Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2010. gada 20. septembris - Strasbūra

23. Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana iekšējā tirgū (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Juridiskās komitejas vārdā iesniedza Marielle Gallo, par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (A7-0175/2010) (COM(2009)0467 - 2009/2178(INI)).

  Marielle Gallo, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai uzsāktu plašas debates, Parlamentam ir jāizmanto iespēja un jābalso par šo patstāvīgo ziņojumu, kas nav vienīgi mans ziņojums, bet ir izstrādāts, panākot daudzus kompromisus, lai uzsāktu plašas debates. Jau gandrīz 10 gadus mēs esam vairākkārt uzsvēruši, ka Eiropas ekonomikai ir jābūt uz zināšanām balstītai ekonomikai. Sprādziens, kuru ir izraisījis digitālais laikmets, nozīmē to, ka mums ir jāpieņem šis globālais izaicinājums.

Radošās un inovatīvās rūpniecības nozares pašlaik nodrošina 7 % no ES IKP un 14 miljonus darba vietu. Sastopoties ar spēcīgu konkurenci, tās ir Eiropas ekonomikas galvenā vērtība un tām tādām jāpaliek. Tādēļ mums šīs nozares ir jāaizsargā, jo pretējā gadījumā tās izzudīs.

Kāds instruments var nodrošināt šādu aizsardzību? Kāds instruments mudina radošo profesiju pārstāvjus attīstīt jaunradi? Kāds instruments nodrošina Eiropas kultūru daudzveidību un to izplatību pasaulē? Kāds instruments nodrošina to, lai mūsu zinātnieki, radošie darbinieki, mākslinieki, inženieri un intelektuāļi saņemtu atlīdzību? Kāds instruments ļauj radošām un inovatīvām rūpniecības nozarēm funkcionēt un attīstīties? Kāds instruments rosina MVU un jaunās radošās personības būt uzņēmīgiem un pārveidot eiropas ekonomiku atbilstīgi 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem?

Atbilde uz minētajiem jautājumiem ir zināma. Šāds instruments ir intelektuālā īpašuma tiesības. Visi piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir jāpiemēro attiecībā uz fiziskiem aktīviem. Tomēr daži vēl nav pamanījuši to, kas notiek, kopš ir parādījies internets. Viņi vēl nav sapratuši, ka ir jāaizsargā arī visi digitālie aktīvi, proti, muzikālie darbi, filmas, grāmatas, videospēles, programmatūras.

Mēs nedrīkstam baidīties no interneta. Tā ir lieliska iespēja, kuru varam vērtēt atzinīgi. Mēs garantējam piekļuvi internetam visiem Eiropas iedzīvotājiem, un tās ir tiesības. Tomēr attiecībā uz internetu mums ir arī jāpiemēro tiesību akti, ar kuriem tiek aizsargātas intelektuālā īpašuma tiesības. Ja tas nenotiks, tad būsim radījuši džungļus ar tajos valdošiem likumiem.

Vai mēs patiesi to vēlamies? Vai mēs vēlamies iznīcināt radošās un inovatīvās rūpniecības nozares, tās nepamatoti upurējot? Vai mēs, Eiropas likumdevēji, esam gatavi padoties un pievērsties demagoģijai un populismam, jeb tomēr spējam izvērtēt situāciju un uzņemties atbildību?

Es jums to jautāju tādēļ, ka šā ziņojuma mērķis ir apliecināt Komisijai, ka mēs spējam apvienot spēkus un rast piemērotus risinājumus. Atbrīvosimies no pūlim vēlamām atbildēm un mēģināsim pārvarēt nenozīmīgās politisko viedokļu atšķirības, lai mēs varētu strādāt sabiedrības interešu labā. Ļausim Komisijai brīvi rīkoties. Radošo un inovatīvo rūpniecības nozaru un no tām atkarīgo cilvēku liktenis ir mūsu rokās. Neapstāsimies šā šķēršļa priekša. Debates vēl tikai sākas.

  Piotr Borys (PPE). – (PL) Pirmkārt, es vēlos pateikties Gallo kundzei par labo un līdzsvaroto ziņojumu, kurā ir pausts apstiprinājums tam, ka Eiropas Savienība aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, autortiesības, kā arī visradošāko nozari Eiropā. Tas ir cieši saistīts ar Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas Digitalizācijas programmu, kas attiecas arī uz tādiem jautājumiem kā nezināmu autoru darbi un darbi, kuri vairs netiek izdoti vai izplatīti.

Es gribētu teikt, ka šā ziņojuma teksts ir līdzsvarots un rūpīgi apsvērts. Tajā nav atspoguļota pārāk ierobežojoša pieeja pirātisma un viltošanas apkarošanā, bet ir izteikts aicinājums ieviest sistēmu, kuras pamatā ir pārkāpumu novēršanas pasākumi, lai palielinātu to iedzīvotāju informētību, kuri bieži pārkāpj likumu neapzināti un nezina, ka autortiesības ir ļoti nopietns un nozīmīgs jautājums. Es vēlos teikt, ka šodien, un tas attiecas arī uz Echeverría kunga ziņojumu, mums ir vajadzīgs tāds uzņēmējdarbības modelis, kas varētu nodrošināt autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, vienlaikus radot iespēju iegādāties literāros darbus vai filmas par saprātīgu cenu.

Manuprāt, šis ziņojums ir pamats turpmākām diskusijām, bet es vēlos pateikties referentei, ka viņa pamatoti ir uzsvērusi to, cik svarīgi ir aizsargāt gan autortiesības, gan arī sistēmu, kas palīdz saglabāt jaunrades visaugstāko līmeni.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Es atzinīgi vērtēju apspriežamo ziņojumu, kas ir daļa no Eiropas Parlamenta vispārējās iniciatīvas stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Es ļoti novērtēju referentes Gallo kundzes paveikto darbu.

Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz dažiem principiāliem jautājumiem, kuri bija jāiekļauj ziņojumā. Pirmkārt, ir skaidri jādiferencē autortiesību pārkāpumu iespējamā sociāli ekonomiskā ietekme. Tas ir nepieņemami, ka vienā un tajā pašā kategorijā tiek iekļauti gan nopietni pārkāpumi, kas var ļoti negatīvi ietekmēt atsevišķu personu veselību vai integritāti, gan arī pārkāpumi ar ierobežotu finansiālo ietekmi. Turklāt ir nepieciešami noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka interneta pakalpojumu sniedzēji nav atbildīgi par savu klientu rīcību, tādēļ tiem nav pienākuma iesaistīties viņiem piederošo tīklu uzraudzībā un datplūsmas informācijas filtrēšanā.

  Toine Manders (ALDE). – (NL) Es gribētu pateikties referentei par veiksmīgo sadarbību. Patiesi, Gallo kundze, visu politisko grupu pārstāvji sanāca kopā Juridiskajā komitejā un panāca kompromisu. Tas galu galā izraisīja ļoti plašas un emocionālas diskusijas, un es tādās piedalījos arī savā grupā. Visbeidzot, mēs iesniedzām alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu kā kompromisu starp ziņojuma atbalstītājiem un tā oponentiem.

Es ceru, ka rīt šī rezolūcija beidzot tiks pieņemta, tomēr ir apkaunojoši, ka diskusijas ir tā ieilgušas un vēl nav rasts risinājums. Mēs visi vēlamies veicināt inovācijas, kā arī attīstīt e-komerciju un iekšējo tirgu, tomēr vienlaikus šķiet, ka mēs nevēlamies aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, kas galu galā ir mūsu inovāciju pamats. Manuprāt, par to ir jākaunas, tādēļ es visus aicinu rītdienas balsojumā izdarīt pareizo izvēli par labu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegtajam alternatīvajam rezolūcijas priekšlikumam.

Mums ir vajadzīga Eiropas pieeja, tādēļ es aicinu komisāru Barnier kungu nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz ES tiesisko regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā, jo ir radusies vajadzība, piemēram, pēc daudzteritoriālas licencēšanas sistēmas. Tas pašlaik nav iespējams, tādēļ tiek kavēta iekšējā tirgus attīstība.

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tā nav nejaušība, ka mums ir grūti vienoties par šo jautājumu, jo mēs cenšamies apvienot divas savstarpēji nesaderīgas jomas. Ja mēs koncentrētos uz preču zīmju aizsardzību, tad, iespējams, panāktu vienošanos, tomēr apvienot to ar interneta tēmu arī ir liela kļūda, jo šajā gadījumā ir vajadzīgas citas, jaunākas stratēģijas, nevis tās, kuras tiek pieprasītas materiālo tiesību normās. Stratēģijas, kuras tiek īstenotas vienā jomā, nevar tik viegli piemērot citā.

Mums ir arī skaidri jāapzinās, ka mēs maksāsim par katru tiesvedības gadījumu, kas būs saistīts ar pilsonisko tiesību pārkāpumiem, izmantojot internetu, jo tos nevar konstatēt automātiski.

Treškārt, man ir pilnīgi skaidrs, ka, ja es ievietošu internetā materiālu, kas saistīts ar kultūru vai izklaidi, un apzināšos, ka patiesībā varu tikt sodīta un nokļūt cietumā ikreiz, kad lietoju internetu, tad nevarēšu pilnībā izmantot interneta sniegtās iespējas, lai baudītu arī mākslu, kultūru un jaunradi. Tādēļ, manuprāt, būtu lietderīgi turpināt šā jautājuma apspriešanu. Tā būtu daudz saprātīgāka pieeja.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka preču viltošanas apkarošana ir galvenā prioritāte arī šajā Parlamentā, tomēr jāatzīst, ka trešdien es nevarēšu pilnībā atbalstīt savas kolēģes deputātes sagatavoto ziņojumu, jo, cita starpā, tāpat kā daudzi gados jauni cilvēki un pārējie iedzīvotāji, esmu nobažījies par to, ka, piemēram, 22. punktā ir vērojami centieni atjaunot interneta bloku prestižu neoficiālā veidā.

Nepieņemami ir arī tas, ka gan Komisija, gan arī šā ziņojuma autore terminus „pirātisms” un „viltošana” lieto kā sinonīmus. Tas radīs papildu tiesisko nenoteiktību. Termins „pirātisms” nav attiecināms uz nekomerciālas informācijas apmaiņas pakalpojumiem internetā, pretējā gadījumā vairākus miljonus iedzīvotāju varētu uzskatīt par noziedzniekiem, kā tas ir pamatoti norādīts Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kā arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegtajā alternatīvajā rezolūcijas priekšlikumā.

Es arī noteikti iebilstu pret jaunas iestādes izveidi. Manuprāt, arī pastāvošās struktūras spēs sekmīgi risināt šo jautājumu.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Īpašums — gan fiziskais, gan intelektuālais,— ir tirgus ekonomikas stūrakmens, tādēļ mums jāapsver, kā, panākot savstarpēju vienošanos, reglamentēt šo jautājumu. Jebkurā gadījumā mums ir nepieciešama vienas pieturas aģentūra. Tādējādi patērētājiem, pašnodarbinātām personām, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem tiktu atvieglota iespēja saņemt attiecīgās licences.

Ļoti liela nozīme ir ES mēroga licenču pieejamībai intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Mums ir nepieciešams intelektuālo īpašuma tiesību iekšējais tirgus un — galvenais — arī oriģinālvaloda, lai izplatītu darbus visā ES. Jebkura valoda ir nozīmīgs kultūras produkts, tādēļ ir jāgarantē, lai oriģinālvalodā izdota licence dotu iespēju šajā valodā radītu darbu izplatīt visā ES. Lai varētu atbilstīgi izmantot šo intelektuālo īpašumu, ir jānodrošina savstarpēja izmantojamība un tehniskā neitralitāte. Mums ir nepieciešamas arī sankcijas tiem, kuri pārkāpj konkurences tiesības un komerctiesības.

  Christian Engström (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Kas attiecas uz šo ziņojumu, es varētu atzīmēt vairākas problēmas, tomēr uzsvēršu galveno, proti, nekonsekvenci. Ziņojuma iesākumā ir teikts, ka mūsu rīcībā nav faktu un skaitļu, lai izstrādātu attiecīgos tiesību aktus, tādēļ ir nepieciešams Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs, kas tos var nodrošināt. Turpmāk ziņojumā Komisijai tiek pārmests, ka tā nav ierosinājusi tiesību aktus šajā jomā, kaut arī citā teksta daļā ir izteikts priekšlikums izvērst neleģislatīvus pasākumus utt.

Es piekrītu tam, kas ir teikts ziņojuma iesākumā, proti, ka mums kā politikas veidotājiem nav pieejami fakti un skaitļi, un tā ir galvenā problēma. Tas ir arī iemesls, kādēļ Eiropas iestādām nav izdevies izstrādāt pārdomātu politiku šajā jomā. Ņemot vērā teikto, es ierosinu atbalstīt Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kā arī Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir uzsvērts, ka mums vispirms ir nepieciešami fakti un skaitļi, tad jāizvērtē turpmākā rīcība un tikai pēc tam mēs varam pieņemt tiesību aktus.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atšķirīgie dalībvalstu noteikumi intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā neļauj tajās nodrošināt šā īpašuma vienādi augstu aizsardzības līmeni. Tas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus brīvību, kā arī kavē inovāciju attīstību un investīciju piesaisti šajā jomā. Palielinās arī saistība starp organizētās noziedzības dažādiem veidiem un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, jo diemžēl internets ir viegli izmantojama platforma šādiem nolūkiem.

Vienādi augstu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni var nodrošināt, izstrādājot mērķtiecīgu un vienotu ES pieeju, tādēļ ir nepieciešama dalībvalstu noteikumu saskaņošana, kas ir obligāts iekšējā tirgus sekmīgas funkcionēšanas priekšnoteikums.

Liels paldies referentei, kura ir pievērsusies šim nozīmīgajam tematam. Esmu pārliecināts, ka mēs šo jautājumu Parlamentā apspriedīsim vēl vairākas reizes.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja es esmu sarūgtināta par to, ka mana kolēģe Gallo kundze nav iedziļinājusies mūsu ieteikumos. Vienlaikus, atbildot uz manu jautājumu, Eiropas Komisija, protams, ir apstiprinājusi, ka tā izskatīs priekšlikumu par Kopienas preču zīmju aizsardzību nākamā gada sākumā. Paldies jums, komisāra kungs. Kā jau Gallo kundzes ziņojumā ir uzsvērts, mums, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, ir jācīnās pret viltojumiem, jo īpaši tiem, kuru izcelsme ir Āzija. Žēl, protams, ka Parlamenta deputātu starpā ir radusies tik liela viedokļu atšķirība jautājumā par to darbu lejupielādi no interneta, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām. Kas attiecas uz internetā esošiem ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, tad saziņa šajā jomā ir jāreglamentē, taču tas būtu jādara, īstenojot līdzsvarotus pasākumus, nevis padarot studentus par kriminālnoziedzniekiem. Eiropas tiesību akti autortiesību jomā ir nepilnīgi un neietver mūsdienām atbilstīgus noteikumus, ar kuriem tiktu veicināta autoru radīto darbu plaša izmantošana. Gluži pretēji, minētie tiesību akti drīzāk aizsargā autortiesību turētāju un administratoru intereses, un tas notiek uz faktisko autoru un viņu darbu izmantotāju rēķina. Mani satrauc tas, ka šajā ziņojumā nav formulēta tik lielā vajadzība līdzsvarot tiesību aktus, ar kuriem tiek aizsargātas autortiesības digitālajā jomā.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu pārliecināts, ka Komisija spēs rast kompromisu. Vārds jums, Barnier kungs.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vienmēr ļoti uzmanīgi klausos Eiropas Parlamentu deputātu runas. Komisija nevar visu zināt, tādēļ tai ir vienmēr nepieciešama jautājumu analīze un priekšlikumi. Šā iemesla dēļ es vēlos izteikt vislielāko pateicību Gallo kundzei, kā arī Parlamentam par to, ka tas turpina izrādīt interesi, kā to apliecina šis ziņojums, par intelektuālo īpašumtiesību piemērošanas stiprināšanu un uzlabošanu.

Es zinu, ka šis ziņojums ir apspriests vairākkārt, un tas ir saprotams, tomēr, manuprāt, tajā piedāvātais risinājums varētu būt pieņemams visām ieinteresētajām pusēm. Kā jau iepriekš atzīmēja Borys kungs un Rübig kungs, intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība Francijā patiesībā veicina radošo darbu, inovācijas, kā arī darba vietu saglabāšanu.

Ļaujiet man tomēr piebilst, ka, ja mēs runājam par jaunrades aizsardzību un taisnīgu atalgojumu šajā jomā, tad tas attiecas ne tikai uz kultūras vai rūpniecisku vērtību radīšanu, bet ir saistīts arī ar konkrētu priekšstatu par demokrātiju. Šajā gadījumā runa ir par žurnālistu darbiem presē, kas arī ir jāaizsargā un pienācīgi jāatalgo. Turklāt, manuprāt, tas bija Borys kungs, kurš minēja veselības problēmas, un mēs zinām arī, kādus riskus var radīt viltošana kopumā.

Dāmas un kungi, es vēlos uzsvērt, ka Komisija tuvāko mēnešu laikā ir apņēmusies cieši sadarboties ar visām Parlamenta politiskajām grupām, lai izvērstu aktīvāku cīņu pret viltošanu un korupciju, kā to savā runā uzsvēra arī Roithová kundze. Komisija ir paredzējusi turpināt cīņu pret pārkāpumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, izvēršot gan leģislatīvus, gan neleģislatīvus pasākumus. Tomēr, manuprāt, cīņa vienmēr ir jāapvieno arī ar pozitīviem pasākumiem, piemēram, tādiem kā likumīgu produktu popularizēšana un attīstīšana.

Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, ir svarīgi palielināt ne tikai gados jaunu cilvēku, bet arī pārējo iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem, kā arī es gribētu paust atbalstu Engström kunga teiktajam par to, ka ir nepieciešama neapstrīdama statistikas informācija par viltošanas un pirātisma sekām un pakāpi, kā arī objektīva analīze par to ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. To pirms brīža uzsvēra arī Enciu kungs.

Komisija pievērsīs īpašu uzmanību jautājumam par Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbības uzlabošanu, kā arī citiem pasākumiem, kas minēti mūsu 2009. gada septembra paziņojumā par administratīvo sadarbību un savstarpējo dialogu rūpniecības jomā.

Nākamā gada rudenī, dāmas un kungi, man ir jāsniedz rīcības plāns, kurā tiks aplūkoti minētie ar viltošanu un pirātisma apkarošanu saistītie jautājumi un visi to aspekti. Kas attiecas uz jautājumiem par saziņu, pētniecību un robežsardzes personāla apmācību visās dalībvalstīs, tad šajā rīcības plānā piedāvātie risinājumi ļoti uzticamā un konkrētā veidā balstīsies uz novērošanas centra veikto darbu un pieredzi.

Mums ir arī jāpievērš īpaša uzmanība tiesiskā regulējuma uzlabošanai intelektuālā īpašuma jomā, un, protams, Jahr kungam es vēlos teikt, ka tas būs Eiropas līmeņa tiesiskais regulējums, kurš pamatosies uz līdzsvarotu, proporcionālu pieeju, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu. Lichtenberger kundzei es gribētu teikt to, ko jau iepriekš esmu teicis komiteju sanāksmēs, proti, ka mēs neesam paredzējuši pasludināt atsevišķu personu, jo īpaši jauniešu, rīcību par kriminālpārkāpumu. Par to nevar būt ne runas.

Komisijai rudenī ir jāsagatavo ziņojums par Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tādēļ es vēlos teikt Manders kungam, kurš man uzdeva šo jautājumu, un jo īpaši Gallo kundzei, kura uzsvēra šo aspektu, ka, pamatojoties uz šo ziņojumu, mēs iesniegsim dažus grozījumus tekstā, jo uzskatu, ka tādi būs nepieciešami, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu Eiropā.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, komisāra kungs. Tas bija ļoti izsmeļoši.

Līdz ar to šī punkta izskatīšana tiek pabeigta.

Balsošana notiks rīt (otrdien, 2010. gada 21. septembrī), plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es biju pret Gallo kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā izteiktie priekšlikumi ir regresīvi un nelietderīgi. Ar šo ziņojumu autore ir vērsusies pret atklātības principa ievērošanu interneta un pamattiesību jomā, atstājot daudzus jautājumus juridiskās nenoteiktības „pelēkajā zonā”. Turklāt tajā ir sajaukti tādi jēdzieni, kā „viltošana” un „datņu neatļauta apmaiņa”. S&D grupa ir iesniegusi alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz nepieciešamību aizsargāt mākslinieku un radošo nozaru pārstāvju tiesības un intereses, vienlaikus nodrošinot kultūras priekšmetu un pakalpojumu plašu pieejamību Eiropas patērētājiem. Šis ziņojums atspoguļo konstruktīvu un progresīvu redzējumu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī centienus izstrādāt objektīvu, līdzsvarotu, uz nākotni vērstu Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu, ar kuru tiktu aizsargāti gan minēto tiesību turētāji, gan patērētāji. Svarīgi ir tas, ka ziņojumā ir nošķirta komerciāla datņu apmaiņa no nekomerciālas, vēršoties pret nekomerciālas datu apmaiņas atzīšanu par krimināli sodāmu nodarījumu. Alternatīvā rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt tīkla neitralitāti, personas datu aizsardzību, pamattiesību ievērošanu un tiesu iestāžu pieejamību. Tajā ir arī izteikti iebildumi pret neleģislatīvu pasākumu īstenošanu autortiesību piemērošanā, noraidīts Eiropā plaši piemērotais Hadopi likums un ierosināta jaunu, alternatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde. Jāņem vērā, ka šis ir nenormatīvs ziņojums. Komisijai tuvākajā laikā ir jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Intelektuālā īpašuma jēdziens ir ļoti plašs, jo tas ir attiecināms gan uz patentu tiesībām, gan preču zīmēm un logotipiem, gan autortiesībām. Šajā ziņojumā ir aplūkots tikai jautājums par pirātisma problēmu saistībā ar tādu autortiesību pārkāpumu, kas vispārēji nozīmē otras puses preču zīmes izmantošanu. Tajā ir uzsvērts, ka, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, ir jāizveido novērošanas centrs, jāīsteno administratīvas procedūras, kā arī jāizstrādā starptautiskie nolīgumi. Preču zīmes tiek izmantotas, lai atšķirtu dažādu tirgus dalībnieku piedāvātās preces vai pakalpojumus. Uzņēmumi, kuri piekopj negodīgu tirdzniecības praksi, var censties izmantot citu tirgū esošu produktu vai pakalpojumu labo slavu. Ziņojumā ierosinātās pirātisma apkarošanas metodes paredz tādu kārtības uzturēšanas sistēmas izveidi, kuru finansēs nodokļu maksātāji. Pašlaik mums visvairāk būtu jākoncentrējas uz muitas iestāžu darba uzlabošanu galvenokārt tādēļ, lai tās spētu savlaicīgi konstatēt draudus, piemēram, kaitīgus augu aizsardzības līdzekļus, viltotus medikamentus, kaitīgus pārtikas produktus un lopbarību. No vienas puses, liberāļi cenšas novājināt tās valstis, kurās tiek ražoti lēti produkti, tomēr, no otras puses, viņi tās piespiež aizsargāt monopolu. Tomēr šādus jautājumu risināšanu vajadzētu atstāt nozaru asociāciju ziņā. Valstij vajadzētu iejaukties vienīgi, lai izšķirtu strīdus. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā un jāīsteno tiesību akti attiecībā uz patentiem, funkcionāliem modeļiem, līdz šim reģistrētajām preču zīmēm, kā arī autortiesību jomā. Mums ir arī jāuzlabo ES preču kvalitāte un Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzība, lai novērstu preču pārmērīgu pieplūdumu no trešām valstīm, kuras konkurē ar ES precēm.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana iekšējā tirgū (Mario Gallo, A7-0169/2010). Neraugoties uz šajā ziņojumā ietvertajām vērtīgajām idejām un secinājumiem, tas diemžēl ir tipisks plānošanas trūkuma un neizlēmības piemērs intelektuālo īpašuma tiesību jomā visas Kopienas līmenī. Protams, vēl spilgtāks piemērs tam varētu būt Komisijas paziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū (COM 2009(467), uz kuru, citu starpā, attiecas šis ziņojums. Manuprāt, īpaši satraucošs ir fakts, ka Komisija joprojām nav veikusi izsmeļošu analīzi par 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Tas, ka joprojām trūkst vienotas Kopienas līmeņa patentu sistēmas, ir galvenais šķērslis efektīvas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas izveidei Kopienā. Mans pēdējais komentārs attiecas uz priekšlikumu izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru. Mums nav vajadzīgas papildu struktūras, kā arī lieka birokrātija un izmaksas. Komisijas rīcībā jau ir nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu minētajam centram paredzētās funkcijas.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūcijas priekšlikumu, kā arī tajā ietvertos noteikumus, kas lielā mērā attiecas uz kultūras un izglītības jomu, jo šīs divas jomas ir manas komitejas kompetencē. Ir plaši atzīts, ka ne tikai zinātniskas un tehniskas inovācijas, bet arī kultūras darbības sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanā. Eiropas izglītības un attīstības politikai ir jāpamatojas uz zināšanu tālāknodošanu, informācijas izplatīšanu, iespējami plašākas auditorijas piekļuves tehnoloģiskajam progresam nodrošināšanu, kā arī kultūras jaunrades produktiem. Lai to panāktu, patērētājiem, jo īpaši izglītības, kultūras un nekomerciālām iestādēm, ir jāgarantē labāki nosacījumi attiecībā uz izmaksām, kā arī piekļuvi neierobežotiem abonēšanas pakalpojumiem vai pakalpojumiem par zemāku maksu. Tādēļ būtu skaidri jānošķir izmantošana apmācību vajadzībām no izmantošanas komerciāliem nolūkiem, kas nešaubīgi veicinātu inovācijas Eiropas līmenī. Vienlaikus ir ļoti svarīgi izglītot jauniešus, lai viņi saprastu ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saistītās problēmas. Vēl viens svarīgs aspekts ir autoratlīdzības aizsardzība. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami stingri noteikumi attiecībā uz šādu produktu vai pakalpojumu izmantošanu, ko veic trešās puses, turklāt ir jāpievērš lielāka uzmanība nezināmu autoru darbu aizsardzībai, jo rezolūcijas priekšlikumā šis aspekts nav aplūkots.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) Zādzība ir un paliek zādzība. Zagt skaņu ierakstus tiešsaistē ir tas pats, kas tos zagt veikalā. Neraugoties uz to, attieksme pret pirātismu vai zādzību internetā joprojām ir daudz iecietīgāka un saudzējošāka nekā tad, ja zādzība tiek izdarīta veikalā. Mums ir nopietnāk jāizturas pret interneta pirātismu. Informācijas tīkli ir praktisks, efektīvs un dabisks digitāla satura izplatīšanas veids, tomēr tas nenozīmē, ka to radošajam saturam ir jābūt brīvi pieejamam visiem ineteresentiem, turklāt bez maksas. Diemžēl daži, kuri šo ziņojumu neatbalsta, domā, ka tā tam vajadzētu būt. Radošās nozares, kā arī citu nozaru nākotne ir atkarīga no tā, vai cilvēkiem maksās par viņu padarīto darbu vai nē. Ja mūziķiem, aktieriem vai filmu režisoriem paredzētā samaksa nonāks pirātu rokās, sāksies kultūras degradācija, jo profesionāli mākslinieki nespēs sev nopelnīt iztiku. Vai to mēs vēlamies? Vēl viena ziņojumā aplūkotā autortiesību aizsardzības iespēja ir izstrādāt godīgus noteikumus informācijas tīklu izmantošanas jomā, kuri pamatotos uz senu principu, proti, nezagt.