Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojums (A7-0215/2010)

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! (…) soli tuvāk labākai mūsu pieņemto tekstu izpratnei no ES iedzīvotāju puses. Joprojām vēl daudz kas ir darāms, bet ir svarīgi, lai mēs nepārtraukti veiktu šādus pasākumus.

Tik tiešām mums jāatrod veids, kā panākt līdzsvaru starp šīm divām atšķirīgajām tiesiskajām sistēmām: anglo-sakšu sistēmu un kontinentālo sistēmu, kuras pamatā ir romiešu tiesības.

Tomēr daļa par ietekmes novērtējumiem arī ir svarīga. Tā ir būtiski svarīga daļa, kas jāatspoguļo arī valstu tiesību aktos. Šajā nolūkā vēlos norādīt, ka tajos ir būtiskas nepilnības. Ir svarīgi turpmāk atgriezties pie šā jautājuma, un ceru, ka tas notiks drīz.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vienkāršu, viegli saprotamu tiesību aktu pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēki akceptētu Eiropas Savienību. Tomēr saprātīgu tiesību aktu pieņemšana ir noteicošs faktors Eiropas Savienības darbības nodrošināšanai. Tāpēc Eiropas tiesību aktu izstrādes procesa vienkāršošanai jākļūst par vienu no Eiropas iestāžu pamatjautājumiem. Viens no svarīgākajiem tā aspektiem ir administratīvā sloga mazināšana mūsu uzņēmumiem. Tādā veidā tiktu radīts jauns stimuls ekonomiskai attīstībai un jaunradei. Tomēr Eiropa ne vienmēr attaisno savu sūtību, vismaz šādu pieredzi esmu guvis savā valstī. Komisijai lielā mērā jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievieš tādu regulējumu, kas nepārsniedz Eiropas prasības.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Dažkārt šajā plenārsēžu zālē darba kārtība pārsniedz parodijas līmeni. Ziņojumu par „tiesību aktu labāku izstrādi” ir sagatavojušas tās pašas iestādes, kas šo pasaules reģionu ir pārvērtušas vienā no vispārmērīgāk regulētajiem un vismazāk konkurētspējīgiem valstu blokiem pasaulē un kas ir radījušas birokrātisko kopējās lauksaimniecības politikas murgu, kopējās zivsaimniecības politikas ekoloģisko katastrofu.

Tomēr mēģināšu runāt konstruktīvi. Man ir šāda ideja tiesību aktu labākai izstrādei — izstrādājot tiesību aktus, mēģināsim iztikt bez retoriskām frāzēm. Mēģināsim neizmantot šā Parlamenta statūtus kā līdzekli, lai parādītu, ka esam jauki cilvēki, ka mums rūp bezdarbs, ka mēs rūpējamies par romiem vai garākām darba stundām, vai ko citu. Stingra iejaukšanās no valsts puses parasti nav vislabākais problēmu risināšanas veids. No mūsu puses būs daudz labāk, ja ļausim pieņemt lēmumus, kas pēc iespējas ir tuvināti cilvēkiem, kurus tie skar.

Tādēļ mans vienkāršais priekšlikums tiesību aktu labākas izstrādes panākšanai ir eksperimentālā veidā slēgt šo Parlamentu nākamos sešus mēnešus, nepieņemt nekādus likumprojektus vispār, un tad redzēsim, vai mūsu vēlētāji par to sūdzēsies.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0492/2010) — kopīgais rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0493/2010)

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Šodien Slovākijā atzīmējam holokausta upuru piemiņas dienu. Slovāku valsts pastāvēšanas laikā no Slovākijas uz koncentrācijas nometnēm tika deportēts vairāk nekā 100 000 ebreju, romu, homoseksuāļu un personu ar fizisku invaliditāti. Tieši šā iemesla dēļ šodien esmu atbalstījusi šo rezolūcijas priekšlikumu, vienlaikus būdama arī tā tulks, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir ārkārtīgi svarīgi sniegt signālu, ka nevēlamies vairs neko tādu redzēt Eiropā atkārtojamies ne šodien, ne tagadnē, ne arī nākotnē. Esam jau pieredzējuši divus lielus karus Eiropā, un tagad ir īstais brīdis, jo īpaši pēc tam, kad Francija ir sākusi liela mēroga Rumānijas romu deportāciju atpakaļ uz viņu zemi, parādīt, ka šādas lietas mums vienkārši nav pieņemamas, un balsojums par šo rezolūcijas priekšlikumu mums palīdzēs nodot šo ziņu. Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties visiem deputātiem, kuri ir atbalstījuši mūsu rezolūciju.

  Joe Higgins (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs! Esmu atbalstījis rezolūciju, kuru cita starpā parakstīja Eiropas Apvienotā kreiso grupa.

Izraugoties romu kopienu Francijā viktimizācijai un izraidīšanai, Francijas prezidents Sarkozy kungs un viņa valdība ir demonstrējuši cinismu vispretīgākajā veidā. Rupja spēka piemērošana apspiestas tautas minoritātes kopienai ir paredzēta, lai novērstu uzmanību no katastrofālās ekonomiskās un sociālās politikas.

Sarkozy kunga politikas rezultātā Francijā ir radīts masu bezdarbs un liels skaits atstumtu strādājošo kopienu. Sarkozy kunga valdība pašlaik sistemātiski iedragā Francijas strādājošo dzīves līmeni un iedragā Francijas iedzīvotāju pensijas tiesības. Sarkozy kungs un viņa valdība ir franču buržuāzijas un starptautisko lielo uzņēmumu aģenti un izmisīgi cenšas izmantot neaizsargātu kopienu kā grēkāzi, lai novērstu uzmanību no sava milzīgā popularitātes trūkuma.

Sveicu desmitiem tūkstošu Francijas iedzīvotāju, kas izgāja demonstrācijā pret šo politiku pagājušajā sestdienā, un aicinu franču strādniekus realizēt savu ārkārtīgi lielo solidaritātes tradīciju, visām minoritāšu kopienām un strādājošajiem apvienojoties par cilvēku un pilsoņu tiesību aizsardzību un labāku nākotni, un neļaut šai ciniskai rīcībai jūs piekrāpt .

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Balsoju, pirmkārt un galvenokārt, par savas politiskās grupas rezolūciju, jo tā piedāvā risinājumus, nevis politiskās izvēles stigmatizēšanu. Diemžēl šis rezolūcijas priekšlikums netika pieņemts.

Attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu, ko piedāvāja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās grupas alianse un tie, kam ir simpātiska viņu politika, balsoju par dažiem punktiem šajā tekstā, kas man šķita konstruktīvi, galvenokārt par mutiski iesniegto grozījumu, kas atbalsta to, ka nepastāv nekāda saikne starp romu stāvokli Eiropā un Rumānijas integrāciju Šengenas zonā.

Balsoju arī par 10. punkta otro daļu, kurā ir aicināts ieviest stingru horizontālu koordināciju atbilžu sniegšanai šādām iestādēm nākotnē, kā arī par 16. punkta otro daļu, kas iedrošina gan Komisiju, gan dalībvalstis respektēt romu tiesības un to realizāciju.

Balsoju arī par L apsvērumu, kas norāda uz romu lielāku pārstāvniecību dalībvalstu valdības struktūrās un valsts pārvaldē. Tomēr nevarēju balsot par visu rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir demagoģisks.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Ārējā migrācija ir viena no galvenajām problēmām Eiropā. Katru gadu Eiropā ierodas 900 000 jaunu imigrantu. Romu jautājums ir Eiropas iekšējā problēma, jo romu migrāciju starp dalībvalstīm var lēst ne simtos tūkstošu, bet tūkstošos. Tomēr tas nenozīmē, ka tā nav nopietna problēma.

Atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par romu iedzīvotāju stāvokli Eiropā. Uzskatu par pozitīvu, ka tajā šī problēma ir definēta kā visas Eiropas mēroga problēma. Romu iedzīvotāju problēmu nav iespējams efektīvi atrisināt izolētā veidā. Risinājuma izstrādē ir jāiesaista Eiropas resursi un Eiropas zinātība, jo īpaši valstīs ar ievērojamu skaitu romu iedzīvotāju.

Romu migrācija un repatriācija nedrīkst kļūt par politisku jautājumu. Minoritāšu tiesības nedrīkst tikt aizskartas. Tomēr tiesības un pienākumi jāattiecina ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz attiecīgajām minoritātēm.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par EPP rezolūciju, jo šīs rezolūcijas tekstā ir piedāvāts konstruktīvs un visaptverošs Eiropas mēroga risinājums problēmai par romu labāku sociālo iekļaušanu.

Tā vietā, lai izmantotu viņu nopietno sociālo un ekonomisko stāvokli kā instrumentu politiski motivētiem uzbrukumiem pret noteiktām likumpaklausīgām valdībām, piemēram, Francijas un Itālijas valdību, EPP piedāvā Eiropas romu stratēģiju.

Problēmas pārnešana no vienas dalībvalsts uz citu neveicina nepieciešamo resursu atrašanu. Varam to paveikt tikai visi kopā ar konstruktīvu pieeju.

  Jens Rohde (ALDE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs — Dānijas Liberālā partija — izvēlējāmies balsot par labu kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam par romu stāvokli ne tādēļ, ka mēs neuzskatītu valodu lielā daļā rezolūcijas par emocionāli pārāk sakāpinātu un tajā ietvertos uzbrukumus par nepamatotiem, bet drīzāk gan tādēļ, ka, mūsuprāt, pastāv iemesls apšaubīt veidu, kādā Francija pēkšņi ir pieņēmusi lēmumu izraidīt romus. Šajā ziņā neuzskatām, ka būtu jāveic jebkāda izmeklēšana saistībā ar Dānijas vai Vācijas deportācijām. Dānija rīkojās atbilstoši likumam, un, ja Vācija nespēj nosūtīt atpakaļ uz mājām tāda kara bēgļus, kas ir beidzies, tad bēgļu statusa koncepcija tiks zaudēta un tādā gadījumā mums pasaulē būs pilnīgi jauns juridiskais statuss. Jāsaka, ka Dānijas Liberālā partija savā cīņā pret nepamatoto kritiku, kas vērsta Dānijas un Vācijas virzienā, ir jutusies nepatīkami vientuļa. Mūs neatbalstīja ne sociāldemokrāti, ne Sociālistiskā tautas partija. Nē, viņi labāk vēlas redzēt savu valsti un kaimiņu valsti plosāmies pretrunās, kam nav dokumentāla pamatojuma. Tik tiešām uzskatu, ka tas ir apkaunojoši. Vēlos pabeigt, uzsverot, ka šodienas balsojumā tika pilnīgi likvidētas pēdējās vissīkākās paliekas no tā sauktās kritikas attiecībā uz Dāniju un Vāciju.

  Gerard Batten (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Es nebalsoju ne par vienu no šīm rezolūcijām, jo principiāli neatzīstu Eiropas Savienības demokrātisko likumību un nekad to neatzīšu.

Tomēr suverēnām valstīm, protams, jābūt tiesībām izlemt, kas drīkst un kas nedrīkst iekļūt to teritorijā un saskaņā ar kādu pamatojumu. ES dalībvalstis izvairījušās no šīm tiesībām, vienkārši atzīstot ES tiesību aktu pārākumu, jo īpaši pieņemot Direktīvu 2004/38/EK par iedzīvotāju tiesībām brīvi pārvietoties.

Francijai jāizvēlas viens no diviem ceļiem. Tā nevar būt pilntiesīga Eiropas Savienības locekle un vienlaikus diskriminēt Rumānijas čigānus.

Ja frančiem tas nepatīk, ierosinu tiem pieņemt AK Neatkarības partijas politiku, kas prasa izstāties no Eiropas Savienības un atgūt suverenitāti.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Pieņemot rezolūcijas priekšlikumu par romu stāvokli, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, manuprāt, ir pareizi uzņēmušies atbildību par romu stāvokli Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz pieredzi savā valstī, vēlos tomēr uzsvērt, ka, meklējot efektīvus risinājumus romu integrācijai, nepietiek tikai nodrošināt finansiālo atbalstu vai materiālos labumus, cenšoties uzlabot viņu materiālo stāvokli. Ir daudz svarīgāk iemācīt romu tautai, ka dzīves līmeņa uzturēšanai jāiegulda daudz lielākas pūles, lai iegūtu vislabāko iespējamo izglītību un noturētos pastāvīgā darbā. Tikai ar izglītības un sociālās integrācijas palīdzību romu iedzīvotāji atbrīvosies no sava kaunpilnā sabiedriskā stāvokļa sloga. Tas būs prasīgs uzdevums, un es ceru, ka varam to izpildīt.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par to, lai visām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas tiesības. Tas attiecas arī uz romu tautu.

Saprotu, ka daži, piemēram, no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem), uzskata, ka šis rezolūcijas priekšlikums tiek pārāk daudz izmantots kā līdzeklis politiskiem manevriem pret Franciju. Mums tik tiešām ir jāraugās uz notikumiem tā, lai mēs neieviestu politiku par līdzekli, bet, tā kā Eiropas Savienība ir kopiena, kuras pamatā ir kopējas vērtības, tad mums ir jāparāda, ka esam patiesi uzticīgi idejai par atbildības uzņemšanos par vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Mēs zinām, ka pašreiz romu iedzīvotāju sociālās līdzdalības pakāpe daudzās Eiropas valstīs ir niecīga un tieši tādēļ šīs problēmas atrisināšana ir kopīgs izaicinājums visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Mēs nebūsim uzticami, ja ārpus Eiropas mēs skaidrosim, kā jārisina cilvēktiesību jautājumi, ja atbilstoši nerisināsim jautājumu par romu stāvokli Eiropas Savienības iekšienē.

Ceru, ka tas tiks uztverts kā konkrēts Eiropas Parlamenta rīcības solis. Parlaments, protams, ir organizējis dažādus mazāka mēroga eksperimentālos projektus, cenšoties veicināt romu integrāciju sabiedrībā ar izglītību un citiem paņēmieniem. Tomēr dažkārt šķiet, ka šis Parlaments no sava budžeta nepiešķirs naudas līdzekļus arī šāda veida projektiem, bet gan drīzāk piešķirs tos Grieķijai vai kādai citai valstij, vai pat valstīm ārpus Eiropas.

Tagad mums vienreiz un par visām reizēm ir jāatrisina jautājums par romu stāvokli Eiropas Savienības iekšienē. Tas nozīmēs, ka mums jāparāda uzticamība un tās pamatvērtības, kuru vārdā Eiropas Savienība darbojas.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos tajā, ko teica Takkula kungs, bet faktiski ir sākta dažu ļoti lielu piešķīrumu sadale vairāku desmitu miljardu eiro apmērā, no kuriem līdz šim ir iztērēti tikai EUR 9 miljoni.

Uzskatu, ka, pateicoties šim rezolūcijas priekšlikumam, Sarkozy kungs un Hortefeux kungs, Francijas Iekšlietu ministrs, kurš, starp citu, arī ir bijis šā Parlamenta deputāts, šodien pļauj to, ko viņi ir sējuši. Viņi atbalstīja mūsu robežu atvēršanu; viņi noslēdza šos līgumus; dažos gadījumos viņi tos pat izstrādāja vai popularizēja; un šodien viņiem noteikti jāatzīst, ka trauslās barjeras, kas tika uzceltas, — pagaidu risinājumi, kuri ļāva romu iedzīvotājiem ienākt un apmesties uz dzīvi Francijā tikai pēc 2013. gada — visas sen jau ir izmestas aiz borta.

Noslēgumā vēlos teikt, ka visnepieņemamākais mūsu kolēģu deputātu attieksmē ir tas, ka, aizbildinoties ar diskriminācijas apkarošanu, faktiski tiek piekopta sistemātiska pamatiedzīvotāju vairākuma diskriminācija vai, lietojot viņu pašu izteicienu, — stigmatizācija. Ir ļoti labi aizstāvēt minoritātes, bet vai neuzskatāt, ka dažkārt rodas problēmas — kulturālas, uzvedības vai cita veida problēmas šo minoritāšu uzvedībā — un tas faktiski kavē viņu integrāciju? Vai tas nebūtu pakalpojums šīm minoritātēm izrādīt godīgu attieksmi un izskatīt arī šīs problēmas? Vienreiz tas nenāks par sliktu.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu pārsteigts, ar kādu frivolitāti kreisie šajā Parlamentā spēlējas ar terminiem, piemēram, „kolektīvā izraidīšana”, kad runājam par vairākām dokumentētām lietām Francijā, kas tiek izvērtētas par katru indivīdu un par katru gadījumu atsevišķi, un par personām, kas ir saņēmušas pabalstus par brīvprātīgu atgriešanos savā izcelsmes zemē. Dalībvalstīm tik tiešām ir tiesības un pienākums ieviest tādas valsts likumus, kurā valda tiesiskums, un veikt pasākumus pret nelegālo imigrāciju un ar to saistītiem draudiem. Jebkurā gadījumā lielā mērā problēmu atrisināšanā būtiska nozīme ir pašām romu kopienām. Vēlos pieminēt memorandu, ko iesniedza bijušais Nīderlandes Mājokļu, pašvaldību un integrācijas ministrs Van der Laan kungs, sociālists, kurš cita starpā norāda, ka romu vidū ir neproporcionāli augsts noziedzības līmenis, skolas kavējumu līmenis ir izaudzis līdz debesīm un bērni tiek ļaunprātīgi izmantoti ubagošanai un krimināli sodāmām darbībām. Būdami šādā stāvoklī, saskaņā ar sociālista Van der Laan teikto, romu iedzīvotāji paši sevi izslēdz no Nīderlandes sabiedrības. Tādēļ ir jāveic liels darbs. Priekšsēdētāja kungs, zinu, ka nav populāri to sacīt šeit Parlamentā, bet romu tautai gluži kā visām citām tautām nav tikai tiesības, bet tai ir arī pienākumi.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs nebalsojām par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) rezolūcijas priekšlikumu, kas noteikti būtu daudz izsvērtāks, iekļaujot tajā vienu galveno punktu, kuram vēlamies pievērst jūsu uzmanību, — aicinājumu Eiropas Komisijai un Eiropai paātrināt Rumānijas un Bulgārijas integrācijas procesu Šengenas zonā.

Nojaušam un esam jau par to brīdinājuši paplašināšanās laikā, ka šīs valstis vēl nav pieņēmušas stingru kontroles politiku identitāti apliecinošu dokumentu izsniegšanai un tautības atpazīšanai.

Vai Komisija un Parlaments ir informēti, ka šo valstu apliecības bez grūtībām ir iespējams iegūt valstīs ārpus Eiropas un ka tas, pateicoties pārvietošanās brīvībai, ļauj nelegāli iekļūt Šengenas zonā? Šim jautājumam stingri jāpievērš uzmanība un ir bijis pilnīgi bezatbildīgi līdz šim to nedarīt un neatlaidīgi pieprasīt Šengenas zonas paplašināšanu par spīti veselajam saprātam.

Visbeidzot vēlos izteikt cerību, ka, tiekoties nākamreiz, vismaz viens no tiem labdariem deputātiem, kuri tik lielā mērā atbalsta romus, ziņos par to, ka viņš vai viņa ir savās mājās devuši patvērumu jaukai romu ģimenei, un to viņi par savu algu var atļauties, un pašlaik nodrošina uzturu pāris mutēm vairāk. Nav grūti parādīt ar darbiem, nevis tikai ar vārdiem, ka esat labdari.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Es neatbalstīju apstiprināto rezolūcijas priekšlikumu, jo neuzskatu, ka tas veicinās risinājuma atrašanu romu jautājumam Eiropā, bet vienlaikus tikai sabojās politisko atmosfēru starp atsevišķām Eiropas Savienības valstīm. Mūsu nespēja atrisināt romu kopienas problēmas var apkopot vienā teikumā — mēs zinām, ko nevēlamies, bet nezinām, ko vēlamies. Nevēlamies, lai kāds tiktu sodīts par cita pārkāpumiem tikai tādēļ, ka tie abi pieder pie vienas etniskās grupas. Tomēr nevēlamies arī, lai daži domātu, ka likums uz viņiem neattiecas. Nevēlamies nevienu piespiest atteikties no savas kultūras, bet nevēlamies arī paciest līdzāspastāvēšanas pamatprincipu pārkāpumus etniskās identitātes saglabāšanas vārdā. Francijas valdība zina, ko tā nevēlas. Kamēr tā nav pārkāpusi likumu, nav pamata pārmetumiem. Ja tā ir pārkāpusi likumu, attiecīgā lieta jāizšķir tiesā. Īss komentārs par šajā nedēļā notikušo tikšanos Parīzē — es būtu priecīga, ja valstis, kurām ir jāsniedz pozitīvs risinājums romu jautājumā, būtu pirmās, kas tiktu uzaicinātas uz šādām sanāksmēm.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcijas priekšlikums, kas guva vairākuma balsu Parlamentā, ieguva arī manu balsi. Rezolūcija skar būtisku likuma aspektu, kas skaidri parāda, ka sankcijām nedrīkst būt nekāda sakara ar tautību. Atbildībai jebkurā gadījumā jābūt individuālai, un tas ir princips, kas ir pamatā likumam. Pret romu tautu jāizturas tādā pašā veidā kā pret pārējiem Savienības pilsoņiem. Turklāt tas nozīmē, ka tie ir pakļauti likumam un, ja tie to pārkāpj, viņiem jāuzņemas atbildība tādā pašā veidā kā pārējiem. Nevaram pieļaut situāciju, kad tautība tiek piesaukta kā iemesls atbrīvošanai no atbildības par likuma pārkāpšanu. Vēlos pateikt tikai to, ka tautība nekad nedrīkst būt par pamatu, lemjot, kādas sankcijas tiek pieņemtas, jo par sankcijām vienmēr lemj katrā gadījumā atsevišķi.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0491/2010)

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos tikai pateikt, ka pilnīgi atbalstu priekšlikumu par ilgtermiņa aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, jautājums par ilgtermiņa aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem noteikti ir visas Eiropas jautājums, un, lai gan atbildība par to lielākoties jāuzņemas dalībvalstīm, faktiskās situācijas būtības un nozīmības dēļ tas ir visas Eiropas jautājums, un tik tiešām par tādu ir ticis atzīts.

Viens no jautājumiem, kas ir uzsvērts rezolūcijā, kuru pilnīgi atbalstu, ir nepieciešamība ņemt vērā neformālo aprūpes sniedzēju vajadzības. Tie nodrošina ievērojamu aprūpes daļu, kas nepieciešama vecāka gadagājuma cilvēkiem. Dalībvalstīm jāveic praktiski pasākumi, lai atbalstītu un aizsargātu šo nenovērtējamo resursu, un tas ir jāpanāk, mācot, veicot periodisko aprūpi un citus pasākumus, kas ļautu savienot darbu un ģimenes dzīvi.

Vēl saistībā ar rezolūciju gribu uzsvērt, ka tā prasa tādu garantiju ieviešanu dalībvalstīs, ar kuru palīdzību tiktu aizsargātas to personu pamattiesības, kas saņem ilgtermiņa aprūpi, turklāt ne tikai šādu garantiju ieviešanu, bet arī to, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai pakalpojumu sniegšanā tiktu nodrošināta kvalitātes kritēriju ieviešana un to atbilstības uzraudzība.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar rezolūcijas priekšlikumu par ilgtermiņa aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem vēlos izteikt pilnu atbalstu tai uzmanībai, kas tiek veltīta šim jautājumam. Ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās pārmaiņas, kas uztrauc Eiropu, būtiski svarīga šķiet nekavējoša rīcība šajā jomā. Palīdzot vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt aktivitāti un nodrošinot tiem atbilstošu aprūpi, nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem, kas sniedz šo aprūpi. Bieži vien tie ir cilvēki, kam nav iespēju saņemt palīdzību citur, jo papildus rūpēm par vecāka gadagājuma cilvēku, tiem arī jāsaglabā darbs. Nav viegli savienot šos abus pienākumus. Runāju galvenokārt par ģimenēm lauku apvidos, kas bieži vien pašas uzņemas rūpes par nevarīgiem ģimenes locekļiem. Jāparedz regulējums, kas nosaka šo cilvēku juridisko statusu. Tas motivēs citus uzņemties rūpes par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vēlas novecot, baudot apkārtējo cieņu. Uzskatu, ka to vēlētos mēs visi.

Kopīgais rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0484/2010)

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl šis rezolūcijas priekšlikums, manuprāt, ir vienpusējs. Apsverot situāciju Tuvajos Austrumos, nedrīkstam aizmirst, ka šajā reģionā ir viena demokrātiska valsts, ar kuru Eiropai ir kopīgas vērtības — Izraēla. Demokrātija, cilvēktiesības un uzskatu brīvība ir nozīmīgas vērtības šajā valstī.

Tieši tādēļ ir svarīgi, lai, analizējot stāvokli šajā reģionā, mēs arī paraudzītos uz kopējo situāciju un tīšuprāt, tādā vai citā veidā nemēģinātu aizvainot vienīgo demokrātisko valsti tajā.

Diemžēl šāds iespaids tika no jauna radīts tad, kad tika debatēts par situāciju saistībā ar Jordānas upi. Mēs visi zinām, ka ūdens resursi šajā reģionā ir ierobežoti. Zinām arī to, ka, izveidojot irigācijas un ūdens savākšanas sistēmas, Izraēla ir sniegusi lielu ieguldījumu, nodrošinot iedzīvotājiem ūdens pieejamību gan Izraēlā, gan tā sauktajās palestīniešu teritorijās, kā arī iespēju nodarboties ar lauksaimniecību.

Ceru, ka mūsu attieksme būs konstruktīva. Cerēsim, ka panāksim progresu miera frontē pašreiz notiekošo miera sarunu rezultātā. Mūsu attieksmei pret šo reģionu jābūt konstruktīvai un atbalstošai, nevis tādai, kas notiekošajā vaino Izraēlu.

Rakstiska deklarācija

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg ziņojums (A7-0215/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kā gan lai nebalso par ziņojumu ar šādu nosaukumu? Kā gan lai neuzsver vajadzību izstrādāt vienkāršus, pārredzamus un Eiropas pilsoņiem saprotamus tiesību aktus? Precīzāk izsakoties, es pilnīgi atbalstu šo Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumu — pirmkārt, tādēļ, ka mums pastāvīgi jācenšas izstrādāt labākus tiesību aktus, un, otrkārt, tādēļ, ka tajā ir uzsvērti vairāki būtiski jautājumi. Viens no tiem ir Eiropas Komisijas veiktie ietekmes novērtējumi, attiecībā uz kuriem ir jānodrošina neatkarība un uzticamība.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Tiesību aktu labāka izstrāde ir kļuvusi par priekšnosacījumu Eiropas Savienības sekmīgai darbībai un var dot būtisku ieguldījumu, lai atgūtos no krīzes un panāktu ekonomisko izaugsmi. Iestāžu darbam ir jāattaisno pilsoņu, uzņēmumu, kas darbojas vienotajā tirgū, kā arī valstu un pašvaldību pārvaldes iestāžu cerības un jānodrošina, ka lēmumu pieņemšana ir iespējami tuvināta pilsoņiem. Es atbalstu rezolūcijas noteikumus, kuros norādīts, ka mums jāatbalsta labāks likumdošanas process, kura mērķis ir palielināt Eiropas Savienības tiesību aktu pārredzamību, efektivitāti un saskaņotību. Komisijai kā iestādei ar likumdošanas iniciatīvas pilnvarām ir izšķiroša nozīme šajā procesā, izstrādājot kvalitatīvus tiesību aktu priekšlikumus, samazinot administratīvo slogu un uzņēmumiem radītās izmaksas, kā arī sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Šīs iniciatīvas ietvaros tiek mēģināts analizēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu, nodrošinot, ka šie principi tiek ievēroti Eiropas Savienības priekšlikumos. Subsidiaritāte ir dinamisks un mainīgs jēdziens, kas ļauj paplašināt Eiropas Savienības darbības, ja tas ir nepieciešams, un ierobežo darbības gadījumos, kad tās vairs nav pamatotas.

Proporcionalitāte ir galvenais princips Eiropas Savienības izņēmuma rakstura vai dalītu pilnvaru realizācijai tā, lai netiktu pārsniegta mērķu sasniegšanai nepieciešamā ietekme. Šajā jomā jāuzsver divi galvenie jaunievedumi — Ietekmes novērtējuma komisijas izveide un Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ar ko svarīgs pienākums tiek uzticēts valstu parlamentāriešiem, spriežot par veidu, kādā šie abi principi tiek piemēroti — ex ante politiskās kontroles veidā, kas rezultātā var novest pie priekšlikuma pārskatīšanas vai iespējamas tā anulēšanas, vai ex post tiesiskās kontroles veidā, kas paredz jautājuma izskatīšanu Eiropas Kopienu Tiesā, ja tiek uzskatīts, ka šie principi ir tikuši pārkāpti. Šī novērtēšanas sistēma ļauj Savienībai labāk izstrādāt tiesību aktus, analizējot un pamatojot savus priekšlikumus, un tā ļauj Savienībai uzlabot kvalitāti, precizitāti un pārredzamību. Atzinīgi novērtēju faktu, ka ietekmes novērtējuma sistēma darbojas pareizi, un atbalstu analīzes procesa stiprināšanu.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Geringer de Oedenberg kundzes ziņojums galvenokārt attiecas uz novērtējumu EK 15. un 16. ziņojumam par to tiesību aktu labāku izstrādi, kas aptver 2007. un 2008. gadu, kā arī uz 2009. gada janvārī sagatavoto trešo labāka regulējuma stratēģisko pārskatu un uz 2009. gada oktobra Rīcības programmu administratīvā sloga mazināšanai. Referente cenšas panākt stingrāku subsidiaritātes un proporcionalitātes principa kā Eiropas tiesību aktu pamatprasības ievērošanu, lai dalībvalstis varētu realizēt savas likumdošanas pilnvaras un censties panākt, ka to pilsoņu cerības tiek attaisnotas. Tomēr jautājumā par tiesību aktu ietekmes novērtēšanu un administratīvo slogu samazināšanu vēl ir daudz darāmā. Ziņojumā tiek pievērsta uzmanība faktam, ka 32 % administratīvā sloga ES ir radušies, atsevišķām dalībvalstīm nolemjot noteikt stingrākas prasības, nekā paredzēts ES likumdošanas aktos.

Jaunajās dalībvalstīs šī sērga ir diezgan bieži sastopama. Es atzinīgi novērtēju faktu, ka tika sniegta atsauce uz jaunajām Eiropas Pilsoņu iniciatīvas iespējām. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienības pilsoņiem pirmo reizi vēsturē ir dota iespēja aktīvi piedalīties Eiropas tiesību aktu radīšanā. Ziņojums kopumā ir ieguldījums mūsu likumdošanas darbībā, un es atbalstu tā apstiprināšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Balsojumā atbalstīju ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi, jo aizstāvu nepieciešamību eiropiešiem radīt tādus tiesību aktus, kas ir vienkārši, pārredzami un saprotami. Tomēr ir svarīgi pārliecināties, ka tiek samazināts administratīvais slogs un ka tiek izvērtēta visu Komisijas jauno priekšlikumu ekonomiskā, sociālā un vides ietekme, ko sīkāk veic neatkarīga iestāde, kura ir pakļauta Parlamentam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pilnīgi atbalstu pasākumus, kas šobrīd tiek veikti, lai eiropiešiem radītu tiesību aktus, kas ir vienkārši, pārredzami un saprotami. Lai gan deklarācijas ir pilnas ar labiem nodomiem, enerģiskiem pētījumiem un daudzu iestāžu precīziem ziņojumiem, patiesībā Eiropas tiesību akti joprojām cieš no sērgām, par kurām bieži tiek runāts, — pārmērīga apjoma, neatbilstošas sarežģītības pakāpes, nesaprotamības un virknes atvieglojumu.

Šis fakts ne tikai atsvešina eiropiešus no Eiropas līmenī pieņemtiem lēmumiem, tas arī rada debates — ne vienmēr pietiekami saprātīgas vai enerģiskas — par Eiropas iejaukšanos lietās, par kurām tā nelemtu vai neizdotu likumus, ja rūpīgāk tiktu ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Tādēļ uzskatu, ka šī rezolūcija ir uz pareizā ceļa.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šīs rezolūcijas temats ir „tiesību aktu labāka izstrāde”, kas ietver sevī subsidiaritātes un proporcionalitātes principus — kuri ir neaizstājams Eiropas Savienības sekmīgas darbības priekšnoteikums —, kā arī, piemēram, vajadzību veikt likumdošanas procesa ietekmes novērtējumus, vienkāršot un saskaņot spēkā esošos tiesību aktus un līdz 2012. gadam par 25 % samazināt Eiropas tiesību aktu radītās administratīvās izmaksas.

Šīs jomas svarīgākie aspekti ir Lisabonas līguma ieviestā Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas sniegs pilsoņiem iespēju aktīvi piedalīties Eiropas tiesību aktu izveides procesā, tas, ka Parlamentam parastajā likumdošanas procesā tagad ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei, kā arī valstu valdību iesaistīšana subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzībā. Tādēļ saskaņā ar Lisabonas līguma 225. pantu un tāpēc, ka, manuprāt, tas ir „tiesību aktu labākas izstrādes” piemērs, es pašiniciatīvas ziņojumā ierosināju izstrādāt speciālu direktīvu par bioloģiskajiem atkritumiem, un jūlijā šajā plenārsēžu zālē to pieņēma ar balsu vairākumu — es ceru, ka Komisija drīzumā uz to reaģēs.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Apzinos to, cik ir svarīgi, lai tiesību akti būtu skaidri un nepārprotami, samazinātos administratīvais slogs uzņēmumiem, ietekmes pētījumi būtu kvalitatīvi, kā arī to, ka šie pētījumi jāņem vērā (kas ne tuvu tā nenotiek) un, kas vissvarīgākais, jāievēro stingrs subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, kas jāattiecina uz visiem Briselē izstrādātiem tiesību aktiem. No otras puses, manuprāt, ir nožēlojami, ka, ja ziņojumā vairākkārt tiek nosodīta tiesību aktu ieviešana dalībvalstīs lielākā apmērā, nekā prasīts (tā sauktais „gold-plating”), vienlaikus tajā nekas nav minēts par ārkārtīgi interesanto informāciju, kas sniegta pamatojuma daļā. No tūkstošiem spēkā esošo tiesību aktu 72 ir noteiktas 486 informēšanas prasības, kā rezultātā dalībvalstīs ir izstrādāts vairāk nekā 10 000 ieviešanas aktu. Man šķiet, ka šī informācija atklāj gluži pretējo — to, ka šā ļaunuma sakne ir atrodama Komisijas pārmērīgajā regulējumā. Pat vēl vairāk, šaubos, vai vispār pastāv vēl kas cits, izņemot formālu respektu pret subsidiaritātes principu, jo līgumos ir noteiktas jomas, kuras ietilpst vienīgi Eiropas Savienības kompetencē un kuras vispār nedrīkst apšaubīt, savukārt visās pārējās jomās dažu valstu parlamenti, šķiet, joprojām nespēj pilnīgi realizēt tiem piešķirtās tiesības.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. − (FI) Filozofs Šopenhauers ir teicis, ka mums vajadzētu lietot parastus vārdus, lai pateiktu neparastas lietas. Daudzi cilvēki, jo īpaši politiķi un likumdevēji, dara tieši pretējo, iespējams, to pat neapzinoties. Tieši šā iemesla dēļ ilgstošā likumdošanas pieredzes pārbaude un tās uzlabošana vienmēr būs kritiski svarīga Eiropas Savienības darbā. Balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi, jo tajā ir uzdoti svarīgi jautājumi par to, kā var uzlabot tiesību aktus. Pirmkārt, Parlamentam jāatceras par savu atbildību — pārāk bieži centieni piesaistīt uzmanību no ES likumdevēju puses ir radījuši situāciju, kad dzīvotspējīga direktīva tiek pārblīvēta ar sīki izstrādātiem grozījumiem parlamentāro debašu gaitā. Saskaņā ar Šopenhauera uzskatiem vienkārši, pārredzami tiesību akti nenozīmē, ka tie ir nepilnvērtīgi satura ziņā — sarežģītību un kazuistiku bieži izmanto par veidu, kā noslēptu ideju trūkumu. Otrkārt, vēlos runāt par tiesību aktu ietekmes novērtējuma jautājumu. Dažas svarīgas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, Direktīva par emisiju kvotu tirdzniecību, parādīja, ka ietekmes novērtējumā bija pieļautas nopietnas kļūdas. Mums jābūt precīziem, jo īpaši izstrādājot tiesību aktus vides jomā — kādā posmā radusies problēma var radīt jaunu problēmu kādā citā posmā. Kā norādīts rezolūcijā, Komisijai ir jāveic regulāras un plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu objektīvu novērtējumu. Uzskatu, ka MVU pārbaude, ko Komisija ir ieviesusi savās iekšējās pamatnostādnēs, ir apsveicams jaunums. Treškārt, mums jāsaprot, ka administratīvo slogu mazināšanā bieži vien svarīga nozīme ir dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Esmu no valsts, kurā oficiālā birokrātija ir tik sīkumaina nolikumu piemērošanā, ka bieži tā rada sev papildu slogu. Dalībvalstu atbildību šajā ziņā nedrīkst ignorēt.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Vienīgais šā teksta nopelns ir prasība pagarināt konsultēšanās periodu sociālajiem partneriem par Komisijas likumprojektiem. Pārējais teksts ir atbaidošs — tajā tiek izteikta atzinība par darbu, ko veica Edmund Stoiber vadītā grupa — uzņēmēju klubs, kas aizstāv regulējuma samazināšanu, aizbildinoties ar administratīvā sloga mazināšanu; tajā tiek piedāvāts ierobežot tiesības Pilsoņu iniciatīvai — nenozīmīgam instrumentam, kas suverēnām tautām vēl ir atlicis pēc Lisabonas līguma pieņemšanas; un tajā tiek apstiprināts astoņu nedēļu periods atzinumu saņemšanai par Komisijas likumprojektiem no dalībvalstu parlamentiem.

Turklāt, lai gan tekstā tiek prasīts izstrādāt saprotamus Eiropas tiesību aktus, nekur nav uzsvērta problēma, ka lielākā daļa Komisijas un darbā iesaistīto pušu dokumentu ir pieejami tikai angļu valodā. Ko gan vēl var gaidīt no sapulces, kurā lielākā daļa dalībnieku nepieprasa tiesības darboties kā īstam parlamentam?

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Tā kā ES risinātie jautājumi ir ļoti sarežģīti, pieņemtie tiesību akti lielākoties ir pārlieku komplicēti un nav pietiekami saprotami lielākajai Eiropas sabiedrības daļai. Tādēļ ir jāsagatavo vienkārši, pārredzami un visu ES dalībvalstu pilsoņiem saprotami tiesību akti. Vienlaikus, ņemot vērā pašreizējo krīzi, ir jāizstrādā pasākumi, kas būtiski samazinās ES likumdošanas procesa lielās izmaksas, lai mēs pirmie rādītu labu piemēru par ES budžeta izmantošanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šajā ziņojumā tiek apgalvots, ka ar Lisabonas līgumu tiek stiprināta dalībvalstu parlamentu nozīme, lai gan faktiski dalībvalstīm jānodod vēl lielāka savas kompetences daļa Briselei. Ikdienas dzīvē ir arī tādas de facto situācijas, kas parāda, ka joprojām pastāv pārrobežu problēmas tiesiskajā jomā.

Piemēram, tādu laulību šķiršanas gadījumā, kurās pāris ir no divām dažādām dalībvalstīm, kad dažas no ES dalībvalstīm vismaz varēja vienoties par tiesām piešķiramo pilnvaru regulējumu, vai Eiropas vides novērtējuma jomā, kur dalībvalstis ir aizkavējušas tiesību aktu ieviešanu, lai apietu šo prasību liela mēroga projektos, piemēram, Temelinas atomelektrostacijas paplašināšanas projektā. Šobrīd var šķist, ka ir loģiski izstrādāt ietekmes novērtējumu un ka administratīvo izmaksu samazināšanas un likumu vienkāršošanas mērķis ir apsveicams, bet ES to jau dara gadiem, un iedzīvotāji un uzņēmumi šajā ziņā ir pieredzējuši ļoti mazus rezultātus. Maz ticams, ka šis ziņojums mainīs šo situāciju, un šā iemesla dēļ atturējos no balsošanas.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. − (LT) Balsoju par ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi, jo uzskatu, ka tiesību aktu labāka izstrāde ir priekšnoteikums efektīvai Eiropas Savienības funkcionēšanai un ir viena no mūsu pilsoņu tiesībām, ko nevar sasniegt bez skaidri formulētiem tiesību aktiem, kuri ir saprotami plašākai sabiedrībai. Labāks regulējums Eiropas Savienībā aptver virkni jautājumu, piemēram, ietekmes novērtējuma veikšanu, administratīvā sloga mazināšanu un esošo tiesību aktu vienkāršošanu un sistematizēšanu. Īpaši piekrītu Komisijas programmai, kuras mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas ir radīts to Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes rezultātā, kuri ir ieviesti kopš 2005. gada, un kur ir paredzēts šos slogus samazināt par 25 % līdz 2012. gadam. Ir ļoti svarīgi samazināt Eiropas Savienībā darbojošos uzņēmumu izmaksas, lai ļautu tiem efektīvi strādāt ekonomiski grūtajos apstākļos un konkurēt visā pasaulē, un vienkāršot valsts pārvaldes procedūras. Mums jāpievērš uzmanība nevajadzīgām prasībām par informācijas sniegšanu un jāpiemēro „vienas pieturas princips”, kas ir noteikts Mazās uzņēmējdarbības aktā. Elektroniskā saziņa ir izcils līdzeklis administratīvā sloga mazināšanai. ES iestādēm aktīvi jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izvairītos no pretrunīgas interpretācijas un tiesību aktu piemērošanas lielākā apmērā, nekā prasīts („gold-plating”). Pēc Komisijas datiem 32 % no visa ES administratīvā sloga ir rezultāts tam, ka atsevišķas dalībvalstis pieņem lēmumus, kuru prasības ir stingrākas, nekā noteikts ES tiesību aktos, un ka to administratīvās procedūras nav efektīvas. Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka likumprojektu izstrādē būtiski svarīga ir konsultēšanās ar visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar sociālajiem partneriem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Stingri atbalstu šo ziņojumu, kurā ir uzsvērta būtiska nepieciešamība izstrādāt vienkāršus, nepārprotamus likumus, kas ES pilsoņiem ir saprotami, un akcentēts, ka Eiropas iestādēm jārespektē subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, formulējot likumprojektus. Ziņojumā ir akcentēts, ka Komisijai kā iestādei ar likumdošanas iniciatīvas pilnvarām ir būtiska nozīme augstas kvalitātes likumprojektu izstrādē.

Parlaments uzņemas darīt visu iespējamo, lai nekavējoties pārbaudītu šos likumprojektus saskaņā ar atbilstošo likumdošanas procedūru. Tajā ir arī akcentēta sadarbības nozīme ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek pareizi ieviesti.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Stingri atbalstām Komisijas ziņojumu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu, jo tajā ir paredzēta izdoto direktīvu ietekmes novērtēšana.

Šie novērtējumi, kas jāveic, izmantojot nopietnus, neatkarīgus pētījumus par izmaksām un ieguvumiem, ir būtiski svarīgi, lai izvairītos no lēmumiem, kas uzliek pārmērīgu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Īpaši mums jānovērš tādu jaunu ES tiesību aktu izstrāde, kas rada jaunu administratīvo slogu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. − (PT) Tiesību aktu labāka izstrāde ir kļuvusi par būtisku nosacījumu Eiropas Savienības labas darbības nodrošināšanai un pareizai Eiropas likumu piemērošanai, pamatojoties uz lielāku pārredzamību, efektivitāti un konsekventiem lēmumiem. Pareizi piemērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, kas tagad ir definēti no jauna pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tiek veicināta vienkāršāku un konsekventāku tiesību aktu izstrāde Eiropas sabiedrības labā tā, lai Eiropas mēroga lēmumi tiktu pieņemti eiropiešu interesēs. Lisabonas līgums nosaka, ka Eiropas Parlamentam ir jāsadarbojas ar Padomi un jāveicina ciešāka dalībvalstu parlamentu līdzdalība subsidiaritātes principa piemērošanas pārraudzībā.

Turklāt Eiropas Savienības reglamentējošai videi jāturpina atbalstīt ietekmes novērtēšana un jāmazina administratīvais slogs. Kā norādīts ziņojumā, par kuru šodien balsoju, tiesību akti patiesi kļūs labāki tikai tad, ja būtiski tiks samazināts administratīvais slogs un efektīvi piemēroti Eiropas likumi iekšējā tiesiskajā plānošanā, kā arī izstrādāti efektīvi ietekmes novērtējumi ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. − (IT) Balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība izstrādāt vienkāršus, skaidru likumus, kas ES pilsoņiem ir vieglāk saprotami.

Tādēļ subsidiaritātes un proporcionalitātes principu respektēšana, atbilstošu likumprojektu ietekmes novērtējumu nozīme, administratīvā sloga mazināšana un vienkāršošana un tiesību aktu sistematizēšana ir galvenie mērķi ziņojumā par tiesību aktu labāku izstrādi. Mums jāņem arī vērā, ka vienkāršāki, vieglāk saprotami likumi ir galvenais priekšnosacījums attīstības panākšanai turpmākās ES ekonomiskās un sociālās politikas definēšanā.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0492/2010) — kopīgais rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0493/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Balsoju par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses izstrādāto rezolūciju par romu iedzīvotāju stāvokli Eiropā, jo esmu dziļi nobažījies par Francijas sāktajiem pasākumiem pret šo kopienu un nepārprotami esmu par tūlītēju šāda procesa apturēšanu. Francija sāka kolektīvu šai minoritātei piederošu Eiropas pilsoņu izraidīšanu šā gada augustā. Romu kopiena ir lielākā etniskā minoritāte Eiropas Savienībā, un tās iedzīvotāji ir apmetušies uz dzīvi vairākās Savienības dalībvalstīs.

Visu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi ceļot un dzīvot Eiropā ir Eiropas pilsonības balsts, kā tas ir noteikts dibināšanas līgumos. Tādēļ neizprotu Eiropas Komisijas stindzinošo klusēšanu šajā jautājumā. Komisijai būtu jāreaģē, paskaidrojot, ka, lai kādas dalībvalsts īstenota Eiropas pilsoņu izraidīšana būtu tiesiska, tās pamatā jābūt sabiedriskās kārtības traucējumu iemesliem, tā jāizskata kā atsevišķs gadījums un tai jābūt proporcionālai attiecīgajam sabiedriskās kārtības apdraudējuma apmēram, un tā nekādā gadījumā nedrīkst rezultātā pārvērsties par kolektīvu sodu, kas vērsts pret etnisku minoritāti. Mums arī sev jāpajautā, vai naudas līdzekļu izmantošana „teritorijas brīvprātīgas atstāšanas” attaisnošanai nav manipulēšana ar pilsoņu brīvību un nelegāls veids, kā izvairīties no tās definēšanas kā izraidīšana.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es vēlos paust nepārprotamu vēstījumu saistībā ar debatēm par romu tautu — mums ir jāpieliek punkts nepamatotiem strīdiem, kas attiecas vienīgi uz Franciju, un tā vietā kā eiropiešiem jārunā par Eiropas problēmu, uz kuru jāreaģē Eiropas mērogā. Pašreizējās debates liecina, ka mums joprojām ir grūtības risināt Eiropas problēmas kā eiropiešiem, nevis vienas vai citas dalībvalsts valstspiederīgajiem. Eiropas integrācija, pirmkārt un galvenokārt, ir konkrētu vērtību ievērošana, kas paredz gan konkrētas brīvības, tostarp pārvietošanās brīvību, gan konkrētus pienākumus, tostarp ievērot noteikumus, kas izriet no tiesību uz dzīvesvietu izmantošanas. Šodien mums ir jāreaģē uz ciešanām, ko piedzīvo tauta, kurai ir vajadzīga integrācija. Šīs ciešanas izmanto vairāki mafijai līdzīgi tīkli, un vienīgie iztikas ieguves veidi, ko tās piedāvā, ir ubagošana, zagšana un prostitūcija. Šī ir galvenā problēma, kas šodien ir jāatrisina.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamentā iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā ir jūtama pilnīga liekulība no politiskās varas elites puses, kas atbalsta vienvirziena kustību Eiropā, un tas liek mums liet „krokodila asaras” par romu stāvokli un etnisko vajāšanu. Eiropas Komisija, pateicoties vispārējai reakcijai, ir izlēmusi izveidot īpašu darba grupu problēmas izpētei. Tā uzskata, ka tas nomierinās vispārējo sašutumu par diskriminējošo politiku un ierobežos Francijas un Itālijas valdības lēmumus par romu deportāciju. Galvaspilsētas politiskie oratori, kuri aizstāj cits citu dalībvalstu pārvaldībā un kopīgi pieņem lēmumus ES vārdā, uzskata, ka, nosodot šo valdību lēmumus, viņi un ES tiks atbrīvoti no atbildības par konstantu un sistemātisku diskrimināciju pret romu kopienu.

Tomēr diskriminācijas politika vienmēr bijusi raksturīga imperiālistiskai, transnacionālai kapitālistu savienībai. Jo neaizsargātāka ir kāda sabiedrības grupa un jo lielāka peļņa no kapitāla, jo asāka ir šī diskriminācija. Romu kopiena arvien vairāk saceļas pret ES, tās iestādēm un varu, kas tās atbalsta. Tikai kopīgā cīņā ar strādājošiem, lai gāztu šo ekspluatatoru sabiedrību un cīnītos pret ES un tās atbalstītājiem, tie panāks cieņu pret savām tiesībām un savu tūlītējo vajadzību apmierināšanu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Kreiso iesniegtās kopīgās rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir interpretēt Direktīvu 2004/38/EK tādā veidā, ko politiskā ziņā uzskatu par pilnīgi neatbilstošu un prettiesisku. Direktīvas teksts ir skaidrs — pārvietošanās brīvībai dalībvalstīs ir ierobežojumi, un, ja kādas dalībvalsts valdība to uzskata par pareizu, tā drīkst veikt arī ES pilsoņu repatriāciju. Turklāt rezolūcijā pilnīgi nav ņemts vērā šāds fundamentāls fakts — pēdējos gados Eiropa jau ir iztērējusi simtiem miljonu eiro romu sociālās integrācijas programmās, bet bez pozitīva iznākuma, ņemot vērā, ka centrālā problēma ir ārkārtīgi vājā romu iedzīvotāju spēja integrēties vietējā sociālajā modelī. Rezolūcija, kurā netiek ņemtas vērā drošības vajadzības, ko mūsu dalībvalstu pilsoņi mūs lūdz nodrošināt, un kurā tieši pretēji tiek bruģēts ceļš uz pārmērīgi plašu personu brīvās pārvietošanās interpretāciju, iezīmē vēl vienu soli tādas Eiropas celtniecībā, kas ir pilnīgi atrauta no iedzīvotāju jūtām un prasībām. Tādēļ balsoju pret kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nesenais etnisko čigānu izraidīšanas vilnis no Francijas, kas tika smalki pasniegts kā brīvprātīga repatriācija, no jauna liek Eiropā uzliesmot debatēm par neatrisinātu problēmu. Ir skaidrs, ka šo iedzīvotāju izraidīšana uz to izcelsmes valstīm neko neatrisinās. Tie atgriezīsies, tiklīdz varēs, un neviens tos nevarēs aizturēt, jo katrs no viņiem ir Eiropas pilsonis, kurš var brīvi doties, kur tas vēlas, kamēr tiek ievērotas Direktīvas 38/2004 prasības. Mans balsojums, pirmkārt, pauž nelielu rezervētību, ko jūtu pret Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) / Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas iesniegto rezolūciju, pateicoties klusajai piekrišanai tam, ka izraidīšana netiek izslēgta kā iespējamais risinājums. Tomēr pilnīgi nepiekrītu pārējo politisko grupu piedāvātajai kopīgajai rezolūcijai, kurā, ietekmējoties no negatīvās politiskās reakcijas pret Sarkozy kunga valdību, ir mēģināts padarīt čigānu minoritāti par vairākuma upuri, nevis vainot par stāvokli, ar kādu tie bijuši apmierināti jau gadsimtiem ilgi.

Notikumi Francijā un Itālijā noteikti atgādināja Eiropai par 10−20 miljonu iedzīvotāju lielas minoritātes klātbūtni Eiropā, kas jau tagad ir transeiropeiska, ar lielām integrācijas problēmām. Tomēr to slēpšana aiz nacionālām robežām ir nepareizais risinājums. Vienīgais iespējamais risinājums, kas var radīt ilgtermiņa rezultātus, ir integrēt šo minoritāti, apvienojot visas Eiropas spēkus.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Vairāk nekā 8 tūkstošu romu iedzīvotāju atgriešanās no Francijas savā izcelsmes valstī, jo īpaši Rumānijā un Bulgārijā, noteikti ir Eiropas Parlamenta uzmanības cienīgs jautājums. Neesmu ātru spriedumu un draudu atbalstītājs, bet dodu priekšroku pamatīgai situācijas pārbaudei un turpmākai izvērtēšanai. Izvēlēsimies ceļu, kurā jāveido dialogs ar Francijas pusi. Dosim Francijas pusei iespēju visu paskaidrot un tikai tad izdarīsim secinājumus par to, vai tas ir cilvēktiesību pārkāpuma jautājums vai arī pieeja jautājumam par romu stāvokli tiek realizēta Eiropas likumu ietvaros. Gaidu aktīvu pieeju no Eiropas Komisijas puses, kurai jārīkojas tās dibināšanas līgumu aizstāvja misijas garā.

Būtu kļūdaini, ja ērtības labad tiktu pieņemta mulsinoša stratēģija un tiktu mēģināts ļaut problēmai izgaist pašai no sevis. Vēlos arī papildināt, ka par vienīgo izeju jautājumā par romu stāvokli uzskatu tādas vienotas Eiropas stratēģijas pieņemšanu, kas aptvertu visas iesaistītās valstis un kam būtu tieša saikne ar Eiropas Sociālo fondu, kā arī ar citiem ES budžeta resursiem. Tomēr, pirmkārt un galvenokārt, mums jāatzīst romu problēma kā visas Eiropas problēma.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) rezolūcijas priekšlikumu par romu tautas stāvokli Eiropā. Uzskatu, ka pārvietošanās brīvība ir viena no Eiropas pilsoņu pamattiesībām saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Šī direktīva nosaka arī šīs brīvības ievērošanas nosacījumus, ko piemēro visā Eiropas Savienībā, — personai, kura uzturas kādā dalībvalstī ilgāk nekā trīs mēnešus, jāspēj sniegt pierādījumi tam, ka tai ir darbs vai savu vajadzību nodrošināšanai pietiekami līdzekļi vai ka tā apgūst kādu mācību kursu.

Tādēļ ir svarīgi raudzīties uz romu sociālo un ekonomisko integrāciju kā visas Eiropas jautājumu un atrast tai eiropeisku risinājumu. Tādēļ aicinu dalībvalstis un Eiropas Komisiju risināt šo jautājumu tā, lai tās var sniegt šim jautājumam eiropeiski politisko atbildi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu konstruktīvu pieeju, kuras pamatā ir dialogs par kultūru daudzveidību un tās izpausmēm saistībā ar cilvēku labklājību. Svarīgākais integrācijas procesa elements ir izglītība. Piedāvājot izglītību un mācības, mēs izskaužam atstumtību, bezdarbu un diskrimināciju. Tā mēs arī veidojam taisnīgāku, radošāku un dinamiskāku sabiedrību. Ir būtiski integrēt etniskās mazākumtautības ne tikai darba tirgū, bet arī visās pārējās sabiedrības jomās. Eiropas integrācijas mērķi ir pamattiesību aizsargāšana un kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide. Es izsaku atzinību visiem, kas veicina integrāciju vietējā mērogā, tostarp politiķiem, skolotājiem un organizācijām. Es tā saku tāpēc, ka ļoti bieži tieši šie cilvēki ir atbildīgi par mājokļa, veselības aprūpes, izglītības un kultūras pieejamību, kā arī par dzīves kvalitātes uzlabošanu.

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. − (IT) Balsoju par Weber kundzes rezolūcijas priekšlikumu jautājumā par romu stāvokli Eiropā tādēļ, ka tā saturs ir izsvērts un konstruktīvs.

Nav pietiekami tikai skaļā balsī kliegt par diskrimināciju, iespējams, pat izmantojot reālas un ārkārtīgi nopietnas problēmas politisko partiju savstarpējiem cīniņiem. Protams, mums no jauna ir stingri jāapliecina nediskriminēšanas, brīvas pārvietošanās principi un ar tiem saistītās tiesības un pienākumi — kā tas ir darīts Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) rezolūcijā, bet joprojām vissvarīgākais ir uzņemties politisko reformu veikšanu problēmu risināšanai, lai īstenotu fundamentālās cilvēktiesības. Imigrācija ir visas Eiropas jautājums, un ir pienācis laiks, kā ir aicināts Weber kundzes rezolūcijā, to atrisināt Eiropas līmenī.

Romu jautājums ir tikai daļēji saistīts ar integrācijas jautājumu, bet jebkurā gadījumā tam ir savas raksturīgās iezīmes, kas arī jārisina Eiropas līmenī. ES struktūra tika izstrādāta, pamatojoties uz tās sastāvā ietilpstošo tautu teritoriālās stabilitātes saglabāšanas priekšnoteikumu. Nomadu dzīvesveids var būt raksturīgs tautai, un tas arī ir jārespektē, bet iekļaušanai jānotiek solidaritātes gaisotnē saskaņā ar Eiropas noteikumiem, nevis atsevišķām dalībvalstīm „laižot tos gar ausīm”. Šis rezolūcijas priekšlikums guva mūsu atbalstu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Atzinīgi novērtēju šā kopīgā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par romu stāvokli Eiropā. Ņemot vērā Komisijas inerci un tās priekšsēdētāja José Manuel Barroso kunga klusēšanu, Eiropas Parlaments ir vienoti nostājies pret Francijas prezidenta valdības īstenoto politiku pret romu kopienu.

Jāuzsver, ka Sarkozy kunga politika ir pretrunā personu brīvas pārvietošanās principam, ko garantē Eiropas Savienība. Rumānija ir dalībvalsts, un Eiropas Savienība aizliedz jebkādu diskrimināciju starp tās pilsoņiem, pamatojoties uz etnisko izcelsmi vai tautību. Turklāt Pamattiesību harta ir juridiski saistoša kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā. Rezolūcijā tiek prasīts, lai Eiropas politika reaģētu uz šo situāciju.

Šī rezolūcija bija nepieciešama, jo Sarkozy kunga rīcība gluži tāpat kā Berlusconi kunga rīcība Itālijā atspoguļo labā spārna politiku Eiropā. Viņi vēlas redzēt tādu Eiropu, kas ir izdevīga bankām un daudznacionāliem uzņēmumiem. Viņi piekrīt brīvai kapitāla kustībai, bet tad, kad jautājums skar nabadzīgos un vajātos, tie izvēlas slēgt savas robežas un izmest viņus ārā.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. − (PT) Pretstatā saviem kolēģiem neapšaubu Francijas varas iestāžu pieņemtā izraidīšanas lēmumu tiesiskumu. Visas dalībvalstis to drīkst darīt, kā iemeslu minot leģitīmu pamatojumu, kas ir iekšējā drošība un sabiedriskās kārtības uzturēšana. Tas, ko es uzskatu par nožēlojamu, ir ar to saistītās runas, kuru mērķis, šķiet, ir apsūdzēt veselu etnisko grupu un pamodināt nepieņemamu ksenofobisku reakciju. Ja eiropietis izdara noziegumu, no tā nevaram secināt, ka visi eiropieši ir noziedznieki. Ja kāds romu tautas piederīgais zog, nevaram secināt, ka visa romu tauta ir krimināli sodāmi.

Ir svarīgi stiprināt atbalsta mehānismus romu tautas iekļaušanai un apkarot jebkādu diskrimināciju, motivējot šo tautu sūtīt savus bērnus skolās un aizsargājot viņu pamattiesības. Neviens nav pārāks par likumu — ne nomadu cilts piederīgais, ne valdības —, un ikvienam ir atbildīgi jāveicina problēmu risināšana, nevis jāvairo šī drāma vai jāpalielina spriedze.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju, kurā paustas dziļas bažas saistībā ar Francijas iestāžu, kā arī citu dalībvalstu iestāžu veiktajiem pasākumiem pret romiem un nomadiem, paredzot viņu izraidīšanu, un kurā šīm iestādēm izteikts pamudinājums nekavējoties pārtraukt jebkurus romu izraidīšanas pasākumus. Rezolūcijā arī tiek uzsvērts, ka masveida izraidīšana ir aizliegta ar Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ka šādi pasākumi ir ES līgumu un tiesību aktu pārkāpums, kuru rezultātā notiek diskriminācija rases un etniskās piederības dēļ un tiek pārkāpta Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Es atzinīgi vērtēju komisāres V. Reding novēloto, taču stingro reakciju, paužot pārliecību par to, ka Komisijai neatliks nekas cits, kā sākt pret Franciju pienākumu neizpildes procedūras par Brīvas pārvietošanās direktīvas pārkāpumiem. Romi ir kopiena, kas Eiropā tiek visvairāk diskriminēta. Viņi turpina saskarties ar sistemātisku un smagu diskrimināciju saistībā ar izglītību, mājokli, nodarbinātību un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tomēr romiem kā ES pilsoņiem ir pilnīgas un vienlīdzīgas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Šai rezolūcijai ir divi mērķi — pirmkārt, norādīt, cik grūtā situācijā atrodas romu tauta, kura visā Eiropā tiek diskriminēta ikvienā sociālajā un ekonomiskajā jomā, un, otrkārt, paust nosodījumu par to, ka arvien pieaug šo cilvēku stigmatizācija vairākās uzņēmējās valstīs, kuras tādu juridisku iemeslu dēļ, kam Eiropas tiesību aktos ir minimāls pamatojums vai tāda nav vispār, liedz viņiem tiesības brīvi pārvietoties ES. Ir pienācis brīdis, kad mums visiem ir jāuzņemas atbildība, gan atturoties no populistiskas un diskriminējošas retorikas, gan īstenojot efektīvu un aktīvu politiku, lai veicinātu romu tautas integrāciju. Pirmkārt, tas attiecas uz izcelsmes dalībvalstīm, kurām labāk jāizmanto Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, taču tas vienlīdz stipri attiecas arī uz uzņēmējām valstīm un tranzītvalstīm. Tādējādi, lai risinātu šo kopējo problēmu, rezolūcijā ir izteikts aicinājums ES mērogā īstenot vispusīgu plānu romu integrācijai.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Parlamenta debates par romu jautājumu lielā mērā ir pārvērtušās kreiso un labējo politiskajās debatēs. Neviens no rezolūciju priekšlikumiem, kas tika iesniegts balsošanai, neatbildēja uz steidzamo jautājumu par to, kā vislabāk apmierināt romu tautas vajadzības. Ir diezgan skaidrs, ka romu kopiena tiek sociāli un ekonomiski diskriminēta no liela vairuma dalībvalstu puses, kas ne vienmēr ir izmantojušas Savienībā pieejamās integrācijas metodes. Ja romu kopienai ir tiesības, kas ir tikušas nepārprotami ignorētas, ir arī pats par sevi saprotams, ka tai ir tādi paši pienākumi kā Eiropas pilsoņiem.

Tas pats ir attiecināms uz dalībvalstīm, kurām ir pienākums nodrošināt šos Eiropas pilsoņus ar pajumti un iespējām nopelnīt iztikai. Attiecībā uz notikumiem, par kuru kritizē Franciju, un kamēr vēl gaidām Komisijas lēmumu par veikto darbību prettiesiskumu, nosodu jebkādu masveida izraidīšanu, kuras pamatā nav cieņa pret Eiropas likumiem. Tomēr atsakos ļaut sevi apmānīt ar apšaubāmiem faktu apvienojumiem, kas ir ietverti kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā, kurā šīs vasaras notikumi ir salīdzināti ar deportācijām. Atsauce uz nacistu vēstures periodu ir pilnīgi nepieņemama.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Rezolūcijas priekšlikums par romu tautas stāvokli ir ievērojams apkaunojums Sarkozy kungam un nesaudzīgs aicinājums Eiropas Parlamentam ieviest kārtību. Romu iedzīvotāju stigmatizēšana no prezidenta puses viņa runā par nedrošību, viņa iekšlietu ministra paziņojumi pret rumāņiem un skaļā vairāku simtu romu izraidīšanas lieta, pārkāpjot likumu, ir ne tikai Francijas Republikas vērtību, bet arī Savienības pamatvērtību aizskārums. Vēsturiski romu tauta ir tikusi sistemātiski atstumta, diskriminēta un izmantota par grēkāžiem. Neatkarīgi no tā, vai tie ir Francijas, Rumānijas vai Bulgārijas iedzīvotāji, šodien tie visi ir Eiropas pilsoņi. Necieņa, ar kādu pret tiem izturējās, nevar tikt paciesta kopienā, kuras pamatā ir likuma, brīvības, vienlīdzības un nediskriminēšanas principi, kas ir ES dibināšanas līguma un tās Pamattiesību hartas pamatā. Tādēļ rezolūcija ir stingrs un viennozīmīgs Francijas valdības rīcības un tai sekojošās diskriminējošās retorikas nosodījums. Tajā ir nosodīta izraidīšana, pārkāpjot likumu. Tajā tiek prasīts, lai Eiropas valdības un Komisija koordinētu savus pasākumus romu integrēšanai, izmantojot Parlamenta piešķirtos līdzekļus.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Atzinīgi novērtēju rezolūcijas priekšlikuma par romu tautas stāvokli Eiropā apstiprināšanu un likuma par pārvietošanās brīvību pārkāpumu. Uzskatu, ka Eiropas Parlamenta nostāja ir ārkārtīgi vērtīga pašreizējā Eiropas sociālā un ekonomiskā klimata apstākļos. Tādi pasākumi kā tie, ko ir veikusi Francijas valdība, jāaizstāj ar atbildīgu, kopējo Eiropas nostāju, kurā tiek ņemtas vērā gan šīs minoritātes īpašības, gan brīvas pārvietošanās tiesības, ko tie kā Eiropas pilsoņi izmanto. Ceru, ka šā Eiropas Parlamenta pieņemtā nostāja stiprinās un radīs precedentu pamatlēmuma piemērošanai par noteiktas formas un izpausmes rasisma un ksenofobijas apkarošanu, pamatojoties uz krimināltiesībām, un rīcības plānu Stokholmas programmas īstenošanai. Komisijai jāveic steidzami pasākumi atbilstoši rezolūcijā apstiprinātajām rekomendācijām un jānosoda diskriminējošie pasākumi, kas tika veikti pret romu etnisko grupu. Komisijai arī jāuztver nopietni tās kā dalībvalstu koordinatora nozīme, lai ES īstenotu Eiropas romu integrācijas stratēģiju un plānu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par romu stāvokli un par pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, jo nosodu Francijas varas iestāžu un citu dalībvalstu varas iestāžu veiktos pasākumus saistībā ar romu tautu un tās izraidīšanu. Ceru, ka šīs varas iestādes apturēs romu tautas izraidīšanu, kas ir aizliegta ar Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Atgādinu, ka šie pasākumi ir pretrunā dibināšanas līgumiem un ES tiesību aktiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums rodas laikā, kad tiek sniegti pretrunīgi paziņojumi par romu etniskās grupas locekļu izraidīšanu no Francijas teritorijas. Uzskatu, ka šis jautājums ir pārāk nopietns, lai par to debatētu veidā, kas ir vairāk emocionāls nekā racionāls, un tā izskatīšanai būtu vēlams cits politiskais klimats, kas ļauj debatēt, izvairoties no klišejām. Tādēļ mans viedoklis ir, ka Parlamentam nevajadzēja lemt par debatēm tik neatbilstošā laika periodā.

Ņemot to vērā, noraidu, kā arī vienmēr noraidīšu politisku, militāru vai policijas reakciju pret jebkuras etniskās grupas locekļiem, kas veikta tikai tādēļ, ka tie ir tai piederīgi. 20. gadsimta vēsture diemžēl ir pārāk pilna ar gadījumiem, kuros cilvēki tika nosodīti nevis par to, ko tie bija izdarījuši, bet par to, kas tie bija. Brutālais nacisma un komunisma mantojums to neapšaubāmi ir pierādījis. Uzskatu, ka Savienības dalībvalstīm pieder nesalīdzināms rekords attiecībā uz izturēšanos pret etniskām un reliģiskām minoritātēm.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. − (IT) Pārvietošanās brīvība ir cēla ideja, bet tā draud saglabāties kā abstrakts jēdziens, ja tai neseko enerģiska rīcība un tiesiskums. Visi, kas noliedz šos principus liekulīgas labdarības vārdā, ir atbildīgi par naidīgu jūtu kurināšanu pret romu iedzīvotājiem.

Pārvietošanās brīvība nekad neietvers brīvību nelikumīgi apmesties uz dzīvi, piespiest sievietes, bērnus un nepilngadīgos, kas dzīvo kaunpilnos sanitāros apstākļos, zagt, kļūt par prostitūtām, ubagot, bieži atsakoties no iespējām integrēties skolās un nodarbinātības. ES ir apbruņojusies ar sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvību, nosakot garantijas, prasības un sankcijas. Tomēr praksē šie noteikumi pēc Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās ES un desmitiem tūkstošu romu izceļošanu uz Rietumiem ir izrādījušies novecojuši.

Tādēļ mums steidzami jāpastiprina pašreiz spēkā esošajā Direktīvā 2004/38/EK ietvertais regulējums, kas nosaka, ka ES pilsoņus, kas pēc trīs mēnešu perioda pavadīšanas citā dalībvalstī nespēj sevi likumīgi uzturēt, drīkst izraidīt. Izraidīšana, kas šodienas apstākļos nav piemērojama, ja netiek nodrošināti ekonomiskie stimuli, un tiek īstenota, pamatojoties uz brīvprātīgu piekrišanu, jāaizstāj ar piespiedu izraidīšanu un repatriāciju tādā pašā veidā, kā tā attiecas uz to valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis. Turklāt jānosaka obligātie mehānismi, lai izcelsmes zemē noturētu pilsoņus, kas ir izraidīti no citas dalībvalsts Direktīvas 2004/38/EK pārkāpumu rezultātā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Francijas valdības un citu Eiropas Savienības dalībvalstu īstenotā romu izraidīšana ir peļams akts. Diemžēl šis rasistiskais un ksenofobiskais akts, kas ir centiens novērst mūsu uzmanību no nopietnās sociālās krīzes, kādā pašlaik esam, un atrast grēkāžus, nav guvis tūlītēju nosodījumu no Eiropas Komisijas un Padomes puses. Mēs nelolojam ilūzijas par liekulīgo pozīciju, ko visā šajā procesā ieņem ES iestādes, jo īpaši, ja atceramies, ka parasti tās ir tik centīgas, vēršot kritiku pret un iejaucoties trešo valstu politikā.

Tomēr šajā gadījumā, kad jautājums skar ES dalībvalstu pilsoņus, tās „sēž, rokas klēpī salikušas”, vai arī ir sniegušas tikai gadījuma rakstura paziņojumus. Kur, kad tas patiešām ir nepieciešams, ir Eiropas Savienība, kas apgalvo, ka ir viena no pasaulē lielākajām cilvēktiesību aizstāvēm? Nekāda cita nostāja, izņemot nosodījumu, šajā gadījumā nav pieņemama. Pieredze rāda, ka gadījumos, kad runa ir par Franciju, vienu no ES lielākajām valstīm, vienmēr tiek piemērota piesardzība.

Šobrīd tik tiešām ir jāpārtrauc šī neoliberālā politika, ko konservatīvie un sociāldemokrāti turpina praktizēt. Steidzami nepieciešama tāda politika, kas veicinātu nodarbinātību, ievērojot tiesības, labklājību un sociālo progresu visiem. Tas ir vienīgais veids, kā novērst, lai tādas valdības kā franču valdība nepārveidotu rasismu un ksenofobiju par valsts politiku un lai ES netiktu pārvērsta par dalībvalstu policiju, kā daži to vēlētos, ļaunprātīgi izmantojot situāciju, ko rada atsevišķu valdību nosodāmā rīcība.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesnieguši kreisi orientētie deputāti, raksturo vairākkārtējas atsauces uz ideju par vienlīdzību, taču tajā ir arī vairākas iekšējas pretrunas.

Man ir oficiāli jāpaziņo, ka es iebilstu pret iesniegto dokumentu, jo tajā tiek postulēta romu kopienas un uzņēmēju valstu pilsoņu tiesību vienlīdzība, taču netiek pienācīgi uzsvērts tas, ka abām pusēm ir arī vienlīdzīgi pienākumi. Es neatbalstu šo dokumentu arī tādēļ, ka tajā tiek pausta vienīgi kritika par Itālijas un Francijas valdības īstenoto politiku un netiek formulēta juridiska nostāja.

Turklāt dokumentā tiek pilnīgi ignorētas apstiprinātās, ar kārtību un likumību saistītās problēmas, ko atsevišķas dalībvalstis cenšas kontrolēt, izmantojot tām pieejamos likumīgos līdzekļus.

  Charles Goerens (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, tomēr vēlos izteikt šo piezīmi. Mans atbalsts šai rezolūcijai nekādā veidā nav paredzēts kā apstiprinājums zināmiem ekstrēmiem komentāriem, kas tika pausti otrdienas pēcpusdienas debatēs. Ņemot vērā diskrētuma pakāpi, kāda pienākas attiecīgā jautājuma izskatīšanai, centieni salīdzināt romu atgriešanu izcelsmes zemēs ar Otrā pasaules kara koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm ir pielīdzināmi holokausta trivializēšanai. Tas ir visdrošākais veids, kā apslāpēt debates. Šajā gadījumā ir nepieciešamas mierīgas, koncentrētas un atbildīgas debates. Šāds salīdzinājums „ož” vai nu pēc nepietiekamas ticības, vai pēc brieduma pakāpes trūkuma. Nekādā veidā tas nepalīdz atrisināt romu problēmu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es biju tik šokēta par Francijas īstenotajiem pasākumiem, lai izraidītu romu tautu (pasākumiem, ko jau iepriekš bija īstenojušas arī citas valstis), ka nekavējoties pievienoju savu parakstu Parlamenta rezolūcijai, un es atzinīgi vērtēju tās pieņemšanu. Pašreizējie notikumi Francijā ir nepieņemami. Francija, pilnīgi apzinoties faktus, īsteno diskriminējošu politiku, kas ir pretrunā Eiropas Savienības pamatvērtībām un pamatprincipiem. Pirmkārt, tiek pārkāpti principi saistībā ar Eiropas pilsonību un brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā — romi ir Eiropas pilsoņi, un viņiem ir tiesības. Otrkārt, tiek pārkāpti nediskriminēšanas un mazākumtautību tiesību ievērošanas principi — šādus pasākumus nekādā gadījumā nedrīkst īstenot, pamatojoties vienīgi uz personas piederību mazākumtautībai. Šodien tie ir romi, rīt tie būs arābi un parīt — ebreji, kādēļ gan lai tās nebūtu arī sievietes, bet pēc tam trūcīgie? Visi šie principi veido mūsu Savienības pamatus, un mums visiem, jo īpaši atsevišķām dalībvalstīm, ir pienākums tos ievērot. Turklāt ir pienācis pēdējais brīdis ieviest Eiropas stratēģiju romu integrācijai. Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīgāka politiskā griba — ES ir jārīkojas gan sociālās integrācijas, mājokļu un izglītības jomā, gan diskriminācijas apkarošanas jomā.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par romu stāvokli Eiropā, jo dokumentā ir pausts nepārprotams nosodījums par Francijas iestāžu īstenotajiem pasākumiem. Rezolūcijā mums tiek atgādināts par visu Eiropas pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā, kā arī par tādiem pamatprincipiem kā vienlīdzīga attieksme pret pilsoņiem un nediskriminēšana. Nicolas Sarkozy un valdība kļūdās, ja domā, ka var pilnīgi nesodīti ignorēt Savienības vērtības, Eiropas tiesību aktus un Pamattiesību hartu — Eiropas Parlaments ir stingri saucis viņus pie atbildības un to pašu darīs attiecībā uz ikvienu dalībvalsti, kuru vilinātu šāda rīcība. Rezolūcijā arī Eiropas Komisija tiek mudināta uzņemties savus pienākumus, izbeigt uztraukties un beidzot īstenot skaidru un mērķtiecīgu stratēģiju romu kopienu integrēšanai visās jomās — nodrošināt mājokļa, nodarbinātības, izglītības un veselības aprūpes pieejamību —, lai pieliktu punktu nepieņemamajai romu atstumšanai.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Atbalstīju šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, jo esmu pārliecināta, ka mums ir steidzami jānosoda Francijas valdības politika, kas tīši stigmatizē etnisko grupu, tiešā veidā to saistot ar krimināli sodāmiem pārkāpumiem, tikai un vienīgi lai novērstu uzmanību no grūtībām savā iekšlietu politikā. Šāda romu jautājuma izmantošana, manuprāt, nav pieņemama, un Parlamentam būtu uz to jāreaģē. Progresīvie deputāti, tostarp sociāldemokrāti, tādēļ ir pieprasījuši izbeigt šo diskriminējošo retoriku un kolektīvo izraidīšanu, turpretī Eiropas labējais spārns lielākoties atbalsta Francijas valdību tās virzībā labējās politikas virzienā. Mums steidzami jāievieš globāla stratēģija, lai atrisinātu šo jautājumu, kas skar 10–20 miljonus ES pilsoņu. Šajā rezolūcijā tiek pausta nožēla par jebkādas reakcijas trūkumu no Komisijas puses, lai gan tai ir paredzēts būt par dibināšanas līgumu aizstāvi un tātad būtu jānosoda Francijas valdības rīcība. Kolektīvā izraidīšana Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju faktiski padara par apsmieklu.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kā arī Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā ir ietverti vairāki nepamatoti un pat nepieņemami paziņojumi. Kā jau norādīju debatēs otrdien par jautājumu, kas tika uzdots Eiropas Padomei un Komisijai, politiskie viedokļi un tiesiskais izvērtējums ir divas dažādas lietas, un, lai gan mums var šķist, ka izraidīšana ir nožēlojams vai pārmērīgs soda veids, tikai Eiropas Komisija ir kompetenta izvērtēt Francijas veikto pasākumu likumību. Manuprāt, kādas valsts apsūdzēšana nopietnā pārkāpumā, pamatojoties uz nepārbaudītu informāciju pirms Komisijas gaidāmās izvērtēšanas un nezinot tās rezultātus, mazina Parlamenta autoritāti. Tomēr kā referente Parlamenta Eiropas romu stratēģijas jautājumos jūtu, ka pašreizējā situācijā Eiropas Parlamentam ir obligāti jāformulē progresīvās rekomendācijas, kas ir sniegtas priekšlikumā, iekļaujot tās oficiālā rezolūcijā.

Tādēļ ir svarīgi paziņot, ka ES un tās dalībvalstis uzņemas kopīgu atbildību par romu integrāciju, un tam nepieciešama visaptveroša ES mēroga stratēģija. Tā jāveido, paredzot romu kopienu iekļaušanu no iedzīvotājiem vistuvākā līmeņa līdz starptautisko NVO līmenim, iekļaujot visus plānošanas un ieviešanas, un uzraudzības aspektus. Mums arī jāpaziņo, ka jāveido sarežģīta attīstības programma, kas vienlaikus ir pievērsta visām ar to saistītām politikas jomām un atvieglo tūlītēju iejaukšanos tajos „geto” reģionos, kuri nopietni cieš to strukturāli neizdevīgā stāvokļa dēļ.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas ierosinātās rezolūcijas pieņemšanu, jo uzskatu, ka ir nepieciešams pieņemt un īstenot visaptverošu romu problemātikai veltītu kopīgu Eiropas stratēģiju, kas novērstu romu sociālo un ekonomisko atstumtību. Minoritāšu jautājumi Eiropā ir sarežģīti un delikāti, tie bieži tiek izmantoti šauru politisku mērķu sasniegšanai. Man ir nepieņemamas politiskas manipulācijas, kuras pēc būtības nerisina problēmas saknē, bet sarežģī minoritāšu integrāciju. Romu sociālās integrācijas veicināšanai ir nepieciešams pienācīgs Savienības finansējums un dalībvalstu sadarbība tās īstenošanai. ES rīcībā jau ir dažādi instrumenti, ko var izmantot romu atstumtības izskaušanai, to skaitā Eiropas Sociālā fonda iespējas. Tās papildinās arī iespēja izmantot līdz 2% no kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma izdevumiem mājokļu jomā atstumto iedzīvotāju kopienām. Tāpēc šobrīd ir svarīgi nodrošināt praktisku rīcību romu integrācijai pirmām kārtām tajās dalībvalstīs, kuru valstspiederīgie viņi ir. Vienlaikus, protams, ir jānodrošina pārvietošanās brīvība Savienībā un, izraidot ES pilsoņus no kādas dalībvalsts, ikviens gadījums ir jāizskata atsevišķi un izraidīšanas pamatā ir jābūt pienācīgam tiesas lēmumam.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. − Es un mani kolēģi no ECR grupas piekrīt lielākajai daļai šīs rezolūcijas, un mēs joprojām esam pilnīgi uzticīgi ES likumos noteikto vienlīdzīgo tiesību, iespēju un brīvību nodrošināšanai neatkarīgi no rases, reliģiskās piederības vai dzimumorientācijas.

Lai gan pilnīgi atbalstām romu tautas integrāciju Eiropas Savienībā, tomēr vienlaikus uzskatām, ka Eiropas Komisijai kā dibināšanas līgumu aizstāvei jāveic sīka lietas tiesiskā izmeklēšana, pirms šis Parlaments pieņem tajā galīgo spriedumu. Šo iemeslu dēļ atturējāmies no balsojuma par rezolūciju.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Ir būtiski svarīgi ieviest zināmu kārtību šajās debatēs, kurās valda skandaloza neskaidrība. Dažas no šajā Parlamentā izteiktajām piezīmēm, kas ir iekļautas šajā rezolūcijas priekšlikumā, nav pieņemamas. Šī plenārsēžu zāle turpmāk nedrīkst kļūt par forumu politiskai dalībvalstu nacionālās politikas izvērtēšanai. Francija ir stingri piemērojusi Kopienas tiesību aktus, un Komisija to ir apliecinājusi. Turklāt lūdzu Komisiju izskatīt šo dokumentāciju pēc iespējas ātrāk un ierosināt konkrētus pasākumus, lai veicinātu romu integrāciju Eiropas Savienībā.

Laiks labu nodomu paziņojumiem ir pagājis; tagad mums jāievieš patiesi eiropeiska stratēģija romu integrēšanai Eiropā. Kur palikuši tie EUR 20 miljardi, ko apstiprināja šā Parlamenta deputāti un piešķīra dalībvalstis kohēzijas politikas ietvaros? Šie naudas līdzekļi nenes labumu tiem, kam tā ir paredzēta. Mums jāpārtrauc šī situācija un jāuzņemas lielāka Eiropas fondu labas pārvaldības kontrole.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienībai jāveic stingri pasākumi pret diskriminējošo un brutālo politiku, kuras upuri ir romu iedzīvotāji Francijā. Pārvietošanās brīvība nav kapitālistu prerogatīva. Eirokrātiem tas, iespējams, nepatiks, bet tās ir tiesības, kas ir kopīgas visiem Eiropas pilsoņiem. Visu eiropiešu pienākums ir aizstāvēt romu iedzīvotāju tiesības, kas ir kļuvuši par grēkāžiem, pateicoties Francijas valdībai. ES jārāda piemērs un jānosoda šī ksenofobiskā valdības politika. To nedarot, tiks veicinātas galējības no to valdību puses, kas jau ir lielā mērā vainojamas šādā situācijā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Jau vairākas desmitgades Francija ir bijusi paraugvalsts tādu pilsoņu integrēšanā, kas ir cēlušās no visas pasaules valstīm un izvēlējušās šo zemi par savu galamērķi. Jāatceras, ka Rumānijas pilsoņi iegūs pilnu pārvietošanās brīvību 10 ES valstīs, tostarp Francijā, tikai no 2014. gada janvāra. Turklāt visiem ES pilsoņiem, iespējams, būs jāsniedz pierādījumi par to rīcībā esošiem uztura līdzekļiem pēc tam, kad tie būs uzturējušies ilgāk par trim mēnešiem valstī, kas nav to izcelsmes zeme. Ja tie izrādīsies pārāk liela nasta izmitināšanas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, var tikt izlemts piemērot Direktīvas 2004/38/EK 9. un 10. punktā minētos pasākumus. Lai gan var apšaubīt Rumānijas romu etniskās piederības pilsoņu masveida izraidīšanu, tiem, kas vardarbīgi pret to protestē, būtu ievērojami vairāk jāuztraucas par šo jautājumu un ar tādu pat intensitāti. Tiem būtu jāuztraucas par bērniem, kuru ģimenes pārsvarā neļauj tiem apmeklēt skolu; par bērniem un sievietēm, kas ir pieraduši ubagot; kas ubagošanu ir pieņēmuši kā galveno izvēles iespēju dzīvē; un par darba piedāvājumu noraidīšanu un trešo valstu sociālās apdrošināšanas sistēmu izmantošanu tā vietā. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju pret šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko Parlamentam iesniedza kreisie, centriski kreisie un liberāļi, jo prezidenta Sarkozy kunga Francijas valdībai ir nekavējoties jāuzdod apturēt čigānu iedzīvotāju izraidīšanu. Lūdzam Komisiju un Padomi arī rīkoties līdzīgā veidā. Nosodām deportācijas, kas veiktas ne tikai Francijā, bet arī Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Beļģijā un Itālijā. Mums nepieciešama Eiropas stratēģija tās nabadzības un diskriminācijas apkarošanai, no kā Eiropā cieš romu iedzīvotāji. Romu iedzīvotāji kopš paplašināšanās 2004. un 2007. gadā ir daļa no Eiropas Savienības. Tieši tādēļ tiem ir tiesības, tāpat kā jebkuram Eiropas pilsonim, uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos visā ES teritorijā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašreizējās debatēs par romu stāvokli galīgajā balsojumā balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti). Tā atspoguļo problēmu objektīvā veidā un arī piedāvā saprātīgus risinājumus. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtais priekšlikums, no otras puses, parāda, cik attālināta no reālās pasaules ir šo politiķu pieeja. Tajā ir pieminēta „nopietna sistemātiska diskriminācija” un vispārējā anti-čigānu sistēma un līdz ar to pilnīgi netiek ņemts vērā fakts, ka arī romu pilsoņiem ir jāievēro likums gluži tāpat kā jebkuram citam Eiropas pilsonim.

Kreisie pavisam nepārprotami kļūdās, ja tie sūdzas par izraidīto romu pirkstu nospiedumu iegūšanu. Tā, viņuprāt, ir netaisnīga diskriminācija. Tomēr tie paši indivīdi nesaskata problēmu, kad prasa citiem pilsoņiem sniegt pirkstu nospiedumus, izsniedzot pases. Tāda ir kreiso loģika. Pat ja Sarkozy kunga valdība rīkotos, pamatojoties uz oportūnistiskiem mērķiem, šī reakcija tik un tā ir atbilstoša un nepieciešama, lai Francija aizsargātu pati savus pilsoņus. Tādēļ balsoju pret kreiso iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

  Jan Mulder (ALDE), rakstiski. − (NL) Nīderlandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) delegācija balsoja par rezolūcijas priekšlikumu Nr. B7-0504/2010 par romu iedzīvotāju izraidīšanu. Tomēr tas nemaina faktu, ka saskaņā ar direktīvām, iedzīvotāji atsevišķos gadījumos var tikt piespiedu kārtā repatriēti uz to izcelsmes zemēm, ja šo Eiropas direktīvu noteikumi to paredz.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ierosināto rezolūcijas priekšlikumu, jo tas piedāvā konsekventus, ilgtermiņa pasākumus, kuru mērķis ir romu problēmu atrisināšana Eiropas Savienībā. PPE grupas rezolūcijas priekšlikumā arī ir sīki un tieši ietverts lūgums nesaistīt Rumānijas pievienošanu Šengenas zonai ar romu jautājumu. Pēc šā priekšlikuma noraidīšanas balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un citi un kas, lai gan nav tik visaptverošs, atspoguļo pietiekami taisnīgu viedokli.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu par romu tautas stāvokli Eiropā šādu iemeslu dēļ: 1) tajā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem (Eiropas stratēģijai: rīcības plānam, resursu patēriņam, sadarbībai starp dalībvalstīm un citām valstīm, romu iesaistīšanai utt.), kas jāveic, lai izlabotu romu kopienas pieredzēto izraidīšanu dažādās Eiropas valstīs; 2) tas neaprobežojas ar vainas dalīšanu par notikušo; 3) tajā nav ņemts vērā tāds sabiedrības viedoklis, kas nav būtisks šai problēmai: līdzšinējās politikas neveiksme integrēt romus; 4) tas neveicina tīru politisko izrēķināšanos.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Dalībvalstu un Eiropas iestāžu pienākums ir izstrādāt un atbalstīt tādu pasākumu veikšanu, kas ir nepieciešami, lai radītu tādu politisko un sociālo vidi, kurā romu integrācijas pasākumi tādās jomās kā izglītība, veselība, sociālā aizsardzība un iekļaušana darba tirgū būtu dzīvotspējīgi. Vienlaikus romu sieviešu stāvoklis ir cits interesants aspekts, jo viņas ir divkāršas diskriminācijas upuri — pamatojoties uz dzimumu un arī piederību minoritātes grupai.

Aicinu Eiropas Komisiju izstrādāt iekļaujošu Eiropas stratēģiju, kurā tiktu risināti īpaši pārrobežu, romu minoritātes kopienas jautājumi. ES iestādēm jāparāda kaut minimāla institucionālās ieinteresētības pakāpe saistībā ar diskriminācijas apkarošanas pārraudzību un atbalstu romu integrācijai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atzinīgi novērtē Parlamenta balsojumu, jo tādējādi tas ir pilnīgi izpildījis savu pienākumu būt par ES pamatvērtību garantu. Tas ir atteicies klusēt par situāciju Francijā un nav arī aizmirsis vērst kritiku pret Komisiju par tās novēloto un nepietiekamo reakciju. Tik tiešām šāda veida izraidīšanas ir būtiski svarīga liecība par Eiropas kapacitāti ievērot pašas Pamattiesību hartā izvirzītos noteikumus. Komisija ir atbildīga par atbilstošu pasākumu veikšanu, sākot no iespējami ātras izpētes ziņojuma izstrādes, skaidri norādot valdības, kurām jāuzņemas atbildība.

Ar šīsdienas balsojumu tiek aizsākts kritisks posms mūsu iestādes uzticamībā. Tomēr cīņa par minoritāšu tiesību respektēšanu vēl nav galā. Tagad vairāk nekā jebkad ir jāapliecina visas minoritāšu tiesības ES teritorijā un jānodrošina, lai šīs tiesības tiktu īstenotas praksē.

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Izsaku dziļu nožēlu, ka Parlaments ir pieņēmis sociālistu, liberāļu, zaļo un komunistu iesniegto rezolūcijas priekšlikumu par romu tautas stāvokli Eiropā.

Uzskatu, ka nav pieņemami šādā veidā kritizēt Franciju, jo tā nav vienīgā dalībvalsts, kas izraida romus atpakaļ uz viņu pašu zemi. Noteiktu romu apmetņu izveide nepārprotami skar sabiedriskās kārtības jautājumus un dažkārt pat rada privātīpašuma tiesību pārkāpumus, bet slogs, ko tās rada mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmai saskaņā ar Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem dod tiesības Francijas valdībai veikt šādus pasākumus. Atpakaļizraidīšana uz Rumāniju un Bulgāriju tika veikta saskaņā ar Francijas un Eiropas likumiem un stingri ievērojot cilvēktiesības.

Atzinīgi novērtēju Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) lēmumu izveidot darba grupu romu integrācijas jautājumā, lai atrastu Eiropas mēroga risinājumu nomadu problēmai. Mums jāizmanto konstruktīva pieeja šajā jautājumā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Mēs atturējāmies no balsošanas par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, jo nevaram piekrist punktam, kurā ir paredzēts veicināt Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos Šengenas zonā, jo šīs valstis nespēj garantēt vienlīdzīgus sociālos, ekonomiskos un drošības apstākļus. Mūsu nostāja saskan ar nepārprotamu „nē” šo valstu uzņemšanai ES, ko esam jau pauduši iepriekš.

No otras puses, pārliecinoši balsojām pret kreiso iesniegto rezolūciju, jo tā apdraud tādu valstu autonomiju un patstāvīgo varu kā Francija un Itālija, kas ir izlēmušas īstenot stingru politiku pret iedzīvotājiem, kuri nerespektē likumu. Statistika, kas var būt viela pārdomām, ir tāda, ka, kopš Francijā no Austrumeiropas valstīm nesen ieradās liela romu kopiena, zādzību skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 200 %.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski par rezolūcijas priekšlikumu Nr. B7-0492/2010. − (PT) Romu etniskā grupa ir minoritāte, kuras locekļu lielākā daļa ir kādas Savienības dalībvalsts pilsoņi. Eiropas pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi jebkurā ES dalībvalstī, ja tie ievēro Direktīvas 2004/38/EK prasības. Sabiedriskās kārtības, drošības un sabiedrības veselības iemeslu dēļ ir iespējami arī ierobežojumi šai brīvībai. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tādi pasākumi kā ES pilsoņu izraidīšana jāpiemēro katrā individuālā gadījumā atsevišķi un tos nevar attiecināt uz grupām vai kopienām.

Risinājums šai problēmai ir rodams tādas stratēģijas ieviešanā, kas nāk par labu romu iedzīvotājiem, paredzot sadarbību starp dalībvalstīm, iestādēm un citām pusēm un romu kopienu iesaistīšanu tās izstrādāšanā un izpildē, kā arī tādas programmas izveidē, kas paredz intervenci saistībā ar attālākiem reģioniem, kuru stāvoklis ir strukturāli neizdevīgs. Ar to es domāju Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulējuma piedāvāto iespēju, kas paredz intervenci mājokļu celtniecības jomā par labu atstumtām kopienām, kā arī nepieciešamību, lai aktīvāk rīkotos Eiropas platforma romu iekļaušanai. Vienlīdz svarīga ir konstruktīva dialoga veidošana starp dalībvalstīm un romu kopienas locekļiem. Iepriekš minēto iemeslu dēļ balsojumā atbalstu rezolūcijas priekšlikumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski par rezolūcijas priekšlikumu Nr. RC-B7-0493/2010. − (PT) Romu etniskā grupa ir minoritāte, kuras locekļu lielākā daļa ir kādas Savienības dalībvalsts pilsoņi. Visiem Eiropas pilsoņiem ir Direktīvā 2004/38/EK noteiktās tiesības un pienākumi saistībā ar pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm tomēr ir tiesības ierobežot pārvietošanās brīvību un Eiropas Savienības pilsoņu imigrāciju to teritorijā neatkarīgi no tautības, ja tas ir nepieciešams saistībā ar sabiedrisko kārtību, drošību vai sabiedrības veselību.

Dalībvalstīm nav pienākuma informēt Eiropas Komisiju pirms šā sabiedriskās kārtības noteikuma piemērošanas, kas ietilpst tās suverēnās tiesībās. Lai gan piekrītu pārliecībai, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir kopīga atbildība par romu kopienas iekļaušanas veicināšanu ar integrētas stratēģijas palīdzību un sadarbojoties dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, pārējām Eiropas iestādēm un citām ieinteresētām pusēm saskaņā ar nediskriminēšanas principu, nevaru balsot par nesenās un ierobežotās Komisijas reakcijas nosodīšanu saistībā ar romu stāvokli Eiropā un cilvēktiesību ievērošanas pārbaudi, jo atbildība par to ir jāuzņemas visiem. Šo iemeslu dēļ atturos no balsošanas par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par romu stāvokli un par pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, jo uzskatu, ka aptuveni 10–12 miljonu romu stāvoklis pieprasa, lai attiecībā uz tiem tiktu izstrādāta Eiropas mēroga integrācijas stratēģija. Brīva personu kustība ir viens no ES pamatprincipiem. Romu izcelsmes Eiropas pilsoņiem neatkarīgi no viņu tautības arī ir tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā. Tiem tāpat kā jebkuram Eiropas pilsonim ir gan tiesības, gan pienākumi. Ja persona neatkarīgi no tās etniskās izcelsmes un tautības izdara likumpārkāpumu, tai pilnīgi jāatbild likuma priekšā. Tomēr nevienai tautībai vai etniskai grupai nedrīkst piedēvēt kriminālo noziedzību. Uzskatu, ka nevar un nedrīkst stigmatizēt veselu etnisku grupa vai kādas valsts kopienu, pamatojoties uz dažu tās locekļu īstenotām darbībām. Lisabonas līgums piešķir saistošu juridisko spēku Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Šā dokumenta 2. pants skaidri norāda, ka ES ir veidota, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, kā arī cilvēktiesību, tostarp minoritātēm piederīgo personu cilvēktiesību, respektēšana. Uzskatu, ka ES un dalībvalstis ir uzņēmušās kopīgu atbildību par romu integrāciju ar ES romu stratēģijas palīdzību.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju pret kreiso piedāvāto kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, jo šis dokuments mudina nepareizi risināt jautājumu par romu minoritāti Eiropā. Rezolūcija, kas tika pieņemta plenārsēdes laikā, drīzāk ir ideoloģisks teksts nekā konkrēts rīcības plāns. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses iesniegtā rezolūcija galvenokārt ir liekulīgs teātris „progresīvu” politisko runu aizsegā. Šīs rezolūcijas mērķis ir likt mums ticēt, ka pašreiz mēs visi esam īsti rasisti.

Tas gan neattiecas, protams, uz kreisā spārna politiķiem. Rezolūcija tika izstrādāta un par to tika balsots bez atbilstošām zināšanām par romu stāvokli kā Austrumeiropā, tā arī Rietumeiropā. Romu jautājums nav nacionāla problēma, un to arī nevar raksturot, izmantojot rasisma politikas terminoloģiju. Romu jautājums ir ārkārtīgi sens Eiropas vēsturē un joprojām nav atrisināts. Klišeju un politiskās dienas kārtības izmantošana, galvenokārt sadursmēs starp sociālistiem un labā spārna administrāciju, Francijā neko neatrisinās, tā tiks sasniegti tikai kreisā spārna vēlēšanu mērķi. Balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegto rezolūciju, jo šis dokuments piedāvā pasākumus un aicina koordinēt darbības Eiropas līmenī. Romu jautājums nav rasisma, bet reālisma jautājums. Ja romu jautājumu atrisina saskaņā ar kreiso izvirzītajiem nosacījumiem, tas ātri vien parādīsies atkal no jauna un izraisīs jaunu krīzi kādā dalībvalstī. Šīsdienas balsojuma iznākums ir nožēlojams un neproduktīvs.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0491/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi garantēt apstākļus aktīvai novecošanai, piešķirot lielāku palīdzību, lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti vecāka gadagājuma cilvēkiem ES. Šā rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir mazināt nevienlīdzību veselības jomā un aizsargāt vecāka gadagājuma cilvēkus Eiropas Savienībā, kā arī attiecībā uz veselības aprūpes nodrošināšanu apkarot nevienlīdzīgo attieksmi, kādai bieži tiek pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki, pieņemot efektīvākas cilvēkresursu stratēģijas, lai ierobežotu personāla nepietiekamību, ieguldot informācijas izplatīšanā un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanā un veicinot aprūpi ģimenē un vecāka gadagājuma cilvēku autonomiju.

Ceru, ka, pateicoties šim priekšlikumam, Eiropas Komisija apkopos datus par labāko ilgtermiņa aprūpes praksi, kas var kalpot kā pievienotā vērtība Eiropas gada aktīvām vecumdienām un starppaaudžu solidaritātei (2012. gads) ar mērķi mazināt jebkāda veida diskrimināciju, uzlabot ilgtermiņa aprūpi un nabadzības ietekmi uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Iesaku arī izveidot aktīvo vecumdienu observatoriju labās prakses veicināšanai.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Lai gan iedzīvotāju novecošanas ietekme tādās valstīs kā Itālija un Vācija visticamāk būs lielāka nekā citur, šo problēmu nākas risināt visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mums ir jāsāk pievērsties šai problēmai. Tomēr mēs joprojām pārāk bieži īstenojam īstermiņa pasākumus un aizmirstam sagatavoties pārmaiņām, kas notiek mūsu sabiedrībā. Šī rezolūcija ir nevainojama — tajā ir sniegts īss un pietiekami vispusīgs pārskats par veidiem, kādos mums nāksies pielāgoties (attiecībā uz infrastruktūru, veselības aprūpes sistēmām, savstarpējām attiecībām utt.). Ir ļoti svarīgi turpināt rīcību šajā jomā. Grūtības, kas mūs varētu piemeklēt rīt, ir jānovērš jau šodien.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Atbilstoši nodarbinātības politikas pamatnostādnēm dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai sasniegtu vissvarīgāko mērķi — nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt darba vietu radīšanu. Mums arī jāatrisina dalībvalstu ilgtermiņa problēmas — demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija un jaunu tehnoloģiju radīšana. Lai to panāktu, mums jāiegulda ilgtspējīgā izaugsmē, kas veicinātu esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu rašanos, īpašu uzmanību veltot maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada lielāko darba vietu skaitu Eiropā. Mums arī jācenšas sasniegt šādi nodarbinātības mērķi: kvalitatīvas izglītības veicināšana un mūžizglītība esošo un topošo strādājošo vidū; bezdarba apkarošana, sevišķu uzmanību pievēršot jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti un sieviešu nodarbinātībai, un labvēlīgākas attieksmes veicināšana pret nestandarta darba līgumiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Līdz ar demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropas Savienībā vecāka gadagājuma cilvēku skaits strauji pieaug un mums jāsastopas ar lieliem izaicinājumiem — jāapmierina pieaugošais pieprasījums pēc veselības aprūpes, jāpielāgo veselības sistēmas atbilstoši novecojošiem iedzīvotājiem, vienlaikus saglabājot to ilgtspēju sabiedrībā ar mazāku darbaspēka apjomu. Pašlaik vecāka gadagājuma cilvēku vidū ir ārkārtīgi izplatīta nabadzība, jo daudzās ES dalībvalstīs pensijas un citi sociālie pabalsti tiek krasi samazināti, tādēļ ir svarīgi izstrādāt ilgtspējīgas finansēšanas sistēmas ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanai, paredzot finansējumu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes nodrošināšanai. Mums arī jānosaka minimālais standartu līmenis visos aprūpes sektoros, tostarp arī minimālās algas.

Vēlos norādīt, ka mums jāmazina nevienlīdzība veselības jomā un jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēki sabiedrībā un aprūpes iestādēs. Mums arī jāapkaro vecāka gadagājuma cilvēku sociālā atstumtība un diskriminācija vecuma dēļ. Mums jāaizsargā aktīvu vecumdienu pavadīšanai nepieciešamie apstākļi un jānodrošina cilvēka cienīga un pilnvērtīga dzīve vecāka gadagājuma cilvēkiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Kvalitatīva izglītība un mācības ir nepieciešamas, lai panāktu cilvēka iekšējo piepildījumu, vienlīdzību, sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanu, aktīvu pilsoniskumu, kā arī sociālo kohēziju. Es aicinu dalībvalstis reglamentēt profesionālās prasības tiem sociālajiem darbiniekiem, kas rūpējas par vecāka gadagājuma cilvēkiem, un izstrādāt un ieviest progresīvākās mācību sistēmas, lai paaugstinātu to personu izglītības līmeni, kas strādā vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes jomā, un tādējādi uzlabotu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Lai uzlabotu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, noteikti ir jāpalielina ieguldījumi geriatriskās medicīnas pakalpojumu sniegšanā.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. − (DA) Dānijas sociāldemokrāti neuzskata, ka ir jāievieš tādas minimālās algas, kādas ir norādītas rezolūcijas priekšlikuma 12. punktā. Tomēr Dānijas sociāldemokrāti ir izvēlējušies balsot par rezolūciju, jo, izņemot šo aicinājumu ieviest minimālās algas, tajā ir virkne viedokļu un iniciatīvu, kurus atbalstām.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamenta lēmums pieņemt rezolūcijas priekšlikumu par ilgtermiņa aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem ir atbalstāms, jo šiem cilvēkiem kā Eiropas pilsoņiem ir arī turpmāk jāizmanto savas tiesības un brīvības, jāsaglabā sava vieta sabiedrībā un jāuztur kontakts ar pārējām paaudzēm. Uzskatu, ka ES un dalībvalstīm ir jāņem vērā iedzīvotāju novecošanās, lai izveidotu sadarbību, kuras mērķis ir ilgtspējīgas finansēšanas sistēmas izveide aprūpes nodrošināšanai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī piemērotu mācību nodrošināšanai personālam, kas strādā šajā sektorā, piedāvājot tiem atbilstošu atalgojuma līmeni, kas veicinās sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Turklāt pilsētu un teritoriālās plānošanas jomā jāievieš pasākumi, kuri atvieglo piekļuvi vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kur tas ir nepieciešams — viņu vajadzībām piemērotu pakalpojumu sniegšanas vietās, sociālajos un kultūras pasākumos. Atbildīgajām iestādēm regulāri jāinformē vecāka gadagājuma cilvēki par viņu tiesībām un par grozījumiem tajos tiesību aktos, kas viņus skar.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski − (PT) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo aizstāvu kvalitatīvu veselības pakalpojumu un atbilstošas vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pieejamību. Pēdējo gadu demogrāfisko pārmaiņu, sevišķi sabiedrības novecošanās, kontekstā vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāsniedz atbalsts, lai viņi var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un būt neatkarīgi paši savās mājās.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. − (SV) Mums jāuztur augsts vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes līmenis, un šai aprūpei jābūt prioritārai labklājības sistēmas sastāvdaļai, kas tiek pilnveidota atbilstoši demogrāfiskām pārmaiņām. Pilnīgi apzināmies prasību noteikšanu attiecībā uz minimālajiem sociālajiem standartiem, kas ieviešami visos aprūpes sektorā slēdzamajos līgumos, tomēr uzskatām, ka nav pareizi norādīt minimālo algas līmeni, kas ne vienmēr tiek ievērots Zviedrijā, jo algu līmeņu noteikšana ir sociālo partneru pārziņā. Algu līmeņu noteikšana neietilpst arī ES kompetencē. Neuzskatām, ka šī situācija būtu kaut kādā veidā jāmaina, bet tomēr esam izlēmuši balsot par rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatām, ka tās galvenais jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Palielinoties paredzamajam vidējam dzīves ilgumam un augošajai vecāka gadagājuma cilvēku neaizsargātībai, ko izraisa viņu atkarība no sociālajiem pakalpojumiem, kuri bieži vien ir nepietiekami un rada sadrumstalotas attiecības ģimenēs, sastopamies ar situāciju, kurā daudzi cilvēki šajā visgrūtākajā savas dzīves posmā jūtas vientuļi un tiem nav finanšu līdzekļu uzturam, un daudzos gadījumos tie ir nonākuši dramatiskos nabadzības apstākļos, līdz ar to radot nepieciešamību dalībvalstu valdībām uzņemties rūpes par to pamatvajadzību nodrošināšanu.

Eiropā, tāpat kā Portugālē, nepārtrauktas aprūpes jautājums CDS-PP (Demokrātiskais un sociālais centrs — Tautas partija) ir svarīgs, un jau vairākus gadus esam skaidri izteikuši atbalstu atbilstošu tīklu radīšanai, lai šāda veida aprūpe un atbalsts tiktu sniegts ģimenēm, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, un privātajiem aprūpes sniedzējiem. Esmu gandarīts, redzot, ka šajā rezolūcijas priekšlikumā ir ierosināts, ka dalībvalstu valdībām ir jāatbalsta neformālie nepārtrauktās aprūpes sniedzēji, kas bieži vien ir ģimenes locekļi, un ka šiem aprūpētājiem, kas uzņemas pienākumus, kurus citos apstākļos būtu jāuzņemas valstij, tiek nodrošināti nepieciešamie apstākļi savu vecāka gadagājuma radinieku aprūpei, tos nesodot, piemēram, profesionālā ziņā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Pēdējo gadu laikā ES ir konstatētas demogrāfiskas pārmaiņas sabiedrības novecošanas virzienā. Tās dēļ ir būtiski pieauguši budžeta izdevumi un pieprasījums pēc papildu veselības aprūpes infrastruktūras un sociālajiem pakalpojumiem. Tādēļ ir vajadzīga politika vecāka gadagājuma cilvēku integrācijai un jebkādas diskriminācijas pēc vecuma izskaušanai. Mani pārsteidz tas, ka gadu gaitā daudzās dalībvalstīs ir samazināts geriatriskās medicīnas pakalpojumu finansējums un šo pakalpojumu apjoms. Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes kvalitātei ir jābūt augstai.

Tādēļ dalībvalstīm ir jāievieš politika speciālo mācību uzlabošanai. Es arī vēlos jums atgādināt par milzīgo ieguldījumu, ko šajā jomā ir devušas brīvprātīgo organizācijas, kā arī reliģiskās un labdarības organizācijas. Dalībvalstīm arī jāpievērš īpaši liela uzmanība to personu pamattiesību nodrošināšanai, kas saņem ilgtermiņa aprūpi. ES dalībvalstīm ir prioritārā kārtā jāatbalsta paliatīvās aprūpes vienību izveide dzīvesvietās, kā arī jāizstrādā un jāievieš progresīvākās mācību sistēmas, lai paaugstinātu to personu izglītības līmeni, kas strādā vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes jomā. Komisijai ir jāsagatavo pētījums, kurā būtu skaidrāk atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku pieaugošās vajadzības pēc aprūpes un aplēsts paredzamais speciālistu piedāvājums laikposmā līdz 2020. gadam.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Zinātniskais un tehnoloģiskais progress un pozitīvā civilizāciju attīstība ir veicinājusi cilvēku dzīves ilguma palielināšanos. Tomēr pašlaik neoliberāli priekšlikumi un kapitālisma pastāvīgais mērķis gūt aizvien lielāku peļņu rada valdībām tendenci piešķirt mazāku vērtību vecāka gadagājuma cilvēkiem un uzskatīt sabiedrības novecošanu par slogu; tas nav pieņemami.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā, lai gan tas nerisina problēmu pašā saknē, proti, sociālā atbalsta devalvēšanās iemeslus, ir aicinājums apkarot vecāka gadagājuma cilvēku sociālo atstumtību un jebkādu diskrimināciju pēc vecuma.

Tajā arī ir nosodīta specializētā geriatriskā medicīna, nepietiekama apņemšanās nodrošināt mācības vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē specializētam personālam un nepietiekama sabiedriskā un mājas aprūpes infrastruktūra, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe visiem pieejamos apstākļos.

Tādēļ atbalstām šo aicinājumu, tomēr turpināsim cīnīties pret cēloņiem, kas rada šo situāciju, un par patiesām pārmaiņām politikā, kas pievērsta vecāka gadagājuma cilvēku labklājībai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Iepazīstoties ar Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, tā man atgādināja par sāpīgo un kaunpilno 2003. gada karstuma viļņa epizodi, kurā Francijā bojā aizgāja gandrīz 15 000 vecāka gadagājuma cilvēku. Personāla trūkums pansionātos un neveselīgā tendence mūsu sabiedrībā, jo īpaši manā valstī, kurā daudzi vecāka gadagājuma cilvēki tiek atstāti vieni un pamesti, ir šīs traģēdijas sakne. Tomēr nevaru arī aizmirst milzīgo atbildību, kas ir jāuzņemas Eiropas Savienībai par mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas sabrukšanu, pateicoties tās īstenotajai ekonomiskās un tirdzniecības politikai — budžeta maltusiānismam, ko tā cenšas uzspiest,— un tās tīri aktuālajai sociālās apdrošināšanas vīzijai, kas ir tai kopīga ar mūsu politiskajiem līderiem. Uzskatu to par līdzatbildīgu kopā ar valdībām, kas to atbalsta zemo algu, pirktspējas un pensiju iemesla dēļ. Nevaru arī aizmirst to nāves kultūru, kas ir pausta lielā daļā tekstu, par kuriem tiek debatēts šajā plenārsēžu zālē. Tādēļ, atklāti runājot, neuzskatu, ka vajadzētu Briselei piešķirt jebkādas pilnvaras attiecībā uz politiku jautājumā par vecāka gadagājuma cilvēkiem, pat ne pilnvaras izstrādāt statistiku.

  Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. − (SV) Balsojuma skaidrojums. Šodien balsojām par rezolūcijas priekšlikumu (Nr. B7-0491/2010) par vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi. Tomēr vēlamies norādīt, ka nepiekrītam visam, kas ir teikts rezolūcijā. Mūsu galvenās rūpes ir aicinājums ieviest minimālo algu līmeni. Šajā ziņā atbalstām subsidiaritātes principu. Gunnar Hökmark, Christofer Fjellner, Anna Ibrisagic, Anna Maria Corazza Bildt.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ir jautājums, kam mūsu partija ir pievērsusi lielu uzmanību un ko uzskatām par ļoti nozīmīgu, lai panāktu, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kam ir nopietnas veselības problēmas, savas dzīves pēdējo posmu varētu pavadīt pēc iespējas labākos apstākļos. Tāpēc, lai gan ir krīze, jānovirza visi iespējamie resursi, lai panāktu iespējami labāko atbalstu visiem tiem, kuri saņem ilgtermiņa aprūpi, tādējādi nodrošinot vecāka gadagājuma cilvēkiem labu dzīves kvalitāti. Šādu uzskatu mana partija aizstāv Portugālē, un mēs esam iesnieguši Portugāles parlamentam vairākus priekšlikumus par šo jomu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Demogrāfiskās pārmaiņas pēdējos gados, jo īpaši sabiedrības novecošanās, ir radījušas pieaugošu spiedienu uz budžetu un būtisku nepieciešamību ieviest labāku veselības un sociālās aprūpes infrastruktūru. Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi, kas iedrošina dalībvalstis apkarot šo cilvēku sociālo atstumtību un visa veida diskrimināciju pēc vecuma, jo dalībvalstīm jāgarantē pietiekamas veselības un sociālās aprūpes kā Eiropas solidaritātes modeļa pamatprincipa pieejamība.

Ir svarīgi atzīt kvalitātes un aprūpes nepārtrauktības nozīmi, un tādēļ dalībvalstīm jāievieš programmas, kas nodrošina atbalstu un aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem mājās vai arī turpina to sniegt valstīs, kur tā jaut tiek nodrošināta, municipālo un pašvaldību pārvaldes iestāžu administrācijas ietvaros attiecīgajās to kompetences jomās. Visās dalībvalstīs jāievieš garantijas, lai aizsargātu to cilvēku pamattiesības, kas saņem ilgtermiņa aprūpi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi atbalstu šo rezolūciju. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta deklarācijai sekos tālākas rīcības. Ir nepieciešams asi un operatīvi reaģēt uz jebkuriem vecāka gadagājuma cilvēku diskriminācijas gadījumiem. Ir nepieciešams izstrādāt nacionālajām valdībām juridiski saistošu direktīvu, kas paredzētu juridisku atbildību par rīcībām, vērstam uz pensiju samazināšanu un citu valsts pienākumu nepildīšanu attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. 2009. gadā manā valstī, Latvijā, valdība, lai "aiztaisītu caurumu" budžetā, samazināja pensijas, līdz ar to iznīcinot iedzīvotāju cerību uz sociālo stabilitāti un taisnīgumu. Es nobalsoju par šo deklarāciju cerot, ka līdzīgi pārkāpumi un varas ļaunprātīga izmantošana vairs neatkārtosies.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jau vairākus gadus redzam, ka finansēt īstermiņa vai ilgtermiņa aprūpi vairs nav ekonomiski pamatoti. Tomēr visi šajā ziņā veicamie pasākumi ir atstāti novārtā, un tie, kurus tas skar, un viņu radinieki cieš grūtības. Tāpat kā bērnu audzināšanas gadījumā, aprūpes sniedzēju radinieku un brīvprātīgo pakalpojumi sabiedrībā tiek pārāk zemu novērtēti, un sociālie tīkli kapitālisma vārdā tiek sagrauti. Tā vietā iedzīvotāji tiek pārliecināti, ka ir nepieciešama nekontrolējama masveida imigrācija, lai garantētu sociālo sistēmu un līdz ar to saglabātu arī vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi.

Patiesība ir tieši pretēja. Tas ir tikai veicinājis nekavētu finansiālo sabrukumu. Debates par mūsu finansiālo ilgtspēju un aprūpes radīto finanšu slogu ir pārāk novēlotas. Ja pašlaik vēlamies piešķirt prioritāti paliatīvās aprūpes un medicīniskās aprūpes attīstībai mājās, tad tik tiešām nebūs iespējams mainīt mūsu viedokli par 180 grādiem šajā jautājumā. Vēlme atrisināt jautājumu par sliktu izturēšanos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem aprūpē jebkurā gadījumā ir apsveicama. Prasību saraksts ir aizkavējies par vairākiem gadiem. Tomēr balsoju par to.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Priecājos par šīs rezolūcijas pieņemšanu, kurā faktiski dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā pēdējo gadu demogrāfiskās pārmaiņas, jo īpaši sabiedrības novecošanos, kas ir galvenais iemesls tam, ka palielinās spiediens uz budžetu un pieaug pieprasījums pēc labākas veselības un sociālās aprūpes infrastruktūras. Dalībvalstis tiek iedrošinātas apkarot vecāka gadagājuma cilvēku sociālo atstumtību un jebkāda veida diskrimināciju pēc vecuma, kā arī atgādina dalībvalstīm par to, ka pietiekamu veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir viens no Eiropas solidaritātes modeļa pamatprincipiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Šā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšana vēlreiz parāda, ka Eiropas Parlaments un tā deputāti ir nolēmuši atrisināt jautājumu par vecāka gadagājuma cilvēku veselības aprūpi. Sabiedrībā, kura noveco, „sudraba gadu” aizsardzībai un uzlabošanai tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme.

Nepārtrauktas mācības šajā sfērā strādājošiem, aicinājums visām dalībvalstīm sākt informatīvo kampaņu, kas pievērsta vecāka gadagājuma cilvēkiem ar diētas ierobežojumiem un dehidratācijas riska profilaksei, tā sauktās „e-veselības” izstrādei, līdzekļu neefektīvas izlietošanas un izšķērdēšanas konstatēšanai ir tikai daži no šajā rezolūcijā piedāvātājiem pasākumiem.

Neviena dalībvalsts nedrīkst izvairīties no šā būtiski svarīgā pienākuma uzlabot šo vīriešu un sieviešu apstākļus, kas bieži vien tiek atstāti, lai gādātu par sevi paši. Tādēļ ceru, ka, pateicoties mērķim sasniegt „sabiedrību visiem”, šīs rezolūcijas pieņemšana var sniegt jaunu stimulu dalībvalstīm, lai iedzīvotājiem dažādos vecuma posmos būtu iespēja aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē bez gadījumiem, kad sabiedrība tos atstāj likteņa varā.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. − (SV) Šodien balsoju par rezolūcijas priekšlikumu Nr. B7-0491/2010 par vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi. Tomēr šajā rezolūcijā ir viens punkts, kuru neatbalstu. Rezolūcijas 12. punktā ir aicinājums noteikt minimālos standartus, kas piemērojami visiem līgumiem aprūpes sektorā, tostarp minimālo algu līmeni. Tas ir punkts, pret ko Zviedrijas Kristīgie demokrāti iebilst. Tas ir arī svešs Zviedrijas kolektīvo līgumu modelim. Mūsu Zviedrijas modelis ir izrādījies gan strādājošo, gan darba devēju interesēm atbilstošs. Esmu stingri pārliecināts, ka algas ir jautājums, kas jāizlemj ar vienošanās palīdzību starp sociālajiem partneriem, nevis kaut kas tāds, ar ko politiķiem būtu jācenšas vienam otru pārspēt.

Kopīgais rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0484/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par situāciju saistībā ar Jordānas upi, jo īpaši saistībā ar teritoriju tās lejtecē, jo uzskatu, ka ir būtiski svarīgi pievērst uzmanību šīs upes, jo īpaši tās lejteces baseina, bojāejai. Priekšlikumā ir ietverts lūgums Izraēlas un Jordānas valdībai, kā arī Palestīniešu pašpārvaldei ar atbalstu no Eiropas Savienības izveidot Jordānas upes baseina komisiju, kas būtu pieejama arī citām piekrastes valstīm.

Uzskatu, ka ir nepieciešams tāds apsaimniekošanas plāns, kas spētu vērst par labu Jordānas upei radītos postījumus, kopā ar apņemšanos sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu šīs upes, jo īpaši tās lejasteces baseina, atjaunošanai. Jautājums par ūdens resursu apsaimniekošanu, nodrošinot vienlīdzīgu ūdens sadali tā, lai tiktu respektētas visu reģionā dzīvojošo cilvēku vajadzības, ir ārkārtīgi svarīgs ilgstoša miera un stabilitātes nodibināšanai Tuvajos Austrumos. Tādēļ uzskatu, ka jāveic lielāks ieguldījums papildu finansiālā un tehniskā atbalsta ziņā ūdens apsaimniekošanas projektiem, veicinot tā vienlīdzīgu sadali un nepieciešamo tehnoloģiju pārnesi uz attiecīgā reģiona valstīm.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. − Atbalstu rezolūciju par situāciju saistībā ar Jordānas upi, jo tajā ir aicināts veikt konkrētus pasākumus šajā jautājumā, kam ir tieša ietekme uz reģionā dzīvojošo tautu ekonomisko, sociālo un kultūras labklājību. Ievērojamā Jordānas upes baseina noplicināšana ietekmē visu to kopienu iztikas aspektus, kas ir atkarīgas no šīs upes ūdens resursiem. Aicinot izstrādāt kopīgi sagatavotus pārrobežu risinājumus ūdens resursu piesārņojuma un pārtēriņa problēmai, rezolūcijā ir uzvērti uzticības un miera veicināšanas rezultāti, ko var sniegt izraēliešu, palestīniešu un jordāniešu sadarbība, saskaroties ar Jordānas upes bojāejas problēmu.

Rezolūcijā ir pareizi uzsvērta vajadzība iekļaut Jordānas upes atjaunošanas plānus Savienības attiecības ar tās piekrastes valstīm. Tāpat arī, ņemot vērā jautājuma neatliekamību, ES ir jāpiešķir prioritāra nozīme Jordānas upes baseina atjaunošanai tās attīstības projektu vidū šajā reģionā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par situāciju saistībā ar Jordānas upi, jo ir jāaizsargā tās vērtība vides, dabas skaistuma, kultūras, vēstures, lauksaimniecības un ekonomikas jomā. Pareiza ūdens resursu apsaimniekošana, kas respektē visu reģionā dzīvojošo tautu vajadzības, arī ir ārkārtīgi svarīga stabilitātes nodrošināšanā Tuvajos Austrumos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Ar Jordānas upi saistītās problēmas pārsniedz parastās bažas par ūdensteču baseina vides noplicināšanu. Kā atzīts mūsu pieņemtajā rezolūcijā, Jordāna nav tikai upe. Problēmas nozīme lielā mērā pārsniedz jautājumu par upes stāvokli, skarot dažādā augstumā esošo valstu, nāciju un tautu politisko, simbolisko un reliģisko sfēru.

Īpašā nozīme, ko tai piešķīrusi cilvēces vēsture, izskaidro bažas Eiropā, un sevišķi šai plenārsēžu zālē, par tās likteni. Ceru un novēlu, lai valstis, kas robežojas ar Jordānu, spētu nolikt pie malas savas tradicionālās atšķirības un neuzticību un vienoties turpmākai šīs upes baseina noplicināšanas novēršanai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Jordānas upe, jo īpaši tās lejtece, ir vispārējas nozīmes kultūras teritorija, kura ir ļoti svarīga no vēstures, reliģijas un vides viedokļa. Diemžēl Jordānas upei lielu postu ir nodarījusi pārmērīga tās resursu izmantošana, piesārņojums un upes straumes slikta pārvaldība, kā rezultātā upes bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies par 50 %. Jordānas upes, jo īpaši tās lejteces, teritorijas atjaunošana ir ārkārtīgi nozīmīga izraēliešu, jordāniešu un palestīniešu vietējām kopienām, kuras saskaras ar līdzīgām ūdensapgādes problēmām.

Tā arī var sniegt ievērojamu labumu no ekonomikas un savstarpējas uzticības veicināšanas viedokļa. Šīs problēmas skarto valdību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu aktīva sadarbība var būt viens no lielākajiem ieguldījumiem reģionālā miera veidošanas procesā. Tādēļ mēs aicinām problēmas skarto valstu iestādes sadarboties un atjaunot Jordānas upi, izstrādājot un īstenojot tādu politiku, kuras galvenais mērķis ir panākt taustāmus rezultātus ūdens patēriņa mājturības un lauksaimniecības vajadzībām pārvaldes jomā, kā arī ūdens un dabas resursu saglabāšanas jomā. Mēs arī aicinām Padomi, Komisiju un ES dalībvalstis veicināt un atbalstīt visaptverošu plānu Jordānas upes nopostīšanas novēršanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā rezolūcijas priekšlikumā jau norādīts, Jordānas upes baseins, jo īpaši tās lejasdaļa, veido universālas nozīmes kultūras ainavu, un tam ir liela vēsturiska, simboliska, reliģiska, vides, lauksaimnieciska un ekonomiska nozīme gan Tuvajos Austrumos, gan tālākos reģionos. Upes pašreizējais ekoloģiski noplicinātais stāvoklis un rezultātā izveidojies piesārņojuma līmenis rada nopietnu pamatu bažām.

Vēlamā un nepieciešamā Jordānas upes atjaunošana — vides, sociāla un kultūras imperatīva, protams, nav atdalāma no reģiona ģeopolitiskā konteksta. Jāatzīst, ka palestīniešu iedzīvotāji Rietumu krastā jau cieš no nopietna ūdens trūkuma, jo lielu tā daļu patērē Izraēlā un Rietumu krasta ebreju apmetnēs, kā arī Izraēla turpina okupēt daļu Golana augstieņu, kas ir daudzu svarīgu ūdens avotu atrašanās vieta. Ūdens resursu vienlīdzīgai sadalei, ņemot vēra visu reģiona tautu vajadzības, ir galvenā nozīme ilgstoša miera un stabilitātes nodibināšanā Tuvajos Austrumos, bet tas savukārt nav nodalāms no Jordānas upes lejasdaļas nepieciešamās rehabilitācijas.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Situācija Tuvajos Austrumos jau vairākus gadus ir sarežģīta gan politiskā, gan ekonomiskā un vides aizsardzības ziņā. Šeit nekad nav bijis daudz upju, to plūsma ir ārkārtīgi nestabila, pat senos laikos meži pārvērtās lauksaimnieciski apstrādājamā zemes platībā un ganību rezultātā katru gadu iet bojā krūmāji, koki un citi zaļumi. Ūdens plūsma Jordānas upē jau tā ir neliela, un ūdens ir piesārņots, un Nāves jūra pamazām izžūst. Pietiekamas ūdens plūsmas nodrošināšana upē ir liela tehniska problēma, ko var atrisināt tikai mierīga politiskā klimata apstākļos. Eiropas Savienība jau sen aktīvi darbojas virknē projektu, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt mierīgu visa reģiona izaugsmi.

Tādēļ ir arī vēlams, lai mēs atbalstītu šo svarīgo programmu, proti, racionāla ūdens apsaimniekošanas režīma atjaunošanu Jordānas vidustecē un lejtecē. Tā kā pašvaldībām ir līdzīgas problēmas vairākās vietās Sahelas apgabalā un Āzijā, vērtīgu iedvesmu līdzīgu problēmu risināšanā vairākās citās vietās sniegtu ne vien Komisijas atbilde, bet arī konkrētu koriģējošo pasākumu pieņemšana. Es atbalstu kopīgā rezolūcijas projekta pieņemšanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Piekļuve dzeramajam ūdenim ir viena no fundamentālām cilvēktiesībām. Jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma rezolūciju, kas tika izstrādāta Kočabambas Tautas sapulcē, kurā pieprasīta tās atzīšana. Jordānas upe ir izpostīta, un palestīniešu iedzīvotājiem ir liegta piekļuve dzeramam ūdenim pēc tam, kad Izraēla, Jordāna un Sīrija ir gandrīz pilnīgi mainījusi upes plūsmas virzienu. Eiropas Savienībai jāsniedz rezultatīvs atbalsts valstu starpā noslēgtajiem sadarbības līgumiem attiecībā uz upes atjaunošanu un ūdens resursu sadales uzlabošanu visā reģionā.

Šī ekskluzīvā interese par Jordānas upi laikā, kad tiek iznīcināts tik daudz citu upju, tomēr ir šokējoša. Tieši to arī aizstāv šī rezolūcija. Balsoju par to cerībā, ka līdzīgas rūpes tiks izrādītas arī par pārējām ūdenstecēm visā pasaulē.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par situāciju saistībā ar Jordānas upi, jo visas valstis, kas izvietotas gar tās krastiem, jāiedrošina veikt tās atjaunošanu. Jordānas upe ir pilnīgi sabojāta — sliktās apsaimniekošanas rezultātā ir radīts ievērojams piesārņojums, kura dēļ ir zaudēti 50 % no bioloģiskās daudzveidības.

1994. gadā parakstītajā Miera līgumā Izraēla un Jordāna vienojās par sadarbību Jordānas upes ekoloģiskajai atjaunošanai gar šo valstu kopīgo robežu un par tās ūdens resursu aizsardzību. Tomēr palestīnieši ir izstumti no Rietumkrastā izveidotās Izraēlas drošības zonas visā Jordānas upes lejasteces baseinā, ko prettiesiski ir okupējuši Izraēlas apmetņu cēlāji, kuri veic zemes irigāciju, izmantojot palestīniešiem piederošo ūdeni.

Tas nozīmē, ka Rietumkrasta palestīniešu iedzīvotāji sastopas ar nopietnu ūdens resursu trūkumu, tādēļ pieprasām, lai Izraēla izbeigtu šo apmetņu veidošanas politiku, tostarp Jordānas upes lejastecē. Valstīm tās krastos ar ES atbalstu jāizveido Jordānas upes komisija, lai atjaunotu upi, garantējot, ka tajā ir pietiekams ūdens daudzums to iedzīvotāju apgādei, kas dzīvo gar upes krastiem.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) ES nobalsoju par rezolūciju. Rezolūcijā tiek runāts par to, ka šodien Jordānas upe atrodas katastrofālā stāvoklī. Nāves jūras līmenis katru gadu tiek pazemināts uz 30 centimetriem. Piekrastes valstis, it sevišķi Sīrija un Jordānija, izmanto upes resursus, nesniedzot ieguldījumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu attīstībā. Ja ES tuvākajā laikā nepastiprinās spiedienu uz visiem ūdens resursu lietotājiem, ekoloģiskā katastrofa ir neizbēgama. Šajā ziņā šī rezolūcija ir ļoti savlaicīgs signāls Sīrijas, Jordānijas un Izraēlas valdībām. Ir nepieciešams likt saprast visām Tuvo Austrumu valdībām, ka ES nav ugunsdzēsības mašīna, kura var atrisināt viņu problēmas. Mums ir jāpiespiež Sīrijas, Jordānijas un Izraēlas valdības padomāt par nākotni. Mums ir jāpalīdz tām saplānot rīcības šajā virzienā, bet nekādā gadījumā nesniegt finansējumu tiem, kas neapdomāti izmanto dabas resursus, lai īstenotu savus savtīgos mērķus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Atzinīgi novērtēju šodienas nozīmīgo balsojumu par rezolūciju, kas pievērš uzmanību un pauž bažas par Jordānas upes, jo īpaši Jordānas lejasteces, izpostīšanu. Tajā piekrastes valstu atbildīgās iestādes tiek aicinātas sadarboties un atjaunot Jordānas upi, izstrādājot un ieviešot politiku, kas galvenokārt ir vērstas uz taustāmu rezultātu sasniegšanu vietējā patēriņa un lauksaimniecības ūdens pieprasījuma pārvaldībā, ūdens aizsargāšanā un kanalizācijas un lauksaimniecības un rūpniecības notekūdeņu apsaimniekošanā un pietiekama apjoma tīra ūdens plūsmas nodrošināšanā Jordānas upē. Tajā ir atzinīgi novērtēta sadarbība starp Izraēlas, Jordānas un palestīniešu pašvaldībām, kas sastopas ar līdzīgām ūdens problēmām Jordānas lejteces baseinā, un ietverts aicinājums Izraēlai un Jordānai respektēt visas miera līgumā noteiktās saistības par Jordānas upes rehabilitāciju.