Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0188(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0209/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.7
CRE 07/09/2010 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0297

Debates
Otrdiena, 2010. gada 7. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Kurt Lechner (A7-0218/2010)

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Es pieprasīju, lai tiktu sniegti balsojuma skaidrojumi par K. Lechner pašiniciatīvas ziņojumu, jo, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, un es pieļauju, ka tagad dzirdēsim balsojuma skaidrojumus par K. Lechner ziņojumu, ja jau esat uzrunājis mani. Tiešām liels paldies!

Dāmas un kungi! Nerunājot gari, jāteic, ka K. Lechner pašiniciatīvas ziņojums, ko apspriedām vakar vakarā, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs. Šajā ziņojumā ir ierosināta vairāku dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru vai tiem līdzīgu juridisku vai fizisku personu reģistru sadarbība, kuras mērķis ir sniegt ticamu un drošu informāciju par iesaistītajām pusēm iespējamajiem tirdzniecības partneriem, patērētājiem vai kreditoriem, tādējādi panākot pārredzamību un tiesisko noteiktību juridiskajās attiecībās un tirdzniecības sakaros.

Vienotā tirgus darbības priekšnoteikums ir izveidot pamatkopu ar datiem par katru reģistrēto uzņēmumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības reģistru sadarbību. Es balsoju par šo ziņojumu arī tāpēc, ka tajā ir ierosināts iekļaut Eiropas uzņēmējdarbības reģistru sistēmu tā sauktajā e-tiesiskuma projektā, kas nodrošinās šī pasākuma labāku īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka jūs atceraties brīnišķīgo ainu filmā par doktoru Živago, kad buržuji un aristokrāti bauda šampanieti restorānā silti zeltainā apgaismojumā, kamēr ārā vispārējā pelēcībā cilvēki rīko dumpi. Klausoties mūsu šī rīta debatēs, es ne pirmo reizi atcerējos šo filmas epizodi.

Nesen ir veikta Eirobarometra aptauja, kas apliecina, ka paļāvība uz ES vēl nekad nav bijusi tik niecīga. Tikai daži ES iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas Savienība dod labumu. Bet Verhofstadt kungs, Daul kungs un citi jau teica, ka tas tā ir tāpēc, ka mēs nedarām pietiekami daudz un ka iedzīvotāji vēlas, lai Eiropa darītu vairāk. Komisijas priekšsēdētājs teica, ka pie visa ir vainojamas dalībvalstis. Laikam ir cilvēka dabā par nepopularitāti vainot citus, bet būtu bijis jauki saņemt kādu mājienu par to, ka šai krīzei varētu būt sakars ar eiro, sanācijas pasākumiem, kliedzoši netaisnīgo valsts naudas izšķiešanu un patvaļīgo vēlēšanu rezultātu noraidīšanu.

Atļaujiet runas nobeigumā izteikties Edmunda Bērka vārdiem, kas šķiet neparasti piemēroti pašreizējai neapmierinātībai: „Pusducis sienāžu, kas paslēpušies zem papardes, piepilda gaisu ar savas apnicīgās čīgāšanas skaņām, kamēr tūkstošiem liellopu, atgūlušies koku paēnā, klusē; tikai neiedomājieties, ka lielākā trokšņa cēlāji ir vienīgās būtnes uz lauka.”

 
  
  

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Ahilleja papēdis nolīgumā ar Koreju ir muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem, jo īpaši precēm, kas Korejā importētas no Ķīnas, jo to ir grūti uzraudzīt, un ir paredzams, ka tas kaitēs Eiropas rūpniecības nozarei. Tas paver tirgu vēl nepieredzētā veidā, kas nav savstarpēji izdevīgs, īpaši Eiropas Savienībai. Tāpēc es neatbalstu šādu nolīgumu ar Koreju. Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojums cenšas pievērst uzmanību šīm problēmām un sekmēt vienkāršāku aizsargpasākumu īstenošanu. Šajā saistībā pirms ratificēšanas nolīgums ir jāgroza, citādi mēs zāģēsim to zaru, uz kura sēž Eiropas rūpniecības (ne tikai mašīnbūves) nozare. Es atzinīgi vērtēju balsošanas atlikšanu. Tas ir prātīgs lēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos noskaidrot, vai balsojumu skaidrošanas laikā varēs runāt tie, kas vēlas izteikties par diviem ziņojumiem.

Es runāju par S. Binev un I. Winkler ziņojumiem. Tā kā sākām ar tiem sekojošiem ziņojumiem, es gribēju pārliecināties, ka drīkstēšu izteikties, citādi…

(Priekšsēdētājs runātājam darīja zināmu, ka saskaņā ar Reglamenta 170. panta 3. punktu nevarēs sniegt balsojuma skaidrojumus par diviem iepriekš minētajiem ziņojumiem.)

Tātad par šiem diviem ziņojumiem nevarēs sniegt balsojuma skaidrojumus.

 
  
  

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

 
  
MPphoto
 

  Paolo Bartolozzi (PPE).(IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs, un atvainojiet. Savā runā es vēlētos uzsvērt, ka arvien mazākie Eiropas lauksaimnieku ienākumi par spīti pieaugošajām peļņas normām agrārajā un pārtikas nozarē rada bažas par lauksaimniecībā nodarbināto ekonomisko marginalizāciju, kas veicina atteikšanos no darbības lauksaimniecībā.

Tāpēc, protams, ir vajadzīgas pārmaiņas, ko atzīst arī Eiropas Komisija un kas uzsvērts arī izskatāmajā ziņojumā — par kuru šorīt balsojām un kam es gribētu paust savu atbalstu — ar plašiem skaidrojumiem un ieteikumiem likumdošanas un arī departamentu līmenī.

Mums patiesi ir jāapkaro globālā spekulācija ar precēm un jāgarantē piegādes drošība. Turklāt ir jānodrošina arī labāka cenu pārredzamība — ne tikai tāpēc, lai lauksaimnieki justu taisnīgu un cienīgu attieksmi, bet arī tāpēc, lai mainītu vērā ņemamo nelīdzsvarotību sarunu vešanas pozīcijās un novērstu dažādu uzņēmēju ļaunprātīgu praksi.

Lauksaimniecība ir jānostiprina kā ekonomiskas un sociālas stabilitātes nozare, un tai ir jāatgūst ietekme Eiropas un pasaules tirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, domāju, ka šodien esam pieņēmuši prātīgu lēmumu, kas nāk par labu gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem, kā arī Eiropas ekonomikai kopumā. Šī pašiniciatīvas ziņojuma svarīgākais aspekts ir politiskais signāls. Tas ir signāls vērtību ķēdei par to, ka arī lauksaimniekiem — un jo īpaši lauksaimniekiem — ir tiesības uz pienācīgu samaksu par padarīto darbu. Pašreizējais stāvoklis nedrīkst turpināties.

Man nav itin nekādu iebildumu pret to, ka pārtika tiek nodrošināta un iegādāta par zemu un labu cenu, bet uzsvars liekams uz vārdu „labu”. Ja pārtiku pārdod par cenu, kas ir zemāka par tās enerģētisko vērtību, proti, ja pārtikas enerģijas reģenerācija ir ienesīgāka par pārdošanu, tad sistēmā kaut kas nav pareizi. Šajā gadījumā konkurence nebūs godīga. Ja konkurence ir negodīga, ir jāiesaistās politiķiem. Tieši tāds ir šodien pieņemtā priekšlikuma saturs.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju par J. Bové ziņojumu un esmu vienisprātis ar savu kolēģi Jahr kungu.

Tas raida spēcīgu signālu visiem — gan politikā, gan ekonomikas ķēdē iesaistītajiem —, ka Parlaments ir nolēmis rīkoties. Mums vakar bija spraigas debates. Ne visi pilnībā piekrīt šī ziņojuma saturam, bet visi ir vienisprātis, ka lauksaimniekus vairs nedrīkst apspiest. Pašlaik no viņiem burtiski izspiež asinis. Viņi saņem arvien mazāk no tās cenas, ko mēs par pārtiku maksājam lielveikalos, un tas ir jāizbeidz.

Mums ir jāņem vērā dominējošo tirgus dalībnieku nozīme. Mums vajag ombudu pārtikas nozarē, un mums ir jāņem vērā tas, ko globālais tirgus nodara mūsu pārtikas ražotājiem. Mums jāizpēta tiesību akti konkurences jomā. Es priecājos, ka par šo ziņojumu norisinājās debates un ka Parlaments tam pauda pelnīto atbalstu. Tas ir svarīgs solis pēdējā laikā izskanējušās retorikas pamatošanas virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es balsoju par ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem, un mani priecē tas, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju interesē pārtikas apgādes ķēdes sliktā darbība un kontrasts starp zemajām iepirkumu cenām, kas attiecas uz lauksaimniekiem, un augstajām cenām, ko maksā patērētāji. Tomēr es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka ES 12 dalībvalstu lauksaimnieki saskaras ar nepieņemamu diskrimināciju un nevienlīdzīgu konkurenci, jo pārējām 15 dalībvalstīm ir lielākas subsīdijas. Čehijas patērētājiem ir grūti iegādāties, piemēram, pienu, dārzeņus, olas un citas preces no čehu zemniekiem, jo starptautiskās ķēdes priekšroku dod subsidētām un līdz ar to lētākām precēm no šīm 15 dalībvalstīm. Tas ir jāmaina pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka šis ziņojums, kas runā par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem, ir ārkārtīgi vajadzīgs, īpaši tāpēc, ka lauksaimniecības ražotāju cenas ir augušas daudz straujāk, izmaksas paaugstinājušās daudz straujāk, nekā lauksaimnieki saņem par savu saražoto produkciju. Šajā gadījumā lielveikalu ķēdes ir tās, kas faktiski šajā procesā neko nezaudē. Es gribētu teikt, ka Eiropas Savienības mērķis aizvien ir bijis lauksaimniecības ienākumu uzlabošana, bet mēs redzam, ka šos kritērijus, lai attīstītu laukus, nav iespējams izpildīt. Līdzekļi, ko lieto lauksaimniecībai, pieaug, bet rezultāta nav. Vairāku jauno Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvijas, lauksaimnieki būtiski zaudē industriālo ražotāju un ekonomiski stiprāko Eiropas valstu kolēģu priekšā, kuru valstis var papildus nodrošināt tiem atbalstu. Tādējādi tiek būtiski kavēta arī Eiropas Savienības kohēzijas principa izpilde. Es ļoti pozitīvi vērtēju arī to, ka ziņojumā ir minēts: ir skaidri jāpasaka, kādu peļņu gūst ķēdes, lieltirgotāji, uz lauksaimnieku rēķina. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Virsraksts „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem” izsaka visu, norādot, ka ienākumi — tagad un jau sen — ir bijuši netaisnīgi.

Par laimi, mēs dodamies pareizajā virzienā. Peļņa ir jāsadala līdzīgās daļās ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem, bet pašlaik tā nenotiek. Šis ziņojums vismaz raidīs skaidru signālu, un mēs varēsim rīkoties tālāk.

Kad tas būs padarīts, es ceru, ka mēs varēsim ieviest pamatīgu un labi finansētu KLP, lai turpmāk nodrošinātu ģimenes saimniecību dzīvotspēju un pārtikas apgādes drošību. Šodien esam veiksmīgi spēruši pirmos soļus. Cerams, drīz sasniegsim rezultātus.

 
  
  

Ziņojums: Miguel Portas (A7-0236/2010)

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE).(SL) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību. Daudziem Eiropas solidaritāte šķiet abstrakts jēdziens, bet tas ir mehānisms, no kura tiešu labumu gūst atsevišķi Eiropas iedzīvotāji, jo īpaši tagad, kad viņiem neklājas viegli un viņi ir nonākuši grūtībās.

Tomēr ir pierādījies, ka fonds nedarbojas pienācīgi, un tāpēc es ceru, ka Komisija ņems vērā prasību izvērtēt fonda darbību termiņa vidusposmā un pārskatīt regulu.

Man ir iebildumi pret fonda neatkarību, proti, pret neierobežoto darbības termiņu. Es uzskatu, ka fonda darbība ir politiska reakcija uz pašreizējo situāciju un ka turpmāk Eiropas Savienībai nodarbinātību vajadzētu sekmēt ar citiem instrumentiem. Ir jānodrošina Eiropas ekonomikas konkurētspēja. Mums jāuzmanās, ka neizveidojam mehānismu, kas radītu priekšrocības tiem, kuri nespēj pielāgoties mainīgajiem globālajiem apstākļiem. Es balsoju, šādu apsvērumu vadīta.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) ēnu referente šim pašiniciatīvas ziņojumam es vispirms vēlētos pateikties referentam par lielo darbu, ko viņš veica sākumā, jo īpaši ar visām politiskajām grupām.

Manuprāt, šajā ziņojumā minēti daži svarīgi aspekti attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbības uzlabošanu, ņemot vērā termiņa vidusposma novērtējumu. Šie īstenošanas priekšlikumi saskan ar maniem konstatējumiem lietās, ko esmu pārskatījusi 2010. gadā Budžeta komitejā, un tie atbalsta nepieciešamību vienkāršot un paātrināt ar fonda darbību saistītās procedūras.

Ņemot vērā Eiropas uzņēmumu īpaši sarežģīto ekonomisko situāciju un arvien biežāk izskanošos dalībvalstu lūgumus pēc atbalsta, man šķita būtiski ziņojumā uzsvērt, ka līdz 2013. gadam fonda darbības jomā jāiekļauj arī atbalsts strādniekiem, kas darbu zaudējuši ekonomikas krīzes dēļ.

Nobeigumā vēlos teikt, ka Eiropas iestādēm tiek lūgts raidīt nepārprotamu vēstījumu, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos, un EGF ir svarīgs vēstījums ES iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ņemot vērā to, ka Globalizācijas fonds ir izveidots, lai mazinātu bezdarba draudus, lai palielinātu iespējas atrast jaunu darbu tiem, kas ir cietuši no globalizācijas, tomēr bažas rada fakts, ka 500 miljoni, ko gadā paredzēts izdot Globalizācijas fonda mērķiem, joprojām tiek ļoti mazā mērā izmantoti un ir veselas deviņas valstis, kas vispār nav nevienu pieteikumu iesniegušas. Acīmredzot šis pozitīvais iesākums, kad pēc krīzes sākuma Komisija nolēma atvieglot un vienkāršot, un arī pilnveidot fonda līdzekļu piešķiršanas mehānismu, ir turpināms. Es domāju, ka īpaši tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kur ir daudz mazu un vidēju uzņēmumu — tur vienā uzņēmumā darbu nezaudē daudz cilvēku, bet darbu zaudē daudzi cilvēki daudzos uzņēmumos. Un tieši šis aspekts ir pilnveidojams tālāk, lai varētu patiešām Globalizācijas fondu attiecināt arī uz tām valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā. Paldies!

 
  
  

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Šodien esam pieņēmuši svarīgu ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem un labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā. Efektīva pārtikas apgādes ķēdes darbība nenozīmē tikai lauksaimniecības preču garo ceļu, ko tās mēro no lauka līdz pārstrādei, vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai un patērētāja galdam, bet arī to specifisko būtību un sarežģītību. Lauksaimniecības ražojumi ir lielā mērā atkarīgi no dabas un klimata apstākļiem, pār kuriem lauksaimniekiem ir visai maza teikšana. Pārtikas pārstrādes nozare nosaka cenas lauksaimniekiem, bet izplatītāji — pārstrādātājiem un patērētājiem. Tāpēc ir svarīgi analizēt cenas un uzraudzīt to pārredzamību. Tas nenozīmē, ka tiek pārkāpti brīvā tirgus noteikumi, bet tādējādi tiek ierobežota starpnieku monopolizējošā darbība. Patlaban finanšu tirgos tiek ieviestas pārraudzības un uzraudzības iestādes. Ir cilvēki, kas vēlas, lai lauksaimniecības tirgū pārraudzības un uzraudzības nebūtu. Viņi neņem vērā to, ka ražotāji ir mazi un neatkarīgi uzņēmumi, kam jāpiekāpjas ietekmīgu tirdzniecības interešu priekšā un jācieš milzu zaudējumi.

 
  
  

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0219/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Zwiefka kunga ziņojums atspoguļo labas prasmes un daudz ieguldīta darba spēkā esošo tiesību aktu, starptautisko konvenciju — īpaši Hāgas Konvencijas — un tiesu prakses izpētē, lai gan jāteic, ka daži aspekti vietām ir pretrunīgi.

Bet patiesībā šis ziņojums atrisina tikai daļu problēmas. Ja ir kāda joma, kurā Eiropas tiesību akti ir pavisam leģitīmi, tad tā ir nevis materiālo tiesību normu saskaņošana, kas veicinātu visu dalībvalstu tiesību aktu standartizēšanu, bet gan to noteikumu saskaņošana, kuri reglamentē jurisdikcijas konfliktus — galvenokārt, lai noskaidrotu, kurai tiesai ir jurisdikcija, — un kuri reglamentē tiesību aktu kolīzijas, t.i., nosaka piemērojamos tiesību aktus.

Kurš tiesību akts ir piemērojams līgumos, tostarp gadījumos, ja cilvēki atrodas dažādās vietās? Attiecībā uz īpašumiem — nekustamiem, kustamiem vai nemateriāliem — kurš no tiem ir rūpnieciskais īpašums? Attiecībā uz līgumiem — pat tad, ja līgumslēdzējas puses ir dažādās vietās?

Priekšsēdētāja kungs, tas viss ir jāreglamentē ar Eiropas kodeksu. Kamēr mums nebūs šāda Eiropas kodeksa starptautiskajās privāttiesībās, mēs saskarsimies ar ievērojamām grūtībām. Šim ziņojumam ir izdevies daļēji tās atrisināt saistībā ar ekzekvatūru.

 
  
  

Ziņojums: Antonyia Parvanova (A7-0221/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es piekrītu ziņojuma autorei, ka mazākumtautību sievietes Eiropas Savienībā cieš no dažādām diskriminācijas izpausmēm un ka mūsu pienākums ir censties uzlabot viņu dzīves apstākļus, jo īpaši uzlabojot piekļuvi izglītībai, darba tirgum, sociālās drošības sistēmai un veselības aprūpei. Tomēr ziņojumā arī tiek prasīts, lai Komisija apkopotu statistiku attiecībā uz katru etnisko grupu. Pamattiesību un brīvību harta skaidri aizliedz apkopot datus, kas sagrupēti pa rasēm.

Tāpēc es gribētu uzdot divus jautājumus. Vai Komisija spēj veikt tādu analīzi, nepārkāpjot starptautiskos tiesību aktus, vai arī tiek mēģināts mainīt attiecīgo hartas pantu, lai šādas analīzes varētu veikt? Vai autors un visi klātesošie vispār apzinās šo pretrunīgo situāciju? Par spīti tam es nobalsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret A. Parvanova ziņojumu par mazākumtautību sieviešu sociālo integrāciju, jo šis ziņojums, kā jau gandrīz visas politiski korektās šāda veida iniciatīvas, ir neproduktīvs. Piemēram, referentes nemitīgā izvairīšanās no vārda „islāms” lietošanas ir teju smieklīga. Vēl viens piemērs ir atzinums, ka mazākumtautību sievietes diskriminē to pašu mazākumtautību vīrieši. Ziņojumā ir apgalvots, ka nav attaisnojama vardarbība paražu, tradīciju vai reliģisku apsvērumu dēļ, bet netiek skaidri norādīts un pateikts, ka daudzus islāma principus nevar ieviest Eiropas sabiedrībā. Kamēr vien mēs, Eiropas Parlaments, turpināsim to noliegt, visi pasākumi saistībā ar musulmaņu valstu sieviešu integrāciju jau no sākta gala būs lemti neveiksmei.

 
  
  

Ziņojums: Sirpa Pietikäinen (A7-0237/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Mūsdienās vecāka gadagājuma cilvēki pārāk bieži tiek kļūdaini uzskatīti par neprasmīgiem vai darbam nederīgiem, lai gan ES tiesību akti nepieļauj diskrimināciju vecuma dēļ. Tiek aizmirsta milzīgā pievienotā vērtība, ko viņi ar savu ilggadējo pieredzi dod valstu ekonomikām. Šajā saistībā sievietes darba tirgū ir īpaši sarežģītā situācijā, jo piedzīvo nepārtrauktu diskrimināciju dzimuma dēļ. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem, un tas nozīmē, ka uz viņām lielākā mērā attiecas nabadzības problēma un mazākas pensijas, jo viņas ir saņēmušas mazāku samaksu nekā vīrieši tajos pašos amatos. Visas šīs problēmas ir īpaši labi saskatāmas lauku apvidos. Attiecībā uz iepriekš minēto es paužu gandarījumu, ka tiks pieņemtas rezolūcijas, kas mums atgādina par šo problēmu un liek mobilizēties, lai turpmāk uzlabotu pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu un jo īpaši vēlos pievērst klātesošo uzmanību trim punktiem, kuri, manuprāt, ir patiesi svarīgi, ņemot vērā steigu, ar kādu vecāka gadagājuma cilvēki tiek nodoti aprūpes centru pārziņā tā vietā, lai par viņiem gādātu sabiedrībā vai viņu mājās. Šajā sakarā īpaši jāmin 17., 19. un 25. punkts. Mums ir jāgādā, lai vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pamatā būtu tiesības. Mums ir jānodrošina, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu dzīvot patstāvīgi savās mājās un ka šajā sakarā viņi tiktu atbalstīti. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka uz šādu cilvēku rēķina tiek gūta peļņa, nododot viņus privātās aprūpes nozares pārziņā.

Es gribu arī vērst uzmanību uz 13. punktu par darba un aprūpes apvienošanu. Šim Parlamentam un daudziem citiem parlamentiem gan Eiropā, gan pasaulē es vēlētos teikt, ka mums jāņem vērā politiskās darbības un aprūpes apvienošana. Es gribētu veikt pētījumu par to, cik daudziem šī Parlamenta deputātiem ir ne vien politiski, bet arī ar aprūpi saistīti pienākumi. Ļoti nedaudziem.

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir iekļauti daži ļoti svarīgi principiāli apgalvojumi.

Lai arī novecošanu parasti uztver negatīvi, jāteic, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir ekonomisks un sociāls resurss, ko mēs izmantojam, bet neatzīstam; ekonomikas krīze sievietes — īpaši gados vecākas sievietes — ietekmē daudz vairāk; diskriminācijai vecuma dēļ nevajadzētu pastāvēt saistībā ar iekļaušanu, un sievietēm ir lielāks risks nokļūt nabadzībā un — vēl jo svarīgāk — saņemt mazākas pensijas par spīti tam, ka viņas ir labklājības galvenās veidotājas.

Šajā ziņojumā ir ierosināts būtisks veids, kādā palīdzēt iedvest dzīvību nāciju Eiropā un tādējādi tautu, visu tautu Eiropā. Tiek piedāvāts izstrādāt pieeju, ar ko definēt novērtējumus, statistiku un datus, pamatojoties uz informētību par vecāka gadagājuma cilvēku dzimumu nevienlīdzību, ko galvenokārt rada visā dzīves laikā piedzīvotā nevienlīdzība dzimuma dēļ. Tāpat tiek uzskatīts, ka visu dzīvi aptverošs risinājums, kurā ir ņemta vērā saikne starp novecošanu un dzimumu, ir iespēja novecošanas politikas jomā virzīties uz priekšu.

Šajā rezolūcijā tiek pieprasīti trīs svarīgi pamataspekti: izstrādāt mehānismu, ar ko nodrošina pietiekami lielas tiesības uz pensiju uzkrājumu arī tādos gadījumos, kad cilvēks veic aprūpētāja pienākumus; ņemt vērā dzimumu dimensiju, veicot reformas pensiju sistēmās un nosakot pensionēšanās vecumu, kā arī noteikt atlīdzību par aprūpes pienākumu veikšanu.

Šī ir ļoti svarīga informācija laikā, kad atsevišķas dalībvalstis, īpaši Itālija, pielāgo savas pensiju sistēmas Eiropas pamatnostādnēm. Šīs ir īstās Eiropas pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tika pieņemts priekšlikums, ka valstīm ir jāņem vērā vecāka gadagājuma lesbiešu, biseksuālo un transseksuālo sieviešu īpašais stāvoklis. Vai tas nozīmē, ka viņām ir jāpiešķir augstāks stāvoklis nekā citām vecāka gadagājuma sievietēm? Vakar debatēs es uzsvēru, ka pensijas vecuma sievietēm ir lielāks risks nonākt nabadzībā tāpēc, ka viņas rūpējas par ģimeni un audzina bērnus un ka viņu mūža ienākumi parasti ir mazāki nekā vīriešiem, un tas ir jāmaina. Bet tam nav nekāda sakara ar viņu seksuālo orientāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Es biju vienīgais, kurš vakar, piedaloties debatēs, neuzstājās. Es to nedarīju, jo man šķita, ka zināmā mērā šis ir nepareizs virsraksts. Tā vietā, lai runātu par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā, mēs patiesībā apspriedām attieksmi pret vecāka gadagājuma sievietēm novecojošā sabiedrībā.

Daži viedokļi bija pilnībā pamatoti, jo īpaši attiecībā uz atšķirīgo pensiju lielumu vīriešiem un sievietēm, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami. Tomēr ļoti steidzami ir vajadzīgas turpmākas debates par vīriešu un sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā. Tā ir jāņem vērā, jo īpaši tad, kad notiek budžeta plānošana. Nedomāju, ka līdz šim tas būtu darīts. Novecojošas sabiedrības ekonomiskais aspekts nav pietiekami ņemts vērā. Tas ar steigu ir jādara, ja negribam, lai ar šiem plāniem noietu greizi.

 
  
  

Ziņojums: Morten Løkkegaard (A7-0223/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, bez jums un manis te ir palikuši vēl daži deputāti. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs atbildīgu politiķu un vēlētāju savstarpējām attiecībām, un tas viss var būt mūsu pārstāvības demokrātijas pamatelements. Manuprāt, tas viss ir svarīgi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pilnīgu, apzinātu un demokrātisku līdzdalību ES integrācijas procesā.

Diemžēl ir jāņem vērā arī tas, ka daudzi nepiedalījās pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tā ir visai izplatīta problēma visās Eiropas (un ne tikai Eiropas) valstīs. Tas skaidri apliecina to, cik maz informācijas iedzīvotāji saņem par Eiropas politiskajām nostādnēm un problēmām, un diemžēl arī to, cik viņi jūtas nesaistīti ar mūsu iestādi.

Ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līgumu ir ieviests jauns veids, kā iedzīvotāji var līdzdarboties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, ir svarīgi, lai mēs pacenstos novērst šo trūkumu. Šai iestādei faktiski ir jācenšas nodrošināt neierobežotu un bezmaksas piekļuvi visai publiskajai informācijai, ko izplata Eiropas Komisija.

Visbeidzot gribu norādīt, cik būtiski ir gādāt par Eiropas iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem un valstu atbildīgajām iestādēm, lai uzlabotu saziņu. Turklāt tas viss ir jāpanāk, mudinot dalībvalstis aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju informēšanā par tematiem, kas saistīti ar mūsu Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Morten Løkkegaard (ALDE) . – (DA) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos paust gandarījumu par to, ka šodien esam pieņēmuši ziņojumu par labāku saziņu Eiropas Savienībā. Es arī balsoju par kopīgo rezolūciju ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu), Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu pārstāvjiem, jo šis ziņojums mums dod stingru pamatu. Kopumā šajā ziņojumā ir iekļauti visi priekšlikumi, kurus martā pieņēma Kultūras lietu komitejā. Tomēr jāteic, ka pa šo laiku tika ierosināti vairāki kompromisi, kurus, saprotams, biju cerējis redzēt arī galīgajā balsojumā. Tas nebija iespējams, jo ietekmīgi lobiji sašķobīja dažu pēdējā brīdī iesaistītu pušu lēmumu. Bet es to ņemšu vērā; es redzu, un mani apmierina tas, ka šie priekšlikumi ir izraisījuši spraigas debates, pēc kurām mēs ar 46 priekšlikumiem varam darboties tālāk, lai uzlabotu saziņu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, kā bijusī žurnāliste es ar īpašu prieku balsoju par šo ziņojumu. Zinot, kā ir būt abās strīda pusēs — agrāk kā žurnālistei un nu kā politiķei —, manuprāt, ir bīstami starp informēšanu un žurnālistiku likt vienlīdzības zīmi. Šajā sakarā mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem.

Patlaban es bažījos par to, ka ekonomikas krīze atstāj ļoti daudzus žurnālistus bez darba. Īrijā tā notiek. Vietējie laikraksti un radiostacijas atlaiž darbiniekus un jūtas spiesti to darīt. Tas nozīmē, ka pazemināsies žurnālistikas kvalitāte, jo cilvēkiem nebūs laika un resursu faktu pārbaudīšanai, lai problēmas varētu atspoguļot kvalitatīvi.

Baidos, ka Eiropā tiek izjaukts līdzsvars, jo vietējās ziņas tiek publicētas, bet Eiropas ziņas — tikai tad, ja tās attiecas uz dalībvalstu iedzīvotājiem. Tas ir šī Parlamenta deputātu uzdevums — šeit paveikto padarīt būtisku savā valstī, jo tas ir ļoti svarīgi.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (ECR). (CS) Šī ziņojuma pozitīvākais aspekts nepārprotami ir tas, ka tajā atkārtoti ir atzīta arvien lielākā valstu parlamentu loma un uzsvērts subsidiaritātes princips. Tajā ir iekļauti arī vairāki priekšlikumi, piemēram, attiecībā uz lielāku pārredzamību, informācijas publiskošanu, žurnālistu akreditēšanas vienkāršošanu u.c., kurus noteikti ir vērts atbalstīt. No otras puses raugoties, ziņojumā ir arī idejas, kas ir vairāk nekā pretrunīgas. Tiek ierosināts izveidot korespondentu grupu, kuras uzdevums būtu saturīgāk atspoguļot informāciju par Eiropas Savienību. Visām dalībvalstīm tiek pieprasīts izveidot īpašu ES lietu biroju, kura uzdevums būtu skaidrot ES politikas nozīmi. Vienlaikus tiek ierosināts palielināt apropriācijas Parlamenta informācijas birojam. Manuprāt, labāku rezultātu varētu panākt ar efektīviem uzlabojumiem un jaunām metodēm, nevis ar budžeta palielināšanu. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es ļoti pozitīvi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir atgādināts par plašsaziņas līdzekļu pienākumu informēt cilvēkus par to, kas notiek Eiropas Savienībā, tāpat arī to, ka Eiropas Savienības jautājumi ir iekļaujami skolu programmās. Apstākļos, kad par Eiropas Savienību kopumā ir ārkārtīgi daudz informācijas, ļoti pieaug to Eiropas Parlamenta informācijas biroju loma, kuri strādā dalībvalstīs. Es gribētu uzsvērt vajadzību arī kontrolēt, kas šajos informācijas birojos notiek un cik efektīvi tiek izlietoti tie līdzekļi, ko Eiropas Savienība šiem informācijas birojiem piešķir. Ļoti pozitīvi vērtējams arī tas, ka ziņojumā ir uzsvērts televīzijas kanāla Euronews loma. Es gribētu uzsvērt, ka šim kanālam vajadzētu raidīt tieši tā, kā tas ir norādīts ziņojumā, raidīt visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Piemēram, Latvijā mēs saņemam informāciju no šī kanāla krievu valodā, bet latviešu valodā, oficiālajā valodā, šādas informācijas nav. Īpaša loma ir neatkarīgajai žurnālistikai. Es gribētu arī aicināt ieviest kopēju Eiropas Savienības likumdošanu, kas ļautu uzzināt patiesos masu informācijas līdzekļus arī tajās valstīs, kurās, lai pieņemtu šādu nacionālo likumdošanu, vienkārši pietrūkst politiskā spēka. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, bija paredzēts, ka šodien balsošanai nodotais ziņojums un rezolūcija par jauniem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiku izskatīs to, kā jaunie plašsaziņas līdzekļi maina žurnālistiku. Bet tā vietā tas ir pārtapis to Eiropas Parlamenta deputātu vēlmju sarakstā, kuri vēlas uzlabot savu sleju garumu un noteikt to, cik daudz par ES tiek ziņots. Priekšlikumos ierosināts izstrādāt Eiropas apmācības programmas žurnālistiem, piešķirt vairāk līdzekļu Parlamenta informācijas birojiem, kā arī vairāk līdzekļu ES komunikācijas politikas īstenošanai.

Es ticu runas brīvībai. Es ticu arī neatkarīgai un ticamai žurnālistikai. Žurnālistu un neatkarīgo sabiedrisko raidorganizāciju piespiešana un finansēšana, lai tie atspoguļotu ES jautājumus, tādējādi popularizējot Eiropas ideālus, ir vistīrākā propaganda, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu un rezolūciju. Piekāpjoties iedomības izpausmei, ir zaudēta iespēja izskatīt veidus, kādos veicināt demokrātisku iesaistīšanos ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

 
  
  

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0222/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par savas kolēģes, Polijas deputātes Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par priekšlikumu kodificēt 1968. gada Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, kas tika grozīta 1968., 1976., 1992. un divreiz 2004. gadā. 1987. gada aprīlī Komisija uzdeva saviem dienestiem veikt visu tiesību aktu kodificēšanu ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tas bija minimālais nosacījums un ka noteikumu skaidrības un pareizas izpratnes interesēs Komisijas dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā laikposmā. Lai gan 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumā tika noteikta paātrināta apstrādes metode, Eiropas tiesību aktu kodificēšana diemžēl kavējas. Šī kavēšanās ietekmē gan iedzīvotājus, gan dalībvalstis, īpaši valsts pārvaldes iestādes, juristu profesijas pārstāvjus, tiesību studentus un profesorus, un tā tālāk. Pārāk daudz ir noteikumu, kas vairākkārt ir tikuši grozīti un tagad atrodas izkaisīti sākotnējā dokumentā un turpmākajos grozījumu aktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Cenšoties atbalstīt savu starpvaldības un teritoriālo skatījumu uz ES politiku, es vienmēr pilnībā aizstāvu subsidiaritātes principu un apšaubu dārgos birokrātiskos un administratīvos slogus, ko ES bieži uzliek dalībvalstīm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Tāpēc es balsojumā varu tikai atbalstīt Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, kas mums atgādina par to, cik svarīga ir „labāka likumdošana”. Tā daļēji ir sasniedzama, stingrāk izvērtējot juridisko procedūru ietekmi, pirms Komisija attiecīgo tiesību akta projektu iesniedz kā oficiālu normatīvu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Šis jaunais priekšlikums ietver kodifikāciju Padomes Regulai (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā. Priekšlikumā ir saglabāts kodificēto aktu saturs, un tas cenšas viest skaidrību attiecībā uz piemērojamajām tiesību normām darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Eiropas Savienībai ir jāsasniedz ilgtermiņa mērķis un jānodrošina darba ņēmēju brīva pārvietošanās visās dalībvalstīs. Visiem darba ņēmējiem ir jābūt tiesībām brīvi pārvietoties un būt nodarbinātiem dalībvalstīs.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka darbaspēka pārvietošanās ir pārredzamāka, ir jāpalīdz darba ņēmējiem uzlabot viņu dzīves apstākļus un iegūt pienācīgu stāvokli sabiedrībā, un tāpēc diskriminācija tautības un nodarbinātības apstākļu dēļ ir jāizbeidz bez izņēmumiem. Dalībvalstīm ir labāk jāsadarbojas, ieviešot elastīgākus nodarbinātības nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un līdzeklis, kā uzlabot darba un dzīves apstākļus. Šai vēlmei ir jābūt īstenojamai visās dalībvalstīs — gan attiecībā uz pastāvīgā, sezonālā un pierobežu darbā nodarbinātajiem, gan tiem, kuri strādā pakalpojumu sfērā. Es balsoju par šo rezolūciju, jo atzīstu tās ieguldījumu saistībā ar atbalstu, ko sniedz nodarbinātības biroji citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, vienlīdzīgu attieksmi un tiesībām uz vispārēju izglītību, mācekļu programmām un apmācībām kādas dalībvalsts valstspiederīgo bērniem, kuru vecāki ir vai ir bijuši nodarbināti citā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šīs regulas mērķis ir aizstāt to regulu, kas 1968. gadā tika izstrādāta par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī vairākus tiesību aktus, kas tajā iekļauti. Tādējādi šī ir kodifikācijas procedūra, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu netiek izdarītas būtiskas izmaiņas. Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un precizēt ES tiesību aktus, kas bieži ir grozīti un sadalīti vairākos aktos. Tikai šādi mēs varēsim nodrošināt ES tiesību aktu lielāku pārredzamību, padarot tos pieejamākus un vieglāk saprotamus vienkāršajiem eiropiešiem, kuriem pavērsies jaunas iespējas un izdevība gūt labumu no viņiem piešķirtajām īpašajām tiesībām, tādējādi veidojot pilsonisku Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, lai nodrošinātu to, ka pret vienas dalībvalsts iedzīvotājiem, kas strādā citas dalībvalsts teritorijā, izturas tāpat kā pret otras dalībvalsts darba ņēmējiem attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un atkārtotu iekļaušanos darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija aprobežojas tikai un vienīgi ar dokumentu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā kodificēšanu bez būtiskiem grozījumiem, tāpēc es balsoju par pieņemšanu. Tomēr es vēlos pieminēt, ka šī brīvā pārvietošanās nozīmē lielāku politisku integrāciju. Tikai jauna socializācijas koncepcija, kas var garantēt katram eiropietim obligātās sociālās tiesības Eiropas Savienībā, ļaus darba ņēmējiem brīvi pārvietoties bez sociālām problēmām, tostarp bez sociālā dempinga.

Es uzskatu, ka šī pārvietošanās brīvība pieprasa obligātu standartu īstenošanu tādās jomās kā, piemēram, veselības aprūpe, izglītība un sociālās pensijas, kam jābūt garantētām ES līmenī. Attiecībā uz sociālajām tiesībām šo obligāto standartu noteikšana palielina nodarbinātības nosacījumu viendabību un regulējoši iedarbojas uz roku darba uzņēmējdarbībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā precīzi ir norādīta Šveices un EEZ nozīme ES tirdzniecības jautājumos. Ziņojumā skaidri norādīts, ka šis Parlaments pilnībā ņem vērā Šveices un ES attiecību cēloņu īpatnības. Es gribētu spert soli tālāk un mudināt pilnībā ievērot visu četru EBTA valstu iedzīvotāju tiesības noteikt savas valsts attiecības ar ES.

ES un EEZ valstu abpusējo interešu joma ārpus iekšējā tirgus nolīgumu darbības jomas ir zivsaimniecība. Pēdējos mēnešos Īslande ir vienpusēji noteikusi kvotas makreļu krājumiem, un tas var apdraudēt šīs zivsaimniecības jomas ilgtspējīgumu. Lai gan es ļoti atbalstu valsts kontrolētas zivsaimniecības koncepciju, tai jādarbojas, pamatojoties uz reģionālu sadarbību un starptautiskajām tiesībām. Es aicinu Īslandes valdību sēsties pie sarunu galda ar kaimiņvalstīm, lai panāktu abpusēji apmierinošu un atbildīgu šīs situācijas atrisinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. Šī procedūra aizsargā darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā, un tas ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Darba ņēmēju brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir viens no visu dalībvalstu galvenajiem mērķiem un ved uz visu ES valstu ekonomikas attīstību. Tāpēc nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija. Ir ļoti svarīgi, lai visas regulas, kas ļauj šo mērķi sasniegt, būtu pilnībā nodrošinātas un kodificētas. Šīs regulas pieņemšana dod iespēju visām dalībvalstīm virzīties pretī koordinētai nodarbinātības politikai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski.(HU) Eiropas Komisija lielu nozīmi piešķir ES tiesību aktu pārredzamības vienkāršošanai un uzlabošanai, lai to padarītu labāk un vieglāk pieejamu dalībvalstu iedzīvotājiem. Tomēr šo mērķi nevar sasniegt, ja vairākas būtiski grozītas regulas nav atrodamas vienkopus. Dažkārt ir pamatīgi jāpēta, lai noteiktu spēkā esošos tiesību aktus. Tā kā Padomes Lēmums par nodarbinātību Eiropas Savienībā arī ir grozīts vairākkārt, ir jākodificē arī šis teksts. Es uzskatu, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk kodificēt šo un tam līdzīgus ES tiesību aktus. Tāpēc es balsoju par šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai pārāk agri. Būtiskās sociālās un ekonomiskās atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, īpaši Bulgāriju un Rumāniju, izraisa milzīgu darbaspēka migrāciju no austrumiem uz rietumiem Eiropas Savienības iekšienē. Tās pamatošana šajā gadījumā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nav vērā ņemams arguments, jo atšķirības ir tik lielas, ka tās rada lētu darbaspēku un integrācijas problēmas darba tirgos vecajās dalībvalstīs. Es tāpēc nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par”, jo šis ir vissvarīgākais temats, īpaši situācijā, kad notiek debates par romu iedzīvotāju mobilitāti Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. (CS) Es balsoju par to Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES redakciju, kurā ir ņemti vērā Eiropas Parlamenta juridiskie iebildumi. Pieņemšana pirmajā lasījumā paātrinās šīs regulas ieviešanu, un tas ir svarīgi. Tomēr jāteic, ka dažas dalībvalstis joprojām liek dažādus šķēršļus personu brīvas pārvietošanās iespējai ES un dara to vairākos līmeņos un ar dažādiem aizbildinājumiem, tādējādi pārkāpjot Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Es vēlos vērst uzmanību uz Vācijas policijas pašreiz īstenoto un netaisnīgo čehu šoferu vajāšanu pierobežu reģionos. Vakar darba sanāksmē, kurā piedalījās abu valstu vecākie policijas virsnieki, problēma netika atrisināta un pat beidzās ar asu vārdu apmaiņu, ko atspoguļo arī prese. Es mudinu Komisiju ar nopietnību ķerties pie šīs problēmas risināšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija visai tehnisks ziņojums, bet bez pretrunām, tāpēc mēs, zaļie, balsojām par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas atbalstīs darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES. Iekšējā tirgus darbība ir atkarīga no prasmīgu darba ņēmēju netraucētas pārvietošanās starp dalībvalstīm, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana ir ļoti svarīga, lai tiesību akti kļūtu sabiedrībai saprotamāki un pieejamāki. Lielāka izpratne par tiesību aktiem iedzīvotājos vairos zināšanas par tām tiesībām, kas viņiem dod labumu un tāpēc paver jaunas iespējas.

To noteikumu kodificēšana, kuri nav apkopoti un bieži tiek grozīti, ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt to, ka Eiropas tiesību akti ir skaidri un pārredzami, kā arī kļūst pieejamāki sabiedrībai.

Tas ir jo īpaši svarīgi darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā — šis temats ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem pamatiem Eiropas integrācijas veidošanā un piešķīris dalībvalstu iedzīvotājiem jaunas iespējas, jo iedzīvotājiem ir tiesības brīvi strādāt citā dalībvalstī, saņemot tādu pašu attieksmi un nekādi netiekot diskriminētiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, jo uzskatu, ka brīva pārvietošanās ir ES un iekšējā tirgus pamatprincips. Es aicinu Eiropas Komisiju un Padomi izmantot iespēju pieņemt šo regulu un pieprasīt dalībvalstīm atcelt pašreizējos ierobežojumus, ar kuriem saskaras rumāņu un bulgāru darba ņēmēji. Pašreizējie šķēršļi, kas neļauj brīvi pārvietoties darba ņēmējiem no dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gada 1. maijā, ierobežo šo valstu iedzīvotāju tiesības. Tie var veicināt arī nelegālu nodarbinātību un sociālo dempingu. Šo ierobežojumu atcelšana vienlīdzīgi aizsargās gan migrantus, gan vietējos darba ņēmējus. Šī mērķa sasniegšana nodrošina ES pamatprincipu aizsardzību un ievērošanu. Es ceru, ka gan Komisija, gan dalībvalstis parādīs vajadzīgo politisko gribu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Dāmas un kungi! Brīva pārvietošanās ir darba ņēmēju un viņu ģimeņu pamattiesības. Šajā ziņojumā trāpīgi ir norādīts, ka darbaspēka pārvietošanās iespējai Eiropas Savienībā ir jābūt vienam no līdzekļiem ES iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Runa ir par brīvību un cieņu. Šajā sakarā ES paplašināšanās procesam bija milzīga ietekme manā valstī, Lietuvā. Teorētiski mēs varam brīvi strādāt jebkurā ES dalībvalstī (izņemot dažas).

Nu mēs piedzīvojam zemo izmaksu lidsabiedrības „Ryanair” zelta laikmetu, jo ceļot ir kļuvis vieglāk. Cilvēki no trim lielākajām Lietuvas lidostām var nokļūt vairāk nekā 40 Eiropas pilsētās. Tā ir gan svētība, gan lāsts. Ir lielas bažas, ka pastāvīgās migrācijas dēļ Lietuva piedzīvo intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Apvienotajā Karalistē dzīvo teju 60 000 lietuviešu, turpretī 2001. gadā bija mazāk par 5000.

Aptuveni 90 000 lietuviešu dzīvo Īrijā. Mēs esam maza tauta, kas, nodrošinājusi viņu izglītību un ieguldījusi līdzekļus viņu studijās, nu zaudē savus darbspējīgos 20–30 gadus vecos iedzīvotājus. Lietuvai un dažām citām ES dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, ja mēs vēlamies apturēt šo bīstamo tendenci.

 
  
  

Ziņojums: Slavi Binev (A7-0212/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Kā apspriežamajā ziņojumā skaidri apgalvots, eiro viltošana ir reāls un nopietns apdraudējums.

Tieši tādēļ konkrētas regulas pieņemšana varētu palīdzēt ievērojami samazināt apgrozībā esošo viltoto monētu skaitu, piemērojot kopējas procedūras apgrozībā esošo monētu autentiskuma noteikšanai, un palīdzētu arī iestāžu veikta šo procedūru uzraudzības mehānismu piemērošana. Tāpēc es balsoju par Binev kunga izstrādāto ziņojumu, un es gribētu viņam pateikties par ieguldīto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis regulas priekšlikums nosaka pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsargāšanai no viltošanas. Tam, cita starpā, vajadzīgas kredītiestādes un zināmi citi ekonomikas operatori, piemēram, skaidrās naudas pārvadātāji, lai pārbaudītu to eiro banknošu un monētu autentiskumu, kuras viņi saņem un gatavojas laist atpakaļ apgrozībā. Viņiem jāidentificē arī viltojumi. Tomēr kopēja saistoša standarta trūkums monētu autentiskuma noteikšanā ir novedis pie tā, ka dažādās dalībvalstīs tiek izmantoti atšķirīgi paņēmieni, kas nozīmē, ka mēs nespējam nodrošināt valūtai konsekventu aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Kā savas grupas referente es ļoti cieši sadarbojos ar Binev kungu, strādājot pie šā regulas priekšlikuma. Es, tāpat kā Binev kungs, atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu un nobalsoju atbilstoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Mehānismi un tiesiskais regulējums, ar ko nodrošina, ka vajadzīgās iestādes pārbauda apgrozībā esošo valūtu, ir būtiski finanšu iestāžu un tirgu aizsardzībai pret krāpniecību. Valūtas derīguma un tās apgrozības garantēšanai arī ir nepieciešama attiecīga pieeja, kas jānodrošina valsts līmenī. Ņemot to vērā, ir svarīgi ieviest saistošus noteikumus, kas racionalizētu eiro autentiskuma noteikšanas procesa īstenošanu ar šo procedūru uzraudzību. Šādi jautājumi ir jārisina prasmīgiem atbilstīgas kvalifikācijas profesionāļiem, lai nodrošinātu procedūru efektivitāti. Turklāt es uzskatu, ka racionalizēšana ir būtiska, ja vēlamies patērētājos un tirgū kopumā viest lielāku uzticību eiro zonai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiro monētu viltošana ir ievērojams apdraudējums, īpaši vislielākajiem monētu nomināliem. Obligātas kopējas pamatnostādnes trūkums monētu autentiskuma noteikšanā var kļūt par kavēkli metāla monētu aizsardzībai. Tikko pieņemtā regula ir juridiski saistošs instruments, kas ļauj izveidot kopīgu metodi eiro monētu autentiskuma noteikšanai.

Viens regulas no primārajiem mērķiem ir nodrošināt iestāžu garantiju, ka eiro monētas, kuras atgriežas apritē, tiek pakļautas autentiskuma izvērtēšanas procedūrai. Autentiskuma noteikšana jāveic ar monētu apstrādes iekārtām, kas iekļautas sarakstā, uz kuru dota atsauce 5. panta 3. punktā, vai arī to veic atbilstīgi apmācīti darbinieki saskaņā ar dalībvalstīs noteiktajām metodēm. Turklāt, ņemot vērā to, ka eiro monētu autentiskuma noteikšana nenovēršami rada izdevumus šajā procedūrā iesaistītajām iestādēm, piemēram, kredītiestādēm, kā arī vairākām citām iestādēm, piemēram, skaidrās naudas pārvadātājiem, es ierosinu iekļaut tiesības šīm iestādēm ieturēt maksu par pakalpojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cīņa pret eiro banknošu un monētu viltošanu, kā arī eiro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras ir šīs regulas pieņemšanas iemesls, lai tādā veidā varētu izveidot kopēju obligātu pamatnostādni monētu autentiskuma noteikšanā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Ziņojumā izskatīta problēma saistībā ar viltotu monētu nonākšanu apgrozībā.

Līdz šim dalībvalstīm ir bijusi atšķirīga prakse viltoto monētu izņemšanai no apgrozības. Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai iestādes visā eiro zonā efektīvi īstenotu kopējas apgrozībā esošo eiro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras un šo procedūru pārbaudes mehānismus. Es balsoju par, jo uzskatu, ka ir svarīgi Eiropā ieviest vienotas procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Kā Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis es aktīvi piedalījos un sekoju līdzi šī ziņojuma likumdošanas procedūrai, un es balsoju par šo ziņojumu.

Mēs ļoti vēlamies ieviest vienotas sistēmas monētu viltošanas apkarošanai Eiropā, jo īpaši ņemot vērā to, ka esam panākuši lielisku drošības līmeni cīņā pret banknošu viltošanu. Saskaņā ar priekšlikumu, ko grasāmies pieņemt, turpmāk būs iespējams kontrolēt un uzraudzīt viltoto monētu apgrozību un daudzumu atsevišķās dalībvalstīs, kurās patlaban nav šim nolūkam paredzētu standartizētu un pietiekami drošu sistēmu. Mums patiesi ir apņēmīgi jāapkaro viltošanas problēma ar efektīviem un moderniem instrumentiem, lai nepieļautu smaga sloga uzkraušanu iedzīvotājiem, tirdzniecības uzņēmumiem un arī valstu budžetiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiro monētu, it īpaši lielāko nominālu monētu viltošana rada būtisku apdraudējumu.

Tas, ka attiecībā uz monētu autentiskuma noteikšanu nav obligātas kopējas sistēmas, dažās dalībvalstīs var kavēt attiecīgo iestāžu aktīvu iesaisti viltojumu atklāšanā, un tādējādi ES līmenī valūtas aizsardzības pakāpe var būt atšķirīga.

Ierosinātā regula ir juridiski saistošs instruments, kāds tagad ir vajadzīgs, lai iedibinātu kopēju eiro monētu autentiskuma noteikšanas metodi, kas jāizmanto attiecīgajām iestādēm, un lai noteiktu pārbaudes, kuras jāveic dalībvalstīm. Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai iestādes visā eiro zonā efektīvi īstenotu kopējas procedūras un izskaustu monētu viltošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Visas viltotās un apgrozībai nederīgās monētas ir jāizņem no apgrozības un jānosūta attiecīgajām valstu iestādēm iznīcināšanai.

Mēs balsojām par šo tekstu par spīti tam, ka tajā nav minēti pasākumi to iedzīvotāju aizsardzībai, kuri labticībā ir ieguvuši viltotu naudu un kuriem ir jānoskatās, kā banka to atņem brīdī, kad viņi vēlas to noguldīt. Tie, kuri laiž apgrozībā viltotu naudu, bieži apkrāpj vecāka gadagājuma ļaudis, un tāpēc mums ir jāievieš sistēma, kas atlīdzinātu vismaz daļu viņiem atņemtās naudas. Ir nepieciešami arī bargāki pasākumi attiecībā uz viltotājiem un tiem, kuri laiž apgrozībā viltotas monētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas ierosina ieviest kopējus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu rīcību cīņā pret naudas viltošanu eiro zonas valstīs. Patlaban nav saskaņotu noteikumu eiro monētu autentiskuma noteikšanai un nederīgo monētu izņemšanai no apgrozības. Šādi noteikumi palīdzētu aizsargāt patērētājus no viltotām monētām, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Binev kunga ziņojumu, kura mērķis ir ieviest kopējas procedūras viltotu monētu autentiskuma noteikšanā un attiecībā uz rīkošanos ar apgrozībai nederīgām monētām.

Bankām un par naudas piegādi atbildīgajām iestādēm patlaban ir pienākums veikt saņemto banknošu un monētu autentiskuma pārbaudi, pirms to atkārtotas laišanas apgrozībā. Atklātās viltotās monētas ir jāizņem no apgrozības. Prakse attiecībā uz viltotu monētu izsekošanu ES dalībvalstīs atšķiras, tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi atbalstīt šo iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu valūtas aizsardzību eiro zonā.

 
  
  

Ziņojums: Iuliu Winkler (A7-0242/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai, jo tā ir viena no valstīm, kuru visvairāk ir skārusi globālās ekonomikas krīzes ietekme. Kā teikts ziņojumā, šim pasākumam faktiski vajadzētu palīdzēt nodrošināt valsts ārējās finanšu vajadzības 2010. un 2011. gadā, bet pats svarīgākais — stiprināt reformu procesu, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo priekšlikumu par makrofinansiālā atbalsta sniegšanu Moldovas Republikai. Moldova ir viena no Austrumu partnerības valstīm, ko visvairāk ietekmējusi globālā krīze, dramatiski samazinot ražošanu, pasliktinot fiskālo stāvokli un palielinot vajadzību pēc ārējā finansējuma. Tāpēc es uzskatu, ka laikus sniegts atbalsts palīdzēs valstij ātrāk un efektīvāk tikt galā ar finanšu krīzes izraisītajām sekām un segt tās maksājumu bilanci un budžeta vajadzības.

Tiks radīti arī apstākļi valstī īstenoto reformu nostiprināšanai, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES. Tomēr ir jānostiprina Eiropas Komisijas uzraudzības un kontroles loma šajā jomā, lai nodrošinātu piešķirtā atbalsta efektivitāti un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Globālā ekonomikas krīze ir būtiski ietekmējusi Moldovas Republikas ekonomiku. Šajā valstī ir viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstu vidū. Paturot prātā, ka ES ir sākusi sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm un ka Moldovas Republikas jaunā valdība ir izrādījusi nepārprotamu atsaucību Eiropas Savienībai, es uzskatu, ka makrofinansiālā atbalsta piešķiršana Moldovas Republikai dotācijas veidā ar maksimālo summu EUR 90 miljoni ir ļoti vajadzīga iniciatīva.

Jāteic, ka ierosinātais atbalsts ir īpaši lietderīgs, jo Moldovas Republikas nestabilo ekonomisko situāciju pasliktināja arī lielie plūdi šovasar. Ir svarīgi pieminēt, ka aprīlī tika parakstīts valdību nolīgums, uz kā pamata Rumānija ir piedāvājusi Moldovas Republikai neatmaksājamu EUR 100 miljonus lielu finansiālu palīdzību, paredzētu Moldovas Republikas infrastruktūras atbalstam. Nobeigumā vēlos teikt, ka ES finansiālais atbalsts palīdzēs Moldovas Republikai virzīties ceļā uz politisku un ekonomisku integrāciju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu galvenokārt reālu un praktisku apsvērumu dēļ. Doma par atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai kopumā var šķist laba, jo, atbalstot Eiropas tuvumā esošas valstis, mēs varam izvairīties no nabadzības izraisītām problēmām un to izraisītas imigrācijas, kas ietekmē mūsu kontinentu. Tomēr es balsoju pret šo ziņojumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es ļoti šaubos par reālo un nopietno līdzekļu izlietojumu, kuri ES būtu jāpiešķir Moldovai. Par spīti izteiktajiem apgalvojumiem, ko esam saņēmuši no Moldovas iestādēm, mēs zinām, ka šajā valstī ir izplatīta korupcija un ka tās ekonomiskā un finanšu sistēma joprojām ir ļoti novecojusi. Tāpēc nav pietiekamu garantiju, ka Eiropas līdzekļi tiks izlietoti racionāli un apzinīgi. Turklāt pat tad, ja mums būtu pietiekamas garantijas par līdzekļu efektīvu izlietojumu, ierosinātā summa izrādītos nepietiekama: es nesaprotu, kā ziņojumā apspriestie EUR 90 miljoni var palīdzēt valstij veikt iekšējo modernizāciju, kā arī uzlabot ekonomisko un politisko stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Moldovas Republika ir viena no tām Eiropas valstīm, ko ekonomikas krīze ir ietekmējusi visvairāk. Turklāt Kišiņevas iestādes jau vairāk nekā gadu ir saskārušās ar politisko neskaidrību, kas tikai saasina ekonomikas krīzes ietekmi ne vien uz iedzīvotājiem, bet arī uz valdības finansēm. Piešķirot Moldovai apmēram EUR 90 miljonu lielu dotāciju, kuras izlietojums tiks uzraudzīts un ar kuru paredzēts segt maksājumu bilanci un finansēt valsts budžetu, ES palīdzēs Moldovai sasniegt SVF noteiktos makroekonomiskos mērķus, vienlaikus vidējā un ilgā laikposmā vairojot uzticību šai valstij globālajos finanšu tirgos.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments un Komisija piemēros kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka ES dotācija tiek izlietota paredzētajam mērķim. Moldovā ir sarežģīts politiskais stāvoklis, un var rasties kārdinājums līdzekļus izlietot populistiski politiskām darbībām, ņemot vērā gaidāmās ārkārtas vēlēšanas. Es atzinīgi vērtēju arī premjera V. Filat apliecinājumus un apņēmību ievērot saistības, kurām būs pozitīva ietekme uz Moldovas ekonomiku. Moldovai no starptautiskās sabiedrības ir jāsaņem labas gribas apliecinājums, jo tā patlaban piedzīvo grūtus laikus. Eiropas Savienības interesēs ir pasniegt savu palīdzīgo roku Moldovai, lai aiz ES austrumu robežas būtu ekonomiski un politiski stabila valsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es atturējos no balsošanas par ziņojumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu Moldovai par spīti tam, ka, manuprāt, ES ir jānodrošina finansiāls atbalsts tā, lai Moldova varētu ievērot savas ekonomiskās saistības. Diemžēl finansēšana ir atkarīga no atbilstības nosacījumiem, ko šai valstij noteicis SVF. Ir morāli un politiski nepieņemami, ka ES ir sasaistījusi finansiāla atbalsta piešķiršanu ar prasību, lai valsts ievērotu SVF noteikto politiku. SVF rīcības katastrofālās sekas ir redzamas Grieķijā un citās valstīs, kur tas ir pabijis vai joprojām darbojas, un mēs esam pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta Normatīvās rezolūcijas projektu attiecībā uz makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Kā savas politiskās grupas ēnu referents esmu pieprasījis pēc iespējas drīzāku EUR 90 miljonus liela finansiāla atbalsta piešķiršanu. Moldovas Republika, Austrumu partnerībā iesaistīta valsts, ir ļoti cietusi no finanšu un ekonomikas krīzes. Tajā pašā laikā tā ir uzsākusi ievērojamas politiskās reformas, kuras ir jākonsolidē un jāapvieno ar Eiropas standartu praktisku piemērošanu. Tāpēc es šo finansiālo atbalstu uzskatu par līdzekli reformu procesa gaitas sekmēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz Moldovu un šīs valsts centienus virzīties uz integrāciju ES, manuprāt, ir prātīgi, ka ES ir izvēlas tai piešķirt makrofinansiālu atbalstu. Solidaritāti ar tām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai ES atbrīvotos no nepieciešamības veikt pienācīgu kontroli pār to, kā šis atbalsts tiek izlietots, un gaidītu atbildību no vietējām iestādēm, kas saņem šo atbalstu.

Atbalsts nedos nekādu labumu, ja tā izlietošana netiks strikti uzraudzīta; tas pat var radīt zaudējumus tādām valstīm kā Moldova, kas cenšas stabilizēt savu iestāžu darbību, kā arī nostiprināt demokrātiskumu un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ierosinātais makrofinansiālais atbalsts Moldovai nav gluži nesavtīgs atbalsts. Tieši otrādi — šī atbalsta saņemšana ir atkarīga no Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām prasībām un uzraudzības, kā arī no ekonomiskās reformas galvenajiem principiem un mērķiem, kas izklāstīti ekonomikas un finanšu politikas memorandā, it īpaši šādiem: atlaišana no darba un vakanču iesaldēšana valsts sektorā, darba attiecības vājinošu pasākumu ieviešana, darba ņēmēju tiesību samazināšana, pensionēšanās vecuma paaugstināšana, augstākas cenas par elektroenerģiju, privatizācija, algu iesaldēšana valsts sektorā, samazināts atbalsts lauksaimniekiem, palielināti tiešie un netiešie nodokļi, skolu likvidēšana un augstskolu pakļaušana privātam finansējumam, kā arī iekšējo un ārējo ieguldījumu deregulācija un turpmāka liberalizācija.

Ar šiem iemesliem ir vairāk nekā gana, lai mēs neatbalstītu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovai. Šo pasākumu kopums vēl vairāk veicinās šīs valsts, kas jau tagad ir viena no trūcīgākajām reģionā, slīgšanu nabadzībā. Šāds ES un SVF brutāls uzbrukums Moldovas iedzīvotāju tiesībām mudinās teikt: „Kam vajadzīgi ienaidnieki, ja ir tādi draugi?”

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par ziņojumu par makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Atbalsts Moldovai ir svarīgs, jo tam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts kā Eiropas daļas nākotni. Polijas prezidents Bronisław Komorowski savā vizītē Eiropas Parlamentā pagājušajā nedēļā teica, ka sadarbībai ar Moldovu ir jākļūst par mūsu ārpolitikas prioritāti.

Daudzi deputāti bija mazliet pārsteigti par šo paziņojumu, bet galu galā Moldova ir Eiropas valsts, un kādu dienu tā var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tieši tāpēc mums ir jāsadarbojas ar Moldovu un rūpīgi jāapsver idejas saistībā ar tās nākotni. Es ceru, ka pašreizējā konstitucionālā krīze Moldovā drīz tiks pārvarēta un ka pēc vēlēšanām tiks izveidots parlaments, kas spēs veikt vēsturiskas izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas Savienībai ir labi politiskie un ekonomiskie sakari ar Moldovas Republiku, un ir svarīgi šos sakarus saglabāt un paplašināt. Tāpēc nepārprotami ir jāatbalsta makrofinansiālā atbalsta piešķiršana Moldovas Republikai, kuru lielā mērā ir ietekmējusi ekonomikas krīze. ES solītā nauda ir piesaistīta skaidriem nosacījumiem un nonāks pareizajās rokās. Šis finansiālais atbalsts reizē ar SVF piešķirto finansējumu palīdzēs stabilizēt Moldovas Republikas valsts budžetu un labvēlīgi ietekmēs sarunas par asociācijas nolīgumu ar šo valsti. Es atbalstu makrofinansiālā atbalsta paketi, kas palīdzēs stiprināt politiskās un ekonomiskās saites un dos labumu ne tikai Moldovai, bet arī ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Moldovas Republikas ekonomiku ir smagi skārusi globālā finanšu krīze, kas ir pasliktinājusi valsts budžeta stāvokli un palielinājusi vajadzību pēc ārējā finansējuma. Sakarā ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi Moldovas Republika Eiropas Savienībai ir pieprasījusi makrofinansiālo atbalstu. Es balsoju par šī atbalsta piešķiršanu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku un citām starptautiskajām finanšu iestādēm ir jāiesaistās un jāatvieglo pašreizējais sarežģītais stāvoklis Moldovas Republikā. Šis atbalsts palīdzēs valdībai Kišiņevā pienācīgi nosegt bilances maksājumu deficītu un citas budžeta vajadzības. Tajā pašā laikā šis pasākums stiprinās Moldovas un ES divpusējās attiecības un ļaus ES solidarizēties ar Austrumu partnerības parakstītāju valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par mūsu kolēģa I. Winkler izstrādāto ziņojumu, jo atbalstu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai, lai palīdzētu tai cīnīties pret ekonomikas krīzi. Eiropas Komisija ierosina piešķirt EUR 90 miljonus vismaz trīs posmos. ES finansējums papildinās SVF un Pasaules Bankas finansiālo atbalstu, ko šī valsts ir pieprasījusi. Eiropas makrofinansiālais atbalsts ir domāts, lai veicinātu reformu procesa gaitu Moldovas Republikā, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES.

Eiropas Integrācijas alianse, ko vada prezidenta vietas izpildītājs M. Ghimpu un premjerministrs V. Filat, ir atkārtoti apliecinājusi apņemšanos veicināt demokrātiskas reformas un ieviest Eiropas standartus. Kā Euronest Parlamentārās asamblejas loceklis un kā rumānis es tiešām uzskatu, ka tikt pie stabilām, pārtikušām un draudzīgām kaimiņvalstīm austrumos ir Eiropas Savienības interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Moldovas ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanās procesu atbalsta Starptautiskā Valūtas fonda finansiālā palīdzība. Ekonomikas perspektīvām kļūstot arvien sliktākām, Moldova ir lūgusi makrofinansiālu palīdzību no Eiropas Savienības. Makrofinansiālās palīdzības programma ir dzīvībai svarīga finanšu stabilitātes uzlabošanai Eiropas valstīs, kas cīnījās ar neseno pasaules krīzi un cieta tās ietekmes dēļ, kuru krīze atstāja uz viņu galvenajiem tirdzniecības partneriem. Finanšu nelīdzsvarotība atsaucas uz budžetiem un maksājumu bilanci. Šī palīdzība ir svarīga, lai Moldovā krīzes risinājumi varētu notikt visloģiskākajā veidā. Eiropas Savienībai tādēļ ir jābūt solidaritātes telpai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Moldovas Republikas ekonomiku ir smagi skārusi starptautiskā finanšu krīze, kuras rezultātā strauji samazinās ražošana, pasliktinās fiskālais stāvoklis un pieaug vajadzība pēc ārējā finansējuma. Tā kā šī valsts ir ES tuva kaimiņvalsts un tai ir cieši sakari ar ES dalībvalsti Rumāniju, stabilizēt stāvokli reģionā un strauji apturēt liela mēroga migrāciju ekonomisku iemeslu dēļ ir ES interesēs.

Moldovas Republikas ekonomikas stabilizācijai un atjaunošanai ir paredzēts arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālais atbalsts. Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka ES makrofinansiālais atbalsts juridiski un pēc būtības saskan ar pasākumiem, kas veikti dažādās jomās saistībā ar Eiropas Savienības ārējo darbību un citām atbilstīgām politikām. ES makrofinansiālo atbalstu vajadzētu pārvaldīt Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Ekonomikas un finanšu komiteja spēj uzraudzīt šā lēmuma īstenošanu, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti. Tam vajadzētu nodrošināt pareizu lēmuma īstenošanu un apdomīgu rīkošanos ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc es balsoju par šo lēmumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski.(PL) Es paužu vislielāko gandarījumu par šodien pieņemto I. Winkler ziņojumu par makrofinansiālo atbalstu Moldovas Republikai. Viens no ES dalībvalstu pamatuzdevumiem ir ar jebkādiem līdzekļiem atbalstīt tās valstis, kurām ir nepieciešama mūsu palīdzība. Šis jautājums ir svarīgs ar to, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība saviem austrumu partneriem, arī Moldovai.

Stipra Eiropa ir tāda, kas pauž vienotu nostāju un kurā solidaritāte šī vārda plašākajā izpratnē, tostarp ekonomiskā solidaritāte, ir pamatprincips. Manuprāt, stabila ekonomika Moldovā noteikti būs svarīgs faktors, kas palīdzēs uzlabot politiskās attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pagaidām zaļo nostāja attiecībā uz makrofinansiālo atbalstu ir tāda, ka ir jānoskaidro, vai ir reāli politiski iemesli, kāpēc šādu atbalstu nevajadzētu piešķirt. Tā kā saistībā ar Moldovas Republiku patlaban īpašu problēmu nav, nav iemesla nepiešķirt makrofinansiālo atbalstu. Tāpēc zaļie komitejā balsoja „par” un arī šodien plenārsēdē darīja to pašu. Tomēr zaļie atkārtoti pauž cerību, ka Komisija beidzot izveidos sistēmu savai makrofinansiālo atbalstu politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs esam skeptiski noskaņoti par to, ka Eiropa uzņemas finanšu ieguldījumu slogu attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES.

Rīkoties saskaņā ar „Lega Nord” iemīļoto devīzi „Palīdzēsim cilvēkiem viņu mājās” ar projektiem, kas izstrādāti, lai palīdzētu iedzīvotājiem ar humanitāriem pasākumiem, apkarotu nabadzību un finansētu bērnu aizsardzības sistēmas, ir viens, bet piešķirt makrofinansiālo atbalstu valstij — kas cits. Ir skaidrs, ka šāda rīcība nenodrošina tiešu atbalstu trūcīgajiem, bet gan valsts sistēmai, kas nespēj pārvaldīt savas finanses. Tāpēc mēs balsojām „pret”.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) Lai atbalstītu satuvināšanās politiku starp ES dalībvalstīm un Moldovu, ir vajadzīgs, lai pūles pieliktu visa ES. Eiropas Savienībai ir jāpiespiež Krievija ļaut Moldovai pieņemt neatkarīgus lēmumus attiecībā uz Transnistriju, kas ir Moldovas Republikas neatņemama daļa. Ir jāizstrādā nosacījumi, lai ES atbalstu reģionā varētu izmantot efektīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Kā EPP grupas ēnu referents ziņojumam par asociācijas nolīgumu ar Moldovas Republiku es atzinīgi vērtēju to, ka ar lielu balsu vairākumu tika apstiprināts pasākumu kopums par ES makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Moldovas Republikas eiropeiski noskaņotajai valdībai šis atbalsts ir vajadzīgs steidzami, un Eiropas Parlamenta balsojums par to ir spēcīgs signāls saistībā ar ES atbalstu pašreizējām Moldovas iestādēm un to centieniem mīkstināt daudzo krīžu nelabvēlīgās sekas.

Ceru, ka tādējādi ES atbalsts Eiropas spēkiem un Moldovas Republikas nākotnei kļūs redzamāks tās iedzīvotājiem un atkārtoti paudīs vēstījumu, ka Moldovas Republika arī turpmāk saņems konkrētu ES atbalstu centieniem tuvināt ES standartus un vērtības, piemēram, attiecībā uz labu pārvaldību un demokrātisko iestāžu stiprināšanu.

Visbeidzot, es atkārtoti paužu nožēlu par nepieņemami ilgo ES lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai un mudinu ES iestādes ņemt vērā šogad gūto pieredzi, lai turpmāk izvairītos no šādas aizkavēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – Kā referents priekšlikumam par makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai es atzinīgi vērtēju tā raito pieņemšanu plenārsēdē ar ievērojamu balsu pārsvaru, kas atspoguļo politisko grupu vienprātību Eiropas Parlamentā. Moldovas Republika ir viena no Austrumu partnerības valstīm, kuru visvairāk ir ietekmējusi globālā krīze. Šis atbalsts palīdz īstenot atgūšanos no krīzes un nodrošina valsts ārējās finanšu vajadzības. Turklāt esmu pārliecināts, ka tas palīdz stiprināt reformu procesu Moldovā un sekmē šīs kaimiņvalsts centienus integrēties ES. Saskaņā ar EPP grupas pamatprincipiem un mērķiem es iesniedzu grozījumus, lai stiprinātu atbalsta efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp un it īpaši — valsts finanšu pārvaldības sistēmas Moldovas Republikā.

Ziņojumā ir noteikts Eiropas Komisijas pienākums regulāri informēt Eiropas Parlamentu par norisēm saistībā ar atbalsta pārvaldību un iesniegt attiecīgus dokumentus. Balsojumu Eiropas Parlamentā raksturo īsti eiropeisks gars; es gribētu uzsvērt, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja par šo ziņojumu nobalsoja vienprātīgi. Es vēlētos pateikties arī Ārlietu komitejai par atbalstu šī ziņojuma ātrai pieņemšanai.

 
  
  

Ziņojums: Danuta Maria Hübner (A7-0232/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir nostiprināt uzņēmēju konkurētspēju Azoru salās, lai nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un tādējādi pārvarētu ekonomiskos trūkumus, ko rada salu ģeogrāfiskais novietojums.

Uz laiku atliktā nodokļu piemērošana ļaus vietējiem uzņēmējiem Azoru salās un Madeirā importēt zināmu daudzumu izejmateriālu, rezerves daļu, sastāvdaļu un galaproduktu, nemaksājot nodevas, un noderēs tādām jomām kā zivsaimniecība, lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumu nozare. Nelabvēlīgā ekonomikā tas uzlabos konkurētspēju un ilgtermiņā radīs labvēlīgāku sistēmu ieguldītājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāveic reāls uzdevums Eiropas tiesību aktu izstrādes procesā. Tagad, kad šis ziņojums ir pieņemts, Eiropas Parlamentam vienmēr tiks paziņots, ja būs priekšlikums grozīt deleģēto tiesību aktu statusu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants). Tā ir svarīga iezīme, jo Parlamentam ir jābūt spējīgam dot ieguldījumu debatēs par dažreiz vajadzīgajiem tehniskajiem grozījumiem to preču sarakstā, uz kurām attiecas Kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu pagaidu atlikšana attiecībā uz dažu rūpniecības ražojumu importu Madeirā un Azoru salās.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es ar lielu prieku balsoju par šo ziņojumu. Vajadzīgo pasākumu veikšana, lai reaģētu uz ES attālāko reģionu specifiskajām problēmām, ir īpaši svarīga ekonomikas krīzes laikā. Madeiras un Azoru salu autonomo reģionu ģeogrāfiskā nošķirtība rada acīmredzami nelabvēlīgus tirdzniecības apstākļus uzņēmējiem, kas tur veic savu saimniecisko darbību. Šiem trūkumiem ir nelabvēlīga ietekme uz demogrāfiskajām tendencēm, nodarbinātību, kā arī uz ekonomisko un sociālo attīstību.

Madeiras un Azoru salu reģionālās ekonomikas ir nepārprotami atkarīgas no tūrisma — diezgan svārstīga ekonomikas resursa, ko ietekmē daudzi faktori, kurus attiecīgās vietējās iestādes un Portugāles valdība nespēj kontrolēt un mainīt. Tādēļ Madeiras un Azoru salu ekonomiskā attīstība cieš no to izraisītajiem ierobežojumiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, ir ļoti svarīgi atbalstīt tās tautsaimniecības nozares, kas ir mazāk atkarīgas no tūrisma nozares, lai kompensētu svārstības un tādējādi stabilizētu nodarbinātību reģionā. Jo īpaši atbalsts ir nepieciešams vietējiem MVU un lauksaimniekiem, lai tie varētu veikt ieguldījumus un veicināt stabilu nodarbinātību reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Ziņojumu par priekšlikumu, ar ko uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos, jo starptautiskās krīzes sakarā ir steidzami jāstiprina vietējo uzņēmēju konkurētspēja un jānodrošina stabila nodarbinātība šajos attālajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Jau janvārī šajā sakarā teicu, ka, manuprāt, ir būtiski uz laiku atlikt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju Portugāles autonomajos apgabalos — Madeirā un Azoru salās —, tādējādi nodrošinot stabilu nodarbinātību šajās salās.

Šī izņēmuma apstiprināšana ir būtiska šo Portugāles autonomo reģionu attīstībai, jo tie ir ļoti atkarīgi no tūrisma nozares un tāpēc ir ārkārtīgi neaizsargāti pret svārstībām šajā nozarē. Tas nozīmē, ka to ekonomisko attīstību ierobežo vietējās ekonomikas būtība un ģeogrāfiskais novietojums. Ņemot to vērā, jebkurš stimuls vietējai rūpniecībai sniedz vajadzīgo atbalstu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai un paver iespējas darbavietu radīšanai salās, kas ir būtiski cilvēku noturēšanai un attīstības apstākļu izveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Madeiras un Azoru salu reģionālo iestāžu lūgumu 2007. gada augustā un decembrī par kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas dažu rūpniecības ražojumu importam atlikšanu uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, Parlaments pieņem Padomes regulu, vienlaikus ieviešot pienākumu paziņot un informēt šo Parlamentu, ja deleģētais akts ir pieņemts vai ja Padome plāno to noraidīt.

Mēs atbalstām nodokļu piemērošanas atlikšanu, ko šie abi reģioni ir pieprasījuši, jo tas ir svarīgi reģionu attīstībai, kā arī MVU, vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Ar to tiek atzītas grūtības, ar kurām saskaras šie attālākie reģioni. Tāpēc mēs balsojām „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas vērš uzmanību uz realitāti attālākajos reģionos. Šajos reģionos ir trausla ekonomika tiem raksturīgo īpašību un īpatnību dēļ, uz kurām ir atbilstoši jāreaģē. Patlaban apstiprināto pasākumu mērķis ir vietējo uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana, kam būtu jāpalīdz MVU un vietējiem lauksaimniekiem veikt ieguldījumus un radīt darbavietas. Tas veicinās stabilāku nodarbinātību Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos. Vispārizplatītās ekonomikas krīzes kontekstā šis ir īpašs pasākums ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības veicināšanai vidēji ilgā laikposmā un ievērojams kohēzijas un konverģences uzlabojums Eiropā. Muitas nodokļu piemērošanas atlikšanas termiņš ir desmit gadi, un tā attieksies uz dažādām precēm, piemēram, uz galaproduktiem rūpnieciskai izmantošanai, izejmateriāliem, rezerves daļām un sastāvdaļām izmantošanai lauksaimniecībā, pārstrādē vai ražošanas uzturēšanā. Lai arī nav iespējams veikt precīzu šo pasākumu ietekmes novērtējumu, jo tie ietilpst pasākumu kopumā, kas paredzēti šo autonomo apgabalu īpašo problēmu risināšanai, Eiropas Komisija paredz, ka šie apstiprinātie pasākumi ietekmēs ES pašu resursus un ieņēmumus ar ikgadējo samazinājumu par apmēram 0,12 % laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par”, jo runa ir par diviem Portugāles reģioniem svarīgām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. (CS) Dāmas un kungi! Es gribētu izmantot šo izdevību, lai norādītu uz to, ka Komisija savā regulas priekšlikumā ir aizmirsusi, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, tā nedrīkst apiet Eiropas Parlamentu attiecībā uz sadarbību pilnvaru nodošanā, lai pieņemtu šādus tiesību aktus. Komisija, šķiet, ir aizmirsusi, ka nu spēkā ir Lisabonas līgums. Es gribētu pateikties referentiem par svarīgāko pantu grozīšanu tā, lai Komisijai būtu pienākums informēt Eiropas Parlamentu pirms tiesību aktu pieņemšanas par pilnvaru nodošanu muitas jomā un ņemt vērā mūsu viedokli. Es uzskatu, ka šī mācība Komisijai noderēs arī citos gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Madeiras un Azoru salu reģionālās iestādes pieprasīja kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšanu uz laiku, lai stiprinātu vietējo uzņēmēju konkurētspējas pozīcijas un stabilizētu nodarbinātību šajos ES attālākajos reģionos. Ierosinātā atlikšana attieksies tikai uz konkrētajiem reģioniem un palīdzēs vietējiem MVU un lauksaimniekiem veikt ieguldījumus un radīt darbavietas šajos attālajos reģionos. Savā sākotnējā ziņojumā Reģionālo lietu komiteja atbalstīja šo priekšlikumu. Tika iesniegti grozījumi (vienkāršotā procedūra, Reglamenta 46. panta 2. punkts), un ar pieņemtajiem grozījumiem tika ierosināts: iekļaut ražojumus, kas nebija minēti sākotnējā priekšlikumā (pievienots jauns CN kods), noteikt jaunu regulas spēkā stāšanās datumu (2010. gada 1. februāris, nevis 2010. gada 1. janvāris) un regulu piemērot līdz 2019. gada 31. decembrim. Šodien balsojumā zaļie balsoja „par”, jo mēs atbalstām atkārtotu apspriešanos un pienākumu informēt Eiropas Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku dažu rūpniecības ražojumu importam Madeirā un Azoru salās ir pasākums, kura mērķis ir stiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi nodrošināt nodarbinātību šajos divos ES attālākajos reģionos. Atlikšana ir atkarīga no ražojumu galīgā lietojuma un dod labumu tikai šo reģionu uzņēmējiem, kuri vēlas piesaistīt ieguldījumus, nodrošinot ilgtermiņa perspektīvu, kas ļaus šajos reģionos stimulēt stabilu ekonomiku un sociālo vidi.

Šis priekšlikums ne vien ļaus piemērot nodokļu piemērošanas atlikšanu uzņēmumiem, kas izvietoti brīvās tirdzniecības zonās, bet arī dos labumu visu veidu uzņēmumiem šajos reģionos. Ir paplašināts arī ražojumu saraksts, iekļaujot tajā galaproduktus rūpnieciskai izmantošanai, izejmateriālus un citus materiālus, kā arī rezerves daļas un sastāvdaļas izmantošanai lauksaimniecībā, pārstrādē vai ražošanas uzturēšanā.

Attālāko reģionu ekonomikas ir nestabilas un ar savām īpatnībām, uz kurām atbilstoši jāreaģē. Lai arī jāpauž nožēla, ka dokumentā nav iekļauti daudzi ražojumi, tas tomēr rada labvēlīgu stimulu attālāko reģionu ekonomikām, un tāpēc es balsoju par to.

 
  
  

Ziņojums: László Surján (A7-0240/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā priekšlikumā netiek prasīti papildu izdevumi, bet tikai tiek precizētas administratīvo un pamatdarbības izdevumu apropriācijas, padarot budžeta III iedaļu konkrētāku un precīzāku, es esmu vienisprātis ar referentu un balsoju par šo Padomes lēmumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums ir devis Parlamentam jaunas pilnvaras. Šī situācija nozīmē papildu administratīvo darbu, kura veikšanai deputātiem vajadzīgi kvalificēti darbinieki — padomnieki. Šī jaunā situācija rada divas problēmas: palielinātas izmaksas sakarā ar to, ka vajag vairāk asistentu, un papildu telpas, kas viņiem vajadzīgas, lai pildītu savus pienākumus labos darba apstākļos. Šī situācija rada palielinātas izmaksas. To grūti skaidrot šajā krīzes laikā, bet, ja Parlamenta darbam jābūt teicamam, tam vajadzīgi finanšu un cilvēku resursi.

 
  
  

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0244/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Parlamenta deputātu pilnvaru neatkarības aizstāvēšana ir Parlamenta kompetence, un šī neatkarība nevar tikt apdraudēta. Šajā gadījumā, kad deputāts tiek apsūdzēts par viltotu grāmatvedību saistībā ar politiskas partijas finansēšanu laikposmā pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, tas neattiecas uz viņa kā šī Parlamenta deputāta darbībām. Tāpēc šajā gadījumā mums būs jāturpina viņa imunitātes atcelšana. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) ES atturējos no balsojuma par deputāta Viktor Uspaskich imunitāti, tāpēc ka neuzskatu imunitāti par "maiņas naudu". Imunitāte vai nu ir, vai nu tās nav! Imunitāte dod iespēju deputātam strādāt un aizsargā viņu no iespējama spiediena. Es uzskatu, ka imunitāti var atcelt, tikai atsaucoties uz Eiropas Tiesas lēmumu.

Es neesmu pārliecināts, ka Lietuvas tiesa izturējās taisnīgi, tāpēc ka Lietuvas Republikas valdība un Lietuvas prezidents vairākkārt paziņoja par korupcijas augsto līmeni Lietuvā. Kur ir garantija, ka lēmums ir pieņemts objektīvi? Ja mēs šodien nolemjam atcelt Viktor Uspaskich imunitāti, tad ir nepieciešams imunitātes jēdzienu izņemt no Eiropas Parlamenta Reglamenta.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju pret Uspaskich kunga imunitātes atcelšanu, jo, rūpīgāk izpētot dokumentus, ir skaidrs, ka pret Uspaskich kungu vērstajai rīcībai ir politiski motīvi. Kā krievu minoritātes pārstāvim Lietuvā viņam un viņa partijai vairākkārt ir bijis jācieš no valdības publiskajiem uzbrukumiem. Nu viņu apsūdz par to, ka viņš trīs gadus esot nepareizi aprēķinājis partijas finansējumu. Interesanti, ka nekas netiek ierosināts pret kasieri. Turklāt Uspaskich kungs bija partijas koordinators, tāpēc par atbildīgu uzskatāms tikai pirmajā gadā. Ainu pilnīgu padara šī jautājuma nepareiza izskatīšana Eiropas Parlamentā, Uspaskich kungam pat liedzot iespēju izteikt savu viedokli vai sniegt paziņojumu Juridiskajā komitejā. Tāpēc šķiet, ka sociālistu referents ir nepārprotami iesaistīts šajā politiskajā procesā. Šis dokuments būtu jānoraida, jo katra lieta ir jāizskata saskaņā ar tiesiskuma kritērijiem, kas šajā gadījumā nav ņemti vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis temats darba kārtībā tika iekļauts pēdējā brīdī septembra pirmajā sesijā. Pagājušajā nedēļā Juridiskā komiteja nolēma atcelt V. Uspaskich imunitāti. Mūsu grupa atbalstīja Juridiskās komitejas lēmumu, jo runa ir par politiskas grupas finansējuma viltotu grāmatvedību, nevis par viņa paustajiem viedokļiem vai balsojumiem, kuros viņš piedalījies, veicot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Mēs šādu nostāju paudām šodien plenārsēdē, balsojot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Rapkay kunga ziņojums ir prettiesisks. Eiropas Parlaments man ir liedzis tiesības aizstāvēties. Es referenta rīcībā nodevu svarīgus pierādījumus par politisko vajāšanu, bet viņš tīšuprāt tos neuzrādīja citiem Juridiskās komitejas locekļiem.

Man neļāva piekļūt lēmuma projektam vai to komentēt komitejas sanāksmē. Man neļāva runāt par to, ka Krievijā es oficiāli esmu atzīts par politiskās vajāšanas upuri, vai izteikt komentārus par līdzīgiem gadījumiem Eiropas Parlamentā. Lēmuma projektā referents ir norādījis nepareizu Lietuvas Konstitūcijas redakciju un interpretāciju — Seima (Lietuvas parlamenta) deputātiem ir imunitāte arī attiecībā uz darbībām, kas veiktas pirms vēlēšanām. Man sanāksmē neļāva runāt arī par šo tematu.

Turklāt Eiropas Parlaments ir pārkāpis savas obligātās precedenta tiesības. ES vēsturē vēl nekad imunitāte nav atcelta tā, kā tas ir noticis manā gadījumā: pirmkārt, man ir oficiāls politiskās vajāšanas upura statuss, otrkārt, Seims ir atzinis, ka Valsts drošības departaments, kurš sāka šo uzbrukumu, ir politizēts; viens no departamenta vadītājiem liecināja, ka Seima spīkers deva rīkojumu uzbrukt; treškārt, vajātāji man liedz tikties ar vēlētājiem — doties uz citu pilsētu Lietuvā, bet vēlēšanu laikā viņi man ļauj doties atvaļinājumā, apmeklēt sporta pasākumus un reliģiski nozīmīgas vietas. Ceturtkārt, ņemot vērā precedentus Herkotz, Blumenfeld, Venelzi, Amadei, Gaibisso, un Marchiani lietās, politiskās partijas vadītāju nevar saukt pie atbildības par grāmatvedību.

Es vērsīšos Eiropas Kopienu Tiesā saistībā ar šo prettiesisko lēmumu, un tas tiks atcelts.

 
  
  

Ieteikums: Salvatore Iacolino (A7-0209/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, tieši šajā sarežģītajā vēstures posmā globalizācija ir manāma visās ikdienas dzīves jomās, un diemžēl tas attiecas arī uz noziedzību. Kā ziņojumā prasmīgi izskaidrots, statistika par krimināltiesisko sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm un Japānu liecina, ka Eiropas un Japānas iestādēm ir jāsadarbojas pat tad, ja nav tiesiska regulējuma.

Šajā sakarā es uzskatīju par savu pienākumu balsot par šo ziņojumu, un es izmantoju šo iespēju pateikties Iacolino kungam par viņa lieliski paveikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Starptautiskā sadarbība krimināllietās mūsdienās ir mērķis, uz ko ES vajadzētu tiekties ar vislielāko apņēmību. Pašreizējais starptautiski organizētās noziedzības apmēra pieaugums mudina valstis, kā arī valstu un starptautiskās organizācijas noslēgt nolīgumus, kas uzlabotu birokrātisko un administratīvo formalitāšu kārtošanu un atvieglotu noziegumu izmeklēšanu un apsūdzības procedūras. Nolīgums starp Eiropu un Japānu, par kuru esam aicināti balsot, sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz tiesiskuma un indivīda tiesību ievērošanu. Svarīgākais ir tas, ka šī ir vēsturiska iespēja, jo tā pirmo reizi juridiski sankcionē divu pušu vēlmi veicināt sadarbību krimināllietās un noziedzības apkarošanā. Tāpēc es balsoju par S. Iacolino ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šī nolīguma mērķis ir izveidot efektīvāku sadarbību attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās starp ES dalībvalstīm un Japānu. Manuprāt, parakstīt šo nolīgumu ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka tas ļauj noteikt skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu šīs sadarbības reglamentēšanai, bet arī tāpēc, ka līdz šim šajā jomā nav bijuši divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un Japānu. Globalizācijas radītās problēmas rada arvien lielāku vajadzību pēc pārnacionāliem reaģēšanas pasākumiem: noziedzības apkarošana ir skaidrs apliecinājums tam, ka būtiska nozīme ir vairāku starptautiskās kopienas valstu sadarbībai un palīdzībai.

Saskaņā ar šo nolīgumu var iesniegt formālu prasību vai vienkārši rast iemeslu spontānai informācijas apmaiņai, piemēram, saistībā ar liecībām un paziņojumiem, arhīvu ierakstiem, banku izdrukām vai ar personu atrašanās vietas konstatēšanu un viņu identificēšanu. Valsts, kurai to pieprasa, vienmēr ir tiesīga noraidīt šādu prasību, pamatojoties uz kādu no ierastajiem atteikšanas iemesliem, bet iesaistītajām valstīm ir savā starpā jāapspriežas, pirms tās noraida prasību.

Tāpēc es atbalstu šo nolīgumu, kas uzlabos tiesisko palīdzību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu garantiju līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Organizētā noziedzība jau sen ir izplatījusies ārpus atsevišķu valstu robežām, un nu tā ir skārusi daudzas pasaules vietas. Šī situācija, kas mūsdienās ir kļuvusi par realitāti, prasa saskaņotu un vienotu reakciju no starptautiskajām organizācijām, valstīm un tautām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās ir vēl viens solis šajā virzienā. Valstīm saskaņā ar tiesiskuma principu ir pienākums nodrošināt, lai noziedznieki neizmantotu robežas, kas valstis atdala no starptautisko tiesību viedokļa, kā veidu, lai izvairītos no tiesas un notiesāšanas, liedzot saviem upuriem taisnīgu atlīdzību.

Jo efektīvāka būs atsevišķu valstu policijas un tiesu iestāžu darbība, jo lielāku labumu visiem dos informācijas apmaiņa un paraugprakšu piemērošana, un mēs visi gūsim labumu no savstarpējās tiesiskās palīdzības. Es ceru, ka tas izdosies.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) 2009. gada februārī Padome deva atļauju uzsākt sarunas, lai radītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisku palīdzību krimināllietās. Ar 2009. gada 30. novembra lēmumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu, Padome akceptēja šā nolīguma parakstīšanu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments tika lūgts pieņemt Padomes lēmumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā.

Nolīgums ir veidots pēc citu tiesiskās sadarbības nolīgumu parauga, kuri noslēgti iepriekš un attiecas īpaši uz sadarbību izmeklēšanas vai pierādījumu iegūšanas veikšanā, kā arī citās darbībās, piemēram, tādās kā paziņojumu nodošana attiecīgajā valstī. Nolīguma vissvarīgākie noteikumi ietver apliecinājuma vai deklarāciju pieņemšanu, kas dod iespēju veikt uzklausīšanu video konferences veidā; ierakstu, dokumentu vai banku izrakstu iegūšanu un pat personu atrašanās vietas konstatēšanu vai identitātes noteikšanu, vai pieprasījuma valsts tiesu iestāžu vai tās vietējo iestāžu rīcībā esošu tiesību un administratīvo lietu uzrādīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Regulējums tiesiskajā sadarbībā krimināllietās, lai atvieglotu izmeklēšanu un efektīvi apkarotu pārrobežu noziedzību — šie ir mērķi, ko nosaka starptautiskie nolīgumi par savstarpēju tiesisko palīdzību, šajā gadījumā — nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās. Ir viegli iedomāties, ar kādām grūtībām saskaras izmeklētājs (tiesu, policijas vai muitas iestādes), ievācot pierādījumus trešā valstī, un mūsdienās globalizācija un pārrobežu noziedzība nozīmē to, ka liela nozīme krimināllietās ir Eiropas Savienības un trešo valstu sadarbībai, tiesiskajam regulējumam un darbību mijiedarbībai. Šī nolīguma pievienotā vērtība ir acīmredzama: izmeklēšanu veikšana, pierādījumu iegūšana, liecību ievākšana, bankas izdruku iegūšana, kā arī personu identificēšana vai to atrašanās vietas noteikšana ir tās jomas, kurās turpmāk ir plānota formāli noteikta sadarbība starp Eiropas Savienību un Japānu, lai uzlabotu efektivitāti un darbību veikšanas ātrumu. Tāpēc Parlaments labprāt apstiprināja šī starptautiskā nolīguma noslēgšanu, un es to vērtēju ļoti atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Vispirms es gribētu apsveikt Iacolino kungu ar izcili paveikto darbu.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka daudzās atsevišķu dalībvalstu un Japānas tiesiskās sadarbības procedūras krimināllietās pēdējos gados liecina par vajadzību ieviest vienotu tiesiskās un likumdošanas sistēmu, vēl jo vairāk, ņemot vērā ES dalībvalstu un Japānas divpusējo nolīgumu neizprotamo trūkumu.

Šis nolīgums ir izstrādāts pēc citu iepriekš noslēgtu nolīgumu par tiesisko sadarbību parauga un īpaši attiecas uz sadarbību izmeklēšanu veikšanā vai pierādījumu iegūšanā, kā arī uz citām darbībām, piemēram, paziņošanu pieprasītajā valstī. Nolīgumā ietvertie noteikumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku tiesisko palīdzību, ar ko var atrisināt iespējamās ikdienišķās problēmas, vienlaikus garantējot pienācīgus drošības pasākumus.

Attiecībā uz atteikuma iemesliem es gribētu atzīmēt tā noteikuma nozīmi, kas aizsargā dalībvalstis no nolīguma iespējamas izmantošanas tiesvedības gadījumos, kad par izvirzīto apsūdzību var piespriest nāvessodu. Tas viss ir saskaņā ar Eiropas Savienības bieži pausto nostāju, pieprasot nāvessoda atcelšanu vai vismaz nāvessoda moratorija noteikšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mūsdienām raksturīgā globalizācija tagad notiek ne vien ekonomikas jomā, bet izplešas arī citās jomās, tostarp noziedzībā. Tieši tāpēc tiesu iestāžu starpvalstu sadarbība krimināllietās vienmēr ir darba kārtībā. Japānas gadījumā, neskatoties uz tiesiska pamatregulējuma trūkumu, Eiropas un Japānas tiesībsargājošās iestādes ir savstarpēji sadarbojušās. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzsākt sarunas par nolīguma radīšanu jautājumā par savstarpēju tiesisku atbalstu krimināllietās starp Eiropas Savienību un Japānu. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos pateikties Iacolino kungam par lielisko darbu, ko viņš ir ieguldījis šajā ziņojumā. Ziņojuma tiesiskais un procesuālais pamats ir teicams, un tas ir izšķirošs solis uz priekšu tiesiskajā sadarbībā — ne tikai ar Japānu —, un es ceru, ka to izmantos kā paraugu nākamajiem ziņojumiem par sadarbību ar citām trešām valstīm.

Eiropas iedzīvotāji bieži atklāj, ka, būdami ārzemēs, viņi veic noziegumus, dažreiz neapzinoties, ka pārkāpj savas mītnes zemes tiesību aktus. Katrā gadījumā ir būtiski viņiem garantēt juridisku un tiesisku atbalstu, sākot ar tulkošanu, iespēju izteikties savā dzimtajā valodā un saņemt palīdzību un atbalstu dzimtajā valodā. Mums skaidri jāņem vērā zināmas grūtības attiecībā uz dažādām tiesiskām sistēmām, bet es uzskatu, ka noteiktas garantijas ir jāievēro un jārespektē visos gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Pašreizējam laikam ir raksturīga globalizācija, kas izpaužas visās ikdienas dzīves jomās, arī noziedzībā.

Statistikas dati par savstarpējas tiesiskās palīdzības procedūrām, ko atsevišķas dalībvalstis un Japāna ir piemērojušas krimināllietās, liecina, ka, neraugoties uz normatīvā regulējuma trūkumu, Eiropas un Japānas tiesu iestādēm ir savstarpēji jāsadarbojas.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstu un Japānas divpusēju nolīgumu nav, un apzinoties saskaņota un atbilstīga normatīvā regulējuma priekšrocības, Padome 2009. gada februārī atļāva sākt sarunas, kuru mērķis ir noslēgt Eiropas Savienības un Japānas nolīgumu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

Nobeigumā jāatzīst, ka šajā nolīgumā paredzētās aizsardzības normas šķiet stingrākas par tām, kas tiek garantētas ar līdzīgiem nolīgumiem, tostarp nesen parakstītajiem. Ņemot vērā minētos argumentus, nav īpašu iebildumu pret šā nolīguma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens būtisks solis uz priekšu, nosakot plaša mēroga tiesisko sadarbību ar trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Ir pareizi sekmēt sadarbību starp Eiropas Savienību un valstīm, kas nav ES, lai apkarotu noziedzību, jo globalizācija paplašina nacionālos noziedzības tīklus; atliek vien iedomāties mafiju vai triādes.

Šo nolīgumu stiprināšana un noslēgšana ar valstīm, kurās ir augsts noziedzības līmenis, arī varētu samazināt noziedzības izplatīšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs balsojām „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Rui Tavares (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Saskaņā ar Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas (FIDH) 2008. gada ziņojumu „Japāna joprojām noziedzniekus soda ar nāvi vai uz gadu desmitiem tos iesloga cietumos, kuros izplatīta slepenība un nošķirtība”. Pēdējos gados, īpaši 2008. gadā, ir palielinājies izpildīto nāvessodu skaits. Kopš 1986. gada nav notikusi neviena atkārtota tādas lietas izskatīšana, kurā piespriests nāvessods. Nolīgums, ko ES grasās noslēgt, neparedz izdošanas procedūras.

Tomēr tas ļauj iegūt dažādus pierādījumus, kas izmantoti soda piespriešanā. Tas ietver arī personas īslaicīgu pārvietošanu, lai veiktu nopratināšanu. 11. pantā noteikts, ka konkrētos apstākļos tiesisko palīdzību nevar atteikt, bet tas neaizliedz nāvessoda izpildi, ja apsūdzētajam piespriež nāvessodu.

Es atbalstu tiesisko sadarbību krimināllietās, ja tiek ievērotas tiesības aizstāvēties, procedurālās garantijas un cilvēktiesības. Saistībā ar Japānu situācija ir, maigi izsakoties, mulsinoša. Tāpēc es nevaru balsot par šo jauno nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Iacolino kunga iesniegto tekstu, jo tas attiecas uz ļoti svarīgu tiesiskās sadarbības nolīgumu un ir vērā ņemams panākums starptautiskās tiesību sistēmas modernizēšanā, kuras mērķis ir apkarot organizēto noziedzību.

Eiropas un Japānas iestādes bieži ir spiestas sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā, un šis starptautiskais nolīgums, bez šaubām, garantē saskaņotas tiesību sistēmas izstrādi saistībā ar ES un Japānas savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

Es gribētu norādīt, ka nolīgumā starp Eiropas Savienību un Japānu paredzētās aizsardzības normas ir stingrākas par tām, kas tiek garantētas ar līdzīgiem nolīgumiem tiesu iestāžu sadarbības jomā.

 
  
  

Ziņojums: Kurt Lechner (A7-0218/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Uzņēmumu reģistru sasaiste ir piemērots pasākums, lai veicinātu turpmāku ekonomikas telpas integrāciju Eiropas Savienībā un nostiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem. Komercreģistrus parasti pārvalda valsts un reģionālā līmenī. Sakarā ar to, ka pieaug pārrobežu ekonomiskā darbība, juridiskās noteiktības un pārredzamības apsvērumu dēļ rodas vajadzība pēc labākas uzņēmumu reģistru sasaistes; turklāt ir jāekonomē arī izmaksas un laiks.

Pašreizējās finanšu krīzes sākums vēlreiz apliecināja visu finanšu tirgu pārredzamības nozīmi. Ņemot vērā finansiālā stāvokļa atveseļošanas pasākumus un palielinot iespējas izmantot jaunāko apstiprināto informāciju par uzņēmumiem, būtu iespējams palīdzēt atjaunot uzticību visiem Eiropas tirgiem.

Šajā sakarā uzņēmumu reģistri ir ļoti svarīgi; tajos tiek reģistrēta, pētīta un glabāta tāda informācija par uzņēmumu kā uzņēmuma juridiskā forma, juridiskā adrese, kapitāls un juridiskie pārstāvji, un šī informācija ir publiski pieejama. Tāpēc tiks izstrādāti nosacījumi kreditoriem, sadarbības partneriem un patērētājiem, lai iegūtu formālu un ticamu informāciju par uzņēmumu pārrobežu kontekstā un nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību un juridisko noteiktību visos ES tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  António Fernando Correia De Campos (S&D), rakstiski. (PT) Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir svarīga, ņemot vērā to, ka pašreizējā sadrumstalotība ne tikai rada zaudējumus uzņēmējiem, bet arī mazina patērētāju uzticēšanos. Īpaši svarīgas ir problēmas, ko šāda sadrumstalotība rada MVU, kas veido Eiropas ekonomikas mugurkaulu, rada darbavietas, veicina ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju ES, kā arī pārrobežu sakarus; tas ES vienotajam tirgum rada acīmredzamas problēmas.

Es pilnībā piekrītu, ka ir jāizveido vienots piekļuves punkts informācijai, kurai jābūt pieejamai visās ES valodās un laikus publicētai, lai nodrošinātu piekļuvi ļoti kvalitatīvai, uzticamai un regulāri atjauninātai informācijai par ES uzņēmējdarbības reģistriem.

Patlaban, kad tiek pieņemti tālejoši pasākumi izkļūšanai no krīzes, šis instruments var būt pievienotā vērtība, ar ko palielināt 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju uzticību vienotajam tirgum un uzlabot pārrobežu tirdzniecības sakarus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, par kuru šodien balsojām sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Runājot par iekšējo tirgu, mums jāsaprot, ka tas veicina pārrobežu tirdzniecību. Tā ir vēlama un atbalstāma, bet līdz ar to sabiedrībai ir jāsniedz oficiāla un droša informācija par uzņēmumiem, kas veic komercdarbību ES. Dažādos uzņēmējdarbības reģistros iekļauto datu neatbilstība nozīmē, ka pastāv arī juridiskā nenoteiktība. No tās labuma nav ne ES uzņēmējiem, ne patērētājiem. Tāpēc ir jāizveido centralizēts Eiropas portāls, kurā standartizēti tiktu iekļauti visu dalībvalstu datu ieraksti.

Tas uzlabos pārredzamību, efektivitāti un juridisko noteiktību, kā arī atjaunos 500 miljonu Eiropas patērētāju uzticību, kas ir būtiski, ja Eiropa vēlas atgūties no krīzes. Visbeidzot, rūpīgi sekojot līdzi Ekonomikas un monetārās komitejas darbam, es gribētu atkārtoti uzsvērt vajadzību pēc jaunas sistēmas vai portāla, lai novērstu papildu administratīvā sloga uzlikšanu Eiropas uzņēmumiem. Šai sistēmai vajadzētu atvieglot visu tirgus dalībnieku dzīvi, nevis būt kārtējam pārvaramajam birokrātiskajam šķērslim.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pārrobežu ekonomikas darbību pieaugums pieprasa uzņēmumu reģistru sadarbību tiesiskās noteiktības un pārredzamības nolūkos. Tā samazinātu arī izmaksas un palielinātu efektivitāti. Uzņēmumu reģistru sadarbība ir piemērots veids, kā turpmāk veicināt ekonomikas jomas integrāciju Eiropas Savienībā un tiesiskās noteiktības uzlabošanu uzņēmumiem un patērētājiem.

Reģistri tiek administrēti valsts un reģiona līmenī, un tie uzglabā tikai informāciju par uzņēmumiem, kas ir reģistrēti teritorijā — valstī vai reģionā —, par kuru tie ir atbildīgi. Pašlaik jau darbojas dažādi mehānismi, kas savieno uzņēmumu reģistrus: Eiropas uzņēmumu reģistra (EUR) iniciatīva un Uzņēmumu reģistru savstarpējās izmantojamības (URSI) projekts. EUR un URSI ir brīvprātīgi, un URSI ir vienīgais pētniecības projekts. Vienotas piekļuves punkts informācijai par uzņēmējdarbību attiecībā uz visiem Eiropas uzņēmumiem taupītu laiku un izmaksas. Tāpēc visu dalībvalstu piedalīšanās būtu jāuzskata par obligātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. (CS) Es atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību. Manuprāt, informācijas apmaiņa pārrobežu līmenī ir veids, kādā ne tikai atdzīvināt iekšējā tirgus darbību, bet jo īpaši veicināt uzticību tirgum un stiprināt juridisko noteiktību visām pusēm, kas darbojas iekšējā tirgū. Mēs nedrīkstam aizmirst ievērojamo ietekmi, ko radītu administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem. Saskaņā ar Edmund Stoiber vadītās administratīvā sloga samazināšanas grupas sniegto informāciju, iespēja elektroniski piekļūt pārrobežu uzņēmējdarbības informācijai uzņēmumiem ļautu samazināt administratīvās izmaksas līdz EUR 160 miljoniem gadā.

Es tomēr vēlos mudināt Komisiju šī plāna ieviešanas laikā vairāk uzmanības pievērst kopējā risinājuma savietojamībai un tehniskajai neitralitātei. Mani neiepriecinātu, ja, no vienas puses, EUR 160 miljoni tiktu ietaupīti uz administratīvā sloga rēķina, bet, no otras puses, tikpat liela summa tiktu izdota par tehniskajiem risinājumiem un uzņēmējdarbības reģistru sadarbības plāna ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nav šaubu, ka ekonomikas globalizācija rada vajadzību pēc uzņēmējdarbības reģistru savstarpējas sadarbības. Pašlaik visa informācija par uzņēmumiem tiek administrēta tikai valsts un reģiona līmenī, tādēļ arvien pieaugošais pieprasījums pēc piekļuves informācijai par uzņēmumiem pārrobežu kontekstā liek to paplašināt, attiecinot uz visām dalībvalstīm. Ir ļoti svarīgi savstarpēji savienot uzņēmējdarbības reģistrus, lai izbeigtu ekonomikas zaudējumus un problēmas, kas atsaucas uz visām ieinteresētajām pusēm, neskatoties uz to, vai tie ir paši uzņēmumi, to darbinieki, patērētāji vai plašā sabiedrība. -

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uzņēmējdarbības jomā it īpaši ir būtiski, lai konkrēti dati būtu publiski pieejami. Šajā sakarā šķiet loģiski pārvaldīt uzņēmējdarbības reģistrus valstu un reģionālā līmenī — no vienas puses, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, un, no otras puses, lai ievērotu subsidiaritātes principu —, kā arī lai pārrobežu piekļuvi datiem padarītu iespējamu. Ir jānodrošina sadarbspēja, jo īpaši pārrobežu uzņēmumiem, kas par tādiem kļuvuši, piemēram, juridiskās adreses maiņas vai apvienošanas dēļ. Administratīvā sadarbība nekādā gadījumā nedrīkst radīt birokrātiskus šķēršļus, un ir jāņem vērā arī problēmas, kas saistītas ar valodu un kvalitāti. Tam visam vajadzētu veicināt Pakalpojumu direktīvas uzlabošanu. Tomēr īpaši attiecībā uz profesionāliem priekšnoteikumiem pārrobežu sadarbība nav pilnībā apmierinoša.

Piemēram, Austrijā ir jāapgūst intensīvs mācību kurss un jānokārto eksāmeni, lai strādātu par tūristu gidu, bet citās valstīs tā nav. Solītās ekvivalentās iespējas un pārbaudes šādu problēmu atrisināšanai ir nepietiekamas. Ņemot vērā augsto arodizglītības līmeni Austrijā, es no balsojuma atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Uzņēmumu reģistru sasaiste ir piemērots pasākums, lai veicinātu turpmāku ekonomikas telpas integrāciju Eiropas Savienībā un nostiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem. Informāciju, ko gūst no uzņēmumu reģistra, nevar salīdzināt ar informāciju, kas parasti ir pieejama uzņēmējdarbības jomā. Turklāt tās pilnīgums un juridiskā nozīme dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas noteikti ir jānorāda lietotājiem, kad tie pasūta datus.

Sakarā ar īpašo situāciju reģistru sasaistei un piekļuvei datiem būtu jānotiek atsevišķā tam paredzētā kontekstā, kas ir vienkārši lietojams un viegli pieejams. Visbeidzot, lai projekts būtu veiksmīgs, tajā jāpiedalās visām dalībvalstīm, tādēļ tas būtu jānosaka par obligātu, tiklīdz tehniskie standarti būs sasnieguši pietiekamu gatavību.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es balsoju par ziņojumu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, jo kā Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ēnu referente es spēju panākt labu kompromisu ar referentu Lechner kungu. Manas galvenās bažas ir šādas…

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. K. Lechner ziņojums ir iniciatīvas ziņojums bez pretrunām, kuru mums nebija grūti atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Doma par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, lai ieinteresētās puses varētu tiem piekļūt, ir saskaņā ar tirdzniecības asociāciju izvirzītajām prasībām attiecībā uz pārredzamību.

Globalizācija veicina uzņēmumu pastāvīgu pārvietošanos Eiropas Savienībā un ārpus tās, un ir labi, ja jebkura ieinteresētā puse var brīvi piekļūt šiem reģistriem. Pārāk bieži viltus uzņēmumi ir veikuši krāpnieciskas darbības, izmantojot iespēju, ka tos nevarēs identificēt kā konkrētus uzņēmumus, tāpēc šo iniciatīvu mēs varam uztvert tikai labvēlīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. (FR) Es vēlos apsveikt referentu ar šo ļoti rūpīgi izstrādāto tekstu, ko Parlaments pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referente atzinumam par uzņēmējdarbības reģistriem es vēlētos uzsvērt šī ziņojuma nozīmi. Dati par tirdzniecību Eiropas Savienībā ir izšķiroši mūsu vienotā tirgus labvēlīgai attīstībai un izaugsmei, un es ar nepacietību gaidu Komisijas likumdošanas priekšlikumus šajā jomā.

Visu dalībvalstu obligāta dalība kopējā uzņēmējdarbības reģistrā dotu labumu visai ES. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja mūsu uzņēmumiem netiek uzlikta papildu administratīvā nasta un ja personīgie dati netiek izpausti, tā saglabājot konfidencialitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbība var palīdzēt uzlabot juridisku un uzņēmējdarbības procesu pārredzamību. Šī projekta vispārējais mērķis ir atvieglot tirgus dalībnieku piekļuvi informācijai. Ar to bija domāts ikvienam ļaut uzzināt, kas patiesībā ir konkrētais uzņēmums, neskatoties uz tā juridisko formu. Šī sadarbība attiecīgi būtu veicināma arī patērētāju interesēs un kreditoru aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Lechner kunga ziņojumu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, jo ir laba doma apsvērt obligātu visu Eiropas valstu uzņēmējdarbības reģistru apvienošanu, lai novērstu pašreizējos šķēršļus uzņēmumu mobilitātei Eiropas Savienībā.

Vienota Eiropas portāla — likumīga un 27 ES dalībvalstīs pieejama portāla, kas ļauj visiem iedzīvotājiem piekļūt informācijai par Eiropas uzņēmumiem — ieviešana, paverot ceļu uz uzņēmējdarbības reģistriem, noteikti ir labs veids, kādā uzlabot uzņēmumu attīstību Eiropas Savienībā.

 
  
  

Ziņojums: Elisabeth Schroedter (A7-0234/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka jaunā ilgtspējīgā ekonomika ir jāpamato uz prasmīga darbaspēka nodarbinātības pieejamību, kas veicina jauninājumus tajās nozarēs, kuras nākotnē nodrošinās Eiropai stratēģiskas priekšrocības, jo īpaši tas attiecas uz enerģētiku un pētniecību. Jo lielāka būs šo zināšanu jomu vērtība, jo lielākas būs to piedāvātās pārcelšanas iespējas; un veids, kā tās var izmantot gan perifērajos, gan centrālajos Eiropas reģionos, sniedz milzīgu potenciālu attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un to spēju pielāgoties jaunajai situācijai vides un cilvēku jomā.

Izšķiroši svarīgi būs ieguldījumi tajās nozarēs, kuras veicina klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu un mazināšanu. Šajā saistībā būtiska loma būs jūras reģioniem, kā arī alternatīviem enerģijas ražošanas veidiem, izmantojot katra Eiropas reģiona dabas resursus.

Ar jauninājumiem vides jomā saistītās zināšanas ir mūsu ekonomikas nākotne, jo ļoti liela uzmanība jāpievērš šo zināšanu izmantošanai jaunā ekonomiskā pielietojumā. Proti, zināšanas var radīt pievienoto vērtību, taču nodarbinātību tās var radīt tikai tad, ja ir panākta sinerģija starp pētniecības centriem, ražošanu un izplatīšanu, nodrošinot nodarbinātību visdažādākajās jomās no pētniecības līdz pakalpojumiem un tirdzniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Pašreizējai darbavietu nedrošībai darba tirgū ir liela ietekme uz Eiropas Savienības jauniešu stāvokli nodarbinātības jomā. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir uzsvērta piekļuve darba tirgum, jauniešu nodarbinātības iespēju uzlabošana un apmācības programmu uzlabošana šajā saistībā.

Jauniešiem ir jāspēj gūt labumu no darba tirgus, un es īpaši atzinīgi vērtēju uzlabojumus attiecībās starp mācību centriem, universitātēm un uzņēmējdarbības sektoru. Šīs attiecības palīdzēs jauniešiem pirmo reizi iesaistīties darba tirgū un radīs iespēju strādāt absolventiem un kvalificētiem jauniešiem.

Otrkārt, es atbalstu to, kas ziņojumā teikts par vairāklīmeņu koordinācijas izveidi starp Eiropas, valstu un reģionu finansēšanas sistēmām.

Taču es neatbalstu ziņojumā ietverto nosacījumu par pāreju no tiešā atbalsta mehānismiem uz lauku attīstību un ekoloģiski ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, jo tiešie mehānismi ir labākais veids, kā nodrošināt atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Lai Eiropas Savienībā panāktu ilgtspējīgu ekonomiku, jānodrošina līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība. Ir svarīgi panākt mazāku ekonomikas atkarību no resursu un enerģijas patēriņa, samazināt klimatam kaitīgās emisijas un tādējādi veikt darbības pret globālo sasilšanu. Mums ir arī jāizmanto potenciāls zaļu darbavietu radīšanai pakalpojumu un sociālās ekonomikas nozarēs. Lai to panāktu, Komisijai ir jāizstrādā stratēģija zaļo darbavietu izveidei, un pēc tam reģionālajām iestādēm ir jāpieņem reģionālās attīstības stratēģijas. Šo stratēģiju īstenošana būtu jāfinansē no Eiropas Savienības, valstu un reģionālo fondu līdzekļiem, kuru sadale ir rūpīgi jākoordinē. Atbalstu varētu izmantot, lai veiktu pētniecību un attīstību, pielāgotu jauninājumus un radītu jaunas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Finanšu krīzes dēļ Eiropa un daudzi pasaules reģioni joprojām grimst stagnācijā, nejautājot politiķiem, kā to varētu atrisināt. Vēl jo vairāk, daudziem šķiet, ka vienkārši pietiks pārlaist vētru, lai atgrieztos tajā situācijā, kāda bija pirms 2008. gada septembra.

Es nepiekrītu šim viedoklim. Ja mēs savās diskusijās neiekļausim vidi, tie paši cēloņi radīs tādas pašas sekas. Vide ir iespēja izveidot jaunu attīstības modeli. Jauno darbavietu potenciāls būs ievērojams, ja mēs nodrošināsim sev līdzekļus ilgtspējīgas ekonomikas radīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir veicināta ilgtspējīgu darbavietu radīšana, citiem vārdiem sakot, tāda darbavietu izveide, kurā ir ņemtas vērā pašreizējās paaudzes vajadzības tādā veidā, kas neapdraud nākamo paaudžu iespējas. Tajā arī uzsvērts, ka šīm darbavietām jārada sociālā labklājība, tātad tām jākalpo cilvēkam un dabai. Jaunas ilgtspējīgas ekonomikas mērķim vajadzētu būt kopējai ekoloģiskajai un sociālajai ilgtspējai, radot ilgtermiņa perspektīvas konkurētspējas palielināšanai, sociālajai labklājībai un labākai vides aizsardzībai. Darbavietas kvalitātes jautājums ir īpaši atbilstīgs arī nedrošu darba līgumu pieauguma dēļ, tāpēc ar šo ziņojumu tiek veicināta arī labu darbavietu radīšana.

Šīm darbavietām jānodrošina stabils un sociāli orientēts darbs, īpašu uzmanību pievēršot prasībām attiecībā uz darbinieku veselību un drošību, pienācīgu darbu un prasmēm. Tāpēc es aicinu dalībvalstis ne tikai izveidot darbavietas augstākajā apmācības līmenī, bet arī uzlabot darbavietu stāvokli vidējā un zemākā apmācības līmenī, radot labus darba apstākļus. Es arī atbalstu iniciatīvu pielāgot mūžizglītības stratēģijas gados vecāku darba ņēmēju prasībām, lai nodrošinātu augstu līdzdalības līmeni arī to darba ņēmēju vidū, kuru vecums pārsniedz 55 gadus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) ES kohēzijas politikai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas darbavietu radīšanā, jo tā palīdz novērst reģionālās atšķirības un sekmē ekonomikas attīstību. Raugoties no šī viedokļa, Eiropas struktūrfondi ir vairāk jāizmanto reģionālā un vietējā līmenī, lai uzņemtos iniciatīvu radīt jaunas, ilgtspējīgas un nezūdošas darbavietas. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) palīdz izveidot reģionālas kopas, apvienojot vietējā līmeņa pētniecību, inovācijas un infrastruktūru jauno tehnoloģiju kontekstā.

Reģionālās un vietējās iestādes atrodas visizdevīgākajā vietā, un tām ir vislielākās iespējas radīt šo kopu izaugsmei vajadzīgos apstākļus. Šīs kopas var būt izšķirošs stimuls vietējās ekonomikas attīstībai, un tās var radīt jaunas darbavietas reģionos. Maziem un vidējiem uzņēmumiem arī ir svarīga loma inovāciju veicināšanai Eiropā. Tie ir jāmudina izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai sekmētu uzņēmējdarbības nostādnes un prasmes.

Tomēr ES, valstu un reģionālo finansēšanas sistēmu saskaņotības trūkums ir šķērslis šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc ir vajadzīga labāka daudzlīmeņu saskaņotība, lai panāktu lielāku sinerģiju starp dažādām kopējām politikām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atzīstu „zaļu darbavietu” radīšanas nozīmi ekonomikai, kuras mērķis ir ilgtspēja. „Zaļai darbavietai” ir jābūt tādai, kas dod ieguldījumu, taupot enerģiju un dabas resursus, izmantojot atjaunojamo enerģiju, saglabājot ekosistēmas un samazinot ietekmi, ko rada atkritumu ražošana un gaisa piesārņošana. Faktiski vides saglabāšanas pozitīvais blakus efekts ir ievērojams un attīstāms. Tajā pašā laikā ir jāgarantē atbilstīgi darba apstākļi kopā ar cilvēku profesionālu izglītību un apmācību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir izteikta kritika attiecībā uz stratēģiju „ES 2020”, kurā nav paredzēts nekas, lai risinātu bezdarba un sociālās kohēzijas problēmas, un arī tāpēc, ka tajā ietverta prasība veikt izmaiņas Reģionālās attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā, lai šie fondi reāli veicinātu nodarbinātību un vienlīdzīgu sociālo integrāciju. Ziņojuma mērķis ir arī sākt debates par konkrētiem pasākumiem un pieņemt šos pasākumus, lai radītu kvalitatīvas darbavietas, kurās ir garantēta pilna darba samaksa un sociālā apdrošināšana, tādējādi veicinot videi draudzīgu un sociāli ilgtspējīgu izaugsmi.

Šajā saistībā ziņojumā ir atbalstīta valsts sektora ievērojamā loma, veicinot tā ilgtspējīgu attīstību ar tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, kas atbilst vides un sociālajiem standartiem. Ziņojumā ir atbalstīta jauna rūpniecības, izglītības un prasmju politika, kas radīs dzīvotspējīgu ekonomiku, veicinot dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju pārstāvju lielo nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Es atbalstu šo ziņojumu, kas nosaka, ka, optimizējot darba potenciālu, īpaša uzmanība jāveltī cilvēka cienīgam darbam un darba ņēmēju veselībai un drošībai. Lai sagatavotos pārmaiņām un izvairītos no bezdarba, ir būtiski veicināt sociālo dialogu un kolektīvus līgumus (kuru jaunajās nozarēs bieži nav) kopā ar sociālās drošības stiprināšanu, ienākuma atbalsta sistēmām un apsteidzošas nozares apmācību iniciatīvām, dzimumu līdztiesību un sociāli iekļaujošu darba tirgu. Ziņojumā izmantota Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) „zaļo darbavietu” definīcija, kurai atbilstoši visas darbavietas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, ir „zaļas darbavietas”. Lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pāreju, darba ņēmējiem jāveic līdzdalīgu partnerattiecību uzdevumi šajā procesā. Ziņojums aicina iesaistīties darba ņēmēju pārstāvjus, kas atbild par to, vai darbavieta kļūst „zaļāka”— kā to definējusi SDO —, un padarīt darbavietas, uzņēmumus un rūpniecības nozares ilgtspējīgākas. Lielāka ilgtspēja kā viens no izvirzītajiem mērķiem jāiekļauj dažādu fondu, tostarp struktūrfondu un Kohēzijas fonda, finanšu plānā. Ilgtspējīgu darbavietu radīšanai ir jāatrodas ES darba plāna augšgalā, paredzot progresīvu virzību pretī kvalificētām un videi draudzīgām darbavietām un ieguldījumu tajās.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par Ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo tajā apgalvots, ka zaļo darbavietu izveidi nedrīkst uztvert tikai skaitliski. Ir arī svarīgi zināt, kā nodrošināt labus darba apstākļus un kā sociāli taisnīgi īstenot izmaiņas ceļā uz ilgtspējīgu ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) To parlamentāro komiteju skaits (sešas), kuras bijušas iesaistītas šā ziņojuma sagatavošanā, parāda to, cik tagad svarīgs ir nodarbinātības jautājums, un to, kādā veidā ilgtspējas koncepcija ir kļuvusi par neizbēgamu jēdzienu politiskās debatēs. Ekonomikas ilgtspēja un tās potenciāls darbavietu radīšanai ir problēmas, kas ir kopīgas darba ņēmējiem, uzņēmējiem un politiķiem, tehniskajiem darbiniekiem un smagi slimajiem, vides aktīvistiem un rūpniekiem, kā arī daudziem citiem. Viena no galvenajām problēmām šajā saistībā ir tieši ilgtspējas izmaksas un finansējuma piešķiršanas veids.

Mēs gribētu zināt, cik lielā mērā šī vajadzība, kura ne vienmēr ir pamanāma vai pietiekami iespējama, negatīvi ietekmē tirgu kapacitāti attiecībā uz iniciatīvām un organizāciju vai rada papildu problēmas ekonomikā, ko jau smagi ir skārusi krīze un nenoteiktība. Pašlaik aizvien vairāk vajag, lai ilgtspēja būtu kas vairāk nekā tikai aizbildinājuma apzīmējums un tādējādi kaut kas tāds, ko ir grūti sasniegt. Drīzāk ilgtspējai vajadzētu būt iespējamam iepriekšējam pieņēmumam cilvēku rīcības mainīšanai pasaulē, arī ekonomiskā ziņā, lai tā varētu dot labumu visiem, nevis tikai dažiem radikāļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Attīstība ir ilgtspējīga tad, ja pašreizējās paaudzes vajadzību apmierināšana neapdraud nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu. Mums ir vajadzīga tāda pieeja, kurā apvienojas ekonomisko, sociālo un ekoloģisko interešu ievērošana, intensīvāks sociālais dialogs, lielāka sociālā atbildība par uzņēmumiem, kā arī novēršanas un „piesārņotājs maksā” principa pieņemšana. Ir vajadzīga ilgtermiņa domāšana ar konkurētspējas un sociālas, ekonomiskas, teritoriālas un vides kohēzijas galamērķi. Mēs tāpēc iestājamies par investīcijām cilvēku, sociālajā un vides kapitālā, tehnoloģijas inovācijā un jaunos ekoloģiskos pakalpojumos.

Ar šādu apņemšanos mēs piedalāmies klimata pārmaiņu apkarošanā. ES ir apņēmusies samazināt siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 20 % līdz 2020. gadam, 20 % no savām enerģijas vajadzībām nosedzot ar atjaunojamiem enerģijas veidiem, un palielināt energoefektivitāti par 20 %. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pētījumu, globālo sasilšanu var ierobežot līdz tikai 2°C, ja industrializētās valstis līdz 2050. gadam samazinās savas siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas par 80-90 % no 1990. gada līmeņa. Tāpēc mēs iestājamies par „zaļu darbavietu” radīšanu, kuras dod ieguldījumu ilgtspējīgai izaugsmei, kas pamatojas uz sociālu taisnīgumu un ekoloģisku efektivitāti, kā arī par nodarbinātības veicināšanu lauku rajonos, lai novērstu to pārvēršanos tuksnesī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šim pašiniciatīvas ziņojumam ir pozitīvi aspekti dažādās jomās un tajā daļēji ir ietverts viedoklis, par kuru es biju atbildīga Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kaut arī tajā nav pienācīgi uzsvērta vajadzība pievērst lielāku uzmanību katras dalībvalsts īpatnībām. Es uzsvēršu dažus pozitīvos aspektus:

- ziņojumā pausts uzskats, ka jaunajai ilgtspējīgajai ES ekonomikai jānodrošina līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība, īpaši uzsverot valsts sektora svarīgo nozīmi;

- ziņojumā ietverts aicinājums īstenot vērienīgu ilgtspējīgu rūpniecības politiku, veltot īpašu uzmanību resursu efektīvai izmantošanai, un uzsvērts, ka videi draudzīgai ekonomikai ir jānodrošina iespējas tādu pienācīgu un labi apmaksātu darbavietu radīšanai, kuras sekmē energoefektivitāti vai arī palielina rūpniecisko diversifikāciju;

- ziņojumā norādīts, ka pāreja uz jaunu ilgtspējīgu ekonomiku ir ļoti sarežģīts process un, lai to īstenotu, īpaša uzmanība ir jāpievērš tiem reģioniem, kurus visvairāk ietekmē deindustrializācija, ieviešot pienācīgu finanšu atbalstu un mehānismus, kā arī integrētus intervences pasākumus, kas ir orientēti uz ilgtspējīgu attīstību un novatoriskāku ekonomiku, kura var radīt pienācīgas, labi apmaksātas, uz tiesībām balstītas darbavietas un samazināt sociālo nevienlīdzību un reģionālo asimetriju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un nodrošinot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir īpaši svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ir atbilstīgi, ka mēs par šo ziņojumu balsojam šodien — dienā, kad Skotijas valdība paziņoja, ka Skotijā ir pusceļā, lai 2020. gada mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai būtu īstenoti. Nesenā ziņojumā ir uzsvērts, ka vēja energoietaises atklātā jūrā vien varētu nodrošināt aptuveni 48 000 darbavietu Skotijā, un Skotijas valdība ir apņēmusies uzņemties vadošo lomu ES centienos radīt jaunas darbavietas ilgtspējīgā ekonomikā. Diemžēl valdība Vestminsterā turpina diskriminēt Skotijas enerģijas piegādātājus, piemērojot soda naudas tīkliem, un tādējādi kavē attīstību, kas ir būtiska Eiropas Savienības mērogā. Es balsoju par ziņojumā izteiktajiem aicinājumiem un mudinu Apvienotās Karalistes valdību pievērst tiem uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Pašlaik ir redzams, ka it īpaši jaunieši aizvien vairāk ir spiesti slēgt īstermiņa līgumus un strādāt sliktākos darba apstākļos. Tā ir nopietna barjera ceļā uz iedzīvotāju stabilu dzīvi un līdz ar to arī uz ilgtspējīgu ekonomiku. Ekoloģisko tendenču attīstības un rūpniecības jauninājumu uzdevums ir palīdzēt panākt nodarbinātības līmeņa palielināšanu, vienlaikus veicinot vides aizsardzību.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja uzskata, ka tās videi draudzīgās tehnoloģijas, ko lauksaimniecībā ievieš kā prasību, veicinās nodarbinātības pieaugumu un lauksaimnieku ieņēmumus. Tā ir interesanta tēze, kas noteikti ir pelnījusi, lai to apspriestu un veiktu dziļāku analīzi. Ir vērts atbalstīt arī priekšlikumu organizēt informācijas kampaņas nolūkā likt iedzīvotājiem apzināties to, cik svarīga ir ekoloģija.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Enerģijas ilgtspēja ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem Eiropas sabiedrība šodien saskaras, un tai ir arī potenciāls kļūt par vienu no galvenajiem nodarbinātības avotiem nākamajos gados. Es atbalstu šo iniciatīvu, jo tā veicina darbavietu radīšanu un aizsargā darba ņēmēju tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Ekonomikas krīzei, kura pamazām norimst, būtu jāveicina Eiropas Savienības resursu pārdomātāka un konkurētspējīgāka pārvaldība. To var panākt, tikai īstenojot ilgtspējīgu pieeju uzņēmējdarbībai, kas sniedz daudz papildu atvieglojumu attiecībā uz vidi un mūsu iedzīvotājiem. Ir jārada stabili vispārēji apstākļi, kuros iespējams nodarbinātības potenciāla ES zaļajā ekonomikā uzplaukums, nodrošinot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar vides aizsardzību un sociālo kohēziju, viena otru savstarpēji papildinot. Jāpanāk ne tikai jaunu, stabilu zaļu darbavietu izveide, bet arī jāveicina uzņēmējdarbības vides un sabiedrības kopumā aktīva līdzdalība šajā jaunajā uzņēmējdarbības veikšanas veidā. Mums ir pilnīgi jāizmanto zaļās ekonomikas potenciāls, vienlaikus sekmējot to, lai Eiropa pasaules acīs būtu progresīvas, ilgtspējīgas un vides jomā apzinīgas ekonomikas savienības paraugs.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski.(RO) Krīzes dēļ ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība ir kļuvušas par neatliekamām Eiropas Savienības prioritātēm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski veikt mērķtiecīgas darbības, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, īstenojot iedzīvotāju aktīvu vecumdienu veicināšanas politiku, kā arī politiku jauniešu, personu ar invaliditāti, likumīgu imigrantu un citu mazāk aizsargāto grupu integrācijai darba tirgū. Papildus šo politiku virzienu īstenošanai, kā arī kvalitatīvai izglītībai un profesionālajai apmācībai ir jāievieš efektīvi stimuli, kas atbalsta mūžizglītību un nodrošina kvalifikācijas uzlabošanas iespējas.

Vēl viens segments, kuru mēs nevaram atstāt bez ievērības, ir gados jauni augstskolu absolventi. Mums jāveicina stipras partnerattiecības starp dalībvalstīm un tiem sociālajiem partneriem, kuri palīdzēs šiem jauniešiem atrast savu pirmo darbavietu vai piedāvās jaunas papildu apmācības iespējas, tostarp mācekļa praksi. Šajā sakarībā dalībvalstīm ir jāmobilizē un pilnā mērā jāizmanto pieejamie Eiropas Savienības līdzekļi, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds.

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski.(RO) Mums ir vajadzīgi pasākumi jaunu darbavietu izveidei, jo īpaši šobrīd, kad dalībvalstis piedzīvo nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi. Tāpēc ES kohēzijas politikai ir izšķiroši svarīga nozīme darbavietu potenciāla attīstīšanā ilgtspējīgai ekonomikai, samazinot reģionālās atšķirības un izveidojot pilnas nodarbinātības sabiedrību. Mums jāmudina reģioni izmantot struktūrfondus valstu, vietējo un reģionālo projektu finansēšanai, kā arī izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai uzlabotu izglītības un nodarbinātības iespējas.

Eiropas Sociālais fonds ir risinājums tām dalībvalstīm, kuras nolūkā radīt vairāk un labākas darbavietas grib ieguldīt prasmju uzlabošanā, nodrošinot nodarbinātību un darba apmācību, profesionālo pārkvalifikāciju un karjeras konsultācijas bezdarbniekiem. Lai atbalstītu dalībvalstu kopienas un reģionus, es lūdzu Eiropas Komisiju finansēt izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt apmācību un sekmēt labākās prakses apmaiņu tiem, kuri ir tieši iesaistīti Eiropas līdzekļu pārvaldībā un izlietošanā vietējā un reģionālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann (PPE), rakstiski.(DE) Es šodien balsoju par Schroedter kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai. Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta zaļajām darbavietām. Tās ir darbavietas gandrīz visas atbilstīgajās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kas sekmē ilgtspējīgu ekonomiku. Vides aizsardzība var kļūt par ekonomikas virzītājspēku, ja mēs pietiekami agrā posmā izstrādāsim paredzamus, uz ieguldījumiem orientētus pamatnosacījumus. Daudzo iepirkuma papildu kritēriju ieviešana ir pretrunā ES izvirzītajam mērķim nekavējoties samazināt birokrātiju. Es priecājos, ka mums izdevās vienoties par to, ka šo kritēriju palielināšana jāierobežo līdz minimālajiem sociālajiem standartiem. Vairums Eiropas uzņēmumu neapšaubāmi ir pasaules sekmīgas vides aizsardzības politikas celmlauži globālā līmenī. Lai garantētu šiem uzņēmumiem godīgu konkurenci, mums jānovērš ražošanas pārvietošana no ES uz trešām valstīm, kurās ir zemi vides aizsardzības standarti. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ātri jāveic iedarbīgi pasākumi šīs tendences apkarošanai. Mans grozījums šajā saistībā šodien guva vairākuma atbalstu.

Ir jāveicina diskriminācijas novēršana un vienlīdzīga attieksme darbavietās. Sankciju mehānismi un kvotas nav pareizais veids, kā to panākt. Obligāta 40 % sieviešu pārstāvība uzņēmumu valdēs ir nereāla prasība, tāpēc šis priekšlikums nesaņēma nekādu atbalstu. Sievietēm nav vajadzīgas kvotas. Viņām vajadzīgas labākas iespējas pilnveidoties savā profesijā. Tādēļ ir nepieciešams novērst visus šķēršļus, kas kavē sieviešu profesionālo izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nodarbinātības koncepts jaunā, ilgtspējīgā ekonomikā rada jaunu paradigmu attiecībā uz ekonomikas budžetiem, kas līdz šim ir tikuši uzskatīti par ekonomikas attīstības un darbavietu radīšanas pamatu. Ilgtspējīga ekonomika paredz lielas pārmaiņas attiecībā uz nodarbinātības potenciālu, jo uzņēmumiem energoefektivitātes nozarē būs fundamentāla nozīme jaunu darbavietu radīšanā visā pasaulē. Vācijas piemērs šajā ziņā ļoti labi ilustrē uzņēmumu panākumus jaunu darbavietu radīšanā šajā nozarē. Tāpēc ir būtiski, ka citas ES valstis seko Vācijas piemēram, lai tam būtu multiplicējoša ietekme uz nodarbinātību ilgtspējīgā ekonomikā visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Mēs atkal redzam skaistus vārdus ES ziņojumā. Piemēram, tiek runāts par optimālu darbavietu potenciālu vīriešiem un sievietēm jaunā, ilgtspējīgā ekonomikā, pienācīgu darbu, sociāli taisnīgu pārveidi un kvalifikācijas prasību ietveršanu. Taču vienlaikus ES ir jāapzinās, ka tieši paplašināšanās uz austrumiem ir ievērojami palielinājusi spiedienu uz darba tirgu dažās nozarēs, un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par stāvokļa uzlabošanos. Turklāt dažos pēdējos gados īpaši vērojams būtisks neskaidru nodarbinātības nosacījumu pieaugums, piemēram, pagaidu darba aģentūras, pusslodzes darbs, MacJobs un šķietama pašnodarbinātība. Šobrīd pat kvalitatīva apmācība vairs negarantē darbu.

Kamēr turpinās runas par zaļajām kartēm darba ņēmējiem no trešām valstīm, lai tirdzniecībai un rūpniecībai piegādātu lētu darbaspēku, nevis censtos nodrošināt atbilstīgu kvalifikāciju ES dzīvojošajiem darba ņēmējiem, tikmēr viss iepriekš minētais, visticamāk, joprojām būs tukši vārdi. Prasības izklausās labi, taču uz papīra var teikt, ko vēlies. Tā kā nav pamata pieņemt, ka ziņojumam sekos atbilstīgas darbības, kas reāli spēs to praktiski īstenot, es balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Schroedter kundzes ziņojumu, jo es piekrītu tajā paustajiem uzskatiem un pieejai.

Pieejā ilgtspējīgai attīstībai ir ņemtas vērā pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības. Papildus tam, ka ir pievērsta uzmanība ekonomiskajām un ekoloģiskajām interesēm, Padomes secinājumos ir nodrošināti ieguldījumi cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā, kā arī jauninājumos ar mērķi radīt apstākļus konkurētspējai, bagātībai un sociālajai kohēzijai.

Turklāt vēl viens ļoti svarīgs šā dokumenta punkts attiecas uz zaļo darbavietu definīciju. Šīs darbavietas ir plānotas ne tikai tajos nodarbinātības sektoros, kuri ir tieši saistīti ar vides aizsardzību. Tās paredzēts izveidot arī visos sektoros, kas veicina ilgtspējīgu pārvaldību, palīdzot taupīt enerģiju, izmantot atjaunojamo enerģiju un novērst atkritumu rašanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski.(RO) Ilgtspējīgai attīstībai jābūt pamatotai sociālā taisnīgumā un ekoefektivitātē. Eiropas ekonomikas pārveide par ekoefektīvu ekonomiku visos līmeņos — vietējā, reģionālā un Eiropas līmenī — radīs dziļas pārmaiņas ražošanā, izplatīšanā un patēriņā. Es atbalstu centienus organizēt sabiedrības informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, kuru mērķis ir uzsvērt, ka mūsu stratēģija pārejai uz zaļu, ilgtspējīgu ekonomiku ir sociāli taisnīga un ka tā palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Es vēlos uzsvērt vajadzību pievērst īpašu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai saistībā ar jaunu zaļo darbavietu izveidi visā Eiropā, īpaši „Natura 2000” tīklu izvēršanā. Es aicinu Komisiju līdz 2011. gadam ierosināt stratēģiju, kurā būtu ietverti gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi pasākumi tādu zaļu darbavietu izveides veicināšanai, kas nodrošina pamatu izaugsmei un labklājībai visiem.

Es lūdzu Komisiju un dalībvalstis visās pārējās ES politikas jomās iekļaut tos politikas virzienus, kuru mērķis ir darba ņēmēju pārkvalifikācija atbilstīgi zaļajām darbavietām.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski.(FR) Zaļo darbavietu attīstība Eiropā ir būtiska. No vienas puses, šīs darbavietas rada iespēju atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi, un, no otras puses, tām ir liela nozīme, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, ko Eiropas Savienība pati sev ir izvirzījusi attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Es balsoju par savas kolēģes Schroedter kundzes ziņojumu, kurā atbalstīta tādu pasākumu īstenošana, kas veicina šo mērķu sasniegšanu. Lai palielinātu zaļo darbavietu skaitu, uzņēmumi ir īpaši jāmudina ieguldīt tīrās tehnoloģijās — galvenokārt es ar to domāju nodokļu atvieglojumu ieviešanu MVU. Būtu arī jāmudina reģioni izmantot Eiropas struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai radītu jaunas, ilgstošas un stabilas darbavietas. Taču jānodrošina, lai valstu apmācības un izglītības sistēmas būtu pielāgotas pieprasījumam pēc kvalificētiem darba ņēmējiem un lai tās nodrošinātu pārkvalifikācijas iespējas tiem, kuru darbavietas šo strukturālo izmaiņu rezultātā ir apdraudētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski (CS) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo es nepiekrītu referentes viedoklim, ka mēs atrisināsim bezdarba problēmu, 40 gados samazinot emisijas par 90 %. Ziņojumā skaidri ir atbalstīta jaunu tehnoloģiju ieviešana, taču tas vēl nenozīmē darbavietas Eiropas iedzīvotājiem. Mēs esam daļa no liberalizētā pasaules tirgus, kas arī uzņēmumiem, kopienām un patērētājiem piedāvā tādas jaunas tehnoloģijas no Āzijas, kuras konkurē ar Eiropas tehnoloģijām galvenokārt zemo cenu dēļ. Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu ieviest standartus attiecībā uz uzlabojumiem vides jomā, taču neiztēlosimies, ka šādi mēs atrisināsim bezdarba problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es priecājos par to, ka Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, kuru sagatavoja mana kolēģe no Vācijas, Zaļo grupas pārstāve Elisabeth Schroedter. Kā viņa teica pēc balsojuma, Zaļo grupa jau sen ir atbalstījusi viedokli, ka Eiropa veicina patiesu „Jaunu zaļo vienošanos”, paātrinot pāreju uz zaļo ekonomiku kā vienīgo dzīvotspējīgo atbildi uz pašreizējo ekonomikas krīzi. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtējams ir tas, ka lielākā daļa dažādu Eiropas Parlamenta politisko grupu deputātu ir atbalstījuši šo ziņojumu, kurā uzsvērts milzīgais potenciāls jaunu zaļu darbavietu radīšanai un pašreizējo darbavietu pārveidei par zaļām darbavietām visā Eiropā un kurā turklāt ir izklāstīti ierosinājumi šajā saistībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Lai gan mēs atbalstām konkrētus šajā ziņojumā iekļautos principus, mēs balsojām pret to.

Jaunu darbavietu attīstība zaļajās nozarēs, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, ekosistēmu atjaunošana un enerģijas taupīšana ir vēlama, un tā ir jāatbalsta. Tomēr mēs nevaram pieļaut, lai izmaksas saistībā ar pāreju uz ilgtspējīgām darbavietām būtu jāsedz mūsu uzņēmumiem, īpaši šajā krīzes laikā.

Finansējuma avoti ir jāpadara pieejami tiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti pilnīgā vai daļējā pārejā uz ekoloģiski ilgtspējīgu nozari. Jāvienkāršo arī procedūras, lai aizstātu tās sistēmas, kuras rada lielu piesārņojumu, ar sistēmām, kam ir maza ietekme uz vidi, jo, kā bieži vien notiek Itālijā, iedzīvotāji nereti ir pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu. Ir svarīgi, ka ekonomikas un sociālā krīze neattur dalībvalstis no virzības uz ilgtspējīgāku, zemu oglekļa emisiju un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku. Tas padarīs mūsu valstis noturīgākas, konkurētspējīgākas un mazāk atkarīgas no arvien dārgākā importa. Komisijai būtu īpaši jāuzsver zaļās darbavietas, jo īpaši tāpēc, ka ESAO uzskatāmi parāda, ka vides preču un pakalpojumu nozarei ir potenciāls nodrošināt darbavietas plaša spektra iemaņu un prasmju darba ņēmējiem, arī zemas kvalifikācijas strādniekiem. Es arī gribētu, lai dalībvalstis izstrādā tādas finansēšanas sistēmas un nodokļu stimulus, kas veicinās MVU pāreju uz zaļu nodarbinātības politiku. Kamēr jaunajā Eiropas nodarbinātības stratēģijā zaļās darbavietas tiks definētas plašākā nozīmē, ir jānodala piesārņojuma kontroles regulējums no tā regulējuma, kas attiecas uz pārstrādi, ūdens resursu apsaimniekošanu, dabas aizsardzību, vides un atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģijām un eksperimentālu pētniecību un attīstību vides jomā. Zaļajai ekonomikai ir potenciāls panākt ekonomisko izaugsmi un risināt aizvien lielāko darbavietu nedrošības problēmu, kas ES ir izvērtusies pēdējās desmitgadēs, jo īpaši jauniešu vidū. Lai to sasniegtu, vajadzīgas atbilstīgas apmācību un izglītības programmas. Tikai tad mēs spēsim attīstīt darbavietu potenciālu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Eiropadome ir noteikusi, ka attīstība ir ilgtspējīga tad, ja tā atbilst tagadnes vajadzībām, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības. Šajā ziņojumā daudz tiek runāts par zaļo darbavietu radīšanu. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka liels potenciāls jaunu darbavietu radīšanai ir atjaunojamo enerģijas avotu jomā. Eiropā labs piemērs ir Vācija, kura atbildīgi īsteno šādu politiku. Pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku mums jāpievērš uzmanība arī sociālajam taisnīgumam, jo sociālais taisnīgums nodrošinās to, ka iedzīvotāji pieņems šīs pārmaiņas. Šajā saistībā svarīga ir arī piemērota apmācība un sistemātiska darba ņēmēju kvalifikācijas pilnveidošana. Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, ir jāievēro ne tikai standarti vides jomā, bet arī nodarbinātības standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski.(NL) Es pilnībā atbalstu ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai. Schroedter kundze atsaucas uz Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīciju, kurā noteikts, ka darbavieta ir „zaļa”, ja tā veicina ilgtspējīgu pārvaldību un sociālu Eiropu, un tādējādi šī definīcija ietver vairāk nekā augsto tehnoloģiju darbavietas enerģētikas un vides pārvaldības nozarē, uz ko atsaucas Komisija. Piemēram, viens mērķis ir vērienīga, ilgtspējīga rūpniecības politika, kurā uzmanība pievērsta gan resursu efektīvai izmantošanai, gan arī pienācīgām, labi apmaksātām darbavietām. Ir ieteicams palielināt rūpniecības nozares iesaistīšanos, mudināt reģionālās iestādes saskaņot tiesiskās sistēmas nosacījumus, tirgus ekonomikas kontroles instrumentus, subsīdijas un valsts iepirkumus atbilstoši šim mērķim, kā arī ir ieteicams nodrošināt mērķtiecīgāku reakciju ne tikai uz vajadzību pēc jaunām prasmēm, bet arī uz sociālā dialoga izveidi vai kolektīvajiem darba līgumiem jaunajās nozarēs.

Jaunajās nozarēs ir ļoti liels spiediens attiecībā uz ražīgumu, savukārt tieksme garantēt labus darba apstākļus ir maza. Tāpēc nav viegli pārliecināt darba ņēmējus tradicionālajās rūpniecības nozarēs mainīt rūpniecības nozari, jo tradicionālajās nozarēs pastāv senas sociālās aizsardzības tradīcijas. Eiropas Savienības pienākums ir apkarot globālo sasilšanu, un tāpēc ir vajadzīga laba stratēģija sociāli taisnīgai pārejai uz zaļāku ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir aicināts izstrādāt stratēģiju Eiropas darbavietām ilgtspējīgai ekonomikai. Tajā ir arī atbalstīti Padomes aicinājumi pārskatīt tās subsīdijas, kurām ir negatīva ietekme uz vidi, un uzsvērta vajadzība pēc pienācīga darba.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski.(RO) Es balsoju par ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāvirzās uz konkurētspējīgu, efektīvu zema oglekļa satura emisiju ekonomiku. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību izstrādāt ilgtspējīgu rūpniecības politiku un iesaistīt rūpniecības nozari ekoloģiskos jauninājumos, lai panāktu, ka ekonomiskā izaugsme ir mazāk atkarīga no resursu un enerģijas patēriņa un ka tiek samazinātas piesārņojošas emisijas. Manuprāt, lai varētu izveidot darbavietas ekoefektīvai ekonomikai, ir jāiegulda energoefektivitātē un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, un zaļajās tehnoloģijās ēku celtniecībā un ekspluatācijā, transporta nozarē un lauksaimniecībā. Es mudinu izstrādāt Eiropas nodarbinātības stratēģiju, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomiku kā stratēģijas „ES 2020” daļu, vienlaikus uzsverot reģionālo iestāžu nozīmi šīs stratēģijas izstrādē.

Turklāt es aicinu attīstīt efektīvas finansēšanas sistēmas un finansiālus stimulus, lai palīdzētu MVU nodrošināt zaļo jauninājumu un ražošanas procesus. Visbeidzot, es uzskatu, ka nodarbinātības politikai var būt ievērojama nozīme nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, un es mudinu dalībvalstis izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai veicinātu to jauno prasmju apgūšanu, kuras vajadzīgas ekoefektīvas ekonomikas attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski.(LT) Dāmas un kungi! Ilgtspējīgas ekonomikas īstenošana nav vienkārši ekoloģiska vajadzība — tā ir arī viens no mūsu stratēģijas par sociālu Eiropu galvenajiem pīlāriem. Taču šādām pārmaiņām rezultāti būs tikai tad, ja tās būs sociāli taisnīgas un potenciāli paaugstinās nodarbinātības līmeni, uzlabos darba apstākļus un sociālo apdrošināšanu.

Tāpēc ilgtspējīgai ekonomikai ir jāietver ne tikai sociālā un ekoloģiskā, bet arī tehnoloģiskā un ekonomiskā ilgtspēja. Šeit nevajadzētu būt pretrunai. Mums vajadzīga radošāka pieeja.

Piemēram, pievērsīsimies energoefektivitātei. Lietuvā celtniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk. Lielākā daļa veco ēku Lietuvā ir ļoti neekonomiskas — importētā enerģija tiek izmantota neefektīvi, ko apliecina šo ēku iedzīvotāju milzīgie apkures rēķini.

Iespējams, ka valsts projekti, kas paredzēti ēku siltumizolācijai un energoefektivitātes palielināšanai, ieguldītos līdzekļus atgriezīs tirgū ar būvniecības nozares algu un ieguldījumu starpniecību. Vienlaikus tas ļaus Lietuvai būt mazāk atkarīgai no importētās elektroenerģijas.

Protams, šis ir tikai viens piemērs, kas nebūt nav piemērojams visām dalībvalstīm. Tomēr tas parāda, ka īpaši krīzes apstākļos mums ir jādomā radošāk un jāapvieno spēki, ja mums ir jārada pamati ilgtspējīgai nākotnei.

 
  
  

Ziņojums: Rafal Trzaskowski (A7-0216/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. (CS) Es balsoju par Ziņojumu „EEZ un Šveice — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei” galvenokārt tāpēc, ka tas uzsver un veicina Eiropas Komisijas darbību attiecībā uz daudziem pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt un paplašināt Eiropas Savienības un Šveices ekonomisko sadarbību. Turklāt ziņojumā gluži pamatoti tiek minēta nevajadzīgi sarežģītā Šveices un ES 120 divpusējo nolīgumu sistēma atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Mūsu vēlme censties vienkāršot un tuvināt tiesību aktus ir pareiza, jo īpaši attiecībā uz to šķēršļu novēršanu, kuri ES uzņēmumiem neļauj iekļūt Šveices tirgū un otrādi. Piemēram, ziņojumā ir norādīta pilnīgi lieka juridiskā prasība uzņēmumiem, kas ienāk Šveices tirgū, nodrošināt finanšu garantijas. Manuprāt, tas ir lieks šķērslis, kas jānovērš, un ziņojumā tas minēts pamatoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo iekšējā tirgus pilnīga īstenošana un tā efektīva darbība ir svarīga gan ES, gan tās tirdzniecības partnervalstīm, it īpaši Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Šveicei — ceturtajai ES partnervalstij tirdzniecības apjoma ziņā — ir savs ekonomiskās integrācijas modelis bez pievienošanās, pamatojoties uz divpusējiem nozaru nolīgumiem. Tas rada papildu problēmas, jo pretēji Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu šajos divpusējos nolīgumos nav paredzēti automātiski mehānismi to satura pielāgošanai izmaiņām, kas attiecīgi izdarītas ES acquis communautaire.

Neskatoties uz labvēlīgo notikumu attīstību saistībā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm un Šveici, ir jautājumi attiecībā uz Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāizskata visas iespējas, kuru mērķis ir uzlabot Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu, kā arī nodrošināt lielāku saskaņotību tā īstenošanā un labāku ES un Šveices tiesību aktu konverģenci attiecībā uz iekšējo tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šveicei ir pieredze un īpatnības, kas atspoguļojas ne vien tajā, kā tā pārvalda savas iekšlietas, bet arī veidā, kādā tā ir izvēlējusies uzturēt attiecības ar citām valstīm un kādā tā nosaka iebildumus šajās attiecībās. Sena ir Šveices nevēlēšanās iekļauties lielās starptautiskās organizācijās vai noslēgt ilggadēji saistošus nolīgumus, kas ietekmētu tās tiesību sistēmu; tāpat nekas jauns nav labvēlīgais režīms, kas attiecas uz Šveices pilsoņiem un šīs valsts uzņēmumiem, apdraudot ārvalstu uzņēmumu konkurētspēju, kā rezultātā tie bieži saskaras ar nesamērīgiem juridiskiem vai administratīviem šķēršļiem.

Tomēr Šveice ir ietekmīga ES partnervalsts un ir parakstījusi vairāk nekā simt divpusēju nolīgumu, kas nosaka abu pušu attiecības. Šveices lēmums palikt ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas nepaātrināja un neatviegloja ES ekonomiskos sakarus ar šo valsti, bet tas arī nav licis šķēršļus šo sakaru labvēlīgai attīstībai kopumā. Ceru, ka šie sakari kļūs noturīgāki un plašāki.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis (Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir galvenās Eiropas Savienības tirdzniecības partneres, jo Šveice un Norvēģija ir attiecīgi ceturtā un piektā svarīgākā ES tirdzniecības partnere pēc apjoma un pieder pie kopējas kultūras telpas kopēju pamatvērtību un kopīga kultūras un vēstures mantojuma izpratnē.

Ņemot vērā to, ka Lisabonas līguma jaunie noteikumi varētu izraisīt lēnāku iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un EBTA valstīs, es piekrītu, ka Komisijai jārada oficiāls jaunu to ES noteikumu un tiesību aktu paziņošanas process, kuri ietilpst EEZ līguma darbības jomā, lai samazinātu plaisu starp jaunu tiesības aktu pieņemšanu un EEZ/EBTA valstu iespējām.

Es piekrītu arī, ka EEZ/EBTA valstu parlamentiem būtu jābūt ciešāk saistītiem ar ES tiesību aktu izstrādes procesu attiecībā uz EEZ būtiskiem priekšlikumiem. Tāpēc es ierosinu, ka Komisija sniedz EEZ/EBTA valstu parlamentiem tiesību normatīvos priekšlikumus, kurus tā sūta ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Šveici un EEZ vadītājs es labi saprotu šajā ziņojumā minētos jautājumus. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā ir četras dalībvalstis: Šveice, Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina. Parakstot Līgumu par EEZ 1994. gadā, trīs no šīm četrām valstīm kļuva par iekšējā tirgus daļu. Šveice referendumā nolēma neiesaistīties EEZ; 50,3 % nobalsoja „pret”, 49,7 % — „par”. Tādējādi Šveice ir nolēmusi uzturēt atsevišķas attiecības ar pārējām Eiropas valstīm. Šveice ir noslēgusi aptuveni 120 divpusēju nolīgumu ar ES.

Šie nolīgumi ir saistīti ar personu brīvu pārvietošanos, autotransportu, civilo aviāciju, zinātnisko pētniecību, tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībā, valsts iepirkumu tirgiem un lauksaimniecību. Šveice ir otrā svarīgākā ES ekonomikas partnervalsts, un Šveices uzņēmumi ES nodarbina vairāk nekā miljonu cilvēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atzinīgi vērtēju panākumus, kas gūti pārrobežu pakalpojumu sniegšanas liberalizācijas jomā starp ES un Šveici, un jo īpaši Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos pozitīvo ietekmi. No 2005. līdz 2009. gadam pastāvīgi pieaugošais norīkoto darbinieku un pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaits no ES, kuri darbojas Šveicē (saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 200 000 personu no ES vai EBTA valstīm katru dienu šķērso Šveices robežu, lai dotos uz darbu), norāda, ka šī tendence ir abpusēji izdevīga. Manuprāt, drīzumā Šveices valdībai un kantonu iestādēm būs jāņem vērā ES un EEZ pieredze pakalpojumu nozares deregulācijā, transponējot Pakalpojumu direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šveice kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas biedre un svarīga ES tirdzniecības partnere. Taču Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina savas tirdzniecības attiecības ar ES konsolidēja vēl vairāk, pieņemot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu. Tā kā Šveice ir ceturtā vissvarīgākā ES tirdzniecības partnere pēc apjoma, EEZ līguma pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − DE) Šis ziņojums nepievērš pietiekami lielu uzmanību Šveices suverenitātei. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ir absolūti būtiski radīt reālu Eiropas Ekonomikas zonu, kā noteikts Porto līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, zaļie, atbalstījām šo ziņojumu, kurā iekļautas vairākas piezīmes par šķēršļiem iekšējā tirgus noteikumu īstenošanā attiecībā uz Šveici un EEZ valstīm. Īpaši ziņojumā izteikti šādi ierosinājumi: ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka visu EEZ un EBTA valstu parlamenti saņem tiesību aktu priekšlikumus, kas ir nosūtīti ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai. EEZ un EBTA valstīm ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi Pakalpojumu direktīvas īstenošanai un jo īpaši — vienotu kontaktpunktu izveidei, kā arī ir jāpalielina EEZ un EBTA valstu līdzdalība priekšlikumu, tajā skaitā Direktīvas par patērētāju tiesībām, apspriešanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo tas novērš šķēršļus brīvai tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm un svarīgām ES tirdzniecības partnervalstīm.

Mēs uzskatām, ka saistībā ar Itāliju iekšējā tirgus noteikumu labāka īstenošana var labvēlīgi ietekmēt mūsu uzņēmumus un darba ņēmējus. Mums atzinīgi jāvērtē Šveices pieņemtais lēmums ievērojami samazināt banku slepenību, lai ievērotu pārredzamības principu, kas tiek pieprasīts Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir ieteikumi labākai sadarbībai un labas prakses apmaiņai, kā arī padomi par izmaiņām, kas jāveic saskaņā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Ziņojums ir daudzsološs, jo vēsta, ka vidējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir 0,7 % — aptuveni tāds pats kā ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski.(PL) Esmu ļoti apmierināts, ka Parlaments šo ziņojumu ir pieņēmis ar tik lielu balsu vairākumu. Ceru, ka jūsu balsojums par ziņojuma pieņemšanu nozīmē arī to, ka atbalstāt — tāpat kā es — ziņojuma divus pamatmērķus. Pirmkārt, es un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja savā dienas kārtībā, kas attiecas uz ES svarīgāko tematu — iekšējo tirgu, vēlējāmies iekļaut jautājumu par EEZ valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un Šveici. Ceru, ka šīs partnervalstis, kas, galu galā, ir ES svarīgākie ekonomiskie partneri, nepazudīs no mūsu dienas kārtības. Otrs mērķis bija beidzot apspriest īpašos šķēršļus sadarbībai, it īpaši tos, kas ir starp Briseli un Berni. Ceru, ka Parlamenta balsojums par šo tematu pārliecinās abas puses — gan Eiropas Komisiju, gan Šveices Konfederācijas iestādes — pārskatīt mehānismus, kuri patlaban reglamentē pušu sadarbību.

 
  
  

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Brīvās tirdzniecības nolīgumi ļauj valstīm, kas tos parakstījušas, izdevīgi tirgoties ar plašu izstrādājumu klāstu un vairot savu relatīvo potenciālu. Tāpēc es esmu priecīga, ka Eiropas Savienība drīz parakstīs brīvas tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Tomēr mums vienmēr jābūt ārkārtīgi modriem attiecībā uz piedāvāto tirdzniecības nolīgumu nosacījumiem. Šajā gadījumā mums jāizvairās no straujām pārmaiņām, kas potenciāli varētu destabilizēt tirdzniecības plūsmas. No tā izriet vajadzība pēc drošības klauzulām, lai aizsargātu arī mūsu autorūpniecību, cita starpā. No praktiskā viedokļa es priecājos, ka ziņojums ir pieņemts, jo tajā ir iekļauts EP deputātu aicinājums ļaut uzsākt izpēti par importa ieplūdi pēc dalībvalsts, Eiropas Parlamenta, vietējās konsultantu grupas, juridiskas personas, asociācijas, kas darbojas Eiropas Savienības nozares vārdā un pārstāv vismaz 25 % no tās, vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas izteikta lūguma. Ja izrādās, ka Eiropas ražotājus nopietni ietekmē konkrēta izstrādājuma importa radikāls palielinājums, var tikt ieviesti drošības pasākumi muitas aizsargnodevu veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējās drošības klauzulas īstenošanu. Drošības klauzula aizsargās Eiropas nozares un darbavietas pret jebkādu Korejas importa radīto kaitējumu. Eksporta plūsmas rūpīga uzraudzība un ātra jebkādu neatbilstību novēršana ir īpaši svarīgi aspekti godīgas konkurences principa ievērošanā. Tāpēc, manuprāt, Parlamentam ir jānorāda Padomei un Komisijai, ka tas vēlas pieņemt šo regulu pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Parlaments ir apstiprinājis grozījumus drošības klauzulā, kas jāiekļauj brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju. Taču šis ir tikai pirmais balsojums: galīgais balsojums ir atlikts līdz 18.-21. oktobra sesijai, lai tā atstātu sev iespēju panākt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā. Visi Eiropas Komisijas ietekmes vērtējumi ir rādījuši, ka tirdzniecība būs izdevīgāka Dienvidkorejai nekā ES. Vienīgais, ko Komisija varēja darīt, bija nodrošināt mums ticamu drošības klauzulu. Mēs patiešām jūtam, ka mūsu prasība pēc reģionāliem drošības pasākumiem ir leģitīma, jo ietekme, ko radīs ES tirgus atvēršana Dienvidkorejas izstrādājumiem, var ievērojami atšķirties dalībvalstu starpā. Ir daudz vieglāk paredzēt Eiropas eksporta ietekmi valstī ar 50 miljoniem iedzīvotāju (pretstatā 500 miljoniem). Ir arī būtiski, ka Parlamentam un attiecīgajai rūpniecības nozarei ir tiesības ierosināt izmeklēšanu drošības nolūkos un ka Parlamentam ir lielāka teikšana, pieņemot vai noraidot drošības pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es ceru, ka brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Dienvidkoreju būs abpusēji izdevīgs un ka abām pusēm tikpat kā nebūs šķēršļu brīvai tirdzniecībai. Drošības pasākumu mērķis ir novērst vērā ņemamo kaitējumu ES nozarēm. Divpusējai drošības klauzulai, kas ietver oktobrī ar Dienvidkoreju parakstīto vienošanos, ir jāpievērš lielāka uzmanība, lai tās īstenošanas dažādie aspekti tiktu izklāstīti pienācīgi un lai tā atbilstu pārredzamības procedūrai un iesaistītu darījumu partnerus.

Šīs klauzulas kā šķēršļus brīvai tirdzniecībai ir jāattiecina tikai uz nepieciešamāko, lai izvairītos no vēl lielāka kaitējuma, un tām ir jābūt atbilstošām un samērīgām ar situāciju, kurai tās ir izstrādātas. Ceru, ka Eiropas rūpniecības nozare darbosies arvien noteiktāk un radošāk, lai vēlāk mums nenāktos meklēt glābiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu ir tiesiskais instruments, kas vajadzīgs drošības klauzulas īstenošanai ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgumā (BTN). 2009. gada 15. oktobrī tika noslēgts BTN starp ES un Korejas Republiku. Nolīgumā iekļauta divpusēja drošības klauzula, kas paredz vislielākās labvēlības režīma likmes atsaukšanas iespēju, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports palielinās tādā apjomā un notiek tādos apstākļos, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ES rūpniecības nozarei, kura ražo līdzīgu vai tieši konkurējošu izstrādājumu. Lai šādi pasākumi sāktu darboties, drošības klauzula jāiekļauj ES tiesību aktos, jo ir jākonkretizē ne vien procedūras aspekti drošības pasākumu noteikšanai, bet arī ieinteresēto pušu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs drošības klauzulas pieņemšana, atzīstot pasaules tirdzniecības liberalizācijas un deregulācijas traģiskās sekas, nenovērš draudus un bažas, ko sevī ietver brīvā tirdzniecība starp ES un Dienvidkoreju attiecībā uz dažādām tautsaimniecības nozarēm. Tas ir acīmredzams dažās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, un reģionos, kas ir īpaši atkarīgi no šīm nozarēm.

Neaizmirsīsim tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozari, uz ko šis nolīgums attiecas īpaši; neaizmirsīsim Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un „Eurofund” veikto pētījumu, kurā ietvertajos attīstības scenārijos minēts darbavietu skaita samazinājums ES šajā nozarē par 20–25 % līdz 2020. gadam un uz pusi mazāk darbavietu salīdzinājumā ar pašreiz ES esošajām. Neaizmirsīsim arī tādas nozares kā elektropreču un mehānisko transportlīdzekļu detaļu ražošana.

ES neoliberālais fundamentālisms joprojām upurē darbavietas un ražošanas jaudu uz brīvās tirdzniecības altāra starptautisko uzņēmumu peļņas vārdā; tas joprojām palielina deficītu un veicina ārējo atkarību no ārvalstu tirgiem, kā arī nezūdošu un arvien lielāku nelīdzsvarotību tirdzniecībā. Šī ideoloģija joprojām attaisno vēršanos pret darba ņēmēju tiesībām, sociālo dempingu un miljoniem mazo ražotāju un daudzu MVU izputināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Šis nolīgums ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, pirmais nolīgums, ko apstiprinās Eiropas Parlaments, tāpēc ir svarīgi, lai Parlamenta nostāja būtu zināma. Lai apliecinātu Parlamenta jaunās pilnvaras ES tirdzniecības politikas noteikšanā, mēs balsojām par grozījumiem, ko iesniedza Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA), bet mēs nolēmām nebalsot par rezolūcijas tekstu kopumā, lai mēģinātu panākt labāku vienošanos ar Padomi. Tajā vajadzētu pārskatīt dažus galvenos punktus: mēs gribam reālu drošības klauzulu, efektīvu klauzulu, kas ļaus novērst reģionālos traucējumus starp vairākām ES dalībvalstīm un kas ļaus novērst situācijas, kad ES ražotājiem var tikt nodarīts „nopietns kaitējums”. Bez tam vēl ir jautājums par Parlamenta iniciatīvas tiesībām uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar šo drošības klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Dienvidkoreju ir ļoti svarīgs ES dalībvalstu ekonomikas attīstībai. Tomēr, lai nebūtu nekādu izkropļojumu un lai būtu līdzsvars starp abu pušu importu un eksportu, jābūt divpusējām drošības klauzulām. Šīs klauzulas dod iespēju novērst nopietnu kaitējumu, kas potenciāli varētu rasties ES rūpniecībai noteiktu izstrādājumu importa pārspīlētā palielinājuma gadījumā. Iepriekš minētajai drošībai tāpēc jābūt iekļautai ES tiesību aktos, lai šie pasākumi sāktu darboties.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Salīdzinājumā ar citām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir apspriedusi vai jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, bijušajā Japānas kolonijā Dienvidkorejā ir augstāki sociālie un darba tiesību standarti. Ir svarīgi un patiesi samērīgi, lai atsevišķās ES dalībvalstīs būtu iespējams uz ierobežotu laiku ieviest drošības klauzulas. Pieredze liecina, ka it īpaši saistībā ar preču importu un eksportu ir svarīgi spēt iejaukties, lai varētu veikt nepieciešamus strukturālus pielāgojumus vai līdzīgus pasākumus.

Tāpat ir būtiski, ka eksports un imports tajās jomās, kurās iespējamā ietekme ir vislielākā, tiek uzraudzīts, lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES rūpniecības nozarēm. Principā tirdzniecības nolīgumu noslēgšana veicina ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnībā atbalstu šo rezolūcijas tekstu, ar ko izveido regulējumu, kas sniedz iespēju īstenot drošības klauzulu gadījumos, kad imports no Dienvidkorejas pēc brīvās tirdzniecības nolīguma piemērošanas draud nodarīt būtisku kaitējumu Eiropas ražotājiem un ražošanas nozarei.

Šīs klauzulas piemērošana reģionos ir svarīga, lai ne tikai dalībvalstis, bet arī rūpniecības nozare un Parlaments varētu pieprasīt izmeklēšanu, lai aizsargātu eksportu no Eiropas īsā laikposmā. Balsošana par P. Zalba Bidegain rezolūciju mums ļauj paust skaidru un izlēmīgu nostāju attiecībā pret Padomi, apliecinot Parlamenta nozīmi kā Eiropas tirdzniecības politikas izstrādē ieinteresētajai pusei, nevis tikai kā tās izpildītājai.

Mēs esam ļoti pārsteigti, ka Beļģijas prezidentūra šo priekšlikumu par lēmumu parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumu ir iekļāvusi nākamajā Ārlietu padomes darba kārtībā, pirms Parlaments ir sācis apspriest šo nolīgumu, pirms ir zināmi Parlamenta balsojuma par drošības klauzulu rezultāti; nerīkojot formālas trīspusējas sarunas un neskatoties uz to, ka prezidentūra ir informēta par galīgā satura neskaidrībām. Tāpēc ir acīmredzama vajadzība aicināt visas iestādes ievērot lielāku savstarpējo cieņu, kā noteikts Lisabonas līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir visprasīgākā ražošanas zona un viscaurlaidīgākais tirgus pasaulē. Tas rada ārkārtīgi nopietnas problēmas galvenokārt mūsu ražotājiem, kuriem, esot spiestiem ievērot dažādus tiesību aktus, kas gulstas uz viņu pleciem, reizēm rodas lielākas ražošanas izmaksas nekā viņu konkurentiem citās pasaules daļās. Ja šiem konkurentiem ir brīva piekļuve mūsu tirgiem, rodas negodīgas konkurences sistēma, kuras slogs ir par smagu gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan rūpniekiem un tirgotājiem. Tas vidējā laikposmā nodarīs lielu kaitējumu Eiropas sabiedrībai.

Šajā sakarā es ļoti atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par tirdzniecību starp ES un Dienvidkoreju. Tā kā tajā ir paredzēta divpusēja drošības klauzula, lai nepieļautu būtisku kaitējumu Eiropas ražošanas nozarei, ja importa apjomi ir milzīgi, ziņojumā ir atzīta šī pastāvīgā problēma un tiek sperti pirmie soļi, lai veiktu attiecīgus pasākumus tās mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada 23. aprīlī Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu.

Nolīgums tika parakstīts 2009. gada 15. oktobrī. Tajā ir iekļauta divpusēja drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces.

Lai šie pasākumi būtu rīcībspējīgi, šāda drošības klauzula jāiekļauj Eiropas Savienības tiesību aktos vismaz tāpēc, ka jānorāda aizsargpasākumu noteikšanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto pušu tiesības. Pievienotais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts ir juridisks instruments, kas vajadzīgs, lai īstenotu ES un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma drošības klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums ir Eiropas Savienībai ļoti svarīgs nolīgums. Mēs kā liberāļi brīvās tirdzniecības nolīgumus uztveram ļoti labvēlīgi, un mēs ticam, ka tiem ir labvēlīga ietekme uz Eiropas ekonomiku un tirdzniecību. Tāpēc mēs ļoti skeptiski raugāmies uz reģionālajām drošības klauzulām, ko Eiropas Parlaments vēlas iekļaut šajā nolīgumā, lai ierobežotu brīvo tirdzniecību. Tā vietā mēs gribētu uzsvērt brīvās tirdzniecības nozīmi ES attīstībā. Lai ES varētu kļūt par konkurētspējīgu pasaules tirdzniecības dalībnieci, Eiropas Parlamentam ir jārīkojas, lai veicinātu un radītu iespējas tirdzniecībai ar pārējām pasaules valstīm ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuros nav ierobežojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļie neiesniedza grozījumus šim ziņojuma projektam, jo no priekšlikuma sapratām, ka gaidāmajā piekrišanas procedūrā balsosim pret brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju, jo mēs iebilstam pret to, kā viens brīvās tirdzniecības nolīgums patvaļīgi nosaka ES rūpniecisko ainavu. Turklāt mēs iebilstam pret ES apspriesto izņēmumu brīvās tirdzniecības nolīgumā, ar ko lielos „gāzes rijējus” ļauj eksportēt uz Koreju, neievērojot Korejas strikti noteiktās CO2 emisiju robežvērtības un termiņus. Bez tam mēs uzskatām, ka stratēģija „ES 2020” ir mēģinājums stimulēt ES rūpniecības politiku; tai vajadzētu pievienot pagaidu moratoriju par vēl nenoslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas, iespējams, ir pretrunā šādas politikas izveidei.

Tomēr šajā gadījumā mēs atbalstām bargāku drošības pasākumu noteikšanu, un šis konkrētais drošības pasākums kļūs par pamatu citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mēs atbalstām arī referenta iebildumus pret to, ka Korejas drošības pasākumi ir izstrādāti tikai autorūpniecības nozarē, kā arī atbalstām apspriešanu attiecībā uz dažādiem tirdzniecības sakariem un iespējamo prasību pēc tirdzniecības aizsardzības mehānisma.

 
  
  

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, par kuru biju atbildīgs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, jo uzskatu, ka tas ir vajadzīgs, lai līdzsvarotu attiecības pārtikas apgādes ķēdē un lai padarītu tās pārredzamas, nodrošinot taisnīgu un konkurētspējīgu labas prakses sistēmu un uzraudzības sistēmu, lai garantētu, ka tā darbojas bez traucējumiem. Es ceru, ka Komisija ņems vērā pamatnostādnes, kuras Parlaments šodien pieņēma, un ka tās tiks atspoguļotas likumdošanas priekšlikumā, ar ko tas mūs iepazīstinās līdz šī gada beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojums aprobežojas ar traģisko stāvokli pārtikas ķēdē, kas pasliktinās ar katru dienu, un tajā tiek kritizēta Komisija par trūkumiem tās paziņojumā. Tomēr tajā atļauj pārtikas komercializāciju un ierosina risinājumus konkurētspējas, pārredzamības un informētības uzlabošanai pārtikas tirgū, neapskatot problēmas galveno iemeslu, proti, kapitālistisko ražošanas metodi, kas laupa mazām un vidēja lieluma saimniecībām tās darba augļus un strādājošajiem patērētājiem — ienākumus. Grieķijā ES, kā arī Visgrieķijas Sociālistu kustības (PASOK) un Jaunās Demokrātijas valdības pret vidusmēra sabiedrību vērstā politika ir atbalstījusi monopolus pārtikas tirgū un pārtikas produktu, piemēram, piena produktu un miltu ražotāju karteļu veidošanos. Tāpēc mazumtirdzniecības cenas ir uzkāpušas mākoņos, tādējādi vēl vairāk palielinot pārtikas nozares milzīgo peļņu, bet strādnieku un vidusmēra ģimenes šos produktus vienkārši nevar atļauties.

Cilvēkiem vajadzīgā pārtika tiks nodrošināta tikai tad, ja strādnieku šķira, mazo un vidēja lieluma saimniecību īpašnieki un vidusšķira kopīgi apkaros monopolus, vēloties pārtraukt un mainīt pret sabiedrību vērstās politikas īstenošanu un gāzt tās pārstāvjus, varu nododot tautas rokās, ražošanas līdzekļus padarot par sabiedrības īpašumu un organizējot plānotu lauksaimniecības ražošanu, pamatojoties uz strādnieku un vidusmēra ģimeņu vajadzībām un ņemot vērā tautsaimniecības sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo, kā prasmīgi norādīts ziņojuma 3. punktā, visi Romas līgumā minētie lauksaimniecības jomas mērķi (palielināta produktivitāte, pienācīga pārtikas apgāde, samērīgas patēriņa cenas, tirgus stabilizācija) ir sasniegti, izņemot vienu mērķi, proti, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Tādēļ Komisijai ir tas pienācīgi jāņem vērā visos budžeta priekšlikumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Mūsu lauksaimniekiem jābūt iespējai saņemt pienācīgus ienākumus par savu darbu, ražojot pārtikas produktus, kas atbilst stingriem kvalitātes standartiem un ko patērētāji var atļauties nopirkt. Pateicoties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas veiktajam darbam, Bové kunga ziņojums ir līdzsvarots un ierosina vairākus risinājumus šīm problēmām. Ražotāju organizāciju stiprināšana, standarta līgumu piedāvāšana noteiktās nozarēs un pašregulēšanas veicināšana — tie, manuprāt, ir labi virzieni, kurus vērts izzināt. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Lauksaimnieku ienākumi 2009. gadā samazinājās vidēji par 12 %, bet darba izmaksas palielinājās par 3,6 %. Ja tā turpināsies, lauksaimnieki vairs nespēs turpināt darboties pārtikas apgādes ķēdē, kur patērētāju maksātās cenas kopš 1996. gada ir palielinājušās par 3,3 % gadā.

Pārtikas ķēdei ir sarežģīta uzbūve, kas patlaban nedarbojas efektīvi. Lauksaimnieki netiek pienācīgi atalgoti par laiku un investīcijām, ko viņi iegulda kvalitatīvas pārtikas ražošanā. Ja gribam paļauties uz to, lai lauksaimnieki nodrošinātu pārtikas piegādes drošību Eiropā, mums ir jārisina ar tirgus svārstīguma un pārtikas piegādes ķēdes kropļojumiem saistītās problēmas. Lauksaimniekiem ir jānodrošina taisnīgi ienākumi.

Ir jānodrošina taisnīgi noteiktas cenas lauksaimniekiem, pienācīga tirgus pārredzamība un taisnīgas mazumtirdzniecības cenas patērētājiem. Komisijai ir jāizpēta pārtikas ķēde, un es īpaši atbalstu tos, kuri vēlas pārbaudīt peļņas normu sadali, lai varētu konstatēt tieši to posmu pārtikas ķēdē, kura radītie kropļojumi nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un bažas, kas tajā paustas par situāciju, ar kuru saskaras ES lauksaimnieki. Pasaules ekonomikas un finanšu krīze un pārtikas un patēriņa preču cenu nepastāvība ir radījušas ievērojamas grūtības lauksaimniecības produktu ražotājiem, un tāpēc arī patērētāji nesaņem taisnīgu darījumu. Lai gan cenas pārtikai kopš 1996. gada ir palielinājušās par 3,3 % gadā, ienākumi, ko saņem lauksaimnieki, ir auguši tikai par 2,1 %, bet darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %, kas pierāda, ka pārtikas apgādes ķēde nedarbojas pienācīgi. Turklāt vidējais lauksaimnieka ienākums 2009. gadā ES-27 samazinājās par vairāk nekā 12 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki vairs nevar gūt vajadzīgo ienākumu no sava darba. Tomēr, neskatoties uz to, lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei jāražo pārtikas produkti, kas atbilst ārkārtīgi augstām kvalitātes standartu prasībām par cenām, kuras var atļauties patērētājs. Es piekrītu, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība lauksaimniecības nozarē un ka Eiropas Komisijai jābūt vadībā un jāpiedāvā galvenajiem Eiropas tirgotājiem, apstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem iesniegt obligātus gada ziņojumus par savām tirgus daļām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Katrā lauksaimniecības krīzē lauksaimnieki un patērētāji pauž šādu uzstājīgu prasību: reizi pār visām reizēm padariet cenas un lauksaimnieku ienākumus pārredzamus visā lauksaimniecības ražošanas ķēdē. Šis ziņojums ir tādās pašās noskaņās, tāpēc mums ir pamatots iemesls to vērtēt atzinīgi. Tomēr es paužu nožēlu, ka ar dažu balsu pārsvaru tika noraidīts priekšlikums nodrošināt preferenciālu režīmu kooperatīviem, MVU un ražotāju organizācijām, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Pārredzamība, konkurence un apgāde ir tikai daži no aspektiem, kurus risina Bové kungs, aicinot Komisiju un Padomi iejaukties, lai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā.

Es nolēmu balsot par Bové kunga ziņojumu, jo esmu stingri pārliecināta, ka darbībām pārtikas apgādes ķēdes efektivitātes uzlabošanai jāietver negodīgas komercprakses novēršana, cenu pārraudzība un lielāka ražotāju un patērētāju iesaistīšanās kvalitātes kritēriju izstrādē un vietējās ekonomikas attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es balsoju par ziņojumu „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”, jo uzskatu, ka šim tematam ES kontekstā ir jāpievērš lielāka uzmanība. Tomēr man ir arī kāds iebildums saistībā ar šo ziņojumu. Manuprāt, ir kļūda, ka ziņojumā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta nevienlīdzīgām sarunu vešanas pozīcijām lauksaimniekiem salīdzinājumā ar pārstrādātājiem. Pārtikas pārstrādes nozare ir integrēta un ekonomiski ietekmīga, bet lauksaimnieki bieži darbojas atsevišķi un tirdzniecības sarunās neizbēgami ir vājākā pozīcijā. Tomēr Komisija vēlas atbalstīt lielāku pārtikas pārstrādes nozares integrāciju iekšējā tirgū saskaņā ar Eiropas pārtikas ķēdes konkurētspējas veicināšanas plānu.

Ziņojumā tikpat kā nekas nav teikts par to, kā lauksaimniekus padarīt par pārtikas nozares un tirdzniecības ķēžu vienlīdzīgiem partneriem. Mani ieintriģēja arī prasība apturēt valstu un reģionālo marķējuma sistēmu izstrādi, lai kvalitātes politikā to aizstātu ar jaunu sistēmu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Manuprāt, reģionālo marķējumu sistēmas var būt atbilstošs papildinājums Eiropas marķējumu sistēmai, ja tās neierobežo preču brīvu apriti iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Šo ziņojumu par pārtikas cenām un lauksaimnieku ieņēmumiem Eiropā Eiropas Parlaments ir pieņēmis šodien, otrdien, 7. septembrī. Šis ziņojums ir izstrādāts, plaši sadarbojoties visām politiskajām grupām un ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) īpašu ieguldījumu.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijai ierosinātos priekšlikumus ražotāju pozīcijas nostiprināšanai sarunās ar izplatītājiem. Esmu vienisprātis ar referentu, pieprasot pielāgot Eiropas konkurences tiesības, lai novērstu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Priekšlikums izstrādāt tipveida līgumus, iekļaujot tajos apjoma un cenu klauzulas, kas lauksaimniekiem ļautu saņemt taisnīgus ienākumus, manuprāt, ir atbilstošs. Mums ir vajadzīgs jauns tirgus regulējums, kas kopējo lauksaimniecības politiku nodrošinās ar instrumentiem, ar kuriem veiksmīgāk uzveikt krīzes situācijas.

Attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem es lielu uzmanību piešķiru kvalitatīvu produktu popularizēšanai un ilgtspējīgai ražošanai. Tāpēc ir būtiski, lai no trešām valstīm importētie produkti atbilstu tām pašām prasībām, ko attiecina uz Eiropas produktiem, lai tādējādi novērstu negodīgu konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā problēmas pārtikas apgādes ķēdē ir konstatētas Eiropas un pasaules līmenī, ir steidzami jāatrod to risinājumi. Šajā ziņojumā ir iesniegti vairāki risinājumi, no kuriem es vēlos uzsvērt vajadzību veicināt Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas pievienotās vērtības palielināšanos; pasākumu apsvēršanu, lai atturētu no ļaunprātīgas rīcības, piemēram, ieviešot sodus un „nosaucot vārdā un izsakot publisku kaunināšanu” attiecībā uz nepaklausīgiem uzņēmumiem; Eiropas zemnieku saimniecību cenu un uzcenojumu novērošanas izveidošanu. Es uzskatu arī, ka ir būtiski veicināt pārtikas apgādes ķēdes racionalizēšanu, lai mazinātu pārtikas transportēšanas ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo pārtikas produktu tirdzniecību un ilgtspējīgi attīstītu lauku ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par J. Bové ziņojumu ne tikai tāpēc, ka tas ir uz pareizā ceļa un ietver ļoti svarīgu informāciju, bet arī tāpēc, ka ar to ir izdarītas vairākas būtiskas izmaiņas Komisijas trūkumiem pilnajā oriģinālajā tekstā. Ar šo ziņojumu tiek veicināta produktu dažādība, kultūras mantojums lauksaimniecībā, mazumtirdzniecības vietas un lauksaimnieku ražojumu tiešās pārdošanas vietas, kā arī nodarbinātība un finansējums maza un vidēja lieluma saimniecībām un kooperatīviem tā, lai garantētu pārtikas pašpietiekamību un vides aizsardzību. Ziņojumā uzsvērta vajadzība nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, un Komisija tiek aicināta ņemt vērā visus budžeta priekšlikumus. Ziņojumā pausts mudinājums uzlabot individuāli izveidoto kvalitātes marķējumu tiesisko regulējumu, lai nepieļautu to skaita pieaugumu un sniegtu patērētājiem labāku pārredzamību un ražotājiem piekļuvi tirgum.

Ziņojumā arī pausts uzskats, ka ir jāaizliedz pārdošana zem iepirkuma cenas Kopienas mērogā, un Komisija tiek mudināta pārskatīt kritērijus, kādus pašlaik izmanto, lai novērtētu pret konkurenci vērstu rīcību, jo, lai arī Herfindāla indekss ir noderīgs monopolstāvokļa riska novērtēšanai, tas neuzrāda faktisko pret konkurenci vērstas slēptas vai oligopolistiskas rīcības apmēru, kas acīmredzot vismaz daļēji pastāv lielapjoma mazumtirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) primārais mērķis allaž ir bijis nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Pēc Komisijas ierosinātā pārskata veikšanas gaismā ir nākušas vairākas neatbilstības sākotnējam principam, ko nedrīkstam atstāt bez ievērības. Mūsu lauksaimnieki ir pārliecināti, ka viņu darbs netiek pietiekami novērtēts no ekonomiskā viedokļa.

To, ka viņi — apgādes ķēdes pirmais posms — kļuva par svarīgiem otrā posma dalībniekiem, šodien vairs neuzskata par noteicošo faktoru patērētāju maksātās galīgās cenas stabilizēšanā. Ir jākontrolē patēriņa preču cenu svārstības, kas tikai rada zaudējumus patērētājiem. Es uzskatu, ka ir derīgi pārskatīt, kā notiek preču virzība apgādes ķēdē, lai varētu novērst preču cenu paaugstināšanu, kas ir nesamērīga ar taisnīgu izmaksu sadalījumu, ņemot vērā padarīto darbu.

Ir svarīgi pārbaudīt, vai produkta izmaksu asimetrija, kas rodas starp apgādes ķēdes pirmo un pēdējo posmu, palielinās, tādējādi radot zaudējumus patērētājiem. Būtu risks, ka tirgū nonāktu produkti par augstākām cenām, kas neatspoguļotu kvalitātes uzlabošanos. Patērētajiem ir jāuzņemas vadošā loma, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus visiem apgādes ķēdes dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Paturot prātā, ka lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, ko ekonomikas krīze skārusi visvairāk, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāparedz un jānodrošina pasākumi, kuru mērķis ir mudināt lauksaimniekus nodarboties ar ilgtspējīgu un ētisku ražošanu, kā arī kompensēt veiktos ieguldījumus. Tas radītu līdzsvaru, palīdzot uzlabot Eiropas pārtikas apgādes ķēdes darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Pārtikas krīze un no tās izrietošais pārtikas un pamatproduktu cenu svārstīgums ir izraisījis bažas par pārtikas apgādes ķēžu darbību Eiropas un pasaules mērogā. Tās arī netieši norāda uz atšķirību starp pārtikas cenām, kas pieaugušas par 3,3 % gadā, un lauksaimnieku saņemtajām cenām, kas pieaugušas par 2,1 % gadā, savukārt darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %; tas atspoguļo cenu pārredzamības trūkumu apgādes ķēdē. Tā kā es uzskatu, ka līdzsvaroti tirdzniecības sakari ne tikai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību, bet arī dotu labumu lauksaimniekiem, es balsoju par šo ziņojumu.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķim joprojām ir jābūt Eiropas lauksaimniecības konkurētspējai un atbalstam lauksaimniecībai ES, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu vietējā mērogā un līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Tomēr tas ir jāīsteno, neaizmirstot par spēju nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniecības nozarē. Tāpēc stimulēt ilgtspējīgas un ētiskas ražošanas sistēmas var tikai tad, ja lauksaimnieki saņem atbilstošas kompensācijas par veiktajiem ieguldījumiem un saistībām šajās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments ir izteicis aicinājumu par taisnīgākiem ienākumiem lauksaimniekiem saistībā ar labāku pārtikas ķēdes darbību. Nav pieņemams, ka lauksaimnieku ieņēmumi konsekventi samazinās, kamēr pārtikas rūpniecības, daudzvalstu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņa palielinās. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju ieviest vairākus praktiskus pasākumus (lai apkarotu dominējošus stāvokļus, ļaunprātīgu komerciālu un līgumslēgšanas praksi, kavētus maksājumus un tā tālāk), lai radītu pārredzamu, efektīvu ekonomiku, kurā preces pārdod par taisnīgu cenu un lauksaimnieki var nopelnīt iztiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir risināta problēma saistībā ar netaisnīgu peļņas sadali pārtikas ķēdē, jo īpaši attiecībā uz taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem.

Lauksaimnieku ienākumi 27 ES dalībvalstīs 2009. gadā samazinājās vidēji par 12 %, bet patērētāji saskaras ar nemainīgām vai paaugstinātām galaproduktu cenām, kas atspoguļo pārredzamības trūkumu pārtikas ķēdē, kā arī arvien lielāko patēriņa preču cenu nepastāvību. Tāpēc ir jābūt labākai pārtikas ķēdes pārredzamībai, lai pārtrauktu lielveikalu un pārstrādes nozares īstenoto ļaunprātīgo praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es principā atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas iztirzā svarīgākās problēmas pārtikas apgādes ķēdē. Mums jāmaina realitāte, proti, tas, ka patlaban sistēmā ir varas izkropļošana. Mazumtirgotājiem ir pārāk liela vara, kā dēļ sākotnējie ražotāji kļūst par cenas saņēmējiem, nevis noteicējiem. Lai arī es piekrītu šajā ziņojumā minētajiem principiem, man ir lieli iebildumi pret referenta ierosinātajiem risinājumiem. Es neticu pārlieku lielam regulējumam. Lielāka birokrātija tikai radīs papildu spriedzi un izdevumus pašreizējā sistēmā. Es neatbalstu arī ideju par iestādi, kas ES mērogā uzraudzītu visus darījumus tirgū. Ar šādas iestādes darbību saistītās izmaksas nav pieļaujamas.

Lielveikalu ombuds dalībvalstu mērogā var veikt šo uzdevumu. Lai arī es piekrītu dažiem ECR grupas veiktajiem grozījumiem, man ir bažas, ka strauja pāreja uz brīvāku tirgu kaitēs ražotājiem manā vēlēšanu apgabalā. Viņu nevēlēšanās ietekmēt mazumtirgotāju varu apgādes ķēdē nekādi nesekmēs pastāvīgu pārtikas piegādi no sākotnējiem ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”, jo ir vajadzīgi pasākumi, lai garantētu taisnīgākus ienākumus lauksaimniekiem, labāku cenu pārredzamību patērētājiem un labāku pārtikas ķēdes darbību un lai ar likumdošanas priekšlikumiem mainītu netaisnīgo peļņas sadalījumu pārtikas ķēdē, kā arī lai reaģētu uz cenu nepastāvīgumu un samazinātu lauksaimnieku neaizsargātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka lauksaimnieki ir īpaši pakļauti cenu svārstībām savas darbības īpatnību dēļ. Ziņojumā ir ierosinātas vairākas labas idejas viņu aizsardzībai, bet dažas tikai raisa šaubas. Obligātā ziņojumu iesniegšana attiecībā uz tirgus daļām draud kļūt par tikai birokrātisku pasākumu. Man šaubas rada arī uzsvars uz ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanas un negodīgas prakses gadījumiem pārtikas apgādes ķēdē, jo, ja šāda ļaunprātīga izmantošana un negodīga prakse tiešām pastāv, tad ir jāpiemēro spēkā esošie konkurences tiesību akti, lai sodītu vainīgos.

Šī paša iemesla dēļ es nesaskatu reālu vajadzību pēc jaunas saiknes starp noteikumiem konkurences jomā un kopējo lauksaimniecības politiku. Attiecībā uz individuālajiem zīmoliem mēs jau zinām, ka tie patērētājiem dod lielāku izvēles brīvību, un pētījumi liecina, ka viņi dod priekšroku šādiem produktiem. Tā tirgus darbojas. Tāpēc šajā ziņojumā ir vairāki jautājumi, ko vajadzētu apsvērt rūpīgāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lauksaimniekiem pienākas taisnīgi ieņēmumi. Nav pieņemams, ka kopš 1996. gada peļņa, ko saņem lauksaimnieki, ir palielinājusies tikai par 2,1 %, kamēr darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %. Taču pārtikas cenas ir palielinājušās par 3,3 % gadā, kas nozīmē, ka lauksaimnieki ir tie, kuri tiek sodīti. Zīmīgi, ka 2009. gadā lauksaimnieka vidējais ienākums ES-27 samazinājās par vairāk nekā 12 %.

Visi ar lauksaimniecību saistītie mērķi, kas minēti Romas līgumā — palielināts ražīgums, pienācīga pārtikas apgāde, saprātīgas patērētāja cenas, tirgus stabilizācija — ir sasniegti, izņemot mērķi par taisnīgu ienākumu lauksaimniecībā. Tāpēc mēs aicinām Komisiju uzlabot Eiropas pārtikas cenu pārraudzības instrumentu, lai apmierinātu patērētāju un lauksaimnieku vajadzību pēc pārtikas cenas veidošanās lielākas pārredzamības. Es aicinu arī Komisiju strauji īstenot izmēģinājuma projektu par Eiropas zemnieku saimniecību cenu un piecenojumu observatorijas radīšanu ar pieejamiem datiem par cenām, piecenojumiem un apjomiem, kuram Parlaments un Padome pieņēma EUR 1,5 miljonu apropriāciju no 2010. gada budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojuma saturs neatspoguļo virsrakstā iekļauto vērienīgumu. Tekstā ir maz konkrētu ierosinājumu — tikpat kā neviena — par to, kā panākt taisnīgu ienākumu samaksu lauksaimniekiem, un tas aprobežojas ar plašiem un pat divdomīgiem izteikumiem; Komisijai tiek uzdots iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšana ir Eiropas Parlamenta pienākums.

Vispirms, lai panāktu taisnīgāku ienākumu samaksu lauksaimniekiem, ir jāpārtrauc lauksaimniecības tirgu liberalizācijas politika, kas tika ieviesta kā daļa no kopējās lauksaimniecības politikas reformas, kā arī nevajag attiecināt lauksaimniecību uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas ir bijuši izdevīgi dažiem lieliem ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem un postoši mazo un vidēja lieluma saimniecību lauksaimniekiem. Ir vajadzīga tāda cenu noteikšanas politika, kas ņem vērā šīs darbības jutīgo būtību un kas citu pasākumu starpā nosaka arī taisnīgu minimālo summu, kas maksājama lauksaimniekiem.

Ir vajadzīga kvantitatīva importa uzraudzība; priekšroka ir jādod ES produktiem, prioritāti piešķirot katras valsts ražojumiem un pārtikas suverenitātei. Lielveikaliem ir jānosaka pienākums pārdot ievērojamu daļu katras valsts ražojumu, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības pārtikas atkarības līmenim, kā arī tirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas līdzsvaram.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Bové kunga ziņojums par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā ir pirmais lielais solis ceļā uz taisnīgāku ienākumu sadali un ražotāju patieso vērtību, jo pēdējos gados viņus visvairāk ir ietekmējusi negodīga tirdzniecības prakse. Manuprāt, ir jāiejaucas, lai nozarē ieviestu pasākumus, kuru mērķis būtu uzlabot ražotāju sarunu vešanas pozīcijas. Tāpat kā vairumu Eiropas ražotāju, arī manā reģionā ražotājus lielā mērā ir ietekmējusi ienākumu nelīdzsvarotība pārtikas apgādes ķēdē un lauksaimniecības produktu cenu samazināšanās, kas savukārt ietekmē ražu un ganāmpulkus. Veneto reģionā 2005. gadā bija reģistrēts 91 000 saimniecību; tagad to ir par 14 % mazāk, un faktiski šo samazinājumu ir veidojuši galvenokārt mazie ražotāji, kuriem ir mazāka ietekme tirgū. Tāpēc es balsošu par šo pašiniciatīvas ziņojumu, cerot, ka tam sekos Padomes priekšlikums, kas būs tikpat pielāgots ārkārtas stāvoklim, kādā pašreiz ir daudzi ražotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es atzinīgi vērtēju šo šodien pieņemto ziņojumu par pārtikas ķēdes darbības uzlabošanu.

Nav šaubu, ka pārtikas apgādes ķēdē ir problēmas un ka tieši lauksaimnieki no tā cieš visvairāk. Lauksaimnieku saņemtās cenas ir jānosaka skaidri un atklāti. Es pieprasu, lai Eiropas Komisija iekļautu šī ziņojuma ieteikumus Paziņojumā par kopējo lauksaimniecības politiku laika posmam pēc 2013. gada, ko publicēs šī gada beigās.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, šī ir mūžsena problēma, un stāvoklis pasliktinās arvien lielākas varas un apgādes ķēdes koncentrācijas dēļ.

Mazie un vidējie lauksaimniecības ražošanas uzņēmumi cīnās par cienīgu ienākumu saņemšanu, bet patērētājiem ir jāsaskaras ar nemitīgu cenu paaugstinājumu. Nav nekādu šaubu, ka apgādes ķēdes noteikumus diktē lielapjoma mazumtirdzniecība, partneris ar visām sarunu vešanas pozīcijām. Tāpēc ir svarīgi īstenot tiešus pasākumus negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanai un ieviest cenu pārredzamības mehānismus, kas noteikti šajā direktīvā, par kuru es balsoju ar vislielāko prieku. Tomēr ar to vien nepietiek, lai lauksaimniekiem nodrošinātu taisnīgas peļņas normas saskaņā ar KLP mērķiem.

Mums ir vēl vairāk jāprecizē cenu kontroles mehānisms, jānodrošina stimuli ražotāju organizāciju izveidei, kuru mērķis būtu uzlabot individuālu saimniecību sarunu vešanas pozīcijas un pārtikas apgādes ķēdes organizēšanu, ņemot vērā dažādos saimniecību izmērus un īpatnības dažādos tirgos.

Rezumējot jāteic, ka mēs varēsim nodrošināt taisnīgus ienākumus katram apgādes ķēdes posmam — jo īpaši nodrošināt kvalitāti un aizsargāt patērētājus —, ja šo problēmu risināsim efektīvāk un globālā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Lauksaimniecības politikas mērķis nedrīkst būt tikai pieņemamu vai zemu cenu nodrošināšana patērētājiem. Tai ir arī jānodrošina taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem, jāstimulē īsas apgādes ķēdes, jāmudina patērētāji, ražotāji, pārstrādātāji un izplatītāji domāt par vietējiem un sezonas produktiem, kvalitatīviem produktiem utt. un jāizbeidz konkrēta prakse, ko īsteno lielapjoma izplatīšanas nozare vai starpnieki.

Kā vairākkārt teikts šajā Parlamentā, lauksaimniecība atšķiras no citām saimnieciskajām darbībām, jo tā pabaro cilvēkus, saglabā ainavas un ir civilizāciju pamats.

Tāpēc uz to nevajadzētu attiecināt konkurences noteikumus un nekādā ziņā — starptautiskos konkurences noteikumus. Ir apkaunojoši vērot, kā lauksaimniecības produkti, no kuriem ir atkarīga cilvēku dzīvība, tiek padarīti par finanšu produktiem ārkārtīgi spekulatīvos tirgos. Bové kunga ziņojums ir uz pareizā ceļa. Žēl, ka eiropeiski noskaņotā Parlamenta vairākuma dēļ tas tomēr iekļaujas trūkumiem pilnajā ES un tās dogmu konceptuālajā sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Es apņēmīgi balsoju par šo tekstu, kas Eiropas Komisiju aicina veikt konkrētus pasākumus, lai lauksaimnieki varētu gūt taisnīgus ienākumus un pārtikas apgādes ķēde Eiropā darbotos labāk. Šis ir svarīgs balsojums, jo lauksaimnieki nesaņem taisnīgus ienākumus par saviem ražojumiem un bieži ir pirmie upuri dažkārt ļaunprātīgai tirdzniecības praksei. Šī ziņojuma teksts atspoguļo progresu, jo tajā apgalvots, ka visu pušu sarunu vešanas pozīcijas ir jālīdzsvaro un ka pārtikas tirgos ir jāievieš godīga konkurence, lai garantētu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un cenu pārredzamību patērētājiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī teksta pieņemšanu, jo tas ir liels solis uz priekšu attiecībā uz lauksaimniekiem un patērētājiem. Ja vēlamies saglabāt dinamisku lauksaimniecību un ja gribam kvalitatīvu pārtikas apgādes ķēdi Eiropā, kas dod labumu patērētājiem, lauksaimniekiem par saviem ražojumiem ir jāsaņem vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo tekstu, jo pircēju uzspiestās līgumsaimniekošanas ietekme var mazināt lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas.

Tāpēc ir vajadzīgi jauni tiesību akti, lai sākotnējos ražotājus tuvinātu citiem ķēdes posmiem un nodrošinātu cenu pārredzamību patērētājiem.

Ierosinājums izstrādāt tipveida līgumus, iekļaujot tajos apjoma un cenas klauzulas, dotu iespēju ražotājiem nostiprināt savas sarunu vešanas pozīcijas ar pakārtotajām nozarēm. Šie tipveida līgumi varētu noderēt kā instrumenti, lai novērstu tādu praksi kā līguma nosacījumu maiņu, maksājumu kavējumus un pārdošanu ar zaudējumiem. Dažās nozarēs šie līgumi pat varētu kļūt obligāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par Bové kunga ziņojumu par pārtikas cenām, jo mums jānodrošina stabili ienākumi lauksaimniekiem, vienlaikus aizsargājot patērētāja cenas. Vairākas nesen notikušas cenu svārstības pārtikas produktiem, piemēram, pienam, ir piesaistījušas uzmanību nožēlojamajai situācijai, ar ko pašlaik saskaras ļoti daudzi lauksaimnieki. Pārdošanas cenas krītas, un ražotāji vairs nevar nopelnīt pienācīgai dzīvei. Ķēdes otrajā galā patērētāji nekad negūst labumu no cenas krišanās, ja un kad tā notiek. Taču tajā pašā laikā, kad cenas pieaug, tostarp arī spekulatīvas darbības rezultātā, šis pieaugums nekavējoties atspoguļojas arī gala cenā. Ir steidzami vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz starpnieku, īpaši liela mēroga izplatītāju, nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir nepanesami redzēt, kā lauksaimniekus izģērbj lielie vairumpircēji. Bagātība jāpārdala taisnīgi visā pārtikas apgādes ķēdē. Es ceru, ka Komisija rīkosies ātri un ierosinās mehānismu, kā risināt jautājumus, ko tā izvirza. Šī iniciatīva, ja tā tiks iedzīvināta, ievērojami palīdzēs lauksaimnieku kopienas eksistencei Īrijā, un tieši tāpēc es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Bové kunga ziņojumu par pārtikas apgādes ķēdes labāku darbību. Ziņojumā tiek risināti galvenie jautājumi par lauksaimniecības nozares turpmāko attīstību un tātad par uzraudzītas apgādes ar veselīgu, svaigu pārtiku nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem. Lauksaimnieku galvenās bažas attiecas uz cenas pārredzamību, godīgu konkurenci, pircēja pilnvaru ļaunprātīgu ierobežošanu, līgumu uzlabošanu, ražotāju grupu statusa pastiprināšanu un spekulāciju ar lauksaimniecības izejmateriāliem ierobežošanu. Ar šo ziņojumu no Parlamenta tiek raidīts skaidrs signāls mazām ģimenes saimniecībām pasaules ekonomikas krīzes laikā. Ziņojums tiek vērsts arī pret visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem, kas ietekmē cenu noteikšanas politiku. Mums jāatrisina augstā peļņas uzcenojuma jautājums, kuru veic tikai pārtikas ķēdes lejupteces jomās. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka lauksaimniekiem maksā ražotāja cenas, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES spēs izveidot spēcīgu lauksaimniecības nozari, kas ļaus tai būt pašpietiekamai, tikai tad, ja lauksaimniekiem būs taisnīgi ieņēmumi un ja tas, ko viņi saražos, tiks pārdots par taisnīgu cenu. Tomēr galveno pārtikas apgādes ķēžu izdarītais lielais spiediens ir licis samazināties samaksai, kuru saņem lauksaimnieki, un palielināties produktu cenai patērētājiem. Cenu pieaugumam patērētājiem ir jāparādās samaksā, ko saņem lauksaimnieki, jo tikai tādā veidā tiks sasniegtas līdzsvarotas komerciālas attiecības. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Lai gan no vienas puses es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma secinājumus par katastrofālo stāvokli Eiropas lauksaimniecībā, no otras puses es paužu nožēlu par to, ka vienīgais priekšlikums ir nodrošināt vairāk eiropeiskuma, vairāk Eiropas tiesību aktu un vairāk eiropeiskas un birokrātiskas iejaukšanās.

Ņemot vērā atšķirīgās vietējās, reģionālās un valsts identitātes un tradīcijas un ņemot vērā lielā mērā atšķirīgās ES lauksaimnieku prakses un vajadzības dažādajā ekonomikas un socioloģiskajā vidē, Eiropas atbalstītāju paveiktais ir steidzami jāapšauba. Mums ir neveiksmīga politika, kas veicina lauku pārtuksnešošanos, lielapjoma izplatītāju teju monopoliem raksturīgu un negodīgu praksi, kā arī dažādas spekulācijas izpausmes, kas rada milzu zaudējumus mūsu lauksaimniekiem.

Lauksaimnieki noteikti ir jāatbalsta, lai viņi varētu saņemt taisnīgus ienākumus drošā, labāk funkcionējošā un kvalitatīvā pārtikas apgādes ķēdē, bet veselais saprāts teic, ka tas jāveic valsts mērogā. Mums atkal ir jānacionalizē kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un nav jāpievērš uzmanība Eiropas Komisijas liberālo internacionālistu argumentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (DE) Tā kā man neļāva izteikties debatēs par J. Bové ziņojumu un es nevarēju atklāt iemeslus, kāpēc balsoju pret šo ziņojumu, es vēlreiz gribētu skaidri pateikt, ka patlaban mēs joprojām dzīvojam Eiropas, nevis Padomju Savienībā.

Tāpēc es noraidu visus Bové kunga ieteiktos risinājumus, kas nav saderīgi ar mūsu sociālās tirgus ekonomikas sistēmu.

Es piekrītu konstatētajiem problēmu nopietnajiem iemesliem, kuru vidū ir, piemēram, dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana, maksājumu kavēšana, ierobežota piekļuve tirgum un daudzi citi, ko rada pārtikas apgādes ķēdes nepilnīga darbība.

Tāpēc mums ir jārīkojas, un mēs tiešām esam gatavi to darīt. Mums ir jānodrošina taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem, neaizmirstot par pārstrādes nozari vai pasaules tirdzniecību. Pretstatā valstu iestādēm pārstrādes nozarei un tirgotājiem ir jāsaskaras ar reālo ekonomiku. Tomēr, ja atbalsts, uz kuru lauksaimniekiem ir tiesības un ar kuru viņi noteikti rēķinās, tiek izmaksāts ar 12 mēnešu novēlošanos, šai peļamajai praksei būs tikpat negatīva ietekme uz lauksaimnieku ienākumiem kā tām praksēm, kuras izmanto pārstrādes nozare un tirgotāji un kuras tiks pārskatītas.

Tādēļ es nebalsošu par šo ziņojumu, ja neatbilstības sistēmai netiks veiksmīgi izlabotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias un Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo rezolūciju, jo tajā ir iekļauti vairāki priekšlikumi, kā līdzsvarot varas attiecības starp dažādajiem pārtikas ražošanā un apgādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem. Mazo un vidēja lieluma saimniecību lauksaimnieki patlaban ir šīs ķēdes vājākais posms, un bez taisnīgiem ienākumiem nebūs iespējams veiksmīgi izskaust cilvēku veicinātu lauku apvidu pārtuksnešošanos, kā arī vienlaikus vides jomā reorganizēt mazapjoma lauksaimniecību un ar to saistīto pārstrādes nozari.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es piekrītu visiem referenta José Bové kunga ziņojuma punktiem. Eiropas Komisijas neproduktīvā attieksme pret lauksaimniekiem, tās vēlme nepārtraukti palielināt nodokļus ražošanai un piegādei, realizācijai un glabāšanai var novest pie tā, ka lauksaimniecības produkcijas īpatsvars, kura ir ražota Eiropā, var pazemināties par 30-50 % attiecībā uz šobrīd esošu līmeni.

Tad eiropieši būs pilnīgi atkarīgi no piegādēm no Ķīnas, Indijas, Dienvidamerikas un Krievijas, kur pašizmaksa dotajā nozarē ir krietni zemāka. Bové kunga ziņojums ļauj saprast Eiropas Komisijai, ka Eiropas Parlamenta deputāti nedos iespēju Barroso kungam un viņa komisāriem īstenot spiedienu uz lauksaimniekiem un atņemt no viņiem ieņēmumus ES valsts finanšu labā. Mums "jāsit pa rokām" tiem, kas grib apgrūtināt vai sarežģīt lauksaimnieku dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Pārtikas apgādes ķēdē kaut kas iet greizi. Katrā ziņā veikala cenai nav sakara ar to, ko par savu ieguldīto darbu saņem lauksaimnieki. Nemitīgi ir novērojama dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana un negodīga prakse. Izplatītājiem ir jābāž rokas savās kabatās, piemēram, kad lielveikalu ķēdes svin jubilejas vai ievieš restrukturizācijas plānus. Uz mazajiem uzņēmumiem izdara nežēlīgu spiedienu, un tad uzņēmumi piemēro nicināmu un krāpniecisku marķēšanas praksi novecojušiem produktiem, kas vislabāk redzama „Gammelfleisch & Co” gadījumā.

Ja nevēlamies, lai mūsu lauksaimniecības reģioni piedzīvo lejupslīdi un lauksaimnieku skaits turpina samazināties, ir pēdējais laiks pārtraukt maksāt lauksaimniecības subsīdijas lieliem starptautiskiem lauksaimniecības uzņēmumiem un miljonāriem un piešķirt tās tiem, kam tās vajadzīgas izdzīvošanai. Ja tas nav iespējams ES centrālisma un Briseles vainas novelšanas mehānisma dēļ, tad lauksaimniecības subsīdiju renacionalizācija būs vienīgais reālais risinājums. Šis ziņojums nespēj būtiski uzlabot stāvokli, lai gan dažas tajā ietvertās pieejas ir pareizas. Tomēr es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas dos labumu Itālijas pārtikas nozarei.

Īpaši svarīgi man šķiet pieņemt instrumentus, lai atbalstītu īso apgādes ķēžu un lauksaimnieku pārvaldītu tirgu izveidi, tādējādi samazinot starpnieku skaitu. Tas nāks par labu patērētājiem, jo viņi varēs iegādāties produktus par taisnīgāku cenu. Es aicinu Komisiju veikt nopietnus pasākumus negodīgas konkurences apkarošanai, jo tā nelabvēlīgi ietekmē mazos ražotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Saskaroties gan ar ekonomikas lejupslīdi, gan ar klimata likstām, Eiropas lauksaimnieki ir nonākuši neizbēgamās grūtībās. Rodas būtiskas problēmas saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas nozaru pamatproduktu cenu svārstībām. Eiropas Komisijas paziņojumā ir minēta cenu pārredzamība, konkurence un uzlabota produktu kvalitāte, bet trūkst dažu svarīgu elementu, tāpēc šodien pieņemtajai rezolūcijai ir milzīga ietekme; ar to Eiropas Parlaments, izsakot savu viedokli, vērš uzmanību uz lauksaimnieku ļoti nevienlīdzīgajām sarunu vešanas pozīcijām, kas vairākus lauksaimniecības tirgus dalībniekus ir mudinājis ļaunprātīgi izmantot pašreizējo situāciju, izkropļot lauksaimnieku ienākumus, kā arī slēgt netaisnīgus līgumus un karteļu vienošanās. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka mums ir jānodrošina labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība un taisnīgāki ienākumi lauksaimniekiem, jāveicina cenu pārredzamība visā pārtikas apgādes ķēdē, jāsekmē konkurētspēja, jāapkaro cenu svārstīgums un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem, ņemot vērā jaunās klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās radītās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par J. Bové ziņojumu, kurā izskatīta nopietna problēma un ieteikti pasākumi tās mazināšanai. Tomēr es balsoju pret tiem pantiem, kuros ierosināti pasākumi, kas vērsti uz ekonomisko brīvību un konkurētspēju. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka taisnīgas ekonomikas politikai nav alternatīvas. Šis princips ir jāievēro arī lauksaimniecībā par spīti šīs nozares īpatnībām. Es vēlreiz gribētu paust neizpratni par to, ka šajā ziņojumā nav nevienas atsauces uz lauku attīstības politiku. Tomēr es ceru, ka taisnīgie, noderīgie pasākumi ieņems sev pienākošos vietu Komisijas turpmākajos likumdošanas priekšlikumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ziņojumā ir daži ļoti pozitīvi un svarīgi elementi, piemēram, mēģinājums apkarot monopolus lauksaimniecības nozarē, lai garantētu drošu ienākumu mazajiem lauksaimniekiem. Tomēr es esmu pret to pieeju ziņojumā, kura saistās ar problēmu risināšanu lauksaimniecības jomā, ieviešot vairāk ES regulu. Tas ir nepareizi izvēlēts virziens. Mums ir vajadzīga plaša mēroga pilnvaru atgriešanās atpakaļ valsts un reģionālajā līmenī, kurā problēmas saskarē jūtamas vistiešāk. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par ES ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem, jo viens no ES kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem mērķiem — nodrošināt atbilstošus ienākumus lauksaimniekiem — joprojām nav sasniegts. Lai gan pārtikas cenas ES kopš 1996. gada ir palielinājušās par 3,3 % gadā, lauksaimniekiem piedāvātās cenas ir palielinājušās tikai par 2,1 %, savukārt darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %, kas apliecina nelīdzsvarotību pārtikas apgādes ķēdē lauksaimniecības nozares ražotāju, izejvielu piegādes uzņēmumu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju dominējošā stāvokļa dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāstimulē lauksaimnieku ekonomikas organizāciju un kooperatīvu izveide, jo tie palielina lauksaimnieku ietekmi un uzlabo sarunu vešanas pozīcijas. Es piekrītu ziņojumā ierosinātajiem priekšlikumiem attiecībā uz labākas cenu pārredzamības nodrošināšanu pārtikas nozarē, jo īpaši tiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir apkarot globālo spekulāciju ar pārtikas precēm, uzraudzīt cenu svārstības, nodrošināt labāku cenu informācijas plūsmu un līgumslēgšanu starp tirgus dalībniekiem. Īpaši svarīgi ir novērst pircēja varas ļaunprātīgu izmantošanu pārtikas ķēdē. Es pilnīgi piekrītu Lauksaimniecības komitejas pieņemtajam priekšlikumam ieviest programmas, lai veicinātu produktu tirdzniecību vietējos tirgos un nodrošinātu to, ka uz ražotāju organizācijām, lauksaimnieku kooperatīviem un MVU attiecina preferenciālu režīmu, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības pārtikas apgādes ķēdē. Žēl, ka Parlaments ir noraidījis šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu tā virsrakstā izteiktā mērķa dēļ — lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Lai gan tas ir viens no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, tas vienmēr ir piesaistījis mazāku uzmanību nekā citi mērķi, proti, Eiropas pārtikas nozares lielāks ražīgums un globāla konkurētspēja. Es zinu, kādi faktori ietekmē pārtikas apgādes ķēdes pienācīgu darbību Eiropā. Tie ir kļuvuši acīmredzami līdz ar patēriņa preču cenu svārstīgumu lauksaimniecības pārtikas nozarē.

Šīs problēmas šķiet cieši saistītas ar palielināto koncentrāciju pārstrādes nozares, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un lielveikalu ķēžu sektoros, ar viņu arvien lielāko ietekmi tirgū un dominējošās pircēja varas ļaunprātīgas izmantošanas praksi pārtikas apgādes ķēdē. Es piekrītu referenta apgalvojumam, ka šīs problēmas vislabāk var atrisināt, padarot cenas pārredzamākas visā pārtikas apgādes ķēdē, lai palielinātu konkurētspēju, apkarotu cenu svārstīgumu un uzlabotu apgādes un pieprasījuma informācijas plūsmu starp tirgus dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ietverti konkrēti priekšlikumi pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai un taisnīgu ienākumu nodrošināšanai lauksaimniekiem.

Pārtikas apgādes ķēdes uzlabojumiem jāietver higiēnas noteikumu diferencēšana un pārskatīšana; sertificēšanas un kontroles sistēmu decentralizācija un vienkāršošana; ražotāju un patērētāju tiešo attiecību veicināšana un īsu pārtikas apgādes ķēžu attīstīšana; ražotāju un patērētāju iesaistīšana kvalitātes un godīgas tirdzniecības kritēriju izstrādē, kā arī vides ilgtspējības kritēriji attiecībā uz iepirkuma procedūrām pārtikas nozarē (ēdināšanas pakalpojumi), lai uzlabotu pārtikas kvalitāti un vietējās ekonomikas attīstību, vienlaikus mazinot „pārtikas jūdzes” un agroķīmisko atkarību; ārkārtīgi lielie pārtikas zudumi visā pārtikas apgādes ķēdē, kas vairumā dalībvalstu ir līdz 30 % no saražotās un tirgū laistās pārtikas; Eiropas pārtikas palīdzības programmas nozīme pārtikas apgādes ķēdē, kas nodrošina ar pārtiku 43 miljonus trūcīgo iedzīvotāju Eiropā un kas ir jāpārskata, lai uzlabotu vietējo ražotāju saikni ar pārtikas patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Man prieks, ka ir pieņemts J. Bové ziņojums; lai arī tajā ir atzinīgi vērtēti Komisijas priekšlikumi veicināt lauksaimniecības ražotāju organizāciju izveidi, tajā ir arī pausts komitejas viedoklis, ka pārskatītajiem konkurences tiesību aktiem ir jāatspoguļo konkurētspējas dažādie līmeņi attiecībā uz tirgiem un apgādes ķēdēm. Tāpēc ir jāņem vērā neatkarīgo vietējo mazumtirdzniecības uzņēmumu, tirgu, vietējo pārtikas ķēžu un daļēja pašnodrošinājuma pārtikas piegādes sistēmu lielums. Eiropas konkurences tiesību aktiem ir jāuzlabo ražotāju organizāciju sarunu vešanas pozīcijas, lai viņi varētu saņemt taisnīgu cenu par saviem ražojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par J. Bové ziņojumu, jo Eiropas pārtikas tirgū ir vajadzīga lielāka pārredzamība. Apgādes ķēde tiešām nedarbojas pienācīgi, un no šī trūkuma lielāko labumu gūst spekulanti. Eiropas lauksaimniekiem ir vajadzīgi taisnīgi un paredzami ienākumi. Tāpēc mums ir jāgādā, lai pārtikas ķēdē viņi vienmēr nepaliktu zaudētājos. Lai to īstenotu, mums viņiem ir jānodrošina godīga konkurence.

 
  
MPphoto
 
 

  Christel Schaldemose (S&D), rakstiski.(DA) Eiropas Parlamenta Dānijas sociāldemokrātu Dan Jørgensen, Christel Schaldemose, Britta Thomsen un Ole Christensen vārdā. Dānijas sociāldemokrāti uzskata, ka ir jānodrošina skaidrība un pārredzamība attiecībā uz pārtikas cenām Eiropas Savienībā. Tomēr mēs uzskatām, ka šī ziņojuma mērķis ir cits, jo tas var palielināt pašreizējo atbalstu lauksaimniecībai un veicināt pārtikas cenu centralizētu kontroli. Tāpēc mēs balsojām pret galīgo rezolūciju, lai gan atbalstām prasību pēc pārredzamības attiecībā uz pārtikas cenām un ienākumu sadali pārtikas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. (CS) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā iniciatīvu, kas beidzot liks runāt par problēmu attiecībā uz pašreizējo situāciju Eiropas pārtikas ķēdes darbībā. Lauksaimniekiem ir jāsaskaras ar nesaudzīgu lauksaimniecības produktu cenu samazināšanos daudzās produktu nozarēs, bet patērētāji, no otras puses, maksā vai nu tikpat augstu, vai pat augstāku galīgo cenu par produktiem mazumtirdzniecības tīklā. Nav šaubu, ka ir jānostiprina ražotāju un patērētāju sarunu vešanas pozīcijas un kopumā jānovērš atsevišķu pārtikas ķēdes posmu sarunu vešanas pozīciju nelīdzsvarotība. Šis temats ir jāiekļauj arī debatēs par jaunu kopējo lauksaimniecības politiku. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es ar prieku balsoju par Bové kunga ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem un labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību. Ir milzīga atšķirība starp summu, ko lauksaimnieki saņem par saviem ražojumiem un ko patērētāji par tiem maksā. Var tikai minēt, kas notiek ar šo starpību. Tāpēc ir labi gan lauksaimnieku, gan patērētāju vārdā aizstāvēt lielāku pārredzamību cenu noteikšanā. Šajā ziņojumā Komisija visu pārtikas apgādes ķēdes posmu peļņas normu pārredzamības interesēs tiek aicināta noteikt lauksaimnieku ražošanas faktiskās izmaksas un summu, ko tie saņem par saražoto. Lauksaimnieki nedrīkst ciest no lielveikalu ķēžu nepārredzamās cenu noteikšanas politikas.

Skaidrība attiecībā uz peļņas summu, ko starpnieki un lielveikalu ķēdes gūst par konkrētu produktu, nostiprinās lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas. Turklāt labāka sistēmas pārredzamība ļaus ierobežot lielveikalu ķēžu ļaunprātīgi izmantotās pilnvaras cenu noteikšanā. Pārredzamība un godīga konkurence uzlabos pārtikas ķēdes ilgtspējību. Patlaban Flandrija importē tomātus no Spānijas, un Spānija importē tomātus no Flandrijas. Labāka cenu un peļņas normu pārredzamība ļaus novērst šo neefektīvo un vidi postošo praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts Bové kunga lieliskais ziņojums, ar ko pieprasām taisnīgāku samaksu saviem lauksaimniekiem, kā arī pārredzamāku un labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā. Tomēr es paužu nožēlu par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vairākuma pieņemto nostāju, ar ko, ņemot vērā pirms vairākiem mēnešiem apspriestos kompromisa grozījumus, ir noraidīti daži šī ziņojuma pamatpunkti. Patiesi, noraidot, piemēram, 52. punktu, ar ko pieprasa preferenciāla režīma attiecināšanu uz ražotāju organizācijām, lauksaimnieku kooperatīviem un MVU, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, šaubu nav — ir skaidrs, ka prioritāte tiek piešķirta izplatīšanas un pārstrādes nozaru interesēm, un tas kaitē ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Mani iepriecināja šodienas balsojuma rezultāti. Raugoties no ekonomiskā aspekta, ražotāju brīvprātīgu apvienību veidošana ir efektīvākais lauksaimnieku sadarbības veids. Šādas organizācijas uzlabo lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas tirgū, izlīdzina iespējas sarunās ar pārtikas pārstrādes nozares pārstāvjiem un ļauj optimizēt ražošanu bez pārmērīga ārējā atbalsta. Lai uzveiktu konkurenci, lauksaimniekiem ir jāsadarbojas vairāk. Viņu kā ražotāju organizācijas sadarbība un rīcības saskaņošana ļaus īstenot dažādas iniciatīvas, piemēram, reģionālo produktu patēriņa veicināšanu un patērētāju informēšanas kampaņu rīkošanu, vienlaikus nodrošinot preču dažādību ES tirgū.

Turklāt grupās vislabāk var noteikt to, kas jādara stratēģiskās plānošanas, izmaksu racionalizācijas, lauksaimniecības efektivitātes uzlabošanas un lauksaimniecības preču pārdošanas organizēšanas jomā. Nauda, kas ieguldīta ražotāju grupās, labvēlīgi ietekmēs cilvēku un ieguldījumu potenciāla izmantošanu un līdz ar to arī saimniecību ieņēmumus un stāvokli tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Miguel Portas (A7-0236/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansēšanu un darbību, jo es pilnībā atbalstu viedokli, ka šā fonda izmantošanas procesam ir jābūt ātrākam. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad jāreaģē uz ekonomikas un finanšu krīzes izraisīto bezdarba pieaugumu, padarot EGF par elastīgu un pastāvīgu atbalsta instrumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, EGF ir sevi apliecinājis kā efektīvu instrumentu cīņā ar finanšu krīzes sekām ES mērogā, īpaši nodarbinātības jomā. Atbalsta pieteikumu skaita pieaugums un grūtības fonda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas procedūru piemērošanā liecina par vajadzību strauji grozīt tā procesuālos un ar budžetu saistītos noteikumus. Es balsoju par šo ziņojumu cerībā, ka minētās izmaiņas tiks īstenotas ātri un precīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, īpaši tajos reģionos un nozarēs, kas jaunās globalizētās ekonomikas dēļ ir visneizdevīgākajā stāvoklī. Tas potenciāli saņem gada finansējumu EUR 500 miljonu apmērā, kas domāts, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties atpakaļ darbā. Ir obligāta prasība, lai EGF finansējums un darbība uzlabotos: tie jāvienkāršo, lai EGF varētu izmantot ātrāk un vieglāk. Tieši tas bija pamats tiem grozījumiem, kurus es iesniedzu Ekonomikas un monetārā komitejā par šo ziņojumu. EGF ir jābūt dažkārt nepilnīgās Eiropas sociālās politikas efektīvam instrumentam. Tāpēc es uzskatu, ka tas jāsaglabā, kaut arī vienkāršotā veidā, un tieši tāpēc es atbalstīju Portas kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā sacīto par to, ka jāsaīsina laika posms, kas vajadzīgs finansiālā atbalsta no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmaksāšanai darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas vai ekonomikas krīzes dēļ. Lai šiem darbiniekiem palīdzētu, fonda atbalsts ir jāsniedz ātri un efektīvi.

Ir skaidri redzams, ka ievērojami jāsamazina kavēšanās, kas saistīta ar šā fonda izmantošanu. Ziņojums skaidri parāda veidus, kā iespējams samazināt kavēšanos laika posmā no pieteikuma iesniegšanas līdz finansējuma izmaksai, tādējādi uzlabojot fonda darbību.

Es arī atbalstu to, kas ziņojumā sacīts par tādas fonda komunikācijas un pārvaldības struktūras izveidošanu dalībvalstīs, kas dotu iespēju labāk informēt iesaistītās puses par pieteikumu statusu un rezultātiem, un procesu, kas seko pēc finansējuma piešķiršanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds sākotnēji bija iecerēts tikai kā pretestības līdzeklis globalizācijas nelabvēlīgajai ietekmei uz visneaizsargātākajiem un vismazāk kvalificētajiem darba ņēmējiem noteiktās nozarēs, kuri zaudēja darbavietas sakarā ar lielām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, kas izraisīja smagus ekonomikas traucējumus. 2009. gada 1. jūnijā EGF apjoms tika paplašināts, iekļaujot darba ņēmējus, kas zaudējuši darbu tiešu ekonomikas un finanšu krīzes seku dēļ, attiecībā uz kuriem pieteikties atbalstam var no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 31. decembrim. Lai gan nesen pieteikumu skaits ir palielinājies, EGF izmantojums aprobežojas ar ES visnabadzīgākajiem reģioniem, kuros palīdzība bezdarbniekiem ir visvairāk vajadzīga. Šāda nevienlīdzīga EGF izmantošana ir saistīta ar dalībvalstu dažādajām stratēģijām. Es atbalstu noteikumus, kas izvirzīti dokumentā par to, ka EGF finansiālā palīdzība jāsniedz tik ātri un efektīvi, cik iespējams, lai tas varētu atbalstīt pēc iespējas vairāk darba ņēmēju. Ir jāsagatavo un jāapstiprina jaunie pasākumi, lai dalībvalstis var noformēt pieteikumus EGF izmantošanai, tiklīdz ir tikusi izziņota kolektīva atlaišana no darba, nevis pēc tam, kad tā ir notikusi, un saīsināt laiku, kas vajadzīgs, lai panāktu lēmumu par piešķiršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ekonomikas un finanšu krīze joprojām ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē nodarbinātību un darba tirgu Eiropā un dažādās ekonomikas nozarēs joprojām turpinās darbinieku masveida atlaišanas, tāpēc krasi pieaug arī to ES dalībvalstu skaits, kas iesniedz pieteikumus finansiālā atbalsta saņemšanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Tomēr pašreizējās finansiālā atbalsta sniegšanas procedūras ir pārāk sarežģītas, un laiks, kas vajadzīgs finansējuma saņemšanai, ir pārāk ilgs. Patlaban, lai dalībvalsts saņemtu finansiālo atbalstu no EGF, ir vajadzīgi 12–17 mēneši, un tas nozīmē, ka vairums atlaisto darbinieku finansiālo atbalstu saņem ar novēlošanos, kļūstot par globalizācijas un krīzes seku ķīlniekiem. Tādēļ mums ir steidzami jāvienkāršo fonda līdzekļu piešķiršanas procedūras, jo tikai tā mēs spēsim uz pusi saīsināt finansiālā atbalsta saņemšanai vajadzīgo laiku. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai ES iestādes nodrošinātu raitu un ātru lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas ir saistīti ar finansiālā atbalsta piešķiršanu, jo kavēšanās šādu lēmumu pieņemšanā var tikai vēl vairāk saasināt sarežģīto situāciju, kādā patlaban ir nonākuši strādājošie.

Es arī aicinu dalībvalstis apmainīties ar labas prakses piemēriem un īpaši mācīties no tām dalībvalstīm, kuras jau ir izveidojušas valsts līmeņa EGF informācijas tīklus, iesaistot vietēja līmeņa sociālos partnerus un ieinteresētās personas, lai gadījumā, ja notiktu darbinieku masveida atlaišanas, viņiem jau būtu pieejama piemērota atbalsta sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) mērķis ir mazināt globalizācijas negatīvo ietekmi uz tiem vismazāk aizsargātajiem un vismazāk kvalificētajiem strādājošajiem, kuri ir zaudējuši darbu ekonomisku iemeslu dēļ. Šī vajadzība ir kļuvusi vēl aktuālāka pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos. EGF pievienotā vērtība ir tā, ka tas sniedz acīmredzamu un konkrētu pagaidu finansiālu atbalstu individualizētām darbinieku profesionālās reintegrācijas programmām.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām tiktu pagarināts 2009. gada jūnijā ieviestās atkāpes piemērošanas laiks, kuras mērķis ir palīdzēt tiem strādājošajiem, kas zaudē darbu ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Lai paātrinātu un vienkāršotu procedūras, ir jānodrošina efektīvāka Komisijas un Eiropas Parlamenta darbības koordinācija, lai tādējādi varētu saīsināt lēmumu pieņemšanai vajadzīgo laiku.

Tādēļ Komisijai ir jāņem vērā Parlamenta darba grafiks un Parlaments savlaicīgi jāinformē par grūtībām, ar kādām tai nākas saskarties, izvērtējot dalībvalstu pieteikumus. Visbeidzot jācer, ka Komisija uzlabos ziņošanu par EGF līdzekļu izlietojumu, regulāri sniedzot Parlamentam informāciju par finansiālā atbalsta izlietojumu dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu tās aicinājumam Eiropas Komisijai padarīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) efektīvāku, iekļaujot arī piešķirto maksājumu analīzi, kurā ņem vērā EGF ietekmi uz tā labuma guvēju tīklu, un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurus, iespējams, ir ietekmējusi varbūtējā plānotā atlaišana no darba un kuru darbinieki varētu gūt no EGF labumu. Es piekrītu arī Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir uz pusi samazināt laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, īpaši, lai Komisijai būtu vajadzīgās cilvēku un tehnikas jaudas, vienlaikus ievērojot budžeta neitralitātes principus, lai efektīvi un ātri apstrādātu pieteikumus, ko iesniegušas dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Eiropas Savienības finanšu instrumentu termiņa vidusposma pārskatīšanas kontekstā es balsoju par šo rezolūciju, jo Budžeta komiteja ir sagatavojusi ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF)  instrumentu, kura mērķis ir atbalstīt darbinieku pārkvalifikāciju un profesionālo reintegrāciju gadījumos, kad ir nepārprotami konstatēts, ka viņu atlaišana no darba ir saistīta ar globalizāciju vai ekonomikas krīzi.

Mums, sociālistiem, šā ziņojuma analīze parādīja, ka labējie un kreisie uz dzīvi raugās ļoti atšķirīgi. Sociālisti uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šā fonda darbību, jo, nemaz jau nerunājot par krīzi, globalizācija nelabvēlīgi ietekmē mūsu rūpniecību kopumā. Labējie — gluži pretēji — uzskata, ka ir jānosaka fonda darbības beigu termiņš  2013. gads , jo, pēc viņu domām, stabilitāti atguvušas ekonomikas apstākļos globalizācija ir tikai un vienīgi pozitīvs process.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par ziņojumu, ko ir sagatavojis Miguel Portas, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas deputāts, kurš ir pareizi novērtējis Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda lomu un nozīmi, vienlaikus ierosinot un piedāvājot veidus, kā pilnā mērā izmantot šā fonda līdzekļus, lai sniegtu atbalstu darbu zaudējušajiem neoliberālās globalizācijas un ekonomikas krīzes upuriem,  krīzes, kas īpaši smagi skar strādājošos Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību. Pieteikumu skaita pieaugums fonda līdzekļu saņemšanai un grūtības to piešķiršanas un izlietošanas procedūras piemērošanā liecina par vajadzību ātri grozīt fonda procesuālos un ar budžetu saistītos noteikumus. Ņemot vērā, ka gadījumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, Eiropas Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums, kas nodrošinātu elastīgāku intervences kritēriju piemērošanu katrai dalībvalstij, lai novērstu jebkādu nevienlīdzību attiecībā uz šā instrumenta pieejamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm (S&D), rakstiski.(SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien izvēlējāmies balsot par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību. Globalizācijas pielāgošanas fonds sniedz individuālu atbalstu globalizācijas izraisīto seku dēļ no darba atlaistajiem, kā arī finansiāli atbalsta pārkvalificēšanos un tālākizglītību, lai darbinieki varētu vieglāk no jauna iekļauties darba tirgū.

Ziņojumā ir iekļauti konkrēti priekšlikumi, kā uz pusi saīsināt Globalizācijas fonda līdzekļu izmantošanai nepieciešamo laiku gan valstu, gan Eiropas līmenī. Tiek ierosināts iesaistīt sociālos partnerus gan pieteikuma sagatavošanas procesā, gan saistībā ar finansēto pasākumu īstenošanu. Ziņojums arī ierosina pagarināt tās atkāpes piemērošanas laiku, kas dod iespēju sniegt atbalstu arī tiem darbiniekiem, kas darbu zaudējuši finanšu krīzes dēļ. Mēs uzskatām, ka šis ir ļoti svarīgs instruments, lai cīnītos ar finanšu krīzes sekām un nepieļautu darbinieku izslēgšanu no darba tirgus uz visiem laikiem.

Ziņojuma 16. punktā arī izteikts ierosinājums Komisijai izskatīt iespēju izveidot pastāvīgu Globalizācijas pielāgošanas fondu. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka formulējums neizsaka kādu noteiktu nostāju šajā jautājumā. Tas tikai nosaka, ka Komisijai būtu jāizskata un jāizvērtē ieguvums, kādu varētu sniegt pastāvīgs fonds. Mēs arī vēlamies norādīt, ka darba tirgus politika ir dalībvalstu kompetences joma. Tādēļ Globalizācijas pielāgošanas fonds nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt valsts mēroga pasākumus, tam ir jābūt instrumentam, kas papildina dalībvalstīs īstenotos pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Izmaiņas Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) noteikumos atklāj gan to, ka pieteikumi atbalsta saņemšanai no EGF ir atšķirīgi un to skaits ir relatīvi neliels, gan arī šā instrumenta nepilnības, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt atlaistajiem darbiniekiem no jauna iekļauties darba tirgū. Ir svarīgi rūpīgi izpētīt iemeslus, kas ir bijuši pamatā šā fonda līdzekļu nepietiekamai izmantošanai, kā arī noteikt veidus, kā vienkāršot fonda līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs, īpaši tajās, kuras bezdarbs ir skāris vissmagāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ar mērķi pretoties globalizācijas nelabvēlīgajai ietekmei uz darba ņēmējiem, kurus ietekmējusi kolektīva atlaišana no darba, un izrādīt solidaritāti ar šādiem darba ņēmējiem, Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai sniegtu finansiālu atbalstu individuāli pielāgotām programmām bez darba palikušo darbinieku integrēšanai darba tirgū. EGF gada maksimālais apjoms ir EUR 500 miljoni.

Ņemot vērā ekonomikas un sociālo krīzi, ir pārsteidzoši, cik maz ir ticis izmantots EGF. Faktiski no 2007. gada līdz 2009. gada pirmajiem sešiem mēnešiem tikai EUR 80 miljoni finansējuma tika izmantoti (no kopējā pieejamā apjoma EUR 1,5 miljardi) 18 pieteikumiem, ko iesniedza astoņas dalībvalstis 24 431 darba ņēmēja vārdā. Sākot ar grozījumiem, kas Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondā tika izdarīti 2009. gada maijā, iesniegto pieteikumu skaits palielinājās no 18 līdz 46, kopējie pieprasītie maksājumi — no EUR 80 miljoniem līdz EUR 197 miljoniem, un dalībvalstu skaits, kuras iesniedza pieteikumus — no 8 līdz 18. Tomēr 9 dalībvalstis vēl nav vērsušās pie EGF.

Turklāt tieši ES reģioniem ar visaugstāko iekšzemes kopproduktu EGF ir bijis vislabvēlīgākais. Ir jāizvērtē šo faktu iemesli, lai EGF tiktu izmantots ātrāk un biežāk un lai tas tiktu pārveidots par neatkarīgu fondu ar savām paša saistībām un maksājumu apropriācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šā fonda līdzekļu izmantošana apliecina to, ka mums bija taisnība tolaik, kad tās pirmajā posmā mēs uzreiz kritizējām vairākus fonda regulas aspektus, kuriem mēs daļēji atkal pievērsāmies sekojošajā pārskatīšanā, ko Komisijai nācās ierosināt, atzīstot dažas no kritiskajām piezīmēm, kuras mēs bijām izteikuši attiecībā uz sākotnējo versiju.

Tādēļ mēs piekrītam, ka ir jāaicina Komisija gan paātrināt termiņa vidusposma novērtējuma sagatavošanu, iesniedzot to jau 2011. gada 30. jūnijā, gan reizē ar to iesniegt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas pārskatīšanas priekšlikumu, lai novērstu fonda visacīmredzamākos trūkumus.

Tomēr, kā jau es sacīju, uzstājoties plenārsēdē, ir svarīgi neatstāt novārtā preventīvus pasākumus, kas jāīsteno, lai novērstu starptautisku uzņēmumu pārvietošanu, cīnītos ar bezdarbu un palielinātu tādas nodarbinātības līmeni, kurā tiek ievērotas tiesības. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai šis fonds netiktu izmantots kā aizsegs vai veicinošs faktors darbinieku atlaišanai, kuras pamatā ir uzņēmuma pārstrukturizācija vai starptautisku uzņēmumu pārvietošana.

Visbeidzot — mēs uzstājam, ka jāpalielina ES līdzfinansējums no 65 % līdz vismaz 80 %, lai tādējādi fonda līdzekļus padarītu pieejamus tām dalībvalstīm, kuras ir nonākušas vislielākajās finanšu grūtībās, un bezdarbnieki, kuriem palīdzība ir vajadzīga visvairāk, to saņemtu ātri un efektīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) sekmīgi īsteno savus centienus  cīnīties ar masveida bezdarba sekām Īrijā un citur Eiropā. EGF tika izveidots 2007. gadā, reaģējot uz globalizācijas izraisītajām problēmām un uzdevumiem.

Šī iniciatīva ik gadus izmaksā EUR 500 miljonus. Tā sniedz palīdzību un atbalstu reģioniem, kuros bijuši vairāk nekā 1000 atlaišanas gadījumi uzņēmumu pārvietošanas dēļ, ko izraisījusi situācijas maiņa pasaulē. Eiropas Savienība vēlreiz ir ķērusies pie Īrijas bezdarba problēmas risināšanas. Gan Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, gan Eiropas Sociālajam fondam šajā ziņā ir izšķiroša nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par M. Portas ziņojumu. Es atbalstu tā galveno mērķi, proti, turpināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbību, jo, nerunājot nemaz par krīzi, kuru mēs patlaban piedzīvojam, globalizācijai ir ilgstoša negatīva ietekme uz rūpniecībā strādājošajiem — tas ir fakts, ko Eiropas labējās partijas atsakās atzīt. Es arī palīdzēju ziņojuma tekstā veikt grozījumus, lai, piešķirot EGF līdzekļus, tiktu ņemti vērā mazie un vidējie uzņēmumi un apakšuzņēmēji. Viņu darbinieki ir īpaši neaizsargāti, jo šie uzņēmumi ir atkarīgi no starptautiskajiem uzņēmumiem, tādēļ ir būtiski, lai atlaišanas gadījumā EGF viņiem nodrošinātu reālas profesionālās pārkvalificēšanās iespējas. Tāpat man ir gandarījums par to, ka ir atzīta vajadzība veikt pētījumus par dokumentu sagatavošanu atbildīgajās valsts iestādēs, lai veicinātu EGF līdzekļu izmantošanu, jo bieži, īpaši Francijā, šis fonds ir mazpazīstams un netiek pietiekami izmantots. Ņemot vērā, ka Eiropas labējās partijas ir noraidījušas iespēju saglabāt EGF ilgāk par 2013. gadu, debatēs par nākamo ES finanšu plānu es cīnīšos par to, lai tiktu nodrošināta šā fonda pastāvīga darbība.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Tā kā ir nepieciešams ātrāk piešķirt līdzekļus strādājošajiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas vai finanšu krīzes dēļ, es balsoju par ieteikumu kopumu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) procesuālos un ar budžetu saistītos noteikumus. Fonds tika izveidots 2006. gadā, tomēr iesniegto pieteikumu skaits ir mazs — daļēji sarežģīto intervences un līdzfinansējuma kritēriju dēļ. Tādēļ es un mani kolēģi vēlējāmies šajā mehānismā veikt grozījumus. Šis dokuments tādējādi ir ievērojams panākums, jo tas aicina Komisiju vēl vairāk vienkāršot procedūru, lai novērstu acīmredzamākās problēmas, kā arī aicina saīsināt termiņus. Turklāt līdz šim fonds finansējumu ir saņēmis no dažādām budžeta pozīcijām. Dokuments ierosina šim nolūkam 2011. gada budžetā izveidot atsevišķu pozīciju — tas ir ievērojams sasniegums. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ieteikumu pieņemšanu, jo tiem ir būtiski svarīga nozīme laikā, kad mūsu līdzpilsoņus skar ekonomikas krīze.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. − Ar nesenajiem apvērsumiem, kas notikuši finanšu pasaulē, un darbavietu zaudējumiem to dēļ, jaunu prasmju apguve un reintegrēšanās darba tirg ir vitāli svarīga darbavietu radīšanas jomā, un es atzinīgi vērtēju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda kā ES sociālās politikas instrumenta pārvērtēšanu. Es tomēr aicinātu ievērot lielāku elastību procesā, tiklīdz pieteikuma veidlapa ir aizpildīta, un vairāk konsultēties ar pašiem darba ņēmējiem, kad tiek veidoti EGF plāni. Tas, kas notika Īrijā ar Dell un WaterfordCrystal darbiniekiem, nedrīkst atkārtoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Globalizācijas pielāgošanas fonds nav tikai svarīgs instruments, kura mērķis ir sniegt atbalstu tiem, kuri nav spējuši pielāgoties tirgu atvēršanai. Tas ir arī veids, kā stiprināt uzticēšanos Eiropas Savienībai — aspekts, kuru, manuprāt, ir ļoti svarīgi uzsvērt. Tas dod mums iespēju apliecināt, ka ekonomisko pārmaiņu apstākļos mēs neesam novērsušies no tiem, kuri nespēj pietiekami ātri reaģēt uz jauno situāciju. Tomēr vienlaikus es uzskatu, ka ir svarīgi, lai uzticēšanās būtu savstarpēja. Finansējumam, kas paredzēts cilvēkiem, kuri par spīti visiem saviem pūliņiem ir kļuvuši par tirgus izmaiņu upuriem, ir faktiski arī jānonāk pie šiem cilvēkiem. Svarīgi, lai līdzekļu piešķiršana būtu pārredzama un saprotama un lai tie netiktu vienkārši sadalīti, kā pagadās. Situācijai, kādā ir nonākuši šie cilvēki, ir vajadzīga pārrobežu pieeja, konkrētajam reģionam atbilstoša pieeja, tādēļ līdzekļu piešķiršanai ir jānotiek ātri. Tikai šādi Globalizācijas pielāgošanas fonds var izpildīt savu uzdevumu un nostiprināt uzticēšanos Eiropas Savienībai, sniedzot savlaicīgu atbalstu. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansēšanu un darbību, jo es uzskatu, ka šis instruments ir efektīvs līdzeklis, ar kura palīdzību var sniegt atbalstu finanšu krīzes seku dēļ grūtībās nonākušajiem darbiniekiem.

Fonds tika izveidots, lai sniegtu reālu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišanas iemesli ir saistīti ar uzņēmumu pārvietošanu vai kuri ir zaudējuši darbu krīzes dēļ, ar mērķi palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Patstāvīgais ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, atklāj noteiktas kritiskas jomas fonda darbībā un gan Komisijai, gan dalībvalstīm sniedz konkrētus priekšlikumus, kuru mērķis ir pārskatīt fonda darbību, lai palīdzētu vienkāršot un paātrināt piekļuves procedūras.

Viens būtiski svarīgs jautājums, kuram es vēlos pievērst jūsu uzmanību, ir saistīts ar ierosinājumu pagarināt 2009. gadā noteiktās atkāpes piemērošanas laiku līdz 2013. gada beigām. Šī atkāpe ļauj paplašināt fonda darbības jomu, noteikumos ietverot ekonomikas krīzi,.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda uzdevums ir sniegt atbalstu strādājošajiem, kuri ir zaudējuši darbu pasaules ekonomikā notiekošo pārmaiņu dēļ. Turklāt kopš 2009. gada, lai samazinātu bezdarba līmeni, fonds sniedz atbalstu arī tiem, kurus ir skārusi ekonomikas krīze. Personīgi es uzskatu, ka ir lietderīgi fondu pārveidot par pastāvīgu instrumentu, lai sniegtu atbalstu darba meklētājiem un papildinātu dalībvalstu sociālo politiku.

Šis līdzeklis ļautu koncentrēties uz katra darbinieka potenciāla izmantošanu un būtu pretsvars pasākumiem, kas tiek īstenoti uzņēmumu atbalstam. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst, ka patlaban vēl aizvien pastāv grūtības, kas ir saistītas ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanas procedūrām un laikposmiem.

Paturot prātā, ka galvenās atlaisto darbinieku problēmas ir saistītas ar profesionālo pārkvalifikāciju un pagaidu palīdzības saņemšanu, ir absolūti nepieciešams vienkāršot fonda procedūras, lai atbalstu būtu iespējams izmantot pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir bijis ļoti svarīgs instruments, palīdzot miljoniem bez darba palikušiem cilvēkiem Eiropas Savienībā, kuri ir šādā situācijā tāpēc, ka rūpniecības nozares pārvietojas uz citiem kontinentiem. Šīs krīzes dēļ, kuru mēs izjūtam, un arvien lielākā kolektīvo atlaišanu skaita dēļ ir gan jāuzlabo šis instruments, gan jāatrod jauni finansējuma avoti. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Mēs esam liecinieki strukturāla bezdarba pieaugumam Eiropā, kura iemesli ir ekonomikas lejupslīde un pārvietošanas politika.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir noderīgs instruments, ar kura palīdzību Eiropas Savienība var nodrošināt atbalstu un solidaritāti darbiniekiem, kuri ir zaudējuši darbu. Līdz 2009. gadam birokrātisku iemeslu dēļ šā fonda līdzekļi tika maz izmantoti, un es uzskatu, ka Komisijas prasība īstenot pasākumus, lai saīsinātu fonda līdzekļu izmantošanas procedūru, ir ārkārtīgi svarīga. Palielinot EGF elastīgumu un pieejamību, fonds kļūs par būtisku instrumentu dalībvalstu sociālajā politikā.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos izteikt savu atbalstu Portas kunga sagatavotajam ziņojumam. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir svarīgs instruments, kas sniedz papildu atbalstu darbiniekiem, kuri ir atlaisti no darba uzņēmumu pārvietošanas dēļ. Ir pierādījies, ka vēl lielāka nozīme šim fondam ir kā līdzeklim, kas darbiniekiem pašreizējās krīzes laikā palīdz no jauna atgriezties darba tirgū.

Portas kunga ziņojumam ir būtiska nozīme, un tā mērķis ir pilnveidot un vienkāršot Eiropas iedzīvotājiem svarīga resursa izmantošanu. Vienlaikus tas ir taustāms apliecinājums tam, kā ES cenšas palīdzēt atrisināt drūmo situāciju finanšu jomā, cīnīties ar bezdarbu un atbalstīt savus iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es pievienojos Eiropas Komisijai izteiktajām prasībām pilnveidot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbību. To vidū ir sniegtā atbalsta izvērtēšana, ņemot vērā atbalsta saņēmēju reintegrācijas efektivitāti un profesionālās kvalifikācijas pieaugumu, to pasākumu finansēšanas salīdzinoša analīze, kas veikti, reaģējot uz katru EGF atbalsta pieteikumu, un šo pasākumu īstenošanas rezultāti, pamatojoties uz reintegrāciju, kā arī EGF ietekme uz tā atbalsta saņēmēju tīklu un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurus var skart darbinieku skaita samazināšanas plāni un kuru darbinieki varētu saņemt fonda atbalstu.

Es arī pievienojos Komisijai izteiktajam aicinājumam nodrošināt dalībvalstīm pamatnostādņu kopumu EGF finansējuma pieteikumu sagatavošanai un īstenošanai. To mērķis būtu nodrošināt ātru pieteikumu iesniegšanas procedūru un plašu iesaistīto personu vienprātību par pieteikšanās posmiem un pasākumiem, kas īstenojami, lai darbiniekus efektīvi no jauna iesaistītu darba tirgū.

Visbeidzot, es pievienojos dalībvalstīm izteiktajam aicinājumam: apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, īpaši sociālajiem partneriem, izveidot EGF komunikācijas un pārvaldības struktūru dalībvalstu līmenī un Eiropas līmenī apmainīties ar labāko praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) EGF sniegtajam atbalstam ir jābūt dinamiskam un piemērojamam vienmēr mainīgajām, bieži negaidītajām situācijām, kādas rodas tirgū. Šā fona mērķis ir sniegt konkrētu, tūlītēju atbalstu, lai sekmētu to darbinieku profesionālo pārkvalificēšanos, kuru darba zaudēšanas iemesls ir straujas ekonomiska rakstura pārmaiņas darba tirgū.

Es aicinu dalībvalstis iesaistīt sociālos partnerus un veicināt dialogu ar sociālajiem partneriem un uzņēmējiem jau no tā brīža, kad tiek sākta pieteikumu sagatavošana atbalsta saņemšanai no EGF. Vienlaikus es mudinu dalībvalstis izmantot šā fonda līdzekļus, lai veicinātu jaunu prasmju attīstību, kas līdzšinējās darbavietas padarītu „zaļākas” un radītu jaunas „zaļas” darbavietas, kā arī, lai sekmētu mūžizglītību, radot iespēju darbiniekiem veidot savu profesionālo karjeru un dot savu ieguldījumu ES konkurētspējas uzlabošanā globalizācijas apstākļos.

Es arī atbalstu šā fonda darbības turpināšanu pēc 2013. gada, izveidojot neatkarīgu fondu ar savu budžetu. Komisijai un dalībvalstīm ir cieši jāsadarbojas, lai efektīvi uzraudzītu starptautiskajiem uzņēmumiem sniegto atbalstu un stingri apņemtos radīt tādas darbavietas, kas ievēro darbinieku tiesības, tādējādi mazinot sociālo dempingu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūciju, jo es piekrītu tās aicinājumiem Eiropas Komisijai padarīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) efektīvāku, iekļaujot piešķirto maksājumu analīzi, kurā ņem vērā reintegrācijas sekmju līmeni un saņēmēju prasmju atjaunināšanas izvērtējumu. Es piekrītu arī Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir uz pusi samazināt EGF izmantošanai vajadzīgo laiku, konkrēti tam, ka visiem līdzekļiem jābūt pieejamiem, lai nodrošinātu ātru un pastiprinātu sazināšanos ar šajā procesā iesaistītajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Debates par šo jautājumu nepavisam nebija vieglas. Pēdējos pāris mēnešos tika apspriesti vairāki jautājumi: fonda „reaktivitāte” (vienlaikus bez rūpīgākiem mēģinājumiem šīs problēmas iemeslus novērst, uzlabojot vispārējo inovāciju stratēģiju un izglītību globalizētajā pasaulē, padarot mērķtiecīgāku EGF darbību un uzlabojot līdzekļu izlietojumu dalībvalstīs un no dalībvalstu puses); nelielais palīdzību saņēmušo nozaru skaits (īpaši tobrīd), konkrēti, automobiļu rūpniecība un tekstilrūpniecība (attiecīgi 15 un 13 pieteikumi), saistībā ar kurām varētu diskutēt, piemēram, vai darbinieku skaita samazināšana ir „globalizācijas” sekas vai inovāciju trūkums nozarē; vai / kādā mērā pasākumi aizstāj / aizstāja dalībvalstu palīdzību; paradoksālā situācija, ka, no vienas puses, fondam ik gadus tiek atvēlēti (tikai) EUR 500 miljoni (no ES budžeta neizmantotajām saistību apropriācijām), lai gan principā pieteikumu skaits varētu būt neierobežots, ja vien tie atbilstu pieteikšanās kritērijiem (pirmie atbalstu saņem tie, kuri pirmie ir iesnieguši pieteikumus); situācija, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem šā fonda līdzekļus saņemt ir grūtāk; saikne ar valsts palīdzību / nodokļiem. Galu galā tomēr tika atrasta kopēja nostāja un ziņojums, kuru atbalstījām arī mēs, zaļie, tika pieņemts.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansēšanu un darbību. Ir ļoti svarīgi pilnveidot EGF darbību regulējošos noteikumus, lai tā izmantošana kļūtu efektīvāka. Es ceru, ka Komisija īstenos Parlamenta priekšlikumus, kuri paver iespēju uz pusi saīsināt atbalsta piešķiršanas procedūras laiku. Krīzes izraisītais bezdarba pieaugums nozīmē, ka no EGF piešķirtie finanšu līdzekļi ir kļuvuši īpaši svarīgi, jo tie sniedz individuālu atbalstu darbu zaudējušiem cilvēkiem un dod viņiem iespēju atgriezties darba tirgū. Atbalsta saņemšanas kritēriju bardzības un pārāk garo ar līdzekļu saņemšanu saistīto procedūru dēļ dalībvalstis pilnībā neizmanto tām pieejamās iespējas saņemt EGF atbalstu. Piemēram, no manas valsts, Polijas, ir iesniegti tikai trīs pieteikumi finansiāla atbalsta saņemšanai no EGF. Galvenais mazās intereses iemesls ir tieši veicamo procedūru ilgums.

Līdztekus fonda darbību regulējošo noteikumu pilnveidošanai ir svarīgi vismaz līdz esošās finanšu shēmas termiņa beigām atstāt spēkā kritēriju, kas paredz atbalsta sniegšanu darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu pašreizējās krīzes dēļ, un saglabāt līdzfinansējumu 65 % līmenī. Darba tirgū krīzes sekas mēs jutīsim vēl daudzus gadus, tādēļ šis atbalsts ir un būs nepieciešams. Es vēlos vērst Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz labas prakses apmaiņas koordinēšanu Eiropas līmenī, kas darbinieku masveida atlaišanas gadījumos dos iespēju ātri un efektīvi izmantot EGF.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Struktūrfondi ir sevi apliecinājuši kā nepārvērtējami svarīgi instrumenti, mazinot nelīdzsvarotību Eiropā, kā arī, kas ir ne mazāk svarīgi, sniedzot atbalstu vismazāk aizsargātajiem attālajiem reģioniem. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ir apliecinājums tam, ka Eiropas Savienība atzīst — globalizācijas fenomens ir radījis plašas un ne vienmēr labvēlīgas pārmaiņas, un Eiropā tā ietekme nav bijusi vienmērīga, jo ir reģioni, kuriem šis process ir nesis ieguvumus, un ir reģioni, kuriem tas ir radījis ievērojamus zaudējumus.

Tomēr šis fonds nav saņēmis tādu uzmanību, kādu tas būtu pelnījis, un iemesls, manuprāt, ir neiedomājami ilgais laiks, kas paiet no brīža, kad dalībvalsts iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai, līdz brīdim, kad līdzekļi faktiski tiek saņemti. Šāda kavēšanās smagi ietekmē ģimenes, kam nepieciešams atbalsts, un tā ir saistīta ar sarežģīto pieteikšanās, izmantošanas un izpildes procesu; tāpēc šis process steigšus un absolūti prioritārā kārtībā ir jāvienkāršo. Tikai šādā veidā būs iespējams sasniegt fonda mērķus, efektīvi reintegrējot visus tos strādājošos, kas atlaisti no darba saistībā ar būtiskām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. Ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, atspoguļo dažādo politisko grupu centienus panākt kompromisu, un tādēļ es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Kā liecina jaunākie ES statistikas dati, ekonomikas un finanšu krīzes dēļ bezdarbnieku skaits 27 ES dalībvalstīs pagājušajā gadā ir pieaudzis par 1,1 miljonu. Tas izskaidro faktu, kādēļ iesniegto pieteikumu skaits Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda atbalsta saņemšanai laikposmā no 2009. gada maija līdz 2010. gada aprīlim ir pieaudzis no 18 līdz 46. Turklāt, lai arī atbalsta pieprasījumus iesniegušo dalībvalstu skaits ir palielinājies no 8 līdz 18, deviņas dalībvalstis tomēr vēl nav vērsušās pēc palīdzības Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondā.

Ņemot vērā visu minēto, es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību, jo ekonomikas krīze arī turpmāk var ietekmēt nodarbinātību. Tieši šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai mēs aicinātu Komisiju ātrāk sagatavot termiņa vidusposma finansiālo novērtējumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu un attiecīgās regulas pārskatīšanas priekšlikumu, kura mērķis ir ievērojami samazināt fonda līdzekļu izmantošanas procedūrai nepieciešamo laiku.

Es arī vēlos pievērst Komisijas uzmanību darbinieku skaita samazināšanai valsts sektorā, kur nav pieejams līdzīgs instruments, lai gan arī šie darbinieku skaita samazināšanas gadījumi tieši izriet no valstu budžetu samazināšanas pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes iespaidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu Portas kunga sagatavoto ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību. Tajā ir aplūkoti daudzi jautājumi, tostarp pieteikšanās procesa efektivitātes uzlabošana, kā arī fonda līdzekļu izmantošanas paātrināšana, lai palīdzētu darbu zaudējušajiem cilvēkiem. Lai arī Apvienotā Karaliste patlaban (valsts atlaides dēļ) nepiesakās uz fonda finansējumu, mēs redzam, cik lietderīgs šis fonds ir bijis citām dalībvalstīm ekonomikai smagos brīžos.

Es atbalstu priekšlikumu pēc 2013. gada izveidot pastāvīgu fondu, lai palīdzētu tiem, kurus ir skārušas globalizācijas vai finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās pārmaiņas, un es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija izskatītu iespēju jaunās daudzgadu finanšu shēmas (2013.-2020.) ietvaros EGF pārveidot par neatkarīgu fondu ar savām saistību un maksājumu apropriācijām.

 
  
  

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0219/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Regula, par kuru mēs šodien balsojām, pamatojas uz Briseles Konvenciju, vienu no visveiksmīgākajiem ES tiesību aktiem, kas lika pamatus Eiropas tiesiskajai telpai. Vienotu Eiropas noteikumu piemērošana, pamatojoties uz tiesu praksi, veicina lielāku tiesisko noteiktību un nolēmumu paredzamību, izvairoties no paralēlām procedūrām. Viens no pamatnosacījumiem Eiropas tiesiskās telpas darbībai ir tiesas lēmumu brīva aprite. Tāpēc es piekrītu dokumentā paustajai nostājai, ka šī regula ir jāpārskata, lai garantētu tiesas lēmumu efektīvu apriti.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Briseles I regula ir pamats Eiropas tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās. Šis ir viens no visveiksmīgākajiem ES tiesību aktiem, ar kuru tika izveidoti Eiropas tiesību telpas pamati. Tas ir bijis ļoti efektīvs pārrobežu tiesvedības sekmēšanā, izmantojot tiesu iestāžu sadarbības sistēmu, kas balstīta uz globāliem noteikumiem par jurisdikciju, kā arī paralēlo tiesvedību koordinēšanā un spriedumu kustības nodrošināšanā. Es piekrītu tam, ka ir nepieciešami uzlabojumi, piemēram, ekzekvatūras atcelšana visās jomās, uz kurām attiecas regula, tādējādi radot iespēju paātrināt spriedumu brīvu apriti, ja vien ir nodrošinātas visas nepieciešamās garantijas.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi veidot Eiropas tiesu kultūru, izmantojot apmācību un tīklus, piemēram, Eiropas Tiesnešu apmācības tīklu un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas palīdzētu uzlabot tiesnešu saziņu. Ir svarīgi izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas būtu saskanīgi strukturēts un viegli pieejams un kas Komisijai būtu jāpārskata, analizējot to dažādo regulu savstarpējo saistību, kas reglamentē jurisdikciju, izpildi un piemērojamās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski.(SV) Mēs balsojām par tiesvedības atvieglošanu arvien mobilākajiem Eiropas pilsoņiem. Tas nenozīmē, ka mēs piekrītam pilnīgi visām niansēm un pilnībā atbalstām reformas, kas ilgtermiņā varētu izrietēt no T. Zwiefka sagatavotā ziņojuma. Piemēram, mēs joprojām kritiski raugāmies uz vēlmi izveidot kolektīvu tiesisko aizsardzību un arī vēlamies uzsvērt to, ka nevienas no patlaban apspriestajām izmaiņām civilajā sadarbībā nekādā gadījumā nedrīkst būt tādas, kas var ietekmēt preses brīvību Zviedrijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es apzinos Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 milzīgo ietekmi uz starptautiskajām privāttiesībām un vajadzību pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma, kas ļautu atzīt un izpildīt tiesas spriedumus civillietās un komerclietās, tādēļ es, tāpat kā referents, atzīstu, ka šīs regulas pārskatīšana rada ārkārtīgi svarīgus tehniskus un juridiskus jautājumus. Es sliecos piekrist ekzekvatūras atcelšanai, kā tas tiek ierosināts ziņojumā, un es uzskatu, ka daudzi tajā ietvertie priekšlikumi ir interesanti un pragmatiski. Šī būs diskusija, kurai būs vērts sekot ļoti uzmanīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija ir par to, kā tiek īstenota Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I), ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu. Šī regula kopā ar savu priekšgājēju, Briseles Konvenciju, ir viens no visveiksmīgākajiem ES tiesību aktiem, jo tajā ir likti pamati Eiropas tiesiskajai telpai un tā ir labi kalpojusi pilsoņiem un uzņēmumiem. Tā ir veicinājusi tiesisko noteiktību un lēmumu paredzamību ar vienotiem Eiropas noteikumiem.

Tomēr tai vajadzīga atjaunināšana. Es piekrītu exequatur (piespiedu izpildes) atcelšanai, jo tā tiktu sekmēta tiesu nolēmumu brīva aprite un būtu izveidots svarīgs stūrakmens Eiropas tiesiskās telpas uzbūvē. Taču šī atcelšana ir jālīdzsvaro ar pienācīgiem drošības pasākumiem, kas izveidoti, lai aizsargātu tās puses tiesības, pret kuru tiek vērsta piespiedu izpilde. Es uzskatu, ka Komisijai jāpārskata savstarpējā saistība starp dažādām regulām, kas pievēršas jurisdikcijai, lēmumu izpildei un tiesību aktu piemērošanai, un ka vispārīgajam mērķim jābūt tiesiskam pamatregulējumam, kas ir konsekventi strukturēts un viegli pieejams.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) T. Zwiefka ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, attiecas uz Komisijas Zaļo grāmatu par Briseles I regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu civillietās un komerclietās pārskatīšanu. Diskusijas par Zaļo grāmatu mums ļauj zināmā mērā sagatavoties drīzumā gaidāmajai īstajai regulas pārskatīšanai. Parlamentam tas būs milzīgs izaicinājums, jo šī regula ir ārkārtīgi sarežģīta un tehniska. Turklāt lēmumu par šo sarežģīto un delikāto dokumentu Parlaments pieņems kopā ar Padomi — pirmo reizi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Patlaban politisko grupu viedokļi par ierosinātajiem grozījumiem, piemēram, ekzekvatūru un īpašu jurisdikciju ar nodarbinātību saistītos jautājumos, ir atšķirīgi.

Tādēļ Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir nolēmusi ziņojumu tā pašreizējā veidolā neatbalstīt. Tomēr es patiešām ticu, ka turpmāk šajā jautājumā visas politiskās grupas iesaistīsies konstruktīvā sadarbībā, jo Briseles I regula ir būtiski svarīga kopējam tirgum. Prasmīga Briseles I regulas pārskatīšana parādīs, kā Parlaments izmanto savas jaunās pilnvaras, par kurām tas galu galā cīnījās tik ilgu laiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Ziņojums, kuru mēs vakar pieņēmām Eiropas Parlamenta sēdē, neskatoties uz tā samērā tehnisko raksturu, ir ļoti svarīgs Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, Eiropas tiesiskās telpas arvien lielākai integrācijai un tādā veidā arī Eiropas iekšējā tirgus konsolidācijai. Briseles I regula ieviesa ievērojamu progresu tiesiskuma jomā: tā nosaka kompetentās tiesu iestādes civillietās un komerclietās pārrobežu tiesisku strīdu gadījumos un regulē tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās no citām dalībvalstīm. Tagad jautājums ir par šīs regulas pārskatīšanu, lai modernizētu tās noteikumus un „uzlabotu” noteiktas procedūras: sazināšanās starp tiesnešiem, autentisku aktu jautājums, jautājums par šķīrējtiesām un jo īpaši exequatur jeb testamentu izpildes jautājums. Neieslīgstot detaļās par šiem sarežģītajiem tiesiskajiem jautājumiem, es ar lielu interesi gaidu šīs regulas grozījumu, grozījumu, kas nodrošinās Eiropas pilsoņiem labāku tiesisko aizsardzību: spriedumu un tiesu nolēmumu brīvāku apriti, lielāku savstarpēju uzticēšanos dažādu dalībvalstu jurisdikciju un tiesisko sistēmu starpā, proti, tiesiskās noteiktības un Eiropas pilsoņu tiesību stiprināšanu Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. Šī iniciatīva ļāva izveidot tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, manuprāt, tas ir solis uz priekšu starptautisko privāttiesību jomā. Šī tiesību joma ir jāatjaunina, jo tajā ir augstāks starpsavienojuma līmenis starp tiesiskām sistēmām.

Sīkāk apskatot, es atbalstu domu par exequatur atcelšanu, bet tomēr uzskatu, ka šādam pasākumam būs jānosaka izņēmuma procedūra līdztekus pienācīgas drošības nodrošināšanai parādniekiem. Es iebilstu arī pret šķīrējtiesas izslēgšanas atcelšanu no regulas darbības jomas, bet uzskatu, ka daudz vairāk jādomā par attiecībām starp arbitrāžas un tiesas procedūrām un ka līdz pilna pārskata un pamatīgu konsultāciju izpildei doma par ekskluzīvu jurisdikcijas kompetenci tiesu procedūrām, kas atbalsta arbitrāžu dalībvalstu civiltiesās, nebūtu jāattīsta.

Es piekrītu arī referentam, kad viņš uzstājīgi pieprasa plašas konsultācijas un politiskas debates pirms visām turpmākajām darbībām šajā lietā papildus ieteikumiem, kas doti viņa ziņojuma projektā.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es balsoju pret ziņojumu par Briseles I regulu, jo es uzskatu, ka rezolūcijā nav ietverti vairāki svarīgi jautājumi. Manuprāt, ir svarīgi, lai regulas pilnveidošanā tiktu izmantota holistiska pieeja. Tas tiesvedībā nozīmē vājākās puses aizstāvēšanu ar tai labvēlīgākiem likuma noteikumiem. Tas attiecas gan uz darbiniekiem, gan patērētājiem, un tieši tāds ir regulas acīmredzamais nolūks. Ziņojumā nav iekļuvis neviens no manis ierosinātajiem grozījumiem, kuru mērķis bija stiprināt vājākās puses pozīciju. Es uzskatu, ka ir svarīgi izveidot atsevišķu jurisdikciju darba strīdu risināšanai, lai panāktu Briseles I un Romas II regulu saskaņotību. Romas II regula jau nosaka, kurš tiesību akts ir jāpiemēro zaudējumiem, kuriem ir pārrobežu ietekme un kas ir radušies saistībā ar streikiem. Es neizprotu, kādēļ šādas lietas nevar izskatīt tās dalībvalsts tiesa, kurā ir noticis streiks. Tādējādi joprojām pastāv iespēja izvēlēties izdevīgāko jurisdikciju. Mans mērķis ir šo iespēju novērst plašākā likumdošanas procesā.

Es arī esmu pret „forum non conveniens” un „paralēlās tiesvedības aizliegumu” ieviešanu, jo tie ir vispārējo tiesību aktu juridiskie instrumenti, kurus Eiropas Savienības tiesa vairākos spriedumos jau ir atzinusi par nesavienojamiem ar pilnvaru sadalījumu Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Attiecībā uz T. Zwiefka ziņojumu par Briseles I regulas īstenošanu un pārskatīšanu PSE grupa iesniedza alternatīvu rezolūciju, kuru mēs, zaļie, nolēmām neatbalstīt, jo šis ziņojums ir īstenošanas ziņojums, kuru ir plaši apsprieduši visi JURI komitejas ēnu referenti. Alternatīvais rezolūcijas priekšlikums izvirza vairākus vērā ņemamus argumentus, kuri tomēr tieši neattiecas uz šo ziņojumu. Tādēļ šodien mēs vienkārši balsojām par rezolūciju, kāda tā tika pieņemta JURI komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Regula, kuru mēs apstiprinājām, ir līdzsvarota, un tās mērķis ir nodrošināt skaidrību, piemēram, nosakot, kurš Eiropas tiesu sistēmas tiesnesis ir kompetents izskatīt civilus un komerciālus strīdus, kas radušies pārrobežu konfliktu laikā.

Turpmāk, veicot jebkādus grozījumus šajā regulā, Eiropas Parlaments darbosies kā viena no likumdošanas iestādēm. Patiesībā grozījumi tiks veikti, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas mudina Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbību pagarināt līdz 2013. gadam un stingri iesaka to galu galā pārvērst par pastāvīgu fondu. EGF finansiāli atbalsta atlaisto darbinieku pārkvalifikāciju. Patlaban, kad Eiropu skar smaga ekonomikas krīze, tas ir īpaši svarīgi, tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu atšķirībā no saviem konservatīvo un liberāļu grupu kolēģiem, kuri vēlas šo finansējuma avotu slēgt.

 
  
  

Ziņojums: Antonyia Parvanova (A7-0221/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Šodien, 2010. gada 7. septembrī, balsojot par patstāvīgo ziņojumu par mazākumtautību sieviešu sociālo integrāciju, Eiropas Parlaments skar aktuālo politisko diskusiju visdziļāko būtību. Minoritāšu grupu integrācija dalībvalstīs patiešām ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir pelnījis Eiropas iestāžu atbalstu, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka vēl pāris mēnešus mēs dzīvosim Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts ziņojums, kas rosina debates ES līmenī un kam izdodas apvienot tādus jautājumus kā minoritāšu integrācija un cīņa par vīriešu un sieviešu līdztiesību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Daudzas Eiropas Savienībā dzīvojošās mazākumtautību kopienas, īpaši šo kopienu sievietes un meitenes, saskaras ar dažāda veida diskrimināciju un tādēļ viņas pret sociālo atstumtību un nabadzību ir neaizsargātākas nekā vietējās sabiedrības sievietes. Demokrātiskā sabiedrībā būt sievietei, kas piederīga kādai noteiktai etniskai grupai, nav nepilnība. Tādēļ Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt sievietēm arvien plašākas tiesības un rast arvien vairāk novatorisku risinājumu, ar kuriem veicināt izpratni par sieviešu tiesībām. Gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jārūpējas, lai pilnībā tiktu īstenoti spēkā esošie tiesību akti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jomā, lai mazākumtautībām būtu nodrošināta iespēja izmantot atbalsta pakalpojumus un tās varētu iesaistīties dažādās izglītības programmās. Tomēr ar mazākumtautību sieviešu sociālo integrāciju saistītās problēmas Eiropas Savienībā joprojām nav atrisinātas.

Līdz šim vēl nav izdevies izstrādāt saskaņotu ES politiku migrantu integrācijas jomā, tādēļ es aicinu Komisiju steigšus sagatavot ES pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt mazākumtautību sievietēm labāku un ātrāku piekļuvi izglītības sistēmai, darba tirgum, veselības aprūpes sistēmai, sociālajiem pabalstiem un finansiālai palīdzībai. Es piekrītu Parlamenta nostājai, ka tiesību akti dzimumu līdztiesības jomā ir pilnībā jāīsteno arī mazākumtautību grupās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir analizēta sieviešu sociālā integrācija Eiropas Savienības politikas jomā. Tajā ir analizēta arī sieviešu vieta etniskajās mazākumtautībās. Šī zināšanu bāze ir būtiska izpratnei par grūtībām, ar kurām saskaras šīs sievietes integrācijas procesā gan pastāvīgajās jeb tradicionālajās minoritātēs, gan arī tādās jaunizveidotās minoritātēs kā, piemēram, imigranti.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka ir būtiski apmierināt mazākumtautību grupām piederošo sieviešu likumīgos centienus. ES līmenī ir jāveic īpaši pasākumi, sevišķi pieņemot politiku, kuras mērķis ir sociālā iekļaušana. Turklāt, kā apgalvo referente, ir būtiski iedrošināt šīs sievietes politiski un sociāli piedalīties tādās jomās kā, piemēram, politiskā vadība, izglītība un kultūra. Tas būs devums nepietiekamās pašreizējās pārstāvniecības novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas precīzi norāda, cik svarīgi ir izanalizēt ES sociālās integrācijas politiku attiecībā uz mazākumtautību sievietēm un noteikt jomas, kurās tā ir sekmīga, un jomas, kurās centieni rast risinājumus saskaras ar problēmām.

Mēs dzīvojam daudzkultūru sabiedrībā, kuru veido dažādām kultūrām, tautībām un reliģijām piederīgas kopienas. Tādēļ ir lietderīgi trešo valstu piederīgajiem paredzētajā integrācijas politikā ietvert plašāku dzimumu līdztiesības perspektīvu, lai nodrošinātu to, ka tiek ņemtas vērā mazākumtautību sieviešu specifiskās vajadzības.

Lai novērstu dažāda veida diskrimināciju, stereotipisku un aizspriedumainu attieksmi un etnisko segregāciju, mazākumtautību sieviešu sociālajai integrācijai ir vajadzīga mērķtiecīga pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka mazākumtautību sievietes saskaras ar dažāda veida diskrimināciju. Tādēļ ir jāveicina izpratne par sieviešu tiesībām, jāveicina viņu līdzdalība un viņas jāiedvesmo uzņemties vadošo lomu savās kopienās; tas ir arī veids, kā sekmēt cilvēktiesību ievērošanu. Lai arī sociālā integrācija pilnībā ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas Komisijai, lemjot par politikas virzieniem un pasākumiem sociālās integrācijas jomā, ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pieaugot kultūru daudzveidībai sabiedrībā, minoritāšu grupu integrācijas politika ir īpaši piemērots līdzeklis, ar kuru cīnīties pret minoritāšu grupu diskrimināciju, rasismu, vardarbību un atstumtību, kas tās atstumj sabiedrības nomalē. Mēs zinām, ka aizspriedumaina attieksme un minoritāšu grupu atstumšana rada tikai neapmierinātību un protestus, kas galu galā sēj likumpārkāpumu un vardarbības sēklu.

Mūsu sabiedrības uzdevums ir atrast veidus, kā integrēt nediskriminējot, kā pieņemt neatstumjot. Tomēr tas nenozīmē, ka mums būtu bez iebildēm jāpieņem pilnīgi visas mazākumtautību kultūru, tradīciju vai uzskatu nianses. Īpaši tas attiecas uz tradīcijām, kas ir saistītas ar sievietēm. Tādēļ mums ir stingri jācīnās pret visām tām kultūras tradīcijām, kuru pamatā ir dzimumu diskriminācija, un visa veida vardarbību, ko joprojām piedzīvo noteiktu mazākumtautību sievietes. Integrēt nozīmē arī aizsargāt, šajā gadījumā — aizsargāt sievietes, īpaši meitenes, kuras bieži ir spiestas klusējot paciest tādas paražas un tradīcijas, kas mums vienkārši ir nepieņemamas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija aptver Eiropas Savienības sociālās iekļaušanas politiku sievietēm, kas pieder pie etnisko mazākumtautību grupām. Šajā jomā es uzsvērtu vajadzību veicināt skološanos, izglītību un apmācības šo sieviešu vidū, kā arī atbalstīt viņu piekļuvi darba tirgum, lai tādējādi novērstu sociālo izstumtību un diskrimināciju.

Tikai ar iekļaušanas palīdzību mēs varam atbrīvoties no stigmas un aizspriedumiem, ko izraisījusi etniskā segregācija. Ir jāatzīmē, ka nav nekādas tiesiski saistošas politikas par sociālo integrāciju Eiropas Savienībā, galvenokārt tāpēc, ka integrācija ir dalībvalstu atbildība. Tomēr integrācijas politika ir kļuvusi arvien svarīgāka ES līmenī, un integrācija kļūst arvien svarīgāka, pamatojoties uz to, ka sabiedrības demogrāfiskās novecošanās ekonomiskie un sociālie aspekti kļūst arvien svarīgāki. Lielākajā daļā gadījumu ES noteikumi un principi tiek piemēroti tikai ES iedzīvotājiem, kuri vienlaikus ir dalībvalstu pilsoņi. Mazākumtautību locekļus, kas ir apmetušies uz dzīvi un ieguvuši oficiālu pilsoņa statusu, aizsargā Eiropas Savienības noteikumi un principi. Taču šī aizsardzība jāpaplašina attiecībā uz migrantiem, kas vēl nav kādas dalībvalsts pilsoņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Mazākumtautību sieviešu sociālā integrācija ir svarīgs jautājums, jo šīs sievietes ir neaizsargātākas pret sociālo atstumtību; starp citu, labs piemērs tam ir pašreizējā situācija — nepieņemamā čigānu masveida izraidīšana no Francijas.

Svarīgi, lai cīņa pret visa veida diskrimināciju — vai tā būtu diskriminācija pēc dzimuma, etniskās izcelsmes vai ādas krāsas — būtu uzmanības un Eiropas Savienības politikas centrā.

Tādēļ ir pienācis laiks izbeigt tādas makroekonomikas politikas īstenošanu, kas vairo bezdarbu un pastiprina sociālo nevienlīdzību un diskrimināciju. Kā ziņojumā norādīts, ir jācīnās par patiesu sociālo integrāciju, apņemoties veidot universālus un abu dzimumu cilvēkiem, tostarp imigrantu ģimenēm un bērniem, pieejamus kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, proti — izglītību, veselības aprūpi, mājokļa tiesības un sociālo aizsardzību.

Mēs esam uzklausījuši gana daudz liekulīgu paziņojumu un tukšu solījumu; ir steigšus jāīsteno pasākumi, kas veicina cieņu un vienlīdzību, kas nodrošina sociālo problēmu saprotamu risinājumu un kas nepārvēršas ksenofobiskā un diskriminējošā rīcībā, vēl jo vairāk nosodāmā, ja tās iniciatore ir pati valdība.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Nav iespējams atbalstīt dažādu kultūru līdzāspastāvēšanu un saziņu ar minoritātēm — sievietēm vai citiem cilvēkiem — viņu mātes valodā un vienlaikus apgalvot, ka mēs vēlamies sekmēt šo minoritāšu sociālo integrāciju.

Šajā apgalvojumā ir fundamentāla pretruna, jo pats mazākais šādas „integrācijas” priekšnoteikums ir kaut neliela kopība ar vietējo sabiedrību, proti, kopīga valoda un svarīgākie līdzāspastāvēšanas principi, sākot ar uzņēmējas valsts sabiedrības likumu un tradīciju ievērošanu.

Vienīgā vieta, kurā jūs negribīgi un aplinkus atkāpjaties no šā ziņojuma caur un cauri proeiropeiskās pārliecības, ir atzinums, ka nav nekāda attaisnojuma vardarbībai vai diskriminācijai paražu, tradīciju vai reliģisku apsvērumu dēļ.

Ieskatieties patiesībai acīs — eiropieši nav atbildīgi par pašām vardarbīgākajām un diskriminējošākajām paražām! Poligāmija, ekscīzija, infibulācija, attieksme pret sievietēm kā zemākas pakāpes radījumiem un tā tālāk ir tradīcijas, kas tiek praktizētas kopienās, kuras atsakās ievērot mūsu likumus un mūsu tradīcijas un kuras pat cer savus likumus un paražas uzspiest mums. Šis ir tās masveida imigrācijas politikas rezultāts, kuru jūs gadiem ilgi esat uzspieduši mūsu līdzpilsoņiem. Ir pienācis laiks tam visam pielikt punktu!

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par A. Parvanova ziņojumu par etnisko mazākumtautību grupām piederošo sieviešu sociālo integrāciju. Diskriminācija diemžēl ir kumulatīvs process, un sievietes, kas pieder pie etnisko mazākumtautību grupām, tas ietekmē vēl jo vairāk. Dokuments pieprasa, lai Eiropas Savienības politika tuvāk pievērstos dzimumu diskriminācijai pret šīm sievietēm. Viņām ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedrībā, un lai tā notiktu, viņām jābūt pieejamai izglītībai un darba tirgum, jo tie ir izšķirošie faktori viņu emancipācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Būdama viena no šā ziņojuma ēnu referentēm, es vēlos apsveikt Dr. A. Parvanova saistībā ar to, ka ir pieņemts viņas ziņojums, kura mērķis ir piedāvāt risinājumus, kas mazinātu to nevienlīdzību, ko mazākumtautību sievietes piedzīvo savas etniskās piederības dēļ un kuru vēl pastiprina ar dzimumu specifiku saistītas struktūras. Lai arī dzimumu līdztiesība sabiedrībā kopumā vēl ne tuvu nav sasniegta, romu sievietēm salīdzinājumā ar citu tautību sievietēm ir mazāks paredzamais dzīves ilgums, zemāks izglītības līmenis, ievērojami zemāki nodarbinātības un augstāki nabadzības rādītāji. Lai panāktu pilnīgu integrāciju, sieviešu un vīriešu statistikas dati, rādītāji un standarti un statistikas datu sadalīšana arī pēc dzimuma un etniskās piederības ir būtiski svarīgi un vajadzīgi instrumenti, ja mēs vēlamies precīzi novērtēt panākto.

Sadalītu datu savākšana ir mazākumtautību tiesību aizsardzības un veicināšanas priekšnoteikums, un tai ir jānotiek, ievērojot dalībvalstu noteikumus par personas datu aizsardzību. Pastāv ļoti cieša saikne starp izglītības līmeni, ekonomiskās aktivitātes apjomu un iespējām visai ģimenei izvairīties no nabadzības. Tādēļ vispirms ir jāīsteno mērķtiecīgas politiskas darbības, lai romu sievietēm nodrošinātu labāku piekļuvi izglītībai un reģistrētajam bezdarbam.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias and Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo rezolūciju, jo līdztekus citiem jautājumiem mēs uzskatām, ka ir nepieciešama strukturētāka Eiropas politikas saskaņošana šajā jomā, lai uzlabotu mazākumtautību sieviešu sociālo integrāciju un uzsvērtu to, cik svarīgi ir izglītot vietējo kopienu, lai tā pieņemtu atšķirīgas kultūras, vienlaikus brīdinot par rasisma un aizspriedumu sekām. Mēs balsojām par šo ziņojumu arī tāpēc, ka tas mudina mazākumtautību sievietes aktīvi politiski un sociāli līdzdarboties visās sabiedriskās dzīves jomās, tostarp politiskās dzīves vadībā, izglītībā un kultūrā, lai novērstu viņu patlaban mazo pārstāvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropa ir integrācijas telpa, un tajā nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija, īpaši, ja to vērš pret etnisko mazākumtautību grupām un visspēcīgāk pret sievietēm, kuras pieder pie šīm grupām. Dzimumu līdztiesības politikas mērķis Eiropas Savienībā ir veicināt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, un tas arvien vairāk tiek panākts sabiedrībā vispār. Tomēr sievietes no noteiktām etniskām mazākumtautībām ir tikušas pakļautas visu veidu diskriminācijai. Tāpēc jāpalielina sabiedrības zināšanas par šādu attieksmi, lai sievietes no etnisko mazākumtautību grupām varētu pilnībā integrēties. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski.(SK) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka mazākumtautību sieviešu sociālā integrācija ir ārkārtīgi svarīga un delikāta joma, kurā Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāparāda briedums un patiesa vēlme ikdienas dzīvē veicināt iecietību un vienlīdzību.

Manuprāt, ir nepieņemami, ka mazākumtautību pārstāvji ir pakļauti diskriminācijai, sociālai atstumtībai, aizspriedumainai attieksmei un pat segregācijai. Tādēļ es atbalstu aicinājumu Komisijai un galvenokārt dalībvalstīm, kas ir pilnībā atbildīgas par sociālās integrācijas politiku, nodrošināt, lai pilnā mērā tiktu īstenoti spēkā esošie tiesību akti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jomā.

Tiesiskie instrumenti ir jāpapildina ar administratīviem pasākumiem un kultūras kampaņām, lai izskaustu stereotipus un piedāvātu alternatīvas sociālai atstumtībai un nabadzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai nodrošinātu mieru ikvienas valsts sabiedrībā, izšķiroša nozīme ir mazākumtautību integrēšanai sabiedriskajā dzīvē. Tomēr pretstatā šim ziņojumam es uzskatu, ka atbildības nasta guļas uz tiem, kuri meklē integrācijas iespējas. Ņemot vērā saspringto situāciju ar budžetiem visā Eiropā, es nevaru atbalstīt ziņojumu, kas piedāvā, iespējams, dārgus un neefektīvus pasākumus. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums pievēršas tēmai, kuru Eiropas sabiedrība, kā redzams, apzinās arvien labāk ne tikai to traģisko gadījumu dēļ, kas notiek ārpus Eiropas Savienības un uzrunā mūsu morāles apziņu, bet tādēļ, ka mēs apzināmies — arī mūsu sabiedrībā šajā jomā ir problēmas, kas no mums prasa politisku un pilsonisku iejaukšanos.

Mazākumtautību sievietes bieži izjūt spiedienu no to ģimenes locekļu puses, kuriem ir lielāka vara un kuri vēlas saglabāt tradīcijas, kas ļauj paverdzināt sievietes. Parasti viņām ir zems izglītības līmenis un maz informācijas par iespējamiem veidiem, kā aizstāvēt savas tiesības saskarsmē ar ģimenes autoritāti, sabiedrībā, kurā viņas integrējas, un/vai vietējā sabiedrībā. Šajā līmenī viņas var saskarties arī ar ksenofobisku attieksmi.

Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikas izstrādei un īstenošanai ir reizi par visām reizēm jāpalīdz mazināt to smago netaisnību, kādu šīs sievietes ir spiestas piedzīvot visā pasaulē un Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ir labi zināms, ka naidīga attieksme pret romiem Eiropā joprojām ir plaši izplatīta — romi regulāri kļūst par mērķi rasistiskiem uzbrukumiem, naidīgām runām, nelegālai izraidīšanai un izdzīšanai, ko īsteno vietējās un centrālās varas iestādes. Īpaši man jāpiemin nesenā Francijas varas iestāžu darbība, izraidot romu tautības iedzīvotājus.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības rīcībā ir daudzi mehānismi un instrumenti, kurus iespējams izmantot, lai nodrošinātu romu izcelsmes Eiropas iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu, ar mērķi uzlabot viņu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību vispārējās izglītības sistēmas ietvaros, kā arī darbavietu, mājokļu, veselības aprūpes pakalpojumu un sabiedrisko un valsts pakalpojumu pieejamību, tādējādi veicinot viņu sociālo integrāciju, es aicinu dalībvalstis:

- izskaust stereotipisku un diskriminējošu attieksmi pret romu sievietēm un meitenēm, kuras ir kļuvušas par dažāda veida diskriminācijas upuriem etniskās izcelsmes un dzimuma dēļ, īpaši saistībā ar tiesībām uz izglītību, darbu un veselības aprūpes pakalpojumiem;

- pilnībā īstenot Eiropas Savienības direktīvas par diskriminācijas apkarošanu un pārvietošanās brīvību, un sekmēt pasākumu un aktīvu programmu īstenošanu, lai atbalstītu romu tautības iedzīvotāju iekļaušanos sociālajā, politiskajā, ekonomikas un izglītības jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es esmu ļoti gandarīts, ka ir pieņemts šis ziņojums, kas konkrēti aicina: dalībvalstis — ievērot mazākumtautību sieviešu un imigranšu pamattiesības neatkarīgi no tā, vai viņām šis statuss ir pastāvīgi (11. p.); dalībvalstis —nodrošināt iespēju izmantot atbalsta pakalpojumus, kuru mērķis ir novērst vardarbību dzimuma dēļ un aizsargāt sievietes no šādas vardarbības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa (17. p.); Pamattiesību aģentūru — iekļaut dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību transversālu perspektīvu visos jautājumos, tostarp tajos, kas pievēršas etniskai diskriminācijai un romu pamattiesībām (22. p.); Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu — apkopot datus, kas sadalīti pēc dzimuma un etniskās piederības principa; dalībvalstu līdztiesības nodrošināšanas iestādes — izstrādāt instrumentus un apmācības programmas par dažāda veida diskrimināciju; un visbeidzot, ievērot mērķtiecīgu pieeju, lai izvairītos no dažāda veida diskriminācijas, stereotipiskas un aizspriedumainas attieksmes un etniskās segregācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Šis ziņojums mums rada patiešām lielu izbrīnu, un tādēļ mēs balsojam pret to, jo, lai gan ir pareizi vairot sieviešu, kas nāk no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, izpratni par viņu tiesībām savās ģimenēs, kurās viņas bieži dzīvo segregācijas apstākļos, tomēr mēs nevaram iedomāties, ka pret tiem, kuri mūsu valstī dzīvo kā viesi, mēs varētu izturēties labāk nekā pret saviem pilsoņiem, kuri vienmēr dalībvalstīs ir dzīvojuši un maksājuši nodokļus.

Pat tagad, procentuāli salīdzinot to iedzīvotāju skaitu, kas nāk no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un to Eiropas pilsoņu skaitu, kas bez maksas saņem tādus sociālos pakalpojumus kā veselības aprūpe, izglītība un mājoklis, pārsvars acīmredzami ir pirmajiem. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri dzīvo, strādā un maksā nodokļus, savās valstīs tiek vērtēti zemāk nekā tie, kuri nesen ir ieradušies Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir novērtēt mazākumtautību sieviešu sociālās integrācijas politiku Eiropas Savienībā. Tas dos iespēju īstenot īpašus dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumus mazākumtautību kopienās un nodrošināt to, ka dalībvalstīs tiek pilnībā īstenoti spēkā esošie tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Šis ziņojums uzdod jautājumu, vai mazākumtautību sievietes patiesībā nepaliek ārpus to ES pasākumu loka, kuru mērķis ir īstenot dzimumu līdztiesību, jo viņas nav pietiekami iekļāvušās sabiedrībā. Ilgus gadus mazākumtautību sievietes lielā mērā ir bijušas nemanāmas, lai arī vairums šo sieviešu atrodas neizdevīgā stāvoklī divējādā ziņā — gan sociāli, gan ekonomiski.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa no visas sirds atbalsta vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret visiem cilvēkiem un tas, protams, ietver arī mazākumtautību sievietes. Tomēr mēs esam pret šo ziņojumu vairāku ļoti konkrētu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs esam pret jebkādu turpmāku ES finansējuma palielināšanu sociālajai jomai. Visā Eiropā valstu valdības samazina valsts sektora izmaksas, un ECR grupa uzskata, ka arī Eiropas Savienībai būtu jādara tas pats. Otrkārt, mēs esam kategoriski pret jebkādu virzīšanos uz kopīgu imigrācijas un patvēruma politiku, un mums šķiet, ka atsevišķas šā ziņojuma daļas pievēršas imigrācijas un patvēruma politikas jomām, kas vislabāk tiek izstrādātas un īstenotas dalībvalstu līmenī. Treškārt, par tādiem jautājumiem kā bērnu aprūpe, izglītība un veselības, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības, aprūpe joprojām atbildīgas ir dalībvalstis un nevis Eiropas Savienība.

 
  
  

Ziņojums: Sirpa Pietikäinen (A7-0237/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā, jo es uzskatu, ka ir pienācis laiks vairot sabiedrības izpratni par dzimumu nevienlīdzību vecāka gadagājuma cilvēku vidū, ko galvenokārt rada visā dzīves laikā piedzīvotā nevienlīdzība dzimuma dēļ. Šodien ikvienam ir skaidrs, ka vecāka gadagājuma sievietēm ir lielāks risks ieslīgt nabadzībā, jo sieviešu un vīriešu atalgojumu atšķirības dēļ viņas saņem mazākas pensijas, vai bieži arī tādēļ, ka viņas ir beigušas vai uz laiku pārtraukušas profesionālo darbību, lai veltītu sevi ģimenei bez jebkāda atalgojuma un bez tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Ekonomikas lejupslīdes laikā sievietes ir pakļautas vēl lielākam riskam nonākt trūkumā.

Ir pēdējais laiks mūsu iestādēm sākt labvēlīgāk izturēties pret novecošanu. Tādēļ es no sirds atbalstu Komisijas ierosinājumu 2012. gadu noteikt par aktīvo vecumdienu un paaudžu savstarpējās solidaritātes gadu. Pieejai, kuras pamatā ir saikne starp novecošanu un dzimumu, ir jākļūst par instrumentu, bez kura nevar veidot politiku visās svarīgākajās jomās — ekonomikā un sociālajā jomā, sabiedrības veselības, patērētāju tiesību, digitālo programmu, lauku un pilsētu attīstības un citās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Šajā ziņojumā Pietikäinen kundze atgādina mums, ka sievietēm tradicionāli ir lielāks nabadzības vai ierobežotu pensiju risks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lielās darba samaksas atšķirības dēļ starp dzimumiem, tāpēc, ka viņas ir ņēmušas atvaļinājumu vai pārtraukušas darba attiecības, lai uzņemtos ģimenes pienākumus, vai tāpēc, ka viņas ir strādājušas sava vīra uzņēmumā, galvenokārt uzņēmējdarbības vai lauksaimniecības jomā, nesaņemot par to atlīdzību un bez iekļaušanas sociālajā apdrošināšanā. Es varu tikai piekrist šim novērojumam. Kā Femmes au Centre (Sievietes centrā) asociācijas priekšsēdētāja es regulāri cenšos piesaistīt uzmanību sociālās nevienlīdzības faktiem, kas dažkārt paliek nepamanīti, un šis, manuprāt, ir viens no tiem. Tagad, kad mēs debatējam par mūsu pensiju sistēmu reformu, ir svarīgi ņemt vērā atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā visa veida diskriminācijas aizliegums ir nonācis Eiropas Savienības likumdošanas kompetencē. Tādēļ ir svarīgi veidot pozitīvu attieksmi pret novecošanu un radīt iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Esmu iepriecināta, ka Parlaments ir sagatavojis ziņojumu, kas aicina uz rīcību novecojošās sabiedrības labā. Īpaši svarīgi ir pievērst lielu uzmanību trūkumā dzīvojošām vecāka gadagājuma sievietēm, jo viņu pensijas parasti ir mazākas, tāpēc ka nozarēs, kurās sievietes strādā, ir mazākas algas. Turklāt vecāko paaudžu cilvēki ir liela patērētāju grupa, un tādēļ pieprasījums pēc vecāka gadagājuma cilvēkiem vajadzīgajiem pakalpojumiem pieaug ļoti strauji, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Tomēr pastāv šķēršļi, kas traucē iegūt viegli pieejamus, kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus sabiedriskus un privātus pakalpojumus.

Tādēļ ir svarīgi, lai Komisija rīkotos un regulētu daudzu pamata pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu tādu dzīves kvalitāti, kas ļautu izvairīties no fiziskas, psiholoģiskas un ekonomiskas pārestības. Sabiedrības novecošana bieži tiek uztverta negatīvi, saistot to ar darbaspēka vecuma struktūras problēmām un grūtībām ilgstoši garantēt sociālo drošību un veselības aprūpi. Patiesībā vecāka gadagājuma cilvēki ir vērtība, viņi ir neatsverams atbalsts sabiedrībai un ģimenei, tādēļ mums viņiem ir jāgarantē tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes saskaras ar lielākām grūtībām darba pasaulē. Mums steidzami jāizskauž diskriminācija, kas tiek pret viņām vērsta, atrodot darbu, karjeras attīstībā un tiesībās uz taisnīgu atlīdzību. Arī veselības aprūpe un sociālie dienesti jāorientē sieviešu īpašo vajadzību virzienā. Visas šīs grūtības palielinās līdz ar vecumu, kas pierāda to, cik svarīgs ir šis ziņojums. Jo īpaši es iestātos par to, ka jāizmanto vecāku sieviešu zināšanas un pieredze. Visbeidzot pārraudzības mehānismi, kas paredzēti ziņojumā, izskaidro manu balsojumu par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski. (SV) Vakar, 2010. gada 7. septembrī, mēs nobalsojām pret ziņojumu (A7-0237/2010) par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā (2009/2205(INI)). Galvenais šāda lēmuma iemesls ir fakts, ka mēs neatbalstām priekšlikumu veidot sistēmu, kurā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu garantētas tiesības saņemt minimālos ienākumus, kā arī ziņojumā izteikto aicinājumu noteikt pozitīvas diskriminācijas pasākumus sieviešu labā. Ziņojums arī ierosina, lai Eiropas Parlaments aicinātu dalībvalstis ieviest jauna veida atvaļinājumus, kas dotu iespēju doties apmaksātā atvaļinājumā tādu aprūpes pienākumu dēļ, kas nav saistīti ar bērna kopšanu. Šajā jomā mēs vēlamies saglabāt subsidiaritātes principu. Tomēr vienlaikus mēs vēlamies uzsvērt, ka ziņojumā ir daļas, kurām mēs piekrītam.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo mūsu sabiedrības novecošana pārāk bieži tiek vērtēta negatīvi, lai gan vecāka gadagājuma cilvēki ir arī ekonomisks resurss un būtiskas pieredzes avots. Turklāt salīdzinājumā ar pārējo sabiedrību vecāko paaudžu cilvēkiem ir lielāks risks nonākt trūkumā — 2008. gadā 27 ES dalībvalstīs 65 gadus vecu un vecāku cilvēku grupā trūcīguma riskam bija pakļauti aptuveni 19 %, lai gan 2000. gadā šis rādītājs bija 17 %.

Es piekrītu tam, ka novecošanas problēmai un iespēju radīšanai ir vajadzīgs visaptverošs un daudznozaru risinājums, īpaši tādu izstrādājumu un pakalpojumu jomā, kas ir domāti vecāka gadagājuma cilvēku un apgādājamo personu neformālo aprūpētāju vajadzību apmierināšanai. Tādēļ būtu jāaicina Komisija līdz 2011. gada beigām sagatavot rīcības plānu, kas ietvertu šos daudzveidīgos pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Daudz jau ir runāts par sieviešu nevienlīdzīgo stāvokli sabiedrībā. Sievietes pastāvīgi piedzīvo diskrimināciju darbā, saņemot mazāku atalgojumu par tādu pašu darbu, un apstākļu dēļ ir spiestas uz laiku pārtraukt profesionālo darbību vai arī izvēlēties mazāk apmaksātu darbu, jo tas atrodas tuvāk ģimenes dzīves vietai. Iemesli vispirms ir bērnu dzimšana un aprūpe, bet vēlāk nepieciešamība aprūpēt novecojošus vecākus un slimojušus ģimenes locekļus. Vairumā gadījumu tieši sievietes ir tās, kuras sevi ziedo, lai uz sava darba un karjeras rēķina uzņemtos rūpes par ģimeni un bērniem. Jāatzīst, ka sabiedrība parasti to no viņām arī sagaida. Sekas tam ir finansiāla atkarība no partneriem un neliels vai nekāds sociālais nodrošinājums un pensijas uzkrājums vecumdienām. Minēto iemeslu dēļ sievietes vecumdienās ir daudz neaizsargātākas par vīriešiem, un viņas ir sabiedrības grupa, kurai ir vislielākais risks nonākt trūkumā.

Situāciju saasina fakts, ka vēl vecumdienās sievietes bieži turpina aprūpēt savus vecākus un arī mazbērnus, par to nesaņemot nekādu samaksu, bet šim nolūkam tērējot visus savus ienākumus vai ietaupījumus. Vecāka gadagājuma cilvēku potenciāls paliek neizmantots. To veicina arī sabiedrības dzīvesveids, jo jauni un gados veci cilvēki dzīvo atsevišķi. Agrāko laiku paplašinātajās ģimenēs ikvienam bija savi uzdevumi un sava loma, un vecāka gadagājuma cilvēki netika atstumti un nolemti dzīvei nabadzībā. Es atbalstu Pietikäinen kundzes sagatavoto ziņojumu, un es balsošu par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā. Atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 17 %. Daļēji šā iemesla dēļ un daļēji tādēļ, ka sievietes savas dzīves aktīvajā posmā bieži paliek mājās, lai rūpētos par bērniem vai citiem apgādājamiem ģimenes locekļiem, bieži izvēloties strādāt nepilnu darba laiku, pensijas vecumā sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirība palielinās. Dalībvalstīm ir steidzami jāīsteno pasākumi, kas, reformējot pensiju sistēmas un koriģējot pensionēšanās vecumu, ņemtu vērā dzimumu aspektu, jo abu dzimumu profesionālās dzīves modeļi ir atšķirīgi un ir lielāka varbūtība, ka darba tirgū vecāka gadagājuma sievietes tiks diskriminētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā ziņojumā sacīto, ka „dzimums ir svarīgs faktors novecošanas procesā, jo sieviešu paredzamais dzīves ilgums ir aptuveni par sešiem gadiem lielāks nekā vīriešu paredzamais dzīves ilgums” un Eiropas sabiedrības novecošanos, neizbēgami veidojas situācija, ka mūsu sabiedrībā turpina pieaugt gados vecāku sieviešu skaits. Mums būs jārūpējas, lai šīm sievietēm būtu nodrošināti atbilstoši dzīves apstākļi un daudzos gadījumos — aktīvs dzīvesveids.

Ziņojums pilnīgi pareizi atgādina, ka mēs nedrīkstam aizmirst to, ka gados vecākas sievietes visvairāk ir pakļautas nabadzības riskam un tādēļ viņām ir jāpievērš īpaša liela uzmanība. Tomēr es uzskatu, ka vēl vairāk par risinājumiem, kuru pamatā ir labklājība vai stāvoklis sabiedrībā, šīm sievietēm ir jānodrošina aktīva līdzdalība sabiedrībā. Daudzām sievietēm ir plaša profesionālā pieredze, no kuras var mācīties gados jauni cilvēki. Citas ir vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, kuras ģimenē var uzņemties galvenās aprūpētājas pienākumus, radot gados jaunām mātēm plašākas iespējas apvienot ģimenes dzīvi un darbu. Šīs ir lomas, kurām ir nepārvērtējama nozīme, un tās palīdzēs mums šīs sievietes iedrošināt un aizsargāt, veidojot sabiedrību, kurā valda īsta paaudžu solidaritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija pievēršas vecāku sieviešu neaizsargātībai saistībā ar ES iedzīvotāju novecošanās procesu, kurš tiek uzskatīts par valsts ekonomikas nastu nākotnē un kurā vecāka gada gājuma cilvēku potenciāls bieži tiek ignorēts, jo visbiežāk viņus uzskata par pasīviem objektiem, nevis aktīviem subjektiem. Es uzsvērtu īpašo nabadzības risku, kam vecākas sieviete pakļautas, tāpēc es piekrītu stimuliem nodarbināt gados vecākus cilvēkus, piemēram, ar kompensācijām darba devējiem. Tomēr es nepiekrītu īpašai kārtībai gados vecākām LBT sievietēm.

Līdz ar ES Pamattiesību hartas stāšanos spēkā jebkādas diskriminācijas aizliegums ir nonācis Eiropas Savienības normatīvajā jurisdikcijā. Saskaņā ar hartas 21. pantu „..aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”, bet 25. pants nosaka, ka „..Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē”. Es uzskatu, ka šo direktīvu īstenošana kalpos jebkādas diskriminācijas apkarošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai arī kopumā šis ziņojums ir pozitīvs, daudzās jomās bija iespējams iet vēl tālāk, proti, analizējot iemeslus, kas izraisa dubultu diskrimināciju, kura, sievietēm novecojot, kļūst arvien smagāka un no kuras Eiropas Savienībā cieš miljoniem sieviešu — migrantes, sievietes ar invaliditāti, minoritāšu pārstāves un sievietes ar zemu darba kvalifikāciju.

Strādājošas sievietes, kuras ir tikušas diskriminētas, saņemot mazāku algu un piedzīvojot sava darba vērtības kritumu, kam daudzos gadījumos ir pievienojusies arī diskriminācija saistībā ar mātes pienākumu pildīšanu, saņem mazākas pensijas un dzīvo trūkumā. Ir pienācis laiks pielikt punktu šai situācijai, mainot Eiropas Savienības politiku un pārtraucot neoliberālas politikas īstenošanu, un apņemoties paaugstināt darba vērtību, ievērot cilvēktiesības un garantēt sabiedrisko pakalpojumu, konkrēti, veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma, un tādu pensiju pieejamību, kas ļautu sievietēm dzīvot cienīgu dzīvi.

Tādēļ mēs turpināsim cīnīties par tādu politiku, kas novērtē sieviešu lomu un pilnībā ievēro viņu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par S. Pietikäinen ziņojumu par sieviešu nozīmi novecojošā sabiedrībā, jo, tā kā paredzamais mūža ilgums sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem, sievietēm draud lielāks nedrošības risks novecošanās gaitā. Mēs to varam redzēt Francijā pašlaik sakarā ar debatēm par pensijām, atšķirību darba samaksā un sievietēm, kas ņem atvaļinājumu vai pārtrauc darba attiecības, lai uzņemtos ģimenes pienākumus, līdz ar to attiecīgi samazinot savas pensijas. Dokuments atgādina mums, ka plašāka mēroga pretdiskriminācijas direktīva ir vajadzīga vairāk nekā jebkad iepriekš.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Līdz ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un Lisabonas līguma stāšanos spēkā attiecīgi 2009. gada decembrī un 2010. gada pavasarī Eiropas Savienība ir apņēmusies savā teritorijā izskaust visa veida diskrimināciju neatkarīgi no tā, vai tās iemesls ir sociālais slānis, rase, ādas krāsa vai dzimums. Tomēr ES pilsoņi, īpaši gados vecākas sievietes, joprojām kļūst par diskriminācijas upuriem. Es atbalstu šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir īpaši svarīgi visu vecumu sievietēm nodrošināt vienlīdzību ar gados jaunākiem cilvēkiem. Daudzās sabiedriskās dzīves jomās gados vecākas sievietes atrodas nevienlīdzīgā situācijā. Viens nopietns šādas situācijas piemērs ir viņu atkarība no sabiedriskiem pakalpojumiem, jo gadījumā, ja šie pakalpojumi ir slikti strukturēti, tas sievietes iespaido vistiešākajā veidā. Vēl viena nevienlīdzības izpausme ir arī mazas tiesības uz pensiju, kas ir saistīts ar atalgojuma līmeni, jo vīriešiem parasti ir augstāki ienākumi. Gados vecākas sievietes nedrīkst uzskatīt par nastu, bet gan par aktīvām mūsu sabiedrības loceklēm, un kā tādas viņas ir arī jāatzīst Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias un Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo mēs piekrītam tajā paustajam novecošanas problēmas risinājumam, kas pamatojas uz tiesībām, proti, uzskatam, ka gados vecāki cilvēki ir subjekti, kuriem ir savas tiesības. Vēl joprojām sieviešu profesionālā izaugsme sastopas ar šķēršļiem, un tādējādi labākos amatus ar augstāko atalgojumu pārsvarā ieņem vīrieši; tas ir īpaši redzams gados vecāku vīriešu un sieviešu vidū. Papildus jau minētajam vecāka gadagājuma sievietes, meklējot jaunu darbu, sastopas ar nepārvaramiem šķēršļiem, jo pēc darba devēju uzskatiem viņas ir pilnībā zaudējušas vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Iedzīvotāju novecošanās un samazināta demogrāfiskā izaugsme Eiropas Savienībā ir izraisījusi bažas attiecībā uz sociālās drošības un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju. Tomēr iepriekš teiktais vēl vairāk attiecas uz sievietēm, jo gados vecākas sievietes dzimumu nevienlīdzību izjūt ar daudz lielāku intensitāti. Šī situācija ir pamats īpašām bažām, jo sievietēm ir ļoti liela nozīme sabiedrībā, īpaši attiecībā uz būtisku atbalstu kopienai un ģimenei kā bezpalīdzīgu cilvēku aprūpētājām. Tāpēc ir ļoti svarīgi apkarot diskrimināciju vecuma dēļ, kas ietekmē sievietes visvairāk. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es nobalsoju par šo rezolūciju, proti, par to, lai sabiedrība pievērstu īpašu uzmanību gados vecākām sievietēm. Parasti viņu pensijas ir krietni zemākas par vīriešu pensijām. Parasti sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem un sirmā vecumā paliek vientuļas. Ir maz politiķu, kas domā par to, ka ārpus darba, kur tiek nopelnīta pensija, praktiski katra sieviete strādāja ģimenē, audzināja bērnus, mazbērnus, un viņas darbs šajā dzīves jomā ir daudz lielāks nekā vīriešu ieguldījums.

Ņemot vērā to, ka sievietes ir fiziski vājākas par vīriešiem, ir nepieciešams ar īpašu uzmanību izturēties pret gados vecākām vientuļām sievietēm. Mūsu pienākums ir sākt diskusiju par šo jautājumu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību netaisnīgai un dažreiz vienaldzīgai attieksmei pret "vājāku dzimumu". Es nobalsoju par to, ka ir jāpiešķir uzmanība mūsu mammām un vecmammām – tām, kas visu savu dzīvi atdeva bērniem un mazbērniem. Mēs nedrīkstam atstāt viņas vientulībā, nedrīkstam par viņām aizmirst!

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ziņojums par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā analizē daudzus svarīgus jautājumus, kuri, pēc manām domām, nebūtu jāaplūko saistībā ar dzimumu. Ir jāizstrādā tādi pamatnosacījumi, kas attiektos uz visu sabiedrību kopumā un ļautu darbiniekiem strādāt ilgāk, ja viņi to vēlas, un dzīvot neatkarīgu dzīvi, cik ilgi vien iespējams. Tomēr man ir ļoti skeptiska attieksme pret pozitīvās diskriminācijas pasākumiem. Tādēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – No cilvēciskā viedokļa raugoties, mums būtu jāuzlabo pakalpojumi un veselības aprūpe un jārada arvien plašākas iespējas strauji augošajai mūsu sabiedrības daļai — vecāka gadagājuma sievietēm —, jo viņām gluži tāpat kā ikvienam citam Eiropas iedzīvotājam ir tiesības uz veselīgu, cienīgu un neatkarīgu dzīvi. No ekonomiskā viedokļa raugoties, mums būtu jācenšas nodrošināt augstāku nodarbinātības līmeni un elastīgāka un nepilnas slodzes darba iespējas gados vecākām sievietēm. Izmantojot šo bieži novārtā pamesto resursu, kam piemīt potenciāls un pieredze, tiks sekmēta ekonomiskā izaugsme, mazināta vecāka gadagājuma cilvēku nabadzība, paaugstināts pensionāru vispārējais dzīves līmenis un veicināta sociālā kohēzija. Es balsoju par šo rezolūciju cerībā, ka divpusēja pieeja šo jautājumu risināšanai radīs iespēju pievērsties tādām vienkāršākām, taču ne mazāk svarīgām problēmām kā dzimuma un vecuma radīta nevienlīdzība darbvietā, nenovērtēts un nepietiekami atalgots aprūpētāju darbs, un visbeidzot — mūsu sabiedrībā dziļi iesakņojies uzskats, ka, risinot ar dzimumu un vecumu saistītus jautājumus, forma ir svarīgāka par saturu. Pret vecumu, dzimumu un novecojošiem mīļiem cilvēkiem vienmēr ir jāizturas kā pret vērtību un nekad ne kā pret traucēkli.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu Pietikäinen kundzes ziņojumu vairāku iemeslu dēļ. Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco. Saskaņā ar statistiku sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Diskriminācija vecuma dēļ ir aizliegta ES tiesību aktos attiecībā uz darba dzīvi. Pašreizējie tiesību akti tomēr tiešā veidā nerada situāciju, kurā vecuma diskriminācija darbavietā vairs neeksistē.

Vispār sievietes joprojām saskaras ar grūtībām karjeras augšupejā, kas rada lielu nelīdzsvarotības situāciju, kad augstākajās pārvaldes funkcijās vīrieši ir pārstāvēti pārāk daudz, īpaši gados vecāku cilvēku starpā. Turklāt sievietes biežāk saskaras ar grūtībām, meklējot iespēju atgriezties darbā, un līdz ar sievietes novecošanos mazinās viņas pievienotā vērtība darba devēja uztverē. Līdz ar aizsardzību darbavietā gados vecākas sievietes tomēr ir jāaizsargā visās dzīves jomās, jo diskriminācija vecuma un dzimuma dēļ pārkāpj pamattiesības.

Lai apkarotu gados vecāku sieviešu divkāršo diskrimināciju, ar kuru tās bieži saskaras, ziņojumā ir jāatzīst izvirzītie aspekti un jārīkojas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums pievēršas problēmai, kas rietumvalstīs kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā to papildu darba apjomu, ko sievietes tradicionāli ir veikušas sabiedrībā, un faktu, ka saistībā ar apgriezto demogrāfijas piramīdu šī situācija varētu vēl pasliktināties. Līdztekus šīm problēmām ir svarīgi apsvērt arī to, ka paredzamais dzīves ilgums sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem un turpina palielināties. Lai arī pats par sevi tas ir pozitīvs fakts, bieži tas nozīmē, ka arvien lielākam sieviešu skaitam vēlāk dzīvē ir jārūpējas par sevi pašām.

Mūsdienās bieži izplatīta ir situācija, ka pieaugusi sieviete rūpējas par saviem bērniem, vecākiem un vīra radiem, viņa aprūpē savus mazbērnus, savu māti un vīra māti, un tomēr vēlāk viņa paliek viena, jo kļūst par atraitni un viņas bērni mūsdienu sabiedrībai raksturīgās ārkārtīgi lielās mobilitātes dēļ dzīvo tālu, tādēļ nav neviena, kas rūpētos par sievieti, kura rūpējās par visiem.

Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas pievērš uzmanību šai problēmai, tas norāda uz līdzekļiem, ar kuriem šo situāciju var pārraudzīt, un tas aicina šajā jomā viest izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Novecojoša sabiedrība tiek uzskatīta par slogu valstu ekonomikas nākotnei. Patiesībā gados vecāku cilvēku potenciāls bieži tiek pamests novārtā. Sabiedrībai novecojot, sievietes, kuras arī Rumānijā dzīvo ilgāk nekā vīrieši (2008. gadā vidējais paredzamais dzīves ilgums sievietēm bija 76 gadi, bet vīriešiem 69 gadi), kļūst mazāk aizsargātas, īpaši samazinoties ienākumiem paplašinātajās ģimenēs. Plašākas iespējas strādāt nepilnas slodzes darbu sekmētu gados vecāku sieviešu ienākumu palielināšanos.

Vecāka gadagājuma sievietes lielākā mērā ir atkarīgas no sabiedriskiem un privātiem pakalpojumiem un arī no veselības aprūpes sistēmas. Es aicinu dalībvalstis attīstīt tādus pakalpojumus, ar kuriem tiek sekmēta ilgtermiņa aprūpe dzīves vietā, jo tas uzlabotu ne tikai aprūpējošo sieviešu, bet arī aprūpējamo personu stāvokli.

Aprūpes kvalitāti var nodrošināt, garantējot pietiekamus resursus un atbilstošu apmācību veselības aprūpes nozarē. Es mudinu dalībvalstis izstrādāt tādu sabiedrisko politiku, kas šiem jautājumiem pievērstu īpašu uzmanību un nodrošinātu atbilstošus resursus, tādējādi mazinot ilgtermiņa ietekmi. Politiskās iniciatīvas ir jāpārrauga, izstrādājot un īstenojot efektīvas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā Eiropas sabiedrības novecošanu, valstu pensiju sistēmu līdzsvarošana un atbildības uzņemšanās par apgādājamajiem Eiropas Savienībai ir ievērojams izaicinājums. Eiropai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai izvairītos no straujas ES sociālā modeļa novājināšanās un arvien lielākas vecāka gadagājuma iedzīvotāju ieslīgšanas nabadzībā, kas īpaši attiecas uz sievietēm, jo atbilstoši statistikas datiem sievietēm ir lielāka varbūtība nonākt trūkumā nekā vīriešiem.

Es atbalstu Pietikäinen kundzes ziņojumu, kas īpaši aicina īstenot pasākumus, lai efektīvāk apkarotu diskrimināciju, īpaši sieviešu diskrimināciju, darbā. Es arī atbalstu paaudžu solidaritātes veicināšanu, piemēram, plānus atbalstīt tās sievietes, kas aprūpē savus mazbērnus, kad vecāki darba dēļ to nevar darīt paši. Visbeidzot es atbalstu ierosinājumu veicināt saskaņotību sociālās drošības jomā, tostarp attiecībā uz pensiju shēmām, aprūpes atvaļinājumiem un nepilnas slodzes darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es apsveicu to, ka ir pieņemts šis ziņojums, kurā ir iekļauti konkrēti zaļo priekšlikumi, kuri daudzu citu elementu vidū paredz, piemēram, veikt pasākumus, lai, reformējot pensiju sistēmas, tiktu ņemts vērā dzimumu aspekts, veikt pasākumus, lai sekmētu neapmaksāto aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgāku sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem, pievērst lielāku vērību tām slimībām, kuras īpaši skar vecāka gadagājuma sievietes, piemēram, reimatiskajam artrītam, kā arī ņemt vērā vecāka gadagājuma imigrantu un lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Pieņemtais ziņojums pievēršas svarīgai tēmai, kura tomēr bieži tiek ignorēta.

Eiropas pilsoņi dzīvo arvien ilgāk un ilgāk, reizēm par daudziem gadiem vairāk nekā jebkad agrāk pagarinot „trešo vecuma posmu.” Tomēr šis dzīves posms pārāk bieži tiek uztverts negatīvi sabiedrības aizspriedumu dēļ, kas ignorē gados vecāku cilvēku uzkrāto pieredzi un uzskata vecumu par īstu nastu, kas aktīvus indivīdus padara par pasīviem objektiem.

Šī bažas izraisošā attieksme galvenokārt skar sievietes, kuras vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši, un kuras ir smagi iespaidojusi pašreizējā ekonomikas krīze, krasi samazinot viņām domātos pakalpojumus. Daudzām sievietēm joprojām draud trūkums, un viņām ir jāiztiek no pārāk mazas pensijas. Visu Eiropas sieviešu — jaunu un vecu — dēļ es ceru, ka šodienas balsojums palīdzēs padarīt redzamāku viņu būtisko lomu mūsdienu sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Lai arī es pilnībā atbalstu aicinājumu nodrošināt vienlīdzīgu nodarbinātību un atalgojumu vīriešiem un sievietēm, es uzskatu, ka mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība ģimenēm domātajiem pakalpojumiem, jo lielākajā vairumā gadījumu, ja ģimenē ir bērni un nespējīgi vecāka gadagājuma cilvēki, tieši sievietes ir tās, kuras uzņemas vairāk pienākumu.

Atbalstot ģimenes — uzlabojot gan ekonomiskos, gan strukturālos pakalpojumus, piemēram, nodrošinot bērnudārzus bērniem, efektīvu sabiedrisko transportu, mājas aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem un slimniekiem —, mēs atslogotu sievietes, īpaši strādājošas sievietes, no daudziem pienākumiem, kurus viņas parasti ir spiestas veikt. Mēs esam pret šo ziņojumu, jo tas aicina īstenot rīcības plānu, kas īpaši paredz lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstu S. Pietikäinen ziņojumu, jo tas novecojošo sabiedrību parāda jaunā gaismā. Parasti šis process tiek negodīgi atainots tikai un vienīgi no pesimistiskās puses. Diskusijas koncentrējas uz izmaksām un slogiem. Rezultāts ir vecāka gadagājuma cilvēku diskriminācija, un īpaši tā skar sievietes, kuras dzīvo ilgāk, kurām ir lielāks risks nonākt trūkumā, kuras saņem mazākas pensijas un kurām ir grūti izmantot sabiedriskos un privātos pakalpojumus. Saskaņā ar statistikas datiem, to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir 65 un vairāk gadu, Eiropas Savienībā pieaugs no 17,1 % 2008. gadā līdz 30 % 2060. gadā, un 80 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars pieaugs no 4,4 % līdz 12,1 %. Saskaņā ar Centrālā Statistikas biroja datiem Polijā 2030. gadā 26 % sabiedrības būs vecāka gadagājuma cilvēki, proti, šo cilvēku skaits būs 10 miljoni.

Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Viņi ir milzīgs potenciāls, kas gaida, lai to izmantotu. Šis potenciāls, cita starpā, ietver arī milzīgu pieredzi, intelektuālo kapitālu, zināšanas un sociālās prasmes. Jo ātrāk mēs šīs labās īpašības apzināsimies un sāksim izmantot, jo lielāku labumu tas nesīs mums, mūsu ekonomikai un ES stratēģijām. Tādēļ es atbalstu Komisijas iniciatīvu 2012. gadu noteikt par aktīvo vecumdienu un paaudžu savstarpējās solidaritātes gadu. Veicināsim „sudraba” ekonomiku, ieguldīsim vecāka gadagājuma cilvēkos, cīnīsimies ar stereotipiem! Mums būtu jānovērtē tas, ka vecāka gadagājuma cilvēki vēlas strādāt. Pēc attieksmes pret gados veciem cilvēkiem var spriest par to, kāds ir sabiedrības attīstības līmenis, sociālā kultūra un gudrība.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Ekonomiskās krīzes laikā sievietes ir viena no grupām, kuru krīze skar vissmagāk. Sarežģītā situācijā par galu savilkšanu ģimenes budžetā galvenokārt ir atbildīgas tieši viņas. Strādājošo iedzīvotāju skaits samazinās, un samazinās arī strādājošo cilvēku īpatsvars uz katru pensionāru. Tādai politikai, kas atbalsta ģimeni, ir jākļūst par ES dalībvalstu prioritāti. Sievietēm ir grūti apvienot bērnu audzināšanu un ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi. Mēs bieži dzirdam par gadījumiem, kad sievietes tiek diskriminētas, jo viņām ir ar bērnu audzināšanu saistīti pienākumi — ar šādu diskrimināciju viņas saskaras gan tad, kad tiek atlasīti darbinieki kādam konkrētam amatam, gan gadījumos, kad rodas iespēja saņemt paaugstinājumu. Lielāko daļu augstāko amatu darbvietās ieņem vīrieši. Vēlāk šī atšķirība iespaido arī pensijas apmēru, kas savukārt ietekmē dzīves līmeni. Vēl viens būtisks jautājums ir arī pensionēšanās vecums. Tā kā sievietes strādā īsāku laiku, viņu uzkrātais sociālais nodrošinājums automātiski ir mazāks, kas iespaido viņu dzīves līmeni un var novest līdz nabadzībai.

Pensionēšanās vecuma atšķirība nelabvēlīgi iespaido viņu iespējas darba tirgū — darba devēju attieksme pret vienāda vecuma sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga, jo darba devēji nevēlas pieņemt darbā sievietes, kuras drīzumā sasniegs pensionēšanās vecumu. Atšķirīgus pensiju apmērus rada arī atšķirīgi ienākumu līmeņi, un arī to ir nepieciešams novērst.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas meklē iespējas aizsargāt vecāka gadagājuma sieviešu pamattiesības Eiropas Savienībā. Gados vecākām sievietēm ir lielāks risks nonākt trūkumā, jo viņām ir mazāki pensiju uzkrājumi un viņas kādu laiku nav strādājušas, lai veiktu aprūpes pienākumus. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Parasti jēdziens „novecojoša sabiedrība” tiek lietots kā sinonīms neparedzamam slogam, kas nākotnē gulsies uz valstu ekonomikām. Tādas diskusijas vienmēr koncentrējas tikai uz pensiju un aprūpes sistēmām. Šis ziņojums parāda, ka ģimenes pienākumu dēļ sievietēm ir mazākas tiesības uz pensiju, kas viņām rada lielāku risku vecumdienās nonākt trūkumā. Šī virzība pa spirāli ir jāpārtrauc, mūsu sabiedrībā notiekošajām izmaiņām meklējot vispusīgu risinājumu, kas īpaši iekļautu izglītības un nodarbinātības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – Lai arī šis Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas sagatavotais ziņojums vērš uzmanību uz praktiska rakstura grūtībām, ar kurām saskaras sievietes, kas aprūpē Eiropas novecojošo sabiedrību, ECR grupa nevar šo ziņojumu atbalstīt, jo mēs uzskatām, ka tas skar jomas, par kurām atbildīga nav vis Eiropas Savienība, bet gan mūsu dalībvalstu parlamenti. Īpaši mēs esam pret jebkādu ES iejaukšanos jautājumos, kas skar veselības aprūpi, izglītību un apmācību, pensijas, pensionēšanās vecumu un aprūpes iestādes.

 
  
  

Ziņojums: Morten Løkkegaard (A7-0223/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Laikā, kad kapitālisma krīze pieņemas spēkā, Eiropas Parlaments sāk aktīvi rīkoties, lai manipulētu ar strādnieku apziņu un organizētu ES propagandu privātajos un sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, ar mērķi apklusināt ikvienu, kas pretojas kapitālistu interesēm, un mākslīgi radītu priekšstatu par vienprātību ar imperiālistu plāniem. Šis ziņojums aizstāv tādus mērķus kā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu aģentūru pilnīga pakļaušana Eiropu vienojošajai propagandai un to saistīšana ar privātu plašsaziņas līdzekļu monopoliem. Lai to panāktu, priekšlikumu vidū ir tādi ierosinājumi kā lielāka Kopienas finansējuma piešķiršana sabiedriskiem un privātiem plašsaziņas līdzekļiem, centrālu kontroles struktūru izveide un nostiprināšana un ziņu „filtrēšana.” Tas mudina izglītot žurnālistus, lai tie kalpotu kapitālistu interesēm, kā arī mudina ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas starpniecību iejaukties dalībvalstu plašsaziņas līdzekļu darbībā un atbalstīt ES plānus, stiprinot informācijas — un propagandas — birojus un pastiprinot ideoloģisku un politisku iejaukšanos par labu Eiropas Savienībai un sapuvušajai ekspluatatoru sistēmai, vēlreiz pierādot, ka plašsaziņas līdzekļu neatkarība, gluži tāpat kā to plurālisms un dažādība, ir kliedzošs strādnieku maldināšanas mēģinājums, kas tomēr nespēj aizšķērsot vienīgo ceļu uz proletariāta interešu īstenošanu — cīņu, kuras mērķis ir to gāzt un salauzt, lai nodrošinātu mūsdienu proletariāta vajadzību apmierināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Sabiedriskās sfēras izveide Eiropā, manuprāt, ir izšķiroša. Šīs nekādā ziņā nav tikai tīri teorētiskas debates, bet drīzāk demokrātijas jautājums, kas pārbauda Eiropas Savienības tiesiskumu. Plašsaziņas līdzekļi un arī jaunie sociālie tīkli ir atslēgas ceļā uz plaukstošu sabiedrisko sfēru: mums, EP deputātiem, jāinformē Eiropas sabiedrība par savu darbu ar žurnālistu palīdzību un arī savās tīmekļa vietnēs, Facebook un Twitter profilos un tā tālāk. Labāka komunikācija par Eiropas jautājumiem šodien ir prioritāte, un es no visas sirds atbalstu šo ziņojumu, kas piesaista uzmanību plašsaziņas līdzekļu, kā arī Eiropas iestāžu atbildībai šajā jomā, kuriem jādara viss iespējamais, lai veicinātu piekļuvi informācijai par viņu darbu un to izplatītu plašsaziņas līdzekļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu Parlaments Eiropas iedzīvotāju ikdienā ieņem svarīgāku vietu nekā jebkad agrāk. Tādēļ ir būtiski uzlabot attiecības starp Parlamentu, Eiropas Parlamenta deputātiem, Eiropas Savienības iestādēm un Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Virkne Eirobarometra aptauju ir parādījušas, ka ES iedzīvotāji vēlas vairāk uzzināt par ES jautājumiem un būt labāk informēti par Eiropu.

Kā sacīts ziņojumā — ja mēs vēlamies, lai Eiropas pilsoņi tiktu aktīvāk iesaistīti Eiropas jautājumu risināšanā, ar plašsaziņas līdzekļu un saziņas centru starpniecību ir jāsniedz saprotama un atbilstoša informācija. Es īpaši atbalstu ziņojumā sacīto par „eirožargona” un pārāk sarežģītas terminoloģijas lietojuma ierobežošanu.

Informācijai, ko iestādes sniedz ES pilsoņiem, ir jābūt skaidrai, saprotamai un atbilstošai. Lai to panāktu, es atbalstu ziņojumā Komisijai izteikto aicinājumu turpināt izmantot „lokālo” pieeju, kuru tā ir sākusi izmantot patlaban — pieeju, kuras mērķis ir uzlabot ES atpazīstamību vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Izskaidrot, kā darbojas Eiropa, nozīmē atšifrēt iemīļotāko laika kavēkli — visai vienkāršu un sistemātisku procesu, proti, vecum vecā teiciena „Tā ir Briseles vaina” atkārtošanu. Šajā līmenī izskaidrošanas centieni būs vislietderīgākie. Ir jāiesaista valdības, politiskās partijas, mācību iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas, lai tādējādi pieaugtu to ieguldījums Eiropas jautājumu skaidrošanā sabiedrībai. Jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem ir iespēja veikt apvērsumu Eiropas demokrātijā. Ķersimies pie darba!

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas jautājumiem neizdodas atrast ceļu uz dalībvalstu presi, tie vairāk dominē starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, kurus izmanto tikai neliela sabiedrības vairākuma daļa. Vienaldzība pret Briselē un Strasbūrā notiekošo izpaužas arī kā vēlētāju aktivitātes kritums Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tas notiek laikā, kad valdošais viedoklis par Eiropas Savienību nav negatīvs. Eiropiešu attieksme pret Eiropas Savienību, iespējams, labākajā gadījumā būtu raksturojama kā vienaldzīga. Mēs esam paradoksālā situācijā, jo visi Briselē un Strasbūrā pieņemtie lēmumi tieši ietekmē ikviena Eiropas pilsoņa dzīvi.

Lisabonas līgums Eiropas pilsoņus ir padarījis par Eiropas Savienības centrālo elementu, un ar šo līgumu viņi ir iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā ES līmenī, lai arī tas ir paveikts, piešķirot plašākas pilnvaras Parlamentam — vienīgajai tieši ievēlētajai iestādei. Papildus tiem priekšlikumiem, kas ir ietverti likumdevēja sesijā izskatītajā ziņojumā, ikvienam Eiropas Parlamenta deputātam un arī ikvienam dalībvalsts politiķim ir acīmredzams pienākums skaidrā un saprotamā veidā atbalstīt un izskaidrot to, kā ES līmenī pieņemtie lēmumi ietekmē valstis, kurās mēs esam ievēlēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par alternatīvo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas, pirmkārt, atzīst pārredzamības un demokrātijas trūkumu Eiropas iestādēs un tādējādi vajadzību veidot jaunas tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas formas, lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par Eiropas Savienību, un, otrkārt, tas atzīst to, ka ir svarīgi plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt neatkarību un vārda brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Pieņemot Lisabonas līgumu, Eiropas Savienība ir ieguvusi plašākas pilnvaras, īpaši likumdošanas jomā.

Astoņdesmit procenti dalībvalstu tiesību aktu izriet no lēmumiem, kas ir pieņemti Eiropas Parlamentā, bet iedzīvotāji neapzinās šo ietekmi uz savu ikdienas dzīvi. Arī vietējie plašsaziņas līdzekļi neveicina izmaiņas šajā situācijā, jo tie pārāk daudz vietas atvēl valstī notiekošajam. Ir svarīgi uzlabot Eiropas informācijas apmaiņu žurnālistu vidē, kā arī palielināt Euronews valodu skaitu un uzlabot saziņu starp Eiropas Parlamenta deputātiem un vēlētājiem.

Pareizi un gudri izmantotas, jaunās tehnoloģijas var ievērojami veicināt ziņu apriti. Internets ir veicinājis ziņu izplatīšanos, īpaši jauniešu vidū, kuri tādēļ jūtas vairāk iesaistījušies sabiedrības dzīvē. Daudzi jaunieši rada tīmekļa žurnālus, tērzētavas un tīmekļa vietnes par Eiropas Savienību, kas aizsāk konstruktīvas diskusijas. Kritizēšana ir iedzīvotāju tiesības un pienākums, ja vien tās pamatā ir neapgāžami fakti un nevis tenkas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Sabiedrības piekļuve informācijai un komunikācija starp elektorātu un politisko lēmumu pieņēmējiem ir svarīgi faktori katrā demokrātiskā sabiedrībā un ir pamatnosacījums pilsoņu iespējai īstenot savas tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Apzinoties to, cik svarīgi ir radīt pamatu Eiropas sabiedriskajai sfērai kā „pieaugošai Eiropas jautājumu klātbūtnei dalībvalstu sociālajos plašsaziņas līdzekļos valsts jomās”, es kopumā balsoju par šo ziņojumu (alternatīvu — ar manas grupas un citu parlamenta grupu ierosinātajiem grozījumiem). Pārredzama un neatkarīga „sabiedriskā sfēra, kuru nedrīkst jaukt ar „sociālo plašsaziņas līdzekļu manipulāciju” vai „slēptu” pārraudzību, kas, manuprāt, atkārtoti notiek manā valstī: es atgādinu jums „TVI lietu”, par kuru es sniedzu izklāstu šim Parlamentam.

Šajā ziņojumā es uzsvērtu Eiropas Audiovizuālās observatorijas pārraudzību un tai sekojošu ziņojuma sniegšanu Parlamentam par dalībvalstu sabiedrisko un privāto raidījumu saturu, kā arī priekšlikumu efektīvāk integrēt EuroParlTV ar Eiropas Parlamenta interneta komunikāciju stratēģiju. Pirmo tādēļ, ka tas ir teicams pienesums politiskai darbībai, un otru kā svarīgu komunikācijas elementu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu „Par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem — sabiedriskās sfēras izveide Eiropā”, jo es uzskatu, ka ir būtiski definēt stratēģijas, kas Eiropas sabiedrību tuvinātu Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem. Ir jāuzlabo Eiropas iestāžu saziņa, lai veicinātu labāku pārredzamību un mudinātu sabiedrību iesaistīties politiskajās debatēs, jo Eiropas līmenī pieņemtie lēmumi tieši ietekmē sabiedrības dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lai arī Eiropas sabiedriskās sfēras izveide kopumā ir pozitīva un ļoti svarīga, sabiedrība pret to ir kļuvusi vienaldzīga un arī valstu sabiedriskā doma neizrāda interesi, kas, šķiet, ir neatbilstīgi tiem apjomīgajiem resursiem, kādus iestādes ir ieguldījušas informācijā un izplatīšanā, un šī sfēra — gluži pretēji — sāk satraucoši attālināties no Eiropas projekta. Kā norāda referents,  līdzīgas informatīvas sabiedriskās sfēras izveidei būs jābūt augšupejošam procesam, kas sākas ar patiesu cilvēka un sabiedrības apņemšanos radīt mums visiem kopīgu realitāti. Par spīti šim uzskatam, rezolūcijai būtu bijis vairāk jāpievēršas tam, kā stiprināt līdzekļus, ar kuriem to panākt, nevis jācenšas visos sīkumos izprast to, kas ir sabiedrības nepatikas un vienaldzības pamatā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums sniedz vairākus priekšlikumus, kā uzlabot Eiropas sabiedrības iesaistīšanos lietās, kas saistītas ar Eiropas Savienību. Ir svarīgi veicināt sabiedrības piedalīšanos Eiropas integrācijas procesā un censties sazināties ar to, nevis tikai vienkārši to informēt. Informēšana, ļaujot tikai iepazīties ar saturu, negarantē intereses rašanos dalībvalstu pilsoņu vidū. Tāpēc „sūtītājam” obligāti ir jāievēro komunikācijas principi, lai radītu dialogu ar iedzīvotājiem.

Ir pieejamas programmas, finanšu līdzekļi un palīdzība ES iedzīvotājiem, kas vairumā gadījumu par to neko nezina. Es tāpēc uzsvērtu vajadzību garantēt korespondentu klātbūtni no dalībvalstīm, kuri varētu veidot tiltu starp to, ko dara Briselē, un tā ietekmi uz valstīm un reģioniem. Pati par sevi ES ir sarežģīta vienība, kuru nav viegli izskaidrot. Nav viena vienkārša risinājuma, kā radīt sabiedrisko sfēru Eiropā. Neskatoties uz to, iestāžu un tehnoloģijas pamatstruktūras tagad ir labākas nekā jebkad iepriekš. Lisabonas līgums ir svarīgs solis ES demokratizācijā, un jaunie sociālās plašsaziņas līdzekļi piedāvā sabiedrībai jaunas iespējas piedalīties Eiropas integrācijas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Vēlētāju skaita lejupējā tendence Eiropas iepriekšējās vēlēšanās vēlreiz parādīja, cik steidzami ir jādivkāršo centieni pārvarēt plaisu starp ES un tās pilsoņiem. Ekonomikas krīze, ar kuru pašlaik saskaras Eiropas Savienības valstis, tāpat pieprasa pilsoņu reālu atbalstu un pilnīgu uzticēšanos Eiropas iestādēm. Šajā kontekstā Lisabonas līgums, īpaši ar tā iesākto pilsoņu iniciatīvu, rosina demokrātiskāku Eiropas Savienību, bet tā nav iedomājama bez visaptverošas komunikācijas politikas ieviešanas. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kura veicina sabiedriskās sfēras radīšanu Eiropā. Tā nenoliedzami ir mūsu visu, EP deputātu, valstu parlamentu deputātu, politisko partiju, mācību iestāžu un sabiedrisko raidītāju, atbildība. Tomēr ir jābrīdina, ka reālāka saziņa nozīmē labāku sazināšanos. Eiropas sabiedriskās sfēras radīšanai jābalstās uz informāciju, kas ir uzticama, pamatojas uz faktiem un ir neatkarīga. Papildus šim kvalitātes kritērijam jāpievieno arī pedagoģiska pieeja informācijas sniegšanā, lai padarītu Eiropas iestāžu funkcionēšanu saprotamāku un līdz ar to pievilcīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Lai gan M. Løkkegaard ziņojums ir tikai pašiniciatīvas ziņojums, tas ir pavēris jaunu perspektīvu žurnālistikai un plašsaziņas līdzekļiem pastāvīgi mainīgā sabiedrībā.

Mūsu grupa, ko atbalstīja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, iesniedza alternatīvu rezolūciju, kas svītroja dažus noteikumus, kuri iekļauti sākotnējā ziņojumā, piemēram, Eiropas Audiovizuālās observatorijas pārraudzība pār ES ziņu raidījumiem sabiedriskos un privātos kanālos dalībvalstīs vai neatkarīgu žurnālistu grupas izveide Briselē. Ziņojuma galīgā versija, lai arī nav tik vērienīga kā sākotnējais projekts, ir reālistiska un izsvērta, un tieši tāpēc es to atbalstīju kopā ar saviem kolēģiem deputātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. (RO) Es vēlos apsveikt Løkkegaard kungu par tik pārliecinoši sagatavotu ziņojumu. Saziņa Eiropas Savienībā patlaban ir būtiski svarīgs integrētas Eiropas politikas jautājums. Tomēr Eiropas iestādēm tā diemžēl joprojām ir problēma. Jā, Eiropas pilsoņiem ir skaidri jāapzinās Eiropas iestāžu pieņemto lēmumu reālā ietekme. Taču, lai viņi to spētu, viņiem ir jābūt pieejamai pietiekami plašai informācijai par Eiropas lēmumu ietekmi valstu, reģionu un vietējā līmenī, un tieši tur sabiedriskajām plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām ir ārkārtīgi liela nozīme.

Turklāt, lai veicinātu komunikāciju, Eiropas iestāžu vietējiem informācijas birojiem ir jādarbojas daudz aktīvāk un saskaņotāk. Tādēļ, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija atbalstītu un iedrošinātu iestāžu līmenī izmantot tos Eiropas saziņas veidus, kas jau pastāv valstu līmenī. Komisijai ir arī jāizveido cieša saikne ar sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu apraides organizācijām, lai nodrošinātu lietderīgāku to līdzekļu izlietojumu, kas tiek piešķirti saistībā ar Eiropas saziņas stratēģijas īstenošanu. Mēs visi zinām, ka par saziņu ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr šajā jautājumā ir nepieciešama lielāka Eiropas iestāžu iesaistīšanās un darbību saskaņošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados daudzu jomu profesionāļiem ir likusi pielāgot situācijai gan savas spējas un iemaņas, gan arī savu darbu. Plašsaziņa ir viena no jomām, kuru tehniskie jaunievedumi ir ietekmējuši ļoti spēcīgi. Tas nozīmē, ka robeža starp žurnālistiem un lasītājiem vairs nav tik skaidri noteikta kā agrāk un viņi var mainīties lomām. Tieši tādēļ es esmu gandarīts par to, ka ir sagatavots ziņojuma projekts par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Turklāt tas norāda uz Eiropas Parlamenta vēlmi veicināt sabiedriskās sfēras izveidi Eiropas līmenī un mudināt uz līdzdalību. Es personīgi esmu stingri pārliecināts, ka mums ir jāmudina žurnālisti regulāri sniegt informāciju par ES iestādēm, un vienlaikus mums ir regulāri jāizvērtē tas, kā jaunie plašsaziņas līdzekļi sekmē Eiropas sabiedriskās sfēras izveidi. Līdz ar jaunu saziņas līdzekļu un tehnoloģiju ieviešanu ir radusies arī prasība izstrādāt Eiropas žurnālistu ētikas kodeksu.

Vienlaikus skolu mācību programmās lielāka uzmanība ir jāvelta kursiem, kuri var sagatavot šādai jauna tipa žurnālistikai. Un kā Eiropas Parlamenta atzinības apliecinājumu es atbalstu jauno plašsaziņas līdzekļu iekļaušanu to kategoriju skaitā, kurās mēs ik gadu piešķiram Eiropas Parlamenta Žurnālistikas balvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas iestādēm ir grūti sazināties ar Eiropas sabiedrību, jo tās vairākums nesaprot dažādo iestāžu, kas ietilpst ES, lietderību. Tāpēc ir laiks rast veidus, kā palielināt Eiropas sabiedrības iesaistīšanos lietās, kas saistītas ar ES. Mums jāatrod sazināšanās veidi, kas ļauj uzsākt, iedrošināt un virzīt uz priekšu Eiropas debates un informācijas plūsmu, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts, vairāk diskutējot par Eiropas lietām valsts plašsaziņas līdzekļos vai izmantojot Eiropas sabiedrisko sfēru. Tāpēc sabiedriskas sfēras radīšana Eiropā ir būtisks solis pretī labākai Eiropas notikumu izpratnei visu dalībvalstu iedzīvotāju starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marek Henryk Migalski (ECR), rakstiski.(PL) Manuprāt, M. Løkkegaard ziņojums „Par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem — sabiedriskās sfēras izveide Eiropā” ietver daudzus nemieru izraisošus noteikumus, kuri ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvības. Konkrēti, par nepieņemamiem es uzskatu 8., 14., 20., 23., 31. un 39. punktu, kā arī N un O apsvērumus. Pēc manām domām M. Løkkegaard ziņojums ierobežo žurnālistikas brīvību. Ziņojums arī uzsver, ka sabiedriskajām apraides organizācijām ir pienākums sniegt informāciju par Eiropas Savienību. Es arī vēlos pievērst uzmanību faktam, ka šis ziņojums Eiropas Savienībai uzliek jaunas finansiālas saistības, līdztekus citiem jautājumiem ierosinot palielināt budžeta finansējumu Parlamenta informācijas birojiem.

Ziņojums par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem vēl arī ierosina skolu programmās iekļaut Eiropas Savienību kā mācību priekšmetu. Manuprāt, Eiropas iestādēm nebūtu jāiesaistās izglītības programmu veidošanā, jo tai ir jābūt dalībvalstu atbildības jomai. Es nepiekrītu referentam jautājumā par jauno plašsaziņas līdzekļu lomu Eiropas Savienībā, un es nepiekrītu arī tam, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm tiek uzspiesti papildu finanšu slogi, tādēļ es nolēmu balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par efektīvāku informācijas pasniegšanu sabiedrībai par Eiropas Savienību. Latvijas iedzīvotāji neatšķir starpību starp ES Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 99% Latvijas iedzīvotāju nesaprot Eiropas Savienības institūciju funkcijas un nozīmi. Mums ir nepieciešams paskaidrot katram ES pilsonim ES darbības jēgu. Ja mēs to neizdarīsim tuvākajā laikā, Eiropas vēlēšanu apmeklējums būs minimāls un iedzīvotāji uztvers ar neuzticību ES institūcijās pieņemtos lēmumus un likumus.

Es nobalsoju par to, ka ir jāpiešķir lielāka uzmanība ES komunikācijas politikai, tātad par iedzīvotāju maksimālo informēšanu par to, kādā veidā un kādiem nolūkiem tiek iztērēti līdzekļi no ES budžeta. Ja mums izdosies spert optimālos soļus šajā virzienā, iespējams, ka mums sanāks saņemt papildu iedzīvotāju uzticību, un tad ES iedzīvotāji ar lielāku apdomīgumu attieksies pret ES vēlēšanām. Šajā gadījumā Eiropas Parlamenta sastāvs būtu krietni profesionālāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) 7. septembrī es nobalsoju par ierosinājumu pieņemt Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu „Par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem — sabiedriskās sfēras izveide Eiropā” (A7-0223/2010). Saskaņā ar dažādu Eirobarometra aptauju rezultātiem pilsoņi nav pietiekami informēti par ES politiku un jautājumiem. Tomēr vienlaikus šīs pašas aptaujas rāda, ka minētā informācija sabiedrībai ir svarīga. Aptauju dalībnieki arī apgalvo, ka informācijas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki izlemj nedoties uz vēlēšanām un kādēļ viņi nelabprāt uzticas ES iestādēm. Manuprāt, lai saziņa būtu efektīva, tai ir skaidri jāparāda, ka ES līmenī pieņemtie lēmumi tieši ietekmē ES pilsoņu ikdienas dzīvi, lai gan viņi joprojām uzskata, ka Eiropas Savienība ir kaut kas pārāk tāls, kam ir pārāk maza ietekme uz viņu reālās dzīves problēmu risināšanu. Es arī piekrītu — lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par Eiropas Savienību, informācija par ES ir jāiekļauj skolu programmās.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas piedāvā veidus, kā Eiropas Savienības pilsoņi un sabiedrība var aktīvāk iesaistīties dalībvalsts dzīvē un visas ES sabiedriskajā dzīvē. Līdz šim Eiropas Savienības pilsoņiem nav pietiekami labi izskaidrots, ka ES līmenī pieņemtie politiskie lēmumi vistiešākajā veidā ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos trūkst pārdomātas un vispusīgas informācijas par Eiropas Savienību. Es piekrītu referentam, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina savu akreditēto žurnālistu skaits ES iestādēs. Piemēram, Lietuvai ES iestādēs patlaban nav neviena akreditēta žurnālista. Mums ir jāturpina žurnālistu izglītošana un jāpaplašina viņu zināšanas par sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. Euronews televīzijas kanāls varētu sākt raidīt lielākā ES dalībvalstu vairuma valodās, un ES iestādes varētu sagatavot ziņojumus sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kuri kļūst arvien populārāki jauniešu vidū. Īpaši es atbalstu referenta aicinājumu ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un redakcionālo neatkarību, jo īpaši sabiedrisko radio un televīzijas raidorganizāciju tiesības veidot programmas pēc saviem ieskatiem. Tomēr dažu ES dalībvalstu valdības ierobežo sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu, tādējādi cenšoties ietekmēt darbinieku atlasi un programmu saturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Politikā saziņai ir būtiski svarīga nozīme. Tādējādi, ja politika netiek pietiekami labi izskaidrota, rodas problēma. Un šādā kontekstā Eiropas Savienība stāv smaga un sarežģīta uzdevuma priekšā. Ir pienācis laiks atrast jaunas sistēmas, ar kuru starpniecību Eiropas pilsoņi var vairāk iesaistīties ES lietās.

Ziņojumā ir aplūkoti paņēmieni, ar kuriem saziņa var aktivizēt un veicināt Eiropas mēroga diskusiju un informācijas plūsmu, gan veidojot plašākas diskusijas par Eiropas jautājumiem dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos, gan ar visas Eiropas sabiedriskās sfēras starpniecību. Lai arī es atbalstu ziņojuma būtību, manuprāt, daži punkti un dažas prasības, iespējams, ir pārmērīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Kopš eiro ieviešanas ir izveidots saistītu pasākumu kopums, kuru mērķis ir vienoto valūtu pasargāt no viltošanas un kuri ietver likumdošanas iniciatīvas, tehniskus līdzekļus un iestāžu izmaiņas, lielu uzmanību pievēršot ciešai sadarbībai starp visām valstu un Eiropas līmenī iesaistītajām aģentūrām. Saskaņā ar nesen saņemto atbildi (E-0107/10) uz manu jautājumu, Komisija norāda, ka viltoto monētu skaits vēl joprojām ir ārkārtīgi mazs un to skaits nepārsniedz 0,2 uz katru tūkstoti no visām apgrozībā esošajām monētām. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1338/2001 3. panta 1. punkts paredz, ka tehnisko un statistikas informāciju, kas saistīta ar dalībvalstīs atrastajām viltotajām banknotēm un viltotajām monētām, savāc un apkopo atbildīgās valsts iestādes. Neskatoties uz visu minēto, šis regulas priekšlikums vēl vairāk pastiprina cīņai pret viltošanu paredzētos līdzekļus, precizējot eiro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras un procedūras, kas veicamas saistībā ar apgrozībai nederīgām eiro monētām.

Vienlaikus regulā ir iekļauts noteikums, kas paredz kopēju autentiskuma noteikšanas procedūru un šo procedūru pārbaudes mehānismu īstenošanu dalībvalstīs. Šis priekšlikums veicina cīņu pret viltošanu, un tādēļ es balsoju par minētajiem noteikumiem un ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Es balsoju par M. Løkkegaard ziņojumu par žurnālistikas un jauno plašsaziņas līdzekļu lomu īstas Eiropas sabiedriskās sfēras izveidē. Mēs atkārtojam vēlreiz un vēlreiz — ir steigšus jānovērš plaisa starp Eiropas iestādēm un sabiedrību. Šajā brīdī atcerēsimies nomācoši zemo vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ievērosim arī to, ka, vērtējot eiropiešu uzticību Eiropas integrācijai, šķiet, ka visos rādītājos mirgo sarkanās lampiņas. Jaunākā Eirobarometra aptauja šajā sakarā ir īpaši daiļrunīga — vairāk nekā puse aptaujāto savas valsts dalību Eiropas Savienībā vērtēja negatīvi. Interesanti ir tas, ka vienlaikus iedzīvotājiem ir lielas cerības, jo vairāk nekā 80 % aptaujāto apgalvo, ka ES ir īstais, es uzsveru „īstais” — risinājums viņu problēmām.

Lai labāk izskaidrotu to, ko Eiropa dara, kā un ar kādiem līdzekļiem tā darbojas, un lai tādējādi radītu mazāku vilšanos, saziņai un plašākam Eiropas ziņu atspoguļojumam ir jākļūst par prioritāti. Tomēr es uzstāju, kā tas ir uzsvērts arī mūsu pieņemtajā tekstā, ka šis mērķis ir jāīsteno uzticības gaisotnē, ievērojot redakcionālo neatkarību un žurnālistikas brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lielākā daļa Zaļo/EFA iesniegto grozījumu tika pieņemti Kultūras un izglītības komitejā, kur ziņojums tika pieņemts ar 24 balsīm „par”, 3 balsīm „pret” un vienam balsotājam atturoties.

Vairums Zaļo/EFA grozījumu tika iekļauti kā kompromisa grozījumi. Tā tas bija attiecībā uz 33. punktu, kas nosaka, ka ES iestādēm būtu jāpalīdz decentralizēt ES komunikācijas politiku, lai piešķirtu tai vietēju un reģionālu dimensiju, un 36. punktu, kas uzsver, ka jāmeklē risinājumi, lai veidotu attiecības starp dalībvalstu vai reģionālajiem parlamentiem un Eiropas Parlamentu.

Šodien mums bija jābalso par S&D grupas ierosināto un EPP un ALDE grupu atbalstīto alternatīvo rezolūcijas priekšlikumu. Zaļie/EFA atbalstīja grozījumus, kādi bija veikti, tādēļ galu galā mēs šo ziņojumu atbalstījām.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Centieni Eiropas pilsoņiem izskaidrot to, ko dara Eiropas Savienība un visas tās iestādes un kādam mērķim tās kalpo, ir pareiza rīcība.

Īpaši mums būtu jācenšas nodrošināt, lai centrālā loma būtu pilsoņiem, un tas nozīmē arī to, ka viņiem ir jādod iespēja izvēlēties savus pārstāvjus. Tomēr vēl patlaban pašos svarīgākajos amatos, piemēram, tādos kā Augstais pārstāvis ārlietās, Komisijas priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, amatpersonas tiek ieceltas, nekādā veidā neiesaistot pilsoņus. Dalībvalstu plašsaziņas līdzekļus būtu jāmudina ziņot par to, ko dara Eiropas Parlamenta deputāti, kurus eiropieši ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās un kuri tādējādi viņus pārstāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas piedāvā veidus, kā veicināt pilsoņu izpratni par ES politiku un lēmumu pieņemšanu, šim nolūkam izmantojot dažādus pieejamos plašsaziņas līdzekļus. Būdama vēlēta pārstāve, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai sabiedrības locekļi spētu saskatīt to, kā ES politika ietekmē viņu ikdienas dzīvi, un tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Slavi Binev (A7-0212/2010, László Surján (A7-0240/2010), Salvatore Iacolino (A7-0209/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija tehniska rakstura ziņojums, kurā nebija strīdīgu jautājumu, un mēs, zaļie, to atbalstījām.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika