Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.  Pašreizējās sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums attiecībā uz pašreizējām sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

 
  
 

Dārgie kolēģi, lūdzu jūsu uzmanību uz īsu brīdi. Pieņemtā darba kārtība šīm debatēm neparedz brīvā mikrofona procedūru. Tomēr, ja vien jums nav iebildumu, ja runātāji ievēros laika ierobežojumus un ja debašu beigās būs pieejams laiks, ierosinu īsu brīvā mikrofona procedūru. Vai pret to ir kādi iebildumi? Ļoti labi!

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlreiz paldies, ka devāt man iespēju izteikties par sarunām saistībā ar ACTA.

Šajā saistībā vēlos atgādināt šo sarunu kontekstu: ACTA ir nolīgums, kas būs svarīgs, lai aizsargātu ES konkurētspēju un darba vietas pasaules tirgū.

Patiešām, ja vēlamies saglabāt mūsu ekonomikas konkurētspēju, mums būs jāpaļaujas uz inovācijām, radošumu un zīmolu ekskluzivitāti. Tās ir dažas no mūsu galvenajām salīdzinošajām priekšrocībām pasaules tirgū. Tādēļ mums ir vajadzīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka šīs priekšrocības tiek pienācīgi aizsargātas mūsu galvenajos eksporta tirgos.

Un šie jautājumi skar ES pilsoņus: ne tikai darba vietas, bet arī patērētāju drošums, drošība un veselība.

Mēs cenšamies vienkārši noteikt starptautisku standartu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) piemērošanu, un šis standarts būs saprātīgs, līdzsvarots un efektīvs, kā arī tādējādi plašāks par pašreizējiem PTO noteikumiem par IĪT, un tas ir ACTA nolīgums. Tāds ir absolūtais mērķis, par kuru skaidri zinu, ka varēsim vienoties.

Pagājušā gada martā es šeit ierados, lai izklāstītu galvenos principus, uz kuriem pamatojas Komisijas dalība šajās sarunās, un apņēmos uzlabot šo sarunu pārredzamību Parlamentam. Kā varat redzēt tekstu projektos, kas izstrādāti kopš marta notiekošo sarunu rezultātā un ko esam nodevuši jūsu rīcībā, Komisija ir turējusi doto vārdu un konsekventi ievērojusi šos principus. Vēlos jums tos atgādināt.

Pirmkārt, ACTA mērķis ir risināt lielus pārkāpumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kam ir būtiska komerciāla ietekme, un šis mērķis nav saistīts ar ceļotāju klēpjdatoru vai datoru satura pārbaudi. Tas nenovedīs pie pilsonisku brīvību ierobežošanas vai patērētāju aizskaršanas. Ja par to šaubāties, es labprāt uzklausīšu jūsu argumentus.

Otrkārt, ACTA skar vienīgi esošo intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Tas neietvers noteikumus, kas groza neatkarīgos tiesību aktus par intelektuālo īpašumu. Tajā būtu jānosaka obligātie noteikumi, kā novatori var piemērot savas tiesības tiesās, uz robežām un internetā. Piemēram, ACTA nodrošinās, ka Eiropas modes dizaineru, mākslinieku vai automobiļu ražotāju tiesības tiks pienācīgi aizsargātas gadījumos, kad viņu izstrādājumiem uzradīsies viltojumi ārpus Eiropas.

Treškārt, ACTA jāsaglabā atbilstība ES tiesību kopumam, tai skaitā IĪT piemērošanas saskaņošanas pašreizējam līmenim, Direktīvai par elektronisko tirdzniecību, telekomunikāciju tiesiskajam regulējumam, kā arī, un tas nav mazāk svarīgi, piemērojamiem ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātumu. ACTA slepeni neizmainīs nekādus ES tiesību aktus. Tad jūs man jautāsiet — kāda ir tā pievienotā vērtība? Atbilde ir tāda, ka mūsu tiesību akti ir vieni no efektīvākajiem tiesību aktiem un ka, ja citas valstis tos pieņems, tas palīdzēs mūsu novatoriem.

Ceturtkārt, mēs nodrošināsim, ka ACTA netraucēs piekļuvi ģenēriskām zālēm. Teksta projektā ir skaidri noteikts, ka uz ACTA pamata nedrīkstēs iejaukties ģenērisku zāļu tirdzniecībā.

Turklāt ACTA būs saskaņā ar 2001. gada deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, savukārt robežkontroles pienākumi, kas ir visjutīgākais jautājums saistībā ar piekļuvi medikamentiem, neattieksies uz patentiem.

Runājot par pārredzamību, jāsaka, ka esam turējuši doto vārdu iegūt informāciju no Eiropas Parlamenta, veicot mērķtiecīgas sesijas pēc katras sarunu kārtas, un mēs to turpināsim darīt. Un saskaņā ar mūsu apņemšanos, kā noteikts pamatnolīgumā, mēs, protams, esam Eiropas Parlamenta rīcībā nodevuši tekstu projektus.

Es arī izmantošu šo iespēju, lai īsi paziņotu ACTA sarunu 10. kārtas rezultātus, kas norisinājās Vašingtonā 2010. gada 16.–20. augustā.

Puses panāca nelielu progresu attiecībā uz civiltiesību, muitas un sankciju nodaļām, bet joprojām neizrādīja pietiekamu elastību, lai risinātu dažus no jutīgākajiem jautājumiem. Apjomīgu darbu paveica arī attiecībā uz vispārējām un horizontālā nodaļām (preambulu, vispārējiem noteikumiem, definīcijām, piemērošanas praksēm, starptautisko sadarbību un iestāžu noteikumiem), kas ir gandrīz pabeigtas.

Diemžēl pēdējo divu kārtu laikā ir kļuvis aizvien skaidrāks, ka visu pašreizējo ACTA pušu vienprātība tiks panākta tikai ar mazāko kopsaucēju, ņemot vērā dažādu ACTA dalībnieku viedokļu un prakšu dažādību saistībā ar šo jautājumu. Tas nozīmēs vājāku nolīguma mērķtiecību un efektivitāti.

Pēdējā kārtā attiecībā uz mūsu digitālo vidi (internetu), kas ir viena no jutīgākajām, bet arī „novatoriskākajām”, nodaļām ACTA nolīgumā, tika sperts solis atpakaļ, jo puses nevarēja vienoties par kopēju atbildības atbrīvojuma režīmu interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Tā tas ir arī muitas pasākumu gadījumā (kas ir ļoti svarīga nodaļa), jo vairākas puses iebilst pret pārbaužu veikšanu neatbilstīgu preču eksportam un tranzītam, tādējādi nereaģējot uz plaši izplatīto viltojumu starptautisko pārvietošanos.

Vēl kāda joma, kurā diskusijas ir neapmierinošas saistībā ar ES interesēm, attiecas uz to, kādas intelektuālā īpašuma tiesības būs ietvertas nolīgumā. ES ir plaša un dažāda tiesību īpašnieku bāze. Lauksaimnieks, kurš ražo produktus ar ģeogrāfiskām norādēm, vai tekstila uzņēmums, kas izstrādā dizainus, arī ir viltojumu upuri, un tiem ir jābūt ietvertiem nolīgumā, lai nodrošinātu labākus piemērošanas noteikumus. Problēma ir tāda, ka vairāki no mūsu partneriem uzstāj, ka iekļaušana ACTA pienākas tikai autortiesībām un prečzīmēm. Mēs tam noteikti nepiekrītam un turpināsim strikti pieprasīt, lai tiek ievērotas šīs ES būtiskās intereses.

Nākamā kārta notiks Tokijā mēneša beigās (no 2010. gada 23. septembra līdz 1. oktobrim). Šķiet, ka tuvojamies finālam, un puses ir apņēmušās Tokijas kārtā atrisināt neatrisinātos jautājumus.

Es joprojām esmu cieši pārliecināts, ka ir svarīgi atrisināt jautājumu par Eiropas intelektuālā īpašuma sistemātisku un plaši izplatīto ļaunprātīgo izmantošanu pasaulē, kā arī, ka ir svarīgs ACTA būtiskais ieguldījums, kuru tas var sniegt šā mērķa sasniegšanā. Tādēļ esmu apņēmies panākt šo sarunu sekmīgu rezultātu.

Tomēr, ja procesa beigās ES priekšā būs līgums bez būtiskas un konkrētas pievienotās vērtības mūsu tiesību īpašniekiem vai līgums, kas centīsies noteikt, ka pastāv 1. un 2. kategorijas intelektuāla īpašuma tiesības, mums jābūt gataviem atkārtoti apsvērt mūsu dalību nolīgumā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ES muitas ierēdņi 2008. gadā aizturēja 178 miljonus priekšmetu. No tiem 20 miljoni bija bīstami priekšmeti. Kopā 54 % no viltotiem ražojumiem ir no Ķīnas, un Indija bija galvenā viltotu medikamentu izcelsmes valsts.

Viltotas preces rada lielu kaitējumu Eiropas ekonomikai, bet smagi tiek skarti arī cilvēki, kuri nopērk viltotus ražojumus. Es runāju, piemēram, par medikamentiem. Man un visiem vecākiem tas būtu briesmīgi, ja slims bērns nomirtu pēc šādu medikamentu lietošanas tādēļ, ka mēs nespējam novērst viltotu ražojumu un medikamentu nokļūšanu tirgū. Mums šī problēma ir jāatrisina.

Pirātiski ražojumi Eiropas Savienībā ir būtisks jautājums. Mums jāaizsargā nozares un patērētāji visā pasaulē pret ražojumiem, kas var kaitēt veselībai un radīt finansiālus zaudējumus uzņēmumiem. Tādēļ es sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) vērtēju atzinīgi, jo tas ir liels solis īstajā virzienā saistībā ar cīņu pret pirātiskiem ražojumiem. Mēs zinām, ka šis nolīgums nav vienīgais pirātisma risinājums, bet tas ir pirmais starptautiskais nolīgums šajā jomā, un saskaņā ar to dažas valstis uzņemas cīņu pret pirātiskiem ražojumiem. Es gribētu, lai tajā iesaistās pēc iespējas vairāk citas valstis.

Mūsu grupa atzinīgi vērtē pozitīvo sadarbību starp Komisiju un Parlamentu, kopš mūsu rezolūcijas pieņemšanas pavasarī. Mēs paužam nožēlu par to, ka mums bija jāpieņem šī rezolūcija. Tomēr, pateicoties Komisijas regulārajiem ziņojumiem, mēs guvām pārskatu par sarunām pēdējos mēnešos. Es vēlos apsveikt sarunu dalībniekus saistībā ar jaunākajiem sasniegumiem. Pat ACTA kritiķiem ir aizvien grūtāk atrast negatīvus aspektus attiecībā uz nolīgumu. Ir atrisināts jautājums par muitas kontroles pasākumiem patentu pārkāpumu gadījumā un saistītās bažas par ģenērisko zāļu tirdzniecību. Pateicoties trīs svītrojumiem, ir izslēgta privātas bagāžas pārmeklēšana. Interneta pakalpojumu sniedzēju obligātā atbildība arī ir izslēgta, un nolīgums šķietami atbilst Kopienas tiesību kopumam. Domāju, ka esam uz īstā ceļa.

Tomēr vēlos aicināt Komisiju saglabāt tās stingro nostāju, lai tā varētu pārstāvēt Eiropas Savienības intereses. Es atbalstu priekšlikumu iekļaut patentu tiesības, izcelsmes ģeogrāfiskās norādes un patentu pārkāpumus nolīguma sadaļā, kas attiecas uz civiltiesībām. Es noteikti uzskatu, ka Parmas šķiņķim, Tiroler Almkäse un šampanietim pienākas tāda pati aizsardzība kā Coca-Cola vai Kellogg’s kukurūzas pārslām. Tāpēc aicinu ASV pārstāt bloķēt dokumentu publicēšanu. Dokumentu publicēšana pēc Jaunzēlandes kārtas ir parādījusi pārredzamības nozīmi un ļāvusi apklusināt kritiku par nolīgumu.

Vēlos lūgt Komisijai turpināt atbalstīt sarunu dokumentu publicēšanu ne vēlāk kā pirms nolīguma parakstīšanas. Vēlu Komisijai izdošanos nākamajā kārtā Japānā un ceru uz turpmākiem savlaicīgiem un detalizētiem ziņojumiem par sarunām. Pēc sarunu beigām mūsu grupa sanāks kopā mierā un klusumā, lai novērtētu rezultātus, pamatojoties uz galīgajiem tekstiem, un pieņems lēmumu par savu nostāju attiecībā uz ratifikāciju. Es vēlu sarunu dalībniekiem panākumus.

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Komisār, jūs nupat paudāt vairākus apgalvojumus, bet es tomēr nedomāju, ka daudzu deputātu bažas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir izkliedētas.

Martā es ierosināju rezolūciju, ko šajā plenārsēžu zālē pieņēma ar lielu vairākumu un kas ļāva publicēt sarunu tekstu. Debašu laikā mēs pieprasījām, lai Kopienas tiesību kopums, ko jūs jau minējāt, nodrošina ģenērisko zāļu drošumu un piegādi, kā arī lai tiktu ņemtas vērā mūsu pilsoņu pamatbrīvības. Mēs arī minējām ģeogrāfiskās norādes, lai jums norādītu uz jūsu prioritātēm, kuras es jums turpināšu atkārtot, lai pēc dažām nedēļām Japānā jūsu aizstāvētās nostājas pamatā būtu parlamentāras debates, ko mums ir izdevies sākt.

Vakar debašu laikā par situāciju Eiropas Savienībā daudzi runātāji pareizi norādīja, ka EP deputāti ir pilsoņu pārstāvji un ka bez šīs saiknes Komisijai draud iesaistīšanās neauglīgā konfrontācijā ar Parlamentu. Tādēļ es jums, komisār, prasu kā prioritāti apsvērt to, ka EP deputāti jūsu priekšā, pirmkārt un galvenokārt, ir jūsu partneri un neatrodas šeit, lai vienkārši jums iebilstu.

Partnerība, ko mēs vēlamies, nav partnerība, kurā esam iesaistīti ar zvērestu ievērot slepenību, kā reizēm, šķiet, vēlas jūsu dienesti. Jūsu dienesti nupat atbildēja uz mūsu jautājumiem aiz slēgtām durvīm. Mūsu rīcībā ir ACTA teksta jaunākā redakcija, bet mēs nedrīkstam nosūtīt nekādus ziņojumus, kad aizejam no šīm sanāksmēm vai kad esam izlasījuši šo nolīgumu, lai gan mūsu uzdevums ir brīdināt, paskaidrot un nodrošināt izpratni. Tāpēc mans otrs pieprasījums jums ir debašu pārredzamību uzskatīt par elementu, kas papildina jūsu apspriedes, nevis grauj uzticību.

Papildus šiem diviem galvenajiem jautājumiem, kā arī tādēļ, ka sāku pierast pie šīs prakses, vēlos jūs informēt par savām bažām. Pirmām kārtām — piekļuve medikamentiem. To jau minēja. Jūs mums stāstāt, ka piekļuves aizsardzība ir viena no jūsu prioritātēm, ka darāt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka nekas šajā nolīgumā nekavē medikamentu ražošanu vai brīvu apriti. Tomēr šeit vēlos jums jautāt par patentiem. Kādēļ vēlaties tos iekļaut nolīgumā? Vēlme pastiprināt pamatoto cīņu pret viltojumiem nedrīkstētu būt atruna, lai ACTA izmantotu kā līdzekli patenta īpašnieku tiesību paplašināšanai, pārsniedzot to, kas noteikts TRIPS nolīgumā. Lūdzu, nejauciet ģenēriskās zāles ar viltotiem medikamentiem.

Vēl viens svarīgs jautājums ir garantijas. Teksti nevar būt pārāk strikti, nodrošinot patiesu līdzsvaru starp lietotāju un tiesību īpašnieku tiesībām. Ierosinu jums izlasīt vairākus formulējumus TRIPS nolīgumā.

Es atzinīgi vērtēju jūsu komentārus par internetu un esmu pārliecināts, ka ACTA nevājinās ES nostāju, kas ir skaidri pausta Direktīvā par elektronisko tirdzniecību.

Komisār, noteikti ir vēl citi jautājumi, ko man vajadzētu šorīt ierosināt, bet pirmais pienākums, kuru apņemos veikt, ir nodrošināt, ka, pateicoties šīm debatēm, mēs varam visiem pilsoņiem nodrošināt maksimāli daudz informācijas par šo nolīgumu, un sacīt jums, ka, manuprāt, galvenais elements ir viņu tiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Tādēļ ceru, ka paturēsiet prātā deputātu ierosinātos jautājumus un tos aizstāvēsiet sarunu laikā. Es jūs arī aicinu pildīt savu apņemšanos publicēt tekstu, tiklīdz kā sarunas ir beigušās —neatkarīgi no tā, vai tas ir Japānas kārtas beigās vai nākamajā kārtā.

Šajā plenārsēžu zālē, piemēram, būs jānotiek publiskām debatēm. Tāpēc aicināšu pieņemt rezolūciju, un mēs ceram, ka jūs ņemsiet vērā mūsu viedokli pirms ACTA parakstīšanas, pat ja tas nozīmēs atgriešanos sarunu posmā.

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! “Acta est fabula, plaudite!” — “izrāde beigusies, aplaudējiet!” Romiešu aktieri tā sacīja izrādes beigās. Izrāde ir beigusies, un mēs, iespējams, esam tās pabeigšanas priekšvakarā, lai gan vēl varbūt nav laiks aplausiem.

Šo debašu laikā mēs no De Gucht kunga saņēmām būtiskus apgalvojumus, bet mēs zinām, ka 64 % viltoto preču ir no Ķīnas, kas nav viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) līgumslēdzēja puse. Tāpēc mums būs jānovērtē, vai ir vērts — citiem vārdiem sakot, vai mums vajadzētu — parakstīt nolīgumu, ja tas nenodrošina nekādus patiesus ieguvumus, kā secināja komisārs. Bažas rada nedaudzi jautājumi, bet tie ir būtiski. Daudz ir sacīts par internetu, un mēs novērtējam komisāra centienus, bet saglabājam piesardzību.

Attiecībā uz piekļuvi medikamentiem es atkārtoju to, ko jau pieprasīja citi deputāti: nevar jaukt kopā medikamentu viltojumus, no vienas puses, un ģenēriskās zāles, no otras puses. Ir ļoti būtiski nodrošināt piekļuvi medikamentiem par konkurētspējīgām cenām, kas ir svarīgi pacientiem jaunattīstības valstīs. Jautājums, kas man būtu jāuzdod ir šāds: vai Dohas deklarācija par TRIPS (intelektuālā īpašuma tiesību komercaspekti) nolīgumu un sabiedrības veselību tiks iekļauta vismaz ACTA teksta preambulā?

Visbeidzot, attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm jāsaka, ka mēs esam nonākuši iespējami paradoksālā situācijā, jo reģistrētas prečzīmes, kas varētu ļaunprātīgi izmantot ģeogrāfiskās norādes, saņemtu lielāku aizsardzību nekā pašas ģeogrāfiskās norādes. Arī šeit TRIPS daudzējādā ziņā paredz stabilāku pamatu, tāpēc mēs aicinām ievērot piesardzību un striktu nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, esmu gandarīts, ka 12. rakstiskā deklarācija par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) vakar Parlamentā saņēma vajadzīgo balsu vairākumu. Tas parāda, ka Eiropas Parlaments turpina atbalstīt nepārprotamo nostāju, ko tas ieņēma savā marta rezolūcijā.

Turklāt rakstiskā deklarācija uzlabo vienu būtisku lietu. Mēs nevēlamies, lai intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai piesaistītu privātu uzņēmumu ārpakalpojumus. Tiesiskums un demokrātijas principi paredz, ka jebkādu iejaukšanos pamattiesībās, tai skaitā saistībā ar internetu, drīkst īstenot likumīgi valsts pārstāvji un ka mūsu konstitūcijas, Cilvēktiesību konvencijas un Lisabonas līguma augstie standarti joprojām ir piemērojami.

Nedrīkst ļaut stāties spēkā nolīgumam, kurā privāti tiesību īpašnieku karteļi tiek mudināti visu sakārtot tā, lai tas atbilstu viņu uzņēmējdarbības interesēm, kā tas ir pašreizējā ACTA projektā. ES Komisijas rīcība ACTA sarunu laikā robežojas ar mūsu līgumu pārkāpšanu. Tā vietā, lai atceltu pasākumus, ko Parlaments kritizēja, nolīguma projekta teksts ir padarīts vēl neskaidrāks. Aizvien vairāk šķiet, ka nebūs nodrošināta atbilstība Kopienas tiesību kopumam.

Par laimi, šķiet, ka beidzot savu panāk Eiropas Parlamenta nepārtrauktie protesti. Tomēr, lai ACTA saņemtu šā Parlamenta balsu vairākumu, joprojām daudz jāpaveic. Tam jums bija jākļūst skaidram vēlākais vakar.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sākt, paužot atzinību trīs punktiem, kas tika izklāstīti debašu sākumā. Pirmkārt, ka nebūs jaunu intelektuālā īpašuma tiesību; otrkārt, ka nebūs slepenu izmaiņu tiesību aktos; un, treškārt, lielāka pārredzamība no Komisijas puses, it sevišķi attiecībā uz dažiem sarunu partneriem.

Mums ir arī jāizprot atšķirība starp digitālo pasauli un atomu pasauli. Kā reiz sacīja žurnāla „Wired” redaktors Chris Anderson, pasaulē, kurā pieaug platjoslas, lētākas glabāšanas un lētākas apstrādāšanas jaudas izmantošana, digitālie produkti laika gaitā kļūst bezmaksas vai līdzvērtīgi nullei. Tas nozīmē, ka daudzas nozares, kas sūdzas par digitālo pasauli, ir sapratušas, ka tām ir jāmeklē jauni uzņēmējdarbības modeļi. It sevišķi fonogrāfijas nozare un līdzīgas nozares nevar paļauties uz veco uzņēmējdarbības modeli.

Manuprāt, atomu pasaulē — ražojumu izgatavošanas pasaulē — viss ir citādi. Lai gan ES, iespējams, nav konkurētspējīga darbaspēka izmaksu ziņā, mums jānodrošina, ka ES valstis un uzņēmumi ir konkurētspējīgi pētniecības un dizaina jomā. Uzņēmumiem, kas iegulda miljonus — reizēm miljardus — jaunos ražojumos un jaunos dizainos, noteikti ir smagi noskatīties, ka citā vietā par zemāku cenu pārdod šo ražojumu viltojumus. Mēs esam vadošie pasaulē augstvērtīgu mehānisko transportlīdzekļu un tādu ražojumu kā viedtālruņi jomā, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pēc miljonu un miljardu ieguldīšanas šajos ražojumos tos vienkārši nepārdod par zemāku cenu.

Komisijas paziņojumu es vērtēju atzinīgi, bet mums jāizprot atšķirība starp atomu pasauli un digitālo pasauli.

 
  
MPphoto
 
 

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, De Gucht kungs, dāmas un kungi! Ieguldītāju un uzņēmumu aizsardzība pret viņu ideju nozagšanu ir svarīgs jautājums, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr es vēlreiz vēlos jautāt, vai pirātiskus ražojumus patiešām var ierobežot mazu valstu klubiņš, kas paraksta nolīgumu, it sevišķi ja šīs valstis labāk zināmas kā izgudrotājas, nevis viltotājas? Manuprāt, šīm sarunām būtu jānotiek starptautiskā kontekstā, piemēram, saistībā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO).

Vispārīgi runa ir par jaunu regulējumu un jaunu apņemšanos. De Gucht kungs, jūsu pēdējie šodienas komentāri norāda šajā virzienā. Es zinu, ka sarunu dalībnieki no Komisijas un Padomes apzinās šo dilemmu. Viņu risinājums ir šāds: piešķirt uzņēmumiem vispārējas tiesības ierosināt tiesvedību iespējamo viltotāju pārdošanas tirgos. Viņi vēlas iespēju apcietināt importētājus un — saskaņā ar teksta projektu — pat gala patērētājus uz robežām, ja vien atsevišķas nolīguma parakstošās puses neparedzēs izņēmumus. Tekstā sacīts, ka

„dalībnieki drīkst robežu pasākumos neiekļaut nelielus nekomerciālu preču daudzumus, kas atklāti ceļotāja personīgajā bagāžā”.

(DE) Viņi vēlas Eiropā piemērot tiesību aktu, kas ļaus uzņēmumam pieprasīt, lai preces vai programmatūra, kura importēta no valsts, kura parakstījusi viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), tiktu konfiscēta vai pat iznīcināta ar tiesas rīkojumu. Tas, ja vajadzīgs, var notikt bez otras puses uzklausīšanas. Kad runa ir par konteineri ar viltotiem ķēdes zāģiem, tā var šķist vienkārša procedūra. Tomēr nolīguma mērķis ir šo procesu paplašināt, lai ietvertu tādas jomas kā programmatūru daļas.

Vai programmatūru milžiem, piemēram, Microsoft, būs iespējams atrast un iznīcināt to mazos konkurentus, izmantojot tiesvedību? Izklaides nozares milžiem arī ir izdevies panākt, ka to bažas ir ietvertas ACTA sarunās. Tiesvedību īstenos ne tikai pret lejupielādēšanu un kopēšanu, bet arī pret tādu tehnoloģiju ražošanu un izplatīšanu, kas cita starpā ļauj apiet kopēšanas ierobežojumus.

Jūs sacījāt, ka ir panākts progress, un ir tiesa, ka ASV atsauca savu aicinājumu piemērot atbildību interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr nolīguma sadaļā, kas attiecas uz krimināltiesībām, joprojām ir punkts par atbalstīšanu un kūdīšanu. Turklāt pēc uzņēmuma pamatota pieprasījuma interneta pakalpojumu sniedzēju pienākums būs nodrošināt to klientu personas datus, kurus turēs aizdomās par autortiesību pārkāpšanu. Šajā Parlamentā SWIFT sarunu laikā atklājām, ka ASV, piemēram, nav tiesību aktu par datu aizsardzību tā, kā to izprotam Eiropas Savienībā. Kāda ir situācija citās valstīs, kas ir nolīguma parakstošās puses? Nedrīkst pieļaut, ka nolīgums skar Kopienas tiesību kopumu. Mums jāspēj aizsargāt mazie un vidējie uzņēmumi pret patentu kampaņām, ko īsteno programmatūru milži, un garantēt interneta lietotāju personas datu drošību.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pateicos komisāram un Padomei par šīm debatēm, lai gan ar nožēlu jāsaka, ka ir grūti par kaut ko runāt, ja mūsu rīcībā nav īstā dokumenta.

Internetā nav pieejams nekas, un Parlamenta dienesti, ar ko sazinājos, nav atbildējuši, jo Komisija nav nodrošinājusi visu tekstu pieejamību. Tā nu neatliek nekas cits, kā vien runāt vispārēji. Tomēr ir lietderīgi runāt par šo jautājumu, kas ietilpst Eiropas plānā par mūsu ražojumu aizsardzību — tātad arī mūsu uzņēmumu un mūsu darba ņēmēju aizsardzību. Un tomēr ir daži iebildumi, piemēram, saistībā ar prečzīmju un ražojumu reglamentēšanu.

Mūsu pienākums ir aizsargāt mūsu darba ņēmējus, pārbaudot, vai pastāv negodīga konkurence vai konkurence, kas pamatota uz darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu, un — kā tas ir šajā gadījumā — konkurence, kuras pamatā ir viltojumi un atdarinājumi. Tāpēc mums jāapkaro šāda nepieņemama konkurence, lai aizsargātu Eiropas ražotājus un darba ņēmējus, kas pelna iztiku ar saviem centieniem, ar garīgo darbu un dalību, tādējādi sekmējot mūsu kontinenta attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Plānotā viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) mērķis ir padarīt cīņu pret pirātiskiem ražojumiem un autortiesību pārkāpumiem efektīvāku, izmantojot starptautisko sadarbību, koordinējot tiesību aktu piemērošanu un jaunus tiesību aktus, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu. Pats par sevi saprotams, ka mums vajadzīga nepārtraukta pārredzamība. Pasākumi, kuru rezultātā tiks novājināta ES Datu aizsardzības direktīva vai kuri pat varētu negatīvi ietekmēt vārda brīvību, ir pārmērīga reakcija uz problēmu saistībā ar pirātisku ražojumu un autortiesību pārkāpumu apkarošanu, un šādus pasākumus nedrīkst pieņemt.

Eiropas Parlaments aicināja Komisiju novērtēt nolīguma iespējamo ietekmi. Diemžēl šis novērtējums vēl nav veikts. Manuprāt, intelektuāla īpašuma aizsardzība ir ļoti svarīga, bet datu aizsardzība un privātuma aizsardzība ir tikpat svarīga. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs Peter Hustinx par šo tematu izteicās šādi:

„Lai gan intelektuālais īpašums ir svarīgs sabiedrībai un ir jāaizsargā, to nedrīkst uzskatīt par svarīgāku nekā personu pamattiesības uz privātumu, datu aizsardzību un citām tiesībām”. Tā viņš sacīja. Strādāsim kopā pie šī nolīguma, vienlaikus ņemot vērā visus spēkā esošos tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Köstinger (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Spēkā esošo noteikumu un tiesību aktu efektīva piemērošana, lai apkarotu pirātiskus ražojumus un nostiprinātu intelektuālā īpašuma tiesības, protams, ir vērtējama ļoti atzinīgi. Tomēr šajā jomā sabiedrībai būtiski trūkst informācijas un nav pārliecības. Es regulāri saņemu norūpējušos pilsoņu e-pastus, kuros viņi sūdzas par pārredzamības trūkumu viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) sarunu laikā un saka, ka uzskata ACTA par būtisku savu tiesību un brīvību pārkāpumu. Ir svarīgi nodrošināt plašāku informāciju šajā jomā un uzsvērt to, ka problēmu rada nevis ACTA, bet daļēji ES tiesību kopums.

Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 19. februāra prejudiciālā nolēmumā ir skaidri noteikts, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem var piemērot atbildību par to, ka viņu klienti ir pieļāvuši autortiesību pārkāpumus. Tāpēc spēkā esošie līgumi pieļauj, ka ES pilsoņiem tiek bloķēta piekļuve internetam. Problēmu rada nevis ACTA, bet gan Eiropas Savienības noteikumi, kas varētu ierobežot ES pilsoņu brīvības un tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Pieaugošais viltojumu un pirātisko ražojumu daudzums starptautiskajā tirdzniecībā palielina riska iespējamību attiecībā uz pasaules ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, izraisot ne tikai finansiālus zaudējumus likumīgiem ražotājiem, bet arī pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku tiesības un to uzņēmumu tiesības, kas piedalās ražošanā un izgatavošanā, kā arī rada risku patērētājiem un apdraud darba vietas Eiropā.

Daudzpusējais nolīgums par cīņu pret pirātismu un viltojumiem varētu būt efektīvs mehānisms šādu darbību apkarošanai, bet es arī atbalstu tos deputātus, kas ir uzsvēruši vajadzību pēc pārredzamības un lielākas uzticības šajās sarunās un nolīgumos. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp tiesībām, kuru aizsardzība ir mūsu interesēs, un tiesībām, kas ir būtiskas sabiedrībai. Vienas grupas tiesību izmantošana vai aizsardzība nedrīkst skart citas grupas tiesības un likumīgās intereses.

 
  
MPphoto
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Man galīgi nav pārliecības par atbrīvojumu attiecībā uz ģēnēriskajām zālēm. Ja mēs to piešķirsim, mums šādos gadījumos būs jāpiešķir atbrīvojums arī visam tranzītam, pretējā gadījumā mēs saskarsimies ar problēmām, ko jau esam pieredzējuši pēdējos gados. Jūs sakāt, ka to attiecinās tikai uz lieliem komerciāliem gadījumiem. Tādā gadījumā jūs varētu sacīt, ka personas ir atbrīvotas, nevis, ka tās varētu tikt atbrīvotas no noteikumiem, vai ne?

Mani arī māc bažas par digitālo vidi, kad ir runa par tehnoloģiju ierobežojumiem. Šajā saistībā tika sacīts, ka metodes, ko var izmantot, lai apietu tehniskus aizsardzības pasākumus, būtu jāuzskata par nelikumīgām, ja to komerciālā izmantošana ir ierobežota.

Varētu arī būt, ka tās izplata pilnīgi bez nekādas finansiālas ieinteresētības, un tad, ja personai nav nekādas finansiālās ieinteresētības, bet tā vietā šī persona vēlas atbalstīt to, ka cilvēki izmanto tehnoloģijas, to arī varētu izmantot kā „apiešanas tehnoloģiju”. Kāds ir jūsu viedoklis?

Mani arī neapmierina fakts, ka jūs iekļaujat Ipred un datu glabāšanas pretrunīgos aspektus. Ja mēs vēlēsimies to izmainīt pēc novērtējumiem, būs muļķīgi, ka būsim to šeit noteikuši rakstiski.

 
  
MPphoto
 

  Françoise Castex (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos izteikt jaunu komentāru par šīm ACTA debatēm un kopā ar 12. rakstiskās deklarācijas parakstītājiem ar lepnumu jūs informēt, ka šī deklarācija saņēma ļoti lielu vairākumu Parlamentā un ka obligātais parakstu skaits tika pārsniegts.

Esmu gandarīta, ka šī deklarācija jums tiek iesniegta pirms ACTA sarunu pēdējās kārtas, un, manuprāt, jūs to varētu uzskatīt par sarunu mandātu, ko jums izsniedz Eiropas Parlaments.

Vēlos jums atgādināt tās saturu: Parlaments, protams, ne tikai pieprasa pārredzamību un iespēju izskatīt tekstus sarunu laikā pirms tas to ratificē, bet tas pieprasa arī, lai intelektuālā īpašuma tiesības netiktu saskaņotas atbilstīgi šim starptautiskajam līgumam, kā arī saglabāt un nodrošināt brīvību pilsoņiem, privātās dzīves aizsardzību, kā arī interneta neitralitāti.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Mums jājautā, kādā mērā viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumi ir vienkārši lielu uzņēmumu aizsardzība un kādā mērā tie patiešām aizsargā parastos cilvēkus. Zāļu gadījumā viltoti medikamenti varētu labākajā gadījumā būt neefektīvi un liegt cilvēkiem ārstēšanos; sliktākajā gadījumā tie varētu būt kaitīgi un atņemt veselību vai pat dzīvību.

Viltotas preces gandrīz vienmēr ražo valstīs ar zemām algām, un tās pārdod par zemākām cenām nekā preces, ko likumīgi ražo mūsu valstīs, un tas notiek uz mūsu dalībvalstu pilsoņu darba vietu rēķina. Valstīm, kas pieļauj šo praksi, jāpiemēro sankcijas.

Es biju gandarīts dzirdēt Komisijas apgalvojumu, ka tas būtu vērsts uz lieliem pārkāpumiem, nevis patērētājiem. Tomēr daži dalībniekus atbalstoši lobētāji patiešām vēlas, lai interneta piekļuve tiktu atņemta cilvēkiem, kurus tur aizdomās par atkārtotu neatļautu lejupielādi, un tās pašas personas vēlētos īstenot padziļinātas pārbaudes, aplūkojot patērētāju saziņu. Vai varam būt droši, ka šie noteikumi netiks ietverti vēlāk un nepārmāks jūsu iebildumus?

 
  
MPphoto
 

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE).(PL) Es atzinīgi vērtēju šodienas debates par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Manuprāt, tas ir solis Eiropas Parlamenta — kas ir iestāde, kura pārstāv Eiropas Savienības pilsoņus, — nostājas nostiprināšanas virzienā. Es vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības uz informāciju, un to, ka Komisija ar to apspriežas par sarunās ietvertajiem nolīgumiem attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem. Šodienas debates šīm tiesībām piešķir saturu, un es ceru, ka Komisija to uzskatīs par normu arī nākotnē. Es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka konfidencialitāte, kas piemīt Komisijas sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, izraisa kritiku starp interneta lietotājiem. No tā varētu izvairīties, ja Komisija būtu vēlējusies mūs pilnīgāk informēt par saviem centieniem šajā jomā jau no paša sākuma.

Jautājumā, uz kuru jāatbild rakstiski un kuru esmu iesniegusi Komisijai, es jautāju par attiecībām starp viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu un Eiropas politiku informācijas sabiedrības jomā, kā arī par šo attiecību parajuridisko ietekmi.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, De Gucht kungs! Jūs mums apgalvojat, ka šis viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) pašlaik neko neizmainīs. Tomēr mums nedod iespēju izveidot pašiem savus viedokļus, gūt savus ieskatus un izmantot mūsu juridiskās zināšanas, lai noteiktu, vai šī nolīguma radītie izrietošie kaitējumi attiecībā uz pilsoņu tiesībām Eiropā nebūs būtiski lielāki, nekā jūs apgalvojat. Mums šajā jautājumā jāuzticas jums. Ņemot vērā iepriekš sacīto, kādēļ nav pārredzamības? Es zinu, ka to nosaka sarunu dalībnieki no ASV, bet vai Eiropas Komisija patiesi varētu pakļauties? Es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir „nē”.

Mans otrs komentārs attiecas uz izcelsmes ģeogrāfisko norādi. Es pie sarunu galda būtu skaidri norādījusi, ka šīs izcelsmes norādes atbilst prečzīmēm Eiropā. Manuprāt, šis jautājums ir sarunās vēlreiz jāierosina.

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īsi runāt par trīs jautājumiem. Pirmkārt, protams, vēlos apsveikt rakstiskās deklarācijas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ierosinātājus. Tā tagad ir pieņemta.

Otrkārt, vēlos runāt par pārredzamību un jautāt De Gucht kungam: kā jūs varat sacīt mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ka mums jāpaļaujas uz Amerikas pilsonisko brīvību organizāciju, lai saņemtu teksta kopiju? Teksts ir manā priekšā. Es jums to pēc tam iedošu un lūgšu pārliecināties, ka tas ir oriģināls.

Mans trešais komentārs attiecas uz interneta pakalpojumu sniedzēju atbildību. Vai varat nodrošināt, ka interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība netiks atkārtoti slepeni ieviesta?

 
  
MPphoto
 

  Christian Engström (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi esam vienisprātis, ka viltošana ir slikta rīcība un ka viltošanas apkarošana ir laba rīcība. Tas ir lietderīgi Eiropas patērētajiem un pilsoņiem, un tas ir arī svarīgi Eiropas uzņēmumiem, kā jau ticis norādīts. Ir labi, ka mēs aizsargājam prečzīmes un prečzīmju tiesību kopumu, tai skaitā ģeogrāfiskās norādes.

Tiktāl viss būtu labi. Bet, kā norādīja Kamall kungs, pastāv atšķirība starp atomu pasauli un bitu pasauli. Attiecībā uz interneta nodaļu interneta pakalpojumu sniedzēji un citi šajā jomā iesaistītie uzņēmumi ir pauduši pamatotas bažas. Pastāv bažas, ka nolīgums patiesībā varētu kaitēt attīstībai, Eiropas uzņēmumiem un tam, kā mēs izmantojam šo jauno tehnoloģiju.

Tāpēc es mudinu Komisiju noteikti turpināt ar viltošanas novēršanas daļu, bet svītrot interneta nodaļu. Tas būtu labākais risinājums visiem.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos pateikties visiem Parlamenta deputātiem, kuri uzstājās. Tā mums ir ļoti vērtīga informācija tagad, kad vēl palikušas divas nedēļas līdz, visticamāk, pēdējai sarunu kārtai Tokijā, un mēs to noteikti ņemsim vērā.

Pirms runāšu par konfidencialitāti, atbildēšu uz dažiem tehniskiem jautājumiem. Viens bija par TRIPS nolīgumu par sabiedrības veselību un par to, vai tas būs skaidri minēts nolīgumā. Tas ir skaidri minēts šādi: „atzīstot principus, kas noteikti Dohas deklarācijā par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, kuru 2001. gada 14. novembrī pieņēma PTO Ceturtās PTO ministru konferences laikā Dohā, Katarā”.

Bija arī daži jautājumi par privātumu. Arī šajā gadījumā jāaplūko pašlaik apspriežamais teksts, kurā sacīts, ka „nekas šajā nolīgumā neparedzēs informācijas atklāšanu (...), kas būtu pretrunā tās tiesību aktiem vai tās starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā tiesību aktiem, kuri aizsargā tiesības uz privātumu”. Turpmāk apspriestā teksta projektā ir minēts, ka attiecībā uz piemērošanu digitālās vidēs piemērošanas procedūras īstenos „atbilstīgi katras puses tiesību aktiem, saglabājot vārda brīvības, godīga procesa un privātuma principus”. Tātad nolīgumos tas viss ir skaidri minēts.

Vēlos izteikties par medikamentiem. Es neuzskatu, ka saistībā ar medikamentiem pastāv problēma — ne tikai ACTA dēļ, bet arī tādēļ, ka mēs pašlaik piedalāmies sarunās ar Indiju par šo tematu. Indija ir PTO iesniegusi pieprasījumu par medikamentiem. Mēs ar šo valsti piedalāmies diskusijās, un es domāju, ka drīz izdarīsim secinājumu, ko, manuprāt, Eiropas Parlaments novērtēs atzinīgi.

Es arī vēlos piebilst, ka šie patenti nav ietverti ACTA muitas nodaļā. Ir ietverta skaidra atsauce uz obligāto licencēšanas praksi, kas šajā saistībā ir ļoti svarīgi.

Visbeidzot, attiecībā uz konfidencialitāti jāsaka, ka mums nav nekādu problēmu saistībā ar to tekstu atklāšanu, par kuriem rit diskusijas, bet mēs neesam vieni. Šajās sarunās ir iesaistītas daudzas valstis, kas nozīmē, ka citām sarunu pusēm arī ir jāpiekrīt tam, kas tiks vai netiks atklāts sabiedrībai. Ierosinātais jautājums bija par to, vai jums būs iespējams apsvērt galīgo nolīgumu pirms tā parakstīšanas.

Vēl nav skaidrs, vai mēs panāksim vienošanos, bet, ja tā būs, mēs esam nodrošinājuši, ka varēsim to apspriest pirms parakstīšanas, jo Komisija to šajās sarunās panāca. Kā redzat, pēc Vašingtonas kārtas izdotajā paziņojumā presei ir skaidri noteikts, ka „puses apņemas tekstu darīt pieejamu pirms pieņems lēmumu to parakstīt”. Manuprāt, vēl skaidrāk izteikties būtu grūti.

Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Sēdi uz dažām minūtēm pārtrauca)

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika