Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 20. septembris - Strasbūra

22. Iekšējā tirgus izveide elektroniskās komercijas jomā (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā iesniedza Pablo Arias Echeverría, par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (A7-0226/2010).

  Pablo Arias Echeverría, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau jūs visi zināt, internets un jaunās tehnoloģijas ir izraisījušas straujas pārmaiņas, un tas nozīmē, ka, lai risinātu pašreizējās problēmas, mums ir jāmodernizē mehānismi, ar kuriem mūsu ekonomikas nozarē tiek reglamentēta e-komercijas tirgus funkcionēšana.

Vēl pirms dažiem gadiem mums nebija pieejamas tādas jaunās tirdzniecības sistēmas internetā, kā arī jaunās tehnoloģijas un iespējas, kādas tās ir pašlaik. Būtībā šīs sistēmas ir svarīgs instruments, kura nozīme nākotnē tikai palielināsies.

Mums kā likumdevējiem ir jābūt pietiekami plašam redzējumam, lai nodrošinātu sabiedrībai instrumentus, ar kuriem var atrisināt ne tikai pašreizējās problēmas, bet arī paredzēt turpmākās un censties tām pielāgoties. Mums ir jāuzņemas šādas saistības un atbildība.

Mums ir jābūt gataviem tam, kas notiks, un tas nozīmē, ka mērķa sasniegšanā nāksies pārvarēt šķēršļus.

E-komercija ir instruments, kas nodrošina plašas iespējas mūsu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, konkurētspējas uzlabošanā un iekšējā tirgus stiprināšanā. Šis instruments pašreizējos krīzes apstākļos var radīt lielu pievienoto vērtību un piedāvāt visdažādākās iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības vadītāji īstenotu vajadzīgos pasākumus, kuru mērķis ir novērst pastāvošos šķēršļus pārrobežu e-komercijas jomā, kā arī lai mēs radītu uzticību šim plašsaziņas līdzeklim, to vienkāršojot un padarot reglamentējošos noteikumus pārredzamus.

Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai sabiedrība un uzņēmumi varētu izmantot šā instrumenta milzīgās iespējas, un arī vienīgais veids, kā mums nodrošināt konkurētspēju pasaules tirgū, kurā ne uz vienu negaida. Ja mēs enerģiski, apņēmīgi un stingrā vadībā neīstenosim vajadzīgos pasākumus, tad konkurenti mūs apsteigs.

Ziņojumā, ar kuru jūs šodien vēlos iepazīstināt, ir ierosināti pasākumi šķēršļu novēršanai pārrobežu tirdzniecībā. Mums ir iespēja ne tikai izveidot e-komercijas iekšējo tirgu, bet arī to papildināt, izmantojot e-komerciju.

Šajā ziņojumā ierosināto pasākumu mērķis ir uzlabot piekļuves internetam Eiropā kvalitāti, veicināt patērētāju uzticēšanos, ieviešot Eiropas kvalitātes zīmi, palielināt elektronisko sakaru tīkla kontroli un uzraudzību, kā arī rīkot informācijas kampaņas, lai lietotāji būtu informēti par savām tiesībām un zinātu, kā un kur sūdzēties problēmu gadījumos. Minēto pasākumu mērķis ir arī aizsargāt privāto īpašumu un lietotāju personas datus, kā arī veicināt tādu iniciatīvu izstrādi, kā, piemēram, maksājumu sistēmas uzlabošana un noteikumu par nodokļu nomaksu vienkāršošana, kas stimulētu uzņēmējus pārdot savus produktus tiešsaistē.

Visbeidzot, es jutu vajadzību uzsvērt šajā ziņojumā faktu, ka ir jāuzlabo to nepilngadīgo aizsardzība, kuri izmanto internetu.

Manuprāt, visi šie pasākumi ir vienlīdz nozīmīgi, lai veicinātu e-komerciju un piemērotu pašreizējos to reglamentējošos noteikumus arī situācijai nākotnē, kurā mēs jau daļēji dzīvojam. Mums ir pienākums piedāvāt savus mehānismus tirgū, kas veicina mūsu uzņēmumu konkurētspēju un stiprina ekonomiku. Šis plāns nešaubīgi ir pamats mūsu turpmākajam darbam, kuru varēsim turpināt bez jebkādiem šķēršļiem un kavēšanās.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ es gribētu lūgt Parlamenta atbalstu šās iniciatīvas īstenošanā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es jūtos gandarīta, ka referents ir izmantojis arī manu ziņojumu par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, kas tika pieņemts Eiropas Parlamenta pēdējā sesijā. Kaut arī tiešsaistes tirdzniecības izaugsmes līmenis ir 50 %, tās iespējas Eiropas ekonomikā tiek izmantotas minimāli. Turklāt aptuveni viena trešdaļa mazumtirgotāju un izplatītāju atsakās apkalpot tiešsaistē pircējus no citām dalībvalstīm. Iemesli tam ir dažu uzņēmējsabiedrību centieni mākslīgi radīt atsevišķu valstu tirgus, lai piemērotu atšķirīgas cenas, un joprojām nepārvarēti šķēršļi ES likumdošanā. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka referents savā ziņojumā ir ierosinājis palielināt to bērnu un jauniešu drošību, kuri izmanto internetu, brīdinot par galvenajiem apdraudējumiem, proti, pornogrāfiju, tabakas vai alkohola anonīmu iegādi, azartspēlēm, sarunām ar nepazīstamām personām un sociālo tīklu izmantošanu. Es ceru, ka Komisija e-komercijas atbalsta jomā gūs labākus panākumus nekā līdz šim, vismaz attiecībā uz bērnu aizsardzību pret piekļuvi bīstamam saturam, izmantojot internetu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Pašlaik e-komercija ir tikai savas attīstības sākuma posmā, tādēļ ir svarīgi palielināt tās lietotāju uzticību darījumu drošībai, lai veicinātu šīs nozares izaugsmi un ieguldījumu iekšējā tirgus sekmīgākas funkcionēšanas nodrošināšanā.

Ziņojumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi ieviest elektronisko parakstu un publiskās atslēgas infrastruktūru (PKI), lai garantētu e-pārvaldes pakalpojumu un e-komercijas drošību visā Eiropā. Manuprāt, šāda rīcība ir nepieciešama tādēļ, lai paātrinātu ceļa pavēršanu Eiropas validācijas iestāžu izveidei ar mērķi nodrošināt elektronisko parakstu savstarpējo izmantojamību starpvalstu līmenī. Mēs arī aicinām Komisiju ierosināt konkrētus atbalsta pasākumus e-rēķina iniciatīvai, līdz 2020. gadam nodrošinot elektroniskā rēķina izmantošanu visā Eiropas teritorijā.

Visbeidzot, es ceru, ka līdz 2015. gadam vismaz 50 % visu publiskā iepirkuma procedūru notiks, izmantojot elektroniskos līdzekļus atbilstīgi rīcības plānam, par ko tika panākta vienošanās 2005. gadā Mančestrā notikušajā Ministru konferencē par e-pārvaldi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs par e-komerciju es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trim jautājumiem, kuros, manuprāt, ir svarīgi ieviest skaidrību.

Pirmais ir vajadzība saskaņot patērētāju tiesības ar autortiesībām. Otrais ir bērnu tiesību aizsardzība un e-komercijas drošība. Mēs nedrīkstam apdraudēt bērnu tiesības, un mums ir jāgarantē e-komercijas drošība. Taču trešais jautājums attiecas uz Komisijas mērķiem platjoslas pakalpojumu jomā, jo īpaši uz mērķi nodrošināt platjoslas pieslēguma pieejamības iespējas katram iedzīvotājam līdz 2013. gadam.

Kā Eiropas Komisija plāno nodrošināt šā mērķa sasniegšanu, proti, garantēt platjoslas pieslēguma pieejamības iespējas katram iedzīvotājam līdz 2013. gadam, ja pašlaik aptuveni 30 % ģimeņu internets nav pieejams un 20 % cilvēku ES dzīvo nabadzībā?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Iesniegtajā ziņojumā ir aplūkoti oficiāli pasākumi e-komercijas uzlabošanai, bet tajā nav pievērsta vajadzīgā uzmanība atsevišķu valstu sociālajām un kultūras paražām.

Vairākās valstīs tiek brīvi pārdoti konkrēti farmaceitiskie produkti, savukārt citās šo produktu tirdzniecība ir stingri reglamentēta. Dažās valstīs ir brīvi pieejamas vieglās narkotikas vai dažādas erotiskās preces, savukārt citas ir noteikušas stingrus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem produktiem. Tādēļ, īstenojot liberālu pieeju attiecībā uz elektroniskā tirgus izveidi, ir jāpievērš uzmanība arī atsevišķu valstu noteikumu aizsardzībai attiecībā uz šiem konkrētajiem preču veidiem, jo īpaši tajos gadījumos, kad runa ir par jauniešu aizsardzību.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! E-komercija ir izrādījusies ļoti izdevīga gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Tomēr ir kāds aspekts, kas mani neiepriecina un uz kuru es gribētu vērst jūsu uzmanību. Tās ir e-biļetes, kuras, jo īpaši uz lieliem koncertiem un sporta pasākumiem, tiek pārdotas par pārmērīgi augstām cenām. Tas ir nepieņemami.

Nedēļas nogalē manā valstī norisinājās Īrijas futbola komandu finālspēle. To rīkoja amatieru organizācija, bet biļešu maksimālā cena bija EUR 70. Neviens klubs vai sevi cienoša persona netirgotu biļetes par augstāku cenu. Ja biļešu spekulanti būtu tirgojuši biļetes uz ielas, tad viņi tiktu arestēti, tomēr biļetes varēja brīvi iegādāties internetā par cenu, kas svārstījās no EUR 350 līdz EUR 500. Varbūt jūs domājat, ka šādas personas nebūtu varējušas pārdot biļetes, ja vien pēc tām nebūtu pieprasījuma, tomēr vienlaikus, manuprāt, tā ir negodīga un nelietderīga prakse, kas nemudina apmeklēt sporta pasākumus. Tā ir e-komercijas negatīvā puse, kas galvenokārt nodrošina ieguvumus patērētājiem.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties referentam Arias Echeverría kungam un Parlamentam kopumā par šo plašo Eiropas e-komercijas tirgus novērtējumu.

Šis ziņojums ir savlaicīgs atgādinājums tam, ka e-komercijas tirgus daudziem uzņēmējiem un patērētājiem vēl nav kļuvis par realitāti. Sadrumstalotais e-komercijas tirgus ir arī plašākā iekšējā tirgus vājākais posms, un tā ir satraucoša pazīme. Vairums patērētāju gūst faktisko pieredzi iekšējā tirgū, iepērkoties tiešsaistē, jo tādējādi viņiem ir iespēja tieši sazināties ar tirgotājiem jebkurā Eiropas valstī. Daudzi tirgotāji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, izmantojot interneta sniegtās iespējas, vēlas apgūt jaunus tirgus.

To šķēršļu novēršana, ar kuriem iedzīvotāji saskaras tiešsaistes vidē, ļautu sekmīgi pārvērst solījumu attiecībā uz integrēta iekšējā tirgus izveidi realitātē. Tātad, ko mēs varam darīt, lai novērstu nepilnības iekšējā tirgū un uzlabotu e-komercijas darbību?

Komisija rūpīgi apsvērs savu atbildi uz šo ziņojumu. Daudzi tajā izvirzītie jautājumi ir aplūkoti dažādās politikas jomās, tostarp digitālajā programmā. Īsumā, ziņojuma autors ir norādījis uz divām iespējām, kuras mums vajadzētu izvērtēt. Pirmkārt, mums ir jāatvieglo dzīve gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. To mēs varam panākt, saskaņojot noteikumus, piemēram, patērētāju līgumtiesību jomā, un mēs varam racionalizēt tādas procedūras kā, piemēram, maksu par atkritumu apsaimniekošanu, autortiesību nodevas, ziņošanu par PVN un rēķinu sagatavošanu, lai uzņēmējiem, kuri veic pārrobežu darījumus, tās būtu mazāk apgrūtinošas.

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija atzinīgi vērtē ziņojumā pausto atbalstu direktīvai par patērētāju tiesībām, kura pašlaik tiek izskatīta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Mēs atvieglosim patērētāju dzīvi, pareizi īstenojot ES tiesību aktus, tostarp Pakalpojumu direktīvu, ar kuru ir aizliegta patērētāju ģeogrāfiska diskriminācija. Ja vēlamies attīstīt e-komerciju, nozīmīgs faktors būs arī situācijas uzlabošana piegādes un maksājumu jomā. Mēs arī varam atvieglot iedzīvotāju un uzņēmumu sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, ieviešot vienas pieturas aģentūru.

Lai īstenotu digitālo programmu, Komisija ir izveidojusi komisāru grupu, kuras mērķis ir nodrošināt integrētu pieeju politikas veidošanai digitālajā jomā. Tā ir arī apņēmusies sekmēt pašregulējuma risinājumus, cenšoties rast iespējas ieviest ES uzticības zīmi e-komercijai, lai papildinātu ES tiešsaistes tiesību kodeksu.

Otrkārt, mums ir jānodrošina efektīva noteikumu izpilde un iekšējā tirgus uzraudzība, jo tiesības, kuras netiek īstenotas praksē, ir bezvērtīgas. Kā minēts ziņojumā, alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms var samazināt izmaksas, kā arī nodrošināt zaudējumu vienkāršu un ātru atlīdzinājumu tiem patērētājiem, kuri iepērkas internetā. Mēs meklēsim veidus, kā vislabāk uzlabot alternatīvos strīdu izšķiršanas mehānismus ES, un nāksim klajā ar priekšlikumu līdz 2012. gadam izveidot ES mēroga sistēmu tiešsaistes strīdu izšķiršanai, kas radušies, veicot pārrobežu e-komercijas darījumus.

Mēs esam arī paredzējuši nodrošināt, lai patērētāji masu prasījumu gadījumos visā ES varētu saņemt kompensācijas. Līdz 2011. gada beigām tiek plānots iesniegt priekšlikumus arī attiecībā uz alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem un kolektīvo tiesisko aizsardzību. Dalībvalstu iestāžu cieša sadarbība iekšējā tirgus uzraudzības jomā ir pamats tam, lai vairotu sabiedrības uzticību. Daļēji veicot Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas funkcijas, dalībvalstu iestādes regulāri sadarbojas arī, lai novērstu nelikumīgas darbības internetā.

Komisija veic e-komercijas tirgus pārraudzību, gatavojot ikgadējo pārskatu par patēriņa tirgus rezultātiem. Šā mēneša sākumā mēs uzsākām padziļinātu pētījumu par e-komerciju. 2011. gada sākumā tiks sagatavots paziņojums, kurš ietvers Elektroniskās komercijas direktīvas piemērošanas novērtējumu, lai nodrošinātu tās labāku izpildi.

Visbeidzot, es vēlos vēlreiz pateikties visiem, kuri piedalījās šā ļoti lietderīgā un iedvesmojošā ziņojuma sagatavošanā. Es gribētu arī atvainoties Dalli kunga vārdā, kurš nevarēja ierasties personīgu iemeslu dēļ.

  Priekšsēdētājs. – Līdz ar to šī punkta izskatīšana tiek pabeigta.

Balsošana notiks rīt (otrdien, 2010. gada 21. septembrī), plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  António Fernando Correia De Campos (S&D), rakstiski. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Kā teica Monti kungs, laiks, kad ES visvairāk ir nepieciešams vienotais tirgus, ir laiks, kad tā popularitāte ir vismazākā. Mums ir jāatrod veids, lai to uzlabotu, un galvenokārt stiprinātu un nodrošinātu tā pārredzamību, uzticamību un kvalitāti.

Viens no šādiem veidiem ir e-komercija. Iespējams, ka digitālais tirgus var veicināt nodarbinātību un tirdzniecību, bet, lai tas varētu efektīvi funkcionēt pārrobežu līmenī, ir jānovērš tiesiskā sadrumstalotība, nodrošinot patērētāju tiesību ievērošanu, kā arī jāpalielina sabiedrības uzticēšanās. Tādēļ mums ir nepieciešami skaidri noteikumi attiecībā uz līgumiem, PVN, intelektuālā īpašuma aizsardzību, maksājumu sistēmām, izmaksu ziņā pieejamiem, uzticamiem un kvalitatīviem pasta pakalpojumiem, kā arī strīdu izšķiršanas ātrām metodēm. Mums ir jānodrošina Pakalpojumu direktīvas 20. panta izpilde, novēršot patērētāju diskrimināciju viņu izcelsmes valsts dēļ. Akts par vienoto tirgu ir lieliska iespēja izvirzīt mērķus. Es vēlos pateikties Arias kungam par atklātību visaptveroša un vienprātīgi atbalstīta teksta sagatavošanā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Laika gaitā Eiropas Savienības labklājību ir vairojusi tirdzniecība, jo tiek eksportēts un importēts viss, sākot no izejvielām līdz gataviem ražojumiem. Lai iekšējā tirgus jomā tiktu sasniegti stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītie mērķi, mums ir nepieciešami efektīvi funkcionējoši, savstarpēji labi saistīti tirgi, kas nodrošinātu konkurenci un patērētāju piekļuvi, tādējādi veicinot izaugsmi un jauninājumus. Kā liecina apsekojumi, iekšējā tirgū esošie šķēršļi ir radījuši lielas atšķirības starp vietējo un pārrobežu e-komerciju. Kad tika apsekoti tiešsaistē esošie veikali, rezultāti izrādījās satraucoši, jo aptuveni 61 % no pārrobežu darījumiem nevar pabeigt vairāku iemeslu dēļ. Tādēļ, manuprāt, šajā jomā nekavējoties ir jāizstrādā kopīgi Eiropas standarti, lai likvidētu atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem. Mums ir jākoncentrē centieni, lai reglamentētu šāda veida tirdzniecību un pilnībā izmantotu tās potenciālu, jo tā ir daļa no mūsu ieguldījumiem Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanā visā pasaulē.