Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris - Strasbūra

2. Tiesību aktu labāka izstrāde.

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojums (A7-0215/2010) Juridiskās komitejas vārdā par tiesību aktu labāku izstrādi — Komisijas 15. ikgadējais ziņojums saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 9. pantu (2009/2141(INI)).

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, referente. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar subsidiaritātes principu mēs izstrādājam Savienības tiesību aktus, kur tas ir nepieciešams. Šie tiesību akti pareizi jāīsteno dalībvalstu tiesību aktu sistēmās, un tiem jābūt skaidriem, pārredzamiem un iedzīvotājiem saprotamiem. Tomēr praksē tas nav tik vienkārši. Eiropas tiesību aktus bieži raksturo kā juceklīgus, neprecīzus un pārāk atvērtus dažādām interpretācijām.

Vispārējā aizkavēšanās tiesību aktu transponēšanā lika pieņemt Lisabonas līguma 260. pantu — nosacījumu, kas ļauj Eiropas Komisijai sodīt dalībvalstis, ja tās pienācīgi vai noteiktajā laikā neīsteno Savienības tiesību aktus. Saistībā ar to es ar lielu interesi klausījos ideju par lietpratīgu regulējumu, ar kuru Barroso kungs iepazīstināja savās politiskajās pamatnostādnēs pagājušajā gadā. Mudinot Komisiju īstenot lietpratīgu regulējumu un izmantojot Komisijas pārstāvja klātbūtni šodien, es vēlos jautāt, kas ar to notiek? Ko Komisija dara saistībā ar šo ideju? Ceru, ka tas nebija tikai moderns tehnokrātisks lozungs. Barroso kungs vēl solīja ex-post novērtēšanu. Esmu vienisprātis, ka tā ir nepieciešama, lai cieši sekotu tam, kas notiek ar Savienības tiesību aktiem pēc to pieņemšanas. Vai tie tiek īstenoti pareizi un, ja ne, kādi ir iemesli tam, ka tiek kavēta pareiza īstenošana? Vai iedzīvotāji var saprast jaunos tiesību aktus? Ja Eiropas tiesību akti labvēlīgi neietekmē ekonomiku, apkārtējo vidi un sabiedrību, viss mūsu darbs zaudē jēgu. Tas izskaidro nākamo jautājumu Komisijai: kas notiek ar ex-post novērtējumiem? Kā tie atšķiras no spēkā esošajiem mehānismiem, kurus izmanto tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai? Nākamais jautājums ir par ietekmes novērtējumu, ko izstrādā līdztekus katram jaunam tiesību akta priekšlikumam.

Parlaments ir atkārtoti pievērsis uzmanību faktam, ka Komisijai, ierosinot jaunus tiesību aktus, jāveic sīka to īstenošanas analīze, pamatojoties uz ticamiem datiem.

Ziņojumā es esmu aplūkojusi ietekmes novērtējumu problēmu no diviem aspektiem: pirmkārt, satura, proti, kuras ierosināto tiesību aktu sekas Komisijai jāpēta. Šeit es aicinu Komisiju piešķirt īpašu nozīmi tās iniciatīvu sociālo seku izpētei. Atbildes uz jautājumiem par to, kāda būs konkrētā tiesību akta priekšlikuma ietekme uz Eiropas darba tirgu un nodarbinātību konkrētās vecuma grupās un nozarēs, ir sevišķi svarīgas saistībā ar ekonomikas krīzi. Manuprāt, šis aspekts vēl nav pietiekami analizēts. No otras puses, es vēlos skart jautājumu par ietekmes novērtējumu neatkarīgumu, kas ir tieši saistīts ar tiesību aktu labākas izstrādes problēmu.

Ziņojumā es uzsveru nepieciešamību garantēt pilnīgu neatkarību un piemērotus resursus iestādei, kura uzrauga ietekmes novērtējumu kvalitāti un kura, kā jūs zināt, tika izveidota, reaģējot uz Parlamenta prasībām. Es šeit domāju par Ietekmes novērtējuma padomi, kuru veido Komisijas augstākās amatpersonas un kura ir pakļauta Komisijas priekšsēdētājam.

Vienlaikus es esmu ļoti piesardzīga savā pieejā jautājumam par ārējo ekspertu iesaistīšanu ietekmes novērtējumu veikšanā, jo faktiski Parlaments nevar apstiprināt viņu neatkarību. Ziņojumā es pieminu arī Administratīvā sloga mazināšanas programmu. Sabiedrības priekšstatos Eiropas Savienība pārāk bieži saistās ar sarežģītu un nevajadzīgu birokrātiju. Tādēļ es apsveicu faktu, ka Komisija plāno šo slogu samazināt pat par 33 % līdz 2012. gadam. Tomēr esmu dzirdējusi ziņojumus, ka dažos gadījumos uzņēmumu atbrīvošana no administratīvajām saistībām ir izraisījusi standartu pazemināšanu, piemēram, saistībā ar darba drošību. Tādēļ es aicinu Komisiju aplūkot šo problēmu no globāla skatupunkta. Administratīvo izmaksu samazinājumus nedrīkst veikt, pazeminot sociālos standartus Eiropas Savienībā.

Ziņojumā es runāju par darbu, ko veic Stäuber kunga vadītā Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa administratīvā sloga samazināšanai. Domāju, ka augsta līmeņa grupas darbs līdz šim ir bijis ļoti efektīvs, un es apsveicu ziņu, ka tās pilnvaras tiks pagarinātas līdz 2013. gadam. Ceru, ka Parlaments tiks informēts par to, kā grupa vērtē Administratīvā sloga mazināšanas programmu Eiropas Savienības līmenī.

Nobeigumā es vēlos pievērsties jautājumam saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, jo īpaši par to, kā kontaktu stiprināšana ar valstu parlamentiem un pilsoņu iniciatīvu realizēšana notiks dzīvē. Ceru, ka parlamentu sadarbība ne tikai aptvers jautājumus, kas saistīti ar subsidiaritātes principa pārraudzīšanu, bet arī veicinās Eiropas tiesību aktu labāku transponēšanu. Kas attiecas uz pilsoņu iniciatīvu, es domāju, ka miljoniem pilsoņu vēlas dzirdēt Parlamenta nostāju šajā jautājumā. Es zinu, ka Konstitucionālo jautājumu komiteja intensīvi strādā pie tā, un ceru, ka šā dokumenta pirmais lasījums notiks līdz gada beigām. Tagad es ceru uz auglīgām diskusijām.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man sākt ar pateicību Geringer de Oedenberg kundzei par izcilo ziņojumu. Viņa redzēs no manām ievada piezīmēm, ka Komisija ir pilnīgi vienisprātis ar tā lielāko daļu. Mēs augstu vērtējam Eiropas Parlamenta centienus un stingro uzsvaru uz lietpratīgo regulējumu, jo tā ir skaidra turpmākā virzība.

Ar prieku daru jums zināmu šodien, ka otrdien Komisija veica pēdējo pasākumu, lai atsauktu 59 neizlemtos priekšlikumus, kuri minēti 2010. gada darba programmās un kurus mēs vairs neizstrādāsim, jo redzam, ka tie ir novecojuši vai neatbilst to sākotnējam mērķim. Arī tā mēs pildām saistības, kuras apņēmāmies sarunās par pamatnolīgumu.

Vēlos arī jums apstiprināt, ka Komisija 6. oktobrī pieņems paziņojumu par lietpratīgo regulējumu, kā arī ikgadējo ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi, kurā mēs sīki aplūkosim subsidiaritātes jautājumus. Esmu pārliecināts, ka šajos dokumentos būs sīki aplūkoti Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumā minētie jautājumi, tādēļ aprobežošos ar dažiem svarīgākajiem punktiem.

Domāju, ka mēs visi būsim vienisprātis par pirmo jautājumu, un to ir skaidri pierādījusi arī finanšu krīze, proti, ka regulēšanai ir pozitīva un nepieciešama nozīme, lai tirgi spētu nodrošināt ilgtspējīgu labklājību visiem. Vienlaikus es pilnīgi piekrītu Geringer de Oedenberg kundzei, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot tiesību aktus, jo mēs nevēlamies pārslogot uzņēmumus, jo īpaši MVU, ar nevajadzīgiem administratīvajiem slogiem. Mēs darām visu iespējamo, lai mazinātu administratīvo slogu spēkā esošajos tiesību aktos un arī tiesību aktos, kurus pašlaik izstrādājam.

Mēs strādāsim ļoti cītīgi, lai veiktu četras galvenās darbības, kas saistās ar lietpratīgu regulējumu. Mēs turpināsim sagatavot ietekmes novērtējumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai turpmāk uzlabotu kvalitāti. Mēs vienkāršosim tiesību aktus, kuri jau ir pieņemti. Mēs turpināsim centienus mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, un mēs novērtēsim jau spēkā esošos tiesību aktus, lai redzētu, cik efektīvi tie ir.

Jāsaka, ka mums ir dažas domstarpības, un es aprobežošos ar diviem jautājumiem. Pirmais saistīts ar Parlamentam pakļauto neatkarīgo iestādi. Mēs esam gandarīti par to, kā ietekmes novērtējumus veic Komisijā. Kā jūs ļoti labi zināt, Komisija ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam, tādējādi Parlaments kā likumdevējs ir iestāde, kura beigās kontrolē tiesību aktu kvalitāti.

Otrais jautājums ir tiesību aktu pārstrādāšana. Jūs zināt, ka pastāv viedokļu apmaiņa starp Komisiju un Parlamentu — sarakste starp mūsu priekšsēdētājiem —, kurā mēs redzam, ka šā brīža situācijā, kas radās pēc pārmaiņām Eiropas Parlamenta reglamentā, rodas jautājumi par tiesību aktu pārstrādāšanas tehniku. Galu galā, ja šī situācija saglabāsies, vairs nebūs jēgas izmantot pārstrādāšanu iniciatīvu vienkāršošanai un spēkā esošo tiesību aktu grozīšanai.

Citādi es domāju, ka mums ir ļoti stingra vienošanās par citiem jautājumiem un mūsu abpusējais mērķis ir izstrādāt tiesību aktus lietpratīgi, efektīvi un tādā veidā, kas ir labs mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem.

  Tadeusz Zwiefka, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt referenti un pateikties viņai par izcilo komandas darbu šā ziņojuma sagatavošanā. Esmu gandarīts arī par to, ka mans viedoklis, kurš tika sagatavots Konstitucionālo jautājumu komitejā, ir plaši iekļauts šā dokumenta galīgajā versijā. Pirmo Eiropas Kopienu un vēlāk Eiropas Savienības funkcionēšanas daudzajos gados mēs esam iemācījušies, ka vienoti ES tiesību akti visām dalībvalstīm brīvās preču, pakalpojumu un cilvēku kustības pasaulē darbojas daudz efektīvāk nekā sarežģītie un ļoti bieži ārkārtīgi komplicētie tiesību akti 27 dalībvalstu līmenī.

Tomēr jaunie un spēkā esošie tiesību akti nedrīkst radīt papildu šķēršļus cilvēkiem, kuri tos izmanto. Tiem jāregulē dzīves jomas, bet nav jānovērš darbība. Pamatideja ir vienkāršot Savienības tiesību aktus un radīt draudzīgu regulējošu vidi, kuras mērķis ir atvieglot pilsoņiem darbošanos Eiropas regulējumu labirintos. Tomēr tas nekādos apstākļos nedrīkst pazemināt nozarē pastāvošos standartus, bet gluži pretēji — standartiem ir jāpaaugstinās. Šā gada ziņojumā pievērsta uzmanība virknei pārmaiņu, kuras Savienībā radīja Lisabonas līgums, kam būs nozīmīga ietekme uz visu Savienības likumdošanas procesu.

Eiropas Parlamenta, kā arī Eiropas tiesību aktu iniciatīvu pieaugošā nozīme un tālāka administratīvā sloga samazināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dabiski piesaistīs ES pilsoņu uzmanību pašam procesam, tā kvalitātei un efektivitātei. Parlamenta pieaugošā iesaistīšanās Savienības likumdošanas procesā, protams, rada lielāku atbildību. Tādējādi pilsoņi uztvers Parlamentu kā iestādi, kurai ir reāla ietekme uz topošajiem tiesību aktiem, un daudz uzmanīgāk vēros mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu darbu. Tādējādi vēl viens svarīgs jautājums ir neatkarīga un visaptveroša ietekmes novērtējuma garantēšana. Mūsu uzskati komitejā par šo jautājumu atšķiras no referentes viedokļa. Tomēr mēs visi vēlamies, lai mūsu rīcībā būtu objektīvs un ticams pamats, kas ļaus iezīmēt savu kursu un pieņemt lēmumus par nākamajiem tiesību aktiem. Mums arī jāatceras, ka labs tiesību akts ir viena no garantijām ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai un turpmākai lietošanai dalībvalstīs, bet tā diemžēl joprojām ir ļoti nopietna problēma visā Eiropas Savienībā.

  Raffaele Baldassarre, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Geringer de Oedenberg kundzes ziņojums akcentē ES integrācijas procesa pamatjautājumu: nepieciešamību izstrādāt vienkāršus, skaidrus likumus, kurus ES pilsoņi var saprast.

Es nevaru nepiekrist referentes minētajiem galvenajiem mērķiem, jo īpaši subsidiaritātes un proporcionalitātes principu respektēšanai, ietekmes novērtējumiem piešķirtajai nozīmei un administratīvā sloga mazināšanai.

Attiecībā uz ietekmes novērtējumiem vēlos dedzīgi uzsvērt, ka Juridisko lietu komiteja aktīvi strādā, lai Eiropas Komisija varētu attīstīt mehānismus, dodot garantijas un nodrošinot veiktās analīzes neatkarīgumu. Tas ir pamatjautājums: augstāku standartu nodrošināšana novērtējumu objektivitātei dos lielāku ticamību ES tiesību aktu priekšlikumiem un vienkāršos to pieņemšanas procesu.

Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi skaidri samazināt Eiropas Savienības tiesību aktu radīto administratīvo slogu. Eiropas Komisija vēlētos šo slogu samazināt par 25 % līdz 2012. gadam – tas nozīmētu IKP pieaugumu ES līmenī par 1,4 %, kas līdzinās EUR 150 miljardiem.

Ievērojama daļa ES administratīvā sloga faktiski rodas tāpēc, ka valstu līmenī īstenotās administratīvās procedūras nav efektīvas. Lūk, viens piemērs: 72 ES likumdošanas akti ir uzlikuši 486 informēšanas pienākumus, kā rezultātā dalībvalstīs ir pieņemts vairāk nekā 10 000 īstenošanas tiesību aktu.

Lai gan, no vienas puses, pastiprināta uzraudzība ir nepieciešama Savienības tiesību aktu transponēšanas laikā, no otras puses, svarīga ir lielāka Padomes un atsevišķu dalībvalstu sadarbība.

Noslēgumā es domāju, ka, nerunājot par lietām, kas saistītas ar subsidiaritātes principu, ciešāka sadarbība ar valstu parlamentiem var dot izšķirošu ieguldījumu ES tiesību aktu efektivitātes palielināšanā un galu galā pietuvināt tos ES pilsoņu vajadzībām.

  Evelyn Regner, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu referente Geringer de Oedenberg kundze ir sagatavojusi visaptverošu ziņojumu. Ja visi Eiropas likumdošanas procesā iesaistītie to ievērotu, mēs jau būtu daudz sasnieguši. Galu galā tas ir par Eiropas tiesību aktu ticamību. Mērķis ir būtiski uzlabot regulējošo vidi. Tas ir jautājums par Eiropas tiesību aktu lielāku pārredzamību, saskaņotību un efektivitāti.

Divi ziņojuma elementi ir sevišķi svarīgi. Tiesību aktu vienkāršošana — tiesību aktu labāka izstrāde — nedrīkst pazemināt šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos Eiropas standartus. Šajā ziņā tiesību aktu labāka izstrāde jāaplūko ciešā saistībā ar citu iniciatīvu par lietpratīgu vai labāku regulēšanu. Katrai likumdošanas iniciatīvai jāietver atbilstošas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši tad, ja tā ietekmēs nodarbinātību un sociālo politiku.

Turklāt teicama ietekmes novērtējuma sistēma ir sevišķi svarīga man, tāpat kā visiem, kas izstrādāja šo ziņojumu. Mums vajadzīga sistēma, kas skaidri norāda, ka tiek garantēts īstenojamo pasākumu neatkarīgums un ticamība. Galu galā mums pagātnē ir bijušas dažas ļoti sliktas pieredzes. Es domāju par Pakalpojumu direktīvu un vienpusējo ietekmes novērtējumu tajā brīdī, jo īpaši no Komisijas puses.

Lisabonas līgumā tagad ir iekļauta ir horizontālā sociālā klauzula. Cik man zināms, tā ir pamatā faktam, ka ietekmes novērtējuma sistēmā mēs pievēršam sevišķu uzmanību — kā jau minēts —, lai nodrošinātu izsmeļošas konsultācijas ar sociālajiem partneriem par ietekmi uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem.

  Alexandra Thein, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ko nozīmē tiesību aktu labāka izstrāde? Mēs vēlamies veidot vienkāršus un pārredzamus likumus, kurus ES pilsoņi un uzņēmumi var saprast. Šajā ziņā ir svarīgi pāri visam respektēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Mēs vēlamies regulēt Eiropas līmenī tikai to, ko nevar regulēt valsts vai vietējā līmenī.

Tiesību aktu labākas izstrādes svarīgs elements, pirmkārt, ir skaidra ideja par plānotā regulējuma ietekmi. Tikai tā mēs varam panākt vislabāko iespējamo efektu un vienlaikus līdz minimumam samazināt jebkādu negatīvu ietekmi. Tādēļ Komisijai ietekmes novērtējums jāgatavo ar vislielāko pedantismu. Tādēļ ir pareizi, ka Eiropas Parlamenta spiediena rezultātā tika izveidota padome, lai uzraudzītu ietekmes novērtējumu kvalitāti. Tomēr ir iecerēts, ka šī padome būs pakļauta Eiropas Parlamentam.

Uzņēmumiem, iestādēm un pilsoņiem regulējumi asociējas ar izmaksām vai nu saistībā ar informācijas sniegšanu, produktu marķēšanu, vai ar uzraudzības pienākumu ievērošanu. Ja izmaksas ir pārāk augstas, tās likvidē politikas labumu. Tādējādi mums ir visaptverošs mērķis, kurš ir arī pareizs, — mazināt administratīvās izmaksas, samazinot birokrātiju par 25 % līdz 2012. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi, mums jārīkojas Eiropas līmenī, un izredzes to sasniegt ir labas. Tomēr šajā punktā arī jāpiemin, ka vairāk nekā trešdaļa — daži cilvēki saka divas trešdaļas — no administratīvā sloga, kas rodas ES dēļ, ir, pateicoties faktam, ka dalībvalstis vienkārši ievieš pārāk daudz nevajadzīgu administratīvu un birokrātisku noteikumu, transponējot ES tiesību aktus. Tādēļ ES iestādēm un dalībvalstīm aktīvi jāstrādā kopā, lai novērstu nevajadzīgu birokrātiju. Kopienas tiesību aktu transponēšana arī pamatīgi un aktīvi jāpēta. Galu galā valstu parlamentiem arī jāpilda savas līdzdalības saistības saskaņā ar Lisabonas līgumu.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ja sastopas 27 valstu tiesību sistēmas un vēlas strādāt kopā, grūtības ir gaidāmas. Tādēļ daudz kritikas tiek veltīts arī Eiropas tiesību aktu izstrādei, un mums uz to ir jāatbild. Šajā atbildē jāiekļauj svarīgi elementi, piemēram, ietekmes novērtējumi, kuri ir patiešām neatkarīgi un ņem vērā visas ieinteresētās puses, ne tikai ekonomiku, rūpniecību un lobiju grupas. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Otrs punkts, un tas ir īpaši stingri kritizēts, ir Kopienas tiesību īstenošana valstu līmenī. Ļoti daudz grūtību rodas tieši Kopienas tiesību aktu transponēšanas fāzē vai tos netransponējot valstu tiesību aktos. Tādēļ, jo īpaši transponēšanas fāzē, mums jāveic jauni uzlabojumi un jāreaģē uz pilsoņu bažām efektīvi, pārredzami un skaidri. Pilsoņu sūdzības dod vislielāko stimulu inovācijām Eiropas tiesību aktos.

  Sajjad Karim, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties savai kolēģei referentei par šo ziņojumu un visu, ko viņa tajā ir iekļāvusi.

Tiesību aktu labāka izstrāde ir ārkārtīgi svarīgs izaicinājums ES nākotnei, kas ir nozīmīgs mūsu dalībvalstu pilsoņiem. Tomēr daudz no tiesību aktu labās izstrādes, ko mēs veicam šajā Parlamentā, iznīcina, pirmkārt, lielais skaits pilnīgi nevajadzīgu regulējumu, kas joprojām atrodas mūsu transponētajos likumos, un administratīvais slogs, kas uzlikts ES ekonomikas mugurkaulam, t. i., MVU. Esmu gandarīts, redzot, ka Komisija to ir šodien atzinusi šajā Parlamentā. Otrkārt, tās ir pilnīgi neprātīgās iniciatīvas, ar kurām Komisija laiku pa laikam vēršas pie mums un kuras nepanāk neko vairāk kā vien mūsu īstā darba ignorēšanu un šo trako ideju pamatotu atmešanu.

Ieviešot Lisabonas līgumu, tomēr ir svarīgi pievērsties daudziem jautājumiem, kurus minējuši mani kolēģi. Pirmkārt, kā pastāvīgais referents par subsidiaritātes un proporcionalitātes uzraudzību es varu teikt jums, ka noteikti ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu valstu parlamenti pareizi pildītu savu uzdevumu mūsu tiesību aktu izstrādes procesā šeit, bet bez adekvāta tulkojuma nodrošinājuma šī mūsu darba daļa netiek veikta, cik vien labi iespējams.

Es atzinīgi vērtēju ietekmes novērtējumu attīstību. Jāpārbauda arī, vai notiek konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm un tiek ievērota subsidiaritāte. Es atzinīgi vērtēju referentes aicinājumu definēt lietpratīgu regulēšanu. Ietekmes novērtējumi jāiesniedz komitejā pašā sākumā, lai Parlaments var dalīties savos uzskatos ar Komisiju, pirms tiek sākts jebkāds vērtējums.

Īsumā, mana grupa ļoti atbalsta faktu, ka mēs turpinām darbu, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem: Eiropas iestādēm jārespektē subsidiaritātes un proporcionalitātes princips; visos tiesību aktu projektos jāiekļauj pamatojums secinājumiem, ka šis līmenis ir vislabākais, kurā mēs nākam klajā ar šo regulējumu; par visiem tiesību aktu priekšlikumiem jāizstrādā ietekmes novērtējums ar lielāku neatkarības pakāpi; Komisijai visi ietekmes novērtējumi jāiesniedz komitejā pašā sākuma, un mums jānodrošina, lai visi lēmumi tiktu pieņemti, cik vien iespējams, pietuvināti pilsoņu interesēm.

  Morten Messerschmidt, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos referentei par izcilo darbu, kurā iekļauti daudzi svarīgi punkti. Esmu sevišķi pateicīgs par faktu, ka tik daudz uzmanības ir veltīts subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Diemžēl mums ar nožēlu jāatzīst, ka Lisabonas līgumā noteiktie nodomi netiks realizēti ar Komisijas ierosinājumu. Ir ļoti žēl redzēt, ka visa nodaļa par valstu parlamentāro izpēti, kas pilnīgi veltīta proporcionalitātes principam, ir izņemta, un vienlīdz žēl, ka mēs neesam visā ievērojuši Lisabonas līgumu un esam teikuši, ka, ja lielais vairums parlamentu vēlas apturēt tiesību aktu tādēļ, ka tas pārkāpj subsidiaritātes principu, tiem, protams, vajadzētu dot iespēju to darīt. Vienīgā lieta, ko mēs esam spējuši radīt, ir dzeltenās un oranžās kartītes — kas realitātē ir pilnīgi neefektīvas un, ciktāl tas attiecas uz valstu parlamentu autonomiju un suverenitāti, ir vairāk joks nekā reāls tiesisks instruments.

Tas ir nožēlojami, bet es domāju, ka gandarījumu dod tas, ka mēs esam tagad sākuši šīs debates, ka esam pievērsuši uzmanību šiem svarīgajiem elementiem un ka procesā, kuru tagad ir sākusi Komisija, mēs, cerams, nonāksim situācijā, kur dalībvalstīm tiks parādīta cieņa un kur ne tikai tiks norādīts, ka dalībvalstis jūt subsidiaritātes principa pārkāpumu, bet mēs patiesi apstāsimies un domāsim, ka tādā gadījumā mums jāmeklē cits ceļš.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Es vēlos turpināt pievērsties tēmām, ko pieminēja abi kolēģi deputāti, kuri runāja pirms manis, jo īpaši par jaunajām pilnvarām iejaukties, kas valstu parlamentiem ir saskaņā ar Lisabonas līgumu, kad tām šķiet, ka konkrēts tiesību akts nerespektē tieši subsidiaritātes principu. Tas bija viens no labajiem Lisabonas līguma aspektiem un guva plašu publicitāti. Tomēr mums ir jau pienācis laiks saprast, vai tas nebija nekas vairāk kā populistisks kukulis, lai iegūtu valstīs lielāku atbalstu Lisabonas līgumam.

Ja jūs esat bijuši patiesi godīgi, sakot, ka valstu parlamentiem jāieņem aktīva nostāja, nosakot, vai konkrētais tiesību akts respektē subsidiaritātes principu, tieši tagad ir jāveido procedūra, kas ļaus valstu parlamentiem apvienoties un rīkoties kopīgi. Tas ir tādēļ, ka prasība pēc divu trešdaļu valstu parlamentu lēmuma pret konkrētu tiesību aktu gadījumā, ja tas neatbilst subsidiaritātes principam, nozīmē, ka ir nepieciešams diezgan ievērojams vairākums. Pašlaik, lai nodrošinātu, ka šo principu patiešām var lietot, patiesībā ir jāveido vienota procedūra, kas jāievēro visu valstu parlamentiem. Tikai tad faktiski būs iespējams īstenot šo regulējumu. Tādēļ es aicinu Beļģijas prezidentūru, kura rīkos COSAC konferenci, veikt nepieciešamos pasākumus šajā virzienā.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir temats, par kuru mēs esam apnicīgi un atkārtoti teikuši runas gadiem ilgi dažādos virzienos, un es vēlos atgādināt grūto darbu, kuru veica Frassoni kundze un Medina Ortega kungs iepriekšējos Parlamenta pilnvaru termiņos.

Tomēr es domāju, ka mums vajadzētu paņemt no Geringer kundzes ziņojuma — kurš ir izcils un par kuru es viņu apsveicu — ne tikai formu, kas ir ļoti svarīga, un mērķus, bet arī garu, ar kādu šis ziņojums ir rakstīts un kam vajadzētu caurstrāvot ikvienu, kurš iesaistījies Eiropas Savienībā. Ja tas nenotiks, mēs atkal ieslīgsim apnicīgās un atkārtotās runās par notiekošo un to, cik slikti dažas lietas notiek.

Tādēļ es uzskatu, ka Komisijas komentāri šodien ne tikai demonstrē politisko gribu, bet ir arī ticami. Es ticu jums, komisāra kungs, un esmu pārliecināts, ka šis ziņojums un jūsu centieni būs ļoti lietderīgi 25 % un citu mērķu sasniegšanai, kuri ir ļoti labi izklāstīti kā daļa no ziņojuma gara.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos teikt vēl dažus vārdus par subsidiaritātes principu. Protams, principā jābūt tā, ka politika tiek īstenota reģionu vai vietējā līmenī. Tikai tur politika ir patiešām saprotama pilsoņiem un svarīgo tiešās demokrātijas principu ir iespējams adekvāti īstenot tikai šajā līmenī. Tā ir visa subsidiaritātes principa būtība, un tieši tāpēc tas prasa arī argumentētu atzinumu. Tātad mums jānodrošina ar kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem pamatoti argumenti par to, kāpēc politika tiek īstenota ES līmenī, nevis vietējā līmenī.

Tomēr šobrīd ir situācija — un es vēlos par to runāt —, ka šī pati prasība pēc argumentēta atzinuma pastāvīgi netiek ņemta vērā. Dažos gadījumos ir iespējams atrast informāciju Komisijas ziņojumā, un tas norāda, ka šie uzdevumi jau ir veikti valstu līmenī. Tādējādi tiek izklāstīti nepietiekami argumenti, lai norādītu, kāpēc ir labāk šo regulējumu veikt ES līmenī.

Tiesības kontrolēt subsidiaritāti, kas tagad ir ieviestas ar Lisabonas līgumu, manuprāt, nav adekvātas; valstu parlamentiem nav pietiekamas varas, un šīs kontroles tiesības galu galā ir fiktīvas tiesības. Tādēļ es aicinu, jo īpaši Komisiju, turpmāk daudz stingrāk rīkoties saskaņā ar subsidiaritātes principu un galvenais adekvāti ievērot prasību pēc argumentēta atzinuma.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Es pateicos referentei par kvalitatīvo ziņojumu. Ļaujiet man komentēt dažas lietas par to. Pēdējos gados Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, un es personīgi to ļoti atbalstu. Tas ir, neņemot vērā acīmredzamo faktu, ka tas vienmēr nedarbojas tā, kā es to būtu vēlējies. Man dažreiz ir sajūta šajā godājamā iestādē, ka labā puslode saprot „labāka regulējuma” saturu diametrāli atšķirīgi no kreisās puslodes. Es vēlos pievērst uzmanību arī tā darba rezultātiem, ko veikusi Edmund Stoiber vadītā Augsta līmeņa neatkarīgo ieinteresēto personu grupa administratīvā sloga samazināšanai.

Neesmu vienisprātis ar ziņojumu par vienu jautājumu, tas ir, par aicinājumu palielināt Ietekmes novērtējuma padomes darbinieku skaitu. Manuprāt, būtu labāk domāt par to, kā palīdzēt padomei šajā lietā. Piemēram, ar pašreizējām iespējām Eiropas Parlamentā mēs varētu izveidot tādu komisiju birokrātijas sloga samazināšanai, kura vērtētu ietekmes ziņojumus, kā arī novērtētu birokrātiskā sloga samazinājumu ierosinātajos tiesiskajos regulējumos. Šādas komitejas darbība atvieglotu Komisijas grūto uzdevumu, neietekmējot Parlamenta darbībai paredzētos izdevumus.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Es vēlos apsveikt referenti un arī pateikties komisāram par atbalstu. Lisabonas līguma rezultātā ir sākusies jauna ēra Eiropas sadarbībai un Parlamentam. Mūsu pienākums ir kļuvis nozīmīgāks, bet tas ietver atbildības palielināšanos. Ir svarīgi pilnīgi izmantot ikvienu iespēju gatavot rekomendācijas tiesību aktu kvalitātes uzlabošanai. Ziņojuma punkti, kuri aicina efektīvāk iekļaut MVU ietekmes novērtējumos, ir sevišķi svarīgi. Uzņēmumu atbalsts ietver saprātīga regulējuma un vienkāršas administrēšanas nodrošināšanu. Ietekmes novērtējumu kopsavilkumi palīdz Parlamentam tā darbā. ES likumdošana dodas pareizajā virzienā, piešķirot īpašu nozīmi efektīvai iestāžu un valstu parlamentu sadarbībai. Mūsu februārī pieņemtā rezolūcija garantē visaptverošu un vienlīdzīgu tiesisko informāciju Eiropas Parlamentam.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mēs vēlamies labāk izstrādāt tiesību aktus, bet subsidiaritātes protokols nedarbojas: reģionu un valstu parlamentu līdzdalība nav kļuvusi par realitāti.

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija — saskaņā ar tās statistiku — ir nosūtījusi 26 tiesību aktu iniciatīvas 27 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem. Tomēr ir saņemtas tikai 52 no iespējamajām 702 atbildēm jeb tikai nedaudz vairāk kā 7 %.

No 52 saņemtajiem viedokļiem 10 ir no Austrijas, divi no Čehijas Senāta, viens no Spānijas Kongresa, viens no Francijas Senāta, 18 no Itālijas Republikas Senāta, trīs no Itālijas Republikas Deputātu Palātas, divi no Polijas Senāta un 15 no Portugāles Republikas Asamblejas.

Turklāt Komisijai nav nekādas informācijas par reģionu parlamentu iesaistīšanos šo atzinumu sagatavošanā un pieņemšanā, kas ir noteikta kā iespēja Lisabonas līgumā.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es visumā ar gandarījumu atbalstu to, kas ir izteikts ziņojumā, jo, ja Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība kā tāda cīnās par cilvēka tiesību, pilsoņu tiesību ievērošanu ārpus Eiropas Savienības, tad vēl jo vairāk tas ir svarīgi priekš mums pašiem. Manuprāt, bieži vien iztrūkst kontrole par to, kā šie Eiropas mēroga dokumenti arī cilvēktiesību jomā tiek pielietoti praksē. Es atsaukšos tikai uz vienu faktu. 2. oktobrī, Latvijā, kuras deputāts es esmu, notiks Parlamenta vēlēšanas. Šajās Parlamenta vēlēšanās nebūs tiesību piedalīties vairāk nekā ... (sēdes vadītājs izslēdz mikrofonu, jo beidzies runātājam atvēlētais laiks)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Iesākumā es vēlētos apsveikt faktu, ka Eiropas Komisija kopā ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām — Juridisko jautājumu komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju — ir pamanījusi, ka Eiropas Savienības tiesiskā vide ir ārkārtīgi sarežģīta, daudzos gadījumos pat neskaidra, un ka ir jāveic attīroši pasākumi, lai to uzlabotu un vienkāršotu. Es apzinos šā uzdevuma darbietilpību, jo dalībvalstu administratīvo un tiesisko sistēmu atšķirības rada ļoti neviendabīgas un nereti nesavietojamas struktūras. Tomēr šī situācija nekādā gadījumā nedrīkst traucēt mūsu pilsoņu tiesiskai noteiktībai vai traucēt tiesībām uz godīgu un kompetentu viņu problēmu izskatīšanu tiesā.

Eiropas un valstu tiesiskās vides mijiedarbību labākas izpratnes interesēs Eiropas Savienībai jāpieliek daudz lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu veidošanas un regulu un likumu īstenošanas process ir vienkāršs, pārredzams un saprotams visu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Vēl viens svarīgs uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes akreditētu iestāžu tīklu veidošanu, specializētu ekspertu mācības…

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Likumdošanas process, kā to veic šis Parlaments, šķiet, ir radīts, lai atturētu atsevišķus deputātus no individuālu spriedumu izdarīšanas.

Tiesību aktu priekšlikumi un grozījumi tiek pārrakstīti vai pārcelti uz dažādām grozījumu paketēm vai pārdalīti pēdējā brīdī. Tiem lielo partiju grupu locekļiem, kuri vēlas nedomājot paklausīt, nav par to jābažījas, jo viņi akli seko savu partiju vai grupu vadības norādījumiem.

Tomēr neatkarīgi noskaņotiem Parlamenta deputātiem no lielajām vai mazajām grupām, kuri vēlas izdarīt neatkarīgus spriedumus pirms balsošanas, dažreiz jāizšķiras starp rīta debašu apmeklējumu pirms balsojuma un svarīgu spriedumu atstāšanu savu asistentu ziņā vai nepiedalīšanos debatēs, lai paši varētu pieņemt personīgu lēmumu.

Tas nekādā ziņā nav veids, kā vadīt demokrātisku iestādi.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referenti par viņas ziņojumu. Ziņojumā ļoti pareizi uzsvērta vienkāršu, skaidru, ES pilsoņiem saprotamu likumu veidošanas lielā nozīme. Tomēr, aicinot uz to, mēs paši šeit, Eiropas Parlamentā, gatavojam ziņojumus, deklarācijas un rezolūcijas valodā, kas ir ļoti sarežģīta un grūta, lai vienkāršie pilsoņi to saprastu. Daudzi dokumenti, kurus mēs gatavojam, ir sarakstīti nesaprotamā juridiskā valodā. Arī rezolūcijas, kurās mēs sniedzam informāciju trešām valstīm par mūsu vērtībām un runājam par cilvēktiesību pārkāpumiem, ir sarakstītas šādā valodā. Tādēļ es uzskatu, ka Parlamentam vajadzētu pievienoties Skaidras rakstīšanas kampaņai, kuru vada Komisija. Kampaņa rāda cilvēkiem, kā sagatavot skaidri uzrakstītus dokumentus.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Es sekoju šīm ļoti svarīgajām un interesantajām debatēm no sava biroja un vēlētos pateikties gan Geringer de Oedenberg kundzei, gan jums, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniek. Uzskatu to par ļoti labu lietu, ka Eiropas Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa grupu, kura virzīs Eiropas Komisiju uz birokrātijas samazināšanu.

Katrai valstij ir sava kultūra, bet fakts, ka jūs esat izvēlējušies par šīs augsta līmeņa grupas priekšsēdētāju vācu politiķi Edmund Stoiber, ir ļoti laba ziņa, jo tieši Vācija var rādīt piemēru birokrātijas samazināšanā gan valsts, gan Eiropas līmeņa politikā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Es centīšos atbildēt uz tik daudziem jautājumiem, cik iespējams atvēlētajā laikā, bet vispirms es vēlos pateikties visiem Eiropas Parlamenta deputātiem par viņu skaidro, stingro apņemšanos panākt lietpratīgāku un labāku regulējumu. Manuprāt, tas ir nepieciešams Eiropas Savienībai un mūsu dalībvalstīm. Es vēlos pateikties arī referentei par to, ka viņa akcentēja, cik svarīgi ir sagatavot ietekmes novērtējumus Komisijai.

Ļoti pozitīvu precedentu ir radījusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, un mēs ceram, ka citas komitejas arī strādās ar ietekmes novērtējumiem tikpat regulāri un sīki, kā to darīja šī komiteja. Protams, mēs centīsimies darīt visu iespējamo, lai tālāk uzlabotu ietekmes novērtējumu kvalitāti un iesniegtu tos kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

Fakts, ka mums jāpēta piedāvāto grozījumu ietekme, ir ļoti svarīgs. Es biju gandarīts, ka tas tika uzsvērts ziņojumā. Ļoti bieži tiek ierosināts tiesību akts un mēs to mainām ar svarīgiem grozījumiem, kuri bieži vien tiek pieņemti steigā. Tas var patiešām uzlabot tiesību aktu, bet var arī padarīt to daudz sliktāku, un to mums vajadzētu atcerēties.

Es pilnīgi piekrītu tiem deputātiem, kuri teica, ka mums nepieciešams neatkarīgs novērtējums. Tieši to mēs cenšamies darīt Komisijā. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Stoiber kunga vadīto grupu. Mums ir ļoti stipra ietekmes novērtējuma padome, kura patiešām virza jaunu kultūru Komisijas iekšējā darbā. Valoda ir ļoti nomierinoša, un es varu pateikt jums, ka vairāk nekā 30 % attiecīgajiem departamentiem nosūtīto priekšlikumu ietekmes novērtējuma padome noraida un sūta atpakaļ turpmākai uzlabošanai, lai paaugstinātu tiesību akta kvalitāti.

Kas attiecas uz MVU, mēs pirms divām dienām diskutējām, cik svarīgi ir samazināt birokrātijas slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie varētu gūt labumu no kopējā tirgus. Ar prieku ziņoju jums, ka mērķis samazināt administratīvo slogu par 25 % līdz 2012. gadam noteikti tiks pārsniegts.

Es redzu, ka man atvēlētais laiks ir beidzies, tādēļ es vēlos vēlreiz pateikties referentei par ļoti augstās kvalitātes ziņojumu un visiem Parlamenta deputātiem par viņu apņemšanos lietpratīgāk un labāk izstrādāt tiesību aktus.

  Priekšsēdētājs. − Šefčovič kungs, faktiski Komisijai nav laika ierobežojuma, tas ir pašierobežots. Varbūt man nevajadzētu jums to teikt, jo ir labi, ka komisāri uzskata, ka viņu laiks ir ierobežots, tādēļ viņi iekļauj runas ierobežotā laikā, bet jebkurā gadījumā tas ir fakts.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, referente. – (PL) Debašu noslēgumā es vēlos izteikt patiesu pateicību visiem kolēģiem deputātiem un Šefčovič kungam par produktīvajām debatēm. Esmu gandarīta, ka man bija iespēja izstrādā ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi šogad, kurš bija pirmais gads pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kurā Eiropas Padome pieņēma ES 2020 stratēģiju. Abi šie dokumenti ietekmēs daudzus aspektus, kas saistīti ar tiesību aktu labāku izstrādi, un ziņojums bija laba iespēja aplūkot saistītos jautājumus. Ziņojuma gatavošanas gaitā es tikos ar dažādām grupām un centos ieklausīties gan biznesa pasaules, gan darbaļaužu, gan arodbiedrību, gan organizāciju, piemēram, ETUC, viedoklī.

Uzskatu, ka pilnīgā vienprātība Juridisko jautājumu komitejas balsojumā apliecina, ka mēs esam spējuši atrast tiesisku kompromisu visu politisko grupu gaidām. Es vēlos šeit pateikties visiem kolēģiem deputātiem par viņu lielisko sadarbību un piebilst, ka sadarbība bija unikāla, jo tā nāca no visām politiskajām grupām, kas reti notiek šajā plenārsēžu zālē. Es ceru arī uz labvēlīgu balsojuma iznākumu šodienas sēdē.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Komisijas veiktajiem ietekmes novērtējumiem jānodrošina, ka mēs radām labas kvalitātes tiesību aktus, un tādēļ mums visiem ir liela interese pārliecināties, ka to kvalitāte ir laba.

Galvenajiem pamatprincipiem šajos ietekmes novērtējumos jābūt šādiem: tie ir kā vadlīnijas likumdošanai un neaizstāj vai netraucē politiski pārskatatbildīgu lēmumu pieņēmēju nozīmi; jebkādai izmaksu un ieguvumu analīzei jāietver ne tikai ekonomiski apsvērumi, bet arī sociālā, veselības un apkārtējās vides ietekme.

Kas attiecas uz jautājumu par neatkarīgu Ietekmes novērtējuma padomi, esmu pārliecināts, ka vislabākā metode būtu nodrošināt, lai tajā ietilptu daudzas ieinteresētās puses ar savu interešu izklāstu, kas ļaus izvairīties no interešu konfliktiem. Esmu vienisprātis ar referenti, ka augstais to novērtējumu procents (virs 30 %), kurus Padome sākotnēji noraida, liecina, ka Komisijas departamentiem turpmāk jāuzlabo to kvalitāte. Padomei, protams, vajadzētu tikai informēt procesu un neizdarīt nekādus politiskus spriedumus. Nobeigumā es aicinu padomes vadītāju katru gadu uzstāties Vides komitejā pēc INP ikgadējā pārskata publicēšanas.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Katru gadu mēs debatējam par to, kā ES likumus padarīt labākus. Jo tikai skaidrus, saskaņotus un viegli saprotamus tiesību aktus var efektīvi īstenot dalībvalstīs. Administratīvā sloga mazināšanas jomā sevišķi svarīgu materiālu var atrast pamatstratēģijā „e-Komisija 2006–2010”, kā arī „i2010” stratēģijā, kuras mērķis ir modernizēt administrāciju Eiropā. Elektroniskā saziņa jau ir kļuvusi par realitāti mūsu dzīvā, kā tas būs arī nākotnē. Pateicoties e-saziņai, mēs iegūsim laiku, likvidēsim daudzus administratīvos šķēršļus, mazināsim dabas resursu izmantošanu un, darot to, efektīvāk aizsargāsim apkārtējo vidi. Tādēļ mums jākoncentrē centieni un resursi, lai paplašinātu tās lietošanu, neaizmirstot par palīdzību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai atvieglotu viņiem darbu ar to. Mēs regulāri aicinām Eiropas Komisiju vienkāršot un paātrināt procedūras tādu papildu ES instrumentu izmantošanai kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un ES Solidaritātes fonds. ES iestāžu reakcija uz dabas katastrofām un nopietnām ekonomiskām grūtībām dalībvalstīs joprojām ir pārāk neelastīga un lēna. Pienācis īstais laiks attīstīt jaunus instrumentus, neatkārtojot iepriekšējos trūkumus. Tiesību akta efektivitāti ietekmē ne tikai tā skaidrs un saprotams izklāsts, bet arī veids, kā tas tiek publicēts un stājas spēkā.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mūsu priekšā ir liels uzdevums, kas ļoti labi iederas ziņojuma tēmā. Uzdevums ir ielikt Eiropas pilsoņu iniciatīvu — instrumentu, kas dod cilvēkiem spēju tieši ietekmēt Eiropas darba kārtību, — pilsoņu rokās. Pašreizējās debatēs par šo tematu mēs visi runājam par nepieciešamību, cik vien iespējams, vienkāršot šo instrumentu, lai pilsoņi patiešām justu, ka viņiem ir patiesa iespēja ieviest savus priekšlikumus un ka viņi neiestieg ES procedūru sarežģītībā. Tomēr, no otras puses, mēs vēlamies pasargāt šo instrumentu no ļaunprātīgas izmantošanas un arī pasargāt Eiropas Komisiju no pārmērīgas slodzes. Pastāv spriedze starp vislielākās vienkāršības ideju un noteiktu standartu uzturēšanu, un mūsu pienākums ir meklēt pareizo līdzsvaru.