Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra

4. Zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzība (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikums otrajam lasījumam par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (06106/1/2010 – C7-0147/2010 – 2008/0211(COD)) (referente: Elisabeth Jeggle) (A7-0230/2010).

  Elisabeth Jeggle, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi! ir pagājuši gandrīz divi gadi, kuru laikā ir notikušas intensīvas diskusijas, un mēs esam panākuši vienošanos ar Padomi un Komisiju attiecībā uz direktīvu par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Esam panākuši būtisku līdzsvaru starp dzīvnieku labklājību un pētniecības interesēm.

Tādēļ vēlos pateikties visiem iesaistītajiem par lielisko sadarbību šajā jomā. Es arī vēlos pateikties mūsu bijušajam kolēģim Neil Parish, kurš spēja Parlamentam nodrošināt labu sākumpozīciju pirmajā lasījumā pagājušā gada maijā. Es vēlos pateikties visiem „ēnu” referentiem un Komisijas, kā arī Zviedrijas un Spānijas prezidentūras pārstāvjiem. Un — ne mazāk svarīgi — vēlos arī pateikties politisko grupu un komitejas sekretariāta personālam. Mēs esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos, lai panāktu šo kompromisu.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo direktīvu, ko pieņēma 1986. gadā, šī jaunā direktīva par eksperimentiem ar dzīvniekiem ir liels solis dzīvnieku labklājības virzienā. Medicīniskie pētījumi, kuros izmanto dzīvniekus, joprojām būs iespējami, ja nebūs alternatīvu, bet tiem piemēros ļoti striktus noteikumus. Jaunās direktīvas principi paredz izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanu un samazināšanu, kā arī dzīvnieku labklājības uzlabošanu. Direktīva paredz vispārējus aizsardzības noteikumus un kontroles kritērijus, lai uzlabotu labklājību. Ieviešot pienākumu veikt ētisku novērtējumu, kas ietver kaitējuma un ieguvumu analīzi, un projektu atļaušanas procesu, kā arī standartizējot un nodrošinot to cilvēku prasmes, kuri strādā ar dzīvniekiem, mēs nodrošinām jaunus un svarīgus stūrakmeņus.

Eksperimentus, kuros izmanto dzīvniekus, nedrīkst veikt bez iepriekšējas atļaujas. Tas ietver projekta novērtējumu, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem. Jāveic detalizēti novērtējumi, lai noteiktu, vai konkrēts eksperiments ar dzīvniekiem ir vajadzīgs vai arī to var aizstāt ar alternatīvu procedūru un vai ir ņemtas vērā visas dzīvnieku labklājības prasības saistībā ar izmēģinājuma grūtības pakāpi. Zinātniekiem pēc iespējas ir jāizvairās no stresa, ciešanu un sāpju radīšanas dzīvniekiem.

Turklāt, pateicoties Parlamenta delegācijas neatlaidībai, mēs esam sekmīgi īstenojuši aicinājumu ieviest ļoti striktu kontroles un pārbaužu sistēmu. Lai nodrošinātu atbilstību paredzamajam riska līmenim, kompetentā iestāde pielāgos pārbaužu biežumu, un šīs pārbaudes ietver nepaziņotas pārbaudes uz vietas. Esmu pārliecināta, ka mums ir izdevies rast līdzsvaru starp dzīvnieku labklājības augstu līmeni un iespēju turpināt pētījumus Eiropā. Šajā līdzsvarā ir ņemtas vērā pētniecības prasības saistībā ar cilvēka cieņu un veselību, nav aizmirstas slimu cilvēku pamatotās intereses, un, salīdzinot ar 1986. gadā noteikto standartu, tas ievieš būtisku labojumu dzīvnieku labklājības jomā.

Trīspusējās sarunās mēs panācām kompromisu, ko pieņēma 2010. gada 3. jūnijā. Dāmas un kungi! Aicinu jūs atbalstīt šo kompromisu un noraidīt visus ierosinātos grozījumus.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos paust komisāra Potočnik vilšanos, ka viņš nevarēja šodien būt šeit. Viņš pašlaik atrodas Gentā, kur piedalās neoficiālā ministru sanāksmē par ES nostāju Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu desmitajā konferencē, kas notiks šā gada oktobrī Nagojā.

Vēlos pateikties Parlamentam un it sevišķi referentiem Elisabeth Jeggle un bijušajam EP deputātam Neil Parish, kā arī „ēnu” referentiem un visiem tiem, kas vienlīdz smagi strādāja, lai sagatavotu šo ļoti svarīgo tiesību aktu. Esmu gandarīts, ka varu atzīmēt lielisko sadarbību starp Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Sarunas starp iestādēm un apspriešanās pirms koplēmuma procedūras un tās laikā bija sarežģītas, jo bija jāņem vērā un tekstā maksimāli jāatspoguļo dažādie un nereti ļoti atšķirīgie dalībvalstu, nozares, akadēmiķu un dzīvnieku labklājības aizstāvju viedokļi un vajadzības. Manuprāt, rezultāts ir skaidrs un praktiski izmantojams tiesību akts, kas sekmīgi nodrošina līdzsvaru starp Eiropas pētniecības un konkurētspējas veicināšanu, kā arī pilnībā ņem vērā dzīvnieku labklājību.

Pārskatīšana bija ārkārtīgi vajadzīga, jo bija ļoti svarīgi būtiski uzlabot apstākļus, kādos nonāk eksperimentos izmantotie dzīvnieki, precizēt juridiskos pienākumus un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā. Tiklīdz šis jaunais tiesību akts būs īstenots, Eiropas Savienība varēs apgalvot, ka tai ir visaugstākie eksperimentos izmantoto dzīvnieku labklājības standarti pasaulē, paaugstinot līmeni visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī neapdraudot mūsu pētniecības un rūpniecības konkurētspēju, bet gan veicinot to.

Mēs uzskatām, ka tekstā, kas jums šodien nodots balsošanai, ir saglabāti visi Komisijas sākotnējā priekšlikuma galvenie elementi. Tāpēc es domāju, ka, ja jūsu balsojums būs pozitīvs, būs sasniegti Komisijas vērienīgie mērķi attiecībā uz šo pārskatīšanu.

  Herbert Dorfmann, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visiem dzīvniekiem ir nepieciešama mūsu aizsardzība neatkarīgi no tā, vai tos izmanto dzīvnieku eksperimentos vai lauksaimniecības vajadzībām, vai tie ir lolojumdzīvnieki vai dzīvo savvaļā.

Tomēr, ja runājam par manu vērtību skalu, jāsaka, ka dzīvnieks ir dzīvnieks un cilvēks ir cilvēks. Pastāv nepārprotama vērtību hierarhija. Piemēram, dažu pēdējo dienu laikā mēs esam diskutējuši par to, ka tagad it kā būtu iespējams veikt eksperimentus ar dzīvniekiem, tos pirms tam neanestezējot. Tiesa, ka jūs no dzīvnieka varat paņemt asins paraugu, tam neiedodot nomierinošu līdzekli. Tomēr tas pats attiecas uz cilvēkiem. Es nedomāju, ka kāds no mums jebkad ir saņēmis nomierinošu līdzekli pirms asins parauga ņemšanas. Atklājumi medicīnas jomā cilvēkiem nodrošina lielus ieguvumus, tāpēc eksperimenti ar dzīvniekiem diemžēl ir vajadzīgi. Daudzu slimību gadījumā, no kurām dažas ir ļoti reti sastopamas, mēs ļoti vēlētos panākt progresu medikamentu, zinātnes un pētniecības jomā. Eksperimenti ar dzīvniekiem šajās jomās joprojām būs vajadzīgi.

Es atbalstu to, lai eksperimenti ar dzīvniekiem netiek izmantoti gadījumos, kad ir pieejamas citas līdzvērtīgas metodes. Priekšlikums, kas ir mūsu priekšā, to nodrošina ar vienu izņēmumu, proti, ka šajās alternatīvajās metodēs nedrīkst izmantot ne cilvēkus, ne cilvēku reproduktīvās šūnas.

Mēs esam panākuši labu kompromisu, kas nodrošina aizsardzību pētniecībai, Eiropai kā pētījumu atrašanas vietai un, galvenais, dzīvniekiem. Mums šodien jābalso par šo kompromisu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību dzīvniekiem un vērtīgus pētījumus Eiropā.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Es vēlētos sākt ar pateicību gan Jeggle kundzei, gan citiem mūsu kolēģiem deputātiem, kā arī „ēnu” referentiem par labo sadarbību sarunu laikā ar Padomi, lai panāktu šo kompromisu.

Zinātniskos eksperimentos Eiropas Savienībā katru gadu izmanto apmēram 12 miljonus dzīvnieku. sabiedrības pārstāvji bieži ir ierosinājuši jautājumu par vajadzību tiem nodrošināt labāku aizsardzību.

Ja tas būtu iespējams, mēs visi vēlētos pārtraukt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tomēr mums joprojām vajag tos izmantot, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī vidi.

Jaunie noteikumi, ar kuriem ir papildināta šī direktīva, ietver pienākumu veikt daudz biežākas pārbaudes, nekā tas bija iepriekš, un vairumā gadījumu par šīm pārbaudēm nav iepriekš jābrīdina. Ir arī vajadzīga iepriekšēja atļauja, lai īstenotu procedūras, kurās izmanto dzīvniekus, it sevišķi primātus, kas nav cilvēkpērtiķi.

Patiesībā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz ciešanām, kādām drīkst pakļaut zinātniskās procedūrās izmantotus dzīvnieku, kā arī ir ierosināts ierobežojums attiecībā uz primātu, kas nav cilvēkpērtiķi, izmantošanu. Tas nozīmē, ka tos tagad drīkst izmantot tikai tādās procedūrās, kuru mērķis ir izvairīties no tādām slimībām, novērst, diagnosticēt un ārstēt tādas slimības, kas cilvēkiem var potenciāli izraisīt nāvi.

Esmu gandarīta, ka galīgajā tekstā ir saglabāts pienākums veikt regulāru direktīvas pārskatīšanu, ņemot vērā zinātnisko atklājumus. Vēlos uzsvērt izmēģinājumu ar dzīvniekiem alternatīvu metožu veicināšanas nozīmi, kā noteikts šajā direktīvas projektā.

Mēs visi zinām, ka šis tiesību akta priekšlikums ir ticis apspriests jau ļoti ilgi. Manuprāt, pēc sarunām, ko organizēja ar Padomi Zviedrijas un Spānijas prezidentūras laikā, esam panākuši līdzsvarotu kopēju nostāju, kas nodrošina gan vajadzību aizsargāt zinātnes vajadzībām izmantojamos dzīvniekus, gan zinātnieku kopienas vajadzības.

  Marit Paulsen, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es centīšos jūs iepazīstināt ar pamata informāciju. Pirmkārt, vēlos pateikties Jeggle kundzei par lielisko vadību saistībā ar šo ļoti sarežģīto jautājumu.

Mēs pārņēmām darbu pie jautājuma, saistībā ar kuru īsumā var sacīt, ka Komisijas priekšlikumu varēja gandrīz raksturot kā ārkārtīgi labvēlīgu dzīvniekiem, savukārt Parlamenta pirmo lasījumu — tikpat ārkārtīgi labvēlīgu nozarei. Pēdējo gadu laikā, pateicoties lieliskam Zviedrijas un Spānijas prezidentūras atbalstam, Parlaments Jeggle kundzes vadībā, kā arī Komisija un Padome, mūsu partiju grupas un komiteju ierēdņi ir nonākuši pie rezultāta — soli pa solim, vārdu pa vārdam — un tagad mums ir saprātīgi līdzsvarota direktīva.

Ja mēs, pirmkārt un galvenokārt, vēlamies aizsargāt dzīvniekus, tad es vēlētos vērst uzmanību uz struktūrām, ko pašlaik izstrādājam dzīvniekiem, kurus patērējam uzturā. Šajā saistībā mums jāpaveic milzīgs darbs. Pašlaik šiem dzīvniekiem ir zemāks aizsardzības līmenis, nekā eksperimentos izmantotajiem dzīvniekiem. Padomājiet par garajiem transportēšanas ceļiem uz kautuvēm Eiropā. Vai redzat tos, kad braucat pa automaģistrāli?

Es jau iepriekš esmu bijusi iesaistīta sarežģītos ziņojumos un sarunās, bet nekad neesmu redzējusi, ka Parlaments maina savus atzinumus un lēmumus saskaņā ar konkrētu klātesošo lobistu grupu nostāju. To es no šī Parlamenta nebiju gaidījusi.

  Jill Evans, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties Jeggle kundzei par smago darbu pie šī ziņojuma. Kompromisa tekstā ir ieviesti būtiski uzlabojumi, it sevišķi saistībā ar pārbaudēm, jauno atļauju izsniegšanas procesu eksperimentiem un pienācīgu klasifikācijas sistēmu, ko mēs vērtējam atzinīgi. Tomēr šā tiesību akta atjaunināšanu mēs gaidām jau vairākus gadus, un manu grupu joprojām nomāc trīs būtiskas problēmas, tādēļ mēs iesniedzām grozījumus.

Mūsuprāt, dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības ieviest striktākus dzīvnieku aizsardzības noteikumus, nekā to pašreizējie noteikumi un nekā vienojāmies pirmajā lasījumā. Mēs uzskatām, ka, kad vien tas ir iespējams, ir jāpieņem alternatīvas dzīvnieku izmantošanai. Saskaņā ar pašreizējo tekstu obligāto alternatīvas prasību piemēro mazākumam veikto izmēģinājumu, kas samazina spēkā esošo tiesību aktu spēku, un par to mēs noteikti nebalsojām pirmajā lasījumā.

Attiecībā uz primātiem, kas nav cilvēkpērtiķi, mēs uzskatām, ka tā noteikšanas bez vārda „būtiski” dēļ par novājinošu saslimšanu varētu uzskatīt gandrīz jebkuru cilvēka slimību, nevis nopietnu cilvēka veselības pasliktināšanos, kāds bija teksta nolūks.

Saskaņā ar mūsu pieredzi saistībā ar tiesību aktiem šajā jomā mēs zinām, ka īstenošana un piemērošana ir svarīgākais aspekts, lai panāktu efektīvu tiesību aktu, un šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Lai panāktu precizitāti, veicot turpmākas diskusijas, mana grupa aicinās priekšlikumu nodot atpakaļ komitejai.

  Janusz Wojciechowski, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīts, ka šī direktīva ir izstrādāta. Vēlos apsveikt Jeggle kundzi, jo darbs, kas bija nepieciešams šī kompromisa sasniegšanai, bija ļoti grūts. Ir labi, ka Eiropas Savienība reglamentē vēl vienu svarīgu jomu saistībā ar attieksmi pret dzīvniekiem un ka mēs pieņemam risinājumus, kuru mērķis ir novērst nežēlību pret dzīvniekiem. Iepriekšējā dzīvnieku būtisko eksperimentu sistēma pieļāva daudz nežēlības. To var samazināt, un ar šo direktīvu notiek virzība uz samazināšanu. Nežēlība pret dzīvniekiem nodara tiem pāri un rada ciešanas, bet galvenokārt tas skar cilvēku. Tas ir cilvēka cieņas aizskārums. Tie, kas ir nežēlīgi pret dzīvniekiem, rīkojas pret savu cilvēcību un savu cieņu. Ir labi, ka Parlamenta šodien pieņemtā rezolūcija ir solis šajā virzienā. Tā ietver vienu noteikumu, uz ko attiecībā man ir daži iebildumi, bet par to runāšu savā paziņojumā pēc balsojuma.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Eiropai ir pienākums veicināt dzīvnieku aizsardzību, bet apspriestais jautājums krietni pārsniedz šo pienākumu un rosina dažus sarežģītus jautājumus. Nevienu pārliecību nevajadzētu uzskatīt par absolūtu vērtību pašu par sevi. Tomēr mēs atrodamies starp izvēlēm un pretrunām, un tās var atrisināt līdzsvarots tiesību akts.

Vai vērtību skalā dzīvnieku labklājībai jāatrodas zemāk par cilvēku veselību vai nē? Piemēram, kāda ir Eiropas pētniecības reālā stratēģija, kad tiek apdraudēta cilvēka veselība un pamata pētījumi? Kā mēs varam novērst to, ka tiek pārtraukti Eiropas medicīniskie pētījumi, jo tas galu galā novestu pie sabrukuma?

Atrisinot šos jautājumus, mēs varētu apklusināt mūsu Eiropas sirdsapziņu, bet medicīniskos pētījumus, piemēram, mēs pārvietojam uz citām valstīm, kurās, iespējams, netiek uzraudzīta dzīvnieku labklājība. Mums jārod iespēja izstrādāt un veicināt alternatīvas metodes zinātnes vajadzībām izmantojamiem dzīvniekiem, bet daudz kas vēl ir apspriežams, un es ļoti ceru, ka šis jautājums tiks rūpīgāk izskatīts.

  Giancarlo Scottà, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Sasniegt līdzsvaru starp vajadzību sekmēt zinātniskus pētījumus un vajadzību aizsargāt dzīvnieku labklājību ir gan svarīgi, gan vajadzīgi.

Zinātniskās procedūrās izmantojamo dzīvnieku aizsardzība pašlaik ir nepietiekama. Jaunas zinātniskas zināšanas paredz, ka var veicināt alternatīvas, lai aizstātu vai samazinātu dzīvnieku izmantošanu. Ir jāizmanto tādas metodes vai procedūras, kas rada maksimāli mazas sāpes un ciešanas, bet nedrīkst kavēt zinātniskus pētījumus, kuri paredzēti slimību apkarošanai.

Tāpēc ir pareizi pārskatīt Eiropas tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā, lai gūtu apmierinošus rezultātus, kas gan nodrošina pētniecības nozares vajadzības — ņemot vērā vajadzību turpināt zinātniskos pētījumus, kuri sekmē cilvēka veselību — gan vienlaikus ņem vērā zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku labklājību.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Mike Nattrass (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Komisija šo direktīvu ierosināja 2008. gadā, un tolaik bija bažas par pārmērīgu slogu piemērošanu zinātnisko pētījumu nozarei. Priekšlikums mazinās konkrētus ierobežojumus, un es vēlos atzīmēt, ka ir svītrota prasība kopīgot dzīvnieku pētniecības datus.

ES katru gadu eksperimentos izmanto apmēram 12 miljonus dzīvnieku, un šis priekšlikums varētu vairot to ciešanas. Mums ir jāsamazina vajadzība pēc eksperimentiem ar dzīvniekiem.

Civilizēti cilvēki centīsies nodrošināt līdzsvaru starp vajadzību veikt pētījumus un pienākumu ņemt vērā citu šīs planētas radību dzīvības. Šiem lēmumiem vajadzīgs Zālamana viedums. Diemžēl man ir jājautā: vai Eiropas Savienības Parlamentam tāds piemīt?

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs speram jaunu un svarīgu soli uz priekšu dzīvnieku labklājības jomā, nodrošinot lielāku aizsardzību dzīvniekiem, ko izmanto zinātniskos pētījumos.

Par dzīvnieku labklājību esam dzirdējuši daudz. Esam arī dzirdējuši, ka Eiropa ir svarīga atrašanās vieta rūpnieciskiem pētījumiem un inovācijām. Tomēr ir viens jautājums, ko neesam pietiekami apsprieduši. Tas attiecas uz Eiropas Savienības pamatvērtību, proti, cilvēka cieņu, un to, kā mēs to risinām. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam, no vienas puses, uzlabot dzīvnieku labklājību un, no otras puses, paši sevi pakļaut riskam jomā, kas vismaz daļēji ir pretrunā mūsu Eiropas vērtībām.

Kādēļ es to saku? Eiropas Komisija savos dokumentos min alternatīvas metodes. Tās ietver piecas metodes, kas saistītas ar pētījumiem par embriju cilmes šūnām, it sevišķi cilvēku cilmes šūnām, un to izmantošanu. Manuprāt, tas ir amorāli. Tas ir kaut kas, ko es nevaru ignorēt, kad šodien būs jābalso par ierosināto kompromisu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tāpēc vēlos jūs un it sevišķi Padomi, dalībvalstis un Komisiju aicināt piemērot ļoti piesardzīgu pieeju, izmantojot tā saucamo regulatīvo komiteju. Tas, ka mēs izrādām bažas par cilvēka cieņu, nenozīmē, ka esam pret dzīvnieku labklājību. Gluži pretēji — mēs vēlamies abas šīs lietas. Mēs vēlamies sadarboties, lai aizsargātu dzīvu radību cieņu neatkarīgi no tā, vai tie ir dzīvnieki vai cilvēki, un lai darītu to atbilstīgi mūsu Eiropas jēdzienam par cieņu nolūkā kopīgi strādāt, lai to aizsargātu un atbalstītu.

Viena no lietām, kas ir raksturīga Eiropai, ir tas, ka mēs esam gatavi cīnīties par cilvēku brīvību un cieņu. Tādēļ es nevarēšu piedalīties šodienas balsojumā, jo morāli man nav iespējams darīt vienu lietu un ignorēt citu. Šā temata apspriešana šodien bija pareizā rīcība, bet lielā mērā nav ņemta vērā cilvēka cieņas trešā dimensija.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Pēc sarežģītām Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunām, kas ilga pusotru gadu, esam beidzot panākuši kompromisa tekstu, kas ietilpst jutīgajā dokumentu kopumā par dzīvnieku eksperimentiem. Tas bija grūts darbs, un es vēlos pateikties mūsu referentei Jeggle kundzei un mūsu „ēnu” referentiem par šo intensīvo sarunu īstenošanu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, ko man ir tas gods vadīt, tekstu pieņēma bez balsojumiem pret, un tikai 4 deputāti atturējās. Teksts panāk labu līdzsvaru starp vajadzību uzlabot to dzīvnieku labklājību, kurus izmanto eksperimentos, un vajadzību nekavēt medicīnisko pētījumu progresu. Priekšlikuma mērķis ir izskatīt un uzlabot 1986. gada direktīvu, kas tagad ir novecojusi, un saskaņot Eiropas noteikumus šajā jomā.

Eksperimenti ar dzīvniekiem ir īpaši jutīgs jautājums mums visiem, kā arī sabiedrībai, bet varu ar pārliecību sacīt, dāmas un kungi, ka teksts, par kuru drīz balsosim, ir saprātīgs, kā arī ir nopietna un precīza darba rezultāts. Attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību tas noteikti uzlabo spēkā esošo tiesību aktu, vienlaikus ņemot vērā mūsu morālo atbildību nodrošināt medicīnisko pētījumu progresu.

  George Lyon (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Par abām šā argumenta pusēm ir nepārprotami spēcīgi viedokļi. Arguments ir samērā skaidrs. Tas ir par tiem, kuri uzskata, ka dzīvnieku tiesībām jābūt svarīgākām, un tiem, kuri uzskata, ka svarīgākas ir sabiedrības tiesības redzēt progresu medikamentu, ārstēšanas un ārstniecisko līdzekļu attīstībā nespēcīgajiem, slimajiem un tiem, kas cieš. Mums jānodrošina pareizais līdzsvars. Jā, mums ir jāaizsargā dzīvnieki, bet mums jānodrošina, ka mūsu zinātnieku rīcībā ir rīki, lai viņi spētu izstrādāt jaunus medikamentus, kas nākotnē nodrošinās ārstēšanu vissmagākajām slimībām, ar kurām saskaras sabiedrība.

Es domāju, ka attiecībā uz šo argumentu teksts mūsu priekšā nodrošina pareizo līdzsvaru starp šiem diviem viedokļiem. Es uzskatu, ka dzīvnieku aizsardzība un sabiedrības tiesības ir pienācīgi ņemtas vērā, un šajā tekstā mēs esam ieguvuši pareizo līdzsvaru. Vēlos pateikties Jeggle kundzei un visiem „ēnu” referentiem par paveikto darbu.

Vēlos šajā vēlīnajā posmā aicināt Zaļos rūpīgi padomāt par grozījumiem, ko tie ierosina. Tas jau tika apspriests debatēs. Mums jau ir bijušas sarunas. Manuprāt, tekstā patiešām ņemtas vērā viņu bažas un tās risinātas. Šis temats ir pārāk svarīgs, lai spēlētos ar politiku, un šajā vēlīnajā posmā es viņus aicinu padomāt par grozījumu atsaukšanu, pirms veicam balsošanu.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Cīņa dzīvnieku vārdā iet roku rokā ar cīņu par labākiem pētījumiem. Ikviens, kurš aizstāv eksperimentus ar dzīvniekiem, novājina pētījumus. Ir izveidojusies tradīcija un maldīga pārliecība par dzīvnieku eksperimentu efektivitāti. Aizvien vairāk un vairāk medikamentu ir saistīti ar tikai cilvēkiem raksturīgām reakcijām, tādēļ eksperimenti ar dzīvniekiem ir pilnīgi bezjēdzīgi. Savukārt alternatīvas ir efektīvas, ātrākas un lētākas. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegto grozījumu mērķis ir palīdzēt dzīvniekiem un pētījumiem, tāpēc iesaku jums tā vietā balsot par tiem.

Turklāt pastāv apiešanas iespēja, kas pieļauj pērtiķu izmantošanu. Mums jānovērš šī apiešanas iespēja, izmantojot Zaļo ierosinātos grozījumus. Pērtiķu izmantošana var būt pieņemama tikai sliktākajā iespējamā situācijā, kad ir runa par nopietniem cilvēku slimību simptomiem — tad nav apiešanas iespējas.

Visbeidzot, valstīm jānodrošina iespēja uzņemties vadību, kad ir runa par dzīvnieku aizsardzību un jaunu metožu testēšanu. Tikai tad Eiropa var kļūt par vadošo pasaules reģionu šajā jomā saistībā ar dzīvnieku aizsardzību un medicīniskiem pētījumiem.

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Kā lauksaimnieks es vienmēr esmu vēlējies, lai pret dzīvniekiem būtu pienācīga attieksme, un, manuprāt, AK tāda ir, vismaz no mūsu zinātnieku kopienas puses.

Esmu apmeklējis Huntingdon Life Sciences, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, un zinu, ka mērķtiecīgi cilvēki tur dara tikai to, kas ir nepieciešams, lai panāktu zinātnes progresu. Šī iestāde veic būtiskus tādu medikamentu testus, kas pēc dažiem gadiem varētu aizsargāt dzīvību kādam, kurš pašlaik atrodas šajā plenārsēžu zālē. Katram šīs iestādes darbiniekam ir pienākums ziņot, ja viņi redz, ka pret dzīvniekiem izturas nepareizi.

Mēs nevaram un nedrīkstam piemērot nevajadzīgu kontroli, kas izlases veidā ierobežo konkrētas pieejas. Šie trīs grozījumi neuzlabos dzīvnieku labklājību un to piemērošana traucēs pētniecībai. Tie, cita starpā, ir ceļš uz formālu konfliktu, kas nekādi neveicina medicīnu, bet var papildināt advokātu kabatas.

Godīgi sakot, ES ir plašāk jāpiemēro koncepcija „ja tas nav saplīsis, nelabo to”. AK mums ir saprātīgs režīms, atbildīga zinātnieku kopiena, tai skaitā manā vēlēšanu apgabalā — Kembridžas Universitāte, kas vada pasaules zinātnisko progresu — un līdzsvaroti tiesību akti, kas saprātīgi nodrošina gan zinātnes, gan dzīvnieku labklājības vajadzības. Šis piesardzīgais līdzsvars ir jāsaglabā. Mans vēstījums ES ir vienkāršs: kaut tikai šoreiz atstājiet to neskartu!

  Miroslav Mikolášik (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu apspriestās direktīvas mērķis ir ierobežot izmēģinājumus ar dzīvniekiem un uzlabot zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku apstākļus.

Eiropā mums jau ir augstākie dzīvnieku labklājības standarti pasaulē, un šī direktīva vēl vairāk paaugstina šos standartus. Tas ir ļoti apsveicami. Tomēr mums jāpatur prātā, ka cilvēki un to pārticība ir svarīgāka par dzīvnieku labklājību un ka pastāv būtiska atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku cieņu.

Es izprotu līdzsvaru starp striktākiem dzīvnieku labklājības noteikumiem un dzīvnieku izmantošanu, vienlaikus ļaujot veikt pētījumus ar striktiem nosacījumiem. Es atbalstu trīs „R” principu (replace, reduce, refine — aizstāt, samazināt, pilnveidot): aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem ar citām metodēm, kad tas ir iespējams; samazināt izmantoto dzīvnieku skaitu līdz minimumam; un pilnveidot audzēšanas, turēšanas un aprūpes standartus.

Izmēģinājumus ar dzīvniekiem atļaus tikai gadījumos, kad nav pieejama alternatīva metode. Tajā pašā laikā joprojām būs iespējami medicīniski pētījumi. Tas nodrošinās līdzsvaru starp ētisko vajadzību samazināt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un modernu medicīnisku pētījumu prasībām.

Šajā saistībā es vēlos strikti iebilst pret tādām alternatīvām metodēm izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kas varētu ietvert izmēģinājumus, kuru pamatā ir cilvēku embriju cilmes šūnas. Manī bažas rada tās dalībvalstis, kuru vietējie tiesību akti nepārprotami nenosaka, ka metodes, kas saistītas ar cilvēku embriju izmantošanu, nedrīkst iekļaut obligātajā alternatīvajā testēšanā. Kad šī direktīva stāsies spēkā, dalībvalstīm var būt pienākums nodrošināt, ka tiek piemērotas šīs alternatīvās metodes neatkarīgi no tā, vai to pamatā ir vai nav embriju cilmes šūnas.

Tāpēc es atturēšos no galīgā balsojuma, un es aicinu dalībvalstis nodrošināt tādas alternatīvas, kas nav saistītas ar cilvēka dzīvības iznīcināšanu.

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es arī vēlētos sākt, apsveicot Jeggle kundzi saistībā ar lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi Parlamenta un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā, sadarbojoties ar Komisiju un Padomi. Pēc pusotru gadu ilgušām nepārtrauktām sarunām Zviedrijas, Spānijas un Beļģijas prezidentūru laikā ir bijis iespējams panākt līdzsvarotu kompromisu starp zinātnieku kopienas prasībām un to, ko mēs šajos apstākļos varētu saukt par „dzīvnieku labklājību”.

Vairākums pieprasīja šā rezultāta sasniegšanu ļoti emocionālu un intensīvu debašu laikā, kurās visas puses zināmā mērā piekāpās. Plaši iesaistījās arī sabiedrība, kā jau to varēja paredzēt tik jutīga jautājuma gadījumā. Tomēr politikas veidotājiem ir jāpieņem lēmumi, un, lai gan mēs nedrīkstam zaudēt līdzjūtību pret dzīvnieku ciešanām, mums ir jāizvēlas un jāsakārto vērtības. Jeggle kundzes šodien iesniegtās nostājas centrā ir tāds vērtību izkārtojums, kas šķiet pietiekami labi līdzsvarots starp ieguvumiem cilvēka veselībai un dzīvnieku ciešanām. Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa balsos par šo ziņojumu un noraida jebkādus grozījumus.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos paust savu pateicību un cieņu Jeggle kundzei, kura vairākus gadus strādājusi pie šī ziņojuma. Tomēr, Jeggle kundze, ir kāda lieta, kas man jums jāsaka. Kā eiropieši mēs nevaram ar šo ziņojumu lepoties. Tas ir pārāk nenoteikts un pieļauj pārāk daudz tādu lietu, ko nevajadzētu pieļaut valstij vai kontinentam, kuram ir vadošā nozīme dzīvnieku labklājības jomā visā pasaulē.

Es paredzu situācijas pasliktināšanos, it sevišķi saistībā ar eksperimentos izmantoto dzīvnieku atkārtotu izmantošanu. Iepriekš tas bija sarežģītāk, bet, manuprāt, tagad noteikumi ir kļuvuši elastīgāki. Jūs kratāt galvu, bet tiesa, ka, kad to rūpīgi aplūko, mazās drukas un teksta nianses ir tās, kas nodrošina atšķirību. Izmēģinājumu smaguma pakāpe arī ir joma, kurā daudzās dalībvalstīs situācija, visticamāk, pasliktināsies. Dažas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija, ir rīkojušās vēl plašāk. Mēs esam ieviesuši sāpju slieksni, un Padome ir to samazinājusi, pieļaujot izņēmumus. Turklāt ir samazinātas Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudēm.

Tomēr es balsošu par šo ziņojumu, Jeggle kundze, jo tas ievieš uzlabojumus attiecībā uz 1986. gada direktīvu, kurai ir apritējuši 24 gadi. Ir ieviesti atļauju piešķiršanas mehānismi. Pirms trīs izmēģinājumu posmiem ir vajadzīga licence, un tas ir labi. Procedūras ir vienkāršotas, un tas arī ir pozitīvi. Es personīgi lepojos ar to, ka esam spējuši izglābt jautājumu par alternatīvām izmēģinājumu metodēm no pēdējā Parlamenta pilnvaru termiņa. Taču mums tam būs jānodrošina lielāks finansējums.

Šī direktīva būs jāpārskata nākamo septiņu gadu laikā. Tā veido gana labu pamatu, bet pēc septiņiem gadiem mums tā būs jāuzlabo, lai varam attaisnot savu reputāciju, proti, ka mums Eiropā ir visaugstākie dzīvnieku labklājības standarti pasaulē.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumu, ar ko šodien šajā plenārsēžu zālē notiek iepazīstināšana, sagatavoja mūsu kolēģe deputāte, proti, Jeggle kundze. Tā mērķis ir pabeigt procesu, kas ir bijis vienlīdz ilgstošs un sarežģīts, kā arī bijis iespējams, tikai pateicoties smagam darbam un prasmīgam dialogam, tāpēc mēs vēlamies viņai pateikties.

Vienmēr, kad apsveramais jautājums ietver ne tikai vairāku pušu intereses, bet arī morāles vērtības, tas izraisa ne vien stabilus, racionālus argumentus, bet arī emocionālu reakciju. Tas nepalīdz panākt vienprātību, ko ceram šeit sasniegt, lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības prasības, ņemot vērā dažādu politisko grupu un dalībvalstu viedokļus. Tas mums ļautu sekmēt Eiropas integrāciju, izstrādājot un iesniedzot kopējus standartus. Tieši šī gaidītā kritēriju standartizācija ir šā ziņojuma jautājums pieejā, kurā pieņem dzīvnieku dzīvības aizsardzības augstāku līmeni.

Rezultātā divu gadu laikā pēc lēmuma pārskatīt Padomes Direktīvu 86/609/EEK attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem, atzīstot atšķirības starp dalībvalstīm šajā saistībā, ir īstenoti centieni paredzēt detalizētākus noteikumus attiecībā uz šo jautājumu, lai samazinātu procedūru atšķirības. Tādējādi bija būtiski līdzsvarot zinātniskām vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzības augstāku līmeni ar vajadzību garantēt vajadzīgos biomedicīnisku pētījumu nosacījumus, kas ļautu tiem attīstīties Eiropas Savienībā. Tekstā, par kuru drīz balsosim, šis līdzsvars ir panākts.

Tas nodrošinās ieguvumus dzīvniekiem, kuri atrodas mūsu aizsardzībā, un pilda mūsu cilvēcisko atbildību attiecībā pret dzīvniekiem, neapdraudot biomedicīnisko pētījumu kvalitāti un progresu, kas ikdienu palīdz mums visiem.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums būtu jābalso par šo ziņojumu par izmēģinājumu ar dzīvniekiem direktīvu. Sarunās ar Komisiju un Padomi Parlaments panāca daudz. Proti, aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidošanu.

Tiesa, ka, skatoties no dzīvnieku labklājības perspektīvas, mēs joprojām darām pārāk maz. Tomēr Padome nebija gatava darīt vairāk un skaidri norādīja, ka nebūs jaunas direktīvas, ja nepieņemsim šos rezultātus. Tas nenozīmē, ka mēs nākotnē nevaram turpināt progresu šajā jomā. Mūsu politikas virzienos dzīvnieku labklājībai un pētniecībai jāpiešķir augsta prioritāte. Es ļoti vēlētos jau šodien pārtraukt jebkādus eksperimentus ar dzīvniekiem. Diemžēl mums vēl ejams tāls ceļš līdz šāda mērķa sasniegšanai, tāpēc mums jānodrošina, ka mēs dzīvniekiem varam garantēt maksimālu aizsardzību.

Sarunās panāktais kompromiss piedāvā daudz labāku pamatu šā mērķa sasniegšanai. Vienīgi ir svarīgi nodrošināt, ka visas dalībvalstis īsteno jauno direktīvu konsekventi. Es vēlos sirsnīgi pateikties referentei un visiem „ēnu” referentiem par viņu smago darbu.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Referente un cilvēki, kuri strādāja kopā ar viņu, noteikti ir paveikuši sarežģītu darbu, un par to mēs viņiem pateicamies.

Tomēr es personīgi nevaru apslēpt to, ka kopā ar vairākiem Itālijas valdības deputātiem, kurus es atbalstu, esmu apjukusi par jautājumu, kas pat pēc 24 gadiem nešķiet atrisināts tā, kā mēs to vēlētos.

Daži deputāti ir norādījuši, ka dzīvnieku jutīgums atšķiras no cilvēku jutīguma. Patiešām, neviens dzīvnieks nekad nedarītu to, kas notiek, kas ir jau noticis un kas vēl notiks Irānā. Vispār dzīvnieki nemoka citus, nenomētā citus ar akmeņiem un nestāsta melus, kādi raksturīgi mūsu politiskajai pasaulei.

Mums tiešām jāturpina izmantot šo dzīvnieku lietderība zinātnisko pētījumu progresā un cilvēku veselības uzlabošanā, bet mums nav tiesību tos turpināt pakļaut nevajadzīgiem, atkārtotiem eksperimentiem, kas piepilda dažu tā saukto pētnieku kabatas.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka in vitro eksperimenti vai cilvēku metabolisma datorsimulācija šodien ļauj sasniegt precīzākus rezultātus, nekā var sasniegt ar dzīvnieku eksperimentiem, jo eksperimenta rezultātus attiecībā uz vienu sugu nereti nevar iegūt no citas sugas — vai nu starp dzīvnieku sugām, vai dzīvniekiem un cilvēkiem.

Tādēļ mēs ceram, ka šī direktīva tiks pārskatīta, lai tā vairāk atbilstu pašreizējām tendencēm un savstarpējai cieņai.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties referentei un „ēnu” referentiem par viņu sasniegto rezultātu. Es domāju, ka esam panākuši labāko iespējamo kompromisu starp pētniecības vajadzībām un zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku labklājības nodrošināšanu.

Diemžēl uz dzīvniekiem pamatoti pētījumi joprojām ir būtiski, jo nav pieejamas alternatīvas. Ar datorsimulācijām un šūnu kultūrām nepietiek, un to nesaka politiķi, bet gan pētnieki. Es vēlos Parlamentam atgādināt, ka dažu ļoti nopietnu slimību ārstēšanas līdzekļi ir izstrādāti, tieši veicot izmēģinājumus ar dzīviem dzīvniekiem. Deviņdesmit astoņi procenti šo dzīvnieku ir grauzēji, kas nozīmē, ka lielākas sugas tiek izmantotas ļoti mazā mērā. Man arī jānorāda, ka, pateicoties šiem izmēģinājumiem, šodien varam ārstēt leikēmiju, diabētu un dažus vēža veidus. Visbeidzot, vēlos norādīt, ka pētnieki ir pirmie, kas vēlas izvairīties no nevajadzīgām ciešanām, un, manuprāt, ir jāredz viņu darbs, lai to saprastu.

Tiesa, ka joprojām ir dažas sadaļas, kas rada bažas. Vēlos atsaukties uz vienu, kas vēl nav minēta: 49. pantā ir pazudusi atsauce uz ētikas komitejām, un tā ir aizstāta ar vispārējām valstu komitejām dzīvnieku aizsardzībai. Starp šajā jomā strādājošajiem tas izraisīja bažas, jo daudzās laboratorijās jau pastāv ētikas komitejas un citas tiek veidotas. Tāpēc ir bažas, ka tiks samazināta šo komiteju nozīme un ka tās pat varētu aizstāt ar vispārējām komitejām, kas nav tik piemērotas ne ētiski, ne zinātniski.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Pirmām kārtām, es vēlētos pateikties referentei Jeggle kundzei par lielisko darbu. Es arī atbalstu savus kolēģus deputātus, kas šodien ir runājuši pret trim grozījumiem kopējā nostājā.

Šis nav nevainojams kompromiss, lai gan šobrīd tas ir labākais iespējamais teksts.

Projekta saturs ir izstrādāts pēc apspriešanās ar izciliem zinātniekiem, kuri zina, kas viņiem ir vajadzīgs, lai turpinātu pētījumus.

Jebkādi grozījumi kompromisā nozīmēs parastās procedūras atjaunošanu, kas, manuprāt, nav neviena interesēs. Tāpēc aicinu visus savus kolēģus deputātus piedalīties šodienas balsojumā, lai noraidītu šos trīs grozījumus un ļautu Eiropas pētniecībai gūt labākos rezultātus.

  Anna Záborská (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es aicinu Padomi un Komisiju nodrošināt, ka tiek aizliegts izmantot cilvēku embrija vai pieaugušo šūnas, lai aizsargātu dzīvniekus.

Pašreizējā situācija patiesībā atļauj izmantot cilvēkus, lai aizsargātu dzīvniekus vajadzīgu eksperimentu laikā. Mēs vienmēr runājam par kompromisu, un šīs kompromisu tradīcijas rezultāts ir tāds, ka mēs vairs nezinām, kas ir ētiski pieņemami un kas nav. Tomēr ir daži ētiski jautājumi, attiecībā uz kuriem kompromiss nav iespējams. Ja Komisija un Padome nevar nodrošināt šādu aizliegumu, tas būs faktisks apliecinājums tam, kā ES izturas pret cilvēkiem.

Man žēl, bet bez šādas garantijas es nevaru atbalstīt ierosinātās direktīvas tekstu.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Esam lielā mērā vienojušies, ka mums Eiropas pilsoņiem jānodrošina labākā veselības aprūpe. Tas ietver uzticamus medikamentus ar maksimāli mazu skaitu blakusefektu un jaunākās modernās ārstēšanas metodes. Diemžēl, ņemot vērā zinātnes progresa pašreizējo situāciju, mēs to nevaram nodrošināt bez eksperimentiem ar dzīvniekiem.

Tāpēc es šo ziņojumu uzskatu par ļoti sekmīgu centienu nodrošināt līdzsvaru starp dzīvnieku labklājību un cilvēku veselības aprūpi. Trīs „R” (replace, reduce, refine) — aizstāšana, samazināšana un pilnveidošana — ir šā mērķa reālās sasniegšanas pamatprincips, ņemot vērā, ka šodien tik bieži runājām par cilvēka cieņu, kas, manuprāt, ietver arī cieņu pret dzīvniekiem.

Mums ir vajadzīgas iepriekšējas atļaujas, strikta kontrole un efektīvas pārbaužu sistēmas. Ar tiesību aktu vien nepietiek. Mums jāsaglabā modrība un jānodrošina, ka ziņojumu saturu patiešām īsteno praksē.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka par šo jautājumu visi esam vienojušies: ideālā pasaulē nebūtu vajadzības pēc pētījumiem, izmantojot dzīvniekus. Tomēr realitāte ir tāda, ka dzīvojam ciešanu pilnā pasaulē, kurā ir slimi vīrieši, sievietes un bērni, kas gaida ārstēšanu un šo pētījumu rezultātus, kuri ir svarīgi un izšķiroši. Tādēļ mums jāatbalsta Jeggle kundzes panāktais lieliskais kompromiss starp Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju un Padomi.

Kā jau tika sacīts, vienošanās mazina dzīvnieku ciešanas, bet neierobežo šos pētījumus, kuri ir būtiski miljoniem pacientu Eiropā un visā pasaulē. Vai zinājāt, ka 71 % Nobela prēmiju medicīnā ir pasniegtas par darbu, kura pamatā ir bijuši eksperimenti ar dzīvniekiem?

Šis teksts mums neliek izvēlēties starp pelēm un cilvēkiem; šī direktīva aizsargā gan pacientus, gan dzīvniekus. Šīs direktīva aizsargā mūsu nākotni.

  Martin Häusling (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šie noteikumi ir labāki par tiem, kas mums bija iepriekš. Manuprāt, par to esam vienisprātis. Tomēr domāju, ka jūs pārsteidzaties, Jeggle kundze, sakot, ka šim kompromisam nav alternatīvas. Es domāju, ka mēs no šīs situācijas varējām iegūt vairāk.

Protams, ir tiesa, ka pētnieku lobētāji izdarīja krietnu spiedienu. To mēs visi zinām. Taču, vai esam sasnieguši mūsu galveno mērķi, proti, samazināt eksperimentu ar dzīvniekiem skaitu? Šis jautājums vēl nav atbildēts. Vēl viena problēma, protams, ir tas, ka reāli netiek samazināta primātu, kas nav cilvēkpērtiķi, izmantošana.

Mums Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā par to ir lielas bažas, un mēs arī uzskatām, ka tas ir nopietns Eiropas principu pārkāpums, proti, ka dalībvalstīm nebūs atļauts piemērot noteikumus, kas ir striktāki par spēkā esošo tiesību aktu. Šai situācijai ir jāmainās. Tā ir nopietni jāapsver. Tāds ir to grozījumu pirmais mērķis, ko šodien iesniedza Zaļie, un tāpēc mēs neatsauksim šos grozījumus. Mēs aicinām priekšlikumu nodot atpakaļ komitejai.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Tādu paņēmienu un metožu izstrādei, kas atbrīvos no vajadzības eksperimentēt ar dzīvniekiem un kas mazinās dzīvniekiem radītās ciešanas gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, jābūt svarīgam zinātnisko pētījumu mērķim, kā arī tādas eksperimentālās un tehnoloģiju attīstības mērķim, ko ir svarīgi sekmēt. Papildus šādai izstrādei jāņem vērā vajadzība izplatīt šos paņēmienus un metodes kopā ar to ieviešanu pētniecības un izstrādes iestādēs, kā arī zinātnes un tehnoloģiju sistēmās dažādos izstrādes līmeņos.

Eiropas Savienībai ir jāuzņemas svarīga nozīme šajā jomā, veicinot sadarbību starp zinātnes un tehnoloģiju iestādēm un sistēmām dažādās valstīs, tai skaitā trešās valstīs. Mēs uzskatām, ka — gan šajā jomā, gan, protams, citās — kopēju aizsardzības obligāto līmeņu noteikšana tiesību aktos nedrīkstētu liegt atsevišķām dalībvalstīm pieņemt augstākus aizsardzības līmeņus, ja tās to vēlas.

  Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es noteikti atbalstu uzlabojumus direktīvā par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Tomēr — tas ir nedaudz paradoksāli — es patiesībā esmu pret eksperimentiem ar dzīvniekiem. Pastāv alternatīvas izmēģinājumu metodes, un, par laimi, pārskatītā direktīva ietver šo jomu. Par to esmu ļoti pateicīga. Ceru, ka tiek nodrošināta lielāka motivācija izstrādāt lielāku skaitu alternatīvu izmēģinājumu metožu. Tomēr tagad un tūlīt ES ir jāievieš humāni un droši noteikumi attiecībā uz eksperimentos izmantotajiem dzīvniekiem. Beidzot tiek atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas radības, tādēļ mēs ieviesīsim sāpju ierobežojumus. Tomēr — kādēļ mēs neieviešam sadaļu, kas aizliedz to pašu dzīvnieku atkārtotu izmantošanu? Kādēļ mēs neaizliedzam smadzeņu pētīšanai izmantot pērtiķus? Mani sadusmo tas, ka mēs daudz vairāk ņemam vērā ieinteresēto organizāciju intereses, nekā dzīvnieku labklājību. Mani arī sanikno tas, ka šajā Parlamentā mēs spējam pieņemt tiesību aktus tikai par ES; kā jautājumu par dzīvnieku eksperimentiem risina ārpus ES?

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es Komisijas iniciatīvu vērtēju atzinīgi. Manuprāt, tas, ka mums ir izdevies vienoties par prakšu saskaņošanu eksperimentu ar dzīvniekiem jomā ES, ir svarīgs sasniegums.

Šī direktīva ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem zinātnes vajadzībām aizstās, tiklīdz tas būs zinātniski iespējams. Šī direktīva, pirmām kārtām, dalībvalstīm uzliks par pienākumu veicināt alternatīvu metožu attīstību. Es patiešām mudinu dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu sniegts piemērots finansējums apmācībai, pētniecībai, izstrādei un īstenošanai attiecībā uz zinātniski pieņemamām metodēm vai izmēģinājumu stratēģijām, kas nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis es, protams, atzinīgi vērtēju šos noteikumus un panākto vienošanos. Es zinu, ka vienmēr ir grūti nonākt pie kompromisa, bet mums vajadzīgi piemēroti ētikas standarti gan attiecībā uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, gan izmēģinājumiem ar cilvēkiem, un mēs varam īstenot tikai tos augstākos standartus, kas pašlaik ir pieejami.

Protams, ir arī svarīgi izstrādāt alternatīvas. Astotajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei rūpīgi jākoncentrē uzmanība uz alternatīvām izmēģinājumu metodēm. Turklāt mums arī nepieciešamas vienkāršākas procedūras, un tieši tas ir paredzēts šajos noteikumos. Novērtējums pēc septiņiem gadiem nodrošinās lielus ieguvumus nozarei, jo procesu drošība un skaidri, standartizēti Eiropas noteikumi nozarei arī nodrošinās tiesisko noteiktību.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos nepārprotami norādīt, ka Eiropai ir augstākie dzīvnieku labklājības standarti pasaulē. Šis ziņojums ir vēl viens svarīgs solis dzīvnieku labklājības turpmākas uzlabošanas virzienā. Mūsu kopējais mērķis ir ierobežot eksperimentus ar dzīvniekiem un uzlabot pētniecībā izmantoto dzīvnieku dzīves apstākļus. Es atzinīgi vērtēju to, ka eksperimentus ar dzīvniekiem aizstās ar citām metodēm, kad tas būs iespējams, un ka uzlabos šo dzīvnieku audzēšanas, turēšanas un aprūpes standartus. Tomēr es vēlos aplūkot lauksaimniecības nozares gūto pieredzi un paust kritiku par dažiem ziņojuma punktiem.

Mums nevajadzētu pieņemt, ka lielāka birokrātija pētniecības jomā uzlabos dzīvnieku labklājību. Pētniecība un saistītās pakārtotās ekonomikas nozares Eiropā nedrīkst nonākt nelabvēlīgā situācijā starptautiski un salīdzinājumā ar citām nozarēm. Tiesa, ka tad, kad sabiedrība aicina piemērot augstākus dzīvnieku labklājības standartus, gan šajā nozarē, gan lauksaimniecībā mums ir jāapsver standarti, ko piemēro importētiem ražojumiem. Eiropas augstie kvalitātes un dzīvnieku labklājības standarti ir jāatzīst saistībā ar godīgu konkurenci. Referente Jeggle kundze ir paveikusi lielisku darbu ar šo ļoti jutīgo ziņojumu un pelnījusi mūsu atbalstu.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos pateikties par jūsu komentāriem un vispārējo atbalstu šajā direktīvā ietvertajiem noteikumiem.

Mūsu priekšā ir mērķtiecīga direktīva, kas, ja tiks pieņemta, būtiski uzlabos dzīvnieku labklājību ES. Es piekrītu Sârbu kungam, ka pilnīga un godīga īstenošana būs noteicošais elements, lai izmantotu direktīvas potenciālu. Šis uzdevums ir tikai sākums. Šodien varam būt apmierināti, ka ir panākts labs kompromiss par sarežģītu, bet svarīgu dokumentu un ka var panākt lielu progresu to dzīvnieku dzīves apstākļu uzlabošanas virzienā, kuri joprojām ir vajadzīgi zinātniskām procedūrām.

Tagad es sniegšu atbildes uz dažiem no šorīt paustajiem komentāriem. Attiecībā uz Evans kundzes komentāriem ir jāsaprot, ka šī direktīva nodrošina turpmāku juridisko skaidrību pašreizējā situācijā. Turklāt pamata un lietišķajos pētījumos, kam nav paredzētas ES metodes, 4. pantā skaidri tiek prasīts izmantot alternatīvas metodes, kad vien tas iespējams. Tāpēc prasība izmantot alternatīvas metodes nav novājināta; gluži pretēji — tā ir vēl vairāk nostiprināta.

Attiecībā uz Kastler kunga un Mikolášik kunga komentāriem par cilvēka embriju cilmes šūnām jāsaka, ka diskusijās šo jautājumu ņēma vērā. Par to ilgstoši diskutēja sarunu laikā, un rastie risinājumi atspoguļo to, ka ES nav vienprātības par to, vai cilvēka embriju cilmes šūnas būtu jāizmanto vai ne. Tāpēc Komisija uzskata, ka to vislabāk būtu reglamentēt valsts līmenī.

Tekstā, par ko panākta vienošanās, risinātas šīs bažas, ļaujot katrai atsevišķai dalībvalstij pieņemt lēmumu, vai ļaut vai neļaut izmantot šīs šūnas. Jāsaka arī, ka dalībvalstīs, kurās nav skaidru tiesību aktu, kas aizliedz embriju cilmes šūnu izmantošanu, šādas testēšanas metode saskaņā ar pārskatīto direktīvu būtu obligāta tikai tad, ja šo testēšanas metodi atzītu ES tiesību akti. ES līmenī nav šādu tiesību aktu, un šāda tiesību akta pieņemšanai būtu vajadzīga dalībvalstu piekrišana.

Runājot par ētisko novērtēšanu, ko minēja Gardini kundze, jāsaka, ka jēdziens par ētisko novērtējumu un komiteju, kura to veiks, ir strikti saglabāts 38. pantā. Tomēr vārds „ētisks” bija jāsvītro Padomes diskusiju laikā. Prasība ir saglabāta pilnā apmērā.

Ceru, ka ar savu balsojumu jūs sniegsiet spēcīgu vēstījumu, ka Eiropas Parlaments atbalsta rezultātu, kas sarunās panākts iestādēs, pateicoties Jeggle kundzes un Zviedrijas prezidentūras prasmīgajai vadībai. Šodien mums ir iespēja ES izvirzīt priekšplānā, apvienojot dzīvnieku labklājības augstu līmeni ar kvalitatīvu zinātni. Attaisnosim mūsu saukli: “ES — rūpējas par dzīvniekiem un tiecas īstenot labāku zinātni”.

  Elisabeth Jeggle, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs, dāmas un kungi! Es vēlos sirsnīgi pateikties jums, Dalli kungs, par jūsu komentāriem, kas ir paskaidrojuši konkrētas problēmas un kas man vairs nebūs jāatkārto. Es arī vēlos sirsnīgi pateikties visiem kolēģiem deputātiem par komentāriem.

Ir skaidrs, ka šis ir ārkārtīgi jutīgs temats, kas saistīts ar dažādām interesēm, kuras mums bija jāapkopo. Es aicinu visus balsot par šo ziņojumu, kas tagad ir mūsu priekšā un kas — es to atzīstu — ir līdzsvarojošs tiesību akts.

Häusling kungs, ja mēs tagad šo ziņojumu noraidīsim, vēl ilgi turpinās piemērot 1986. gada direktīvu, un tas neuzlabos laboratoriju dzīvnieku situāciju. Tuvākajā nākotnē mēs nespēsim ieviest nekādus jaunus tiesību aktus. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja noraidīja jūsu vēlreiz iesniegtos grozījumus. Jūsu grozījumi nesaņēma atbalstu. Jūs tos esat iesnieguši vēlreiz. Tās ir jūsu tiesības, un es šīs tiesības ņemu vērā.

Kāds ir labums no tā, ka Eiropas Savienībā ir augstākais dzīvnieku labklājības standarts, ja mēs nevaram šo pašu standartu īstenot visā pasaulē? Tagad mums visiem ir svarīgi rīkoties tā, lai nodrošinātu, ka tiesību akts, ko šodien, cerams, pieņemsim, nākamo gadu laikā tiek īstenots dalībvalstīs. Tāds ir mūsu uzdevums. Pirmkārt, mums jānodrošina, ka visas dalībvalstis šajā jomā sasniedz to pašu augsto standartu. Tāds ir mūsu pirmais uzdevums, un mums nevajadzētu jau tagad aicināt atsevišķas dalībvalstis īstenot augstākus standartus.

Ja augstāki standarti jau ir ieviesti, un šeit es kā vāciete runāju par Vāciju, šie standarti netiks mainīti. Mēs neprasām, lai dažas valstis savā attīstībā virzītos atpakaļ. Gluži pretēji — mēs ņemam vērā dalībvalstu suverenitāti; mēs to ņemam vērā arī tādu pētījumu gadījumā, ko veic, izmantojot embriju cilnes šūnas. Tā ir pareizā rīcība, un tas ir svarīgs punkts.

Ja patiešām vēlaties sasniegt augstākus dzīvnieku labklājības standartus, tad, lūdzu, balsojiet par šo ziņojumu un noraidiet visus grozījumus.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2010. gada 8. septembrī.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Es atzinīgi vērtēju un atbalstu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, pie kuras strādāja referente Jeggle kundze, jo panāktais kompromiss nodrošina progresu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tomēr tajā pašā laikā neesmu apmierināts par to, ka nebija iespējams direktīvas galīgā projekta piemērošanas jomā ietvert visus bezmugurkaulniekus. Eiropas Parlaments pieprasīja, lai direktīvas piemērošanas jomā iekļauj vismaz tās bezmugurkaulnieku sugas, par kurām ir zinātniski apliecināts, ka tās spēj just sāpes, stresu, bailes un ilgstošus kaitējumus. Projektā šī prasība nav pat pieminēta. Lai gan atzīstu, ka ir vajadzīgs izmantot dzīvniekus zinātniskos pētījumos, esmu cieši pārliecināts, ka direktīvai bija jābūt plašākai un tās piemērošanas jomā jāietver visas radības bez izņēmuma. Neaizmirsīsim, ka joprojām paplašinās mūsu zināšanas par radībām, kas, kā atzīst oficiālas zinātnes iestādes, spēj just sāpes, stresu un bailes, kā arī just ilgstošu kaitējumu. Tāpēc varam secināt, ka starp visiem dzīvniekiem pastāv spēja just bailes, stresu un sāpes. Šā fakta atzīšana ir vairāk morāles, nevis zinātnisks jautājums. Diemžēl ar kompromisa pieņemšanu esam parādījuši, ka Eiropas kultūrai vēl ir jāatbrīvojas no Dekarta koncepcijas, ka dzīvnieks ir lieta, un ka mums šajā saistībā vēl ejams tāls ceļš.

  Konrad Szymański (ECR), rakstiski. – (PL) Saistībā ar procedūru otrajam lasījumam deputāti nevarēja paust savus viedokļus par galīgo redakciju direktīvai par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Elisabeth Jeggle ziņojums). Tagad es vēlos izmantot šo iespēju, lai skaidri paustu savus iebildumus pret to, ka direktīvā tiek atļauts izmantot embriju cilnes šūnas kā alternatīvu eksperimentiem ar dzīvniekiem zinātnes vajadzībām. Tas ir kļūdainas antropoloģijas rezultāts, kas pieļauj iznīcināt cilvēka dzīvību tās attīstības agrīnākajā posmā, lai uzlabotu dzīvnieku labklājību. Eiropas Parlamenta šajā saistībā ierosinātās garantijas pirmajā lasījumā bija daudz precīzākas. Direktīvas neskaidrie noteikumi rada reālus draudus spēkā esošajiem tiesību aktiem tādās valstīs kā Vācija, kur embrijiem ir nodrošināta aizsardzība. Tas, ka šīs pētniecības metodes nav izslēgtas, ir to tiesiskuma tieša uzspiešana tādām valstīm kā Polija, Īrija un Malta.