Debates

Pirmdiena, 2010. gada 6. septembris - Strasbūra

16. ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējā drošības klauzula (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Zalba Bidegain kunga ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno ES – Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējo drošības klauzulu (COM(2010)0049 - C7-0025/2010 - 2010/0032(COD)).

  Pablo Zalba Bidegain, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums sniegs daudz jaunu iespēju gan Eiropas, gan Korejas ražošanas nozares uzņēmumiem. Tomēr, lai nepieļautu nekādu negatīvu ietekmi uz Eiropas rūpniecības nozari, ir būtiska efektīva drošības klauzula.

Tieši pie šā jautājuma es un mani kolēģi pēdējo mēnešu laikā esam strādājuši Starptautiskās tirdzniecības komitejā, un ir svarīgi Parlamentam vienoti atbalstīt visus grozījumus.

Ziņojumu jūnijā pieņēma, 27 deputātiem balsojot „par” un vienam atturoties. Saskaņā ar šo klauzulu būs iespējams piemērot drošības pasākumus, ja pastāvēs risks, ka muitas nodokļu samazināšana no Dienvidkorejas ievestajiem produktiem var radīt nopietnus zaudējumus Eiropas ražošanas nozarei.

Jūs jau zināt, ka saskaņā ar jaunajām pilnvarām, ko Parlaments saņēma pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, šīs regulas pieņemšana notiek atbilstoši ierastajai likumdošanas procedūrai. Diemžēl pirms vasaras brīvdienām nebija iespējams noorganizēt trīspusējās sarunas ar Padomes mandātu.

Pirmās oficiālās trīspusējās sarunas notika 30. augustā, un gan ēnu referentiem, gan man bija iespēja dzirdēt Padomes reakciju uz mūsu grozījumiem. Pateicoties šai sēdei, mēs varam darboties tālāk vairākos jautājumos un definēt dažu punktu galīgos tekstus, un pēc šīs sēdes mums radās sajūta, ka Padome patiešām vēlas panākt vienošanos vispretrunīgākajos jautājumos un cītīgi strādās, lai to sasniegtu. To, protams, mēs vērtējam ļoti pozitīvi.

Tomēr tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka nav bijis pietiekami daudz laika, lai noskaidrotu Padomes pozīciju jautājumos, kuros tās redzējums atšķiras no Starptautiskās tirdzniecības komitejas redzējuma.

Tādēļ visas politiskās grupas vienbalsīgi izlēma, ka ir pienācis laiks Parlamentam ieņemt savu nostāju plenārsēdē par Starptautiskajā tirdzniecības komitejā jūlijā pieņemtajiem grozījumiem, kas ir vitāli svarīgi, lai drošības klauzula būtu piemērojama un efektīva.

Tajā pašā laikā tika pieņemts vienbalsīgs lēmums neaizslēgt durvis iespējamai nolīguma pieņemšanai pirmajā lasījumā, un to mēs noteikti uzskatām par iespējamu, kad Padome izskaidros savu nostāju.

Tādēļ rīt mēs balsosim tikai par Starptautiskās tirdzniecības komitejas iesniegtajiem grozījumiem un saskaņā ar 55. pantu atliksim balsojumu par normatīvo ziņojumu uz otro sēdes daļu oktobrī, kad mēs ceram panākt pozitīvu likumdošanas procedūras noslēgumu.

Mēs uzskatām, ka ziņojumā ir ietverta vesela virkne dažādu uzlabojumu, piemēram, tiešsaistes platformas radīšana, lai paātrinātu procesus; iespēja rūpniecības nozarei sākt izmeklēšanas procesu; Komisijas pienākums sagatavot obligātos ziņojumus, kā arī uzlabojumi Korejas importa uzraudzībā un novērošanā. Par šiem jautājumiem mēs jau esam principiāli vienojušies ar Padomi.

Domāju, ka tas ir labs rezultāts, bet mēs tomēr neuzskatām, ka ar to ir pietiekami. Ir citi, pat vēl nozīmīgāki jautājumi, kas ir pelnījuši sarunu dalībnieku pilnu uzmanību un kuri visām politiskajām grupām šeit ir jāaizstāv, kā mēs to izdarījām Starptautiskajā tirdzniecības komitejā. Es būtībā runāju par četriem jautājumiem.

Pirmkārt, mums ir jāsamazina iespējamie riski pašām neaizsargātākajām dalībvalstīm, reģionam pēc reģiona izveidojot reģionālo klauzulu, lai pasargātu jutīgas ražošanas nozares. Mums nevajadzētu aizmirst, ka drošības klauzula būtībā ir pagaidu un tās mērķis ir tieši pasargāt visjutīgākos ekonomikas sektorus, lai tiem būtu pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajai situācijai.

Otrkārt, mums ir skaidri jānosaka uzraudzība tiem produktiem, kurus ietekmē klauzula par nodokļu atmaksu.

Treškārt, mums jāaizstāv Parlamenta loma izmeklēšanas procesa uzsākšanā, un pēdējais punkts ir lēmumu pieņemšanas process jeb komitoloģija.

Nobeigumā, pieminot prezidējošās valsts Beļģijas izrādīto labo gribu sarunu laikā, es vēlos pieminēt ļoti svarīgo lomu, kas ir un būs Komisijai, virzot sarunas pretim labam noslēgumam.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Regula, ar ko īsteno divpusējo drošības klauzulu ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumā, ir ļoti svarīgs tiesību akts ne tikai tāpēc, ka pēc pieņemšanas tā nodrošinās ES rūpniecības nozarei nepieciešamo aizsardzību, bet arī tāpēc, ka tā ir pirmais dokuments, kura izstrādē ir piedalījies Eiropas Parlaments. Tāpēc es esmu apmierināts, redzot, ar kādu apņēmību un atbildību Parlamenta attiecas pret šo īpašo lietu.

Es novērtēju Eiropas Parlamenta pūles, sagatavojot grozījumus Komisijas priekšlikumiem un ievērojot ļoti stingros termiņus. Es vēlos arī apstiprināt, ka Komisija ir pilnībā apņēmusies noslēgt nolīgumu, kurš nodrošinās efektīvu aizsardzības mehānismu un kurā būs novērstas vairāku ES rūpniecības nozaru potenciālās bažas.

Mani informēja, ka pirmās neformālās trīspusējās sarunas attiecībā uz Korejas drošības regulējumu norisinājās veiksmīgi un, kā tikko minēja referents, sasniedzot progresu saistībā ar vairākiem nozīmīgiem grozījumiem. Piemēram, ir panākta vienošanās par tādiem svarīgiem jautājumiem kā tiesību piešķiršana ES rūpniecības nozarei pieprasīt sākt drošības izmeklēšanu un iekšējo noteikumu par nodokļu atmaksu iekļaušana drošības regulā.

Es apzinos, ka trīspusējās sarunās vissarežģītākie jautājumi vēl nav izrunāti detaļās. Es ceru, ka nākošajās Parlamenta, Padomes un Komisijas tikšanās reizēs, kuras, kā es saprotu, organizēs tuvākajā nākotnē, tiks panākts būtisks progress un būs iesējams vienoties pat par vissarežģītākajiem jautājumiem.

Es vēlos pateikties cienījamajiem Parlamenta deputātiem un īpaši Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļiem (INTA) par prioritāru izturēšanos pret šo lietu. Es vēlos arī atkārtoti uzsvērt Komisijas iesaistīšanos, rūpīgi ieviešot visu BTN. Tas ietver ne tikai drošības mehānismu, bet arī citus BTN aspektus, sevišķi ilgtspējīgas attīstības noteikumus un sodus attiecībā uz beztarifu barjerām.

Nobeigumā ļaujiet man izmantot šo iespēju un informēt jūs par jaunākajiem notikumiem saistībā ar ES un Korejas BTN pieņemšanu Padomē. Jūs jau droši vien zināt, ka Ārlietu padome 10. septembrī paredzējusi un, cerams, atļaus BTN parakstīšanu un pagaidu piemērošanu. Kad šis lēmums būs pieņemts, varēs oficiāli parakstīt nolīgumu un nodot to Parlamentam saskaņošanas procedūrai.

Par pagaidu piemērošanas datumu Padome lems vēlāk. Šo lēmumu, visticamāk, pieņems tad, kad Parlaments būs devis piekrišanu BTN un kad būs panākta vienošanās par drošības regulējumu.

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums, komisāra kungs, ka informējāt mūs par Eiropas Komisijas viedokli!

  Daniel Caspary, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgi paveiktais ir ņemams par piemēru. Es vēlos īpaši pateikties Zalba kungam par viņa darbu.

Pirmajā ārējās tirdzniecības jautājumā kopš Lisabonas līguma pieņemšanas, kurā mums ir izšķiroša loma, Eiropas Parlaments parāda, ka ir rīcībspējīgs. Pirmais lasījums komitejā notika jūlijā, un šovakar ir pienācis laiks debatēm. Ja tas būtu atkarīgs no Parlamenta, mēs varētu balsot par drošības klauzulām jau rīt. Tomēr diemžēl cita institūcija — proti, Padome — līdz šim nav mums nodrošinājusi iespēju rīt apstiprināt šo nolīgumu. Es būtu atzinīgi novērtējis Padomes pārstāvju klātbūtni šeit šodien. Es arī novērtētu, ja Padome šajā jautājumā izrādītu mazliet vairāk elastīguma un rīkotos mazliet ātrāk.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta lomu es vēlos teikt ļoti skaidri: Komisijai, Parlamenta deputātiem un rūpniecības nozares pārstāvjiem nākotnē būs tiesības sākt izmeklēšanu saskaņā ar drošības klauzulu. Arī mēs, Eiropas Parlaments, vēlamies šīs tiesības. Es domāju, varu visu deputātu vārdā teikt, ka mēs neatteiksimies no šādām tiesībām. Es mudinu Komisiju un Padomi sarunās piekrist tam pēc iespējas ātrāk.

Nākamais jautājums attiecas uz nodokļu atmaksu. Komisija ierosina, ka tas ir jāietver drošības klauzulā. Es pieprasu, lai Padome pārstāj bloķēt šo ierosinājumu un pieņem to.

Trešais jautājums attiecas uz Dienvidkorejas CO2 regulējumu, ko arī nepieciešams apspriest. Korejas valdība plāno piemērot CO2 regulējumu automobiļu nozarei. Mēs visi esam norūpējušies par to, ka šo regulējumu varētu izmantot, lai mašīnām no Eiropas samazinātu pieeju Korejas tirgum. Es aicinu Komisiju runāt par šo jautājumu ar korejiešiem, cik stingri vien iespējams. Šis jautājums par CO2 regulējumu mums ir kā lakmuss. Nebūtu lietderīgi, ja Koreja, pieņemot pirmo jauno tiesību aktu, iedragātu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Paturot šo prātā, es novēlu referentam un visiem iesaistītajiem daudz panākumu arī turpmākajā darbā! Es būtu ļoti pateicīgs, ja mēs spētu šo lietu pabeigt līdz gada beigām.

  Bernd Lange, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es vēlos pateikties referentam par labo sadarbību, pateicoties kurai Parlaments ir spējis vienbalsīgi pieņemt fundamentāli svarīgu nostāju Komitejā — kas ir ļoti labi — un kura atkal skaidri ir norādījusi uz šā drošības regulējuma nozīmību.

Kopā ar nolīgumu ar Dienvidkoreju, šis ir pirmais nolīgums, ko esam apsprieduši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ar kuru Parlamentam ir noteikta jauna loma. Otrkārt, šis brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju un drošības regulējums ir pamats turpmākiem nolīgumiem, un tāpēc mums jārīkojas ļoti uzmanīgi. Šie ir divi svarīgi iemesli, kādēļ mums nevajadzētu bezrūpīgi pieņemt neskaidras nostājas, bet patiešām cīnīties par piesardzīga regulējuma pieņemšanu.

Komisāra kungs, jūs jau zināt, ka mēs šeit īpaši raizējamies par sešiem jautājumiem. Es vēlos sniegt īsu kopsavilkumu par tiem. Pirmkārt, nodokļu atmaksas mehānisms. Ja Korejas ražotāji savas produkcijas ražošanai izmanto detaļas no trešajām valstīm, viņiem par to nav jāmaksā nodokļi un šo produkciju var eksportēt uz Eiropu, kamēr Eiropas ražotāji, pat izmantojot tās pašas detaļas, nevar baudīt šādus atbrīvojumus no nodokļiem. Tas sniedz Korejas ražotājiem konkurences priekšrocību. Tas ir rūpīgi jāuzrauga, lai redzētu, vai tas neizkropļo tirgu. To nevar sasniegt ar vienkāršu deklarāciju; drīzāk, tas ir jāpadara likumīgi saistošs, iekļaujot šādu prasību drošības regulējumā, kas būs pamats izmeklēšanas sākšanai.

Otrkārt, pastāvēs arī reģionālas atšķirības. Jutīgās nozares nav vienas un tās pašas visās Savienības dalībvalstīs. Tāpēc mums īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā var pasargāt jutīgās nozares atsevišķos reģionos no mērķtiecīgiem uzbrukumiem. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo mēs esam iekšējā tirgū, bet tam jārod politisks risinājums.

Treškārt, tā kā šis ir pirmais nolīgums kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, komisāra kungs, tas ietver arī jaunu līdzsvaru starp Padomi un Parlamentu, un, tā kā esam vienojušies ar Komisiju, ir tikai pareizi, ka šajā nolīgumā Parlamentam un Padomei ir vienlīdzīga loma.

Ceturtkārt, īstenošanas procesi, protams, ir jūsu darīšana, mums nav nekādas vēlēšanās iejaukties īstenošanā, bet mums, Parlamentam, jāpārliecinās, ka komitoloģijas procedūrā netiek apšaubītas Parlamenta tiesības. Mums nepieciešamas atsaukšanas tiesības — tās arī ir jāparedz.

Piektkārt, daudzo desmitu gadu ilgā pieredze, sadarbojoties ar Dienvidkoreju, ir mums parādījusi, ka papildus tarifu tirdzniecības politikai tiek patstāvīgi veidotas beztarifu barjeras. Tādēļ mums nepieciešams skaidrs uzraudzības, ziņošanas un konsultāciju uzsākšanas mehānisms, ja gadījumā radīsies problēmas ar beztarifu barjerām tirdzniecībai.

Sestkārt, ja nopietni attiecamies pret šo jauna veida tirdzniecības nolīgumu, tad mums ir arī jāiesaista un jāstiprina pilsoniskā sabiedrība. Tas nozīmē, ka ir cieši jāiesakņo un jāievieš tādi svarīgi ILO standarti kā 87. standarts, kas piešķir darba ņēmējiem tiesības rīkot streikus. Turpretim Dienvidkorejas Kriminālkodeksa 314. pants nosaka, ka „uzņēmējdarbības veiksmīgas norises traucēšana” ir krimināli sodāma darbība. Mums saistībā ar to ir kaut kas jādara — ir jāstiprina pilsoniskā sabiedrība, jānodrošina fundamentāli ILO un vides standarti un pilsoniskā sabiedrība arī jāiesaista nolīguma uzraudzībā ar iekšzemes konsultantu grupu starpniecību.

Visbeidzot, komisāra kungs, saskaņā ar jūsu teikto, pagaidu piemērošana, visticamāk, notiks pēc nolīguma noslēgšanas. Es vēlos svītrot vārdu „visticamāk”. Pagaidu piemērošana nevar notikt, kamēr Parlaments šajā jautājumā nav pieņēmis lēmumu.

(Aplausi)

  Michael Theurer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Savā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ēnu referenta statusā es vēlos pateikties komisāram De Gucht kungam, kā arī referentam Zalba kungam par viņu pozitīvo sadarbību saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju un drošības klauzulām.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt, ka mēs, Liberāļi un demokrāti, vēlētos, lai Eiropas Parlaments ratificē un pieņem šo nolīgumu pēc iespējas drīzāk, jo mēs atbalstām brīvo tirdzniecību un uzskatām, ka nolīgums ar Dienvidkoreju rada lieliskas iespējas gan Eiropas Savienības, gan Dienvidkorejas ekonomikai. Tomēr attiecībā uz drošības klauzulām mums ir ļoti nopietni jāattiecas pret Eiropas ražošanas nozares bažām. Mēs uzskatām, ka drošības klauzulas ir instruments, ar ko to darīt. Mēs ceram, ka šīs nedēļas balsojums būs signāls, ka Parlamenta politiskie spēki ir vienoti un ka pēc šo drošības klauzulu pieņemšanas tiks pieņemts arī labi funkcionējošs nolīgums. Tādēļ mēs lūdzam Padomi un Komisiju īpaši svarīgos jautājumos panākt mums pretī.

Galvenais, mēs nevēlamies, lai nodokļu atmaksas sistēma tiktu ļaunprātīgi izmantota. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka nodokļu atmaksa atver durvis lētiem produktiem caur Dienvidkoreju, sevišķi pirmapstrādes produktiem no Ķīnas un citām Āzijas valstīm. Turklāt mēs vēlamies, lai Dienvidkoreja nojauc savas beztarifu barjeras tirdzniecībā, piemēram, CO2 noteikumus vieglajiem automobiļiem, lai mums nav jāveido jaunas barjeras, tirgojoties pa pagalma durvīm.

Mēs vēlamies apstiprināt sociālos un vides standartus. Protams, jāatrisina arī komitoloģijas jautājums, proti, saistībā ar vēlāko nolīguma piemērošanu. Šajā ziņā mēs vēlamies redzēt stipru Parlamenta lomu. Mēs arī vēlamies, lai nākotnē pati ražošanas nozare un dalībvalstis būtu spējīgas uzsākt šādas izmeklēšanas un uzraudzību.

Pēdējais jautājums rada bažas: tuvākajās dienās Padome debatēs par nolīguma pagaidu piemērošanu un, iespējams, arī balsos par to. Man ir jābrīdina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir jādod sava piekrišana. Pagaidu piekrišana būtu pret Lisabonas līguma būtību. Tādēļ es aicinu Padomi neapstiprināt nolīguma pagaidu piemērošanu, bet pagaidīt, kamēr Parlaments pieņem lēmumu. Mēs esam darījuši visu, lai būtu iespējams pieņemt savlaicīgu lēmumu, un mums tas atkal ir uzskatāmi jāparāda, vienoti nobalsojot.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, De Gucht kungs, dāmas un kungi! Savas grupas vārdā es vēlos paust atbalstu Komitejas centieniem virzīt balsojumam šajā plenārsēžu nedēļā priekšlikumus regulējumam, ar kuru tiks ieviestas divpusējās drošības klauzulas brīvās tirdzniecības nolīgumā.

Pārredzamība, atklātums, Eiropas Parlamenta ES likumdevēja tiesību precizēšana attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu pieņemšanu nākotnē un tātad nopietna attieksme pret daudzo iesaistīto pušu un iespaidoto tirgus dalībnieku viedokļiem, interesēm un bažām attiecībā uz ratificējamo brīvās tirdzniecības nolīgumu — uz to visu tieši attiecas drošības regulējums. Ļaujiet man norādīt, ka pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par brīvās tirdzniecības nolīguma saturu un jo īpaši tā tekstu ne tikai šeit, Eiropas Parlamentā, bet pat vēl vairāk uzņēmumu darbinieku vidū, kā arī uzņēmumu vadītāju vidū, un tas attiecas ne tikai uz lieliem uzņēmumiem, bet vēl lielākā mērā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem abās tirdzniecības partnervalstīs.

Šis ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums 21. gadsimtā starp augsti attīstītām valstīm globālajā ekonomikā, un tas stāsies spēkā ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Drošības klauzulas mehānisms tādēļ ir būtiski svarīgs, un paredzams, ka šis regulējums attieksies daudz plašāk, ne tikai uz šeit nosauktajiem specifiskajiem aspektiem.

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz nolīgumā paredzēto drošības pasākumu īstenošanu un iespējām tos piemērot, lai pozitīvi attīstītos tirdzniecības sadarbība, globālā atvērtība un kopīgs progress ekonomiskās un sociālās attīstības jomā attiecīgajās valstīs, kas ir abu tirdzniecības partnervalstu darbinieku un pilsoņu interesēs. Laika plānošana un termiņi, reģionālie drošības pasākumi, pierādījumu sniegšana, uzraudzības pasākumi — tas viss ir nepieciešams un, kā jau mani kolēģi šeit minēja, Eiropas Parlamentam ir jābūt tādām pašām tiesībām kā Padomei. Tā kā pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības un uzņēmēji ir pauduši bažas saistībā ar nodokļu atmaksu — bažas, kas tieši izriet no pašu pieredzes — ir jāpieņem konkrēti noteikumi par izcelsmi.

Es atbalstu arī pieeju, ka klauzulai jābūt ne tikai efektīvai, bet arī jābūt īstenojamai praksē. Klauzulai ir jābūt instrumentam, ko var izmantot nopietnu pārkāpumu gadījumos. Es uzskatu, ka šodien noteikti jāuzsver, ka šis regulējums ir jāievieš un jāapstiprina gan Padomei, gan visām 27 dalībvalstīm, pretējā gadījumā nolīgums nevar stāties spēkā.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Šis brīvās tirdzniecības nolīgums ir izdevīgs gan Korejai, gan ES ekonomiskajā un sociālajā līmenī, kā arī, raugoties no vides aizsardzības viedokļa. ES interesēs ir pieņemt šo nolīgumu, pirms Koreja noslēdz līdzīgu nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir jādara ātri, jo prezidents Obama nesen Toronto paziņoja, ka nākamajā gadā ASV gatavojas ratificēt tirdzniecības nolīgumu ar Koreju. Tomēr mani sāk mākt šaubas par to, vai šis nolīgums patiešām ir tik vienkāršs. Korejā tikko ir atklāts diezgan liels korupcijas tīkls visaugstākajā līmenī, tāpēc mums ļoti cieši jāvēro mūsu svarīgāko tirdzniecības partneru attīstība. Brīvās tirdzniecības nolīgums apstiprina faktu, ka Koreja pieder šai grupai.

Mums arī jāatrod veidi, kā nodrošināt, lai neatkarīgiem ekspertiem darba tiesībās vai pašai ES būtu tieša piekļuve darbiniekiem Kaesong Industrial Complex (KIC) uzņēmumā, citiem vārdiem sakot, tirdzniecības rajoniem pilsētā Kaesong, kur ziemeļkorejieši strādā Dienvidkorejas uzņēmumos. Pretējā gadījumā mēs riskējam nodrošināt piekļuvi produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu un neievērojot cilvēktiesības. Ja mēs nevaram piekļūt šiem rajoniem, mēs nedrīkstam pieļaut KIC produkcijas iekļaušanu nolīgumā. Tomēr kopumā ir labi, ka šis nolīgums radīs lielāku pārredzamību un varēs iesniegt apsūdzības pret uzņēmumiem, un tos varēs saukt pie atbildības, ja tie nepildīs izvirzītās prasības. Tāpat tagad ir atklāti darbinieku darba apstākļi un tos var apspriest un pārbaudīt. Ja mums tas izdosies, tas noteikti būs solis pareizajā virzienā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka izskatās, ka no šā nolīguma visvairāk iegūs tieši ES. Tas, cerams, radīs vairāk darbavietu un atbalstu Eiropas izaugsmei.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Mēs redzam, ka valda pilnīga vienprātība attiecībā uz šo priekšlikumu, un mēs varam apsveikt sevi par to, ka mēs visi pēc iespējas ātrāk vēlamies to īstenot un ka tas mums ir ļoti svarīgi.

  Christofer Fjellner (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā es vēlos pateikties Zalba Bidegain kungam, jo es zinu, ka viņš pie šā jautājuma ir strādājis ļoti smagi, un es domāju, ka viņš ir panācis ļoti labu rezultātu.

Rītdienas balsojums par drošības klauzulām brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju patiesībā ir vēsturisks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas nozīmē, ka mēs tagad sāksim sarunas par visplašāko brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko ES jebkad ir noslēgusi. Tas ir visradikālākais nolīgums, kas nesīs vislielāko peļņu, salīdzinot ar jebkuriem citiem nolīgumiem, kuros esam iesaistījušies. Protams, tajā nav nekā dīvaina. Tas būtībā ir saistīts ar to, ka Dienvidkoreja ir viena no mūsu svarīgākajām tirdzniecības partnerēm, tā ir pasaules 11. lielākā ekonomika un viena no pirmajām ESAO valstīm, ar kurām ES slēdz brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Tas ir arī pirmais nolīgums, kurā mēs izmantojam „Globālo Eiropu”, kur sākuma punkts ir Eiropas konkurētspēja, un kas ir arī ekonomiski, ne tikai politiski svarīgs. Tas ir pierādījums mūsu ambīcijām. Piemēram, pieņemot šo nolīgumu, mēs lauksaimniecības jomā, ciktāl tas attiecas uz brīvo tirdzniecību, darām vairāk nekā jebkad iepriekš esam darījuši. Tas pavērs daudz iespēju mūsu rūpniecības nozarei. Tas, protams, pavērs iespējas arī mūsu Dienvidkorejas draugu rūpniecības nozarei, bet tieši tāda jau ir brīvā tirdzniecība. Tas ir grūti, tas ir bijis grūti un būs grūti nākotnē, bet lietas, kas ir svarīgas, bieži vien ir ļoti grūtas. Tā ir šā visa jēga.

Otrkārt, šis ir pirmais gadījums, kad ir iesaistīts Eiropas Parlaments un kad tam ir koplēmuma pilnvaras. Tas nozīmē, ka mums ir bijis jāparāda, ka varam uzņemties atbildību, un es domāju, ka esam to izdarījuši. Mums ir jāparāda, ka varam kaut ko dot kopējam galdam un stiprināt ES lomu, nevis tikai darboties kā bremze. Es domāju, ka esam to sasnieguši. Protams, ne visas mūsu prasības uzklausīs, bet tas vien, ka esam tās izvirzījuši, nozīmē, ka Komisija būs spiesta pievērst vairāk uzmanības tādiem jautājumiem kā, piemēram, sociālajiem apstākļiem un beztarifu tirdzniecības šķēršļiem.

Es vēlos īpaši uzsvērt vienu lietu, jo es nepiekrītu visam, par ko mēs balsojām komitejā. Tas attiecas uz jautājumu par reģionālajiem drošības pasākumiem. Es par to sāku šaubīties pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un es domāju, ka būtu labāk, ja tā vietā mēs drošības pasākumus ieviestu visā ES. Pastāvot iekšējam tirgum un brīvai apritei, ir lielas iespējas apiet šādus reģionālos drošības pasākumus, un es neticu, ka kāds šeit gribētu apspriest vai apšaubīt brīvu apriti vai iekšējo tirgu. Tomēr kopumā rītdienas balsojums ir svarīgs signāls, ka mēs ieejam jaunā tirdzniecības politikas posmā, un tas ir labi.

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es domāju, ka mums jājautā sev, ko mēs, Eiropa, gribam, ko mēs, Eiropa, pieprasām un kādas saistības mēs plānojam uzņemties saistībā ar šo nopietno ekonomikas un finanšu krīzi, depresiju, ko mēs esam pieredzējuši visā pasaulē, un grūto atlabšanu, par ko tagad cīnāmies.

Pēc manām domām, laikā, kad daudzpusējās attiecības ir tik ļoti apgrūtinātas, ja Doha sarunas ir apstājušas, brīvās tirdzniecības nolīgumam jāatbilst vismaz divām galvenajām prasībām. No vienas puses, tam būtu jāizveido patiesi starptautiska līmeņa konkurences apstākļi starp mums un citiem konkurentiem pasaules tirgū un, no otras puses, tam jāparāda pasaulei, kādā virzienā Eiropa vēlas virzīt savu ekonomiku un attīstību.

Šis nolīgums ir atdalīts no tā visa. Tajā nav ņemta vērā situācija pasaulē. Tas ir vienā vai otrā pusē. Tas vienkārši ir ļoti gudri izstrādāts brīvās tirdzniecības nolīgums. Tas ir svarīgs konceptuāls dokuments un noteikti spēs radīt noderīgus scenārijus pilnīgi regulētā pasaulē — pasaulē, kurā dienas kārtībā ir savstarpīgums, kopēji likumi un kopēji kvalitātes standarti. Pasaule tomēr tāda nav. Patiesībā mēs redzam, ka rūpniecības nozari, kas Eiropai ir jāizmanto, lai attīstītos, palielinātu nodarbinātību un radītu vairāk darbavietu, soda, bet finanšu pakalpojumu nozari kārtējo reizi atalgo.

Ņemot vērā pozitīvos aspektus, šis nolīgums gandrīz nemaz neietekmēs IKP pieaugumu; labākajā gadījumā tas pieaugs par 0,03 %. Es neredzu vajadzību pēc tā. Pēc prezidenta Obama piesardzīgo sarunu uzsākšanas pat Amerikas Savienotās Valstis bremzē, jo spiedienu izdara vismaz 100 vairākuma partijas kongresmeņi, kuri uzskata, ka nolīgums — kurš ir līdzīgs tam, ko mēs grasāmies parakstīt, — samazinās darbavietu skaitu.

Ratifikācijas process Korejā ir ārkārtīgi lēns, un netiek garantēta atbilstība ne vides aizsardzības, ne sociālajiem standartiem. Taču mēs vēlamies ļoti ātri virzīties pretim ratifikācijai.

Tomēr mums ir jālūdz viena lieta. Mēs to jau lūdzām sākotnējās stadijās, par to balsojot. Šī brīvās tirdzniecības nolīguma pagaidu īstenošana nav iespējama, ja vien nepieņems drošības regulējumu, un šajā Parlamentā mēs esam ieviesuši dažus būtiskus grozījumus, kas ļaus mums turpmāk rīkoties efektīvāk.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs esam mazliet līdzīgi Ryong, pūķiem korejiešu mitoloģijā, kuri ir maigi, labsirdīgi, bet ļoti mērķtiecīgi pūķi. Mēs arī apzināmies, ka esam Eiropas institūcija, ko tiešā veidā ievēl mūsu pilsoņi, un tāpēc mēs pieprasām efektīvu drošības klauzulu.

Parlaments vēlas noslēgt šo nolīgumu pirmajā lasījumā, bet ar nosacījumu, ka tiek izstrādāti konkrēti priekšlikumi, ņemot vērā Eiropas darba ņēmēju un rūpniecības nozaru intereses un jo īpaši Parlamenta institucionālās prerogatīvas. Mums ir sešas prasības, kuras jau uzskaitīja citi deputāti.

Pirmkārt, nekāda pagaidu piemērošana, pirms nav pieņemts drošības regulējums un pirms Parlaments nav devis savu piekrišanu.

Otrkārt, reģionāla vai, jebkurā gadījumā, elastīga drošības klauzula, jo Eiropa ir daudzveidīga un ir svarīgi, lai nolīgumu pieņemtu un atbalstītu dažādās iesaistītās puses.

Trešā un vēl svarīgākā prasība attiecas uz Parlamenta lomu procedūrās: tiesības pieprasīt izmeklēšanu — mēs, protams, esam lūguši attiecināt šīs tiesības arī uz rūpniecības nozari —, tiesības saņemt pilnīgu informāciju un piekļuvi tiešsaistes platformai.

Ceturtā prasība attiecas uz komitoloģiju regulējuma ieviešanā: Padomei nevar būt svarīgāka loma kā Parlamentam. Mēs uzstājam, lai Parlamentam tiktu nodrošināta šī nozīmīgā loma, paredzēta procedūra, konsultatīvā procedūra, ar veto tiesībām gadījumos, kad Komisija pēc izmeklēšanas nolemj nepiemērot pasākumus.

Piektā prasība attiecas uz muitas nodokļu atmaksu — muitas nodokļi jāiekļauj drošības klauzulās, un tiem jābūt vienam no faktoriem jebkurā izmeklēšanā un uzraudzībā.

Visbeidzot, sestā prasība ir sociālo un darba apstākļu un vides aizsardzības standartu uzraudzība, kā arī līdzvērtīgi konkurences apstākļi, nodrošinot korejiešiem un eiropiešiem vienlīdzīgu pamatu CO2 ziņā.

Mēs pilnībā atbalstām šo brīvās tirdzniecības nolīgumu un jebkuru brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ir stabilitātes un miera nodrošināšanas instruments. Nevienam, protams, nevajadzētu būt naivam attiecībā uz tā saturu, un Padome nedrīkst ignorēt Parlamenta lomu.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien te esam aicināti apstiprināt nozīmīga tiesību akta tekstu, kas attiecas uz starptautisko tirdzniecību, kura īstenošanai būs nopietnas sekas attiecībā uz Eiropas tirgu. Ņemot vērā pašreizējo pasaules ekonomikas krīzi, jebkādi brīvās tirdzniecības nolīgumi ir jāpilda uzmanīgi, soli pa solim, lai pārliecinātos, ka nepastāv risks radīt būtiskus zaudējumus rūpniecības nozarēm Savienībā.

Drošības klauzula brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Koreju ir nepieciešama, lai to varētu iekļaut ES tiesību aktos un tā stātos spēkā, un lai to varētu aktivizēt bez sarežģījumiem. Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai ir sistemātiski jāuzrauga importa un eksporta statistika, lai tā varētu iejaukties, tiklīdz zūd līdzsvars. Turklāt ir rūpīgi jāuzrauga darba apstākļu un vides aizsardzības standartu specifikāciju ievērošana, lai izvairītos no negodīgas konkurences starp vienādu vai tieši konkurējošu produkciju, kas rodas šo specifikāciju neievērošanas dēļ.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka mēs atbalstām reģionālās klauzulas piemērošanu, lai iekšējā tirgū nodrošinātu optimālu darbību, jo tā atļauj pasākumu veikšanu reģionos un valstīs ar ražošanas nozarēm, kas bieži vien ir svarīga daļa no pamata tirgus. Tā kā brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju ir pirmais, kas atver Eiropu tik lielam Āzijas tirgum, mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo tas būs precedents citiem šādiem nolīgumiem.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ikviena brīvās tirdzniecības nolīguma pamatā jābūt savstarpīguma principam vai savstarpējam izdevīgumam, un, atklāti sakot, es šaubos, ka tas ir nolīguma ar Dienvidkoreju gadījumā.

Es vēlos minēt skaitļus: 50 % no mūsu pašreizējās tirdzniecības apjoma ar Dienvidkoreju veido automobiļu nozare, tomēr Eiropas Savienība importē 450 000 Dienvidkorejas vieglo automobiļu, bet eksportē tikai 33 000 Eiropas vieglo automobiļu. Tā ir ārkārtīgi nelīdzsvarota tirdzniecības attiecība, lai neteiktu vairāk, un tas ir apstākļos, kad ir īpaši nopietna krīze.

Patiesībā, šis nolīgums būs precedents. Tas bruģēs ceļu citiem nolīgumiem ar lielajām Āzijas valstīm — ar to es domāju īpaši Japānu, bet būs arī citas. Turklāt tas ir pirmais nolīgums, kas panākts pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tādēļ ir svarīgi, lai Komisija sadzirdētu un uzklausītu Eiropas Parlamenta balsi, un es atbalstu mūsu referentu šajā jautājumā.

Tieši tāpēc, neatkarīgi no tā, kas notiks — es pāragri nespriedīšu par balsojumu attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumu —, mums drošības klauzula ir jāpadara stingrāka un jo īpaši jāpārskata nodokļu atmaksas mehānisms, jāievieš reģionālās drošības klauzula, jāstiprina Eiropas Parlamenta loma procedūrā, jāievieš ad hoc komitejas procedūra, kurā būtu ievērotas Parlamenta tiesības, un jāietver sociālie un vides aizsardzības standarti.

Visbeidzot, kā jūs solījāt, komisāra kungs, mēs nevēlamies šo brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērot uz laiku, pirms Eiropas Parlaments par to nav galīgi nobalsojis.

Paldies par uzklausīšanu, un ceru, ka ņemsiet manus komentārus vērā!

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šis ir pirmais nolīgums kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tas ietver dažus pozitīvus elementus: Eiropas Parlamenta loma ir stiprināta, un gadījumos, ja pārkāptas arodbiedrību vai darbinieku tiesības, ir paredzēti drošības pasākumi.

Tomēr brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju nedrīkst izmantot par paraugu turpmākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem no Eiropas Savienības puses. Kāpēc tā? Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev augstas prasības attiecībā uz mērķiem un vērtībām, kas noteiktas līgumos un jo īpaši Lisabonas līgumā, un tai ir jādzīvo saskaņā ar tiem arī tādās jomās kā, piemēram, cilvēktiesības un juridiskā noteiktība.

Tāpēc es gribētu izveidot saikni starp šo un citiem pašreizējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, it īpaši ar Kolumbiju un Peru, kā arī nolīgumu ar Andu valstīm, kas jau ir apspriests un gaida apstiprinājumu. Pirms nolīguma slēgšanas ar trešajām valstīm ļoti būtisks ir smalks dialogs par cilvēktiesībām. Brīvās tirdzniecības nolīguma saturs ir jāpielāgo konkrētajai situācijai attiecīgajās valstīs, jo īpaši saistībā ar tirdzniecības nozari un sociālajiem un vides aizsardzības standartiem. Mums jānovērš tas, ka šīs valstis, un arī ES, vienkārši skrien pakaļ brīvās tirdzniecības nolīguma burkānam un, kad burkāns dabūts, atgriežas pie vecajām metodēm, pēc tam, kad saņēmuši grēku atlaidi par saviem cilvēktiesību pārkāpumiem.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Divpusējā drošības klauzula brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku ir aizsardzības pasākums, kas būs vajadzīgs, ja Korejas imports draudēs radīt nopietnu kaitējumu rūpniecības nozarei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā.

Nodokļu atmaksas princips, saskaņā ar kuru Korejas uzņēmumi var saņemt muitas nodokļa atmaksu par galvenajām detaļām, ir īpaši jutīgs aspekts, jo var sniegt labumu Korejas uzņēmumiem un arī krietni iespaidot Eiropas konkurētspēju.

ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums ir izdevīgs, ja vien tas atbilst godīgas konkurences principiem. Šajā saistībā Komisijai būs stingri jāuzrauga eksporta tendence starp Dienvidkoreju un Eiropas Savienību, īpaši nozarēs, kas uzskatāmas par neaizsargātām, lai ātri izlabotu jebkādu nevienmērīgumu.

Jāstiprina arī jaunizveidotā kontroles sistēma, ļaujot attiecīgajiem nozares pārstāvjiem, arodbiedrībām un sociālajiem partneriem, kā arī Eiropas Parlamentam, tiešā veidā pārstāvot Eiropas pilsoņus, dot trauksmes signālu un pieprasīt izmeklēšanas uzsākšanu.

Eiropas Parlamenta loma kontroles sistēmā un bažas par nodokļu atmaksu ir jautājumi, par kuriem Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai ātri būs jāpanāk kompromiss. Paturot šo prātā, balsojums par šo ziņojumu šajā parlamentārajā sesijā ir pozitīvs solis, norādot uz Parlamenta gatavību pieņemt šo regulējumu iespējami drīz.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties referentam un ēnu referentiem par padarīto darbu un par viņu labo sadarbību un novēlēt viņiem turpmākus panākumus visās atlikušajās sarunās.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju sarunās panākto straujo progresu attiecībā uz drošības klauzulu nolīgumā ar Koreju. Eiropas Parlaments ar ātru balsošanu komitejā jūlijā un plānoto balsojumu par grozījumiem septembrī, kā arī ar spēju rīkoties sarunās ir parādījis, ka spēj strādāt efektīvi un konstruktīvi, sākot īstenot Lisabonas līgumu. Padome tagad tiek mudināta darīt to pašu, lai mēs varētu drīz panākt vienošanos par drošības klauzulu.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par sociālo un vides standartu deklarāciju. Tas ir labs kompromiss, kas uzsver šā jautājuma nozīmi. Sevišķi jau Parlamenta lomas nostiprināšanu var uzskatīt par nozīmīgu soli ceļā uz tirdzniecības politikas demokratizēšanu, un es aicinu Padomi un Komisiju rast tādu risinājumu, kas nodrošina efektīvu un ciešu Eiropas Parlamenta iesaistīšanu.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Parlaments nepadosies šajā jautājumā. Kā īpaši būtisku soli es redzu Komisijas priekšlikumu iekļaut nodokļu atmaksu drošības klauzulā un aicinu Padomi atbalstīt šo priekšlikumu.

Lūdzu Komisijai pievērst lielāku uzmanību Korejas valdības plānotajam CO2 regulējumam un virzīt sarunas par godīga un brīva regulējuma ieviešanu attiecībā uz mūsu Eiropas uzņēmumiem. CO2 jautājums būtu jānokārto pirms nolīguma stāšanās spēkā.

Ir daudz pozitīvu atsauksmju par gandrīz visām jomām un sektoriem: mašīnbūvi, farmāciju, elektrotehniku, ķīmisko rūpniecību un daudziem pakalpojumu sniedzējiem. Nav šaubu, ka dažās nozarēs varētu vēlēties vairāk, bet kopumā ir liels gandarījums, izņemot automobiļu rūpniecību. Pat šajā instrumentā pastāv skaidras atšķirības starp dažiem ražotājiem un piegādātājiem un pārējiem. Runājot par nolīgumu ar Koreju, mēs noteikti esam uz pareizā ceļa.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Dienvidkoreju ir jāveicina tirdzniecība un nodarbinātība. Atsevišķām rūpniecības nozarēm tas sniegs daudz priekšrocību, kamēr citām tiks nodarīts ievērojams kaitējums.

Es atbalstu pamatotu bažu ņemšanu vērā dažās ražošanas nozarēs, tostarp automobiļu ražošanā, un līdz ar to arī regulējuma pieņemšanu par drošības klauzulas īstenošanu saistībā ar brīvo tirdzniecību starp ES un Koreju. Ņemot vērā to, ka brīvās tirdzniecības nolīgums varētu ietekmēt rūpniecības nozares dažādās dalībvalstīs un dažādos veidos, es pilnībā piekrītu referenta priekšlikumam, ka reģionālā līmenī izņēmuma gadījumos jābūt iespējai piemērot drošības pasākumus, jo ir jāņem vērā atšķirīgās situācijas dažādās dalībvalstīs, bet skartajos reģionos ir jābūt iespējai piemērot pasākumus, lai novērstu nopietnu negatīvu ietekmi uz reģiona ekonomiku un nodarbinātību.

Nobeigumā es gribētu pieminēt, ka Komisijai ir pienākums gādāt par šī juridiskā instrumenta pareizu un savlaicīgu īstenošanu, lai novērstu nopietna kaitējuma nodarīšanu ES reģionam.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es vēlos pieminēt vairākus jautājumus, kas saistīti ar autotransporta nozari, īpaši ar populāro automobiļu ražošanas nozari. Es vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem, no kuriem pirmais ir Korejā ievesto un tālāk mums pārdoto automobiļu detaļu vērtība, kurai ir noteikts slieksnis, un otrais ir metode, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus samontētām detaļām, proti, kvota. Bažas pauda populāri Eiropas vieglo automobiļu ražotāji saistībā ar šiem diviem sliekšņiem — no Korejas importēto detaļu daudzumam un muitas nodokļu aprēķināšanai izmantoto metodi. Es vēlos norādīt, ka, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība mūsu spējai izpildīt attiecīgās regulas.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es dažreiz domāju, ka mums sev jāatgādina, kas ir īstais Eiropas spēks, pamats Eiropas attīstībai. Kur šis spēks slēpjas? Tas slēpjas spējā atvērt tirgus, radīt brīvākas tirdzniecības iespējas. Šodien situācija Eiropā nav laba, bet tā ir daudz labāka, nekā varētu būt.

Vai ir tā, ka mūsu nodoms ar pasaules brīvo tirdzniecību ir izskaust nabadzību un radīt brīvību pasaulē tieši tādā pašā veidā? Man tāpēc jāsaka, ka dažreiz esmu nedaudz nobažījies, klausoties dažu manu kolēģu izteikumos, kuri acīmredzami cenšas radīt jaunus šķēršļus un apgrūtināt brīvās tirdzniecības attīstību.

Es domāju, ka tas ir nepareizais virziens. Es tikai gribēju pateikt to un paust savu atbalstu komisāram De Gucht kungam. Tieši brīvā tirdzniecība rada brīvību un palīdz cilvēkiem izkļūt no nabadzības. Tas ir ceļš, kas būtu jāveic Eiropas Parlamentam.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētajas kundze! Kad šo nolīgumu apsprieda pagājušogad, es to atbalstīju. Es esmu ļoti gandarīts, redzot, cik liels progress ir panākts kopš tā laika, un apsveicu referentu un Komisiju!

Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībā būtu labi brīvās tirdzniecības nolīgumi, jo īpaši ar valstīm, kuru politiskā filozofija mums simpatizē un kurai varam piekrist. Es domāju, ka tādām valstīm kā Koreja ir vajadzīgas ciešas saiknes ar Eiropas Savienību, jo īpaši, ja tai apkārtējās valstīs ir naidīgi režīmi. Protams, tur ir liels labums. Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt šos labumus visiem mūsu pilsoņiem.

Korejas uzdevums ir darīt to pašu savā valstī. Pastāv nepilnības, bet es domāju, ka drošības pasākumi, kurus minēja mana kolēģe Köstinger kundze var palīdzēt tās novērst. Es noteikti atzinīgi vērtēju šo nolīgumu. Es ceru, ka tas stāsies spēkā pēc iespējas drīzāk un mēs varēsim slēgt nolīgumus ar citām, līdzīgām valstīm, kuru filozofija līdzīga mūsu pašu filozofijai, īpaši ar Āzijas valstīm un īpaši ar Japānu.

  Jiří Havel (S&D). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka ir panākts šāds progress sarunās par nolīgumu ar Koreju. Protams, mūsu mērķis ir attīstīt tirgu, konkurences attīstība ir mums noderīga un Koreja, neapšaubāmi, ir draudzīga valsts. No otras puses, joprojām pastāv nopietni jautājumi, ko nolīgums savā pašreizējā veidā neatrisina. Tas ir jautājums par pienākumiem pret vidi, kuriem būtu jābūt abpusējiem, tas ir cilvēktiesību jautājums un arī garantijas, ka, izmantojot šo nolīgumu ar Koreju, uz Eiropu neplūdīs produkti no citām valstīm. Tas viss var apdraudēt mūsu darbavietas, tas var apdraudēt mūsu uzņēmumus. Es ceru, ka, tāpat kā iepriekš, mēs ātri virzīsimies uz priekšu un radīsim pieņemamu kompromisu. Bez šāda kompromisa, protams, būs ļoti grūti balsot par labu šim nolīgumam.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Eiropas Komisijas priekšlikums atbilst Eiropas Parlamenta cerībām, jo īpaši mūsu ražošanas nozares cerībām, nodrošinot tās aizsardzību un konkurētspējīgas tirdzniecības principu ievērošanu. Eiropas Parlaments, pārstāvot Eiropas sabiedrību, uzskata, ka drošības klauzulas radīšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas īpaši jutīgos mūsu ekonomikas sektoros. Brīvā tirdzniecība un līdzdalība pasaules tirgū virza attīstību, taču tikai tad, ja visas puses ievēro vienotus vides aizsardzības un nodarbinātības standartus un nepastāvēs cita veida valsts atbalsts, un tirdzniecības pamatā būs pilnīgas konkurences principi.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Vairāki deputāti jau uzsvēra, ka norit sarunas starp Komisiju, Parlamentu un Padomi, tāpēc es sniegšu tikai īsu kopsavilkumu.

Pirmkārt, attiecībā uz CO2 normu apmēram pirms desmit dienām man bija sarunas ar Korejas tirdzniecības ministru Da Nang kungu. Mēs apspriedām CO2 noteikumus, ko viņi gatavojas ieviest Korejā. Tie ir ļoti svarīgi, jo, ja to saturs nebūs pieņemams, korejiešu koncesijas attiecībā uz Eiropas automobiļu eksportu varētu šķist diezgan liekulīgas.

Ir skaidrs, ka Korejas valdība priekšlikumus darīs zināmus līdz 15. oktobrim, kas nozīmē, ka mēs pilnībā zināsim to saturu pirms galīgās diskusijas par ratifikāciju. Mēs šim jautājumam sekosim līdzi ļoti uzmanīgi. Es ļoti skaidri Korejas ministram norādīju, ka, ja tas viņus neapmierina, tad Eiropa šādam nolīgumam nepiekritīs.

Ļaujiet man vēl ko piebilst par šo nolīgumu. Faktiski nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Koreju jau pastāv, bet līdz šim ASV valdība nav to iesniegusi ASV Kongresam. Runā, ka būs jaunas sarunas starp Koreju un ASV. Uzsvēršu tikai vēl, ka Korejas ministrs ļoti skaidri norādīja, ka, ja kaut kas mainīsies nolīgumā starp ASV un Koreju, tas automātiski attieksies arī uz Eiropu. Tādēļ bailes, ka kaut kas varētu notikt starp Koreju un ASV, kas tādējādi kaitētu Eiropai, nav pamatotas. Tas automātiski attieksies arī uz Eiropu.

Mēs vienojāmies jutīgajās nozarēs uzraudzīt nodokļu atmaksu, sākot no nolīguma stāšanās spēkā. Mēs varam ņemt šo informāciju vērā, veicot drošības izmeklēšanas. Mēs trīspusējās sarunās esam tikuši ļoti tuvu, lai šajā jautājumā panāktu vienošanos.

Man ir diezgan daudz problēmu ar iespēju Parlamentam sākt tiesvedību, kā arī ar reģionālajiem drošības pasākumiem, jo reģionu drošības pasākumi, manuprāt, saskaņā Lisabonas līgumu vairs nav iespējami. Mēs esam gatavi apspriest iespējamās alternatīvas, taču Padomes juridiskais dienests ir skaidri norādījis, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar Lisabonas līgumu. Tāpēc mums šajā ziņā jābūt uzmanīgiem!

Man jāsaka, ciktāl tas attiecas uz iespēju sākt tiesvedību, es tur neredzu daudz darāmā. Manuprāt, tā nav Parlamentam atbilstoša loma. Protams, jūs varat lūgt Komisijai sākt šo tiesvedību, balsojot par rezolūciju, bet es šaubos, vai Parlamentam jābūt tiesībām tās formāli uzsākt.

Nobeigumā es vēlētos izteikt piezīmi attiecībā uz savu ievada runu. Paldies, ka ļoti uzmanīgi uzklausījāt manis sacīto, proti, ka lēmums, visticamāk, tiks pieņemts pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs sniedzis savu piekrišanu BTN un kad būs panākta vienošanās par drošības regulējumu.

Jums, iespējams, būs problēmas ar vārdu „visticamāk”, bet es to nevaru izteikt nekā savādāk viena vienkārša iemesla dēļ — lēmuma pieņemšana ir Padomes ziņā. Es nevaru runāt Padomes vārdā. Es varu izstāstīt Komisijas nostāju, un mēs ar Padomi uzstāsim, ka to darīs tikai tad, kad būs pieņemts drošības regulējums un Parlaments būs piekritis BTN.

Tāda ir mūsu skaidrā pozīcija. Parlamentam trīspusējās sarunās vajadzētu prasīt pašas Padomes iesaistīšanos šajā jautājumā un noteikt, ka to nedarīs pirms galīgā balsojuma Parlamentā. Tomēr, es varu teikt tikai „visticamāk”, jo nav manos spēkos noteikt, ko Padomei darīt. Es varu izskaidrot Komisijas nostāju, bet es nevaru runāt Padomes vārdā.

Te nu mēs pašlaik esam. Trīspusējās sarunas norit veiksmīgi. Tuvākajās dienās mums būs jaunas sarunas, un es tiešām ticu, ka mēs varēsim nonākt pie visiem pieņemama risinājuma.

  Pablo Zalba Bidegain, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties saviem kolēģiem par viņu laipnajiem vārdiem.

Komisār De Gucht! Mēs šodien šeit dzirdējām, ka Eiropas Parlamenta nostāja ir ļoti skaidra.

Kā viens kolēģis teica, tas ir vēsturisks brīdis, kas radīs precedentu, un šis ir vēsturisks ziņojums, kas radīs precedentus turpmākiem nolīgumiem. Parlaments vēlas panākt vienošanos pirmajā lasījumā un darīs visu iespējamo, lai to izdarītu.

Kā teica viens no maniem kolēģiem, tas ir nozīmīgs brīdis Eiropas rūpniecības nozarei, kam vajadzīgs jauns stimuls un jauni tirgi, kas šim nolīgumam ir jānodrošina.

Šis tomēr ir arī smags laiks nodarbinātībai, un mums ir jānodrošina nodarbinātība Eiropā. Mums arī jāgarantē, ka šis nolīgums neradīs kaitējumu Eiropas rūpniecībai, un tālab mums ir vajadzīga spēcīga drošības klauzula, piemēram, Starptautiskās tirdzniecības komitejas pieņemtā klauzula, kas, iespējams, jau rīt Parlamentam būs jāapstiprina un jāpastiprina ar balsojumu.

Tādēļ tagad ir jārīkojas Padomei un Komisijai. Komisijai ir jāturpina mūs atbalstīt, un mēs aicinām abas šīs institūcijas uzņemties atbildību. Es gribu uzsvērt, ka mēs centīsimies panākt vienošanos pirmajā lasījumā, bet mums ir jāsāk rīkoties. Es uzskatu, ka tas ir iespējams, un mēs gaidām priekšlikumus.

  Robert Sturdy (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl manu transportu uz šejieni, vilcienu no Briseles, par kuru es zinu, ka tajā brauca arī daži citi Padomes locekļi, aizturēja vairāk nekā stundu.  Es iepriekš zvanīju, lai manu vārdu izņem no saraksta, jo es savu runas laiku šajā plenārsēdē uztveru ļoti nopietni. Es mēģināju iepriekš piezvanīt, un arī mana sekretāre zvanīja un lūdza izņemt manu vārdu no runātāju saraksta.

Es atvainojos, ka pievēršu tam jūsu uzmanību. Es būtu runājis, ja būtu šeit bijis. Diemžēl es nevarēju to darīt ar transportu saistītu iemeslu dēļ, bet mans vārds bija atstāts sarakstā. Starp citu, es pilnībā atbalstu Zalba kunga viedokli.

  Priekšsēdētāja. – Paldies, es to ņemšu vērā!