Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 21. septembris - Strasbūra

4. ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme 2010. gada 6. oktobrī (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi 2010. gada 6. oktobrī [2010/2862(RSP)].

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīts šodien atrasties šeit un pārrunāt sagatavošanās darbus gaidāmajai ES un Ķīnas 13. augstākā līmeņa sanāksmei. Šā gada sanāksme ir īpaši nozīmīga, jo tiek atzīmēta 35. gadadiena kopš ES un Ķīnas diplomātisko attiecību izveides un pirmo reizi tiek ievērota Lisabonas līgumā noteiktā kārtība.

Pagājušajā nedēļā notika Eiropadome, kurā valstu un valdību vadītāji pārrunāja ES problēmas un iespējas, sadarbojoties ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Ķīnu. Tas tika sagatavots neformālajā ES ārlietu ministru “Gimnihas” sanāksmē, kuru vienu nedēļas nogali pirms tam apmeklēju kopā ar AP/PV C. Ashton un vairākiem citiem komisāriem. Pastāv nepieciešamība un vēlme darboties integrētāk un saskaņotāk. Mums labāk jāapzinās, ko vēlamies no saviem stratēģiskajiem partneriem, un 27 balsīs jāpauž viens vēstījums.

Pēdējos 35 gados ir strauji paplašinājušās ES un Ķīnas attiecības, īpaši ekonomikas jomā. Esam kļuvuši par viens otram nozīmīgiem tirdzniecības partneriem. Eiropas uzņēmumi gūst labumu no nepārtrauktās Ķīnas izaugsmes, tomēr ir jādara vairāk, lai vēl plašāk atvērtu Ķīnas tirgu un uzlabotu noteikumu ieviešanu, piemēram, valsts iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomās.

Šī ES un Ķīnas 13. augstākā līmeņa sanāksme ir pirmā, kas tiek organizēta saskaņā ar Lisabonas līgumā noteikto struktūru. Mēs vēlamies, lai mūsu skats būtu vērsts uz nākotni un lai mēs darbotos partnerībā nolūkā risināt globālās problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, nepieciešamību uzturēt atvērtu tirgu un nodrošināt vienādu pieeju izejmateriāliem, starptautisko stabilitāti, kā arī tiesiskumu.

Mēs izvērtēsim ES un Ķīnas dažādo politisko un sektorālo dialogu lomu. Lai mūsu partnerības turpmākajai attīstībai nodrošinātu tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, tiks pārrunāts jautājums par partnerības un sadarbības nolīgumu, īpaši par tā apmēru.

Cilvēktiesības ir ES ārlietu politikas cerību stars. Lai gan joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē ir svarīgi pārrunāt cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumus. Varam balstīties arī uz dažiem konkrētiem pozitīviem piemēriem ― ES un Ķīnas juridisko skolu.

ES un Ķīnas 13. augstākā līmeņa sanāksme paredzēta dažas nedēļas pirms diviem būtiskiem starptautiskiem notikumiem, proti, G20 augstākā līmeņa sanāksmes Seulā, kas paredzēta novembrī, un Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām, kas ieplānota decembrī. Šajā plānotajā augstākā līmeņa sanāksmē ļoti svarīgi būtu ar Ķīnu rast kopīgu valodu nolūkā saskaņot tās nostāju ar mūsu prioritātēm.

Ir svarīgi novērst arī nepareizu priekšstatu veidošanos un spēcināt cilvēku savstarpējo saikni. Tāpēc augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros pirmo reizi tiks rīkots kultūras forums. Tieši tāpēc 2011. gads tiks nodēvēts par Eiropas un Ķīnas Jaunatnes gadu ar mērķi spēcināt Eiropas un Ķīnas jauniešu savstarpējo sapratni un veicināt starpkultūru dialoga veidošanos. Tam uzmanība tiks pievērsta arī 2012. gadā, kas iecerēts kā Eiropas un Ķīnas Starpkultūru dialoga gads.

Šī augstākā līmeņa sanāksme tiek organizēta pēc tam, kad gada garumā risināta virkne politisko dialogu un gada sākumā notikušas vairākas nozīmīgas augsta līmeņa sanāksmes, tostarp Kolēģijas vizīte, ko vadījis priekšsēdētājs J. M. Barroso, kā arī C. Ashton vizīte Ķīnā, kura septembra sākumā tika organizēta pirmajā stratēģiskā dialoga aplī. Novembrī plānota augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialoga sanāksme. Komisāri J. Almunia, O. Rehn un es vadīsim ES delegāciju, kuras sastāvā darbosies vairāki komisāri.

Augsti godājamie deputāti! Mēs visi vēlamies, lai Ķīna turpina attīstīties un kļūst arvien atvērtāka un caurredzamāka, lai tā ievēro starptautiskos standartus cilvēktiesību jomā un nodrošina starptautiskajiem un Eiropas uzņēmumiem vienlīdzīgas konkurences apstākļus, kā arī līdzdarbojas globālo problēmu risināšanā. Lai to panāktu, mums arī turpmāk jāsadarbojas un jāpadziļina šī sadarbība. Tādējādi mēs varēsim tālāk attīstīt mūsu attiecības un, to darot, risināt sarežģītus jautājumus, ar kuriem saskaramies gan mēs, gan ķīnieši.

Oktobrī notiekošā augsta līmeņa sanāksme dos mums nākamo iespēju izvērtēt attiecības un pārrunāt to, kurp vēlamies tās virzīt nākamajā gadā.

  Ioannis Kasoulides, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! ES un Ķīnas stratēģisko partnerību attaisno globalizēta daudzpusēja pasaule, kā arī klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, jautājums par drošu energoapgādi, kodolieroču neizplatīšana, Irāna un Ziemeļkoreja, kopīgie drošības jautājumi, piemēram, terorisms un pirātisms, kā arī centieni nodrošināt mieru tādos nepastāvīgos reģionos kā Tuvie Austrumi.

ES ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, savukārt Ķīna ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris. Ķīna ir lielākais importa ražojumu avots. Tirdzniecības deficīts, kas ir par labu Ķīnai, daļēji saistāms ar apgrūtināto piekļuvi Ķīnas tirgum. Lai uzlabotu partnerības un sadarbības nolīguma pasākumus, svarīgi runāt par ārpustarifu šķēršļiem tirgum, intelektuālā īpašuma tiesībām un piekļuvi valsts iepirkumam.

Attiecībā ar Ķīnu mūsu rīcības pamatā ir mūsu abpusējās intereses un vērtības. Politisko dialogu kontekstā, kā arī uz līdzīgiem pamatiem, ES veicina Ķīnas pāreju uz atvērtu sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesības. Mēs iestājamies par cilvēktiesību ievērošanu Tibetā un citās Ķīnas provincēs, vienlaikus pilnībā respektējot Ķīnas teritoriālo integritāti. Mēs atzinīgi vērtējam nesenos nolīgumus ar Taivānu, tomēr respektējot vienotas Ķīnas politiku. Pasaules ekonomikas krīze ir pierādījusi globālo savstarpējo atkarību.

Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas progresu ekonomikā un tās atveseļošanos, uzskatot to par stabilitātes liecību, un, lai pasaules monetārā kārtība vairs netiku traumēta, mēs aicinām turpināt celt renminbi vērtību.

  Libor Rouček, S&D grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienības valstis un Ķīna saskaras ar daudzām vienām un tām pašām globālajām problēmām: pasaules ekonomikas krīzes pārvarēšanu, klimata pārmaiņām, terorismu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, nekontrolētu migrāciju, kā arī daudzām citām problēmām. Vienatnē mēs nevienu no šīm problēmām neatrisināsim. Mums ir jāsadarbojas, mums ir jāmeklē partneri kopīgu risinājumu rašanai, un šajā ziņā Eiropas Savienība un Ķīna ir dabiski stratēģiskie partneri. Tāpēc mēs ceram, ka gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē abi partneri apzināsies savu pasaules mēroga atbildību un ierosinās konkrētos pasākumus un piedāvās konkrētus risinājumus, vismaz attiecībā uz dažām problēmām.

Šodien, kad Apvienoto Nāciju aizgādībā Ņujorkā notiek augstākā līmeņa sanāksme pret nabadzību pasaulē, manuprāt, ir vērts pieminēt arī to, ka Eiropas Savienība un Ķīna ir īpaši piemēroti partneri nabadzības izskaušanai pasaulē. Arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekļi vēlas, lai ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē 6. oktobrī Eiropas pārstāvjiem būtu skaidrs paziņojums par atsevišķām divpusējām problēmām: paziņojums par savstarpējās tirdzniecības attīstību un atbalstu tai, par Eiropas produktu un pakalpojumu piekļuvi Ķīnas tirgum, tostarp, protams, publiskajiem līgumiem, par autortiesību aizsardzību, nodarbinātības likuma standartu aizsardzību, par cilvēktiesībām, tūrisma attīstību, studentu un jauniešu apmaiņu un citiem jautājumiem.

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ķīnas un Eiropas Savienības savstarpējā augstākā līmeņa sanāksme ir paraugdarījums starp diviem draugiem, kuriem ir abpusēji iemesli apmierinātībai. Atsevišķās jomās šo valstu saikne ir jau sena, jo gan Eiropa, gan Ķīna ir devušas savu ieguldījumu drošākas un turīgākas pasaules izveidei.

Šajā kopīgajā pasākumā ļoti nozīmīgs faktors ir tirdzniecības politika, pat tad, ja kaut kas līdz galam neizdodas, un pat tad, ja tiešām var teikt, ka pēdējos piecos gados Eiropas tirdzniecības deficīts ir trīskāršojies. Eiropas Savienībai tas nerada ilgtspējīgumu, tomēr tas varbūt ir neizbēgami, ņemot vērā nemitīgo Ķīnas sociālo un vides dempingu, pasaules rekordu viltoto medikamentu jomā, pakalpojumiem slēgto tirgu, Ķīnas nevēlēšanos pievienoties tirdzniecības nolīgumam viltojumu novēršanas jomā (ACTA), sakarā ar tās instinktīvo reakciju īstenot slēgtu politiku, pat attiecībā uz cilvēktiesībām: sākot ar Tibetas apspiešanu, kas kultūras, garīguma un etniskuma ziņā ir apspiesta, līdz pat šim ietiepīgajam atteikumam atzīt Taivānas de facto suverenitāti, vārda brīvības apspiešanu plašsaziņas līdzekļos un interneta vidē, kā arī kaunpilno sistemātisko nāves soda izpildes piekopšanu.

Mums tā ir veca politika ― un tas mums ir jāpasaka ķīniešu draugiem ― jo, kāpēc gan mums aizvainot tās tautas intelektu, kuras civilizācija vienmēr ir gājusi laikam līdzi? Mums nav nekā daudz, ko iemācīt Ķīnai. Tieši pretēji ― visa ķīniešu konkurences autoritāte, tostarp arī tirdzniecības politika, ir cēlusies no tā, ka Ķīnā dzīvo 1,5 miljardi iedzīvotāju, bet tai ir tikai viens ārlietu ministrs, tur dzīvo 1,5 miljardi iedzīvotāju, bet tai ir tikai viena fiskālā politika, 1,5 miljardi iedzīvotāju, bet tikai viena valūta, savukārt Eiropai ar 27+1, kas nemitīgi minstinās darījumos ar Ķīnu, vēl daudz ko mācīties un vēl tikai jāatgūst vienotība.

  Reinhard Bütikofer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, De Gucht kungs! Es piekrītu jūsu pamatnostādnei, ka Eiropas Savienībai ir jāveido stratēģiskā partnerība ar Ķīnu. Tomēr, ja pēc tam, kad esam pieņēmuši šādu lēmumu, mēs gandrīz vienmēr atkal sākam runāt par Ķīnas tirgu, tad, manuprāt, mēs tikai sašaurinām savu redzesloku pieejā šīm stratēģiskajām attiecībām. Mēs pārāk zemu novērtējam Ķīnu un mūsu ― Eiropas ― atbildību.

Tāpēc es vēlos runāt par dažiem aspektiem, kas ir svarīgāki par neapšaubāmi nozīmīgajām mūsu un Ķīnas attiecībām ekonomikā. Kādas nesenas vizītes laikā Vjetnamā H. Clinton, ASV valsts sekretāre, spēra pārsteidzošu soli attiecībā uz drošību Dienvidķīnas jūrā un ieņēma nostāju, ar kuru vajadzētu aicināt eiropiešus uz rīcību. Tā saistīta ar daudzpusējas konfliktu pārvaldīšanas stratēģijas ieviešanu šajā sarežģītajā teritorijā, kas arī mums ekonomikas ziņā ir svarīga. Vai Eiropai šajā sakarā ir kāda nostāja? Vai mēs atbalstām šo pieeju, vai arī mums nav viedokļa?

Drīz Kankūnā notiks nākamā augstākā līmeņa sanāksme par klimata jautājumiem. Pēdējā reizē Ķīna neizrādījās īpaši izpalīdzīga, un, to sakot, es viegli ironizēju. Arī mēs šajā ziņā varējām būt nedaudz paškritiskāki. Vai Eiropai ir kāda stratēģija attiecībā uz sadarbību ar Ķīnu saistībā ar Kankūnu un visu pārējo? Skaidrs, ka iekšējo politisko problēmu dēļ Amerika šobrīd īsti neiesaistīsies šā jautājuma risināšanā.

Protams, mums jāņem vērā arī ekonomikas politikas jautājumi. Tomēr, ja jūs norādāt uz izejmateriāliem un retzemi, tad Parlaments būtu ieinteresēts dzirdēt jūsu stratēģiju šajā jautājumā. Vai mēs vēlamies Ķīnai draudēt ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sankcijām? Vai, jūsuprāt, tā būtu pareizā rīcība? Vai mēs cenšamies rast kooperatīvu stratēģiju, kas nozīmētu, piemēram, to, ka palīdzam ķīniešiem atrisināt problēmas šajā jomā ar tehnoloģiju nodošanas starpniecību? Es gribētu, lai mēs ne tikai runājam par stratēģisko partnerību, bet arī par stratēģiju un Eiropas stratēģiskajiem mērķiem, kurus izmantosim tās sasniegšanai.

  Jaromír Kohlíček, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Jau vairāk nekā 30 gadus ārvalstu novērotājus ir nemitīgi pārsteidzis Ķīnas nacionālās ekonomiskās izaugsmes koeficients. Šajā laikā šī jaunattīstības valsts, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir atkarīgi no nemehanizētas lauksaimniecības, ir spējusi atgūties pēc gadsimtiem ilgas palikšanas iepakaļ attīstītajām pasaules valstīm, sasniedzot tādu ekonomiskās izaugsmes koeficientu, kāds sen nav redzēts. Daži valstsvīri un politiskie komentētāji ir aizmirsuši, ka mēs joprojām runājam par jaunattīstības valsti, kurā apmēram 70 % iedzīvotāju uztur ģimeni ar nemehanizētās lauksaimniecības palīdzību, kas nozīmē to, ka, ja raža ir laba, ģimene ir paēdusi, bet, ja ražas nav, ģimene cieš badu. Tāpēc pašreizējo Ķīnas attīstības posmu varētu salīdzināt ar industrializēto valstu stāvokli 19. gadsimta otrajā pusē. Vienīgi atceroties šo būtisko faktoru, mēs augstākā līmeņa sanāksmē varēsim panākt savstarpēji izdevīgus nolīgumus, neejot pa plāno nesenās vēstures ledu un nemaz nerunājot par partneru piespiešanu spert milzu soli jebkurā pārrunājamajā jomā. Ja tā būs, ķīnieši ļoti nelabprāt pakļausies ES spiedienam. Jebkurš, kurš atceras 1960. gadā spertā milzu soļa radītās sekas, sapratīs, par ko es runāju.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Eiropas uzņēmumiem Ķīnas tirgus šķiet pievilcīgs. Tomēr bieži mainītie un ar atpakaļejošu spēku piemērojamie noteikumi veido džungļus, kas traucē Eiropas uzņēmumiem doties uz šo kārdinošo tirgu.

Tas pavisam nepārprotami izklāstīts dokumentā, kurā pausta Pekinā darbojošās Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas nostāja un kurš tika publicēts septembra sākumā, tātad pavisam nesen; tas ir 647 lappuses garš 380 rekomendāciju dokuments Ķīnas valdībai. Tāpēc es ceru, ka Padome un Komisija parūpēsies par to, lai šo ES un Ķīnas attiecību uzlabošanai nozīmīgo dokumentu iekļautu gaidāmās ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes dienas kārtībā. Eiropas Savienības Tirdzniecības palāta rīkojas pareizi, pieprasīdama Padomei un Komisijai vienotu, skaidru Eiropas nostāju, kas patiesībā pārstāvētu un aizstāvētu Eiropas uzņēmumu intereses šajā valstī.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es neapšaubāmi vēlos vērst jūsu uzmanību uz Ķīnas lomu saistībā ar Ziemeļkoreju. Nesen notika diktatora Kim Jong-il vizīte Ķīnā, un tās laikā Ķīnas prezidents Hu Jintao apgalvoja, ka vēlas paplašināt tirdzniecību ar Ziemeļkoreju. Mana grupa, Nīderlandes Brīvības partija, ir par to ļoti noraizējusies.

Patiesībā Ķīna palīdz Ziemeļkorejai, kamēr mēs savukārt vēlamies, lai šis necilvēcīgais režīms tiktu gāzts pēc iespējas ātrāk. Patlaban Ķīnā ar bēgļa statusu uzturas daži visnotaļ izbiedēti Ziemeļkorejas iedzīvotāji, jo īpaši Ziemeļkorejas kristieši. Tiklīdz viņus atradīs Ķīnas policija, viņus nekavējoties nosūtīs atpakaļ uz Ziemeļkoreju, kur ievietos darba nometnēs, turklāt viņu vidū ir arī daudz bērnu. Laikā, kad Ziemeļkoreja veic kodolizmēģinājumus un mērdē badā savu tautu, tā saņem politisku atbalstu no Ķīnas.

Es vēlētos dzirdēt komisāra komentāru par to, vai Eiropas Savienībai ir jāuztur tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kas tādā veidā kājām mīdījusi cilvēktiesības un nav pārtraukusi Ziemeļkorejas bēgļu repatriēšanu. Šajā sakarā es gribētu mudināt ES gaidāmo sarunu darba kārtības augšgalā paredzēt vietu arī jautājumam par Ziemeļkoreju..

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates patiešām raisa jautājumu par to, kā izveidot stratēģisku partnerību ar Ķīnu, balstoties uz tās ekonomikas potenciālu un mūsu vērtību sistēmu, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, kuru būtībai jābūt vispārējai.

Garton Ash, izcils britu analītiķis, ir teicis, ka attiecības ar Ķīnu rada četras problēmas, un tās visas sākas ar burtu “T”: tirdzniecība, Taivāna, Tibeta ― te gribētu atgādināt Parlamentam par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes atcelšanu 2008. gadā ― kā arī, visbeidzot, Tiananmen, saistībā ar cilvēktiesību jautājumu.

Acīmredzams ir tas, ka, kā jau Kasoulides kungs teica, nesadarbojoties ar Ķīnu, nevar atrisināt nevienu no mūsdienu pasaules problēmām, piemēram, globalizāciju, digitālo ekonomiku, finanšu sistēmas reformu, drošības jautājumu, cīņu pret kodolieroču izplatīšanu ― paskatieties, kas notiek ar Irānu, ― vides un dabas resursu aizsardzību vai energoapgādes drošību.

Amerikas Savienotajām Valstīm izdevās izveidot strukturētas attiecības ar Ķīnu, lai gan arī tas nenotika bez sarežģījumiem. Prezidents G. Bush pasniedza Dalailamam Kongresa zelta medaļu, tomēr abu valstu attiecības joprojām funkcionē.

Komisāra kungs, ņemot vērā Ķīnas nozīmi pasaulē, Apvienoto Nāciju Drošības padomē, G20 un BRIC valstīs, vai mēs kā Eiropas Savienība būsim spējīgi izveidot un nostiprināt šīs attiecības? Kas vēl svarīgāk, priekšsēdētājas kundze, vai mēs no Eiropas Savienības spēsim nogludināt ceļu brīvībai, ņemot vērā to, cik samērā unikāla sistēma ir Ķīnas valsts kapitālisms?

Manuprāt, priekšsēdētājas kundze, tas ir vissvarīgākais jautājums, un es gribētu lūgt jums, komisāra kungs, vienlaikus izrādot noteiktu pragmatismu, aizstāvēt mūsu vērtību sistēmu gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē.

  Henri Weber (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir šīs debates, es būtu vēlējies, lai šeit atrodas arī baronese C. Ashton vai vismaz kāds Padomes loceklis.

Ķīna ir pelnījusi uzslavu! Tā ir nolēmusi rādīt priekšzīmi videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā; 38 % no tās iespaidīgā atveseļošanās plāna tika investēti šajās jaunajās nozarēs. Jau tagad šī valsts ir pirmā saules paneļu un vēja turbīnu ražotāja un lielākā eksportētājvalsts pasaulē.

Ja ražošana būtu saskaņā ar PTO noteikumiem, mēs tikai priecātos par šo jauno virzību, kas palīdzētu samazināt piesārņojuma līmenī gan Ķīnā, gan pasaulē. Tomēr tā nav.

Ķīnas eksporta uzņēmumi saņem ievērojamu atbalstu no valsts bankām un vietējām varas iestādēm. Lai gan daži videi draudzīgo tehnoloģiju tirgi ir atvērti arī ārvalstu uzņēmumiem un ārvalstu investīcijām, daudzi joprojām ir ierobežoti kvotu dēļ, bet citi ― pavisam slēgti. Šādas negodīgas konkurences apstākļos mūsu Eiropas nozares tiek pakļautas riskam.

Komisāra kungs, Ķīna ir parakstījusi PTO nolīgumus. Eiropas Savienībai ir jāpārliecinās par to, ka tā stingri ievēro noteikumus.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ir pienācis pēdējais brīdis izvērtēt jautājumu par Eiropas attiecībām ar Ķīnu un pat noteikt jaunu stratēģiju. Man ir trīs priekšlikumi.

Pirmkārt, kā jau Padomes priekšsēdētājs minēja, mums nepieciešama savstarpējība. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi vairs nedrīkst atvērt savus veikalus Eiropā, ja Eiropas uzņēmumiem tiek liegta piekļuve Ķīnas publiskajam tirgum. Ir jāizdara izvēle. Es ceru, ka šajā jautājumā tiks veikti pasākumi.

Otrkārt, Eiropas Savienība vairs nedrīkst nereaģējot paciest dempingu attiecībā uz labklājību, veselību un vidi, jo tieši tas ir vainojams pie pārāk lielas produkcijas nodošanas ārpus Eiropas. Turklāt smieklīgi zemās darbaspēka izmaksas un nicināmos darba apstākļus Komisija vairs nedrīkst uzskatīt par “dabiskām priekšrocībām konkurences ziņā”. Šajā sakarā, komisāra kungs, es uzstāju uz to, ka Komisija maina savu principu.

Treškārt, mēs vairs nedrīkstam izlikties neredzam cilvēktiesību pārkāpumus, un Pekinas atklātais atbalsts, piemēram, Irānai, Ziemeļkorejai vai Birmai ir acīmredzama problēma. Eiropas Savienības mērķis vienmēr ir bijis veicināt demokrātisma un demokrātisku valstu izveidi. No tā mums nevajadzētu ne sprīdi atkāpties.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Nesen kļuva ļoti manāms tas, cik apjukusi ir Eiropas Savienība, redzot Ķīnas pieaugošo ietekmi. Tas atspoguļojas arī mūsu dialogā par cilvēktiesību jautājumiem. Es gribētu teikt, ka dialogs par cilvēktiesību jautājumiem, ko esam uzsākuši ar Ķīnu, ir nonācis tādā kā krīzē, un mums tai jārod risinājumi.

Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šīs, aizvien politiski spēcīgākās valsts premjerministrs pavisam nesen teica, ka Ķīnas ekonomikas sasniegumi var iet zudumā, ja netiks veiktas politiska rakstura reformas. Viņš pat apgalvoja, ka pilsoņiem vajadzētu būt tiesīgiem piekļūt informācijai, viņiem vajadzētu būt tiesīgiem piedalīties lēmumu pieņemšanā, viņiem vajadzētu būt tiesīgiem paust savu viedokli un viņiem vajadzētu spēt uzraudzīt valsts varu.

Es vēlētos, lai ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē šie jautājumi tiktu vēlreiz nopietni pārrunāti. Tā kā Ķīnas pārstāvji mums nemitīgi stāsta, ka valsts tiek pārvaldīta saskaņā ar iedzīvotāju majoritātes vēlmēm, mums ir jāspēj parādīt, ka patiesie iedzīvotāju majoritātes viedokļa paudēji ir daži drosmīgi cilvēki, no kuriem vairāki savu uzskatu dēļ patlaban atrodas cietumā, jo tieši viņi vērš visu uzmanību uz notiekošajiem pārkāpumiem. Tas attiecas uz piena skandālu, slikti celtajām skolām un HIV/AIDS skandālu. Šādā veidā mēs ar Ķīnu varbūt varētu izveidot jaunu dialogu par cilvēktiesību jautājumiem.

Tāpat mēs varētu atzīt, ka Ķīnas tiesu sistēmā ir veiktas dažas pozitīvas reformas, un aizvien vairāk tiek nosodīta spīdzināšana. Šis varētu būt veids, kā ķerties pie šīs nopietnās problēmas. Jānorāda arī, ka pavisam nesen Ķīnā ir samazinājies to noziegumu skaits, par kuriem tiek piespriests nāves sods. Tas viss dod mums lielāku iemeslu turpināt ar Ķīnu robustu dialogu par cilvēktiesību jautājumiem.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Šo ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi par ļoti svarīgu uzskata ES transnacionālās korporācijas, kas tikai vēlas lielāku elastību, lai varētu gūt lielāku peļņu no darījumiem ar Ķīnu ― lielāku peļņu uz to ķīniešu strādnieku rēķina, no kuriem desmitiem miljoni tiek neganti izmantoti, ir migranti paši savā zemē bez jebkādām cilvēktiesībām vai darba ņēmēju tiesībām un kuri lielajiem uzņēmumiem rada izmaksas tikai 2,7 % apmērā no tās summas, kas jāsedz par tādiem pašiem strādniekiem Amerikā.

Šī augstākā līmeņa sanāksme ir svarīga arī Ķīnā pastāvošajam režīmam, kas vēlas pastiprināt tirdzniecību ar ES. Lai paliek tirdzniecības komisāra diplomātiskā valoda — šis ir ļauns, represīvs režīms, kas regulāri pārkāpj cilvēktiesības, politiskās tiesības un darba ņēmēju tiesības. Tomēr Ķīnas strādnieki tagad sākuši cīnīties par brīvu un neatkarīgu arodbiedrību izveidi, kas aizstāvēs viņu patiesās intereses.

Pēdējo mēnešu laikā strādnieki Ķīnā, īpaši gados jaunie strādnieki, visā valstī ir organizējuši streiku vilni, pavēstot režīmam un lielajiem Rietumu uzņēmumiem, ka pret viņiem vairs nevarēs izturēties kā pret nezināmām niecībām nežēlīgajā kapitālistiskās ražošanas ritenī, kur visu peļņu paņem lielie Rietumu uzņēmumi. Daudzi darba ņēmēji Eiropā atbalsta viņus šajā cīņā pēc taisnības.

  Daniel Caspary (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstu visus iepriekšējos runātājus, kas Ķīnas komunistiskās diktatūras kontekstā norādīja uz vērtībām, brīvību un cilvēktiesībām. Tomēr šodien galveno uzmanību es gribētu pievērst ekonomikai. Ķīna vairs nav jaunattīstības valsts. Tagad tā ir otra lielākā ekonomika pasaulē.

2009. gadā, ekonomikas krīzes gadā, Ķīnas tautsaimniecības izaugsme sasniedza 9 %, savukārt 2010. gada pirmajā pusē tā pārsniedza 11 %. Šā iemesla dēļ mums ir jāizskata vairāki jautājumi, jo pastāvošie tirdzniecības ierobežojumi, īpaši Ķīnas tirgū joprojām aizēno ES un Ķīnas attiecības ekonomikas jomā. Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā aizvien vairāk uzņēmēju ir sūdzējušies par uzņēmējdarbības klimata pasliktināšanos Ķīnā. Daudzi tirgi, piemēram, būvniecības nozarē vai finanšu nozarē, joprojām ir slēgti. Pastāv problēmas ar tiešajām investīcijām un joprojām pārāk maz tiek aizsargāts intelektuālais īpašums. Plaši izplatīti ir ārpustarifu tirdzniecības šķēršļi, un Ķīnas obligātās sertifikācijas sistēma, piemēram, IT jomā, apgrūtina Eiropas uzņēmumu situāciju. Trūkst piekļuves publiskā iepirkuma sistēmai, trūkst piekļuves brīvā tirgus izejmateriāliem, pieaug antidempinga gadījumu skaits, eksporta subsīdijas, eksporta ierobežojumi un produktu pirātisma un viltojumu gadījumi — tie visi ir tikai vēl daži piemēri tam, cik neapmierinoša ir mūsu pašreizējā sadarbība ar Ķīnu.

Tomēr Ķīnai kā partnerei ir jāievēro tādi paši noteikumi un jāuzņemas atbildība par to, lai globālā ekonomika funkcionētu efektīvi. Ķīnai nedrīkst ļaut aizvērt tirgu ārvalstu uzņēmumiem. De Gucht kungs, komitejā jūs mums teicāt, ka Eiropas Savienībai jābūt “atvērtai, tomēr ne naivi atvērtai”. Es jums piekrītu, un es varu visai droši teikt, ka man patīk tā skaidrā valoda, kādā jūs bieži izsakāties. Lūdzu, runājiet tāpat ar Ķīnu arī.

Komisijai ir ciešāk jāuzrauga Eiropas uzņēmumu intereses un ir efektīvāk tie jāpārstāv. Turklāt Komisijai ir jāpiespiež Ķīna beidzot izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies, būdama Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Es ļoti vēlos, lai Eiropas un Ķīnas partnerība būtu sekmīga. Tomēr, lai to panāktu, abām pusēm ir jāuzvedas kā partneriem.

  Emilio Menéndez del Valle (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ķīna gandrīz katrā kontinentā īsteno eksporta un investīciju ofensīvu. Būtiski palielinājusies tirdzniecība un investīcijas. Tiek prognozēts, ka 2014. gadā Ķīna apsteigs Eiropu un kļūs par otru lielāko tirgu Latīņamerikas eksportam, savukārt, sasniedzot 2015. gadu, Latīņamerika no Ķīnas iepirks vairāk nekā no Eiropas.

Neraugoties uz to, manuprāt, ir jāpatur prātā kāds interesants apsvērums, proti, Eiropas Savienība varētu apturēt šādu notikumu gaitu, ja vien mūsu partnerības nolīgumi ar Centrālameriku, daudzpusējie tirdzniecības nolīgumi starp ES, Peru un Kolumbiju, kā arī topošais nolīgums ar Mercosur valstīm veicinātu divpusēju tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku.

Pēdējā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gadā abas puses atbalstīja trīspusēja dialoga veidošanu starp Eiropas Savienību, Ķīnu un Āfriku, kā arī vienojās meklēt iespējamās sadarbības jomas. Vai Komisijai nešķiet, īpaši ņemot vērā Padomes klātneesamību, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē būtu jāveicina līdzīga dialoga izveide starp Eiropas Savienību, Ķīnu un Latīņameriku?

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šobrīd Ķīna ir pasakaini bagāta valsts, tās pacēlumu veicinājusi ekonomiskā izaugsme, kas gadu no gada ir 8–15%. Pateicoties saimnieciskās darbības attīstībai, tā ir nopelnījusi titulu “pasaules darbnīca”, turpretim nu jau vairākus gadu desmitus Amerikas Savienotās Valstis ir uzņēmušās galapatērētāja lomu.

Ķīna ražo un pārdod, stimulējot Amerikas patēriņu tāpēc, ka, vienlaikus ar produktu pārdošanu, tā ASV nodrošina arī patēriņa kredītu. Tāpēc Ķīna, kas Amerikas patēriņu veicina vairāk nekā pati savu, saskaras ar pārējās pasaules pieprasījumiem.

Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas savstarpējā stratēģiskā atkarība ir tāda, ka jebkādas reālas izmaiņas šajā dīvainajā partnerībā ietekmētu ne tikai šīs divas valstis vien. Runājot par ES un Ķīnas attiecībām, jāsaka, ka, lai gan tās ir vitālas, nozīmīgākās jomās šīm pusēm ir tomēr maz kopēja.

Kamēr vien Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu interesēs būs ārkārtīgi spēcīga eiro uzturēts ierobežots Eiropas eksports, mēs būsim vājākā pozīcijā. Vienlaikus jāsaka, kopš brīža, kad Ķīna kļuva par ANO Drošības padomes locekli ar veto tiesībām, tā kļuva arī par spēku, ar kuru starptautiskajās attiecībās ir jārēķinās.

Šī valsts, kas šī gada laikā ir kļuvusi par otru lielāko militāro lielvalsti, pieprasa mūsu uzmanību vairākos veidos. Šobrīd stabilitāte ir atkarīga arī no Ķīnas. Visu šo iemeslu un jautājumu dēļ piebildīšu vēl to, ka mums steidzīgi jāpieņem Eiropas stratēģija ārējām attiecībām.

  Crescenzio Rivellini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē runās par daudziem nozīmīgiem tematiem. Es uzskatu, ka viens no svarīgākajiem ir jautājums par brīvas un godīgas tirdzniecības veicināšanu, kā arī galīgu pakāpenisku Ķīnas ― kā atbildīgas un uzticamas partneres ― integrāciju pasaules ekonomikas arēnā.

Lai gan PTO uzņēma Ķīnu jau pirms gandrīz 10 gadiem, precīzāk, 2001. gada 11. novembrī, un tā ir guvusi būtiskus labumus, patlaban nav novērojams nekāds saistību savstarpīgums un Ķīna neveic nekādus uzlabojumus, lai starptautiskajiem investoriem atvieglotu piekļuvi atsevišķām tirgus nozarēm.

Nav redzamas nekādas būtiskas izmaiņas, īpaši saistībā ar problēmām, kas attiecas uz publiskā iepirkuma tirgus atvēršanu, intelektuālo īpašumu un viltojumiem, eksporta subsīdijām, kā arī valūtas tirgu, un īstenībā starptautiskie uzņēmumi joprojām saskaras ar tādām pašām grūtībām, lai gan, kā jau minēju, Ķīna pievienojās PTO jau pirms daudziem gadiem.

Ķīnas tirgus nepārtraukti paplašinās. Ķīnas agresīvās politiskās nostādnes attiecībā uz eksporta subsīdijām, to instrumentālā izmantošana, ko veicina valsts valūtas vērtība, kā arī medību ekspedīcijas Āfrikā ar nolūku izlaupīt izejmateriālus ― tie ir daži aspekti, kas satrauc tos, kuri baidās par globālās ekonomikas nelīdzsvarotību, kas varētu iedragāt mieru pasaulē.

Tāpēc šis būtu īstais brīdis uzdot sev dažus jautājumus: vai bija pareizi 2001. gada 11. novembrī ļaut Ķīnai iestāties PTO, pirms tam neatrunājot šīs valsts saistības? Nez, vai tirdzniecības komisārs varētu atbildēt uz šādu jautājumu: kas notika ar sarunām par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu, par kurām vienošanās tika panākta 2005. gada decembrī, kuras tika uzsāktas 2007. gada janvārī, bet pēc tam, cik es saprotu, netika turpinātas, ņemot vērā šo sarunu ekonomisko aspektu?

Vai 2010. gada 6. oktobra sanāksme varētu būt iespēja parakstīt nolīgumus, kas ļautu starptautiskajiem uzņēmumiem brīvi piekļūt tirgum? Vai gaidāmajā sanāksmē būs iespējas pārrunāt jautājumu par tādu licenču sertificēšanu, kas nodrošina piekļuvi Ķīnas tirgum, īpaši attiecībā uz publiskajiem līgumiem un konkursiem, neliekot starptautiskajiem uzņēmumiem nodot savas prasmes?

Es ar nepacietību gaidu konkrētas tirdzniecības komisāra atbildes uz visiem šiem jautājumiem, kā arī vēlos dzirdēt viņa viedokli par gaidāmo sanāksmi.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! ES šī augstākā līmeņa tikšanās būs ļoti svarīga. Mums jāparūpējas par to, lai tā būtu svarīga arī Ķīnai. Es nešaubos, ka Ķīna vēlas, lai Eiropa būtu stipra un integrēta. Tā vēlas daudzpolāru ― nevis divpolāru ― pasauli, un mums to vajadzētu novērtēt ar atzinību.

Tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka Eiropa īsteno stingru, saskaņotu pieeju daudziem svarīgiem jautājumiem, piemēram, saistībā ar tirdzniecības saitēm un intelektuālā īpašuma tiesībām, lai ar to mēs varētu piekļūt milzīgajam un augošajam Ķīnas tirgum, kā arī saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģētiku. Tieši enerģētika ir nozīmīgs jautājums gan ES, gan Ķīnai. Tāpēc es uzskatu, ka sadarbība tādā jomā kā tīras enerģijas tehnoloģijas ir svarīgs jautājums, kas ir jāpārrunā. Mums vajadzētu runāt par tehnoloģiju apmaiņu, piemēram, CCS. Tas palīdzēs mums uzlabot vidi un noderēs arī mūsu enerģētikas politikai.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, De Gucht kungs! Stratēģiskā partnerība nozīmē to, ka divu partneru starpā valda vienprātība. Diemžēl viens no šiem diviem partneriem, Eiropas Savienība, daudzās jomās nav to panākusi, īpaši attiecībā uz jautājumiem par ekonomiku. Mēs zinām, ka kopēja abu partneru atbildība ir daļa no stratēģiskās partnerības. Šā iemesla dēļ ārkārtīgi svarīgs ir jautājums par partnerību ārpolitikā un drošības politikā, reģionālajā drošībā un attiecībā uz tādiem tematiem kā Irāna un Ziemeļkoreja. Īpaši attiecībā uz šiem diviem tematiem ir bijuši notikumi, kuru rezultātā Ķīna uzņemas aizvien lielāku atbildību.

Tomēr mums jāredz, ka kopēju atbildību puses uzņemas arī par standartiem tirdzniecības un ekonomikas jomās, par vispārējām cilvēktiesībām, kā arī vides un sociālajiem jautājumiem. Manuprāt, tā kā gan politiskajā, gan ekonomikas ziņā Ķīna kļūst spēcīgāka, tai šajos jautājumos nevajadzētu slēpties aiz jaunattīstības valstīm. Neaprakstāmā Ķīnas tautsaimniecības attīstība kopš 1980. gada ir pelnījusi mūsu apbrīnu. 18. gadsimtā Ķīnas valsts kopražojums nodrošināja vienu trešo daļu pasaules kopražojuma un, būsim pret sevi godīgi, tā pamazām atgriežas šajā pozīcijā. To šobrīd piedzīvo 8 % iedzīvotāju. Tas liecina par dramatisku situācijas maiņu, kā rezultātā notiks politiska varas maiņa ekonomikā. Finanšu krīze to ir parādījusi ļoti skaidri.

Tomēr tas nozīmē arī to, ka viss izdosies tikai tad, ja Ķīna būs gatava patiešām atvērt savu tirgu. Tai jāpārstāj īstenot tāda publiskā iepirkuma un licencēšanas pieeja, kas izslēdz pārējos, tai jāsāk pareizi piemērot autortiesību likuma noteikumus un arī jāizbeidz slēgt tikai tādi līgumi, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu nodošanu no Ķīnas skatupunkta.

Manuprāt, šajā augstākā līmeņa sanāksmē mūsu uzdevums ir noteikt Ķīnas statusu, ņemot vērā tās tirgus ekonomiku, jo es redzu, ka tas ir galvenais jautājums šo notikumu turpmākajai gaitai.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Lai Eiropas Savienība un Ķīna varētu vienoties par kopēju nostāju Kankūnas konferencei par klimata pārmaiņām, ir jāizmanto šī augstākā līmeņa sanāksme. No notikumiem Kopenhāgenā ir jāmācās. Prātam neaptverami, ka Amerikas Savienotās Valstis ir risinājušas sarunas ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju un Dienvidāfriku par minimālu vienošanos, neņemot vērā Eiropas Savienības vērienīgo priekšlikumu.

Eiropai vēlreiz jāuzņemas iniciatīva cīņā pret klimata pārmaiņām un pozitīvi jāietekmē savi stratēģiskie partneri. Ķīna šajā cīņā ir ļoti nozīmīga, ne tikai tāpēc, ka tā ir pasaulē visbiezāk apdzīvotā valsts ar plaukstošu ekonomiku, bet arī tāpēc, ka jau tagad Ķīna ir pasaulē lielākais siltumnīcefekta gāzu emisijas avots un ievērojamākā ogļu patērētāja.

Līdz 2020. gadam Ķīna grasās samazināt CO2 emisijas, vienlaikus palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu un paplašinot apmežoto teritoriju. Tas ir sākums, bet ar to nepietiek. Ja vēlamies glābt planētu, mums jārīkojas ambiciozāk.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Dāmas un kungi! Atsevišķus uzdevumus Eiropas Savienība ir definējusi pareizi. Citi ir anahroniski, un es uzskatu, ka Ķīnas neatzīšana par tirgus ekonomiku ir viens no tiem. Vairāki runātāji ir jau minējuši, cik nozīmīga ir piekļuve tirgum. Vēlos vērst komisāra K. De Gucht uzmanību uz to, ka lielākā daļa Eiropā ražoto pārtikas produktu Ķīnas tirgū var nonākt tikai caur Honkongu. Būtu labi, ja komisārs veiktu kādus pasākumus arī šajā sakarā. Vairāki runātāji minēja sadarbību saistībā ar klimata pārmaiņām. Jā, sadarbības trūkums arī bija viens no iemesliem, kāpēc Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme cieta neveiksmi. Visbeidzot, runājot par cilvēktiesībām, ― ir pareizi, ka minoritāšu vārdā mēs skaļi paužam savu viedokli par Tibetas autonomiju, tomēr neaizmirsīsim, ka 700 miljoniem lauku iedzīvotāju un 200 miljoniem viesstrādnieku nav pieejama ne veselības aprūpe, ne sociālā drošība, ne pensija, turklāt arī jautājums par viņu bērnu skološanu nav atrisināts.

  Victor Boştinaru (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos šodien vēlreiz atkārtot to, ko esmu vienmēr teicis: ES un Ķīnas attiecības ir ārkārtīgi svarīgas gan abām pusēm, gan visai pasaulei. Patlaban tas vēl jo vairāk ir tiesa, jo Ķīna turpina strauji augt, savukārt Eiropa cīnās ar krīzi.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama Ķīna, un Ķīnai ir vajadzīga ES. Līdz šim starp ES un Pekinu nav noslēgts neviens patiesi stratēģisks nolīgums. Es ceru, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme mums beidzot dos īsto iespēju runāt vienprātīgi un izveidot stratēģisku pieeju mūsu attiecībām ar Ķīnu.

Komisāra kungs, tagad, kad tas viss ir tik tuvu un tik svarīgi, turpmāk minētie jautājumi ir būtiski stratēģiskās partnerības izveidošanai šim rudenim un nākamajam pavasarim. Pirmkārt, G20 ietvaros Eiropai un Ķīnai ir jāizveido spēcīga un efektīva partnerība. Otrkārt, Kankūna, kur jāņem vērā mācības, kas gūtas no ES neveiksmes Kopenhāgenas konferencē par klimata pārmaiņām. Treškārt, jautājumi par starptautisko palīdzību un attīstību ― ne tikai attiecībā uz Āfriku ―, lai mēs varētu strādāt kopā un padarīt tūkstošgades attīstības mērķus par īstenību, nevis tikai svētu solījumu.

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos norādīt uz Reglamenta neievērošanu. Visu šo laiku es cerēju, ka varbūt ieradīsies arī Padome. Nu debates ir gandrīz beigušās, bet Padome diemžēl nav bijusi šeit. Vai tas nozīmē, ka Padome neuzskata, ka tai ar Parlamentu būtu jāpārrunā jautājums par stratēģiskajām attiecībām ar Ķīnu, jeb kā citādi mums to saprast? Kā lai mēs ieskaidrojam Padomei, ka Parlamentam ir tiesības iesaistīties šajās stratēģiskajās attiecībās?

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos vēlreiz uzsvērt Eiropas Parlamenta un Augstās pārstāves/Komisijas priekšsēdētāja vietnieces vienošanos. Tā paredz, ka komisārs drīkst pārstāvēt priekšsēdētāja vietnieci un runāt viņas kā Ārlietu ministru padomes priekšsēdētājas vārdā, tostarp par jauktas nozīmes jautājumiem. Es pieņemu, ka tieši to ir darījis arī De Gucht kungs. Tas nozīmē, ka Padome jau atkal vienam cilvēkam uztic divu amatu pienākumus. Es uzskatu, ka De Gucht kungs ir pārstāvis, kas rīkojas baroneses C. Ashton vārdā.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienība nav vienīgā, kas apzinās iespējas, kuras uzlabotai konkurētspējai un labklājībai sniegtu vieda, videi draudzīga ekonomika.

Ķīna ir viena no tām valstīm, kas noteikusi līdzīgas prioritātes un investē strauji augošās nozarēs, videi draudzīgās tehnoloģijās, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kā arī viedos tīklos. Neraugoties uz to, ka cenšamies izveidot ciešāku sadarbību šajās ekonomikas nozarēs, es uzskatu, ka tirdzniecība ir vēl viena apsverama prioritāra joma. Tieši tā ir virzītājspēks izaugsmei, nodarbinātībai un investīcijām gan ES, gan Ķīnā. Divpusējās sadarbības ietvaros mums jāveic tādi pasākumi, kas nodrošinātu to, ka šķēršļi, kuri kavē tirdzniecību un investīcijas, tiek samazināti, kā arī tādi pasākumi, kas veicinātu tirdzniecību, kuras pamatā ir nepārprotami noteikti standarti.

Mums vajadzētu stiprināt arī ekonomikas un politiskās saites, ko esam nodibinājuši ar Ķīnu, vienu no mūsu galvenajiem stratēģiskajiem partneriem.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Ķīna ir nozīmīga Eiropas Savienības uzņēmējdarbības un tirdzniecības partnere.

Protams, es atbalstu ciešāku stratēģisko partnerību, bet tās pamatā jābūt uzticībai un savstarpīgumam. Tomēr, cenšoties pēc iespējas ātrāk izveidot labas tirdzniecības attiecības un kopīgu pētniecību, īstenot kopīgus pasākumus vides aizsardzības jomā vai citur, mēs nedrīkstam nevērīgi izturēties pret Ķīnā valdošajiem sociālajiem apstākļiem. Ķīnas iedzīvotāju skaits ir gandrīz ceturtā daļa visas pasaules iedzīvotāju, un, neraugoties uz to, ka pēdējo 20 gadu laikā Ķīnā ir notikušas sociāla rakstura izmaiņas, kas ir nesušas uzlabojumus, mēs tomēr nedrīkstam būt nevērīgi attiecībā uz intervenci, kas ir nepieciešama, lai Ķīna būtu patiesi atvērta un demokrātiska valsts.

Mēs runājam par 1,5 miljardiem cilvēku, kas ir pelnījuši garantētas pamata cilvēktiesības un brīvības. Tomēr mums jāatceras, ka nākamais gads Eiropas un Ķīnas attiecībās būs Jaunatnes gads, savukārt Eiropas Savienībā tas būs Brīvprātīgā darba gads. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāizstrādā pēc iespējas ciešāk saistīti savstarpēji projekti un mums ir īpaši jāatbalsta jauniešu apmaiņa, jo jaunā paaudze ir mūsu visu nākotne. Ja mēs tagad izveidosim apstākļus sadarbībai, nākotne būs labāka.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Ķīnas Tautas Republika joprojām ir cietsirdīga komunistiska diktatūra, tomēr katru dienu kapitālistiskā Ķīna sasniedz jaunu rekordu ekonomikā. Drīz kā pasaules otrā ekonomika tā pārspēs Japānu, un jau tagad ― pārsteidzošā kārtā ― neapšaubāmi ir Brazīlijas galvenā tirdzniecības partnere; Ķīna patiešām iziet pasaulē.

Mēs visi zinām, cik monolīti tā cīnās par dabas resursu iegūšanu Āfrikā un cik nekaunīgi atbalsta apsūdzēto kara noziedznieku Sudānas prezidentu Omar-al-Bashir, kā arī Robert Mugabe diktatūru Zimbabvē. Es raizējos par to, ka Sudānā varētu izcelties pilnvaroto karš, un Ķīna tad atbalstītu ziemeļus, savukārt amerikāņi ― dienvidus, to cīņā par neatkarību.

Es ceru, ka šajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks skarts jautājums arī par Starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) ratificēšanu un bēdīgi slaveno Laogai darba nometņu reformu. Manuprāt, labā ziņa ir tā, ka ― un to saku kā EP Taivānas draudzības grupas priekšsēdētājs ― komunistiskā Ķīna ir sākusi izrādīt daudz lielāku cieņu pret Taivānu un saspīlējuma mazināšanās šajā jūras šaurumā ir daudz manāmāka.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Komisāra kungs pareizi aprakstīja Ķīnu kā stratēģisku partneri, tomēr būsim godīgi ― šīs attiecības ir kā vienvirziena iela!

Eiropa ir stratēģiska Ķīnai, proti, Ķīnas attieksme pret mums ir skaidra un ļoti agresīva; Ķīna zina, ko vēlas no Eiropas, un tā to arī saņem ― Ķīna izvirza noteikumus, kuri pašai ir derīgi.

Patiesībā mēs esam pakļauti Ķīnas gribai. Mēs esam izlēmuši neizvēlēties, neizvirzīt īstus un tālredzīgus nosacījumus attiecībā uz ekonomiku un tirdzniecību, un vēl mazāk attiecībā uz cilvēktiesībām. Mēs pārklājam cilvēktiesību jautājumus ar žēlsirdības šķidrautu, lai tikai mums nebūtu jāņem vērā fakti Tibetas sakarā, pasaules rekords nāvessodu izpildē un cilvēktiesības vispār. Pat ja mēs kautri izvirzām kādus konkrētus nosacījumus, mēs pēc tam pieļaujam, ka Ķīna tos sistemātiski sabradā.

Noslēgumā vēlos teikt ― komisāra kungs, uzdodot principiālu jautājumu, to pateica daudz labāk nekā es ― ko mēs vēlamies no Ķīnas? Ko Eiropa vēlas no Ķīnas? Varbūt ir pienācis laiks nopietni uzdot sev šo jautājumu!

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Turpmāko dažu nedēļu laikā Eiropas Savienība organizēs trīs būtiskas augstākā līmeņa sanāksmes ― pirmo ar Ķīnu, otro ar Amerikas Savienotajām Valstīm un trešo ar Āfriku. Vienlaikus būs pagājis gads kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās, un Eiropas Ārējās darbības dienests būs gatavs sākt darboties.

Ir pienācis laiks Eiropai uzņemties savu globālo procesu dalībnieces lomu pasaulē, ne tikai slēdzot partnerības ekonomikā, bet arī politikā attiecībā uz kodolieroču izplatīšanu, klimata pārmaiņām, drošību un Ķīnas lomu Āfrikā un Latīņamerikā.

Tāpēc ir pienācis laiks mums organizēt augstākā līmeņa sanāksmi, kas atšķiras no iepriekšējām. Šī ir jau trīspadsmitā šāda veida sanāksme, tomēr pirmā, kurā Eiropai jārīkojas vienprātīgi.

  Rachida Dati (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Visupirms, es piekrītu sava kolēģa paustajai nostājai par Padomes klāt neesamību šajā Parlamenta sanāksmē. Man jāsaka, ka, manuprāt, no Padomes puses tas ir nedaudz familiāri.

Tuvojoties nākamajai augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 6. oktobrī, Ķīnai un Eiropas Savienībai ir pilnīgi noteikti un apņēmīgi jāsper kopīgi soļi jautājumā par klimata pārmaiņām. Pagājušajā gadā šajā pašā laikā un šajā pašā plenārsēžu zālē mēs jau aktīvi mudinājām Eiropu darīt visu iespējamo, lai Kopenhāgenā panāktu vērienīgu un saistošu nolīgumu. Mēs redzējām, ka rezultāts neatbilda mūsu cerībām. Ir pagājis gads, bet raizes ir tādas pašas, ja nav kļuvušas pat nopietnākas.

Lai mēs spētu piespiest vai pārliecināt partnerus, mums jāparāda, ka mūsu apņemšanās nekādā ziņā nav mainījusies, mums jāparāda, piemēram, ka darīsim visu nepieciešamo, lai pildītu savas saistības pret valstīm dienvidos. Tāpēc ir jāievieš novatoriski finansēšanas veidi; un es dzirdēju prezidenta N. Sarkozy vakardienas runu ANO.

Piemēram, nevajadzētu izslēgt oglekļa dioksīda nodokļa ieviešanu uz mūsu robežām. Tas būtu kā pamudinājums tām valstīm, kas nepietiekami pilda savas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām; patiesībā tas būtu vairāk nekā tikai drauds, jo palīdzētu mums aizsargāt darbvietas un uzņēmumus, palīdzot vieglāk tikt pāri pēckrīzes periodam.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos Apvienotā Karaliste no Ķīnas importēja vairāk nekā četras reizes lielāku produktu vērtību nekā eksportēja uz šo valsti.

Līdzīgu draudu Ķīnas augošā ekonomika rada visai Eiropas Savienībai. 2009. gadā ES no Ķīnas importēja produktus, kuru kopējā vērtība bija 215 miljardi eiro, savukārt eksportēja produktus tikai 82 miljardu eiro vērtībā. Iespējams, mēs cerējām, ka šo tirdzniecības deficītu kompensēs pozitīvs pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā, tomēr tas izrādījās nieka 5 miljardi eiro. Mēs ļaujam ķīniešiem iznīcināt Eiropas valstu rūpniecību un darba vietas, izmantojot globālismu un atverot savu tirgu lētiem produktiem, ar kuriem mēs vienkārši nevaram konkurēt. Mums ir jāizbeidz tādu produktu importēšana, kas iznīcina mūsu rūpniecību un mūsu cilvēku darba vietas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Gatavošanās gaidāmajai augstākā līmeņa sanāksmei ir ļoti svarīga, jo tajā pārrunātie jautājumi noteiks politikas virzību un prioritātes nākamajam mūsu sadarbības periodam. Ir ārkārtīgi svarīgi stingri ievērot tās prasības, kas saistītas ar kvalitātes standartiem vides aizsardzībā, tostarp klimata aizsardzībā, kā arī saistītas ar sociālajiem un sociālpolitiskajiem jautājumiem un, visbeidzot, problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesību ievērošanu.

Ir ļoti nopietni jāizanalizē sarežģījumi, kas pieredzēti saistībā ar piekļuvi Ķīnas tirgum, kā arī saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un Ķīnas valdības īstenotajiem publiskā iepirkuma principiem. Ir atzinīgi jāvērtē dialogs un sadarbība kultūras jomā, kā arī Eiropas un Ķīnas Jaunatnes gads. Dalībvalstīm jāpauž lielāka vienotība attiecībā uz mūsu pieeju Ķīnai. Tikai tad mūsu īstenotā politika būs efektīva.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Eiropa attiecībās ar jaunietekmes valstīm saskaras ar svarīgu uzdevumu ― mūsu attiecības ir jāorganizē.

Eiropas Savienībai ir komerciāla, politiska, stratēģiska un humanitāra rakstura intereses attiecībā uz savu visnozīmīgāko partneri ― Ķīnu.

Spānija uz Ķīnu eksportē 500 miljonus eiro, bet importē 580 miljonus eiro. Valensijas kopiena uz Ķīnu eksportē 60 miljonus eiro, bet importē 25 miljonus. Tas liecina par pozitīvu bilanci, ko veido 240 %.

Valensijas kopienas eksports uz Ķīnu ir liels, sastādot 12 % Spānijas kopējā eksporta. Tā importē apavus, rotaļlietas un elektropreces. Ķīna ir Valensijas kopienas trešais lielākais klients. Tā importē ādas izstrādājumus, apavus un plastmasas preces.

Tāpēc ir jāmēģina atvērt tirgu, uzlabot importu kvalitātes garantiju, uzlabot eksportu, palīdzēt mūsu uzņēmējiem tirdzniecības un nodarbinātības jautājumos, papildus tam, kas jāiekļauj nolīgumā, proti, uzlabojumus vides un cilvēktiesību jomā, kā arī cīņā pret nabadzību.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, De Gucht kungs, komisāres kundze! Lielā mērā es piekrītu tam, ko teica Rivellini kungs, delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku priekšsēdētājs. Neraugoties uz kritiku, kas vērsta pret Eiropas Savienības darbu, kuru es vienmēr pieņemu kā konstruktīvu, es uzskatu, ka augstākā līmeņa sanāksmes ar Ķīnu ir ļoti būtiskas un ka mums vienmēr jāpatur prātā tas, kas notika Helsinku procesā. Lūk, mēs redzējām izmaiņas, ko radīja attiecību atjaunošana. Joprojām ir tādas svarīgas jomas, kas saistītas ar tirdzniecību un jautājumu par Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kurās, manuprāt, mums ir atšķirīgi viedokļi. Tomēr es gribētu jums lūgt pievērst īpašu uzmanību Āfrikas jautājumam. Diemžēl Ķīna apzināti cenšas neievērot cilvēktiesību standartus būvdarbos, kas nozīmīgu projektu ietvaros tiek veikti Āfrikā. Es ceru, ka jūs varēsiet izvirzīt šo jautājumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Ķīna Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm neapšaubāmi ir nozīmīgs tirdzniecības partneris, un Ķīnas ievērojamās ekonomikas attīstības dēļ pēdējo gadu laikā tirdzniecības attiecības ir padziļinājušās.

Eiropas Savienības un Ķīnas attiecību nākotnes vārdā ir svarīgi izveidot patiesu partnerību, kuras pamatā ir otras valsts akceptēšana, kā arī vienādas vērtības. ES ir pasaulē zināma cilvēktiesību aizstāve, tāpēc tai aktīvi jāveicina cilvēktiesību jautājumu risināšana un nemitīgi jāmudina ievērot cilvēktiesības un vērtības.

Personīgi es uzskatu, ka šajā jomā mums nevajadzētu meklēt kompromisus, baidoties no tā, ka tādējādi mēs varētu pārraut tirdzniecību. ES ir morāls pienākums piespiest Ķīnas valdību uzņemties saistības, kuru rezultātā būtiski varētu uzlaboties cilvēktiesību ievērošana valstī, un visupirms nekavējoties un bez nosacījumiem pieņemt moratoriju par nāves sodu, ko joprojām ļaunprātīgi izmanto nolūkā likvidēt Ķīnas politiskos pretiniekus.

  László Tőkés (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā jau mēs zinām, ES ir lielākā Ķīnas tirdzniecības partnere, un Ķīna saņem mūsu atbalstu ekonomikas reformēšanā, tomēr neaizmirsīsim, ka šīs reformas nevar virzīties uz priekšu, ja netiek veiktas reformas cilvēktiesību jomā.

Eiropai veiksmīgi izdevās pārtraukt gandrīz 50 gadu ilgušo komunistisko totalitārismu, kas cilvēkiem atņēma identitāti, izjaucot daudzu dzīves ritumu. Tāpēc dialogos ar Ķīnu, kā arī gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē mums nepārtraukti jākoncentrējas uz jautājumu par komunistiskās Ķīnas nespēju ievērot cilvēktiesības.

Ar saviem paziņojumiem mums jāpauž stingrāka un noteiktāka kopīga nostāja, lai mēs varētu nodrošināt jēgpilnu iesaistīšanos tādu jautājumu risināšanā kā preses un reliģijas brīvība, diskriminācija pret etniskajām minoritātēm, Tibeta, uiguri un nāves sods. Tāpēc es lūdzu ES pārstāvjiem parūpēties par veiksmīgāku cilvēktiesību jautājuma integrāciju ES un Ķīnas attiecībās.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Pirms gaidāmās Eiropas Savienības un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes Komisijai un Padomei ir svarīgi saprast šo divu pušu attiecību būtību, raugoties no starptautiskās politikas skatupunkta.

Raugoties no Eiropas skatupunkta, pieaugošo Ķīnas ietekmi aizvien vairāk uztver kā draudu, nevis iespēju, un tagad mēs esam vīlušies, redzot, ka mums neizdevās īstenot savu sākotnējo mērķi ― pozitīvi ietekmēt Ķīnas iekšējo attīstību un rīcību starptautiskā mērogā.

Raugoties no Ķīnas skatupunkta, Eiropas Savienību galvenokārt uzskata par tādu, kurai piemīt ekonomiska un tehnoloģiska vara, un Ķīnai nav nekādu plānu iejaukties Eiropas Savienības aktivitātēs, kaut arī to aizskar ES pārstāvju paziņojumi saistībā ar to, kurā virzienā tai vajadzētu doties. Visa saspringtā gaisotne ES un Ķīnas attiecībās rodas no tā, ka, neraugoties uz abpusējām pragmatiskām, stratēģiskām un ģeopolitiskām interesēm, ES mēģina ietekmēt Ķīnu no normatīvas varas pozīcijām. Tādējādi Eiropas Savienībai Ķīna ir vajadzīga ne tikai drošības un ekonomikas interešu dēļ, bet arī tāpēc, lai Ķīna atbalstītu un īstenotu Savienības idejas attiecībā uz starptautiskajām attiecībām un cilvēktiesībām.

  Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Ķīna piedzīvo neizmērojamu attīstību un ir pretrunu pilna. Šīs valsts vara pieaug arī pasaules mērogā.

Tiesa, mums ir vajadzīga pašiem sava Eiropas stratēģija, lai mēs varētu noteikt veicamās darbības. Mums ir skaidri jāpauž savas intereses un jāpaskaidro, ka vēlamies panākt daudzpolāras globālas attiecības. Mēs esam ieinteresēti rast risinājumu klimata politikas problēmām. Mēs vēlamies piedzīvot vispārēju ilgtspējīgumu, tomēr nevēlamies, lai notiek koloniāla stila debates. Tā vietā mēs vēlētos, lai mūsu attiecības ar Ķīnu balstītos uz vienādiem noteikumiem. Tomēr tikpat nepārprotami es gribētu pateikt to, ka cilvēktiesības ir vispārējas. Ķīna joprojām neievēro cilvēktiesību standartus, un tajā nav preses brīvības. Tāpēc mums arī turpmāk pret Ķīnas valdību jābūt kritiskiem. Es uzskatu, ka mums nevajadzētu atcelt ieroču embargo. Mums arī turpmāk ir jānosoda Laogai jeb piespiedu darba nometnes. Mums jāpieprasa, lai tiek atcelts aizliegums veidot arodbiedrības un tiek piešķirta daudzo minoritāšu, īpaši tibetiešu un uiguru, kultūras autonomija.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju to, ka Ķīnas un Eiropas Savienības starpā notiks šādas augsta līmeņa pārrunas, un es ceru, ka tās būs ļoti veiksmīgas.

Manuprāt, tas, ka mēs ignorējam Ķīnu, nāks par ļaunu mums pašiem un mēs būsim lielākie zaudētāji. Mums ir lieliska iespēja izveidot paritāti, īpaši ņemot vērā abpusējos nolīgumus tirdzniecībā ar Ķīnu, un paritāte mūsu uzņēmumiem un mūsu pilsoņiem ir ļoti nepieciešama.

Es zinu, ka ir problēmas saistībā ar cilvēktiesībām, darba ņēmēju tiesībām, Ziemeļkoreju un citiem jautājumiem, tomēr vienu valsti var ietekmēt tikai tad, ja otra veido ar to attiecības. Ja tā nedara, tad šī otra valsts kļūst nesvarīga. Manuprāt, mums ir lieliska iespēja parādīt, ka Eiropā var valdīt vienprātība ― tā var runāt vienā spēcīgā balsī. Ja gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē to pamanīs, tad to ievēros visā pasaulē, un Eiropas Savienība kļūs daudz svarīgāka un daudz ietekmīgāka.

Pirms diviem gadiem man bija prieks atrasties Pekinas spēlēs. Ķīna ir jauka valsts, tajā dzīvo brīnišķīgi cilvēki. Jo plašākas būs mūsu attiecības ar viņiem, jo labāk gan viņiem, gan mums..

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Ja ES un Ķīnas attiecības būs pareizas un balstītas uz abpusēju cieņu, tad tām jābūt spējīgām apvienot un saprast mūsu abu kultūru atšķirības. Galvenais ir godīgi un rūpīgi censties panākt abpusēju atzīšanu. Lai to izdarītu, ir svarīgi tādi priekšnoteikumi kā personīgā pieredze un cilvēku spēju attīstīšana, tostarp valodas barjeru izskaušana. Tāpēc es atzinīgi vērtēju 2009. gadā Nankinā notikušās ES un Ķīnas 12. augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju, kurā minēta sadarbības spēcināšana izglītības jomā, talantu atbalstīšana, kopīga pētniecība un atbalsts valodu apmācībā, tostarp tika minēta apņemšanās visiem spēkiem būtiski uzlabot studentu apmaiņu. Tā kā es nezinu, vai šajā sakarā un kādā mērā kaut kas ir attīstījies ― es nezinu ne par ES, ne par Ķīnu ― es gribētu vēlreiz aicināt izrādīt pastiprinātu interesi par šīm jomām, jo tās ir svarīgs priekšnoteikums efektīvam daudzkultūru dialogam.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Tas ir fakts, ka Ķīna ― jau tagad pasaulē otrā lielākā ekonomika un eksportētāja ― drīz iegūs virsvaru un piespiedīs ASV izrādīt lielāku interesi pret sevi. Attiecīgi Eiropai drīz vajadzēs sacensties ar Ķīnu par ASV labvēlību, lai gan tās valdzinājums pamazām izgaist.

Šajos apstākļos ES attiecības ar Ķīnu kļūst vēl nozīmīgākas ne tikai komerciālā un ekonomikas ziņā, bet arī politiskajā un varbūt pat militārajā ziņā. Tomēr, lai tā notiktu, mums ir jāpārvar acīmredzamais centienu sadalījums ES iestāžu starpā, jo Eiropas Savienībai bieži vien tiek piešķirts “sliktā policista” statuss attiecībās ar Ķīnu, savukārt dalībvalstis savā starpā atsevišķi sacenšas par “labā policista” lomu attiecībās ar šo pieaugošo virsvaru.

  Priekšsēdētāja. – Papildus ziņai, ko esmu saņēmusi no Padomes, vēlos paskaidrot, ka komisārs De Gucht kungs uzstāsies Ashton kundzes vārdā, kā arī to, ka saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Parlamentu Ashton kundze pārstāv gan Komisiju, gan Padomi. Šo paskaidrojumu sniedzu, atbildot uz deputātu komentāru par Padomes klātneesamību.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, pateicos, ka paskaidrojāt to, ka šodien būtībā esmu uzlicis it kā divas cepures (starp citu, man ir vismaz divas cepures, viena tumši brūna samta cepure ziemai un otra — platmales tipa cepure vasarai). Priekšsēdētājas kundze, jūs minējāt, ka tāda bija vienošanās ar Parlamentu. Patiesībā tā noteikts Lisabonas līgumā. Lai nerastos pārpratumi, ir svarīgi, ka tad, kad es uzstājos šādās debatēs, jūs norādītu “AP/PV”, nevis “Komisija”. Tādējādi visiem deputātiem būtu saprotams mans ― vai kāda cita ― īpašais stāvoklis šādās debatēs. Šajā sakarā gribu teikt, ka šīs patiešām bija bagātīgas debates. Atlikušajās minūtēs pirms balsošanas es mēģināšu sniegt atbildes uz dažiem jautājumiem.

Vispirms runāšu par klimata pārmaiņām, ko minēja Bütikofer kungs. Patiesībā ir ļoti svarīgi, lai mēs ar Ķīnu panāktu kopīgu vienošanos attiecībā uz klimata pārmaiņām. Šis jautājums ir iekļauts 6. oktobrī paredzētās augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā.

Tagad jāmin kāda vispārīgāka piezīme par stratēģisko partnerību. Daudzi Parlamenta locekļi jautāja, ko šī stratēģiskā partnerība patiesībā nozīmē. Man tā nozīmē to, ka Ķīna ― būdama viena no svarīgākajām tautsaimniecībām pasaulē, lielākā valsts pasaulē, virsvara, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes locekle, elektrostacija ekonomikas jomā un pieaugošas nozīmes militārais spēks ― kopā ar Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un citām pusēm uzņemas atbildību par pasaules norisēm. Lūk, kādam, manuprāt, vajadzētu būt šim skaidrojumam. Runa nav tikai par politiku, ekonomiku, klimata pārmaiņām vai izejmateriāliem, bet gan par kopīgu atbildību vadīt pasaules norises. Mēs esam gatavi to darīt kopā ar viņiem.

Tika pieminētas arī vairākas problēmas ekonomikā. Piemēram, Belder kungs vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Tirdzniecības palāta ir sagatavojusi ziņojumu par traucēkļiem tirdzniecībā; starp citu, šī palāta to nedara pirmo reizi, tā ziņojumu sagatavo katru gadu. Ir pieejama arī šā 627 lappušu ziņojuma īsāka versija, kurā sniegts analītisks kopsavilkums. Mēs ar viņiem bieži kontaktējamies. Nesen, kad bijām vizītē Ķīnā, mums ar viņiem bija padziļinātas pārrunas. Mēs bijām sanāksmē arī ar Ķīnas vadību, un šajā sanāksmē Eiropas uzņēmēji varēja uzdot tai savus jautājumus. Tāpēc jāsaka, ka mēs esam labi informēti par visu, kas šajā sakarā notiek. Ir arī problēmas, īpaši saistībā ar obligāto sertifikāciju, ir vietējo inovāciju problēmas, kā arī izejmateriālu bezgalīgās problēmas, kas attiecas ne tikai uz ieguves rūpniecību, bet arī uz kokvilnas, papīra un citu produktu rūpniecību. Šis ir ļoti plašs jautājums, un mums arī turpmāk vajadzētu rūpīgi sekot tā risināšanai. Tas būs arī viens no galvenajiem tematiem augstākā līmeņa sarunās par ekonomiku, kas ar Ķīnu paredzētas novembrī.

Tika uzdoti arī daži konkrēti jautājumi par savstarpīgumu, cita starpā to uzdeva arī De Sarnez kundze. Mēs gatavojam paziņojumu par tirdzniecību, kas būs pieejams oktobra beigās. Tajā tiks ierosināts jauns instruments, līdzīgs tirdzniecības aizsardzības instrumentiem; pamatojoties uz ziņojumu, šis jaunais instruments dos mums iespēju iejaukties, ja kāda valsts slēgs savas valdības iepirkumu tirgu mūsu produktiem un mūsu uzņēmējiem, ― tas nav vērsts tieši pret Ķīnu, bet gan pret visām valstīm ―, šis jaunais instruments dotu mums iespēju atdarīt, tieši tāpat rīkojoties ar mūsu tirgu un noslēdzot to viņiem. Es patiesi atbalstu atvērtību, tomēr atvērtība nozīmē arī to, ka ir jābūt savstarpīgumam. Eiropas Komisija rīkosies šajā sakarā ― es atkārtoju, ka tas nenotiek, vēršoties tieši pret Ķīnu, tomēr par Ķīnu noteikti tiks padomāts.

Tika pieminēts dempings. Mēs neesam novērojuši strauju dempinga aktivitāšu un antidempinga procedūru pieaugumu, tomēr cītīgi sekojam tam. Vajadzības gadījumā mēs veiksim nepieciešamos pasākumus. Piemēram, pagājušajā nedēļā mēs attiecīgi rīkojāmies saistībā ar alumīnija riteņiem, un arī patlaban joprojām šo jomu cītīgi uzraugām.

Brok kungs jautāja par tirgus ekonomikas statusu. Tas patiešām ir ļoti interesants temats. Viens no jautājumiem, kuru mums vajadzētu sev uzdot, ir par to, vai mums nevajadzētu mainīt savu pieeju tirgus ekonomikas statusam. Šāds statuss patiesībā ir tehnisks novērtējums, kura pamatā ir atbilstība pieciem kritērijiem. Tirgus ekonomikas statuss vienmēr ir bijusi viena no Ķīnas pamatprasībām mums, un ir bijusi doma izmantot šo statusu kā “kārti” ES ofensīvo interešu īstenošanai. Tomēr Ķīna nekad nav mums norādījusi, ko tā būtu gatava dot pretī par tirgus ekonomikas statusu. Skaidrs, ka mēs neesam ieinteresēti šo statusu atdot par velti. Mēs Ķīnā saskaramies ar pieaugošām problēmām tādās jomās kā piekļuve tirgum, investīciju iespējas mūsu uzņēmumiem, valdības iepirkumi un piekļuve izejmateriāliem. Lai kādreiz mainītu savu pieeju tirgus ekonomikas statusam, mums jāredz uzlabojumi šajās jomās. Piebildīšu vēl, ka sakarā ar iestāšanos PTO no 2016. gada tai automātiski tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss.

Tika uzdots arī jautājums par Partnerības un sadarbības nolīgumu, cita starpā to uzdeva Rivellini kungs. Sarunas turpinās. Kas attiecas uz tirdzniecību, pagājušajā nedēļā mēs bijām Pekinā. Kas attiecas uz politiku, mēs esam sašaurinājuši sarunu loku līdz jautājumiem par cilvēktiesībām, Taivānu un migrāciju. Starp citu, tas viss vēl ir procesā, un, gluži tāpat kā cienījamais deputāts, es laikus gribētu teikt nobeigumu.

Nobeigumā ļaujiet man izteikties par cilvēktiesībām ― par tematu, ko skāra daudzi Parlamenta locekļi. Par cilvēktiesībām mēs runājam regulārajos politiskajos kontaktos un īpaši dialogā par cilvēktiesību jautājumiem, tiekoties ar Ķīnas varas iestādēm, un pēdējā šāda sanāksme notika 29. jūnijā Madridē. Piemēram, Nankinā, kur notika ES un Ķīnas 12. augstākā līmeņa sanāksme, šie jautājumi tika skarti gan pārrunās, gan arī preses konferencē. Protams, par cilvēktiesībām un tiesiskumu runāsim arī augstākā līmeņa sanāksmes debatēs Briselē.

ES izsaka atzinību par to, ka Ķīna ir progresējusi attiecībā uz ekonomikas un sociālajām tiesībām. Mēs augstu vērtējam Ķīnas vadības panākumus, uzlabojot ekonomisko stāvokli miljoniem cilvēku, kā par to liecina veids, kādā Ķīna atrisināja ekonomikas lejupslīdi. Tomēr to nevar salīdzināt ar civilajās un politiskajās tiesībās gūto līdzīgo progresu. Ņemot vērā Ķīnas lomu pasaulē un tās saistības saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, starptautiskā mērogā vēlais, lai Ķīna ievēro starptautiski atzītus standartus visās cilvēktiesību jomās. Mēs mudinām Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskām tiesībām, kas būtu vistaustāmākā zīme, ka Ķīna ir gatava pildīt saistības un ievērot cilvēktiesības.

Visbeidzot, runājot par Tibetu, ES respektē Ķīnas, tostarp Tibetas, suverenitāti un integritāti, tomēr cilvēktiesības ir vispārējas un starptautisko sabiedrību pamatoti satrauc situācija Tibetā. Mēs esam noraizējušies par to, ka pret ievērojamu skaitu tibetiešu intelektuāļu un rakstnieku patlaban tiek vērstas kriminālapsūdzības. Mēs mudinām Ķīnu ļaut tibetiešiem pilnībā izmantot viņu politiskās, reliģiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras pamattiesības saskaņā ar Ķīnas konstitūciju un Ķīnas tiesību normām par vietēju autonomiju.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

(Sēdi uz dažām minūtēm pārtrauca)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs