules organizācija, ņemot vērā divus galvenos kopējās lauksaimniecības politikas iedvesmas avotus — nodrošinātības ar pārtiku garantēšanu un sīkzemnieku un viņu ģimeņu dzīvotspējas saglabāšanu gan mūsu valstīs, gan pasaules nabadzīgākajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, bet man jāuzsver, ka mans turpmākais atbalsts ir atkarīgs no tā, vai Komisija ņems vērā un nodrošinās šādu mērķu īstenošanu.

1. Mums vajadzīgs tāds KLP budžets, kas spēj nodrošināt mūsu lauksaimniekiem ilgtspējīgus un drošus ienākumus un garantēt mūsu iedzīvotājiem nodrošinātību ar pārtiku.

2. Mums jāsaglabā maksājumi saskaņā ar 1. pīlāru kā atalgojums lauksaimniekiem par viņu darbu, nodrošinot tiešos maksājumus nozarei.

3. Mums jādefinē, kas mūsu izpratnē ir taisnīga KLP finansējuma sadale, un jāizvērtē ražošanas izmaksas. Platībatkarīgie maksājumi, ko Ziemeļīrijai piešķir mazākā apmērā nekā līdz šim, iznīcinās nozari, kas jau atrodas uz izdzīvošanas robežas. Reģionālajām atšķirībām ir būtiska nozīme.

4. Mums jāsaglabā tirgus uzraudzības mehānismi, ar kuriem kontrolē cenu svārstības un nodrošina rentabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonidas Donskis (ALDE), rakstiski. – (LT) Eiropas Parlamenta rezolūcija par kopējo lauksaimniecības politiku ir vērienīga un mērķtiecīga reforma. Par to balsoju gan es, gan Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Svarīgākais, ka tajā ir atzīta netaisnīgā attieksme pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem. Rezolūcijā izteikts aicinājums īstenot to 12 jauno ES dalībvalstu cerības, kas pievienojās ES pēc 2004. gada, un Eiropas Savienības līdzekļu sadalē ievērot godīgu attieksmi pret šīm valstīm. Ņemot vērā, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir palielinājušās Eiropas Parlamenta pilnvaras šajā jomā, es ceru, ka Padome neatgriezīsies pie nevienlīdzīgās tiešo maksājumu sistēmas attiecībā uz veco un jauno dalībvalstu lauksaimniekiem un neapstiprinās nekādu papildu vispārējo finansējumu, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei ES vienotajā tirgū. Jaunajai KLP jānodrošina lauksaimniekiem efektīvs un mērķtiecīgs atbalsts, kas sniegtu labumu plašākai sabiedrībai, jo īpaši patērētājiem. Tajā jāpievērš uzmanība nodrošinātībai ar pārtiku un apgādei ar kvalitatīviem produktiem par pieņemamām cenām. Būdams liberālis, es varu attaisnot pašreizējo KLP budžetu tikai tad, ja jaunā kopējā lauksaimniecības politika rada pievienoto vērtību, nevis kropļo tirgu, ja tā padara Eiropu konkurētspējīgāku attiecībā pret tās tirdzniecības partneriem, rada darbavietas un veicina līdzsvarotu lauksaimniecības un lauku attīstību, saglabājot vidi un ainavu. Eiropas Parlamenta ierosinātās reformas ir pozitīvs solis, kuru atbalstu gan es, gan visa Eiropas liberāļu saime, un mēs ceram, ka šīs reformas tiks īstenotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par KLP nākotni pēc 2013. gada, jo mums jāstiprina KLP politika un jānodrošina atbilstīgs budžets, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaras Eiropas lauksaimniecība, piemēram, klimata pārmaiņas, nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas kvalitāti un nozares konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret šā priekšlikuma 69. grozījumu, jo tas apdraud kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanu kopumā un kaitē Portugāles lauksaimniecības interesēm, ņemot vērā, ka šajā grozījumā ierosināts pārtraukt finansējumu strukturālajiem pasākumiem, negarantējot, ka minētie pasākumi tiks aizvietoti, izmantojot pārmaiņas, kas skar pirmo pīlāru. Turklāt šāds priekšlikums ir saistīts ar procedūras sarežģījumiem, turpmāk piešķirot Savienības finansējumu lauksaimniekiem, lai gan pašreizējā sistēma ir jāvienkāršo, nevis jāpadara sarežģītāka. Es gribētu arī uzsvērt to, ka Portugāle ir iztērējusi simtiem miljonu eiro pirmā pīlāra līdzekļu. Līdz ar otrā pīlāra atcelšanu un dažu otrā pīlāra pasākumu pārcelšanu uz pirmo pīlāru daudzi pašreiz atbalstītie pasākumi turpmāk vairs netiks atbalstīti, jo īpaši tāpēc, ka tas acīmredzami nav iespējams no budžeta viedokļa, un tādējādi KLP tiks vājināta. Patiesībā mēs nespējam saprast, kādu labumu var sniegt iespējamā KLP līdzekļu novirzīšana citiem politikas virzieniem. Tā vietā mēs atbalstām pasākumus, kas nostiprina vienīgo patiesi kopējo politiku, kāda pastāv Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) KLP ir palielinājusi produktivitāti, nodrošinājusi apgādes drošību un kvalitatīvu pārtiku patērētājiem par pieņemamām cenām. Jaunajai KLP būs jāsaskaras ar jaunām un steidzami risināmām problēmām un nākotnē jānodrošina sistēma, kuras pamatā ir stabilitāte, prognozējamība un elastība krīzes situācijā.

KLP reforma ir jāpārskata, ņemot vērā ekonomikas krīzi un cīņu pret klimata pārmaiņām un saglabājot KLP konkurētspēju globālā kontekstā. Gaidāms, ka lauksaimniecības nozare spēs sniegt nozīmīgu ieguldījumu jaunās stratēģijas „ES 2020” prioritāšu īstenošanā attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, jauninājumu ieviešanu un jaunu darbavietu radīšanu, veicinot videi nekaitīgu izaugsmi, un arī turpmāk nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem apgādi ar pārtiku, ražojot drošu un kvalitatīvu pārtiku.

Tomēr es uzskatu, ka KLP par prioritāti jāizvirza tā sauktā pirmās paaudzes sabiedrisko preču ražošana un par galveno prioritāti — pārtikas apgādes suverenitāte, lai dalībvalstis šajā ziņā varētu būt patstāvīgas. Es arī vēlētos atbalstīt tirgus regulēšanu piensaimniecības nozarē, sākot no ražošanas, līdz pat realizācijai. Šajā saistībā es uzskatu, ka ir ļoti būtiski saglabāt piena kvotas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Cita starpā lielajās pārmaiņās attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) būtu jāietver principa par tiesību uz pārtiku un pārtikas apgādes suverenitāti ieviešana, prioritātes piešķiršana pārtikas pašpietiekamībai un valstu un reģionu spējai attīstīt ražošanu, lai apmierinātu valsts vai reģiona vajadzības pārtikas jomā, un tādu pasākumu atbalstīšana, kas veicina vietējo ražošanu, nekaitē videi, aizsargā ūdeni un augsni, tādas pārtikas ražošanas palielināšana, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) un bioloģiski daudzveidīga sēklas materiāla un dažādu mājlopu sugu pieejamības veicināšana lauksaimniekiem. Šādā nolūkā tika sagatavots viens no vairākiem mūsu iesniegtajiem grozījumiem attiecībā uz apspriežamo ziņojumu.

Tas, ka galvenās Parlamenta politiskās grupas ir noraidījušas minēto grozījumu un tajā ietvertos principus, uzskatāmi parāda, kādā virzienā tās nolēmušas doties. Šis virziens ir pieminēts arī ziņojumā. Lai gan ziņojumā atbalstīti daži nopietni aspekti, piemēram, KLP atkārtotas nacionalizācijas noraidīšana, kopējā budžeta samazinājuma noraidīšana un taisnīgāka atbalsta pārdale starp valstīm un ražotājiem, tajā aizstāvēts viedoklis, kas dominēja iepriekšējo KLP reformu laikā — pilnīga lauksaimniecības tirgus liberalizācija un KLP atkarība no ES interesēm PTO sarunās. Mūsuprāt, šāds uzskats nav pieņemams.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. (DA) Šodien trīs Dānijas Liberālās partijas deputāti balsoja par ziņojumu par ES lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Ziņojumā uzmanība pievērsta lauksaimniecības modernizēšanai un tās efektivitātes uzlabošanai, nodrošinot uzlabojumus attiecībā uz vidi un dzīvnieku labturību, lauksaimniecības ieguldījumam enerģētikas un klimata politikā, kā arī vienkāršāku noteikumu piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības nozari. Pastāv daži apgalvojumi par ES lauksaimniecības budžetu, kuriem mēs nepiekrītam, un Dānijas Liberālā partija turpinās strādāt, lai pakāpeniski likvidētu ES lauksaimniecības atbalstu. Tomēr kopumā ziņojums simbolizē konsolidāciju un pēdējo gadu laikā īstenotās ES lauksaimniecības politikas reformu turpmāku attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Paredzēts, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) attiecībā uz Eiropas lauksaimniecību stāsies spēkā no 2014. gada. Lyon kunga ziņojums ir sākums intensīvām sarunām, kas turpmāko trīs gadu laikā tiks risinātas par KLP pēc 2013. gada. Pirmo reizi ES lauksaimniecības reformu vēsturē Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras un būtiska nozīme sarunās starp dalībvalstīm, Padomi un Eiropas Komisiju. Lyon kunga ziņojuma pirmajos priekšlikumos Eiropas Parlaments nosaka skaidru virzienu — noteiktas saistības attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku ar tās diviem pīlāriem, tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību, kas arī ir pelnījušas, lai tās saglabātu lauksaimniecības modelī pēc 2013. gada. Tikai KLP, kuras finansējums nākamajā finanšu plānošanas periodā tiks saglabāts vismaz 2013. gada budžeta līmenī, var nodrošināt daudzfunkcionālu lauksaimniecību visā Eiropā un līdz ar to apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Ir jāatrod manai valstij, Austrijai, atbilstīgs modelis, galvenokārt tāds, kas aizsargā mazās struktūras un nodrošina stabilu līdzsvaru attiecībā uz kalnu reģioniem. Papildus pārtikas ražošanai lauksaimniecība sniedz arī ievērojamu ieguldījumu kultūrainavas saglabāšanā. Es atbalstu Lyon kunga ziņojumu, jo tajā ir iekļauts manis ierosinātais grozījums attiecībā uz lauksaimniecības un kalnu reģionu aizsardzību visā ES, un tas nodrošinās stabilas nākotnes izredzes jaunajiem lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es uzskatu, ka Eiropas lauksaimniecībai arī turpmāk vajadzīga kopēja politika, lai novērstu neizbēgamās atšķirības dalībvalstu starpā un nodrošinātu, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tiek pilnīgi un godīgi finansēta no Eiropas budžeta. Tādēļ es balsoju pret KLP atkārtotu nacionalizāciju, jo jaunajai politikai būs vajadzīgs pietiekams finansējums, ja mēs vēlamies labāku atbalstu šai politikai, ņemot vērā nozīmīgos uzdevumus, ko turpmākajos gados nāksies risināt šai nozarei, kura ir ļoti būtiska ES nodrošinātībai ar pārtiku. Patiesi, nodrošinātība ar pārtiku ir patērētāju tiesības, kas jāgarantē tāpat kā „otrās paaudzes” sabiedriskās preces, piemēram, vide, reģionu attīstība un dzīvnieku labturība.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Lai gan es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā paustas bažas par lauksaimniecības nākotni, es nepiekrītu viedoklim, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir izdevies sasniegt mērķus attiecībā uz pietiekami augsta dzīves līmeņa nodrošināšanu, tirgus stabilizāciju, kvalitatīvu pārtiku par pieņemamām cenām, saimnieciskās darbības izvēršanu lauku rajonos un nodrošinātības ar pārtiku un pārtikas apgādes suverenitātes garantēšanu. Patiesībā ir mazliet citādāk. Atliek tikai paraudzīties uz tādu lielu lauksaimniecības valsti kā Francija, kuras pārskatos reģistrēts 34 % ienākumu samazinājums.

Pēc 2013. gada KLP tāpat kā līdz šim nespēs aizsargāt mūsu lauksaimniekus no spekulantiem un nežēlīgas globālās konkurences vai kompensēt pārtikas pārstrādes nozarē darbojošos starpvalstu uzņēmumu un lielo izplatīšanas uzņēmumu radītās pārmērības. KLP pēc 2013. gada paliks iestrēgusi starp Eiropas Komisijas pārmērīgi liberālo un internacionālistu tirgus loģiku, un turpmākā videi nekaitīgā KLP patiesībā kalpo neokapitālistiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību ekoloģijas jomā. Šādas loģikas dēļ tiek upurēts tas, kas raksturīgs mūsu laukiem, bet ne par labu nabadzīgām valstīm vai Eiropas mazāk labvēlīgiem vai pārtuksnešotiem apgabaliem, un tiek attaisnota pēc iespējas drīzāka KLP atkārtota nacionalizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Lauksaimniecība ir un arī turpmāk paliks stratēģiski svarīga Eiropas Savienības tautsaimniecības nozare, kurai nāksies risināt turpmākos uzdevumus un, izmantojot kopējo politiku, nodrošināt eiropiešiem neatkarību un nodrošinātību ar pārtiku. Es balsoju par šo īpaši svarīgo ziņojumu, jo uzskatu, ka nākamajā plānošanas periodā kopējai lauksaimniecības politikai būs vajadzīgs konsolidēta un labi strukturēta budžeta atbalsts, kas ir proporcionāls turpmāk risināmiem uzdevumiem. Manuprāt, mums jāizveido cieša saikne starp lauku attīstības politiku un reģionālo politiku, lai nodrošinātu zināmu atbilstību šādām intervencēm, ko veic noteiktā reģionā, tādējādi arī sekmējot teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi apsvērt reģionu teritoriālās īpatnības un priekšrocības. Mums jāveicina kopīgi standarti un mērķi, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Tas ļaus Eiropā radīt dinamisku, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, jo uzskatu, ka Eiropas Parlaments, kas līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ieguvis jaunas pilnvaras, ar šo ziņojumu uzskatāmi parāda savu apņēmību pildīt jaunos pienākumus.

Parlaments atbalsta tādas kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu arī pēc 2013. gada, kura sevi attaisno un kuras budžets nav mazāks par pašreizējo, lai 27 dalībvalstīs nodrošinātu kvalitatīvu produkciju un pārtikas apgādes drošību. Es priecājos, ka šajā dokumentā ir ietverti manis iesniegtie grozījumi saistībā ar minētajiem jautājumiem.

Mans aicinājums saglabāt noteiktus tirgus pasākumus kā drošības tīklu lauksaimniekiem viņu saražoto produktu cenām arī ir ieguvis plašu atbalstu. Cita starpā mums jābūt spējīgiem novērst pārprodukcijas izraisītās krīzes, lai saglabātu lauksaimniecības darbību visos Eiropas reģionos. Vēlams arī saglabāt noteiktus instrumentus, lai pārvaldītu dažām nozarēm piemītošo ražošanas potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu par KLP nākotni un īpaši par divu pīlāru saglabāšanu. Šīsdienas balsojums plenārsēdē par Lyon kunga ziņojumu ir ļoti nozīmīgs un simbolisks, jo Parlamenta deputāti ir pirmie, kas pieņem savu nostāju un iepazīstina ar savu priekšlikumu saistībā ar KLP pēc 2013. gada. Es pilnīgi paļaujos, ka komisārs Cioloş ņems vērā šā balsojuma rezultātus priekšlikumos, ar kuriem Eiropas Komisija iepazīstinās novembrī.

Eiropas lauksaimniecības galvenās prioritātes, piemēram, nodrošinātība ar pārtiku, tirgus regulēšana un teritoriālā plānošana, ir vēlreiz skaidri apstiprinātas, tāpat kā ietekme uz budžetu, kurai jābūt atbilstīgai KLP mērķiem. Nedrīkst aizmirst bioloģiskās daudzveidības atbalsta pasākumus. Bioloģiskā daudzveidība ir jāizvirza KLP noteikumu priekšplānā, jo tās aizsardzība vairs nav greznība, ja runa ir par sugu un dzīvotņu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Pagājušā gada krīze atklāja trūkumus lauksaimniecības atbalstam paredzēto pasākumu sistēmā. Krīzes sekas lauksaimnieki izjuta kā 12 % samazinājumu ienākumos, kas jau ir par 50 % zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Stratēģiskajam plānam attiecībā uz laikposmu pēc 2013. gada jābūt proporcionālam šīs nozares svarīgumam, kurā nodarbināti aptuveni 30 miljoni strādnieku. Minētajā plānā jāietver kopējās lauksaimniecības politikas nostiprināšana, atbilstīga fiskālā politika un tās budžeta saglabāšana, ņemot vērā lauksaimniecības daudzējādo labvēlīgo ietekmi uz vidi, veselību un klimata pārmaiņām. Ir svarīgi, lai, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu, tiktu nodrošinātas patērētājiem pieņemamas cenas un taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem. Stratēģijā „ES 2020” lauksaimniecībai jāpiešķir lielāka nozīme, un jāizstrādā plāni gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Jo vairāk pasākumu veic produktu nekaitīguma un ilgtspējības nodrošināšanai, jo lielāka kļūst tirgus nestabilitāte, tāpēc šādā situācijā Eiropas ražotāji konkurētspējas ziņā atrodas neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar importu. Ja netiks ieviesti stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu Eiropas priekšrocības principa ievērošanu, būs sarežģīti nodrošināt patērētājiem pieņemamas cenas un taisnīgu atlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir lielākas pilnvaras, jo īpaši lauksaimniecības politikas jomā. Papildu pilnvaras uzliek papildu atbildību, un Lyon kunga ziņojuma par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada atbalstīšana apliecina, ka Parlaments ir nopietni apņēmies pildīt savas saistības. Mēs atzīstam, ka ir jāsaglabā KLP, jābūt atbilstīgam budžetam un pārtikas ražošanai jābūt daļai no „sabiedrisko preču” kopuma, ko nodrošina lauksaimnieki un par ko viņiem jāsaņem atlīdzība. Mēs balsojām par divu pīlāru sistēmas saglabāšanu. Tirgus atbalsta pasākumi ir atzīti par svarīgu KLP daļu. Mēs esam noraidījuši jebkuru mēģinājumu atkārtoti nacionalizēt šo politiku. Ziņojumā izteikts aicinājums līdz 2020. gadam atteikties no vēsturiskās maksājumu sistēmas un aizvietot pašreizējo režīmu ar platības pamatojumu un objektīviem kritērijiem. Šajā saistībā Komisijai jānāk klajā ar idejām, bet tas jādara piesardzīgi. Lyon kunga ziņojumā pieļauta elastība valstu līmenī, pielāgojot KLP vietējām, reģionālajām un valsts vajadzībām, tostarp vajadzībai īpašu iemeslu dēļ atsaistīt maksājumus. Mūsu galvenā prioritāte ir saglabāt budžetu — to sasniedzot, mēs varam sākt diskutēt par to padziļināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis dokuments ir vērtīgs tāpēc, ka tajā atzītas tirgus nepilnības un atbalstīta cīņa pret klimata pārmaiņām. Bet tā ir vienīgā vērtība. Lai gan nepilnības ir atzītas, dokumentā tiek veicināta tirgus liberalizācija, lauksaimnieku spēja reaģēt uz tirgus signāliem, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja pasaules un reģionālajā tirgū un „zaļais” kapitālisms. Cīņā pret klimata pārmaiņām šī sistēma nedod labākus rezultātus kā oglekļa dioksīda emisiju tirgus, biodegviela un ĢMO, ar ko lepojas šajā dokumentā. Turpretī tajā atbalstīts produktīvisms un vietējo lauksaimniecības kultūru iznīcināšana gan šeit, gan visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret šā priekšlikuma 69. grozījumu, jo tas apdraud kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanu kopumā un kaitē Portugāles lauksaimniecības interesēm, ņemot vērā, ka šajā grozījumā ierosināts pārtraukt finansējumu strukturālajiem pasākumiem, negarantējot, ka minētie pasākumi tiks aizvietoti, izmantojot pārmaiņas, kas skar pirmo pīlāru. Turklāt šāds priekšlikums ir saistīts ar procedūras sarežģījumiem, turpmāk piešķirot Savienības finansējumu lauksaimniekiem, lai gan pašreizējā sistēma ir jāvienkāršo, nevis jāpadara sarežģītāka. Es gribētu arī uzsvērt to, ka Portugāle ir iztērējusi simtiem miljonu eiro pirmā pīlāra līdzekļu. Līdz ar otrā pīlāra atcelšanu un dažu otrā pīlāra pasākumu pārcelšanu uz pirmo pīlāru daudzi pašreiz atbalstītie pasākumi turpmāk vairs netiks atbalstīti, jo īpaši tāpēc, ka tas acīmredzami nav iespējams no budžeta viedokļa, un tādējādi KLP tiks vājināta. Patiesībā mēs nespējam saprast, kādu labumu var sniegt iespējamā KLP līdzekļu novirzīšana citiem politikas virzieniem. Tā vietā mēs atbalstām pasākumus, kas nostiprina vienīgo patiesi kopējo politiku, kāda pastāv Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nodrošina palīdzību delokalizētai un spekulatīvai rūpnieciskās ražošanas sistēmai, kas sniedz priekšrocības lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, nevis mazajiem ražotājiem. Atbalsta atsaistīšana rada priekšrocības lielajiem zemes īpašniekiem un apdraud mazos uzņēmumus un ģimenes saimniecības. Lai gan Lisabonas stratēģijai nebija panākumu, ES nav mainījusi savu ekonomikas politiku. Tā ir uzņēmusies saistības nevis nodrošinātības ar pārtiku, bet gan konkurētspējas jomā, kas nāk par labu tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka lauksaimniecības nozarei Eiropas Savienībā ir stratēģiska nozīme. Tāpēc esmu pārliecināts, ka kopējā lauksaimniecības politikā ir jāveic būtiskas reformas, lai nodrošinātu mazajiem ražotājiem piekļuvi atbalstam, sēklas materiālam un ūdenim un tādējādi atbalstītu sociālu, produktīvu un ilgtspējīgu lauksaimniecības modeli.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Dažu pēdējo gadu desmitu laikā Eiropas Savienības lauksaimniecībā ir vērojama būtiska lejupslīde. Kopējā lauksaimniecības politika ir reformēta vairākas reizes, un ar katru reizi lauksaimniecības atbalsta noteikumi ir kļuvuši sarežģītāki un ir palielinājušies ar birokrātiju saistītie izdevumi. Tas arī ir problemātiski, jo ES nosaka augstus kvalitātes un dzīvnieku un vides aizsardzības standartus, bet vienlaikus atļauj importu no valstīm, kurās šos noteikumus nepiemēro un kurās produkcija, protams, ir ievērojami lētāka. Lai atbalstītu nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas apgādes neatkarību Eiropas Savienībā vai vismaz tās daļā, ir būtiski atbalstīt mazās lauksaimniecības struktūras un lauksaimniecību attālajos reģionos. Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai ir jēga tad, ja pēc tam neveic pārstrukturēšanu, kas liek aizvien vairāk lauksaimniekiem nodarboties ar palīglauksaimniecību vai pat likvidēt saimniecību un paātrina lauksaimniecības iznīkšanu. Ziņojumā minētā vienkāršošana noteikti padarīs lauksaimnieku dzīvi vieglāku, un tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu Lyon kunga ziņojuma struktūru un pieeju. Šis pašiniciatīvas ziņojums ir būtisks priekšnosacījums, lai noteiktu pamatnostādnes, ko Eiropas Parlaments gatavojas ievērot attiecībā uz lauksaimniecības politiku līdz Komisijas paziņojuma publicēšanai gada beigās. Tādējādi Parlaments pirmo reizi vienprātīgi norāda, ar kādiem līdzekļiem sākt konstruktīvu dialogu par saturu un prioritātēm, kas jāpiešķir, lai nodrošinātu konkurētspējīgu lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanu un lauku rajonu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas lauksaimniecība saskaras ar daudzām problēmām, un tās būtiski ietekmē daudzu dalībvalstu tautsaimniecību. Tomēr minētās problēmas tiek arī apspriestas debatēs attiecībā uz Eiropas Savienībai piešķiramo budžetu, jo mērķis ir pārvērst šīs problēmas par iespēju lauksaimniecības nozares un daudzu Eiropas lauksaimnieku izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kas ir Lyon kunga lieliskā darba rezultāts, kurš panākts ar ēnu referentu palīdzību un pateicoties to deputātu ieguldījumam, kas iesniedza grozījumus, piedalījās debatēs un iesaistījās vienprātības veidošanā. Šis ziņojums patiesībā atspoguļo to, ka starp visu 27 dalībvalstu deputātiem un dažādām politiskām grupām ir iespējama vienprātība, un tas pats par sevi ir ļoti svarīgi un vēl svarīgāk saistībā ar Parlamenta jaunajām koplēmuma pilnvarām. Ziņojumā, kas tika izstrādāts pēc vairākām sarunu kārtām, pieņemtas nostājas, kas veidos turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un kas, mūsuprāt, ir ļoti būtiskas — nesamazināt budžetu, neveikt atkārtotu KLP nacionalizāciju, saglabāt KLP divu pīlāru struktūru, ieviest jaunu subsīdiju sadales sistēmu, nošķirt pirmās un otrās paaudzes sabiedriskās preces, nepadarīt par neiespējamu, ka Padome var atsaukt savu lēmumu par piena kvotu atcelšanu, izveidot drošības tīklu, palielināt pārtikas ķēdes pārredzamību un vienkāršot KLP. Šobrīd ir svarīgi uzraudzīt Eiropas Komisijas iekšējo darbu līdz galīgā paziņojuma publicēšanai novembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, bet sniedzu šā balsojuma skaidrojumu, lai uzsvērtu, ka attiecībā uz 44. punktu par tirgus pārvaldību es balsoju pret referenta ierosināto šā punkta pirmo daļu un par šā punkta otro daļu, kurā beidzot Parlamenta lēmums ir labvēlīgs Portugāles stratēģiskajām interesēm. Patiesībā referenta ierosinātā versija radīja iespēju atcelt piena kvotas, ja paplašina šo interpretāciju. Es zinu un atbalstu viedokli, kas valda Portugāles lauksaimniecības nozarē, kurā atkārtoti pausta pārliecība, ka piena kvotu sistēmas likvidēšana varētu nopietni kaitēt Portugāles ražotājiem. Patiesībā 93 % piena, ko saražo Eiropas Savienībā, tiek pārdoti Eiropas tirgū, un tas veido būtisku daļu no ES piensaimnieku ieņēmumiem. Piena kvotas ļaus saglabāt piena ražošanu un nodrošinās ražošanas ilgtspējīgu attīstību 27 dalībvalstīs; tas veicinās piedāvājuma pielāgošanu pieprasījumam (Eiropas un starptautiskajam) piensaimniecības nozarē un ļaus stabilizēt cenas, radot iespēju gūt pastāvīgus ienākumus. Minētās sistēmas likvidēšana bez alternatīva risinājuma liks pārtraukt ražošanu valstīs, kurās tā nav pietiekami konkurētspējīga; Portugāle ir viena no šīm valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Zaļo/EFA grupa spēja iekļaut ievērojami daudz grozījumu, kuros uzmanība pievērsta tiešo maksājumu vides un sociālajiem nosacījumiem, pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām, plašākai un visaptverošākai pieejai attiecībā uz lauku teritoriju attīstību un taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem. Mēs arī spējām noteikt skaidru atšķirību starp dažādiem konkurences līmeņiem lauksaimniecībā un pārtikas produktu tirdzniecībā un atbalstījām nepārprotamo paziņojumu par pašreizējā peļņas un ienākumu pamatojuma aizvietošanu ar maksājumiem lauksaimniekiem, iekļaujot tiešo maksājumu aprēķinos „sabiedrisko preču” principu. Tādējādi šā ziņojuma pieņemšana ir vērtējama ļoti atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības kopējai lauksaimniecības politikai arī jāpaliek kopējai lauksaimniecības politikai un šajā jomā turpmāk nevajadzētu veikt atkārtotu nacionalizāciju. Tam jābūt svarīgam kopējās lauksaimniecības politikas mērķim, lai Eiropas Savienībā lauksaimniekiem būtu vienādi nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem maksājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. Eiropas Parlaments, neveicot KLP reformu, atkal ir atteicies no savu pienākumu pildīšanas. Es uzskatu, ka šo ziņojumu vajadzētu pārdēvēt par „subsīdiju palielinājumu neproduktīviem lauksaimniekiem”. Kādēļ nodokļu maksātāju nauda būtu jāizmanto, lai stabilizētu tirgu, uzturētu mākslīgi augstas cenas un atbalstītu lauksaimniecību ekonomiski sarežģītajos apstākļos, kad lauksaimnieki jau saņem no nodokļu maksātājiem citas subsīdijas. Eiropas Parlamenta leiboristu partijas (EPLP) vārdā es paužu šaubas, ka šim ziņojumam ir kaut niecīgas izredzes panākt vērienīgas pārmaiņas. Tas ir kā sods produktīviem lauksaimniekiem un atbalsts neproduktīvajiem. Aicinot pakāpeniski pārtraukt eksporta kompensāciju izmaksas, kas ir klajš protekcionisms, tiek sodītas jaunattīstības valstis. Cieši turoties pie tiešo maksājumu sistēmas, kas kavē lauku vides dažādības un aizsardzības veicināšanu, netiek risināta galvenā problēma, kas saistīta ar lauku ilgtspēju. Mēs balsosim pret šo ziņojuma trūkumu cerībā, ka kādu dienu produktīva lauksaimniecība tiks atalgota, lauku vides pārvaldība tiks atzīta par svarīgu, patērētājus neizputinās mākslīgi augstās cenas un ar jaunattīstības valstīm tiks slēgti godīgi darījumi. Tieši tādai vajadzētu būt KLP reformai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas ir stratēģiski nozīmīgs tādām valstīm kā Portugālei un Eiropas attālajiem reģioniem, un Parlaments savu pilnvaru termiņa pirmajā gadā ir izrādījis ievērojamus centienus, lai par to nobalsotu.

Kopējā lauksaimniecības politika ir būtiska ES finanšu un budžeta sistēmas daļa laikposmam pēc 2013. gada, un tā ir pelnījusi padziļinātu analīzi. Šīs politikas galvenais aspekts ir vietējā lauksaimnieciskā ražošana, kas var sniegt ievērojamu ieguldījumu attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, tirdzniecību ar trešām valstīm un dalībvalstu tirdzniecības deficīta samazināšanu.

Eiropas lauksaimnieki pārtikas ražošanā nodrošina augstu drošības un kvalitātes līmeni, ievērojot stingrus noteikumus vides un dzīvnieku aizsardzības jomā, un šis darbs ir jāatalgo, nevis jāapgrūtina. Tāpēc attiecībā uz trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti tirdzniecības nolīgumi, ir jāpiemēro nosacījumi, kuriem jābūt tādiem pašiem kā standartiem, ko piemēro ražotājiem Eiropas iekšējā tirgū.

Manuprāt, mums vēl aizvien ir vajadzīgs lauksaimniecības budžets, kurā paredzēta taisnīga līdzekļu sadale un īpaša uzmanība pievērsta tādiem reģioniem kā Madeirai un Azoru salām, kas pastāvīgi saskaras ar ierobežojumiem tālās atrašanās vietas, nošķirtības, mazās teritorijas, nelabvēlīgo klimatisko apstākļu un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, un tāpēc tām jāsaņem pastāvīgs atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Labas lauksaimniecības politikas pamatā ir patērētāju vajadzības, nevis ražotāju vēlmes. Lauksaimniecībā ir nodarbināti tikai 5 % ES, tostarp Slovākijas, iedzīvotāju, bet mēs visi — simtprocentīgi visi — esam lauksaimniecības produktu patērētāji. Patērētāju interesē kvalitāte un cena. Tas attiecas ne tikai uz automašīnām un televizoriem, bet arī uz maizi, dārzeņiem, gaļu un pienu. Tomēr kopējā lauksaimniecības politika šo jautājumu pilnīgi maina, jo tās pamatā ir lauksaimnieku vajadzības. Iesniegtajā ziņojumā tāpat kā līdzšinējā ES pieejā pārāk daudz uzmanības veltīts sekām, bet cēloņi netiek ņemti vērā. Viens piemērs — ziņojumā izteikta vēlme ar stimulējošu pasākumu un subsīdiju palīdzību paaugstināt zemo ieinteresētības līmeni jauniešu vidū saistībā ar darbu lauksaimniecības nozarē un dzīvi laukos. Tomēr darbotiesspējīgs tirgus un konkurētspējīga vide pati par sevi atrisinātu šo problēmu. Iespējams, ka vienīgais vismaz daļēji pozitīvais ziņojuma aspekts ir prasība ievērot taisnīguma principu, kas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Slovākiju un jaunajām dalībvalstīm. Ja ES nolemj arī pēc 2013. gada turpināt īstenot līdzšinējo dārgo un neefektīvo politiku lauksaimnieku atbalsta jomā, tad visiem būtu jāpiemēro vienādi noteikumi.

 
  
  

Ziņojums: Alain Cadec (A7-0207/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Zivsaimniecības nozare Eiropas Savienībā ir stratēģiski svarīgs resurss iedzīvotāju apgādei ar pārtiku, un tā sniedz ievērojamu ieguldījumu vietējā attīstībā, nodarbinātībā un piekrastes kopienu kultūras tradīciju saglabāšanā. Diemžēl pēdējo gadu laikā mēs esam vērojuši pakāpenisku ražošanas samazināšanos, ko izraisījuši ne tikai atsevišķi ES noteikumi attiecībā uz jūras ekosistēmu aizsardzību, piemēram, Vidusjūras regula, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zveju, bet patiesībā tā ir nospiedusi visu nozari uz ceļiem. Mūsu zvejnieki ir spiesti zvejot mazāk, tomēr pieprasījums pieaug, un tādējādi pieaug arī imports no trešām valstīm. Ja mēs vēlamies novērst negodīgu konkurenci un aizsargāt patērētājus, ievestajiem produktiem jāatbilst tiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro ES produktiem. Patiesībā ievestie produkti bieži vien ir lētāki, bet tie ir arī nekvalitatīvāki, un nav iespējams garantēt to nekaitīgumu. Tāpēc ir svarīgi nostiprināt godīgu, pārredzamu un ilgtspējīgu tirdzniecību šajā nozarē, kā arī ieviest stingrākus sertifikācijas un marķēšanas kritērijus attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu kvalitāti un izsekojamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šajā pašiniciatīvas ziņojumā, kurā uzmanība pievērsta noteikumiem attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu ES, galvenais mērķis ir nodrošināt to zivsaimniecības un akvakultūras nozaru saglabāšanu Eiropas Savienībā, kuras ilgtermiņā rīkojas ekoloģiski atbildīgi un ir ekonomiski dzīvotspējīgas. Būtībā mēs esam liecinieki zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa pieaugumam uz mūsu kopienas produkcijas rēķina. Tagad es tāpat kā referents uzskatu, ka mūsu kopienā ir ļoti svarīgi atjaunot ražošanu. Tomēr, paturot prātā mūsu referenta viedokli, mēs saprotam, ka tas jādara saskaņā ar ilgtspējīgu pārvaldību, piemēram, jāierobežo nozvejas apjoms dabas resursu apsaimniekošanas nolūkā. Turklāt šķiet svarīgi veicināt atbildīgu patēriņu, kurā priekšroka tiktu dota produkcijas kvalitātei un dzīvotspējai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. (NL) Deputāta Cadec pašiniciatīvas ziņojums ir iesniegts ļoti piemērotā brīdī. Tas ir izstrādāts pēc apspriedēm saistībā ar Zaļo grāmatu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un pirms jauno Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu imports ir ievērojami palielinājies, tomēr tas bija vajadzīgs. Eiropā joprojām palielinās zivju patēriņš, un šo pieaugošo pieprasījumu nevar pietiekami apmierināt ne savvaļas zivju nozvejas apjoma turpmāka palielināšana, ne Eiropas zivjaudzētavas. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai attiecībā uz importētajiem produktiem būtu izvirzītas tādas pašas prasības, kādas piemērojamas Eiropas zivsaimniecības produktiem, un šāda prasību vienlīdzība ir attiecināma ne tikai uz pārtikas nekaitīgumu. Es uzskatu, ka ir jāņem vērā arī vides un sociālie apstākļi. Imports ir vajadzīgs. Es neatbalstu slepenu protekcionismu, bet mums ir jānovērš negodīga konkurence. Lēto zivju ievešana lielos daudzumos šobrīd apdraud Eiropas produkciju gan zivsaimniecības, gan zivju audzēšanas nozarē. Tāpēc es balsošu par šo pašiniciatīvas ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Cadec kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka tādā vēsturiskā brīdī kā šis ļoti būtisks ir jautājums par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu vai drīzāk par to, kā izvirzīt nosacījumus attiecībā uz to produktu laišanu vienotajā tirgū, kas Eiropas Savienībā ievesti no citām valstīm. Ņemot vērā, ka pašreiz 60 % no iekšējā pieprasījuma apmierina eksports un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas palielināsies, Eiropai jāsniedz atbildes uz šīs nozares pārstāvju jautājumiem un paustajām bažām. Tāpēc es piekrītu Cadec kunga viedoklim, ka ir vajadzīga izpēte un uzraudzība, lai ES politikas attīstība šajā jomā neradītu atšķirīgu attieksmi dalībvalstu ražotāju un trešo valstu ražotāju starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir ziņojums par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu Eiropas Savienībā un šajā saistībā izvirzāmajiem nosacījumiem. Ievestajiem produktiem ir jāatbilst tādiem pašiem kvalitātes kritērijiem, kādi piemērojami ES ražojumiem. Ziņojumā izteikts aicinājums izveidot ekomarķējumu zivsaimniecības produktiem. Tas nozīmētu, ka patērētājiem tiek sniegta informācija par produkta izcelsmi un sanitārajiem, sociālajiem un vides apstākļiem, kādos šīs zivis zvejotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā zivsaimniecības nozares stratēģisko nozīmi gan iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, gan attiecībā uz pārtikas līdzsvaru dažādās dalībvalstīs un ES kopumā, es uzskatu, ka zivsaimniecība tāpat kā lauksamniecība ir stratēģiski svarīgas nozares, kas atkarīgas no dabas resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmatošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Tā kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra nenodrošina pilnīgi neatkarīga tirgotāja pieeju, ES produkcija nespēj apmierināt eiropiešu prasības, ņemot vērā, ka šobrīd 60 % šo prasību apmierina, izmantojot ievestos produktus. Tomēr mums jānodrošina, lai turpmāk ES importa režīms ļautu panākt pareizo līdzsvaru tā, lai Eiropas produkcija, kuru jau ietekmē krīze, neciestu no trešo valstu negodīgas konkurences. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunās zivsaimniecības produktus līdzīgi kā noteiktus lauksaimniecības produktus vajadzētu uzskatīt par „jutīgiem produktiem”, tādējādi ļaujot vieglāk saglabāt tarifus attiecībā uz importu no trešām valstīm. Eiropas zvejniekus šādā gadījumā pasargātu saprātīgi un elastīgi tarifi, kā arī ekomarķējums. Tomēr jaunattīstības valstīm ir jāspēj attīstīt savu zivsaimniecības nozari. Tādēļ mums jāapšauba to starptautisko nolīgumu atbilstība, kas ļauj iegādāties zvejas licences jaunattīstības valstīs un neliedz trešo valstu zvejas flotei nodarboties ar rūpniecisko zveju šo valstu teritoriālajos ūdeņos, tādējādi atņemot jaunattīstības valstīm ievērojamu daļu no to dabas resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, ņemot vērā gaidāmo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, jo uzskatu, ka jautājumiem, kas attiecas uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu ES, ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar notiekošo KZP reformu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka iepriekšējā sesijā mēs balsojām par Milana kunga ziņojumu par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, tagad mēs aicinām balsot vēl par vienu ziņojumu saistībā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu.

Saskaņā ar ziņojumu Eiropa pašreiz importē 60 % no tās patērēto zivju daudzuma. Turklāt paredzams, ka laikposmā līdz 2030. gadam patēriņš palielināsies un tas gandrīz pilnīgi tiks apmierināts, palielinot importu.

Lai gan Eiropas produkcijai ir jāapmierina mūsu vajadzības (tas gan nebūs iespējams ne tagad, ne nākotnē), patiesībā gaidāmajā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformā nedrīkst nevērīgi izturēties pret jautājumu, kas saistīts ar importu, un ir jāmeklē labāks risinājums, vai nu palielinot Eiropas produkciju (ne tikai palielinot nozvejas apjomu, bet arī ieguldot akvakultūrā), vai pieprasot, lai attiecībā uz ievestajām zivīm tiktu piemēroti tādi paši standarti, kādus piemēro ES nozvejotajām vai izaudzētajām zivīm, vai sniedzot patērētājam pietiekamu informāciju par zivju izcelsmi. Kā uzsver referents, šis ir jautājums, kas nopietni jāapsver KZP reformā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES tirgus, kura apgrozījums 2007. gadā bija 12 miljoni tonnu produkcijas un EUR 55 miljardi, ir lielākais zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus pasaulē, apsteidzot Japānu un Amerikas Savienotās Valstis. Šis tirgus, kas kopš 2005. gada ir strauji audzis, kļūst aizvien atkarīgāks no importa. Patiesībā Kopienas ražotie produkti pašlaik spēj apmierināt tikai 40 % patēriņa — citiem vārdiem sakot, atkarība no importa pārsniedz 60 %. Patēriņa prognozes liecina, ka pieprasījums var pieaugt līdz 1,5 tonnām 2030. gadā un šo pieprasījuma pieaugumu gandrīz pilnīgi vajadzēs segt papildu importam.

Tieši tāpat kā jūnija plenārsēdē, arī tagad es atbalstu regulas priekšlikumu, kuram pateicoties vienā dokumentā būtu apvienoti visi Kopienas noteikumi attiecībā uz akvakultūru. Šajā saistībā un ņemot vērā, ka Portugālē ir lielākais zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā, es uzskatu, ka akvakultūra ir ES stratēģiskā prioritāte. Tāpēc es īpaši priecājos, ka ilgtspējīga akvakultūras politika ir guvusi atbalstu, lai samazinātu atkarību no importa zivsaimniecības un akvakultūras produktu nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir jānovērtē datu vākšanas un sistematizēšanas darbs, kas bija iespējams, pateicoties ziņojumam, jo tas mums palīdz noskaidrot patieso situāciju, kas vairākos aspektos ir satraucoša, kā tas pamatoti atzīts šajā ziņojumā.

No ekonomikas, vides un sociālā viedokļa tas, ka pastāv ES valstis ar ilgtspējīgām zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm, nav savienojams ar ES īstenoto tirdzniecības politiku. Starptautiskās tirdzniecības liberalizācija un ierobežojumu atcelšana un tās virzīšana, pamatojoties uz konkurētspējas, nevis papildināmības principiem (kā vadlīnijām), nozīmē to, ka tiek atbalstītas importētāju un izplatītāju intereses, vienlaikus izputinot tūkstošiem ražotāju un liekot tiem pamest savu nodarbošanos, kas savukārt palielina pārtikas deficītu un apdraud pārtikas un vides drošības un kvalitātes pamatkritēriju ievērošanu.

Zivsaimniecības un akvakultūras nozare (tāpat kā lauksaimniecība) ir stratēģiski ļoti nozīmīgas nozares, attiecībā uz kurām nedrīkst būt merkantila pieeja, tāpēc ir vajadzīgs tirdzniecības regulējums, kas ietvertu tirdzniecības aizsardzības instrumentu iespējamu izmantošanu, kā tas ieteikts ziņojumā. Mēs arī vēlētos uzsvērt to, ka ir steidzami vajadzīga zivsaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas reforma, ko mēs arī atbalstām.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE), rakstiski. (SV) Šodien es balsoju pret pašiniciatīvas ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES. Es pilnīgi atbalstu nepieciešamību mainīt un atdzīvināt ES zivsaimniecības un akvakultūras nozari. Tomēr ziņojumā izteikts pieņēmums, ka problēmas zināmā mērā var atrisināt, nodrošinot aizsardzību pret ārējo konkurenci. Ar protekcionismu un subsīdijām Eiropas zivsaimniecība ilgtermiņā nevar izdzīvot. ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares problēmas ir jārisina saistībā ar gaidāmo kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Ir laiks kompensēt to, kas iepriekš bija nepietiekami novērtēts un aizkavēts. Zivsaimniecība ir mūsu ekonomikas un sociālās sistēmas pamatnozare, un mums tā ir jārespektē. Gatavojoties kopējās zivsaimniecības politikas reformai, mūsu pienākums ir rīkoties apņēmīgi, lai nodrošinātu ienākumus, tirgus stabilitāti un uzlabotu produktu, tostarp akvakultūras produktu, tirdzniecību. Turklāt, lai aizsargātu patērētājus, lielāka uzmanība ir jāvelta pārtikas nekaitīguma aspektiem.

Tādēļ es balsoju par šo rezolūciju, kurā, apsverot tirgus liberalizācijas negatīvo ietekmi uz vietējo tautsaimniecību, uzsvērta samērīgas tarifu aizsardzības stratēģiskā nozīme. Mums ir jāierobežo konkurence, ko rada lēto produktu imports no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis; bieži vien šie produkti neatbilst vides, sociālajiem, veselības aizsardzības un kvalitātes standartiem.

Mums arī jāievieš stingri sertifikācijas un marķēšanas kritēriji attiecībā uz produktu izsekojamību, lai informētu patērētājus par tirdzniecībā pieejamo produktu ģeogrāfisko izcelsmi, apstākļiem, kādos tie ražoti vai zvejoti, un galvenokārt par šo produktu kvalitāti. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka tirgū, kas lielā mērā ir atkarīgs no importa, vairs nav attaisnojama produktu izņemšana no tirgus, lai tos iznīcinātu. Šādi ietaupīto naudu varētu piešķirt ražotāju organizāciju programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas akvakultūras, zivju audzēšanas un dabīgo zivju dīķu ilgtspējīga attīstība, kā arī labāku pamatnosacījumu ieviešana ir ļoti būtiska Eiropas zivsaimniecības nozares konkurētspējas saglabāšanai. Šajā saistībā ļoti liela nozīme ir ievesto zivsaimniecības produktu kvalitātei. Ņemot vērā to, ka pastāvīgi pieaug imports no trešām valstīm, mums jānodrošina, lai šis imports arī atbilstu Eiropas standartiem. Eiropas zivsaimniecības nozarē ir augsti kvalitātes standarti un liela speciālo zināšanu bagāža, un mums jāturpina aizsargāt šīs raksturīgās iezīmes. Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju NNN direktīvu (kas stājās spēkā janvārī) par nelegālas, nedeklarētas un nereglamentētas zvejas apkarošanu. Tas ir svarīgs pasākums, lai novērstu konkurences kropļošanu pasaules mērogā un atbalstītu godīgus zvejniekus, kas ievēro likumu. Es atbalstu Cadec kunga ziņojumu, kurā akcentēts Eiropas zivsaimniecības nozares tālejošo seku un nozīmīguma aspekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, ņemot vērā gaidāmo KZP reformu, jo, manuprāt, ir būtiski, lai noteikumi atbilstu nozares prasībām. Eiropas Savienība ir pasaules lielākais zivsaimniecības produktu tirgus, un ir labi zināms, ka ES ražošana pati nespēj apmierināt iekšējo pieprasījumu. Tādējādi prioritāte ir nodrošināt, lai imports no trešām valstīm atbilstu vides, veselības aizsardzības, sociālajiem un kvalitātes standartiem, ko noteikusi ES, lai novērstu importējošo valstu negodīgu konkurenci, kas izpaužas kā lētu un sliktas kvalitātes produktu piedāvājums. Ziņojumā, ko Parlaments šodien pieņēma, arī ir strikti izteikts aicinājums piemērot stingrākus un pārredzamākus kritērijus attiecībā uz zivsaimniecības produktu kvalitāti, izsekojamību un marķēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES tirgus kā pasaulē lielākais zivsaimniecības produktu importētājs kopīgi ar citām lielākajām zivju importētājvalstīm ir politiski atbildīgs par to, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas tirdzniecības noteikumi atbilstu iespējami augstākiem zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas standartiem. Eiropas Savienībai ir jācenšas ilgtspējīgi palielināt akvakultūras produkcijas ražošanu, lai samazinātu importu zivsaimniecības un akvakultūras produktu nozarē. Es esmu ļoti noraizējies par iespēju ievest ģenētiski modificētas zivis un laist tās tirgū — manuprāt, ES nedrīkst pieļaut šādu zivju tirdzniecību. Tāpēc es atbalstu stingru sertifikācijas politiku, kas varētu efektīvi kontrolēt minētās problēmas. Es arī atbalstu ciešo apņemšanos veicināt pētījumus un attīstību Eiropas akvakultūras jomā, jo tā veido tikai 2 % no pasaules produkcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai izdzīvotu, katrai valstij jāspēj sevi apgādāt ar pārtiku. Zivsaimniecība ir svarīga pārtikas apgādē, un tā arī nodrošina dažādas darbavietas. Tāpat kā lauksaimniecībā, arī attiecībā uz vietējiem zvejniekiem mēs nosakām augstus vides, dzīvnieku aizsardzības un kvalitātes standartus, kas, protams, atspoguļojas cenā. Tomēr attiecībā uz importu ir grūti uzraudzīt, lai tiktu stingri ievēroti mūsu pašu noteikumi. Tāpēc ir vēl svarīgāk ieviest skaidrus noteikumus gan attiecībā uz importu, gan pārtikas marķējumu un kvalitāti, un tādējādi mēs neveicinām konkurenci ar vietējo tautsaimniecību. Mums arī jārūpējas, lai mēs neizvirzītu akvakultūru par savu mērķi, uzliekot papildu slogu ekosistēmām vai padarot vietējos zvejniekus par bezdarbniekiem tā vietā, lai nodrošinātu lielāku vides aizsardzību. Ierosinātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Šo Eiropas Savienības tautsaimniecības nozaru izvērtējumā ir ļoti svarīgi aplūkot jautājumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, jo īpaši nosacījumiem, ar kuriem trešo valstu izcelsmes produkti tiek ievesti ES teritorijā, papildinot Eiropas Savienības izcelsmes zivsaimniecības un akvakultūras produktu sortimentu vai konkurējot ar tiem. Šā jautājuma regulēšana ir būtiska, ņemot vērā, ka Eiropas saimnieciskās patstāvības līmenis šobrīd ir ļoti zems un vairāk nekā 60 % pieprasījuma sedz imports.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Sākotnēji šajā ziņojumā tika aizstāvēta protekcionisma nostāja importa jomā, galvenokārt ar pārliecību, ka ES zvejniekiem ir jānodrošina preferenciāla piekļuve ES tirgum, izņemot gadījumus, kad nozveja nav pietiekami liela, un šādā gadījumā ES pārstrādātājiem ir jābūt iespējai importēt. Ņemot vērā mūsu uzskatu, ka pārāk liela starptautiskā tirdzniecība izraisa zivju krājumu izsmelšanu un pārmērīgu izmantošanu, jo valstis cenšas palielināt eksportu, tas bija labs pamats, lai panāktu savstarpēju vienošanos. Patiesi, daudzi mūsu iesniegtie grozījumi tik pieņemti, un vienā no tiem bija norādīts, ka pat gadījumā, ja starptautiska zivsaimniecības produktu tirdzniecība jaunattīstības valstīs ir uzlabojusi nodrošinātību ar pārtiku, tā ir izraisījusi zvejas apjoma palielināšanos, lai apgādātu eksporta tirgu, un tas var veicināt zivju krājumu samazināšanos. Pārējos grozījumos bija uzsvērts, ka ir jāpastiprina resursu pā