Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0108(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0112/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0112/2010

Debates :

PV 21/09/2010 - 3
CRE 21/09/2010 - 3

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0322

Debates
Otrdiena, 2010. gada 21. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.  Gāzes piegādes drošība (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavotais Vidal-Quadras kunga ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)) (A7-0112/2010).

 
  
MPphoto
 

  Alejo Vidal-Quadras, referents. (ES) Priekšsēdētāja kungs, pēdējo gadu laikā mēs vairākkārt esam bijuši liecinieki piemēriem, kas apliecina dalībvalstu neaizsargātību enerģētikas jautājumos, jo īpaši saistībā ar gāzes piegādi.

Piegādes traucējumi Eiropas Savienības ziemeļos un austrumos 2005.–2006. gada un 2008.–2009. gada ziemā izvērtās īstā murgā. Pēdējo ziemu bardzība vēl vairāk aktualizē mūsu pienākumu iespēju robežās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Lielākā daļa Savienības energoapgādes ir balstīta uz importu, tādējādi diplomātijai šajā stratēģiskajā jomā var būt liela nozīme. Mēs visi zinām par darbu, ko šajā jomā veic Komisija, un to vērtējam ļoti augstu, tomēr mums ir jānodrošinās ar tiešākas iedarbības mehānismiem.

Mums ir jāatceras, ka piegādes krīzēs, ko esam piedzīvojuši, dalībvalstu tirgus noteikumi un savstarpējo sakaru trūkumus neļāva skartajām dalībvalstīm sniegt pilnībā pietiekamu palīdzību.

Regula, par kuru mēs balsosim, ir iecerēta kā noteikts solis pretī šīs problēmas risinājumam. Mēs esam pavadījuši daudz laika, cenšoties gūt panākumus šajā jautājumā, pārvarot no dažādām dalībvalstu perspektīvām izrietošās grūtības. Tas ir bijis ilgs un grūts pārrunu process.

Vienošanās, par kuru mēs šodien balsojam, apliecina, ka dalībvalstis ir paraudzījušās tālāk par savām valsts mēroga interesēm, lai ņemtu vērā eiropeiskāku perspektīvu. Kad regula tiks pieņemta, mūsu rīcība būs spēcīgs instruments, ar kura palīdzību palielināt gāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā kopumā.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja vienbalsīgi pieņēma šo regulu pēc veiksmīga trīspusējo sarunu noslēguma ar Padomi.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visiem ēnu referentiem par teicamo darbu, kas atbilstīgi atspoguļots tekstā, kā arī visiem komitejas locekļiem, kuri sniedza atzinumus. Ievērojams skaits šajos atzinumos minēto nozīmīgo labojumu ir iekļauti tekstā.

Es vēlētos pateikties arī Eiropas Komisijai par vērtīgo pārējiem likumdevējiem sniegto atbalstu un Padomes Spānijas prezidentūrai par plašo sadarbību, pastāvīgi nodrošinot mūs ar pilnīgu informāciju par tās veiktā darba gaitu.

Šī regula garantē visu Eiropas Savienības iedzīvotāju drošību, kuri krīzes gadījumā turpmāk būs labāk aizsargāti. Turklāt tā dalībvalstīm nodrošina zināmu elastīguma līmeni, ļaujot tām iekļaut papildu aizsargātos patērētājus, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.

Tomēr dalībvalsts tiesiskajiem centieniem attiecībā uz tās patērētāju aizsardzību valsts tirgus ietvaros ir jābūt līdzsvarotai, uzņemoties solidaritāti ar citu dalībvalstu pilsoņiem.

Regula nosaka, ka krīzes gadījumā gāzes piegādes uzņēmumiem aizsargātie patērētāji vismaz 30 dienas ir jānodrošina ar nepārtrauktu gāzes piegādi. Turklāt dalībvalstīm ir jāizbūvē vai jāpilnveido sava infrastruktūra tā, lai uzlabotu integrāciju iekšējā enerģētikas tirgū un samazinātu pastāvošo enerģētikas salu skaitu.

Viens no svarīgākajiem šīs regulas panākumiem ir fakts, ka tā nosaka prasību attiecībā uz divvirzienu plūsmu visu dalībvalstu gāzes starpsavienojumos, tādējādi nodrošinot atbilstību tādiem kritērijiem kā pieprasījums un rentabilitāte. Ar īstermiņā veiktu ieguldījumu palīdzību un par pieņemamām izmaksām divvirzienu plūsma Eiropā nodrošinās nebijušu piegādes dažādošanu. Šajā ziņā Jamalas cauruļvads ir acīmredzams piemērs, ņemot vērā, ka tas caur Baltkrieviju apgādā Poliju, Čehijas Republiku, Slovākiju un Vāciju.

Vēl viens Parlamenta sasniegums ir Komisijai piešķirtā svarīgā nozīme: attiecībā uz konkrētiem pasākumiem Komisija iegūst veto tiesības, ja tā uzskata, ka šie pasākumi var apdraudēt citu dalībvalstu apgādes drošību.

Turklāt visās krīzes situācijās Komisijai ar Gāzes koordinācijas grupas starpniecību būs izšķiroša nozīme dalībvalstu koordinēšanā. Šī regula nodrošina reālu risinājumu reālai problēmai. Tā nostiprina gāzes piegādes drošību un nosaka pienākumu sadarboties visiem tirgus dalībniekiem, nākotnē risinot nopietnas piegādes problēmas.

Pareiza un efektīva tirgus darbība, starpsavienojumu izbūve, kā arī piegādātāju un piegādes ceļu dažādošana ir labākā aizsardzība pret turpmākajām krīzēm.

Priekšsēdētāja kungs, ar gāzes drošību saistītā regula iezīmē dziļas kvalitatīvas pārmaiņas, dalībvalstīm atsakoties no ierobežotām valsts mēroga shēmām, lai pilnībā iesaistītos vērienīgā Eiropas Savienības pieejā.

Taisnība, ka, lai pamodinātu dažu dalībvalstu Eiropas Savienības apziņu, ir bijušas vajadzīgas divas krīzes ar bīstamām sekām, bet viņu baiļu noteiktā uzvedības maiņa ir ļoti apsveicama, ja vien tai ir tādas pašas sekas kā patiesai nožēlai.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, šī regula ir vēsturisks posms ceļā uz gāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā, un tā ir neapšaubāms apliecinājums mūsu lielā integrācijas projekta vērtībai. Šīs regulas pareiza un ātra piemērošana būs spēcīgs signāls mūsu piegādātājiem, kuri gandrīz vienmēr ir mūsu draugi, ka, ciktāl tas attiecas uz gāzes piegādi Eiropas Savienībā, sauklis “katrs par sevi” vairs nav spēkā. Tas ir aizstāts ar saukli “viens par visiem, visi par vienu”.

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gāzei mūsu enerģētikas politikā ir liela nozīme, un stratēģija šajā jomā ir skaidra. Pirmkārt, mums ir nepieciešams efektīvs Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, lai garantētu gāzes piegādes drošību. Otrkārt, mums vajadzētu dažādot importētās gāzes piegādes avotus un ceļus. Mums ir arī jāturpina attīstīt un apvienot nepieciešamo infrastruktūru, kā arī jābūt vienotiem savā pieejā Eiropas Savienības interesēm, sadarbojoties ar mūsu enerģētikas jomas partneriem un tranzīta valstīm. Visam minētajam ir jābalstās labi funkcionējošā iekšējā tirgū.

Pagājušā gada janvārī notikusī gāzes krīze un jūnija notikumi Maskavas un Minskas attiecībās apliecināja, ka mēs ar savu gāzes stratēģiju atrodamies uz pareizā ceļa. Tāpēc es esmu pateicīgs, ka uz Komisijas priekšlikumu balstītās sarunas Parlamentā un ar dalībvalstīm tikai viena gada laikā ļāva nonākt pie konstruktīviem secinājumiem. Tās ir labas ziņas uzņēmējiem un Eiropas Savienības pilsoņiem. Es jo īpaši vēlētos pateikties Eiropas Parlamentam un arī Vidal-Quadras kungam par šajā jautājumā sniegto ieguldījumu. Jūs bijāt pārliecināti par rezultātiem, kurus iespējams sasniegt, un esat panākuši pārliecinošu procesa noslēgumu. Es vēlētos paust savu pateicību arī dalībvalstīm par gatavību atteikties no atsevišķām pilnvarām un kļūt par daļu no Eiropas Savienības regulējuma.

Šis regulas projekts ir pirmais tiesību akts, kas ir balstīts uz jaunā Lisabonas līguma visaptverošo pantu par enerģētiku. Jūs ieejat jaunā posmā un izmantojat savas nesen iegūtās, plašās pilnvaras. Neviens nevar garantēt, ka nenotiks gāzes piegādes pārtraukumi. Tāpēc mums vēl jo svarīgāk ir veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Mēs uzskatām, ka cieša sadarbība ar dalībvalstīm gāzes jomā ir vēl svarīgāka nekā jebkad agrāk. Šobrīd mēs konsultējam Poliju, lai nodrošinātu, ka tās jaunais gāzes piegādes līgums ar Krieviju jau sākotnēji atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un oficiāli netiktu pārkāptas līgumu slēgšanas procedūras.

Mēs atzinīgi vērtējam šā Parlamenta aicinājumu nodrošināt kopēju Eiropas Savienības pieeju, ātrāku preventīvo rīcību, jaunas tehniskās iespējas, piemēram divvirzienu plūsmas jaudu, infrastruktūras paplašināšanu un kopēju Eiropas Savienības ārpolitiku enerģētikas jomā. Mēs atbalstām arī Parlamenta priekšlikumu pārraudzīt un izveidot iekšējo tirgu. Obligāti minimālie standarti attiecībā uz visām privātajām mājsaimniecībām parāda solidaritāti un atbildību, ko Eiropas Savienība uzņemas saistībā ar saviem iedzīvotājiem. Visā Eiropas Savienības teritorijā būs spēkā prasība nodrošināt tādus gāzes krājumus, kas ārkārtas apstākļos, piemēram, infrastruktūras avārijas, temperatūras svārstību vai pārlieka pieprasījuma gadījumā, būtu pietiekami 30 dienām. 30 dienas ilga drošība nav īsts drošības tīkls, tomēr tas sniedz pamatu, kas ļauj mums ar lielāku drošības sajūtu gaidīt ziemu un iespējamās krīzes nākotnē.

Mums būtu jāpanāk aizvien lielāka vienbalsība, izstrādājot savu iekšējo nostāju, kā mēs to darām tagad, un vienoti uzstājoties pasaulē.

Daudzi no šajā regulā ietilpstošajiem pasākumiem jau ir īstenoti, tostarp ar gāzes infrastruktūru un divvirzienu plūsmas jaudu saistītie pasākumi. Pašlaik ar Parlamenta piešķirtajiem līdzekļiem gāzes nozarē mēs atbalstām 31 projektu. Kopējā summa EUR 1,4 miljardu apjomā palīdz piešķirt dažādus valsts un privātos finansējumus. Pēdējo mēnešu laikā mēs esam īstenojuši visai daudz pasākumu, kuri ir šīs regulas mērķu vidū. Tomēr daudz vēl ir jāizdara. Esmu pārliecināts, ka šī regula nebūs pēdējais pasākums šajā jomā. Tāpēc es vēlētos, lai nākamo divu vai triju gadu laikā tiktu sagatavots starpposma pārskats un, iespējams, šīs regulas turpinājums, kā arī atbilstošo plānu precizēšana un paplašināšana.

Mēs vēlētos, lai regulu pēc tās pieņemšanas ātri īstenotu. Komisija vēlas rīkoties savlaicīgi, lai nodrošinātu kopīgu pieeju mūsu ārējām attiecībām enerģētikas jomā. Gāzes koordinācijas grupai, ko vada Komisija un kuras dalībnieki tiekas katru mēnesi, pēc regulas pieņemšanas būs jāveic nozīmīgākas funkcijas. Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka notiks sadarbība ne tikai Eiropas Savienības, bet arī reģionālajā līmenī. Viens tā piemērs ir izmēģinājuma projekts, kurā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros (BEMIP) piedalās trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva. Īsumā sakot, mums ir nepieciešami reģionāli risinājumi kopējās Eiropas Savienības dimensijas ietvaros.

Es varu jums apgalvot, ka Komisija vēlas plašas debates par infrastruktūru. Infrastruktūras pakete, ar kuru mēs gatavojamies jūs novembrī iepazīstināt, kopā ar nākamo finanšu periodu tam ir piemērota iespēja.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs.(PL) Eiropas iedzīvotāji no Eiropas Savienības gaida pasākumus un lēmumus, kas uzskatāmi un konkrēti paudīs mūsu vēlēšanos kolektīvi pārvaldīt pārvalstisku infrastruktūru. Šī regula atbilst šīm vēlmēm. Jo īpaši tas attiecas uz transportu un iespēju ātri nokļūt jebkurā galamērķī Eiropā, izmantojot ātrus dzelzceļu, ceļu un gaisa satiksmes savienojumus, un tas attiecas arī uz drošību, tostarp energodrošību.

Vairākus gadus mēs Parlamentā esam pauduši, ka pret enerģijas piegādēm ir jāattiecas kā pret stratēģiski politisku jautājumu. Eiropa nedrīkst būt atkarīga no viena piegādātāja, tomēr tāda ir situācija Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur lielākā daļa piegāžu pienāk no Krievijas. Uzņēmums Gazprom, radot gāzes piegādes problēmas, ir vairākkārt apliecinājis, ka tas izmanto gāzi kā stratēģisku ieroci, lai palielinātu Maskavas politisko ietekmi. Mēs, būdami poļi, Poliju pārstāvoši Parlamenta deputāti, esam vērsuši uzmanību uz egoistisko raksturu, kāds piemīt Ziemeļu gāzes cauruļvadam — ieguldījumam, kas tika veikts, neapspriežoties ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Regula par solidaritāti gāzes jomā, ko šodien apspriežam, ir apliecinājums tam, ka Eiropas Savienība apzinās, ka tikai kopā mēs varam izveidot efektīvu un abpusēji izdevīgu sistēmu gāzes iepirkšanai un sadalei. Sistēmu, kuras ietvaros neviena valsts, ja tai tiks liegta gāzes piegāde, nepaliks bez palīdzības. Tomēr šīs regulas noteikumu piemērošanai mums ir nepieciešama valdību politiskā griba un Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums.

 
  
MPphoto
 

  Sandra Kalniete, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. (LV) Paldies, prezidenta kungs! Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, un es esmu gandarīta, ka Parlamenta rezolūcija atspoguļo to dalībvalstu bažas, kuras ir izolētas enerģētikas jomā, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no trešo valstu piegādēm un tām trūkst infrastruktūras savienojumu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es ceru, ka šīs regulas pieņemšana ļaus tālāk attīstīties kopējās enerģētikas politikas projektiem. Kā iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referente es gribu ar gandarījumu atzīmēt vairākas lietas, kurās Parlaments ir uzlabojis šo priekšlikumu. Pirmkārt, ir precizēts un skaidri definēts aizsargāto patērētāju loks, kam tiek garantēta gāzes piegāde ekstrēmos apstākļos, otrkārt, ir novērsta, ir nostiprināta un konkretizēta Eiropas solidaritātes principa darbība, uzsvaru liekot uz sadarbību reģionos un Komisijas pilnvaru un atbildības palielināšanu, un, visbeidzot, piegādes traucējumu risināšanā nepārprotami prioritāri tiek noteikti tirgus instrumenti, nevis ārpustirgus pasākumi. Tie tiek izmantoti tikai tajos gadījumos, kad tirgus nespēj nodrošināt piegādi aizsargātajiem patērētājiem. Un nobeidzot es vēlos pateikties Quadras - Vidal kungam par lielisko sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, energodrošība ir viens no drošas nākotnes pamatelementiem. Tas ir sabiedriskais labums, un to nodrošināt iedzīvotājiem ir ES pienākums. Jautājums nav par to, vai Kopienai būtu jārīkojas, lai dalībvalstīm sniegtu drošību enerģētikas jomā, bet gan par to, kā tas būtu īstenojams. Tam ir nepieciešami divi elementi: pirmkārt, atbilstīgi tiesiskie instrumenti un, otrkārt, politiskais redzējums un griba šos instrumentus piemērot.

Kas attiecas uz tiesību aktu paketi, kurai veltītās pārrunas ļoti veiksmīgi vadīja referents Vidal-Quadras kungs, mans novērtējums ir tāds, ka, salīdzinot ar sākotnējiem uzstādījumiem, ir īstenotas divas trešdaļas no mērķa par energodrošības garantēšanu Eiropas Savienībai kopumā. Pakete mums sniedz visaptverošus noteikumus attiecībā uz infrastruktūru, nosaka sistēmu Kopienas reaģēšanai uz ārkārtas situācijām un saistoša noteikuma veidā ietver Līguma 194. pantā paredzēto solidaritātes principu.

Tomēr ir pieļauti atsevišķi svarīgi trūkumi, īpaši ES enerģētikas politikas ārējās dimensijas jomā. Regulā nav minēta augstā pārstāvja loma, un ir sniegta tikai netieša atsauce uz Dienvidu koridoru, Nabucco vai sadarbību ar mūsu Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm.

Tomēr kopumā teksts nozīmē vai, drīzāk, pienācīgas izpildes gadījumā, varētu nozīmēt milzīgu progresu.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties Parlamenta deputātiem, kuri tik neatlaidīgi strādājuši pie šī projekta, un jo īpaši Vidal-Quadras kungam. Tas apliecina, ka Eiropas politiskā sistēma spēj reaģēt uz krīzēm un sniegt noderīgus risinājumus.

Mēs esam vairākkārt piedzīvojuši šādas ar piegādes drošību saistītas situācijas. To dēļ piegādes drošības problēma ir kļuvusi daudz uzskatāmāka. Mēs esam bijuši spiesti rīkoties un esam veikuši nepieciešamos pasākumus. Mēs esam raduši risinājumus, kuri nav vienkārši, kuri ietver jaunus instrumentus un kuri — tas man visā šajā kontekstā šķiet interesants aspekts — ne tikai ievieš infrastruktūras standartus Eiropā, nosaka kopīgus preventīvos noteikumus un ārkārtas rīcības plānus, sniedz drošību, uz ko pamatoti atsaucās Oettinger kungs, ka mēs saviem pilsoņiem nākotnē varam piedāvāt 30 drošības dienas, bet arī apliecina, ka mēs spējam panākt kompromisus, kas sniedz dzīvotspējīgus rezultātus. Process bija darbietilpīgs, bet tagad ir skaidrs, ka galvenā uzmanība ir vērsta uz to uzņēmumu funkcijām un pienākumiem, kuri būvē un apsaimnieko tīklus. Vēl viens svarīgs faktors ir nodrošināt politikas elastību, kā arī nepārprotami norādīt, ka mēs nenosakām prasības, kuras neatmaksājas un vairs nav racionālas vai saprātīgas, piemēram, nosakot elastību attiecībā uz divvirzienu plūsmas jaudu. Mēs nesakām, ka viss ir jāpanāk par jebkādu cenu, bet mēs sev atstājam iespēju izvērtēt atsevišķus gadījumus un uzlabot sadarbību reģionos.

Vienlīdz svarīga ir atsauce uz faktu, ka, lai arī dalībvalstīm ir jāapzinās savi pienākumi, gadījumā, ja tās nespēj rast vajadzīgos risinājumus, Komisijai būs jāveic papildu darbs. Komisijas nozīme ir palielināta, bet tā nav vienīgā lēmumu pieņēmēja. Tā ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu tad, kad nav iespējami citi risinājumi, un tai ir arī tiesības uz pēdējo vārdu. Mums ir nepieciešama elastība un sistēmas, kas samērīgi ierobežo apgrūtinājumus. Visbeidzot, mums ir jānodrošina risinājumi. Tās ir labās ziņas Eiropas iedzīvotājiem no Briseles.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, vēlētos sākt, paužot lielu pateicību Vidal-Quadras kungam par viņa labvēlīgo ziņojumu un — svarīgākais — par produktīvo sadarbību starp viņu un ēnu referentiem. Es vēlētos pateikties arī komitejas priekšsēdētājam, kurš vadīja tikšanās ar Spānijas prezidentūru.

Mēs esam sasnieguši labu rezultātu. Protams, tas viss attiecas uz solidaritāti Eiropas līmenī, kas ir galvenais jautājums, uz gāzes cauruļvadu kopīgu attīstīšanu, divvirzienu plūsmas jaudu un galvenokārt — uz neaizsargātu patērētāju aizsardzību. Kā jau tika sacīts, to visu ietver tiešais regulējums. Daži cilvēki pret to ir izturējušies kritiski, tomēr tas ir ļoti svarīgi, jo ļauj mums sniegt skaidru signālu.

Oettinger kungs jau ir sācis raudzīties nākotnē un ir teicis, ka tās vēl nav beigas. Es vēlētos viņu šajā ziņā atbalstīt. Mums būtu jāsper daži soļi uz priekšu. Delors kunga grupa nesen publicēja ziņojumu par Eiropas enerģētikas kopienas izveides iespēju. Es zinu, ka mūsu priekšsēdētājs to ļoti atbalsta. Esmu gandarīts par šādu viņa nostāju, jo uzskatu, ka, ja mēs izveidotu kopēju enerģētikas jautājumiem veltītu Eiropas kopienu, neveicot labojumus Līgumā, tas sniegtu ļoti svarīgu ieguldījumu Eiropas apvienošanās procesa attīstībā un turpinājumā. Svarīgi arī tas, lai mūs neaizkavētu diskusijas par Līguma grozīšanu. Solidaritātei tiešām ir jābūt prioritātei.

Otrs jautājums, par ko es vēlos runāt, attiecas uz mūsu iekšējo un ārējo vienotību. Ko jūs šajā kontekstā saprotat ar jēdzienu “iekšējā”? Es domāju par to, cik daudz papildu infrastruktūras mums vēl ir nepieciešams, un to pieminēja arī Oettinger kungs. Jo vairāk mēs pievērsīsimies saules un vēja enerģijai, jo vairāk mums nāksies attīstīt savu infrastruktūru, jo, līdz ar lielākām uzglabāšanas iespējām, situācijās, kad pieejamais saules vai vēja enerģijas apjoms nav pietiekams, mums būs jānodrošina iespēja iesaistīties arī citu enerģijas veidu ražotājiem. Tādējādi šis kopējais infrastruktūras tīkls Eiropā ir ļoti svarīgs.

Protams, arī attiecībās ar pārējo pasauli mums ir jābūt vienotiem. Mūsu tirgus kļūst aizvien integrētāks, kamēr citu valstu tirgi tādi nav. Krievijai nav vienota, atvērta tirgus. Tā vietā tajā darbojas valsts monopolsabiedrības. Ja mēs vēlamies stāties pretī šai sistēmai, mums tas ir jādara kopā, balstoties uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā un, iespējams, uz vienotu Eiropas gāzes uzņēmumu pieeju, lai panāktu labākas cenas un nosacījumus, kā arī, protams, infrastruktūras, piemēram, Nabucco, attīstību. Manuprāt, tas ir iemesls, lai šobrīd virzītos pretī kopējai Eiropas enerģētikas politikai.

 
  
MPphoto
 

  Adina-Ioana Vălean, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms man ir jāapsveic referents Vidal-Quadras kungs saistībā ar viņa teicamo darbu pie šī svarīgā ziņojuma. Katra ziema mums atgādina par to, ka Eiropa ir atkarīga no gāzes piegādēm no Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Energoapgādes drošība ir kļuvusi par ES prioritāti, un tas ir vērtējams ļoti pozitīvi.

Šis tiesību akts ir pozitīvs solis virzībā uz Eiropas neaizsargātības mazināšanu un garantiju sniegšanu mūsu iedzīvotājiem, ka nopietna traucējuma gadījumā gāze tiks piegādāta, cenas būs pieejamas un dominēs solidaritātes princips. Tomēr ir jāpaveic vairāk. Mums ir jāturpina gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošana. Energoapgādes drošībai ir dažādas nozīmes atkarībā no tā, vai esat rumānis, nīderlandietis vai soms. Mūsu dažādās ģeopolitiskās situācijas nosaka nepieciešamību pēc Eiropas mēroga pieejas, un Eiropas mēroga pieejai ir vajadzīgs pilnībā izveidots enerģētikas tirgus.

Paziņojums, ka Eiropas Savienībā pastāv daudzas protekcionistiskas barjeras, nav sensācija. Protekcionisms kaitē tirgum, tādējādi tas kaitē arī patērētājiem, uzturot augstas cenas un negatīvi ietekmējot mūsu piegādes drošību. Sensacionāls ir politiķa paziņojums, ka politikai būtu jāatsakās no enerģētikas politikas, un es to saku atklāti. Katru dienu mēs dzirdam par vērienīgiem līgumiem, par darījumiem, kas noslēgti aiz slēgtām durvīm, par monopoliem un politiskajām norunām.

Rumānijā mūsu enerģētikas politikas veidošana ir dažu valsts prezidenta vadītās Drošības padomes pārstāvju rokās. Atbildība? Tā neattiecas uz Rumāniju. Demokrātija? Tā neattiecas uz Rumāniju. Šīs politikas upuri ir Rumānijas iedzīvotāji, gada beigās saņemot lielos rēķinus par gāzi.

Ir laiks pieprasīt, lai mūsu dalībvalstis risina ar enerģētikas politiku saistītos jautājumus, nodrošinot lielāku pārredzamību, atbildību un demokrātiju. Pretējā gadījumā mēs nespēsim uzlabot patērētāju situāciju. Ļaujiet cenas regulēt brīvajam tirgum, kas to neapšaubāmi izdarīs labāk nekā politiķi. Mums nepieciešams, lai Komisija neitralizētu protekcionisma barjeras un rīcības modeļus.

 
  
MPphoto
 

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Vidal-Quadras kungu un visus sarunās iesaistītos. Es vēlētos apsveikt arī Spānijas prezidentūru, kas mums tiešām palīdzēja šajā jomā gūt strauju progresu. Mēs esam panākuši labu līdzsvaru starp iekšējo tirgu un ilgtermiņa plānošanu, kā arī starp reģionālo līmeni un Eiropu kopumā. Es esmu gandarīts arī par to, ka jomai, kurā mēs esam guvuši vislielākos panākumus, proti, divvirzienu plūsmas jaudai, regulā ir atvēlēta nozīmīga vieta.

Raugoties nākotnē, es vēlētos runāt par trim jautājumiem. Pirmkārt, ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, mēs jo īpaši varam saskatīt potenciālu ziemeļu–dienvidu savienojumu izbūvei Polijā, Ungārijā un Slovākijā. Ir ļoti svarīgi, lai mums būtu vairāk ziemeļu–dienvidu savienojumu. Gāzes uzglabāšanas gadījumā mums ir jāņem vērā Swoboda kunga izceltais jautājums. Ja elektrības tirgū ienāk lielāks apjoms gāzes, kas šķiet iespējami, mums būs vajadzīga ātra cikla uzglabāšana. Mums ir jānovērtē sava infrastruktūra, lai noteiktu, vai mums ir ātra vai lēna cikla gāzes uzglabāšana, jo mums ir jāvērš lielāka uzmanība uz ātra cikla uzglabāšanu.

Otrkārt, manuprāt, mums vispār nav piemērotu datu, uz kuru pamata novērtēt gāzes pieprasījumu nākotnē. Kāda ietekme ir ES ēku energoefektivitātes direktīvai? Kādu ietekmi rada tādas valsts kā Vācija paziņojums, ka no 2050. gada visas tās ēkas — gan jaunās, gan vecās — būs nulles enerģijas ēkas? PRIMES modelis nav pietiekami detalizēts vai neatkarīgs, jo to izstrādāja tas pats cilvēks, kurš sagatavoja plānus EURELECTRIC vajadzībām. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami labāki dati, lai novērstu veltīgus ieguldījumus.

Treškārt, 2011. gada 4. februārī notiks valstu vadītāju tikšanās. Manuprāt, pirms šī svarīgā 4. februāra samita Komisijai mums būtu jānodrošina dokuments, kurā sniegts atkārtots pasaules gāzes tirgus novērtējums. Tā kā ASV ir atrasta slānekļa gāze, ir kļuvuši pieejami lielāki sašķidrinātās gāzes apjomi. Ja mēs atradīsim slānekļa gāzi Eiropā, ko tas nozīmēs mūsu situācijā? Mums no Komisijas ir nepieciešams dokuments, kas valstu vadītājiem sniegtu pasaules gāzes tirgus pašreizējās situācijas novērtējumu. Manuprāt, situācija ir vērtējama daudz pozitīvāk nekā pirms diviem vai trim gadiem.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā.(PL) Apsveikumi noteikti ir vietā, jo Vidal-Quadras kungs ir galvenais balsts ne tikai kompromisam, ko mēs panācām ar Padomi, bet arī neparasti plašajai vienprātībai starp politiskajiem spēkiem šajā Parlamentā. Tas ir ļoti svarīgi. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa atbalsta šo kompromisu, neraugoties uz faktu, ka Parlamenta sākotnēji ierosinātie pasākumi bija daudz vērienīgāki, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras būvniecību, kā arī Eiropas Savienības politiskās iesaistīšanās jomā saistībā ar krīzes noregulējumu, ieskaitot krīzes, kurām ir starptautiska dimensija.

Var sacīt, ka rezolūcijas sākotnējā versija gan uzņēmumiem, gan dalībvalstīm noteica daudz vairāk pienākumu. Versija, kas šodien ir mūsu priekšā, ietver daudz vairāk iespēju. Atliek tikai cerēt, ka tas netiks izmantots par ieganstu, lai turpinātu vienaldzības politiku — kā no dalībvalstu, tā uzņēmumu puses — pret to, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto gāzi par ieroci Centrāleiropā. Atliek cerēt, ka Eiropas Komisija būs apņēmības pilna, cīnoties pret ļaunprātīgo monopolstāvokļa izmantošanu no Gazprom puses, jo šim uzņēmumam ir arī politiski iemesli, lai ne tikai vēlētos saglabāt pilnu kontroli pār gāzes cauruļvadiem, ieskaitot Eiropas Savienības teritorijā esošos gāzes cauruļvadus, bet arī pilnu kontroli pār izejmateriālu — arī pēc tā pārdošanas ES tirgū. Tas notiek uz kopējā tirgus, konkurences un patērētāju tiesību rēķina, kā arī uz gāzes nozares moderno tehnoloģiju attīstības rēķina.

Protams, regula varētu būt labāka, tomēr tā joprojām ir Eiropas Savienības enerģētikas politikas svarīgākā iespēja un nozīmīgākā garantija gāzes piegādes krīzes draudu situācijā, tāpēc šodienas balsojumā Parlamentam tā ir jāatbalsta ar pēc iespējas lielāku balsu skaitu.

 
  
MPphoto
 

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, vai mums ir jānodrošina energodrošība un neatkarība? Jā, mums tas ir jādara. Tomēr, lai pilnībā garantētu drošību un neatkarību, ir svarīgi, lai mēs atbrīvotu gāzes un citu enerģijas avotu jomu no nopietnajām spekulatīvo tirgu radītajām problēmām, nosakot šos avotus par valsts īpašumu, un panāktu tādas vienošanās par tarifiem, kurās ņemtas vērā ražotājvalstu iedzīvotāju intereses un kuras sniedz drošību Eiropas patērētājiem. Tas varētu būt Eiropas enerģētikas aģentūras uzdevums Parlamenta un Padomes kontrolē.

Savienība nedrīkst rīkoties kā transnacionālo gāzes un naftas uzņēmumu pārstāve, īpaši pēc katastrofas, kurai mēs tikko bijām liecinieki Floridas piekrastē. Transnacionālajiem uzņēmumiem nerūp patērētāju intereses. Šie uzņēmumi kalpo tikai akcionāru interesēm, ar nicinājumu izturoties pret gāzes ražotājvalstu iedzīvotāju tiesībām brīvi rīkoties ar to augsnes apakškārtā esošajiem produktiem.

Atšķirībā no referenta, es neesmu pārliecināts, ka tirgus un gāzes nozarē aktīvo privāto uzņēmumu brīva darbība garantēs gāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu gāzes piegādi visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, mums ir jānacionalizē lielās gāzes grupas un no šīm vienībām jāizveido Eiropas interešu grupa, kas atrodas starptautiskā un — svarīgākais — sabiedriskajā pārziņā.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, Vidal-Quadras kungs! Es vēlos jūs apsveikt par teicamo ziņojumu, ar kura palīdzību tiek sakārtots mūsu iekšējais tirgus. Tomēr es vēlētos precizēt šādu aspektu: Eiropa nekādā veidā nav atrisinājusi nozīmīgo problēmu attiecībā uz alternatīvajiem gāzes piegādātājiem.

Gluži pretēji — raugoties uz piegādātājiem, kuri ir nepieciešami, lai darbotos mūsu Eiropā plānotie gāzes cauruļvadi, man šķiet, ka vēl joprojām ir tikai viens piegādātājs. Lai sniegtu jums priekšstatu par to, cik lielā mērā šis piegādātājs mūs ir faktiski ielencis, minēšu, ka Krievija ir panākusi vienošanās par gāzes piegādi ar visiem iespējamajiem Eiropas piegādātājiem, pat Irānu. Man nav iebildumu, tomēr šī apstākļa dēļ mums ir nepieciešams ierosinājums par tirdzniecības saitēm, kas balstītas uz abpusējām interesēm ar Krieviju, kas būtu formulētas, sadarbojoties ar Tajani kungu, ja arī mēs no ekonomiskā viedokļa vēlamies noteikt saistības.

Mans jautājums ir šāds: vai jūs esat apsvēruši sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) rīcības plāna īstenošanas paātrināšanu? Ziemeļāfrikā un Persijas līča valstīs ir piegādātāji. Vai jūs plānojat palielināt SDG termināļu skaitu Vidusjūrā? Eksistē alternatīvi piegādātāji, un es jūs aicinātu pievērst šim jautājumam pienācīgu uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Béla Kovács (NI).(HU) Dāmas un kungi! Dabasgāzes tirgus paplašināšanās pasaules mērogā un tā internacionalizācija nes līdzi risku, ka konfliktiem — kā starptautiska, politiska, tā ekonomiska rakstura — būs tieša vai netieša ietekme uz vienoto gāzes tirgu, apdraudot tā darbību un attiecīgi arī piegādes drošību. Ikviens gāzes tirgus modelis pēc definīcijas ir spējīgs pārdzīvot tikai īstermiņa jaudas, piegādes pārvaldības, tehniskas/tehnoloģiskas un cenu svārstību problēmas un centienus samazināt pakalpojumu cenas kopumā. Tāpēc piegādes drošība ir jādefinē kā garantija, ka patērētāji, kuriem ir nepieciešama nepārtraukta gāzes piegāde, pastāvīgi saņems nepieciešamo gāzes daudzumu par pieejamām cenām. Formulējot piegādes drošības politiku, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vietējiem lietotājiem, kuri ir atkarīgi no temperatūras un kuri nespēj pārslēgties uz citiem enerģijas avotiem. Šie patērētāji nevar cīnīties par savu piegādes drošību. Mūsdienu pilnībā liberalizētajā gāzes tirgū valsts, tās valdības un regulatīvo iestāžu pienākums ir nodrošināt, ka visi vispārējā pakalpojumu līgumā ietvertie pakalpojuma nosacījumi ir pieņemami.

 
  
MPphoto
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE).(LV) Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamais komisāra kungs! Mēs visi esam atkarīgi. Mēs esam atkarīgi Eiropā no enerģētikas piegādēm no trešajām valstīm. Īpaši atkarīgi mēs esam gāzes sektorā, un, protams, lielā atkarība ir tieši no vienas piegādātājas valsts - no Krievijas. Un mēs zinām, ka Krievija kā piegādātājvalsts var būt problemātiska. Piemēram, 2009. gada janvārī strīda starp Krieviju un Ukrainu rezultātā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis palika bez dabasgāzes. Kāds ir risinājums? Risinājums ir, protams, divējāds - tas ir, pirmkārt, ko vairāki runātāji ir minējuši, piegādes dažādošana, otrs ir ar iekšējā tirgus izveidi, ar starpsavienojumiem. Tas ir tas, kad mēs faktiski runājam par Eiropas kopējo enerģētikas politiku, tā ir nepieciešamība izveidot funkcionējošu iekšējo tirgu, kas mūs pasargātu. Kur ir problēma? Problēma ir tā, ka šobrīd Eiropā ir vairākas valstis un reģioni, kas ir simtprocentīgi izolēti no pārējās Eiropas Savienības. Baltijas valstis konkrēti - simtprocentīgi izolētas un simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm. Un šis rezultēja ar to, ka, piemēram, Baltijas valstīs šodien patērētāji maksā 30 procentus vairāk par dabasgāzi nekā tie paši patērētāji Vācijā. Tātad es pilnībā uzskatu, ka šī regula, tas ir pareizais virziens, ko Komisija ir uzsākusi un ko Vidal - Quadras kungs Parlamentā ir novedis līdz galam; tas ir pareizais virziens, bet mums ir tas jānoved līdz galam, mums ir jāizbeidz ar infrastruktūras investīcijām dažādu dalībvalstu izolētība, lai mums būtu kopējs tirgus, lai mums ir priekšnosacījumi brīvam iekšējam tirgum, kas mums nodrošinās gāzes piegādes drošību. Paldies jums!

 
  
MPphoto
 

  Teresa Riera Madurell (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šodien Parlaments saņēma atgādinājumu par to, ka 2009. gada janvāra krīze atklāja ko vairāk par mūsu atkarību enerģētikas jomā. Mēs uzzinājām, ka liela problēmas daļa ir saistīta ar mūsu pašu teritoriju. Piemēram, Spānija nevar palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, kuras skar šī problēma, lai gan tās rīcībā ir resursi.

Dāmas un kungi! Lai arī tas var šķist pašsaprotami, es jums vēlētos atgādināt, ka iekšējās solidaritātes princips nosaka, ka Eiropas Savienības robežās ir jābūt iespējamai vienkāršai gāzes transportēšanai, kuru neapgrūtina tehniski vai līgumos noteikti šķēršļi, un — svarīgākais — izmantojot pārrobežu starpsavienojumus, kuri šobrīd ne tuvu nav labākajā stāvoklī.

Tajā slēpjas šīs regulas vērtība, kurā starpsavienojumu izbūve ir nepārprotami saistīta ar piegādes drošību, izceļot nepieciešamību dažādot avotus un izbeigt enerģētikas salu pastāvēšanu.

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man noslēgt savu runu, apsveicot Komisiju, Vidal-Quadras kungu un Spānijas prezidentūru saistībā ar sniegto ieguldījumu, lai rekordīsā laikā enerģētikas politikā piešķirtu jēgu solidaritātes principam.

 
  
MPphoto
 

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Oettinger kungam un apsveikt Vidal-Quadras kungu saistībā ar viņa ziņojumu. Ar Spānijas prezidentūras atbalstu ir bijis iespējams sagatavot ļoti labu dokumentu. Dabasgāze ir svarīga, un tās nozīme palielinās. Savā runā Turmes kungs teica, ka mums ir jāmaina perspektīva, no kādas raugāmies uz situāciju. Valstī, kuru es pārstāvu, puse mājsaimniecību ir atkarīga no dabasgāzes, bet 40 % no tās tiek importēta no Krievijas.

Tāpēc ir svarīga jauna tiesību akta pievienošana spēkā esošajai direktīvai. Tā arī ir pareiza rīcība. Tas mūs nodrošinās preventīvos plānus, preventīvos pasākumus un ārkārtas rīcības plānus ar trīs krīzes līmeņiem. Mēs nevēlamies to situāciju atkārtošanos, kuras piedzīvojām 2009. gada krīzes ziemā. Mēs nevēlamies redzēt mūsu Eiropas partnerus un Eiropas kaimiņvalstis salstam. Tādējādi šis ziņojums ir daļa no mūsu kopējās Eiropas atbildības, kas ietver ne tikai ES dalībvalstis, bet arī kaimiņvalstis.

Dāmas un kungi! Likumdošana ir apsveicama, bet mums ir jāizmanto arī citi ceļi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Oettinger kunga paziņojumu, ka visi ar infrastruktūru saistītie pasākumi, no kuriem daži te tika minēti, ieskaitot Nabucco, Nord Stream un South Stream, saņems atbalstu. Tas mums ļaus dažādot piegādes un nodrošināt, ka neesam atkarīgi no viena piegādātāja. Mums ir nepieciešamas uzglabāšanas sistēmas. Mums noteikti ir nepieciešami lielāki krājumi. Vācijā mums ir krājumi piegādēm 70 dienu garumā, bet tas tā nav visās valstīs. Šajā ziņā mums ir jāceļ standarti visās valstīs. Cits jautājums ir dažādo enerģijas veidu kopums. Tas vēl joprojām ir mūsu lielākā problēma, pie kuras atrisināšanas mums ir kopīgi jāstrādā. Liels jums paldies, un es ceru, ka jaunais tiesību akts būs veiksmīgs.

 
  
MPphoto
 

  Evžen Tošenovský (ECR). (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! 2009. gada janvārī Eiropu satricināja problēma, kas bija saistīta ar ierobežotām gāzes piegādēm no Krievijas, un mēs to dēvējam par 2009. gada janvāra gāzes krīzi. Tomēr mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo šī problēma nekādā ziņā neietekmēja visu Eiropu, un, spriežot pēc pētījumiem, tā vairāk bija strukturāla problēma. Tāpēc mums nevajadzētu nedomājot sākt pārspīlētus centienus regulēt situāciju, jo liels un pat pārāk liels uzglabāšanas sistēmu vai regulu skaits attiecībā uz piegādēm radītu gāzes cenu paaugstināšanos un varētu sarežģīt galalietotāju situāciju, kā arī, protams, pasliktināt konkurētspēju.

Manuprāt, ziņojumā izdarīts ļoti saprātīgs secinājums visas situācijas elastības saglabāšanas interesēs. Esmu arī ļoti gandarīts par komisāra G. Oettinger atzinumu, ka ar laiku būs nepieciešams novērtēt ziņojuma ietekmi uz gāzes cenām un izvērtēt ar gāzes tirgu saistīto veikto pasākumu vispārējo ietekmi.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas gāzes ražošanas apmēri pastāvīgi sarūk, pieprasījums pēc enerģijas pieaugs, vispirms jau tuvākajā nākotnē, vienlaikus ar ekonomikas atveseļošanos, ko mēs visi gaidām.

Tāpēc ir ļoti svarīgi īstenot pietiekami plašu un drošu piegādes politiku, jo īpaši krīzes laikā, kad gāzes piegādes ir atkarīgas no ārējiem ģeopolitiskajiem faktoriem.

Šī regula ievērojami uzlabos koordināciju starp gāzes nozarē ieinteresētajām pusēm un novērsīs tādu situāciju atkārtošanos kā Krievijas un Ukrainas attiecību krīzes laikā piedzīvotie brīži, tomēr neapšaubot katras atsevišķās dalībvalsts prerogatīvas enerģētikas jomā.

Es apsveicu referentu Vidal-Quadras kungu un pateicos viņam par to, ka viņš ir ņēmis vērā dažus no grozījumiem, kas mums ir tik svarīgi. Ar gandarījumu pievērsu uzmanību arī komisāra kunga vārdiem, kurš aicināja uz plašāku un ciešāku reģionālo sadarbību šajā jomā, un par to es viņam pateicos.

 
  
MPphoto
 

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs, advokāti meklē nelaimē nonākušos: ja notiek nelaime, uzradīsies parazīts, kurš gribēs gūt labumu no otra nedienām. Eiropas Savienības aizstāvji tam ir piemērs: sākot ar fantāziju par cilvēka izraisītu globālo sasilšanu, līdz zemestrīcēm un mežu ugunsgrēkiem. Katra krīze tiks izmantota par ieganstu vēl lielākas varas sagrābšanai.

Krievijas un Ukrainas gāzes krīze bija mākslīgi radīta problēma, ko izraisīja neokonservatīvo spēku iejaukšanās Austrumeiropas politikā. Atbilde ir: beigt tērēt laiku un ļaut Eiropas valstīm iepirkt gāzi, kura Krievijai ir jāpārdod. Tā vietā krīze tiek izmantota par ieganstu, lai ES sagrābtu kontroli pār gāzes piegādēm un mūs visus iepītu savstarpējas atkarības tīklā, kas radīts, lai uzspiestu Savienību, kuru vēlētāji nekad neatbalstītu.

Šis jautājums nav par gāzes piegādēm. Tā ir sociālistu supervalsts pakāpeniski pieaugošā tirānija, kas izmanto aizsegu, lai sagrābtu to, ko tā nespēj iegūt demokrātiskā ceļā. Kad šī tirānija nometīs racionālas nepieciešamības masku, tā īstenos savu jauno fašismu atklāti. Tāpēc tie, kuri augstu vērtē brīvību, balsos pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Amalia Sartori (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Vidal-Quadras kungam par viņa teicamo ziņojumu un viņa lieliskajām un augsti novērtētajām starpnieka spējām, kas mums sniedz iespēju balsot par plaši atbalstītu regulu tās pirmajā un vienīgajā lasījumā.

Arī es, kopā ar manis pārstāvēto delegāciju un politisko grupu, labprāt balsošu par šo regulu, jo tā neapšaubāmi iezīmē ievērojamu progresu salīdzinājumā ar līdz šim īstenoto politiku, lai arī šī regula ir tikai viens svarīgs bruģakmens ceļā, kuru mērojot mēs pastāvīgi iesaistīsimies jaunās un mērķtiecīgās politikas programmās, kā komisāra kungs jau paziņoja.

Es pozitīvi vērtēju Parlamentā veikto sabiedrisko un oficiālo izvēli par labu solidaritātes politikai iekšējā tirgū, kas kalpo arī par brīdinājumu tiem, kuri pēdējo gadu laikā šajā jomā pārāk bieži ir veikuši spekulācijas. Tomēr mums būtu jāveic koridoru, avotu un resursu kvalitātes dažādošana. Man šķiet, ka šajā ziņā uzmanību daudz asāk varēja vērst uz Dienvidu koridora jautājumu.

Es atbalstu un pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka tirgus ir vienīgā patiesā garantija ar piegādi saistītu risku apkarošanai. Tirgus nekur nepazudīs, tāpēc mums ir jācenšas nodrošināt konkurētspējīgs tirgus un jāievieš regulas, direktīvas, finansējuma avoti, virkne tīklu un piegādes avotu, lai novērstu monopola situāciju šajā jomā kā attiecībā uz avotiem, tā tīkliem.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D).(PL) Gāzes piegādes drošība ir īpašs un stratēģisks jautājums. Pie tā kopā ir strādājušas četras komitejas. Jūs sakāt, ka komitejas strādāja īsu laika posmu, tomēr kopā tas bija ļoti ilgs laiks. Tika sniegti atzinumi un notika viedokļu apmaiņas. Tas bija īpašs jautājums, jo attiecās uz ģeopolitiku, tehnoloģiju un būvniecību, kā arī — pats svarīgākais — tas attiecās uz Eiropas solidaritātes būtību. Cik tālu mēs vēlamies iet, šajā jomā veidojot kopējo tirgu? Cik tālu mēs vēlamies iet saistībā ar vienotu rīcību? Cik tālu ir gatavi iet labie un varenie, lai krīzes situācijā pieņemtu savā paspārnē vājos un nesagatavotos?

Ir panākta vienošanās par kompromisu. Tas, kā jau ikviens kompromiss, ir vēlams. Ir labi, ka kompromiss ir panākts. Tomēr, kad es atsaucu atmiņā sākotnējās vērienīgās ieceres, es atceros, ka mēs vēlējāmies panākt vairāk. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai svarīgākais vārds šā ziņojuma nosaukumā ir “drošība”. Tomēr tā ir drošība ar mazo “d” burtu, vienkāršo iedzīvotāju drošība, kuri maksā rēķinus, lasa avīzes un uzzina, ka kāds vienkārši var apturēt viņu apgādi ar gāzi. Es domāju, ka no to cilvēku viedokļa, kuri baidās, kuri katru ziemu baidās, ka kāds atslēgs gāzes apgādi vai ka viņiem būs jāmaksā vairāk, šis ir ziņojums, kas nedaudz mazina bailes, un ir ļoti labi, ka tas šādā veidā tika ierosināts.

Tomēr pateiksim atklāti, ka, nonākot pie diskusijas par to, kas saistībā ar gāzes piegādi var pasludināt ārkārtas situāciju un kādos apstākļos to var darīt, šajā jautājumā nebija vienprātības. Tika ierosināts, ka to var darīt viena valsts, kas ir apdraudēta. Kad pirmajā priekšlikumā tika ierosināts, ka to var darīt divas valstis, arī tas tika noraidīts. Šobrīd mūsu rīcībā ir aptuvena definīcija, ka vārdā nenosauktas varas iestādes apspriedīs šo jautājumu. Tādējādi, apkopojot sacīto, tas ir neliels solis, tomēr tas ir veikts pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Norica Nicolai (ALDE).(RO) Es vēlētos uzsvērt tikai divas lietas: gāzes piegādātāju un tranzīta valstu nozīmi. Tajā pašā laikā es vēlētos apsveikt referentu par mums sniegto iespēju apspriest šo jautājumu, kā arī ar to, kā viņš šo diskusiju ir vadījis.

Es kā referents Turkmenistānas jautājumos uzskatu, ka šī valsts ir viens no galvenajiem piegādātājiem Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās rīcībā esošās rezerves un iespējas atvērt savu tirgu Eiropas Savienībai tāpat, kā tā ir izdarījusi citu Āzijas valstu, īpaši Ķīnas, gadījumā. Es uzskatu, ka visi Eiropas Savienības projekti, ieskaitot Nabucco un White Stream, ir atkarīgi no attiecībām ar šo valsti. Šajā kontekstā, manuprāt, attiecību uzlabošana ar piegādātājām valstīm ir ārkārtīgi noderīga, tajā pašā laikā saglabājot Eiropas Savienības noteiktos standartus. Šo valstu apņemšanās ne tikai ekonomiskajās, bet arī demokrātiskajās un stratēģiskajās partnerattiecībās ar Eiropas Savienību, ir attiecības, kuras ir kopjamas Eiropas Savienības ārpolitikas jomā.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt savas valsts Rumānijas nozīmi tranzīta valsts statusā. Manuprāt, gan Rumānijai, gan Bulgārijai var būt stabilizējoša nozīme.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Mūsdienās energodrošība ir viens no svarīgākajiem suverenitātes nosacījumiem. Tāpēc Eiropas Savienībai pēc iespējas drīzāk šajā jomā ir jānodrošina konsekventa politika. Pašlaik spēkā esošā 2004. gada direktīva par gāzes krīzēm ir absolūti neatbilstoša šobrīd pastāvošajiem riskiem, jo tā nespēj sniegt aizsardzību valstīm, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, pret gāzes piegāžu samazināšanu vairāku nedēļu ilgumā. Lai gan tā bija sāpīga pieredze, divu Krievijas un Ukrainas attiecībās notikušo gāzes krīžu laikā 2008. un 2009. gadā mēs uzzinājām, cik nopietni ir šādi draudi.

Mēs varētu teikt: labāk vēlāk, nekā nekad. Ir jāapsveic fakts, ka, pieņemot jauno regulu, mēs beidzot sākam veidot kopēju enerģētikas politiku. Šai regulai būtu jāveicina tādu mehānismu radīšana, kas nodrošinātu rīcības koordinēšanu citas gāzes krīzes gadījumā, kā arī tās tīkla infrastruktūras pilnveidošana, kura savienos dalībvalstu gāzes sistēmas. Ar Padomi apspriestais kompromiss noteikti nav ideāls. Manuprāt, Eiropas Parlamenta sākotnēji ierosinātie pasākumi bija daudz labāki. Neraugoties uz to un ņemot vērā pašreizējo neapmierinošo situāciju, manuprāt, iesniegtie priekšlikumi būtu jāapstiprina.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Regula par gāzes piegādes drošību ir reakcija uz problēmu, ko mums lika aptvert pagājušā gada sākumā notikusī enerģētikas un gāzes krīze.

Komisijas sagatavotajā regulas projektā ir ierosināta virkne pasākumu ar vērienīgu mērķi panākt augstāku energodrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Tomēr Parlamenta komitejās mums ir nācies precizēt vai uzlabot daudzu priekšlikumā ietverto jautājumu formulējumu. Parlamentam bija jāprecizē uzņēmumu loma ārkārtas situāciju risināšanā, jāpārstrādā divvirzienu plūsmas pielietojuma apmērs un jāpieņem lēmums par izmaksu sadali attiecībā uz jauniem pārrobežu ieguldījumiem infrastruktūrā. Tas ir precizējis Kopienas mehānisma noteikumus automātiskai ārkārtas stāvokļa pasludināšanai, sasaistot to ar dalībvalstu preventīvajiem un ārkārtas plāniem. Parlaments ir ierosinājis arī sensitīvas komercinformācijas izmantošanas kārtību, lai novērstu tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr, neraugoties uz referenta un parlamentāro komiteju milzīgo darbu, daudzi jautājumi nav atrisināti. Tie galvenokārt attiecas uz aizsargātu patērētāju definīciju un N-1 infrastruktūras standartu piemērošanu. Pēc direktīvas pieņemšanas mums vēlreiz būs jāpievēršas šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE). (SL) Šodien mēs apspriežam, iespējams, svarīgāko šīs plenārsēdes dokumentu. Daudzi no mūsu iedzīvotājiem 2009. gada ziemas aukstākajā daļā palika salstot, jo radiatori viņu mājokļos bija auksti. Tieši šādās ārkārtas situācijās, kad gāzes piegāde Eiropā tiek nopietni traucēta, mēs varam apliecināt Eiropas solidaritāti.

Regula, kuru mēs apspriežam, apliecina, ka sava darba centrā mēs izvirzām atsevišķu iedzīvotāju labklājību. Visas mājsaimniecības, kuras ir pieslēgtas gāzes sadales tīklam, regulā ir definētas kā “aizsargātie patērētāji”. Saskaņā ar šo regulu būs jāveic arī pasākumi, lai ārkārtas situācijās nodrošinātu šiem patērētājiem pietiekamu apgādi. Tas nozīmē, ka mums ir jānostiprina infrastruktūra gan dalībvalstīs, gan starp tām. Mums jānodrošina atbilstīga gāzes cilpu darbība, un tas nozīmē — divvirzienu plūsmas. Mums arī ir jāsagatavo efektīvs preventīvo pasākumu plāns ārkārtas situācijām.

Es vēlētos rosināt Eiropas Parlamentu, lai tas mudinātu dalībvalstis nodrošināt atbilstību regulas prasībām savlaicīgi. Esmu gandarīta, redzot, ka referents ir ieklausījies atsevišķu dalībvalstu argumentos un ņēmis vērā to specifiskos apstākļus. Tādējādi šie risinājumi attiecas arī uz Slovēniju, kurā pastāvošais tīkls, kas apvieno gāzes piegādes no Krievijas un Alžīrijas, spēj apmierināt standarta prasības, neraugoties uz trūkumiem attiecībā uz N-1 standartu.

Visbeidzot, es arī vēlētos apsveikt referentu Alejo Vidal-Quadras, kurš ir prasmīgi vadījis sarunas Parlamentā un starp institūcijām. Viņš ir paveicis patiešām teicamu darbu, un es ceru, ka šis darbs saņems balsu vairākuma atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Anni Podimata (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, apsveicot Vidal-Quadras kungu saistībā ar viņa svarīgo ieguldījumu detalizētajā kompromisā, kas ar Padomi tika panākts pirmajā lasījumā.

Ar jaunās regulas palīdzību tiks risinātas nopietnas dabasgāzes piegādes drošības nepilnības, pastiprinot pasākumus Eiropas līmenī, piešķirot Gāzes koordinācijas grupai lielākas pilnvaras, pieņemot savlaicīgas brīdināšanas un trauksmes kritērijus un, protams, ieviešot noteikumus patērētāju aizsardzībai un labāka servisa nodrošināšanai, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātākajiem mūsu sabiedrības locekļiem, kuru labklājībai ir jābūt mūsu īpašai prioritātei.

Tomēr es vēlētos norādīt, kā to vairākkārt ir uzsvēris Parlaments, ka mums ir jāpārvar sadrumstalotā pieeja jautājumam par mūsu energoapgādes drošību un jāpieņem saskaņota Eiropas politika enerģētikas jomā, sākot ar reģionālās sadarbības nostiprināšanu un atbalsta sniegšanu projektiem, kas veltīti enerģijas avotu un kanālu dažādošanai, piemēram, Nabucco un ITGI gāzes vadiem, kuri ir papildinoši, nevis uz pretējiem mērķiem vērsti projekti un kuriem var būt izšķiroša nozīme ES energoapgādes drošībā.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Strejček (ECR). (CS) Priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada enerģētikas krīze bija nepatīkama, bet tā nenozīmēja strukturālu tirgus neveiksmi. Tāpēc nav vajadzīga pārmērīga gāzes tirgus vai gāzes piegādes tirgus regulēšana, jo tas beigās nozīmētu tikai augstākas gāzes cenas galalietotājam. Saistība ar to es vēlētos sniegt trīs komentārus. Pirmkārt, būtu ļoti uzmanīgi jādefinē tā saukto aizsargāto patērētāju kategorija, lai izvairītos no pārāk plašas definīcijas, kas noteikti izraisītu augstākas gāzes cenas galalietotājiem. Otrkārt, mums ir ļoti uzmanīgi jānosaka obligātais laika posms, kurā piegādātājiem ir jānodrošina gāze, un tam nevajadzētu būt 60 dienas ilgam laikam, bet, iespējams, tikai 30 dienu periodam, jo, protams, būtu jāizbūvē milzīgas uzglabāšanas sistēmas, un tas atstātu iespaidu uz galalietotājiem piemērotajām cenām. Treškārt, protams, ir jānosaka precīza tā sauktā aukstāka perioda definīcija.

 
  
MPphoto
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE).(PL) Es vēlētos paust savu cieņu referentam Vidal-Quadras kungam, kurš pirms gada saskārās ar ārkārtīgi sarežģītu izaicinājumu sagatavot ziņojumu par jautājumiem, kas saistīti ar energodrošību Eiropas Savienības gāzes apgādes nodrošināšanas jomā. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome pilnībā pārzina kopīgi izstrādāto vienošanos. Regulai par gāzes drošību ir jābūt instrumentam, uz kuru pamatojoties Eiropas Komisija, dalībvalstis un gāzes uzņēmumi rīkosies pietiekami savlaicīgi, lai novērstu gāzes piegādes traucējumu radītās sekas. Kā mēs šeit dzirdējām, referents sacīja, ka šis tiesību akts ir reakcija uz reālu problēmu, ar kuru saskaras Eiropas Savienība.

Es vēlētos atsaukties uz pašreizējo situāciju un sacīt, ka pašlaik, iespējams, attīstās jauna krīze. Tas attiecas uz pasākumiem, kas tiek īstenoti, pamatojoties uz Polijas un Krievijas līgumu. Tas ir jauns izaicinājums Eiropas Komisijai. Šobrīd Polija ir kļuvusi par Eiropas Komisijas un Krievijas kaujas lauku saistībā ar trešās gāzes tirgus liberalizācijas paketes īstenošanu. Ja Komisija vēlas pārbaudīt situāciju, tai būtu jāizmanto tādas valsts piemērs, kuras gāzes piegādes struktūra ir dažādota, nevis Polija, kura šajā jomā ir ļoti ierobežota. Poliju šobrīd apdraud nopietns enerģētikas krīzes risks 1,7 miljardu kubikmetru liela gāzes piegādes deficīta veidā. Tādējādi pastāv risks, ka Polijas ekonomika sabruks. Mēs sagaidām Eiropas Komisijas atbalstu, lai atrisinātu radušās problēmas. Ir jāpiemin, ka Polija ir tranzīta valsts un tā nav Krievijas sistēmas noslēgums. Es ceru, ka situācijas attīstība uz Eiropas Savienības austrumu robežas lielākajai daļai dalībvalstu liks novērtēt gāzes piegādes drošības aizsardzības nozīmību.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Eiropas Savienība nevar atļauties būt atkarīga no ārēja monopola gāzes piegādes avotiem. 2009. gada krīze Krievijas un Ukrainas attiecībās mums parādīja, cik mēs esam neaizsargāti bez atbilstīgas kopējas Eiropas stratēģijas.

Krīzes sekas bija acīmredzamas, ņemot vērā iespaidu, kādu tā atstāja uz Eiropas ekonomiku un patērētāju grupām, kuras jau pirms tam bija neaizsargātas. Šī ārēju iemeslu izraisītā ES krīze vienlīdz lielā mērā izcēla ES dalībvalstu savstarpējo atkarību. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāizstrādā kopīga stratēģija, kuras ietvaros tiks atbalstīta ceļu un ES gāzes piegādes avotu dažādošana, lai rezultātā tiktu nodrošināta pietiekama spēja reaģēt krīzes situācijās.

Solidaritāte dalībvalstu attiecībās, vispārzināms Lisabonas līguma princips, ir ļoti svarīgs aspekts Eiropas gāzes piegādes mehānisma nodrošināšanā. Nabucco projektam kā šā mehānisma daļai ir liela stratēģiska nozīme. Tam jo īpaši ir jāsaņem atbalsts no Eiropas Savienības, jo šis projekts piedāvā vienīgo dzīvotspējīgo alternatīvu Krievijas enerģētikas monopolam.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Paweł Robert Kowal (ECR).(PL) Es vēlētos pateikties referentam par kompromisa panākšanu, kas ar enerģētiku saistītos jautājumos ir ļoti grūti izdarāms. Es vēlētos pateikties arī Oettinger kungam par viņa ieguldījumu saistībā ar Polijas un Krievijas vienošanos par gāzes piegādi. Mēs augstu novērtējam faktu, ka Eiropas Komisijai šajā jautājumā ir liela nozīme.

Mūsdienu Eiropā enerģētika ir faktors, kas nosaka daudzu valstu neatkarību, tāpēc manī raisa izbrīnu šajā Parlamentā paustie viedokļi par to, ka mēs runājam tikai par enerģētiku, ka tas ir tikai ar ekonomiku saistīts jautājums un ka mūsu diskusija ir tikai par šīm tēmām. Tas tā nav. Daudzas valstis Eiropā pret enerģētikas jautājumu izturas kā pret faktoru, kas nosaka to neatkarību, un tā ir pamatota attieksme, jo tāda ir reālā situācija. Ja kāds par to ir jāpārliecina, atliek vien palasīt jebkuru Krievijas sagatavotu dokumentu par šo jautājumu.

Krievijai enerģētikas jautājumos ir divas dažādas pieejas. Viena pieeja ir saistīta tikai un vienīgi ar ekonomikas jautājumiem, un otra pieeja ir tiešā veidā saistīta ar politikas un drošības jautājumiem. Tādējādi, ja mums šodien kaut kā pietrūkst, tad tā ir aktīvāka iesaistīšanās, tostarp to Eiropas Komisiju aģentūru iesaistīšanās, kuras ir atbildīgas par ārējām attiecībām, lai arī mēs šajā jomā varētu izmantot divas pieejas.

 
  
MPphoto
 

  András Gyürk (PPE). (HU) Es piekrītu tiem deputātiem, kuri uzskata, ka ar gāzes piegādes regulas palīdzību mēs efektīvāk spēsim novērst gāzes piegādes traucējumus. Par to es pateicos referentam. Par īpaši svarīgiem es uzskatu noteikumus par aizsargātajiem patērētājiem. Esmu gandarīts, ka sākotnējās ierobežotās definīcijas vietā īpašā aizsardzība tiks attiecināta arī uz rajonu siltumapgādes tīkliem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs nerunājam par nelielu patērētāju skaitu: Ungārijā vien 600 000 mājsaimniecību paļaujas uz rajonu siltumapgādes tīkliem. Svarīga ir arī MVU aizsardzība, jo, kā mēs pieredzējām pirmajās 2009. gada dienās, gāzes piegādes traucējumu gadījumā šie uzņēmumi ātri var nonākt uz bankrota sliekšņa.

Dāmas un kungi! Ļaujiet man jums atgādināt, ka, lai gan gāzes piegādes regulas pieņemšana ir svarīgs solis, tas nevar aizstāt investīcijas enerģētikas jomā. Pagājušajā nedēļā četras jaunās dalībvalstis nosūtīja vēstuli enerģētikas komisāram Günther Oettinger, Višegradas grupas vārdā mudinot Eiropas Savienību nostiprināt finanšu resursus investīcijām enerģētikas jomā, jo īpaši ņemot vērā nākamo septiņu gadu finanšu plānu. Mēs varam tikai piekrist vēstulē paustajam. Tas, kā ES nodrošināt apmierinošu gāzes piegādi, patiešām ir alternatīvu piegādes ceļu izbūves sākšana. Un šis nodoms, manuprāt, beidzot ir jāatspoguļo arī budžeta skaitļu izteiksmē.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE). (FI) Priekšsēdētājas kundze, sirsnīga pateicība manam kolēģim Vidal-Quadras kungam par viņa teicami paveikto darbu. Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk, Eiropa funkcionēšanas nodrošināšanai aizvien vairāk un vairāk paļaujas uz gāzi, un mūs ar gāzi apgādā Krievija. Tāpēc nepietiek ar to, ka ES attiecības ar tās gāzes piegādātāju ir sakārtotas. Lai mēs būtu sagatavoti krīzes situācijām, kuras nav mūsu pašu radītas, mums ir nepieciešamas arī pārmaiņas ES iekšējā infrastruktūrā un tiesību aktos. Piegādes drošības aizsardzībai dalībvalstīm ir jānosaka visu tirgus dalībnieku funkcijas un atbildības jomas. Notikumi nesenā pagātnē apliecināja, ka tas ir nepieciešams.

Eiropas atkarības līmenis ir satraucošs. 40 % no Eiropas gāzes patēriņa nodrošina imports, un prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam šī atkarība var pieaugt līdz 70 %. Tā sekas būs gan ekonomiska, gan politiska atkarība, un tas nav veselīgi. Nākotnē situāciju var uzlabot sašķidrinātās dabasgāzes ražošana, kuras cena ir kritusies, kā arī nesen uzsāktā slānekļa gāzes ražošana, kas ir atklāta dažādās pasaules daļās, tostarp arī Polijā. Cerams, ka minētais uzlabos piegādes drošību un nodrošinās vairāk gāzes iegādes iespēju. Situāciju uzlabos arī efektīvu atjaunojamo energoresursu veidu attīstīšana.

Nesenās domstarpības starp Krieviju un tās kaimiņvalstīm apliecināja, cik nestabila bija mūsu situācija attiecībā uz iekšējo piegādes drošību. Tāpēc ir svarīga konkrēta rīcība, piemēram, nodrošinot, ka gāze starp mūsu dalībvalstīm plūst arī pretējā virzienā, vai atbilstoši solidaritātes principam garantējot, ka mūsu rezerves krājumos ir pietiekami daudz gāzes mūsu krīzes situācijās nonākušiem kaimiņiem. Ir svarīgi arī tas, lai mēs būtu informēti par dažādajiem apstākļiem dalībvalstīs un ņemtu tos vērā.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D). (LT) Vispirms es vēlētos apsveikt referentu saistībā ar šā ļoti svarīgā dokumenta sagatavošanu. Pieaugoša atkarība no importētas enerģijas, jo īpaši gāzes, ir viena no jaunajām problēmām, ar kurām ES saskaras drošības politikas jomā, un tās pārvarēšanai būs nepieciešams saskaņots ES un mūsu visu darbs.

Eiropas Komisijai ir jāuzņemas īpaši svarīgs darbs ne tikai krīzes situāciju gadījumā, bet arī izstrādājot ES enerģētikas politiku kopumā un jo īpaši — pārrunājot gāzes piegādes līgumu ar piegādātājiem trešās valstīs.

Komisāra kungs, es tiešām nevēlētos, lai Polijas un Krievijas līgumā par Jamalas gāzes cauruļvadu fiksētie nosacījumi vai šā līguma parakstīšanas veids sniegtu sliktu piemēru visām jaunajām un turpmākajām enerģētikas stratēģijām šodien apspriestā dokumenta kontekstā. Tikai uzstājoties vienoti, saskaņojot visu ES dalībvalstu rīcību un paužot solidaritāti, mēs varam izveidot nepieciešamo iekšējo enerģētikas tirgu, kas ir drošs, vienots un taisnīgs pret patērētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šodienas debates apliecina, ka Eiropa ir guvusi secinājumus no vairākkārtējām piegādes krīzēm. Igaunijas pirmā pieredze šajā jomā kopš neatkarības atgūšanas bija 1992. gadā, kad Krievija apturēja visas gāzes un naftas piegādes. Tomēr tas mūs padarīja tikai stiprākus.

Šodien mēs redzam iedvesmojošu sadarbību vispirms jau starp Parlamentu un Komisiju. Es vēlētos pateikties jums, komisār Oettinger kungs, par enerģisko un atbildīgo pieeju šīm problēmām. Tas ir daudzsološs mēģinājums iedzīvināt solidaritāti praktiskos ES mehānismos. Svarīgi, ka mēs paredzēsim vienotu infrastruktūras un piegādes standartu kopu un pieaugošu Komisijas veiktu koordinēšanu un atbildību. Tomēr svarīgākais, ka mums vēl joprojām ir nepieciešams integrēts ES piegāžu tīkls. Es vēlētos vērst uzmanību uz Turmes kunga ieteikumu uzlabot mūsu ziemeļu–dienvidu savienojumus un nodrošināt uzglabāšanas sistēmas nākotnei.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). (HU) Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība Kopienas līmenī reaģētu energodrošības interesēs, bet dalībvalstīm, kuras vēl nav normalizējušas savas divpusējās attiecības ar Krieviju, arī ir jārīkojas. 80 % Ungārijā importētās gāzes nāk no Krievijas, tādējādi Ungārijas patērētāju atkarība ir ārkārtēja. Jo īpaši neaizsargāti ir rajonu siltumapgādes tīkli. Tāpēc Ungārija noteikti vēlētos dažādot gan piegādes avotus, gan transportēšanas ceļus. Mēs esam vienbalsīgi atbalstījuši un turpinām atbalstīt gan Nabucco, gan South Stream būvniecību, kā arī ES avotu izmantošanu. Tomēr mums lētākais veids būtu iedrošinošs un stabils risinājums attiecībā uz tranzītu caur Ukrainu. Mēs aicinām Komisiju nodrošināt, lai ES rīkotos Kopienas līmenī, lai tā darbotos kā vidutāja starp Krieviju un Ukrainu un pieprasītu garantiju sistēmu attiecībā uz Ukrainas tranzīta ceļu.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Oettinger kunga uzmanībai es vēlētos izcelt divus punktus, kurus diskusijas gaitā jau minēja citi deputāti. Vispirms: Turmes kungs uzsvēra jautājumu par iespēju prognozēt gāzes pieprasījumu. Gāzes piegādes kontekstā mēs uz šo jautājumu raugāmies tikai no viena viedokļa.

Oettinger kungs, es vēlētos jums vaicāt, kā jūs, raugoties nākotnē, plānojat stratēģijā iekļaut šo otru svarīgo perspektīvu. Otrkārt, turpinot tematu, ko ar savu piezīmi aizsāka Swoboda kungs, es vēlētos pievērst uzmanību idejai par enerģētikas kopienu Eiropas Savienībā. Delors kunga dibinātā ideju laboratorija Notre Europe, tāpat kā pirms vairākiem gadiem bijušais komisārs Michaele Schreyer, nesen vērsa uzmanību uz šo jautājumu. Oettinger kungs, vai jūs to uzskatāt par vienu no sava darba pozitīvajiem mērķiem?

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs par dabasgāzes piegādes drošību es uzsvērtu, ka dabasgāzes piegāde pasaulē jau ir ļoti dažādota. Tas būtu pienācīgi jāņem vērā.

Tomēr svarīgāks jautājums attiecībā uz nākotni ir prognozētā naftas krīze, kuras dēļ Eiropas Savienībai būtu aktīvi jāveicina tās flotēs izmantoto naftas pārstrādes produktu aizstāšana, un labākā alternatīva, ar ko tos aizstāt, ir dabasgāze.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pastāv nefosilas izcelsmes dabasgāze, proti, no atkritumiem ražots biometāns. Patiesībā vairākas Eiropas valstis to ražo, jo īpaši Zviedrija un Šveice, un, manuprāt, pat Spānija. Šis ir risinājums, kas būtu stimulējams ar ES investīciju palīdzību, un mums noteikti vajadzētu šo jautājumu atcerēties atcerēties šo debašu laikā.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, pieaugošā gāzes pieprasījuma rezultātā vairākums gāzes piegādātāju ir paziņojuši par ievērojamu gāzes cenu kāpumu. Runā par gāzes vairumtirdzniecības cenas dubultošanos. Tāpēc, manuprāt, ir iespējams, ka Maskava šoziem ar provokācijas palīdzību izraisīs vēl vienu gāzes krīzi. Iespējams, pagātnē ES nav bijusi pietiekami pārliecinoša, veicot savus vidutājas pienākumus. Šobrīd starp jaunajiem vadošajiem ES pārstāvjiem notiekošo diskusiju gadījumā problēmas skartās dalībvalstis atkal jutīsies pamestas nelaimē.

Tomēr sliktai krīzes pārvaldībai no ES puses ir citas sekas. Tiek atjaunota iepriekš slēgto atomelektrostaciju darbība, un Polijā ir plāni veikt ieguldījumus šķidrinātās gāzes terminālī, kas tiešā veidā konkurēs ar Baltijas cauruļvadu. Lai gan vakardien paziņotais iepirkuma kooperatīvs var šķist saprātīgs risinājums, tas nemaina pamatproblēmu. Kad radīsies nākamās domstarpības gāzes jomā, mēs redzēsim, vai Eiropas enerģētikas agrīnā brīdinājuma sistēma ir tā papīra vērta, uz kura tā ir aprakstīta, un vai Lisabonas līguma noslēgšanai sekojušās neskaidrības par pienākumiem ir atrisināmas. Fakts ir tāds, ka mēs nevaram vienkārši pārtraukt savu atkarību no Krievijas gāzes, un pat Nabucco projekts viesīs ļoti nelielas izmaiņas šajā situācijā.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Oettinger kungs teica, ka šis ir pirmais enerģētikas jautājumiem veltītais dokuments kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Solidaritāte enerģētikas jomā tiešām bija daudzu valstu, tostarp Polijas, galvenais mērķis saistībā ar Lisabonas līgumu. Tomēr gāzes krīzes, jo īpaši 2009. gada krīze, kā arī agrāk piedzīvotās krīzes apliecināja, ka bez enerģētikas tirgus, infrastruktūras, tostarp starpsavienojumiem, jauniem piegādes tīkliem un avotiem, Eiropas Komisijas koordinējošās lomas un, pats svarīgākais, ko es ļoti vēlētos uzsvērt, bez politiskās gribas gan no Komisijas un Padomes, gan dalībvalstu puses mēs nenovērsīsim gāzes krīzes. Šobrīd Polijai vēl ir jānoslēdz vienošanās par aptuveni 2,5 miljardu kubikmetru gāzes piegādi.

Regula varēja būt labāka — tuvāka ideālam, jo īpaši attiecībā uz pienākumiem, tostarp saistībā ar Eiropas Komisiju, kā arī Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos nozīmi un dalībvalstu lomu. Oettinger kungs ir apstiprinājis, ka divu vai trīs gadu laikā būs jāveic šīs regulas sava veida novērtējums, lai izvērtētu tās efektivitāti. Arī tas apliecina, ka mēs tajā neesam iekļāvuši visu.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Eiropas Savienības energodrošība ir atkarīga no enerģijas piegādes avotu un ceļu dažādošanas. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāveic lielāki ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā un energoefektivitātē. Ciktāl tas attiecas uz enerģētikas infrastruktūru gāzes nozarē — te es atsaucos uz jaunu gāzes cauruļvadu izbūvi, un šajā kontekstā es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgs Eiropas Savienības energodrošībai ir Nabucco projekts, — ieguldījumu veikšana jaunās gāzes krātuvēs, starpsavienojumu uzlabošanā starp dalībvalstīm, to nodrošināšanā ar divvirzienu plūsmu, kā arī ražošanas līdzekļos gāzes ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem Eiropas Savienībai būtu svarīgs solis.

Es vēlētos uzsvērt, ka Lisabonas līgums ir radījis jaunu ietvaru solidaritātes veicināšanai starp dalībvalstīm enerģētikas krīzes gadījumā. Es vēlētos arī paust atzinību Vidal-Quadras kungam par viņa darbu, jo šī regula tiešām iezīmē soli uz priekšu Eiropas Savienības energodrošības palielināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). (HU) Vidal-Quadras kungs un komisārs Oettinger kungs ir pelnījuši pateicību par to, ka radīja apstākļus šā svarīgā ziņojuma tapšanai. Šī regula būs īpaši gaidīta Centrāleiropas valstīs, no kurām dažas ir 100 % atkarīgas no gāzes, kas tiek importēta no Krievijas. Šāda situācija ne tikai rada atkarības stāvokli, bet ir bīstama arī kā politisks instruments. Salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem gāze rada vismazāk CO2 emisiju, tāpēc tai ir liela nozīme Eiropas cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr ideja par ES ārkārtas stāvokli ir jāpārvērtē, jo tā ir saistīta ar importa samazināšanu par 10 %. Tas patiesībā varētu būt vienas dalībvalsts, piemēram, Slovākijas, kopējais gāzes importa apjoms. Būtu pamatotāk paziņot par ES ārkārtas stāvokli attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku reģionu. Nepārtrauktas gāzes piegādes nodrošināšanai par pieņemamu cenu ir jābūt prioritātei pat krīzes situācijā. Manuprāt, šis ziņojums var sniegt nozīmīgu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) Pirmkārt, es arī vēlētos apsveikt Vidal-Quadras kungu par darbu, ko viņš ieguldīja šā svarīgā ziņojuma sagatavošanā. Mēs visi zinām, cik nozīmīga Eiropas Savienībai ir energoapgāde. Komisijai un komisāram Oettinger kungam ir jāturpina aktīva iesaistīšanās to problēmu risināšanā, kas nosaka ar gāzes piegādes avotu dažādošanu saistīto projektu attīstību, un jāpiedāvā gan politiskie risinājumi, gan vislabvēlīgākie finanšu resursi.

Eiropas energoapgādes drošības aizsardzības risinājums ir enerģētikas infrastruktūras, starpsavienojumu, divvirzienu plūsmas jaudas, uzglabāšanas sistēmu uzlabošana, kā arī — pats svarīgākais — dalībvalstu solidaritātē balstīta pārraudzība un pārvaldība. Būtu svarīgi arī turpināt debates par nākotnes Eiropas enerģētikas kopienu.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE).(PL) Regula, par kuru mēs šodien balsosim, ir stūrakmens kopējās enerģētikas politikas izveides procesā. Ar enerģētikas solidaritāti saistītie noteikumi, bez šaubām, ir tā apliecinājums. Tie garantē tiesisko instrumentu darbību, kas nodrošinās kopīgu, vienotu rīcību ārkārtas situācijā. Teksts, par kuru mēs balsosim, tiešām atšķiras no Parlamenta ierosinātās vērienīgās ieceres. Tomēr tas sniedz cerību uz ārkārtas mehānismu efektīvu darbību nākotnē. Tas vien, ka mēs ātri panācām vienošanos ar Padomi, kuras ietvaros sadūrās dažādas dalībvalstu intereses, būtu jāuztver pozitīvi.

Es vēlētos pateikties mūsu referentam Vidal-Quadras kungam, kurš jau kopš paša sākuma ar atsaucību uztvēra citu deputātu ierosinātos pasākumus un bija atvērts tāda kompromisa panākšanai, kas būtu pieņemams visiem. Regula arī apliecina, ka Eiropas Parlamentam ir svarīgākā loma starpiestāžu konfliktā un ka tas ir pietiekami uzņēmīgs, lai cīnītos par pasākumiem, kas bieži vien šķiet nereāli dalībvalstu vienprātības trūkuma dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D). (HU) Es apsveicu komisāru un Parlamentu saistībā ar kopīgo darbu pie šā vērienīgā dokumenta sagatavošanas. Lai gan tas ir solis pareizajā virzienā, ir skaidrs, ka tiesību akts ir tikai priekšnosacījums ieguldījumiem. Motivācijas radīšana Eiropas ieguldījumiem arī var mums palīdzēt izkļūt no krīzes. Šī regula arī var būt neapgāžams pierādījumus, ka sadarbība nenozīmē atteikšanos no valsts suverenitātes, bet ir Eiropas iedzīvotāju brīvības pieauguma apliecinājums. Ungārijā norit plašas debates. Mēs, Ungārijas sociālisti, esam pilnībā nodevušies Eiropas energodrošības radīšanas jautājumam. Pirms gada Ungārijas valdības vadītājs apsolīja panākt pilnīgu valsts neatkarību enerģētikas jomā. Mēs kā sociālistu grupai piederīgi Parlamenta deputāti esam gandarīti, ka viņš mainīja savas domas un ka arī viņš saskata nākotni attiecībā uz energodrošību un ES sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, kopš 2006. gada, kad notika pirmais Krievijas gāzes piegādes pārtraukums, energodrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ES darbība kārtības jautājumiem. Tas ir ne tikai ekonomiska, bet arī izteikti politiska rakstura jautājums, jo tam ir liela ietekme uz ES ārpolitiku un attiecīgi uz tās starptautisko stāvokli. Lai gan tas ir plaši zināms, realitātē ES nav spējīga apturēt savu pieaugošo atkarību no enerģijas piegādēm no tirgus dalībniekiem, kuriem ir izteiktas politiskās intereses un kuri nekavējas savās interesēs izmantot ES pieaugošo neaizsargātību. Tas ir atsevišķu jaunu un svarīgu dalībnieku pretestības dēļ.

Tomēr noslēgumā jāsaka, ka būtu nepareizi apgalvot, ka šobrīd nedarbojas nekāda energodrošības sistēma. Šāda sistēma darbojas, tikai tā ir individuāla, nevis kopīga, katrai ES dalībvalstij vēloties sevi aizsargāt, izmantojot priviliģētas attiecības ar atsevišķiem piegādātājiem, par kuru pakalpojumiem tās dažkārt ir gatavas sīvi sacensties.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā vairāki no mums šajā Parlamentā ir pieminējuši Nabucco cauruļvadu kā ļoti nozīmīgu projektu energodrošībai Eiropā, es vēlētos lūgt, lai komisārs mūs informē, ja viņš to var, kāds posms ir sasniegts un kādi ir saistībā ar šo projektu gūtie panākumi.

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs debates, kas sākotnēji bija veltītas jautājumam par gāzi un gāzes krātuvēm, ir kļuvušas vispārīgākas un plašākas, ietverot enerģētikas politiku kopumā. Protams, tā ir taisnība, ka mēs esam atkarīgi no gāzes. Tomēr tas attiecas ne tikai uz gāzi, bet arī citiem energoresursiem, tostarp tikpat lielā mērā uz naftu, pasaules tirgū iepirktām oglēm un kodolizejmateriāliem. Pat atjaunojamās enerģijas jomā pieaug mūsu atkarība no valstīm ar uzglabāšanas sistēmām, piemēram, Šveices un Norvēģijas. Eiropa ir atkarīga no citām valstīm. Tāpēc jautājums par energoefektivitāti, citiem vārdiem, mūsu enerģijas izmantošanu daudz mērķtiecīgākā veidā, to neizniekojot, kļūs aizvien svarīgāks. Turpmāko mēnešu laikā mēs detalizēti vēlēsimies ar jums apspriest mūsu secinājumus.

Ir aktualizēts arī jautājums par enerģētikas kopienu, un es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jākļūst par efektīvāku uz solidaritātes principa balstītu enerģētikas kopienu. Delors kunga pieeja mums norāda virzienu, kurā mums vajadzētu doties. Tomēr mans ieteikums būtu tāds, ka dažu nākamo gadu laikā mums būtu jāizmanto jaunie instrumenti. Citiem vārdiem, mums aktīvi vajadzētu piemērot 194. pantu kā mūsu tiesisko pamatojumu, kā arī izmantot citas iespējas, lai izveidotu iekšējo tirgu. Mums vēl nav īsta iekšējā elektrības un gāzes tirgus. Dalībvalstis — dažas no tām aktīvāk nekā citas — uzstājas ar skaistām runām par iekšējo tirgu, bet tās patiesībā neko nedara šā tirgus labā, tā vietā koncentrējoties uz savu individuālo valsts rūpniecības politiku. Tām būtu jāizmanto šie instrumenti. Tādā gadījumā četru vai piecu gadu laikā mēs pārliecināti varēsim runāt ar dalībvalstīm un vispārējo sabiedrību par tālāku mūsu juridiskā pamata izstrādi.

Ciktāl tas attiecas uz enerģētikas kopienu, es uzskatu, ka Šveice, Norvēģija, Serbija, Horvātija un bijušās Dienvidslāvijas valstis kopumā, kā arī Maroka, Magribas valstis, Tuvie Austrumi, Gruzija, Moldova un Ukraina kopā ir daļa no savstarpēji cieši saistītas enerģētikas kopienas, jo īpaši kopā ar Turciju.

Ir izskanējuši aicinājumi sniegt prognozes par enerģētikas un gāzes tirgu. Rīcības plāna 2050 ietvaros mēs vēlamies ierosināt dažādas alternatīvas. Ir skaidrs, ka, kamēr dažādo enerģijas veidu kopums ir galvenokārt dalībvalstu kompetences jautājums, mēs esam atkarīgi no dalībvalstu politiķu aprēķinātajām summām, ko viņi sniedz mūsu prognozes sagatavošanai par to, kāds gāzes apjoms tiks izmantots elektrības ražošanai un kādas ir mūsu vajadzības gāzes jomā. Šajā jomā mēs nebūsim vienīgie atbildīgie. Tomēr mēs vēlamies sniegt ierosinājumu saistībā ar mūsu gāzes izmantojumu turpmākajās desmitgadēs. Šobrīd mēs izmantojam vairāk nekā 400 miljardus kubikmetru gāzes. Vai šis skaitlis 2030. vai 2040. gadā būs pieaudzis līdz 500 vai 600 miljardiem vai sarucis līdz 300 miljardiem? Tas, prognozējot mūsu infrastruktūras prasības un mūsu atkarību no citām valstīm, ir ļoti svarīgs jautājums.

Runājot par atkarības tēmu, mums ir jāatceras, ka mums pašiem vēl joprojām ir ievērojamas gāzes rezerves. Tomēr tās izsīks turpmāko 15 līdz 20 gadu laikā. Nīderlande šajā ziņā ir tipisks piemērs. Tā ir taisnība, ka mēs galvenokārt esam atkarīgi no Krievijas, kura šobrīd veido 25 % no gāzes tirgus. Ceturtdaļa mūsu gāzes nāk no Krievijas atradnēm. Tas ir liels apjoms, tomēr tas vēl joprojām ir kontrolējams rādītājs. Tomēr ir skaidrs, ka šis rādītājs Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Polijas un Rumānijas gadījumā svārstās no krietni vairāk nekā 50 % līdz pat 100 %, kamēr Portugālē tas ir nulle. Atkarībā no katras valsts lielā vai nelielā atrašanās attāluma no gāzes atradnēm Sibīrijā pastāv dalījums starp austrumiem un rietumiem. Mēs saņemam daudz piegāžu no Alžīrijas un Norvēģijas, un mums ir jāvērš uzmanība arī uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no Kataras Tuvajos Austrumos, kas tiek ievestas ar kuģiem vai, izmantojot termināļus.

Runājot par mūsu atkarību no Krievijas, neraugoties uz visām problēmām, es Krieviju uztveru kā partneri. Novembrī notiks kārtējās ES un Krievijas sarunas enerģētikas jomā, kas tika aizsāktas pirms 10 gadiem. Mūsu savstarpēja atkarība ir fakts. Kāpēc tas tā ir? Tā kā krievi nodrošina 50 % no Nord Stream cauruļvada finansējuma, kas pārsniedz EUR 4 miljardus, viņu interesēs ir nodrošināt gāzes plūsmu pa šo cauruļvadu, pretējā gadījumā ieguldījumi viņiem nenestu peļņu. Turklāt krievi vēlas mums pārdot gāzi, lai iegūtu Eiropas Savienības valūtu automašīnu, ražošanas iekārtu, tehnikas, augsto tehnoloģiju ražojumu un ekspertīzes iegādei, lai attīstītu Krievijas ekonomiku. Tādējādi es uzskatu, ka, ja mēs rīkosimies saskaņoti, mēs būsim savstarpēji atkarīgi, nevis neaizsargāti pret šantāžu.

Nākamā joma, kas mums ir jāaplūko, ir dažādošana un mūsu atkarības mazināšana no citām valstīm. No vienas puses, mēs vēlamies nodrošināt esošo cauruļvadu atjaunošanu, lai nepalielinātos mūsu tehniskā atkarība. No otras puses, mums ir jāvērš uzmanība uz jaunām jomām. Es uzskatu, ka mums ir jābūt atkarīgiem no Krievijas attiecībā uz Krievijas gāzi. Krieviem ir jābūt mūsu partneriem viņu pašu gāzes tirdzniecībā, nevis attiecībā uz gāzi no trešām valstīm. Lielākās gāzes atradnes atrodas Kaspijas jūras reģionā. Lai gan, manuprāt, Krievijas gāze ir cieši saistīta ar mūsu partneri Krieviju, es neuzskatu, ka mūsu gāzes piegādēm no Kaspijas jūras reģiona būtu jānonāk pie mums caur Krieviju. Krieviem būtu mums jāpārdod sava gāze, nevis jātirgojas ar gāzi no trešām valstīm. Gāzi no Alžīrijas un Norvēģijas mēs nesaņemam ar Krievijas starpniecību. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāizveido tāds tiešais savienojums ar Kaspijas reģionu, kas ir pēc iespējas īsāks, bez līkumiem un mums nerada lieku atkarību no Krievijas tirdzniecības sistēmas. Tomēr, lai to panāktu, mums ir nepieciešama solidaritāte. Tāpēc es vēlētos jautāt visām dalībvalstīm, tostarp Austrijai, Ungārijai, Rumānijai, Bulgārijai un Polijai: vai mēs esam gatavi sadarboties, lai rastu tādu ar Dienvidu koridoru saistītu risinājumu, kas ir Eiropas interesēs? Vai arī mēs esam sašķelti? Tas ir izšķirošs jautājums. Ja mēs esam vienoti un neesam gatavi pieņemt citus piedāvājumus, kas lielā mērā nav Eiropas interesēs, mēs varam gūt panākumus Kaspijas reģionā. Mēs neatlaidīgi strādājam pie Nabucco projekta. Mēs katru nedēļu organizējam darba sesijas, un 1. oktobrī notiks augstākā līmeņa tikšanās ar Turkmenistānu un Azerbaidžānu. Mēs paši nevaram pieņemt lēmumu. Šo lēmumu pieņems investori. Tomēr mēs varam darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka darbojamies kā vidutāji lēmuma pieņemšanā, kurā ir iesaistītas dalībvalstis un mūsu kaimiņvalstis, tostarp Turcija, Azerbaidžāna un Gruzija. Es palieku pie uzskata, ka Nabucco ir uz pareizā ceļa.

Jūs sakāt, ka mums ir jāveic lielāki ieguldījumi. Tā tas varētu būt, bet es jums varu apgalvot, ka mēs atbilstīgi izmantojam katru eiro, ko Parlaments un dalībvalstis Eiropas Savienības budžeta ietvaros piešķir līdzfinansētai infrastruktūrai jomās, kurās mums nebūtu izdevīgi veikt ieguldījumus vieniem pašiem. Tuvākajā laikā jūs pieņemsiet lēmumu par nākamo finanšu periodu. Saistībā ar to mums ir jārunā par prioritātēm. Ja mēs vēlamies tērēt vairāk naudas infrastruktūrai, mums ir jāiepludina vairāk naudas, kas nešķiet gluži iespējami, vai arī mums ir jātērē mazāk naudas citās jomās. Mani interesē, kā šis process darbosies starp dažādām darba jomām, tostarp šeit Parlamentā pārstāvētajām.

Vēlreiz paldies par jūsu atbalstu. Jūs šajā jomā esat guvuši panākumus, un kopīgiem spēkiem mēs esam pārliecinājuši dalībvalstis. Esmu gandarīts, ka varu jums visiem sacīt, ka mēs īstenosim regulu ātri, un nākamo četru gadu laikā plānotajā ziņojumā mēs analizēsim šīs regulas pozitīvos aspektus un trūkumus un sniegsim savus galīgos secinājumus par to, vai ir jēga tālākai šīs regulas izstrādei un tās satura paplašināšanai.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien, otrdien, 21. septembrī, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) Šā ziņojuma pieņemšana ievērojami uzlabo ES energodrošības politikas juridisko pamatu. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, ar ko saskārās Eiropa, enerģijas avotu dažādošana ir prioritāte. Es uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt alternatīvus drošus projektus gāzes nozarē Kaspijas jūras reģionā. Ņemot vērā, ka pilnu Nabucco projekta jaudu būs iespējams izmantot tikai 2018. gadā, AGRI projekts ir vēl svarīgāks. Šis cauruļvads savienos Eiropas tirgu ar Kaspijas jūras reģiona gāzes resursiem caur Azerbaidžānas–Gruzijas–Rumānijas enerģijas koridoru. Pagājušajā nedēļā šo četru valstu politiskie līderi parakstīja Baku deklarāciju. Paredzams, ka pirmās gāzes piegādes no Azerbaidžānas sāksies jau nākamo trīs gadu laikā, jo īpaši ņemot vērā, ka Rumānija jau ir uzsākusi priekšizpēti par termināli Konstancā. Turklāt īstenošanas izmaksas ir uz pusi mazākas nekā Nabucco gāzes cauruļvada gadījumā. Ņemot vērā šā nolīguma sniegtās energodrošības garantijas, es ceru, ka ES tam pievērsīs nepieciešamo uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski.(RO) Mūsu šodienas debašu temats ir gāzes piegādes drošība. Mēs to apspriežam, tuvojoties ziemai. 2009. gada janvārī notikusī gāzes krīze Krievijas un Ukrainas attiecībās parādīja, ka visā Eiropā ir pieaugusi atkarība no gāzes importa. Šoreiz ir palielinājušies arī ar piegādi un tranzītu saistītie riski. Tāpēc mums Eiropā vēl joprojām ir vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Cik ilgs laiks būs nepieciešams šo infrastruktūru ieviešanai? Tie noteikti būs vairāki gadi. Vai mēs varam atļauties gaidīt tik ilgi, ja katra ziema nozīmē jaunu gāzes krīzi? Cik reizes līdz tam mums vēl būs jāpiekāpjas Ukrainai un Krievijai? Manuprāt, mums ir jānosaka alternatīvs risinājums un jāsagatavojas tā izvēlei ne tikai attiecībā uz avotu, bet arī tīklu, kas apvienos gan iekšējos, gan ārējos aspektus. Sakot “alternatīva”, es domāju projektu, ko eksperti sauc par White Stream cauruļvadu, kas šķērso Azerbaidžānu, Gruziju, Melno jūru, Rumāniju un Bulgāriju. Turklāt visi pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu iekšējā enerģētikas tirgus pienācīgu darbību, ir īstenojami vienlaikus ar aktīvu diplomātiju enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jolanta Emilia Hibner (PPE), rakstiski.(PL) Es vēlētos apliecināt savu cieņu Vidal-Quadras kungam saistībā ar viņa darbu un ieguldījumu regulas sagatavošanā par gāzes piegādes drošību. Esmu gandarīta, ka šajā ārkārtīgi svarīgajā dokumentā ir bijis iespējams panākt tik labu kompromisu. Visu dalībvalstu intereses attiecībā uz svarīgākajiem jautājumiem ir saskaņotas, līdz ar to, saskaroties ar gāzes piegādes traucējumiem, Eiropas Savienība spēs reaģēt ātri un, ievērojot solidaritātes principu. Ziņojumā ir ietverti svarīgākie jautājumi saistībā ar dalībvalstu aizsardzību pret iespējamiem gāzes piegādes traucējumiem un efektīvu sadarbību preventīvo un ārkārtas pasākumu jomā Eiropas Savienībā.

Svarīga izmaiņa ir Komisijas un dalībvalstu pienākums sadarboties Eiropas Savienības līmenī, lai novērstu iespējamu ārkārtas situāciju. Saskaņā ar regulu Eiropas Komisija tagad varēs izsludināt ārkārtas situāciju gāzes piegādes traucējumu skartajā reģionā, reaģējot tikai uz vienas valsts pieprasījumu. Ierosinātais kompromiss ar jaunu ārkārtas rīcības instrumentu palīdzību palielina Eiropas Komisijas nozīmi. Šādā veidā regula ir gāzes piegādes drošības garantija pat īpaši paaugstināta riska reģionos. Tomēr ieguldījumi infrastruktūras attīstībā ir svarīgi, lai regulas noteikumi nebūtu tikai uz papīra izklāstīta versija.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE), rakstiski.(PL) Mēs Eiropas Ārējās darbības dienesta kontekstā daudz runājam par Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību pasākumiem, kas tiek veikti enerģētikas politikas jomā. Lisabonas līguma 194. pantā ir noteiktas skaidras prioritātes šajā jomā: vienota enerģētikas tirgus izveide, gāzes piegādes drošības garantēšana, energoefektivitāte un enerģijas taupīšana, kā arī atbalsts enerģijas tīklu starpsavienojumiem un pasākumiem, kas paredzēti atkarības mazināšanai no importētās enerģijas. Vidal-Quadras kunga ziņojums par gāzes piegādes drošību ir svarīgs solis virzībā uz līguma mērķu īstenošanu. Tas atspoguļo Eiropas solidaritātes garu, kas mūsdienās ir tik svarīgs. Šāda veida dokumenti ir īpaši svarīgs signāls iedzīvotājiem laikā, kad daudz tiek runāts par valsts interesēm un decentralizācijas tendencēm, kas sašķeļ Eiropas Savienību. Ziņojums apliecina, ka Eiropas Parlaments, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, praktiski īsteno Eiropas Savienības sadarbības un solidaritātes vērtības. Nākamais solis šajā virzienā ir Eiropas Komisijas dokuments ar nosaukumu “Ceļā uz jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam”. Tas ir nākamais solis virzienā uz visaptverošu enerģētikas politiku stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, kā arī nākamais solis virzienā uz Lisabonas līguma mērķu īstenošanu. Ziņojums, kuru esmu sagatavojusi un pie kā pašlaik strādāju Parlamentā, arī apliecina, ka enerģētikas jomā Kopienas metode ir ļoti svarīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski.(RO) Nākotnē piegādes drošība būs atkarīga no izmaiņām izmantotās enerģijas veidos, attīstības gaitas ieguves jomā Savienībā un trešās valstīs, kas apgādā Savienību, ieguldījumiem uzglabāšanas sistēmās un gāzes piegādes ceļu un piegādes avotu dažādošanā Savienībā un ārpus tās. Esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments spēja grozīt priekšlikumu regulai, lai tajā iekļautu pantu īpaši par Nabucco gāzes cauruļvada projektu. Šī rīcība apstiprina, ka Eiropas Savienības iestādes nākotnē pievērsīs īpašu uzmanību arī Nabucco gāzes cauruļvada projektam attiecībā uz tā politisko aspektu un finansējumu. Runājot konkrēti, šī regula garantē to, ka Eiropas vietējie patērētāji tiks nodrošināti ar gāzi pat krīzes laikā, lai izvairītos no tādām situācijām kā 2009. gada janvārī, kad vairākas dalībvalstis vispār nesaņēma gāzes piegādes. Eiropas Komisijai būs jākoordinē šie iespējamie ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu visu dalībvalstu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski.(LV) Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībai nav jābūt atkarīgai no tā, uz kuras kājas piecēlās no rīta Ukrainas vai Baltkrievijas prezidents. Ir skaidrs, ka ES nav jābūt atkarīgai no lieko starpnieku mahināciju shēmām, kas vēlas nopelnīt ar spekulācijām un manipulācijām gāzes piegādes jomā. Ir skaidrs, ka gāzes piegādes nevar kļūt par politisku instrumentu šauru nacionālo interešu risināšanai. Bet kā vērtēt faktu, ka dabas gāze Latvijā maksā trīsreiz vairāk nekā Vācijā? Sanāk, ka ES dalībvalstīm - Latvijai un Vācijai, ir dažādas iespējas attīstīt savu valstu ekonomikas. Fakts, ka Latvijas Republika piedzīvo dziļu krīzi, un ka tās IKP un ienākums uz vienu iedzīvotāju ir desmitreiz mazāks nekā Vācijā, rod jautājumu, vai visām ES dalībvalstīm ir vienādi attīstības nosacījumi. Ir nepieciešams steidzami atrisināt šo jautājumu vismaz attiecībā uz kopējo gāzes cenu visām ES dalībvalstīm. Savādāk vārdu savienojums "Vienota Eiropa" kļūst apšaubāms.

 
  
MPphoto
 
 

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. (LT) Es vēlētos piekrist saviem kolēģiem un atzinīgi novērtēt faktu, ka tik īsā laika posmā tiks apstiprināta tik svarīga regula. Tas tikai vēlreiz apstiprina, ka īstas problēmas gadījumā Eiropa spēj rīkoties ātri un efektīvi.

Gāzes piegādes drošības regula nostiprina solidaritātes principu dalībvalstu vidū, un tas ir vēl viens solis virzienā uz kopēju enerģētikas politiku. Domājams, mēs visi ceram, ka 2009. gada krīze neatkārtosies un mums nevajadzēs izmantot regulā paredzētos mehānismus, tomēr tas, kas notiek realitātē, ir cits jautājums. Ne pārāk sen, jūnijā, Krievijas un Baltkrievijas nesaskaņu dēļ gāzes piegādes Lietuvai saruka uz pusi, un šis apstāklis mūs pārliecināja, ka ir piemērots laiks šīs regulas pieņemšanai.

Es bieži esmu norādījis, ka attiecībā uz izolētiem gāzes tirgiem, kas ir atkarīgi no viena piegādātāja, kā tas, piemēram, ir mūsu gadījumā Baltijas valstīs, šī regula būs efektīva tikai tad, ja šie tirgi būs apvienoti vienotā Eiropas Savienības gāzes tīklā. Privātie ieguldījumi bieži vien ir nepietiekami, lai izbūvētu jaunus gāzes cauruļvadus, tāpēc ir vajadzīgs papildu finansējums.

Es vēlētos pateikties maniem kolēģiem, kuri to saprata un ņēma vērā, apspriežot šo regulu, un Komisijai, kura enerģētikas infrastruktūras paketes ietvaros ir paudusi oficiālu apņemšanos atrisināt enerģētikas salu problēmu. Atliek tikai aicināt dalībvalstis pienācīgi īstenot šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Regulas pieņemšana par gāzes drošību rada iespēju nākotnē izveidot ES līmeņa kopējo gāzes tirgu. Šajā dokumentā ietvertie svarīgie noteikumi attiecas uz pienākumu izstrādāt preventīvos un ārkārtas rīcības plānus katrā dalībvalstī, pienākumu izsludināt Savienības mēroga ārkārtas situāciju, ja divas dalībvalstis paziņo par ārkārtas stāvokli, un ģeopolitiskā riska kritērija piemērošanu vispārējā riska novērtējumā attiecībā uz ES gāzes drošības jautājumu. Ņemot vērā iegūtās iespējas transportēt gāzi abos virzienos, valsts, kurai draudēs nepietiekama energoapgāde, saņems palīdzību no citas valsts, kuras gāzes rezerves attiecīgajā brīdī būs pietiekamas. Bez šaubām, šis ir sākums tādu pasākumu piemērošanai, kas ir balstīti uz sadarbību un solidaritāti. Atsauce uz enerģijas avotu dažādošanu dalībvalstīm ļaus šajā jomā īstenot aktīvāku rīcību un palīdzēs jau iesāktiem projektiem, piemēram, Nabucco. Kopumā, pateicoties ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem un aktīviem ieguldījumiem infrastruktūrā, mēs varam sevi aizsargāt vai aizsargāt efektīvāk pret situāciju, kas 2008. gadā piemeklēja Ukrainu. Pilnīgas neatkarības panākšana no Krievijas ir ilūzija, bet mēs vismaz varam nostiprināt savu pozīciju sarunās ar šo valsti. Es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri sniedza ieguldījumu kompromisa izstrādē par visai Savienībai nozīmīgu jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas Parlamenta apspriestais kompromiss ir reāls solis virzienā uz Lisabonas līguma īstenošanu. Tas rada priekšnosacījumus dalībvalstu solidaritātes principa praktiskai piemērošanai gāzes piegādes traucējumu gadījumā, un mēs to uzskatām par savu panākumu. Noteikumi par pārvades infrastruktūru, sistēma reaģēšanai uz krīzi Savienības līmenī, kopējs riska novērtējums un uz to balstīta preventīvo un ārkārtas rīcības plānu sagatavošana, kā arī ģeopolitiskā aspekta ietveršana novērtējumā apliecina ne tikai Parlamenta deputātu pārrunās gūtos panākumus, bet arī rada pamatu vairāk uz Kopienu orientētai enerģētikas politikai, ko Parlaments ir centies panākt jau aizvadītajā pilnvaru laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE), rakstiski.(BG) Ir pagājuši tikai 18 mēneši kopš 2009. gada janvārī notikušajiem gāzes piegādes traucējumiem Krievijas–Ukrainas–ES piegādes ceļā. Tajā laikā visvairāk cieta Bulgārija, bet ES saprata, cik neaizsargātas gāzes piegādes drošības ziņā ir galvenokārt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Tāpēc es atbalstu Vidal-Quadras kunga ziņojuma pieņemšanu, kas nodrošina Eiropas mēroga tiesisku reakciju uz šādu gāzes krīžu gadījumiem un to sekām. Nerunājot par gāzes piegādes drošībai veltītās likumdošanas rezolūcijas visaptverošo raksturu, es vēlētos uzsvērt šādus aspektus: integrēta ES gāzes tīkla izveide, nodrošinot divpusēju gāzes plūsmu starp atsevišķām valstīm, pārrobežu piekļuves garantēšana uzglabāšanas sistēmām un pārrobežu gāzes pārvades uzturēšana gadījumos, kad tiek izsludināts augstākais krīzes līmenis “Ārkārtas situācija”. Ciktāl tas attiecas un manu valsti Bulgāriju, šo prasību izpilde nozīmē, ka tiek izveidotas saites ar kaimiņvalstīm, Bulgārijai ir lielākas iespējas uzglabāt gāzi savā teritorijā un ka ir pieejama alternatīva mūsu atkarībai no viena ārējā enerģijas piegādātāja. Patiesībā šis jaunais ES tiesību akts novērš GAZPROM piegāžu monopolu mūsu valsts apgādē, un tas jāpaveic nākamo četru gadu laikā. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es apsveicu referentu saistībā ar ļoti labi sagatavotu dokumentu. Pēc ilgām un sarežģītām pārrunām ir bijis iespējams panākt Eiropas mēroga kompromisu. Par īpaši svarīgiem vienošanās elementiem es uzskatu noteikumu, ka divu gadu laikā katrā valstī ir jāsagatavo preventīvas un ārkārtas rīcības plāni, kā arī pienākumu pasludināt ārkārtas stāvokli, ja to izsludina divas valstis. Vēl viens pārrunās gūts panākums ir pienākums trīs gadu laikā pēc regulas spēkā stāšanās datuma nodrošināt divpusēju plūsmu gāzes cauruļvados. Es vēlreiz apsveicu referentu. Šis dokuments ir solis pretī īstai Eiropas enerģētikas kopienai.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika