Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 6. septembris - Strasbūra

22. Jurisdikcija un spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Zwiefka kunga ziņojuma (A7-0219/2010) par Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās īstenošanu un pārskatīšanu īss izklāsts Juridiskās komitejas vārdā (COM(2009)0174 – 2009/2140(INI)).

  Tadeusz Zwiefka, referents. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Briseles I regulā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi par tiesu piekritību civilās un komerclietās un par citu dalībvalstu tiesās pieņemtu spriedumu atzīšanu un izpildi. Tā tiek uzskatīta par ļoti veiksmīgu tiesību aktu, jo ar to tiek veicināta spriedumu brīva aprite, vairota tiesiskā noteiktība un, to pieņemot, izdevās novērst paralēlās tiesvedības, kaut arī Regulu dažviet kritizē par to, ka tā ir apgrūtinoša vai neveicina uzņēmējdarbību. Arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumi tiek uzskatīti par pretrunīgiem. Briseles I regulas pieņemšanas procesā Parlamentā notika tikai viena apspriede. Parlaments visus turpmāk ierosinātos Regulas grozījumus izskatīs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tādēļ pozitīvi ir vērtējams tas, ka mēs jau esam sākuši Komisijas Zaļās grāmatas izstrādi. Zaļajā grāmatā apskatītie jautājumi attiecas uz iespējamo ekzekvatūras atcelšanu, Regulas darbību plašākā starptautisko tiesību sistēmā, tiesas izvēles klauzulas darbību, regulas piemērošanu lietās par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu un iespējamo lis pendens noteikumu grozīšanu. Es esmu centies sagatavot līdzsvarotu, nākotnē vērstu ziņojumu. Mani ietekmēja pozitīvās atsauksmes uz diviem darba dokumentiem, kuros bija pausts atbalsts ekzekvatūras atcelšanai, kas nodrošinātu konkrētus ieguvumus Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka šis solis ir jālīdzsvaro ar ārkārtēju procedūru un atbilstīgām prāvā zaudējušās personas tiesību aizsardzības garantijām. Neraugoties uz ekzekvatūras atcelšanu, esmu pārliecināts, ka valsts tiesību aktus nevajadzētu īstenot tieši izcelsmes valstī, ja tos nav pārbaudījušas attiecīgās šīs valsts tiesu iestādes, turklāt būtu jāmaina princips, kas paredz, ka izpildes klauzulu var noraidīt vai grozīt vienīgi tad, ja nolēmums ir pretrunā tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurā aktu vēlas izpildīt. Noteiktos apstākļos valsts tiesību akti var būt pretēji agrākajam izcelsmes dalībvalsts tiesas nolēmumam.

Es joprojām iebilstu pret lēmuma atcelšanu uz šķīrējtiesām neattiecināt Briseles I regulas darbības jomu, tomēr uzskatu, ka ir vairāk jādomā par attiecībām starp šķīrējtiesas tiesvedību un tiesvedību vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet, kamēr šī regula nav pilnībā pārskatīta un rūpīgi apspriesta, mums nevajadzētu censties īstenot šķīrējtiesas jurisdikcijas aizsardzības koncepciju. Uzskatu, ka ideja par atgriezeniskās iedarbības noteikšanu minētās regulas noteikumiem ir pievilcīga, tomēr pašlaik tas būtu pāragri. Manuprāt, pirms šajā jomā sākt rīkoties, lietderīgāk būtu izvērst plašu apspriešanu un politiskās debates arī par tiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas šajā ziņojuma projektā izteiktie ieteikumi. Es arī atbalstu ideju Hāgas konferencē atsākt sarunas par starptautisko spriedumu konvenciju. Ziņojumā nav aplūkotas dažas ļoti sarežģītas problēmas starptautisko privāttiesību jomā. Kaut arī Komisijas Zaļajā grāmatā nav ietverts jautājums par apmelošanu, joprojām aktuāla ir problēma, kas saistīta ar jurisdikcijas izvēles iespējām, lai iegūtu lielāku atlīdzības summu neslavas celšanas gadījumā. Plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvībai ir jābūt līdzsvarā ar to personu tiesībām, kuras ir apmelotas vai kuru tiesības uz privāto dzīvi ir pārkāptas. Tādēļ es iebilstu, ka uz jautājumu par apmelošanu netiks attiecināta Briseles I regulas darbības joma. Es, protams, izvērtēšu, vai tāds juridiskais instruments kā minētā regula ir piemērots, lai reglamentētu starptautisko privāttiesību principus. Iespējams, ir nepieciešams cits juridiskais instruments, lai novērstu konfliktu starp plašsaziņas līdzekļu brīvību un individuālo pamattiesību ievērošanu. Briseles I regula nav ieviesta, lai novērtētu dalībvalstīs pieņemto tiesas spriedumu kvalitāti. Eiropas Kopienu Tiesa atzinumā par Lugāno konvenciju ir nepārprotami norādījusi, ka Briseles I juridiskais instruments ir pamatots ar savstarpēju uzticēšanos.

Es gribētu pateikties saviem Juridiskās komitejas kolēģiem, jo īpaši, Diana Wallis kundzei un Evelyn Regner kundzei.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Briseles I regula ir vērtējama ļoti atzinīgi. To var uzlabot ne tikai, atceļot eksekvatūru, bet vērā ņemamus uzlabojumus var panākt arī, veicinot darba ņēmēju un patērētāju aizsardzību. Tādēļ es vēlos paust nožēlu, ka šajā jautājumā nebija iespējams panākt kompromisu ar Zwiefka kungu. Briseles I regulā ir noteikts, ka vājākajai pusei vajadzētu būt izdevīgākā situācijā, kas ir labvēlīgāka tās interesēm nekā to paredz vispārējās normas.

Līdz ar to, lai nepieļautu labvēlīgākās tiesas izvēli, būtu nepieciešams noteikt atsevišķu tiesas norises vietu darba strīdu izskatīšanai. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs turpmāk novērstu tādu situāciju, kāda tā bija ar Viking lietu, kas izraisīja lielu ažiotāžu. Diemžēl man vairs nav laika pievērsties citiem jautājumiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šim ziņojumam ir liela nozīme, kaut arī satura ziņa tas ir ļoti tehnisks. Starptautisko privāttiesību attiecību standartizācijai ir liela nozīme vienotā tirgus konsolidācijā, un ekzekvatūras atcelšanu, protams, ar lielu sajūsmu uztvers gan uzņēmēji, gan praktizējoši juristi.

Līgumu sagatavošanas izmaksas būs zemākas, un tādas būs arī parādu piedziņas izmaksas saskaņā ar dalībvalstu tiesās iesniegtajām prasībām. Tomēr es vēlos paust nožēlu par to, ka šajā ziņojumā nav aplūkots jautājums par autentiskiem aktiem. Es ceru, ka minētā nepilnība tiks novērsta, ņemot vērā to, ka šādi akti, kurus izdod tiesu pilnvaroti valsts notāri visās dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti, tiek apstrādāti tādā pašā veidā kā tiesas nolēmumi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Starptautiskās civilās tiesvedības jomā iekšējā tirgus darbību negatīvi ietekmē atšķirības dalībvalstu noteikumos, kas reglamentē jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu. Briseles I regula ir spēkā jau astoņus gadus, un tā šajā laikā ir apliecinājusi, cik svarīgi un nepieciešami ir šādi pasākumi, kuri kopā ar Briseles II regulu veido visaptverošu pasākumu kopumu ES līmenī, ar ko tiek regulētas procesuālās attiecības civillietās un komerclietās.

No brīža, kad šis instruments sāka darboties, starptautiska mēroga strīdu izskatīšanai tika piemēroti vienoti procedūras noteikumi attiecībā uz jurisdikciju, nolēmumu atzīšanu un izpildi Eiropas Savienībā.

Tādēļ, neraugoties uz atšķirīgajiem tiesiskajiem pasākumiem, iesaistītās puses ir guvušas lielāku tiesisko noteiktību. Manuprāt, tas ir viens no svarīgākajiem un visplašāk izmantotajiem instrumentiem starptautisko privāttiesību jomā. Es ceru, ka šā instrumenta izmantošana, to uzlabojot, arī turpmāk tiks atbalstīta, un minētais instruments būs nepieciešams tiesām lēmumu pieņemšanas procesā.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Mēs atzinīgi vērtējam Parlamenta iniciatīvu paust viedokli par Briseles I regulas turpmāko pārskatīšanu. Es gribētu izteikt īpašu pateicību referentam par labi dokumentēto ziņojumu, kas ļaus Eiropas Parlamentam apsvērt minētās regulas turpmāko pārskatīšanu.

Šī ir pirmā reize, kad Parlaments kļūs par līdzvērtīgu likumdevēju jautājumā par Eiropas tiesu iestāžu sadarbību civillietās. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Parlaments atbalsta gaidāmo instrumenta pārskatīšanu, jo tā tiks nodrošināta spriedumu brīva aprite Eiropas Savienībā. Es vēlos uzsvērt, ka ekzekvatūras atcelšana būs solis uz priekšu tiesiskuma veicināšanā un ka Komisija to uzskata nevis par liekas formalitātes atcelšanu, bet gan par soli uz priekšu savstarpējās uzticēšanās veicināšanā dalībvalstu tiesu sistēmām. Tādēļ, ievērojot pienācīgu piesardzību, ir jāmazina esošie atteikuma iemesli.

Mēs atzinīgi vērtējam Parlamenta viedokli jautājumā par to, ka ES ir efektīvi jāaizsargā tiesas izvēle un šķīrējtiesas nolīgumi. Komisija izvērtēs, kurš ir vispiemērotākais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā šajā jomā esošās starptautiskās konvencijas. Tomēr es vēlos norādīt, ka šķīrējtiesas nolīgumu aizsardzība nedrīkst ierobežot spriedumu brīvu apriti Eiropas Savienībā.

Es gribētu arī uzsvērt, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina tās iedzīvotāju tiesiskā aizsardzība visā pasaulē, radot tādu tiesisko vidi, kurā tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība un piedāvāti līdzvērtīgi konkurences apstākļi mūsu Eiropas uzņēmumiem, kuri veic darījumus ārpus ES robežām.

Kas attiecas uz gaidāmo regulas pārskatīšanu, Komisija aicina Parlamentu pieņemt stingru nostāju šajā jautājumā, kas patiešām attiecas uz tiesas pieejamību Eiropā un no ES tiesību aktiem izrietošo tiesību efektīvu īstenošanu.

Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta atbalstu, kas tiek sniegts, lai uzlabotu pagaidu noregulējumu tiesvedībā, un norāda, ka meklē labāko risinājumu ne tikai saistībā ar Briseles I regulu, bet arī attiecībā uz Eiropas banku kontu aresta procedūru.

Manuprāt, šis ziņojums ir pirmais solis ceļā uz Briseles I regulas pārskatīšanu. Protams, mums būs iespēja turpināt debates par šo jautājumu. Komisija ir paredzējusi ierosināt minētās regulas pārskatīšanu līdz gada beigām un pirmo reizi cer uz Parlamenta sadarbību šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 7. septembrī, plkst. 12:30.