Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2846(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0494/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 08/09/2010 - 6.3
CRE 08/09/2010 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0310

Debates
Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiskie balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Elisabeth Jeggle (A7-0230/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Zinātnes progress ir ekonomiskās attīstības priekšnosacījums, un tāpēc inovatīva pētniecība ir pamats jaunām un uzlabotām metodēm, kuras nodrošina ieguvumu ekonomikai kopumā un it īpaši cilvēkiem. Taču pienācīga uzmanība jāpievērš maksai par šādu ieguvumu. Dzīvo būtņu labklājībai jābūt svarīgākajam aspektam ekonomikā. Ja cilvēki neievēro dabas likumus vai pārāk iejaucas dabas noteiktajā kārtībā, tā var sadumpoties. Tieši tāpēc šodien pieņemtie ieteikumi ir tik svarīgi. Es balsoju, lai tie tiktu pieņemti, jo šis ir labs kompromisa risinājums. No vienas puses, direktīva nodrošina iespēju veikt būtiski svarīgu zinātnisko izpēti, taču, no otras puses, tā pēc iespējas mazina šāda veida pētniecībā izmantoto dzīvnieku ciešanas.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE).(SL) 1986. gadā pieņemtā Eiropas direktīva par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem ir patiešām novecojusi. Mani neiepriecina tas, ka jaunais tiesību akta projekts joprojām pieļauj izmēģinājumus ar dzīvniekiem un to ciešanas, taču es tomēr balsoju par šo direktīvu. Kāpēc?

Būtībā es to darīju trīs iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tāds, ka saskaņā ar priekšlikumu izmēģinājumi ar dzīvniekiem ir atļauti tikai gadījumos, kad cilvēku labklājība ir svarīgāka par dzīvnieku labturību. Tas ir jautājums par cilvēka cieņu un cilvēka tiesībām uz veselību un ārstēšanu, par cilvēka tiesībām uz labāko iespējamo ārstēšanu. Otrais iemesls ir tāds, ka saskaņā ar jauno direktīvu izmēģinājumos izmantos daudz mazāk dzīvnieku nekā līdz šim. Trešais iemesls ir tāds, ka dzīvniekiem, kurus tomēr izmantos izmēģinājumos, būs labāki dzīves apstākļi un tiks nodrošināta labāka aprūpe.

Es, protams, vēlos, lai tuvākajā nākotnē izmēģinājumi ar dzīvniekiem kļūtu pilnīgi nevajadzīgi.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dzīvnieku labturība ir jautājums, attiecībā uz kuru Eiropas iedzīvotājiem ir ļoti stingra nostāja. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka mūsu referentei Jeggle kundzei ilgās sarunās ir izdevies panākt ievērojamus uzlabojumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības jomā.

Jaunās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos tiktu aizstāta un samazināta līdz absolūti nepieciešamam minimumam. Šie izmēģinājumi tiks atļauti tikai tādā gadījumā, ja nebūs alternatīvu metožu, taču tie tiks pakļauti ļoti stingriem noteikumiem. Tādējādi tiks nodrošināts labs kompromiss starp dzīvnieku labturību un brīvību pētniecības jomā. Pirmo reizi mēs nodrošināsim dzīvnieku labturības augstu līmeni visā Eiropā. Tas ir vērā ņemams panākums. Tagad mums jānodrošina, lai šī jaunā direktīva tiktu pienācīgi īstenota visās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, risinot šo delikāto jautājumu par zinātniskām vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, mums ir izdevies rast labu kompromisu starp to pētnieku prasībām, kuri pētniecībā izmanto dzīvniekus, un tādu dzīvnieku labturības standartiem, kurus izmanto vai paredzēts izmantot zinātniskām vajadzībām.

Tāpēc es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Tajā pašā laikā es atbalstu to, ka dalībvalstu pienākums ir izvairīties no dzīvnieku izmantošanas, ja Eiropas Savienības tiesību aktos ir atzītas citas izmēģinājumu metodes vai stratēģijas, kas ļauj panākt tādu pašu rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust atzinību Elizabeth Jeggle par viņas darbu saistībā ar šo jautājumu par izmēģinājumu dzīvniekiem un dzīvnieku izmantošanu.

Es balsoju par, jo uzskatu, ka šis ir pragmatiskākais risinājums problēmai, kas saistīta ar 1986. gadā pieņemtā tiesību akta atjaunināšanu.

Es vēlos teikt, ka šis ir svarīgs risinājums ne tikai saistībā ar dzīvnieku labturību, bet arī pētniecības turpināšanu Eiropas Savienībā. Pastāv risks, ka mēs varam piespiest pētniekus un medicīnas pētniecību pārvietoties ārpus mūsu robežām, kur noteikumi nav tik stingri, tāpēc, lai gan mums patiešām ir jāuzlabo regulējums un arī pētniecības iestāžu un universitāšu izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku labturība, mums arī jāgarantē iespēja turpināt pētījumus.

Mēs nepārtraukti runājam par to, ka jaunieši jāaicina iesaistīties zinātnē un jāpiešķir lielāks finansējums pētniecībai un inovācijām, taču šīs jomas ir saistītas ar dzīvnieku izmantošanu. Tāpēc nodrošināsim dzīvniekiem labāko iespējamo aizsardzību un darīsim to, izmantojot šo jauno tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, Dānijas Liberālās partijas deputāti balsoja par ziņojumu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Nav nekāds noslēpums, ka spēcīgus argumentus izvirzījušas abas šā jautājuma risināšanā iesaistītās puses. Daži uzskata, ka prioritāras ir dzīvnieku tiesības. Mēs, savukārt, domājam, ka arī sabiedrībai ir tiesības uz progresu zāļu izstrādes un slimību ārstēšanas jomā. Nav šaubu, ka mūsu uzdevums ir nodrošināt pareizu līdzsvaru. Pret dzīvniekiem jāizturas pienācīgi, taču mūsu pētniekiem jānodrošina līdzekļi, kas tiem vajadzīgi, lai attīstītu jaunas ārstēšanas formas un ārstētu nopietnas slimības. Jeggle kundzes izstrādātajā ziņojumā ir panākts patiešām pareizs līdzsvars, un tāpēc mēs uzskatām, ka par to ir vērts balsot. Mēs esam arī pārliecināti, ka ir apsveicami, ka beidzot varam atkāpties no tiesību akta, kas pieņemts vēl 1986. gadā.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, (…) panāca vienošanos otrajā lasījumā par šo pretrunīgo ziņojumu par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Es balsoju par vienošanos, jo šis teksts šķiet līdzsvarots un aizsargā dzīvniekus, neapdraudot zinātnisko izpēti.

Vienošanās uzsver to, ka dzīvnieku izmantošana pētniecībā būtu jāatļauj, ja nav iespējams turpināt pētījumu, izmantojot citus zinātniski pietiekami pamatotus paņēmienus. Tiesību akts ir skaidri saprotams — tajā noteikti kritēriji dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem nolūkiem un prasība dalībvalstīm pēc iespējas samazināt projektos izmantoto dzīvnieku skaitu.

Bez šī ziņojuma nav nozīmes atkārtot, ka Eiropai arvien vairāk jāpievēršas zinātniskajai izpētei.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt atzinību Elizabeth Jeggle un pārējiem, kuri bija iesaistīti šajā darbā, par to, ka izdevies panākt šo līdzsvaroto kompromisu attiecībā uz zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

Eiropas dzīvnieku labturības kustība patiešām atzinīgi vērtē panāktā kompromisa savlaicīgo pieņemšanu. Es ticu, ka pieņemtais teksts nodrošinās tiešus un jūtamus ieguvumus dzīvnieku labturības jomā un vienlaicīgi ļaus turpināt būtiskus medicīniskus pētījumus Eiropā, kuri, cerams, sekmēs jaunu, inovatīvu un efektīvu ārstniecības metožu izstrādi.

Šodien panāktais kompromiss ir arī nozīmīgs solis Eiropas noteikumu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem saskaņošanas virzienā, un, pēc manām domām, tas pats par sevi ir ļoti svarīgs sasniegums.

Visbeidzot, humānu apsvērumu dēļ ir noteikts augstākais sāpju slieksnis, un tas uzliek pienākumu Komisijai pārbaudīt iestādes, kurās veic izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ja šajā sakarībā pastāv nopietnas bažas.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, arī es balsoju par Jeggle kundzes direktīvu par dzīvnieku aizsardzību, un es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi arī mums šeit Eiropas Parlamentā sniegt nopietnu atbalstu dzīvnieku aizsardzībai.

Taču šai sakarībā ir jāņem vērā, ka šis priekšlikums ir labs kompromiss, kas nodrošina gan dzīvnieku aizsardzību, gan arī zinātnisko izpēti. Tomēr mums joprojām ir nepieciešami izmēģinājumi ar dzīvniekiem, jo nav atklātas tiem alternatīvas metodes. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai izmēģinājumi notiktu pienācīgos apstākļos un radītu pēc iespējas mazāk ļaunuma, sāpju un ciešanu.

Šis ir ievērojams solis uz priekšu, ņemot vērā to, ka iepriekšējā direktīva tika pieņemta 1986. gadā. Es ceru, ka tā tiks īstenota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ka tādējādi mēs pieņemam saskaņotu praksi, kas veicina dzīvnieku aizsardzību, bet vienlaicīgi arī nodrošina iespējas gūt panākumus zinātniskās izpētes jomā.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Es patiešām novērtēju Jeggle kundzes darbu, taču nevaru atbalstīt direktīvas tekstu, jo nedz Padome, nedz arī Komisija nav garantējusi, ka tiks aizliegta cilvēku embriju šūnu izmantošana, lai glābtu dzīvniekus. Direktīva ir pierādījums tam, ka mēs kā cilvēki jūtamies atbildīgi par citām dzīvām būtnēm uz Zemes, taču tā ir arī skumjš pierādījums tam, cik zemu mēs vērtējam cilvēka dzīvību. Mēs esam gatavi ierobežot pērtiķu izmantošanu pētniecībā, atļaujot to tikai gadījumos, kuri saistīti ar sugu saglabāšanu vai apdraudējumu cilvēka dzīvībai. Un pat šādos gadījumos pētniecība ir atļauta tikai tad, ja var pierādīt, ka citas metodes nav piemērotas. Taču mēs nespējam nodrošināt tikpat stingru aizsardzību cilvēku embrijiem, nedzimušiem bērniem vai pat ģenētiskai informācijai. Diemžēl šis ziņojums lika man justies tā, it kā es dzīvotu uz Pērtiķu planētas.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (S&D).(PL) Es atbalstu ierosinātos pasākumus zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzībai. Es uzskatu, ka tie ir saprātīgi un līdzsvaroti pasākumi, kas atbilst mūsdienu prasībām un mūsu civilizācijas centieniem. Taču man jāatzīst, ka balsojot es pieļāvu kļūdu. Es kļūdījos un nobalsoju par pirmo grozījumu, lai gan es gribēju, lai tiktu noraidīti visi grozījumi; tāpēc es sniedzu šo paziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es neatbalstīju priekšlikumu tiesību aktu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem nodot atpakaļ komitejai, jo es nedomāju, ka galu galā būtu iespējams panākt labāku rezultātu. Taču es balsoju par trīs ierosinātajiem grozījumiem.

Manuprāt, ir patiešām satraucoši, ka izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā Eiropā mēs patiesībā speram soli atpakaļ. Patlaban vairākās dalībvalstīs jau tiek izmantotas labākas metodes, lai iegūtu rezultātus pētniecībā, izmēģinājumos neizmantojot dzīvniekus. Šāda prakse patiesībā palēninās alternatīvu izstrādi.

Līdzīgi arī pētījumos ir pierādīts, ka primātu izmantošana pat ārkārtas gadījumos nenodrošina rezultātus attiecībā uz cilvēku veselību, kā tas tiek pieņemts priekšlikumā sniegtajos argumentos.

 
  
  

Ziņojums: Csaba Őry (A7-0235/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, debates par stratēģijas „Eiropa 2020” jaunajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm notiek ekonomikas krīzes laikā, kas neapšaubāmi vēl vairākus gadus būtiski ietekmēs darba tirgu.

Pašreizējās krīzes laikā ir atklājies, ka trūkst efektīvu mehānismu, lai savlaicīgi reaģētu uz krīzes pazīmēm. Tā parāda, cik ļoti nepieciešama ir Eiropas Savienības ekonomikas politikas koordinācija, ar nosacījumu, ka tā tiek stiprināta un tiek uzlabota tās efektivitāte. Krīze ir arī ļāvusi saskatīt dalībvalstu ekonomiku ciešo savstarpējo atkarību saistībā ar tirgiem un nodarbinātību. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka, lai panāktu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, Eiropas Savienības un dalībvalstu īstenoto centienu pamatā jābūt stingrai apņēmībai nodrošināt, ka ieguldījumi ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē veicina arī ilgtspējīgu darba vietu izveidi.

Stratēģijai būtu jānovērš ekonomikas un sociālā krīze nākotnē, nodrošinot strukturālās un kohēzijas politikas ciešu koordināciju. Patiešām, ja mēs vēlamies nodrošināt šo jauno politikas pamatnostādņu efektivitāti, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu izskaustas sociālās un ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem. Šai sakarībā ārkārtīgi liela nozīme ir Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondam pašreizējā plānošanas periodā un iespējamajiem Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par, jo esmu pārliecināta, ka tas kopumā ir pareizs lēmums. Tomēr es neesmu pilnībā apmierināta, jo mēs noteikti varējām būt mērķtiecīgāki, it īpaši attiecībā uz jautājumu par jauniešu un sieviešu pieeju nodarbinātībai un par nepieciešamību pieņemt elastdrošību kā līdzekli cīņā pret nodarbinātības nestabilitāti, kas ir visas Eiropas problēma. Es apbrīnoju referentes paveikto, neskatoties uz to, ka viņas rīcībā bija tik maz laika.

Vienkāršošanas mēģinājums noteikti ir pozitīvs solis, proti, ir ierosināts jauns, vienkāršāks nodarbinātības politikas pamatnostādņu formāts — tagad ir četras pamatnostādnes, kurās skaidri noteikti stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētie mērķi. Pēc manām domām, pozitīvi ir vērtējami arī centieni ņemt vērā pagātnē pieļautās kļūdas, kuras zināmā mērā bija iemesls nespējai sasniegt stratēģijas „Eiropa 2010” mērķus.

Vēl viens pozitīvs šā dokumenta aspekts ir tas, ka tajā iekļauti interesanti ierosinājumi attīstīt ideju par darba atkārtotu ieguldīšanu, nosakot, ka darba funkcija ir ne tikai nodrošināt izdzīvošanu, bet arī simbolizēt cilvēces tiesības uz progresu.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Liels jums paldies, priekšsēdētāja kungs, bet es skaidri nesaklausīju savu vārdu tulkojuma dēļ. Atgūstoties no finanšu krīzes, vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila. Tieši tāpēc jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un stiprinātu jaunu darba vietu radīšanas potenciālu Eiropas ekonomikā. Turklāt mēs arī nedrīkstam aizmirst par demogrāfiskajām izmaiņām, globalizāciju un jauno tehnoloģiju ieviešanu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunā nodarbinātības stratēģija nodrošinātu līdzsvaru starp nekavējoties risināmiem jautājumiem saistībā ar krīzi un ilgtermiņa problēmām. Eiropas nodarbinātības politikai ir ļoti liela nozīme, lai mēs varētu pārvarēt grūtības, kādās esam nonākuši. Es arī piekrītu referentam, ka, cīnoties pret bezdarbu, stratēģiska nozīme var būt kvalitatīvai izglītībai un mūžizglītībai. Es varu tikai atbalstīt šo priekšlikumu, un es vēlos izteikt atzinību Csaba Őry par viņa lielisko ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Mészáros (Meh-tsá-rosh) kungs, mēs esam informēti, ka jūsu uzvārdu izrunā tā, kā jūs tikko dzirdējāt no manis. Ja izruna nav pareiza, lūdzu, dariet mums zināmas savas vēlmes attiecībā uz jūsu uzvārda izrunu.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). – Mans uzvārds ir Mészáros (Méh-sah-rosh) — Alajos Mészáros. To nav viegli izrunāt. Liels jums paldies!

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta pieņemtās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Darbam un nodarbinātībai jābūt būtiskākajiem jebkuras veiksmīgas ekonomikas politikas rezultātiem. Tajā pašā laikā, piesaistot izaugsmi un darba vietu saglabāšanu videi draudzīgas ekonomikas attīstībai, tiks radīti priekšnosacījumi, lai novērstu klimata un vides problēmas. Dabas katastrofas, ar kurām nākas saskarties jau daudzus gadus, it īpaši plūdi dažādās vietās Eiropā, parāda, ka noteiktu skaitu jaunu, ilgtspējīgu darba vietu var radīt arī, būvējot sistēmas aizsardzībai pret plūdiem. Izmaksas, kas radīsies, uzturot ūdensteces, uzturot un būvējot kanalizācijas sistēmas, kanalizācijas kanālus un aizsprostu sistēmas, noteikti būs daudz zemākas par plūdu seku likvidācijas izmaksām.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, mūsu atgūšanās no finanšu krīzes un ekonomikas atlabšanas sākums, kas, lai gan atšķirīgos laikos, ir vērojams Eiropas Savienībā, diemžēl kaitē darba vietām un darba ņēmējiem.

Šī tendence ir krasā pretstatā šā Parlamenta pieņemtajai Komisijas programmai un īpašajā stratēģijas „Eiropa 2020” programmā paustajai nostājai, kas paredz, ka nepieciešamība panākt ekonomikas izaugsmi noteikti jāpapildina ar iekļautības pazīmēm. Integrētās pamatnostādnes, ko šodien pieņēmām, tostarp septītā pamatnostādne, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis tiek aicinātas mazināt strukturālo bezdarbu, veicot konkrētus pasākumus, lielā mērā ir pozitīvs solis šajā virzienā.

Mums vienmēr jāatceras, ka darbs ir visu tiesību kodeksu, tostarp Itālijas tiesību kodeksa, pamatā, kura 1. pantā noteikts, ka „Itālija ir demokrātiska republika, kas balstīta uz darbu”, un ka darbs ir arī cilvēka cieņas pamatā.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu integrētās pamatnostādnes, kas vērstas uz bezdarba problēmām dalībvalstīs.

Vienlaicīgi, izstrādājot jebkuru risinājumu, būtu jāņem vērā arī kvalitātes dimensija. Kā jau vakar minēja priekšsēdētājs Barroso kungs, šodien Eiropā tiek piedāvāti četri miljoni darba vietu. Vairumā gadījumu, lai aizpildītu šīs brīvās darba vietas, ir nepieciešami kvalificēti darbinieki. Tāpēc es aicinu Komisiju nekavējoties ieviest ierosināto Eiropas vakanču uzraudzības sistēmu, kurā būtu jāiekļauj arī Eiropas prasmju pase.

Šim Eiropas mērķim būtu jānodrošina mūsu kontinentam kvalificēti darbinieki. Turklāt mums nepieciešama drosme, lai būtiski mazinātu administratīvos un ārpustarifa šķēršļus MVU darbībā.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu referenta nostājai. No vienas puses, viņš atbalsta Komisijas ierosināto integrēto pamatnostādņu skaita samazināšanu, taču tajā pašā laikā, no otras puses, viņš uzskata, ka šis samazinātais pamatnostādņu skaits un Eiropas kopīgie mērķi nevar un nedrīkst būt dalībvalstu politikas pamatā, ja ietekmē tās skaidrību un praktisko lietderību.

Turklāt es piekrītu tai teksta daļai, kurā referents norāda, ka, lai stratēģija „Eiropa 2020” un nodarbinātības pamatnostādnes šajā kontekstā būtu efektīvas, jānodrošina arī, ka tiek pārvarētas sociāli ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un Eiropas reģioniem, izmantojot arī struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, būtiskākais jautājums saistībā ar Őry kunga lielisko ziņojumu par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm attiecas uz to, vai Padome ņems vērā ieteikumus.

Vakar mani iepriecināja tas, ka Beļģijas prezidentūra apņēmās ņemt vērā Parlamenta ieteikumus. Es vēlos teikt Padomei, ka ir ļoti svarīgi ņemt vērā vairākus patiešām lieliskus ieteikumus Őry kunga ziņojumā — it īpaši es domāju ieteikumus, kuri attiecas uz uzlabotu pārvaldību. Visi ir vienisprātis, ka atvērtā koordinācijas metode noteikti nebija efektīva attiecībā uz Lisabonas programmu. Mums jānodrošina, lai mērķi un apakšmērķi tiktu uzraudzīti un novērtēti, pamatojoties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem.

Es esmu gandarīta par to, ka tika pieņemts 62. grozījums, jo, pēc manām domām, šā grozījuma īstenošana palīdzēs mazināt reģionu atšķirības. Nobeigumā vēlos teikt, ka pilnībā atbalstu koncepciju, ka nodarbinātību veicinošas izaugsme pamatā jābūt pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, ko atbalsta SDO.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Atzinīgi jāvērtē tas, ka Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par stratēģijas „Eiropa 2020” integrētajām pamatnostādnēm un ka mēs tās šodien pieņēmām Parlamentā. Ņemot vērā pašreizējo globālo ekonomisko situāciju, tas ir pozitīvs solis, kas parāda Eiropas Savienības iestāžu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību par ekonomiku un nodarbinātību. Atzinīgi jāvērtē arī tas, ka, izstrādājot pamatnostādnes, nav aizmirsta nepieciešamība saglabāt saskaņotību un pārredzamību. Steidzami jāīsteno šādi pasākumi — jāpalielina līdzdalība darba tirgū, jāsamazina strukturālais bezdarbs, jāveicina kvalificēta darbaspēka veidošanās, darba vietu kvalitāte un mūžizglītība, palielinot tādu cilvēku skaitu, kuriem ir augstākā izglītība, un jācīnās pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo šie pasākumi nodrošina ilgtspējīgu ekonomiku un stiprina darba vietu izveides potenciālu. Ziņojumā ir pareizi noteikts, ka jāveicina ilgtspējīgu darba vietu radīšana, veicot ieguldījumus ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē, kā arī jāpārvar sociāli ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem. Kopumā vēlos izteikt lielu cerību, ka stratēģija „Eiropa 2020” nodrošinās gaidītos rezultātus, it īpaši nodarbinātības politikas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, pirms trīsdesmit gadiem tā sauktās „vecās Eiropas” valstu, proti, 15 Eiropas Savienības dalībvalstu pirms bijušo COMECON dalībvalstu pievienošanās, IKP veidoja 36 % no pasaules IKP. Šodien šis rādītājs ir 25 %, un tiek lēsts, ka pēc 10 gadiem tas būs 15 %.

Vēlos jautāt, kāpēc tā notiek? Mēs nevaram šo procesu piedēvēt Āzijas uzplaukumam. Kanādas un ASV IKP rādītājs attiecībā pret pasaules IKP šajā pašā periodā ir saglabājies diezgan stabils.

Patiesība ir tāda, ka mēs esam apgrūtinājuši sevi ar augstākiem nodokļiem, stingrākiem noteikumiem, agresīvākām reglamentējošām iestādēm un atļaujām, un inspektoriem, un birokrātiem, un ierēdņiem. Iespējams, tam būtu nozīme, ja galvenie konkurenti atrastos šajā kontinentā. Taču tam nav nozīmes pasaulē, kurā mums nākas sacensties ar Ķīnu un Indiju.

Tāpēc vēl jo vairāk jūsu un arī maniem vēlētājiem ir iemesls pacelt acis un skatīties tālumā aiz horizonta un pamest šo ierobežojošo un grūstošo reģionālo muitas savienību un no jauna pieņemt globālo izaicinājumu, ko mūsu tēvi uzskatīja par pašsaprotamu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, aicinu vispirms pievērsties šā ziņojuma pozitīvajiem aspektiem. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi mums visiem atbalstīt mūžizglītības ideju. Jau pārāk ilgi un pārāk daudzus gadus cilvēkiem eksāmenos tiek dota tikai viena iespēja, un tas konkrētā vecumā, parasti 11 vai 18 gadu vecumā, nosaka viņu nākotni.

Šajā nepārtraukti mainīgās ekonomikas laikmetā, kad zināmas nozares var izzust vienas nakts laikā, ir patiešām lietderīgi nodrošināt iespēju mūsu pilsoņiem iesaistīties mūžizglītībā. Taču tajā pašā laikā mums jāspēj saskatīt kopējo situāciju.

Diezgan bieži šajā Parlamentā mēs pieminam ideju par sociālu Eiropu. Taču vārdu salikums „sociāla Eiropa” nereti ir aizsegs politikas jomām, kuras patiesībā kavē radīt darba vietas, radot arvien vairāk šķēršļu MVU, kas ir izaugsmes dzinējspēks visā Eiropā, un apgrūtina jaunu darba vietu izveidi.

Aicināsim valdību nestāties ceļā mazajiem uzņēmumiem. Aicināsim to radīt darba vietas un nodrošināt labklājību un pārticību visiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0494/2010

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es aicināju balsot par šo rezolūcijas priekšlikumu; es esmu viena no tā parakstītājām, un es balsoju par to. Taču man jāatzīst, ka es no šā Parlamenta gaidīju ko vairāk un liku uz to lielākas cerības.

Es piekrītu, ka tas bija steidzams lēmums, taču tas bija arī ļoti svarīgs lēmums. Lēmums bija steidzams, jo bija jāglābj Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvība, un tas bija ļoti svarīgs šim Parlamentam, jo mēs nevaram turpināt nosodīt, apsūdzēt, nožēlot un stigmatizēt, tajā pašā laikā turpinot rīkoties tāpat kā līdz šim un nemainot attieksmi pret tādām valstīm kā Irāna. Es uzskatu, ka šoreiz Irāna ir izturējusies patiešām augstprātīgi pret starptautisko kopienu, dalībvalstīm un Eiropas iestādēm. Tā izturas vienaldzīgi pret visām sūdzībām un aicinājumiem.

Šodien situācija ir mainījusies un kļuvusi vēl nopietnāka, jo pēdējā gada laikā Irānas rīcība ir būtiski pasliktinājusies, un vairāki notikumi ir pretrunā Irānas valdības uzņemtajām saistībām starptautiskā līmenī.

Es uzskatu, ka gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī Eiropas iestādēm būtu jāpieņem stingrāki pasākumi un sankcijas pret šo valsti. Mēs nevaram turpināt diplomātiskās attiecības ar valsti, kas nepieņem un pat neuzklausa Eiropas Savienības aicinājumus.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Manā ilgajā darba pieredzē Eiropas Parlamentā es līdz šim neesmu pieredzējis, ka ar tik lielu balsu vairākumu tiktu atbalstīta šāda veida rezolūcija, vienam deputātam balsojot pret, 22 deputātiem atturoties un vairāk nekā 600 deputātiem balsojot par. Es domāju, ka esat snieguši vēstījumu, kuru vēlējāties sniegt. Katrā ziņā, paldies jums!

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es, protams, atbalstīju šo rezolūciju. Tas ir vēl viens aicinājums glābt Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvību.

Diemžēl šis nav vienīgais gadījums. Kopš pašreizējā birokrātiskā un teroristiskā režīma ieviešanas pirms 31 gada, gandrīz 300 sievietes ir līdz nāvei nomētātas ar akmeņiem. Turpinās arī cilvēku, tostarp nepilngadīgu personu, publiska pakāršana. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai glābtu Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvību, taču, pat ja mums tas izdosies, pastāv liela iespēja, ka šā režīma būtība nemainīsies. Tāpēc mums bez ierunām jāatbalsta tie drosmīgie cilvēki Irānā — un kopš pagājušās vasaras viņu skaits ir sasniedzis vairākus miljonus —, kuri mēģina gāzt pastāvošo kārtību, dodot priekšroku atklātam, nemilitāram un demokrātiskam režīmam. Mums nevajadzētu baidīties mēģināt to darīt.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu jūsu teiktajam un izsaku atzinību Mazzoni kundzei par viņas darbu saistībā ar šo rezolūciju, kuru es pilnībā atbalstu.

Šajā trokšņainajā un aizņemtajā nedēļā Strasbūrā vissvarīgākā sanāksme bija tā, kurai es diemžēl varēju veltīt vismazāk laikā. Tā bija sanāksme, kurā piedalījās sievietes no Irānas, kuras ieradās lūgt atbalstu viņu kolēģēm un šai rezolūcijai.

Taču man bija patiešām liels prieks tikties ar viņām un apsolīt sniegt atbalstu. Pārsteidzošs, taču, iespējams, ievērības cienīgs ir fakts, ka mēs saņēmām daudz vairāk e-pastu par dzīvnieku labturības jautājumu nekā par šo jautājumu, kas attiecas uz cilvēka dzīvību. Es tikai gribēju, lai jūs to zinātu.

Manuprāt, mums būtu jādara zināms, it īpaši tāpēc, ka mums lūdza lietot šo vārdu, ka daudzas sievietes, kurām piespriež nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem vai nogalinot citā veidā, tiek sodītas par to, ka viņas ir mohareb, kas burtiski nozīmē „cilvēks, kas pretojas Dieva gribai”. Taču patiesībā šīs sievietes tikai protestē pret diktatūru viņu valstī un grib panākt izmaiņas, lai uzlabotu savu situāciju un atjaunotu savas tiesības šajā valstī.

Tāpēc es atrodos šeit, lai atbalstītu šīs sievietes. Es nevaru viņu labā darīt daudz, taču es domāju, ka šis Parlaments ar ārkārtīgi lielo balsu pārsvaru šodien sniedz pārliecinošu vēstījumu, un es ceru, ka tam izdosies panākt iecerēto.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, šī rezolūcija ir pirmais nozīmīgais Parlamenta solis, mācoties izmantot visas iespējas katrā sanāksmē, lai turpinātu šo cīņu, kuras mērķis šodien ir glābt Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvību, bet kas būtībā ir cīņa pret despotisku, pilnīgi necilvēcīgu režīmu.

Taču es uzskatu, ka Komisijai un Padomei nākotnē jārīkojas aktīvāk un izlēmīgāk, un katram šajā Parlamentā izteiktajam vārdam jābūt kā akmenim, ko noliekam pie kājām tiem, kuri apmētā šīs sievietes, lai uzceltu ap viņiem kauna sienu un izslēgtu viņus no cilvēku sabiedrības. Sakineh Mohammadi-Ashtiani ir jāglābj un kopā ar viņu jāglābj tās sievietes un vīrieši visā pasaulē, kuri joprojām kļūst par upuriem šādai barbariskai cietsirdībai, kāda nav sastopama pat starp mežonīgākajiem un primitīvākajiem dzīvniekiem.

Tas ir Zvērs jeb Sātans, kas šodien liek kustēties necienīgu līderu un liekulīgu svēto rokām un lūpām, kurus Visvarenais jau ir sodījis bez izredzēm uz žēlastību. Viņiem jāsaprot, ka, ja viņi tagad neapstāsies, viņu laiks vilksies mūžīgi, un arī mūs piemeklēs tāds pats liktenis, ja mēs nerīkosimies apdomīgi un nepalīdzēsim barbariskas sabiedrības upuriem.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu un patiešām ceru, ka tas palīdzēs glābt Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvību. Es, tāpat kā daudzi citi šeit, esmu noskaņota nedaudz skeptiski, jo diemžēl mēs zinām, ka tādas totalitāras valstis kā, piemēram, Irāna, vienkārši neuzklausa mūsu aicinājumus.

Mani diezgan lielā mērā satrauc arī tas, ka, atkārtojot citas deputātes teikto, gandrīz nekas šeit nav pateikts par cilvēktiesībām, bet diezgan daudz ir runāts par dzīvnieku tiesībām. Neapšaubāmi, arī tas ir būtisks jautājums, taču šie jautājumi būtu jāskata atbilstīgā perspektīvā. Eiropas Savienības būtiski svarīgs uzdevums ir aizsargāt cilvēktiesības un pamatvērtības.

Es patiešām ceru, ka šis ziņojums var veicināt mūsu apņemšanos risināt cilvēktiesību jautājumu un uzsvērt to nozīmi pat tādās totalitārās valstīs kā Irāna, tādējādi reizi par visām reizēm pārtraucot šo brutālo nāvessodu izpildi.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, kā jūs pareizi norādījāt, gandrīz vienprātīgajam balsojumam šeit šodien ir ļoti liela nozīme. Es esmu gandarīts par to, ka biju viens no tiem, kuri balsoja par šo rezolūciju.

Vispirms es vēlos teikt, ka neesmu protestētājs. Es pilnīgi noteikti nekad vēl neesmu vilcis šādu t-kreklu, taču nepamatotais aicinājums sodīt kādu un piespriest nāvessodu par iespējamu nodarījumu ir tik nicināms, tik pretīgs, tik barbarisks, tik nesamērīgs un tik atbaidošs, ka es sapratu, ka kaut kas ir jādara. Es ceru, ka Irānas iestādes saņems vēstījumu, ka šāda prakse ir novecojusi un ir jāizbeidz.

Politisks spiediens un sabiedrības protests nodrošināja nāvessoda atcelšanu daudzās valstīs. Es ceru, ka mūsu protests šeit šodien izbeigs šo drausmīgo situāciju. Kā jau minēja Kelam kungs, 300 cilvēki jau ir nogalināti, nomētājot ar akmeņiem, un tas ir drausmīgi. Tas ir jāizbeidz, un mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai izbeigtu šādu praksi.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu par Irānu — šis jautājums vienlīdz stipri satrauc mūs visus, un, kā jau jūs, priekšsēdētāja kungs, tikko teicāt, balsojuma rezultāts liecina par visu šeit šajā Parlamentā pārstāvēto spēku vairākuma nostāju.

Mūs satrauc arī tas, ka šīm divām sievietēm tiek liegta iespēja uz pienācīgu tiesas procesu, turklāt, kad viņas mēģināja algot juristus, arī viņi tika vajāti un izraidīti no valsts.

Mēs redzam valdību, kas ignorē demokrātiju, valdību, kas ignorē vēlēšanu rezultātus un pēc tam liek piekaut cilvēkus un nogalināt protestētājus, kuri vēlas panākt lielāku demokrātiju.

Mēs arī esam liecinieki tam, ka tiek vajāti citu reliģiju pārstāvji, arī kristieši un Bahaī reliģijas pārstāvji.

Taču es vēlos īsumā pieminēt vēl vienu personu, kuru mums nevajadzētu aizmirst, un tas ir Ibrahim Hamidi, kuru apsūdzēja par homoseksualitāti. Fakts, ka personu vājā seksualitātes dēļ, ir šādas valsts kauna traips.

Cerēsim, ka kādu dienu pavisam drīz šis režīms tiks gāzts.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos pateikties jums visiem. Kā par cilvēktiesībām un demokrātiju atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks es pilnībā atbalstu sniegtās piezīmes. Tā kā pirms dažiem gadiem es pats personīgi piedzīvoju tā saukto Irānas tiesiskumu, es tikai varu nosodīt pašreizējo drausmīgo situāciju Irānā, un kopā mēs varam cerēt, ka tā drīzumā tiks izbeigta. Es ceru arī, ka vienīgā balss pret rezolūciju tika nodota kļūdas dēļ un ka patiesībā mēs visi balsojām par.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, revolūcija, kas 1979. gadā notika Irānā, kādu dienu tiks uzskatīta par epohālu notikumu, kas pielīdzināms Franču revolūcijai 1789. gadā un Krievijas revolūcijai 1917. gadā. Tāpat kā revolūcijas Francijā un Krievijā, revolūcija Irānā nekavējoties izpletās ārpus Irānas robežām un to mēģināja atkārtot visā pasaulē. Tāpat kā Francijā un Krievijā, Irānā netika atzīts suverenitātes un teritoriālās piekritības princips.

Demonstratīvs ajatollu žests bija Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības aplenkums. Pat Otrā pasaules kara laikā, kad pretējas ideoloģijas centās iznīcināt viena otru, tika cienīta diplomātiskās misijas neaizskaramība. Ajatollas gribēja parādīt, ka līdzšinējie noteikumi uz viņiem neattiecas un ka viņi ir atbildīgi citādai varai. Viņi joprojām turpina iesākto, ignorējot teritoriālās piekritības principu, finansējot savu miliciju un savas teroristu organizācijas. Šīs organizācijas, kuras atrodas no Persijas līča līdz Libānai un kādreizējām hanistēm, kuras veidojās Zīda ceļa pastāvēšanas laikā, un Balkāniem, uzbrūk civiliem mērķiem pat Londonā un Buenosairesā.

Man šķiet, ka mums būtu lielākas tiesības nosodīt Irānu, ja mēs paši izturētos ar lielāku cieņu pret teritoriālās piekritības principu un, nudien, arī demokrātiju. Es ceru, ka deputāti, kuri tik sirsnīgi un aizkustinoši runāja par pārstāvošas valdības neesamību Irānā, piemēros tikpat augstus standartus nākamajā reizē, kad Eiropas Savienībā tiks rīkots referendums.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Elisabeth Jeggle (A7-0230/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tādējādi tiks atjaunināta spēkā esošā 1986. gadā pieņemtā direktīva, turklāt tā mērķis ir arī uzlabot līdzsvaru starp pētniecības nozares interesēm un zinātnes vajadzībām izmantoto dzīvnieku labāku aizsardzību. Ņemot to vērā, es arī uzskatu, ka ir ļoti svarīgi panākt kompromisu, kas veicina dzīvnieku izmantošanai alternatīvu metožu attīstību un nodrošina dzīvnieku labturības standartu uzlabošanu, neapdraudot progresu šajā nozarē.

Svarīgākie jautājumi, par kuriem panākta vienošanās šajā ziņojumā, ir saistīti ar dzīvnieku labturības aspektiem, kuri tiek aizstāti, lai veicinātu alternatīvu metožu izmantošanu, kurās nav iesaistīti dzīvi dzīvnieki. Ziņojumā ir arī noteikts, ka jāievieš procedūra, lai klasificētu metodes, kurās izmanto dzīvniekus, pamatojoties uz vairākiem sāpju līmeņiem, nosakot maksimālo sāpju slieksni, un ka, piemērojot direktīvu, jānodrošina efektīvāka kontroles sistēma. Uzraudzības trūkuma dēļ reizēm tiek veikti izmēģinājumi, kuriem pieejamas alternatīvas metodes, neizmantojot dzīvniekus, taču dzīvniekus joprojām izmanto, it īpaši pamata izmēģinājumos, kuru mērķis nav pierādīt zinātniskas hipotēzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Ņemot vērā valstu tiesību aktu dažādību un dzīvnieku aizsardzības zemo līmeni atsevišķās dalībvalstīs, ir vajadzīga lielāka noteikumu saskaņošana attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu zinātnes vajadzībām. Kā norādīja mūsu referente Jeggle kundze, ar Padomi ir panākts līdzsvarots kompromiss. Ir patiešām ļoti svarīgi paralēli dzīvnieku aizsardzībai panākt, lai pētniecība nezaudētu savu būtisko nozīmi cīņā pret slimībām. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu un tāpat kā mani kolēģi no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) noraidīju Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegtos grozījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo svarīgo vienošanos. Zinātnes vajadzībām izmantoto dzīvnieku aizsardzība patiešām ir ļoti sarežģīta joma, jo tajā ir jāņem vērā dažādu ieinteresēto personu grupu intereses, un reizēm šīm grupām ir pretēji viedokļi un vajadzības. Es uzskatu, ka šajā dokumentā ir panākts pienācīgs līdzsvars. Dokumentā lielākā uzmanība ir pievērsta alternatīvu veicināšanai attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un dzīvnieku turēšanas un izmantošanas apstākļu uzlabošanai. Mums arī izdevās saglabāt Eiropas Parlamenta apsvērumus no pirmā lasījuma par administratīvā sloga samazināšanu, kā arī pastāvīgumu un dzīvotspēju Eiropas pētniecības jomai un nozarei, kas joprojām paļaujas uz dzīvnieku izmantošanu. Ir plašāk jāveicina alternatīvas attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Reaģējot uz to, ir paredzēts alternatīvo metožu validācijai izveidot ES references laboratoriju, ko dalībvalstis atbalstīs, cenšoties nodrošināt papildu resursus piemērotām specializētām laboratorijām. Es uzskatu, ka šajā rezolūcijā ir panākts pienācīgs līdzsvars starp nozares un pētniecības kopienas vajadzībām, vienlaikus atjauninot un saskaņojot dzīvnieku labturības standartus attiecībā uz dzīvniekiem, kurus izmanto vai gatavojas izmantot zinātnes vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības rūpes par dzīvnieku labturību kopumā un it īpaši par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku labturību. Taču, ņemot vērā Eiropas Savienības vērienīgo paplašināšanos un panākto tehnisko progresu, bija jāpieņem jauna direktīva, kas standartizētu ar dzīvnieku izmantošanu saistīto praksi. Dzīvnieku aizsardzība un pienācīgas attieksmes pret tiem nodrošināšana ir Kopienas vērtība, kas atzīta vienprātīgi apstiprinātā protokolā. EK direktīvas pieņemšana 1985. gadā bija mēģinājums likvidēt atšķirības dalībvalstu noteikumos, kas paredzēti tiesību aktos un administratīvos aktos attiecībā uz izmēģinājumos un zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Taču pēc attiecīgās direktīvas pieņemšanas atšķirības starp dalībvalstīm ir tikai palielinājušās, it īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienībai kopš tā laika ir pievienojušās jaunas dalībvalstis.

Parlamenta pieņemtā rezolūcija mazinās zinātnes nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības līmeņa atšķirības dalībvalstīs laikā, kad, kā mēs visi zinām, šāda prakse ir nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī, lai aizsargātu vidi. Šī rezolūcija ir solis uz priekšu, lai panāktu visiem pieņemamu mērķi — pēc iespējas drīzāk, tiklīdz tas būs iespējams, pateicoties nākotnes atklājumiem, pavisam atteikties no izmēģinājumiem ar dzīviem dzīvniekiem zinātnes vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Dzīvnieku izmantošana zinātniskos pētījumos ir saistīta ar sociāli nozīmīgiem atklājumiem, mūža ilguma palielināšanos un cilvēku labklājību. Zinātnes pašreizējā attīstības stadijā ir neiespējami pilnīgi aizliegt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tādēļ attiecībā uz tiem dzīvniekiem, kas joprojām tiek izmantoti, noteikti ir jānodrošina maksimālā iespējamā aizsardzība un labturība, ņemot vērā eksperimenta mērķus.

Es uzskatu, ka šajā tiesību akta pārskatītajā versijā ir noteikti augstāki standarti, kas vajadzīgajā apjomā nostiprina dzīvnieku aizsardzību. Eiropas Savienība ar šo direktīvu uzlabos standartus attiecībā uz zinātniskos eksperimentos izmantotu dzīvnieku labturību, jo tai ir būtiska nozīme eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaita samazināšanā un tā paredz, kad vien iespējams, izmantot alternatīvas metodes, vienlaikus nodrošinot arī godīgas konkurences noteikumus ES rūpnieciskajai nozarei un nostiprinot ES veikto pētījumu kvalitāti. Šodienas balsojuma rezultāts apliecina vispārēju vienprātību par vajadzību uzlabot zinātniskos pētījumos un drošības testos izmantojamo dzīvnieku apstākļus, vienlaikus saglabājot augstus pētniecības standartus un pastiprinot centienus rast alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ikvienā civilizētā sabiedrībā tiek atzīts, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes, kas dzīvo mums līdzās, un ka dzīvnieku sāpes un ciešanas, ja vien tas ir iespējams, ir jānovērš. Taču es atzīstu nepieciešamību izmantot dzīvniekus zinātniskos izmēģinājumos, lai pārbaudītu jaunus medikamentus un ārstēšanas metodes vai lai zinātniskās izpētes ceļā nonāktu pie atklājumiem, kas palīdz dziedināt cilvēku slimības vai mazināt viņu ciešanas un palielināt cilvēku dzīves ilgumu.

Ņemot vērā tiesību aktu lielo dažādību un atbilstīgas aizsardzības trūkumu dažās dalībvalstīs, bija jāpieņem direktīva, paredzot minimālos standartus un neskarot dalībvalstis, kuras nodrošina izmēģinājumos iesaistīto dzīvnieku lielāku aizsardzību. Sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju nebija vieglas, taču izdevās izstrādāt tekstu, kas, pēc manām domām, ir patiešām līdzsvarots un ir pelnījis mūsu atbalstu. Tas ir solis uz priekšu, kas jāvērtē atzinīgi, lai gan attiecībā uz dažiem jautājumiem iznākums varēja būt labāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es esmu gandarīta, ka šo ziņojumu apstiprināja, jo izmēģinājumi ar cilvēkveidīgiem pērtiķiem, piemēram, šimpanzēm, gorillām un orangutaniem, turpmāk būs stingri aizliegti. Tekstā arī noteikts, ka izmēģinājumi ar dzīvniekiem pēc iespējas būtu jāaizstāj ar zinātniski pietiekami pamatotām alternatīvām metodēm. Visbeidzot, tekstā pausts aicinājums pēc iespējas mazināt dzīvnieku sāpes un ciešanas. Turpmāk dzīvniekus varēs izmantot tikai izmēģinājumos, kuru mērķis ir veicināt cilvēku, dzīvnieku un slimību (vēzis, multiplā skleroze, Alcheimera slimība un Parkinsona slimība) izpēti. Šā ziņojuma pieņemšana ir vēl viens solis uz priekšu, lai nodrošinātu zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un labturību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, jo es uzskatu, ka ar Padomi panāktais kompromiss ir labākais iespējamais līdzsvars starp zinātniskās izpētes vajadzībām cilvēka veselības aizsardzībai un dzīvnieku labturību un tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau minēja iesaistīto pušu pārstāvji, teksts, kas šodien jāpieņem, ir apmierinošs kompromiss starp dažādajām iesaistītajām interesēm, un tas panākts pēc ilgām sarunām starp iesaistītajām iestādēm — Parlamentu, Komisiju un Padomi. Es uzskatu, ka civilizētās sabiedrībās, izmantojot dzīvniekus zinātnes vajadzībām, jānodrošina atbilstīgs regulējums, kā tas ir Eiropā. Mēs esam šeit, lai diskutētu par atbilstīgu regulējumu dzīvnieku izmantošanai, kam ir ļoti liela nozīme, lai panāktu zinātnes progresu un atklātu jaunas procedūras, ārstēšanas metodes un medikamentus, kas būs liela vērtība mūsu civilizācijai un ikviena cilvēka ieguvums nākotnē.

Izrādās, ka šis regulējums nevar būt pārāk stingrs attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību; pretējā gadījumā tiks apdraudēta zinātniskā izpēte un pētniecība. Izdarot savu izvēli, es izvēlos cilvēkus, kuri nākotnē gūs labumu no izpētes un to pētījumu rezultātiem, kuriem dodam savu piekrišanu un kuros šodien tiek iesaistīti dzīvnieki. Ja šodien apstiprināmais priekšlikums nodrošinās sasniegumus neiroloģisko slimību, autoimūno slimību vai vēža izpētē, es uzskatu, ka mēs visi būsim ieguvēji.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Katru gadu ES 27 dalībvalstīs zinātniskās procedūrās tiek izmantoti gandrīz 12 miljoni dzīvnieku. Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai šādos eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaitu samazinātu līdz vajadzīgajam minimumam. Pragmatiskākais veids, kā to panākt, ir izmantot alternatīvas metodes, jo zinātnes pašreizējā attīstības stadijā ir neiespējami pilnīgi aizliegt izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

Lai saskaņotu ES veiktās procedūras izmēģinājumos ar dzīvniekiem, tika pieņemta Direktīva 86/609/EEK attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem. Taču dažas dalībvalstis ir noteikušas vērienīgus mērķus, savukārt citas valstis aprobežojas ar obligāto noteikumu ievērošanu. Tādēļ šīs rezolūcijas mērķis ir novērst šo nevienlīdzību. Ir jānodrošina taisnīgi noteikumi attiecībā uz ES nozari un tās zinātnieku kopienu un vienlaikus saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību ir jānostiprina to dzīvnieku aizsardzība, kurus joprojām izmanto zinātnes vajadzībām. Izmēģinājumu ar dzīvniekiem jomā ir labāk jāveicina alternatīvu metožu izstrāde, validācija, akceptēšana un izmantošana, kā arī jāpiemēro aizstāšanas, samazināšanas un pilnveidošanas princips jeb trīs „R” princips (replace, reduce and refine).

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs uzskatām, ka, tāpat kā citās jomās, arī šajā jomā, nosakot vienotu minimālo aizsardzības līmeni tiesību aktā, dalībvalstīm netiek liegta iespēja pieņemt sīkāk izstrādātus un stingrākus aizsardzības pasākumus, ja tās vēlas. Tāpēc mēs balsojām par šai sakarībā ierosināto grozījumu. Kā jau minējām debašu laikā, mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt attīstīt paņēmienus un metodes, kas ļauj izvairīties no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, turklāt centieni šajā jomā ir jāpastiprina.

Ir arī svarīgi izplatīt šādus paņēmienus un nodrošināt, lai tos izmantotu lielākā daļa pētniecības un attīstības iestāžu, tostarp valsts zinātnes un tehnoloģiju sistēmas, kuru attīstības līmenis ir salīdzinoši zemāks. Šī prasība jāņem vērā, izstrādājot pamata tiesību aktus šajā nozarē, taču mēs neuzskatām, ka ierosinātās izmaiņas var to pilnībā nodrošināt. Eiropas Savienībai būs jāuzņemas svarīga funkcija šajā jomā, veicinot sadarbību starp zinātnes un tehnoloģiju iestādēm un sistēmām dažādās valstīs, tostarp trešās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par kompromisu starp Parlamentu un Padomi, lai stiprinātu zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Lai nodrošinātu cilvēku vajadzības veselības aprūpes jomā, nereti ir jāziedo dzīvnieki. Izmantojot dzīvniekus, būs jāpiemēro stingrs regulējums. Taču ir liekulīgi pieprasīt, lai „dzīvniekus nogalina, sagādājot tiem pēc iespējas mazāk sāpes, ciešanas un diskomfortu”. Tie ir cilvēku pieņēmumi, kas attiecināti uz dzīvniekiem, kurus dabiskajā vidē nogalina citi gaļēdāji vai kurus kautuvēs nogalina, lai nodrošinātu pārtiku cilvēkiem. Šī pasaule nav nekāda paradīze; nāve vienmēr elpo pakausī.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski.(FR) Es atbalstīju šo vienošanos otrajā lasījumā, jo mums jāreaģē uz realitāti biomedicīniskās izpētes jomā un uz pacientu vajadzībām, vienlaicīgi uzlabojot dzīvnieku labturības līmeni.

Par laimi, izmēģinājumu ar dzīvniekiem skaits pēdējos dažos gados ir ievērojami mazinājies, jo pētniecība Eiropā virzās uz mērķi rast alternatīvus risinājumus. Diemžēl mēs zinām, ka dažos gadījumos šādi risinājumi nav pieejami, un tāpēc izmēģinājumos jāizmanto dzīvnieki, it īpaši primāti, kas nav cilvēkpērtiķi. Šādi izmēģinājumi ir nepieciešami, piemēram, saistībā ar visām neirodeģeneratīvajām slimībām, tostarp Parkinsona slimību un Alcheimera slimību.

Mūsu vienīgā iespēja, lai garantētu dzīvnieku labturības aizsardzības augstu līmeni, ir nodrošināt, ka šāda veida pētniecība tiek veikta Eiropā. Rūpes par dzīvnieku ciestajām sāpēm izmēģinājumu laikā nodrošina to, ka tiek iegūti labi rezultāti. Tāpēc mums jānovērš izmēģinājumu ar dzīvniekiem pārvietošana ārpus Eiropas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nadja Hirsch (ALDE), rakstiski. (DE) Es nevaru atbalstīt direktīvu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem tās pašreizējā formā. Tas tā patiešām ir, ka šī versija ir progresīvāka nekā iepriekšējā versija, kas pieņemta 1986. gadā. Taču salīdzinājumā ar vērienīgajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem atklājumiem, kas izdarīti pēdējo 24 gadu laikā, pasākumi, lai aizstātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, šķiet patiešām nenozīmīgi. Ir noteikts pārāk daudz izņēmumu. Turklāt formulējums ir vājš un pieļauj pārāk lielas interpretācijas un piemērošanas iespējas. Absurdi ir arī tas, ka dalībvalstis nevar pieņemt dzīvnieku labturības pasākumus, kas ir stingrāki par Eiropas Savienības noteiktajiem. Kā pamatojums tiek minēts traucējumi tirgū.

Tādējādi tiek sniegts nepareizs vēstījums Eiropas pilsoņiem, pētnieku kopienai un nozarei. No vienas puses, valstij jāņem vērā pilsoņu ētiskās apziņas izmaiņas. No otras puses, lielāks spiediens jāizdara uz izpētes jomu un pētniecības nozari. Neviens nevēlas apdraudēt Vācijas vai Eiropas kā pētniecības centra statusu, taču ieguldījumu izmaksas nav pamatots arguments, lai kavētu turpmāko attīstību un izmantotu metodes, kuras nav saistītas ar laboratorijas dzīvnieku izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Es balsoju par direktīvu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, jo iznākums attiecībā uz dzīvnieku labturību varēja būt daudz sliktāks. Šodien pieņemtā direktīva ir viens solis uz priekšu dzīvnieku labturības jomā.

Tagad direktīva pēc iespējas drīzāk jāiekļauj valsts tiesību aktos un jāīsteno dalībvalstīs. Iepriekšējā direktīva tika pieņemta 1986. gadā, tāpēc ir pēdējais laiks visā Eiropā atjaunināt izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku labturības standartus.

Nākotnē būs svarīgi palielināt ieguldījumus, lai attīstītu metodes, kas ir alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs dāmas un kungi! Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu, jo tas ir rezultāts intensīvam un ilgstošam darbam, kura laikā referente spēja panākt svarīgus kompromisus par tik sarežģītu jautājumu kā šis, proti, par dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos.

Es neatbalstīju priekšlikumu nodot to atpakaļ atbildīgajai pastāvīgajai komitejai, jo tieši šī komiteja, kurā esmu arī es, patiešām augstu vērtēja un atbalstīja manas kolēģes Jeggle kundzes darbu. Pētniecība jāturpina; tas ir svarīgi, lai attīstītu medicīnas un veselības aprūpes nozari, kā arī lai novērstu daudzas slimības.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es esmu vīlies attiecībā uz šā ziņojuma teksta galīgo redakciju un it īpaši tāpēc, ka netika pieņemti iesniegtie grozījumi dzīvnieku labturības noteikumu stiprināšanai. Ir pienācis laiks paredzēt skaidrus noteikumus, lai panāktu ierobežojumus attiecībā uz primātu, kas nav cilvēkpērtiķi, izmantošanu, aizliegumu izmantot savvaļā noķertus dzīvniekus, nepārprotamu pienākumu izmantot alternatīvas metodes, kurās netiek izmantoti dzīvnieki, ja tās ir zinātniski pietiekami pamatotas, un aizliegumu attiecībā uz tādiem izmēģinājumiem, kuri saistīti ar nopietnām un ilgstošām ciešanām. Dalībvalstīm vismaz jānodrošina iespēja pārsniegt Eiropas Savienības minimālās prasības un īstenot stingrākus dzīvnieku labturības noteikumus. Lai gan šis ziņojums uzlabos spēkā esošos tiesību aktus, tas ne tuvu nav apmierinošs, un tāpēc es atturējos balsot galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo kompromisu, jo tas nodrošina labu līdzsvaru starp izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku labāku aizsardzību un iespēju veikt zinātnisko izpēti. Izmēģinājumi ar dzīvniekiem palīdz cīnīties pret daudzām nopietnām slimībām, tomēr šādiem izmēģinājumiem vajadzīgs regulējums, lai izvairītos no nevajadzīgām dzīvnieku ciešanām. Pašreizējā direktīva tika pieņemta 1986. gadā, un tāpēc attiecībā uz to bija jāveic būtiski uzlabojumi.

Tagad jaunajā tekstā iekļauta prasība saņemt iepriekšēju atļauju izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kas ietvers projekta novērtējumu un kaitējuma un ieguvumu analīzi, kā arī paredzēta stingra pārbaužu un kontroles sistēma. Šodienas balsojums ir referentu, manas kolēģes Jeggle kundzes un mana bijušā kolēģa Parish kunga, kurš izstrādāja tekstu iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņā, intensīva darba rezultāts. Par teksta galīgās redakcijas kvalitāti jau liecināja Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas balsojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šā ziņojuma pieņemšana pēc smagajām iesaistīto pušu sarunām ir līdzsvarots kompromiss, kas aizsargā gan zinātnes vajadzībām izmantotos dzīvniekus, gan nepieciešamību tos izmantot, lai izdarītu nozīmīgus atklājumus un panāktu progresu saistībā ar tehnoloģiju un terapijām, ko turpmāk izmantot, lai ārstētu no dažādām slimībām, kas ietekmē cilvēci. Tādēļ es izvēlējos balsot šādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Jautājums par zinātnes un dabas mijiedarbību attīstības interesēs vienmēr ir bijis plašu diskusiju priekšmets. Šodien Eiropas Parlaments pieņēma svarīgu dokumentu, kas regulē zinātnisko izpēti, izmantojot dzīvniekus. Šis dokuments nodrošinās pozitīvu līdzsvaru starp dzīvnieku aizsardzību un zinātnisko izpēti un noteiks vairākus nozīmīgus aspektus, nodrošinot zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Skeptiķi joprojām uzskata, ka šī direktīva ir pretrunā dzīvnieku aizsardzības principiem un ka pastāv daudz neskaidrību attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu zinātnes vajadzībām. Taču jaunajā direktīvā ir noteikta prasība pirms katra izmēģinājuma novērtēt vajadzību izmantot dzīvniekus un iespējamās alternatīvās metodes. Katras dalībvalsts pienākums ir arī izveidot valsts komiteju, kas ir atbildīga par dzīvnieku labturību un ētiskiem jautājumiem. Es balsoju par šo dokumentu, jo es uzskatu, ka dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumos vajadzīga stingrāka kontrole, lai gan mums nevajadzētu aizmirst par neizbēgamo zinātnisko progresu dažādās jomās un nepieciešamību turpināt zinātnisko izpēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju pretēji manas grupas nostājai par direktīvu attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, lai gan, šādi rīkojoties, es kļuvu par zinātniskās pētniecības atbalstītāju, kāds es arī esmu. Šī direktīva ir ļoti nelabvēlīga attiecībā uz dzīvniekiem. Direktīvā izmēģinājumu laikā pieļaujamais sāpju slieksnis no „maza” ir „palielināts” līdz „mērenam”; tajā ir atļauts eksperimentos izmantot klaiņojošus suņus un kaķus, ļaujot pētniekiem izlemt, vai izmēģinājumos dzīvniekiem ievadīt anestēziju vai sāpes remdinošus līdzekļus; tajā ir atļauts izmēģinājumos, tostarp sāpīgās procedūrās, vienu un to pašu dzīvnieku izmantot vairākas reizes; tajā ir atļauts turēt izolācijā sociālus dzīvniekus, piemēram, suņus un primātus; un tajā ir atļauts uzšķērst dzīvnieka krūškurvi, neizmantojot pretsāpju līdzekļus, kā arī veikt izmēģinājumus ar dzīviem dzīvniekiem mācību nolūkā. Cilvēciskais saprāts liek man uzskatīt nevajadzīgu nežēlību par nepieņemamu, bet politiskais saprāts liek man saprast, ka, ja Eiropa neapstiprinātu šo direktīvu, vairāki zinātniskie pētījumi nenovēršami tiktu pārcelti uz citurieni. Šī Eiropas Savienības direktīva ir nopietns solis atpakaļ, un dalībvalstīm būs tai jāpielāgo savi valsts noteikumi. Es uzskatu, ka sabiedrībā, kurai patīk sevi dēvēt par civilizētu, īstais risinājums būtu grozīta direktīva, kas ir labvēlīga dzīvnieku pasaulei un ko papildina lielāki stimuli Eiropā veiktiem zinātniskiem pētījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. (IT) Dzīvnieku aizsardzības direktīva nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus uzņēmumiem un pētniekiem, saskaņojot procedūras valstīs, taču tā nenodrošina dzīvnieku reālu aizsardzību. Patiesībā ir samazināts to dažu noteikumu skaits, kuri pieprasa izmantot alternatīvas metodes.

Direktīvā ir vairākas nepilnības, un tai būtu jāmudina izmantot progresīvākās izmēģinājumu metodes, kas aizstāj izmēģinājumus ar dzīvniekiem, piemēram, in vitro metodes, cilvēka metabolisma simulāciju datorā u. c. Direktīvā būtu arī jāatzīst fakts, uz ko norāda ievērojami zinātnieki, proti, ka bieži vien nav iespējams attiecināt izmēģinājumus rezultātus uz citām sugām.

Visiem zināmu iemeslu dēļ nav iespējams ierosināt vivisekcijas pilnīgu aizliegumu, taču es aicinu grozīt tekstu, lai paredzētu neinvazīvas metodes un aizliegtu izmantot dzīvniekus tiesu medicīnas izmeklēšanā un mācību procesā, kā arī lai atceltu izņēmumus attiecībā uz humānu nogalināšanas paņēmienu un aizliegumu izmantot apdraudētu sugu dzīvniekus vai savvaļas dzīvniekus un dibinātu Eiropas garantiju komiteju.

Eiropai jāsaka „nē” bezjēdzīgiem izmēģinājumiem. Pārāk bieži tiek ierosināti jau iepriekš veikti un finansēti izmēģinājumi, tikai lai iegūtu papildu finansējumu. Mēs esam saņēmuši apstiprinātus ziņojumus par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kuru laikā tiem izgrieztas balss saites. Zinātne liek mums saprast, ka, lai ārstētu cilvēkus, nedrīkst ierosināt veikt vēlreiz lielu daļu veikto izmēģinājumu ar dzīvniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (ECR), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, lai gan apzinos, ka daži šo jauno direktīvu neuzskata par apmierinošu. Taču, manuprāt, starp Parlamentu un Padomi panāktais kompromiss ir labākais iespējamais līdzsvars starp dzīvnieku aizsardzību, no vienas puses, un iespēju turpināt zinātnisko izpēti, no otras puses. Balsojums pret šo ziņojumu nozīmētu to, ka mums būtu jāatgriežas pie iepriekšējās 1986. gadā pieņemtās direktīvas, kas nekādā ziņā nenodrošina dzīvnieku šāda līmeņa aizsardzību. Apvienotajā Karalistē spēkā esošie tiesību akti dzīvnieku labturības jomā ir vieni no stingrākajiem pasaulē, un, lai gan Apvienotā Karaliste nevarēs pieņemt citus tiesību aktus šajā jomā, mēs arī turpmāk varam nevis pazemināt standartus, bet gan saglabāt tos patiešām augstā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ņemot vērā iegūtās jaunās zināšanas par laboratorijas dzīvnieku izmitināšanas etoloģiskajiem aspektiem un par jaunām dzīvnieku izmantošanas metodēm, it īpaši ģenētiskās inženierijas jomā, Direktīvas 86/609/EEK pārskatīšana bija kļuvusi par steidzamu prioritāti, lai gan tās pieņemšana savā laikā bija vēsturisks sasniegums. Kopš tā laika panākts ievērojams progress, it īpaši attiecībā uz trīs „R” principu (replace, reduce, refine — aizstāt, samazināt, pilnveidot) īstenošanu.

Es atzinīgi vērtēju direktīvas piemērošanas jomas paplašināšanu attiecībā uz šādiem aspektiem: uzņēmīgo dzīvnieku embriju un bezmugurkaulnieku sugu, kā arī fundamentālu pētījumu biomedicīnas jomās iekļaušana direktīvas darbības jomā; humānu nogalināšanas paņēmienu un noteikumu par valsts inspekcijām iekļaušana direktīvā; projektu, kuros izmanto dzīvniekus, novērtēšana un atļauju saņemšana, ietverot to retrospektīvu novērtējumu; pārredzamības nodrošināšana, publicējot netehnisku informāciju par projektiem, īstenošanas standartu un norādījumu pieņemšana valsts līmenī, kā arī īstenošana un statistiskie ziņojumi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ietvertā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus Eiropas Savienībā gan attiecībā uz ražotājiem, gan arī pētniekiem, vienlaicīgi stiprinot tādu dzīvnieku aizsardzību, kurus joprojām izmanto zinātnes vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Kā manas grupas — Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas — koordinatore Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā es vēlos izteikt atzinību par to, ka Parlaments apstiprināja Spānijas prezidentūras laikā panākto vienošanos ar Padomi attiecībā uz šīs svarīgās direktīvas atjaunināšanu, kas regulē attieksmi pret dzīvniekiem, kuri izmantojami zinātnes vajadzībām, lai veicinātu dažādu zinātnes jomu attīstību.

Tā ir līdzsvarota vienošanās, kas panākta plašā sarunu procesā par līdzsvaru starp neizbēgamajām zinātnes pasaules vajadzībām, lai iegūtu jaunas zināšanas, it īpaši ar medicīnu saistītajās zinātnes nozarēs, kurām mūsu komiteja pievērš īpašu uzmanību, un nepieciešamību aizsargāt dzīvniekus. Es vēlos teikt, ka mūsu pieņemtais reformu dokuments ir nostiprinājis abu pušu intereses. Ir svarīgi norādīt, ka panāktā vienošanās arī ietver apņemšanos strādāt, lai meklētu un popularizētu citus pētniecības virzienus un alternatīvas metodes, kas nākotnē nodrošinās iespēju pilnībā aizstāt dzīvu dzīvnieku izmantošanu laboratorijās, neierobežojot nepieciešamo zinātnes attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. (CS) Es atbalstu pasākumu, kas ierobežo vai mazina zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku ciešanas. Pārbaudot jaunu medikamentu ietekmi un veicot zinātniskus pētījumus, priekšroka jādod metodēm, kas nav saistītas ar izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Taču tas nenozīmē, ka, lai aizsargātu dzīvniekus, kā alternatīvu metodi mums būtu jāatļauj izmantot cilvēku embrijus. Man ir žēl, ka Padome no Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtā projekta svītroja šādu ierobežojošu noteikumu attiecībā uz alternatīvām metodēm. Lēmumu pieņemšana šādās ētiski jutīgās jomās ir dalībvalstu kompetencē, un valsts līmeņa regulējums dažādās valstīs būtiski atšķiras.

Čehijas Republikā embrionālo cilmes šūnu izmantošana zinātnes vajadzībām ir atļauta ar likumu kopš 2006. gada, neskatoties uz to, ka veiksmīgus biomedicīnisko pētījumu rezultātus ir iespējams iegūt pētījumos, izmantojot cilmes šūnas no augļa audiem, nevis embrijiem. Ja mēs šodien šeit Strasbūrā nebalsosim par Padomes direktīvas projektu otrajā lasījumā vai nepieņemsim rezolūciju, Padomes projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, neatkarīgi no Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma nostājas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan pārskatītais tiesību akts ieviesīs dažus patlaban spēkā esošo Eiropas Savienības noteikumu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem uzlabojumus, tas tomēr nav apmierinošs un attiecībā uz dažiem jautājumiem pat mazina pašreizējo tiesību aktu spēku. Nav ņemti vērā nopietni jautājumi, ko ierosināja Zaļo/EFA grupas deputāti, un mums ir žēl, ka Eiropas Parlamenta deputāti šodien neatbalstīja mūsu mēģinājumu risināt šos jautājumus. Būtiskākais ir tas, ka jaunie tiesību akti nespēs nodrošināt izmēģinājumiem ar dzīvniekiem alternatīvu metožu izmantošanu, kad vien tas ir iespējams.

Tas nozīmē, ka zinātniskos izmēģinājumos bezjēdzīgi cietīs dzīvnieki, lai gan pastāv alternatīvas metodes. Satraucoši ir arī tas, ka jaunie tiesību akti liegs iespēju dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem dalībvalstu līmenī. Zaļo/EFA grupa vēlējas panākt, lai dalībvalstu valdībām tiktu saglabātas šādas tiesības. Mums ir arī ļoti žēl, ka netika pieņemti stingrāki noteikumi par primātu, kas nav cilvēkpērtiķi, izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Ir viegli nostāties pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, jo neviens nevēlas, lai dzīvnieki ciestu vai lai tiem zinātnes vajadzībām veiktu vivisekciju, taču mēs esam likumdevēji un patlaban nevaram ļauties emocijām. Ja mēs pārmērīgi ierobežosim dzīvnieku izmantošanu zinātniskos izmēģinājumos, mums jāsaprot, ka šie izmēģinājumi būs jāveic ar cilvēkiem.

Mēs nespējam iedomāties, ka jauns aktīvs princips, medikaments vai ķīmijas terapijas sistēma vispirms netiktu izmēģināta uz dzīvniekiem, jo, kā jau es minēju, alternatīva metode būtu kā izmēģinājumu trusīšus izmantot pacientus. Mums arī jāatceras, ka, ņemot vērā izmēģinājumu ar dzīvniekiem augstās izmaksas, kas saistītas ar šādiem eksperimentiem, farmācijas uzņēmumi nav ieinteresēti izmantot izmēģinājumu trusīšus un it īpaši primātus, ja vien tas nav obligāti nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. (IT) Es balsoju pret Parlamenta un Padomes panākto vienošanos otrajā lasījumā par direktīvas projektu par dzīvnieku izmantošanu zinātniskos eksperimentos.

Es nesaku „nē” pētniecības attīstībai, taču es aicinu mazināt dzīvnieku ciešanas, ņemot vērā to, ka pārskatītajā direktīvā paredzēta prakse, kas ir pretrunā šādam mērķim, piemēram, iespēja izmantot dzīvnieku eksperimentos vairāk nekā vienu reizi. Turklāt es uzskatu, ka jāturpina attīstīt citas zinātniski pietiekami pamatotas metodes, kas nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju rezultātu balsojumam par tekstu attiecībā uz zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Tas, iespējams, nav nevainojams, taču man šķiet, ka Jeggle kundzes ziņojums vismaz piedāvā labu kompromisu, turklāt šo kompromisu atbalsta Eiropas Dzīvnieku labturības grupa.

Teksta formulējums nodrošina mums iespēju efektīvi ierobežot izmēģinājumus, kas sagādā ciešanas dzīvniekiem, izvairoties no pētniecības — un tādējādi arī inovāciju — pārvietošanas ārpus Eiropas Savienības, kā rezultātā tiktu likvidētas daudzas darba vietas. Kā Sadarbības grupas dzīvnieku labturības un saglabāšanas jautājumos priekšsēdētāja vietniece es turklāt esmu pārliecināta par to, ka ir prātīgāk saglabāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem mūsu teritorijā, kur tie tiek stingri reglamentēti, nevis atstāt tos trešo valstu pārziņā, kur sanitārie apstākļi un attieksme pret dzīvnieka dzīvību nereti ir ļoti tālu no vēlamās.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Man ir ļoti žēl, ka vairākums deputātu noraidīja Zaļo izvirzītos trīs ierosinājumus attiecībā uz direktīvas grozījumiem un stingrākām valstu tiesību normām, stimuliem izmantot alternatīvas izmēģinājumu metodes un stingrākiem primātu izmantošanas ierobežojumiem. Jaunajam tiesību aktam par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem piemīt būtiski trūkumi. Dalībvalstīm vairs nebūs tiesību pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Šādam dalībvalstu kompetences ierobežojumam nav lietderīga mērķa. Dzīvnieki kļūs par upuriem iekšējā tirgus viena standarta doktrīnai. Tomēr ir svarīgi, ka dalībvalstis uzdrošinās rādīt priekšzīmi. Ja dalībvalstis to nedarītu, nekad netiktu pieņemti daudzi Eiropas noteikumi dzīvnieku labturības jomā, piemēram, aizliegums izmantot dzīvniekus izmēģinājumiem kosmētikas ražošanas nozarē.

Jaunā direktīva ļauj uzlabot kontroli attiecībā uz uzņēmumiem un institūcijām, kas audzē, tirgo vai izmanto laboratorijas dzīvniekus. Taču formulējums prasībai izmantot alternatīvas izmēģinājumu metodes, ja tādas ir pieejamas, nav tiks stingrs, cik iepriekšējā direktīvā. Mēs esam palaiduši garām iespēju mazināt dzīvnieku ciešanas un uzlabot pētniecības kvalitāti. Jaunajā tiesību aktā nav atzīts progress, kas panākts, izstrādājot izmēģinājumiem ar dzīvniekiem alternatīvas metodes, kuras, starp citu, bieži vien ir uzticamākas par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es esmu vīlies par to, ka netika pieņemti pasākumi, lai paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Šajā tiesību aktā netika iekļauti būtiskākie pasākumi, kuri piespiestu Eiropu ierobežot un aizstāt dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos. Mēs esam palaiduši garām iespēju un varējām darīt daudz vairāk, lai aizsargātu dzīvniekus, tostarp atļaut dalībvalstīm pieņemt augstākus dzīvnieku labturības standartus nekā citās valstīs. Mani satrauc tas, ka šī direktīva liegs iespēju Apvienotajai Karalistei pieņemt augstākus standartus nākotnē. Turklāt direktīvā netika iekļautas prasības regulāri pārskatīt dzīvnieku izmantošanu zinātnes vajadzībām. Taču mani iepriecina tas, ka būs iespējams turpināt būtiski svarīgu jaunu medikamentu un slimību izpēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Wojciechowski (ECR), rakstiski.(PL) Man ir ļoti žēl, ka ir pieņemta Padomes direktīvas galīgā redakcija, neiekļaujot tajā Eiropas Parlamenta 2009. gada maijā pieņemto noteikumu, ka izmēģinājumus ar cilmes šūnām un cilvēku embrijiem nevar izmantot kā alternatīvas metodes izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Neņemot vērā direktīvas tekstu, es uzskatu, ka šāda pieeja, proti, izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšana ar izmēģinājumiem ar cilvēka organismu, nav pieņemama.

 
  
  

Ziņojums: Csaba Őry (A7-0235/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, apzinoties, ka tajās uzsvars jāliek uz augsta kvalifikācijas līmeņa nepieciešamības nozīmi, lai efektīvi nodrošinātu pienācīgu nodarbinātības līmeni un ienākumus, it īpaši attiecībā uz jauna veida ekonomiku, kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunām nozarēm un jaunām prasmēm.

Augsts nodarbinātības līmenis jānodrošina ne tikai augsti kvalificētiem iedzīvotājiem, kuriem var būt liela nozīme pētniecībā un attīstībā, bet arī iedzīvotājiem, kuru izglītības līmenis ir zemāks par vidējo izglītības līmeni Eiropas Savienībā. Tāpēc dalībvalstīm ir liela nozīme, veicinot pārkvalifikāciju un izglītību un nodrošinot jaunas iespējas mūžizglītības jomā.

Jāatzīmē, ka, lai sekmētu pienācīgu nodarbinātības līmeni un pilnīgu progresu Eiropas Savienības līmenī, jānodrošina, lai iedzīvotājiem, kuri vēlas paaugstināt kvalifikāciju, tiktu piedāvātas reālas darba iespējas un nepieciešamības gadījumā arī pārkvalifikācija. Stingra orientācija uz palīdzību profesijas izvēlē atbilstīgi pašreizējām un nākotnes vajadzībām var būt risinājums, lai atkal sasniegtu augstu nodarbinātības līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila, ir vērojamas ekonomikas izaugsmes iepriecinošas atjaunošanās pazīmes. Tāpēc jāapkopo centieni, lai garantētu darba vietu radīšanas potenciāla konsolidāciju un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, meklējot darbu un strādājot. Eiropas Komisija 2010. gada aprīlī ierosināja jaunas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Šīs pamatnostādnes kopā ar vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes, kas vērstas uz saprātīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas veicina iekļautību.

Četras nodarbinātības pamatnostādnes ir šādas: palielināt dalību darba tirgū un mazināt strukturālo bezdarbu, veicināt sociālo iekļaušanu un cīņu pret nabadzību, uzlabot izglītības un apmācības sistēmu sniegumu visos līmeņos un izveidot kvalificētu darbaspēku. Őry kunga ziņojumā pausts atbalsts Komisijas ierosinātajai pieejai, turklāt sniegti vairāki paskaidrojumi un papildu informācija. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Komisija 2010. gada aprīlī iepazīstināja ar priekšlikumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas. Savā ziņojumā Őry kungs, Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) biedrs, ir atbalstījis Komisijas priekšlikumus un pievienojis dažus, manuprāt, vajadzīgus elementus. Tādējādi nodarbinātības politikā ir pilnīgi jāiekļauj kohēzijas politika, ko Komisija bija atstājusi novārtā. Lai gan Eiropas pilnvaras nodarbinātības jautājumos joprojām ir ierobežotas, ES nedrīkst samierināties ar pasīvu nostāju un tai ir pēc iespējas labāk jāizmanto tai pieejamie instrumenti (kohēzijas politika, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, atklātās koordinācijas metode). Tāpēc es pilnīgi atbalstu šajā ziņojumā izklāstītās pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Saskaroties ar sabiedrības novecošanas fenomenu, kas strauji izplatās, mums jāveic pasākumi gan dalībvalstu, gan arī Eiropas Savienības līmenī, lai cīnītos pret gados vecāku cilvēku sociālo atstumtību un diskrimināciju vecuma dēļ. Mums jānodrošina, lai dalībvalstis piedāvātu visaptverošu atbalstu gados vecākiem cilvēkiem, pirmām kārtām, radot nosacījumus augstas kvalitātes veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmu izveidei. Mums arī jānodrošina, lai dalībvalstis veiktu ieguldījumu ilgtermiņa aprūpes dienestu izveidē un īstenotu informatīvu un profilaktisku politiku, kas paredzēta gados vecākiem cilvēkiem, pievēršot īpašu uzmanību pārtikai. Lai veiksmīgi sasniegtu iecerētos mērķus, ir svarīgi izveidot ilgtspējīgu ilgtermiņa aprūpes dienestu finansēšanas sistēmu. Savukārt Eiropas Komisijai būtu jāīsteno centieni, lai nodrošinātu visiem Eiropas pilsoņiem pieņemamus veselības aprūpes standartus neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Stratēģija „Eiropa 2020”, ko Eiropas Komisija iesniedza 2010. gada martā, noteiks Eiropas Savienības virzību nākamajā desmitgadē.

Lai gan mēs varam tikai paust nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments netika iesaistīts stratēģijas izstrādē, jo Barroso kungs šo darbu paveica viens pats, Eiropas Parlamentam tomēr ir teikšana attiecībā uz vienu jautājumu, un tas ir jautājums par nodarbinātības politikas integrētajām pamatnostādnēm. Desmit pamatnostādnes attiecas uz vairāk un labāku darba vietu radīšanu, pienācīgas kvalitātes darba veicināšanu un izglītības un apmācības sistēmu uzlabojumiem.

Šā iemesla dēļ es, tāpat kā vairākums kolēģu deputātu, šodien, trešdien, 2010. gada 8. septembrī, balsoju par ziņojumu, kurā noteikti šie mērķi, pamatojoties uz kuriem mēs it īpaši varam pieprasīt efektīvāk izmantot Eiropas Sociālo fondu un uzstāt, ka jāpievērš lielāka uzmanība strādājošajiem ar zemu atalgojumu un nepieciešamībai cīnīties pret sociālo atstumtību, kā arī nepieciešamībai garantēt piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem par pieejamu cenu. Visbeidzot, ja mēs vēlamies, lai šī stratēģija būtu patiešām iekļaujoša, mums jānodrošina šo pamatnostādņu un kohēzijas politikas atbilstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo turpmākajos dažos gados Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības politikas jaunajām pamatnostādnēm 2020. gadam būs ļoti liela ietekme uz darba tirgu. Mani iepriecina tas, ka, pieņemot Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus, Komisijas ierosinātajās nodarbinātības politikas pamatnostādnēs bija iespējams iekļaut skaidrus mērķus un noteikt īpašus pasākumus. Neapšaubāmi, bezdarba mazināšana, minimālās algas nodrošināšana un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību joprojām ir nodarbinātības politikas svarīgākās prioritātes visās dalībvalstīs. Es arī piekrītu tam, ka viens no būtiskākajiem mērķiem ir panākt vienlīdzīgu samaksu par tādu pašu darbu un nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus visiem strādājošajiem.

Es piekrītu Parlamenta priekšlikumiem, ka mums jāizstrādā nodarbinātības politikas pasākumi, kas paredzēti visneaizsargātākajām grupām, jo nabadzība vispirms un vissmagāk skar tieši šos cilvēkus. Es arī aicinu Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot nodarbinātības politikas pamatnostādnes, pievērst lielāku uzmanību jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nākas saskarties ar diskrimināciju darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Pašreizējā ekonomiskā krīze noteikti būtiski ietekmēs darba tirgu turpmākajos gados. Ir redzamas ekonomikas atlabšanas un ekonomikas izaugsmes atjaunošanās pirmās pazīmes. Taču tiek lēsts, ka ekonomikas krīzes ietekme uz nodarbinātību vēl nav sasniegusi augstāko rādītāju. Tāpēc es atzinīgi vērtēju patlaban īstenotos centienus garantēt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu un stiprināt Eiropas ekonomikas darba vietu radīšanas potenciālu, un palīdzēt iedzīvotājiem atrast darbu. Eiropas valstis arī sastopas ar problēmām, kuras saistītas ar būtiskām demogrāfiskām pārmaiņām, ko pastiprina globalizācijas process, turklāt pašreizējais scenārijs, proti, nepārtraukta to nodokļu maksātāju skaita samazināšanās, kuri veic iemaksas valsts budžetā, nav īpaši daudzsološs.

Ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020” un tās mērķus ieviest jaunas tehnoloģijas, lai mazinātu oglekļa emisijas, būtu jāizstrādā ne tikai īstermiņa, bet arī vidējā termiņa un ilgtermiņa nodarbinātības stratēģija. Šī stratēģija noteikti jāizstrādā vienlaicīgi ar pasākumiem, lai veicinātu jauniešu vecumā līdz 25 gadiem nodarbinātību, ņemot vērā to, ka šajā vecuma grupā patlaban vērojami nepieredzēti augsti bezdarba rādītāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos sniegt paskaidrojumu par savu balsojumu par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā aplūkotais jautājums ir ļoti svarīgs Eiropas darba tirgus nākotnei.

Šajā priekšlikumā iekļautas vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes nodarbinātības jomā, kas īstenojamas Eiropas Savienībā. Ekonomikas krīze nav beigusies, un tai seko nodarbinātības krīze.

Lai gan tas tā patiešām ir, ka ir vērojamas iedrošinošas atlabšanas pazīmes, darba tirgus joprojām ir lielā mērā neaktīvs un bezdarbnieku skaits ir ļoti augsts. Taču situācija Eiropas valstīs atšķiras. Piemēram, Spānijā un Grieķijā bezdarbnieku skaits ir satraucoši liels, un bezdarbs lielākoties skar jauniešus. Taču manā valstī, par laimi, bet arī pateicoties efektīviem Itālijas valdības pieņemtiem pasākumiem, bezdarbnieku skaits nav palielinājies tik krasi. Jāatzīst, ka Itālijas valdība bija viena no pirmajām, kas veicināja elastību un dinamiku darba tirgū, un šķiet, ka tas bija pareizs risinājums.

Dažu valstu valdības, kuras pievērš pārāk lielu uzmanību strādājošo tiesību aizsardzībai, ir pieļāvušas, ka darba ņēmēji zaudē darbu. Taču darba vietas ļauj saglabāt lielāks elastīgums un konkurētspēja jaunā darba tirgū, turklāt šie aspekti arī sekmē priekšnosacījumus ekonomikā jaunu darba vietu radīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret Őry kunga ziņojumu, neskatoties uz to, ka tajā iekļauti daži nozīmīgi kreiso ierosināti grozījumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt dzimumu līdztiesību, un neskatoties arī uz to, ka ziņojums uzlabo Komisijas tekstu. Es balsoju pret ziņojumu, jo tajā pausts atbalsts idejai par elastīgu tirgu un pat aicinājums uzlabot elastīgumu un elastdrošības stratēģisko izmantošanu darba tirgū, kas, kā mēs zinām, darbojas tieši pretēji darba ņēmēju interesēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka, lai izkļūtu no finanšu krīzes un īstenotu izaugsmes politiku, jāveic pārstrukturēšana, kuras pamatā ir iekšējā tirgus pilnīga izmantošana un „juridisko šķēršļu” likvidācija. Taču, ņemot vērā šo neskaidro formulējumu, saglabājas risks, ka netiks nodrošinātas strādājošo tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Őry kunga ziņojumu un atzinīgi vērtēju tā sniegtās iespējas. Pamatojoties uz stratēģiju „Eiropa 2020”, steidzami bija jāizstrādā ne tikai ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. pants), bet arī nodarbinātības politikas pamatnostādnes (148. pants). Pašreizējā ekonomikas krīze pastiprina sociālās problēmas un ietekmē vajadzību steidzamāk izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu nodarbinātības politiku. Es piekrītu referenta priekšlikumiem īstenot stingrākus pasākumus, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni Eiropā.

Ziņojums ir palīdzējis nostiprināt jautājumus, kuriem nav pievērsta pienācīga uzmanība, piemēram: pirmkārt, neaizsargātāko sabiedrības grupu, tostarp jauniešu, bezdarba mazināšana, paaugstinot izglītības līmeni, samazinot mācības pārtraukušo jauniešu skaitu un palīdzot iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, otrkārt, vienlīdzīgas attieksmes un samaksas par tādu pašu darbu tajā paša darba vietā nodrošināšana un, treškārt, reģionālo un vietējo iestāžu, parlamentu un sociālo partneru iesaiste šo programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, it īpaši nosakot mērķus un rādītājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Lisabonas stratēģijā noteikts, ka Eiropas Savienībai jāuzlabo ražīgums un konkurētspēja ar darbaspēka palīdzību.

Šis mērķis aizvien nav pilnībā sasniegts, jo bezdarba rādītājs joprojām ir augsts. Ir svarīgi analizēt problēmas, kas apturējušas nodarbinātības rādītāju pieaugumu. Diskriminācijas novēršana dzimuma, rases, etniskās piederības un reliģijas dēļ būtu liels solis uz priekšu, uzlabojot it īpaši jauniešu un sieviešu konkurētspēju darba tirgū. Sievietes saskaras ar grūtībām, arī mēģinot apvienot bērnu audzināšanu un darbu; bērnu aprūpes centru uzlabošana uzņēmumos, nepilnas slodzes darbs nepieciešamības gadījumā un iespēja sievietēm aprūpēt savus bērnus slimības laikā, neuztraucoties par iespēju zaudēt darbu, būtu lietderīgi pasākumi, kas palīdzētu sievietēm apvienot šīs abas viņu dzīves lomas.

Vēl viena grupa, kurai nepieciešama aizsardzība, ir jaunieši, kuriem gadiem ilgi netiek sniegta nodarbinātības drošība, — viņiem ir labas prasmes un teorētiskās zināšanas, taču trūkst praktiskas pieredzes. Izglītības iestādēm jāpievērš lielāka uzmanība uzņēmumu vajadzībām un jāsagatavo studenti darbam. Savukārt uzņēmumiem jāveic ieguldījumi jaunajā paaudzē, dodot iespēju jauniešiem attīstīt profesionālo izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski. (SV) Mēs šodien, 2010. gada 8. septembrī, balsojām par ziņojumu (A7-0235/2010) par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa (2010/0115(NLE)). Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka nepiekrītam vairākām ziņojuma daļām, piemēram, priekšlikumiem attiecībā uz sīki izstrādātu dalībvalstu darba tirgus politikas regulējumu, pārvalstisku kontroli pār dalībvalstu tirdzniecības un ražošanas nozarēm un Eiropas Savienības regulējumu attiecībā uz minimālo algu. Tādējādi mēs vēlamies aizstāvēt subsidiaritātes principu. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka liela daļa ziņojumā iekļauto priekšlikumu ir vērtējami pozitīvi. Piemēram, mēs noteikti atbalstām principus, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un vienlīdzīgu samaksu par tādu pašu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Parlaments ir paudis savu viedokli par integrētajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Šo 10 pamatnostādņu mērķis ir vairāk un labāku darbavietu radīšana, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības stiprināšana un izglītības un mācību sistēmu uzlabošana. Parlaments ir iejaucies, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvāk izmantots Eiropas Sociālais fonds, pievērsta lielāka uzmanība trūcīgajiem darba ņēmējiem un cīņai pret sociālo atstumtību, kā arī garantēta piekļuve izmaksu ziņā pieejamiem un augstas kvalitātes publiskiem pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Situācija darba tirgū, neapšaubāmi, ir problēma, kas visvairāk satrauc pilsoņus. Darba tirgus situācija turpina pasliktināties, un bezdarba rādītājs patlaban ir sasniedzis 9,8 %.

Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir nozīmīgs instruments strukturālo reformu stimulēšanai, kā arī īstenojamo reformu ietekmes novērtēšanai, un šie pasākumi veicami, pamatojoties uz stratēģiju „Eiropa 2020” un ņemot vērā patlaban īstenoto ekonomikas politikas koordināciju. Tāpēc ir svarīgi risināt šos jautājumus, taču ļoti svarīgi ir arī nodrošināt pēc iespējas atbilstīgākas reformas.

Viena lieta ir pieņemt pamatnostādnes, taču pavisam cita — nodrošināt to atbilstīgu īstenošanu dalībvalstīs. Šai sakarībā es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi vēlreiz uzsvērt Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības ministru padomes (EPSCO) nozīmi stratēģijas 2020. gadam īstenošanā un ekonomikas pārvaldībā, kā arī nodrošināt pilnīgu EPSCO iesaistīšanos veicamajās reformās, lai garantētu mūsu sociālā modeļa dzīvotspēju un labāko ekonomikas pārvaldības modeli Eiropas Savienībai. Es esmu pārliecināta, ka ir īpaši svarīgi atjaunot līdzsvaru starp nodarbinātības un sociālo pīlāru Eiropas lēmumu pieņemšanas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā izteikts atbalsts politikai, kas veicina aktīvu novecošanu, dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgu samaksu vīriešiem un sievietēm un piekļuvi aizsardzībai un sociālo un profesionālo atbalstu sievietēm. Ņemot vērā to, ka arvien grūtāk kļūst darba tirgū integrēt lielāku sieviešu skaitu, ir jāīsteno politika, kas veicina arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski.(SV) Mēs šodien balsojām par ziņojumu par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, taču vēlamies norādīt, ka esam pamanījuši nopietnu neatbilstību dažādu valodu versijās. Mēs balsojām par to, lai dalībvalstis nodrošinātu pienācīgus minimālos ienākumus, kā noteikts grozījuma angļu valodas versijā. Diemžēl šis termins zviedru valodas versijā tulkots kā minimilön, kas nozīmē „minimālā alga”.

Darba algas līmeņa noteikšana nav Eiropas Savienības kompetencē, un tāpēc mēs pieņēmām, ka zviedru valodas versija nav pareiza. Mēs arī nolēmām balsot par ziņojumu, neskatoties uz to, ka „augsti nodokļi” minēts kā šķērslis izaugsmei, taču nav sniegta vārdu salikuma „augsti nodokļi” definīcija. Arī nodokļu likmes nav Eiropas Savienības kompetencē, un mēs uzskatām, ka var minēt daudzus piemērus ar nodokļiem saistītiem pasākumiem, kas būtiski veicina izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kā jau es norādīju attiecībā uz kolēģes Gruny kundzes ziņojumu, par kuru balsojām pagājušajā jūlijā, sabiedrība ir attīstījusies, pasaule ir mainījusies un jāmainās ir arī darba tiesiskajām attiecībām. Es patiešām uzskatu, ka tam ir jānotiek, tāpēc esmu gandarīts, ka Parlaments atbalstīja elastīgākas darba formas kā risinājumu cīņai pret bezdarbu. Turklāt, tā kā esmu strādājis valsts pārvaldē izglītības jomā, mani patiešām iepriecina tas, ka šajā priekšlikumā īpašs uzsvars likts uz izglītību un strādājošo kvalifikāciju. Patiesībā stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā pret šīm saistībām būtu jāizturas īpaši nopietni. Ņemot vērā to, ka krīzes dēļ bezdarbnieku skaits Eiropā ir palielinājies no 16 miljoniem 2008. gadā līdz 23 miljoniem 2010. gadā, visās stratēģijās izejai no krīzes būtu jāparedz risinājumi darba vietu radīšanai. Tas ir iespējams tikai tad, ja tiek noteikts skaidrs mērķis — inovācijas, elastīgs darbs un jauni nodarbinātības modeļi, kā arī jauniešu līdzdalības izglītībā palielināšana, lai uzlabotu tirgus konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Jaunās pamatnostādnes par nodarbinātību 2020. gadā tiek izstrādātas ekonomikas krīzes apstākļos, un krīzes nelabvēlīgā ietekme uz darba tirgu tuvāko gadu laikā nezudīs. Mums ir gan tādas bezdarba problēmas, kam vajadzīgs tūlītējs risinājums, gan ilgtermiņa grūtības — proti, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija un jaunu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju ieviešana. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai būtu izstrādāta Eiropas nodarbinātības stratēģija, kurā risinātas krīzes radītās steidzamākās problēmas, kā arī problēmas, kas rodas vidējā un ilgā laikposmā.

Elastdrošības, izglītības kvalitātes, mūžizglītības un strukturālā bezdarba apkarošanas principu piemērošana ir obligāts priekšnosacījums kopējo mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai ekonomikas izaugsmes un sociālās labklājības jomā. Tādēļ stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana ir jāsāk tagad. ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam vajadzētu sākt ievērot šo stratēģiju jau pašreizējā plānošanas periodā. Ir svarīgi šajā stratēģijā pievērst pastiprinātu uzmanību lauksaimniecībai un lauku pasaulei. Ir jācenšas sasniegt kohēzijas politikas mērķus un panākt kohēzijas un citu nozaru politiku sinerģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo rezolūciju tāpēc, ka tajā ignorēti būtiskākie bezdarba, nodarbinātības nestabilitātes un nabadzības iemesli un arī tāpēc, ka šis Parlaments noraidīja atkārtoti iesniegtos priekšlikumus. Cita starpā tie bija šādi:

- Komisijai būtu jāatzīst, ka jāmaina pašreizējā makroekonomikas politika, apturot Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un privatizācijas un liberalizācijas procesus, nosakot, ka prioritāte ir radīt kvalitatīvas darba vietas, nodrošinot visiem strādājošajiem tiesības un augstāku darba algu, samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu un uzlabot sociālo iekļautību un progresu;

- nedeklarēta darba problēma būtu jārisina, nodrošinot stingrāku kontroli no darba inspekciju puses, kā arī īstenojot nodokļu pasākumus attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem;

- Padomei būtu jāvienojas par kompromisu Eiropas Savienības līmenī, lai līdz 2015. gadam likvidētu bezpajumtniecību, un jāizstrādā integrēti politikas pasākumi, kas nodrošinātu kvalitatīvus mājokļus par pieejamām cenām un atbilstošu energoapgādi visiem.

Tika noraidīts arī mūsu priekšlikums pieņemt jaunu direktīvu par dzimumu līdztiesību. Tajā būtu noteikts, ka dalībvalstīm jāpaaugstina sieviešu nodarbinātība, pilnībā ievērojot sieviešu tiesības un likvidējot nevienlīdzību visās jomās, nosakot īpašus dzimumu līdztiesības mērķus, uz dzimumu līdztiesību orientētu integrāciju un īpašus politikas pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Laikā, kad bezdarba līmenis Eiropā sasniedz 9,8 %, situācija darba tirgū turpina pasliktināties un vēl nav jūtamas visas ekonomikas krīzes sekas, Eiropas Savienībai ir jāīsteno vērienīga Eiropas nodarbinātības stratēģija. Tādēļ Eiropas Parlaments stratēģijas „ES 2020” ietvaros ir pieņēmis dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes — desmit pamatnostādnes par darbavietu izveidi, darba kvalitāti, jaunatnes nodarbinātību, neaizsargātām grupām piederošu personu nodarbinātību, cīņu pret sociālo atstumtību un Eiropas Sociālā fona pēc iespējas labākas izmantošanas nozīmi. Varbūt šie mērķi ir ļoti vērienīgi, taču, pirmkārt un galvenokārt, tās ir pamatnostādnes, kas dalībvalstīm ir jāīsteno gan pašreiz, gan turpmāk, kā arī spēcīgs Eiropas Parlamenta vēstījums dalībvalstīm laikā, kad nodarbinātība mūsu pilsoņiem rada vislielāko uztraukumu un bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es nobalsoju par Őry kunga ziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šajā dokumentā ir būtiski akcentēta vajadzība ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos par prioritāti noteikt cīņu pret bezdarbu. Ziņojumā ir uzsvērti vairāki punkti — nākamo 10 gadu laikā nodarbinātības līmenis visā Eiropas Savienībā ir jāpalielina līdz 75 % un ir jāpievērš īpaša uzmanība visneaizsargātākajām darba tirgus grupām — jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, nekvalificētām sievietēm, invalīdiem un migrantu ģimeņu pārstāvjiem, jo viņiem ir vislielākais risks saskarties ar diskrimināciju saistībā ar pieņemšanu darbā un nodarbinātību. Ziņojumā arī tiek atgādināts par tādiem būtiskiem jēdzieniem kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un cīņa pret nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Nodarbinātības politikas pamatnostādnes nākamajiem 10 gadiem ļauj secināt, ka pakalpojumu nozare būs viena no tām nozarēm, kurā tiks radīts visvairāk darba vietu. Lai radītu jaunas darba vietas, jānodrošina labvēlīgi apstākļi uzņēmumiem attiecībā uz viņu piedāvātajiem pakalpojumiem, un tas attiecas arī uz pārrobežu pakalpojumiem. Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka Pakalpojumu direktīva var atbalstīt nodarbinātības politiku, ja tiek uzlabota tās transponēšana dalībvalstīs.

Direktīva nodrošina jaunas iespējas uzņēmumiem, bet, ja to piemēro efektīvi, tā var pozitīvi ietekmēt arī darba tirgu. Tāpēc es piekrītu pieņemtajiem priekšlikumiem šajā ziņojumā. Pakalpojumu nozarē būs vajadzīgi mobili darba ņēmēji, kuri ir pienācīgi sagatavoti un kvalificēti, un tāpēc mums jāveic izmaiņas izglītības un apmācības sistēmās un nodarbinātības politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Tā kā esmu aizjūras teritorijas vēlēts pārstāvis, es ļoti labi zinu, kas ir politika, kura veicina nodarbinātību un cīņu pret nabadzību, jo Francijas aizjūras departamentos ir zemākais nodarbinātības rādītājs Francijā (piemēram, 43,9 % Reinjonā, salīdzinot ar 62,3 % visās Eiropas Savienības dalībvalstīs).

Es vienmēr esmu cīnījies par to, lai 2014. gadā attiecīgais rādītājs būtu 10 %, bet 2020. gadā — 75 %, it īpaši tāpēc, ka tas attiecas galvenokārt uz grūtībās nonākušiem jauniešiem, sievietēm un cilvēkiem ar invaliditāti. Priekšlikumā pievērsta uzmanība arī nabadzības problēmai un noteikts mērķis par 25 % samazināt to pilsoņu skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Šo mērķu īstenošanai jāmobilizē visi sociālie un politiskie spēki gan Francijā, gan arī Eiropā, lai valstis spētu rast nepieciešamos resursus šo mērķu sasniegšanai noteiktajā termiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. Es atbalstīju šos ieteikumus, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ES dalībvalstis nodrošinātu adekvātus minimālos ienākumus, kas pārsniedz nabadzības slieksni. Būtiski ir arī stiprināt klauzulu par vienlīdzīgu attieksmi un vienādu atalgojumu par vienādu darbu, kad vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā ekonomikas krīze ir būtisks apstāklis, kas jāņem vērā, runājot par jaunajām pamatnostādnēm par nodarbinātību 2020. gadā, jo tuvāko gadu laikā tā ievērojami ietekmēs darba tirgu. Lai gan mums ir pieejami dati, kas norāda uz atlabšanu atsevišķās ES jomās, ekonomikas stāvoklis lielākajā daļā dalībvalstu joprojām ir ļoti nestabils.

Turklāt visas pašreizējās krīzes sekas attiecībā uz bezdarbu vēl nav piedzīvotas, tādēļ to rezultātā darbu zaudēs vēl vairāki tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka ir jārisina tādas nozīmīgas problēmas kā demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija un jaunu tehnoloģiju, tostarp zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju, ieviešana. Tāpēc Eiropas nodarbinātības stratēģijā nākamajai desmitgadei ir jāpievērš uzmanība ne tikai steidzamākajām krīzes radītajām problēmām, bet arī problēmām, kas rodas vidējā un ilgā laikposmā. Tāpēc es izvēlējos balsot šādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Aleksandrs Mirskis (S&D), rakstiski. (LV) Es pilnībā piekrītu referentam Csaba Öry kungam un tāpēc atbalstīju šo normatīvo rezolūciju. It īpaši mani nopriecināja Padomes 12. grozījums, kurā ir atzīmēts, ka ir svarīgi cīnīties pret pasākumiem, kas palēnina ekonomikas izaugsmi, ieskaitot birokrātiskos šķēršļus un augstus nodokļus. Es neatceros, ka Eiropas Parlaments kādreiz iepriekš būtu runājis par birokrātiskajiem šķēršļiem un augstiem nodokļiem.

Maz cilvēku domā par to, ka neracionāli un neloģiski nodokļi var padarīt jebkuru ekonomikas sistēmu par neefektīvu. Šodien tādā valstī kā Latvija nodokļu sistēma noveda pie krīzes. Birokrātiskās un nemākulīgas nodokļu sistēmas dēļ Latvija pazaudēja vairāk nekā 10 miljardus eiro. Es atbalstīju šo normatīvo rezolūciju, cerot, ka tā uzsāks lielu darbu par nodokļu optimizāciju ES teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Nodarbinātības politika ir ļoti svarīga gan ekonomiskai, gan arī sociālai stabilitātei. Tāpēc katras valsts interesēs ir pieņemt savus lēmumu par atbilstīgiem pasākumiem. Tomēr lielās atšķirības dalībvalstīs liedz iespēju pieņemt standartizētu pasākumu kopumu. Iedzīvotāju dalība darba tirgū 75 % līmenī dažās dalībvalstīs, piemēram, Polijā, Maltā un Ungārijā, kur šis rādītājs ir zem 60 %, ir pilnīgi nereāls mērķis. Arī attiecībā uz Austriju, kur dalība darba tirgū ir aptuveni 70 % līmenī, pastāv lielas šaubas, vai augstāks līdzdalības darba tirgū līmenis ir savienojams ar bērnu audzināšanu vai vietējo strādājošo aizsardzību pret lēta ārvalstu darbaspēku radīto darba algas pazeminājumu. Šo iemeslu dēļ es nolēmu balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Uzskats, ka ultraliberālajā Eiropas Savienībā ir iespējams efektīvi apkarot bezdarbu, ir ilūzija. Tāpēc es balsoju pret Öry kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par Őry kunga ziņojumu, jo atbalstu tajā izklāstīto pieeju un galīgo vēstījumu.

Priekšlikumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir palielināt darba tirgū aktīvi iesaistīto cilvēku skaitu, lai palīdzētu likvidēt strukturālo bezdarbu un pievērst īpašu uzmanību mūžizglītībai. Galvenā nozīme tiek piešķirta izglītībai, veicot uzlabojumus pašreizējā izglītības sistēmā, lai mudinātu jauniešus iegūt augstāko izglītību. Turpmākajos gados tiks īstenoti daudzi jauni pasākumi, lai efektīvāk veicinātu sociālo iekļaušanu un cīņu pret nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Komisija 2010. gada 27. aprīlī iesniedza priekšlikumu par stratēģijas „Eiropa 2020” integrētajām pamatnostādnēm, kas ir pamats jaunai stratēģijai un dalībvalstu veicamajām reformām.

Debates par jaunajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2020. gadam notiek ekonomikas krīzes laikā, kas neapšaubāmi vēl vairākus gadus būtiski ietekmēs darba tirgu. Neskatoties uz to, ka vairākas pozitīvas pazīmes liecina par to, ka atjaunojas izaugsme, ekonomiskā situācija vairumā dalībvalstu joprojām ir nestabila. Tāpēc vēl pilnībā nav jūtama krīzes tiešā ietekme uz nodarbinātību. Ņemot to vērā, jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atlabšanu un stiprinātu Eiropas ekonomikas darba vietu radīšanas potenciālu, kā arī lai palīdzētu strādājošajiem.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Eiropas nodarbinātības stratēģija nākamajai desmitgadei radītu līdzsvaru starp steidzami risināmām krīzes radītām problēmām un vidējā termiņā un ilgtermiņā risināmām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Pamatojoties uz Eiropas Savienības stratēģiju 2020. gadam, Rumānija kopā ar pārējām dalībvalstīm ir apņēmusies līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātības līmeni. Saskaņā ar šo kopējo mērķi nodarbinātības līmenim Rumānijā līdz 2020. gadam jābūt 69–70 % robežās. Vēlos norādīt, ka nodarbinātības līmenis Rumānijā 2010. gadā ir 63,6 % un vidējais nodarbinātības līmenis Eiropā ir 67,4 %.

Ņemot to vērā, es aicinu dalībvalstis izstrādāt reformu programmas, kas sekmētu:

- darbaspēka līdzdalību darba tirgū, izmantojot politiku dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas veicināšanai, lai līdz 2020. gadam par 0–5 % samazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem;

- nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, īstenojot pasākumus, kas veicina iedzīvotāju, it īpaši etnisko minoritāšu, tostarp romu, dalību darba dzīvē;

- stingrāku pasākumu pieņemšanu, kas vērsti pret tādas ekonomikas ierobežošanu, kuras pamatā ir nedeklarēts darbs, kas rada daudzējādu negatīvu ietekmi uz Eiropas darba tirgu, nevis tādu pasākumu īstenošanu, kas vērsti tikai uz darbaspēka aizsardzību dalībvalstu iekšējā tirgū;

- darba tirgus pilnīgu atvēršanu strādājošajiem no jaunajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Lai gan joprojām pilnībā nav jūtama ekonomikas krīzes ietekme uz bezdarba rādītājiem, vērienīgas Eiropas stratēģijas īstenošanai nodarbinātības jomā ir ļoti liela nozīme.

Es atbalstu Padomes noteikto mērķi laikposmā no šodienas līdz 2020. gadam palielināt Eiropas iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū līdz 75 %, taču vēl ir daudz darāmā. Mēs varētu, piemēram, noteikt mērķi palielināt mazāk aizsargātu grupu, piemēram, jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem, gados vecāku darba ņēmēju, nekvalificētu ekonomiski aktīvo sieviešu vai cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības līmeni. Vai arī mēs varētu vēl vairāk samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo audzēkņu skaitu, lai šis rādītājs būtu zem 10 %.

Turklāt es uzskatu, ka īpašai politikai jābūt vērstai uz grūtībām, ar kurām saskaras ilgstoši bezdarbnieki, iesaistoties darba tirgū, un es aicinu Padomi rast nepieciešamos resursus, lai turpmākajos 10 gados vismaz par 10 % samazinātu ilgstošu bezdarbnieku skaitu. Lai to panāktu, kā ierosināts Őry kunga ziņojumā, vismaz 25 % ilgtermiņa bezdarbnieku būtu jāpiedalās aktīvā darba tirgus pasākumā, piemēram, padziļinātā apmācībā, izglītībā un/vai jāmaina darbs.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtais ziņojums ir Eiropas Savienības nodarbinātības politikas pamatnostādņu pamatā. Pirmo reizi Eiropas Parlamenta deputāti balsoja par to, lai pamatnostādnēs tiktu iekļauta atbilstīga sociālā komponente, tostarp pasākumi, lai risinātu nabadzības un trūcīgu strādājošo problēmu, kā arī, lai mazinātu jauniešu bezdarbu un darba tirgū integrētu sociāli atstumtas un mazāk aizsargātas grupas. Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām un Beļģijas prezidentūrai Eiropas Savienībā jāpievērš uzmanība Eiropas Parlamenta šodien sniegtajam vēstījumam un jāapņemas nodrošināt, lai to nodarbinātības politika kļūtu sociāli iekļaujošāka.

It īpaši valstu valdībām jāņem vērā Parlamenta prasība īstenot pasākumus, lai uzlabotu darba un privātās dzīves sabalansētību un dzimumu līdztiesību. Šai sakarībā jāpieliek lielas pūles, lai līdz 2020. gadam līdz 75 % līmenim paaugstinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šodien pieņemtais ziņojums ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu jaunas nodarbinātības politikas īstenošanu, kuras pamatā ir stratēģija „Eiropa 2020”.

Ir būtiski uzsvērt, ka ziņojumā izteikts aicinājums dalībvalstīm rīkoties izlēmīgi un paaugstināt nodarbinātības līmeni un it īpaši veicināt jauniešu mobilitāti. Turpmāko gadu mērķim jābūt radīt jaunas un labākas darba vietas, mazināt bezdarbu un paaugstināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 75 %. Ekonomikas attīstības politikai Eiropas Savienībā jābūt vērstai uz ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Ja nav darba, tad nākotnes plāni, piemēram, saistībā ar ceļošanu, mājokļa iegādi vai ģimenes veidošanu, kļūst par sapni, kas, visticamāk, netiks piepildīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs nevaram piekrist šim ziņojumam, jo tajā pausts atbalsts tādu pasākumu īstenošanai, kuri paredzēti, lai veicinātu atsevišķu sabiedrības grupu, it īpaši romu, darba iespējas.

Mēs nevaram piekrist tam, ka, tā vietā, lai aizsargātu savā valstī dzīvojošu cilvēku intereses, mums jāatbalsta tādiem cilvēkiem paredzēti pasākumi, kuri vairumā gadījumu ir tikai viesi. Ir skaidrs, ka krīzes laikā katrai valstij jārisina jautājumi savu pilsoņu interesēs, iespējams, īstenojot projektus, kuri paredzēti grūtībās nonākušām vai darbu zaudējušām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstīju ziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa. Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir 9,6 %, ir ļoti svarīgi pastiprināt un racionalizēt nodarbinātības politiku, lai radītu jaunas darba vietas. Polijā Eiropas Savienības atbalsts ir devis labumu tūkstošiem cilvēku, kuriem tagad ir darbs. Šim mērķim pieejamais finansējums ne vienmēr tiek izmantots saprātīgi. Atbilstīgi izstrādātu pamatnostādņu trūkuma dēļ daudzi projekti tiek īstenoti kā ad hoc projekti. Tāpēc apmācību kursi ne vienmēr ir pielāgoti reālajai situācijai, un vienas un tās pašas personas nereti tos apmeklē vairākkārt. Tāpēc es atbalstu Komisijas iniciatīvu šajā jomā. Turpmākajos dažos gados tiks pārbaudīta šo krīzes laikā izstrādāto pamatnostādņu efektivitāte. No šīm pamatnostādnēm būs atkarīga Eiropas Savienības spēja pārvarēt krīzi un jauno darba vietu, kuras tiks radītas, atbilstība darba tirgus pašreizējām un nākotnes vajadzībām.

Svarīgi ir arī uzraudzīt pamatnostādņu lietderību, apkopojot noteiktus statistikas datus par tādu pasākumu efektivitāti, kas veikti saskaņā ar pamatnostādnēm. Tikai tādā veidā mēs varēsim novērtēt Eiropas Savienības finanšu resursu reālo ietekmi uz bezdarba mazināšanu Eiropas Savienībā. Savukārt, pamatojoties uz šādu novērtējumu, būs iespējams veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā jomā. Es arī aicinu likt īpašu uzsvaru uz atbalstu mobilitātei un sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku un invalīdu nodarbinātībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Neskatoties uz to, ka vairākas iedrošinošas pazīmes liecina par to, ka izaugsme atjaunojas, ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila. Tāpēc Eiropai jānodrošina ilgtspējīga atlabšana, jāstiprina Eiropas ekonomikas darba vietu radīšanas potenciāls un jāpalīdz strādājošajiem. Ziņojumā par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm sniegtais padoms ir skaidri saprotams, proti, lielāka sieviešu, gados vecāku pilsoņu un jauniešu dalība darba tirgū, mazāk trūcīgo un labāka izglītība. Tie ir mērķi, ko Eiropas Savienība vēlas sasniegt līdz 2020. gadam. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu. Tajā ietvertas pamatnostādnes, kuras ļaus iedzīvotājiem labāk apvienot darbu un aprūpes pienākumus, piemēram, nodrošinot elastīgu darba laiku un bērnu aprūpes iespēju pieejamību. Tā ir konkrēta politika, kas palīdzēs sievietēm iekļūt darba tirgū. Parlaments arī vēlas panākt, lai Eiropas Savienības dalībvalstis uzlabotu to sociālās nodrošināšanas sistēmas un nodrošinātu pienācīgus ienākumus, lai tiktu samazināts trūcīgo iedzīvotāju skaits un lai cilvēki saprastu, ka ir vērts strādāt. Visbeidzot, kohēzijas politikas mērķu īstenošana arī turpmāk mazinās sociāli ekonomiskās atšķirības dalībvalstīs un reģionos. Ja Komisija tagad stingri rīkosies, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis patiešām izstrādā savu politiku, pamatojoties uz pamatnostādnēm, Eiropas plāns 2020. gadam nebūs tikai tukši vārdi vien.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Diskusija par jaunajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2020. gadam notiek laikā, kad tūkstošiem ģimeņu visā Eiropā saskaras ar ekonomikas krīzes radīto bezdarba traģēdiju. Šīs pamatnostādnes, kā daļa no stratēģijas „Eiropa 2020”, ietver gan ekonomikas politikas, gan arī nodarbinātības politikas vispārējās pamatnostādnes.

Ziņojuma, par kuru šodien balsojām un kuru es atbalstīju, pamatā ir Eiropas Komisijas priekšlikums, lai gan referents ir nodrošinājis, lai šīs pamatnostādnes būtu saprotamas un noderīgas dalībvalstīm, izstrādājot politiku. Nodarbinātības veicināšanu nodrošinās ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, uzņēmumu un strādājošo spēja pielāgoties jaunajai situācijai, augsts izglītības līmenis, it īpaši jauniešu vidū, mūžizglītība, kas atbilst uzņēmumu vajadzībām, kā arī sociālo partneru iesaiste visos šajos procesos.

Tieši to referents ir centies panākt, nosakot mērķus, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni un uzlabotu darba vietas, paaugstinātu izglītības līmeni, palīdzētu saskaņot darba un ģimenes dzīvi, mazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo audzēkņu un nabadzībā dzīvojošu iedzīvotāju skaitu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Komisijas nodarbinātības politikas pamatnostādnes un saistītais Eiropas Parlamenta ziņojums ir daļa no Eiropas Savienības stratēģijas, kas vērsta pret vienkāršajiem pilsoņiem, proti, Eiropas Savienības stratēģijas 2020. gadam un tās tā sauktajām „integrētajām pamatnostādnēm”. Minētie dokumenti veido vienotu pamatu pret darbaspēku vērstai Eiropas Savienības politikai, kas jau ir izstrādāta un vēl apņēmīgāk un saskaņotāk tiks īstenota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pamatnostādņu pamatā ir monopolistiskā kapitāla intereses līdz zemākajai iespējamajai robežai pazemināt darbaspēka cenu, lai nodrošinātu peļņu pašreizējās kapitālistiskās krīzes laikā. Lai panāktu šo mērķi, Eiropas Savienība, buržuāziskās valdības un kapitālistu politiskie spēki dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā nepārtraukti popularizē šādus nodarbinātības politikas pamatnostādņu aspektus: ilgāka darba dzīve, pensionēšanās vecuma paaugstināšana, aizbildinoties ar demogrāfisko novecošanu un valstu sociālās apdrošināšanas sistēmu „dzīvotspēju”, „elastdrošība” un elastīgs darba laiks, pagaidu darbs un nepilna laika darbs, kas tiek uzskatīts par normu, tādējādi sagraujot visas likumīgās darba tiesības, izglītības sistēmu pārveide par ekspluatējamu strādājošo apmācības sistēmām, lai nodrošinātu kapitālistu vajadzības, lēta zinātniskā darbaspēka/ apmaksātu intelektuāļu apvienošana uzņēmumu interesēs un jaunas sistēmas izveide nabadzības robežas noteikšanai, definējot galēju nabadzību, lai novērstu sociālu sacelšanos, kuras iemesls ir brutāla ekspluatācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Dāmas un kungi! Šajā ziņojumā pareizi norādīts, ka ir svarīgi paaugstināt nodarbinātības līmeni un palielināt līdzdalību darba tirgū. Tas ir svarīgi gan mūsu ekonomikai, gan arī sabiedrībai. Svarīgi ir arī nezaudēt kvalitāti kvantitātes dēļ, gan valsts, gan arī Eiropas Savienības līmenī izvairoties risināt problēmu saistībā ar trūcīgiem strādājošajiem. Liela daļa iedzīvotāju strādā, taču viņu rīcībā esošie ienākumi ir nepietiekami, lai izkļūtu no nabadzības. Ekonomikas lejupslīdes dēļ šī problēma ir kļuvusi par visas Eiropas problēmu, un Lietuvā šī problēma ir īpaši aktuāla.

Šo tendenci ļoti labi parāda strādājošo saņemtā minimālā darba alga un plaši izmantotā darbu algu pazemināšana, īstenojot stingrus taupības pasākumus. Īpaši neaizsargāti ir iedzīvotāji, kuriem nav augstākās izglītības. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas datiem nabadzības risks strādājošai personai bez augstākās izglītības ir 16 % — tas ir divas reizes augstāks par vidējo rādītāju Lietuvā un astoņas reizes augstāks nekā strādājošajam ar universitātes izglītību. Diemžēl Lietuvā šīs atšķirības ir daudz lielākas nekā citur Eiropas Savienībā. Dalībvalstis, tostarp arī mana valsts, nav pietiekami plaši apspriedušas jautājumu par strādājošo nabadzību. Mums jāveic vairāk pētījumu par šo problēmu, un mums vajadzīgi īpaši pasākumi, lai mazinātu strādājošo nabadzību.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: RC-B7-0494/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par cilvēktiesību situāciju Irānā. Es to darīju tāpēc, ka uzskatu, ka Sakineh Mohammadi-Ashtiani piespriestais nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, noteikti ir Irānas starptautisko saistību pārkāpums. Neskatoties uz faktiem, šāda veida sods nekādā ziņā nav attaisnojams vai pieņemams. Spīdzināšana, nelikumīga aizturēšana, fiziska un seksuāla vardarbība, kā arī valsts aģentu visatļautība joprojām ir plaši izplatīta prakse daudzās valstīs. Rodas nopietnas šaubas par tiesas procesa objektivitāti un pārredzamību šajās valstīs. Ir nepieņemami, ka turpinās etnisko un reliģisko minoritāšu vajāšana, kā arī, ka joprojām tiek nosodītas brīvas seksuālās attiecības starp pieaugušiem cilvēkiem.

Šajā situācijā mūsu kā cilvēktiesību un demokrātisko vērtību, kas ir mūsu iestāžu darbības pamatā, aizstāvju Eiropā uzdevums ir izdarīt pēc iespējas lielāku spiedienu uz Irānas iestādēm, pieprasot pārskatīt šādus procesus. Šāda spiediena izdarīšana jau ir devusi rezultātus, jo Irānas valdība ir paziņojusi, ka tiek atlikta nāvessoda, nomētājot ar akmeņiem, izpilde Sakineh Mohammadi-Ashtiani. Es cienu visu to Irānas vīriešu un sieviešu drosmi, kuri cīnās par savu pamata brīvību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlaments ir pasteidzies paust atbalstu imperiālistu plāniem Tuvajos Austrumos un pret Irānu vērstiem Izraēlas, ASV un NATO neslēptiem militāriem draudiem. Atsaucoties uz barbarisko nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem, kas piespriests Sakineh Mohammad-Ashtiani, un nepieņemamo vienkāršo iedzīvotāju kustības vajāšanu, visas politiskās grupas Eiropas Parlamentā, parādot retu vienprātību, ir pieņēmušas rezolūciju, atbalstot imperiālistu intervenci Irānā. Grieķijas Komunistu partija neatbalstīja rezolūciju, jo tajā nav pausta nepieciešamā solidaritāte strādnieku šķiras cīņā pret reakcionāro un neprogresīvo režīmu, ko, gluži pretēji, stiprina sankcijas un šādas rezolūcijas. Zīmīgi ir tas, ka lēmums par nepieciešamību organizēt debates Eiropas Parlamentā tika pieņemts nekavējoties pēc Izraēlas vēstniecības pārstāvju rīkotajiem pasākumiem Briselē, kuru laikā, novēršot uzmanību no cilvēktiesību pārkāpumiem Izraēlā, Eiropas Parlaments tika aicināts pievērsties Irānai.

Eiropas Parlamenta jutīgums attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu ir aizsegs agresīvai Eiropas Savienības ārpolitikai un tās noziegumiem pret strādājošajiem, imigrantiem un tautām. Ja cilvēki vēlas iegūt tiesības un brīvības un paši noteikt savu likteni, cīņa pret NATO, Eiropas Savienību un imperiālistu apvienībām kļūst arvien nepieciešamāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Sakineh Mohammadi Ashtiani — 43 gadus vecai irāņu sievietei — draud nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, par laulības pārkāpšanu un līdzdalību viņas bijušā vīra nogalināšanā. Mani kā Parlamenta deputāti un asociācijas Femmes au Centre (Sievietes centrā) priekšsēdētāju sanikno šis spriedums, kuru visi uzskata par patvaļīgu. Patiešām, ar šo lēmumu tiek noniecināti paši cilvēktiesību pamati — ar to tiek pārkāptas tiesības uz aizstāvību un cilvēka cieņu. Mūsdienās atsevišķās valstīs joprojām vienlaikus pastāv divi taisnīguma veidi — sievietes tiek notiesātas un spīdzinātas, pārkāpjot viņu pamattiesības, un to dara vīrieši, kuru rokās ir visa vara. Esmu gandarīta, ka Parlamenta rezolūcija, kurā Irānas režīma pārstāvji tiek aicināti mainīt viedokli par šo spriedumu, tika pieņemta gandrīz vienprātīgi, jo tas nodrošina tai būtisku autoritāti. Tagad mēs gaidām, lai Irānā tiktu panākts reāls progress attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo rezolūciju. Irāna joprojām ir valsts, kurā katru gadu tiek izpildīts lielākais nāvessodu skaits. Tādēļ es stingri atbalstu Eiropas Parlamenta nostāju, ar kuru tiek asi nosodīts nāvessods un Irānas iestādēm izteikts aicinājums atcelt nāvessoda izmantošanu, izskaust jebkādu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī izbeigt cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu. Es atbalstu Eiropas Savienības mērķi veicināt cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē un īstenot ar to saistītas atbalsta programmas, piemēram, ES finansēto Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Mērķis šim instrumentam, kura budžets 2007.–2013. gadam ir EUR 1,1 miljards, ir nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu visā pasaulē. Tādēļ Komisijai un Padomei kopā ar citām starptautiskajām organizācijām ir jāturpina aktīvi sagatavot papildu atbalsta instrumentus, lai aktīvi aizstāvētu Irānas cilvēktiesību aktīvistus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es pilnībā atbalstu kopīgo rezolūciju kā politiska pārstāve, tomēr vēl vairāk kā sieviete. Irāna šodien ir valsts, kas simbolizē radikālā islāma vardarbību un fanātismu pret sievietēm un viņu pamattiesībām. Pieņemot šo rezolūciju, mēs rīkojamies pareizi, aicinot Irānas Islāma Republiku un tās līderus ievērot starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kas Irānai ir juridiski saistošas. Notikums ar Sakineh Mohammadi-Ashtiani un citām personām, kas minētas tekstā, par kuru balsojām, liecina par to, ka Teherāna šodien ne tikai rīkojas pretrunā mūsdienu politiskajām un kultūras vērtībām, bet arī nostāda sevi nelikumības pusē attiecībā uz starptautiskajām normām, nespējot izpildīt saistošus nolīgumus par Konvencijas par bērna tiesībām un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ratifikāciju. Rezolūcijā ir pausta stingra nostāja, pamatoti stingra, un tā pieņemta laikā, kad mums jāliek Irānai pilnībā sajust šīs iestādes spēku un izdarīto spiedienu, lai starptautiskā kustība panāktu vēlamo rezultātu un apturētu šo bendi — Irānas Islāma Republiku. Tāpēc es pārliecināti balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Starptautiskā sabiedrība ir guvusi mazu uzvaru, dāvājot cerību staru sievietei Irānā, kurai piespriests barbarisks nāvessods, nomētājot ar akmeņiem. Soda izpilde uz laiku ir atlikta, taču tam galu galā nav nekādas nozīmes. Tieši tāpēc jāturpina visas starptautiskās sabiedrības centieni, lai nāvessods tiktu aizliegts tādās valstīs kā Irāna, kur cilvēku dzīves ir pakļautas absurdiem un arhaiskiem likumiem.

Eiropas Savienībai jāturpina nosodīt tās valstis un izdarīt spiedienu uz tām valstīm, kurās netiek cienīta cilvēka dzīvība un cilvēktiesības neko nenozīmē. Irānā ir cilvēki, kuri katru dienu riskē ar savu dzīvību un personīgo drošību, cīnoties par lielāku brīvību un demokrātiskākām tiesībām. Starptautiskās organizācijas un iestādes atbalsta šos cilvēkus. Taču, sastopoties ar tādu laikā iestrēgušu despotisku režīmu, kāds pastāv Teherānā, cīņa var būt grūta un ilga. Nevienai personai nevajadzētu maksāt ar savu brīvību par to, ka tā atklāti paudusi savu nostāju pret režīmu vai dažiem līderiem. Eiropas Savienībai aktīvi jāveic savs uzdevums popularizēt brīvību un cieņu pret cilvēkiem un viņu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Es atturējos balsot par šo priekšlikumu. Taču es būtu balsojis par ECR grupas pārstāvju sagatavoto priekšlikumu B7-0499/2010. Neapšaubāmi, es piekrītu uzskatam, ka nāvessods, nomētājot ar akmeņiem (vai citādi nogalinot), par laulības pārkāpšanu ir nepieņemams pat musulmaņu valstīs un ka šāda prakse jāaizliedz ar likumu. Lai gan es neatbalstu krimināllikuma piemērošanu, lai panāktu morāli pieņemamas attiecības starp pieaugušajiem, kas apzinās savu rīcību, es cienu citu valstu tiesības uz atšķirīgu viedokli, ja vien tās nepiemēro nesamērīgu un nežēlīgu sodu. Mani satrauc arī krimināllikuma piemērošana politiskai opozīcijai gan Irānā, gan arī Eiropas Savienības valstīs, kuras īsteno šādu praksi.

Visiem apsūdzētajiem, pret kuriem izvirzītas nopietnas apsūdzības kriminālnoziegumos, būtu jānodrošina juridiskā pārstāvība un aizsardzība pret neatbilstīgu policijas rīcību pirms tiesas. Es nedomāju, ka Eiropas Savienībai ir tiesības pieprasīt Irānai, lai tā nekad un nekādos apstākļos neizmantotu nāvessodu. Lai šī rezolūcija būtu efektīva, tā jāpārskata un jāadresē patiešām ļoti konservatīvas sabiedrības progresīvi domājošiem locekļiem. Šis priekšlikums aizvainos pat tos irāņus, kuri atbalsta reformas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Sakineh Ashtiani ir Irānā izpildīto nāvessodu publiskā seja un valstī īstenoto netaisnīgo tiesas procesu un pamattiesību pārkāpumu simbols. Es vēlos nodot savu balsi tām starptautiskajām solidaritātes kustībām, kas pieprasa sprieduma atcelšanu un tūlītēju Sakineh Ashtiani atbrīvošanu — pieprasīt viņas atbrīvošanu nozīmē arī aizstāvēt sieviešu tiesību vienlīdzību, kā arī vārda brīvību un aktīvu līdzdalību brīvā sabiedrībā. Es stingri atbalstu pasākumus diskriminācijas novēršanai, jo īpaši Irānas sieviešu rīcību, un vēlos uzsvērt, cik būtiska nozīme ir Sakineh Ashtiani, kura atrodas priekšplānā cīņā par demokrātijas, līdztiesības un tiesību ievērošanu. Irānas sieviešu drosme un apņēmība iedvesmo mūs visus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Teokrātiskā diktatūra Irānā sēj naidu un sludina neiecietību. Tās musinošās runas par Izraēlas iznīcināšanu un tās kodolprogrammu, kas tiek īstenota, nenodrošinot kontroli vai starptautisko uzraudzību, apdraud mieru pasaulē. Irānas Islāma Republikas tiesas piemēro barbariskus likumus un pašas par sevi ir tiesiskuma noliegums, būtībā padarot sievietes par verdzenēm.

Diemžēl Sakineh Mohammadi-Ashtiani lieta nav vienīgā, un mums jāatbalsta arī visas pārējās sievietes, kurām piespriests nāvessods, noniecinot cilvēka cieņu, sievietes tiesības un cilvēktiesības. Es vēlreiz uzsveru, ka iebilstu pret nāvessodu, un aicinu Irānas iestādes saskaņā ar ANO Rezolūciju Nr. 62/149 un Nr. 63/138 noteikt moratoriju nāvessoda izpildei līdz šā soda veida atcelšanai. Es nosodu Nīderlandes pilsones Zahra Bahrami arestu, kura devās uz Irānu apciemot savu ģimeni un tika aizturēta Achoura protestu laikā 2009. gada 27. decembrī, un bija spiesta atzīt vainu televīzijas kameru priekšā un atzīties viņai inkriminētajos noziegumos, un pieprasu tūlītēju viņas atbrīvošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par cilvēktiesībām Irānā, kuru parakstu, jo ētisku apsvērumu dēļ uzskatu, ka jāizdara spiediens uz Irānas iestādēm, lai tās neizdarītu šo šaušalīgo noziegumu. Es esmu lepna par to, ka esmu dzimusi valstī, kura rādīja priekšzīmi, atceļot nāvessodu. Sakineh Mohammadi-Ashtiani nav izdarījusi noziegumu, taču viņa ir arestēta un viņai piespriests nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, un viņa tiek ilgstoši pazemota un pērta. Es vēlos teikt, ka mani patiešām satrauc nepārtraukti ienākošie ziņojumi par Irānas iestāžu veikto vajāšanu pret politiskajiem oponentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, it īpaši sievietēm un jauniem studentiem. Tas noteikti ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pārkāpums un tiesu varas neatbilstīga izmantošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nepamatotā un nesamērīgā vardarbība aizskar mūsu, eiropiešu, jūtas, jo ir pretrunā vērtību un tiesību kopumam, kura izcelsme meklējama rietumos un kas šodien, par laimi, ir daļa no pasaules mantojuma. Mēs dzirdam arī par vardarbību pret sievietēm, kuras dažās sabiedrībās nereti kļūst par kara ieroci vai laupījumu, tiek uzskatītas par dekorāciju vai būtnēm bez tiesībām vai spējas rīkoties patstāvīgi, kļūstot par neparastu un neaizsargātu minoritāti.

Diemžēl dažās valstīs un zemēs joprojām tiek īstenota drausmīga prakse pret sievietēm, un viņām tiek piemēroti cietsirdīgi, brutāli un nesamērīgi sodi. Šādu praksi attaisno kultūras, kurās sievietes tiek apspiestas, degradētas un pazemotas tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes. Ņemot vērā to, ka es ticu dzimumu savstarpējai papildinātībai, pamatojoties uz to dabiskajām atšķirībām un vienlīdzību, šādai nicināmai praksei es varu tikai paust visstingrāko nosodījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs esam pret nāvessodu ikvienā valstī, neatkarīgi no tā, vai tās ir ASV, Irāna vai kāda cita valsts pasaulē. Mēs esam arī pret visa veida spīdzināšanu, neatkarīgi no tā, kurā valstī tā notiek, ieskaitot Irānu vai CIA kontrolētus cietumus. Tāpēc mēs aicinām Irānu saudzēt Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvību un izbeigt sieviešu, jauniešu un citu cilvēku nomētāšanu ar akmeņiem. Tāpēc mēs balsojām par šo rezolūciju.

Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka, cenšoties panākt demokrātiju Irānā, to personu tiesību aizsardzību, kuras turpina cīnīties par sociālo taisnīgumu, progresu un demokrātiju šajā valstī, nekādā ziņā nevar izmantot kā aizbildinājumu, lai vērstos pret Irānas suverenitāti, teritoriālo integritāti un tās tiesībām lemt par savu nākotni. Vēl jo mazāk šādu aizbildinājumu var izmantot, lai attaisnotu intervenci un iejaukšanos, ignorējot valsts teritoriālās suverenitātes principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Nogalināšana, nomētājot ar akmeņiem, nekādā ziņā nav pieņemama vai atbalstāma. Es aicinu Irānas iestādes atcelt Sakineh Mohammadi-Ashtiani piemēroto sodu un pārskatīt viņas lietu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Līdz 2010. gada beigām vēl ir palikuši trīs mēneši, taču Irānas Islāma Republikas tiesu sistēma šogad ir piespriedusi nāvessodu jau 2000 cilvēku. Pamatojoties uz optimistisku pieņēmumu, ka pēdējā ceturksnī šāds sods netiks piemērots nevienam cilvēkam, un arī pieņemot, ka mums ir zināmi visi šāda soda piemērošanas gadījumi, varam secināt, ka katru dienu pieciem Irānas pilsoņiem paziņo, ka drīzumā viņi zaudēs dzīvību. No rīta, iespējams, tā ir Sakineh Mohammadi-Ashtiani, kurai 2006. gadā par laulības pārkāpšanu piesprieda nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem. Pusdienlaikā kārta var pienākt cilvēktiesību juristam Mohammad Mostafaei, kurš pameta Irānu, baidoties no aresta un represijām. Pēcpusdienā Irānas režīma nākamais upuris var būt Nasrin Sotoudeh, kurš cīnās par to, lai tiktu samazināts uz nāvi notiesāto nepilngadīgo personu skaits, taču vakarā par piedalīšanos ielu protestos nākamā arestētā persona ir Nīderlandes pilsone Zahra Bahrami.

Visbeidzot, naktī, slepena reida laikā Irānas iestādes sagrābj nākamo, piekto, upuri, par kuru mums nekas nav zināms.

Tāpēc mēs kategoriski pieprasām atcelt nāvessodu Irānā, atcelt Sakineh Mohammadi-Ashtiani piespriesto nomētāšanu ar akmeņiem un atbrīvot no apcietinājuma Zahra Bahrami. Mēs arī vēlamies norādīt, ka Irāna ir parakstījusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 18. pantā noteikts šādi: „Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību”.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es nobalsoju par rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietu, jo šo abu sieviešu situācija ir traģiska. Sakineh Mohammadi Ashtiani, kurai Irānas valdība ir piespriedusi nāvessodu, dienu no dienas draud nāvessods, ko izpilda ar ārkārtīgi barbarisku rituālu — nomētāšanu ar akmeņiem. Vai ir kāda valsts, kuras kriminālkodeksā 21. gadsimtā melns uz balta būtu rakstīts, ar kāda lieluma akmeņiem jānomētā notiesātie cietumnieki, lai tos nogalinātu? Šāda valsts ir Irāna. Novērst nomētāšanu ar akmeņiem pēdējo pāris gadu laikā ir izdevies tikai ar starptautiskās un politiskās sabiedrības iesaistīšanos, un tikai šādi izdosies panākt Irānas valdības padošanos. Mums kā politiķiem, pilsoņiem un cilvēkiem ir pienākums novērst rīcību, kas nav nekas cits kā slepkavība.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu RC­B7­0494/2010 par cilvēktiesību situāciju Irānā, jo es uzskatu, ka Eiropas Savienībai skaidri jāpasaka pasaulei, ka cilvēka cienīga eksistence, politiskās tiesības un vienlīdzīga attieksme ir katras personas pamattiesības neatkarīgi no tā, kurā valstī tā dzimusi. Iepazīstoties ar rezolūciju, ikvienam ar veselo saprātu apveltītam cilvēkam kļūst skaidrs, kāpēc šis jautājums izraisa spēcīgas emocijas Eiropā, tāpēc es nedomāju, ka ir nepieciešams sākt to iztirzāt šajā ziņojumā.

Lai gan patlaban šis gadījums ir spilgts cilvēktiesību pārkāpuma piemērs, un ikvienam tas jāuztver kā brīdinājums, mēs nevaram pieļaut, ka, pievēršoties situācijai Irānā, mēs ignorējam faktu, ka gandrīz visās trešās valstīs pastāv līdzīgas un pat lielākas problēmas. It īpaši plaša mēroga sistemātiska apspiešana vērojama reģionos, kur valda šariata likumi.

Es saprotu, ka Eiropas Savienības un rietumu pasaules nostāja attiecībā uz cilvēktiesībām jau kādu laiku ir visiem zināma, taču vērā ņemamu progresu šajā jomā nav izdevies panākt. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāturpina izdarīt spiedienu uz Irānu un citām valstīm, kurās pastāv problēmas cilvēktiesību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēktiesību stāvoklis Irānā ir absolūti nepieņemams, un ES kā globāla cilvēktiesību aizstāve nedrīkst būt vienaldzīga — tai visos iespējamos veidos ir jāpauž nosodījums par dažādajiem nāvessodiem, ko izpilda, nomētājot ar akmeņiem, un šajā valstī īsteno vairākus gadus. ES ir jāraida skaidrs signāls par to, ka šāda rīcība nedrīkst notikt valstī, kura vēlas, lai to respektētu, un kura grib saglabāt normālas diplomātiskās attiecības ar visām ES dalībvalstīm. Tāpēc es izvēlējos balsot šādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Aleksandrs Mirskis (S&D), rakstiski. (LV) Es nobalsoju par kopīgo rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānā tāpēc ka pilnīgi atbalstu tās būtību. Ahmadīnežāda diktatūra noveda pie tā, ka valsts sistēma un valsts vara Irānā atrodas Viduslaiku stāvoklī. Mums ir jāatgādina Irānas režīmam, ka starptautiskā konvencija par cilvēktiesībām nav tukša skaņa. Es nobalsoju par šo rezolūciju tāpēc, ka islāmisti - fanātiķi negrib saprast, kas ir starptautiskas tiesības. Mums ir jāpanāk nāvessoda atcelšana Irānā un jāizglābj Sakineh Mohammadi un Zahra Bahrami no reliģiozu teroristu rokām, kuri pārvērsa likumu par teroru pret savu tautu.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par rezolūciju, cerot, ka šis barbarisms tiks izbeigts un ka tiks ievērotas visu to sieviešu un vīriešu cilvēktiesības, kuri saistīti ar situāciju, kādā nonākusi Sakineh Mohammadi-Ashtiani. Es vēlos uzsvērt, ka, tas ko mēs redzam, ir sekas fundamentālistu islāma likumu piemērošanai, kurus daži vēlas ieviest arī mūsu demokrātiskajā Eiropā.

Nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, patiesībā ir spīdzināšanas veids. Pēdējos gados simtiem sieviešu Irānā ir nomētātas ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu, un šāds liktenis sagaida vēl vismaz 40 cilvēkus cietumos, nemaz nerunājot par tūkstošiem sieviešu, kuras apcietinātas politisku iemeslu dēļ un kuras nereti tiek spīdzinātas un nogalinātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. (IT) Katram šajā Parlamentā izteiktajam vārdam jābūt kā akmenim, ko noliekam pie kājām tiem, kuri nomētā ar akmeņiem citus cilvēkus, lai uzceltu ap viņiem kauna sienu un izslēgtu viņus no cilvēku sabiedrības.

Sakineh Mohammadi-Ashtiani ir jāglābj un kopā ar viņu jāglābj tās sievietes un vīrieši visā pasaulē, kuri joprojām kļūst par upuriem šādai barbariskai cietsirdībai, kāda nav sastopama pat starp mežonīgākajiem un primitīvākajiem dzīvniekiem. Tas ir Zvērs jeb Sātans, kas šodien liek kustēties necienīgu līderu un liekulīgu svēto rokām un lūpām, kurus Visvarenais jau ir sodījis bez izredzēm uz žēlastību. Viņiem jāsaprot, ka, ja viņi tagad neapstāsies, viņu laiks vilksies mūžīgi, un viņi nespēs gūt mieru ne tagad, ne mūžīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par rezolūcijas projektu, un esmu gandarīts, ka tas šajā plenārsēžu zālē saņēma gandrīz vienprātīgu atbalstu. Šādas situācijas apliecina demokrātijas pārliecinošo spēku.

Cilvēku mobilizācija visā Eiropā, jo īpaši Itālijā, atbalstot Sakineh, ir stingri jāatbalsta, un es ceru, ka situācija Irānā uzlabosies. Es uzskatu, ka viens no Parlamenta galvenajiem uzdevumiem ir radīt cerību visiem cilvēktiesību pārkāpumu upuriem. Es ceru, ka Irānas režīma pārstāvji pārdomās savu politiku, izrādīs lielāku cieņu pret sievietēm un izveidos pārredzamāku tiesisko sistēmu, kurā būs mazāk viduslaiku atblāzmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Reizēm, sastopoties ar necilvēcību, kaunpilnu rīcību un klaju necieņu pret cilvēku pamatvērtībām, ar vārdiem vien nepietiek. Apzinoties obskurantu mesto akmeņu smagumu, tagad pasaules demokrātiem ir jāglābj Sakineh Mohammadi-Ashtiani dzīvība.

Kopš mullas no jauna ieviesa nomētāšanu ar akmeņiem 1979. gadā, pamatojoties uz apšaubāmām tiesas prāvām, ir noslepkavoti — nav citu vārdu, lai apzīmētu šādu rīcību, — 300 cilvēki, nemaz jau nerunājot par pakārtajiem nepilngadīgajiem, homoseksuāļiem un politiskajiem oponentiem. Viņu starpā ir arī Bahaī reliģijas piekritēji, kuru vienīgais noziegums ir tas, ka viņi nav Teherānā pie varas esošo spēku reliģijas sekotāji.

Taču mūsu vārdam ir spēks; spēks ir arī šīs starptautiskās kustības vārdam, par kuru Eiropas Parlaments šajā pēcpusdienā atdeva savu balsi. Sakineh Mohammadi-Ashtiani skaistā seja tagad ir simbols cīņai par sieviešu tiesībām Irānā un arī visu apspiestības upuru aizstāvībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Rezolūcijā, ko nupat pieņēmām, ir skaidri uzsvērta mūsu nosodošā attieksme pret nāvessoda piemērošanu Irānas pilsonei Sakineh Mohammadi-Ashtiani, nomētājot ar akmeņiem. Neatkarīgi no tā, kādas apsūdzības pret viņu izvirzītas, nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, nav nedz pamatots, nedz arī pieņemams. Turklāt šā Parlamenta deputāti aicina Irānas iestādes atlikt soda izpildi un pārskatīt lietu.

Tekstā, kuru pieņēma, 658 deputātiem balsojot par, vienam deputātam balsojot pret un 22 deputātiem atturoties, arī uzstāts, lai Irānas valdība vēlreiz izskatītu Zahra Bahrami lietu un „nekavējoties nodrošinātu, ka viņai ir pieejams advokāts un konsulārā palīdzība, atbrīvotu viņu vai nodrošinātu viņai taisnīgu tiesu”. Šā Parlamenta deputāti arī pieprasa Teherānai atlikt soda izpildi Ebrahim Hamidi — 18 gadus vecam jaunietim, kurš apsūdzēts netiklībā.

Eiropas Parlaments pauž dziļas bažas par to, ka „Irāna līdz ar Afganistānu, Somāliju, Saūda Arābiju, Sudānu un Nigēriju joprojām ir to dažu valstu grupā, kurās joprojām izpilda nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem”. Šai sakarībā Parlaments aicina Irānas parlamentu pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiktu aizliegta „nežēlīgā un necilvēcīgā nomētāšanas ar akmeņiem prakse”. Turklāt Irānas valdībai būtu jānosaka moratorijs nāves soda izpildei līdz šā soda veida atcelšanai.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika