Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0454/2010).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Vilija Blinkeviciute (H-0355/10)

Temats: Personas ar invaliditāti un Eiropas stratēģija 2020. gadam

Eiropas Padomes pieņemtās Eiropas Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas nākamajiem desmit gadiem mērķis ir palīdzēt Eiropai atgūties no krīzes, veicinot konkurētspēju, ražīgumu un sociālo kohēziju, un stiprināt Eiropas nozīmi Eiropas un starptautiskā līmenī. Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka šajā stratēģijā ir aizmirsts par personām ar invaliditāti, kuru skaits pašreiz pārsniedz 12 % no ES iedzīvotājiem. Lai gan Padome nepārtraukti ir aicinājusi, risinot invaliditātes jautājumus, lielāku uzmanību pievērst personu ar invaliditāti integrācijai, Eiropas stratēģijā 2020. gadam nav noteikti nekādi īpaši uzdevumi, mērķi vai saistības, kas varētu kalpot par pamatu tam, lai uzlabotu dzīvi vairāk nekā 65 miljoniem Eiropā dzīvojošu personu ar invaliditāti. Gandrīz 78 % šo personu nav integrētas darba tirgū un viņām nav iespēju pelnīt sev iztiku. Lielākā daļa no viņiem ir atkarīgi no pabalstiem, kuri diemžēl arī ir samazinājušies recesijas ietekmē.

Kā Padome gatavojas garantēt nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti un viņu līdzdalību darba tirgū ar vienādiem nosacījumiem? Vai Padome neuzskata, ka būtu nepieciešams pieņemt īpašas vadlīnijas attiecībā uz invaliditātes politiku nākošajos desmit gados vai konkrētu stratēģiju, kurā skaidri noteikti mērķi un saistības?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Padome ir apņēmusies palielināt visu pilsoņu, tostarp arī personu ar invaliditāti, darba iespējas un iesaistīšanos darba tirgū.

Daži no galvenajiem mērķiem, kas paredzēti „Eiropa 2020” stratēģijā, kuru 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja Eiropadome, ir īpaši noteikti personām ar invaliditāti — tie ir plānoti, lai veicinātu nodarbinātību, uzlabotu izglītības iespējas un sekmētu sociālo iekļaušanu, vismaz mazinot nabadzību.

Arī stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Eiropas platforma cīņā pret nabadzību” ir īpaša norāde uz personām ar invaliditāti. Šāda iniciatīva ietekmēs gan dalībvalstis, gan ES, kas izpaudīsies Komisijas priekšlikumu un programmu veidā, kuras paredzētas diskriminācijas apkarošanai — arī tādas diskriminācijas apkarošanai, kas vērsta pret personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm būs jānosaka un jāīsteno mērķpasākumi īpašām riska grupām, piemēram, personām ar invaliditāti.

Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada jūnija secinājumiem dalībvalstīm ir nekavējoties jārīkojas, lai valsts līmenī īstenotu minētās prioritātes. Lai atbalstītu šo stratēģiju, ir vajadzīga arī kopēja politika. Šāda holistiska pieeja ir paredzēta personu ar invaliditāti sociālās atstumtības mazināšanai, un šis mērķis ir ietverts arī rezolūcijā par jauno Eiropas invaliditātes pamatprogrammu, kuru Padome pieņēma jūnijā. Šajā rezolūcijā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas invaliditātes jautājumus iekļaut stratēģijas „Eiropa 2020” visu pamatiniciatīvu sastāvdaļās un uztvert personas ar invaliditāti kā cilvēkkapitālu, īstenojot atbilstošus mācību un nodarbinātības pasākumus.

Savā rezolūcijā Padome aicināja arī Komisiju sadarbībā ar personām ar invaliditāti un iestādēm, kas tās pārstāv, izstrādāt jaunu Eiropas invaliditātes stratēģiju nākamajai desmitgadei, pamatojoties uz stratēģiju „Eiropa 2020” un citiem pamatdokumentiem.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D).(LT) Pateicos jums, ministr, par atbildi, bet es tomēr vēlos apgalvot, ka Eiropas Savienības 65 miljonu personu ar invaliditāti balss netiek pietiekami sadzirdēta. Tāpēc man ir vēl viens jautājums — vai mums nav jāpasteidzina direktīvas par diskriminācijas apkarošanu pieņemšana, lai visās ES dalībvalstīs nodrošinātu personām ar invaliditāti pilntiesīgu pilsoņu dzīvi? Tādējādi mans jautājums ir šāds – kāds ir direktīvas par diskriminācijas apkarošanu pašreizējais statuss?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Padomes Sociālo jautājumu darba grupa pašlaik izskata Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

Dalībvalstīm direktīva ir jāpieņem vienprātīgi. Vairākas prezidentūras ir ieguldījušas daudz darba šajā priekšlikumā, bet pašreizējā prezidentūra nespēj paredzēt nedz to, cik ilgi tās apspriešana turpināsies, nedz to, kāds būs rezultāts.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Es vēlos pateikties jums par informāciju, bet diemžēl tā bija pārāk vispārīga. Jūs runājāt par tiesiskiem jautājumiem, bet man ir īpašs jautājums — vai personu ar invaliditāti mācībām ir paredzēts papildu finansējums un cik daudz naudas tiks šim nolūkam piešķirts? Palīdzēt šiem cilvēkiem būs pietiekami grūti, ja nebūs papildu finansējuma un Eiropas līmeņa finansiālas palīdzības.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Es vēlos jautāt jums, kāds ir grafiks un kāda ir Padomes nostāja attiecībā uz to pasažieru tiesību reglamentējumu, kas ceļo ar autobusu. Es to jo īpaši attiecinu uz personām ar invaliditāti un ierobežotu pārvietošanās spēju.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Finansējuma jautājums tiks iekļauts vispārējās debatēs par budžetu, lai risinātu jautājumu, kā turpmākajos budžetos ietvert dažādas pamatiniciatīvas un to tiesību aktu izmaiņas, kas tiek pieņemti kā daļa no „Eiropa 2020” stratēģijas. Tā kā šajā stratēģijā ietvertas jaunas politikas jomas, kas vērstas uz personu ar invaliditāti stāvokļa uzlabošanu, mums būs jāapsver, kā sadalīt budžeta līdzekļus, lai finansētu minēto jauno politiku.

Attiecībā uz izmaiņām tiesību aktos mums jāapsver, kādu ieguldījumu Komisija var dot, ņemot vērā pašreiz spēkā esošos tiesību aktus. Saskaņā ar pilnvarām, kas Padomei paredzētas līgumos, tā būtībā mēģina aktīvi aizsargāt personas ar invaliditāti. Piemēram, pirms 10 gadiem Padome pieņēma direktīvu, kas aizliedza diskrimināciju darba tirgū, ietverot diskrimināciju invaliditātes dēļ. Padome ir cieši nolēmusi turpināt darbu, risinot šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (H-0358/10)

Temats: Budžeta korekcija un privātie parādi

Eiropas līmenī izvēršas tautsaimniecības reformu centieni, kuru mērķis ir uzlabot publisko finanšu stāvokli un līdzsvarot dalībvalstu budžetus. Tajā pašā laikā tiek veikti pasākumi, lai konsolidētu plašāku finanšu sektoru, it īpaši banku nozari, tiešā saistībā ar reālo tautsaimniecību. Tomēr šie centieni attiecas tikai uz publisko parādu, taču ne uz privātajiem parādiem, kas ir valsts kopējā parāda otra sastāvdaļa. Kā privātie parādi ietekmē sociālo situāciju katrā dalībvalstī un kā tie ir saistīti ar publiskajiem parādiem? Kādus pasākumus Padome gatavojas veikt gadījumā, ja 1) privātie parādi ir lielāki par valsts parādu un 2) tie palielinās? Ņemot vērā, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā nav paredzēts risināt privātu parādu problēmu, kādā veidā Padome plāno novērst šo tendenci?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Pašreizējā makroekonomikas un budžeta uzraudzības procedūra, kas paredzēta Līguma 121. un 126. pantā, ir tautsaimniecības politikas koordinācijas stūrakmens.

Eiropadome 2010. gada martā izveidoja darba grupu, kuru vada Padomes priekšsēdētājs un kuras sastāvā ir visas dalībvalstis, kā arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Darba grupai uzticēja uzdevumu analizēt pasākumus, kas vajadzīgi, lai radītu uzlabotu krīzes problēmu risināšanas struktūru un nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, izpētot visas iespējas, kā stiprināt tiesisko reglamentējumu.

Darba grupa jūnijā iesniedza Eiropadomei progresa ziņojumu. Ziņojumā bija uzsvērta vajadzība pēc pastiprinātas budžeta uzraudzības, jo īpaši pēc parāda līmeņu un tendenču uzraudzības, ņemot vērā šāda parāda vispārējo ilgtspējību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.

Darba grupa atbalstīja arī efektīvāku makroekonomikas uzraudzības procedūru pieņemšanu, lai agrīnā posmā atklātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un pēc tam izstrādātu ieteikumus, kas paredzēti, lai novērstu stāvokļa pasliktināšanos un izvairītos no jebkādām tālejošām sekām.

Visbeidzot, mums būs jānosaka īpaši rādītāji, lai gan galvenais jautājums, bez šaubām, būs privātie parādi. Padome 8. jūnija sanāksmē un Eiropadome 17. jūnija sanāksmē apstiprināja darba grupas orientējošus norādījumus. Eiropadomes oktobra sanāksmē darba grupai ir jāsniedz nobeiguma ziņojums un secinājumi. Pēc tam mēs varēsim attiecīgi sākt jauno ES tiesību aktu tekstu pieņemšanas vai pašreizējo tiesību aktu grozīšanas procesu. Prezidentūras prioritāte noteikti būs šādas iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE).(EL) Pateicos jums, ministr, par mēģinājumu sniegt atbildi uz manu jautājumu, bet jūsu atbildē es diemžēl kaut ko nesapratu — vai jaunajos plānos ir ņemti vērā privātie parādi — es to, ministr, attiecinu uz plāniem, par kuriem jūs lēmāt oktobrī — un vai plānotajā tautsaimniecības pārvaldībā ir paredzēts jauns Stabilitātes pakta, piemērojamo metožu un privāto parādu skaidrojums? Es būtu jums pateicīga, ja jūs atbildētu uz manu jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Kā jau minēju, process ir uzsākts, darba grupa strādā un pirms divām dienām tā patiešām rīkoja sanāksmi. Pirms oktobra Padomes sēdes būs vēl viena vai divas sanāksmes, un ir pārāk agri sākt visos sīkumos apspriest jautājumu par to, kā turpmāk ieviest parādu kritērijus, ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tiklīdz mums būs darba grupas secinājumi par tautsaimniecības pārvaldību, kad darba grupa oktobra sēdē sniegs ziņojumu Padomei, mēs varēsim attiecīgi sākt Eiropas tiesību aktu pieņemšanas vai grozīšanas procesu, un tā gaitā varētu risināt arī privāto parādu jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Silvia-Adriana Ticau (H-0361/10)

Temats: Eiropas transporta tīkla (TEN-T) atkārtota izvērtēšana

Eiropas Komisija 2010. gada 7. un 8. jūnijā Saragosā organizēja ministru konferenci ar mērķi sākt TEN-T atkārtotu izvērtēšanu. Šī izvērtēšana galvenokārt notiks šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā, un tās mērķis būs izstrādāt metodi, ar kuru noteiks TEN-T pamattīklu un tā savienojuma punktus ar Eiropas Savienības kaimiņvalstu transporta infrastruktūru. Beidzoties šim procesam, visiem transporta veidiem būs jānodrošina lielāka piesaiste Eiropas transporta sistēmai, jānodrošina dažādu transporta veidu savienojamība un jo īpaši jāizstrādā pienācīgi finansēšanas mehānismi .

Tā kā šis process lielā mērā sakrīt ar Beļģijas prezidentūras laiku Eiropas Savienības Padomē, vai Padome var skaidri pateikt, kādu darba grafiku un pasākumus Beļģija kā prezidentvalsts ir paredzējusi sakarā ar TEN-T atkārtotu izvērtēšanu?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Padome savos 2009. gada jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas Zaļās grāmatas par TEN-T politikas pārskatīšanu publikāciju, kas būs noderīga labākai Eiropas transporta tīklu integrācijai un kopējās transporta politikas īstenošanai, un aicināja Komisiju iesniegt iestādēm priekšlikumu par TENT-T pamatnostādņu grozīšanu.

Jaunā priekšlikuma galvenā stratēģija ir divpakāpju plānošanas pieeja — tiks saglabāts TENT-T pamattīkls, kurā ietilpst pietiekami blīvs dzelzceļa, šoseju, iekšzemes ūdensceļu, ostu un lidostu tīkls, kas veido visaptverošu tīklu un kurā ietilpst dalībvalstu tīkli, kas tiks apvienoti centrālā tīklā. Šāds centrālais tīkls nodrošinās reālu plānošanu visas Eiropas līmenī, orientējoties uz nepārtrauktu tīkla resursu efektivitātes palielināšanu un panākot ievērojamu un vispārēju ar transportu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Jūnijā Padome pieņēma zināšanai prezidentūras un Komisijas sniegto informāciju par organizēto TEN-T dienu rezultātiem, ietverot ikgadējo ministru konferenci par Eiropas transporta tīklu, kas 2010. gada 8. un 9. jūnijā notika Saragosā. Apspriešanas galvenokārt notika par to, kā pārstrādāt turpmāko TENT-T transporta tīkla plānošanas un ieviešanas sistēmu un kā efektīvi nodrošināt šā tīkla finansējumu.

Komisija pašlaik ir iesaistījusies publiskajā apspriešanā par turpmākā Eiropas transporta tīkla politiku, lai izstrādātu visaptverošus un centralizētus tīkla plānošanas kritērijus un nosacījumus. Apspriešanas procedūru pabeigs 15. septembrī, un tās rezultātus 30. septembrī iesniegs TEN-T Finanšu komitejai.

Pēc tam plānošanas iespējas apspriedīs gan divpusēji, iesaistot Komisiju un attiecīgās dalībvalstis, gan vienpusēji komiteju sanāksmēs, lai pārrunātu TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanu.

Komisija 2011. gada sākumā uzsāks ierosinātās TENT-T pamatnostādņu pārskatīšanas ietekmes novērtējumu. TEN-T pamatnostādņu projekta izstrāde ir jāpabeidz līdz 2011. gada maijam vai jūnijam.

Tā kā pamatnostādņu projekts joprojām nav iesniegts un tā kā notiek šo pamatnostādņu publiska apspriešana, un tā kā ir paredzēts, ka daudzpusējas un divpusējas apspriedes notiks 2010. gada nogalē, Beļģijas prezidentūrai pašlaik nav iespējams panākt progresu TEN-T pārskatīšanā.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Viens no TEN-T tīkla izvērtēšanas mērķiem ir Eiropas tīkla savienošana ar kaimiņvalstu transporta infrastruktūru.

Es uzskatu, ka ir būtiski paātrināt šo procesu, jo šogad un nākamā gada sākumā būs pienācis tā starpposma izvērtēšanas laiks, un mums ir būtiski paspēt piešķirt finanšu līdzekļus laika periodam līdz 2013. gadam, kā arī, acīmredzot, izstrādāt turpmākos finanšu plānus.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Jūsu minētā problēma ir nenoliedzami vērā ņemama un, bez šaubām, tiks apsvērta, apvienojot pašreizējo pētījumu un plānus tīklu pārveidošanai, pielāgošanai un projektēšanai, kas pašlaik tiek īstenoti.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētajas kundze, ministr! Nesen tika publicēta Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vēstule, kurā viņš raksta, ka, ņemot vērā izdevumu samazinājumus, kas noteikti Grieķijai saskaņā ar saprašanās memorandu, ko tā noslēgusi ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību, Grieķijas valdība ir nolēmusi slēgt vairākas dzelzceļa līnijas, kas ietilpst TEN-T tīklā un nesen saņēma struktūrfondu finansējumu, lai tās modernizētu.

Tā kā iemeslu dēļ, kas saistīti ar vidi — lai samazinātu ceļu satiksmi un nepārkāptu ES tiesību aktus —, šis lēmums netiek pildīts, es vēlos jautāt, vai Padome paredz izskatīt komitejas priekšsēdētāja sūdzības un vai tā pieprasīs, lai šādu lēmumu atsauc.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Es vēlos atsaukties uz jautājumu, kas tika uzdots pirms brīža. TEN-T tīkla būvniecība ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā Eiropas integrācijas nepieciešamību. Tā ir ļoti dārga. Tāpēc tā jāveic pietiekami konsekventi.

Attiecībā uz to man ir jautājums — vai provizoriskajās budžeta aplēsēs 2014.–2020. gadam ir plānots finansējuma palielinājums šim nolūkam?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Attiecībā uz pirmo jautājumu par Grieķijas samazinātām iespējām ieguldīt naudu tīklos es, no vienas puses, uzskatu, ka Komisija ir pietiekami atbildīga, lai risinātu šo problēmu, bet mēs šo jautājumu varam noskaidrot. No otras puses, man nav konkrētas atbildes uz to, kā reaģēt uz Grieķijas samazinātām iespējām. Tomēr mēs varam sazināties ar Komisijas dienestiem, lai uzzinātu, kā konkrēti reaģēt uz šo jautājumu.

Lai kliedētu bažas par kohēziju un nodrošinājumu ar finanšu līdzekļiem, es iesaku jums iepazīties ar finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un nododu šo jautājumu Parlamentam. Saskaņā ar koplēmuma principu budžeta jautājumos arī jums lūgs izteikt savu viedokli par šo jautājumu, un es paļaujos uz to, ka jūs iekļausiet darba kārtībā apspriešanu par turpmāko budžetu, kā arī jautājumu par līdzekļiem, kas ļaus mums sasniegt daudzināto kohēziju attiecībā uz nospraustajiem mērķiem transporta jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-0362/10)

Temats: Koordinācijas atklātās metodes novērtēšana

Padome 2000. gadā koncepciju„ atklātā koordinācijas metode” ieviesa jomās, kuras ir dalībvalstu kompetencē (nodarbinātība, sociālā aizsardzība, sociālā integrācija, izglītība, jaunatnes lietas un mācības), lai uzlabotu sadarbību starp šīm valstīm, radītu iespēju apmainīties ar pieredzi, šim nolūkam izmantojot labas prakses pasākumus, un arī apvienotu dažādu valstu politikas virzienus.

Vai Padome šajā sakarībā varētu atbildēt uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem?

Vai tā uzskata, ka minētā stratēģija ir bijusi sekmīga? Vai tā varētu iepazīstināt ar konkrētiem rezultātiem?

Vai prezidentvalsts uzskata, ka ir nepieciešams no jauna izvērtēt vai pārskatīt koordinācijas atklātās metodes koncepciju?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Padome savos 2009. gada 30. novembra secinājumos minēja to, ka atvērtā koordinācijas metode ir bijusi efektīvs ieguldījums, lai nodrošinātu pietiekami organizētus darba tirgus, kā arī sociālo iekļaušanu. Labas prakses apmaiņa nodarbinātības jomā ir bijusi un arī turpmāk būs īpaši lietderīga. Tā prasīs to nodarbinātības pamatnostādņu efektīvu uzraudzību, kuras drīz, ņemot vērā Parlamenta ieteikumu, pieņems Padome — un kuras jūs turklāt esat iesnieguši šodien —, kā arī to, lai saskaņā ar jauno pārvaldības sistēmu Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomei (EPSCO) tiktu piešķirta galvenā loma, par ko jālemj Eiropadomei, jo īpaši ņemot vērā „Eiropas pusgadu”.

Turklāt pagājušajā gadā Padome pieņēma jaunu stratēģisku plānu Eiropas valstu sadarbībai izglītības un mācību jomā, un jaunās dalībvalstis atzina, ka šajā plānā paredzēto galveno stratēģisko mērķu sasniegšanai ir efektīvi jāizmanto atvērtās koordinācijas metode, kas pierāda, ka tās turpina atbalstīt šo īpaši lietderīgo metodi jomās, kas ir šo valstu jurisdikcijā.

Nesenajā Padomes un Komisijas 2010. gada kopējā progresa ziņojumā par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu ir uzsvērts atvērtās koordinācijas metodes izmantošanas dēļ panāktais būtiskais progress Eiropas līmeņa izglītības un mācību koordinēšanā.

Arī savos 2010. gada 7. jūnija secinājumos Padome vērsa uzmanību uz interesi, kas tika izrādīta pašlaik notiekošajās vispārējās apspriedēs par stratēģiju „Eiropa 2020” saistībā ar integrētas pieejas kopīgu izstrādi Eiropas līmenī, pilnīgi izmantojot atvērto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomās kā mehānismu, kas jau pierādījis vērā ņemamas iespējas.

Tāpēc, ņemot vērā jaunās iespējas un izredzes, kuras piedāvā stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši attiecībā uz to mērķu uzraudzību un īstenošanu, kurus izvirzījusi Eiropadome saistībā ar nabadzības izskaušanu un nodarbinātības pamatnostādņu sociālajiem aspektiem, un jo īpaši 10. pamatnostādni, prezidentūra neoficiālā sociālo lietu ministru sanāksmē 9. jūlijā aicināja dalībvalstis uzsākt pārdomu procesu par atvērtās koordinācijas metodes nostiprināšanu

Savā 2009. gada novembra rezolūcijā, ar kuru izveido jaunu Eiropas sadarbības programmu jaunatnes jautājumu jomā 2010.–2018. gadam, Padome jau izklāstīja vairākus vispārējus principus, kas jāievēro visās politikas jomās un pasākumos, kuri paredzēti jaunatnei, un kuriem jāpiemēro atjaunota un integrētāka koordinācijas metode. Tādēļ prezidentūra 14. septembrī organizēs konferenci, un 21. oktobrī EPSCO padomei saskaņā ar prezidentūras iniciatīvu būs vēlreiz jādebatē par šo jautājumu un jāizdara daži secinājumi par nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Pateicos jums par atbildi, bet es vēlos noskaidrot šādu jautājumu — tā ir taisnība, ka atvērtā koordinācijas metode būtiskās jomās, kuras jūs minējāt — izglītības, nodarbinātības, mācību, kā arī jautājumos, kas attiecas uz jaunatni —, ir īpaši nozīmīgs instruments, kurš ir mūsu rīcībā saskaņā ar subsidiaritātes principu un Eiropas Savienībai likumīgi piešķirtajām pilnvarām.

Mans jautājums ir šāds — vai mums laiku pa laikam nevarētu sniegt ziņojumu par šo metodi, lai mums būtu iespējams apmainīties viedokļiem un lai arī mums būtu informācija par ES politiku? Kā arī kādā veidā Eiropas Parlaments varētu aktīvāk iesaistīties šajā procedūrā, lai to piemērotāk izskaidrotu?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz savas atbildes pēdējo daļu. Pēc prezidentūras iniciatīvas EPSCO padome 21. oktobrī atkārtoti debatēs par šo jautājumu, un tai ir jāizdara konkrēti secinājumi par nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jautājumiem, par kuriem, protams, ziņos arī jums.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D).(LT) Pateicos jums, ministr, par atbildi uz jautājumu par atvērtās koordinācijas metodes nozīmi, bet es vēlos atgādināt, ka 2010. gadu pasludināja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību, un ir sagadījies tā, ka laikā, kad visā Eiropas Savienībā ir liels bezdarbs un pieaug sociālā atstumtība, mums jācīnās pret nabadzību. Cik liela ietekme, jūsuprāt, ir atvērtās koordinācijas metodei uz nabadzības mazināšanu un, teiksim, vai pietiek ar to, ka mēs apmaināmies ar labu praksi un vērojam Skandināvijas valstis, kas pievērš lielu uzmanību cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību? Vai tas mazinās nabadzību Baltijas valstīs?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Efektīvāka savstarpēja koordinācija un zināšanas noteikti nodrošinās labvēlīgus rezultātus. Jūs tikko uzsvērāt vienu no aspektiem — kopēju mērķu sasniegšanu sociālajos jautājumos. Vispārīgi runājot, ir taisnība, ka attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību un cīņu pret nabadzību, kas 2010. gadā ir uzmanības centrā, aktīva iekļaušanas politika var ne tikai mazināt nabadzību, bet arī palielināt darbaspēka piedāvājumu. Pensiju sistēmas reformas arī var palielināt nodarbinātības līmeni un atbalstīt valsts finanšu sistēmu. Tas pats attiecas arī uz veselības aprūpes sistēmu.

Tāpēc es uzskatu, ka 2010. gadā, kas ir veltīts cīņai pret nabadzību, mēs spēsim nodrošināt savstarpējo koordināciju un zināšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Nikolaos Chountis (H-0366/10)

Temats: Saprašanās memorands, ko Grieķija noslēgusi ar ES un SVF, un strauji augošā inflācija

Saprašanās memorandā, ko Grieķija parakstījusi ar ES un SVF, ir īpaši noteikts, ka viens no Grieķijas valdības uzdevumiem ir samazināt inflāciju, lai tā būtu zemāka par eurozonā vidējo līmeni, tādējādi paaugstinot šīs valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Tomēr maijā inflācija bija 5,4 % salīdzinājumā ar 1,6 % eurozonā, un tas vēl vairāk samazināja Grieķijas algoto darbinieku izmantojamo ienākumu un būtiski vājināja šīs valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Šo ievērojamo inflācijas pieaugumu ir radījuši ES un SVF uzliktie tiešie un netiešie nodokļi, kā arī joprojām notiekošās un neierobežotās spekulācijas. Vai Padome piekrīt viedoklim, ka ES un SVF noteiktie fiskālie pasākumi ir ievērojami veicinājuši šo inflācijas spirālveida attīstību, kas vēl vairāk apdraud Grieķijas tautsaimniecības konkurētspēju? Kādus strukturālos pasākumus tā ieteiks Grieķijas valdībai, lai inflāciju apturētu?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Vairākos daudzpusējos uzraudzības pasākumos Padome bieži ir uzsvērusi Grieķijas tautsaimniecības ilgtermiņa strukturālās problēmas. Papildus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai Padome 2010. gada 16. februārī ieteica Grieķijai ieviest pasākumu kopumu, lai uzlabotu preču tirgu pārvaldību un uzņēmējdarbības vidi un atbalstītu darba ražīguma un nodarbinātības izaugsmi un lai uzlabotu Eiropas Savienības struktūrfondu efektivitāti un apguves apjomu, koriģētu valsts pārmērīgo budžeta deficītu un nodrošinātu valsts finanšu dzīvotspēju ilgtermiņā.

Grieķija pirmo ziņojumu par šo pasākumu īstenošanu sniedza 16. martā un otro — maijā. Jūnijā Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds veica provizorisku finanšu stabilizācijas mehānisma analīzi, kuru Grieķijai EUR 110 miljardu apmērā bija kopīgi piešķīrušas eurozonas dalībvalstis un SVF. Analīzi pabeidza augustā, bet Komisijas galīgais ziņojums oficiāli joprojām nav iesniegts Padomei.

Komisija ir paziņojusi eurozonas dalībvalstīm analīzes provizoriskos rezultātus, un, ja saskaņā ar Komisijas novērtējumu tautsaimniecība attīstīsies atbilstoši prognozēm, kas ir koriģējošās programmas pamatā, kura atbalsta finanšu stabilizācijas mehānismu, tad inflācijas līmeņa pieaugumam būs nelabvēlīga ietekme uz preču tirgiem. Tāpēc Padome rūpīgi uzraudzīs šo situāciju un turpinās veikt atbilstošus pasākumus, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm sekmēt tautsaimniecības izaugsmi un nodrošināt veselīgu budžeta politiku.

Ja Komisija uzskata, ka pārmaiņas tautsaimniecībā atbilst pamatprognozēm, kas sniegtas koriģēšanas programmā, kura atbalsta finanšu stabilizācijas mehānismu, tad, kā jau teicu, inflācijas līmeņa pieaugumam iespējams būs nelabvēlīga ietekme uz tirgiem. Tas pats attiecas uz budžeta stāvokli, kuru Padome rūpīgi uzraudzīs.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL).(EL) Ministr! Diemžēl jūs neatbildējāt uz jautājumu, kuru jums uzdevu. Pasākumi, kas noteikti Grieķijai saskaņā ar saprašanās memorandu, un procedūra, kuru jūs izklāstījāt un kura ir minēta saprašanās memorandā, kas noslēgts ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību, ir pretrunīgi. No vienas puses, lai valsts nodrošinātu ieņēmumus, ir noteikti nodokļi, bet tos nav iespējams piedzīt, jo darba ņēmējiem nav nekādu citu ienākumu, to nav arī mazajiem uzņēmumiem, un, runājot par inflācijas līmeņa pazemināšanu, lai nodrošinātu ieņēmumus, tiek plānoti jauni nodokļi, palielinot PVN luksusa precēm un degvielas eļļām.

Jautājums, ko vēlos jums uzdot, ir šāds — saskaņā ar man zināmu informāciju vakardienas ECOFIN sanāksmē Grieķiju mudināja ieviest jaunus nodokļus, lai palielinātu ieņēmumus, lai gan šie pasākumi izraisa strauji augošu inflāciju. Tāpēc es vēlos jums jautāt, vai ECOFIN sanāksmē tika apspriests jautājums par to, vai Eiropas Savienība ierosināja koriģējošus pasākumus, lai novērstu straujo inflācijas līmeņa paaugstināšanos Grieķijā, kas apsteidz nodokļu celšanu?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Es nevaru jums konkrēti pateikt, kādu lēmumu ir pieņēmusi ECOFIN pāris pēdējās stundās, bet Padome patiešām vairākos daudzpusējos uzraudzības pasākumos ir atkārtoti kritizējusi Grieķijas tautsaimniecības ilgtermiņa strukturālās problēmas. Savos ieteikumos attiecībā uz plašu tautsaimniecības pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs 2009. gadā Padome norādīja, ka Grieķijai saskaņā ar Lisabonas stratēģiju par nodarbinātību un izaugsmi jāpastiprina centieni novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību un labot tautsaimniecības strukturālās nepilnības.

Padome iesaka Grieķijai palielināt profesionālo pakalpojumu nozares konkurētspēju, kā arī ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, efektīvāk izmantot struktūrfondus, reformēt valsts pārvaldi un darba tirgū veikt vairākus pasākumus atbilstoši integrētai stratēģijai par elastdrošības garantēšanu.

Varu apgalvot to, ka Grieķijas iestādes ir apstiprinājušas, ka daudzās jomās tās ir piešķīrušas prioritāti vairākām plānotām strukturālām reformām un ka tās pilnīgi apzinās, kādas grūtības tas radīs valstij.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Ministr! Mans cienījamais draugs, Chountis kungs, uzdodot savu jautājumu, apgalvo, ka inflācijas līmenis jūlijā bija 5,4 %, bet augustā tas jau bija 5,5 %, un šķiet, ka, neraugoties uz veiktajiem jaunajiem pasākumiem — kā mans cienījamais draugs iepriekš pareizi teica — attiecībā uz luksusa precēm, būs grūti samazināt inflāciju. Tomēr tajā pašā laikā jūs minējāt, ka Padome apspriež jaunus pasākumus un jaunus nodokļus.

Mans jautājums ir šāds: mums — gan Padomei, gan Eiropai — ir konkrēti pasākumi, lai veicinātu izaugsmi, kā arī atbalsta mehānisms, un tāds ir arī Grieķijai. Vai mums ir konkrēts grafiks?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Lai gan es saprotu, ka neapturēta inflācija rada daudz problēmu un ka, tai turpinoties, būs jāregulē vairāki finanšu mehānismi, es varu tikai teikt jums, ka Grieķijai kā eurozonas dalībvalstij ir kopīgi ar citām dalībvalstīm jāatbild par eurozonas stabilitāti un ka Grieķijas ekonomikas politika tāpat kā jebkuras citas ES dalībvalsts ekonomikas politika ir visas Eiropas Savienības jautājums. Visām dalībvalstīm saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm ir pienākums praktizēt pareizu valsts politiku. Tāpēc Grieķijai ir jāuzņemas atbildība par efektīvu šo problēmu risināšanu, lai mazinātu risku, ka tā varētu apdraudēt ekonomiskās un monetārās savienības pareizu funkcionēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Laima Liucija Andrikiene (H-0368/10)

Temats: Beļģijas prezidentūras prioritātes attiecībā uz ANO un tas struktūrām

Kādas ir ES Beļģijas prezidentūras prioritātes attiecībā uz ANO kopumā un jo sevišķi attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomi? Vai Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Ženēvā jau apvienotas vai arī šis process vēl turpinās?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas 65. Ģenerālajai asamblejai, Padome 2010. gada 14. jūnijā pieņēma Eiropas Savienības prioritātes.

Es vēlos uzsvērt, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāv Eiropas Savienību starptautiskajās organizācijās jautājumos, kas attiecas uz ārlietām un drošības politiku.

Padomes pieņemtās prioritātes attiecas uz turpmāk minētiem tematiem.

Pirmkārt, uz spēcīgākas Apvienoto Nāciju Organizācijas izveides veicināšanu — Eiropas Savienība sniegs ieguldījumu spēcīgākas daudzpusējas sistēmas izveidē, jo īpaši uzlabojot Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecību, pārredzamību, atbildību, efektivitāti un lietderību.

Otrā prioritāte būs miera un drošības veicināšana starptautiskā līmenī. Eiropas Savienība ir paredzējusi pieņemt stingrāku nostāju un palielināt savu ieguldījumu krīžu pārvarēšanā, darbojoties attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās un jo īpaši Drošības padomē.

Trešā prioritāte būs vide un ilgtspējīga attīstība, jo īpaši, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus.

Ceturtā prioritāte attiecas uz cilvēktiesībām. Kopš pirmās pastāvēšanas dienas Eiropas Savienība šajā jomā ir vienmēr bijusi nelokāma cilvēktiesību aizstāve un ievērojama cīnītāja Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā. Eiropas Savienība aktīvi veicinās cilvēktiesību iekļaušanu visos Apvienoto Nāciju Organizācijas darbības aspektos, gādājot, lai cilvēktiesības būtu nesaraujami saistītas ar citiem ANO mērķiem, proti, drošību un attīstību.

Visbeidzot, piektā prioritāte ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas reformēšana, lai uzlabotu tās darbību, efektivitāti, pārredzamību un pārstāvniecību. Kā izklāstīts Cilvēktiesību padomes pārskatā, Eiropas Savienība piedalās oficiālu un neoficiālu apspriežu procesā. Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Trešās komitejas rīcībspēju, jo tā ir vienīgā pasaules struktūra, kas ir pilnvarota īstenot cilvēktiesību standartus. Šādas pilnvaras tai pilnībā jāsaglabā.

Apsverot diplomātiskās pārstāvniecības jautājumu, jāatzīst, ka no 2009. gada 1. decembra visas Eiropas Komisijas delegācijas, kas atrodas ārpus ES, ir kļuvušas par Eiropas Savienības delegācijām. Gaidot uz Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, Eiropas Savienības delegācija un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Sadarbības birojs Ženēvā ir pieņēmuši pagaidu darba pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Vispirms ļaujiet man norādīt, ka ilgstošas neskaidrības dēļ par to, kādā veidā ES tiek pārstāvēta Ženēvā un Ņujorkā, ir risks, ka mazināsies ES spēja rīkoties efektīvi un konstruktīvi sadarboties ar saviem partneriem.

Otrkārt, pēc plašām iekšējām apspriedēm par prioritātēm attiecībā uz Cilvēktiesību padomes 2011. gada pārskatu Beļģijas prezidentūrai un Augstajai pārstāvei pašreiz ir jānodrošina, lai ārējiem pasākumiem, kas saistīti ar citām ANO dalībvalstīm, tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi un pievērsta politiska uzmanība.

Turklāt vairākām svarīgām rezolūcijām ir vajadzīga vadība, jo īpaši rezolūcijai par nāvessodiem, kā arī turpmākajam darbam, kas nepieciešams sarunām par starptautisku ieroču tirdzniecības līgumu.

Es būtu pateicīga, ja jūs sniegtu savus komentārus par minētajiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Es vienkārši vēlos teikt jums, ka Beļģija, kas pašlaik ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir arī Cilvēktiesību padomes dalībvalsts un tāpēc rīkosies, lai paustu jūsu bažas.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums šodien ir bijusi pietiekami intensīva apspriešana par to, kā mēs varam atbalstīt Padomes centienus atrast ietaupījumus 2011. gada budžetā, un, cita starpā, mēs, protams, izvērsti aplūkojām jaunizveidoto Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Vai jūs uzskatāt, ka mums jāmēģina lietderīgāk izmantot amatus Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai Eiropas Savienība šajā organizācijā varētu runāt viena balsī un lai mēs varētu ietaupīt līdzekļus, kurus mēs varētu efektīvāk izmantot citās jomās? Vai Beļģijas prezidentūra ir gatava iesniegt priekšlikumus attiecībā uz ietaupījumiem šajā jomā, lai pierādītu, ka kopējā Eiropas pārstāvniecībā ir sasniedzams lielākas efektivitātes mērķis?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Gan Ņujorkā, gan Ženēvā ir jau nodrošināti papildu resursi. Tomēr saistībā ar jūsu jautājumu es vēlos vērst jūsu uzmanību uz neatliekamo vajadzību izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu un jo īpaši uz Parlamenta — vismaz kopējo — lomu attiecībā uz finansiāliem apsvērumiem, kas saistīti ar šā dienesta izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 7, ko iesniedza Liam Aylward (H-0373/10)

Temats: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana Eiropas Savienībā

Ņemot vērā, ka 2010. gads ir pasludināts par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu un saistībā ar nākamo Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferenci Nagojā, vai Padome var izklāstīt savas prioritātes attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un veicināšanu? Kāds ir pašreizējais stāvoklis attiecībā uz ES rīcības plāna īstenošanu bioloģiskās daudzveidības jomā un kādu lomu Padome paredz bioloģiskajai daudzveidībai stratēģijā „Eiropa 2020”?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu „ES redzējuma un mērķu iespējamības bioloģiskās daudzveidības jomā laikposmam pēc 2010. gada”, Padome 2010. gada 15. martā apstiprināja secinājumus, kuru nosaukums ir „Bioloģiskā daudzveidība pēc 2010. gada — ES un pasaules redzējums, mērķi un starptautiskās piekļuves un pienākumu sloga sadales režīms”.

Savos secinājumos Padome paziņoja, ka tā ir dziļi norūpējusies par faktu, ka bioloģiskās daudzveidības 2010. gada mērķi nav sasniegti nedz Eiropas Savienībā, nedz visā pasaulē, ka bioloģiskā daudzveidība turpina samazināties nepieņemamā ātrumā un ka šim apstāklim ir nopietnas vides, ekonomikas un sociālas sekas. Tomēr Padome uzsvēra, ka minētajiem mērķiem ir bijusi būtiska nozīme, jo tie veicinājuši lietderīgus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus.

Padome formulēja ilgtermiņa redzējumu, saskaņā ar kuru līdz 2050. gadam bioloģiskā daudzveidība Eiropas Savienībā, kā arī ekosistēmas pakalpojumi, ko tā sniedz, tās dabiskais kapitāls, tiks aizsargāts, pienācīgi novērtēts un atbilstoši atjaunots, ņemot vērā bioloģiskajai daudzveidībai iekšēji piemītošo patieso vērtību un tās būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un saimnieciskajā pārticībā, tādā veidā novēršot katastrofiskās pārmaiņas, kuras rada bioloģiskās daudzveidības zudums.

Turklāt Padome noteica galveno mērķi, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz līdz 2020. gadam, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu pakalpojumu pasliktināšanās tendences, pēc iespējas nodrošinot to atjaunošanu, vienlaicīgi palielinot Eiropas Savienības ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā pasaules līmenī.

Attiecībā uz Eiropas Savienības prioritātēm bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un nostiprināšanā Padome norādīja, ka dzīvotņu izpostīšana, sašķelšana un degradēšana rada lielākos draudus bioloģiskajai daudzveidībai. Norādot uz šādas dzīvotņu situācijas cēloņiem, Padome uzsvēra, ka dzīvotnes visvairāk apdraud nepareiza un kaitīga zemes apsaimniekošana, dabas resursu pārmērīga un neilgtspējīga izmantošana, invazīvas un eksotiskas dzīvnieku sugas, nelegāla šo sugu tirdzniecība, kurām draud izzušana, okeānu paskābināšanās un, protams, piesārņojums. Klimata pārmaiņas var vēl vairāk pasliktināt šo stāvokli, piemēram, samazināt to sugu skaitu, kurām draud izzušana.

Attiecībā uz „Eiropa 2020” stratēģiju Padome izstrādāja vispārīgas ekonomikas politikas pamatnostādnes, aicinot dalībvalstis un Eiropas Savienību īstenot pasākumus, kas pārvērš vides problēmas izaugsmes iespējās, kā arī lietderīgāk izmantot dabas resursus, tādējādi dodot ieguldījumu arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Bioloģiskās daudzveidības lielo nozīmi nepārprotami uzsvēra arī Eiropadome savos 2010. gada marta secinājumos, kuros tā paziņoja, ka ir steidzami jānovērš nepārtrauktā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu degradēšanās tendence. Eiropadome atbalsta ilgtermiņa redzējumu — līdz 2050. gadam — attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, kā arī mērķi, kas izvirzīts iepriekš minētajos Padomes 2010. gada 15. marta secinājumos, kurš jāsasniedz līdz 2020. gadam

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). – Ministra atbildē vilšanos izsauc tas, ka nav panākts progress izvirzīto bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka lauku attīstības pasākumi un kopējā lauksaimniecības politika var dot ievērojamu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kādus pasākumus Padome veiks Eiropas lauksaimnieku atbalstam, kuriem ir īpaši svarīga nozīme vides aizsardzībā, lai viņi varētu arī turpmāk aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Es uzskatu, ka piemērotākais pasākums bioloģiskās lauksaimniecības aizsardzībai ir turpināt to atbalstīt. Es paļaujos uz to, ka visi šeit klātesošie deputāti — lai gan apmeklētība ir zema — nākamajās debatēs par budžetu izteiksies par labu finansiālam atbalstam kopējai lauksaimniecības politikai, kad Parlaments lems par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Mairead McGuinness (H-0375/10)

Temats: Neformālā lauksaimniecības Padome, 2010. gada septembris

Kādus secinājumus Beļģijas prezidentūra ir izdarījusi pēc jūlijā notikušās KLP augsta līmeņa konferences Briselē? Vai prezidentūra var sniegt komentārus attiecībā uz 19.–21. septembra neformālo lauksaimniecības Padomi? Ko prezidentūra šajā Padomē ierosinās dalībvalstīm attiecībā uz KLP laikā pēc 2013. gada?

Turklāt — vai Padome varētu informēt deputātus par Padomes līmenī notiekošo saistībā ar pašreizējām Mercosur sarunām?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Vispirms es vēlos apsveikt Komisiju par tās panākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2013. gada publiskajā apspriešanā. Tajā piedalījās gandrīz 6 000 cilvēku — plašas sabiedrības pārstāvji, ieinteresētas personas, ideju laboratorijas un citi zinātniskās pētniecības institūti. Šī apspriešana attaisnoja visu cerības.

Turklāt viedokļu kopsavilkums pierāda, ka visa sabiedrība interesējas par Eiropas lauksaimniecības nākotni. Lauksaimnieki nav vienīgie, kas interesējas par KLP.

Kā jūs zināt, šī publiskā apspriešana noslēdzās ar konferenci „KLP pēc 2013. gada”, ko Komisija organizēja 19. un 20. jūlijā. Kopumā viedokļiem, apaļajiem galdiem un debatēm konferences laikā ir lietderīga nozīme, lai turpmākajās apspriedēs mēs pievērstos galvenajiem jautājumiem.

Runājot par Padomi, jūs jau droši vien zināt, ka pēdējos divos gados lauksaimniecības ministri ir rīkojuši publiskās apspriešanas, kuras secīgi vadīja prezidējošās valstis — Francija, Čehijas Republika, Zviedrija un Spānija. Tagad, kad esam finiša taisnē, Beļģijas prezidentūra cenšas aktīvi virzīt uz priekšu šīs debates. Patiešām, ir būtiski, lai KLP šodienas stāvoklis un rītdienas problēmas tiktu pilnībā ņemtas vērā citās svarīgajās debatēs par ES budžeta struktūru 2014.–2020. gadam.

Kā jūs zināt, KLP nākotne būs galvenais darba kārtības punkts ES lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē, kas notiks no 19. līdz 21. septembrim Beļģijā. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs De Castro kungs arī ir ielūgts piedalīties šajā sanāksmē un vadīt neformālās apspriedes. Šovasar prezidentūra ir rūpīgi apsvērusi jūlija konferences iznākumu un ir izstrādājusi apkopojošu dokumentu, kas pēc dažām dienām būs pilnīgi noformēts.

Ziņojums, kuru izstrādājusi prezidentūra un kuru mēs plānojam sīkāk izskatīt mūsu nākamajās apspriedēs, apstiprina, ka KLP mērķi atbilst Lisabonas līgumā noteiktajiem mērķiem — nodrošināt Eiropas pilsoņiem nekaitīgu un augstas kvalitātes pārtiku, visā Eiropā veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, aizsargāt vidi un ainavas un sniegt ieguldījumu lauku teritoriju ilgtspējīgā attīstībā, kā mēs jau apspriedām iepriekšējā jautājumā.

Turklāt arī prezidentūras sagatavotais ziņojums apstiprina Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reālo pievienoto vērtību un KLP nozīmi stratēģijā „Eiropa 2020”.

Pēc nākamās apspriedes oktobrī Lauksaimniecības padomē būs noslēdzošās politiskās debates par KLP nākotni. Tādējādi Padome tāpat kā Eiropas Parlaments dos ievērojamu ieguldījumu apspriežu procesā. Esmu pārliecināts, ka Komisija arī atzinīgi vērtē lielo darbu, ko veikusi Padome un Eiropas Parlaments, un es esmu pārliecināts, ka tā pieliks visas pūles, lai iesniegtu paziņojumu, kuru atbalstīs abas iestādes. Tikko paziņojums būs pieejams, prezidentūra uzsāks tā apspriešanu Padomē.

Attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur valstīm, vispirms, es vēlos norādīt, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un lauksaimniecības ministri kopumā ir vienisprātis par to, ka šāds nolīgums varētu apdraudēt dažas „jutīgas” ES lauksaimniecības nozares, lai gan es atzīstu, ka nolīgumam ir būtiska ekonomiska nozīme. Jūs droši vien zināt, ka maijā Padome norādīja uz bažām, kuras kopējā memorandā izteica daudzas dalībvalstis.

Otrkārt, es vēlos norādīt, ka Komisijai jāņem vērā sarunu mandāts. Turklāt maijā komisārs Cioloş apliecināja Padomei, ka Komisija rūpēsies, lai sarunas ar Mercosur atbilstu KLP un ES lauksaimniecības pamatinteresēm.

Apkopojot teikto, es vēlos uzsvērt, ka Padome turpinās cieši uzraudzīt sarunas ar Mercosur, jo īpaši Tirdzniecības politikas komitejā. Nākamā sarunu kārta ir ieplānota oktobrī, un es varu jums apliecināt, ka prezidentūra rūpēsies, lai tiktu stingri ievērots sarunu mandāts.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Atbilde bija izvērsta, jo tāds bija arī jautājums. Es pateicos jums par to un jo īpaši par jūsu komentāriem attiecībā uz Mercosur. Es patiešām ceru, ka Komisija, kā arī Padome, pieņēma zināšanai bažas, kuras tika izteiktas mūsu debatēs par šo jautājumu.

Jūsu atbilde uz mana kolēģa Aylward kunga jautājumu par bioloģisko daudzveidību un jūsu komentāri par lauksaimniecības budžetu lika man uzdot jums jautājumu par Padomes viedokli. Es saprotu, ka septiņi Padomes locekļi vēlas samazināt nākamā gada budžetu, kas turpmāk nesola neko labu lauksaimniecības budžetam pēc 2013. gada. Es būtu pateicīga par jūsu komentāru.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Vairākas dalībvalstis vēlas samazināt nākamā gada budžetu, bet, cik man zināms, Padome to neatbalsta. Jūs droši vien vakar dzirdējāt Beļģijas budžeta ministra ziņojumu par 2011. gada budžetu, un tātad jūs esat arī dzirdējuši par 2011. gada budžeta plānu, jo par to notiek apspriedes ar Parlamentu. Man jums jāsaka, ka es nepiekrītu jūsu analīzei attiecībā uz pārmaiņām Eiropas budžetā.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mēs pašlaik apspriežam 2011. gada budžetu, un saistībā ar to Padome un Komisija ir kopīgi ierosinājušas finansējumu no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, kas ietver programmu „Saprātīga enerģija Eiropai”, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas atbalsta programmu un Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu, kā arī finansējumu no Septītās pamatprogrammas un lauksaimniecības finansējumu piešķirt zinātniskam projektam, kas saistīts ar ITER kodoltermiskās sintēzes iekārtu. Kāda ir sākotnējā Beļģijas prezidentūras nostāja šajā jautājumā?

 
  
MPphoto
 

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā Komisijas ārkārtējo lēmumu atsākt sarunas ar Mercosur valstīm, vai ministrs nevarētu pateikt, vai Padome apsver vai novērtē šo lēmumu kaitīgo ietekmi uz Eiropas lauksaimniekiem un jo īpaši uz manas valsts, Īrijas, lauksaimniekiem, kas ir atkarīgi no 90 % liellopu gaļas produktu eksporta, kurus viņi ražo atbilstoši precīzākajiem Komisijas pieprasītajiem standartiem, kas netiek piemēroti Mercosur valstīm?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Attiecībā uz pirmo jautājumu es pašlaik varu sniegt jums tikai budžeta pārskatu. Es varu saprast to, ka Parlaments ir iecerējis vairākus inovāciju, konkurētspējas un tehnoloģiju projektus. Tomēr debates ir tikko sākušās, un jums ir bijusi iespēja kopš 1. decembra grozīt ikvienu no nākamā gada budžeta plāna aspektiem. Tāpēc es iesaku jums iepazīties ar debatēm par budžetu, lai jūs varētu uzzināt, ko Parlamenta deputāti šajā budžetā vēlas uzsvērt un kam piešķirt prioritāti.

Attiecībā uz otro jautājumu par Mercosur prezidentūra, kā jau minēju, skaidri apzinās Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā izteiktās bažas par lēmumu atsākt minētās sarunas.

Es vienkārši vēlos norādīt, ka šajās sarunās Komisijai ir jāievēro sarunu mandāts un ka šo sarunu labvēlīgs iznākums dos labumu ES lauksaimnieciskajai ražošanai, piemēram, veicinot un aizsargājot Eiropas lauksaimniecības produktus, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 9, ko iesniedza Ryszard Czarnecki (H-0379/10)

Temats: Balkānu valstu pievienošanās perspektīva Eiropas Savienībai

Kā Padome vērtē Balkānu reģiona valstu, kas atrodas Eiropas dienvidaustrumos, pievienošanās perspektīvu Eiropas Savienībai? Vai Padome uzskata, ka dažas no šīm valstīm saistībā ar turpmākajiem finanšu plāniem varētu pievienoties Savienībai, t. i., periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam?

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Mūsu politikas mērķis attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm ir veicināt stabilitāti šajā reģionā un palīdzēt šā reģiona valstīm ilgtermiņā nodibināt mieru, demokrātiju, stabilitāti un labklājību.

ES 1999. gadā nolēma īstenot stabilizācijas un asociācijas procesu, lai savlaicīgi iesāktu šo valstu gatavošanos dalībai ES, kam vajadzēja noslēgties ar to iespējamo pievienošanos ES. Minētā gatavošanās ir būtiska šā reģiona stabilitātei, samierināšanās procesam un nākotnei. Šīs valstis attīstās un veidojas saskaņā ar Saloniku programmu, kas prasa atjaunotu vienprātību paplašināšanās jautājumā un nosaka skaidrus un stingrus nosacījumus.

Tāpēc Padome ir vairākkārt apstiprinājusi Eiropas Savienības nelokāmo apņēmību turpināt Rietumbalkānu valstu sagatavošanu dalībai ES — 2. jūnijā Sarajevas sanāksmē un nesen 14. jūnijā Ārlietu padomē.

Gadu gaitā ES ir parakstījusi sešus stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar šā reģiona valstīm, no kuriem četri jau ir stājušies spēkā. 2009. gada oktobrī Komisija ierosināja uzsākt pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Savukārt pievienošanās sarunas ar Horvātiju, kas notiek kopš 2005. gada oktobra, tuvojas noslēgumam. ES turpina politiski iesaistīties šajā procesā, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus — trīs kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas — divas Bosnijā un Hercegovinā un vienu Kosovā — un trīs īpašos pārstāvjus Skopjē, Prištinā un Sarajevā.

Finansiālais atbalsts 2010. gadā pārsniegs EUR 900 miljonus un 2013. gadā sasniegs EUR 1 miljardu. Kopumā kopš 1991. gada Eiropas Savienība šā reģiona valstīm ir sniegusi finansiālu atbalstu EUR 13 miljardu apmērā.

Pievienošanās termiņš ir pilnīgi atkarīgs no Kopenhāgenas kritēriju izpildes un stabilizācijas un asociācijas procesā izvirzītajiem nosacījumiem. Šis process nosaka skaidru procedūru — ir nepieciešams stabilizācijas un asociācijas nolīgums, Komisijas atzinums par pieteikumu dalībai ES, kandidātvalsts statuss, pievienošanās sarunas un visbeidzot pievienošanās.

Padome vēlas pāriet uz šā procesa nākamajiem posmiem, bet šā reģiona valstu valdībām ir jāievēro izvirzītie nosacījumi — saglabāt vai pat paātrināt nepieciešamo reformu tempu un atrisināt galvenās problēmas. Šā reģiona valstīm ir jāpastiprina cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, jāpalielina administratīvās spējas un jāatrisina nenokārtoti jautājumi.

Stabilizācijas un asociācijas procesa mērķi netiks sasniegti, ja šā reģiona iedzīvotāji un valdības apņēmīgi un ar lielu atbildības sajūtu aktīvi nepiedalīsies šajā procesā. Galu galā šā reģiona nākotne ir atkarīga no tā iedzīvotājiem un valdībām. Reģionālā sadarbība un labas kaimiņvalstu attiecības ir galvenie faktori divpusēju strīdu atrisināšanā un samierināšanās procesā. Šāda politika nosaka ES pieeju šim reģionam, un kopš 1995. gada ES to sistemātiski veicina. Tāpēc 14. jūnijā Padome aicināja attiecīgās valstis atrisināt nenokārtotus jautājumus ar kaimiņvalstīm.

Es vēlos beigt savu runu, norādot, ka 2009. gada novembrī Padome pieņēma lēmumu ieviest triju šā reģiona valstu pilsoņiem bezvīzu ieceļošanas režīmu un pašlaik gatavojas pieņemt tādu pašu lēmumu attiecībā uz Albānijas un Bosnijas, kā arī Hercegovinas pilsoņiem. Es ceru, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņems šo lēmumu šogad.

Visbeidzot gribu teikt, ka pašlaik Padome vēl nespēj sniegt komentārus nedz par paplašināšanās ietekmi uz ES pašreizējo budžetu, nedz uz 2014.–2020. gada budžetu, jo tā vēl arvien gaida Komisijas priekšlikumus attiecībā uz nākamo finanšu plānu.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Pateicos jums par to, ka tik labi vadījāt šīs sēdes darbu. Tas var būt piemērs citiem. Chastel kungs! Neesmu pārliecināts, vai man vajadzētu novilkt savu žaketi, lai jūs justos ērtāk. Starp mums ir neliels kontrasts.

Godīgi sakot, tas, ko jūs teicāt, šajā sēžu zālē jau ir labi zināms. Es biju gaidījis konkrētāku atbildi. Kura valsts ir tuvāk pieņemšanai Eiropas Savienībā — vai Serbija, kas politiski ir īpaši svarīga, kā arī ekonomiski labi attīstīta, vai Melnkalne, vai varbūt Maķedonija? Lūdzu, Chastel kungs sniedziet konkrētāku atbildi.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Ziniet, fakts, ka es jums stāstu, kura no šīm trim valstīm ir tuvāk pieņemšanai, ka es izceļu vienu valsti — to, kura ir panākusi lielāko progresu šajā procesā —, vēl nenozīmē, ka šī valsts būs nākamā, kas pievienosies ES. Vēl ir jāpanāk progress, un to var panākt dažādā ātrumā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Uz jautājumiem, kuri laika trūkuma dēļ nesaņēma atbildes, tiks sniegtas rakstiskas atbildes (sk. pielikumu).

Līdz ar to jautājumu laiks tiek slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.00 un atsāka plkst. 21.00)

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.00 un atsāka plkst. 21.00)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika