Debates

Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra

16. No klonētiem dzīvniekiem iegūtu produktu nonākšana pārtikas ķēdē (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par tādu pārtikas produktu nonākšanu pārtikas ķēdē, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es pateicos par piedāvāto iespēju izklāstīt Komisijas nostāju jutīgajā jautājumā par dzīvnieku klonēšanu pārtikas produktu iegūšanas nolūkā.

Vispirms man jāuzsver, ka nav nekādu pierādījumu, ka bažas par tādas pārtikas nekaitīgumu, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem, varētu būt pamatotas. Tomēr ir daži dzīvnieku labturības jautājumi, kas prasa pamatotāku apsvēršanu. Laika gaitā, tehnoloģijām attīstoties un uzlabojoties, šādas bažas iespējams samazināsies. Protams, ir vēl šā jautājuma ētiskā puse, uz kuru, man jāpiebilst, ES likumdošanas pilnvaras neattiecas. Citi apsvērumi šajās vispārējās debatēs par minēto jautājumu ir patērētāju tiesības zināt, kā šādi produkti tiek ražoti, kā arī kāda ir minētajā jomā veikto pasākumu iespējamā ietekme uz tirdzniecību.

Būtiskākais Komisijas uzdevums ir novērtēt iespējamo klonēšanas tehnoloģiju, kā arī klonētu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu izmantojuma iespējamo reglamentēšanas pasākumu vajadzību, iespējas un samērību. Man, protams, ir zināma Parlamenta nostāja attiecībā uz klonēšanas tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā Eiropā. Cienījamie deputāti vēlas aizliegumu attiecināt arī uz klonētu dzīvnieku pēcnācējiem.

Komisijas nostāja ir tāda, ka no klonētiem dzīvniekiem iegūtu pārtiku, neiegūstot iepriekšēju atļauju, nedrīkst laist tirgū, jo tā tiek uzskatīta par jaunu pārtiku un uz to pašlaik attiecas regula par jauniem pārtikas produktiem. Ir vērts piebilst, ka, ņemot vērā klonētu dzīvnieku mazo uzturvērtību, ir maz ticams, ka tos tiešā veidā lietos uzturā.

Klonētu dzīvnieku pēcnācēju situācija ir tomēr pietiekami atšķirīga. Šādus dzīvniekus nevar atšķirt no tradicionāla ciltskoka izcelsmes dzīvniekiem. Komisijas priekšlikumos par iespējamo turpmāko rīcību arī šis aspekts ir jāņem vērā.

Pievēršoties Komisijas pašreizējai nostājai, jānorāda, ka tā atzīst, ka pašreizējā regula par jauniem pārtikas produktiem nav pienācīgs tiesiskais reglamentējums visu klonēšanas jautājuma aspektu risināšanai. Jo īpaši tādu produktu ražošanā un tirgošanā, kas nav pārtika, piemēram, olšūnas, spermu vai embrijus nevar iekļaut regulā par jauniem pārtikas produktiem, kas attiecas tikai uz pirmstirdzniecības pārtikas produktu atļaujām.

Kā cienījamie deputāti zina, mēs pašlaik izstrādājam ziņojumu par visiem tiem klonēšanas aspektiem, kurus izmanto nolūkā iegūt pārtikas produktus. Šis ziņojums būs pieejams novembrī. To varēs izmantot kā pamatojumu turpmākajās iestāžu apspriedēs.

Es ar nepacietību gaidu apspriešanās turpinājumu gan Parlamentā, gan Padomē, lai panāktu veiksmīgu vienošanos.

  Pilar Ayuso, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisāram par skaidrojumiem attiecībā uz dzīvniekiem, kas klonēti nolūkā iegūt pārtikas produktus.

Gan Parlaments, gan Komisija ir vienisprātis, ka Regula par jauniem pārtikas produktiem nav piemērots reglamentējums, lai risinātu šo jautājumu. Mēs tam piekrītam, un tas izskaidro, kāpēc mēs to svītrojām no regulas piemērošanas jomas.

Mēs apzināmies arī, vismaz pēc visu zinātnisko komiteju atzinuma, ka klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju gaļa atbilst visām pārtikas nekaitīguma prasībām. Un tieši šajā apstāklī es saskatu problēmu. Proti, nav iespējams pateikt, vai tā ir klonēta dzīvnieka vai klonēta dzīvnieka pēcnācēja, vai neklonēta dzīvnieka gaļa. Tāpēc ir nepieciešams — īpaši nepieciešams — izmantot marķēšanu un izsekojamību, lai patērētāji būtu informēti.

Patērētāji vēlas — un viņiem ir tiesības — zināt, vai gaļa, ko viņi ēd, ir klonēta dzīvnieka gaļa neatkarīgi no tā, vai viņi zina, vai šāda gaļa ir veselīga, vai arī nezina, jo viņi var atteikties to ēst to problēmu dēļ, kuras jūs minējāt, piemēram, dzīvnieku labturības vai ētisku apsvērumu dēļ.

Tāpēc, ņemot vērā šādu situāciju, šķiet, ka klonētu dzīvnieku ražošanu un patēriņu Eiropā aizliegs, jo īpaši to ražošanu. Tādējādi mēs gatavojamies aizliegt mūsu ražotājiem lietot jaunu tehnoloģiju, kas ir lietderīga dzīvnieku reprodukcijā un kas turklāt var nest peļņu, jo neapšaubāmi dzīvnieku klonē tāpēc, ka tam ir īpaši izcilas īpašības, līdzvērtīgi tam, kā to Spānija dara ar cīņas vēršiem, kur, kā jūs zināt, ir klonēti divi cīņas vērši.

Un mēs gatavojamies to aizliegt! Vai mēs gatavojamies atņemt viņiem iespēju izmantot šo tehnoloģiju? Ja mēs tiešām gatavojamies to darīt, tad mūsu mājlopu audzētāji zaudēs konkurētspēju. Tas vēl nebūtu nekas, ja mēs Eiropā varētu aizliegt klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju gaļas ievešanu no citām valstīm. Vai mēs patiešām to aizliegsim? Mēs to nevaram darīt. Pasaules Tirdzniecības organizācija noraidīs mūsu aizliegumu. Tāpēc mums izveidosies absurda situācija, kurā mūsu mājlopu audzētāji nebūs tiesīgi lietot jaunu tehnoloģiju, kas ļautu viņiem kļūt konkurētspējīgākiem, bet mēs Eiropas Savienībā šādu pārtiku ēdīsim, vienalga, vai ar marķējumu vai bez tā.

Tas mani uztrauc, un es uzskatu, ka šādai situācijai jārod risinājums. Kāpēc mēs gribam to aizliegt? Kāpēc mēs gribam atturēt mūsu mājlopu audzētājus no minētās tehnoloģijas izmantošanas, lai pēc tam šo pārtiku ievestu no ārvalstīm, jo mēs nevaram aizliegt tās importu?

  Luis Manuel Capoulas Santos, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Arī es vēlos pateikties par informāciju, kuru jūs mums sniedzāt. Dāmas un kungi! Visi biotehnoloģiju veidi izraisa bailes sabiedrībā, jo tā ir īpaši jutīga pret šādiem jautājumiem. Dzīvnieku klonēšana nav izņēmums. Kā politisku lēmumu pieņēmējiem no mums ir atkarīga tādu debašu veicināšana, kas pamatojas uz pietiekamu informāciju, lai mēs varētu veikt objektīvu minētā jautājuma analīzi. Es vēlos uzsvērt, ka runāju par dzīvnieku klonēšanu pārtikas produktu iegūšanai. Ņemot vērā pārtikas nekaitīguma viedokli, tam tiek piemērotas pašreiz spēkā esošās regulas, un pārskats par jauniem pārtikas produktiem ir izraisījis plašas diskusijas Parlamentā.

Nesenie šīs vasaras notikumi Apvienotajā Karalistē ir izvirzījuši šo jautājumu sabiedrības uzmanības centrā un atklājuši acīmredzamu neatbilstību starp Eiropas tiesību aktiem un to piemērošanu dalībvalstīs. Zinātniskie ziņojumi, kurus izstrādājusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, norāda uz secinājumiem, ka liellopiem un cūkām ir vērojamas pataloģijas, kas saistītas ar klonu attīstību un izraisa jautājumus par dzīvnieku labturību. Eiropas Ētikas grupa tās uzskatīja par pietiekami nopietnām, lai nolemtu, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas produktu ieguvei nav attaisnojama.

Attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu šajos zinātniskajos ziņojumos bija secināts, ka nav nekādas pierādāmas atšķirības starp veselīgu klonētu govju pienu, kā arī veselīgu liellopu un cūku un to pēcnācēju gaļu salīdzinājumā ar tiem pašiem produktiem, kas iegūti no parastiem dzīvniekiem. Tomēr šajos ziņojumos bija norādīts, ka pieejamie dati ir ierobežoti un ka klonēto dzīvnieku un to pēcnācēju dzīves laikā nav bijis iespējams veikt plašākus pētījumus. Tas rada nelielas šaubas par iegūtajiem secinājumiem un nozīmē, ka apspriedes, kas pamatojas uz zinātni, jāturpina, lai gūtu atbildes uz sabiedrības jautājumiem un neatbildīgi neuzliktu veto zinātnes iespējām.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju komisāra klātbūtni un ar nepacietību gaidu ziņojumu par klonēšanas tehnoloģiju, kā arī par šādā veidā iegūtiem produktiem nepieciešamo regulu, kuru viņš mums iesniegs.

  George Lyon, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka būtisks ir atzinums — kā citi minēja un kā minēja arī komisārs savā runā —, ka produkti, kas iegūti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem, pilnīgi neapdraud cilvēku veselību. Es uzsveru vārdu klonētu dzīvnieku „pēcnācēji”, nevis klonētos dzīvniekus, jo tie ir divi dažādi jautājumi.

Es vēlos šodien pieskarties jautājumam — par ko es runāju ar jums, komisār, vakar neoficiālā gaisotnē — par stāvokli, kādā šajā vasarā nokļuva Innes ģimene Skotijā. Tā ir vairāku paaudžu sena lauksaimnieku ģimene, kas ir ļoti enerģiska un uzņēmīga un vienmēr ir tiekusies izmantot piemērotāko ģenētisko materiālu no visas pasaules. Viņi nopirka vērsi, kas bija audzēts Amerikas Savienotajās Valstīs, un izrādījās, ka tā izcelsmē ir bijis klonēts dzīvnieks. Viņi ievāca sīku informāciju par šo dzīvnieku, cenšoties noskaidrot, vai to var izmantot viņu saimniecībā. Viņi nedomāja, ka var rasties kādas grūtības, jo vērsis bija klonēta dzīvnieka pēctecis, nevis klonētais dzīvnieks. Tagad viņiem saimniecībā ir 90 govis, kas izaudzētas un iegūtas no minētā vērša, un to vērtība ir aptuveni £200 000.

Un tikai tad, kad viņi gatavojās pārdot šo govju pienu, kad tās bija sasniegušas pietiekamu vecumu, lai dotu pienu, viņi atklāja, ka ir problēma. Apvienotās Karalistes interpretācijā pašreizējie noteikumi paredz, ka ne tikai tie produkti, kas iegūti no klonēta dzīvnieka, bet arī produkti, kas iegūti no tā pēcnācēja, nedrīkst iekļūt AK pārtikas ķēdē. Tā šos noteikumus skaidroja Pārtikas standartu aģentūra. Tas nozīmē, ka minētajiem dzīvniekiem nav nekādas vērtības, protams, izņemot gadījumu, kad jūs tos pārvedat uz citu dalībvalsti, kurā ir spēkā atšķirīga interpretācija attiecībā uz šādiem dzīvniekiem un kurā šo dzīvnieku pienam ir atļauts nokļūt pārtikas ķēdē, kā arī gadījumu, ja jūs tos pārdodat ASV.

Tā ir problēma, ko izraisījis konsekvences trūkums ES dalībvalstīs. Manuprāt, gan patērētāju, gan lauksaimnieku interesēs ir, lai šajā jautājumā būtu skaidrība. Attiecībā uz Parlamenta nostāju uzskatu, ka esam pārspīlējuši, noteikdami, ka klonētu dzīvnieku pēcnācēju gaļa un piens šajā sistēmā ir jāaizliedz. Es uzskatu, ka tas nav pareizi un ka šis jautājums ir jārisina. Man šķiet, ka mums jāpieņem zinātniskie pierādījumi, kuros teikts, ka nav nekādas atšķirības starp šo dzīvnieku pēcnācējiem un jebkuriem citiem dzīvniekiem un ka jāatļauj to iekļaušana pārtikas ķēdē.

Es ceru, ka turpmākajos mēnešos mēs panāksim kompromisu un ieviesīsim skaidrību par šo jautājumu, kas nomierinās gan patērētājus, gan lauksaimniekus attiecībā uz šo jutīgo un emocionālo jautājumu.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Jūs sniedzāt mums ļoti izsmeļošu un interesantu skaidrojumu, bet mani pārsteidz tas, ka jūs nemaz nepieminējāt starpgadījumu, kas notika šovasar un kas zināmā mērā ir saistīts ar šīm debatēm. Es runāju par starpgadījumu, kas notika Skotijā — par vairākiem vēršu un govju embrijiem, kas tika ievesti no Amerikas Savienotajām Valstīm, un ziņojumiem, ka vismaz viena vērša gaļa noteikti iekļuva pārtikas ķēdē un ka konkrēts šīs gaļas daudzums ir sasniedzis manu vēlēšanu apgabalu Beļģijā. Jūs par to neko neteicāt, un es patiešām vēlos, lai jūs sniegtu par to komentārus, jo, galu galā, tas ir nopietns starpgadījums. Jūs pats minējāt, ka problēma ir tā, ka patērētājiem ir tiesības zināt, no kurienes ir viņu pārtika. Dažiem iedzīvotājiem manā vēlēšanu apgabalā netika sniegta šāda informācija. Viņi ēda tādu vēršu gaļu, kas Skotijā dzimuši no importētiem embrijiem. Tāpēc es vēlos dzirdēt, kas jums sakāms par šo gadījumu.

Jūs zināt, ka šīs debates ir saistītas arī ar saskaņošanas procedūru attiecībā uz Regulu par jauniem pārtikas produktiem, kuru mēs sākām izskatīt aizvakar un kuras referente ir Kartika Liotard. Jūs jau zināt, ka šajā jautājumā mums ir domstarpības ar Padomi. Šķiet, ka jūs labi zināt arī to, ka visā saskaņošanas procedūrā — kas jāpabeidz novembrī, varbūt decembra sākumā, bet katrā ziņā vēl šajā gadā — Komisijas nostāja būs noteicošā. Iepriekšējās debatēs, kas notika jūlijā, jūs paziņojāt, ka sniegsit ziņojumu, un šajā sakarībā es jūs citēšu angļu valodā, ka tas notiks „līdz 2010. gada novembrim.” Tagad jūs tomēr sakāt „kaut kad novembrī”, un tas nozīmē, ka tas notiks pašās saskaņošanas procedūras beigās. Es ceru, komisār, ka jūs un jūsu personāls, pieņemot nostāju šajā jautājumā, būsiet enerģiskāki, jo mums kā sarunu vadītājiem būs nepieciešams jūsu viedoklis, lai panāktu vienošanos ar Padomi.

Turklāt jūs neko neteicāt — vismaz ne pārāk daudz — par Parlamenta nostāju, kurš atbalsta moratoriju. Ir vairāki komisāri, jūsu kolēģi, kas, tā teikt, lobē mūsu kolēģus neatbalstīt moratoriju, jo tas izraisīšot lielu karu tirdzniecībā, iespējams vēl lielāku nekā banānu karš, kurā mēs kopā ar citām valstīm esam iesaistījušies. Vai jūs par to nevarētu sniegt komentārus?

Visbeidzot, saviem kolēģiem, kas apgalvo, ka minētie produkti pilnīgi neapdraud sabiedrības veselību, es atgādināšu: „Jā, es arī gribētu tā domāt, bet ļaujiet man vēl kādu laiku ievērot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ieteikumu, kurā teikts, ka pašlaik vēl ir pārāk maz zinātnisku pierādījumu šajā jautājumā, lai gan, iespējams, mums nav iemesla šaubīties par minēto produktu nekaitīgumu.” Ticiet man, šis ieteikums tika sniegts 2008. gadā. Mēs ātri saņemsim jaunus ieteikumus, bet es gribētu tos redzēt, pirms izdaru konkrētus secinājumus.

  Janusz Wojciechowski, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas viedokļu apmaiņa pierāda, ka debates par dzīvnieku klonēšanas tiesisko reglamentējumu būs grūtas. Es uzskatu, ka attiecībā uz pārtikas ražošanas jaunajām tehnoloģijām mēs, tā sakot, lecam baseinā, pirms tam nepārbaudījuši, vai tajā ir ūdens. Tas attiecas uz ģenētiskām modifikācijām, ģenētiski modificētu augu audzēšanu un klonēšanu. Šajā jautājumā zinātne nav vēl teikusi savu pēdējo vārdu. Zinātne paver mums milzīgas iespējas, bet mums vēl nav pilnīga priekšstata par jauno tehnoloģiju tālejošām sekām – kā tās ietekmēs bioloģisko daudzveidību, līdzsvaru starp sugām, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselību. Ir norādes, kas liecina, ka klonēšana nelabvēlīgi ietekmē tajā iesaistīto dzīvnieku veselību, ka šādi dzīvnieki nav veselīgi un ka viņi tāpēc pakļauti ciešanām.

Tāpēc būsim piesardzīgi šajā jautājumā. Mēs joprojām nezinām pietiekami daudz, lai uzņemtos tādu milzīgu risku. Un tāpēc es atbalstu aizlieguma saglabāšanu dzīvnieku klonēšanai gaļas ieguves nolūkā Eiropas Savienībā.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Jau maijā es publiski paziņoju, ka esmu nobažījusies par to, ka klonētu dzīvnieku gaļa varētu iekļūt Eiropas tirgū. Tajā laikā Komisija faktiski par to daudz neraizējās. Divarpus gadus un vēlreiz 7. jūlijā Parlaments — kam šeit jāpārstāv Eiropas pilsoņi — ar lielu balsu vairākumu atbalstīja manu prasību aizliegt klonētu gaļu. Tāpēc nav taisnība komisāram, kas teica, ka pilsoņiem būs viegli atpazīt klonētu gaļu, ja tā nonāks uz viņu galda. Tomēr nevar noliegt to, ka klonēta gaļa pašreiz ir iekļuvusi pārtikas ķēdē. Es nedzirdēju komisāru paskaidrojam, kādā veidā viņš ir nolēmis turpmāk to novērst. Viņš vienīgi teica, ka mums ir jānogaida, šoreiz līdz laikam „kaut kad novembrī”. Man ir galīgi apnicis gaidīt.

Man ir arī jautājums jums, komisār Dalli. Jūs taču bez iebildumiem nepieņemsit komisāra De Gucht aizkulišu runas, ka klonētu dzīvnieku produktu aizliegums pārtikas ķēdē, ko pieprasa Parlaments, izraisīs tirdzniecības karu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Brazīliju un Argentīnu. Es labprāt izvēlētos tirdzniecības karu un nevis karu, kas izraisa nevajadzīgu asinsizliešanu. Klonēšana ir neētiska un ārkārtīgi nežēlīga rīcība pret dzīvniekiem. Klonēšana masveidā rada nedzīvi dzimušus dzīvniekus, kā arī vajadzību iznīcināt dzīvniekus kroplību dēļ. Kamēr Komisija vilcinās, neskaidrības likumdošanā novedīs pie tā, ka šī prakse pārņems arī Eiropas Savienību. Komisijai ir nekavējoties jāierosina tiesību akti un jau šodien produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, jānosaka moratorijs, ko pieprasa Parlaments.

Visbeidzot, es aicinu komisāru De Gucht pārtraukt tēlot Amerikas Savienoto Valstu klēpja sunīti un neatbalstīt šīs valsts biotehnoloģiju nozari. Dieva dēļ, komisār, jūs esat iecelts, lai pārstāvētu Eiropas Savienības un tās pilsoņu vispārējās intereses, un no jums kā no Komisijas locekļa neprasa, lai jūs izpildāt kādas valdības, institūcijas, organizācijas vai iestādes norādījumus — es tagad tikai citēju Līgumu par Eiropas Savienību. Vai tiešām situācija ir tā pasliktinājies, ka Eiropa, baidoties no Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosodījuma, ļauj ietekmēt savu politiku tā, ka tā kaitē mūsu pilsoņiem? Ja tas tā patiešām ir, man ir kauns par Eiropas Savienību.

  John Stuart Agnew, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Jūs priecāsities, dzirdot, ka es runāšu tikai vienu minūti. Mēs esam saskārušies ar situāciju, kas līdzīga strīdam par ģenētiski modificētu labību. Abos gadījumos ir veikti sekmīgi zinātniski nekaitīguma testi, bet abos gadījumos ir bijusi tik subjektīva un emocionāli negatīva reakcija uz to, ka nav bijis iespējams izmantot šos kvalitatīvos testus tiesību aktu izstrādei.

Komisija tagad ir atļāvusi, lai lēmumus attiecībā uz ģenētiski modificētu labību pieņem dalībvalstu ievēlētās valdības, un tas, protams, ir pareizais veids, kādā pieņemt visus lēmumus. Šāda notikumu attīstība ir vērojama pēc daudzu gadu strupceļa, iestādēm noveļot atbildību vienai uz otru. Nav nekāds brīnums, ka pašreizējos ES tiesību aktos nav skaidrības par klonētu dzīvnieku pēcnācēju komerciālo izmantojumu, un Parlamenta uzdevums nav palielināt neskaidrību, pieņemot vēl vairākus ES noteikumus.

Pareizais risinājums ir ļaut dalībvalstīm — kurās ir ļoti atšķirīga kultūra — pašām lemt, vai atļaut vai neatļaut šo produktu komerciālu ražošanu. Tām valstīm, kas nolems to ražošanu aizliegt, ir jāļauj pilnīgi brīvi, bez ES iejaukšanās, izvēlēties importa preču marķēšanas metodi. Nodrošinājuma sistēmas šajās valstīs pavērs lauksaimniekiem daudz iespēju.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šāvakara Komisijas paziņojumu par minēto jautājumu. Kā norādīja George Lyon, Apvienotajā Karalistē nesen ir radušās vairākas problēmas attiecībā uz klonētu dzīvnieku pēcnācēju tirdzniecību. Konsekventu Komisijas norādījumu trūkums AK Pārtikas standartu aģentūrai ir radījis lielu neskaidrību. Man jāsaka, ka tā nav radusies Komisijas vainas dēļ, bet tā ir radījusi grūtības ražotājiem un nelabvēlīgi ietekmējusi uzticēšanos pārtikas nekaitīgumam.

Uzskatīt, ka pārtikas produkti, kas iegūti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem, ir jauni pārtikas produkti, kā to dara Pārtikas standartu aģentūra Apvienotajā Karalistē, ir nepamatoti un neloģiski, jo citās valstīs visā Eiropā nav tāda uzskata. Esmu gandarīta, uzzinot, ka par šo jautājumu ir notikušas apspriedes starp Komisiju un Pārtikas standartu aģentūru, lai ražotāji un patērētāji rastu skaidrību.

Ir jārod skaidrība attiecībā uz tādu jaunu produktu raksturojumu, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un klonētu dzīvnieku pēcnācējiem. Ieviešot vienotu pieeju šim jautājumam visā Eiropā — kā arī ārpus tās attiecībā uz importu no trešām valstīm —, izbeigsies pretrunīgie norādījumi, kas AK ir sniegti līdz šim. Kā mēs visi zinām, pārliecība par pārtikas produktu izcelsmi un nekaitīgumu ir būtiska. Es atzinīgi vērtēju komisāra centienus saglabāt visos pārliecību par pārtikas produktu nekaitīgumu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Diskusijas laikā par jauno pārtikas produktu regulu pirms vasaras brīvdienām mēs nolēmām šajā regulā neiekļaut klonētas gaļas problēmu, bet aicināt Komisiju pieņemt papildu regulu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka Dalli kungs šodien sniedz priekšlikumus par regulas ievirzi. Es uzskatu, ka šodienas diskusija būs pamats regulai, kuru Komisijai ir jāiesniedz mums novembrī. Tāpēc mūsu šodienas apspriešana ir īpaši būtiska.

Mēs visi zinām, ka laika ir maz — šo apstākli šodien jau vairākkārt pieminēja. Piemēram, ASV vismaz 150 klonētu liellopu tiek turēti vaislai. No otras puses, mēs sakaramies ar starpgadījumu, kas vasaras brīvdienās notika Apvienotajā Karalistē. Joprojām neviens nav noskaidrojis, vai tās nav tikai muļķīgas brīvdienu pasakas un vai tajās ir kaut kripatiņa patiesības. Tomēr es vēlos visiem atgādināt iemeslu, kura dēļ mēs aicinām izstrādāt īpašu regulu.

No vienas puses, mēs sakām, ka nav gluži skaidrs, vai klonētu dzīvnieku gaļa ir patiešām pilnīgi nekaitīga. Šo viedokli apstiprina fakts, ka pašreiz ir veikti tikai dažādu materiālu salīdzinājumi, citiem vārdiem sakot, ir salīdzināta neklonētu dzīvnieku gaļa ar klonētu dzīvnieku gaļu. Tāpēc mums vēl nav attiecīgu pierādījumu, kā to ir uzsvērusi arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Mums ir jāveic vēl vairāk testu un jāsagaida to rezultāti.

Tomēr mēs minējām arī otru šā jautājuma aspektu, kas skar ētisko dimensiju un dzīvnieku labturību. Nav pareizi teikt, ka mums šajā jomā nav nekādu tiesību. Lisabonas līgumā ir ietverts arī dzīvnieku labturības jautājums, un pārkāpumu gadījumā vai tad, ja dzīvnieki tiek pastāvīgi apdraudēti, mēs varam atsaukties uz Līgumu. Protams, mums viss ir jānoskaidro un jāiegūst attiecīgie pierādījumi, ja mēs gribam atbalstīt aizliegumu. Es uzskatu, ka tas ir nepieciešams.

Ja jūs dodaties uz lielveikalu un aplūkojat marķējumu uz vērša gaļas gabala, jūs nevarēsit pierādīt, vai marķējumā norādītais ir patiesība. Tas nozīmē, ka ir iespējams marķējumam pievienot informāciju, kas norāda, ka gaļa ir iegūta no klonēta dzīvnieka. Mums ir dzīvnieku reģistrs, kas ļauj izsekot, no kurienes ir attiecīgais dzīvnieks, arī tad, ja tā gaļa nav marķēta. Mēs varam iegūt sīkus datus arī par šā dzīvnieka ciltskoku. Tāpēc mūsu rīcībā ir līdzekļi, kas ļauj mums noskaidrot, vai gaļa ir no klonēta vai neklonēta dzīvnieka. Tautā runā, ka cilvēks var pazust, bet dzīvnieks nevar, jo visi tā dati ir reģistrēti.

Mums ir vajadzīgie līdzekļi, un mums tie jāizmanto, ja atļausim pārdot klonētu dzīvnieku gaļu. Ir iespējams pateikt, vai gaļa ir klonēta dzīvnieka gaļa, bet mums patērētāju interesēs ir vajadzīga pilnīga izsekojamība un stingra marķējuma prasība. Turklāt jūs nedrīkstat aizmirst dzīvnieku labturības problēmu. Mēs uzskatām, ka tā ir īpaši būtiska.

  Linda McAvan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jautāt, vai komisārs Dalli nevarētu paskaidrot precīzāk, ko viņš gatavojas mums piedāvāt novembrī. Viņš runā par ziņojumu, bet viss, ko šeit dzirdējām, liecina par mēģinājumu apiet tiesiskos aspektus, kas lauksaimniekus var novest strupceļā tāpēc, ka nav nekādas skaidrības par to, ko faktiski pašreizējie tiesību akti pieprasa. Novembrī mēs vēlamies ne tikai apspriešanos un ziņojumu. Pat tad, ja Komisija iesniegs jaunus priekšlikumus, paies vismaz 18 mēneši, pirms mūsu rīcībā būs jauns tiesību akts.

Es īpaši vēlos ieteikt, lai pagaidām, kamēr mums nav jauns tiesību akts un īstas skaidrības, mēs saglabātu moratoriju pārtikas produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem. Es vēlos atkārtot to, ko tikko teica Schnellhardt kungs attiecībā uz komisāra apgalvojumu, ka mēs nevaram ietvert tiesību aktos ētikas jautājumus. Tā nav taisnība. Lisabonas līgumā ir noteikums, kas paredz, ka visās ES politikas jomās ir jāņem vērā dzīvnieku labturība. Es gribētu zināt, vai komisārs ir lasījis Eiropas Ētikas grupas ziņojumu. Kolēģiem, kas nezina, kas šī grupa ir, es gribu paskaidrot, ka tā ir grupa, ko izveidoja priekšsēdētājs Barroso ES politikas ētisko aspektu izskatīšanai. Ziņojumā ir skaidri noteikts, ka ir lielas bažas par dzīvnieku ciešanām, ja tos klonē, un izmanto pārtikā. Tajā ir konstatēts, ka jāveic turpmāki pētījumi par klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju labturību ilgākā laika posmā.

Vēl viens jautājums, kuru komisārs neminēja, ir bioloģiskā daudzveidība. Ziņojumā ir secināts, ka dzīvnieku ganāmpulkā, kas pieder vienai klonēšanas grupai, var notikt lielas radniecīgu dzīvnieku krustošanās, kā arī pārtikas apgādes ķēdes neaizsargātības problēmas. Tajā ir konstatēts arī tas, ka klonētu dzīvnieku gaļa izraisa lielāku gaļas patēriņu, kam ir nopietnas sekas attiecībā uz vidi. Ētikas komitejas — kas ir Komisijas izveidota Ētikas komiteja — secinājums ir, ka mums ir nepieciešamas vairākas publiskas debates, pirms mēs ļaujam, lai pārtikas produkti, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, nokļūst tirgū.

Komisār! Mums ir nepieciešamas šādas debates. Mums ir jāpieprasa jums, lai pašreiz tas tiktu apstādināts, lai nenovestu lauksaimniekus pilnīgā strupceļā un lai pieņemtu nepārprotamus tiesību aktus. Mēs nevaram uz tiem gaidīt divus vai trīs gadus. Jums jārīkojas nekavējoties attiecībā uz moratoriju un pēc tam jārīko attiecīgas debates par atbilstošiem tiesību aktiem.

  Martin Häusling (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs, dāmas un kungi! Jūsu vārdi mani ļoti pārsteidza, Dalli kungs, Jūs izturējāties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Jūlijā Parlaments pieņēma skaidru nostāju un aicināja jūs ieviest moratoriju. Kopš tā laika nekas nav izdarīts. Mēs aicinājām jūs izstrādāt tiesību akta projektu, bet arī tas netika izdarīts. Jautājums, kuru es iesniedzu maijā un kurā mēs interesējāmies, cik klonētu dzīvnieku un klonētu dzīvnieku pēcnācēju ir sistēmā, ir skaidri pierādījis, ka jūs esat pilnīgi bezpalīdzīgs. Savā atbildē jūs teicāt, ka to nezināt, ka jūs nevarat neko konkrētu pateikt un ka jums nav nekāda priekšstata par to. Citiem vārdiem sakot, jūs nezināt, kas notiek, bet jūs uzvedaties tā, it kā mums būtu iespējams gaidīt līdz novembrim, kad jūs beidzot iesniegsiet mums savu ziņojumu. Tas mums neder. Mēs aicinājām jūs rīkoties, bet līdz šim jūs vēl neesat neko izdarījis.

Tas, ko teica Leinen kungs, nav taisnība. Parlaments ir pietiekami skaidri atbalstījis moratorija noteikšanu arī otrās paaudzes klonētajiem dzīvniekiem. Vienkārši pašreiz mēs nevaram no tā atteikties. Mums ir atklāti jāpasaka, ka ir arī problēmas, jo visi pētījumi pierāda, ka šī tehnoloģija nav atbilstoši testēta. Netiek veikti nekādi ilgtermiņa pētījumi. No visa tā, kas ir noticis, var pārliecināties, ka klonējot tiek izdarīti nopietni dzīvnieku labturības tiesību aktu pārkāpumi, tostarp arī Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumi. Fakts, ka tikai 15 % no visiem dzīvniekiem izdzīvo un ir spējīgi izdzīvot, ir nepārprotams ES Dzīvnieku labturības direktīvas pārkāpums. Mums Eiropas Savienībā ir spēkā piesardzības princips, un mums tas ir jāuztver nopietni. Kamēr ir veselības risks un šī tehnoloģija nav pilnīgi izstrādāta, mēs nedrīkstam ar to eksperimentēt.

Ir skaidrs, ka sabiedrība iebilst pret dzīvnieku klonēšanu pārtikas produktu iegūšanai. Eiropas iedzīvotāji nevēlas, lai tiktu ražota gaļa no klonētiem dzīvniekiem, un to nevēlas arī lauksaimnieki. Pilnīgi pretēji sabiedrība pret to attiecas ļoti kritiski, un mēs nedrīkstam riskēt, neņemot vērā patērētāju kritisko nostāju. Sabiedrība no mums gaida daudz vairāk. No mums gaida, lai mēs ļoti rūpīgi risinām šo jautājumu, nevis apgalvojam, ka tā ir jauna, novatoriska tehnoloģija un ka mēs steigsimies to izmantot. Mums ir jāpieņem īpaši kritiska nostāja pret jaunām tehnoloģijām, bet man ir aizdomas, ka Komisija nav gatava to darīt. Tāpat arī citās jomās Komisijai ir nesatricināma ticība progresam. Tomēr mums sev jājautā, vai esam uz pareizā ceļa. Vai mēs darbojamies patērētāju un lauksaimnieku interesēs? Es uzskatu, ka mēs to nedarām. Tāpēc jums ir nopietni jāapsver moratorija ieviešana un tiesību akta projekta iesniegšana, jo mēs tieši to no jums gaidām. Starpgadījums Skotijā pierādīja, ka Komisija nespēj rīkoties, un uzskatāmi atklāja to, cik maz tā būtībā ir gatava darīt šādos gadījumos. Tā neveica nekādus pasākumus.

Apsverot tirdzniecības jautājumus, jāatgādina, ka mēs Eiropas Savienībā esam skaidri izteikušies pret hormonu izmantošanu. Mēs esam ievērojuši šādu nostāju, un mēs to varam darīt arī citos jautājumos. Tas nerada risku, ka mūs varētu piespiest pieņemt tirdzniecības ierobežojumus.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Jau sen — 2008. gada septembrī Eiropas Parlaments debatēja par dzīvnieku klonēšanu nolūkā nodrošināt pārtikas produktu izejvielu avotu. Bija balsojums par rezolūciju, kurā deputāti pieprasīja pilnīgu to dzīvnieku klonēšanas aizliegumu, kas paredzēti pārstrādei pārtikas produktos Eiropas Savienībā, kā arī klonētu dzīvnieku un pārtikas produktu, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, importa aizliegumu.

Pieņemtajā rezolūcijas tekstā bija ņemtas vērā daudzu Eiropas speciālistu bažas, jo īpaši attiecībā uz risku veselībai, ko rada klonētu dzīvnieku izmantošana pārtikas rūpniecībā. Klonēšana rada nopietnas problēmas klonētu dzīvnieku vājās veselības un augstās mirstības dēļ, tostarp agrīnā vecumā.

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas iegūtie zinātniskie un tehniskie dati pierāda, ka tikai 6 % no klonētiem embrijiem ir veselīgi, dzīvotspējīgi kloni. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka klonam jau pašā sākumā ir tā dzīvnieka vecums, no kura ņemts embrijs. Ja šis dzīvnieks ir septiņus gadus veca govs, klons būs teļš, kura gēni jau pašā sākumā būs septiņus gadus veci. Klonēšana kaitē arī klona genomam, kas klonu padara uzņēmīgu pret slimībām un parazītiem.

Klonēšanas problēmas, protams, attiecas ne tikai uz dzīvnieku veselību un atbilstošiem dzīves apstākļiem, bet arī uz patērētāju uzticēšanos pārtikai, kas iegūta no šādiem avotiem. Lai gan ASV Pārtikas un farmaceitisko produktu pārvalde apgalvo, ka tā uzskata gaļas un piena produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem — cūkām, aitām, liellopiem un to pēcnācējiem — par tikpat nekaitīgiem kā to dzīvnieku produktus, kas ražoti no tradicionāli audzētiem dzīvniekiem, es uzskatu, komisār, ka nav prātīgi, vienīgi komerciālu iemeslu dēļ, atvērt durvis šādiem produktiem un pakļaut Eiropas iedzīvotājus nepamatotajam riskam, ko var radīt no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem iegūtu produktu lietošanas sekas, tiem iekļūstot pārtikas ķēdē.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir neapšaubāmi pierādīts, ka, ļaujot tirgot klonētu dzīvnieku gaļu, mēs pakļaujam riskam cilvēku veselību, jo īpaši tāpēc, ka klonēti dzīvnieki un to pēcnācēji ir uzņēmīgāki pret plaša spektra slimībām. Tāpēc pašreizējais tādu produktu aizliegums, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, ir jāpaplašina un jāattiecina arī uz šo dzīvnieku pēcnācējiem. Mēs varam minēt arī ētiskus iemeslus šādai rīcībai un atsaukties uz dzīvnieku labturību.

Turklāt mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk nodrošināt, lai patērētājiem tiktu sniegta visaptveroša informācija par gaļas izcelsmi, kuru viņi pērk. Patērētājiem ir jābūt iespējai atteikties no konkrētu produktu iegādāšanās. Mums galvenokārt ir jānodrošina, lai cilvēkiem netiktu „iesmērēti” šāda veida produkti.

Kā mēs tikko dzirdējām, produkti, kas iegūti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem, ir iekļuvuši Apvienotās Karalistes pārtikas ķēdē. Tomēr iespējams, ka šis gadījums Apvienotajā Karalistē nav vienīgais. Diemžēl ir iespējams, ka Eiropas pilsoņi ēd klonētu dzīvnieku gaļu, paši to neapzinoties. Tas nav pieņemams.

  Renate Sommer (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Es pilnīgi atbalstu videi nekaitīgu gēnu inženieriju, bet klonēšana ir pavisam kas cits. Šos abus procesus nevar salīdzināt. Klonēšana nozīmē nežēlīgu apiešanos ar dzīvniekiem, kā jau daudzi no maniem kolēģiem ir minējuši. Apspriedēs, kas notika pirms vasaras brīvdienām, es paskaidroju, ka tikai daļa no dzīvnieku kloniem spēj izdzīvot. Daudzi no tiem, kas sākumā izdzīvo, nobeidzas mokpilnā nāvē agrīnā vecumā. Tiem ir izkropļotas ekstremitātes un citi orgāni. To imūnsistēma ir novājināta, un tie ir uzņēmīgi pret slimībām. Tādēļ ir sāpes, ciešanas un mokpilna nāve. Vai mēs varam uzņemties atbildību par to? Ja mēs patiešām esam par dzīvnieku labturību, vai mums ir jāatbalsta šāda veida metodes? Nē, mēs nedrīkstam tās atbalstīt. Tāpēc mēs jūlijā nolēmām, ka nevēlamies klonētu dzīvnieku gaļu, nedz arī produktus, kas izgatavoti no klonētiem dzīvniekiem. Tā ir konsekventa pieeja.

Tiesa, mēs zinām, ka produkti, kas izgatavoti no klonētu dzīvnieku vai to pēcnācēju gaļas, iespējams, nekaitē cilvēku veselībai, un personīgi es uzskatu, ka tie ir piemēroti patēriņam, bet jāatzīst, ka mums netrūkst gaļas, kas ražota, izmantojot tradicionālas metodes. Kādēļ tad mums jāizmanto kloni? Nav nekādas vajadzības izturēties nežēlīgi pret dzīvniekiem. Eiropas iedzīvotāji to nevēlas un nevēlas arī šādus produktus. Mums tie nav vajadzīgi. Nav neviena argumenta, lai Eiropas Savienībā ieviestu klonētu dzīvnieku gaļu.

Tāpēc mēs vēlamies skaidri formulētu regulu, kas īpaši attiektos uz klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem. Mēs vēlamies klonēšanas un produktu, kas izgatavoti no klonētiem dzīvniekiem, aizliegumu Eiropas Savienībā, un es uzskatu, ka mēs varam panākt tās pieņemšanu. Protams, tai jāattiecas arī uz importētiem produktiem. Es gribu būt droša, ka man paklusām nepārdod klonētu dzīvnieku gaļu, jo tā nav marķēta, kā nupat gadījās Skotijā. Es neticu, ka visas gaļas izcelsmei var izsekot. Tas varētu būt iespējams tikai attiecībā uz liellopu gaļu. Taču lielā cūkgaļas apjoma dēļ nav iespējams noteikt, vai konkrētas cūkas senči nav bijuši klonēti.

Tas ir būtisks ētikas jautājums. Citi deputāti minēja, ka mums jāņem vērā ētiski jautājumi, jo esam par tiem atbildīgi. Tas, protams, attiecas uz dzīvnieku labturību, bet tas attiecas arī uz citu jautājumu. Pieredze rāda — es esmu lopkopības saimniecības īpašniece un esmu šo jautājumu pētījusi —, ka visas dzīvnieku reprodukcijas metodes, kuras izrādījušās lietderīgas mājlopu audzēšanā, galu galā tiek lietotas cilvēku ārstniecībā. Tāpēc šodien mums jājautā sev, vai mēs vēlamies un spējam ne pārāk tālā nākotnē pieņemt cilvēku klonēšanu. Es to nevēlos un nespēju. Pat tad, ja tiktu izveidots mans klons, kas nodrošinātu manu orgānu aizstājējus, un tas nākotnē varētu ziedot man kādu neaizstājamu orgānu, es tomēr nevēlos, lai tas notiek. Es uzskatu, ka tas nav pārspīlēts šausmu stāsts. Es uzskatu, ka tas būs iespējams ne pārāk tālā nākotnē, ja mēs pieļausim klonēšanu.

Tāpēc mums steidzami ir vajadzīgs ne tikai klonēšanas aizliegums, bet arī klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju aizliegums visā ES. Es nebaidos no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO). Mēs varam panākt šīs regulas pieņemšanu. Lai gan mums ir labas transatlantiskās attiecības, mums nevajag dzīties pakaļ visam, ko dara ASV.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Komisār! Kopš pagājušā gada, kad jūs kļuvāt par komisāru, es pazīstu jūs kā cilvēku, kas aizsargā Eiropas patērētāju un pilsoņu veselību. Gan Linda McAvan, gan Sommer kundze, kas runāja pirms manis, gan arī mans kolēģis Capoulas Santos to atzina. Argumenti ir sniegti. Mēs esam dzirdējuši argumentus, kurus izvirza veselības aprūpes darbinieki, sakot, ka ir vajadzīgi objektīvi, Eiropā veikti pētījumi, kurus neietekmē Amerikas interešu grupas, lai gan Amerikā arī ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka šie produkti nekaitē cilvēku veselībai. Taču pat tad, ja tie patiešām nekaitē veselībai, zinātniski pētījumi ir jāturpina. Es tomēr esmu dzirdējis arī viedokli, ka nav nekādas vajadzības turpināt pētniecību. Kā pilntiesīgs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis es uzskatu, ka lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares intereses neattaisno tādu pārtikas produktu parādīšanos mūsu veikalu plauktos, kas ražoti no klonētiem dzīvniekiem.

Ir arī konstatēts — un es tam pilnīgi piekrītu —, ka šo sistēmu var apiet. Es atceros nesenu gadījumu, kad es sazinājos ar jums jautājumā par augļiem un dārzeņiem no Marokas. Tas liecina par to, ka mums jāaizsargā arī savi tirgi no importa. Linda McAvan un citi ir norādījuši uz apsvērumiem par dzīvnieku labturību, un es pilnīgi piekrītu tiem, kas runāja pirms manis, ka zinātnes attīstību nevar apturēt. Taču mums konkrētā punktā ir jānovelk robežlīnija un jāierobežo klonēšana, jo nedz es, nedz mani palīgi nevēlamies sastapties ar savu klonu. Tas nav attaisnojams no ētikas viedokļa, un mēs aicinām Komisiju pasludināt moratoriju.

  Françoise Grossetête (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šāvakara apspriešanās skaidri pierāda, cik jutīgs ir šis jautājums. Mēs par to nesen debatējām un vēl arvien par to debatējam šovakar, kā arī debatēsim vēlreiz, kad jūs, komisār, šajā jautājumā sniegsit savu paziņojumu. Taču es uzskatu, ka, risinot šādu jutīgu jautājumu par tādu produktu, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, iekļūšanu pārtikas ķēdē, jāpieņem īpaši stingra nostāja.

Es daudz esmu dzirdējusi par veselības riskiem. Es vēlos norādīt, ka mūsu pašreizējā nostāja balstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes konstatējumu, ka salīdzinājumā ar tradicionāli audzētu dzīvnieku produktiem pašlaik nekas neliecina par to, ka produkti, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, rada jaunu vai papildu risku veselībai vai videi.

Taču mēs nedrīkstam zaudēt piesardzību. Nenostāsimies automātiski vienā vai otrā pusē, pirms mūsu rīcībā patiešām nebūs visi zinātniskie fakti. Mēs nedrīkstam ieņemt aizsardzības pozīcijas vai, vēl ļaunāk, nelokāmi cīnīties pret šo problēmu, kas ir pietiekami sarežģīta — kā apliecina mūsu apspriedes — un ir nepieciešams, ka tā tiek rūpīgi izpētīta, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem.

Faktiski, komisār, jums bija taisnība, kad jūs apgalvojāt, ka Eiropā risks nav liels. Mums ir tradicionāla lopkopības nozare, ar ko mums, protams, pietiek. Taču kas notiks, kad lauksaimnieki importēs sēklu, kura, iespējams, ir no ASV un ir iegūta no klonētiem dzīvniekiem? Mums ir vajadzīgi visi iespējamie drošības pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un lai nepieļautu iespēju radīt negodīgu konkurenci. Mūsu lauksaimnieki gaida šādu nostāju no mums, un galu galā viņi šodien ir nonākuši grūtībās.

Es piekrītu savu kolēģu apgalvojumiem, ka patērētāji nekādā ziņā nevēlas ēst gaļu, kas iegūta no šādiem dzīvniekiem. Taču man nav nekādu šaubu par komisāra Dalli vēlmi izskaidrot šo problēmu un atbildēt uz daudzajiem jautājumiem, kas šodien vēl palikuši bez atbildes. Es jau tagad uzticos tam, ko komisārs Dalli teiks mums, un es gaidu viņa ziņojumu.

ES patērētājiem ir jāzina, ko viņi ēd, un izsekojamībai ir izšķiroša nozīme. Tomēr, ja vēlamies to nodrošināt, mums ir vajadzīga stingri zinātniska analīze, kas ļaus mums apzināti rīkoties un rast piemērotu risinājumu to pārtikas produktu importam, kuri iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem un nonākuši pārtikas ķēdē.

Tāpēc pirms sava lēmuma pieņemšanas es gaidīšu komisāra Dalli paziņojumu, kas paredzēts novembrī.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Es nesen uztraucos par ziņām, ka produkti, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem Ziemeļamerikā, ir iekļuvuši Eiropas pārtikas ķēdē.

Vairākas reizes Eiropas Parlaments ir izteicis viedokli, ka šādi pārtikas produkti jāaizliedz vairāku iemeslu dēļ, kas pamatojas uz ētiskiem un vides apsvērumiem. Mēs arī turpmāk vienmēr pieņemsim stingru, vienotu nostāju šajā jautājumā, kad notiks sarunas par jaunu pārtikas produktu noteikumiem.

Dati, ko sniegušas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Ētikas grupa, liecina, ka ir nopietnas veselības problēmas, kas skar gan klonētos dzīvniekus, gan to surogātmātes.

Vienlaicīgi vides aizsardzības ziņā arvien pieaugošajam gaļas patēriņam var būt postošas sekas, jo liels skaits klonētu dzīvnieku varētu nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, palielinot dzīvnieku neaizsargātību pret epidēmijām un apdraudot pārtikas nekaitīgumu.

Mēs jau dzirdējām argumentus attiecībā uz tirdzniecību un Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Mums apgalvo, ka mēs nevaram aizliegt šo pārtikas produktu ieviešanu Eiropas Savienībā, nepārkāpjot saistības, kuras noteikusi PTO. Eiropas Savienība tomēr ir nolēmusi pārtraukt ievest tirgū konkrētus produktus, ja ir radušās šaubas par to, vai patērētājiem no tiem būs kāds labums, vai arī bažas par to, ka patērētāji tiek maldināti. Mēs apsvērsim jebkuru tiesisku iespēju ieviest šādu aizliegumu.

Turklāt, apsverot minēto situāciju kopumā, mums ir jāpieprasa tas, ka PTO noteikumos arī ir jāņem vērā līdzīgi ētiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Ir izvirzīti nopietni argumenti pret pārtikas produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem. No otras puses, nav nekādu skaidru pierādījumu, ka tie dod konkrētu labumu. Ir pienācis laiks Komisijai ierosināt konkrētu šā jautājuma risinājumu, kurā būtu ievērots mūsu foruma viedoklis, jo mēs pārstāvam Eiropas pilsoņus. Mēs nedrīkstam pieļaut eksperimentus, kas apdraud pilsoņu veselību vai vidi.

  Anne Delvaux (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es šajā jautājumā vēlos izteikt nopietnus iebildumus.

No vienas puses, mēs — Eiropas Savienība — aizstāvam viedokli, ka patērētāju labā ir jānodrošina lielāka pārtikas produktu pārredzamība, cenšoties izveidot sistēmu gaļas izsekošanai no „ganībām līdz galdam”, tādējādi nosakot lopkopjiem īpaši stingrus mājlopu audzēšanas un kaušanas standartus, kā arī paredzot kontroli, lai pēc iespējas nodrošinātu pienācīgu pārtikas produktu kvalitāti un iespēju uzzināt to izcelsmi. Tomēr, no otras puses, mēs šovasar uzzinājām, ka Lielbritānijas patērētāji, paši to nezinot, ēduši klonētu liellopa gaļu. Manā valstī, Beļģijā, ir iespējams, ka arī mēs esam ēduši trešās paaudzes klonētu dzīvnieku gaļu, par kuru mums apgalvo, ka tā nepavisam nav klonētu dzīvnieku gaļa. Ko gan, galu galā, mēs saprotam ar vārdu „izsekojamība”?

Ļaujiet maz mazliet pajokot — es personīgi nevēlos redzēt klonētu liellopa gaļu, pagatavotu burgundiešu gaumē, un ģenētiski modificētus burkānus savā šķīvī. Jo īpaši tāpēc, ka nevēlos tos ēst. Šķiet, ka tas ir valdošais viedoklis visā ES — Eiropas pilsoņu nepārprotamo pretestību nepārtraukti apstiprina Eurobarometer apsekojumi par dzīvnieku klonēšanu pārtikas produktu ieguvei.

Šis ir mans pirmais arguments, kuru vēlos vērst pret tādiem pārtikas produktiem pārtikas ķēdē, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, — mēs nedrīkstam, no vienas puses, aicināt patērētājus izrādīt lielāku atbildības sajūtu un vēlēties, lai tie būtu labāk informēti par pārtikas produktiem, kurus tie ēd, un, no otras puses, ignorēt viņu vēlmi neēst klonētu dzīvnieku gaļu.

Mans otrais arguments attiecas uz veselību. Ir tiesa, ka neviens zinātnisks pētījums nav sniedzis pierādījumus par klonēta dzīvnieka gaļas vai klonēta dzīvnieka pēcnācēja gaļas, vai pat klonēta dzīvnieka piena patēriņa iespējamu nelabvēlīgu ietekmi. Nav nekādu pierādījumu arī šādu produktu ilgstoša patēriņa nekaitīgumam. Tāpēc es uzskatu, ka tomēr ir jāievēro piesardzības princips.

Mans trešais un pēdējais arguments attiecas uz ētiku — jūs to minējāt savas runas sākumā. ES vēlas atrasties dzīvnieku aizsardzības avangardā. Šajā pēcpusdienā Parlaments vēlreiz balsoja par ierobežojumiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, lai mazinātu dzīvniekiem nodarītās sāpes un ciešanas. Patiešām nevar noliegt to, ka klonēšana liek dzīvniekiem ciest. Atcerēsimies Dolliju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2008. gada jūlija zinātnisko atzinumu, kurā ir konstatēts, ka lielas daļas klonētu dzīvnieku veselība un labturība ir tikusi nelabvēlīgi ietekmēta, bieži pat smagi cietusi un iznākums ir bijis fatāls.

McAvan kundze minēja arī Eiropas Zinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumu, kurā ir izteiktas šaubas par to, vai dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguvei var attaisnot no ētikas viedokļa, jo īpaši, ja par ieganstu min vajadzību dažādot pārtiku. Gluži otrādi, ir iemesls baidīties, ka no klonētiem dzīvniekiem iegūtu pārtikas produktu veicināšanai būs netieša ietekme uz ģenētisko daudzveidību, selekcijas programmās pārmērīgi izmantojot ierobežotu dzīvnieku skaitu. Tieši tas notika citās pārtikas ražošanas nozarēs, piemēram, dučiem tomātu šķirņu ir izzudušas — 1900. gadā bija 7000 šķirņu, bet tagad ir palikušas tikai 150, no kurām 70 ir pieejamas tirdzniecībā, bet daudzas no minētajām šķirnēm ir ģenētiski modificētas.

Vai mēs vēlamies šādu progresu? Šis jautājums mums jāuzdod pašiem sev.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Komisār! Es patiešām nevaru atcerēties, kad vēl debašu laikā šajā sēžu zālē ir valdījusi tāda vienprātība. Kāpēc tā? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Eiropas Savienības pilsoņu starpā valda absolūta vienprātība, kas vērsta pret produktiem, kuri iegūti no klonētiem dzīvniekiem. Jūs un mani cienījamie draugi runājāt par briesmām, kas mums draud no Pasaules Tirdzniecības organizācijas. Tas ir arguments, politisks arguments, kuru mēs pastāvīgi dzirdam šajā sēžu zālē.

Taču Komisija un tās juridiskie padomnieki nedrīkst uzsvērt minētās bailes, bet tiem jānoskaidro, kā mēs bez problēmām varam panākt visiem vēlamo moratoriju. Mums patiešām ir jānolemj, kas ir būtiskāks — vai Pasaules Tirdzniecības organizācija, vai Lisabonas līgums, kurā ir noteikts piesardzības princips, kas paredz aizliegt konkrēta produkta apriti Eiropas tirgū, ja zinātniskie dati par to nav pietiekami noskaidroti un negarantē, ka tā tirgošana neradīs kaitējumu veselībai — un mēs īsti nezinām, ko var attiecināt uz produktiem, kuri iegūti no klonētiem dzīvniekiem.

Tāpēc mums ir vajadzīgs moratorijs, jo visi šajā sēžu zālē, komisār, ir vienisprātis, ka mēs nedrīkstam eksperimentēt ar Eiropas pilsoņu veselību.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Personīgi es neesmu pārliecināts par klonētu dzīvnieku vajadzību, klonēšanas ētiskumu, nekaitīgumu un šo dzīvnieku izsekojamības iespējamību.

Attiecībā uz vajadzību jāsaka, ka mēs gadiem esam centušies veicināt ekstensīvu un nevis intensīvu ražošanu, un mūsu rīcībā ir pietiekami daudz metožu, kā nodrošināt dabisku pieaugumu un kā garantēt dzīvnieku populācijas izaugsmi, ja tas vajadzīgs. Attiecībā uz ētiskumu Sommer kundze norādīja — ja dzīvnieku klonēšana ir morālā ziņā pieņemama, tad tas ir tikai laika jautājums, kad morāli pieņemama būs arī cilvēka klonēšana. Pasaulē bez klonēšanas jau tāpat ir daudz savādnieku!

Staes kungs pieminēja nekaitīgumu, un es viņam piekrītu. Kā gan mēs šajā posmā varam būt pilnīgi pārliecināti, ka klonētu dzīvnieku pēcnācēji nav kaitīgi patēriņam? Manuprāt, neviens nevar būt pārliecināts. Visbeidzot gribu izteikt savu viedokli par izsekojamību. Viens no mūsu nozīmīgākajiem sasniegumiem Eiropas Savienībā, kā teica Anne Delvaux, ir tas, ka mēs varam izsekot pārtikas produktus no „kūts līdz karotei”. Ko mēs tagad darīsim? Vai garantēsim, ka varam izsekot klonētu dzīvnieku produktus no „klona līdz katlam”? Es uzskatu, ka mums tas nav jādara. Mūsu mērķim ir jābūt klonēšanas izskaušanai, nevis veicināšanai.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Pirmais gadījums, kad klonēta dzīvnieka gaļa nokļuva lielveikalā, bija Apvienotajā Karalistē. Šis gadījums tika plaši atspoguļots presē, kādēļ, no vienas puses, neziņā bija patērētāji, un, no otras puses, nepamatoti apvainojumi. Tā kā Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra nespēja sniegt nekādus paskaidrojumus, vainu šīs problēmas radīšanā nekavējoties uzvēla lauksaimnieku ziņošanas paradumiem.

Dalli kungs! Nedrīkst vainu par ES likumdošanas procedūras novilcināšanas sekām uzvelt lauksaimniekiem. Līdz šim Eiropā licence bija vajadzīga tikai produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, un nevis produktiem, kas iegūti no to pēcnācējiem. Eiropas Parlaments skaidri izteica savu atzinumu Regulā par jauniem pārtikas produktiem. Pārtikas produktiem ir jo īpaši jāpiemēro piesardzības princips.

Neatkarīgi no ētiskiem apsvērumiem mums nav vajadzīga klonētu dzīvnieku gaļa pārtikas apgādes drošības dēļ. Acīmredzot ir nopietnas iestāžu domstarpības par to, kādai jābūt attieksmei pret produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem. Tāpēc mums patērētāju un ražotāju labā ir steidzami jāaicina Komisija panākt vienošanos un veikt atbilstošus pasākumus.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Dalli kungs! Politiski lēmumi balstās uz zinātniskiem datiem. Tomēr manā uztverē mēs izvairītos no savas politiskās atbildības, ja zinātniski atzinumi, ka kaut kas ir iespējams, nozīmētu, ka mums tas noteikti jādara. Mans uzdevums nav darīt to, kas ir tehniski iespējams, bet gan pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Iespaidīgs vairākums no viņiem — un tas attiecas uz visu ES — nevēlas redzēt klonētu dzīvnieku gaļu uz sava galda.

Tas nav jautājums tikai par to, vai netiks nodarīts kaitējums cilvēku veselībai. To vistu olas, kuras tiek turētas būros, nerada risku cilvēku veselībai, tomēr šajā gadījumā ES rīkojās ātri un efektīvi. Es sagaidu tādu pašu rīcību attiecībā uz gaļu un gaļas produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, tostarp otrās paaudzes klonētiem dzīvniekiem.

Gan dzīvnieku labturība, gan ētiski apsvērumi liek mums nepārprotami vērsties pret klonētu dzīvnieku gaļu. Mēs pagaidīsim, kas turpmāk sakāms veselības aprūpes nozares zinātniekiem. Mums ir vajadzīgs moratorijs, kas attiecināms arī uz otrās paaudzes klonētiem dzīvniekiem. Mums ir jāsaka skaidrs „nē” produktiem, kas izgatavoti no klonētu dzīvnieku gaļas.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Uzturēt augstākos iespējamos pārtikas ražošanas standartus Eiropas Savienībā nozīmē, ka mēs spējam nodrošināt augstu produktu kvalitāti un apmierināt patērētāju vajadzības. Zinātnisku pētījumu dati, kuri šodien ir pieejami, pierāda, ka kvalitātes ziņā klonētu dzīvnieku gaļa nekādā veidā neatšķiras no tradicionāli audzētu dzīvnieku gaļas. Tomēr klonēšanas jautājums un šādu tehnoloģiju izmantošana pārtikas rūpniecībā ir nopietna problēma. Mūsu rīcībā ir mūsdienīgas pārtikas ražošanas tehnoloģijas, vai tad mums jāizmanto klonēšana? Tāpēc lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un patērētāju interesēs ir, lai minētajos jautājumos paredzētu noteikumus un neapdraudētu pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību vai Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Ir jāņem vērā arī ētiskās un morālās dilemmas, kas rodas, ja vienotās Eiropas pilsoņiem piedāvā ēdienus, kuri pagatavoti no klonētu dzīvnieku gaļas.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu atzīmējis četrus iemeslus, kāpēc es esmu pret klonētu dzīvnieku gaļu, bet ne visus no tiem var atrisināt, izmantojot zinātniskās metodes.

Pirmais iemesls ir tas, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji nevēlas ēst klonētu dzīvnieku gaļu. Tas attiecas arī uz pārtikas produktiem, kas iegūti no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem. Otrkārt, vēl nav nekāda slēdziena par to, vai klonētu dzīvnieku gaļa neapdraud cilvēku veselību. Treškārt, ir pierādīts, ka klonēšana kaitē dzīvnieku veselībai. Ceturtkārt, dzīvnieku klonēšana pārtikas iegūšanas nolūkā ir jāaizliedz ētisku iemeslu dēļ.

Tāpēc mums ir kategoriski jānoraida dzīvnieku klonēšana pārtikas iegūšanas nolūkā, kā arī klonētu dzīvnieku gaļas izmantošana. Mums tagad ir pēc iespējas ātrāk jāievieš noteikumi, lai kontrolētu klonētu dzīvnieku gaļas apriti. To no mums gaida Eiropas iedzīvotāji. Klonētu dzīvnieku gaļai ir jābūt vismaz nepārprotami marķētai.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Neatļauta, nenosakāma un nepamanīta klonētu dzīvnieku produktu nonākšana pārtikas ķēdē katrā ziņā rada bažas. Tā ir jo īpaši uztraucoša, ņemot vērā to, ka šāds fakts piesaistīja mūsu uzmanību tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Parlaments vēlreiz balsoja par aizliegumu šo produktu laišanai ES tirgū. Pašreiz mums šķiet, ka tas ir pareizs un piemērots piesardzības pasākums.

Veicot šādus pasākumus ES, vispirms jāievēro vajadzība aizsargāt patērētāju intereses, uzturēt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un vides drošību, veicinot dzīvnieku labturību. Minētajām vērtībām ir jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkādiem citiem apsvērumiem. Ja nākotnē šādu produktu tirdzniecību atļaus, tad savukārt būs jāievēro pārredzamības, informācijas sniegšanas un patērētāju izvēles tiesību principi. Diemžēl šodien tas netiek darīts, piemēram, attiecībā uz pārtikas produktiem, kas daļēji sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem vai tādu dzīvnieku gaļas, kuri baroti ar šādiem organismiem.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Šorīt mums bija plašas debates par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto zinātniskiem nolūkiem — eksperimentiem, kas var palīdzēt atrast ārstniecības līdzekļus nopietnām slimībām, kuras apdraud cilvēci. Deputātu vairākums, lielais vairākums, atteicās atbalstīt zinātniskām vajadzībām izmantoto dzīvnieku ciešanas. Vienlaicīgi ir skaidrs, ka klonēšana izraisa nopietnas dzīvnieku ciešanas. Vairāk nekā 95 % no klonēšanas eksperimentiem neizdodas. Atgadās nopietnas slimības un fizioloģiska kroplība, kas liek šādiem dzīvniekiem nobeigties agrīnā vecumā. Vairākums patērētāju ir pret šādu gaļu pārtikas ķēdē.

Kā minēja mana kolēģe Sommer kundze, tā ir vēl viena nopietna problēma. Dzīvnieku vairošana, izmantojot klonēšanas metodi, paver durvis uz cilvēku klonēšanu. To neatļauj nedz dabas likumi, nedz Lisabonas līgums. Es vēlos jautāt, vai kāds grib šajā ziņā grozīt Lisabonas līgumu. Komisār! Eiropas Komisijas nostājai jābūt nepārprotamai.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Mani nepārsteidz tas, ka šis jautājums ir piesaistījis tik daudz uzmanības un izraisījis debates, un es pateicos visiem par izteiktajiem viedokļiem. Dažādie aspekti, kas tika pieminēti, liecina, ka ir vajadzīga šo jautājumu dziļa izpratne, lai mēs varētu pieņemt apzinātus un atbilstošus lēmumus.

Kā jau minēju savas runas sākumā, Komisija plāno vēl šajā gadā pieņemt visaptverošu ziņojumu par galvenajiem jautājumiem, kas dos ieguldījumu debatēs par klonēšanu. Es ceru, ka tas ieviesīs skaidrību šajā sarežģītajā jautājumā un būs lietderīgs pamats turpmākajām iestāžu debatēm un apspriedēm.

Es uzsveru, ka pašreizējās situācijas uzlabojumu var panākt, tikai ievērojot konsensu starp visām ES iestādēm. Šīs debates notiek jau kopš 2008. gada janvāra, un es ar nepacietību gaidu progresu šajā jautājumā, kura galvenais mērķis ir vienošanās par praktisku rīcību, lai virzītos uz priekšu, kas mums noderētu arī turpmāk.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs Eiropas Parlamentā jau esam apsprieduši ētiskos, medicīniskos vai ekonomiskos argumentus pret tādu pārtikas produktu patēriņu, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem, un minētie argumenti joprojām ir spēkā. Ir vēl viens arguments, kas ir vismaz tikpat svarīgs —Eiropas pilsoņi nevēlas klonētu dzīvnieku produktus uz sava galda. Viņi nevēlas barot savus bērnus ar pārtiku, kas radusies ģenētikas eksperimentu laboratorijā. Eurobarometer 2008. gada apsekojums par šo jautājumu liecina, ka vairākums eiropiešu ir pret dzīvnieku klonēšanu, jo īpaši nolūkā iegūt no tiem pārtiku. Ņemot vērā 84 % respondentu viedokļus, ka mums nav pietiekamas pieredzes par to, kā ilgtermiņā klonētu dzīvnieku izmantošana pārtikas rūpniecībā ietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu. Septiņdesmit pieci procenti eiropiešu uzskata, ka dzīvnieku klonēšana, lai iegūtu pārtikas produktus, nav pieņemama ētisku apsvērumu dēļ. Tie ir zīmīgi procenti, kas dod ļoti skaidru signālu. Cilvēki nevēlas ēst klonēšanas procesā iegūtus produktus, viņi tiem neuzticas un nepiekrīt šādām metodēm. Mums ir jāpapildina un jāuzlabo ES tiesību akti, lai nepieļautu iespēju izdarīt spiedienu un apiet principus vai lēmumus, kuriem mēs ticam.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Noteikumi par jaunu tehnoloģiju izmantošanu pārtikas produktu ražošanā ir apsveicams solis virzībā uz priekšu. Taču, veicinot inovācijas, mēs nedrīkstam aizmirst arī par riskiem. Viens no tiem ir klonētu dzīvnieku un viņu pēcnācēju tirdzniecība, kā arī tādu produktu tirdzniecība, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem. Līdz šim minētais jautājums ir radījis ievērojamas problēmas, kas saistītas ar dažādiem aspektiem. Tie ir — dzīvnieku labturības prasības, kas paredzētas Lisabonas līgumā, patērētāju tiesības saņemt informāciju par patērējamo produktu izcelsmi, kā arī ētiski jautājumi. Līdz šim mums ikvienā no minētajām jomām ir bijis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc pirms Eiropas Savienības iestāžu izšķirošajām apspriedēm par klonētiem dzīvniekiem mums ir rūpīgi jāapsver tirdzniecība ar minētajiem dzīvniekiem, to pēcnācējiem un no tiem iegūtajiem produktiem.