Debates

Pirmdiena, 2010. gada 6. septembris - Strasbūra

21. Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Lechner kunga ziņojuma (A7-0218/2010) īss izklāsts par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību Juridiskās komitejas vārdā (COM(2009)0614 – 2010/2055(INI)).

  Kurt Lechner, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Uzņēmējdarbības reģistru, kurus dēvē arī par uzņēmumu reģistriem vai komercreģistriem, nozīme izriet no daudzām direktīvām par uzņēmējdarbību. Pirmā no tām tika pieņemta 1968. gadā, un tās tekstā jau ir veikti vērā ņemami uzlabojumi.

Būtiskas izmaiņas tika veiktas 2003. gadā, nosakot, ka šādu reģistru rīcībā esošā informācija ir jāuzglabā elektroniski, lai būtiski uzlabotu pārrobežu piekļuvi šai informācijai. Minētie reģistri dalībvalstīs joprojām pastāv, un tajos tiek saglabāta tikai valstī atļauta, tās kompetencē esoša informācija, un mēs šo sistēmu neesam paredzējuši mainīt.

Būtu lieki uzsvērt, ka pārrobežu piekļuve ierakstiem reģistrā ir svarīga un to vajadzētu uzlabot. Tas ir saprotams. Tomēr ir divas problēmas. Pirmkārt, ir jāuzlabo pārrobežu piekļuve informācijai, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem, proti, ikvienam, kuram minētā informācija ir nepieciešama, neatkarīgi no tā, vai viņš ir jurists, notārs, nodokļu konsultants, arodbiedrības loceklis, strādnieks vai cits interesents.

Otrkārt, ir jāuzlabo uzņēmējdarbības reģistru sadarbspēja. Tas galvenokārt attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmuma galvenais birojs ir reģistrēts vienā valstī, bet tā filiāle — citā. Šādos gadījumos pārāk ilgu laiku var aizņemt informācijas ievadīšana par galveno biroju tās valsts reģistrā, kurā atrodas tā filiāle, turklāt, tā bieži ir neprecīza. Iespējams, ka šo procesu var automatizēt.

Komisijas centieni ir vērtējami atzinīgi un tie nešaubīgi ir jāatbalsta, jo tādējādi tiks samazinātas izmaksas, ietaupīts laiks un uzlabots iekšējais tirgus. Tomēr ir daži punkti, kurus es vēlos komentēt. Pirmkārt, no uzņēmumu reģistriem iegūtā informācija ne vienmēr ir salīdzināma ar citādi iegūtu informāciju, jo tai ir juridisks statuss, un šis statuss dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Tas ir jāizskaidro lietotājiem, lai viņiem nerastos priekšstats, ka reģistru ierakstus citā dalībvalstī var izmantot tādā pašā veidā kā viņu pašu valstī.

Neraugoties uz iepriekš teikto, standarta formātā lietotās formas ir iespējams vienkāršot, lai izveidotu vienotu piekļuvi portālam, kā arī uzlabotu terminoloģiju, lai ieraksti būtu pieejami vairākās vai pat visās oficiālajās valodās. Šajā jomā jau ir īstenotas tādas iniciatīvas kā Eiropas Biznesa reģistrs (EBR) un projekts „Eiropas uzņēmējdarbības reģistru savstarpējā sadarbspēja” (BRITE), kā arī noslēgta vispārējā vienošanās dalībvalstu starpā par to, ka sadarbība šajā jomā ir jāturpina. Šo reģistru trūkumi ir tādi, ka, pirmkārt, ieraksti tajos tiek izdarīti brīvprātīgi. Otrkārt, ne visas dalībvalstis tajos piedalās, un, treškārt, tie daļēji ir izmēģinājuma projekti.

Ne man, ne Parlamentam nav vajadzīgo tehnisko zināšanu, bet tādas mums arī nav nepieciešamas. Vairums dalībvalstu ir piekritušas tam, ka šis projekts ir jāvirza saistībā ar minētajām iniciatīvām. Tas var izrādīties patiesi sekmīgs, ja piedalīsies visas dalībvalstis. Pagaidām mēs vēl neuzstājam, lai šajā jomā tiktu izstrādāti tiesību aktu priekšlikumi. Ja minētajā projektā visas valstis piedalīsies brīvprātīgi un tas noritēs sekmīgi, tad attiecīgie tiesību akti nebūs nepieciešami. Jebkurā gadījumā mērķis ir turpināt uzsākto procesu, ja vien tas ir iespējams no tehniskā un objektīvā viedokļa un tajā piedalās visas dalībvalstis.

Noslēgumā es vēlos pateikties tiem, kuri atbalstīja mani šajā darbā, un komitejām, ar kurām notika apspriešanās. Es ceru, ka šis projekts saņems plašu atbalstu un tiks pieņemts balsojot.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Manuprāt, nepilnības uzņēmējdarbības reģistru sadarbībā ir apliecinājums tam, ka Komisija nepietiekami veic savu koordinējošo funkciju. Patiesi, dalībvalstis jau trīs gadus tiek aicinātas uzglabāt elektroniski informāciju, ko satur uzņēmumu reģistri. Deviņpadsmit dalībvalstis, tostarp viena no jaunākajām, proti, Čehijas Republika, veic datu apmaiņu, piedaloties Eiropas uzņēmējdarbības reģistru sadarbības projekta īstenošanā. Protams, kvalitāte un attiecīgo datu vērtība ir ļoti atšķirīga. Daudzviet juridiskā atbildība un datu ticamība nav precizēta, vai arī dalībvalstīs neesošo reģistru dēļ ir pieejami vienīgi reģionālie uzņēmējdarbības reģistri.

Es atbalstu referentu un aicinu Komisiju veltīt šim jautājumam pienācīgu uzmanību, kā arī atzinīgi vērtēju to, ka attiecīgā palīdzība, tostarp finansiālā, tiks piešķirta pārējām astoņām jaunajām dalībvalstīm, izņemot Portugāli. Pārrobežu piekļuve reģistriem ir svarīga ne tikai kreditoriem, uzņēmējdarbības partneriem un patērētājiem, bet arī tādēļ, lai uzlabotu publisko iepirkumu tiesisko noteiktību un pārredzamību.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties referentam Lechner kungam par veiksmīgo sadarbību. Mums ir izdevies panākt praktiskus kompromisus.

Kopumā mana grupa uzskata, ka svarīgākie punkti ir šādi: pirmkārt, kā jau iepriekš tika atzīmēts, obligāta visu dalībvalstu līdzdalība, otrkārt, publiska piekļuve vienotā piekļuves portālā un, treškārt, patērētāju aizsardzības aspekts, proti, lai informācija būtu ticama un tiktu regulāri atjaunināta. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai patērētāji šajā ziņā tiktu informēti par juridiskām sekām. Visbeidzot, minētajai sistēmai ir jābūt lietotājam draudzīgai. To, kā tas īstenojams tehniski, noteiks Komisija.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Ņemot vērā to, ka ES kopumā ir vairāk nekā 20 miljoni uzņēmumu, no kuriem 99 % ir mazie un vidējie uzņēmumi, manuprāt, uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir nepieciešama, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Kaut arī no 2007. gada 1. janvāra informācija, ko satur uzņēmumu reģistri, ir jāuzglabā elektroniski un tai ir jābūt pieejamai tiešsaistē visās dalībvalstīs, reģistru standarti valstīs ir atšķirīgi, un ieinteresētajām personām ir jāizmanto atšķirīgas valodas, meklēšanas nosacījumi un struktūras.

Šā iemesla dēļ, manuprāt, visām dalībvalstīm ir jāpiedalās tādos projektos kā „Eiropas uzņēmējdarbības reģistru savstarpējā sadarbspēja”, savukārt visas dalībvalstis jau ir Iekšējā tirgus informācijas sistēmas dalībnieces.

Vienkāršojot iespējas ar elektronisko līdzekļu starpniecību piekļūt komerciālai informācijai citās valstīs, gadā būtu iespējams ietaupīt vairāk nekā EUR 160 miljonus. Tomēr šādi ietaupījumi varētu būt lielāki, ja tiktu īstenota iniciatīva attiecībā uz elektronisko rēķinu pieejamības nodrošināšanu vienotā informācijas piekļuves punktā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz vienotais tirgus, plašās pārrobežu tirdzniecības iespējas, kā arī tiesiskā noteiktība, ir ļoti svarīgi saskaņot uzņēmējdarbības reģistros esošos datus, kā arī šādu datu iegūšanas un apstrādes metodes. Ja mums izdosies nodrošināt efektīvu uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, tiks atvieglota ne tikai attiecību pārvaldība un iesaistītajām personām nepieciešamās informācijas ieguve, bet arī stiprināta viņu pozīcija attiecībā uz pārredzamības nepieciešamību tirdzniecības un tiesiskajās attiecības, kā arī tiesiskā noteiktība.

Tādēļ, manuprāt, ir svarīgi saskaņot visās dalībvalstīs esošo uzņēmējdarbības reģistru datu sniegšanas sistēmas. Šāda pieeja varētu nodrošināt lielāku pārredzamību un būtu lietderīga ne tikai attiecībā uz iepriekš minēto, bet arī, iespējams, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi, kas varētu rasties, piemēram, mainot uzņēmumu vai organizāciju juridiskās adreses, atverot citās dalībvalstīs filiāles, kā arī pārrobežu apvienošanās vai pārņemšanas gadījumos.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir projekts, kuru īstenojot, būs iespējams nodrošināt uzņēmējdarbības pārredzamību, lai atjaunotu uzticamību un veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi vienotajam tirgum. Es apsveicu Lechner kungu un Juridisko komiteju ar šo ziņojumu.

Mūsu viedokļi saskan. Komisija ne vēlāk kā 2011. gada sākumā iesniegs dažus tiesību aktu priekšlikumus, kuros nepārprotami būs ietverti jūsu secinājumi.

Finanšu un ekonomikas krīze ir apliecinājums tam, cik svarīgi ir nodrošināt pārredzamību finanšu tirgos, kā arī ārpus tiem. Lai panāktu iedzīvotāju uzticēšanos, tiem ir jānodrošina iespēja piekļūt ticamai un aktuālai informācijai par uzņēmumiem. Šajā ziņā būtiska nozīme ir uzņēmējdarbības reģistriem, kuros tiek reģistrēta ar uzņēmumiem saistīta informācija, nodrošinot tās pieejamību sabiedrībai.

Kaut arī nav problēmu piekļūt informācijai par uzņēmumu tajās dalībvalstīs, kurās konkrētais uzņēmums ir reģistrēts, bieži tehnisku un valodas šķēršļu dēļ ir apgrūtināta pieeja informācijai par uzņēmumiem citās valstīs. Tādēļ uzņēmējdarbības reģistru sadarbība nodrošinās mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem un darbiniekiem papildu instrumentu nepieciešamās informācijas ieguvei.

Tagad es vēlētos komentēt dažus konkrētus Lechner kunga ziņojuma aspektus. Es saprotu jūsu bažas par papildu administratīvo slogu, kas, iespējams, varētu rasties šo reģistru sadarbības rezultātā. Es gribētu jūs pārliecināt par to, ka mēs neesam paredzējuši noteikt uzņēmumiem tiešas vai netiešas papildu izmaksas.

Es arī atbalstu jūsu vēlmi panākt, lai piedalīšanās minētās sadarbības veicināšanā būtu obligāta visām dalībvalstīm. Patiesi, šādam mehānismam būs nozīme vienīgi tad, ja to atbalstīs visas dalībvalstis.

Kas attiecas uz sadarbību ar ārvalstu filiālēm datu regulāras atjaunināšanas jomā, Komisija plāno nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumu šāda mehānisma izveidei, nosakot dalībvalstīm obligātu pienākumu tajā piedalīties. Nav šaubu, ka tas ir iekšējā tirgus trūkstošais posms.

Jūs esat arī ierosinājis izveidot vienotu informācijas piekļuves punktu. Mēs atbalstām mērķi nodrošināt publisku piekļuvi uzņēmējdarbības reģistros esošajai informācijai. Patērētājiem, uzņēmumu darbiniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citu dalībvalstu iestādēm ir jābūt nodrošinātai iespējai netraucēti piekļūt šiem pakalpojumiem.

Kas attiecas uz jautājumu par piekļuvi, tad mēs vēlamies nodrošināt minētās informācijas pieejamību visās oficiālajās ES dalībvalstu valodās. Tas ir priekšnoteikums, lai mēs sasniegtu savu mērķi, proti, tirgus un iedzīvotāju tuvināšanu.

Reģistru lietotājiem ir jābūt informētiem par to, ka reģistrā iekļautā informācija dažādās dalībvalstīs pēc satura var būt ļoti atšķirīga, kā rezultātā var rasties juridiskas sekas. Kas attiecas uz informācijas kvalitāti, ir skaidrs, ka sadarbības procesā sniegtajai informācijai ir jābūt ticamai, regulāri atjauninātai un pieejamai. No jūsu puses šis ir nepārprotams vēstījums, un Komisija to ir pienācīgi novērtējusi.

Visbeidzot es vēlos jūs pārliecināt par to, ka Komisija ikvienas iniciatīvas izstrādē ievēros personu un komerciālo datu aizsardzības principu.

Dāmas un kungi, Lechner kunga ziņojums ir nepārprotams apliecinājums tam, ka Parlaments ievēro savas saistības, lai veicinātu uzņēmējdarbības reģistru sadarbības efektivitāti patērētāju, uzņēmumu un to darbinieku labā. Šis projekts palīdzēs stiprināt iekšējo tirgu. Komisija atzinīgi vērtē šo ziņojumu un cer, ka tas tiks pieņemts plenārsēdē.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 7. septembrī, plkst. 12:30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Raffaele Baldassarre (PPE), rakstiski. – (IT) Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai veicinātu ekonomiskās zonas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī lai uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem. Lechner kunga ziņojumā ir nepārprotami norādīti prioritārie pasākumi, lai ieviestu skaidrību attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu un veicinātu pārrobežu saimniecisko darījumu pārredzamību. Pirmkārt, ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības reģistru sasaiste un piekļuve datiem tiktu nodrošināta vienotā sistēmā. Šim nolūkam ir jāstiprina un jāpaplašina iespējas, ko sniedz BRITE projekts attiecībā uz vienota portāla izveidi, kurā visi mūsu iedzīvotāji varēs iegūt informāciju par Eiropas uzņēmumiem. Otrkārt, liela nozīme ir tam, lai minētais projekts tiktu pieņemts, nosakot obligātu, iespējami drīzu visu dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru līdzdalību, jo ikviena projekta, kura mērķis ir panākt iekšējā tirgus saskanīgu attīstību, sekmīga īstenošana ir atkarīga no visu ieinteresēto pušu līdzdalības. Ņemot vērā iepriekš teikto, šāda līdzdalība ir jānosaka kā obligāts priekšnoteikums, tiklīdz būs pilnība izstrādāti tehniskie standarti.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir apliecinājums uzņēmējdarbības vides vienkāršošanā un uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanā gūtajiem panākumiem. Šāda sadarbība ir arī noderīgs instruments, lai ES līmenī veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī izveidotu vienotu datu bāzi un vienotu informācijas piekļuves punktu. Tomēr, manuprāt, ņemot vērā, ka šim pašiniciatīvas ziņojumam vajadzētu radīt pozitīvu ietekmi, mazinot izmaksas, šķiet, ka informācijas tulkojuma nodrošināšana visās oficiālajās ES dalībvalstu valodās radīs izmaksas, kuras lielā mērā pārsniegs gaidāmo ieguvumu. Uzskatu, ka mums nevajadzētu pārspīlēt ar savu lepnumu, uzstājot, lai portāls tiktu tulkots visās dalībvalstu valodās, bet ierosināt veikt tulkojumu ne vairāk kā divās visplašāk lietotajās valodās, proti, angļu un franču, kas tiek izmantotas dažādās administratīvajās procedūrās, piemēram, tādā kā ziņojuma tematā minētā.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojums par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību ir reakcija uz Padomes 2010. gada 25. un 26. maija secinājumiem. Šī iniciatīva ir daļa no kompleksās pieejas ES patērētāju aizsardzības jomā. Manuprāt, atbalstāma ir jebkura iniciatīva, kas nodrošina pārredzamības principa ievērošanu attiecībā uz informāciju par ES dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām. Es vēlos uzsvērt, ka galvenokārt atbalstu Komisijas aicinājumu izveidot vienotu uzņēmējdarbības reģistros esošās informācijas piekļuves punktu, iesaistot šajā procesā visas ES dalībvalstis. Tikai tādā veidā ES ir iespējams panākt iedzīvotāja kā patērētāja reālu un skaidru aizsardzību, kā arī nodrošināt tiesisko noteiktību iekšējā tirgū.