Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2108(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0241/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0241/2010

Debates :

PV 20/09/2010 - 19
CRE 20/09/2010 - 19

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.7
CRE 21/09/2010 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0325

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 20. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19.  Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Turciju (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Metin Kazak ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju (A7-0238/2010).

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, referents.(BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Galvenais šā ziņojuma sagatavošanas iemesls ir fakts, ka Turcija ir viena no Eiropas Savienības svarīgākajām tirdzniecības partnerēm. Oficiālā statistika liecina, ka Turcijas ekonomika ir 17. lielākā pasaule un sestā lielākā Eiropā, turklāt tā ir arī Eiropas Savienības septītā lielākā tirdzniecības partnere. Eiropas Savienības un Turcijas savstarpējās tirdzniecības apjoms 2008. gadā sasniedza augstāko punktu — EUR 100 miljardu gadā.

Ņemot to vērā, Ārējās tirdzniecības komisijas ziņojumā izklāstītos akcentus un pamatnostādnes varam rezumēt vairākos punktos.

Pirmkārt, lai gan muitas savienībai, kas pastāv kopš 1996. gada, nenoliedzami ir izdevies panākt veiksmīgu Eiropas Savienības un Turcijas ekonomikas un tirdzniecības integrāciju, joprojām pastāv ar tarifiem saistīti ierobežojumi, kā arī pārmērīga birokrātija un sarežģītas birokrātiskas procedūras, ko Turcijai vajadzētu ātri novērst.

Otrkārt, Komisijai jāturpina saistību īstenošana un dialogs ar Turciju tirdzniecības jomā, jo īpaši Apvienotajā padomdevējā komitejā un Muitas savienības apvienotajā komitejā. Ja vēlamies drīzumā novērst neatrisinātās problēmas, šīs platformas ir jāizmanto efektīvāk.

Turcijai ir jāizbeidz diskriminējošie pasākumi, ko tā piemēro ārvalstu uzņēmējiem, valsts iepirkuma konkursos Turcijas pretendentiem nosakot par 15 % labāku cenu.

Eiropas Savienībai ir brīvās tirdzniecības nolīgumi ar tādām trešām valstīm, ar kurām Turcijai šādus nolīgumus vēl nav izdevies noslēgt. Tas nelabvēlīgi ietekmē Turcijas ekonomiku, jo Eiropas Savienības partneriem nodrošina vienpusēju un priviliģētu pieeju Turcijas tirgum.

Atzīstot grūtības, ar ko Turcija saskaras, slēdzot šādus nolīgumus, mēs aicinām Komisiju un Padomi paredzēto brīvās tirdzniecības nolīgumu ar trešām valstīm ietekmes novērtējuma pētījumos iekļaut Turciju un nodot informāciju par ES nostāju un šādu nolīgumu apspriedes gaitu.

Piektkārt, nopietna divpusēju tirdzniecības attiecību problēma ir preču viltošana. Šis aspekts padara Turciju mazāk saistošu ārvalstu tiešo ieguldījumu veikšanai, tādēļ Turcijai ir efektīvi jāpiemēro tās jaunie tiesību akti par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Sestkārt, Turcija ir ietekmīgs reģionālais spēks, un tai ir sevišķi svarīga nozīme Melnās jūras un Kaukāza reģionos, Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos, un Vidusāzijā. Eiropas Savienībai šīs reģionālās platformas būtu ļoti noderīgas, jo tās sniedz piekļuvi jauniem tirgiem, kā arī jaunas iespējas, kas veicinātu šo reģionu un Eiropas Savienības ekonomisko saišu nostiprināšanu.

Septītkārt, mums jānorāda uz Turcijas darbaspēka tirgus galveno problēmu, proti, sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū un viņu nodarbinātību neoficiālajā sektorā. Tādēļ Turcijai savā ekonomikas un sociālajā politikā galvenā uzmanība jāvelta sieviešu nodarbinātībai.

Komisijai un Padomei ir jāpārskata vīzu procedūras, kas ierobežo Turcijas uzņēmēju un kravas furgonu vadītāju pārvietošanos un rada šķēršļus tirdzniecībai. Tajā pašā laikā Komisijai jāpārliecinās, vai dalībvalstis ievēro Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumus par šo jautājumu.

Ziņojumā ir iekļauti arī citi aspekti, par kuriem Eiropas Parlamenta politiskās grupas ir panākušas kompromisu, taču es atļāvos iesniegt arī divus grozījumus par atjaunināšanu attiecībā uz statistiku par nabadzību un bezdarbu Turcijā, kā arī nelielu komentāru par referendumu par konstitucionālo reformu, kurai jāveicina demokratizācijas process Turcijā un jānodrošina brīvā tirgus principu efektīvāka piemērošana.

Dāmas un kungi, es ceru, ka gaidāmajās plenārsesijas debatēs būs tāda pati sadarbības un konstruktīvisma gaisotne kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas diskusijās.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es gribu pateikties Kazak kungam par to, ka viņš sagatavoja šo līdzsvaroto un godīgo ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju. Es arī vēlos pateikties Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļiem par vērtīgo ieguldījumu šajā ziņojumā.

Lai gan ziņojuma galvenais temats ir ES un Turcijas muitas savienība, ir aplūkoti arī citi jautājumi, piemēram, ceļu transports, kvotas un vīzas, pie kuriem es kā tirdzniecības komisārs nekavēšos.

Man šīs sanāksmes dalībniekiem nav jāatgādina, ka Turcija ir ļoti svarīga ES ekonomiskā un politiskā sabiedrotā. Nudien, Turcija ir ES septītā lielākā tirdzniecības partnere, bet ES ir Turcijas galvenā tirdzniecības partnere. Turklāt Turcija ir vienīgā valsts ar ievērojamu tirdzniecības apjomu, ar kuru ES ir muitas savienība. Papildus tam Turcija ir arī kandidātvalsts. Tas viss veido patiešām unikālas divpusējās attiecības.

ES un Turcijas tirdzniecības attiecību tiesiskais pamats ir muitas savienība. Kā norādīts ziņojumā, muitas savienība ir būtiski veicinājusi mūsu divpusējās tirdzniecības attiecības, no kurām abas puses ir ieguvējas. Taču joprojām pastāv vairākas grūtības — daudzas no tām tādēļ, ka Turcija nav pienācīgi un pilnībā īstenojusi no muitas savienības izrietošās saistības, tādējādi radot lielus sarežģījumus un palielinot tirdzniecības problēmas, kas jau daudzus gadus nav atrisinātas. Eiropas Savienība atšķirībā no Turcijas ir pilnībā izpildījusi savus ar muitas savienību saistītos pienākumus.

Pirms pāris gadiem Komisija piedāvāja Turcijai iespēju paplašināt muitas savienību un noslēgt papildu nolīgumus, kas inter alia attiektos uz pakalpojumiem un valsts iepirkumiem, taču Turcija mūsu piedāvājumu noraidīja.

Komisija ir gatava spert vajadzīgos soļus, lai turpinātu uzlabot divpusējās tirdzniecības attiecības ar Turciju. Esmu gatavs kopā ar Turciju turpināt meklēt veidus, kā risināt tās bažas saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ko ES ir noslēgusi ar trešām valstīm. Tehniskā līmenī tiek ieguldīts nopietns darbs, lai mūsu Turcijas partneriem sniegtu informāciju par progresu sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar citām valstīm. Attiecīgajos ietekmes novērtējuma pētījumos mēs arī esam iekļāvuši atsauci uz ES un Turcijas muitas savienību. Mēs regulāri aicinām Turciju mūs savlaicīgi informēt par tās satraucošajiem jautājumiem un bažām. Turklāt mēs informējam mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) partnerus par ES un Turcijas muitas savienību un uzstājam, ka arī tiem ir jānoslēdz BTN ar Turciju. Šāda ES BTN partnera apņemšanās parasti tiek iekļauta attiecīgajā līgumā vai nu kā pilns pants, vai arī kā deklarācija.

Tiesa, mēs saskaramies ar atsevišķu dalībvalstu iebildumiem, jo tās nevēlas, ka mūsu BTN tiek iekļauts šāds teksts. Man ir žēl, ka veidojas šāda situācija, taču es jums apliecinu, ka turpināšu darīt visu, kas ir manos spēkos, lai nodrošinātu ES un Turcijas muitas savienības labu darbību arī turpmāk.

Ļaujiet man runāt atklāti — mēs saskaramies ar zināmu Turcijas pretestību un nevēlēšanos pilnībā īstenot muitas savienības radītās saistības. Ziņojumā ir skaidri norādītas jomas un Turcijas veiktie pasākumi, kas neatbilst muitas savienības noteikumiem. Es ticu, ka šis ziņojums palīdzēs motivēt Turciju spert vajadzīgos pozitīvos soļus, lai uzlabotu muitas savienības vispārējo darbību un ierosinātu sākt sarunas par papildu nolīgumiem, kas stiprinātu mūsu divpusējās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības.

Es arī gribētu izmantot iespēju un jūs informēt, ka esmu personiski apņēmies uzlabot Turcijas un ES tirdzniecības attiecības. Šā gada jūnijā man piezvanīja Turcijas ārējās tirdzniecības ministrs, un mēs vienojāmies regulāri sazināties. Nesen viņš mani ielūdza tuvāko mēnešu laikā ierasties uz tikšanos Ankarā, un es šo ielūgumu pieņemšu cerībā, ka mēs panāksim progresu un atradīsim ātru, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu risinājumu pašreizējām tirdzniecības problēmām.

Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Godelieve Quisthoudt-Rowohl, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Turcija ir spēcīga Eiropas Savienības tirdzniecības partnere un otrādi. Lai gan Turcija savu tirdzniecību pēdējo gadu laikā ir ievērojami dažādojusi, mēs, Eiropas Savienība, joprojām esam tās lielākā tirdzniecības partnere. Tomēr visu labo vienmēr var padarīt vēl labāku, un tāds ir šā ziņojuma mērķis.

Tādēļ mēs aicinām Turciju samazināt tās augstos tarifus par, piemēram, lauksaimniecības produktiem, un likvidēt atlikušos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus preču brīvai apritei. Tirdzniecību uzlabotu arī procedūru vienkāršošana un birokrātijas samazināšana. Kā jau komisārs minēja, Turcija nesen, protams, ir panākusi arī dažus uzlabojumus. Tomēr ārvalstu ieguldījumu plūsma palielinātos, ja būtu iespējams uzlabot tiesību aktus par intelektuālo īpašumu un ja Turcija noteikumus par šo jomu patiešām ievērotu. Tiesību akti Turcijā netiek efektīvi īstenoti. Mums ir arī jāmudina Turcija pilnībā īstenot Asociācijas nolīguma papildprotokolu. Joprojām pastāv nenovērsti šķēršļi preču brīvai apritei.

Kad vien mēs šajā Parlamentā, tostarp Starptautiskās tirdzniecības komitejā, diskutējam par Turciju, debates bieži ir ļoti emocionālas. Tādēļ es vēlos īpaši pateikties referentam par viņa veiksmīgo un ļoti atklāto sadarbību ar visiem ēnu referentiem, sagatavojot ziņojumu, kurā ir atspoguļoti mūsu visu viedokļi, kas bija redzams arī komitejas balsojumā. Liels paldies, Kazak kungs.

 
  
MPphoto
 

  Francesca Balzani, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienībai un Turcijai ir ciešas tirdznieciskās saites. Muitas savienība ir radījusi iespēju panākt ievērojamu Eiropas Savienības un Turcijas savstarpējās tirdzniecības apjomu — līdz EUR 100 miljardiem gadā.

Pats galvenais — Turcijas ģeopolitiskais stāvoklis padara to par nozīmīgu saikni starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Āziju, kā arī Kaukāza un Melnās jūras reģioniem. Turcija ir arī valsts, kas no Eiropas Savienības atšķiras ar pilnīgi citādāku demogrāfisko dinamiku, tā ir jauna valsts, kā arī pirmā valsts, kas uzveica krīzi un īstenoja sarežģītās reformas, ko pieprasīja šī dinamika.

Turcija ir komplementāra valsts, jo daudzējādā ziņā atšķiras no Eiropas Savienības, un tādēļ pastāv liels savstarpējs potenciāls, kam mums ir jāpievērš galvenā uzmanība. Mums jārīkojas uzmanīgi, lai šo potenciālu pārvērstu auglīgos ieguldījumos, nevis iznīcinātu.

Taisnība, ka Eiropas Savienība ir svarīga tirdzniecības partnere, taču Turcija vairāk nekā agrāk skatās Krievijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu virzienā. Arī muitas savienība joprojām neattiecas uz valsts iepirkumiem vai pakalpojumu nozari, un pastāv arī ievērojami šķēršļi starptautiskajai tirdzniecībai.

Tādēļ mums ir jāstrādā, lai šo potenciālu ierobežojošos šķēršļus likvidētu — un es uzskatu, ka ziņojums, kuru šodien apspriežam un par kuru tuvāko dienu laikā balsosim, ir solis šajā virzienā —, jo pastāv jomas, kurās mums tas patiešām ir jāpalielina, proti, enerģētika, vide, pakalpojumu tīkli un infrastruktūra. Tādējādi šis ziņojums ir svarīgs solis, un, manuprāt, Kazak kunga darbs ir pelnījis atbalstu, un es viņam par šo darbu pateicos.

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Kazak kunga ziņojumu, kurā būtībā mums ir pateikts, ka Eiropas Savienības rokās ir ievērojams instruments turpmākai ES un Turcijas attiecību, tostarp politisko attiecību, paplašināšanai — komerciālā politika.

Turcijas būtiskais geostratēģiskais novietojums attiecībā uz Vidusjūras, Tuvo Austrumu, Vidusāzijas un Kaukāza reģionu jau tika pieminēts. Turku dzejnieks Nâzım Hikmet ir sarakstījis skaistu poēmu, kas skan šādi: „šīs valsts veidols ir kā lepnas ķēves galva, tā pilnos auļos no Āzijas tālienēm traucas līdz Vidusjūrai”. Mēs gribētu, lai šī valsts ar ķēves galvas veidolu kā viens no šo reģionu centriem būtu reāls atbalsta punkts attiecībām ar tiem.

Tomēr, lai tā notiktu, ir jāstabilizē politiskās un tirdzniecības attiecības ar Armēniju un jāatrisina jautājums par Kipru, es arī gribētu uzsvērt Kazak kunga ziņojuma 11. punktu par muitas savienības noteikto saistību ievērošanu un īstenošanu attiecībā uz Turcijas okupēto Kipras daļu. Tātad ne viss ir nevainojami. Balzani kundze arī norādīja, ka pastāv zināmas problēmas, jo īpaši tādās jomās kā preču viltošana, intelektuālā īpašuma aizsardzība un muitas savienības noteikumu piemērošana pakalpojumu nozarei un iepirkumiem.

Es vēlos pateikties Kazak kungam. Vidusjūras reģionam ir jāmainās, un mēs vēlamies to mainīt kopā ar Turciju, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm laikposmā no šā gada līdz 2020. gadam piedzīvos 37 % lielu izaugsmi — tas ir viss, kas mums jāzina.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt referentu par šo lielisko ziņojumu, kurā norādīts, cik nozīmīga tirdzniecības partnere Turcija ir Eiropas Savienībai un otrādi, kā arī muitas savienības nozīmīgums.

Joprojām pastāv daudz problēmu, kas mums ir jārisina abās pusēs — gan Turcijā, gan ES. Viena no jomām, kas Turcijā īpaši jānostiprina, ir darba ņēmēju tiesības. Taču ir arī tādas problēmas, kas jārisina šeit, Eiropas Savienībā, viena no tām ir vīzu režīma atvieglošana — mums jāatvieglo vīzu piešķiršana ne tikai kravas furgonu vadītājiem un uzņēmējiem, bet arī studentiem, tūristiem un citiem, lai nostiprinātu ne tikai valstu, bet arī cilvēku sadarbību. Runājot par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, mums Turcija ir pilnībā jāiesaista sarunās, jo šie nolīgumi ļoti ietekmē arī Turciju.

Vispārīgi runājot, mūsu attiecību ar Turciju pamatā jābūt godīgumam, un tas nozīmē arī ļoti skaidru paziņojumu, ka ES pildīs savus solījumus un aicinās to kļūt par ES dalībvalsti, tiklīdz Turcija būs izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, referendumam par konstitucionālajām reformām Turcijā bija labvēlīgs rezultāts, taču tas ir tikai neliels solis ceļā uz vispārēju personisko, politisko un arodbiedrību brīvību attīstību.

Kurdu kopiena un daudzi citi cilvēki balsojumā nepiedalījās vai arī balsoja pret referendumu tieši tādēļ, ka grib panākt tālejošākus uzlabojumus un pašsaprotamu tiesību ievērošanu. Ļoti žēl, ka joprojām nav Starptautiskās Darba organizācijas standartiem atbilstīga tiesību akta, ar ko nodrošinātu arodbiedrību tiesību, tiesību slēgt koplīgumus un tiesību streikot pilnīgu ievērošanu.

Mēs kā politiska grupa vēlamies uzsvērt, ka progresa mēraukla nedrīkst būt tikai tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar valsti. Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka Eiropas Parlaments ar šo ziņojumu ir arī nosūtījis Turcijai konsekventu vēstījumu. Nav pieņemami, ka ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokola selektīvajai piemērošanai — vai drīzāk nepiemērošanai — nav būtiskas ietekmes uz pievienošanās sarunām.

Tādēļ, ja Turcija vēlas tirgoties ar Kipras turku kopienu un ES, tā vietā, lai meklētu netiešus veidus, kā atzīt struktūru, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO rezolūcijām ir nelikumīga, tai vajadzētu pieņemt Kipras Republikas prezidenta Demetris Christofias priekšlikumu par ANO koordinētu Famagustas atdošanu tās likumīgajiem iedzīvotājiem un par pilsētas ostā notiekošās tirdzniecības uzraudzības uzticēšanu Eiropas Savienībai.

Šis priekšlikums, kurā nav slēptu motīvu, varētu ievērojami palīdzēt nostiprināt Kipras turku kopienas ekonomiku un vienlaikus kļūt par sākumpunktu lielākiem centieniem apvienot abas salu apdzīvojošās kopienas.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā ir rakstīts, ka Turcijas ekonomika ir sestā lielākā Eiropā. Patiesībā, ja pievēršamies faktiem, Turcijas valsts kopējā zemes platība pārsniedz 300 000 kvadrātjūdžu, un tikai trīs ar pusi procenti — mazāk par 10 000 kvadrātjūdzēm — no šīs teritorijas atrodas Eiropā. Vienīgi ES varētu klasificēt Turciju kā Eiropas valsti!

ES un Turcijas muitas savienība pastāv kopš 1995. gada. Tas ir ļoti neparasti. Šāda savienība pastāv vēl tikai ar Monako un Andoru. Ļaujiet man izteikt manu galveno komentāru. Muitas savienības pastāvēšana, turklāt veiksmīga, padara Turcijas dalību ES, kas nozīmētu pilnīgu politisko savienību — ar visām no tās izrietošajām tālejošajām sekām —, par pilnīgi un galīgi nevajadzīgu. Par to tuvākajā laikā Eiropā notiks asas diskusijas.

 
  
MPphoto
 

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs, uz mūsu galda ir ziņojums par brīvu tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju. Kopš muitas savienības ar Turciju dibināšanas 1996. gadā, ir piedzīvota spēcīga Turcijas un Eiropas valstu savstarpējās tirdzniecības izaugsme.

Holandes Brīvības partija (PVV) uzskata, ka brīvā tirdzniecība ir jāveicina, un mēs atbalstām priekšlikumus tirdzniecības tehnisko šķēršļu, kā arī birokrātisko šķēršļu novēršanai. Ieguvēji no brīvās tirdzniecības esam mēs visi — gan Turcija, gan Eiropas valstis. Tajā pašā laikā ir jābūt skaidrībai, ka sadarbībai ar Turciju jāaprobežojas ar tirdzniecības attiecībām. PVV neatbalsta šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Eiropa var sadarboties ar visu pasauli, ar tādām valstīm kā ASV, Izraēla un Japāna, taču tas nenozīmē, ka tām jākļūst arī par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Brīvā tirdzniecība ar Turciju nekādā ziņā nav uzskatāma par pakāpienu ceļā uz Turcijas dalību ES. PVV nav nekādu iebildumu pret Turciju kā Eiropas Savienības tirdzniecības partneri, taču tā kategoriski neatbalsta tālejošu Eiropas integrāciju un Turcijas dalību ES.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE).(NL) Kā Parlamenta referente jautājumos par Turciju es vēlos izteikt atzinību par šā ziņojuma autora skaidrajiem priekšlikumiem. Es viņam piekrītu — muitas savienība ir bijusi liels ieguvums gan Turcijas, gan ES uzņēmējiem.

Tomēr, kā jau sacīja arī komisārs, muitas savienības izveide vēl ir jāpabeidz, un vairākās jomās šī savienība ne tuvu nav nevainojama. Iespējas un sarežģījumi mūsu tirdzniecības attiecībās ar Turciju ir acīmredzami. Nekavējoties ir jālikvidē atlikušie šķēršļi tirdzniecībai un tehniskie ierobežojumi. Turpmāku saskaņošanu veicinās arī darba pie acquis communautaire turpināšana. Ļoti svarīgi ir arī sākt preču viltošanas apkarošanu, jo tā nodara lielu kaitējumu daudziem Eiropas zīmolu ražotājiem, turklāt viltotas preces, tostarp rotaļlietas, var būt ļoti bīstamas, un tas neattiecas tikai uz Turcijas pilsoņiem.

Ir jāsniedz arī vairāki komentāri par sociālo ekonomiku, jo īpaši arodbiedrību tiesībām. Ja vēlamies panākt šādu sociālo ekonomiku, ir jāsper vismaz neliels solis uz priekšu. Mums ir kopējas intereses enerģētikas jomā, tādēļ mums vajadzētu tām pievērst galveno uzmanību. Aktuāls jautājums ir arī ceļojumu vīzas. Es pārlieku bieži esmu redzējusi, ka cilvēki Turcijā saskaras ar grūtībām, jo pret viņiem ir citādāka attieksme. Visbeidzot, es gribētu pievērst komisāra uzmanību vēl vienam jautājumam.

Ir ļoti svarīgi, lai Turcija pilnībā īstenotu Asociācijas nolīguma papildprotokolu. Tā ratificēšana likvidētu milzīgu šķērsli turpmākām tirdzniecības attiecībām, no kurām iegūtu gan Turcija, gan Eiropa. Ļoti labi, ka patlaban ir izstrādāts šis ziņojums, un nākamajā ziņojumā, ko izstrādās Ārlietu komiteja, mēs vēlreiz uzdosim visus politiskos jautājumus un meklēsim uz tiem atbildes.

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Vispirms ļaujiet man izteikt vispārēju piezīmi par šo ziņojumu, kurā, manuprāt, ir atspoguļotas mūsu attiecības ar Turciju. Lai gan man jāapsveic referents un ēnu referenti par padarīto darbu, es arī vēlos teikt, ka ziņojums ir divdomīgs. Tajā ir atspoguļota mūsu neizlēmība attiecībā uz šo valsti.

Starptautiskās tirdzniecības komitejā, vienu pēc otra pieņemot vai noraidot grozījumus, arvien radās viens pamatjautājums — gandrīz neapzināts —, kas gan ir ļoti tālu no ekonomiskajām un komerciālajām attiecībām ar Turciju: vai mēs atbalstām vai neatbalstām šīs valsts pievienošanos ES?

Ir jūtama zināma vilcināšanās, par ko vēl nav diskutēts — vai Turcija būtu jāuzskata par vēl vienu trešo valsti, ar ko varētu attīstīt labas komerciālās attiecības, vai arī par pievienošanās kandidātvalsti, tādējādi paredzot konkrētas saistības, kas jāpilda abām pusēm?

Ir patiešām grūti teikt, vai šajā ziņojumā ir precīzi atspoguļotas mūsu reālās attiecības ar šo valsti un — jo īpaši — vai tajā patiešām ir noteikta ES stratēģija šajā jautājumā. Tas atkarīgs no tā, kurā žoga pusē mēs stāvam — vai mēs vēlamies tikai priviliģētu partnerību vai arī gribam, lai Turcija mums patiešām pievienojas?

Es vienkārši vēlos brīdināt par pretrunīgajiem signāliem, ko mēs raidām. Mēs nedrīkstam saglabāt divdomīgu attieksmi pret mūsu kopējo likteni un vienlaikus satraukties par Turcijas šķietamo distancēšanos no ES. Atklātībai partnerībā ir liela nozīme, taču tikpat liela nozīme ir arī uzticībai. Atklātība ir vajadzīga tādēļ, ka Turcijai patiešām joprojām ir jāiegulda lielas pūles, lai panāktu vispārējas reformas un izpildītu savas saistības. Taču ir vajadzīga arī uzticība, kas nozīmē, ka mums jāizsaka pamudinājums un jānosūta labvēlīgi signāli.

Pirms dažām dienām, balsojot par savas konstitūcijas reformu, turki izdarīja arī to, ko no viņiem prasa ES — viņi pakāpeniski pielāgo savus tiesību aktus mūsu standartiem, lai varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Joprojām ir garš ceļš ejams un jāiegulda liels darbs, taču neradīsim papildu šķēršļus un nenovirzīsim šīs divpusējās attiecības no to mērķa, proti, dalības ES.

(Runātājs piekrita uzklausīt jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, vai runātājs ir iedomājies, ka konstitūcijas reforma, uz kuru viņš atsaucās, arī ievērojami samazina tiesu varas neatkarību? Vai viņš kaut ko tādu atbalsta?

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es joprojām uzskatu, ka šāda veida reforma, kas vienmēr ir ļoti sarežģīta, sniegs tikai labumu. Norāde par to, ka mazinās armijas ietekme un tiek attīstīta demokrātija, manuprāt, ir būtisks Eiropas Savienībai nosūtīts signāls.

Mēs vienmēr varam kritizēt un uzskatīt, ka kaut kas nav izdarīts, taču solis uz priekšu paliek solis uz priekšu. Es pēc dabas neesmu pesimists un uzskatu, ka visas Turcijas darbības ir vērstas pareizajā virzienā un ka tā pauž vēlmi pievienoties ES. Tādēļ mēģināsim to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt referentu Kazak kungu. Šis ir lielisks ziņojums un atšķirībā no iepriekšējā runātāja, Arif kunga, es nedomāju, ka tajā jāaplūko pilnīgi visi aspekti, jo ziņojuma temats ir tieši tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. Viena no ES problēmām ir tāda, ka, izstrādājot ziņojumu, tajā tiek iekļauts viss iespējamais un nekas nopietns tā arī netiek pateikts. Šajā ziņojumā ir skaidri izteikti būtiskie jautājumi, un es par to Kazak kungam pateicos.

ES un Turcijas muitas savienība, kas tika izveidota 1996. gadā, ir nostiprinājusi Turcijas pozīcijas Eiropas tirgos, un šī valsts ir spēcīga visu Eiropas valstu un ES tirdzniecības partnere. Tomēr jāizsaka nožēla, ka muitas savienību, šķiet, joprojām ielenc visu veidu problēmas. Turcijas iestādes bieži pieprasa atļaujas un licences preču importam, kas ir pretrunā nolīgumam. Mēs, protams, zinām, ka tajā ir vainojamas arī ES dalībvalstis. Tādēļ abām pusēm ir jārīkojas, lai šo problēmu atrisinātu.

Referents minēja preču viltošanu. Šajā jomā būs jāiegulda daudz lielāks darbs. Viena no Turcijas lielākajām problēmām nenoliedzami ir ēnu ekonomika. Tā veido veselus 50–70% no visas valsts ekonomikas, un tas, protams, ietekmē tirdzniecību un ekonomiku. Šī ir problēma, pie kuras risināšanas Turcijai jāturpina strādāt.

Turpmāk Turcijas un ES tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī jāpanāk sekmīgāka muitas savienības darbība visos līmeņos. Turcijai ir vajadzīga ES, taču arī ES ir vajadzīga Turcija.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt Kazak kungu par objektīvo ziņojumu. Tomēr ļaujiet man izteikt divus reālistiskus komentārus.

Pirmais komentārs attiecas uz ziņojuma 26. punktu par energoapgādi. Es uzskatu, ka gan Komisija, gan Eiropas Parlaments ir pārvērtējuši Turcijas nozīmi enerģētikas nozarē. Turcija neražo enerģiju. Turcija ir ļoti īpašs energotīklu kanāls. Tā neatrisina nevienu mūsu problēmu; ir arī citi tīkli, pa kuriem pārvadīt elektroenerģiju.

Mums ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka enerģētikas nozarē viss, par ko mēs diskutējam (Nabucco projekts un tamlīdzīgi) ir tikai teorētiski pieņēmumi, jo šī valsts nevar mūs apgādāt ar enerģiju. Gluži pretēji, tā ir valsts ar ļoti lielu rūpniecību, kam ir vajadzīga enerģija, un šo jautājumu mums vajadzētu aplūkot tieši no šāda aspekta.

Otrs jautājums, kuru vēlos komentēt, attiecas uz tirdzniecību — mēs nevaram runāt par tirdzniecības ar Turciju uzsākšanu, ja šajā valstī plaukst un zeļ Eiropas preču imitāciju tirgus. Lai kur arī ietu, jūs redzēsiet, ka veikalu skatlogos, brīvdabas tirgos un turku bazāros tiek piedāvāti Eiropas preču pakaļdarinājumi, kuri, jāatzīst, ir ļoti labi. Turklāt Turcija ir valsts, kurā tiek iepludinātas viltotās preces no Tālajiem Austrumiem. Ja mēs neatrisināsim mūsu tirdzniecības problēmas ar Turciju — problēmas, kas nodara kaitējumu Eiropas tirgum, — mēs nevarēsim panākt progresu citās apspriežu jomās.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs atzīstam ES un Turcijas tirdzniecības attiecību nozīmīgumu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa uzņēmās atbildīgu uzdevumu un palīdzēja panākt pēc iespējas lielāku līdzsvaru mūsu apspriestā ziņojuma sākotnējā tekstā.

Mēs mudinām Turciju pilnībā, nekavējoties un bez diskriminācijas īstenot visas valsts saistības, kas izriet no ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokola, un atgādinām, ka šo saistību nepildīšana turpmāk var nopietni ietekmēt sarunu procesu.

Arī es vēlos pievienoties Rinaldi kungam un Tzavela kundzei, uzsverot faktu, ka Turcija ir viena no vadošajām valstīm, kas ražo ES konfiscētos pakaļdarinājumus — es atkārtoju, viena no vadošajām valstīm —, un ka tā nepietiekami efektīvi piemēro noteikumus, kas reglamentē intelektuālā īpašuma aizsardzību.

ES ārējās darbības mērķis, tostarp kopējās tirdzniecības politikas mērķis, ir aizsargāt demokrātiskos principus, ievērot ANO dibināšanas hartā, kā arī starptautiskajos tiesību aktos paredzētos principus un veidot partnerības ar trešām valstīm, kuras šādas vērtības atzīst.

Šīm valstīm ir jāpiemēro šis būtiskais Lisabonas līgumā paredzētais deklaratīvais princips. Mums vienmēr ir jāatceras, ka tieši Turcija vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, nevis otrādi Tādēļ Turcija ir tā, kurai ir jāpielāgojas. Quod erat demonstrandum.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Turcija ir Eiropas Savienības septītā lielākā tirdzniecības partnere un vienīgā ES kandidātvalsts, kurai ar ES ir muitas savienība.

Tādējādi Turcijai un ES ir īpašas attiecības, kurās būtiska loma ir tirdzniecības un ekonomiskajai sadarbībai. Ņemot to vērā, abām partnerēm ir kopīgi jāstrādā, lai saskaņotu savas tirdzniecības politikas, jo īpaši attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu ar trešām valstīm.

Ir jānostiprina arī muitas savienība, iekļaujot nolīgumā lauksaimniecības produktus, pakalpojumus un valsts iepirkumus, kā arī atrisinot jautājumu par vīzu Turcijas uzņēmējiem, kuri vēlas iebraukt Eiropas Savienībā.

Laikā, kad joprojām ir jūtamas ekonomikas krīzes sekas, cieša divu reģionālo lielvaru ekonomiskā un komerciālā sadarbība ir vēl jo vairāk vajadzīga. Eiropas Savienībai ir jānosūta Turcijai skaidrāks signāls, lai tā varētu šai valstij sekmīgi nodot Eiropas pamatvērtības.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Turcija ir valsts, kas jau ilgi piedalās sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šīs sarunas ir bijušas ilgstošas un sarežģītas, daļēji tādēļ, ka Turcijas kultūras tradīcijas patiešām ir ļoti tālu no mūsdienu Eiropas civilizētajām vērtībām.

Pienācīga tirdzniecības partnerība var palīdzēt uzlabot sadarbību tādās jomās, kurās Turcijas pilsoņiem un sabiedrībai ir kas kopējs ar Eiropu, radot abpusēji izdevīgas darba vai tirdzniecības saites. Ja pastāvēs labas šāda veida attiecības, pēc tam būs iespējams izveidot arī labākas savstarpējās attiecības un veidot abpusēju uzticību. Tādēļ ar mūsu turku draugiem ir atklāti jārunā par visiem jautājumiem, kas mūs, eiropiešus — Turcijas kaimiņus un tirdzniecības partnerus — satrauc. Piemēram, mums vajadzētu viņiem nepārprotami paskaidrot, ka ikviens, kas laiž tirgū viltotas preces, ir parasts zaglis, kas rupji nodara kaitējumu autortiesību, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem. Mums arī jāpaskaidro Turcijai, ka muitas savienībā nav vietas atrunām vai jebkādu tehnisku vai ar muitu saistītu šķēršļu likšanai savai tirdzniecības partnerei. Tādēļ es stingri uzskatu, ka komerciālajā jomā joprojām pastāv vajadzība pacietīgi mudināt mūsu turku draugus rīkoties civilizēti un korekti.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). (PL) Pirmkārt, es vēlos pateikties referentam Kazak kungam par labajiem nolūkiem un centieniem uzrakstīt objektīvu ziņojumu par tirdzniecības attiecībām ar Turciju. Ziņojumā ir aplūkoti vispretrunīgākie divpusējo attiecību negatīvie aspekti, tādēļ es domāju, ka ziņojums ir pelnījis atzinību.

Svarīgākais ir nodrošināt, lai Turcija turpina pielāgot savus tiesību aktus par ekonomiku Eiropas Savienības standartiem. Tāda rīcība kā par 15 % labākas cenas noteikšana vietējiem pretendentiem valsts iepirkumos diskriminē ārvalstu ieguldītājus. Sarežģītas procedūras un formalitātes, šķēršļi preču brīvai apritei, tarifi un pastāvīga kavēšanās īstenot papildprotokolu traucē veidot dialogu. Veicināt labu tirdzniecības attiecību izveidi un pievienošanos Eiropas Savienībai izdosies tikai tad, ja tiks pilnībā īstenoti visi pieņemtie nolīgumi. Es ticu, ka Turcija šo uzdevumu izpildīs, un vēlu tai panākumus turpmāko reformu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Mara Bizzotto (EFD). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! No ekonomiskā aspekta raugoties, Eiropai ir noderīgi padziļināt komerciālās attiecības ar kaimiņvalstīm, kas ātri attīstās. Tomēr Eiropas Savienība vismaz teorētiski vienmēr ir komerciāli sadarbojusies ar tādām trešām valstīm, kas ņem vērā sociālos un cilvēciskos aspektus.

Tādēļ ir jāpanāk šo noteikumu stingra īstenošana Turcijā, kas ir valsts, kurā atkal palielinās islāma nozīme, kurā arvien vairāk pasliktinās sieviešu situācija — 2009. gadā vardarbības ģimenē dēļ tika nogalinātas vairāk nekā 1500 sievietes — un kurā kristieši dzīvo bailēs no islāma ekstrēmistu uzbrukumiem. Atcerēsimies kaut vai nežēlīgo monsinjora L. Padovese slepkavību.

Parlaments ziņojumā mudina Turciju uzņemties vadošo lomu atklātas un godīgas tirdzniecības veicināšanā. Viens ir skaidrs — mums ir jāsatraucas par to, ka Turcija cenšas iegūt vadošās politiskās pozīcijas arābu pasaulē un veido draudzīgas saites ar Irānu un tādiem teroristu grupējumiem kā Hamas.

Lai nu kā, ja komerciālā politika ir jāveido, veidosim to. Tomēr tā nedrīkst pārvērsties par Trojas zirgu, kas veicinātu Turcijas ienākšanu Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Köstinger (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai un Turcijai ir ļoti labas ekonomiskās attiecības, un, protams, ir būtiski plašāk attīstīt tirdzniecību ar Turciju un tādējādi panākt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību gan Eiropas Savienībā, gan Turcijā. Ņemot to vērā, es atzinīgi vērtēju šo patstāvīgo ziņojumu, kurā aplūkota pašreizējā tirdzniecības attiecību attīstība, neraugoties uz to, ka tai ir arī negatīvi aspekti. Saistībā ar to es vēlos pieminēt tādus kritiski izskatāmus jautājumus kā preču viltošanas apkarošana, ierobežojumi farmaceitisko ražojumu importam, kā arī nepilnības valsts iepirkumu jomā.

Tomēr es gribu īpaši norādīt uz Turcijas īstenotajiem protekcionisma pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas ir pretrunā muitas savienības nosacījumiem. Nodarbinātības līmenis lauksaimniecības nozarē Turcijā pārsniedz 26 %. Tādēļ ir saprotami, ka lauksaimniecības nozarei un tajā nodarbinātajiem lauksaimniekiem tiek piešķirta īpaša nozīme. Taču tas nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt Eiropas lauku saimniecībām vai būt pretrunā muitas savienības pamatnostādnēm. Pašreizējie šķēršļi un protekcionisma pasākumi Turcijā ir pēc iespējas ātrāk jālikvidē atbilstīgi noslēgtajiem nolīgumiem. Negodīgi pasākumi, kas rada šķēršļus tirdzniecībai, nedrīkst kavēt kvalitatīvu lauksaimniecības ražojumu eksportu no Eiropas Savienības. Šajā situācijā ir ļoti svarīgi to norādīt pilnīgi skaidri.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE). (PL) Eiropas Savienības un Turcijas attiecības pastāv gandrīz 50 gadus, kuru laikā ir bijuši daudzi kāpumi un kritumi, kā arī gan ciešas sadarbības, gan krīzes periodi. Jau vairāk nekā desmit gadus Turciju un Eiropas Savienību saista muitas savienība, kas rada pamatu savstarpējai tirdzniecības un ekonomiskajai sadarbībai un kuras nosacījumi — kā norādīts Kazak kunga ziņojumā — vēl nav pilnībā īstenoti. Šķēršļi pastāv abās pusēs, un mums jāmudina gan Turcija, gan dalībvalstis šos traucēkļus novērst.

Turcija lēnām kļūst par līderi reģionā, ko mēs uzskatām par svarīgāko, un bez tā līdzdalības centieni dažādot gāzes avotus vai piegādi, kā arī panākt stabilitāti Tuvajos Austrumos nekad negūs panākumus. Cieša sadarbība ar Turciju mums kļūs arvien svarīgāka. Arvien vairāk pieaug Ķīnas interese par Turciju kā vārtiem uz Tuvajiem Austrumiem un Kaukāza reģionu. Ja mums neizdosies pārvarēt šķēršļus savstarpējām tirdzniecības attiecībām, mēs varam zaudēt Turciju, tāpat kā zaudējām Āfriku.

Mēs pamazām ieraugām pazīmes, ka cilvēki sāk nogurt no atkārtotas lēmuma par Turcijas uzņemšanu ES atlikšanas un divdomīgiem paziņojumiem. Kā liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, Turcijas sabiedrība sāk zaudēt interesi par pievienošanos Eiropas Savienībai. Pilnvērtīga muitas savienība varētu kļūt par instrumentu, ar ko nodibināt ciešākas attiecības un izveidot spēcīgas tirdzniecības un ekonomiskās saites, jo īpaši ņemot vērā to, ka ir grūti noteikt precīzu laikposmu, kurā Turcija varētu pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, ES tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Turciju ir arī politisks jautājums. Tomēr, neraugoties uz šā fakta atzīšanu, ES ir arvien grūtāk nedomāt, ka tā ar Turciju spēlē spēli „Kurš pirmais padosies”. Negribot maksāt cenu par pievienošanās sarunu pārtraukšanu, ES gaida, kad, nogurusi no sarunu ilguma un sarežģītības, to izdarīs Turcija.

Labās ziņas ir tādas, ka saskaņā ar jaunākajiem datiem turki kļūst arvien neapmierinātāki ar ES un, neraugoties uz to, ka ES ir Turcijas galvenā ekonomiskā partnere, labas pozīcijas strauji gūst arī citas partneres, piemēram, Krievija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV un Irāna. Tādēļ mūsu un Turcijas komerciālo attiecību panākumiem nevajadzētu kavēt mūs beidzot pieņemt lēmumu par to, vai uzņemt Turciju ES, jo šis lēmums ietekmē ES pozīciju starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs noteikti nedrīkstam atbalstīt pasākumu, kas vēl vairāk liberalizē tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Turciju, jo īpaši lauksaimniecības nozarē.

Turcijā darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas nekā pie mums, tādējādi, atverot robežas Turcijas produktu tirdzniecībai, mēs nodarītu kaitējumu Eiropas uzņēmumiem. Tā būtu negodīga konkurence. Uzskats, ka jūs atbalstāt Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un tādēļ vienkāršojat tirdzniecību, ir kļūdains.

Mēs uzskatām, ka Turcijas politiskā, administratīvā un sociālā sistēma ir pārāk atšķirīga no mūsējās. Arī reliģiskās brīvības ievērošanā mēs esam gaismas gadu attālumā. Turcijā būt kristietim nozīmē būt citādākam. Reliģiskā neiecietība, kas vērojama galvaspilsētā un citās līdzīgajās lielpilsētās, kļūst par likumu priekšpilsētās un lauku teritorijās. Tādēļ mēs atsakāmies radīt mūsu uzņēmumiem neizdevīgu situāciju, uzdāvājot Turcijai vienkāršotu tirdzniecību ar mūsu valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šajā Parlamentā runājot par dzīvotspējīgām tirdzniecības attiecībām un ES–Turcijas muitas savienības uzlabošanu, protams, ir jāņem vērā šīs valsts konverģence ar Eiropas Savienību un process, kura rezultāts — kā uzskata liela šā Parlamenta daļa — būs Turcijas pievienošanās ES. Mēs arī zinām, ka tie, kas uz Turcijas pievienošanos raugās kritiski, vienmēr runā par priviliģētu partnerību, kam jābūt pievienošanās alternatīvai, un man jāteic, ka pastāvošā muitas savienība Turcijai šādu priviliģētu partnerību jau nodrošina un ka šāda partnerība arī citos līmeņos — politiskos — Turcijai, protams, būs jānopelna. Ja atcerēsimies par Turcijas nemainīgo pretestību atzīt genocīdu pret armēņu tautu, ja atcerēsimies, ka Turcija joprojām nevēlas Eiropas labad atrisināt jautājumu par Kipru, ja atcerēsimies to, ka joprojām tiek diskriminēta kurdu tauta, mēs sapratīsim, ka, lai Turciju eiropeizētu, ar tirdzniecības attiecību uzlabošanu nepietiks.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Vispirms es vēlos izteikt atzinību par 12. septembrī notikušā referenduma par konstitūcijas grozījumiem pozitīvo iznākumu. Tas liecina par Turcijas iedzīvotāju apņēmību izveidot demokrātisku sistēmu, kas ir vienīgā pieņemamā sistēma Eiropā.

Šajā ziņojumā ir atkārtoti apstiprināta vajadzība saskaņot Turcijas un ES tirdzniecības politikas. Efektīvu pasākumu īstenošana nolūkā likvidēt atlikušos tehniskos šķēršļus muitas savienībai atvieglotu Turcijas ceļu uz Eiropas Savienību. Ekonomikas krīzes kontekstā šī valsts ir parādījusi milzīgu ekonomikas atlabšanas potenciālu. Lai gan globālais pieprasījums ir samazinājies, Turcijas ārējās tirdzniecības apjoms ir divkāršojies, un tiek lēsts, ka tuvākajos gados tās ekonomikas pieaugums būs 7 %.

Man jāuzsver, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami paplašinājušās Rumānijas un Turcijas attiecības. Abas valstis ir lielākās tirdzniecības partneres Balkānu reģionā, un tirdzniecības apjoms gadā pārsniedz USD 7 miljardus. Turcija ir arī galvenā partnere visas ES enerģētikas infrastruktūras izstrādes projektu, piemēram, Nabucco, īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, ilgstošā muitas savienība ar ES Turcijai ir sniegusi priekšrocības. Tomēr, lai muitas savienība būtu vēl darbspējīgāka, nekavējoties ir jāpievēršas vairākiem neatrisinātiem jautājumiem.

Turcijai jāiegulda lielākas pūles tās tirdzniecības politikas un reģionālās tirdzniecības pielāgošanā — tai jāsamazina birokrātija, preču viltošana, kā arī arodbiedrību un mazākumtautību cilvēktiesību pārkāpumi; tai arī jānovērš sieviešu zemais līdzdalības līmenis darba tirgū un jāveicina jauniešu nodarbinātība.

Taču vēl svarīgāk — Turcijai ir pilnībā jāīsteno Asociācijas nolīguma papildprotokols, jāatceļ Kipras kuģiem un lidmašīnām noteiktais embargo, jāatzīst Kipras Republika, jāsaskaņo savi tiesību akti ar Kopienas acquis un jāievēro Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par arodbiedrībām, tiesībām streikot un slēgt koplīgumus.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Koumoutsakos (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt Kazak kungu par ļoti kvalitatīvo un objektīvo ziņojumu.

Patiesībā Eiropas Savienības un Turcijas tirdzniecības attiecības ir ārkārtīgi svarīgas, tādēļ mums pret tām jāattiecas ļoti uzmanīgi. Tomēr mums ir arī jāuzsver jomas, kas jāuzlabo.

Es vēlos pievērsties diviem šādiem aspektiem — mēs izskatījām jautājumu un turpinām debates par to, vai Turcija ir vai nav Eiropas valsts. Mēs noteikti vēlamies, lai Turcija būtu Eiropas valsts un kaut kad kļūtu par Eiropas saimes locekli. Taču, ja ņemam vērā pirātiskās un viltotās preces, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzības trūkumu, Turcija noteikti ir vairāk Āzijas nekā Eiropas valsts.

Otrs aspekts, ko vēlos komentēt, attiecas uz muitas savienību — muitas savienība ir pamats Eiropas centieniem panākt Eiropas apvienošanu. Ir nepieņemami, ka kandidātvalsts neīsteno visus muitas savienības nosacījumus un atsakās pievienoties muitas savienībai ar kādu ES dalībvalstī, kā Turcija ir rīkojusies attiecībā uz Kipras Republiku.

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, šeit teiktais liecina, ka pastāv liela vienprātība par šo ziņojumu. Es tikai vēlos pateikt dažus vārdus par šādiem tematiem — problēmām, ar ko Turcija saskaras, slēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Eiropas partnerēm, jautājumu par vīzām, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) piemērošanu.

Sāksim ar pēdējo punktu — debatēs vairākkārt tika pieminēta IĪT piemērošana un preču viltošana. Šie jautājumi satrauc arī mani, un Komisija turpinās tos aktualizēt. Pēc atkārtotiem pieprasījumiem, kas tika izteikti vairāk nekā divus gadus, Turcija nesen beidzot piekrita izveidot darba grupu IĪT jautājumu apspriešanai. Tas ir pozitīvs pirmais solis, un es ceru, ka šī darba grupa palīdzēs panākt progresu šo būtisko problēmu risināšanā.

Otrkārt, runājot par problēmām, ar ko Turcija saskaras, slēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumus, Turcija vairākus gadus ir teikusi, ka to nelabvēlīgi ietekmē grūtības noslēgt BTN ar atsevišķām ES BTN partnerēm. Tomēr jāuzsver, ka būtisko ar BTN saistīto grūtību skaits ir ļoti neliels. Turklāt, neraugoties uz Komisijas dienestu atkārtotajiem lūgumiem, Turcija nav iesniegusi atbilstīgus datus, kas apliecinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Turcijas ekonomiku.

Jāpiebilst arī tas, ka Komisija ir rīkojusies pilnībā atbilstīgi nolīgumam par muitas savienību un ir pat darījusi vairāk, nekā to paredz tās saistības, palīdzot Turcijai sākt sarunas par BTN ar ES BTN partnerēm. Mēs esam gatavi turpināt kopā ar Turciju meklēt veidus, kā risināt Turcijas bažas par šo jautājumu. Taču, vai tas nozīmēs Turcijas valdības aicināšanu pie Eiropas Komisijas galda sarunās par BTN nolīgumiem ar trešām valstīm, protams, ir pavisam cits jautājums.

Runājot par vīzām — muitas savienība uz tām neattiecas. Komisija apsver iespējas uzsākt procesu, kas vēl vairāk atvieglotu cilvēku mobilitāti ES un Turcijā, ātri īstenojot jauno ES vīzu kodeksu, kas nodrošinās praktiskus uzlabojumus attiecībā uz vīzu pieprasītājiem no Turcijas. Komisija arī uzsvērs, ka ir apņēmusies, tiklīdz Padome to atļaus, iesaistīties dialogā, kas varētu vēl vairāk uzlabot mobilitāti. Taču, lai tā notiktu, būs jāpabeidz ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgums.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, referents. – Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties visiem kolēģiem, ēnu referentiem un komisāram K. De Gucht par ārkārtīgi labvēlīgajām atsauksmēs un viedokļiem, kas palīdzēja debatēs par ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju.

Manuprāt, no šīs diskusijas varam secināt, ka Turcijas un Eiropas Savienības attiecības patiešām ir svarīgas abām pusēm un ka nav šaubu par vajadzību tās pilnveidot. Mans uzskats par vairāku kolēģu izvirzīto jautājumu — vai šīs attiecības ir saistītas ar Turcijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā — ir šāds: jo dziļākas un veiksmīgākas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības mēs izveidosim, jo veiksmīgāk noritēs sarunas par Turcijas dalību ES.

Turcijai un Eiropas Savienībai nenoliedzami ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai pilnībā īstenotu un piemērotu muitas savienības nosacījumus, taču es uzskatu, ka visvairāk ir vajadzīga vienlīdz liela labā griba un godīgums gan no Eiropas Savienības, gan Turcijas puses.

Es vēlos vēlreiz pateikties visiem, kas piedalījās šajā diskusijā, un esmu pārliecināts, ka Komisija rūpīgi izskatīs izvirzītos jautājumus un ka tie radīs reālu stimulu, jaunu dimensiju un apņēmību pievērsties tiem muitas savienības konsultatīvajā mehānismā, lai veicinātu to atrisināšanu tuvākajā nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, otrdien, 21. septembrī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju. ES un Turcijas savstarpējās saistības veicināšana, nostiprinot tirdzniecības un ekonomiskās saites, būs ļoti noderīga abām pusēm. Ir uzsvērts, cik nopietna Turcijā ir jauniešu bezdarba krīze; nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu un apgrūtinošu procedūru likvidēšana veicinās tirdzniecības apjoma palielināšanu, kas savukārt labvēlīgi ietekmēs nodarbinātības līmeni Ir jāatbalsta centieni pabeigt muitas savienības īstenošanu un jo īpaši tās paplašināšanu, iekļaujot lauksaimniecības produktus. Šāda rīcība apliecinātu, ka Turcija ir apņēmusies pabeigt vajadzīgās reformas. Rezolūcijā ir arī aicināts spert soļus, kas veicinātu ES un Turcijas attiecību vēlamo dinamiku.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika