Debašu stenogramma

Otrdiena, 2010. gada 21. septembris - Strasbūra

6. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Pablo Arias Echeverría (A7-0226/2010)

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Elektroniskā komercija ir kļuvusi par neatņemamu interneta sastāvdaļu, bet diemžēl tajā vēl joprojām ir pamanāmi trūkumi, sevišķi pārrobežu komercijas jomā. Nekoordinēti atsevišķo valstu noteikumi var būt nopietns šķērslis preču brīvajai apritei Eiropā. Saskaņā ar pētījumu datiem 2009. gadā katrs trešais patērētājs Eiropā elektroniski iegādājās vismaz vienu preci, bet tikai 7 % šādu darījumu veica no citas dalībvalsts. Kāds cits pētījums skaidri liecina, ka 60 % no visiem pārrobežu iepirkšanās mēģinājumiem ir neveiksmīgi tādēļ, ka piegādātājs var noraidīt darījumu vai arī atsakās veikt piegādi. Eiropa var lepoties ar 500 miljoniem patērētāju, bet tie neko nedara, lai viņu klātbūtne internetā būtu jūtama. Mums arī jādara viss iespējamais, lai radītu apstākļus vienota, funkcionējoša elektroniskā tirgus izveidei. Tādēļ atbalstīju šo ziņojumu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, pateicos par man sniegto iespēju skaidrot savu viedokli saistībā ar šo balsojumu. Manuprāt, visi piekrīt, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums — elektroniskajai komercijai vēl joprojām ir pārāk daudz šķēršļu. Ir svarīgi, lai gan digitālās, gan fiziskās preces internetā mēs varētu iegādāties visās ES dalībvalstīs. Atzinīgi novērtēju visas iniciatīvas, ar kuru palīdzību tiek nojaukti šķēršļi Eiropas Savienībā šī mērķa sasniegšanai. Iespējams, ka tas ir viens no pozitīvajiem Eiropas Savienības pastāvēšanas aspektiem.

Tomēr tajā pašā laikā vēl lielāks komercijas apjoms ir saistīts ar pārējo pasaules daļu, un es vēlos cerēt, ka šajā gadījumā mēs nevis centīsimies ieviest regulējumu pasaules mērogā, bet gan uzlabot koordināciju starp dažādām jurisdikcijām, lai likvidētu visus šķēršļus un lai Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji varētu izmantot zemāku cenu sniegtās priekšrocības pārējās pasaules valstīs un iegādāties izstrādājumus, preces un pakalpojumus internetā no pārējām pasaules valstīm.

Vienlaikus mums jāatzīst, ka, tā kā datu pārraides joslu platumi, atmiņas iekārtas un dati ir pieejami pārpilnībā, cenas tiecas uz nulli, un laika gaitā dažu digitālo produktu cenas samazināsies līdz nullei.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Tie mani vēlētāji, kas ir iesaistīti uzņēmējdarbībā, raudzīsies uz šāda veida ziņojumu ar gurdenu vienaldzību. Šīs ir visas tās banālās frāzes, klišejas, kas mums asociējas ar ES direktīvām: „elektroniskā komercija ir būtiski svarīgs interneta virzītājspēks”; „svarīgs katalizators ES 2020. gada stratēģijas mērķu sasniegšanā”; „ir svarīgi, lai visas ieinteresētās puses sadarbotos”. Tas nekādā ziņā nav saistīts ar faktiskās komercijas un brīvās apmaiņas veicināšanu. Lai uzņēmumi varētu pirkt un pārdot cits citam, direktīvas un regulas nav nepieciešamas — tāda ir to nodarbošanās, ko nav nepieciešams speciāli atļaut ar likumu.

Ja kāds no maniem vēlētājiem veic pārdošanu internetā uzņēmumam otrā zemeslodes pusē — Austrālijā vai Jaunzēlandē, to var izdarīt, neizmantojot ES vienoto tirgu reglamentējošo ietvarstruktūru. Faktiski bieži vien tas viņiem izdodas, neradot tik daudz problēmu kā tad, ja tie to mēģinātu īstenot sarunu ceļā caur Eiropas noteikumu labirintiem, kas, iespējams, izskaidro to, kādēļ laika posmā, kamēr esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu tirdzniecības bilance ar jebkuru citu kontinentu, izņemot Eiropu, ir pozitīva. Iespējams, tas izskaidro, kādēļ, pateicoties tehnoloģiskās revolūcijas attīstībai, mani vēlētāji no jauna atklāj savu globālo aicinājumu.

Ziņojums: Christine De Veyrac (A7-0195/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā šajā ziņojumā ir skaidri redzams, gaisa satiksmē jau gadiem ir vērojams stabils pieaugums. Neskatoties uz lielo progresu drošības jomā, tas ir neizbēgami saistīts ar pieaugošu negadījumu risku.

Eiropas noteikumi gaisa satiksmes negadījumu izmeklēšanas jomā ir noteikti 1994. gada direktīvā, ko izstrādāja laikā, kad vēl nebija izveidota EASA — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra. Tādēļ pilnībā atbalstu referentes mērķi izveidot skaidru tiesisko regulējumu, izstrādājot jaunu regulu, kurā EASA tiek noteikta kā galvenā aviācijas drošības aģentūra Eiropā.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Regulā ir uzlabota drošības izmeklēšana saistībā ar negadījumu novēršanu nākotnē, kā arī koordinācija, izveidojot iestāžu tīklu un rūpējoties par upuriem un to ģimenēm, tomēr esmu sarūgtināta par to, ka tajā nav iekļauti divi jautājumi — pirmkārt, taisnīgas korporatīvās kultūras princips, lai personālam nenoteiktu sankcijas par tā pieredzei un apmācības līmenim atbilstošu lēmumu pieņemšanu, nekādā gadījumā neizrādot iecietību pret rupju nolaidību, tīšiem pārkāpumiem vai destruktīvu rīcību, un, otrkārt, prasība ieviest pašregulējošu uzvedības kodeksu, lai novērstu neizpaužamas informācijas atklāšanu, kas varētu nonākt plašsaziņas līdzekļu rokās, tādā veidā izvairoties no nepelnītām ciešanām ģimenēs.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Mēs zinām, ka pastāvošā Kopienas sistēma negadījumu izmeklēšanā civilajā aviācijā nav pilnībā apmierinoša. Dažos pēdējos gados Eiropas Savienībā vērojams ievērojams transporta plūsmas pieaugums un paplašināšanās, un ir labākas izmeklēšanas metodes. Tādēļ regula ir izstrādāta, lai reaģētu uz radušos situāciju un nodrošinātu daudz efektīvāku negadījumu novēršanu.

Ierosinātā regula nodrošina iespēju iesaistīt EASA aģentūru — kas pastāv jau kopš 2002. gada un ir atbildīga par gaisakuģu sertificēšanu — negadījumu izmeklēšanas procesā, izveidot Eiropas civilās aviācijas izmeklēšanas iestāžu tīklu un ierosināt izmaiņas attiecībā uz iesniedzamo izmeklēšanas ziņojumu veidu un jomu, iekļaujot prasību atklāt aviokatastrofās iesaistīto gaisa kuģu pasažieru sarakstu. Apspriestais teksts ir radies kompromisa rezultātā starp Parlamentu un Padomi. Čehija Padomē ir piekritusi šim kompromisam. Ziņojumam ir tehnisks raksturs, un tas veicinās lielāku aviācijas drošību. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Īslandes vulkāna izvirdums aprīlī parādīja, ka faktiski visā Eiropas kontinentā aviācijas plūsma bija apstājusies. Pašlaik nav citas alternatīvas. Ne dzelzceļa transports, ne arī kāda cita transporta nozare nespēja aizstāt aviāciju, kā rezultātā rodas jautājums par tās drošību un uzticamību. Aviācijas incidentu, kas mūs interesē visvairāk, vai aviokatastrofu gadījumā ir būtiski spēt efektīvi konstatēt cēloņus, lai pirmām kārtām noteiktu atbildīgos. Tomēr vēl svarīgāks aspekts ir gatavība novērst incidentus, sevišķi sadursmju un aviokatastrofu gadījumos, šajā ārkārtīgi nozīmīgajā transporta jomā.

Vēlos izteikt atzinību gan referentei, gan ēnu referentiem par to, ka tiek skarta virkne jautājumu. Ir uzsvērtas atbildības jomas un veidi, kā atrisināt problēmas. Tā ir teicama regula. Es to atbalstīju.

Ziņojums: Alejo Vidal-Quadras (A7-0112/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pēdējos gados daudzas dalībvalstis ir pieredzējušas vairākkārtējus gāzes piegādes pārtraukumus, apliecinot, ka pieaugošā Eiropas Savienības atkarība no ārvalstu gāzes piegādes var kaitēt dalībvalstu ilgtermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

Es pilnībā atbalstu viedokli, ka enerģijas drošība ir jāuzskata par būtisku faktoru, apsverot Eiropas Savienības globālo drošību, bet, savukārt, nepārtrauktas gāzes piegādes garantēšana ES, sevišķi krīzes situācijās, jāuzskata par stratēģisku mērķi.

Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu un pievienojos referenta viedoklim, cerot, ka šī regula drīz stāsies spēkā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Krīze gāzes piegādes jomā, kas pagājušajā ziemā izveidojās starp Krieviju un Ukrainu, negatīvi skāra Eiropas iedzīvotājus un ekonomiku, vienlaikus atklājot, cik lielā mērā Eiropas Savienība ir neaizsargāta pret un atkarīga no ārvalstu piegādēm.

ES ir jāizveido sava enerģētikas politika, kas būtu solidāra, un tādā veidā jānodrošina enerģijas piegāžu drošība visā ES teritorijā saskaņā ar jaunajām Lisabonas līgumā noteiktajām pilnvarām. Ņemot vērā pēkšņos gāzes piegādes pārtraukumus, piekrītu referenta viedoklim, kurš ir pastiprinājis tā panta noteikumus, kas attiecas uz ārkārtas stāvokļa izsludināšanas iespējām Kopienā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā jeb, citiem vārdiem sakot — valstī, kurā, piemēram, ir krīze un gāzes piegāde ir pilnībā pārtraukta, pat ja samazinājums ES mērogā nav sasniedzis 10 % robežu. Uzskatu arī, ka ir pareizi izveidot īpašu Kopienas mehānismu, kas tiks ieviests reģionālā līmenī.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Gāzes piegādes drošība ir un vēl ilgi būs jautājums, kurš ir būtisks starptautiskā politiskā stāvokļa noteikšanā, bet kurš, kas vissvarīgākais, ir būtisks atbilstošu dzīves apstākļu nodrošināšanā Eiropas iedzīvotājiem, garantējot atbilstošu šo vitāli svarīgo dabas resursu apjomu. Ziņojuma autora ierosinātās idejas, piemēram, ārkārtas stāvokļa izsludināšanas sistēma, saistot kritērijus ar atsevišķu ģeogrāfisko teritoriju, nosakot precīzus robežvērtības, kas ļautu dalībvalstīm iejaukties tirgus darbībā, un ar gāzes piegādi saistīto datu un komerciālās informācijas aizsardzības centralizācija un pastiprināšana, neapšaubāmi uzlabos gāzes piegādi un garantēs tās nepārtrauktību. Šī problēma ir sevišķi svarīga valstīm, kuru ekonomikā gāze ir pamata enerģijas avots, un šādu valstu Eiropā ir daudz. Protams, ka es atbalstīju šo ziņojumu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Esam apstiprinājuši nozīmīgu ziņojumu par gāzes piegādes drošību. Ziņojumā ierosinātie pasākumi ir solis pareizā virzienā, bet tie nesniedz sabiedrībai vai ekonomikai pilnīgu drošības sajūtu. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka virkne dalībvalstu ir rīkojusies savās interesēs, nevis centusies veidot īstu, koordinētu un savstarpēji izdevīgu Eiropas politiku šajā jomā.

Mums jācenšas panākt, lai ieguve un transportēšana tiktu nodalītas, kā arī ir jālikvidē monopoli un jāizņem jautājums par gāzi no starptautiskās politikas dienas kārtības. Gāzes piegādes avotu un ceļu dažādošana, infrastruktūras attīstība, gāzes piegādes jomā iesaistīto organizāciju sadarbība un vienots darbs pārnacionālā līmenī ir būtiski veicamie pasākumi. Manuprāt, šis dokuments ir sākums kopējas enerģētikas politikas izstrādei.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Gāzes piegādes drošība ir viens no Eiropas ekonomiskās un stratēģiskās drošības svarīgākajiem aspektiem. Spēja runāt vienotā balsī kopīgās enerģētikas politikas jautājumos ar enerģijas piegādātājiem ir viens no svarīgākajiem mērķiem. Es ļoti augstu vērtēju komisāra Otingera paveikto un uzskatu — tomēr viņa minētie pieci, septiņi gadi diskusijām ar dalībvalstīm ir pārāk liels termiņš. Kopīgā enerģētikas politika ir vajadzīga vistuvākajā laikā. Nepieciešams nodrošināt piegādes avotu dažādību, īpaši Baltijas valstīm, jo viens piegādātājs — Krievija — savu monopolstāvokli izmanto, lai iejauktos atkarīgo valstu politiskajās norisēs. Jāizveido starpsavienojumi gāzes piegādei Eiropā, balstoties uz solidaritātes principu, kas ir Eiropas Savienības politikas pamatā. Nav pieļaujama situācija, kurā, dažādojot gāzes piegādātājus, tā uz Eiropas Savienību joprojām tiktu transportēta caur Krieviju. Eiropai ir jāattīsta tieša sadarbība ar Vidusāzijas, ar Aizkaukāza valstīm, ir jāizpēta tight gas un shale gas projekti, kā arī alternatīvie enerģijas avoti. Paldies!

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es arī balsoju par šo pasākumu. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai sākt skaidri regulēt enerģijas drošību un enerģijas piegādi — diskusija pagājušajā gadā apliecināja mūsu atkarību no trešo valstu enerģijas piegādes.

Šajā plenārsēžu zālē apstiprinātā regula beidzot risina šo problēmu, cenšoties novērst turpmākās krīzes, sperot svarīgu soli uz priekšu enerģijas drošības jomā. Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt atbilstoša enerģijas apjoma garantēšanu ģimenēm un aizsargātiem patērētājiem; citiem vārdiem sakot, būtiski svarīgām struktūrvienībām un dienestiem. Tās tiek arī aicinātas izstrādāt krīzes novēršanas un ārkārtējas darbības pasākumu plānus.

Tādā veidā virzāmies uz dalībvalstu subsidiaritātes principa īstenošanu, kas tik augstu tiek vērtēts Eiropas Savienībā un parlamentārajā grupā, kurai es piederu. Sevišķi atbalstu 62. grozījumu. Visbeidzot, es aicinu jūs pievērst uzmanību, ja atļausiet, manas valsts tālredzībai, atverot virkni komunikācijas kanālu ar valstīm, kurām pieder lielas gāzes krājumu rezerves.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Šodien Eiropas Parlaments ir pieņēmis regulu par gāzes piegādes drošības nodrošināšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs solis kopējas Eiropas Savienības enerģētikas politikas ieviešanā. Tas ir solis pretī enerģētikas solidaritātei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un labākai reģionālai sadarbībai.

Es balsoju par šo dokumentu tādēļ, ka uzskatu šo regulu par iespēju nodrošināt, lai Eiropas Savienības enerģētikas „salām”, piemēram, Baltijas valstīm, gāze būtu joprojām pieejama tad, kad piegādes monopolizētāji vienpusēji noslēdz vārstus.

Regula arī bruģē ceļu uz Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu enerģētikas infrastruktūras projektiem, kas veicina enerģētiskās izolētības likvidēšanu. Tomēr regulā paredzētie noteikumi ciešākai trešo valstu piegādātāju, piemēram, „Gazprom”, darbības novērošanai galvenokārt konkurences jomā, tika noraidīti, un regulā ir ietverti tikai vispārīgi noteikumi.

Otrs vienlīdz svarīgs aspekts ir vides aizsardzība. Ņemot vērā, ka regula sniedz iespēju finansēt trešo valstu projektus no Eiropas Savienības līdzekļiem, ceru, ka Eiropas Komisija pasteigsies ieviest neatkarīga vides ietekmes novērtējuma instrumentu.

Ziņojums: Csaba Sógor (A7-0231/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šī nolīguma mērķis ir stiprināt sadarbību starp iesaistīto valstu valdībām, lai paātrinātu to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, un to panāktu, paredzot visus tehniskos noteikumus par atpakaļuzņemšanu, pieteikumiem, pierādījumiem, termiņiem, pārsūtīšanas kārtību un transportēšanas veidiem.

Es balsoju par šo nolīgumu, jo esmu pārliecināts, ka šis nolīgums ir nepieciešams kā fundamentāls līdzeklis cīņā pret nelegālo imigrāciju Eiropas Savienībā.

Nolīgumā ir iekļauta neietekmējamības klauzula attiecībā uz citiem starptautiskiem tiesību aktiem un datu aizsardzības noteikumiem — dalībvalstīm jāievēro attiecīgās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem, piemēram, nerepatriēšanas princips, un tām jāuzņemas atbildība par izraidīšanu savā tiesā.

Nerepatriēšanas principam ir arī procesuāla ietekme, jo dalībvalstīm ir jāveic riska novērtējums par iespējamu nežēlīgu izturēšanos, tostarp netiešas izraidīšanas gadījumā uz starpniekvalsti.

Ar nolīgumu tiek arī izveidota — un ar to arī beigšu — Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja, un šajā ziņā vēlos uzsvērt, priekšsēdētājas kundze, ka Eiropas Parlaments diemžēl tajā nebūs iesaistīts. Tādēļ aicinu Eiropas Komisiju attiecīgi mums regulāri ziņot par tās veiktajiem pasākumiem.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Cik ironiski, ka Eiropas Parlaments šodien balso par nolīgumu, kas paredz nabadzīgu un bez naudas līdzekļiem atstātu Pakistānas pilsoņu izraidīšanu no Eiropas Savienības un to nosūtīšanu atpakaļ uz dzimteni, kuru posta katastrofāli plūdi. Pakistānas nabadzīgie iedzīvotāji, zemnieki un strādnieki, kas jau tā ir daudz cietuši, šobrīd cieš vairāk nekā jebkad, kad 20 % no viņu valsts teritorijas ir plūdu sagrauta, labība ir iznīcināta, lopi ir gājuši bojā, bērni dzīvo izsalkuši un plūdi ir skāruši 20 miljonus iedzīvotāju.

Būtu daudz pareizāk šeit apspriest, kā varam apkarot, mazināt un izbeigt nabadzību Pakistānā, piemēram, piespiežot Starptautisko Valūtas fondu dzēst Pakistānas valsts parāda slogu, lai dzēstu Pakistānas strādnieku un nabadzīgo iedzīvotāju privātā parāda slogu, un palielināt ciešanu novēršanai paredzētās palīdzības apjomu, šo palīdzību izdalot nevis ar korumpētas valdības starpniecību, bet to veicot demokrātiskā zemnieku, strādnieku un nabadzīgo iedzīvotāju uzraudzībā, kas ir īstie upuri šajā situācijā. Tā būtu daudz atbilstošāka reakcija uz Pakistānas iedzīvotāju ciešanām.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā par Eiropas Savienības un Pakistānas nolīgumu. Šķiet, ka ar nolīgumu tiek uzlabotas nacionālo valstu, vai arī dalībvalstu, iespējas izraidīt nelegālos imigrantus uz Pakistānu. Sākotnēji tas var likties vēlams Apvienotajai Karalistei, tomēr tikai Lielbritānijai, kā neatkarīgai suverēnai nacionālai valstij, ir tiesības izlemt, kas var un kas nevar šķērsot tās robežas.

Balsot par šo nolīgumu būtu nodot šīs tiesības Eiropas Savienībai, kas man šķiet neiespējami. Lielbritānijai jākontrolē sava imigrācijas politika — legāla vai nelegāla, un šī kontrole nav jānodod Eiropas Savienībai.

  Jens Rohde (ALDE). – Vēlos teikt, ka Dānijas Liberālā partija ir ārkārtīgi apmierināta ar šodienas balsojumu par ES un Pakistānas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu. Beidzot pēc vairākiem pārrunu gadiem starp Komisiju un Pakistānu, ir panākts nolīgums, kas atļauj tādu migrantu atpakaļuzņemšanu, kas vairs neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem jebkurā ES dalībvalstī.

Šis nolīgums ir svarīgs instruments cīņā pret nelegālo migrāciju Eiropas Savienībā, sevišķi tādēļ, ka Pakistāna ir ievērojama migrantu izcelsmes un tranzīta valsts. Ar šo nolīgumu Pakistāna piekrīt uzņemt atpakaļ savus pilsoņus un noteiktos apstākļos arī trešo valstu pilsoņus. Šīs nolīgums stiprinās drošību Eiropas teritorijā.

Ziņojums: Metin Kazak (A7-0238/2010)

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par M. Kazak ziņojumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Turciju, tāpat kā balsoju par to Starptautiskās tirdzniecības komitejā un sēžu zālē. Lai gan Turcija uzcēla muitas barjeru ar Eiropu jau pirms zināma laika, tirdzniecībai starp abām pusēm joprojām ir daudz šķēršļu un barjeru.

Ja vēlamies veicināt noteiktu un pozitīvu tirdzniecības pieaugumu, Turcijai ir jāņem vērā Parlamenta nostāja, un tādēļ jānodrošina lielāka to Turcijas tiesību aktu tuvināšana Kopienas acquis, kas attiecas uz brīvo tirdzniecību, tai jāievieš konkrētas procedūras cīņai pret viltošanu, kas skar arī sabiedrības veselībai svarīgas nozares, piemēram, medikamentus, un tai jāgarantē preču brīva aprite muitas jomā, atceļot lielo importa procedūru slogu, kas kaitē Eiropas ražošanas un lauksaimniecības nozarei.

Tai arī jāatsakās no diskriminējošās prakses, kas vērsta pret Eiropas rūpniecību saistībā ar valsts iepirkumu līgumiem, un tie jāsaskaņo ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas pieņemtajiem līgumiem.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Protams, ka es balsoju pret M. Kazak ziņojumu, ņemot vērā argumentus, kurus izklāstīju sēžu zālē. Es nevaru balsot par tāda referenta izstrādātu ziņojumu, kurš ir parādā par visas savas izglītības iegūšanu, kas izmaksāja lielas naudas summas, ko tiešā veidā finansēja Turcijas valdība. Manuprāt, tas ir interešu konflikts. Saprotams, ka šādu ziņojumu nav iespējams objektīvi izstrādāt, un tieši tādēļ es balsoju pret to.

Gribu teikt vēl ko. Varam redzēt, ka šajā ziņojumā ir ietverti punkti, kam nav nekāda sakara ne ar tirdzniecību, ne ar ekonomiku. Šajā ziņojumā tiek pieminētas un uzslavētas nesenās izmaiņas, kas izdarītas Turcijas konstitūcijā, kas, manuprāt, nav nekas vairāk kā islāmistu uzvara pār tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas Turciju redzēt kā sekulāru valsti. Vēlos piebilst, ka Turcijas sekulāro raksturu diemžēl garantēja militārie spēki kopā ar tiesu sistēmu.

Turcija tiecās un arī pašlaik aizvien vairāk tiecas iet pa islāmistu ceļu, un es balsoju pret šo ziņojumu, jo nepiekrītu, ka šāda situācija varētu būt apsveicama.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Turcijas kā pasaules tirdzniecības dalībnieces nozīme pēdējos gados ir palielinājusies, sevišķi tādēļ, ka valsts arvien vairāk iegūst, pateicoties tās unikālam ģeogrāfiskam stāvoklim.

Muitas savienības izveide ar Eiropas Savienību 1996. gadā ļāva padziļināt mūsu ekonomiskās attiecības. Kopš tā laika ir sasniegta ievērojama tirgus integrācija, konkrēti attiecībā uz preču brīvo apriti. Īpašs ievērības cienīgs sasniegums ceļā uz integrāciju bija nesenā jauna Turcijas Muitas kodeksa pieņemšana un Vispārējo preferenču sistēmas ieviešana.

Nevar noliegt, ka pēdējos gados Turcija ir bijusi svarīga Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Tik tiešām, tā atrodas septītajā vietā ES lielāko importa tirgu un piektajā vietā tās eksporta tirgu sarakstā.

Tā ir kļuvusi par bāzi investīcijām vairākiem Eiropas uzņēmumiem, palielinot integrāciju ES piegādes un ražošanas ķēdē, un bieži segmentos ar augstu pievienoto vērtību.

Es balsoju par šo ziņojumu, priekšsēdētājas kundze, jo piekrītu idejai, ka vispirms mums jāpanāk, lai muitas savienība kļūtu funkcionālāka. Tādēļ atbalstu šīs attiecības starp Turciju un Eiropas Savienību.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienībai ir visaptverošas tirdzniecības attiecības ar Turciju. Kopš 1996. gada pastāv arī muitas savienība, un, neskatoties uz to, tirdzniecībā pastāv arī virkne barjeru. Tādēļ esmu sevišķi gandarīts, ka Parlaments ir šodien aicinājis Turcijas Republiku atcelt tās pārmērīgi sarežģītās importa procedūras un saskaņot tās pārstrādāto lauksaimniecības produktu kvotu sistēmu, jo tā neatbilst muitas savienības noteikumiem.

Otrkārt, mums ir arī jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka no Turcijas Republikas importētie lauksaimniecības produkti atbilstu tādiem pašiem standartiem, kādi ir izstrādāti Eiropas Savienībā.

Šodien balsoju par ziņojumu. Tomēr patiesībā ir vēl daudz darāmā. Ķersimies pie darba!

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Apsveicu referentu par viņa veikto darbu un, kas vissvarīgākais, par viņa pieeju šai tēmai, jo jau daudzus gadus mums ir noritējušas sarunas ar Turciju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Tādēļ šis ir sarežģīts laiks.

Nav jāatgādina, ka Turcija ir izcila Eiropas tirdzniecības partnere, ko veicina tās izdevīgā atrašanās vieta, kas ir kā dabiski vārti uz Āziju. Eiropas Savienība ir Turcijas lielākā tirdzniecības partnere. Statistika ir teicama; skaitļi ir pārliecinoši.

Šīs tirdzniecības attiecības ir jāuzlabo, tādēļ piekrītu 16. un 20. punktā ietvertajam aicinājumam likvidēt importa licences un atcelt noteiktu medicīnas produktu importa aizliegumu.

Visbeidzot, piekrītu arī, ka jāstiprina un jāpaplašina muitas savienības darbība, lai tirdzniecība kļūtu arvien ienesīgāka.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par M. Kazak ziņojumu, jo tādā veidā tiks uzlabotas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Turciju. Tādā veidā tiks stiprinātas Eiropas Savienības kaimiņattiecības ar Turciju. Tieši tas un tikai tas mums ir vajadzīgs.

Atturējos no balsojuma par 1. grozījumu, ko iesniedza grupa „Brīvības un demokrātijas Eiropa”. Piekrītu viņu viedoklim, ka Turcijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai, bet M. Kazak ziņojumā šis jautājums nebija ietverts. Tādēļ balsojumā par šo grozījumu atturējos un tiešām balsoju par ziņojumu tikai tādēļ, ka galu galā mums ir nepieciešams veidot labas kaimiņattiecības ar Turciju.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Neskatoties uz ES un Turcijas attiecību uzlabošanos, joprojām Eiropas Savienības attiecībās ar Turciju pastāv grūtības tarifu un netarifu barjeru veidā, ko nepieciešams vienkāršot kopā ar citām formalitātēm un procedūrām. Problemātiski jautājumi ir abām pusēm. Tie ir intelektuālā īpašuma tiesību neievērošana un problēma, kas saistīta ar preču viltojumiem, no mūsu partneru puses.

Mēs tiešām vēlamies būt partnerattiecībās ar Turciju, tādēļ mums ļoti uzmanīgi jāapsver iemesli tirdzniecības traucējumiem, pirms tie pāraug nopietnākā problēmā. Vai ir iespējams, ka tādēļ, ka Turcijai bija jāgaida vairāki gadi, kamēr ES pieņēma kopēju nostāju jautājumā par šīs valsts dalību, tagad tā meklē alternatīvus sabiedrotos? Atsevišķo ES valstu ekonomiskās attiecības ar Turciju jāanalizē arī abu pušu demogrāfiskās struktūras un nākotnes prognožu kontekstā.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Es, protams, balsoju par grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” ierosināto grozījumu un pret M. Kazak ziņojumu, jo ir pilnībā iespējams uzturēt optimālas tirdzniecības attiecības ar Turciju, ja šī valsts nepievienojas Eiropas Savienībai.

Šķiet, ka referents dzīvo ar aizvērtām acīm, ja pieņem, kā viņš raksta, ka nesen Turcijā notikušais referendums veicinās šīs valsts demokratizāciju. Tieši pretēji, nav apšaubāms, ka islāmisti no AKP ir panākuši galīgu savas partijas varas kausa nosvēršanos savā virzienā. Pēc islamizācijas ikdienā ielās un sabiedriskajā dzīvē, tie ir bruģējuši ceļu pilnīgai Turcijas valsts iestāžu islamizācijai. Nedrīkst būt nekādu šaubu — grozījumi Turcijas konstitūcijā, kas ir apstiprināti, nav nekas vairāk, ne mazāk kā tiešs uzbrukums armijai un Konstitucionālajai tiesai kā pēdējām sekulārajām Turcijas iestādēm.

Ziņojums: Esther de Lange (A7-0241/2010)

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien apstiprinātais ziņojums ir solis pareizajā virzienā pretī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanai. Bioloģiskās daudzveidības koncepcija beidzot ir savienota ar atbildīgas pārvaldības koncepciju.

Mums nekavējoties jāpieņem videi nekaitīgas politikas īstenošana, ja vēlamies izglābt savu planētu un uzturētu nākamās paaudzes. Pēc tam, kad netika sasniegts mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, mums jāizmanto šī termiņa pārcelšana par desmit gadiem, lai dalībvalstis un iestādes veiktu nopietnu informētības veicināšanu.

Eiropas Savienības mantojums vides jomā no mūžzaļo augu krūmājiem līdz skuju koku mežiem bioloģiskās daudzveidības ziņā var lepoties ar praktiski unikālu augu un dzīvnieku bagātību. Šī vides mantojuma samazināšanās apturēšana — jau gatavojos pabeigt — ir pienākums, kas mums jāveic savā un nākamo paaudžu labā.

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Es balsoju par ziņojumu saistībā ar ES tiesību aktu ieviešanu, kuru mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Ziņojumā ir ierosinātas daudzas pozitīvas prasības, bet tā galvenais secinājums ir tāds, ka rezultāti nav sasniegti politiskās gribas trūkuma dēļ. Tas ir arī iemesls, kādēļ šie tiesību akti nav atbilstoši ieviesti; ir konstatētas nepilnības datos, novērošana un finansēšana nav veikta pietiekamā apmērā, un tie ir nepietiekami integrēti nozaru politikā.

Nepieciešami daudz precīzāki ziņojumi gan par labu praksi, gan valstīm, kas nav bijušas veiksmīgas šajā jomā. Šajā ziņā Eiropas Komisijai nedrīkst būt politiska loma, bet tai jābūt stingri profesionālai. Mums jāaizsargā daba un cilvēces nākotne, nevis atsevišķu dalībvalstu valdības.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšana un cīņa pret turpmāku degradāciju ir nenovērtējami izaicinājumi mūsu sabiedrībai. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana nav tikai mūsu morāls pienākums; tas ir arī politisks un ekonomisks uzdevums saglabāt savu planētu, lai tā varētu uzturēt nākamās paaudzes.

Kā Eiropas vides politikā ir ierasts, šajā jomā pieņemtās direktīvas pieļauj nepieciešamo elastību, lai pielāgotu ieviešanas pasākumus lokāliem apstākļiem. Šī paņēmiena izvēle neapšaubāmi ir pamatota ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, bet atšķirība starp dalībvalstīm bieži ir tik liela, ka rezultātā cieš direktīvu efektivitāte.

Piekrītu referentes apgalvojumam, ka, ņemot vērā bieži izmantoto nozaru pieeju bioloģiskajai daudzveidībai, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pasākumu finansēšana no ES budžeta arī ir lielā mērā sadrumstalota.

Lai gan sadrumstalotai finansēšanai var būt pozitīva ietekme tādā ziņā, ka ir iespējams izmantot vairākus avotus, piemēram, obligātais līdzfinansējums un pieejas „atlasīt un izvēlēties” izmantošana lauku un strukturālajā politikā nozīmē to, ka faktiski tikai tās dalībvalstis, kas pieņem šo apzināto lēmumu, izlieto šos līdzekļus bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Eiropas Savienībā izmiršana draud 40 % zīdītāju, 43 % putnu, 30 % abinieku un 52 % zivju sugu, un ir noteikts, ka līdz 2050. gadam desmitkārt palielināsies samazināšanās apjoms.

Diemžēl Eiropas Savienības iedzīvotāji neizprot jautājuma neatliekamību, bet Eiropas Savienības pret šiem skaitļiem izturas ar vienaldzību. Tas ir redzams no apņēmības trūkuma, kad vides direktīvas ir konsekventi un pienācīgi jāpiemēro, kā arī no nevēlēšanās uzsākt tiesvedību pret dalībvalstīm par vides noteikumu pārkāpumiem. Ja patiesi rūpējamies par tādas vides nodošanu mūsu bērniem un nākamām paaudzēm, kas vismaz daļēji ir tāda pati, kāda mums tā ir šodien, nevaram atlikt vai izvairīties no pasākumu īstenošanas. Tādēļ atbalstu ierosinātos pasākumus, kas var veicināt neatgriezeniska kaitējuma novēršanu videi.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Augu un dzīvnieku sugu daudzveidība ir pamats pasaulē pieaugošā iedzīvotāju skaita apgādē ar pārtiku un izejvielām. Tā ir arī būtiski svarīga mūsu centieniem adaptēties klimata pārmaiņām. Bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta visā pasaulē, sevišķi cilvēku darbības rezultātā. Tādēļ mums jāaptur bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un jāmēģina izlabot radīto kaitējumu. Vislabākais bioloģiskās daudzveidības aizsardzības veids ir tās ilgtspējīga izmantošana. Tas nozīmē, ka piemēram, Eiropas lauksaimniekiem jākļūst par mūsu sabiedrotajiem, nevis par oponentiem. Turpmāk tie aizvien vairāk jāuzskata par mūsu sabiedrotajiem.

Vēlos pabeigt pozitīvā noskaņā. Reģionā, kuru es pārstāvu, Saksijas brīvvalstī, mums ir izdevies panākt vilku sugas atjaunošanu pēc 200 gadu ilgas prombūtnes. Tas ir labs piemērs, un citiem pozitīviem piemēriem būtu jāseko.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Vide un tās bioloģiskā daudzveidība šobrīd sastopas ar konkrētu problēmu, ar ražošanas metodēm un dzīvesveidu, kas dabu uzskata tikai par preci un līdzekli cilvēka vajadzību nodrošināšanai.

Tā kā šobrīd diemžēl ignorējam bioloģiskās daudzveidības ētisko un ekoloģisko nozīmību, mums vismaz jābūt konsekventiem tās novērtēšanā. Pašreizējā vērtēšanas sistēmā dabas ekonomiskā vērtība ir maz atspoguļota, ja tā vispār tiek ņemta vērā. Lai novērstu finansiālus un cita veida zaudējumus, mums jāpieņem atbilstoši likumi, kā arī jāpopularizē bioloģiskās daudzveidības svarīgā loma Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa iedzīvotāju neapšaubāmi uzskata bioloģiskās daudzveidības samazināšanos par nopietnu problēmu, bet diemžēl tie nesaprot, ka tā attiecas uz katru no viņiem personīgi. Viens no svarīgiem vienkāršo cilvēku pasivitātes iemesliem cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ir zināšanu trūkums par to, ko tie var darīt tās labā.

Šī iemesla dēļ arī balsoju arī par iesniegto ziņojumu, un piekrītu referentei arī tajā ziņā, ka šajā jomā ir steidzami jāveic sabiedrības informētības veicināšanas kampaņa.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Dabas resursi ir vislielākā bagātība, kāda cilvēcei pieder. Diemžēl kā cilvēki mēs darām pietiekami daudz, lai radītu šīs bagātības samazināšanos. Tādu programmu veidošana kā „Natura 2000” ir viens no soļiem, ko esam spēruši dabas aizsargāšanā no sevis pašiem. Jāpievērš arī uzmanība stingrāku tiesību aktu un lielāku sodu ieviešanai attiecībā uz tiem indivīdiem vai firmām, kas apzināti veicina Eiropas dabas resursu dažādības iznīcināšanu.

Atbalstu arī to de Lange kundzes ziņojuma daļu, kurā tiek runāts par tādu kopējo lauksaimniecības politiku, kas paredz atlīdzību lauksaimniekiem par papildu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. Lauksaimnieki mīl zemi, un tie mīl un aizsargā dabu, un tie to aizsargā pat tad, kad tiem netiek piešķirta papildu atlīdzība. Finansiālais atbalsts tomēr ir būtisks, lai lauksaimniekiem nebūtu jāuzņemas segt visas ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību saistītās izmaksas.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir saistīta ar daudzām citām Eiropas Savienības politikas jomām. Nopietnais Baltijas jūras stāvoklis ietekmē attiecīgi zivsaimniecības, enerģētikas un lauksaimniecības jomas. Saskaņā ar pētījumu šī jūra, kas praktiski ir iekšējā Eiropas Savienības jūra ir viena no visvairāk piesārņotajām jūrām.

Eiropas Komisija pauž bažas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet tajā pašā laikā pūles apkarot šo procesu izraisošos faktorus ir nepietiekamas. Attiecībā uz Eiropas Savienību, iespējams, jānorāda, ka katrai ES dalībvalstij jāpaveic savs mājasdarbs. Katram jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu un atbilstošu „Natura 2000” darbību gan CO2 emisiju, gan notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai, kā arī pesticīdu un fosfātu apjoma samazināšanai.

Tieši šie faktori ievērojami veicina Baltijas jūras eitrofikāciju, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Bezatbildīgā tā saukto komerciālo enerģētikas projektu īstenošana Baltijas jūrā un kritiskas pieejas trūkums attiecībā uz to īstenošanu ievērojami veicina šo piesārņojumu.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0227/2010)

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mūsu balsojums par ziņojumu bija ļoti daudzpusīgs un idejām bagāts par to, kā uzlabot mūsu pasākumus vides katastrofu novēršanai.

Tas ir balstīts uz apsvērumu, ka pašreizējie profilaktiskie pasākumi diemžēl ir izrādījušies nepietiekami vai arī nav īstenoti. Tas nozīmē, ka mums ir divējāda vajadzība — ieviest noteiktus uzlabotus dalībvalstu un Eiropas pasākumus, ņemot vērā prasību mainīt Solidaritātes fonda līdzekļu pieejamības nosacījumus, un vienlīdz svarīgā vajadzība reģionos un pašvaldībās pievērst lielāku uzmanību katastrofu novēršanai. Šis ziņojums aicina uzlabot katastrofu novēršanas iekļaušanu programmēšanas instrumentos un darbības programmās. Tas ir solis virzienā uz priekšu, viens no daudziem, ko speram pretī labākai augsnes saglabāšanas politikai.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Iedzīvotāju aizceļošana no lauku apgabaliem uz pilsētām, pārtuksnešošanās un pieaugošs dabas katastrofu skaits — pārmērīgas lietusgāzes, sausums, krusa, ugunsgrēki un citas, liek dalībvalstīm iejaukties ar ierobežotiem resursiem un līdzekļiem. Vissvarīgākais jautājums, ko vēlos uzsvērt šajā sakarā ir lauksaimniecības nozares izdzīvošana, jo tā bieži ir pakļauta dabas katastrofām, kā rezultātā saimniecībām sarūk ienākumi.

Tādēļ Eiropas Komisijai jāuzņemas izveidot Eiropas lauksaimniecības publiskās apdrošināšanas plānu, lai labāk risinātu ar dabas un cilvēku izraisītām katastrofām saistītā lauksaimnieku riska un ienākumu nestabilitātes jautājumu, kā norādīts Ferreira kunga priekšlikuma 37. punktā, par kura apstiprināšanu es tikko nobalsoju.

Ziņojums: Eleni Theocharous (A7-0192/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Palīdzība nabadzīgākajiem ir viena no Eiropas Savienības pamatfunkcijām. Par to nešaubās neviens, un es apsveicu ziņojuma autori par šī jautājuma risināšanu. Tomēr kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklim man ir pienākums pievērst uzmanību ziņojuma 54. punktam, kurā referente iesaka pārskatīt kopējās lauksaimniecības politikā ietverto subsīdiju politiku.

Piekrītu, ka atbalsta sistēmas pārskatīšana ir nepieciešama, bet mēs nedrīkstam pieļaut tādas situācijas atkārtošanos, kas radās cukura tirgus reformas rezultātā. Šīs reformas uzdevums bija sniegt atbalstu nabadzīgākajiem ražotājiem trešās valstīs, tomēr īstie labuma guvēji bija bagātie Dienvidamerikas zemes īpašnieki, nevis mazo plantāciju īpašnieki. Tādēļ būsim uzmanīgi un veiksim precīzu analīzi, pirms pieņemam lēmumu par jebkāda veida reformas ieviešanu. Balsoju pret 54. punktu, bet apstiprināju ziņojumu kopumā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Iesniegtais ziņojums faktiski ir diezgan izsvērts, bet, neskatoties uz to, es balsoju pret tā apstiprināšanu. Pat ja ziņojums ir izsvērts, tas ir balstīts uz premisu, ka, ja mēs tikai turpinātu piešķirt aizvien vairāk naudas un materiālās palīdzības Āfrikai, sevišķi Subsahāras Āfrikai, tad šis kontinents šo palīdzību arī saņemtu. Varbūt ir politkorekti tā apgalvot, bet baidos, ka tas neatspoguļo realitāti.

Paanalizējot, cik daudz naudas līdzekļu esam ieguldījuši Subsahāras Āfrikā kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem, redzam, ka runa ir par daudziem miljardiem dolāru vai eiro, bet rezultāts šodien ir tikai lielāka nabadzība un ciešanas. Uzskatu, ka mums jāturpina ārkārtas palīdzības piešķiršana un ka citādā ziņā mums sistemātiski jāsamazina šāda ilgtermiņa atbalsta sniegšana.

Kas vissvarīgākais, mums jānodrošina, lai tiktu apturēta sistemātiska kapitāla aizplūšana no Ziemeļamerikas uz bagātajām valstīm. Nelegālā kapitāla aizplūšana pēdējo četrdesmit gadu laikā ir sasniegusi apmēram USD 1,8 triljonus. Nevar pat iedomāties, ko mēs būtu varējuši paveikt Subsahāras Āfrikas labā ar šiem naudas līdzekļiem.

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Izsaku atzinību referentei par paveikto darbu. Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi uzticīga atbalsta sniegšanai jaunattīstības valstīm, un ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, mums atgādina, ka ir vēl daudz, daudz vairāk darāmā.

Lai uzlabotu apstākļus šajās valstīs mums jāveicina darba tiesību normu, darba drošības normu izstrādāšana — saistībā ar šo tematu vēlos uzsvērt, ka augstu novērtēju 38. punktu, kurā ir norādīta dzimumu līdztiesības nozīme panākumu gūšanā valstu ekonomikā. Mums faktiski jāgarantē sievietēm taisnīga piekļuve darba pasaulei.

Kā referente ir pareizi uzsvērusi 37. punktā, Eiropas Savienībai jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai apņemtos izskaust bērnu nodarbināšanu, kas ir viens no vislielākajiem šķēršļiem nabadzības samazināšanai. Šajā ziņojumā ir apskatīti daži galvenie un svarīgākie punkti. Tādēļ balsoju par to.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Uzskatu, ka šajā Parlamentā tiks panākts konsenss. Nedomāju, ka kāds varētu būt pret ideju par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs.

Pirms pāris gadiem man piederēja veikals Kotdivuārā, kur man bija saruna ar jaunajiem Āfrikas politiķiem. Jautāju, kā mēs no Eiropas Savienības varētu viņiem palīdzēt. Viņi man sniedza vairākas norādes. Pirmkārt, viņi teica, ka mums jāpārliecinās, vai viņiem nosūtītā palīdzība nepalīdz korumpētām valdībām saglabāt varu. Pārāk bieži problēma ir tieši tāda.

Otrkārt, viņi teica, ka ir jāveicina tirgus atvērtība un liberalizācija, nodrošinot atbrīvošanos no valstu monopoluzņēmumiem, kas sniedz sliktas kvalitātes pakalpojumus. Treškārt, mums jāreformē kopējā lauksaimniecības politika — vai arī no tās jāatbrīvojas, kā arī jāatbrīvojas no subsīdijām, kas ļauj lauksaimniekiem ES noteikt zemākas cenas nekā jaunattīstības valstīs. Viņi arī teica, ka mums jāatbrīvojas no idejām par robežu pielāgošanas pasākumiem, kas pamatā ir sākotnēja imperiālisma forma, kuras mērķis ir neielaist valstī importu no jaunattīstības valstīm.

Visbeidzot, pašlaik apspriežam Direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. EPP, sociālisti un zaļie cenšas panākt aizliegumu ieguldījumiem jaunattīstības valstīs. Mums jānovērš šāda veida ekonomiskās blēņas.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Esmu gandarīts, ka varēju balsot par šo ziņojumu, un tas parāda, ka neaizmirstam par pasaules nabadzīgajiem, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi.

Vienlaikus man jāsaka, ka pirms vairākiem gadiem strādāju Āfrikā kā brīvprātīgais; katru dienu iegādājos laikrakstu un biju pārsteigts par to, cik daudz tajos ir rakstu, kuros tiek kritizētas NVO. Ne jau tādēļ, ka to darbs būtu bijis neapmierinošs, bet tādēļ, ka tās mēģināja popularizēt pašas savu kultūru, uzskatus un viedokļus par pasauli un uzspiest tos vietējiem iedzīvotājiem.

Ir pienācis laiks debatēm. Šajās debatēs mums ne tikai jāizveido kontakts ar šo valstu valdībām, bet jo īpaši mums jārunā ar vietējiem līderiem, sabiedriskajām organizācijām, mācītājiem, priesteriem un citiem, kā arī jāizdara kas labs, izmantojot naudu, ko tērējam šajās nabadzīgajās valstīs.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: László Surján (A7-0249/2010)

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirti finanšu līdzekļi grozījumiem OLAF štatu sarakstā un šī korekcija tiek iekļauta 2010. gada budžetā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic teicamu darbu krāpšanas apkarošanā Eiropas mērogā. Uzlabojot tā rīcībā esošo materiālo nodrošinājumu un darbaspēku tiks attaisnots iestādes budžeta pieaugums, ko es labprāt atbalstu. Protams, ka es labprātāk vēlētos, lai tas nebūtu nepieciešams un ka OLAF jau tagad būtu pieejams vairāk naudas līdzekļu un vairāk personāla, lai ļautu tam labāk veikt tam uzticēto svarīgo uzdevumu. Ietekmīgāka, neatkarīgāka un aktīvāka OLAF izveide ir būtiska ES, kas vēlas būt daudz pārredzamāka un saprotamāka Eiropas sabiedrībai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis 5. budžeta grozījuma projekts 2010. gada budžetam (Nr. 5/2010) attiecas uz izmaiņām Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) štatu sarakstā, tradicionālo pašu resursu prognozes, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzes pārskatīšanu, attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju iekļaušanu budžetā, kā arī to finansēšanu un NKI samazinājuma finansējuma pārskatīšanu 2010. gadā par labu Nīderlandei un Zviedrijai, kas rezultātā rada izmaiņas to līdzekļu sadalē starp dalībvalstīm, ko veido pašu dalībvalstu resursu iemaksas ES budžetā. Noteikumi šo pašu līdzekļu aprēķināšanai ir detalizēti izklāstīti atbilstošajos tiesību aktos. Attiecībā uz OLAF — tā kā Birojam tagad ir iespēja pabeigt sava štatu saraksta adaptāciju, pieņemot darbā atbilstošu laureātu skaitu kā pastāvīgos ierēdņus, Komisija ierosina izveidot papildu 20 pastāvīgas administratoru (AD) štata vietas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Vēlos pateikt, ka nepavisam nepiekrītu tam, kā šobrīd strādā OLAF. Lai gan krāpšana ir jāatklāj, tas jādara Eiropas iedzīvotāju labā, un tādēļ tas jāveic neatkarīgi un efektīvi, kā rezultātā tiktu aizsargāti visu iedzīvotāju personu identificējošie dati.

Pašreizējais stāvoklis ir tāds, ka OLAF nespēj izpildīt šīs prasības. Tomēr šis teksts konkrēti attiecas uz īstermiņa darba līgumu pārvēršanu pastāvīgos darba līgumos. Nevienam darbiniekam, neatkarīgi no tā, kur tas strādā, nedrīkst atņemt tiesības uz atbilstošu darba līgumu. Tādēļ es atturēšos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finansiālās intereses un apkarot krāpšanu, korupciju un citas gadījuma darbības, tostarp nelikumīgu rīcību, kas tiek veikta Eiropas iestādēs. Tādēļ ņemot vērā tam uzticēto svarīgo lomu, ir jāsniedz viss materiālais un cilvēkresursu nodrošinājums, kas tam ir nepieciešams savu mērķu sasniegšanai. Neskatoties uz krīzi, ko pārdzīvo ES, šī budžeta grozījuma pieņemšana ir pamatota, lai nodrošinātu OLAF visus atbilstošas darbības veikšanai nepieciešamos līdzekļus.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Atturējos balsot, jo, lai gan esmu par 20 papildu štata vietu radīšanu personālam, kas Eiropas Birojā korupcijas apkarošanai strādā, pamatojoties uz īstermiņa līgumu, tik un tā neuzskatu, ka Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotība šodien būtu jākoriģē. Kompensācija Apvienotajai Karalistei 1984. gadā tika piešķirta, jo tā tika uzskatīta par valsti, kuras ekonomika ir īpaši sliktā stāvoklī. Turklāt neuzskatu par taisnīgu situāciju, ka kopš 2002. gada Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Austrija maksā tikai 25 % no pašu resursiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Ieviešot Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2000, Eiropas Savienība piešķīra priviliģētu beznodokļu piekļuvi ES tirgum gandrīz visām precēm, kuru izcelsmes valstis gūst labumu no Stabilizācijas un asociācijas procesa, lai atdzīvinātu Rietumbalkānu valstu ekonomiku. Šo regulu pēc vairākiem grozījumiem tajā kodificēja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009.

Tirdzniecības preferences tika piešķirtas periodā līdz 2010. gada 31. decembrim, un pašlaik tās tiek piemērotas Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai un Kosovai attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst jau minētās regulas piemērošanas jomā. Tirdzniecības preferenču pārtraukšana atņemtu labuma guvējiem objektīvas ekonomiskās priekšrocības tirdzniecībā ar ES.

Ņemot to vērā, šī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2000, ļaujot pagarināt tās derīguma termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, kā arī veikt zināmas korekcijas, kas radušās pēc stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanās spēkā ar Bosniju un Hercegovinu un Serbiju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Svarīgs balsojums, jo tas ir saistīts ar budžetu. Faktiski, tā kā Padomes nostāja jautājumā par Budžeta grozījuma Nr. 5/2010 projektu attiecas uz izmaiņām OLAF štatu sarakstā bez papildu finansējuma, kā arī uz tradicionālo pašu resursu (TPR, t.i., muitas nodokļi un maksājumi cukura nozarē) prognožu, PVN un NKI bāzes pārskatīšanu, attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju iekļaušanu budžetā, kā arī to finansēšanu un NKI samazinājuma finansējuma pārskatīšanu 2010. gadā par labu Nīderlandei un Zviedrijai, kas rezultātā rada izmaiņas to līdzekļu sadalē starp dalībvalstīm, ko veido pašu dalībvalstu resursu iemaksas ES budžetā, tā kā Budžeta grozījuma Nr. 5/2010 projekta mērķis ir šo budžeta korekciju formāli iekļaut 2010. gada budžetā un tā kā Padome savu nostāju pieņēma 2010. gada 13. septembrī, mēs ņēmām vērā Budžeta grozījuma Nr. 5/2010 un apstiprināto Padomes nostāju jautājumā par Budžeta grozījuma Nr. 5/2010 projektu bez grozījumiem un aicinām priekšsēdētāju paziņot, ka Budžeta grozījums Nr. x/2010 ir galīgā variantā pieņemts un veikt pasākumus tā publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Tā kā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) tagad ir iespēja pabeigt sava štatu saraksta adaptāciju, pieņemot darbā atbilstošu laureātu skaitu kā pastāvīgos ierēdņus, Komisija ierosina izveidot papildu 20 pastāvīgas administratoru (AD) štata vietas.

Pēdējos gados Eiropas Parlaments ir atkārtoti un pēdējoreiz 2010. gada 5. maijā paudis viedokli, ka OLAF pakāpeniski jāvirzās uz plašu un neierobežotu institucionālo neatkarību, lai nodrošinātu, ka tā darbību tīši vai netīši nevarētu ierobežot fakts, ka tā personāls un vadība ir Eiropas Komisijas struktūras sastāvdaļa.

Ziņojums: Pablo Arias Echeverría (A7-0226/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka elektroniskā komercija nevar palikt iekšējā tirgus robežās, jo tā ir Eiropas ekonomikas izaugsmei svarīga uz nākotni vērsta nozare.

Elektroniskā komercija var sniegt ieguldījumu uz zināšanām balstītā ekonomikā, radīt pievienoto vērtību un iespējas Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem, kā arī uzlabot mūsu ekonomikas konkurētspēju stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, tostarp attīstot un veicinot jaunas uzņēmējdarbības formas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pagājušajā gadā viens no katriem trim patērētājiem Eiropā tiešsaistē ir iegādājies vismaz vienu preci, bet 7 % patērētāju Eiropā to veica, atrodoties citā dalībvalstī.

Šī tendence ir jāmaina uz pretējo pusi, un referenta aizstāvētā ideja par Eiropas uzticības zīmes izveidi varētu būt noderīga, lai to sasniegtu. Nepieciešamība izstrādāt drošu un inovatīvu maksāšanas metodi tiešsaistē varētu arī veicināt pieaugošu Eiropas patērētāju uzticību elektroniskiem pakalpojumiem citās dalībvalstīs. Protams, ka internetam jākļūst plašāk pieejamam un demokrātiskākam ES teritorijā. Komisijas uzdevums ir rīkoties, lai novērstu, ka patērētāju aizsardzības noteikumu daudzveidība kļūst par šķērsli elektroniskās komercijas attīstībai Eiropā.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tā kā ES stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai ir būtiski svarīgi, lai elektroniskā komercija būtu plaši izplatīta visā Eiropā, atbalstu ziņojumā minēto pasākumu ieviešanu, kas veicinātu un nostiprinātu elektronisko komerciju iekšējā tirgū.

Elektroniskā komercija ir sevišķi svarīga uzņēmējiem un MVU. Elektroniskā komercija un Eiropas iekšējais tirgus tiešsaistē palīdzēs uzņēmējiem un mazām firmām sniegt inovatīvus augstas kvalitātes pakalpojumus, kas atbilst patērētāju vajadzībām, un tas stiprinās viņu konkurētspēju globālajā ekonomikā.

Jāsasniedz ar piekļuvi platjoslai saistītie mērķi, un ikvienam ES teritorijā jānodrošina piekļuve pamata platjoslas pakalpojumiem līdz 2013. gadam. Atzinīgi novērtēju ziņojumā pausto viedokli šajā jautājumā.

Atbalstu arī to, kas tajā ir teikts par reklāmas izvietošanu elektroniskās komercijas ietvaros un par patērētāju iedrošināšanu iegūt informāciju par savām tiesībām. Ir svarīgi, ka Eiropas patērētāji uzticas sistēmai, kad tie iegādājas preces tiešsaistē.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu. Elektroniskās komercijas iekšējā tirgus potenciāls nav pilnībā atbrīvots vairāku iemeslu dēļ. Patērētāji neuzticas elektroniskā tirgus drošībai, un daudzi no tiem neiepērkas tiešsaistē tādēļ, ka patērētāju aizsardzības noteikumi un aizsardzības līmenis ievērojami atšķiras. Uzskatu, ka mums jāvairo patērētāju uzticība tirgum tiešsaistē, informējot viņus par tiesībām, drošām maksāšanas metodēm un nodrošinot patērētāju aizsardzību drošības un personu identificējošo datu aizsardzības jomā.

Piekrītu priekšlikumam izveidot un ieviest Eiropas uzticības zīmi, kas vairotu pircēju uzticību internetam. Daži uzņēmumiem arī neizdodas izmantot ekonomikas tirgu, jo pastāv zināmas neērtības. Tādēļ mums jāizstrādā iniciatīvas, lai stimulētu uzņēmējus veikt tirdzniecību internetā, uzlabojot internetā izmantotos maksāšanas mehānismus, piemēram, vienkāršojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārskatu iesniegšanas prasības, vienādojot pasta un banku izmaksas un efektīvāk risinot konfliktus starp piegādātājiem un patērētājiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Elektroniskās komercijas stāvoklis pašlaik nepārtraukti mainās. Tā jau sen vairs nav jauna tehnoloģija un kļūst par aizvien vairāk izplatītu dzīves realitāti. Tā ir ļoti svarīgs pārrobežu tirdzniecības veicināšanas līdzeklis, uzlabojot piekļuvi plašākam augstas kvalitātes preču sortimentam un konkurences rezultātā samazinot cenas.

Neskatoties uz to, 10 gadus pēc Direktīvas par elektronisko komerciju pieņemšanas, pārrobežu tirdzniecība neattīstās tik ātri kā iekšzemes elektroniskā komercija, ņemot vērā, ka 60 % no visiem pārrobežu preču pasūtījumu mēģinājumiem tehnisku vai juridisku iemeslu dēļ ir neveiksmīgi.

Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir konstatētas tās problēmas, kas ietekmē Eiropas elektronisko komerciju, kā arī tas rāda ceļu uz patiesa Eiropas vienotā tirgus izveidi tiešsaistē. Lai to sasniegtu, nepieciešama labāka ES tiesību aktu ieviešana, kas būtu izdevīga visiem Eiropas patērētājiem un mazumtirgotājiem; jāiegulda aizvien vairāk darba, lai sasniegtu augsta līmeņa aizsardzību elektroniskās komercijas pakalpojumu lietotājiem; jānodrošina šiem lietotājiem pietiekama uzticība vienotā tirgus apgūšanai visā tā pilnībā; kā arī tie jāinformē par tiesībām saistībā ar elektronisko komerciju un to, kā tās aizsargāt.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu tādēļ, ka tas paredz ieguvumus MVU un digitālās sabiedrības attīstību, kā arī tādēļ, lai cīnītos pret tirgus sadrumstalotību un noteikumu standartizēšanu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Atbilstoša Eiropas vienotā tirgus izveide tiešsaistē ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik sastopamies. Sevišķi pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos Eiropai ir arvien svarīgāk censties likvidētu šķēršļus, kas kavē elektronisko komerciju. Pašlaik ES ir 500 miljonu patērētāju liels tirgus. Tomēr tiešsaistē veikto darījumu apjoms nekādā ziņā neliecina par šādu situāciju. Tas nav tādēļ, ka patērētāji Eiropā nevēlas nodarboties ar elektronisko komerciju, bet gan tādēļ, ka pēc tam, kad tie pieņem lēmumu iegādāties preces tiešsaistē, tie sastopas ar veselu virkni problēmu un beigās atklājas, ka darījumu nav iespējams veikt. Šajā ziņā būtiski svarīgi ir ziņojumā norādītie elektronisko komerciju raksturojošie skaitļi.

Pašlaik ir pārāk daudz atšķirību starp dalībvalstīm, ja runa ir par elektronisko komerciju, un tā ir situācija, kas izraisa tikai patērētāju neapmierinātību. Ņemot vērā, ka ziņojumā arī ir norādīts, ka šī komercijas forma kopā ar inovāciju pakalpojumiem un ekoloģiskajām nozarēm piedāvā vislielāko izaugsmes un nodarbinātības potenciālu nākotnē, un tādēļ tā ir jauna vienotā tirgus robeža; Komisijas piedāvātie pasākumi, papildinot tos ar Parlamenta piedāvātajiem, ir jāievieš nekavējoties.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Elektroniskā komercija ar internetā sniedz ievērojamu ieguldījumu ekonomikas aktivitātes veicināšanā. Tādēļ ir svarīgi likvidēt visus šķēršļus vienotā tirgus darbībai šajā nozarē, kad sadrumstaloti dalībvalstu noteikumi traucē šīs ienesīgās nozares dzīvotspējai. Piekrītu referentam, kad viņš uzsver elektroniskās komercijas trūkumus, kas saistīti ar patērētājiem. Diemžēl 61 % visu pārrobežu darījumu nav iespējams izpildīt, jo veikali tiešsaistē nesniedz pakalpojumus patērētāja valstī. Tam papildus vēl jāņem vērā patērētāja bailes par maksājumu drošību. Iespējas veikt pirkumus tiešsaistē parasti ir atkarīgas no interneta savienojuma kvalitātes. Prioritāte jāpiešķir interneta lietotāju skaita palielināšanai, sevišķi uzlabojot savienojuma darbības kvalitāti un nosakot pievilcīgākas cenas. Ir arī nepieciešams vairot patērētāju uzticību, iepērkoties tiešsaistē. Pievienojos referentam un atbalstu Eiropas uzticības zīmes izveidošanu, kā arī tīmekļa uzraudzības uzlabošanu, sevišķi personu identificējošo datu aizsardzības jomā. Īpašas pūles jāvelta nepilngadīgo aizsardzībai, kuri izmanto internetu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Iekšējais elektroniskās komercijas tirgus ir būtisks Eiropai, sevišķi, ja tā vēlas izpildīt kvantitatīvos mērķus, kas noteikti stratēģijā „ES 2020”. Tomēr vēl joprojām pastāv šķēršļi, kas jāpārvar. Šajā ziņojumā ir piedāvāti pasākumi, kuru mērķis ir tieši šo šķēršļu pārvarēšana. Par sevišķi interesantiem uzskatu autortiesību pārkāpumu kontroli internetā, kā arī drošas un inovatīvas sistēmas izstrādi maksājumu veikšanai tiešsaistē, nenosakot komisijas maksu, kas varētu samazināt vai ierobežot izvēli. Tā rezultātā būs vieglāk apkarot pirātismu, veicināt tirdzniecību uzņēmumiem internetā un arī atvieglot lietotāju piekļuvi un uzticību internetam.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Elektroniskā komercija 21. gadsimtā ir kļuvusi par būtisku ES tirgu, arī tādēļ, ka mums jāpanāk stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpilde. Pašlaik sastopamies ar ārkārtīgi lielu izaicinājumu izveidot patiesi vienotu Eiropas tirgu tiešsaistē, kas ļautu ES konkurēt pasaules tirgū. Eiropas uzņēmumu un patērētāju uzticība digitālajai sfērai ir ierobežota, jo elektroniskajai komercijai ir daudz nevajadzīgu šķēršļu, piemēram, Eiropas tirgus sadrumstalotība, nepietiekama drošība patērētājiem, tiesiskās aizsardzības mehānismu trūkums utt. Ir būtiski vienkāršot pārrobežu tirdzniecības noteikumus un rast praktiskus risinājumus tādiem jautājumiem kā autortiesību, patērētāju aizsardzība, preču marķēšana un atsevišķu nozaru noteikumi, elektronisko atkritumu apstrādes un pārstrādes izmaksas un elektronisko pārskatu sastādīšana un rēķinu izrakstīšana.

Ir būtiski transponēt un ieviest spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, Pakalpojumu direktīvu. Vienlaikus Komisijai jāpabeidz to ES tiesību aktu izvērtēšana, kas attiecas uz vienoto digitālo tirgu, un jāpiedāvā tās likumdošanas iniciatīvas, kas tai šķiet nepieciešamas, lai novērstu galvenos šķēršļus. Atbalstu Komisijas 13 ieteikumus, kuru mērķis ir izstrādāt politiku un praksi pārrobežu elektroniskās komercijas jomā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Elektroniskā komercija ir būtiska iekšējā tirgus attīstībai — tā nojauc informācijas barjeras, tuvinoties pilnīgas konkurences ideālam patērētāju labā. Tā spēj paplašināt potenciālo tirgu maziem iekšējiem ražotājiem, kuri paši nespētu veikt tirdzniecību citās ES valstīs, aizsargājot tos un veicinot darba vietu izveidi ražošanas nozarē.

Turklāt tā samazinās attālums starp centrāliem un attālākiem reģioniem, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti lauku apgabalos, pateicoties lielākam preču nodrošinājumam, un tas veicina vienādu standartu ieviešanu pārdodamajām precēm, jo vieni un tie paši ražojumi tiek piedāvāti vairākos tirgos. Tādēļ ir būtiski novērst un pārvarēt galvenos šķēršļus, kas kavē interneta izmantošanu preču pārdošanai un kas ir saistīti ar drošību un garantijām. Ņemot vērā fizisko robežu neesamību, šis uzdevums jāveic atbilstošajām pārnacionālajām atbildīgajām iestādēm, kuras mūsu teritorijā ir Eiropas iestādes.

Ziņojums sniedz noteikumu ietvaru tirgotājiem darbības veikšanai un investīciju plānošanai, patērētājiem tas sniedz drošību saistībā ar tiem piešķirtajām garantijām, kas ļauj ražotājiem iet soli tālāk krīzes pārvarēšanā. Beidzot!

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā tiešsaistē konstatēto krāpšanas gadījumu skaitu, kas joprojām ir diezgan augsts, saglabājas augsts neticības līmenis attiecībā uz iepirkšanos tiešsaistē. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, kas aicina Komisiju izveidot savlaicīgu brīdināšanas sistēmu Eiropā, tostarp arī datu bāzi, kuras uzdevums ir apturēt nelegālu komercpraksi, apkarot krāpnieciskas darbības un palielināt drošību patērētājiem darījumu veikšanas laikā tiešsaistē, tostarp personu identificējošu datu aizsardzības jomā. Manuprāt, sevišķa uzmanība jāvelta distances līgumiem, lai aizsargātu patērētāju tiesības laikā, kad ir vērojams preču un pakalpojumu iegādes apjoma pieaugums tiešsaistē, piemēram, tūrisma un transporta nozarēs.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šī ziņojuma apstiprināšanu. Iekšējā tirgū ar 500 miljoniem patērētāju elektroniskās komercijas elastīguma un patērētāju uzticības vairošana darījumiem tiešsaistē ne tikai ļaus izmantot digitālā vienotā tirgus ekonomisko potenciālu, bet arī veicinās jaunu tirgus nišu attīstību maziem un vidējiem uzņēmumiem, potenciāli izveidojot jaunas darba vietas. Atšķirības, kas atklātas iekšzemes un pārrobežu elektroniskajā komercijā, nozīmē to, ka patērētāji, sevišķi tie, kuri dzīvo īpaši nomaļos vai attālākos reģionos, un tie, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, nevar netraucēti izmantot šīs komercijas sniegtās priekšrocības un tās sniegto piekļuvi plašam preču un pakalpojumu klāstam. Tomēr vēlos uzsvērt, ka visās dalībvalstīs nekavējoties ir pienācīgi jāievieš Pakalpojumu direktīva — līdzeklis, ar kuru ir iespējams pilnveidot digitālo vienoto tirgu; sevišķi tā ir jāievieš stingrāk attiecībā uz pircēju nediskriminēšanu pēc viņu tautības. Vēlos uzsvērt, ka vienas pieturas aģentūrām ir jādarbojas pilnībā, lai ieviestu digitālo vienoto tirgu elektroniskās komercijas vajadzībām. Tomēr vienlīdz svarīgi ir arī tādi pasākumi kā pasta un banku komisijas maksas vienādošana Eiropas Savienības robežās, vienkāršojot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu distances pārdošanas darījumos vai palielinot domēna vārda „.eu” reģistrāciju skaitu.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, jo pārsvarā tas ir atbalstāms. Sevišķi biju priecīgs, kad pamanīju, ka komitejā tika pieņemta lielākā daļa no manis piedāvātajiem grozījumiem. Tādā veidā tiks atbalstīti MVU, lai tie varētu kļūt par daudz aktīvākiem elektroniskās komercijas tirgus dalībniekiem. Vienlaikus, manuprāt, ziņojumā ir nevajadzīgi aktualizēts jautājums par pasta liberalizāciju, pret ko es komitejā iebildu. Šo iebildumu joprojām uzturu spēkā un turpinu iebilst pret aicinājumu uz liberalizāciju, vienlaikus stingri pārfrāzējot savu aicinājumu Komisijai ieviest moratoriju pasta pakalpojumu liberalizācijai.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu. Kā ēnu referents, kurš pārstāv Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas viedokli, atbalstu elektroniskās komercijas attīstību, kas ir neatņemama Eiropas elektroniskās uzņēmējdarbības daļa. Turpmāk vienotā IKT tirgus pilnveidošana ES palīdzēs pārvarēt problēmas, ar kurām elektroniskā komercija pašlaik sastopas. Eiropai jākļūst par svarīgu globālu koordinatoru šajā nozarē. Lai to panāktu, steidzami un vienoti jāatrisina pašreizējās problēmas.

Šajā gadījumā atsaucos uz atšķirīgajām PVN likmēm, patērētāju tiesību aizsardzības likumu un, kas vissvarīgākais, diskriminācijas izskaušanu pret elektroniskās komercijas pircējiem virknē dalībvalstu, ko demonstrēja daži tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji. Eiropai jāatbalsta tie iedzīvotāji, kuri vēlas aktīvi iesaistīties tiešsaistes vidē, nodrošinot ērtu piekļuvi izglītības programmām un Eiropas naudas līdzekļiem, kas ir īpaši paredzēti datoriekārtu, programmnodrošinājuma un interneta piekļuves finansēšanai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsojumā atbalstīju ziņojumu par iekšējā tirgus pilnveidošanu elektroniskās komercijas vajadzībām. Viens no ES 2020 stratēģijas mērķiem ir veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. Lai pilnībā sasniegtu šo mērķi Eiropas Komisijai ir jāpiedāvā pasākumi, lai palielinātu ātrumu platjoslas pakalpojumiem un lielākā mērā racionalizētu šo pakalpojumu cenas ES teritorijā. Ir nepieciešams vienādot noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka distances tirgotājiem ir aizsniedzami arī tie tirgi, kas neietilpst viņu valsts robežās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Savā 2010. gada 19. maija paziņojumā par digitālo programmu Eiropai Komisija demonstrēja vēlmi darījumus tiešsaistē padarīt vienkāršākus un ar lielāku potenciālu vairot uzticību digitālajām tehnoloģijām. Saskaņā ar ziņojumā ietvertajiem rādītājiem viena trešā daļa eiropiešu ir veikuši pirkumu iegādi tiešsaistē, bet tikai 7 % patērētāju uzdrīkstas izvēlēties pārrobežu darījumu veikšanu un 12 % pauž uzticību šāda veida darījumiem. Tādēļ ir nekavējoties jāvairo patērētāju drošība (vai viņu uztvere par to) saistībā ar šiem darījumiem, lai veicinātu tirgus attīstību, kam ir ievērojams potenciāls, un kas ir daudzos gadījumos lētāks patērētājam. Atbilstoša vienotā elektroniskā tirgus izveidē ir būtiski, lai patērētāji justos droši, iepērkoties tiešsaistē, un lai uzņēmumi saprastu milzīgo potenciālu, kas raksturīgs tirdzniecībai tiešsaistē, lai vairotu tiešsaistes pieejamību un likvidētu pārrobežu barjeras.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Preču brīvo apriti Eiropā nopietni kavē sadrumstalotā dalībvalstu noteikumu sistēma. Rādītāji par elektroniskās komercijas stāvokli Eiropas Savienībā liecina, ka 2009. gadā viens no katriem trim pircējiem Eiropā ir iegādājies vismaz vienu preci tiešsaistē, bet tikai 7 % no patērētājiem Eiropā uzdrīkstējās to iegādāties no citas dalībvalsts. Nepublicēts ES pētījums par elektroniskās komercijas praksi parāda, ka 60 % no patērētāju veiktiem mēģinājumiem veikt pārrobežu preču iegādi ES nav bijuši veiksmīgi, kad pārdevējs atsakās akceptēt darījumu vai nosūtīt preces, lai gan pircēji varētu ietaupīt vismaz 10 %, veicot pirkumu tiešsaistē no ārvalstīm (pat tad, ja nosūtīšanas izmaksas ir iekļautas cenā), pusē no 11 000 izpētītajiem gadījumiem. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu tiesisko un reglamentējošo noteikumu ietvaru, ar kura palīdzību varētu likvidēt pastāvošās pārrobežu barjeras, veicināt pievienotās vērtības radīšanu un regulēt tādas darbības riskus, kas pastāvīgi mainās un gandrīz vienmēr progresē. Tādēļ ir nepieciešama pastāvīga uzmanība un pārraudzība, kā prioritāti nosakot komunikāciju un darījumu drošību. Lai apvienotu elektronisko komerciju, ir būtiski strādāt un panākt uzņēmumu un patērētāju drošības un uzticības palielināšanu, sevišķi saistībā ar maksāšanu un piegādi un atdošanu atpakaļ).

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā par elektronisko komerciju ir ietvertas dažas pretrunas un pārmērīga neatlaidība, pieprasot iekšējā tirgus izveidošanu. Mēs apzināmies elektroniskās komercijas nozīmīgumu, bet daudz kas vēl ir darāms, lai nodrošinātu, ka tā neveicina nopietnu jaunu problēmu rašanos.

Kā debašu laikā tika uzsvērts, ir svarīgi noskaidrot daudzus jautājumus, konkrēti autortiesību aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības un patērētāju tiesības un drošības jomā.

Ir taisnība, ka ziņojumā ir izvirzīta virkne ierosinājumu visu elektroniskās komercijas tirgū iesaistīto dalībnieku uzticības vairošanai, bet ne visi no tiem ir tik atbilstoši, cik tie varētu būt, vai tajos pat netiek pienācīgi apsvērtas visu tādā procesā iesaistīto pušu intereses un tiesības, kas var izrādīties ļoti sarežģīts.

Ir taisnība arī, ka elektroniskās komercijas piegādes ķēdei jākļūst daudz pārredzamākai, lai patērētājam vienmēr būtu zināma piegādātāja identitāte, kā arī tā uzņēmuma nosaukums, ģeogrāfiskā adrese, kontaktinformācija un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs. Tomēr bērnu un jauniešu tiesības un tādu cilvēku tiesības, kam ir dažādas atkarības, ir jāaizsargā jebkurā gadījumā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Elektroniskā komercija rada tirgus iespējas, sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Elektroniskai komercijai var būt svarīga loma Īrijas un Eiropas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Balsoju par šo starpposma ziņojumu, jo tas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnu Eiropas vienotā tirgus ieviešanu un integrāciju. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā Eiropas Savienība nevar atļauties atpalikt efektīva iekšējā tirgus izveidē elektroniskā komercijas vajadzībām, kam jākļūst arī konkurētspējīgam pasaules mērogā. Cerams, ka šim ziņojumam sekos turpmākie soļi Eiropas mēroga digitālā tirgus izveides stimulēšanai. Šādi notikumi arī veicinās būtiski svarīgo pētniecības un izstrādes pasākumu pārskatīšanu un ieviešanu no jauna.

Pirmkārt un galvenokārt mums ir jāpārrauga un jāseko līdz ziņojuma par elektronisko komerciju ieviešanai, lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi digitālajai uzņēmējdarbībai ES iedzīvotājiem — gan kā uzņēmējiem, gan arī kā pircējiem. Šajā ziņojumā noteiktajiem pasākumiem būtu ievērojami jāatvieglo uzņēmējdarbība visās dalībvalstīs ar noteikumu, ka valstu valdības panāk reālu progresu ar līgumiem saistīto noteikumu vienādošanā un novērš konfliktējošu likumu piemērošanu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju aicinājumu elektroniskās komercijas vairošanai ES mērogā. Tomēr ES ir jāveicina, ka tas tiek panākts, ievērojot Eiropas tiesību aktus, un ir būtiski, lai tiktu sasniegts augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Vēlos pateikties savam kolēģim Echeverría kungam par viņa izcilo ziņojumu, par kura apstiprināšanu man ir prieks balsot. Elektroniskā komercija ir jauns un starptautisks nozare, un tādēļ Eiropas Savienībai jāuzņemas svarīga loma standartu un procedūru saskaņošanā. Īpaši vēlos pieminēt tos ziņojuma punktus, kas aicina mūs nodrošināt, lai visā Savienībā būtu pieejami labas kvalitātes un visaptveroši platjoslas savienojumi. Šī uzdevuma izpilde ir kritiski svarīga, ja vēlamies pieredzēt elektroniskās komercijas uzplaukumu.

Platjoslas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visiem ES iedzīvotājiem līdz 2013. gadam un īpaši ātru platjoslas pakalpojumu — līdz 2020. gadam, ir ambiciozi mērķi, bet tie ir būtiski svarīgi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Vēlos arī pateikties referentam par viņa novērojumiem saistībā ar patērētāju aizsardzību un privātuma tiesībām elektroniskās komercijas vidē. Tas ir jautājums, kam nepieciešama rūpīga turpmākā izpēte, sevišķi pakalpojumu sniegšanā bērniem.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Lai gan internets šodien ir kļuvis par visstraujāk augošo mazumtirdzniecības veidu, un internetā veikto pirkumu skaits katru gadu pieaug, bet diemžēl pārrobežu darījumu skaits starp dalībvalstīm paliek nemainīgs. Gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka Eiropas Savienībā iekšējā tirgus B2C jomā nemaz nav. Manuprāt, pilna patērētāju tiesību saskaņošana un atvieglojumu atcelšana dalībvalstīs apvienojumā ar liberālu patērētāju aizsardzības koncepciju būtu svarīgs stimuls pārrobežu preču pārdošanai ar elektroniskās komercijas starpniecību. Tomēr saskatu, ka ievērojamu problēmu var radīt dažu valstu piekļuves ierobežošana pakalpojumiem tiešsaistē, balstoties uz IP adresi. Būtībā nav nekādu tiesisku barjeru šajā jomā, un tomēr elektroniskais iekšējais tirgus šajā segmentā ir ierobežots.

Piekrītu viedoklim, ka šajā gadījumā Komisijai būtu jāizmanto visi izpildvaras instrumenti un jāiejaucas, novēršot mākslīgas barjeras iekšējā tirgū, kas tiek īstenotas, bloķējot IP adreses. Ziņojumā arī ir skarti 2020. gada kvantitatīvie mērķi platjoslas savienojumu pieejamības jomā. Es personīgi neatbalstu tik atklātus mērķus, sevišķi tik dinamiski augošā nozarē, kurā tādēļ ir ļoti grūti prognozēt virzienu, kādā tas attīstīsies nākamo 10 gadu laikā. Neskatoties uz šo kritiku, uzskatu ziņojumu par izsvērtu un tādēļ balsoju par tā apstiprināšanu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Arias Echeverría ziņojumu, jo uzskatu, ka elektroniskā komercija ir ES politikai svarīgs tirgus, kurā var un ir jāveic zināma iejaukšanās, lai palielinātu ES ekonomikas konkurētspēju ES 2020 stratēģijas kontekstā.

Tik tiešām uzskatu, ka, lai pilnībā izmantotu Eiropas vienotā tirgus piedāvāto iespēju priekšrocības, mums ir tālāk jāattīsta elektroniskā komercija, kurai ir potenciāls pozitīvi ietekmēt gan patērētājus, gan uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat atbalstu Eiropas uzticības zīmes iekļaušanu ziņojumā, kas ir nepieciešams, lai garantētu to preču uzticamību un kvalitāti, kas tiek piedāvātas pārrobežu elektroniskajā tirgū.

Krīzes un finansiāla rakstura grūtību periodā, piemēram, tādā, kurā darbojamies pašreiz, mums ir jāsniedz atbalsts tādiem instrumentiem, kam ir potenciāls, lai pozitīvi, ievērojami ietekmētu nodarbinātību un izaugsmi, pie kuriem varam pieskaitīt arī elektronisko komerciju. Tādēļ uzskatu, ka šajā ziņā šodien pieņemtais ziņojums ir pozitīvs rezultāts, ne tikai uzņēmumiem un MVU, bet galvenokārt patērētājiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vienotais tirgus vienmēr ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienībā sasniedzamiem mērķiem. Patreizējā periodā pārrobežu elektroniskā komercija var sniegt ļoti svarīgu ieguldījumu vēl lielākas vienotā tirgus attīstības veicināšanā. Iepirkšanos tiešsaistē patērētāji jau lielākoties ir akceptējuši iekšzemes mērogā, bet tas neattiecas uz elektronisko komerciju starp dalībvalstīm, galvenokārt tādēļ, ka trūkst savstarpējās uzticības starp pircēju un pārdevēju. Tādēļ lai attīstītu elektroniskās komercijas tirgu, ir būtiski svarīgi vairot visu iesaistīto dalībnieku uzticību. Šajā jomā joprojām jāievieš Eiropas mēroga tiesību akti, lai vairotu uzticēšanās klimatu. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Balsoju par, jo uzskatu, ka elektroniskajai komercijai un to barjeru pārvarēšanai, kas vēl kavē tās attīstību, ekonomikā ir fundamentāla nozīme. Preču brīvo apriti Eiropā nopietni kavē sadrumstalotā dalībvalstu noteikumu sistēma, un 60 % no visiem pircēju mēģinājumiem veikt pārrobežu preču iegādi, ir neveiksmīgi.

Mērķis ir izveidot īstu Eiropas vienoto tirgu tiešsaistē. Pateicoties grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” (Ziemeļu līgas) grozījumam, ziņojumā ir iekļauta atsauce uz interneta piekļuves problēmām, ar ko sastopas iedzīvotāji, kuri dzīvo uz salām un kalnu apgabalos.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums tiek izmantots, lai aktīvi virzītu daudz plašāku nodokļu likumu saskaņošanu, kā arī cenu svārstību izlīdzināšanu pasta un finanšu pakalpojumu nozarē ES mērogā. Tādēļ balsoju pret šo tekstu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Nesen Komisijas sniegtajā paziņojumā tika atklātas turpmākās stratēģijas, kas ir izstrādātas, lai mazinātu sadrumstalotību un stimulētu elektroniskās komercijas izaugsmi.

Lai gan elektroniskā komercija faktiski sākas dalībvalstu līmenī, pārrobežu pirkumu apjoms joprojām ir neliels, sasniedzot tikai 7 % 2009. gadā. Galvenie šķēršļi ir saistīti ar valodu un praktiskām un juridiskām problēmām.

Piekrītu ziņojumā izmantotajai pieejai, saskaņā ar kuru nozares stimulēšanai ir konstatētas piecas prioritārās jomas — interneta pieejamības uzlabošana, tiešsaistes tirgus sadrumstalotības novēršana, pircēju uzticības vairošana, uzņēmumu iedrošināšana piedāvāt savus ražojumus internetā un bērnu, kuri lieto internetu, drošības garantēšana. Tas viss jāīsteno skaidri saprotamā un vienotā tiesiskā kontekstā, kas ir izstrādāts, lai galvenokārt kalpotu sabiedrībai. Uzskatu, ka fundamentāls stimuls būs sabiedrības uzticēšanās, kas ir jāveicina un jāstiprina.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Internets ir kļuvis par visplašāk izplatīto distances pārdošanas formu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, atbildot uz manu jautājumu (E 4964/2010), vairāk nekā viena trešdaļa ES patērētāju (37 %) pagājušajā gadā izmantoja internetu, lai iegādātos vai pasūtītu preces un pakalpojumus privātām vajadzībām. Tas norāda uz pieaugumu par 5 procentu punktiem, salīdzinot ar 2008. gadu, un 10 procentu punktiem, salīdzinot ar 2006. gadu. Neskatoties uz to, patērētājiem vēl joprojām nav pietiekamas uzticības pārrobežu iepirkšanās darījumiem, un atšķirīgi dalībvalstu noteikumi nepārliecina uzņēmumus investēt pārrobežu komercijā. Tādēļ pastāv ievērojamas atšķirības dalībvalstu distances pārdošanas izplatības līmeņa ziņā. Tomēr šī komercijas veida apjoma pieaugums pašreizējā lejupslīdes periodā ir būtiski svarīgs. Konkrētais ziņojuma mērķis ir novērst šo elektroniskās komercijas iekšējā tirgus sadrumstalotību, piedāvājot priekšlikumus, piemēram, vienotu noteikumu un procedūru pieņemšanu, kas ļaus distances pārdevējiem veikt tirdzniecību ārpus savas valsts robežām. Periodā, kad tradicionālo komercdarījumu apjoms ir saglabājies nemainīgs, jaunas tehnoloģijas un to sniegtās iespējas var izrādīties noderīgas jaunu un alternatīvu komerciniciatīvu izstrādē, un tādēļ balsoju par šī ziņojuma apstiprināšanu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atturējos balsojumā par šo ziņojumu, lai arī uzskatu par svarīgu elektroniskās komercijas veicināšanu un labu interneta tīklu un pakalpojumu paplašināšanu par nepieciešamu, lai tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, pat visvairāk izolētajos reģionos.

Piekrītu arī, ka ir būtiski apkarot diskrimināciju, no kā cieš daudzi sabiedrības locekļi, vēlēdamies veikt pirkumus tiešsaistē, tostarp arī pēc dalībvalsts, kurā tie atrodas, vai pēc elektroniskās pasta adreses, ko tie izmanto, lai veiktu darījumu.

Piekrītu daudziem šajā ziņojumā ietvertajiem ierosinājumiem. Neskatoties uz to, nenožēloju faktu, ka dažās dalībvalstīs Pakalpojumu direktīva vēl nav pilnībā transponēta, neatbalstu Komisijas politiku attiecībā uz pasta pakalpojumu nozari un nevērtēju atzinīgi ES 2020 stratēģiju — šie pamata lēmumi ir lielā mērā atbildīgi par to smago sociālo situāciju, ko ES pašlaik cenšas pārvarēt.

Turpmākie komunikāciju nozares un pat elektroniskās komercijas modeļi noteikti būs labāk izstrādāti, ar perspektīvu, kas ir vairāk vērsta uz iedzīvotājiem un viņu tiesībām, nevis vienkārši pakārtoti komerciālām interesēm.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsoju par Arias Echeverría ziņojumu par elektronisko komerciju. Elektroniskā komercija ir viena no nozarēm, kam būs vislielākā ietekme izaugsmes un nodarbinātības ziņā nākamajās desmitgadēs, un Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto šis potenciāls.

Jāatceras, ka elektroniskā komercija atvieglo un veicina jaunu tirgus nišu veidošanos maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas citādi nevarētu pastāvēt.

Turklāt atbalstu ideju, ka, izstrādājot mūsu politiku un tiesību normas attiecībā uz elektronisko komerciju, īpašu uzmanību veltām neaizsargāto patērētāju vajadzībām, kuriem pretējā gadījumā nebūtu piekļuves lielai plaša patēriņa preču izvēlei. Šeit domāju tos, kas dzīvo izolētībā vai kam ir mazākas pārvietošanās iespējas, par iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai par indivīdiem, kas dzīvo grūtāk pieejamos, attālākos vai nomaļos reģionos.

Visbeidzot, komitejā piedāvāju grozījumu tekstā, lai uzsvērtu nepieciešamību izstrādāt tiešsaistes patērētāju izglītošanas instrumentus — mums jāuzlabo pēc iespējas lielāka skaita iedzīvotāju digitālās prasmes un tie vairāk jāinformē par viņu tiesībām un pienākumiem (galvenās patērētāju tiesības internetā, elektroniskajā komercijā un sevišķi datu aizsardzības noteikumi).

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šajā svarīgajā ziņojumā par elektronisko komerciju, cita starpā, uzsveram uzticības vairošanas nozīmi pārrobežu maksājumu sistēmām internetā (piemēram, kredītkartēm un debetkartēm, un elektroniskajiem naudas makiem), popularizējot virkni maksāšanas metožu, veicinot to sadarbspēju un kopēju standartu ieviešanu, novēršot tehniskās barjeras, atbalstot visdrošākās tehnoloģijas elektronisko darījumu veikšanā, saskaņojot un nostiprinot tiesību aktus privātuma un drošības jautājumos, apkarojot krāpnieciskas darbības un informējot un izglītojot sabiedrību.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Esam labi informēti par virkni trūkumiem un to veidiem, sevišķi Itālijā, tiem, no kā cieš tie, kas dzīvo un uzturas kalnu apvidos vai uz salām. Iekšējā elektroniskās komercijas tirgus izveides rezultātā tiktu vienkāršota piekļuve internetam un uzlabota tā kvalitāte ES valstīs un reģionos, kuri pašlaik cieš no apmierinošas kvalitātes savienojumu trūkuma.

Ir svarīgi attīstīt tās iniciatīvas, kas ir izstrādātas, lai stimulētu uzņēmumus piedāvāt savus ražojumus tirgū internetā, vienlaikus aizsargājot lietotājus, sevišķi bērnus, ar atbilstošu drošības garantiju palīdzību. Nedrīkstam atļaut negodīgiem tirgotājiem krāpt potenciālos lietotājus; tādēļ ir nepieciešams mērķtiecīgi un bieži veikt pārbaudes.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ceru, ka šis ziņojums ir skaidrs signāls Eiropas Komisijai veikt papildu pasākumus tirdzniecības uzlabošanai tiešsaistē Eiropas Savienības mērogā. Aicinām saskaņot un vienkāršot administratīvās procedūras, kas savā pašreizējā formā ir efektīvas, atturot mūs no pirkumiem ārvalstu interneta vietnēs pat tad, ja piedāvājums ir interesants. Vēlamies arī saņemt garantijas, ka piekļuve platjoslas internetam būs pieejama visā ES līdz 2013. gadam. Šis priekšlikums jau sen no tīras fantāzijas ir pārvērties reālā vajadzībā. Tas ne tikai kļūst arvien reālāks, bet turklāt neviens nav vairs jāpārliecina par to, cik pozitīvu efektu universāla interneta piekļuve var sniegt iekšējam tirgum.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Nevarēju saņemties balsot par šo ziņojumu, neskatoties uz to, ka tajā ir ietverta virkne pozitīvu elementu, kas ievērojami aizstāv patērētāju intereses un ievēro mazo un vidējo uzņēmumu intereses elektroniskās komercijas tirgū.

Sevišķi nosodu tos, kuri atzinīgi novērtē Komisijas ieviesto Trešo pasta pakalpojumu direktīvu ar mērķi liberalizēt pasta pakalpojumus, kas radīs vēl lielāku kaitējumu pasta servisam ES, bet nekādā ziņā, kā norādīts ziņojumā, nepazeminās cenas un neuzlabos pakalpojumus.

Nevaru arī izteikt nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis vēl nav transponējušas Pakalpojumu direktīvu, jo vēlos, lai Komisija ātri sagatavotu ziņojumu, kurā tā izklāstītu šī teksta ieviešanas radīto ietekmi uz klimatu.

Ar nožēlu jāatzīst, ka šis teksts ir lielā mērā sagatavots atklātas konkurences veicināšanas garā, no kā mēs atteicāmies, noraidot Lisabonas līgumu.

Ziņojums: Christine De Veyrac (A7-0195/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir uzlabot aviācijas negadījumu novēršanu un sniegt palīdzību to upuriem un viņu ģimenēm. Pilnībā atbalstu referentes izmantoto pieeju, kura ir aicinājusi veikt incidentu analīzi Eiropas līmenī, kas līdz šim nekad vēl nav darīts. Ziņojumā arī ir ierosināti uzlabojumi palīdzības sniegšanā upuriem un viņu ģimenēm, piemēram, ka informācijas sniegšanu par gaisakuģī esošiem pasažieru vārdiem nedrīkst aizkavēt ilgāk kā par divām stundām. Tālāk jārīkojas satiksmes ministriem, kuri, cerams, pēc iespējas ātrāk pieņems šo likumprojektu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Balsoju par šo ziņojumu. Gaisa satiksme kļūst arvien intensīvāka, un negadījumu risks arī ir pieaudzis, neskatoties uz uzlabojumiem drošības standartos, un tādēļ Eiropas tiesību akti, kas attiecas uz negadījumu izmeklēšanu, ir jāgroza un jāatjaunina atbilstoši mūsdienu prasībām.

Atzinīgi novērtēju to, kas ziņojumā ir teikts par upuru un viņu ģimeņu tiesībām. Upura ģimenei ir tiesības pēc iespējas ātrāk saņemt attiecīgo informāciju. Aviosabiedrībām ir jāievieš efektīvs rīcības plāns krīzes gadījumā. Svarīgs praktisks pasākums būtu piespiest aviosabiedrībām iecelt personu kā galveno kontaktpersonu darbības koordinēšanas vajadzībām, svarīgas informācijas sniegšanai un atbalsta nodrošināšanai pasažieru ģimenēm.

Praktiskie pasākumi, ko ziņojumā ir aicināts veikt, ir paredzēti kā palīdzība negadījuma apstākļos, sevišķi tie, kas ir minēti saistībā ar upuriem un viņu ģimenēm sniedzamo palīdzību un saistībā ar grupām, kas darbojas viņu uzdevumā. Eiropas civilās aviācijas nozarē ir jānodrošina augsta līmeņa drošības standarti, un mums ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu negadījumu skaitu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Pašlaik spēkā esošā ES direktīva, kas reglamentē negadījumu un incidentu izmeklēšanu civilajā aviācijā, tika apstiprināta 1994. gadā. Tomēr aviācijas pakalpojumu tirgus un situācija ir mainījusies, un tādēļ mums ir jāpieņem jauna ES regula, kas būtu atbilstoša pašreizējam stāvoklim. Pirmkārt, jāizveido drošības izmeklēšanas atbildīgo iestāžu tīkls. Tajā būtu ietvertas dalībvalstu valdību un ES iestādes (Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)) un tas būtu atbildīgs par izmeklēšanas procesu kvalitāti, informācijas klasificēšanu un analīzi, veicinātu sadarbību starp dalībvalstu valdības iestādēm un veicinātu drošības uzlabošanu aviācijas nozarē. Turklāt precīzāk jādefinē arī pasažieru un viņu ģimeņu tiesības.

Regulas mērķis ir paplašināt prasības aviosabiedrībai uzrādīt pasažieru sarakstu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu stundu laikā pēc negadījuma, piemērošanas loku, kas attiektos ne tikai uz aviolīnijām, kas veic lidojumus uz ES, bet arī tām aviosabiedrībām, kas veic reisus uz Eiropu. Tās mērķis ir noteikt pienākumu aviosabiedrībām lūgt pasažierus jau reisa rezervēšanas laikā sniegt tās personas kontaktinformāciju, ar kuru ir jāsazinās iespējama negadījuma situācijā. Mums jāizveido nosacījumi, lai upuru ģimenēm būtu īpaša piekļuve informācijai par drošības izmeklēšanas gaitā sasniegto progresu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo tas piedāvā risinājumus problēmām, ko izraisījuši nesenie gaisa satiksmes negadījumi, ne tikai no tehniskā viedokļa, bet arī sevišķi saistībā ar ticamības pierādījumu izklāstu upuru ģimenēm. Tajā ir arī precizēta EASA un dalībvalstu atbildīgo iestāžu loma godīgas, objektīvas negadījumu cēloņu izmeklēšanas nodrošināšanā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Gaisa satiksmes apjomi pastāvīgi palielinās un, neskatoties uz progresu drošības jomā, ziņojumi joprojām norāda uz nemitīgu negadījumu skaita pieaugumu. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai šo nozari regulēt precīzāk un arī tiešāk.

Tādēļ stingri atbalstu referentes mērķi novērst gaisa satiksmes negadījumus un uzlabot negadījumu izmeklēšanu. Faktiski atbilstošie tiesību akti ir spēkā jau no 1994. gada, kad Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) vēl nebija izveidota.

Tādēļ balsoju par šo regulu, ar kuru vadošā loma gaisa satiksmes drošības jomā tiek nodota EASA, un īpaši atbalstu vispārējās piekļuves nodrošināšanu slepenai informācijai.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pēdējo dažu gadu laikā ir vērojams fenomenāls pieaugums gaisa satiksmē. Neskatoties uz vairākiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, negadījumu risks ir pieaudzis. Tādēļ ir būtiski svarīgi atbilstoši adaptēt ES tiesību aktus šajā jautājumā. Tādēļ atzinīgi novērtēju De Veyrac kundzes priekšlikumus adaptēt 1994. gada direktīvu par negadījumu novēršanu atbilstoši pašreizējai situācijai aviācijas pakalpojumu tirgū. Izveidojot dalībvalstu atbildīgo izmeklēšanas iestāžu tīklu, būs iespējams samazināt atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm, sevišķi apvienojot resursus un apmainoties ar vislabāko pieredzi. Jāaizsargā arī upuru un viņu ģimeņu tiesības. Atbalstu referentes prasību, ka pienākums aviosabiedrībām uzrādīt pasažieru sarakstu stundas laikā no paziņojuma sniegšanas par negadījuma iestāšanos attiecas ne tikai uz ES aviosabiedrībām, bet arī uz visām aviosabiedrībām, kas veic lidojumus Eiropā. Visbeidzot, atzinīgi novērtēju referentes priekšlikumu piešķirt Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai „padomnieka” statusu, piedaloties drošības izmeklēšanā. Ir svarīgi, lai regulā aģentūrai netiktu piešķirta gan tiesneša, gan zvērināto loma drošības izmeklēšanas procesā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir būtiski svarīgi panākt drošību civilās aviācijas nozarē Eiropā un samazināt negadījumu un incidentu skaitu, ieviešot izmeklēšanas un novēršanas procedūras. Balsoju par šo regulu, jo uzskatu, ka tā veido vidi, kurā tiek veicināta nekavējoša ziņošana par incidentiem, aicinot veikt efektīvu, ātru un augsti kvalitatīvu drošības izmeklēšanu Eiropas aviācijas drošībā. Piekrītu, ka izmeklēšana jāveic dalībvalsts iestādei vai citām iestādēm, kas ir atbildīgas par drošības izmeklēšanu. Uzskatu, ka papildus ir svarīgi izveidot Eiropas iestāžu tīklu, lai uzlabotu izmeklēšanas metožu kvalitāti un izmeklētāju apmācību. Vēl viens punkts, ko uzskatu par svarīgu, ir tas, ka ir jānosaka standarti savlaicīgas informācijas sniegšanai par personām un bīstamām precēm, kas atrodas gaisakuģī negadījuma brīdī, un ka ir jāuzlabo atbalsta sniegšana upuriem un viņu ģimenēm.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Gaisa satiksmes intensifikācija ir radījusi gaisa satiksmes negadījumu riska pieaugumu. Neskatoties uz ieviestajiem drošības uzlabojumiem, pašreizējā negadījumu izmeklēšanas sistēmā ir trūkumi. Drošības sistēma šajā jomā ir balstīta uz atsauksmēm un uz negadījumos un incidentos gūto mācību. Ir svarīgi stiprināt koordināciju starp iestādēm, kas ir atbildīgas par drošības izmeklēšanu, konkrēti izveidojot Eiropas atbildīgo iestāžu tīklu. Lai atklātu iespējamās drošības nepilnības un veiktu koriģējošos pasākumus, šim tīklam jānodrošina pilnīga šo izmeklēšanas procesu neatkarība, kā arī augsts to efektivitātes, uzmanības un kvalitātes līmenis.

Ir svarīgi nodrošināt efektīvu novēršanas darbību un augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā, un nedrīkst taupīt pūles, lai samazinātu negadījumu un incidentu skaitu, lai panāktu sabiedrības uzticību gaisa transporta veidam. Tāpat kā drošības izmeklēšanai, īpaša uzmanība jāvelta arī palīdzības uzlabošanai negadījumu upuriem un viņu ģimenēm, attiecībā uz ko visām Eiropas aviosabiedrībām jābūt izstrādātiem krīzes novēršanas un atbalsta sniegšanas plāniem.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Mēs regulāri tiekam satraukti ar jaunumiem par jaunu aviokatastrofu. Ceru, ka jaunā regula par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā sekmīgi izpildīs prasību par pasažieru drošību precīzāka pasākuma formā nekā paredzēts Direktīvā 94/56/EK, kuru tā aizstāj. Uzskatu, ka galvenā uzmanība jāvelta kontroles mehānismiem, sadarbībai un informācijas apmaiņai preventīviem nolūkiem. Turklāt veiktās negadījumu izmeklēšanas rezultāti ir jāglabā centralizēti un jāanalizē ar mērķi uzlabot gaisa transporta drošību un efektīvāk vadīt kritiskas situācijas. Šajā ziņā uzskatu, ka Eiropas pasažieriem ir jāsniedz iespējai norādīt kontaktpersonu negadījuma situācijā, kas ir izplatīta prakse ASV. Visbeidzot, bet vienlīdz svarīgi, uzskatu, ka iejaucoties un sniedzot atbalstu upuriem un viņu ģimenēm jāparedz ciešāka neatliekamās palīdzības dienestu darba koordinācija un uzraudzība.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu regulas priekšlikumam par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā, jo ar to tiek ieviesti jauni noteikumi, kas ļaus uzlabot negadījumu novēršanu, izmeklēšanas procesu pārredzamību un ātrumu negadījumu situācijās.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka jau vairākus gadus civilajā aviācijā ievērojami pieaug reisu un pasažieru skaits, un lai gan paralēli gaisa satiksmes negadījumu un incidentu skaits ir krities, drošībai arī turpmāk jābūt vienam no galvenajiem jautājumiem, tagad un vienmēr. Ņemot vērā arī to, ka direktīva, kas reglamentē negadījumu izmeklēšanu, ir spēkā jau no 1994. gada un ka daudz kas civilajā aviācijā kopš tā laika ir mainījies, saprotams, ka šī regulējuma pārskatīšana ir neatliekama.

Piekrītu referentei, kad viņa norāda uz nepieciešamību uzlabot koordināciju un integrāciju gaisa satiksmes negadījumu izmeklēšanā. ES kļūstot arvien integrētākai, un ņemot vērā, ka gaisa satiksmes negadījumi neskar tikai vienu dalībvalsti, nav saprotams, kādēļ joprojām ir tik maz kontaktu starp dalībvalstu atbildīgajām aviācijas iestādēm.

Šādā situācijā uzskatu, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai ir jāpiešķir jauna loma.

Visbeidzot, šķiet, ka šī ir viena no jomām, kurā Eiropas Savienībai ir būtiski rīkoties koordinēti un integrēti, lai garantētu visu pasažieru drošību Eiropas gaisa telpā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Gaisa transportam mūsdienās nenoliedzami ir noteicoša loma iedzīvotāju mobilitātē un globālās ekonomikas izaugsmē. Tā nozīme un ietekme noteikti turpinās pieaugt sabiedrībā, kam raksturīga arvien lielāka globalizācija un laika un telpas izdevīgas izmantošanas prioritāte. Pašreizējās globālās krīzes un stingra izmaksu un tēriņu samazināšanas spiediena apstākļos lietotāju aizsardzībai ir nepieciešams ieviest efektīvus reglamentējošos un kontroles noteikumus. Drošība ir galvenais jautājums, kas interesē lietotājus, un tā lielā mērā ietekmē biļešu cenu noteikšanu. Tādēļ vēlos uzsvērt šī ziņojuma ieguldījumu negadījumu un incidentu izmeklēšanas kvalitātes un neatkarības veicināšanā civilajā aviācijā, saskaņojot dalībvalstu izmeklēšanas kapacitāti un vienlaikus nodrošinot, ka Eiropas tiesību akti šajā jomā tiek adaptēti un atjaunināti atbilstoši mūsdienu situācijai, ņemot vērā izmaiņas šajā nozarē un jaunu dalībnieku, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras, izveidošanu. Vēlos tomēr norādīt, ka prioritāte ir jāpiešķir negadījumu novēršanai, un tieši tai būtu jāvada izmeklēšana un to jāuzskata par līdzekli problēmu konstatēšanai un risinājumu meklēšanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojām par apstiprināšanu, jo atzīstam negadījumu un incidentu izmeklēšanas un novēršanas nozīmi civilajā aviācijā.

Par pozitīvu uzskatām faktu, ka dalībvalstīm ir aktīva loma, īpaši ar attiecīgo izmeklēšanas iestāžu starpniecību, kuras veidos Eiropas dalībvalstu iestāžu tīklu šajā jomā. Šis tīkls tiek veidots, ņemot vērā konkrētu uzdevumu izpildi — ieteikumu formulēšana kompetentām valsts iestādēm, informācijas apmaiņa par izmeklēšanas metodēm, apmācības koordinēšana un organizēšana katras dalībvalsts izmeklētājiem, kopēju izmeklēšanas metožu izstrāde ES un resursu sadales struktūras izstrāde un pārvaldība.

Mēs uzraudzīsim šī tīkla turpmāko darbu, jo uzskatām, ka tā darbība stingri jāsaglabā minēto uzdevumu izpildes un priekšlikumā noteiktās dalībvalstu līdzdalības struktūras robežās, iesaistot atbildīgās dalībvalstu iestādes.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Neatkarīgākā drošības izmeklēšana aviācijas negadījumu situācijā, labāks atbalsts upuru ģimenēm un optimāla datu un privātuma aizsardzība izmeklēšanas gaitā ir tie pasākumi, kuru rezultātā uzlabosies aviācijas drošība, un tie faktori, kas man lika balsot par šo ziņojumu. Biju gandarīts, ka varu balsot par šo tekstu, kurā ir paredzēti noteikumi aviosabiedrībām atklāt pasažieru sarakstu divu stundu laikā no negadījuma brīža, lai varētu informēt ģimenes. Turklāt tādu Eiropas iestāžu tīkla izveide, kuras ir atbildīgas par drošības izmeklēšanu, ir teicama ideja, kas ļaus izstrādāt ieteikumus saistībā ar aviācijas politiku un tās reglamentējošos noteikumus, bet, kas vissvarīgākais, ļaus sadalīt resursus un apmainīties ar labo praksi. Šis ir svarīgs teksts, un es atzinīgi novērtēju šo svarīgo soli virzienā uz priekšu, garantējot aizvien augstāku pasažieru drošības standartu ieviešanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Pēdējos gados ir stabili audzis gaisa satiksmes apjoms. Protams, ka tā rezultātā palielinās negadījumu risks, un ir būtiski, lai tiktu ieviestas šo risku mazināšanai atbilstošas procedūras. Ziņojums zināmā mērā ir solis virzienā uz tiesiskā regulējuma uzlabošanu, un es attiecīgi balsoju par to.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju ziņojumu, jo gaisa satiksme gadu no gada nemainīgi pieaug. Vissvarīgākais mērķis ir lidojumu drošība un aviācijas drošība. Pašlaik kļūst arvien svarīgāk nodrošināt lidojumu drošību pasažieriem, aizsargāt pasažierus, gaisa kuģa apkalpi, lidostas darbiniekus, sabiedrību un īpašumu no aviācijas negadījumiem un garantēt gaisa kuģa drošību un aizsardzību. Aviācijas katastrofu gadījumā, negadījumi jāizmeklē neatkarīgā veidā, lai noteiktu trūkumus drošībā un varētu veikt pasākumus to likvidēšanai. Jāsamazina atšķirības dalībvalstu izmeklēšanas kapacitātē. Tiesību akti, kas regulē negadījumu izmeklēšanu, ir 1994. gada ES direktīva. Tādēļ, tā kā aviācijas pakalpojumu tirgus ir mainījies un kļuvis daudz sarežģītāks, radās nepieciešamība izstrādāt jaunus tiesību aktus, iekļaujot jaunas iestādes, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA). Jaunajai regulai jāsniedz skaidrs tiesiskais regulējums attiecībā uz aģentūras iesaistīšanu drošības izmeklēšanā. Vienlaikus, dalībvalstu izmeklēšanas biroju tīkla izveide ļaus samazināt pašreizējās atšķirības izmeklēšanas kapacitātē Eiropas Savienībā. Tas var arī veicināt izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un nodrošināt tiesisko regulējumu sadarbībai starp dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm. Ir arī svarīgi un ir nepieciešams Eiropas līmenī ieviest tos priekšlikumus, kas ir izstrādāti ar mērķi uzlabot lidojumu drošību vai izmeklēšanas procedūras. Vissvarīgākais ir nodrošināt aviācijas drošību un sniegt savlaicīgu un piemērotu palīdzību aviācijas negadījumu upuriem un viņu ģimenēm. Tas būtu svarīgs atbalsts upuru ģimenēm, kas bieži vien jūtas apjukušas, sastopoties ar lielu skaitu kontaktpersonu un procedūru brīdī, kad tām jau jāpārdzīvo tuva cilvēka zaudējums.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Izveidojot Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA), tiks izveidota stingrāka struktūra, kas apvieno par drošības izmeklēšanu atbildīgās iestādes starp dalībvalstīm. Tas palīdzēs aģentūrām visā Eiropā apvienot resursus un secinājumus, kā arī, cerams, palīdzēs novērst turpmāku negadījumu rašanos nākotnē.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstīju De Veyrac kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka civilās aviācijas drošība Eiropā pašlaik ir viens no svarīgākajiem jautājumiem ES dienas kārtībā. Mērķis, ko paši nospraužam, pieņemot jauno regulu, ir samazināt gaisa negadījumu skaitu līdz minimālajam līmenim, uzlabot drošības standartus, pilnībā aizsargāt iedzīvotājus un vienlaikus mēģināt vairot viņu uzticību gaisa transporta pakalpojumiem.

Svarīga pasākuma daļa, kam vēlos pievērst jūsu uzmanību, ir veltīta gaisa negadījumu izmeklēšanai, kas jāveic, neizdarot nekādu spiedienu, lai ļautu kompetentām iestādēm pieņemt pilnībā objektīvu lēmumu. Turklāt piekrītu lēmumam iekļaut virkni noteikumu par nekavējošu informācijas sniegšanu par visām negadījumā iesaistītām personām (un bīstamām precēm), kas atradušās gaisa kuģī, gan pašsaprotamu drošības iemeslu dēļ, gan lai uzlabotu palīdzības sniegšanu upuriem un viņu ģimenēm. Visbeidzot, tekstā ir paredzēta arī iespēja pasažieriem iesniegt tās personas vārdu, ar kuru nepieciešamības gadījumā ir jāsazinās.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas savā galīgajā variantā piedāvā izcilu kompromisu. Upuru un viņu ģimeņu tiesības un palīdzības sniegšana tiem būs garantēta tādā veidā, ka katrai dalībvalstij būs jāizstrādā nacionālais civilās aviācijas negadījumu ārkārtējas darbības pasākumu plāns un jānodrošina, ka katrai aviosabiedrībai, kas ir reģistrēta tās teritorijā, būtu izstrādāts plāns palīdzības sniegšanai civilās aviācijas negadījumu upuriem. Jaunais likumprojekts garantēs, ka negadījumu izmeklēšana tiek veikta, neizdarot nekādu spiedienu no regulējošo vai sertifikācijas iestāžu, lidojumu operator vi citu iestāžu puses, kuras var atrasties interešu konflikta stāvoklī. Izmeklēšanas iestādes iegūtie ziņojumi un balss ieraksti vai pilota kabīnē vai gaisa satiksmes vadības vienībās uzņemtie attēli, tiks izmantoti tikai un vienīgi izmeklēšanas nolūkiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešams šo informāciju atklāt tiesu iestādēm. Tas ļaus negadījumā iesaistītajiem ar izmeklētājiem runāt atklāti. Augstu novērtēju referentes ieguldīto darbu šī dosjē sastādīšanā un ceru, ka nākotnē Eiropas Savienība parakstīs civilās aviācijas drošības nolīgumu arī ar valstīm ārpus ES.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas tiesību akti, kas pašlaik regulē aviācijas negadījumu izmeklēšanu, ir spēkā jau no 1994. gada. Ņemot vērā tās lielās izmaiņas, kas pēdējos gados ir notikušas šajā nozarē, šie tiesību akti vairs neatbilst pašreizējām prasībām. Neskatoties uz ievērojamiem uzlabojumiem gaisa drošībā, kas ir novērojami pēdējos gados, pastāvīgais gaisa satiksmes apjoma pieaugums paredz arī papildu negadījumu rašanās risku. Tādēļ ir nepieciešams palielināt investīcijas ne tikai drošībā, bet arī novēršanā, un prasīt no aviosabiedrībām — sevišķi zemo cenu aviosabiedrībām, lai peļņas apjomi netiktu panākti uz drošības rēķina. Ir arī ļoti svarīgi prioritizēt nepieciešamību sniegt atbalstu upuriem un palīdzību upuru ģimenēm. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Tā ir ļoti svarīga iniciatīva, tāpēc es to atbalstīju. Es ceru, ka projekta izstrādes gaitā tiks ņemti vērā gadījumi, kad situācija nebija nonākusi līdz negadījumam vai katastrofai. Ar to es domāju par ārštata situāciju izmeklēšanu, kad pasažieri tiek pakļauti riskam cilvēciskā faktora dēļ. Es pats kļuvu par aculiecinieku vienam no šādiem gadījumiem, kad 2010. gada janvārī „AIRBALTIC” kompānijas lidmašīna, kurā biju arī es, 3 reizes mēģināja pacelties gaisā no Rīgas lidostas, un pēc trešās reizes lidmašīnu nosūtīja uz „papildu pārbaudi”. Regulā ir nepieciešams iestrādāt mehānismu, kas ļaus pasažieriem iesniegt sūdzības par gadījumiem, kad aviokompānijas grib noslēpt lidmašīnu bojājumus vai ārštata situācijas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mūsdienās satiksme debesīs kļūst aizvien blīvāka. Tā rezultātā aizvien biežāk notiek gaisa drošības incidenti un negadījumi. Šāda veida incidenti ES teritorijā ir jānovērš pilnībā un, kas vissvarīgākais, visātrākā veidā.

Mums arī jādomā par to upuru ģimenēm, kas iepriekš bieži tika atstāti vieni savās sērās. Balsoju par šo ziņojumu, jo efektīva sadarbība starp dalībvalstīm attiecībā uz gaisa drošību un incidentu novēršana ir būtiski svarīga.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu tīkla izveides mērķis ir nodrošināt iespēju nākotnē samazināt atšķirības izmeklēšanas kapacitātē Eiropas Savienībā. Nodoms ir, ka visiem kopā mums izdosies uzlabot izmeklēšanas kvalitāti un radīt tiesisku regulējumu sadarbībai starp dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm ar mērķi uzlabot civilās aviācijas drošību. Šie plānotie pasākumi ir paredzēti, lai veicinātu aviācijas drošības uzlabošanu. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par De Veyrac kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir ievērojams solis uz priekšu šajā nozarē. Regulas priekšlikuma par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā mērķis ir palielināt dalībvalstu civilās aviācijas atbildīgo iestāžu rīcībā esošās informācijas pārredzamību. Tas arī ir neatsverams pašlaik piemēroto standartu, kas ir spēkā jau no 1994. gada, atjauninājums.

Pieminēšanas vērti ir arī pasākumi, kuru mērķis ir radīt efektīvu komunikāciju sistēmu starp dalībvalstu atbildīgajām iestādēm ar mērķi veicināt koordināciju un labāku apkopoto datu apmaiņu. Piekļuvi slepenai informācijai regulē ar mērķi ļaut kompetentām iestādēm aicināt sadarboties visas incidentos un negadījumos iesaistītās puses.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Gaisa satiksmē jau gadiem ir vērojams nemainīgs pieaugums, tomēr neskatoties uz ievērojamiem drošības uzlabojumiem, šis pieaugums ir radījis tikai gaisa negadījumu rašanās riska palielināšanos. Šāda veida situācijā ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai negadījumi tiktu neatkarīgā veidā izmeklēti, kā rezultātā ir iespējams ar augstu pārliecības pakāpi konstatēt nepilnības drošībā un izvēlēties koriģējošos pasākumus.

Eiropas tiesību akti, kas pašlaik regulē negadījumus, ir 1994. gada direktīva. Tomēr kopš šī teksta pieņemšanas satiksme ir attīstījusies un kļuvusi daudz sarežģītāka Turklāt jaunu iestāžu, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA), parādīšanās rezultātā ir atklājušās atšķirības izmeklēšanas kapacitātē starp dalībvalstīm un radusies nepieciešamība ieviest jaunus un daudz pilnīgākus tiesību aktus.

Dalībvalstu izmeklēšanas biroju tīkla izveide ļaus samazināt pašreizējās atšķirības izmeklēšanas kapacitātē Eiropas Savienībā. Tas var arī veicināt izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un nodrošināt tiesisko regulējumu sadarbībai starp dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Uzskatu, ka šāda vieda rīcība varētu būt efektīvs ieguldījums gaisa drošības uzlabošanā.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbalstīju De Veyrac kundzes ziņojumu, kura mērķis ir uzlabot civilās aviācijas drošības standartus. Uz šī pamatfona arī jāatklāj precīzie šo incidentu un negadījumu cēloņi. Lai to panāktu, jāgarantē neatkarīga izmeklēšana, jeb, citiem vārdiem runājot, izmeklēšana jāveic, neizdarot nekādu spiedienu no to iestāžu puses, kas atbild par aviācijas operāciju regulēšanu vai sertificēšanu un kurām jāuzņemas zināma atbildība par notikušo. Par civilās aviācijas drošības standartiem Eiropā atbildīgo iestāžu apvienošana vienotā tīklā radīs arī iespēju veicināt labo praksi, apmainoties ar informāciju, un tīklā sniegtie ieteikumi uzlabos Eiropas regulējumu šajā nozarē. Visbeidzot, šajā tekstā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot apiešanos ar upuru ģimenēm negadījuma apstākļos, piemēram, prasības noteikšana aviosabiedrībām atklāt pilnu pasažieru sarakstu ne vēlāk kā divu stundu laikā no negadījuma brīža un aizliegums šo saraktu publiskot līdz brīdim, kad par to ir informētas ģimenes, un tikai tad, ja tās pret to neiebilst. Šie ir divi svarīgi soļi virzienā uz priekšu un es tos atzinīgi novērtēju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļo/ALE grupa Transporta un tūrisma komitejā iesniedza vairākus grozījumus, piemēram, par labākas „provizorisko ziņojumu” definīcijas lietošanu, lielāku izmeklēšanas neatkarību, arī no finansiālo interešu viedokļa, lielāku lidojuma datu ierakstu pieejamību, labākas informācijas sniegšanu upuru radiniekiem, šīs regulas pārskatīšanu tuvākajā nākotnē, tostarp par slepenas drošības informācijas atklāšanu tiesu sistēmai un dalībvalstu un par izmeklēšanas iestāžu labo praksi. Lielākā daļa šo grozījumu tika pieņemti, lai gan panākto kompromisu rezultātā — ne tik stingrā formulējumā kā bija iecerēts. Ņemot vērā, ka kopš balsojuma plenārsēdē nekādas ievērojamas izmaiņas nav notikušas, saglabājam savu pozitīvo nostāju gan saistībā ar likumdošanas rezolūciju, gan grozīto priekšlikumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Gaisa satiksmē ir vērojams krass pieaugums kopš 1994. gadā tika pieņemta Eiropas direktīva, kas regulē negadījumu izmeklēšanu civilajā aviācijā. Lai gan ir ieviesti nozīmīgi drošības uzlabojumi, dabiski, ka šī pieauguma rezultātā ir palielinājusies negadījumu rašanās varbūtība. Turklāt arī ir palielinājusies tehnoloģiju sarežģītības pakāpe un nozarē radušies jauni dalībnieki, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

Man šķiet būtiski, lai gaisa negadījumi tiktu neatkarīgā un pārredzamā veidā izmeklēti ar mērķi izlabot nepilnības drošībā un aizsargāt pasažierus. Par izmeklēšanu dalībvalstīs atbildīgo iestāžu tīkla izveides veicināšana ES līmenī arī var palīdzēt mazināt izmeklēšanas kapacitātes nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm.

Palīdzība upuriem un viņu ģimenēm arī jākļūst par prioritāti katrā valstī, nosakot, ka ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai visās aviosabiedrībās, kas ir reģistrētas katrā valstī, būtu izstrādāts palīdzības plāns. Esmu apmierināts ar Transporta un tūrisma komitejas referentes veikto darbu, kā arī ar Eiropas Padomi panākto vienošanos jūnija beigās, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir panākt, ka incidentu un negadījumu izmeklēšana aviācijā kļūst neatkarīgāka un pārredzamāka.

Priecājos, ka šis teksts ir pieņemts. Tam būtu jāpaātrina izmeklēšanas process un jāuzlabo upuru ģimenēm sniegtā informācija, vienlaikus garantējot personīgo privātumu, pateicoties šiem apsveicamajiem pasākumiem. Līdz ar to šis teksts sniedz iespēju nodrošināt to upuru ģimeņu vajadzības, kurām jāsastopas ar tādiem izmeklēšanas procesiem, kas liek tām justies bezspēcīgām.

Šis jaunais ES likumprojekts ļaus sniegt labāku informāciju negadījumu upuru ģimenēm. Noteikumi labāk palīdzēs aizsargāt personu privātumu, jo informācija vispirms divu stundu laikā būs jādara zināma ģimenēm, un aviosabiedrībām (Kopienas teritorijā un ārpus Kopienas robežām) jānosūta gaisa kuģī atrodošos pasažieru saraksts atbildīgajām iestādēm.

Pieņemtais teksts arī palīdzēs uzlabot un paātrināt izmeklēšanu, neizdarot nekādu spiedienu no to iestāžu puses, kas ir atbildīgas par aviācijas nozares regulēšanu un kontroli. Tas būs iespējams, pateicoties dažādu reisa dokumentu pieejamībai un tagad jau obligātai prasībai publicēt galīgo izmeklēšanas ziņojumu vismaz 12 mēnešu laikā no incidenta vai negadījuma, kurā ir iesaistīts attiecīgais gaisa kuģis.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Biju gandarīts, uzzinot par šodienas balsojuma rezultātiem saistībā ar De Veyrac kundzes ziņojumu. Protams, ka apstiprināju šī dokumenta pieņemšanu. Pašreizējā negadījumu izmeklēšanas sistēma civilajā aviācijā jau ir 16 gadus veca. Šajā laikā gaisa satiksmes apjoms Eiropas debesīs ir ievērojami pieaudzis. Palielinājies ir arī negadījumu risks. Negadījumu izmeklēšanas komisijām būtu jāgrantē brīvība no ieinteresēto pušu vēlmes iejaukties un no laika ierobežojumu, politiķu, plašsaziņas līdzekļu un tiesu iestāžu radītā spiediena. Negadījuma cēloņa atrašana un veidi, kā novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē, nevis grēkāža atrašana jānosaka kā galvenā prioritāte.

Nenovērtējama loma drošības garantēšanā ir arī tādu negadījumu cēloņu izmeklēšanai, kas potenciāli varēja notikt. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izstrādātās drošības pārvaldības sistēmas un taisnīguma kultūru, kas ietver brīvprātīgu ziņošanu, nenosakot sankcijas, no pilotu, gaisa kuģa apkalpes, lidojuma vadības un lidostas darbinieku puses, par visām neatbilstībām, kādas tiek pamanītas. Diemžēl baidoties no disciplinārām vai soda sankcijām, daudzas nopietnas problēmas un incidenti vispār netiek atklāti.

Ziņojums: Alejo Vidal-Quadras (A7-0112/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Visi atceramies 2006., 2008. un 2009. gada krīzi gāzes piegādē. Tās radās gāzes piegādes apjomu samazināšanas rezultātā miljoniem eiropiešu, kas iekļuva politisko attiecību krustugunīs starp Krieviju un Ukrainu. Atzinīgi novērtēju deputātu veikto darbu šajā jautājumā. Šī rezolūcija ļauj veidot tīklu starpsavienojumus un labāk pārvarēt krīzi. Cik saprotu, šis ir izcils piemērs tam, ko spēj panākt Eiropas solidaritāte. Visi kopā plecu pie pleca mēs noteikti esam stiprāki.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Dabasgāzes patēriņš Eiropā pagājušajā desmitgadē ir dramatiski pieaudzis. Samazinoties iekšējās gāzes ieguves apjomam un palielinoties pieprasījumam, palielinās arī atkarība no gāzes importa. 2009. gada septembrī, runājot Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā laikā, kad tika iesniegts šis regulas priekšlikums, uzsvēru, ka būs neiespējami izveidot drošu un vienotu enerģijas tirgu, ja pastāv tādas salas Eiropas Savienībā, kas ir pilnībā atkarīgas no viena ārējā gāzes piegādātāja un kam nav piekļuves Eiropas infrastruktūrai. Jautājums par gāzes piegādes drošību būs būtisks arī turpmāk. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir uzlabot gāzes piegādes drošību atsevišķām dalībvalstīm un ES kopumā. Sevišķi svarīgs ir dokumentā ir norādītais, ka atsevišķas dalībvalstis kļūst par tā sauktajām „gāzes salām”, jo trūkst infrastruktūras starpsavienojumu ar citām dalībvalstīm un tas kavē efektīvi funkcionējoša iekšējā gāzes tirgus izveidošanu. Uzskatu, ka, pieņemot šo dokumentu, esam spēruši pirmo soli virzienā uz patiesu Eiropas enerģētikas integrāciju, koncentrējoties uz pārrobežu starpsavienojumu izbūvi, enerģijas piegādes avotu un ceļu dažādošanu, un energoefektivitātes iniciatīvu ieviešanu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai nepieciešams ilgtspējīgs gāzes tirgus, tīklu diversifikācija, pārredzams, draudzīgs iekšējais tirgus un uzticama no trešām valstīm saņemtās gāzes piegādes pārraudzība.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības enerģētikas drošības politikai būtu jāvar paredzēt krīzes situācijas, kas līdzīgas 2009. gada krīzei, nevis tikai reaģēt uz tām. ES pieaugošā atkarība no ārējiem enerģijas resursiem, kas ir lielākoties izvietoti politiski nestabilās valstīs ar neparedzamu uzvedību, var ietekmēt dalībvalstu ekonomiskās intereses. Tā kā ES enerģētika ir neaizsargāta, jāpieņem globāla enerģētikas politika, kurā tiktu apvienoti gan iekšējie, gan ārējie aspekti. Visi pasākumi, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu atbilstošu iekšējā enerģijas tirgus darbību, ir jāpapildina ar aktīvu diplomātiju, kas ir vērsta uz sadarbības stiprināšanu ar galvenajām ražošanas, tranzīta un patēriņa valstīm.

Nemainīgas gāzes piegādes nodrošināšanai ES valstīm, sevišķi krīzes apstākļos, jākļūst par kopēju stratēģisku mērķi. Obligāti ir jāizstrādā nacionālie plāni, kuros ir ietverti preventīvie un ārkārtējas darbības pasākumi. Šo plānu koordinēšana ES līmenī nodrošinātu, ka tie tiek efektīvi īstenoti. Vidējā termiņā par visefektīvāko metodi aizsardzībai pret piegādes pārtraukumiem tiek uzskatīta plaša, konkurētspējīga iekšējā tirgus darbība, izmantojot teicami izstrādātu savienojumu un infrastruktūras sniegtās priekšrocības.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) ES gāzes piegādes drošība ir būtiski svarīgs faktors, kas jāņem vērā, izstrādājot nepieciešamo Eiropas enerģētikas stratēģiju. Pašreizējos enerģētiskās atkarības apstākļos, ir svarīgi apvienot ražotājus, piegādātājus, patērētājus un valsts iestādes, lai tie visi paustu kopēju viedokli un nodrošinātu, ka Eiropas Savienība nav vājais posms enerģētikas ģeopolitikā.

Šajā ziņā pievienojos referenta viedoklim un atzinīgi novērtēju regulas priekšlikumu, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību. Šī regula kopā ar tiesību aktiem, kas regulē iekšējo enerģijas tirgu, līdzēs mazināt Savienības neaizsargātību pret ārējās gāzes piegādes pārtraukumiem. Tā arī nostiprinās Eiropas gāzes uzņēmumu vadošo lomu pasaulē.

Referents norāda uz būtisko lomu, kāda ir uzņēmumiem gāzes piegādes krīžu pārvaldībā. Atbalstu viņa prasību stiprināt to lomu savlaicīgas brīdināšanas sistēmas ietvaros. Attiecībā uz ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Kopienā, piekrītu referenta uzskatam, ka Komisijas piedāvātais 10 % slieksnis nav pietiekams iespējamam scenārijam, kas paredz gāzes piegādes pārtraukumu 100 % apmērā dažos apgabalos. Tādēļ jābūt iespējai izsludināt ārkārtas stāvokli Kopienā attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisko reģionu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Šī regula sniedz ieguldījumu gāzes piegādes krīzes atrisināšanā Eiropā. Ir vitāli svarīgi definēt noteikumus gāzes piegādes pārvaldības nodrošināšanai un uzlabošanai Eiropā. Lai uzlabotu Savienības ārkārtas situācijas pārvarēšanu, uzskatu, ka ir būtiski nodrošināt lielāku starpsavienojumu pārvades jaudu starp dalībvalstīm, kā arī panākt labāku rīcības koordināciju. Tāpat piekrītu lielajai nozīmei, kas regulā ir piešķirta dalībvalstu un Komisijas izstrādātiem preventīviem un ārkārtējas darbības pasākumu plāniem. Reaģēšanai ārkārtas situācijās jābūt ar lielāku elastības pakāpi, lai varētu pārvarēt tādas krīzes, kas ir atšķirīgas to ilguma un intensitātes ziņā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Jautājums par ES gāzes piegādi ir stratēģiska prioritāte, sevišķi laikā, kad ievērojami ir pieaugusi atkarība no importa. Krīzes gāzes piegādē starp Ukrainu un Krieviju un ilgstošais augstais nedrošības līmenis, kas raksturo šo Austrumeiropas partneru uzvedību, spiež ES veikt pasākumus tās gāzes piegādes avotu un tranzīta ceļu diversifikācijai. Diemžēl neskatoties uz vairākkārtējām debatēm par šo tēmu, galvenie projekti, piemēram „Nabucco”, joprojām ir palikuši sākotnējā stadijā, kas nozīmē to, ka atkarība un pat vēl vairāk — Eiropas neaizsargātība, saistībā ar šo jautājumu pastāv joprojām. Ceru, ka šī regula, kas ir efektīvāka nekā Direktīva Nr. 2004/67/EK, kuru tā aizvieto, jo to ir iespējams piemērot tiešā veidā, sniegs zināmu stimulu „Nabucco” projekta un citu alternatīvu risinājumu turpināšanai, vienlaikus nodrošinot arī iespēju nekavējoties reaģēt pietiekami koordinētā un efektīvā veidā piegādes pārtraukuma gadījumā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Enerģētikas atkarības mazināšanai jākļūst par galveno mūsu kopējās enerģētikas politikas prioritāti. Mēs visi zinām, kas ir jādara, lai to sasniegtu, un tas saskan ar saistībām, ko esam uzņēmušies, lai novērstu klimata pārmaiņas — jāpanāk enerģijas ietaupījumi 20 % apmērā, galvenokārt palielinot energoefektivitāti, un atjaunojamo enerģijas avotu proporcijas palielināšana līdz 20 % līdz 2020. gadam, vienlaikus diversificējot mūsu enerģijas avotus. Eiropai arī ir jāgarantē solidaritāte enerģētikas jomā ar katru no tās dalībniekiem, uzlabojot gāzes un naftas krājumu pārvaldību dalībvalstīs un paredzot nodrošinājumu tādas infrastruktūras izbūvei, kas paredzēta enerģijas novirzīšanai uz valstīm, kas sastopas ar enerģijas nepietiekamību. Mums ir nepieciešama Eiropas sabiedriskā politika, ko kopīgi finansē Eiropas Savienība un dalībvalstis, ja vēlamies stāties pretī izaicinājumam enerģētikas un vides jomā un veicināt izaugsmi tuvākajās desmitgadēs.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu, kas skar regulas priekšlikumu par pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību, jo uzskatu, ka ir nepieciešama Eiropas līmenī lielākā mērā koordinēta rīcība, lai nodrošinātu labāku iespējamo krīžu pārvaldību nākotnē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Gāze pašlaik veido vairāk kā vienu ceturtdaļu Eiropas Savienībai piegādātās enerģijas un vairāk kā puse tiek transportēta no piegādātājiem ārpus ES. 2020. gadā vairāk kā 80 % no izmantotā gāzes apjoma tiks importēti, un jau šodien dažas dalībvalstis ir atkarīgas no gāzes importa 100 % apmērā.

Rodas nopietns jautājums par piegādes drošību, kā to demonstrēja nesenā krīze. Protams, šinī situācijā ir jāveic pasākumi visas Eiropas mērogā, lai nodrošinātu, ka tiek izveidota pietiekama infrastruktūra ar pārvades jaudu, kas ļauj novērst un atrisināt neparedzētas problēmas gāzes piegādē. Steidzami jārisina arī problēmas, kas rodas saistībā ar dabasgāzes piegādes drošību Eiropā un ar tās tranzītu saistītajiem riskiem.

Pašreizējais priekšlikums ir pamatoti balstīts uz trim šādiem pamatjautājumiem, kuru dēļ es par to arī balsoju: i) tieša jaunās ES regulas piemērojamība; ii) preventīvo pasākumu plānu un ārkārtējas darbības pasākumu plānu izveide piegādes pārtraukuma gadījumā un iii) Eiropas Komisijas lomas nostiprināšana ārkārtējas darbības pasākumu koordinēšanā un ārkārtas stāvokļa izsludināšanā ES vai reģionālā mērogā, solidaritātes principa noteikšanā starp dalībvalstīm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī regula par gāzes piegādes drošību, ar ko atceļ Direktīvu Nr. 2004/67/EK sniedz konkrētu atbildi uz reālu problēmu, ar ko Savienība pašlaik sastopas. Šī situācija kļuva skaidra gāzes piegādes krīzes laikā starp Krieviju un Ukrainu pagājušajā ziemā, kad tika smagi skarti miljoniem eiropiešu un pati ekonomika. Mehānismi enerģijas, sevišķi gāzes, piegādes nodrošināšanai ir būtiski svarīgi ekonomikai un sociālai stabilitātei un labklājībai. Ņemot vērā krīzes, ko esam pieredzējuši Eiropā un kas parasti atgadās brīžos, kad iedzīvotājiem enerģija ir nepieciešama visvairāk, lai pārvarētu ārkārtīgi aukstos laika apstākļus, šis jaunais Eiropas likumprojekts nodrošina Eiropas līmenī koordinētu reaģēšanas iespēju, gan lai atrisinātu jautājumu par pakalpojumu sniegšanu patērētājiem, gan lai novērstu pārtraukumus ārējā piegādē. Šīs regulas ieviešana tādēļ palīdzēs ievērojami mazināt ES neaizsargātību pret ārējās enerģijas piegādes pārtraukumiem un arī nostiprinās Eiropas gāzes uzņēmumu dominējošo lomu pasaulē un Savienības kā globāla stratēģiska starpnieka ģeopolitisko stāvokli. Atzinīgi novērtēju arī prasību ieviest preventīvo pasākumu plānus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atzīstam par gāzes piegādes drošību paustās bažas, un tādēļ dalībvalstīm jāuzņemas aktīva loma, konkrēti iesaistot attiecīgās kompetentās iestādes, bet uzskatām, ka jautājums, kas tika aktualizēts par gāzes piegādi no Krievijas, ir pārspīlēts. Ja baidāties no problēmām, risinājums ir vienoties un diversificēt piegādes un ražošanas avotus, nevis izmantot tās kā ieganstu Eiropas integrācijas padziļināšanai un turpmākai lēmumu koncentrēšanai un centralizācijai, tostarp par infrastruktūras projektiem, kas veicina iekšējā gāzes tirgus integrāciju.

Kā jau teicu debatēs, vissvarīgākais jautājums nākotnei ir gaidāmā naftas krīze, kuras dēļ Eiropas Savienībai ir aktīvi jāveicina rafinēto naftas produktu aizstāšana tās flotēs, un vislabākais to aizvietotājs ir dabasgāze.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ir arī dabasgāze, kas netiek iegūta no naftas — biometāns, ko ražo atkritumu pārstrādes ceļā. Faktiski vairākas Eiropas valstis jau to ražo, sevišķi Zviedrija, Šveice un Spānija. Tas ir risinājums, kas jāstimulē ar ES investīciju palīdzību.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Galvenie jautājumi, kas tika skarti šajā ziņojumā bija reģionu pārredzamība, solidaritāte un sadarbība. Lai attīstītu ekonomiku un panāktu politisko stabilitāti Eiropā, jānodrošina gāzes piegādes drošība.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Gāzes piegādes drošība ir atkarīga no piegādes ceļu un avotu dažādības, lai izvairītos no trešo valstu monopolietekmes un arī lai izmantotu dažādu tirgus mehānismu priekšrocības un mazinātu piegādes ceļu avāriju radīto ietekmi. Ir skaidri jāizšķir dažādi gāzes lietotāji — mājsaimniecības, ar gāzi kurināmās termoelektrostacijas un rūpniecības nozare. Regulā uzsvars ir likts uz lielo patērētāju iespēju ātri pārslēgties no viena kurināmā veida uz citu. Tomēr jāatceras, ka ar gāzi darbināmās turbīnās nav viegli izmantot citus kurināmā veidus. Vēl viena problēma ir tāda, ka nav skaidrības par saikni starp solidaritātes un tirgus principu.

Steidzami nepieciešams noteikt gāzes cenu aprēķināšanas principus piegādei ārkārtas situācijā. ES teritorijā nav lielu gāzes krājumu, bet tā pāriet uz šo kurināmā veidu, turpretī ogles, kas ES ir pārpilnībā, drīz vairs netiks izmantotas — pat ne šādos gadījumos, jo Eiropas Komisija tic maz iespējamajai hipotēzei par ogļu antropogēno iedarbību uz klimatu. Krievija par to neuztraucas, un, rēķinādamās ar lielu ārējo pieprasījumu, pielāgo savu enerģētikas sistēmu ogļu kurināmajam un kodolenerģijai. Apstiprināju šo regulu, bet mums jāsaprot, ka tā atrisina tikai nelielu ar enerģētikas drošību saistītā jautājuma daļu.

Kaitējošie klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma noteikumi nenovēršami samazinās to enerģētikas drošību manā valstī Polijā, kāda tai šobrīd ir. Drīz Polija sastapsies ar energoresursu nepietiekamību 10 % apmērā no visa tai nepieciešamā enerģijas apjoma.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Gāzes drošības noteikumi ir svarīgs solis dalībvalstu solidaritātes principa ieviešanai praksē jautājumā par gāzes piegādes drošības politiku. Regulas ietvaros pieņemtie pasākumi būs sevišķi izdevīgi mūsu reģionam, kurš lielā mērā ir atkarīgs no viena piegādātāja. Šis jautājums ir arī būtiski nozīmīgs pareizai iekšējā tirgus funkcionēšanai. Regula palīdzēs novērst un atrisināt krīzes gāzes piegādē un rezultātā nodrošināt, ka iekšējais tirgus spēs atbilstoši darboties un turpināt attīstīties. Polija iegūs no kopējās gāzes politikas.

Pateicoties regulas noteikumiem, Polija ārkārtas situācijās varēs rēķināties ar Savienības atbalstu, un, kas vissvarīgākais, būs ES politikas dalībniece šajā jautājumā, pateicoties tādiem pasākumiem kā preventīvo pasākumu un ārkārtējas darbības rīcības plāni, kas tiks izstrādāti katrā dalībvalstī. Sevišķi svarīgi ir noteikumi attiecībā uz pienākumu izsludināt ārkārtas stāvokli Savienībā (ja ārkārtas stāvokli izsludina divas dalībvalstis) un ģeopolitiskā riska kritērija iekļaušana kopējā riska novērtējumā gāzes piegādes drošības jomā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo šodien diversificētas, nepārtrauktas gāzes piegādes un patērētāju aizsardzības nodrošināšana kļūst īpaši svarīga. Miljoniem Eiropas iedzīvotāju un ES ekonomika cieta ievērojamus zaudējumus Krievijas un Ukrainas gāzes piegādes krīzes laikā. Enerģijas drošība ir viena no vissvarīgākajām ES prioritātēm. Lai to panāktu, nepieciešama vienota ES politikas nostāja un koordinētai rīcība. Tādēļ ir jāsadarbojas reģionālā un pārrobežu līmenī, un jāvar elastīgi un ātri pieņemt lēmumus. Visbeidzot, enerģētikas politika, kas iepriekš tika balstīta uz tīri nacionālām interesēm, mainās uz Eiropas mēroga politiku. Enerģētikas kopiena jāveido, balstoties uz konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši uz piegādes drošību. Šī regula ievērojami mazinās ES neaizsargātību no ārējās piegādes pārtraukumiem un nostiprinās Eiropas gāzes uzņēmumu vadošo lomu pasaulē un Eiropas Savienības ģeopolitisko stāvokli. Vienlaikus Lietuvai jācenšas diversificēt enerģijas avotus — diskusijām par jaunas atomelektrostacijas būvniecību jābūt atbilstošam pamatojumam un tās nedrīkst palikt tikai runu līmenī, jo tas bez šaubām ietekmē arī enerģētikas tīklus ar Rietumiem un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību. Jo lielāks ir tās radīto alternatīvu skaits enerģijas avotu jomā, jo lielāka drošība būs Lietuvā. Mums jāizmanto katra iespēja, lai nodrošinātu, ka nākotnē neesam Krievijas enerģijas patērētāji, bet uzņēmējdarbības partneri, kas nodrošina enerģijas pārvades kanālus no austrumiem uz rietumiem.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Tā kā pasaulē ir tikai ierobežots dabasgāzes apjoms, ir būtiski, lai tiktu nodrošināta piegādes drošība tiem, kam šī gāze visvairāk ir nepieciešama. Pieņemot šo lēmumu, ir iespējams izsludināt „Savienības ārkārtas plāna ieviešanu” attiecībā uz kādu konkrētu krīzes skartu ģeogrāfisko reģionu. Tas palīdzēs tiem, kam pēkšņi tiek traucēta gāzes piegāde un kas ir neaizsargāti enerģijas patērētāji.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Vidal-Quadras kunga ziņojumu saistībā ar regulas priekšlikuma apstiprināšanu, jo uzskatu, ka dalībvalstu sadarbības paplašināšanā ieguldītais darbs, lai noteiktu pasākumus gāzes piegādes drošības nodrošināšanai, ir lietderīgs.

Gāzes patēriņš Eiropā ir strauji audzis pēdējo 10 gadu laikā, un, ņemot vērā sarūkošo iekšzemes ražošanas apjomu un tam sekojošo importa pieaugumu, ir radusies nepieciešamība risināt ar šo nozari saistītās problēmas koordinētā veidā. Ņemot vērā šos jaunos apstākļus, Eiropas Komisija uzskatīja par nepieciešamu pārsniegt pašlaik spēkā esošās Direktīvas Nr. 2004/67/EK noteikumus, lai panāktu lielāku dalībvalstu tiesību aktu saskaņotību.

Piekrītu regulas galvenajai idejai, kuras mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem un patērētājiem drošu gāzes piegādi arī piegādes pārtraukuma gadījumā, stimulējot investīciju ieguldīšanu, tostarp arī infrastruktūrā.

Uzskatu, ka ir būtiski panākt tādu gāzes infrastruktūru, kas ir pietiekama un diversificēta, sevišķi reģionos, kas enerģijas piegādes avotu ziņā atrodas izolētībā. Visbeidzot, vēlos uzsvērt prasību izstrādāt nacionālos ārkārtējas darbības pasākumu plānus un noteikt tos solidaritātes mehānismus, kas ir jāaktivizē ārkārtas situāciju gadījumā ES mērogā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pasaulē, kurā nesen valdīja naftas cenu svārstības un dabasgāzes piegādes pārtraukumi, Eiropas Savienībā pieaug bažas par enerģijas piegādes drošību. Mēs aizvien labāk apzināmies, cik neaizsargāti esam šādu nekārtību apstākļos. Rezultātā jāveic konkrēti pasākumi, lai ieviestu efektīvu enerģētikas politiku.

Balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka enerģijas drošība ir jāuztver kā viens no galvenajiem visas Eiropas Savienības drošības elementiem, un pastāvīgas gāzes piegādes nodrošināšana ir stratēģisks ES mērķis. Nacionālajos plānos ir jāizstrādā preventīvie un ārkārtējas darbības pasākumi, vienlaikus norādot uz nepieciešamību koordinēt šos plānus ES līmenī.

Turklāt atbalstu arī regulas priekšlikumu par gāzes piegādes drošību un Direktīvas Nr. 2004/67/EK atcelšanu. Šādas regulas ieviešana pilnā apmērā un nekavējoties kopā ar tiesību aktiem attiecībā uz iekšējo tirgu ievērojami samazinās Eiropas Savienības neaizsargātību globālā apmērā.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības gāzes piegādes drošībai ir jāgarantē enerģijas pieejamība visiem eiropiešiem pamata vajadzību apmierināšanai, piemēram, ēdiena gatavošanai un apkurei, un jāgarantē tās pieejamība būtiski svarīgiem valsts pakalpojumiem, piemēram, slimnīcām un skolām. Tai jāgarantē arī darba vietu saglabāšana.

Tām jākļūst par prioritātēm un, lai tās ieviestu, nepieciešama attiecīga sabiedrības politika. Sabiedrisko drošību nedrīkst upurēt tirgus vai cīņas par resursu kontroli labā. Šajā ziņā būtiski ir veikt preventīvos pasākumus, tāpat kā ievērot solidaritāti dalībvalstu starpā enerģētikas krīzes vai katastrofas apstākļos.

Enerģijas piegādes drošība ir pierādījums tam, cik svarīga ir decentralizācija, dažādošana un ražošanas procesu atrašanās tuvums, kā arī dalībvalstu enerģijas sadales tīklu integrēšana. Tādēļ mikroražošana tiek uzskatīta par vislabāko enerģijas piegādes drošības garantiju sabiedrībai.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Vidal-Quadras kunga ziņojums, kurā ir izklāstīta jaunā ES regula par gāzes piegādes drošību, noteikti ir iedarbīgs instruments pieaugošā riska, ka gāzes piegāde krīzes gadījumā tiks apturēta, novēršanai.

Tas ir mehānisms, kas sniegtu lielāku aizsardzības pakāpi ģimenēm, neradot nekāda veida defektus tirgum, kas turpinās pārvaldīt piegādes procesu. Par ziņojumu ir vērts arī balsot tādēļ, ka tajā ir precīzi risināti līdz šim neskaidri galvenie jautājumi. Šeit vēlos atsaukties uz preventīvajiem pasākumiem un ārkārtas stāvokļa gadījumā veicamiem pasākumiem. Piegādātāji, kas krīzes laikā izmanto mūsu sistēmas vājās puses, turpmāk saskarsies ar daudz grūtāk pārvaramu šķērsli.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā tekstā dabasgāze tiek uztverta kā ikdienas patēriņa prece. Tomēr tā nav ikdienas patēriņa prece. Tā ir enerģijas resurss, un tādēļ tā ir visas cilvēces kopīpašums. Tā atšķiras ar to, ka nav fosilais kurināmais. Šo divu iemeslu dēļ tā ir jāizmanto pietiekami atturīgi, lai aizsargātu mūsu ekosistēmu un saskaņā ar vispārējām Eiropas iedzīvotāju un visas cilvēces interesēm.

Dabasgāzes pakļaušana konkurējošai un spekulatīvai iekšējā gāzes tirgus loģikai un mēģinājumi pavairot tās ieejas un izejas punktus ir vistīrākais neprāts un ir izdevīgs tikai gāzes uzņēmumu akcionāriem. Tomēr mēģināt un uzspiest šādas loģikas turpināšanos pat piegādes pārtraukuma gadījumā ir padarīt par apsmieklu Eiropas iedzīvotājus. Ir pienācis laiks Eiropas iedzīvotāju labā izveidot publisku enerģētikas centru.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Gāze kļūst par aizvien svarīgāku visas ES enerģijas avotu. Notikumi iepriekšējos gados ir parādījuši gāzes piegādes drošības nozīmi, jo ES ir lielā mērā atkarīga no gāzes, kas tiek piegādāta no Austrumeiropas, sevišķi Krievijas. Tādēļ jāīsteno konkrēti pasākumi, lai izveidotu iekšējo gāzes tirgu un efektīvu konkurenci šajā tirgū, lai ES varētu sasniegt visaugstāko piegādes drošības līmeni attiecībā uz visām dalībvalstīm. Lai šo mērķi sasniegtu, mums nepieciešams pieņemt kopēju, efektīvu pieeju šī kurināmā piegādes drošības jautājumam, kam jābūt balstītai uz pārredzamības noteikumiem, solidaritāti un ar iekšējā tirgus darbību savienojamu politiku. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) ES nobalsoju par šo rezolūciju, tāpēc, ka Eiropas Savienībai nav jābūt atkarīgai no tranzītvalstu — Ukrainas un Baltkrievijas līderu garastāvokļa. Es esmu pārliecināts, ka ar šo balsojumu mēs visi kopā sniedzām skaidru signālu tiem, kas ar spekulācijām un šantāžu grib iegūt sev papildu ienākumus no ogļūdeņražu tranzīta. Es arī gribētu, lai šīs regulas kontekstā tiktu izskatīts jautājums par vienotu naftas cenu visām ES dalībvalstīm. Šodien Vācija saņem gāzi par trīsreiz zemāku cenu nekā Latvija.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) ES ir svarīgi sasniegt zināmu neatkarību gāzes piegādes jomā no trešām valstīm, un tādēļ ir svarīgi veikt sadarbību Eiropas Savienības mērogā jautājumos, kur šāda sadarbība ir pamatota. No otras puses, pamata kompetences jomas saistībā ar enerģētikas politiku ir jāsaglabā dalībvalstu līmenī, un šajā jautājumā dažos aspektos ziņojumā ir pārkāptas zināmas robežas. Šī iemesla dēļ atturējos šajā balsojumā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu viedoklim, ka ES ir jāmācās no nesenās vēstures un jābūt gatavības stāvoklī atkārtotas krīzes gadījumā gāzes piegādē. Kā varam redzēt, ar dalībvalstu pasākumiem vien nebūs vēl līdzēts piegādes pārtraukuma problēmu risināšanā.

ES dalībvalstīm jāsagatavo un jākoordinē krīzes pārvarēšanas plāni gan reģionālā, gan Kopienas līmenī. Diemžēl pagaidām dažas ES dalībvalstis ir atkarīgas no viena gāzes piegādātāja. Krīzes gadījumā situācija būtu īpaši bīstama tajos reģionos, kas nav pieslēgti Eiropas gāzes tīklam. Šīm „enerģētikas salām” Kopienas finansiālais atbalsts ir sevišķi nepieciešams, lai savienotu gāzes tīklus vienotā ES sistēmā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pilnībā atbalstu Vidal-Quadras kunga ziņojumu. Gāzes, un tātad, enerģijas, piegāde ir būtiski svarīgs jautājums Eiropas Savienībai un tās attīstībai un labklājībai.

Tādēļ ir būtiski pieņemt Eiropas mēroga pieeju un stratēģiju. Likmes ir pārāk augstas, un mēs nevaram atstāt šī jautājuma atrisināšanu atsevišķu dalībvalstu sistēmu ziņā. Atbalstu kopējas enerģētikas stratēģijas izstrādāšanu ar mērķi izveidot skaidru un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, kas var uzlabot potenciālo piegādi.

Tomēr kopējā pieeja nedrīkst nozīmēt, ka ir tikai viens dalībnieks sarunās par piegādi. Esam redzējuši, kāda ir enerģētikas jautājuma nozīme uz ģeopolitiskās skatuves un kā tas var ietekmēt attiecības starp valstīm. Tādēļ lai novērstu krīzes un ārkārtas situācijas, uzskatu par ieteicamu veikt sarunas un izmantot visus piegādes kanālus no austrumiem, no Kaukāza vai pretējā Vidusjūras krasta. Tādā veidā tiktu novērsta situācija, ka ES vēlreiz nonāk neaizsargātā pozīcijā enerģētikas jomā, un no jauna tiktu apliecināta mūsu starptautiskā ģeostratēģiskā loma.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) No visiem fosilā kurināmā veidiem gāzei ir viszemākais CO2 emisiju apjoms, piešķirot tai noteicošo lomu Eiropas pārejas procesā uz zemas oglekļa dioksīda emisijas enerģētikas sistēmu. Pašlaik vienu ceturto daļu no primārās enerģijas, kas tiek patērēta Eiropā, veido gāze un gandrīz 60 % no patērētā gāzes apjoma tiek saņemti importa veidā. Lai gan ES 2020 mērķu izpilde attiecībā uz atjaunojamiem resursiem, energoefektivitāti un siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisijas samazināšanu veicinātu gāzes pieprasījuma pieauguma stabilizēšanos, tomēr iekšējās ražošanas apjoma kritums rezultātā radīs situāciju, kurā ES atkarība no gāzes importa saglabāsies tādā pat līmenī vai pat palielināsies. Krīze gāzes piegādē attiecībās starp Krieviju un Ukrainu 2009. gada janvārī, kuras rezultātā divu nedēļu laikā ES gāzes imports samazinājās par 30 %, skaidri parādīja faktu, ka pašreizējā situācijā, kad atkarība no gāzes importa un ar piegādi un tranzītu saistītie riski pieaug, ir jāpārskata pašlaik spēkā esošā direktīva par gāzes piegādes drošību un jāpabeidz pilnībā neregulēta iekšējā enerģijas tirgus izveide, nosakot neatliekamu prasību īstenot pasākumus, kas stiprinātu gāzes drošību ES.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Visi atceramies pārtraukumu gāzes piegādē no Krievijas uz Ukrainu 2008./2009. gada ziemā, kā rezultātā 17 dalībvalstīm netika piegādāta gāze, atstājot lielu daļu iedzīvotāju bez apkures, kamēr ārējā temperatūra sasniedza zemākos rādītājus. Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos jebkad vēlreiz. Balsoju par ziņojumu, ko sniedza mans kolēģis deputāts Vidal-Quadras kungs par regulas priekšlikumu saistībā ar pasākumiem gāzes piegādes drošības nodrošināšanai Eiropā. Atzinīgi novērtēju jaunajā likumprojektā ieviesto piegādes drošības garantiju, ko gāzes uzņēmumi sniedz „aizsargātiem” patērētājiem (mājsaimniecībām un būtiski svarīgiem dienestiem, piemēram, slimnīcām) 30 dienu periodā krīzes gadījumā. Tas ir īsts progress. Turklāt iespēja Eiropas Komisijai izsludināt „ārkārtas stāvokli Savienībā” vai „ārkārtas stāvokli reģionā” atvieglos ātru, koordinētu pasākumu īstenošanu turpmāko krīžu atrisināšanai visātrākajā iespējamā veidā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien apstiprinātais likumprojekts ir apsveicams un, lai gan nokavēts, tomēr solis virzienā uz ciklisku pārtraukumu novēršanu mūsu gāzes piegādē. Teksta galīgais variants ir daudz tālejošāks nekā sākotnēji paredzētais. Būtiski, ka tādā veidā Komisija uzņemas atbildību par darbības koordinēšanu ES mērogā ārkārtas situācijās. Tajā tiek arī risinātas atsevišķo patērētāju vajadzības, nodrošinot, ka tiek 30 dienu periodā tiek garantēta minimālā gāzes visu Eiropas mājsaimniecību vajadzībām piegādes pārtraukumu gadījumā, un tiek arī prasīta „divvirziena plūsmas” tehnoloģijas ieviešana visiem gāzes starpsavienojumiem, kas nodrošina elastību krīžu seku likvidācijā. Diemžēl tomēr ES trūkst saskaņotas stratēģijas attiecībā uz gāzes lomu Eiropas enerģētikas politikā.

Gāzei noteikti būs ievērojama loma ES pārejas procesā uz ekonomiku, kas balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, un ES jābūt daudz stratēģiskākai attiecībā uz šī procesa īstenošanu. Kopējā ainava gāzes izmantošanā mainās, pateicoties vai nu jauniem enerģijas piegādes avotiem un resursiem (piemēram, naftas slānekli) vai jauniem pasākumiem, kas ietekmē patēriņu, piemēram, ES tiesību akti par ēku energoefektivitāti. Zaļie uzskata, ka Komisijai jāpārskata šie notikumi un līdz ES enerģētikas sammitam nākamajā februārī pamatīgi jāizanalizē gāzes piegāde un gāzes nozīme ekonomikā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atbalstām ziņojumu par gāzes piegādi, jo tā mērķis ir mazināt Eiropas Savienības neaizsargātību, vienlaikus garantējot gāzes piegādi mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem un būtiski svarīgu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pat sarežģītās situācijās.

Tekstā ir arī uzsvērts pārredzamības jautājums, jo, tikai nodrošinot atbilstošu informāciju, būs iespējams pieņemt efektīvus lēmumus. Visbeidzot, tajā ir uzsvērta solidaritātes noskaņojuma loma, kas nepieciešama, lai visām dalībvalstīm nodrošinātu gāzes pieejamību tādā daudzumā, kas ir pietiekams to patērētāju vajadzību apmierināšanai krīzes gadījumā. Šāda ir arī priekšsēdētāja Buzek pieeja, kurš noorganizēja 27 ES dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta sanāksmi par Eiropas enerģētikas kopienas izveidošanu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Pēdējos gados ir bijuši vairāki pārtraukumi gāzes piegādē visā ES, ko izraisīja strīdi starp piegādātājiem un tranzīta valstīm, tostarp 2009. gada janvāra Krievijas-Ukrainas gāzes strīds. Šie pārtraukumi parāda, ka ES ir steidzami nepieciešams diversificēt tās apgādi ar gāzes resursiem. Sevišķi atzinīgi novērtēju ziņojumā izteikto aicinājumu izvērtēt SDG iekārtu sniegtās priekšrocībās. Velsā mums ir ierīkots vismodernākais termināls, kas atrodas Hook dienvidos, Milford Haven, un kas var sniegt lielu ieguldījumu dažu to ES problēmu atrisināšanā, kas saistītas ar tās atkarību no gāzes importa — bieži no nestabiliem un nedemokrātiskiem pasaules reģioniem.

Ziņojums: Csaba Sógor (A7-0231/2010)

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Esam informēti par vides katastrofu, kas nesen skāra Pakistānu, par lielo kaitējumu augsnei, kaitējumu kultūraugiem, par vairāk kā 10 miljoniem pārvietoto personu un tūkstošiem bojā gājušo iedzīvotāju. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šai valstij un izstrādāt uz solidāras un koordinētas iniciatīvas, lai veicinātu ātru katastrofas seku likvidēšanu.

Tomēr nedrīkstam pazaudēt no redzesloka nepieciešamību pārvērst Eiropas teritoriju drošā reģionā, jo to diemžēl jau gadiem apdraud nepārtraukta nelegālās imigrācijas plūsma un nelegālā cilvēku tirdzniecība. Vienošanās par atpakaļuzņemšanas procedūru īstenošanu, kas tika panākta pēc astoņiem pārrunu gadiem starp Eiropas Komisiju un Pakistānu, ieskicē skaidrāku sadarbības un kopējās atbildības ietvaru, un tā tiek uztverta kā nelegālās preču tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības apturēšanas līdzeklis. Ar šo nolīgumu tiks novērsti repatriācijas gadījumi, kas neietilpst ES uzraudzībā.

Dalībvalstīm vispirms būs jāievēro atbilstošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem, piemēram, tā sauktais nerepatriēšanas princips, kam ir arī procesuāla ietekme, jo dalībvalstīm ir jāveic riska novērtēšana par iespējamu nežēlīgu izturēšanos izcelsmes valstī.

Garantēsim Pakistānai arī ilgstošu sadarbību un stimulēsim tehniskā atbalsta programmu un ekonomikas un sociālās attīstības jomā paredzēto programmu īstenošanu un bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Nolīguma noslēgšana ar Pakistānu ir pozitīvs solis, kas Eiropai jāsper virzienā uz tās noteikto politiku novērst nelegālo imigrāciju. Šodien eiropieši lūdz mūs nodrošināt lielāku drošību un īstenot stingru politiku to migrācijas plūsmu kontrolēšanai, kas skar mūsu valstis. Katrs teksts, kas līdzīgi šim, atvieglo tādu cilvēku atgriešanos mājās, kam nav juridisku tiesību uzturēties ES teritorijā ir sirsnīgi apsveicams kā Eiropas kolektīva atbilde uz mūsu iedzīvotāju prasībām.

Ņemot vērā dažu mūsu kolēģu deputātu piezīmes par dzīves apstākļiem, kādos var nonākt tie pakistānieši, kas atgriežas mājās, uzskatu, ka, lai gan tas ir svarīgas jautājums, tas nedrīkst aizkavēt nolīguma noslēgšanu, kurā ir ES ir paredzētas saistības iegūt no Pakistānas nepieciešamās minimālās garantijas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un turpmāko izturēšanos pret bēgļiem. Eiropai būs jāiegulda savas diplomātiskās un politiskās pūles šajā virzienā, bet tas nenozīmē, ka tai jāatsakās savās mājās garantēt to, ko iedzīvotāji no tās prasa — drošību un likumu ievērošanu. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir apstiprinājis atpakaļuzņemšanas nolīgumu starp ES un Pakistānu, kas atvieglos liela skaita Pakistānas pilsoņu izraidīšanu, kas nelegāli uzturas Eiropā. Lai gan mums ir nepieciešams slēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kas nosaka atpakaļuzņemšanas procedūras personām, kas nelegāli uzturas Eiropā, jautājums par Pakistānu ir īpašs. Islamabada faktiski joprojām nav ratificējusi 1951. gada Ženēvas konvenciju, kas attiecas uz bēgļu statusu. Nolīgums attiecas arī uz tām personām, kas Pakistānu izmantojuši kā tranzīta valsti, no kuriem daudzi ir afgāņi, ko tagad vieglāk būs nosūtīt atpakaļ uz kara plosīto valsti, no kurienes tie bēga. Tas nav pieņemami. Turklāt plūdi šajā vasarā radīja Pakistānā vienu no vissmagākajām krīzēm tās vēsturē. Pašreizējā situācija ir tāda, ka droša atgriešanās šajā valstī, kam jau ir problēmas ar lielu pārvietoto personu pieplūdumu, nav iespējama. Humānas un saprātīgas imigrācijas politikas formulēšana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem sabiedrībai, un tā ir jāveic, pienācīgi ievērojot tiesiskumu. Tādēļ nevaru atbalstīt šo nolīgumu par atpakaļuzņemšanu līdz brīdim, kad Pakistāna ratificēs Ženēvas konvenciju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ir labi zināms, ka Pakistāna ir daudzu nelegālu imigrantu izcelsmes zeme. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt ātrus un iedarbīgus līdzekļus, lai sazinātos ar tās iestādēm.

Apzinos tos iebildumus, kādi varētu būt šī Parlamenta kreisā spārna pārstāvjiem pret šo nolīgumu, bet uzskatu, ka viņi jauc nelegālo imigrāciju ar tiesībām uz patvērumu un pozitīvus personiskos uzskatus ar pozitīvu sabiedrisko politiku.

Atbalstu šīs rezolūcijas būtību. Nolīgums starp ES un Pakistānu nav tikai par termiņa atpakaļuzņemšanu — pozitīvi, ka tas ir arī divpusējs nolīgums, kas ir vērsts uz nelegālo imigrantu izraidīšanu vai izdzīšanu, ja vēlaties, no viņu attiecīgajām teritorijām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību starp ES dalībvalstu un Pakistānas valdībām, lai paātrinātu atpakaļuzņemšanas procesu. Lai to panāktu, nolīgumā ir noteikts pienākums jebkurai valstij, pilnībā pamatojoties uz savstarpības principu, uzņemt atpakaļ savus pilsoņus un noteiktos apstākļos arī trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus. Tajā ir ietverti arī nepieciešamie tehniskie noteikumi attiecībā uz atpakaļuzņemšanas procedūru. Pakistāna ir nozīmīga tādu migrantu izcelsmes vai tranzīta valsts, kuri vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, uzturēšanās vai dzīvošanas nosacījumiem ES dalībvalstīs. Lai gan bija nepieciešami 10 gadi, lai panāktu vienošanos, šī nolīguma pieņemšana ir apsveicama, jo tas ir pārāks par iepriekšējiem ad hoc noslēgtajiem nolīgumiem šajā jautājumā un tam būs pozitīva ietekme ne tikai ES un Pakistānas attiecībās, bet arī visā reģionā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pamatojam savu balsojumu pret nolīguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas nelegāli, parakstīšanu, pirmkārt, ar to, ka tas rada tiesiskās nenoteiktības situāciju. Tomēr vēl svarīgāks iemesls ir mūsu kritiskā nostāja pret Eiropas Savienības noteikto imigrācijas politiku.

Tās tiesiskā sarežģītība negarantē imigrantu tiesību ievērošanu — tā tos kriminalizē, ko jau ir nosodījušas vairākas organizācijas; tā piespiež Pakistānu uzņemt atpakaļ savus pilsoņus, kas ir nelegālā stāvoklī; un cenšas uzvelt atbildību Pakistānai par visu to afgāņu uzņemšanu, kas ir šķērsojuši tās zemi.

Otrkārt, šis nolīgums ir vēl viens kliedzošs tās liekulības piemērs, kas dominē ES pieņemtajos lēmumos, kura vēlas atkratīties no saviem pienākumiem situācijā, kas kļūst aizvien sliktāka gan afgāņu iedzīvotājiem kopš ASV iebrukuma un NATO ilgstošā okupējošā kara, gan pakistāniešu iedzīvotājiem karā, kas tagad aptver arī Pakistānu.

ES uztverē cilvēki, kas bēg no kara, bada un ciešanām, cenšoties atrast cilvēka cienīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm ir nelegālie imigranti vai pat teroristi. ES uztverē tie imigranti, kas bēg no NATO pastrādātajiem noziegumiem, kurus iekāro kriminālie grupējumi un ekspluatē kā lētu darbaspēku apstākļos, kas līdzinās verdzībai, ir nelegālie imigranti un ir jāizraida. Šāda nostāja nav pieņemama.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju pret nolīgumu par atpakaļuzņemšanu starp ES un Pakistānu. Šis nolīgums ir jau divpadsmitais šāda veida dokuments, bet pirmais, kas jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Neskatoties uz vairākkārtējām Eiropas Komisijas prasībām, tajā nav sniegts nekāds iepriekšējo nolīgumu izvērtējums vai ziņojums par tiem, kas būtu ļāvis mums skaidri saprast tos apstākļus, kādos tiek šādi nolīgumi tiek ieviesti. Sevišķi Pakistānas gadījumā, kad politiskā situācija ir ārkārtīgi trausla, šis nolīgums izsauc vairākus iebildumus. Pakistāna, kas netiek slavēta par apzinātu cilvēktiesību ievērošanu, nav starptautisko konvenciju par bēgļiem un bezvalstniekiem dalībniece. Pārrunās šis apstāklis būtu bijis jāizmanto kā a sine qua non. Turklāt nolīgumā joprojām ir daudz neskaidru punktu — nav garantiju, ka no tā piemērošanas loka ir izslēgtas nepilngadīgas personas, kā arī procedūras un termiņi ir nedaudz neskaidri. Apstiprinot šo nolīgumu Eiropas Parlaments rada neveiksmīgu precedentu un palaiž garām iespēju radīt tādas iestādes tēlu, kas rūpējas par cilvēktiesību ievērošanu un pieprasa lielāku pārredzamību saistībā ar šādiem nolīgumiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju pret šo ieteikumu. Lai gan Pakistāna uzņem vairāk bēgļu nekā jebkura cita valsts pasaulē, tā nav parakstījusi Ženēvas Bēgļu konvenciju. ES nedrīkst iesaistīties personu deportāciju veikšanā, vienlaikus neņemot vērā viņu pamattiesības; mums jānodrošina, ka tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsoju pret šo ziņojumu, jo ES un Pakistānas nolīgums par atpakaļuzņemšanu dos iespēju nosūtīt cilvēkus uz valsti, kas nav parakstījusi 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju, kurā netiek ievērotas cilvēktiesības un kuras iekšējā situācija nesniedz nepieciešamo drošību personām, kas ir atgriezušās.

ES arī neievēros tiesības uz patvērumu, ja tā nosūtīs atpakaļ uz Pakistānu citu valstu, piemēram, Afganistānas, pilsoņus, kas ir ieradušies ES caur Pakistānu, un tā rezultātā šīs personas tiks pakļautas virknei izraidīšanas aktu no valsts uz valsi, ko ES nevar kontrolēt. Turklāt šāds nolīgums par atpakaļuzņemšanu neparedz ne garantijas, ne pārraudzības mehānismus; tajā ir daudz tiesisku iespēju apiet noteikumus un nenoteiktību; un tajā nav paredzēta pietiekama personu identificējošo datu aizsardzība.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Parlaments ir vairākkārt nosodījis Pakistānu par tās diskriminējošo politiku un vajāšanas, kas tiek pieļautas šajā nolīgumā, sevišķi pret afgāņu bēgļiem. Pat mēnesis nav pagājis kopš briesmīgajiem plūdiem, kas atstāja miljoniem pakistāniešu bez pajumtes.

Šajā nolīgumā tiek nonicināta visa cilvēciskā patiesība. Nepietiek tikai ar to, ka šis līgums, tāpat kā visi šāda veida nolīgumi, ir pretrunā ar Universālās cilvēktiesību deklarācijas 13. pantu, tas ir pretrunā pat ar bēgļu aizsardzības principiem. Balsojot par šo tekstu, tiktu nodarīts zaudējums starptautiskajām tiesībām un humānismam, par kuras mantinieci ES joprojām sevi uzskata. Balsoju pret.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegālā imigrācijas apkarošanas vienmēr ir bijusi ES prioritāte. Vienošanās par nolīgumu ar Pakistānu, kas tikai tagad ir pieņemta, ir prasījusi vairākus gadus, un man šķiet, ka tas ir izsvērts dokuments, kura mērķis ir izraidīt tikai tās personas, kas atrodas ES nelegāli. Tādēļ tas neattiecas uz patvēruma meklētājiem vai cilvēkiem, kuru mērķis ir iekārtoties uz dzīvi ES un kuri tādēļ cenšas panākt, lai viņu uzņemšanas valstu atbildīgās iestādes legalizētu viņu stāvokli. Nedrīkstam jaukt nelegālos imigrantus ar cilvēkiem, kuru mērķis ir legāli apmesties uz dzīvi ES teritorijā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz Pakistānu, lai šī valsts ratificētu 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un ANO Starptautisko paktu pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Nelegālās imigrācijas apkarošanai, protams, jākļūst par katras valsts jautājumu, nevis par spiediena izdarīšanas veidu. Nolīgumi par atpakaļuzņemšanu ir būtiski svarīgi, nodrošinot, ka tiek paredzētas skaidras nosūtīšanas procedūras gadījumos, kad pieteikums ir noraidīts. Pieredze ir rādījusi, ka pretējā gadījumā rezultātā radušies strīdi var ilgt gadiem, bet nelegālie imigranti var izmantot šo noilgumu, lai noietu pagrīdē un pazustu. Mums jācīnās pret patvērumu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un fiktīviem patvēruma meklētājiem visā ES un jāpiešķir robežapsardzes aģentūrai „Frontex” stingrākas pilnvaras. Ekonomiskajiem migrantiem jāatgriežas savā izcelsmes zemē, kas nozīmē to, ka jāizstrādā un praksē jāievieš saskaņota Eiropas repatriācijas programma. Atbalstu nolīgumu ar Pakistānu kā vēl vienu soli virzienā uz aizvien mazāk kontrolējamās ekonomisko migrantu plūsmas apturēšanu, ko vada maldinoši sapņi par paradīzi.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Nolīgumi par atpakaļuzņemšanu ar trešām valstīm ir svarīgs instruments nelegālās imigrācijas apkarošanai Eiropas Savienībā un tie sniedz atbalstu ES drošības nodrošināšanā. Pakistāna ir nozīmīga tādu migrantu izcelsmes vai tranzīta valsts, kuri vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, klātbūtnes vai uzturēšanās nosacījumiem ES. Nolīguma mērķis ir uzlabot sadarbību starp pieprasījuma nosūtītāju un pieprasījuma saņēmējvalstu administrācijām, lai panāktu atpakaļuzņemšanas procesa ātrāku un efektīvāku īstenošanu. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsoju pret šo ziņojumu, jo ES un Pakistānas nolīgums par atpakaļuzņemšanu dos iespēju nosūtīt cilvēkus uz valsti, kas nav parakstījusi 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju, kurā netiek ievērotas cilvēktiesības un kuras iekšējā situācija nesniedz nepieciešamo drošību personām, kas ir atgriezušās. ES arī neievēros tiesības uz patvērumu, ja tā nosūtīs atpakaļ uz Pakistānu citu valstu, piemēram, Afganistānas, pilsoņus, kas ir ieradušies ES caur Pakistānu, un tā rezultātā šīs personas tiks pakļautas virknei izraidīšanas aktu no valsts uz valsi, ko ES nevar kontrolēt. Turklāt šāds nolīgums par atpakaļuzņemšanu neparedz ne garantijas, ne pārraudzības mehānismus; tajā ir daudz tiesisku iespēju apiet noteikumus un nenoteiktību; un tajā nav paredzēta pietiekama personu identificējošo datu aizsardzība.

Nesenie plūdi, kas skāra šo valsti, ir vēl viens iemesls bažām par to cilvēku likteņiem, kam tur jāatgriežas. Tikai pirms divām nedēļām Eiropas Parlaments pauda bažas par humanitāro stāvokli Pakistānā, kas ir radies šīs katastrofas rezultātā. Labējo liekulība kļūs skaidri redzama, ja tiks pieņemts šis nepieņemamais atpakaļuzņemšanas nolīgums; tomēr tas nebūs ar manas balss palīdzību.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Tāpat kā 385 mani kolēģi deputāti, balsoju par ES un Pakistānas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, kas regulē to personu atgriešanos mājās, kas uzturas ES teritorijā bez atļaujas.

Pēc astoņiem pārrunu gadiem starp Komisiju un Pakistānu, šis dokuments papildina 11 citus atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kas ievērojami uzlabo to patvēruma piešķiršanas un imigrācijas politiku, ko Eiropa cenšas veidot. Tas ir tiesisks dokuments, tādēļ ir balstīts uz starptautiskajiem tiesību aktiem un sevišķi uz nerepatriēšanas principu — personu nedrīkst izraidīt uz valsti, „kurā viņa brīvība būtu apdraudēta, balstoties uz rasi, ticību, tautību, piederību īpašai sociālai grupai vai politiskajiem uzskatiem”.

Tā kritizētājiem vēlos atbildēt, ka šis nolīgums vismaz ir sasakņots un darbojas ES līmenī, jo nekas neliedz dalībvalstīm noslēgt divpusējos līgumus. Mūsu migrācijas politika ir visaptveroša un ietver cīņu pret nelegālo imigrāciju, kas jāaptur, izmantojot jebkuru iespēju, kas ir mūsu rīcībā.

Tas ir vislabākais veids, kā pasargāt potenciālos migrantus, kuri vēlas sasniegt „Eiropas eldorado” un kas bieži vien ir negodīgu kontrabandistu, visa veida cilvēku tirdzniecības un ekonomiskās ekspluatācijas upuri.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Diemžēl esam nobalsojuši par šo nolīgumu. Pakistāna ir valsts, kas jau uzņem lielāko bēgļu skaitu pasaulē, un tā nav pat parakstījusi Ženēvas Bēgļu konvenciju. Noslēdzot šo nolīgumu, dalībvalstis galvenokārt uzbrūk afgāņu pilsoņiem — tas ir cinisma kalngals un necienīga rīcība nosūtīt tāda kara upurus atpakaļ uz dzimteni, kurā dalībvalstis ir iesaistītas.

Turklāt Eiropas Komisija, tāpat kā Pakistānas iestādes, nav varējušas rast laiku, lai mums izskaidrotu šī nolīguma iespējamību un ietekmi — nevienam par to nav ne jausmas. Ir bezatbildīgi no manu kolēģu deputātu puses atteikties no mūsu jaunajām prerogatīvām, ko garantē Lisabonas līgums, un akli pieņemt Eiropas Komisijas trešās šķiras garantijas līgumā, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas cilvēktiesības.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atbalstām ziņojumu par nolīguma parakstīšanu starp ES un Pakistānu par to personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas nelegāli. Šis nolīgums palīdz stiprināt cīņu pret nelegālo imigrāciju ES, atvieglojot procesu tādu Pakistānas pilsoņu izraidīšanai, kas uzturas nelegāli, uz viņu izcelsmes valsti. Mūsu mērķis ir paplašināt šī nolīguma piemērošanu, attiecinot arī uz citām valstīm, no kurām arī bieži vien ierodas nelegālie imigranti.

Īslaicīgā patvēruma centros bieži tiek tērēts laiks, cenšoties iegūt repatriācijas atļaujas no izcelsmes valsts pēc tam, kad ir identificētas personas, kas uzturas nelegāli, pilsonība, un tas rada situāciju, kad ir jāpagarina maksimālais uzturēšanās periods. Tādi nolīgumi kā šodien apstiprinātais, samazinās šo gaidīšanas laiku, un tādēļ būs vieglāk un lētāk veikt nelegālo imigrantu repatriāciju.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šī ir pirmā reize kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kad Eiropas Parlaments balso par atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Šie nolīgumi ir simboliski migrācijas politikai, kas veido Eiropas aizsardzību un izraida personas, kas nabadzības un kara dēļ ir spiesti meklēt glābiņu mūsu teritorijā.

Parlamenta rīcībā tagad ir visi līdzekļi, lai piespiestu Padomi un Komisiju pārvērst savus vārdus darbos.

Mums iesniegtajā nolīguma redakcijā ir daudz trūkumu un tajā nav ietverta neviena garantija attiecībā uz to cilvēku stāvokli, kas tiks nosūtīti atpakaļ uz Pakistānu. Pārāk labi zinām, kā Pakistānā, kura pat vēl nav parakstījusi 1951. gada Ženēvas konvenciju, tiek ievērotas cilvēktiesības.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa aicina izvērtēt esošos atpakaļuzņemšanas nolīgumus, jo tādā veidā tiktu uzsvērta šāda politikas graujošā ietekme, kas nicinoši izturas pret cilvēkiem, kuriem nav paveicies piedzimt ES teritorijā.

Šis balsojums neuzlabo Eiropas Parlamenta tēlu — tagad tas ir zaudējis iespēju būt sadzirdētam jautājumā par to, kā runas par cilvēktiesību ievērošanu būtu jāpiemēro praksē.

Ziņojums: Metin Kazak (A7-0238/2010)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Šis grozījums sniedz iespēju daudziem ES iedzīvotājiem, kā arī deputātiem, kas viņus pārstāv, darīt zināmu savu neapmierinātību un iebildumus sakarā ar Turcijas dalību un ar to saistīto politisko savienību. Tomēr mēs nevēlamies, lai tas tiktu veikts uz brīvā tirdzniecības ar Turciju veicināšanas rēķina, un bez tarifu barjerām, šajā apmērā ziņojumā nekas nav mainīts. Daudzi lēmumi ir aizskaroši — brīvās tirdzniecības nolīgumi paredz tarifu barjeras. Muitas savienības tās iekšēji atceļ, bet ārēji turpina atļaut un pat tās izveido. Un, protams, muitas savienības ierobežo un neatļauj dalībniekiem nekādu brīvību pārrunās par komerciālu vienošanos. Neskatoties uz šīm bažām par muitas savienībām konceptuāli, Turcijas apstākļos akceptējam to ziņojuma satura daļu, kas ir saistīta ar muitas savienību, jo tā dod iespēju tiem, kas ir pret pilntiesīgu Turcijas dalību ES, reģistrēt savu balsojumu. Jāņem vērā, ka rezultātā tikai 38 no 736 deputātiem nobalsoja pret Turcijas iestāšanos politiskajā savienībā.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Turcija veic platus soļus ceļā uz atvērtāku un demokrātiskāku valsts attīstību, ne tikai ekonomikas un komercijas jomā, bet arī no tiesiskuma principu ievērošanas viedokļa.

Turcija ir viena no galvenajām ES ekonomikas un tirdzniecības partnerēm, kas ir septītajā vietā ES importa un piektajā vietā tās eksporta tirgus ziņā. Neskatoties uz tās unikālo ģeopolitisko stāvokli un lomu tirdzniecībā visā pasaulē, Turcija joprojām neatlaidīgi uztur tehniskas barjeras tirdzniecībai un joprojām pārmērīgi piemēro aizsardzības pasākumus.

Ir vēl daudz darāmā preču viltošanas apkarošanā, valsts iepirkuma līgumu pārredzamības un atvērtības ārvalstu uzņēmējdarbībai uzlabošanā un preču brīvās aprites veicināšanā. Līdzīgs darbs jāiegulda arī cilvēktiesību jomā. Faktiski joprojām pastāv kurdu minoritātes diskriminācija, un joprojām tiek pārkāptas sieviešu tiesības un arodbiedrību tiesības. Tādēļ cilvēktiesību un pamatbrīvību universāluma un nedalāmības ievērošanas principi ir būtiskas prioritātes, un šajā jomā vēl ir daudz darāmā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā, ka Turcija ir bijusi muitas savienībā ar Eiropas Savienību jau kopš 1996. gada, ekonomikas un tirdzniecības attiecības starp abām pusēm ir lielā mērā attīstītas. Turcija ir septītā ES tirdzniecības partnere, turpretī ES ir pirmā Turcijas tirdzniecības partnere. Mums jāstiprina tirdzniecība. Tomēr tirdzniecībai arī turpmāk jābūt ienesīgai abām pusēm. Tādēļ balsoju par manas grupas — Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu), iesniegto aicinājumu uz lielāku savstarpību. Turcijai jāpārstāj izmantot antidempinga instruments protekcionisma mērķiem, jāpārdomā tās radītā tehniskās barjeras tirdzniecībai un jāuzlabo intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo Turcija ir kļuvusi par Eiropas Savienības septīto lielāko tirdzniecības partneri, kamēr ES ir Turcijas vislielākā tirdzniecības partnere. Turcija darbojas kā savienojošs posms starp Vidusjūras reģionu, Vidējiem Austrumiem, Āziju, Melnās jūras reģionu un Kaukāza reģionu, un ar to jau kopš 1963. gada ir noslēgts muitas savienības līgums.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Apspriežamajai tēmai nepārprotami ir komerciāls un ekonomisks raksturs, bet galu galā nevaram ignorēt faktu, ka runa ir par valsti, kas gaida uzaicinājumu pievienoties ES un pret kuras iestāšanos ir celti iebildumi.

Manu pārliecību balsot pret šo ziņojumu, neskatoties uz to, ka augstu novērtēju tos pozitīvos aspektus, ko sniedz tirdzniecības attiecību padziļināšana ar augsta izaugsmes tempa valsti, nosaka politiskais aspekts. Ekonomisko attiecību uzlabošana ar valsti nedrīkst pārvērst par Trojas zirgu kā līdzekli, un baidos, ka šajā gadījumā tieši tā arī notiek, lai panāktu šīs valsts pievienošanos ES.

Man ir aizdomas, ka Parlamenta atzinīgais Turcijā nesen notikušā konstitucionālā referenduma novērtējums ir pielīdzināms politiskam Turcijas valdības atbalstam. Tomēr, manuprāt, mums vajadzētu nopietni ierobežot savu sadarbību ar Turciju tikai tirdzniecības attiecību izveidošanas apmērā, tomēr atbilstošu uzmanību veltot ietekmei uz mūsu lauksaimniecības sistēmu un draudiem, ka Eiropa tiks pārpludināta ar viltotu preču pieplūdumu (šajā ziņā Turcija ir otrā vietā aiz Ķīnas).

Tomēr šodien Turcija rada lielākus draudus nekā jebkad Eiropas identitātei un politiskajai solidaritātei, un mums visiem jāpārliecinās, ka ir daudz vēlamāk, ja šī valsts paliktu, kas ir tikai dabiski, ārpus Eiropas robežām.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Statistika rāda, ka Eiropas Savienība ir Turcijas lielākā tirdzniecības partnere, ievērojami apsteidzot citas valstis. Tomēr tirdzniecības darījumu skaits pēdējos gados ir samazinājies par labu jaunattīstības valstīm. Ņemot vērā šo apjomu kopā ar stabilajām saitēm, kas pastāv starp Turciju un Eiropas Savienību, to komerciālajām un ekonomiskajām attiecībām jāvelta pienācīga uzmanība.

Uz šī fona jāveic nepieciešamie pasākumi, lai attīstītu šīs attiecības vēl tālāk. Muitas savienībai, kas pirms 14 gadiem tika nodibināta starp Turciju un Eiropas Savienību un kas joprojām ir nepilnīga, jākļūst efektīvākai. Ņemot to vērā, nekavējoties jāvelta uzmanība neatrisinātiem jautājumiem, bet Turcijai un ES jāsaskaņo to tirdzniecības politika, sevišķi brīvās tirdzniecības nolīgumu un reģionālās tirdzniecības kontekstā. Šie pasākumi varētu radīt labvēlīgus apstākļus, no kuras iegūtu abas ekonomikas. Sevišķi svarīgi ir tas, lai ES pievērstu lielāku uzmanību Turcijai, jo tās loma pēdējos gados ir paplašinājusies, sevišķi, iegūstot lielāku sviras efektu no tās unikālā ģeopolitiskā stāvokļa, kas darbojas kā savienojošs posms starp Vidusjūras reģionu, Vidējiem Austrumiem, Melno jūru un Kaukāza reģionu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Turcija ir stratēģiska Eiropas Savienības partnere. Atskaitot tiešo tirdzniecību starp Turciju un mūsu valstīm, kas arī ir svarīga, tā atrodas tieši pie mūsu dienvidaustrumu robežām, ir tās pašas aizsardzības alianses locekle kā lielākā daļa ES dalībvalstu un sniedz mums iespēju piekļūt enerģijas resursiem un izejmateriāliem. Turklāt nesen notikušais konstitucionālais referendums ir solis virzienā uz acquis communautaire pieņemšanu un pelna pienācīgu atzinību.

Šim ziņojumam ir ievērojami nopelni tajā ziņā, ka galvenā uzmanība tajā ir vērsta uz vissvarīgāko ES aspektu, kā arī uzsver tā kritisko nozīmi kopā ar visiem pozitīvajiem elementiem. Sevišķi tas parāda, kā daudzos līmeņos tiek īstenotas attiecības ar šo valsti. Šīm iestādēm ir problemātiski apkopot to sarežģītību vienkāršā lēmumā — par vai pret atbilstību.

Visi šie apsvērumi veido pamatu, uz kura būvēt ceļu Turcijai uz Eiropu, kā arī dod iemeslu uzskatīt Turciju par jau daudz tuvāk esošu valsti nekā līgumi varētu likt mums domāt. Uzskatu, ka ir pareizi sekot referenta noteiktajam virzienam, jo no tā iegūtu abas puses.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojums par tirdzniecības attiecībām ar Turciju norāda uz lielākajiem panākumiem un problēmām tirdzniecībā starp ES un Turciju. Turcijai ir jau kopš 1963. gada ir noslēgts asociācijas nolīgums ar ES, kas rezultātā 1963. gadā tika izveidota muitas savienība. Muitas savienības izveide veicināja lielāku tirgus integrāciju un Turcija ir kļuvusi par vienu no galvenajām ES tirdzniecības partnerēm. Piemēram, 2009. gadā Turcija uz ES eksportēja preces ar kopējo vērtību EUR 33,6 miljardu apmērā, bet no ES importēja preces aptuveni EUR 40,4 miljardu apmērā. Par spīti šiem panākumiem, savienības paplašināšana attiecībā uz pakalpojumiem un valsts iepirkuma līgumiem, kā arī tādu aktuālu problēmu novēršana kā, piemēram, nepilnības intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā Turcijā veicinās turpmāko komerciālo un finansiālo attiecību attīstību starp ES un Turciju.

Saskaņā ar ziņojumu Turcijas kandidēšana uzņemšanai ES kavē veikt visaptverošu muitas savienības reformu. Tādēļ ir nepieciešams apsvērt, kuras no iepriekš minētajām integrācijas un sadarbības iespējām ir visizdevīgākās abām pusēm, kā arī vislietderīgākās ekonomikas krīzes apstākļos. Manuprāt, referents ir iekļāvis visus galvenos jautājumus, un ziņojums kopumā nav vienpusējs. Šo iemeslu dēļ balsoju par ziņojuma apstiprināšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu attiecībā uz tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju. Galīga kopš 1996. gada starp ES un Turciju noslēgtās muitas savienības ieviešanas process pašlaik pārvar vēl atlikušo birokrātisko, tostarp ar tarifu un netarifu barjerām saistīto, šķēršļu novēršanu. Uzskatu, ka nepieciešamība Turcijai ir vienlīdz svarīgi iekļaut sieviešu nodarbinātības jautājumu tās ekonomikas un sociālās politikas centrā, ņemot vērā, ka sieviešu līdzdalības līmenis darba tirgū ir tik zems.

  Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Šis grozījums sniedz iespēju daudziem ES iedzīvotājiem, kā arī deputātiem, kas viņus pārstāv, darīt zināmu savu neapmierinātību un iebildumus sakarā ar Turcijas dalību un ar to saistīto politisko savienību. Tomēr mēs nevēlamies, lai tas tiktu veikts uz brīvā tirdzniecības ar Turciju veicināšanas rēķina, un bez tarifu barjerām, šajā apmērā ziņojumā nekas nav mainīts. Daudzi lēmumi ir aizskaroši — brīvās tirdzniecības nolīgumi paredz tarifu barjeras. Muitas savienības tās iekšēji atceļ, bet ārēji turpina atļaut un pat tās izveido. Un, protams, muitas savienības ierobežo un neatļauj dalībniekiem nekādu brīvību pārrunās par komerciālu vienošanos. Par spīti šīm bažām par muitas savienībām, mēs Turcijas situācijas kontekstā, mēs ejam kopsolī ar muitas savienību, jo tas ļauj tiem, kas ir pret Turcijas dalību ES, to pateikt.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība un Turcija jau daudzus gadus ir bijušas svarīgas tirdzniecības partneres. Šī partnerība, kas ir savstarpēji izdevīga, ir atdūrusies pret vairākiem šķēršļiem no Turcijas puses, kas cenšas ierobežot Eiropas precēm piekļuvi tās tirgum, nosakot administratīvus un birokrātiskus nosacījumus.

Ceru, ka šīs barjeras tiks atceltas, ka Turcija veiks apņēmīgus pasākumus Eiropas preču viltošanas apkarošanai un aizsargās to radītāju likumīgās tiesības gūt ienākumus no saviem izgudrojumiem un ka tirdzniecības un ekonomiskās attiecības starp ES un Turciju augs un kļūs stiprākas.

Kā jau man bija iespēja šodien pateikt, neatkarīgi no tā, kādas izskatīsies attiecības starp ES un Turciju nākotnē, ceru, ka tās būs vērstas vienā virzienā un attīstīsies pa dialoga un efektīvas sadarbības ceļu un ka Turcija turpinās šo iesākto ceļu brīvības un demokrātijas virzienā saskaņā ar Rietumu vērtībām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 1963. gadā Turcija un EEK parakstīja asociācijas nolīgumu, kas paredzēja muitas savienības izveidi (Customs Union — CU) 1996. gadā. Šis pasākums ļāva padziļināt ekonomiskās attiecības ar CU palīdzību. Preces, uz kurām attiecas CU, ietver visa vieda rūpnieciskos ražojumus un pārstrādātus lauksaimniecības produktus. 2009. gadā Turcijas eksports uz ES palielinājās līdz EUR 33,6 miljardiem, bet imports no ES sasniedza EUR 40,4 miljardu līmeni. Saskaņā ar Pasaules Bankas statistiku, Turcija kļuva arī par valsti ar 17. lielāko ekonomiku; tā bija 20. lielākā ārvalstu tiešo investīciju saņēmēja. 1996. gadā izveidotā CU neattiecas uz lauksaimniecības produktiem un tādām jomām kā, piemēram, valsts iepirkumi. Valsts iepirkumu līgumu jomā Turcija joprojām konkursu pretendentiem no Turcijas piedāvā atlaidi 15 % apmērā. Aicinu Turciju vienkāršot tās birokrātiskās procedūras, atcelt atlikušās tarifu un netarifu barjeras un novērst nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp ES un Turciju.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir jūtami centieni nostiprināt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar Turciju, kuru mērķis faktiski ir pakļaut šo valsti ES interesēm. Norādes uz to ir skaidri izteiktas un to ir daudz — atlikušo tarifa un netarifa barjeru likvidēšana starp ES un Turciju, atvērta tirdzniecības un investīciju režīma uzturēšana, Turcijas spēja turēties pretī protekcionisma vilinājumam iekšzemes ekonomikā un muitas savienības paplašināšana, attiecinot to uz lauksaimniecības produktiem, pakalpojumiem un valsts iepirkumiem.

Šo ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstība ir izdevīga tikai lielajiem ES un Turcijas monopoluzņēmumiem un ir nepārprotami kaitējoša strādājošiem, kas zaudētu savas tiesības, lai palielinātu konkurētspēju, un maziem un vidējiem uzņēmumiem, un lauksaimniekiem, kas sastopas ar aizvien vairāk pieaugošām ražošanas izmaksām, kā arī ienākumu samazināšanos un zemākām savu produktu cenām.

Pret Turciju vērstais spiediens ievērot noslēgtos nolīgumus tomēr ir pozitīvs. Tas paredz attiecību normalizēšanu ar visām ES dalībvalstīm, tostarp ar Kipru. Ekonomiskās un tirdzniecības attiecības nedrīkst kļūt par prioritārām salīdzinājumā ar iedzīvotāju interesēm, un jebkurš progress attiecībās ar Turciju ir jāpanāk ar nosacījumu, ka tiek izbeigta šīs valsts īstenotā Kipras ziemeļu daļas okupācija.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Pēc maniem ieskatiem, šinī ziņojumā ir ietverta uzkrītoša neprecizitāte, jo tajā ir norādīts, ka Turcijas ekonomika ir sestā lielākā Eiropā. Šo apgalvojumu jebkurā gadījumā ģeogrāfija kategoriski atspēko, jo gandrīz visa Turcija ir izvietota Āzijas kontinentā.

Grozījums, kurā Parlaments norāda uz savu gandarījumu par nesenā Turcijas referenduma iznākumu, arī apdraud šo attiecību neitralitāti, piešķirot tam vairāk politiskas nokrāsas un attālinoties tikai un vienīgi no to ekonomiskā izvērtējuma. Šo iemeslu dēļ baidos, ka nevaru atbalstīt Kazak kunga ziņojuma apstiprināšanu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Balsojām par grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, lai gan tas ir neapmierinošs. Tomēr tajā ir skaidri pateikts, ka esošo attiecību padziļināšana starp ES un Turciju aizstās un padarīs neaktuālu šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai.

Tomēr jebkāda turpmākā attiecību padziļināšana starp Turciju un ES jāveic atkarībā no tā, vai Turcija spēs atzīt Kipru kā valsti, kuras eksistenci tā turpina noliegt un daļu no kuras tā ir nelikumīgi un militārā veidā okupējusi. Turcija — valsts, kas var ar sevi lepoties un kas ir bijušais sabiedrotais cīņā pret komunisma draudiem, ir kā tilts no Eiropas uz Āziju. Tā ir tilts, bet tā nav Eiropas valsts ne ģeogrāfiskā, demogrāfiskā, vēsturiskā, ne arī kultūras ziņā.

Visbeidzot, atzīstiet, ka Ankarā dotajiem solījumiem 1963. gadā, kad aukstais karš bija sasniedzis augstāko punktu, un, kas tika sniegti stratēģisku iemeslu dēļ, vairs nav nekādas nozīmes, un ka mēs — gan eiropieši, gan arī turki, izšķiestu mazāk laika, ja apsvērtu priviliģētas partnerattiecību izveidi, nevis dalību ES, ko mūsu iedzīvotāji nevēlas un pret ko iebilst arī daudzi turki.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Turcija ir nozīmīga Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Salīdzinot tieši, Turcija ir septītā lielākā importētāja valsts tirdzniecības jomā ar ES-27 un tā ir piektā lielākā valsts eksporta ziņā. 2009. gadā kopējais tirdzniecības apjoms sasniedza gandrīz EUR 80 miljardus. No Turcijas viedokļa raugoties, Eiropas Savienība ir tās spēcīgākā tirdzniecības partnere gan importa, gan eksporta ziņā, un tā ir tālu priekšā tādām valstīm kā Krievija, Ķīna un Savienotās Valstis. Šīs izcilās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir jāturpina un jāattīsta tālāk. Kopējas muitas savienības izveide 1996. gadā šajā ziņā bija sevišķi svarīgs solis uz priekšu. Neskatoties uz to, mums nepieciešams izskaust tādas pretrunas kā antidempinga pasākumi vai diskriminācija pret ārvalstu uzņēmumiem no Turcijas puses, kas ir pretstatā spēkā esošajiem nolīgumiem. Pat intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas jomā ir vēl daudz darāmā, lai izpildītu vienošanās. Pilnīgi noteikti atbalstu Kazak kunga pašiniciatīvas ziņojumu, kurā tiek atklātas problemātiskās jomas mūsu tirdzniecības attiecībās ar Turciju un kurā tiek aicināts šīs problēmas novērst.

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Kazak kunga ziņojums liek mums noticēt, ka muitas savienība, kas izveidota ar 1963. gada EEK/Turcijas asociācijas nolīgumu, Eiropas Savienības un Turcijas ekonomiskās un komerciālās integrācijas ziņā ir bijusi veiksmīga; ka tā ir varējusi, cita starpā, veicināt Eiropas, un tātad arī Francijas, izaugsmi. Izņemot faktu, ka Turcija šajā procesā ir izpildījusi savas saistības tikai ļoti ierobežotā apmērā, vairāku desmitu gadu laikā esam novērojuši pārcelšanās un milzīga skaita darba vietu zaudēšanas tendenci. Tas nekādā gadījumā internacionālistu alianses ietvaros neatbilst ekonomiskam un sociālam ieguvumam mūsu valstij un mūsu Eiropas kaimiņiem. Tomēr tā vietā, lai to atzītu, šinī ziņojumā ir pat uzdrīkstēšanās kritizēt nacionālo tehnisko normu un standartu izmantošanu kā līdzekli, lai aizsargātu nacionālos tirgus; standartu, ko referents uzskata par pārmērīgiem antidempinga pasākumiem un kuri tādēļ ierobežo turku tirdzniecību Eiropā. Tas viss, protams, ir paredzēts, lai stiprinātu Turcijas ES pievienošanās procesu, šoreiz no industriālā un komerciālā izdevīguma puses, kas jāiegūst peļņas kārajiem Eiropas un pasaules mēroga internacionālistiem un ultraliberāļiem. Protams, ka noraidām visu, kas šādā veidā varētu tikt ieviests.

  Morten Løkkegaard (ALDE), rakstiski. – (DA) Vēlos uzsvērt, cik gandarīts esmu, ka mēs Eiropas Parlamentā spējam vienoties aicināt uz arvien ciešāku ekonomisko sadarbību ar Turciju, neskatoties uz augsto skepticisma līmeni, kāds valda lielā daļā Eiropas sabiedrības attiecībā uz lielāku ES un Turcijas integrāciju. Šis skepticisms ir pilnībā saprotams. Daudzus gadus Turcijai ir bijis ļoti grūti izpildīt prasības, ko ES diezgan pamatoti nosaka dalībai tajā. Neskatoties uz to, Eiropai jāturpina neatlaidīgi pieprasīt Turcijas dalību nākotnē.

Ar tās 75 miljonu lielo iedzīvotāju skaitu Turcija ir liels tirgu Eiropas eksportētājiem un tā jau tagad ir Eiropas septītā lielākā tirdzniecības partnere. Turcija iegādājas lielu daļu no ES eksporta apjoma, kas rada izaugsmi un darba vietas Eiropā. Mēs pērkam lētas preces no Turcijas, kas nodrošina mūsu patērētājiem lētākas un atšķirīgāka sortimenta preces lielveikalu plauktos. Citiem vārdiem runājot, Turcijai ir svarīga loma Eiropas ekonomikā.

Tomēr tikai pateicoties tirdzniecībai ar precēm, pieaug integrācija starp Turciju un ES. Pakalpojumu nozare atpaliek, un tādēļ es vēlos aicināt tirdzniecības nolīgumā iekļaut pakalpojumu nozari. Vienlaikus jāizdara spiediens uz Turciju jāizdara spiediens, lai tā likvidētu barjeras, kas pastāv sevišķi attiecībā uz preču brīvo apriti. Tas ir nepieciešams, lai varētu turpināt pievienošanās sarunas. Ja tas nenotiks, ir grūti iedomāties, ka mēs varētu attīstīt arvien ciešāku sadarbību ar Turciju. Turcijas dalība ES joprojām ir ilgtermiņa mērķis. Tādēļ ir svarīgi, lai kopā mēs spētu atrisināt savstarpējās problēmas un lai Turcija no savas puses izpildītu pievienošanās nolīgumā noteiktās saistības.

Ceru, ka, neskatoties uz skepticismu par Turcijas dalību ES, kas valda lielā daļā Eiropas sabiedrības, varam Turciju saglabāt kā ciešu tirdzniecības partneri un sadarbības partneri, un ka neaizbiedēsim Turciju, lielāko ES valstu līderiem vairākkārt noraidot tās iespējamo pievienošanos nākotnē.

Turcija mums ir vajadzīga, un ne tikai no ekonomiskā viedokļa raugoties. Turcijai ir svarīga loma reģionālā mērogā Vidējos Austrumos un tā ir nozīmīga NATO sadarbības partnere. Tādēļ neatraidīsim Turciju, bet tā vietā attīstīsim mūsu sadarbību, sevišķi, uzlabojot ekonomisko sadarbību.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir īsts muitas savienības un beznosacījumu brīvās tirdzniecības, starp Turciju un trešām valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu un „Nabucco” projekta ieviešanas slavinājums. Nevaram atbalstīt ziņojumu, kura struktūra nav savienojama ar mūsu redzējumu, par spīti dažiem uzlabojumiem, pateicoties kreiso iesniegtajiem grozījumiem, sevišķi attiecībā uz sociāli ekonomisko stāvokli, bezdarbu jauniešu un sieviešu vidū un arodbiedrību tiesībām, kā arī pozitīvo atsauci uz Turcijas saistībām saistībā ar asociācijas nolīguma papildu protokolu. Tie vēlas panākt, lai Turcija kļūst par 28. valsti brīvajā tirgū, nepiešķirot šai valstij pilnas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības un pienākumus. Mēs esam pret šo jauno atlikšanas stratēģiju.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Turcijai Eiropas Savienība ir tās vadošā tirdzniecības partnere. Lai gan tā rezultātā tirdzniecības apjoms ir ļoti liels, ziņojumā tik un tā ir izklāstītas problēmas, kādas pastāv mūsu tirdzniecības attiecībās.

Viena no šādām problēmām, ko nekādā gadījumā nedrīkstam izlaist, ir fakts, ka Turcija jau piekto gadu pēc kārtas vēl nav izpildījusi savu pienākumu piemērot asociācijas nolīguma papildu protokolu un nav novērsusi visus šķēršļus preču brīvajai apritei. Piemēram, tās durvis joprojām ir slēgtas preču importam no Kipras.

Šie un citi jautājumi, kas lielā mērā tika uzsvērti, pateicoties Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegtajiem grozījumiem, ir devuši iespēju ziņojumā panākt lielāku līdzsvaru, kurā jebkādā gadījumā pamatoti nav ietverta neviena atsauce uz jebkādām dziļākām politiska rakstura saitēm starp Eiropas Savienību un Turciju.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Turcija, kā jau visas valstis, ir suverēna valsts un kā tāda tā ir jārespektē. Ir nepieņemami, ka Eiropas Savienība uzdrīkstas tai draudēt ar sarunu iesaldēšanu par to, kas turklāt ir diezgan nevēlama pievienošanās, ņemot vērā sociālo un fiskālo saskaņošanu, kas jāveic virzienā no augšas lejup.

Šis Parlaments neattaisnotu to draudzīgo attieksmi, kādu turku iedzīvotāji izrāda pret to, ja tā balsotu par ziņojumu, kas uzliek tiem pienākumu izpostīt savas darba vietas lauksaimniecības nozarē (50 % no visām darba vietām Turcijā), atceļot visus nodokļus par lauksaimniecības produkciju, un kas veicina investoru tiesības vairāk nekā iedzīvotāju tiesības. Balsoju pret šo tekstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Labi zināms, ka Turcija ir viena no galvenajām ES tirdzniecības partnerēm. Šīs attiecības ir senas un aizsākās 1963. gadā; tās tika padziļinātas, izveidojot muitas savienību 1993. gadā, kas ir paredzēta sākotnējā nolīgumā. Par spīti visam joprojām ir daudz birokrātisku šķēršļu, kas kavē abām pusēm vēl izdevīgāku tirdzniecības un ekonomisko attiecību izveidošanos. Turcijai tādēļ jāveic papildu pasākumi, lai novērstu šādus šķēršļus, kas kalpotu kopējam labumam.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Man gribētos, lai Turcijas valdība uztvertu šo rezolūciju kā sava veida avansu, tāpēc es nobalsoju „PAR”. Ja Turcija nākotnē nesadarbosies ar ES struktūrām Kipras un Armēnijas jautājumos, es konsekventi balsošu pret jebkuru paslābinājumu Turcijai. Nav normāla situācija, ka Turcijas valdība pat neatzīst faktu par pagājušā gadsimta sākumā notikušo armēņu genocīdu, kad tika nogalināti miljoniem nevainīgu cilvēku. Turcijas blokāde pret Armēniju šodien ir slikts signāls Eiropas Savienībai. Avanss ir izsniegts, tagad gaidīsim pozitīvas pārmaiņas no Turcijas puses.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Jautājums par ES dalību ir tāds, kas būtībā nebūtu nemaz jāuzdod to atšķirīgo kultūras un reliģisko uzskatu dēļ, kas jau tagad apdraud sabiedrisko mieru Eiropas Savienībā. Pievienošanās ES neskar tikai ekonomiskās attiecības. Tās rezultātā ES ienāk arī tie politiskie un kultūras jautājumi, kā arī tieši tie reliģiskie un sociāli politiskie uzskati, kas nav savienojami ar tādu Eiropu, kurai raksturīga Rietumu, kristīgā tradīcija. Ņemot vērā, ka Turcija ir saņēmusi EUR 1,3 miljardus ES subsīdijās tikai laika posmā no 1996. līdz 2005. gadam, būtu jārod iespēja uzsākt diskusiju par stratēģisku partnerību. Labāk funkcionējošas muitas savienības ieviešanas apsvēršana ar mērķi uzlabot tirdzniecības attiecības ar Turciju, ir laika izšķiešana, kamēr šajā ziņā Turcijas valdība nespēj izpildīt savas pašreizējās saistības attiecībā uz Kipru. Tādēļ šodien balsoju pret šo ziņojumu.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Balsoju pret šo ziņojumu, jo Kazak kungs ir studējis Francijā, saņemdams stipendiju no Turcijas valsts, un tādēļ šeit ir skaidri redzams interešu konflikts.

Tādēļ uzskatu par daudz atbilstošāku nosūtīt rezolūciju atpakaļ komitejai un nomainīt referentu. Tekstā arī Turcijas ekonomika ir raksturota kā Eiropas ekonomika, nevis kā Āzijas ekonomika. Negribētos domāt, ka pieaugums tirdzniecībā starp ES un Turciju varētu tikt izmantots kā pamatojums pēdējās pievienošanās procesam ES. Mēs nevēlamies veidot Eirarābiju!

  Paul Nuttall (EFD), rakstiski. – Šis grozījums sniedz iespēju daudziem ES iedzīvotājiem, kā arī deputātiem, kas viņus pārstāv, darīt zināmu savu neapmierinātību un iebildumus sakarā ar Turcijas dalību un ar to saistīto politisko savienību. Tomēr mēs nevēlamies, lai tas tiktu veikts uz brīvā tirdzniecības ar Turciju veicināšanas rēķina, un bez tarifu barjerām, šajā apmērā ziņojumā nekas nav mainīts. Daudzi lēmumi ir aizskaroši — brīvās tirdzniecības nolīgumi paredz tarifu barjeras. Muitas savienības tās iekšēji atceļ, bet ārēji turpina atļaut un pat tās izveido. Un, protams, muitas savienības ierobežo un neatļauj dalībniekiem nekādu brīvību pārrunās par komerciālu vienošanos. Neskatoties uz šīm bažām par muitas savienībām konceptuāli, Turcijas apstākļos akceptējam to ziņojuma satura daļu, kas ir saistīta ar muitas savienību, jo tā dod iespēju tiem, kas ir pret pilntiesīgu Turcijas dalību ES, reģistrēt savu balsojumu. Jāņem vērā, ka rezultātā tikai 38 no 736 deputātiem nobalsoja pret Turcijas iestāšanos Politiskajā savienībā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Pēdējo mēnešu laikā svarīgu nozīmi ir ieguvis jautājums par ES dalībvalstu vīzu politika attiecībā uz Turcijas uzņēmējiem. Pēc vīzas saņemšanas prasību atvieglošanas ar Franciju, Stambulas Tirdzniecības kamera (Istambul Chamber of Commerce — ITO) šī gada februārī parakstīja nolīgumu arī ar Itāliju. Saskaņā ar šo nolīgumu uzņēmējiem tiks piešķirta vairākkārtējas iebraukšanas vīza Šengenas zonā, kas būs derīga piecus gadus, ja tie varēs uzrādīt ITO izdotu izziņu. Šī vīza dod viņiem atļauju ceļot uz visām Šengenas valstīm. Tā rezultātā Vācija ir tikusi kritizēta — nepamatoti, par tās stingro vīzu politiku. Tā vietā ES būtu jāuztver nopietni Vācijas bažas par šādu vīzu režīma liberalizāciju. Eiropas Savienībā Vācija ir valsts ar vislielāko turku migrantu slogu. Pastāv liels risks, ka tā sauktā „uzņēmēju vīza” rezultātā radīs pastāvīgo uzturēšanos „pa sētas durvīm”. Nevis Turcijas Tirdzniecības kamera, bet gan ceļošanas galamērķa valsts drīkst atsevišķos gadījumos izlemt, vai vīza uzņēmējdarbības mērķiem ir vai nav jāpiešķir. Problēma vienkārši ir tā, ka Francijas un Itālijas liberālā vīzu politika ir pavērusi durvis arī uz pārējo Šengenas zonu. Tas ir nopietns nacionālās suverenitātes pārkāpums. Komisijai būtu steidzami jāizskata šī problēma kontekstā ar tirdzniecības attiecību attīstību ar Turciju.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojumā tiek apgalvots, ka ES pievienošanās sarunu kontekstā, vispirms ir jāuzlabo muitas savienība ar Turciju. Tādēļ muitas savienība ir jāpaplašina, to piemērojot arī, piemēram, lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē, un attiecībā uz valsts iepirkumu. Pašreiz notiekošajās sarunās netiek skartas tikai ekonomiskās attiecības. Tajās tiek skarti arī politiskie un kultūras jautājumi, un atšķirīgie reliģiskie un sociāli politiskie uzskati, kas nav savienojami ar tādu Eiropu, kurai raksturīga Rietumu, kristīgā tradīcija. Jau gadiem Turcija saņem miljardiem naudas līdzekļu kā pirmspievienošanās palīdzību, kas ir vairāk nekā pietiekama, lai veicinātu stratēģisku un tirdzniecības partnerību. Ir nepieciešams, lai muitas savienības paplašināšanā ar Turciju, paralēli tiktu panākts progress Turcijā Kipras jautājumā cilvēktiesību un demokrātijas jomā, un saistībā ar ticības brīvību un vārda brīvību. Turcijai vēl ir tāls ceļš ejams šo jautājumu noregulēšanā. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu, kas ir vēl viens plats solis pretī pilnai Turcijas dalībai ES nākotnē.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par ziņojumu, jo tajā ir ietverti daži punkti, kas, manuprāt, ir svarīgi. Šis jau ir piektais gads, kad Turcija nav pilnībā ieviesusi partnerības nolīguma papildu protokolu, kā arī tā nav likvidējusi šķēršļus preču brīvai apritei.

Ankarai ir arī jāuzlabo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un jāpiemēro Eiropas standarti preču viltošanas apkarošanā. Un pēdējais, ir nepieciešama arī ievērojama tirdzniecības barjeru samazināšana, sevišķi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Ja Turcija tiešām vēlas turpināt diskusijas un sarunas, kuru mērķis ir tās pievienošanās Eiropas Savienībai, tai vispirms jāievēro daži fundamentāli svarīgi punkti, no kuriem galvenie ir Kipras jautājums un tirdzniecības garantijas un noteikumi.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Turcijas loma globālajā tirdzniecībā ir kļuvusi aizvien ietekmīgāka, jo tā darbojas kā savienojošais posms starp Vidusjūras reģioniem un tās kaimiņu reģioniem.

Šajā kontekstā muitas savienība (CU) ir ļāvusi mums sasniegt ievērojamu integrācijas pakāpi starp ES tirgiem un Turciju. CU attiecas uz visiem rūpnieciskiem ražojumiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un par tās panākumiem liecina statistikas rādītāji — Turcija atrodas septītajā vietā ES lielāko importa tirgu un piektajā vietā tās eksporta tirgu sarakstā. Tomēr CU vēl nevar uzskatīt par pilnīgu, un šķiet, ka tā cieš no problēmām, ko rada atlikušās tehniskās barjeras tirdzniecībai un pārmērīgas aizsardzības pasākumu piemērošanas.

Šajos apstākļos, ņemot arī vērā attiecību nozīmi starp Turciju un ES, šī priekšlikuma uzdevums ir veltīt atbilstošu uzmanību abu pušu tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, pieņemot iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai vēl vairāk uzlabotu šo attiecību kvalitāti un CU funkcionētu vēl labāk. Šie pasākumi ir savstarpēji izdevīgi abu pušu ekonomikai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā lielo tirdzniecības apjomu un starp Turciju un Eiropas Savienību pastāvošās stabilās attiecības. Turcija ir kļuvusi par vienu no galvenajām ES tirdzniecības partnerēm, kas ir septītajā vietā ES importa un piektajā vietā tās eksporta tirgus ziņā. Tā kā divas trešdaļas no kopējā ārvalstu tiešo investīciju apjoma (Foreign Direct Investments — FDI) Turcija saņem no ES, tā ir kļuvusi par Eiropas uzņēmējdarbības investīciju bāzi, aizvien vairāk integrējoties ES piegādes un ražošanas ķēdē, tostarp bieži augstas pievienotās vērtības segmentos. 2009. gadā Turcija eksportēja uz ES preces EUR 33,6 miljardu vērtībā, bet no ES importēja preces EUR 40,4 miljardu vērtībā. Atzinīgi novērtēju faktu, ka MVU veido 99 % Turcijas uzņēmumu un nodrošina 70 % no visām nodarbinātības iespējām Turcijā. Turcijai jāuzņemas iniciatīva ātri ieviešot starptautisko „Nabucco” nolīgumu, definējot kopēju ārējo enerģētikas stratēģiju un uzsākot sarunu enerģētikas nodaļu, kas veicinātu vēl lielāku sadarbību enerģētikas jomā. Uzskatu, ka Turcijas un ES komerciālajām un ekonomiskajām attiecībām ir jāveltī pienācīga uzmanība.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir īsts muitas savienības un beznosacījumu brīvās tirdzniecības, starp Turciju un trešām valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu un „Nabucco” projekta ieviešanas slavinājums. Nevaram atbalstīt ziņojumu, kura struktūra nav savienojama ar mūsu redzējumu, par spīti dažiem uzlabojumiem, pateicoties kreiso iesniegtajiem grozījumiem, sevišķi attiecībā uz sociāli ekonomisko stāvokli, bezdarbu jauniešu un sieviešu vidū un arodbiedrību tiesībām, kā arī pozitīvo atsauci uz Turcijas saistībām saistībā ar asociācijas nolīguma papildu protokolu. Tie vēlas panākt, lai Turcija kļūst par 28. valsti brīvajā tirgū, nepiešķirot šai valstij pilnas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības un pienākumus. Mēs esam pret šo jauno atlikšanas stratēģiju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodienas balsojums par šo ziņojumu uzsver, ka, ņemot vērā nozīmīgo tirdzniecības apjomu un dziļi iesakņojušās attiecības starp Turciju un ES, pienācīga uzmanība ir jāvelta tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām un šajā ziņā jāveic nepieciešamie pasākumi vēl lielākai šo attiecību uzlabošanai. Līdz šim joprojām nav atrisināti vairāki tehniski jautājumi un attiecībā uz tiem jāveic nekavējoši pasākumi. Jāpanāk, lai muitas savienībai funkcionētu labāk; nekavējoties jāvelta uzmanība vēl neatrisinātiem jautājumiem; Turcijai un ES jāsaskaņo to tirdzniecības politika, sevišķi BTN (Brīvās tirdzniecības nolikumu) un reģionālās tirdzniecības jomā. Šo pasākumu rezultātā ieguvējas būs abas puses, kas ir izdevīgi abu pušu ekonomikai.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Apstiprināju ziņojumu par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju. Šis ziņojums apliecina, cik svarīga ir tirdzniecība starp ES un Turciju. 2008. gadā tā sasniedza ne mazāk kā EUR 100 miljardu lielu apgrozījumu. Ziņojumā ir norādīts uz kādu vājo posmu un pamatoti uzsvērts fakts, ka joprojām ir ievērojami daudz problēmu, kas ir jāatrisina. Sniegtajā ziņojumā tās ir objektīvi uzskaitītas. Tajā tiek pamatoti atkārtots, ka ES politika cenšas veicināt „(…) demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālo raksturu un nedalāmību, (...)”. Turcijai arī jādara viss iespējamais, lai pilnībā ievērotu arodbiedrību tiesības saskaņā ar ES standartiem un Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijas, noteikti attiecībā uz tiesībām veidot arodbiedrības, tiesībām streikot un tiesībām vest sarunas par koplīguma slēgšanu.

Tomēr Eiropas Savienībai jāuzņemas sava atbildības daļa saistībā ar vīzu liberalizāciju, ne tikai kravas automobiļu vadītājiem, bet arī uzņēmējiem un sievietēm, tūristiem, studentiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mūsu attiecībām ar Turciju jābūt godīgām, taisnīgām un sirsnīgām. Tas nozīmē, ka mums jāturpina sadzirdami un skaidri atkārtot, ka ES izpildīs savu solījumu atļaut Turcijas dalību Savienībā tiklīdz šī valsts būs izpildījusi visus Kopenhāgenas kritērijus.

  Rui Tavares (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir īsts muitas savienības un beznosacījumu brīvās tirdzniecības, starp Turciju un trešām valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu un „Nabucco” projekta ieviešanas slavinājums. Nevaram atbalstīt ziņojumu, kura struktūra nav savienojama ar mūsu redzējumu, par spīti dažiem uzlabojumiem, pateicoties kreiso iesniegtajiem grozījumiem, sevišķi attiecībā uz sociāli ekonomisko stāvokli, bezdarbu jauniešu un sieviešu vidū un arodbiedrību tiesībām, kā arī pozitīvo atsauci uz Turcijas saistībām saistībā ar asociācijas nolīguma papildu protokolu. Tie vēlas panākt, lai Turcija kļūst par 28. valsti brīvajā tirgū, nepiešķirot šai valstij pilnas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības un pienākumus. Mēs esam pret šo jauno atlikšanas stratēģiju.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par rezolūciju saistībā ar tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Turciju, jo tā nav tikai tāda valsts, kas ir ceļā uz pievienošanos ES, bet arī stratēģiska Eiropas Savienības partnere. Muitas savienība ar Turciju ir viens no visciešāko un visattīstītāko komercattiecību veidiem, ko ES spēj izveidot ar trešo valsti. ES iegulda 88 % no Turcijas kopējās ārvalstu tiešo investīciju kopsummas. Ņemot vērā tās ģeostratēģisko stāvokli, Turcija ir viena no valstīm, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu ES energoapgādes avotu un ceļu diversifikācijā. Šajā ziņā vēlos uzsvērt „Nabucco” projekta nozīmīgumu, un mēs aicinām Turciju īstenot „Nabucco” starpvaldību nolīgumu. Mudinām Turciju arī investēt tās milzīgajā atjaunojamo enerģijas avotu potenciālā. Melnās jūras reģionam ir sevišķi svarīga ģeostratēģiska loma ES enerģētikas drošībā un energoapgādes diversificēšanā, ņemot vērā tās tuvumu Kaspijas jūrai, Vidējiem Austrumiem un Centrālajai Āzijai. ES ir kļuvusi arī par vienu no ietekmīgākajām spēlētājām visā reģionā pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES. Šajā kontekstā uzskatu, ka ES ir jāattīsta sava Melnās jūras reģiona stratēģija, kurā arī Turcijai būs ļoti svarīga loma.

Ziņojums: Esther de Lange (A7-0241/2010)

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Bioloģiskās dažādības un ekosistēmu saglabāšana ir ārkārtējs pasākums, ko pašlaik ignorējam, vai drīzāk gan neveltām tai pienācīgu uzmanību.

Dažos pētījumos šķiet ir norādīts, ka labklājības apjoma samazināšanās bioloģiskās daudzveidības bojāejas rezultātā pašlaik sasniedz EUR 50 miljardus gadā, bet būtībā tas ir ekoloģijas, un nevis ekonomikas jautājums. Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja 2010. gadu par Bioloģiskās daudzveidības gadu, akcentējot šīs problēmas starptautisko raksturu un tā būtiski svarīgo nozīmi, sevišķi Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. ES ir arī apņēmusies nodrošināt, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana tiek iekļauta daudzās ES politikas jomās. Turklāt tā ir pieņēmusi Dzīvotņu direktīvu, kas, savukārt, nodrošina īpaši aizsargājamo teritoriju ekoloģiskā tīkla izveidi — pazīstamu kā „Natura 2000”.

Uzskatu, ka visām dalībvalstīm ir jāuzlabo bioloģiskās daudzveidības pārvaldība un ievērošana, saglabājot neskartus lauku reģionus un aizsargātās teritorijas, uzturot un attīstot nepārtrauktību starp aizsargātām sauszemes, jūras vai lauksaimniecības teritorijām ar lielu dabas vērtību. ES arī jānodrošina lielāks finansējums pētījumiem un jaunām iniciatīvām un jāvelta vairāk uzmanības Eiropas regulu un direktīvu, sevišķi ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saistītās, izpildes garantēšanā.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par de Lange kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā vēl ir daudz darāmā. Īpaši atbalstu rindkopu ziņojumā, kurā ir norādīts, ka „veiksmīgai trīskārtējas — pārtikas drošības, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņu, krīzes atrisināšanai ir nepieciešama saskaņota pieeja un tāda ES nākotnes bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas ir pilnībā integrēta ar stratēģiju nabadzības un stratēģiju bada apkarošanai un klimata pārmaiņu seku mazināšanai un adaptācijai”.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šinī parlamentārajā pašiniciatīvas ziņojumā ir izteikta nožēla par progresa trūkumu bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā. Politiskās gribas, finansējuma, Eiropas tiesību aktu transponēšanas un citu trūkumu dēļ nav ticis sasniegts absolūtais minimālais mērķis — „bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana”, kas bija jāpanāk līdz 2010. gadam, un šī uzdevuma izpilde ir atlikta līdz 2020. gadam. Tālāk ziņojumā ir piedāvāta virkne pasākumu, kas ir jāīsteno, lai nodrošinātu, ka šis steidzamais uzdevums tiek izpildīts. Tā kā esmu norūpējusies par mūsu vides stāvokli un atbalstu referentes, de Lange kundzes, piedāvāto pieeju, balsoju par šo ziņojumu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Atbalstīju šo ziņojumu un ar pilnu pārliecību par to arī nobalsoju. Mums jārīkojas, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ko ir izraisījusi cilvēka darbība. Mēs visi apzināmies, ka diemžēl ne Gēteborgas Programma, ne „Natura 2000” nav sasniegušas savus mērķus. Uzskatu, ka lauksaimniekiem ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķu sasniegšanā. Uzskatu arī, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas programmu izpildei būs jānodrošina papildu finanšu resursi.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pašreizējais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās temps ir satraucošs. Referente lēš, ka faktiskais sugu izmiršanas līmenis ir 50 līdz 1 000 reižu augstāks par normu. Eiropas mērogā viens no „Natura 2000” tīkla uzdevumiem ir veicināt bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, saglabājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas augus un dzīvniekus. Neskatoties uz to, referente izsaka pamatotu nožēlu par atšķirībām dalībvalstīs „Natura 2000” regulējošo direktīvu transponēšanas un interpretēšanas jomā. Problēmu rada arī sadrumstalotais finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Lielākā daļa izdevumu tiek faktiski segti kopīgi no ELFLA līdzekļiem, kopējās zivsaimniecības politikas, kohēzijas politikas un Septītās pamatprogrammas pētniecības pasākumiem līdzekļiem. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā šajā ziņa būs jāatrod sinerģijas efekti. Visbeidzot, atzinīgi novērtēju Komisijas neseno paziņojumu par ilgtermiņa stratēģiju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Būtu lietderīgi, ja šajā paziņojumā un ar to saistītajās apspriedēs tiktu piedāvāti precīzi politiskie mērķi un atbilstošu pasākumu ieviešana Eiropas līmenī.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apkarošanā vērojamās neveiksmes rada nepieciešamību Eiropai steidzami reaģēt, un es uzskatu, ka rezolūcija veicina šīs reakcijas sniegšanu. Tādēļ atzinīgi novērtēju skaidro nostāju, kas atbalsta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu kā absolūtu minimālo uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2020. gadam. Lai to panāktu, jāveic dažādi pasākumi, un daži no tiem ir piedāvāti rezolūcijā, no kuriem vēlos uzsvērt labāku pārrobežu sadarbību un augstāku bioloģiskās daudzveidības novērtēšanu, tostarp no vides un bioloģiskās viedokļa. Šajā jomā vispirms vēlos uzsvērt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu elastīguma nozīmi klimata pārmaiņu seku mazināšanā un adaptācijā. Otrkārt, uzskatu, ka ir svarīgi šajā rezolūcijā ņemt vērā, ka ilgtspējīga ekonomikas attīstība un dabas saglabāšana nav atdalāmas. Uzskatu arī, ka ir svarīgi, lai šī vides infrastruktūras attīstība, parādītu arī zināmu potenciālu darba vietu izveides ziņā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas Savienība gūst labumu no milzīgajiem dabas resursiem, tādiem kā mežu teritorijas, koku sugas, sauszemes un jūras dzīvniekiem, ko audzē plašs dažādu klimata apstākļu kopums un kam traucē tāda veida rīcība, kas ne vienmēr ir atbilstoša. Par laimi pirms kāda laika tika noteikti zināmi ierobežojumi un ir samazināts to faktoru skaits, kas kavē šīs milzīgās bagātības saglabāšanu.

Neskatoties uz to ir lietderīgi ņemt vērā, ka bioloģiskā daudzveidība ir ideāls savstarpējās kontroles mehānisms starp dzīvnieku, augu un minerāliežu komponentēm dabā. Tā ļauj saglabāt līdzsvaru, kas veicina diētas dažādību, novērš zināmas dabas katastrofas un palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un siltumnīcas efektu. Atbalstu šī ziņojuma apstiprināšanu, jo tas ir pirmais solis virzienā no tāda principa deklarēšanas, kas, protams, gandrīz vienbalsīgi tiek atbalstīts, uz konkrētu rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Rādītāji par bioloģiskās daudzveidības tendencēm ir ārkārtīgi satraucoši. Periodā no šodienas līdz 2050. gadam, temps, kādā iet bojā sugas, var palielināties desmit reižu. Eiropā 42 % zīdītāju, 43 % putnu, 45 % taureņu, 30 % abinieku, 45 % rāpuļu un 52 % saldūdens zivju sugu draud izmiršana. Šāda situācija ir nepieņemama, ne tikai no ētiskā viedokļa, bet agrīno vides un ekonomikas skatupunkta. Tieši tādēļ Eiropas Komisijai jānodrošina, lai bioloģiskā daudzveidība tiktu labāk integrēta tās daudzajās darbības jomās, sevišķi, lauksaimniecības, reģionālās politikas, rūpniecības, attīstības sadarbības un pētniecības un jaunrades jomā. Eiropas Savienībai ir arī jācenšas nostiprināt starptautiskie centieni apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un tādā veidā jāveicina Tūkstošgades attīstības mērķu izpilde līdz 2015. gadam. Eiropas Parlaments ir gandrīz vienbalsīgi apstiprinājis šo ziņojumu, un tam būs arī attiecīgi jārīkojas tad, kad debatēsim par kopējās lauksaimniecības politiku, zivsaimniecības politiku vai jauno finanšu perspektīvu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana nav tikai viens no mūsu ētiskajiem pienākumiem, jo pārvaldības jēdziens ietver arī prasību saglabāt mūsu planētu tādā stāvoklī, lai tā varētu nodrošināt nākamo paaudžu vajadzības, bet tas ir arī pretpasākums, reaģējot uz novērojamiem ekoloģiskiem un ekonomiskiem faktiem. Nesenie pētījumi ir arī apliecinājuši, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās finanšu izmaksas pašlaik sasniedz apmēram EUR 50 miljardus gadā (vai nedaudz mazāk kā 1 % no ES IKP) un tās var pieaugt līdz EUR 14 000 miljardiem vai 7 % no prognozētā IKP 2050. gadā. Ir būtiski svarīgi, lai ES būtu svarīga loma globālā mēroga lēmumu pieņemšanā attiecībā uz redzējumu un mērķiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību pēc 2010. gada. Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt savu redzējumu un mērķus attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā pēc 2010. gada, kas arī ir sniegti ziņojumā, par kuru šodien balsojām.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu par ES likumprojektu, kura mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību, jo ir nepieciešami vērienīgi pasākumi, kas ļautu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot ekosistēmas, sevišķi izmantojot pieeju, kas skartu ES dažādo nozaru politiku un atzītu bioloģisko daudzveidību kā pamatelementu klimata pārmaiņu seku mazināšanā un adaptācijā tām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Citējot referenti, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apdraud pārtikas krājumus, atpūtas un tūrisma iespējas, spēju stāties pretī klimata pārmaiņām un koksnes, medikamentu un enerģijas avotus. Tādēļ piekrītu tam, ka ES kopumā, un sevišķi reģionos, uz kuriem attiecas ES politika, ir nepieciešams atrast ilgtspējīgu stratēģiju bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ekosistēmu saglabāšanai. Uzskatu, ka tas ir sevišķi svarīgi lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, un tieši tādēļ sevišķi stingri uzraugu pašlaik gatavotās reformas kopējās zivsaimniecības politikā un kopējā lauksaimniecības politikā. Tas tādēļ, ka atbilstoša un ilgtspējīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, lai gan tā ir būtiska un vēlama, nedrīkst bremzēt lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgtspēju un attīstību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2010. gadu par Bioloģiskās daudzveidības gadu. Diemžēl ES nesasniegs šo bioloģiskās daudzveidības 2010. gada mērķi. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās turpinās ar satraucošu intensitāti. Ir aprēķināts, ka samazināšanās tempi pieaug tādā apmērā, kas 2050. gadā desmit reizes pārsniegs pašreizējo. Eiropas Savienībā 42 % zīdītāju, 43 % putnu, 45 % taureņu, 30 % abinieku, 45 % rāpuļu un 52 % saldūdens zivju sugu draud izmiršana. Savā Kopienas rīcības plāna par bioloģisko daudzveidību starpposma pārskatā 2008. gadā, Komisija ievēroja, ka 50 % visu sugu un līdz pat 80 % dzīvotņu, kuru saglabāšana ir Eiropas interesēs, saglabāšana ir sliktā stāvoklī. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir nepieņemama, ne tikai no ētikas viedokļa, bet arī no ekoloģijas un ekonomikas skatupunkta, jo tādā veidā liedzam nākamām paaudzēm iespēju saņemt to labumu, ko sniedz veselīgas bioloģiskās daudzveidības. Eiropas politika par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ir jākoordinē un jāintegrē ar citu nozaru, sevišķi ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību saistīto nozaru, politiku, kā arī ar dabas katastrofu novēršanas politiku, lai nodrošinātu maksimālu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir skaidri pievērsta uzmanība vairākiem svarīgiem jautājumiem — nepilnīga tiesību aktu ieviešana, nepilnība un nepietiekama nozaru politikas integrācija, nepietiekami pētījumi un zināšanu trūkums, politiskās gribas trūkums, nepietiekams finansējums un tādu iedarbīgu instrumentu trūkums, kuru mērķis ir konkrētu problēmu, piemēram, invazīvu svešzemju sugu problēmas, atrisināšana.

Pārsvarā piekrītam ziņojumā paustajām bažām un prasībām. Uzskatām par pozitīvu vairāku, debašu laikā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā mūsu iesniegto priekšlikumu iekļaušanu vairākās tā nodaļās, sevišķi to, kuri ir saistīti ar finansēšanu un bioloģiskās daudzveidības jautājuma iekļaušanu attiecīgo nozaru politikā.

Tomēr ir jānorāda uz un asi jānoraida atsauces uz iespējamām inovatīvām sistēmām, kas paredzētas ekosistēmu pakalpojumu apmaksāšanai, iekļaušana ziņojumā pat tad, ja tā ir iekļauta tikai kā ierosinājums pārdomām. Tā ir nepieņemama dabas komercializēšana. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir viens no tāds sistēmas — kapitālisma, seku veidiem, kas ir balstīta uz dabas un tās resursu izsmelšanu un komercializāciju, neatkarīgi no to dabiskās atjaunošanās spējas.

Šajā sistēmā nav iespējams atrast taisnīgu un efektīvu risinājumu ne šai, ne citām vides problēmām.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo pašiniciatīvas ziņojumu, jo Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos periodā no šodienas līdz 2020. gadam un atjaunotu ekosistēmas. Diemžēl tas ir fakts, ka mērķis par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu līdz 2010. gadam nav sasniegts. Eiropas Komisijai jānodrošina, lai bioloģiskā daudzveidība tiktu labāk integrēta pārējās ES darbības jomās, sevišķi, lauksaimniecības, reģionālās politikas, rūpniecības, attīstības sadarbības un pētniecības un jaunrades jomā.

Publiskie izdevumi paši par sevi neļaus mums sasniegt ES galveno mērķi, un tieši tādēļ korporatīvajā atbildībā ir jāintegrē arī bioloģiskās daudzveidības aspekts.

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) 80 % Francijas Republikas bioloģiskās daudzveidības ir atrodama tās aizjūras teritorijās (attālākajos reģionos un AZT (aizjūras zemēs un teritorijās)). Četrdesmit divus procentus no Reinjonas salas UNESCO tik tikko iekļāva pasaules kultūras pieminekļu sarakstā. Tie visi ir objektīvi iemesli, kādēļ ir Eiropas Savienībai ir sevišķi daudz jādara, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, un kādēļ šis reālais potenciāls ir jāveicina attālākajos reģionos un AZT. Pašlaik Francijas attālākie reģioni un Eiropas AZT nav attiecināmie objekti ne „Natura 2000”, ne „Life+” programmās. Šī nepilnība ir jāizlabo.

Tieši tādēļ ierosinu iekļaut speciālu budžeta pozīciju jau 2011. gada budžeta projektā. Šī budžeta pozīcija attieksies uz īpašas programmas izveidošanu, kuras nosaukums ir BEST un kura ir paredzēta attālākajiem reģioniem un AZT bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai un veicināšanai. Šī programma tika popularizēta Reinjonas konferences noslēgumā, un to atbalstīja Eiropas Padome Francijas prezidentūras pilnvaru laikā. Ir pienācis laiks šo iniciatīvu pārvērst konkrētā realitātē.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Šī ziņojuma tēma ir apjomīga un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana skar veselu virkni politikas jomu. Daudzu vides jautājumu būtības ir tāda, kas attaisno intervenci ES mērogā. Tāpat daudzus jautājumus vislabāk var risināt vietējā līmenī, un ir pilnībā jāievēro subsidiaritātes princips. Šis ziņojums aicina uz skaidrāku rīcību vairākās jomās, un ir svarīgi, lai gan Komisija, gan dalībvalstis to ņemtu vērā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir nopietns apdraudējums. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiski svarīga līdzsvarotas attīstības panākšanai un nabadzības mazināšanai, ir kritiski svarīga mūsu planētai, cilvēku labklājībai, izdzīvošanai un kultūras integritātei. Tomēr šobrīd cilvēku darbības rezultātā bioloģiskā daudzveidība izzūd ar neparedzētu ātrumu. Šo tendenci būs iespējams mainīt tad, ja iedzīvotājiem kļūs izdevīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un līdzsvarota izmantošana. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tieši nozares pārsvarā izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, jo nozaru politikā bioloģiskās daudzveidības aspektiem tiek veltīta nepietiekama uzmanība, tostarp dabas resursu saglabāšanas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, reģionālās politikas un teritoriālās plānošanas, mežsaimniecības, enerģētikas un transporta, tūrisma, attīstības un ekonomiskās sadarbības nozarē. Ir sevišķi būtiski un nepieciešami apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā. Ir izstrādāta dažāda veida dalībvalstu, ES un Eiropas politika, lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu. Daudzi no tiem ir paredzēti īpašiem pasākumiem galveno sugu un dzīvotņu aizsardzībai, tomēr lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, vissvarīgākais ir ņemt vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nepieciešamās vajadzības, izstrādājot un ieviešot politiku attiecīgajās nozarēs. Esmu gandarīts par izvirzīto mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un par ekosistēmu pakalpojumu ieviešanu ES līdz 2020. gadam, atjaunojot tos tādā mērā, kādā tas ir iespējams, un palielinot ES ieguldījumu globālas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) 2010. gads ir Bioloģiskās daudzveidības gads. Ar de Lange kundzes ziņojuma palīdzību Parlaments izdara pozitīvus secinājumus par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Atbalstu šo nākotnes virzienā vērsto ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir būtiski svarīgas, lai izvairītos no konfliktiem nākotnē. Veselīga vide, bioloģiskā daudzveidība, auglīgās augsnes un tīru ūdenstilpju aizsardzība ir pamata priekšnoteikumi arī visas pasaules nākamo paaudžu apgādē ar pārtiku. Tomēr bez lauksaimniekiem bioloģiskā daudzveidība nav iespējama. Lauksaimniecība jau tagad sniedz ievērojamu ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā, piemēram, veicot CO2 noglabāšanu augsnē. Lai sabiedrības interesēs saglabātu šo lauksaimniecības pakalpojumu, nākotnē būs vajadzīga atbilstoša tā atzīšana un veicināšana. Uz pieaugoša lauksaimnieciski apstrādājamo platību asfaltēšanas un betonēšanas fona ceļu, ēku un rūpniecisko iekārtu vajadzībām, mums jāveic pasākumi lauksaimniecības aizsardzībai visas Eiropas mērogā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par ziņojumu rezolūcijas priekšlikumam, jo uzskatu, ka cīņai pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ilgstošo pret ekosistēmām vērsto postošo darbību, izmantojot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, jākļūst par vienu no Eiropas Savienības likumdošanas darbības stūrakmeņiem. Bioloģiskā daudzveidība ir fundamentāls resurss cilvēces pastāvēšanai uz Zemes un nākamo paaudžu labklājībai. Šī iemesla dēļ balsoju par rezolūcijas priekšlikumu.

Saskaņā ar visiem mūsu rīcībā esošajiem datiem, ja netiek pieņemti attiecīgie pasākumi cilvēka radītās bioloģiskās daudzveidības samazināšanas apturēšanai līdz 2050. gadam, daba tiks noplicināta līdz neatgriezeniska kaitējuma robežai. ES ir nospraudusi minimālo mērķi par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu līdz 2020. gadam ar stratēģiju, kas ir saskaņota un integrēta stratēģijā nabadzības mazināšanai un klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai. Esam arī aicinājuši Komisiju nodrošināt nozīmīgāku vietu bioloģiskajai daudzveidībai citos ES politikas virzienos.

Izņemot programmu „LIFE”, mums ir arī jānosaka jauni instrumenti, kas rada sinerģiju ar citiem politikas veidiem, kas ir būtiski dažādām jomām, piemēram, zivsaimniecībai, lauksaimniecībai un videi kopumā. Visbeidzot, pilnībā piekrītu visaptverošas informēšanas kampaņas īstenošanai par šo tēmu Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dramatiski straujais cilvēka izraisītas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās temps ir satraucošs. Bioloģiskā daudzveidība ir jāuztver kā visdrošākais attiecīgā vides stāvokļa barometrs. Tādēļ, tā kā ES sastopas ar satraucošiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rādītājiem, kas liecina, ka 42 % zīdītāju, 43 % putnu, 45 % taureņu, 30 % abinieku, 45 % rāpuļu un 52 % saldūdens zivju sugu draud izmiršana, uzskatu, ka tikko ieviestais likumprojekts ir būtisks un kritiski svarīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un pat tās uzlabošanai. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Pilnībā piekrītu ziņojuma autoriem, ka bioloģiskās daudzveidības uzturēšana nav tikai ētisks pienākums, bet, ka tai ir arī ekoloģiska un ekonomiska vērtība un tā ir kritiski svarīga klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai. Uzskatu, ka grozījumu ieviešana programmā „Natura 2000” ir tieši tas, kas mums ir nepieciešams.

Sevišķi tas attiecas uz tiem, kuri uzsver tādu izturīgu ekosistēmu radīšanas nozīmīgumu, kas spēj reaģēt uz stresu un kas veic vērtīgas ekosistēmu funkcijas, un nevis tikai uz tādu, kuru uzdevums programmas robežās ir koncentrēties uz dzīvotņu un sugu aizsardzību. Ir jāizprot vēl arī to dalībvalstu perspektīva, kuras uzņemas lielu infrastruktūras projektu īstenošanu. Visneatliekamākā vajadzība ir saprātīga kompromisa izstrādāšana starp vides aizsardzību un infrastruktūras izbūvi. Attīstību nevar panākt, kaitējot dabai. Savukārt daba nedrīkst kavēt attīstību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstu de Lange kundzes ziņojumu, jo tas skar tēmu, kas ir jūtīga, svarīga un būtiska mūsu planētas izdzīvošanai, un līdz ar to arī turpmākajām paaudzēm. Nepieciešamība saglabāt un pasargāt bioloģisko dažādību no iznīcības, pamatā skar arī adaptāciju klimata pārmaiņām un globālo cīņu pret badu un atbalstu pārtikas drošības nodrošināšanai.

Tādēļ Parlamentam tik tiešām jāķeras pie šī jautājuma risināšanas, sevišķi apstākļos, kad netika sasniegts mērķis par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu līdz 2010. gadam, kas saskaņā ar Padomes un Komisijas pamatnostādnēm šobrīd ir pagarināts līdz 2020. gadam. Piekrītu brīdinājumam, ko referente sniedz visām institūcijām, tostarp dalībvalstīm, kuras tiek aicinātas uzņemties vadošu lomu nopietnas vietējās politikas ieviešanā, lai īstenotu ES pamatnostādnes.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šo ziņojumu par ES likumprojektu, kurā mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, uztveru ar entuziasmu. Tam ir nozīme, ko mēs visi atzīstam, vides, ekonomikas un sociālajā sfērā, kā arī tik atšķirīgās nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un tūrisms, un tajā arī šī nozīme ir uzsvērta.

Šodien vēlos uzsvērt vēl vienu jautājumu, kas, lai gan netika debatēs izlaists, nav guvis ievērojamu uzmanību. Runāju par bioloģiskās daudzveidības patieso vērtību, kā arī par mūsu morālo pienākumu to saglabāt un aizsargāt. Tas ir visas cilvēces pienākums, kurai, ņemot vērā to, ka tai ir dota vislielākā vara pār bioloģisko daudzveidību, jāuzņemas arī vislielākā atbildība par tās saglabāšanu un saņemtā mantojuma nodošanu nākamajām paaudzēm, lai tās to izmantotu un par to rūpētos. Tā arī ES veic savus pienākumus, izdodot tiesību aktus par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šis jautājums neapšaubāmi ir pelnījis manu atbalstu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās turpinās ar satraucošu intensitāti — pasaules mērogā pašreizējais globālo sugu izmiršanas temps ir daudz lielāks par dabisko fona līmeni. Komisija ir norādījusi, ka 50 % no visām sugām un līdz pat 80 % no visām dzīvotnēm, kuru saglabāšana ir Eiropas interesēs, izzūd.

Mērķis par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu ir ļoti svarīgs klimata pārmaiņu ziņā, ņemot vērā, ka sauszemes un jūras ekosistēmas absorbē apmēram pusi no antropogēnajām CO2 emisijām. Uzskatu, ka diemžēl starptautiskās un Eiropas mēroga iniciatīvas un nolīgumi, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, nav sasnieguši ievērojamus rezultātus, un Eiropas sabiedrība šķiet nav pietiekami labi informēta šajā jautājumā.

Šogad tika ierosinātas jaunas iniciatīvas ar mērķi apturēt ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos, un Komisija ir piedāvājusi četras politiskas iespējas, kas arī paredz bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu globālā līmenī. Ceru, ka līdz 2010. gada beigām, mēs vēl redzēsim jaunas ES stratēģijas par bioloģisko dažādību priekšlikuma publikāciju, kas ietver arī dažus likumprojektus. Eiropas Vides padome savos 15. marta secinājumos vienojās par jauna pamatmērķa pieņemšanu par ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās apturēšanu ES līdz 2020. gadam.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) 2010. gads visā pasaulē ir pasludinās par Bioloģiskās daudzveidības gadu. Bioloģiskā daudzveidība kā pasaules dabiskais kapitāls ir būtiski svarīga cilvēka dzīvības pastāvēšanai uz Zemes un sabiedrības labklājībai, gan tiešā, gan netiešā veidā, pateicoties ekosistēmu pakalpojumiem, ko tā nodrošina. Vēlos uzsvērt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmi stratēģijas „Eiropa 2020” ieviešanā ne tikai tādēļ, ka tai ir liels potenciāls nodarbinātības ziņā, bet arī tādēļ, ka tā sniedz ieguldījumu efektīvas un ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas jomā. Esmu nobažījusies par globālā mērķa samazināt bioloģiskās dažādības samazināšanās tempu līdz 2010. gadam neizpildīšanu, kas tika noteikts Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību 2002. gadā, un līdz 2015. gadam nospraustā mērķa sasniegšanu par nabadzības un bada mazināšanu un veselības un cilvēku labklājības uzlabošanu saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem. Uzskatu, ka galvenais Eiropas iedzīvotāju aktivitātes trūkuma iemesls bioloģiskās dažādības samazināšanās apkarošanā ir zināšanu trūkums, kā uzsvēra nesen veiktais Eirobarometra pētījums — tikai 38 % eiropiešu nav pazīstami ar terminu „bioloģiskā daudzveidība”, 28 % zina šo apzīmējumu, bet nezina tā nozīmi, kamēr 17 % uzskata, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tos skar jau šodien.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Cilvēku darbības rezultātā dramatiskā tempā samazinās bioloģiskā dažādība. Eiropā gandrīz puse no visām zīdītāju sugām ir uz izmiršanas sliekšņa, līdzīga situācija ir arī putniem. Ja šī tendence turpinās attīstīties tādā pat tempā, kāds ir novērots pēdējo dažu desmitu gadu laikā, tā aiz sevis atstās tādu dabisko vidi, kurai ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tā kā esmu dziļi norūpējies par pašreizējo stāvokli, un kamēr cīņa pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos vēl nav iekļauta starptautiskās politikas dienas kārtībā ar tādu steidzamības pakāpi, kāda tai būtu jāvelta, atbalstu savs kolēģes deputātes de Lange kundzes ziņojumu. Ziņojumā ir ierosinātas vairākas idejas attiecībā uz cīņas pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā intensificēšanu, un tajā ir ietverts aicinājums ieviest konkrētu politiku investīciju atbalstam no valsts līdzekļiem, kā arī privātajā sektorā, kas pozitīvi ietekmētu bioloģisko dažādību, vienlaikus apturot tādas investīcijas, kas tai kaitē. Lai šī cīņa būtu patiesi efektīva, ir skaidrs, ka šai cīņā ES nepieciešams starptautiskas darbības atbalsts, un ir nepieciešams, lai Komisija un dalībvalstis atbalstītu bioloģiskās daudzveidības aizsardzības integrāciju tādos globālos procesos kā Tūkstošgades attīstības mērķi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par nožēlojamo 2010. gada stratēģijas izgāšanos par cīņu pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. No šī brīža izvairīšanās no to pašu kļūdu atkārtošanas periodā no šodienas līdz 2020. gadam un pāriešana no nodomu deklarēšanas uz konkrētu rīcību būs atkarīga no visām lēmējiestādēm. Tieši tādēļ Parlaments īpaši aicina steidzami ieviest trīs galvenos pasākumus — integrētas pieejas izmantošanu visu nozaru (lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, rūpniecības utt.) politikā; Eiropas vides tiesību aktu pārkāpumu izbeigšanu no dalībvalstu puses; naudas līdzekļu 0,3 % apmērā no IKP piešķiršana bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem.

Parlamenta balsojums par šo ziņojumu ir izcils sākums. Padomei un Komisijai atliek vien to pieņemt un nodrošināt bez turpmākās ažiotāžas, ka tiek atrasta izeja no strupceļa, kādā ir nonākusi Augsnes pamatdirektīva, ka tiek piešķirts pietiekams finansējums „Natura 2000” objektu pārvaldībai un ka tiek ieviesta bioloģiskā nosacītība valsts atbalsta piešķiršanā. Neslēpsim faktu, ka joprojām pastāv strupceļš, jo faktiski tādas stratēģijas panākumi, kas ir izstrādāta, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, paredz detalizētu mūsu ekonomikas attīstības modeļa pārskatīšanu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Stingri atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par bioloģisko dažādību un augu un dzīvnieku sugu dažādību, jo tas radīs valdību vadītājos vēlmi rīkoties. 2010. gads ir Bioloģiskās daudzveidības gads. Pēdējo 40 gadu laikā bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies par vienu trešdaļu. Gandrīz pusei visu zīdītāju un putnu sugu draud izmiršana. Eiropas Parlaments vēlas, lai bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tiktu apturēta līdz 2020. gadam.

Šī iemesla dēļ no šī brīža mums jāpārbauda visu Eiropas piešķirto subsīdiju un politikas veidu ietekme uz bioloģisko daudzveidību, lai līdzekļi tiktu novirzīti tiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē vidi. Oktobra vidū notiks Konvencijas par bioloģisko daudzveidību desmitā konference. Ar to saistītā problēma ir tāda, ka Eiropas vides ministri lems par Eiropas nostāju tikai četras dienas pirms konferences par bioloģisko daudzveidību sākšanās. Jau 2010. gada marta vidū, kad notika CITES konference, bija skaidri redzams, ka tik tiešām ir nepieciešamas plašākas iepriekšējās konsultācijas. Vienošanās par ES Kopienas nostāju četras dienas pirms konferences sākuma tik tiešām nozīmē pārāk novēlotu alianšu veidošanu ar līdzīgi domājošām valstīm. Bioloģiskās daudzveidības jautājums jāierindo augstāk Eiropas prioritāšu sarakstā. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai jāintegrē mūsu lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā, un dabas aizsardzībai jāpiešķir pietiekami finanšu līdzekļi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pienākumam aizsargāt mūsu resursu bioloģisko daudzveidību ir ētisks raksturs, ņemot vērā pieaugošo apdraudējumu ekosistēmām un neatgriezeniska kaitējuma risku videi. Bažām par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ir arī sociāls un ekonomisks pamats, jo ilgtspējīga attīstība ir saistīta ar ekonomikas stabilitāti. Tādēļ ir būtiski integrēt šo uzdevumu aizsargāt bioloģisko daudzveidību dažādās darbības jomās Eiropas līmenī, tostarp arī ar cīņu pret klimata pārmaiņām, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un jaunu darba vietu izveides mērķiem. Jāpiešķir tam nepieciešamais finansējums.

Nevaru neminēt būtisko zivsaimniecības lomu tādā valstī kā Portugāle, un tieši tādēļ aizstāvu viedokli, ka kopējai zivsaimniecības politikai ir jāveicina tādu tiesību aktu ievērošana, kas ir piemērojama bioloģiskajai daudzveidībai un kuras mērķis ir šīs nozares ilgtspējīga attīstība. Citās darbības jomās, piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms, pētniecība un jaunrade, kas ir centrālās jomas attālākajos reģionos, tās jaunu darba vietu izveides potenciālam ir nepieciešama ilgtspējīgas ekonomikas un ekoloģisku koncernu radīšana, kur tiktu īstenota efektīvas resursu izmantošanas un ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas politika.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Ar nožēlu jāatzīst, ka ES nav izpildījusi savus mērķus apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, jo mūsu bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana ētisku, ekoloģisku, kā arī ekonomikas iemeslu dēļ ir ārkārtīgi svarīga.

Tas ir jautājums, kurā nedrīkst vienkārši paļauties uz publiskiem tēriņiem, bet tas jāiekļauj arī korporatīvās atbildības stratēģijās visas ES mērogā, lai apturētu jebkādu turpmāku ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos un tās reabilitētu, kur tas ir iespējams. Atbalstīju priekšlikumu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam, īpaši tādēļ, ka valstī, no kuras esmu ievēlēts, —Velsā, ir tik liela ekosistēmu daudzveidība.

Uzskatu arī, ka šī mērķa sasniegšana ļaus ES kļūt par globālu līderi savos centienos aizsargāt un saglabāt mūsu bioloģisko daudzveidību un demonstrēt jaunattīstības valstīm mūsu apņemšanos panākt 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu izpildi.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) 2010. gadam bija jākļūst par gadu, kad Eiropas Savienībai bija jārūpējas par bioloģisko daudzveidību. Jāsaka, ka tās stratēģija šajā jomā diemžēl nav izdevusies, neskatoties uz saistībām, ko tā kopš 2001. gada ir vairākkārtīgi uzņēmusies, sevišķi, novērst liela skaita sugu izmiršanas draudus.

Tādēļ atbalstu de Lange kundzes ziņojumu, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis 21. septembrī. Tajā ir nosodīti viduvējie ES panāktie rezultāti un Eiropas Komisija un dalībvalstis beidzot tiek aicinātas vismaz pāriet no vārdiem pie darbiem.

Konkrēti tā ir pieņēmusi trīs galvenos pasākumus un aicina tos nekavējoties īstenot — integrēta pieeja bioloģiskajai daudzveidībai visu attiecīgo nozaru (lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta utt.) politikā; Kopienas vides tiesību aktu piemērošana un izpilde no dalībvalstu puses; finansējuma palielināšana pasākumu īstenošanai šajā jomā, pārsniedzot „LIFE” instrumenta nodrošināto finansējumu. Tomēr pašlaik dalībvalstis nesniedz pietiekamu atbalstu „LIFE” projektiem.

Tomēr vēl svarīgāk ir, ka mūsu iedzīvotāji ir jāinformē par šīs bioloģiskās daudzveidības stāvokli un par nopietnajiem riskiem, kas apdraud mūsu ekosistēmas. Tikai 17 % Eiropas iedzīvotāju apzinās, ka bioloģiskā daudzveidība nopietni samazinās.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0227/2010)

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Šovasar saņēmām neskaitāmas ziņu reportāžas par divām vides katastrofām, kas skāra divas dažādas valstis — Krieviju un Pakistānu.

Ir taisnība, ka tās ir neparedzamas un nekontrolējamas dabas katastrofas, bet ir arī taisnība, ka cilvēka darbība dažkārt veicina vides pasliktināšanās stāvokļa saasināšanos. Piesārņojums, skābais lietus, rūpnieciskais piesārņojums, zemes nogruvumi, ko izraisa ar pilsētu un zemes plānošanu saistītās problēmas, kā arī atsevišķu teritoriju pārtuksnešošanās ir tikai dažas no mūsu darbības sekām.

Ņemot vērā, ka dabas katastrofas apdraud ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, ietekmējot ilgtspējīgu attīstību un pakļaujot riskam sociālo kohēziju, ir būtiski svarīgi popularizēt katastrofu novēršanas paraugpraksi un padziļināt izpratni par vietējiem ģeogrāfiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem.

Ir arī svarīgi veikt postījumu un risku kartēšanu Eiropā, veicināt pozitīvas, ilgtspējīgas lauksaimniecības un rūpniecības prakses izmantošanu un stiprināt dažādo savlaicīgās brīdināšanas sistēmu sasaisti. Uzskatu arī, ka ir nepieciešams apsvērt pašreizējā ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu daudz ātrākā un elastīgākā veidā un vēl vairāk vienkāršot administratīvos noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu dabas katastrofas.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par Ferreira kunga ziņojumu, kas ir ievērojams solis uz priekšu dabas katastrofu seku novēršanā, jo tajā ir apvienota šo katastrofu novēršana, cēloņi un faktori, kas palielina to risku, un kopēja ES fonda izveide. Zinām, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu. Tādēļ uzskatu, ka katastrofu risku samazināšana palīdzēs mums izglābt dzīvības.

Tādēļ esmu ierosinājis atbalstu guvušo grozījumu, kurā esmu lūdzis izstrādāt tādas finansēšanas metodes, kas veicinātu ar katastrofu novēršanu saistītos pasākumus, risku novērtēšanu un samazināšanu pirms katastrofas iestāšanās, un kura mērķis ir nodrošināt mikrofinansēšanas instrumentu un mikroapdrošināšanu iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Vētra „Ksintija”, plūdi Madeirā, mežu ugunsgrēki Grieķijā — eiropieši regulāri piedzīvo dabas katastrofu pārbaudījumus, ciešot nenovērtējamas cilvēciskās un ekonomiskās sekas. Šis parlamentārās pašiniciatīvas ziņojums mums atgādina „ka proaktīva pieeja ir efektīvāka un lētāka nekā pieeja, kas balstīta tikai uz katastrofu seku novēršanu” un sniedz veicamo pasākumu sarakstu. Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir ļoti noderīgs un ka Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāgūst no tā iedvesma, sevišķi attiecībā uz meža ugunsgrēku novēršanu. Manuprāt, nākamais solis šobrīd ir izveidot tādus Eiropas Civilās aizsardzības spēkus, kas var palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt ievērojamas dabas katastrofas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir satricinājis ievērojams skaits katastrofu. Tādēļ mums jāstiprina to novēršanas nozīmīgums. Tā kā pirmkārt un galvenokārt dalībvalstis ir atbildīgas par savu iedzīvotāju aizsardzību un par katastrofu novēršanu, pastiprināta sadarbība novēršanas jomā ir pilnīgi pamatota, tāpat kā labāka darbības koordinēšana, lielāka solidaritāte un savstarpējā palīdzība. Piekrītu dokumentā ietvertajam ierosinājumam, ka ES līmenī ir jāizveido piemērota finanšu shēma dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai, kas papildinātu un sasaistītu esošos instrumentus, tostarp kohēzijas politikas, reģionālās politikas un lauku attīstības politikas instrumentus. Ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis uzlabotu savu pētniecības un izstrādes (R&D) kapacitāti katastrofu novēršanas un pārvarēšanas jomā un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā jomā.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Šis ziņojums ir cieši saistīts ar ziņojumu par bioloģisko daudzveidību, un, protams, balsoju par to. Katastrofām ir raksturīga pārrobežu dimensija. Tādēļ mums jāizveido Eiropas tīkls, kurā varētu sadarboties valstu, reģionālās un pašvaldību atbildīgās iestādes. Ar savu balsojumu atbalstīju ideju par Solidaritātes fonda pārskatīšanu. Balsoju arī par kopējo risku un postījumu kartēšanas metodoloģiju.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Tā kā rādītāji liecina par ārkārtīgi strauju dabas katastrofu pieaugumu pēdējos gados, tad, ņemot vērā to radītos ekonomiskos un sociālos zaudējumus, dalībvalstīm ir nepieciešams vairāk rūpēties par pētniecību un izstrādi, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un samazinātu to skaitu. Tajā pašā nolūkā dalībvalstīm ir jāpiedāvā konkrēti rīcības koordinēšanas un sadarbības mehānismi. Tādēļ, no vienas puses, ir svarīgi uzlabot dalībvalstīs savlaicīgas brīdināšanas sistēmas, veidot un nostiprināt esošo dažādu savlaicīgas brīdināšanas sistēmu sasaisti, bet, no otras puses, izpētīt un izstrādāt adaptācijas pasākumus gan lauku, gan pilsētu līmenī, ņemot vērā pieaugošo ekstremālo laika apstākļu atkārtošanās biežumu. Katastrofu apmērus un atkārtošanās iespējamību bieži vien veicina tāda politika, kuru rezultātā tiek sabojātas attiecības starp cilvēci un vidi.

Šādu katastrofu novēršana ir jāiekļauj nozīmīgāko nozaru politikā, lai veicinātu līdzsvarotu zemes apsaimniekošanu un ekonomisko attīstību, kas nav pretrunā ar dabu. ES līmenī ir jāizveido finanšu shēma katastrofu novēršanas vajadzībām, kas papildinātu jau esošos instrumentus, tostarp tādus, kas jau tiek piemēroti ES politikā.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) ES Solidaritātes fonda pirmo sešu darbības gadu laikā tika saņemti 62 finanšu palīdzības pieteikumi. Gandrīz viena trešā daļa no tiem bija saistīta ar dabas katastrofām, kas tiek apzīmētas kā „lielas katastrofas”.

Esmu gandarīts, piemēram, par Solidaritātes fonda intervenci savā reģionā — Lielbritānijā, kad tas cieta no vētras „Ksintija”. Eiropas solidaritāte ir būtiski svarīga, lai vislabāk pārvarētu dabas katastrofu izraisītās ekonomiskās, sociālās, vides un cilvēciskās sekas.

Referents mums atgādina, ka katastrofu novēršanai jākļūst par prioritāti dalībvalstu sadarbībai šajā jomā. Tādēļ ir izvirzīts priekšlikums izveidot valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu tīklu, lai apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz novēršanas pasākumiem. Piekrītu arī referentam aicinājumā uz finanšu shēmas izveidošanu ES līmenī, kas būtu atbilstoša dabas katastrofu novēršanai, lai stiprinātu un koordinētu pašreiz spēkā esošo instrumentu darbību.

Kohēzijas politikai ir būtiska loma katastrofu novēršanā. Tā veicina atšķirību samazināšanu starp dažādiem reģioniem šajā sfērā, īpaši uzlabojot riskam īpaši pakļauto reģionu kapacitāti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Esam bijuši liecinieki destruktīvajai dabas katastrofu darbībai, kas atkārtojas arvien biežāk. Šī rezolūcija, par kuru es balsoju, norāda uz vairākiem svarīgiem pasākumiem. No tiem vēlos uzsvērt dalībvalstu sadarbību praktisko zināšanu apmaiņā par katastrofu pārvarēšanu, sevišķi akcentējot to novēršanu. Valstu izmeklēšanas un attīstības aģentūrām ir jāievieš arī mehānismi darbības koordinēšanai šajā līmenī.

Atzinīgi novērtēju arī, ka tiek ņemti vērā reģionu, kas ir izolēti, retāk apdzīvoti vai no kuriem aizplūst iedzīvotāji, kalnaino un to, kas atrodas pierobežas zonās, kā arī nomaļo un attālāko reģionu, dabiskais raksturs un ierobežojumi. Faktiski šiem reģioniem ir jāpievērš īpaša uzmanība.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Pēdējo dažu gadu laikā ES krasi ir palielinājies dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skaits un to postošais raksturs. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem pastāv šī riska nepārtrauktas palielināšanās tendence, kam par iemeslu ir, piemēram, klimata pārmaiņas, intensīvā augsnes izmantošana un rūpnieciskā un pilsētu attīstība.

Ir jau izstrādāti dažādi ES instrumenti, kas attiecas uz vairākiem novēršanas darbības aspektiem. Tomēr šie instrumenti ir izrādījušies nepietiekami un dažkārt to ieviešanas līmenis ievērojami atpaliek no vēlamā, radot jautājumu par patiesi stratēģiskas pieejas izmantošanu no ES puses katastrofu novēršanā.

Tā kā atbildība par savu iedzīvotāju aizsardzību un katastrofu novēršanu galvenokārt jāuzņemas dalībvalstīm, dabas parādības neņem vērā valstu robežas un lielākajā daļā gadījumu tām ir transnacionāls mērogs. Tādā gadījumā ir būtiski veicināt efektīvas, solidāras pieejas izmantošanu Eiropas līmenī. Nešaubos, ka proaktīva pieeja sniegtu efektīvākus un mazāk veltus rezultātus nekā stratēģija, kas paredz tikai katastrofu seku novēršanu.

Īpaša uzmanība jāvelta jautājumam par piespiedu migrācijas pieaugumu no tiem reģioniem, kurus ir skārusi vides degradācija, kā rezultātā bēgļiem jāsaņem aizsardzība un palīdzība nometināšanai.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Uzskatu, ka lauksaimniecības nozares pārstāvjiem iesaistīties katastrofu pārvarēšanas mehānisma darbībā ar mērķi novērtēt un veikt labojošus pasākumus, kas ir atbilstoši faktiskajai situācijai šajā nozarē. Tas ir nepieciešams, lai efektīvāk koordinētu esošos resursus, kas palīdzēs stiprināt Eiropas Savienības politiku par tās nekavējošās reaģēšanas spēju.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā cunami katastrofu Indijas Okeānā 2004. gadā, zemestrīci Haiti 2010. gada janvārī un vētru „Ksintija” februārī, cik traģēdijām vēl jānotiek, pirms mēs beidzot pieņemsim Kopienas pieeju dabas katastrofu novēršanā? Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas kļūst aizvien biežākas, un tādēļ mums ir jānodrošina, ka dalībvalstu pasākumi kļūst efektīvāki un labāk koordinēti un ka Eiropas pasākumi kļūst elastīgāki. Tāpat kā saistībā ar novēršanu, vēlreiz vēlos uzsvērt, ka kopš 2006. gada mums jau ir Barnier kunga ziņojums par ātrās reaģēšanas spēku izveidi dabas katastrofu pārvarēšanai. Kas mūs kavē to pieņemt? Kas mūs kavē to likt lietā?

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ir skaidrs, ka dabas katastrofas pašlaik Eiropā notiek arvien biežāk, prasot to novēršanu, seku pārvarēšanu un koordinētus risinājumus Eiropas līmenī. Uzskatu, ka dažādu reaģēšanas līmeņu komplementaritātei šāda posta situācijās jākļūst par darbības koordinēšanas pamatpieņēmumu. Uzskatu arī, ka ir svarīgi izvērtēt Solidaritātes fondu un pārskatīt tā mobilizācijas veidus, lai tas kļūtu efektīvāks un labāk adaptētos to reģionu raksturam un atšķirībām, kam tas ir paredzēts.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES dalībvalstis ir skāris pieaugošs dabas katastrofu skaits, daudzas no tām bijušas liela mēroga katastrofas. Ievērības cienīgs ir fakts, ka pirmajos sešos ES Solidaritātes fonda darbības gados tas ir saņēmis 62 finansiālās palīdzības pieteikumus no 21 valsts. Šīs dabas katastrofas apdraud bioloģisko daudzveidību, ietekmē ilgtspējīgu attīstību un pakļauj riskam sociālo kohēziju. Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem un pārtuksnešošanās ir vieni no šo katastrofu iemesliem, un vienlaicīgi šāda veida katastrofas vēl saasina šos procesus. Klimata pārmaiņu rezultātā dabas katastrofas kļūs vēl postošākas. Risinājums ir saistīts ar to novēršanu un atbalsta sniegšanu reģioniem ar visaugstāko riska pakāpi. Šādai novēršanai jākļūst par Eiropas mēroga sadarbības un koordinācijas sistēmas un Eiropas solidaritātes stiprināšanas sastāvdaļu. Tādēļ aizstāvu katastrofu novēršanai piemērotas finanšu shēmas izstrādi. Šai shēmai jāpalīdz stiprināt un veicināt sasaisti starp pašlaik spēkā esošajiem instrumentiem un kohēzijas politiku, lauksaimniecības attīstības politiku, reģionālo politiku, Solidaritātes fondu, Septīto pamatprogrammu un „Life+” programmas. Šis mērķis ir skaidri jāatspoguļo nākamajās finanšu perspektīvās. Es arī uzskatu, ka ir nepieciešams pārskatīt Solidaritātes fonda noteikumus, adaptējot atbilstība kritērijus atbilstoši katra reģiona un katastrofas raksturam.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma apstiprināšana ir īpaši svarīga gadā, kurā vairākas Eiropas valstis pieredzēja katastrofas, kuras dziļi skāra to iedzīvotājus, teritorijas, ekonomiku un vidi. Šis fakts ir veicinājis labāku sabiedrības izpratni par katastrofu novēršanas lomu un vairojis kolektīvo apziņu par tās stiprināšanas nozīmīgumu. Esam apkopojuši šo katastrofu rezultātā nesen gūto pieredzi, veicot arī to cēloņu un seku analīzi, kas ir svarīgi šī ziņojuma elementi.

Mēs centāmies iekļaut šai ziņojumā plašu virkni pamatnostādņu un ieteikumu, kas piemērojami dažādiem katastrofu gadījumiem. Neapstrīdamais signāls, ko sniedza plašā vienprātība par labu šim ziņojumam debašu un balsojuma laikā, nozīmē to, ka tagad Eiropas Komisijai un Padomei ir nepieciešams ieviest praksē šeit ierosinātos pasākumus.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – Vēlos pateikties deputātam Ferreira kungam par viņa iniciatīvu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma virzīšanā par tik plašas nozīmes un svarīgu jautājumu. Kā Polijas pilsonis esmu redzējis un pieredzējis dabas katastrofu, īpaši plūdu, traumējošās sekas attiecībā uz manas tautas vispārējo labklājību. Turklāt kā Eiropas pilsonis atzīstu Eiropas līmeņa solidāra katastrofu novēršanas mehānisma nozīmi. Vēlos arī izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka mūsu rīcībā ir konkrēti instrumenti, kas nosaka pienākumu dalībvalstīm izstrādāt dabas katastrofu novēršanas mehānismus, konkrēti — Plūdu direktīva.

Nesenais Polijas piemērs ilustrē atbilstošas šī tiesību akta neieviešanas sekas. Dabas katastrofas nešķiro valstis, tāpat arī nedrīkst šķirot katastrofu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumus. Uzskatu, ka tad, kad uz spēles ir likta cilvēka dzīvība, kā arī jebkuras valsts vai reģiona vide, ekonomika un drošība, jautājums kļūst mazāk politisks un vairāk morāls. Tieši ar šādiem apsvērumiem vēlos pievienoties saviem kolēģiem, balsojot „jā” par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Ugunsgrēki Portugālē, plūdi Saksijā, mežu ugunsgrēki Grieķijā, „Ksintija” Francijas rietumos — šie pēdējie gadi mums ir parādījuši, cik svarīgi ir ieviest īstu Eiropas stratēģiju dabas katastrofu pārvarēšanai un kāds ieguvumus tā mums būtu — ne tikai šāda stratēģija katastrofu novēršanai, bet arī stratēģija par Eiropas Savienības pārvarēšanas un reaģēšanas spēju šādu katastrofu gadījumā. Tādēļ pārliecinoši balsoju par šo ziņojumu, kas aicina izstrādāt Eiropas pieeju šajā jautājumā, kas ir Kopienas, globāla, koordinēta un līdzsvarota pieeja saskaņā ar būtisko Eiropas solidaritātes principu. Tik tiešām ceru, ka Komisija ātri izvirzīs konkrētus priekšlikumus sadarbības stiprināšanai un pieredzes apmaiņai starp dalībvalstīm šajā jomā, komunikācijas uzlabošanai starp kompetentām iestādēm, lai uzlabotu procedūras, paātrinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mobilizāciju un, kas vissvarīgākais, nodrošinātu, ka katastrofu novēršana tiek iekļauta nākamajā Eiropas Savienības finanšu perspektīvā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ferreira kunga ziņojumā ir uzsvērti daudzi iespējamie katastrofu cēloņi, un, iespējams, visnopietnākie no tiem ilgtermiņā ir negadījumi, kas saistīti ar kodolmateriāliem. Lielas ES teritorijas vēl līdz šai dienai cieš no Černobiļas avārijas izraisītajām sekām, un es uzskatu, ka tāds jēdziens kā droša kodoldegviela vispār nepastāv. Vairākas valdības visā ES ir nolēmušas būvēt jaunas atomelektrostacijas, tādā veidā vienkārši palielinot turpmāko kodolkatastrofu iespējas. Partija, kuru es pārstāvu, un Skotijas valdība nelokām uzskata, ka mūsu enerģētikas vajadzības jānodrošina bez kodolenerģijas palīdzības.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo pēdējos gados ES dalībvalstis ir satricinājusi virkne katastrofu, kam ir bijusi ievērojama un ilgstoša ietekme uz attiecīgo iedzīvotāju vidi un ekonomiku. Kaitējumu bieži vien ir grūti izmērīt, runājot par cilvēka dzīvības zaudēšanu. Ziņojumā ir uzsvērta pārskatīt Solidaritātes fonda regulējumu un tajā ir akcentēta nepieciešamība izveidot atbilstošu finanšu shēmu katastrofu novēršanai, piešķirot pietiekamus finanšu resursus katastrofu novēršanai un pārvarēšanai. Tas palīdzētu stiprināt un sasaistīt pašlaik spēkā esošajiem instrumentiem un kohēzijas politiku, lauksaimniecības attīstības politiku, reģionālo politiku, Solidaritātes fondu, Septīto pamatprogrammu un „Life+” programmas. Ziņojumā ir ietverts aicinājums Eiropas Komisijai izvērtēt iespēju piedāvāt sistemātiskāku pieejamo resursu apvienošanu, lai stiprinātu novēršanas mehānismu efektivitāti ES mērogā. Esmu gandarīts, ka beidzot tiek atzīta Eiropas lauksaimniecības publiskās apdrošināšanas shēmas veidošanas nepieciešamība. Komisijai jāizvirza priekšlikums par to, kā Eiropas publiskās apdrošināšanas sistēma varētu labāk novērst lauksaimnieku risku un ienākumu nestabilitāti, kas ir saistīta ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Šai sistēmai jābūt daudz vērienīgākai nekā pašreizējais modelis, lai izvairītos no dažādu apdrošināšanas shēmu daudzskaitlīguma ES, radot lielu lauksaimnieku ienākumu nelīdzsvarotību. Uzskatu, ka ir steidzami jāievieš dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu seku minimālās kompensēšanas shēma lauksaimniekiem visās dalībvalstīs.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas katastrofu novēršanas programmas ieviešana būtu ļoti noderīga dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai. Īrijas dienvidu un rietumu daļu pagājušajā gadā skāra daudzas katastrofas; šī iniciatīva ir vitāli svarīga. Atzinīgi novērtēju, ka tiks likts uzsvars uz apmācības un informētības veicināšanas pasākumiem un plāniem uzlabot savlaicīgas brīdināšanas instrumentus. Šajā ziņojumā ir pievērsta liela uzmanība novēršanai un tajā ir uzsvērta valsts, reģionālo un pašvaldību atbildīgo iestāžu loma šajā katastrofu novēršanas aspektā. Tā kā tās ir iestādes, kas vistuvāk atrodas darbības vietai, kad iestājas dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, tad tām jāpiešķir centrālā loma šo katastrofu novēršanā.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsu valstis ir satricinājušas katastrofas ar postošām sekām sabiedrībai un ekosistēmām. Par šo katastrofu mērogu liecina aizvien biežāka galēju klimatisko apstākļu iestāšanās, nerunājot nemaz par cilvēcisko faktoru līdzsvarotā reģionālajā plānošanā. Apzinoties ES katastrofu novēršanas izšķirošo nozīmi, ziņojumā ietvertais virziens kopumā ir pareizs. Tas arī attiecas uz sadarbības un koordinācijas prasību starp dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ir arī svarīgi palielināt konkrētu Eiropas Savienības reaģēšanas pasākumu kapacitāti, konkrēti apņemoties izmantot tās instrumentus katastrofu novēršanai un pārvarēšanai Eiropas līmenī, kas ir saistīti ar dalībvalstu, kā arī ar reģionu un pašvaldību rīcībā esošiem instrumentiem. Ja vēlamies sasniegt vislabākos rezultātus, izmantojot resursus visinteliģentākajā veidā, nedrīkst aizmirst nevienu reaģēšanas līmeni, turklāt šiem līmeņiem vienam otru jāpapildina.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums sakarā ar Komisijas paziņojumu „Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” ir apstiprināšanas vērts, nesniedzot īpašus komentārus. Ilgstoša savstarpēja informācijas apmaiņa un paraugprakse, protams, nodrošinātu labāku pētniecisko informāciju un uzlabotu katras iesaistītās puses intervences spēju.

Pārrobežu sadarbība vairākos līmeņos — makroreģionālos vai reģionālos, palielinātu esošo novēršanas metožu atdevi. Ir arī būtiski uzsvērt brīvprātīgā darba svarīgo lomu un šī iemesla dēļ ir jāpastiprina sadarbība starp dalībvalstīm.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dabas, un turklāt arī cilvēka izraisīto, katastrofu novēršanai jābūt vienai no ES prioritātēm, lai gan to nav viegli panākt. Arvien biežāk tiek uzsvērts arguments, ka intensīva augsnes ekspluatēšana, nekontrolēta rūpnieciskā un pilsētu izaugsme, iedzīvotāju aizplūšana no laukiem, pārtuksnešošanās un aizvien biežāka galēju laika apstākļu rašanas, cita starpā, pakļauj dalībvalstis aizvien lielākam gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu riskam. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs visi pievienotos iepriekš minēto faktoru novēršanas spēkiem, lai šādas katastrofas, kas rada lielu kaitējumu īpašumam un kuru dēļ tiek zaudēta cilvēku dzīvība, ko nevar izlabot, tik bieži neatkārtotos.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka jautājums par cilvēka izraisīto katastrofu novēršanu ir ārkārtīgi svarīgs. Ir nepieciešams būtiski palielināt finansējumu programmām, kuras ir vērstas uz dabas resursu saglabāšanu Eiropā. Meži, ezeri, upes — viss ir kļuvis par biznesa priekšmetu. Bez šīs rezolūcijas ir nepieciešams izstrādāt kopējo ES regulējumu un stingri ierobežot vienaldzīgu patērētāju attieksmi pret dabas resursiem.

Savā Dzimtenē, Latgalē, es sastapos ar šādu attieksmi, tur barbariski tiek iznīcināti meži. Latvijas valdība „torpedē” ES projektus, kuri ir vērsti uz ezeru un upju saglabāšanu. Latvijas likumdošana ļauj iznīcināt retas zivju šķirnes, un neviens nenes par to atbildību. Es nobalsoju „PAR”, cerot, ka šis signāls no ES nonāks līdz Latvijas valdībai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Aizvien biežāka galēju laika apstākļu iestāšanās izraisa nopietnas dabas katastrofas ES teritorijā, kas īpaši smagi skar lauku iedzīvotājus. Dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par lielāka resursu apjoma ieguldīšanu katastrofās cietušo atbalstam un to novēršanai.

Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai šo katastrofu upuri saņemtu ātru atbalstu, tostarp finansiālo palīdzību, kad tie ir nonākuši grūtībās. Ideālais risinājums būtu sadarbība starp ES dalībvalstīm, daloties zināšanās un veicot praktiskus pasākumus. Atturējos no balsojuma, jo, manuprāt, ziņojums ir pārāk plaši formulēts un konkrēti nenorāda nevienu veicamo pasākumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo plūdi, kas šajā pavasarī un vasarā skāra gandrīz visu Eiropu, nemaz nerunājot par tiem plūdiem, kas dažas dalībvalstis skar katru gadu, apliecināja, cik svarīga ir katastrofu novēršana. Balsoju arī par šo ziņojumu tādēļ, ka galvenā nozīme tajā ir piešķirta attiecībām starp dabas katastrofām un lauksaimniecību, ierosinot pamata risinājumus dažām no problēmām, ar kurām saskaramies.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības dalībvalstis pēdējos gados ir skārušas tādas dabas katastrofas, kurām ir bijis traģisks iznākums. Pirms vairākiem mēnešiem Polija un citas Centrāleiropas valstis kļuva par upuriem postošiem plūdiem. Nepagāja ne mēnesis, kad plašsaziņas līdzekļi neziņotu par kādu katastrofu, kas ir skārusi Eiropas iedzīvotājus. Tomēr mums jācenšas domāt par to, kādi soļi būtu sperami, lai novērstu dabas katastrofas.

Ziņojums skaidri parāda, ka galvenais dabas katastrofu cēlonis ir cilvēces sabojātā saikne ar dabisko vidi. Atbalstu arī ziņojumā pausto priekšlikumu izveidot piemērotu finanšu shēmu Eiropas Savienības līmenī aizsardzībai pret cilvēka izraisītām katastrofām. Uzskatu arī, ka priekšlikums uzlabot sadarbību starp valsts, reģionālajām un pašvaldības atbildīgajām iestādēm dabas katastrofu novēršanā ir dziļi pamatots.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Plenārsēdes laikā Eiropas Parlamentā šodien balsoju par ziņojumu, kas skar dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu ES. Tā ir īpaši svarīga iniciatīva, kam ir tāla nākotne tādu incidentu novēršanas virzienā kā mežu ugunsgrēki, plūdi, dīvaini laika apstākļu incidenti un tehnoloģiskās un rūpnieciskās avārijas. Galvenais uzdevums ir izveidot atbilstošu finanšu shēmu katastrofu novēršanai, kas ir integrēta 2014.–2020. gada finanšu perspektīvā un kurā īpašs uzsvars tiek likts uz atbalsta sniegšanu visvairāk izolētiem un reti apdzīvotiem reģioniem. Ziņojumā galvenokārt tiek mēģināts atrast līdzsvaru starp lauku attīstības politiku, veidojot Eiropas lauksaimniecības publiskās apdrošināšanas shēmu, kas ir paredzēta daudzo dažādo apdrošināšanas sistēmu problēmu novēršanai ES. Vienlaikus lauksaimniekiem visās dalībvalstīs ir jāpiešķir minimālā kompensācija, ja tiem ir jāvar izlabot šādu katastrofu radītos bojājumus.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Jāatceras, ka katastrofām ir tendence aizvien lielākā mērā ietekmēt vistrūcīgākos, kam nav pietiekamu resursu, lai aizsargātu sevi, savas ģimenes un īpašumu. Balsoju par šo ziņojumu, jo ir būtiski ES līmenī izveidot piemērotu finanšu shēmu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai, kas nostiprinātu un sasaistītu esošos instrumentus, tostarp kohēzijas politikas, reģionālās politikas un lauku attīstības politikas instrumentus. ES finansējuma piešķiršanā priekšroka ir jādod virknei novēršanas pasākumu, kas jāievieš dalībvalstīm, kuru vispārējais uzdevums ir risināt tādas situācijas, kas, iespējams, ietver lielāku risku, aizsargājot apdzīvotās teritorijas, pārraugot lielāko infrastruktūras objektu drošību un izstrādājot un pārbaudot ēku drošību un zemes lietošanas noteikumus.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsu valstis ir satricinājušas katastrofas ar postošām sekām sabiedrībai un ekosistēmām. Par šo katastrofu mērogu liecina aizvien biežāka galēju klimatisko apstākļu iestāšanās, nerunājot nemaz par cilvēcisko faktoru līdzsvarotā reģionālajā plānošanā. Apzinoties ES katastrofu novēršanas izšķirošo nozīmi, ziņojumā ietvertais virziens kopumā ir pareizs. Tas arī attiecas uz sadarbības un koordinācijas prasību starp dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ir arī svarīgi palielināt konkrētu Eiropas Savienības reaģēšanas pasākumu kapacitāti, konkrēti apņemoties izmantot tās instrumentus katastrofu novēršanai un pārvarēšanai Eiropas līmenī, kas ir saistīti ar dalībvalstu, kā arī ar reģionu un pašvaldību rīcībā esošiem instrumentiem. Ja vēlamies sasniegt vislabākos rezultātus, izmantojot resursus visinteliģentākajā veidā, nedrīkst aizmirst nevienu reaģēšanas līmeni, turklāt šiem līmeņiem vienam otru jāpapildina.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Dažu pēdējos gados dalībvalstis un Eiropas Savienība ir kļuvušas par upuriem ievērojamam skaitam dabas un cilvēka izraisītu katastrofu — ugunsgrēkiem, vētrām, plūdiem, sausumam un citām. Šo katastrofu radītie cilvēciskie, ekonomiskie un sociālie zaudējumi, kas bieži vien sniedzas pāri valstu robežām, ir dramatiski. Tā kā uzskatu, ka ir būtiski svarīgi piemērot Eiropas pieeju šādu katastrofu novēršanai, apstiprinu mana kolēģa deputāta Ferreira kunga ziņojumu. Lai gan ir nepieciešams paplašināt sadarbību starp dalībvalstīm un apvienot to resursus, lai stiprinātu novēršanas mehānismu efektivitāti visā Savienībā, mums arī jānodrošina, ka šādu katastrofu novēršana vairāk tiktu ņemta vērā viscaur ES politikā Turklāt mums jāveicina labāka koordinācija un sadarbība starp dalībvalstīm pētniecības un izstrādes jomā saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītu dabas katastrofu novēršanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, Zaļie, atbalstījām šo ziņojumu, jo tajā ir norādīts, ka dabas un cilvēka izraisītām katastrofām var būt ļoti nopietnas sekas attiecībā uz reģionu un dalībvalstu ekonomiku un sociālo attīstību, un uzsvērts, ka galvenais katastrofu novēršanas mērķis ir cilvēka dzīvības aizsargāšana, personu drošība un fiziskā neaizskaramība, cilvēku pamattiesības, vide, ekonomikas un sociālā infrastruktūra, tostarp galvenās ērtības, mājoklis, komunikācijas, transports un kultūras mantojums. Tajā ir akcentēts, ka proaktīva pieeja ir efektīvāka un lētāka nekā tāda, kas balstīta tikai uz reaģēšanu katastrofu gadījumā, akceptējot viedokli, ka zināšanas par vietējiem ģeogrāfiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem ir būtiski svarīgas dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ja neņem vērā faktu, ka dalībvalstis pirmkārt un galvenokārt ir atbildīgas par civilo aizsardzību un katastrofu novēršanu, piekrītu referenta pieejai, aicinot uz lielāku koordināciju un lielāku sadarbību starp pašvaldību, reģionu un valstu atbildīgajām iestādēm saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Kopienas pieejai uzmanības centrā būtu jāizvirza atšķirību samazināšana starp reģioniem un dalībvalstīm šajā jomā. Ir arī būtiski raudzīties uz novēršanu no starpnozaru perspektīvas, ņemot vērā dažādo Eiropas Savienības nozaru politiku, tostarp ieviešot atbilstošu finanšu shēmu.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Apstiprināju rezolūciju saistībā ar Komisijas paziņojumu „Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”. Šogad Eiropā esam pieredzējuši lielu salu, plūdus, tropiskus karstuma viļņus un orkānus. Tā rezultātā cietuši miljoniem eiropiešu. Līdzīgas parādības ir paredzamas arī nākotnē. Sastopoties ar šo katastrofu skaita pieaugumu, iespējamā sadarbība ar dalībvalstīm un īslaicīgā ES palīdzība katastrofu novēršanai, pārvarēšanai un seku likvidēšanai vairs nav pietiekama. Mums nepieciešama globāla ES mēroga stratēģija, kurā tiks ieviests protokols par vienotiem pasākumiem attiecībā uz konkrēta veida dabas katastrofām, sevišķi tām, kas bieži atkārtojas (mežu ugunsgrēki, plūdi un sausums).

Solidaritāte starp dalībvalstīm ir būtiski svarīga un īpaša uzmanība ir jāvelta reģioniem, kas ir mazāk priviliģēti ģeogrāfiskā stāvokļa, iedzīvotāju blīvuma un ekonomisko un sociālo apstākļu ziņā. Stratēģija ir jāatspoguļo jaunajā finanšu shēmā 2014.–2020. gadam. Šajā kontekstā ir svarīgi apvienot jau esošos atbalsta instrumentus, piemēram, kohēzijas politiku, lauku attīstības politiku, reģionālo politiku, Solidaritātes fondu, Septīto pamatprogrammu un „Life+” programmas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta iepriekš pieņemtajām rezolūcijām, jāapsver Eiropas Sausuma novērošanas centra izveidošana un īpašas iniciatīvas izstrāde mežu aizsardzības un ugunsgrēku novēršanas jomā. Vēlreiz aicinu Parlamentu un Komisiju nekavējoties izstrādāt jaunu priekšlikumu par turpmāku administratīvo noteikumu vienkāršošanu un Eiropas Savienības Solidaritātes fonda elastīguma uzlabošanu.

  Rui Tavares (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsu valstis ir satricinājušas katastrofas ar postošām sekām sabiedrībai un ekosistēmām. Par šo katastrofu mērogu liecina aizvien biežāka galēju klimatisko apstākļu iestāšanās, nemaz nerunājot par cilvēcisko faktoru līdzsvarotā reģionālajā plānošanā.

Apzinoties ES katastrofu novēršanas izšķirošo nozīmi, ziņojumā ietvertais virziens kopumā ir pareizs. Tas arī attiecas uz sadarbības un koordinācijas prasību starp dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ir arī svarīgi palielināt konkrētu Eiropas Savienības reaģēšanas pasākumu kapacitāti, konkrēti apņemoties izmantot tās instrumentus katastrofu novēršanai un pārvarēšanai Eiropas līmenī, kas ir saistīti ar dalībvalstu, kā arī ar reģionu un pašvaldību rīcībā esošiem instrumentiem. Ja vēlamies sasniegt vislabākos rezultātus, izmantojot resursus vissaprātīgākajā veidā, nedrīkst aizmirst nevienu reaģēšanas līmeni, turklāt šiem līmeņiem citam citu ir jāpapildina.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ja tā ir taisnība, ka galvenā atbildība par dabas katastrofu novēršanu un pārvarēšanu ir katras dalībvalsts pārziņā, uzskatu, ka Eiropas iestādēm ir jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, sistematizējot un optimizējot pieejamos resursus un veicot pasākumus gan ES, gan reģionālā līmenī, papildinot vienam otru.

Šai stratēģijai jābūt vērstai uz nevienlīdzību mazināšanu starp reģioniem attiecībā uz to spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un to investīcijām šo dabas parādību pētniecībā, novēršanā, prognozēšanā un pārvarēšanā, īpašu uzmanību veltot attālākajiem reģioniem. Katastrofas gadījumā to reģionu dabisko šķēršļu, kas bieži vien saskaras ar tādu risku kopumu, kāds bija vērojams Madeiras gadījumā, pārvarēšanai saskaņā ar kohēzijas politiku ir jāatļauj izmantot dažādus finanšu instrumentus, kā arī nosacījumiem, kas paredz šo instrumentu piemērošanu, jākļūst elastīgākiem.

Saprotams, ka Solidaritātes fonds ir jāpārskata, lai varētu panākt ātrāku tā mobilizēšanu un lielāku tā atbilstības kritēriju elastību. Šajā ziņojumā, kuru atbalstu, ir ņemtas vērā visas šīs bažas. Vēlos pieminēt 2010. gada februārī Madeirā notikušās smagās dabas katastrofas upurus, kā arī viņu ģimenes locekļus, un vēlreiz uzsvērt steidzamo nepieciešamību aktivizēt Solidaritātes fondu Madeiras atjaunošanas darbiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Kopienas pieeju jautājumā par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, jo uzskatu, ka ir būtiski svarīgi, lai ES veiktu pasākumus šajā jomā. Katastrofu novēršanas pasākumos ir jāiegulda investīcijas, jo ieguldīt novēršanas pasākumos parasti ir daudz lētāk nekā veikt atjaunošanas pasākumus.

Ņemot vērā tādu katastrofu pārrobežu aspektu kā, piemēram, 2002. gada plūdi, 2007. gada mežu ugunsgrēki un šīs vasaras plūdi, mums ir nepieciešams efektīvu instrumentu kopums, kas paredzēts katastrofu novēršanai, intervencei un pasākumu veikšanai katastrofu radīto seku mazināšanai. Konkrētie Komisijas ieplānotie pasākumi ir paredzēti riska jomu konstatēšanai un upju gultņu dabiskai atjaunošanai; upju baseinu, mitraiņu un ar tām saistīto ekosistēmu atjaunošanai un aizsargāšanai; mežu iztīrīšanai un sakārtošanai; meža atjaunošanās veicināšanai; piekrastes zonu aizsardzībai un saglabāšanai; zemestrīču novēršanai un seku mazināšanai un paraugprakses saraksta izveidei ar mērķi atvieglot informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm.

Par vēl vienu svarīgu soli attiecīgo instrumentu efektivitātes uzlabošanā pašreizējā katastrofu novēršanas politikā jābūt tajā iesaistīto procedūru elastīguma paaugstināšanai un ES Solidaritātes fonda līdzekļu pieejamības paātrināšanai, lai pieprasītie resursi pēc iespējas ātrāk sasniegtu katastrofas skartos iedzīvotājus.

Ziņojums: Eleni Theocharous (A7-0192/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu. Uzskatu, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz sociālās aizsardzības sistēmām, lai novērstu nabadzību un risinātu sociālās problēmas, veicinot ekonomikas stabilizēšanos un saglabājot un palielinot nodarbinātības kapacitāti. Prioritāte ir piešķirama pasākumiem, kas paredzēti pamata sociālo vajadzību apmierināšanai, bērnu un to riskam pakļauto sieviešu aizsardzības veicināšanai, kuras smagi ir skārusi šī krīze, kā arī riska grupas jauniešu, zemu atalgotu un nekvalificētu strādājošo un viesstrādnieku, laukstrādnieku un cilvēku ar invaliditāti aizsardzībai.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Atbalstu ziņojumā ietverto aicinājumu visām jaunattīstības valstīm pievienoties Starptautiskās Darba organizācijas Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmai un bez izņēmuma ievērot piespiedu darba un bērnu darba aizliegumu.

Saskaņā ar prognozēm pasaulē tiek nodarbināti 218 miljoni bērnu. No tiem 126 miljoni ir iesaistīti kaitīgos darbos. Nabadzība būs to bērnu liktenis, kas ir izstumti no izglītības sistēmas un iesaistīti darbā pret savu gribu. Jāievieš nozīmīgi pasākumi bērnu darba apkarošanai, darba vietu izveidei pieaugušajiem tā vietā un atbilstošas izglītības iespēju radīšanai bērniem.

Starptautiskajai sabiedrībai jāapņemas darīt visu iespējamo, lai samazinātu bērnu nodarbināšanu, un jāievieš noteikti pasākumi šīs apņemšanās īstenošanai.

Atbalstu arī to, kas ziņojumā ir teikts par to cilvēku pamatvajadzību apmierināšanu, kas dzīvo jaunattīstības valstīs, un par īpašas uzmanības veltīšanu drošībai apgādē ar pārtiku un dzeramā ūdens pieejamībai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu. Lai mazinātu nabadzību jaunattīstības valstīs, ir nepieciešams ne tikai izveidot darba vietas, bet arī panākt, lai šīs darba vietas būtu noturīgas. Lai to panāktu, jāveic pasākumi mikroekonomikas politikas koordinēšanai un jāvērš galvenā uzmanība uz reālas ražošanas, ienākumu un nodarbinātības stabilitāti. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē, nepieciešams efektīvs finansiālais atbalsts, piemēram, mikrokredītu, mikroapdrošināšanas un valsts finansētais atbalsts. Komisijai un līdzekļu devējai valstij jāpārskata esošās iespējas attīstībai paredzēta papildu un inovatīvu finansējuma avotu ziņā un jānosaka jauni avoti, lai sniegtu iespēju jaunattīstības valstīm dažādot savus ieņēmumu avotus un ieviest efektīvu, konkrētu un operatīvu tēriņu programmas. Turklāt īpaši jāuzsver nepieciešamība atrisināt vienu no vislielākajām problēmām jaunattīstības valstīs — bērnu darba apkarošana un iespēju piešķiršana visiem bērniem iegūt pamatizglītību. To ir iespējams panākt, ieviešot piespiedu darba aizliegumu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Arī es apstiprināju un balsoju par šo ziņojumu. ES dibināšanas līgumā ir ietvertas nabadzības apkarošanas saistības. Jaunattīstības valstis pašlaik sastopas ar vislielākajiem sociāliem izaicinājumiem. Piekrītu domai, ka valdībām jānosaka par prioritāru bērnu, riskam pakļauto sieviešu, laukstrādnieku un personu ar invaliditāti aizsardzība. Balsoju arī par nepieciešamību piešķirt vismaz 20 % no jaunattīstības valstu budžetu un ES attīstības palīdzībai paredzēto tēriņu summas veselības un pamata izglītības vajadzībām.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā Eiropas Parlaments ir aicinājis uz nabadzības mazināšanu jaunattīstības valstīs, kur bads, nepietiekams uzturs un pārtikas un pamata publisko pakalpojumu liegšana iedzīvotājiem skar miljoniem šo valstu iedzīvotāju.

Vēl kāda milzīga problēma, ar ko saskaras jaunattīstības valstis, ir, ka lielākajai daļai to iedzīvotāju nav pietiekamu sociālās aizsardzības garantiju, lai gan sociālās aizsardzības sistēmas ir izrādījušās par ietekmīgiem instrumentiem nabadzības mazināšanā un sociālajā kohēzijā.

Vēlos uzsvērt bērnu nodarbināšanas problēmu, jo tā ir viens no lielākajiem šķēršļiem universālas pamatizglītības iegūšanā un nabadzības mazināšanā, kā arī kavē veselīgu bērnu audzināšanu un šiem bērniem nepieciešamās izglītības iegūšanu.

Tādēļ piekrītu Parlamenta aicinājumam uz izglītības atbalsta veicināšanu un bērnu darba apkarošanas politikas ieviešanu, atbalstot Pasaules darba grupu bērnu darba un izglītības jautājumos. Turklāt starptautiskajai sabiedrībai, visām iesaistītajām valstīm un ES ir ļoti svarīgi apņemties darīt visu iespējamo, lai steidzamā veidā izskaustu bērnu darbu. Turklāt visās attīstības stratēģijās īpaša uzmanība jāvelta riskam visvairāk pakļauto un atstumto iedzīvotāju grupām, sevišķi sievietēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Patlaban, kad notiek starptautiskā augstākā līmeņa sanāksme Ņujorkā par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, un kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu par nabadzības mazināšanu jaunattīstības valstīs, uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt to lomu, kāda ir mikrokredītiem šo mērķu sasniegšanā. Mikrokredīts pārsvarā ir saistīts ar mazu summu aizdevumu piešķiršanu uzņēmējiem, kam nav pieejami tradicionālie banku aizdevumi. Jaunattīstības valstīs tie palīdz nodrošināt praktisku liela skaita ekonomisku mikroprojektu realizēšanu, kas veicina turības vairošanu, un rezultātā arī attīstību. Projektiem nepieciešamais finansējums palīdz radīt ekonomikas tīklu attiecīgajās valstīs un iesaistīt mazus vietējā tirgus dalībniekus. Tādēļ mikrokredīts ļauj šiem tirgus dalībniekiem kļūt atbildīgiem pašiem par savu attīstību un ļauj samazināt viņu atkarību no tradicionālās attīstības palīdzības. Ietekmējot tik dažādas nozares kā lauksaimniecība, amatniecība un sociālā ekonomika, mikrokredīti var radīt reālu ietekmi uz lokālo attīstību. Tādēļ aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis uztvert nopietni šo atbildīgo attīstības palīdzības iespēju.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai novērstu nabadzības postu jaunattīstības valstīs, šīm valstīm jāsasniedz atbilstošs ekonomikas stāvoklis. Šajā ziņojumā ir uzsvērta procesu mazākas birokratizēšanas nozīme, ietaupījumu un kredītu pieejamības attīstības veicināšana un reģionālās integrācijas uzlabošana. Tajā ir arī minēta nepieciešamība steidzami veicināt nevalstisko organizāciju iesaistīšanu sabiedrības politikas formulēšanā un pārraudzībā, stiprināt nozīmīgāko pārstāvniecisko organizāciju lomu un uzlabot sieviešu tiesisko un sociālo statusu. Uzskatu, ka, un kā jau tika minēts ziņojumā, nodarbinātības politikā jāparedz ieguldījumi „zaļo darba vietu” izveidē un zaļās rūpniecības radīšanā, piemēram, attīstot atjaunojamos enerģijas avotus un energoefektivitāti. Turklāt attiecībā uz līdzekļu devēju valstu izaicinājumiem, ziņojumā ir uzsvērta to palīdzības piešķiršanas procedūru vienkāršošana un inovatīvu finansējuma avotu veicināšana. Uzskatu to par būtisku.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Kompetento iestāžu izplatītie statistikas dati par nabadzības un uztura nepietiekamības apmēriem ir kas vairāk nekā tikai skaitļi. Aiz šiem procentuālajiem un absolūtos skaitļos izteiktajiem rādītājiem jāsaskata cilvēki, kas cīnās, lai savilktu galus kopā vai cieš no smagām nepietiekama vai sliktas kvalitātes uztura izraisītām slimībām.

Apņemšanās samazināt nabadzību ir jāuzņemas ar vislielāko atbildības sajūtu un to nedrīkst reducēt līdz virknei saukļu un neapdomīgu izteicienu. Mums jāveic rūpīgs pētījums attiecībā uz šīm problēmām un jāatrod tādi risinājumi, kuros tiktu saskaņotas mazāk attīstītu valstu intereses ar attīstīto valstu interesēm; uzņēmumu intereses ar patērētāju interesēm; rūpnieku — ar lauksaimnieku, un visu iesaistīto grupu intereses. Noteikti neļausim citiem izplēst spārnus, apcērpot savējos, bet gan uzņemoties tādas nastas, kas ir pa spēkam mums pašiem un atbilst mūsu spējām. Tādēļ ir svarīgi demonstrēt tirgus ekonomikas paraugpraksi izaugsmes un attīstības mehānismu veicināšanai, bet vienlaikus nodrošinot atbilstošu motivāciju un apmācību, lai izrautos no nabadzības slazdiem.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Pirmo reizi vēsturē bads ir skāris miljardiem cilvēku. Tikai šogad vien tiem, kas jau līdz šim cieta galēju badu, pievienojās vēl 64 miljoni cilvēku. Šī realitāte spiež mums galveno uzmanību pievērst darba vietu izveidei jaunattīstības valstīs, jo tas ir visefektīvākais nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas veids. Ņemot to vērā, ir nepieciešams labāk saskaņot palīdzību, sniegt atbalstu izglītības procesā un apturēt augsti kvalificētu strādājošo izceļošanu. Nesenā pārtikas cenu krīze ir atklājusi spriedzi, ko rada drošas pārtikas trūkums nabadzīgajās valstīs. Tādēļ lielāka uzmanība jāpievērš lauksaimniecībai laikā, kad tā kļūst par vienīgo iztikas līdzekli lielākajai daļai iedzīvotāju jaunattīstības valstīs, no kuras 75 % ir koncentrēti lauku teritorijās.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā sniegts pārskats par galvenajiem izaicinājumiem darba vietu izveidē un nabadzības mazināšanā, tuvojoties termiņam, līdz kuram jāsasniedz Tūkstošgades attīstības mērķi. Tajā ir atkārtoti uzsvērts aicinājums ES dalībvalstīm izpildīt savas saistības palīdzības piešķiršanā. Turklāt īpaša uzmanība tajā ir veltīta pārvaldībai un kapacitātes veidošanai, vienlaikus cenšoties veicināt lielāku ieinteresēto pušu līdzdalību. Uzmanība tajā tiek vērsta arī uz palīdzības sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs, nodrošinot infrastruktūru un tehnoloģiju pārnesi. Nepieciešams ne tikai izveidot darba vietas, bet arī panākt, lai tās būtu kvalitatīvas. Visām jaunattīstības valstīm ir jāiesaistās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmā un ANO Sociālās pamataizsardzības iniciatīvā, lai nodrošinātu atbilstošus darba standartus un augsta līmeņa visaptverošas sociālās aizsardzības garantijas, kas aizsniedz arī nabadzīgākās un atstumtākās sabiedrības grupas. Tik tiešām, īpašs uzsvars jāliek uz bērnu darba apkarošanu. Šajā ziņojumā skan aicinājums nodrošināt brīvu un pilnu izglītības sistēmu, t.i., pamata un augstākās, kā arī arodizglītības, pieejamību visiem, lai vietējie iedzīvotāji varētu kļūt par kvalificētiem un prasmīgiem strādājošiem, jo, nesaņemot izglītību, bērni ir nolemti dzīvei nabadzībā, bet ekonomika — stagnācijai.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Ziņojumā, par kuru šodien tika balsots, ir uzsvērts, ka ir jaunattīstības valstīm ir svarīga starptautisko darba standartu piemērošana, nodrošinot pietiekamu finansējumu mikrouzņēmumiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē, korupcijas apkarošanai un sociālo partneru ieinteresētības ekonomikas attīstībā veicināšanai.

Tajā ir arī norādīts, ka izglītībai jābūt pieejamai visiem, jo cilvēkresursu attīstībai jākļūst par visu attīstības stratēģiju sastāvdaļu un tā ir būtiski svarīga darba vietu izveidei. Attiecībā uz līdzekļu devējām valstīm, ziņojumā tā tiek aicinātas izpildīt sniegtos solījumus piešķirt 0,7 % no IKP attīstības palīdzībai periodā no šī brīža līdz 2015. gadam, kā arī Komisijai koordinēt attīstības politiku ar ES dalībvalstīm.

Kā atgādinājums ziņojumā ir minēts 2005. gadā Pasaules Bankas veiktais aprēķins, ka 1,4 miljardi cilvēku dzīvo galējos nabadzības apstākļos, tas ir, tērējot mazāk kā USD 1,25 dienā. Galvenokārt tas skar Subsahāras Āfriku (51 %). Tālāk seko Dienvidāzijas iedzīvotāji (40,3 %). Vēl vairāk, 2,5 miljardi cilvēku joprojām dzīvo vidēji nabadzīgos apstākļos, tas ir, tērējot mazāk kā USD 2 dienā.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Vakar vēroju Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par Tūkstošgades attīstības mērķiem atklāšanu. Pat ja ir sasniegts progress, esam vēl pārāk tālu no nabadzības mazināšanai periodā no šī brīža līdz 2015. gadam nosprausto mērķu sasniegšanas.

Lai tos sasniegtu, pirmais darbs, kas obligāti jāveic, ir darba vietu izveide jaunattīstības valstīs, jo saskaņā ar neseno SVF un SDO kopīgo ziņojumu 2010. gadā pasaulē ir vairāk nekā 210 miljonu bezdarbnieku tādēļ, ka krīzes rezultātā kopš 2008. gada darba vietu skaits ir sarucis par 30 miljoniem. SDO aicina nodarbinātību vairs neuzskatīt tikai par citu nozaru politikas iznākumu, bet gan par galveno mērķi un pīlāru izaugsmes stratēģiju īstenošanai.

Ilgtspējīga attīstība, atbalsts darba vietu izveidei un atbalsts pienācīgas nodarbinātības veicināšanai pieprasa arī atbalstīt ekonomikas diversificēšanu, SDO standartu ievērošanu, ievērot virkni sociālās aizsardzības tiesību visiem, ieguldīt publiskajos pakalpojumos un pamatvajadzību apmierināšanā, piemēram, nodrošinot dzeramā ūdens pieejamību, veselības aizsardzību un drošu pārtiku. Augstāka nodarbinātības līmeņa sasniegšana ir arī obligāts priekšnoteikums stabilitātei un demokrātijas stiprināšanai. Tādas ir Theocharous kundzes ziņojuma galvenās nostādnes.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir aizstāvēta sieviešu tiesiskā un sociālā statusa uzlabošana ar mērķi novērst diskrimināciju un sieviešu potenciāla ekspluatēšanu jaunattīstības valstu ekonomiskās un sociālās izaugsmes vārdā. Dzimumu vienlīdzības veicināšana šajās valstīs ir arī ieguldījums lielāku panākumu gūšanai ekonomikā. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka pamata izglītība un sabiedrības veselība turpina būt par pamatu attīstības politikai. Pašreizējā ekonomikas krīze nav attaisnojums starptautiskās palīdzības samazināšanai šajās nozarēs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nav iespējams risināt šo tēmu, nepieminot Eiropas Savienības vadošo lomu palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm. Neskatoties uz jau ieguldīto darbu, jāatzīst, ka šajā jomā ir vēl daudz darāma, un ir pilnīgi skaidrs, ka nabadzības un bezdarba izraisītais posts šajās valstīs turpinās. Pēc neatkarības atgūšanas daudzu šo valstu līderi ir iesaistījušies retorikā pret Eiropu. Šādi strīdi, protams, mūsdienās ir lielā mērā novecojuši. Diemžēl informācija, ko saņemam par korupcijas apmēriem un iedzīvotāju tiesību, brīvību un aizsardzības ievērošanu jaunattīstības valstīs, liecina, ka tās vēl ir tālu no pilnības.

Eiropas Savienība rīkojas pareizi, saglabājot piešķirtās palīdzības apjomus un cīnoties par paraugprakses ieviešanu. Tā nedrīkst mīkstināt savas prasības, un nekādā gadījumā sadarboties ar tiem, kas iedzīvojas uz citu cilvēku nelaimes rēķina.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā ir nepieciešama skaidra apņemšanās pilnā mērā panākt cilvēku garīgo izaugsmi un veidot ekonomikas un varas attiecības, balstoties uz morāli. Jāpopularizē plašāka nabadzības definīcija, kurā būtu iekļauta nenodrošinātība, sociālā atstumtība un līdzdalības trūkums, kā piedāvāts Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā „Vēlreiz pārdomājot nabadzības jautājumu — ziņojums par stāvokli pasaulē 2010. gadā”. Jaunattīstības valstu valdībām ir jādiversificē sava ekonomika, izvēloties ilgtspējīgas attīstības ceļu, veicinot uzņēmumu — sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, dibināšanu un apkarojot birokrātiju un korupciju. Līdzekļu devējām valstīm un partnervalstīm jāpārliecinās, lai lauksaimniecība, sevišķi mazās saimniecības un mazie un vidējie ekoloģiskie lauksaimniecības uzņēmumi, nodrošinātu attīstības programmas augšupeju. Tām jāapņemas veicināt izglītības un profesionālās apmācības iegūšanu, bērnu darba apkarošanu un apmierinošu darba standartu un augsta līmeņa visaptverošu sociālās aizsardzības garantiju ieviešanu. Bērnu darbs ir šķērslis universālās pamatizglītības ieviešanā un nabadzības mazināšanā. Tādēļ ir jāveicina pasākumu koordinēšana starp dažādām aģentūrām un aģentūru iekšējā darba koordinēšana, un izglītības atbalsta līdzekļu saskaņošana, un bērnu darba izskaušanas politika. Aizstāvu arī nepieciešamību veltīt lielākas pūles dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojums tā galīgajā redakcijā ietver pozitīvus un negatīvus jautājumus, kas ir savstarpēji pretrunīgi.

Jau pašā tā sākumā ir pamanāma neatbilstība, pakārtojot spēcīgu, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi uzņēmējdarbības vajadzībām. Ekonomikas izaugsmes pamatā jābūt cilvēku labklājībai. Tieši strādājošie veicina turību un ekonomikas izaugsmi, un ražošana ir jāorganizē viņu labā un viņu sociālo vajadzību apmierināšanai, nevis peļņas gūšanas dēļ. Materiālo labumu ražošanas organizēšana peļņas gūšanas mērķiem, nevis cilvēku vajadzību apmierināšanai rada nabadzību un bezdarbu, turpretī šajā ziņojumā tiek apgalvots, ka tā mērķis ir to apkarot.

Varam arī atrast ko pozitīvu, sevišķi, kad ziņojumā ir runa par privatizācijas politikas pārskatīšanu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens apgādi, galveno sanitāro un vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanu, atbalstu valsts pakalpojumu sniegšanā un nepieciešamību likvidēt beznodokļu zonas.

Mēs, savukārt, uzskatām, ka piedāvāto mērķi ir iespējams sasniegt tikai tad, ja tiek pārkārtotas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, nekavējoties pārtraucot neoliberālismu, tirdzniecības liberalizēšanas nolīgumus, kas noslēgti Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, un tos brīvās tirdzniecības nolīgumus, kas jau ir noslēgti vai par kuriem vēl norit vienošanās sarunas; ja tiek dzēsti jaunattīstības valstu ārvalstu parādi un parādu apkalpošana, kā arī ja tiek atcelta starptautisko finanšu iestāžu uzspiestā strukturālo korekciju politika.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Starp daudzajiem ziņojumā par jaunattīstības valstīm ietvertajiem pozitīvajiem punktiem, ir arī aicinājums pārskatīt privatizācijas politiku, sevišķi tādās jomās kā ūdensapgāde un sanitāro pakalpojumu sniegšana. Uzskatu, ka šāda veida pārskatīšana tikpat lielā mērā ir jāpiemēro attīstītās pasaules valstīm un ka ūdensapgādes pakalpojumi ir tik būtiski svarīgi, ka tie jānodrošina tikai un vienīgi sabiedrības labā, un nevis privātās peļņas gūšanas nolūkā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo nabadzības mazināšana un darba vietu izveide ir vislielākās problēmas, ar kurām pasaule šobrīd sakaras, un to atrisināšana ir obligāts priekšnoteikums līdzsvarotas attīstības un ekonomikas izaugsmes sasniegšanai, sevišķi jaunattīstības valstīs. Esmu gandarīts, ka tajā ir ietverts aicinājums pārskatīt privatizācijas politiku, sevišķi komunālo, piemēram, atkritumu izvešanas un apsaimniekošanas, ūdensapgādes un apkures, īpašuma apsaimniekošanas, pakalpojumu nodrošināšanas citu sociāli svarīgu pakalpojumu nodrošināšanas jomā. Sabiedriskā sektora pakalpojumu sniegšana ir stingri jākontrolē pašvaldībai vai valdībai. Pakalpojumiem jābūt viegli pieejamiem un vienlīdzīgiem kvalitātes ziņā visiem, neatkarīgi no iedzīvotāju ienākumu līmeņa vai piederības sociālai grupai. Pieaugošā tādu iestāžu privatizācija, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, Viļņā, rada lielas bažas. Esošos pakalpojumus un to sniedzēju infrastruktūru iznīcināt ir viegli. Tomēr kas gan notiks, ja uzņēmums pārstās sniegt konkrēto pakalpojumu vai to sniegs par ievērojami paaugstinātu cenu? Galvenais šo ieinteresēto pušu mērķis ir demonstrēt, ka ne valsts, ne pašvaldība nespēj nodrošināt pakalpojumus tik efektīvi kā to spēj privātie uzņēmumi, un tā rezultātā šie dienesti tiek privatizēti. Kurš gan apgalvos, ka tas mūs neskar? Sabiedriskā sektora pakalpojumi ir pārāk jutīgs un iedzīvotājiem svarīgs temats, lai to neapdomīgi nodotu privātās rokās. Šādu pakalpojumu aizsargāšanai un attīstīšanai jākļūst par prioritāti.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie izaicinājumi darba vietu izveidē un nabadzības mazināšanā finanšu krīzes apstākļos. Tajā ES dalībvalstis tiek aicinātas izpildīt savas saistības palīdzības sniegšanai, par kurām tika panākta vienošanās saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem. Turklāt tajā ir centieni veicināt lielāku ieinteresēto pušu līdzdalību maza mēroga zemes īpašuma tiesību iegādē un vērsta uzmanība uz palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), izveidojot infrastruktūru un nodrošinot tehnoloģiju pārnesi.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība tiek aicināta paātrināt progresu globālajai cīņai pret nabadzību un badu, jo aptuveni 1,4 miljardi iedzīvotāju dzīvo galējas nabadzības apstākļos. Iemesli tam ir vairāki. Bēdīgais fakts ir tāds, ka politisko apstākļu, nepilnību demokrātijas un tiesiskuma jomā un nelabvēlīgu ģeogrāfisko apstākļu dēļ jaunattīstības valstu iespējamo pasākumu veikšana dažādu iespēju sniegto priekšrocību izmantošanā ir ierobežota. Lai panāktu reālu progresu attīstības palīdzības sniegšanā jāveic pareizie pasākumi, kuru mērķis ir apkarot problēmu pašā tās saknē. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīgi jaunattīstības valstīm ir paplašināt savu ražošanas nozari un samazināt pārmērīgo birokrātijas un korupcijas slogu, veicināt izglītību, ieviest starptautiskos sociālos un ražošanas standartus un nodrošināt finansējuma instrumentus mikrouzņēmumiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē. Pārtikas drošība ir vitāli svarīga valstij un tās iedzīvotājiem. Apmērs, kādā valsts pati nodrošināt savus pārtikas krājumus, palielina tās neatkarību un samazina konflikta rašanās potenciālu. Pamata priekšnoteikums šajā ziņā ir lauksaimniecības ražošanas uzturēšana un veicināšana un augsnes un ūdens aizsardzība.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, lai samazinātu nabadzību darba vietu izveide ir ne tikai nepieciešama, bet tai jābūt arī kvalitatīvai. Mazajiem un mikrouzņēmumiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē, nepieciešams atbilstošs finansējums un mikrokredīti, lai saglabātu esošās un izveidotu citas, jaunas darba vietas.

Šajā ziņā atbalstu Komisijai un dalībvalstīm adresēto lūgumu palielināt publiskā finansiālā atbalsta piešķiršanu mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs, kā ir aicināts Starptautiskās Darba organizācijas Pasaules nodarbinātības paktā.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstu ziņojuma par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs apstiprināšanu, sevišķi tajā pausto motivāciju atzīt sociālā tirgus ekonomikas (piemēram, kooperatīvu) ieguldījumu darba vietu izveidē un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā jaunattīstības valstīs, kā arī iekļaut sociālā tirgus ekonomiku ES attīstības programmās un sadarbības stratēģijās.

Jaunattīstības valstīm ir arī svarīgi iesaistīties SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmā, lai panāktu atbilstošu darba standartu nodrošināšanu strādājošiem šajās valstīs.

Mums nekavējoties jāizbeidz neprātīgā sacensība bērnu darba ekspluatācijā un tā vietā jāveicina viņu izglītība kā pamats nākamo paaudžu nākotnes veidošanai.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atbalstu šo ziņojumu. Lai gan tajā netiek apšaubīta tirdzniecības liberalizācija un tas ir balstīts uz PTO principiem, ievērojams skaits piedāvāto pasākumu varētu lielā mērā uzlabot dienvidu valstu iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Sociālās aizsardzības sistēmu veicināšana, sociālā tirgus ekonomikas iekļaušana sadarbības līgumos, kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanas visiem un pamata, augstākās un profesionālās izglītības pieejamība par brīvu visiem aizstāvība, dzeramā ūdens pieejamības aizstāvība un ES paredzētie stimuli atsevišķo tautu vēlētāju izvēles respektēšanai ir vieni no daudzajiem pozitīvajiem šī ziņojuma punktiem.

Tajā ir aizstāvēta pat neatkarīgu parlamentu ieviešana ar reālām likumdošanas, budžeta veidošanas un uzraudzības pilnvarām. Šādu ieteikumu piemērošana varbūt ļaus izpildīt šajā pašiniciatīvas ziņojumā ietvertos apsveicamos nodomus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā ES ir solidaritātes reģions, pastāv skaidras bažas par nabadzību un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs. Mēs visi zinām, ka šis mērķis tiks sasniegts tikai tad, ja tiks panākta stingra un ilgtspējīga izaugsme stabilā vidē. Tādēļ jaunattīstības valstīm ir nepieciešams diversificēt savu ekonomiku, attīstot to ražošanas nozares un vienlaikus arī cenšoties samazināt pārmērīgo birokrātijas slogu, lai mazie un vidējie uzņēmumi kļūtu par nodarbinātības un izaugsmes dzinējspēku. Sekmīgi pārnesot šīs vērtības uz jaunattīstības valstīm, ES iegūs izšķirošu lomu nabadzības mazināšanā un darba vietu izveidē šajās valstīs. Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Mums ir nepieciešams piedalīties procesā, kura mērķis ir apmācīt jaunattīstības valstis pašām radīt savu valstu IKP un tādējādi veicināt šo valstu ekonomikas attīstību. Līdz ar to mēs varēsim apstādināt veselu etnisko grupu migrāciju Eiropā. Ir svarīgi likt saprast jaunattīstības valstu iedzīvotajiem, ka ir nepieciešams būvēt savu Dzimteni, nevis meklēt paradīzi Eiropā. Mums ir jāpalīdz mūsu brāļiem no jaunattīstības valstīm iemācīties būt neatkarīgiem un turīgiem. Es uzskatu, ka mums vajag dalīties ar mūsu zināšanām un pieredzi, un tāpēc es nobalsoju par šo rezolūciju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojumā, ko sniedza Attīstības komiteja par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs, ir izmantota pareizā pieeja šinī jautājumā. Rietumu rūpnieciski attīstītajām valstīm jāievieš pasākumi, kas ļautu šim mazāk attīstītajām valstīm pašām sevi apgādāt un izveidot pašām stipru savu tautsaimniecību. Spējai saražot pietiekamu daudzumu pārtikas saviem iedzīvotājiem šajā ziņā ir nozīmīga loma. Šīm valstīm arī jārada iespēja diversificēt savu ekonomiku, lai tās nebūtu atkarīgas no importa.

Lai to panāktu, sevišķi nepieciešama ir mazo un vidējo uzņēmumu veidošana, kas nodrošinās darba vietas. Mums tas kritiski jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāatceļ dažas no eksporta subsīdijām ES, kuru mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības nozari Eiropā, bet kas veicina lauksaimniecības iznīcināšanu jaunattīstības valstīs. Jāatceļ arī beznodokļu zonas. Neskatoties uz ziņojumā ietvertajiem daudzajiem pozitīvajiem pasākumiem, atturējos par to balsot, jo šo pasākumu ievērošana visticamāk nebūs obligāta, kad tiks noteikts attīstības palīdzības virziens. Nodomu protokoli nevirza situāciju uz priekšu, un lielas naudas summas arī turpmāk pazudīs korupcijas rezultātā.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Jautājumā par nabadzības mazināšanu jaunattīstības valstīs, Eiropas Parlamentam ir jāuzsver sociālo standartu loma, kas ietekmē to iedzīvotāju dzīves līmeni, kuri dzīvo šajās valstīs. Bērnu darba un piespiedu darba apkarošana ir Eiropas Savienības pienākums. Jāatceras arī, ka tiem miljoniem cilvēku, kas dzīvo jaunattīstības valstīs, uztura nodrošināšanas līdzeklis galvenokārt ir lauksaimniecība.

Pilnībā atbalstu arī ziņojumā ietverto priekšlikumu atbalstīt lauku sīksaimniecības. Ir vērts arī uzsvērt aicinājuma iekļaušanu ziņojumā ievērot kopējā zemes lietojuma tradīciju, kas gadsimtiem ilgi ir nodrošinājusi iedzīvotājiem samērā labu dzīves līmeni.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienībai ir prerogatīva tiesību aktos paredzēt un pievērsties vajadzību un prasību risināšanai pašai savā teritorijā, bet tā nevar un nedrīkst aizmirst savus pienākumus attiecībā uz pārējo pasaules daļu, sevišķi jaunattīstības valstīm.

Theocharous kundzes ziņojumā ir izvirzīts tieši šāds mērķis — nabadzības mazināšana un darba vietu izveide jaunattīstības valstīs ir svarīga šo valstu iedzīvotājiem, tomēr tā ir svarīga arī mūsu pašu iedzīvotājiem. Lielākajā daļā gadījumu faktiski nabadzība un darba meklēšana liek tūkstošiem izmisušu cilvēku aizceļot cerībā uz labāku nākotni.

Tādēļ uzskatu, ka tādas stratēģijas izveide, kuras mērķis ir radīt noteiktus vietējos apstākļus in situ, ir atbalstāma un ir ieguvums gan palīdzības saņēmējām valstīm, gan Eiropas Savienībai, kas to atbalsta.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma tēma ir ārkārtīgi aktuāla un steidzama, kā arī svarīga un stratēģiska. Tā ir aktuāla un steidzama tādēļ, ka vispārzināms ir fakts, ka nabadzības apmēri visā pasaulē pieaug, un tas pats attiecas arī uz atšķirībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem, kas ir palielinājušās. Tā ir svarīga un stratēģiska tādēļ, ka Eiropas ieguldījumam nabadzības mazināšanā un darba vietu izveidē ir izšķiroša loma sociālā ziņā, veicinot sabiedrības apmierinātību, ekonomikas ziņā — stimulējot ekonomiku, bet morālā ziņā — praktiski apliecinot tās vērtības, kurām ticam.

Lai gan atbalstu šo ziņojumu tā pašreizējā formā, tomēr neatsakos no nepieciešamības ieviest tādu pašu desideratum arī Eiropā. Aizstāvu šo viedokli ne tikai iepriekš norādīto iemeslu dēļ attiecībā uz jaunattīstības valstīm, bet arī tās loģikas un uzskata dēļ, ka mums jāizrāda lielāka solidaritāte vienam pret otru, kā arī tādēļ — esmu pārliecināta, ka mēs — eiropieši, nevaram palīdzēt citiem, ja mūsu pašu dzīves līmenis nav pietiekami labā stāvoklī.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Spēcīga, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme stabilā vidē veicina turības vairošanu un kvalitatīvu darba vietu izveidi, kas ir visdrošākais un visnoturīgākais ceļš izkļūšanai no nabadzības. Bads, uztura nepietiekamība un pārtikas un galveno sabiedrisko pakalpojumu liegšana miljoniem iedzīvotāju ir kļūdainas ekonomikas, lauksaimniecības un tirdzniecības politikas sekas, kas tika veicināta un ieviesta šajās valstīs. Visās attīstības stratēģijās īpaša uzmanība jāvelta riskam visvairāk pakļauto un atstumto iedzīvotāju grupām, sevišķi sievietēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti.

Ņemot to vērā, uzskatu, ka jaunattīstības valstīm — jāvelta lielāka uzmanība bērnu darba apkarošanai, tā vietā radot kvalitatīvas, ilgtspējīgas darba vietas pieaugušajiem un ļaujot bērniem iegūt atbilstošu izglītību; jānosaka par prioritāriem pasākumi pamata sociālo vajadzību apmierināšanai un krīzes smagi skarto bērnu un riskam pakļauto sieviešu, kā arī riska grupas jauniešu, zemu apmaksāto, nekvalificēto un migrējošo strādnieku, laukstrādnieku un personu ar invaliditāti aizsardzības veicināšanai.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo svarīga nozīme tajā, inter alia, ir piešķirta bērnu darba apkarošanai; tajā ir pausts aicinājums Eiropas Savienībai atzīt sociālā tirgus ekonomikas ieguldījumu; jaunattīstības valstis tiek aicinātas piešķirt zemes īpašuma tiesības nabadzīgajiem un maznodrošinātajiem, piemēram, piešķirot tiem, kas nelikumīgi apmetušies uz dzīvi nolaistās pilsētās (skvoteriem), īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras tie dzīvo; tajā tiek aizstāvētas tiesības uz apvienošanos arodbiedrībās un tiesības slēgt koplīgumus; tajā ir apkarotas dažādas diskriminācijas formas; kā arī tiek aicināts pārskatīt privatizācijas politiku, sevišķi attiecībā uz tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā ūdensapgāde, sanitārie pakalpojumi un vispārējas nozīmes pakalpojumi, un no jauna apsvērt šo valstu sabiedrības, tostarp arī valsts uzņēmumu kā darba devēju un sociālo pakalpojumu sniedzēju, lomu valsts pārvaldības attīstībā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu atturēšanos šajā balsojumā noteica fakts, ka tika pieņemts 94. punkta oriģinālais teksts, kurā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas „izstrādāt saskaņotu pieeju, kurā tiktu ievēroti brīvā tirgus pamatprincipi un kas garantētu savstarpību tirdzniecības jomā”.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Lai gan šis ir pozitīvs ziņojums, kurā ir norādīts, ka pieeja „sāc ar sevi” ir vislabākais veids, kā atbalstīt nabadzīgos iedzīvotājus visā pasaulē, tomēr tajā ir iets vēl tālāk un aicināts sniegt nodokļu pārskatus par katru valsti atsevišķi (counry-by-country reporting), piešķirt papildu finansējumu klimata pārmaiņu seku novēršanai un pārskatīt lauksaimniecības subsīdiju politiku.

Palāta arī apstiprināja grozījumu, kurā ir ietvertas pretenzijas par to, ka ES piešķirtā palīdzība Eiropas lauksaimniekiem iznīcina jaunattīstības valstu tirgus. Lai gan atbalstu lielāko daļu šajā rezolūcijā iekļauto priekšlikumu, kurā ir uzsvērta arī nepieciešamība koordinēt palīdzību globālā mērogā, balsoju pret to.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Apstiprināju ziņojumu par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs. Nabadzības apkarošana ir galvenā 2020. gada stratēģijas prioritāte, kas nosaka ES darbības virzienu dažiem nākamajiem gadiem. Šis mērķis attiecas uz tiem 120 miljoniem eiropiešu, kas pašlaik dzīvo nabadzībā. Lai efektīvi apkarotu nabadzību jaunattīstības valstīs, tā vispirms jāizskauž Eiropā.

Šajā ziņā svarīgs ir izglītības aspekts. Izglītība un kvalifikācijas uzlabošana ir vislabākais līdzeklis darba atrašanai un arī dzīves nabadzībā un trūkumā pārtraukšanai. Jaunattīstības valstīs ir sevišķi svarīgi nodrošināt izglītības pieejamību bērniem, neatkarīgi no viņu no dzimuma. Pat valstīs ar relatīvi augstu ienākumu līmeni uz vienu cilvēku, piekļuve izglītībai ir liegta zināmām sociālām grupām — nacionālajām minoritātēm un meitenēm. Visnabadzīgākajās valstīs tikai aptuveni puse no visiem bērniem apmeklē skolu.

Savās palīdzības programmās Eiropas Savienībai jādara vairāk, lai nodrošinātu mācību materiālus, uzturu un skolas autobusu par brīvu. Būtiski svarīgi ir arī izglītību regulējoši tiesību akti un bērnu sociālā aprūpe, kā arī tādu iespēju veicināšana, kas ļauj studentiem iegūt izglītību ārvalstīs, vienlaikus arī attīstot interesantas programmas, lai mudinātu jauniešus atgriezties pašiem savā valstī, lai pēc kvalifikācijas iegūšanas tie varētu strādāt savas valsts sabiedrības labā. Ir arī svarīgi īstenot kampaņu informētības veicināšanai par piespiedu bērnu darba problēmu.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atturējos balsojumā par šo ziņojumu, kurā mazākajā gadījumā ir ietverti pretrunīgi noteikumi.

No vienas puses, tajā ir aicināts pārskatīt privatizācijas politiku, sevišķi saistībā ar sabiedriskiem pakalpojumiem, atbalstīti investīciju pasākumi to atbalstam, apliecināta skvoteru un sociālā tirgus ekonomikas pozitīvā ietekme uz attīstību un uzsvērta nepieciešamība ieviest SDO konvencijas starptautisko darba standartu jomā.

Tomēr tajā pašā laikā lielākā daļa Parlamenta deputātu ir apstiprinājuši tāda punkta pieņemšanu, ko es uzskatu par nepieņemamu, kurā dalībvalstis un Komisija tiek aicināta ievērot brīvā tirgus pamatprincipus.