Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 21. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.  Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0462/2010).

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

 
  
  

Jautājums Nr. 21, ko iesniedza Vilija Blinkeviciute (H-0405/10)

Temats: Jauni ES pasākumi vardarbības pret sievietēm apkarošanai

Stokholmas programmā, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2009. gadā, un Parlamenta rezolūcijā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Komisija tika aicināta pieņemt papildu pasākumus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, īpašu uzmanību pievēršot preventīviem pasākumiem un sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanai. Komisija tika aicināta iepazīstināt ar šajā jomā veiktā pētījuma un zinātniskās izpētes pasākumu rezultātiem un sākt jaunas direktīvas sagatavošanu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu.

Kad būs pieejami minētā pētījuma un zinātniskās izpētes pasākumu rezultāti, un kādus tūlītējus pasākumus Komisija ir paredzējusi veikt saistībā ar turpmākās direktīvas izstrādi?

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. – Vardarbība pret sievietēm ir pamattiesību pārkāpums, un Komisija vēlreiz apliecina savu apņemšanos gādāt par to, lai pamattiesību ievērošana būtu pamats, uz kura balstītos mūsu darbība.

Vardarbība pret sievietēm nav attaisnojama ar paražām, tradīcijām vai reliģiskiem apsvērumiem. Komisija apstiprina, ka tā ir cieši apņēmusies apkarot vardarbību pret sievietēm. To atspoguļo Komisijas 2010. gada aprīļa paziņojums par Stokholmas programmu, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta noziegumos cietušo aizsardzībai, tostarp to sieviešu aizsardzībai, kas kļuvušas par vardarbības vai dzimumorgānu sakropļošanas upuriem.

Ņemot vērā Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā noteiktās saistības, Komisija patlaban izstrādā stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai. 2011. gada pirmajā pusē Komisija plāno pieņemt stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Preventīvi pasākumi un informētības līmeņa paaugstināšana būs Komisijas stratēģijas galvenais temats.

Šā gada martā Komisija nostiprināja savu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un izskaust vardarbību pret sievietēm, nākot klajā ar Sieviešu hartu. Harta tika apspriesta Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. jūnijā, un tā ierosina izveidot saskaņotas un efektīvas politikas pamatnostādnes, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm.

Mēs esam apņēmības pilni darboties intensīvāk, liekot lietā gan likumdošanas, gan citus pasākumus, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un izmantotu visus paņēmienus, kas ir ES kompetencē. Priekšsēdētāja vietniece V. Reding šodien iepazīstināja ar stratēģiju vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā. Visaptveroša rīcība, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm, ir šīs stratēģijas galvenais jautājums.

Komisija uzskata, ka dokumentācija par vardarbību pret sievietēm un dokumentu kopums par cietušo tiesībām ir savstarpēji cieši saistīti. Vardarbībā cietušo sieviešu aizsardzību var ievērojami uzlabot visi pasākumi, kas ietverti dokumentu kopumā par upuru tiesībām.

Komisija ir bijusi gandarīta par rezolūcijām, kuras Parlaments ir pieņēmis par vardarbību pret sievietēm un sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp par Parlamenta rezolūciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu. Komisija pievērsa lielu uzmanību Parlamenta priekšlikumam direktīvai par vardarbības pret sievietēm izskaušanu un novēršanu. Viens no patlaban notiekošajiem pētījumiem ir priekšizpēte, kuras mērķis ir novērtēt iespējas, izdevību un vajadzību sagatavot Eiropas mēroga tiesību aktus uz dzimumu balstītas vardarbības un vardarbības pret bērniem novēršanai. Šā pētījuma un citu patlaban notiekošo pētījumu rezultāti nāks klajā augsta līmeņa konferencē par vardarbību pret sievietēm — šo konferenci Briselē 2010. gada 25. un 26. novembrī rīko Komisija sadarbībā ar Beļģijas prezidentūru.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). (LT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! paldies par plašo atbildi uz manu jautājumu, tomēr gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī joprojām trūkst pietiekami ticamas un salīdzināmas informācijas, lai varētu izvērtēt patieso situāciju jomā, kas ir saistīta ar vardarbību pret sievietēm.

Vai Komisija ir paredzējusi rīcības plānu šādu statistikas datu vākšanai un statistikas apstrādei, lai iegūtu salīdzināmus datus par vardarbību pret sievietēm visā Eiropas Savienībā? Ja mēs nezināsim, kāda ir patiesā situācija, situācija dalībvalstīs pilnīgi noteikti nemainīsies.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Sievietes bieži klusē par vardarbību mājās, jo viņas baidās. Ir labi zināms, ka šī problēma iegūst arvien lielākus apmērus īpaši islāma valstīs, piemēram, Turcijā. „Amnesty International” aplēses liecina, ka šajā valstī no fiziskas vardarbības ģimenē cieš no trešdaļas līdz 50 % sieviešu.

Mans jautājums ir šāds — vai, sagatavojot šo pētījumu, ir tikusi apsvērta iespēja paplašināt to ārpus Eiropas Savienības robežām, un vai šajā sakarā kaut kādā mērā ir atklājušās problēmas, kas ir saistītas ar vardarbību ģimenēs Turcijā.

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. – Es pilnīgi piekrītu tam, ka šajā jomā ir ļoti svarīgi apkopot ticamus datus un izstrādāt atbilstošus rādītājus. Es varu godātai deputātei apliecināt, ka datu vākšana un atbilstošu rādītāju izstrāde būs iekļauta stratēģijā, par kuru es runāju savas atbildes ievaddaļā.

Tāpat es Parlamenta deputātiem varu apstiprināt to, ka, runājot par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, mēs pievēršamies ar to saistītajām problēmām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Mums ir īpaši laba izdevība un iespēja šīm problēmām nopietni pievērsties kopā ar tām valstīm, ar kurām Eiropas Komisija risina sarunas par pievienošanos vai citādi uztur ciešus sakarus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 22, ko iesniedza Marian Harkin (H-0414/10)

Temats: Regula (EK) Nr. 1083/2006

Ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) un pašreizējās ekonomiskās krīzes sekas kopā ar globalizācijas ietekmi uz nodarbinātības līmeņiem visā ES, kādus konkrētus pasākumus vai pārbaudes ir veikusi Komisija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja kāds uzņēmums samazina darbinieku skaitu vienā dalībvalstī, tas pats uzņēmums nākamo piecu gadu laikā nesaņem struktūrfondu līdzekļus citā dalībvalstī?

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. – Es vēlos pateikties godātai deputātei par šo jautājumu. Jūs zināt, ka struktūrfondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, tiek pārvaldīti kopīgi.

Vadošā iestāde, kuru nosaka dalībvalsts, ir atbildīga par darbības programmu vadīšanu un īstenošanu. Vadošo iestāžu uzdevums ir rūpēties, lai darbības, kas tiek atlasītas līdzfinansējuma saņemšanai, atbilstu darbības programmas kritērijiem, kā arī dalībvalsts un Eiropas Savienības noteikumiem.

Regulā Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, ir divas atsauces uz pārvietošanu.

Pirmā ir 42. apsvērumā, kurā sacīts, ka, izvērtējot lielus produktīvus ieguldījumu projektus, Komisijai būtu jāsaņem visa vajadzīgā informācija, lai apsvērtu, vai fondu finansiālais ieguldījums neradīs ievērojamu darba vietu zudumu pašreizējās Eiropas Savienības ražošanas vietās, lai nodrošinātu, ka Kopienas finansējums neatbalstīs ražošanas pārvietošanu Eiropas Savienībā.

Otrā atsauce ir 57. pantā, kurš paredz, ka vadošajām iestādēm vai dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ieguldījumi, kas ir saņēmuši līdzfinansējumu, tiek saglabāti vismaz piecus gadus pēc darbības pabeigšanas.

Ja darbība neatbilst šai prasībai, ES ieguldījums ir jāatgūst. Vadošajām iestādēm savos ikgadējos darbību īstenošanas ziņojumos ir jāinformē Komisija par darbībām, kas nav izpildījušas šajā pantā noteiktās ieguldījumu saglabāšanas prasības, un Komisijai ir jāinformē pārējās dalībvalstis.

Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai fondu atbalstu nesaņemtu uzņēmumi, kuriem pēc produktīvās darbības pārvietošanas uz citu dalībvalsts reģionu vai uz citu dalībvalsti tiek vai tikusi piemērota atgūšanas procedūra.

Pārstrukturēšanas darbības Komisijai palīdz uzraudzīt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds kopā ar Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centru. Arī valstu atbalsta shēmās ir prasība ieguldījumus, kas saņēmuši reģionālo atbalstu ieguldījumiem un nodarbinātībai, saglabāt piecus gadus. Attiecībā uz valsts atbalstu — Komisija ir izveidojusi meklēšanas rīku internetā, kas sniedz informāciju par valsts atbalsta sniegšanas gadījumiem un reģistrētajiem grupu atbrīvojuma gadījumiem.

Visbeidzot saskaņā ar prasībām par publicitāti dalībvalstīm, kas piedalās Eiropas Savienības līdzekļu pārvaldīšanā, ir jāpublicē finansējuma saņēmēju saraksts un atbilstošas valsts finansējuma summas.

Informāciju par Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmējiem var atrast Sociālā fonda tīmekļa vietnē. Tajā ir ievietotas saites uz Sociālā fonda tīmekļa vietnēm dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Paldies, komisāra kungs, par ļoti izsmeļošo atbildi. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu rūpniecības politika būtu saskaņota.

Es vēlos jums uzdot tikai vienu konkrētu jautājumu. Jūs minējāt 42. apsvērumu un sacījāt, ka Kopienas finansējums neatbalstīs pārvietošanu un ka ieguldījumi, kas ir saņēmuši līdzfinansējumu, ir jāsaglabā piecus gadus. Bet vai tiek veiktas pārbaudes, lai redzētu, kas notiek pēc tam, kad finansējums ir piešķirts, un lai pārliecinātos, vai konkrētais uzņēmums neatlaiž darbiniekus kādā citā no 26 dalībvalstīm? Vai tiek veiktas kādas pārbaudes, lai redzētu, vai kas tāds nenotiek, un ja notiek, tad kādas ir šādas rīcības sekas?

 
  
MPphoto
 

  László Andor, Komisijas loceklis. – Es varu sacīt, ka ir mehānismi, tiek veikta pārraudzība. Eiropas Sociālais fonds darbojas ikvienā dalībvalstī, un dažādie biroji savā starpā sazinās. Tādēļ ir iespējams vienlaikus uzraudzīt dažādās dalībvalstīs notiekošo, un, ja tiek konstatēta kāda neatbilstība, ir iespējams attiecīgi nodot informāciju un vajadzības gadījumā veikt korekcijas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tā kā jautājuma autora nav klāt, jautājums Nr. 23 netiks izskatīts.

Otrā daļa

 
  
  

Jautājums Nr. 24, ko iesniedza Marc Tarabella (H-0404/10)

Temats: Enerģētikas tirgus liberalizācijas ietekme uz patērētājiem

Nesenā Pilsoņu enerģētikas foruma laikā Komisija publiski apņēmās uzlabot patērētāju apkalpošanu. Taču visas nesen publiskotās aptaujas liecina, ka šis tirgus patērētājiem ir pilnīgi nepārskatāms, kā arī konstatētais cenu pieaugums galīgi neatbilst normālas konkurences principiem.

Kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai enerģijas rēķini beidzot kļūtu pārskatāmi un iedzīvotāji varētu salīdzināt cenas?

Kāpēc Komisija atsakās enerģētikas sektorā paredzēt stingrus un konkrētus hartas noteikumus, kas samazinātu milzīgo sūdzību skaitu, ko iesniedz no liberalizācijas cietušie patērētāji?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Ir vairāki iemesli, kādēļ ir jāpievērš uzmanība enerģijas cenām un jāanalizē to nesenais vispārējais kāpums. Saskaņā ar Eiropas konkurences tiesību aktiem Komisija ir pastāvīgi īstenojusi virkni pasākumu, visnesenākie gadījumi ir pasākumi saistībā ar Vācijas uzņēmumiem „E.ON” un „RWE” elektroenerģijas un gāzes jomā, „GDF” gāzes jomā un Zviedrijas uzņēmumiem starpsavienojumu jomā. Mēs uzskatām, ka šie pasākumi palīdzēs enerģijas cenas Eiropā padarīt mērenākas.

Šā mēneša sākumā man bija iespēja enerģētikas ministriem norādīt, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumos patērētāju aizsardzība ir definēta kā īpašs mērķis un ka mēs vēlamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai skaidri noteiktu vispārējos pienākumus kvalitātes un cenas jautājumos pārskatāmā, nediskriminējošā un konsekventā veidā.

Vispār norēķinus ar patērētājiem regulē dalībvalstu noteikumi, tādējādi dalībvalstis ir atbildīgas par rēķinu saturu, to izskatu un struktūru, un attiecīgi var tos veidot. Norēķinu jautājums tika apspriests Pilsoņu enerģētikas forumā, lai apmainītos ar paraugprakses piemēriem un noteiktu etalonus. Šajā forumā mēs esam izveidojuši darba grupu, kuras uzdevums ir izpētīt labākos risinājumus norēķinu jomā. Attiecīgais ziņojums ir visiem pieejams.

Trešais iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu kopums ietver arī jaunus noteikumus par skaitītāju rādījumu nolasīšanas biežumu un viedo skaitītāju tematu. Šie abi ir virzieni, kuros mēs vēlamies strādāt. Pirms trim gadiem tika uzsākta sabiedriskā apspriešana „Virzībā uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartas pieņemšanu”. Patērētāju tiesības regulē un padara par juridiski saistošām vairākas direktīvas, kā arī liels skaits dalībvalstu izpildes pasākumu. Kopā ar enerģētikas ministriem mēs turpināsim strādāt pie šā jautājuma.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es tikai vēlos norādīt, ka plkst. 20.30 mums sēde ir jābeidz. Tādēļ mēs varbūt paspēsim izskatīt Tarabella kunga, Ţicău kundzes, Chountis kunga un Iacolino kunga uzdotos jautājumus, bet es šaubos, vai mēs paspēsim izskatīt pārējos.

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Beļģijas Valsts bankas vakar publicētais pētījums parāda to, ka Beļģijā elektrības cenas ir ārkārtīgi svārstīgas, bet vienlaikus tas arī atklāj nopietnas problēmas saistībā ar to, ka patērētājiem netiek nodrošināta pietiekama cenu pārredzamība. Tas pilnībā apliecina tās daudzveidīgās problēmas, kas pēc liberalizācijas ir radušās saistībā ar ražotājiem. Beļģijas valsts regulators ir atklāti paudis bažas par konkurences trūkumu šajā tirgū.

Tas viss tikai vēl vairāk izceļ to, cik steidzami nepieciešama ir enerģijas patērētāju harta, kura, kā jūs tikko paziņojāt, tiek gatavota trīs gadus, lai beidzot liberalizācija vairs nedotu iespēju īstenot visdažādākos pārdarījumus, kas kaitē patērētājiem. Vai mēs drīkstam cerēt, ka jūs pieņemsiet lēmumu pasteidzināt patērētāju hartas izstrādi?

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Es vēlos minēt Eiropas mājsaimniecību enerģijas rēķinu pārredzamību un jums pajautāt, vai jūs plānojat izveidot vienotu shēmu un izstrādāt kādus ieteikumus saistībā ar to informācijas minimumu, kam ir jābūt iekļautam rēķinā par enerģiju, lai patērētājiem tie ne tikai būtu viegli saprotami, bet arī pietiekami skaidri.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Protams, tas ir lieliski, ka jūs izmantojat pārredzamības principu vai, precīzāk izsakoties, risināt pārredzamības trūkuma problēmu, jo bez pārredzamības nav iespējama veselīga konkurence, un bez veselīgas konkurences nebūs apmierinātu patērētāju. Un tagad mans jautājums. Daži dabasgāzes sadales tīkla operatori atsakās nodrošināt maksimālo jaudu, lai apgrūtinātu konkurentu un citu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Vai Komisija plāno rīkoties, lai to pārtrauktu, un, ja tā, tad kāda veida pasākumi tie varētu būt?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Visi jūsu jautājumi ir pamatoti un svarīgi, un tie norāda, ka mēs vēl neesam sasnieguši mērķi. Enerģijas tirgus liberalizācijai jēga ir tikai tādā gadījumā, ja pastāv konkurence, ja tiek nodrošināta pārredzamība un ja ceļā no ražošanas vietas līdz patēriņa vietai ir pieejami savienojumi. Tādējādi mūsu iekšējā tirgus tiesību aktu kopumi ir uz pareizā ceļa. Virkne pienākumu neizpildes procedūru dalībvalstīm norāda uz tām jomām, kurās tās vēl nav izpildījušas savus pienākumus. Mēs ceram, ka ar otro iekšējā tirgus tiesību aktu kopumu mēs pārskatāmā nākotnē sasniegsim savu mērķi. Ar trešo iekšējā tirgus tiesību aktu kopumu mēs gaidīsim līdz nākamajam pavasarim, un līdz tam laikam visām dalībvalstīm ir jānorāda, kā un kad tās īstenošanu pabeigs.

Tika minēts fakts, ka dažas esošās līnijas netiek pilnībā izmantotas, neskatoties uz esošo pieprasījumu, citiem vārdiem sakot, ka ir dalībnieki, kam tiek liegta to izmantošana. Mēs būtu pateicīgi, ja mēs varētu saņemt konkrētu informāciju šajā jautājumā. Kas attiecas uz trešo personu piekļuvi sadales tīklam, tad mēs pieliksim neatlaidīgus pūliņus, lai pieķertu katru, kurš traucēs mūsu kopīgajiem pūliņiem visiem nodrošināt ikvienas līnijas brīvu pieejamību ar vienādiem noteikumiem. Tas attiecas arī uz gāzi, kur sadales tīkliem vēl ir ļoti daudz darāmā, lai situāciju uzlabotu.

Attiecībā uz citiem jautājumiem — nākamā gada sākumā mēs nāksim klajā ar starpposma ziņojumu par iekšējo tirgu, kurā tiek analizēts tas, kur mēs esam nonākuši un kurp mēs vēlamies doties, lai ikviens — gan attiecīgajos uzņēmumos, gan dalībvalstu politikā, gan Parlamentā — saprastu, ka gudras pamācības saistībā ar iekšējo tirgu praksē bieži izrādās pretrunīgas un netiek īstenotas.

Norēķinu pārredzamība — tieši to mēs vēlamies panākt. Mēs esam atkarīgi no dalībvalstīm, lai tās to pienācīgi īstenotu, un mēs strādāsim, lai to panāktu. Man šķiet, ka līdztekus jautājumam par iekšējo tirgu ir arī citi svarīgi temati, tostarp patērētāju izglītošana un informēšana, kā arī patērētājiem mājās pieejamas tehnoloģijas, tostarp ļoti nozīmīgā viedā skaitītāja koncepcija. Visas šīs trīs lietas — pastāvīga uzraudzība mājās, pietiekama lietpratība un konkurence — ir tie trīs faktori, kas mums ļaus nodrošināt patērētāju prasības iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 25, ko iesniedza Silvia-Adriana Ticau (H-0417/10)

Temats: Reģionālā sadarbība enerģētikas jomā

Komisija paziņoja, ka 2010. gada izstrādās paziņojumu, kurā būs uzskaitīti ieteikumi un paraugprakses piemēri attiecībā uz reģionālās sadarbības iniciatīvām enerģētikas jomā. Komisija šogad publicēs arī ziņojumu par Eiropas plāna īstenošanu ekonomikas atveseļošanai, kurā būs novērtēti enerģētikas jomā veikto projektu rezultāti.

Vai saistībā ar reģionālās sadarbības iniciatīvām enerģētikas jomā ir paredzēts būvēt „inteliģentu” enerģētikas infrastruktūru (viedie tīkli) arī makroreģionālā līmenī, tādējādi veicinot mazāku enerģijas patēriņu un radot iespējas decentralizēti izmantot atjaunojamos enerģijas avotus?

Ņemot vērā, ka dalībvalstis 2010. gadā varēs pielāgot savas darbības programmas, vai Komisija var norādīt, kad šo paziņojumu pieņems Komisāru kolēģija?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. (DE) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Mēs esam gandarīti par jūsu ieinteresētību intelektiskas enerģētikas infrastruktūras vai viedo sadales tīklu attīstībā. Līdz šim mūsu praktiskā pieredze viedo tīklu jomā ir bijusi ierobežota, un tādēļ mūsu pētījumu rezultāti ir jāinterpretē piesardzīgi. Komisijas finansētais pētījums pirms diviem gadiem ļāva izdarīt secinājumu, ka viedie sadales tīkli primāro enerģijas patēriņu Eiropas Savienības enerģijas tirgū 10 gados varētu samazināt par gandrīz 9 %. Aprēķinot pēc vidējām enerģijas cenām, tādējādi mēs ik gadus ietaupītu gandrīz 7,5 miljardus eiro. Papildus minētajam mēs redzam, ka labumu tirgum un patērētājiem var sniegt tehnoloģiju un drošības jomas. Viedajos sadales tīklos tiek izmantota intelektiska pārraudzība, tādēļ ir iespējams precīzāk izsekot strāvas plūsmām, tādējādi samazinot zudumus sadales tīklā un palielinot piegādes drošību un tīklu uzticamību. Vienlaikus arī patērētāji paši var sekmīgāk kontrolēt un regulēt savu enerģijas patēriņu.

Šīm priekšrocībām ir sava cena. Lai tās īstenotu, ir vajadzīgi apjomīgi valstu un privātā sektora ieguldījumi. Dažas dalībvalstis jau ir spērušas pirmos soļus, lai šādu sadales tīklus izveidotu. Piemēram, Zviedrija un Itālija gandrīz visiem saviem patērētājiem jau ir nodrošinājušas intelektiskas skaitītāju sistēmas. Izmēģinājuma projekti tiek gatavoti Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē.

Komisija atbalsta plašu viedo skaitītāju ieviešanu un atbilstošu sadales tīklu attīstību plašākā mērogā, nekā to nosaka jaunā direktīva. Tādēļ pagājušā gada novembrī mēs izveidojām darba grupu, kas risina viedo sadales tīklu jautājumu. Nozares pārstāvji, regulatori un patērētāju apvienības analizē savu gatavību šo mērķi īstenot, mēs pētām motīvus un prasības, skatāmies, kur ir vajadzīgs regulējums, un vērtējam, vai būtu lietderīgi noteikt jaunus tehnoloģiskos standartus. Ar darba grupas veikuma rezultātiem Parlaments šeit tiks iepazīstināts nākamgad.

Godātās deputātes minētajam paziņojumam par reģionālajām iniciatīvām ir vairāki mērķi, un tas nepievēršas tikai viedo sadales tīklu jautājumam. Gaidāmā Komisijas paziņojuma nolūks šajā jautājumā ir konsultēties ar dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām par Komisijas viedokļiem saistībā ar elektrības un gāzes reģionālajiem sadales tīkliem. Citiem vārdiem sakot, mēs vēlamies pienācīgi sabalansēt mērķus, uzdevumus, aptvertos reģionus un reģionālo iniciatīvu pārvaldību. Ir jāuzsver arī loma, kāda tajā būs ACER — Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas sāks darbu nākamā gada pavasarī.

Kopumā mēs vēlamies panākt Eiropas enerģētikas mērķu īstenošanu ne tikai Eiropā, bet arī reģionālo partnerattiecību jomā. To mēs īpaši veicinām, īstenojot savus pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Ņemot vērā, ka intelektiskie enerģijas tīkli vienlaikus dos arī milzīgu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā un palīdzēs noteikt apgabalus, kas patērē lielu daudzumu enerģijas, un apgabalus, kur energoapgādes infrastruktūra nav pietiekami attīstīta vai tādas pat vispār nav, es vēlos jautāt, kādas ir tās ieguldījumu iespējas, ko jūs apsverat. Ar to es domāju ne tikai starpposma pārskatu, bet arī turpmāko finanšu plānu.

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Jūs zināt, ka šā mērķa īstenošanai ir paredzēti līdzekļi Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā, kuru jūs apstiprinājāt. Tuvākajās nedēļās Komisijai būs jāpieņem lēmums — vispirms pārskatā un pēc tam plānā — vai un kādu mērķu īstenošanai mēs ierosināsim piešķirt budžeta finansējumu ieguldījumiem enerģētikas nozarē, un pēc tam mums par šo jautājumu būs jākonsultējas un jāsaņem apstiprinājums no jums un dalībvalstīm. Nevēloties izteikt minējumus, es kopumā varu sacīt, ka, manuprāt, SET plānā un atveseļošanas plānos paredzētos līdzekļus ir jāturpina ieguldīt tajos apgabalos, kur tie ir apliecinājuši savu lietderību. Citiem vārdiem sakot, es cīnīšos par to, lai mēs iegūtu pastāvīgu finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā — ieguldījumiem ne tikai Eiropas mērogā, bet arī tādiem ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot vietējo un mājsaimniecību aprīkojumu — un es ceru uz jūsu atbalstu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tagad mēs izskatīsim jautājumu Nr. 26, ko ir iesniedzis Chountis kungs un ar kuru uzstāsies Hadjigeorgiou kungs. Šķiet, ka mēs paspēsim izskatīt Iacolino kunga iesniegto jautājumu, bet uz jautājumiem Nr. 28, 29, 30 un 31 diemžēl nāksies sniegt rakstiskas atbildes. Es jau iepriekš atvainojos kolēģiem, kuri ir šeit vai gaida savos birojos.

 
  
  

Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Nikolaos Chountis (H-0419/10)

Temats: Grieķijas enerģijas tirgus liberalizācija

Komisijas amatpersonas, kuras nesen apmeklēja Grieķiju, lai novērtētu Grieķijas, Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda parakstītā memoranda īstenošanu, lūdza Grieķijas valdību privatizēt 40 % valsts elektroenerģijas sabiedrības DEI brūnogļu spēkstaciju un hidroelektrostaciju, kā arī nodalīt elektroenerģijas sadales tīkla īpašumtiesības, lai tādējādi „pilnīgi īstenotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus liberalizācijas projektus” un lai „uzsāktu patērētājiem noteikto tarifu racionalizāciju”.

Vai Komisija varētu paskaidrot, ko nozīmē „patērētājiem noteikto tarifu racionalizācija”? Vai tā uzskata, ka DEI piemērotie tarifi ir zemi?

Vai Komisijas prasība pārdot DEI spēkstacijas atbilst Komisijas kompetencei un pilnvarām?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Jūs runājat par Grieķijas enerģētikas nozari un tās restrukturizāciju. Var pieņemt, ka tirgus atvēršana konkurencei ļaus lietderīgāk sadalīt resursus, tādējādi nodrošinot izaugsmi un nodarbinātību enerģētikas nozarē, un ka tas ietekmēs arī citas ekonomikas jomas. Grieķijai pašai ir jāizlemj, kāds būtu vislabākais valsts enerģētikas nozares restrukturizēšanas veids saskaņā ar ES tiesību aktiem par iekšējo enerģijas tirgu. Īpašumtiesību nodalīšana, kas attiecas uz elektroenerģijas sadales tīkliem un to restrukturizāciju, ir efektīvs konkurences veicināšanas līdzeklis. Pašreizējā situācijā uz Grieķijas sadales tīklu pilnīgu vai daļēju privatizāciju var mudināt arī ar budžetu saistīti apsvērumi. Tas pats attiecas arī uz dažu brūnogļu spēkstaciju un hidroelektrostaciju, kā arī uz valsts elektroenerģijas uzņēmuma pārdošanu. Kā jau es iepriekš minēju, runa ir par ieņēmumiem un konkurenci. Kā tas saskaņā ar ES tiesību aktiem tiek īstenots, ir pašas Grieķijas ziņā.

Viens ar šo jautājumu saistīts aspekts ir atbilstoši pasākumi, ar kuriem kompensēt to, ka valsts elektroenerģijas sabiedrība, būdama vienīgais operators, patlaban izmanto elektrostaciju sniegtās priekšrocības. Attiecībā uz brūnogļu spēkstacijām Grieķija patlaban ir iekavējusi īstenošanas procesu, un tai nāksies ievērot, tai būs jāievēro savas saistības, kas izriet no Komisijas lēmumiem tiesas procesos par konkurenci. Šo jautājumu mēs sekmīgi risinām dialogā ar Grieķijas valdību. Manuprāt, tas ir svarīgi. Šīs valsts valdība patlaban izpilda svarīgas prasības saistībā ar budžetu un valūtu, un tādējādi ir vēl svarīgāk, lai pastāvētu laba sadarbība starp ES tiesību aktiem un Komisiju no vienas puses un Grieķijas valdību no otras puses.

Attiecībā uz patēriņa cenām valdība ir noteikusi vairākas tarifu kategorijas. Tās ir nevienmērīgas un daudzos gadījumos tajās nav ņemtas vērā vairumtirdzniecības cenas jeb, citiem vārdiem sakot, enerģijas ražošanas izmaksas. Tādējādi patlaban šīs valsts ministrija strādā pie tarifu racionalizācijas. Pēc mūsu domām, patēriņa cenām principā būtu jābalstās uz izmaksām, lai motivētu patērētājus taupīt elektroenerģiju un iedrošinātu piegādes uzņēmumus veikt pareizos ieguldījumus. Elektroenerģijas cenas Grieķijā patlaban ir ļoti zemas, daļēji pateicoties rentablai ražošanai brūnogļu spēkstacijās, lētai hidroenerģijai, ko nodrošina pēdējo divu gadu spēcīgie nokrišņi, un pieprasījuma kritumam ekonomikas krīzes dēļ. Turpmākajos gados parādīsies citi faktori, piemēram, dārgāka kurināmā, piemēram, gāzes, arvien plašāka izmantošana un lielākas vides izmaksas, tādēļ cenas Grieķijā celsies. Normāls gada nokrišņu daudzums samazinās hidroelektrostaciju jaudu, un arī tā ietekmē cenas kāps. Šie faktori iespaidos cenas neatkarīgi no tirgus liberalizācijas.

Ņemot vērā strukturālos cenu veidojošos faktorus, ir vēl svarīgāk sistēmas padarīt pēc iespējas efektīvākas un jebkādus cenu kāpumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām noturēt pēc iespējas zemākā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Papildinātajā Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda memorandā ar Grieķiju ir sacīts, ka valdībai ir jāievieš mehānisms, lai nodrošinātu, ka ar šā mehānisma palīdzību regulētie elektrības rēķini pakāpeniski, sākot no šā brīža un ne vēlāk kā 2013. gada jūnijā, sāktu atspoguļot vairumtirdzniecības tirgus cenas.

Citiem vārdiem sakot, mēs aicinām Grieķijas valdību palielināt elektrības cenu uz patērētāju, īpaši sabiedrības mazāk aizsargāto locekļu, un ekonomikas rēķina.

Kā šie pasākumi ietekmēs Grieķijas jaudu un izaugsmi? Vai šie pasākumi, vai lielāki rēķini izvedīs Grieķiju no krīzes un atbrīvos no Starptautiskā Valūtas fonda uzraudzības?

Visbeidzot vēl tikai pagājušajā nedēļā mēs saņēmām atbildi no Rehn kunga par inflācijas spirālveida kāpumu, kas ir sasniegusi 5,6 %. Kā šie pasākumi ietekmēs inflāciju?

 
  
MPphoto
 

  Anni Podimata (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Savā atbildē jūs minējāt elektroenerģijas sadales tīkla īpašumtiesību nodalīšanu. Es gribētu, lai jūs, ja vien jūs to varat, apstiprināt, ka Grieķija gluži tāpat kā visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 72/2009/EK garu un burtu var brīvi izvēlēties vienu no trim līdzvērtīgiem sadales tīkla īpašumtiesību nodalīšanas modeļiem un ka Komisija nevar dalībvalstīm ieteikt, kuru no trim modeļiem tām jāizvēlas īstenot.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Komisāra kungs! Valsts elektroenerģijas sabiedrība DEI ir peļņu nesošs un salīdzinoši veselīgs uzņēmums, neskatoties uz pagājušā gada ievērojamo peļņas kritumu galvenokārt ekonomikas lejupslīdes un patēriņa samazināšanās dēļ.

Man ir ļoti konkrēts jautājums — vai pirms šo priekšlikumu izvirzīšanas Komisija veica kādus pētījumus, lai noskaidrotu to, kādu iespaidu šāds priekšlikums atstās uz uzņēmuma pozīciju enerģijas tirgū, nodarbinātību un tā ienesīgumu?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Notikumu attīstībai Grieķijā es sekoju ar lielu interesi un arī cieņu — ar cieņu pret valdību, kas pašreizējā situācijā domā tālredzīgi, kas ir īstenojusi plašus pasākumus — taupības pasākumus, izdevumu samazināšanu, reformas — un kas sadarbībā ar Komisiju un Eiropas un pasaules iestādēm dara visu, kas ir tās spēkos, lai konsolidētu savu budžetu un tādējādi no savas puses veicinātu eiro stabilitāti.

Protams, mēs skatāmies uz situāciju kopumā, bet ir skaidrs, ka mēs nevaram uz laiku atcelt noteikumus, kas iekšējā tirgū attiecas uz visiem, vai uz pāris gadiem ieviest moratoriju. Tādējādi tās ir nevis manas tiesības, bet gan drīzāk mans pienākums veicināt virzību uz iekšējo tirgu, no monopolstāvokļa uz liberalizāciju un konkurenci, un tādējādi nostiprināt patērētāju pozīcijas. Iekšējā tirgus noteikumi pastāvēja jau ilgu laiku, pirms es pievienojos Komisijai. Īpašumtiesību nodalīšana ir vairākus gadus veca ideja. Man ir attiecīgi jāīsteno noteiktā politika.

Es pilnīgi noteikti esmu gatavs šo saprašanās memorandu interpretēt pragmatiski nevis ierobežojoši jeb, citiem vārdiem sakot, dot Grieķijas valdībai pēc iespējas plašākas manevrēšanas iespējas, kamēr tā attīsta tirgu un sāk rīkoties. Īpašumtiesību nodalīšanas gadījumā mēs, piemēram, nenosakām, ka sadales tīkli ir jāpārdod vai no tiem jāatbrīvojas. Mēs pieprasām pārredzamību un mēs pieprasām, lai sadales tīklu agrākajiem īpašniekiem, kuri turpina darboties enerģētikas nozarē, vairs nebūtu ļauts iejaukties sadales tīkla meitasuzņēmuma operatīvajā darbībā, tādējādi nodrošinot to, ka sadales tīkls ir pieejams ikvienam, kurš to vēlas izmantot, tostarp konkurentiem gāzes un elektrības tirgū.

Galu galā Komisija cenšas godīgi izturēties pret kopējām interesēm, pret Grieķijas vajadzībām. Tas attiecas ne tikai uz budžetu, bet arī uz enerģijas tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 27, ko iesniedza Salvatore Iacolino (H-0420/10)

Temats: Naftas urbumi Vidusjūrā

Dažus mēnešus pēc negadījuma Meksikas līcī uzņēmējsabiedrība „British Petroleum” saskaņā ar 2007. gada nolīgumu šķiet gatavojas veikt piecus jaunus naftas urbumus Lībijas teritoriālajos ūdeņos, aptuveni 600 km attālumā no Sicīlijas, Maltas un Grieķijas krastiem. Ņemot vērā īpašo Vidusjūras bioloģisko daudzveidību un to, ka tā ir slēgta jūra un ka tajā ūdens apmaiņa ir vāja, Komisiju lūdz atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Vai tā ir iecerējusi stingrāk kontrolēt urbumu veikšanu jūrā un, ja ir iecerējusi, tad, kā tas notiks? Vai ierosinājums noteikt moratoriju urbumu veikšanai Vidusjūrā ir īstenojams praksē? Vai Komisijai ir padomā mudināt Lībiju ņemt vērā šā projekta starptautisko ietekmi uz vidi?

Vai Komisija paredz noteikt noziedzīgu nodarījumu pret vidi Eiropas līmenī, lai novērstu bīstamas iniciatīvas dalībvalstīm piederošās zonās un teritorijās?

Vai tā izvērtē iespēju attiecībā uz naftas ieguves uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā, pieņemt stingru rīcības kodeksu, saskaņā ar kuru tiktu aizsargāti cilvēki, vide un laika gaitā sekmīgi attīstītie uzņēmumi, kā tas ir nepieciešams Vidusjūras reģiona gadījumā?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Priekšsēdētāja kungs, godātais deputāta kungs, dāmas un kungi! Šis jautājums joprojām ir ļoti svarīgs punkts manā darba kārtībā. Pavisam nesen, 7. jūlijā, mēs šeit plenārsēdē debatējām par piecām galvenajām jomām, kurās jādarbojas, lai Eiropā un kaimiņu reģionos nodrošinātu pasaulē vislabāko iespējamo aizsardzību darbībām jūrā. Patlaban mēs analizējam, kādi pasākumi ir nepieciešami un piemēroti. Viens aspekts ir pārbaudes un kontroles. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienībā tiktu konsekventi ievēroti visaugstākie drošības standarti. Lai to panāktu, ir vajadzīga cieša sadarbība — ciešāka nekā patlaban — ar un starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, uz kurām patlaban gulstas ievērojama atbildība un kuras ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu un noteikumiem un to ievērošanu.

Mēs vēlamies nodrošināt to, lai dalībvalstu kontrole pār darbībām jūrās būtu vienota un vienlīdz barga visā Eiropā. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem tiesību aktiem arī atļauju piešķiršana darbībām jūrā ir dalībvalstu kompetencē. Pirms šīs vasaras notikumiem mans padoms bija piesardzīgi izturēties pret darbībām jūrā, kā arī turpināt darbu pie šā jautājuma vai ieviest licences, īpaši tajos gadījumos, kad darbs norit ekstremālā vidē un apstākļos. Dažas dalībvalstis, tostarp Itālija, ir nolēmušas izmantot šo preventīvo pieeju. Savukārt Komisija rīkosies, lai garantētu augstu drošības līmeni visā pasaulē. Patlaban mēs runājam par Eiropas reģioniem, konkrēti — Vidusjūru. Šeit mēs esam vienlīdz ieinteresēti vides jautājumos, jo katastrofa Eiropas Savienības ūdeņos ātri vien varētu radīt postošas sekas Vidusjūras dienvidu krastā un otrādi. Tādēļ mēs esam sazinājušies ar atbildīgajām Alžīrijas un Lībijas ministrijām un piedāvājuši ministriem šajā jomā aktīvi sadarboties. Vidusjūras vides kvalitāte ir nedalāms jēdziens.

Komisija strādā, lai ierosinātu noteikt augstus drošības standartus visā pasaulē. Tādēļ mēs diskutējam un sazināmies ar ASV iestādēm un Kongresu. Manuprāt, Eiropas tiesību aktos būtu jāietver skaidri noteikumi par atbildību. Šajā jomā ir iespējams panākt uzlabojumus, konkrēti, paplašinot esošo vides tiesību aktu ģeogrāfisko vērienu, lai plašāk aptvertu tādus jautājumus kā bioloģiskā daudzveidība un secīgs kaitējums. Direktīva par vides aizsardzību ar krimināllikuma palīdzību stāsies spēkā šā gada beigās. Vajadzības gadījumā mēs sagatavosim jaunus tiesību aktu priekšlikumus.

Attiecībā uz Vidusjūrā strādājošu uzņēmumu rīcības kodeksu mēs kopā ar dalībvalstīm vēlamies nodrošināt un mums ir jānodrošina tas, lai nozare veiktu visus iespējamos pasākumus drošības uzlabošanas jomā, ieviestu visaugstākā līmeņa preventīvos pasākumus un sagatavotu negadījumu seku novēršanas plānus. Tam ir jāattiecas ne tikai uz Eiropas ūdeņiem, bet visiem ūdeņiem — tostarp arī Eiropas Savienības kaimiņvalstu ūdeņiem. Mums ir no šāda aspekta jāpārbauda licencēšanas procedūras un jāprasa pierādīt, ka operators tehniskā ziņā spēj tikt galā ar kritiskām situācijām. Mums ir jāpieprasa arī finansiālā nodrošinājuma apliecinājums, citiem vārdiem sakot, apliecinājums tam, ka operators spēs segt zaudējumu radītās izmaksas arī tad, ja notikumi risināsies sliktākajā iespējamajā veidā. Nepieciešamības gadījumā būtu jāpieprasa obligāta apdrošināšana.

Pēc dažām nedēļām Komisija nāks klajā ar paziņojumu par naftas un gāzes urbumu drošību jūras zonā, un tajā būs ietverti tādi pasākumi, kādus es tikko aprakstīju, lai Eiropas iedzīvotājiem un videi nodrošinātu visaugstākās pakāpes drošību. Šo paziņojumu mēs iesniegsim arī Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un būsim priecīgi ar to iesaistīties padziļinātās sarunās par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlos paskaidrot — acīmredzot komisāra piedāvātās garantijas ir uztvertas labvēlīgi, un man tas ir jāatzīst. Tomēr, komisāra kungs, vai jūs nedomājat, ka saistībā ar Lībijas iestādēm būtu iespējams īstenot vēl kādus pasākumus, lai šis moratorijs, kuru mēs esam apsprieduši, varētu patiešām stāties spēkā, un vai jūs arī nedomājat, ka šādu efektīvu darbību saskaņošanu varētu vēl sekmīgāk īstenot saskaņā ar Vidusjūras rīcības plānu?

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Kādi starptautiski instrumenti ir mūsu rīcībā, ar kuriem mēs varēsim īstenot tādu globālu konkurences sistēmu un licencēšanas procedūru, kas ikvienam nodrošina vienlīdzīgas iespējas un vienlaikus arī vienādus riskus un vienādas izmaksas? Mēs esam to piedzīvojuši daudzās licencēšanas procedūrās, mēs vienkārši vairs nespējam radīt vajadzīgās struktūras. Tādēļ mēs esam norūpējušies par to, lai mums būtu ātras un efektīvas un vienlaikus pamatīgas un precīzas licencēšanas procedūras, bet lai mums būtu arī pietiekami daudz laika īstenot projektus. Tas ir īpaši svarīgi.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). (LT) Es nevarēšu uzdot savu jautājumu, bet arī mani ļoti interesē iepriekšējais jautājums. Es atbalstu Eiropas Komisijas centienus izveidot atbilstoši spēcīgu tiesisko sistēmu vides aizsardzības jomā un jautājumos, kas ir saistīti ar naftas ieguvi Eiropas Savienībā.

Jautājums ir ļoti līdzīgs — kāda veida problēmas draud Vidusjūrai? Mans jautājums ir saistīts ar Baltijas jūru, un tas ir saistīts arī ar trešām valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Es ticu, ka savā teritorijā Eiropas Savienība pati tiks galā ar saviem uzdevumiem, bet kā lai mēs nodrošinām dialogu ar trešām valstīm, un vai Eiropas Komisija varētu atsevišķām dalībvalstīm kaut kā palīdzēt veidot sadarbību ar kaimiņvalstīm?

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis.(DE) Pirmkārt, mums pašiem dalībvalstīs vai Eiropas mērogā ir jāpieņem visaugstākie standarti, kas ir tehniski izpildāmi visā pasaulē. Šeit es varu minēt, ka Apvienotajai Karalistei ir augsti standarti un augsta līmeņa prasmes. To pašu var sacīt par mūsu partnervalsti Norvēģiju. Savā paziņojumā mēs ceram dalībvalstīm izteikt priekšlikumu visā Eiropā par vispārēji saistošiem noteikt visaugstākos standartus tādās jomās kā licencēšana, darbības drošība, ārkārtas situāciju plānošana, darbinieku apmācība un kvalifikācijas uzlabošana.

Otrkārt, mēs pievērsīsimies šim jautājumam ārvalstu sarunās par enerģētikas nozari. Šādi mēs jau esam rīkojušies ar Lībiju, un vajadzības gadījumā mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. To visu ir iespējams iekļaut arī citos dialogos, proti, dialogos ar partnervalstīm, piemēram, Krieviju, par Melno jūru un Baltijas jūru.

Treškārt, mēs vēlamies ietekmēt uzņēmumus, kas strādā Eiropā. Ja mēs pieņemam, ka uzņēmums, piemēram, „Shell”, „Total” vai „BP”, pats sev nosaka standartus, un ja mēs nosakām, ka šādi standarti ir saistoši jūras dzīļu urbumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā, tad es domāju, ka tie paši standarti, kas tiek attiecināti uz Ziemeļjūru un kurus tur ir iespējams tehniski un finansiāli īstenot, ir iespējams īstenot arī Lībijā. Citiem vārdiem sakot, mēs neļausim Eiropas uzņēmumiem, strādājot citās pasaules daļās, pazemināt savus standartus. Tādēļ mēs centīsimies, lai Eiropas uzņēmumi eksportētu tos tehniskos standartus, kurus viņi uzskata par īstenojamiem Eiropā, tādējādi veicinot Vidusjūras un citu teritoriju aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es atvainojos, bet uz jautājumiem Nr. 28 – 32 tiks sniegtas rakstiskas atbildes. Kā jau es sākumā minēju, mums šovakar atvēlētais laiks ir ierobežots. Tagad ķersimies pie jautājumiem, kas ir uzdoti Geoghegan-Quinn kundzei. Sāksim ar jautājumu Nr. 33, ko ir iesniedzis Tsoukalas kungs. Es domāju, ka mēs paspēsim tikt vismaz līdz 35. jautājumam, un tad skatīsimies, kā mums veicas.

 
  
  

Jautājums Nr. 33, ko iesniedza Ioannis A. Tsoukalas (H-0401/10)

Temats: Nepieciešamība radikāli pārstrukturēt Eiropas pētniecības finansēšanas sistēmu

Sarežģītās un garās procedūras, kas jāiziet, lai saņemtu pētniecības finansējumu, attur pētniekus pieprasīt Savienības finansējumu. Nesenie Komisijas paziņojumi par pētniecības pamatprogrammas vienkāršošanu, šķiet, pamatojas uz pakāpeniskas uzlabošanas loģiku. Taču ir nepieciešama īstena administratīva revolūcija attiecībā uz to, kā Savienība plāno, finansē un pārvalda pētniecību.

Kādi ir Komisijas priekšlikumi, lai vienkāršotu pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības finansēšanu? Kāds ir Komisijas viedoklis par to, lai finansēšanu saistītu ar paredzamajiem rezultātiem? Kā Komisija vērtē iespēju ieviest vienotu administratīvās un loģistikas vadības sistēmu Eiropas un dalībvalstu kontekstā? Kādus konkrētus priekšlikumus piedāvā Komisija, lai Eiropā sekmētu augsta riska pētniecību? Ko Komisija plāno darīt, lai novērstu pastāvīgo intelektuālā darbaspēka emigrācijas tendenci?

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Šā gada aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu, ierosinot veselu pasākumu kopumu, tostarp ne vien pakāpeniskus uzlabojumus, bet arī visaptverošas izmaiņas, kuru īstenošanai ir nepieciešams pārskatīt ES pētniecības tiesisko bāzi un pārvērtēt līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, riska uzņemšanos un izvairīšanos no tā.

Viena no iespējām, ko Komisija ir izvirzījusi plašākai apspriešanai ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām, ir virzīšanās uz tādu pieeju, kas būtu orientēta uz rezultātiem un kas paredzētu visa projekta finansēšanu ar vienreizēju maksājumu. Šāda pieeja atbrīvotu no pienākuma sagatavot smalki izstrādātus izmaksu pārskatus, jo tiktu ieviests vienreizējs maksājums par visu projektu, un maksājumi tiktu piesaistīti tikai un vienīgi ziņojumiem par zinātniski tehnisko progresu. Tomēr Komisija apzinās, ka šādai pieejai ir iespējami trūkumi, piemēram, sarunu procedūru ilgums, un dažādu ieinteresēto personu attieksme pret to ir atšķirīga.

Tādēļ Komisija ierosina pirms konkrētu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas rūpīgi izpētīt visas īstenošanas nianses un varbūtējās sekas. Septītajā pētniecības pamatprogrammā, FP7, aptuvenais laiks līdz dotāciju piešķiršanai ir līdz 340 dienām, tas ir aptuveni par vienu mēnesi mazāk nekā Sestajā pētniecības pamatprogrammā, FP6. Lai arī Komisija atzīst, ka pastāv iespēja attiecīgos procesus vēl vairāk paātrināt, kopā ar valstu finansētājiem veiktie etalonmērījumi liecina, ka salīdzinoši sarežģītiem projektiem viens gads līdz dotāciju saņemšanai pilnīgi noteikti nav nekas neparasts.

Cenšoties radīt Eiropas Pētniecības telpu, valstu un Eiropas pētniecības finansēšanas sistēmu administratīvā saskaņošana ir ilgtermiņa mērķis, kuru atbalsta arī Komisija. Sestajā un Septītajā pētniecības pamatprogrammā šā mērķa sasniegšanu veicina ERA-NETS, un kopīgas plānošanas iniciatīvas vēl vairāk veicinās progresu.

Kā nākamais solis nesen tika radīta ieinteresēto personu platforma, lai izveidotu kopējus principus par ārēju finansējumu Eiropas Pētniecības telpā. Liela riska un lielu sasniegumu projekti īpaši tiek gaidīti no īpašās programmas „Idejas”, ko īsteno Eiropas Pētniecības padome. Sākotnējā analīze liecina, ka Eiropas Pētniecības padomes sagatavotajam atlases procesam sekmīgi izdodas piesaistīt finansējumu šiem liela riska un lielu sasniegumu projektiem.

Marijas Kirī vārdā nosauktā programma ir nozīmīgs instruments, lai novērstu pastāvīgo intelektuālā darbaspēka emigrācijas tendenci pētniecībā. Kopš 1994. gada Marijas Kirī programma Eiropā ir devusi iespēju izveidot aptuveni 50 000 jaunus pētniecības amatus dažādos karjeras attīstības posmos un ar pievilcīgu atalgojumu. Marijas Kirī programma, kuras kopējais budžets FP7 ir 4,7 miljardi eiro, dos iespēju aptuveni 50 000 pētnieku, tostarp 10 000 doktora grāda kandidātu, iegūt novatoriskas prasmes, kas paplašinās viņu karjeras perspektīvas gan valsts, gan privātajā sektorā un sagatavos viņus darbam nākotnē.

Visbeidzot ir restrukturizētas un vienkāršotas Marijas Kirī programmas reintegrācijas dotācijas, apvienojot tās vienotā karjeras integrācijas dotāciju shēmā, kas īpaši pievēršas intelektuālā darbaspēka aizplūšanas problēmai.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis A. Tsoukalas (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Paldies komisārei par atbildi. Mana jautājuma mērķis bija pievērst uzmanību faktam, ka par spīti saviem pompozajiem un godkārīgajiem plāniem Eiropas Savienībai pašā sākumā noteikto Lisabonas mērķu īstenošana vēl tikai ir priekšā. Tā rezultātā Āzijas un Klusā okeāna valstīm šogad pieder 30 % no biometrijas tirgus salīdzinājumā ar ASV 28 % tirgus daļu un Eiropu, kas velkas nopakaļus.

Varbūt augstie standarti, kurus Oettinger kungs pieprasīja noteikt dziļurbumiem, būtu jāattiecina arī uz pētniecību.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Komisāres kundze! Nesen notika ļoti aktīvas debates par pētniecības finanšu shēmu saistībā ar ITER projektu. Notika karstas debates par finansējuma samazināšanu Septītajai pētniecības pamatprogrammai un konkurētspējas un inovāciju programmai, un visas Parlamenta grupas noraidīja finansējuma samazināšanu šajā jomā. Vai jūs varat prognozēt jaunas finanšu shēmas sagatavošanu ITER projektam, kas tiktu no jauna apspriesta arī starptautiskā līmenī?

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Mans jautājums ir saistīts ar iespēju kādu pētniecības finansējuma procentu daļu, teiksim, 15 % piešķirt tikai konkurences veicināšanai starp maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo bieži maziem un vidējiem uzņēmumiem nav iespēju nodrošināt līdzfinansējumu vai, pretendējot uz līdzfinansējumu, sacensties ar lieliem uzņēmumiem. Es arī vēlos jautāt, vai jūs apsverat iespēju izveidot vienotu noteikumu kopumu, kas attiektos uz dažādiem pētniecības finansējuma avotiem, lai universitātēm būtu vieglāk iegūt finansējumu.

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies deputātiem, kuri uzdeva jautājumus. Patiesībā viens no tiem — pēdējais — ir tāds pats kā aiznākamais jautājums. Tādēļ varbūt, ja deputāte man atļaus, es uz to atbildēšu vēlāk.

Ir svarīgi uzsvērt politisko aspektu, ka mums patiešām ir nepieciešams iestāžu nolīgums par ES pētniecības programmu darbību. Tādēļ mēs ļoti cieši sadarbojamies ar divām attiecīgajām Parlamenta komitejām — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Budžeta kontroles komiteju, kā arī ar Revīzijas palātu, lai šajos ļoti svarīgajos jautājumos sagatavotu kopēju politiku.

Noteikumiem, kas regulēs ES pētniecības programmu darbību, ir jābūt precīzi definētiem un, kas ļoti svarīgi, tiem ir jābūt saskanīgiem. Lai arī kas iesniegtu pieteikumus pētniecības programmām — trešā līmeņa izglītības iestādes, pētniecības centri vai privātā sektora uzņēmumi — viņiem ir precīzi jāzina, kā mūsu ES finansētās pētniecības iniciatīvas darbosies tīri praktiskā ziņā.

Tādēļ mēs Komisijā esam sagatavojuši politiku, kuras pamatprincipi ir vienkāršošana un informēšana, un par to patlaban norit sarunas un ļoti intensīvas diskusijas, jo mēs apzināmies, ka šīs jomas politika ir jāvienkāršo vēl vairāk. Programmu vienkāršošana mums — man un Komisijai kopumā — ir viena no svarīgākajām politiskajām prioritātēm, un mums ir jāstrādā ļoti saprotamā un noteiktā veidā un sadarbībā ar Parlamentu, ja mēs vēlamies šo vēl lielāko vienkāršošanu panākt.

Kas attiecas uz ITER, tad tas ir jautājums, kas mūs — ne tikai šo Komisiju, bet arī iepriekšējo — savā ziņā ir nomocījis. Tas ir jautājums, uz kuru ir vajadzīga visaptveroša atbilde. Komisija ir izteikusi priekšlikumu. Patlaban šis priekšlikums tiek apspriests, un es ļoti labi apzinos, kāda ir Parlamenta attieksme pret to, no kurienes tiek ņemts ITER finansējums, tomēr tas ir novatorisks projekts, kas var nest neaptveramus ieguvumus — turklāt ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei kopumā — ja tas būs sekmīgs. Turklāt tas ir projekts, kurā, kā jūs zināt, nav iesaistīta tikai viena pati Eiropas Savienība, bet kurā mums ir starptautiski partneri.

Tādējādi mēs ļoti rūpīgi, cieši un saskaņoti sadarbojamies ar saviem starptautiskajiem partneriem, lai spētu šo projektu virzīt uz priekšu. Es nešaubos, ka sadarbojoties ar jums un saņemot jūsu atbalstu, mēs to spēsim.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kā jau es teicu pašā sākumā, mūsu laiks šodien ir ierobežots, un plkst. 20.15 es pāriešu pie jautājumiem, kas ir uzdoti Hahn kungam. Kelly kungs, man ir aizdomas, ka mēs nepaspēsim izskatīt jūsu uzdoto jautājumu Nr. 36, kā arī tam sekojošos jautājumus, proti, jautājumus Nr. 37, 38, 39, 40 un 41.

 
  
  

Jautājums Nr. 34, ko uzdeva Georgios Papanikolaou (H-0407/10)

Temats: Eiropas Pētniecības padomes darbības novērtējums

Eiropas Pētniecības padomes darbība oficiāli tika uzsākta 2007. gada 27. februārī Berlīnē. Eiropas Pētniecības padomes galvenais mērķis ir finansēt progresīvu pētījumu programmas, un tās budžets, kas saistībā ar Septīto pamatprogrammu piešķirts līdz 2013. gadam, ir 7,5 miljardi euro. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir veicināt jauninājumus un tādējādi arī jaunus produktus un pakalpojumus, lai saglabātu Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju pasaules līmenī.

Vai Komisija varētu atbildēt uz turpmākajiem jautājumiem: Ņemot vērā, ka Eiropas Pētniecības padome darbojas jau trīs gadus, kādus vērā ņemamus rezultātus šī padome ir sniegusi Eiropas konkurētspējas palielināšanas ziņā? Vai minētās padomes darbība ir ļāvusi sasniegt augstāku līmeni Eiropā izgudrojumu un jauninājumu jomā?

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Eiropas Pētniecības padomei (ECR) ir sava loma visu trīs mērķu īstenošanā. Ir acīmredzami, ka gudra izaugsme nozīmē uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas veidošanu. Lai to panāktu, mums ir jānostiprina ikviens inovāciju ķēdes posms, sākot no teorētiskās pētniecības līdz komerciālai izmantošanai.

Eiropas nākotnes labklājības atslēga ir tās ideju kvalitāte un spēja pārvērst tās tādos produktos, procesos un pakalpojumos, ko vēlēsies iegādāties cilvēki visā pasaulē.

Lai izveidotu inovāciju savienību, pirmais priekšnoteikums, kas jāizpilda, ir mūsu zināšanu bāzes nostiprināšana un izcilības sekmēšana, un tieši to jau patlaban dara ECR.

Ļoti īsā laikā ECR ir ieguvusi pasaules mēroga atzinību kā globāla līmeņa pētniecības finansēšanas aģentūra. Tas tika atzīts neatkarīgā apskatā, ko 2009. gada jūlijā veica sešu ievērojamu ekspertu grupa, un, lai arī pirmo projektu īstenošana sākās tikai 2008. gada otrajā pusgadā, daudziem no tiem jau patlaban ir ļoti daudzsološi un lietderīgi rezultāti.

Piemēram, Londonas Imperiālās koledžas pētnieki ir publicējuši novatoriskus rezultātus par laboratorijās audzētu kauliem līdzīgu materiālu kvalitāti — tos ir iespējams implantēt īstajos kaulos, lai palīdzētu tos atjaunot. Viņi ir izveidojuši jaunu uzņēmumu, kas izstrādā bioloģiski aktīvus materiālus, kurus iespējams izmantot kā alternatīvu kaulu pārstādīšanai, ārstējot kaulu slimības un sarežģītus lūzumus.

Frankfurtes Universitātes pētnieku komanda ir publicējusi ievērojamus rezultātus, kas parāda, kā uzlabot asinsriti, bloķējot noteiktus ģenētiskus fragmentus. Šim pētījumam piemīt milzīgs potenciāls, izstrādājot jaunu paņēmienu infarkta ārstēšanā, un šie pētnieki jau ir iesnieguši pieteikumu, lai savu metodi patentētu.

Tādējādi projekti, kuru mērķis ir rast atbildes uz būtiskiem pētniecības jautājumiem, rada radikāli jaunas idejas, kas veicinās jaunas inovācijas, un tās ir nepieciešamas arī sabiedrības lielo problēmu risināšanai.

Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais — ECR arī ir sekmīgi kļuvusi par etalonu, ar kuru var vērtēt valstu inovāciju sistēmu konkurētspēju. Vairākās valstīs, piemēram, Francijā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā ECR ir palīdzējusi uzsākt valstu finansēšanas sistēmu reformēšanu. Izveidojot pasaules mēroga izcilības etalonus profesionālapskatē un finansētajā pētniecībā, ECR veicinās Eiropas progresīvās pētniecības statusu, popularitāti un pievilcību.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Paldies, komisāres kundze, par atbildi. Pētniecība patiešām ir tieši saistīta ar inovācijām, un inovācijas ir izaugsmes priekšnoteikums. Saistībā ar to, ko jūs tikko sacījāt, es vēlos jums uzdot šādu jautājumu: ja atmiņa mani neviļ, jūs minējāt Londonu, Poliju, Zviedriju, bet no Eiropas dienvidu valstīm jūs minējāt tikai Portugāli.

Vai ir pieejama plašāka informācija, īpaši saistībā ar Eiropas dienviddaļas valstīm, par daudzsološām jaunām idejām un to, kā tiek izmantots Kopienas finansējums pētniecībai? Ņemot vērā, ka šīm valstīm ir ļoti slikti rādītāji, vai mēs lielāko uzmanību pievēršam izaugsmei? Protams, es šeit domāju Grieķiju, Spāniju un citas Eiropas dienvidu valstis.

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Diemžēl man nav konkrētas informācijas par dienvidu valstīm, kādu lūdza godātais deputāts. Tomēr es gribu teikt, ka Eiropas Pētniecības padome, izvērtējot pieteikumus, ņem vērā tikai un vienīgi izcilību. Tā neņem vērā, kura valsts, kurš pētniecības centrs tas ir — neviens no šiem aspektiem netiek ņemts vērā, atbildot un lemjot par to, kam tiem piešķirtas dotācijas. Tā vērtē tikai un vienīgi izcilību.

Tas, manuprāt, ir iemesls, kādēļ viņi ļoti ātri ir ieguvuši tik starptautiski plaši zināmu reputāciju, jo tiek atzīts, ka viņi savos lēmumos ņem vērā vienīgi izcilību. Tas mums ir jāiedrošina un jāattīsta. Tāpat Eiropas Pētniecības centram ir jāturpina sadarboties ar Eiropas uzņēmumiem.

Es gribu teikt, ka nākamgad Eiropas Pētniecības padome ieviesīs tādu finansēšanas iespēju kā „koncepcijas apstiprinājums”, kuras mērķis ir novērst finansējuma trūkumu inovāciju procesa sākuma posmos, kad, piemēram, potenciālai saimnieciskās darbības koncepcijai ir vajadzīga pārbaude, veicot testēšanu vai izgatavojot prototipus, vai arī ir nepieciešams atrast piemērotu tirgu, vai noteikt aizsargājamas intelektuālā īpašuma tiesības. Pilnīgi noteikti ļoti svarīgi ir mudināt Eiropas Pētniecības padomi attīstīties un kalpot par šādu katalizatoru visā pasaulē.

Vienlaikus ir interesanti vērot, ka vairākas dalībvalstis, tostarp dienvidos, patlaban analizē Eiropas Pētniecības padomes koncepciju un domā, ka varbūt arī viņiem pašiem būtu jāapsver pētniecības padomes izveide savas valsts teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 35, ko uzdeva Pat the Cope Gallagher (H-0409/10)

Temats: MVU līdzdalība ES pētniecības programmās

Vai Komisija var izklāstīt, ko tā dara, lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību ES pētniecības programmās?

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Komisija ir apņēmusies palielināt mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību ES pētniecības programmās un palīdzēt tiem visbeidzot ievest tirgū savu inovāciju rezultātus. Tā ir Komisijas prioritāte, un tāda tā paliks visā atlikušajā Komisijas pilnvaru laikā.

Pirmkārt, Komisija ir apņēmības pilna padarīt programmas pēc iespējas pieejamākas maziem un vidējiem uzņēmumiem, maksimāli vienkāršojot procedūras un vienlaikus, protams, nodrošinot pareizu finanšu pārvaldību. Šajā sakarā jau ir sperti vairāki konkrēti soļi, piemēram, ir samazināta prasība nodrošināt revīzijas apliecinājumus, retāk tiek veiktas ex-ante finansiālo iespēju pārbaudes un aizsardzības pasākumi, ir vienkāršota projekta atskaišu sagatavošana. Bet ir vajadzīgi vēl citi pasākumi.

Komisija ir piedāvājusi apspriešanai paziņojumu par vienkāršošanu, kas formāli Parlamentam un Padomei tika iesniegts šā gada 29. aprīlī, un tajā tiek piedāvāti vairāki jauni īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, tostarp ir ierosināts ieviest vienreizējus maksājumus, lai segtu MVU īpašnieku, kas ir uzņēmuma vadītāji, personāla izmaksas.

Komisija šos pasākumus virzīs uz priekšu pēc iespējas ātrāk, un vajadzības gadījumā rosinās veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā.

Otrkārt, jaunākajā Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kas tika publicēta šā gada 20. jūlijā, Komisija ir ieviesusi vairākus īpaši MVU domātus pasākumus, tostarp iezīmētus budžetus.

Tiek lēsts, ka MVU daļa budžetā pieaugs no tagadējiem 14,7 % līdz 15,7 % no sadarbības programmas, kas ir nedaudz vairāk par 15 % mērķi, kas noteikts pamatprogrammas tiesību aktos. Protams, joprojām pastāv pilnveidošanas iespējas, un Komisija turpinās rūpīgi vērot jauno pasākumu attīstību.

Treškārt, vēl viena iniciatīva, kas vienlīdz spēcīgi atbalsta arī MVU, ir Eurostars — kopā ar Eureka īstenota pētniecības un attīstības programma, kas aptver 26 dalībvalstis un sešas asociētās valstis. Tās mērķauditorija ir pētniecības un attīstības jomā strādājoši MVU tirgus prasībām atbilstošos projektos.

Ceturtkārt, Eiropas Uzņēmumu tīkls, kas tika izveidots 2008. gadā konkurētspējas un inovāciju programmā, sniedz pakalpojumus MVU, iedrošinot viņu līdzdalību FP7.

Konkrētāk runājot, šis tīkls kopā ar valstu kontaktpunktiem un pilnībā papildinot cits citu, palīdz MVU, sniedzot atbalstu, lai veicinātu informētību un spēju piedalīties FP7, palīdzot saistīt jaunus MVU un FP7 priekšlikumus un meklēt partnerus, īstenojot kopīgus MVU domātus pasākumus un konsultējot par aktuālu ar MVU saistītu tēmu iekļaušanu darba programmās.

Tiek lēsts, ka šo pasākumu un darbību rezultātā līdz FP7 īstenošanas beigām tiešu labumu no programmas būs guvuši aptuveni 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu.

Visbeidzot tiek plānots, ka 2011. gadā darbību tiešsaistē sāks e-mācību platforma, kas ir izveidota īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tās mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi pētniecības un attīstības projektiem un to rezultātu izmantošanu, nodrošinot bezmaksas mācības tiešsaistē, individuālām prasībām atbilstošu informāciju un forumu savstarpējai saziņai.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE).(GA) Paldies, komisāre, par šo visaptverošo atbildi. Neliela mēroga uzņēmējdarbība un mazi uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas mugurkauls. Šā sektora atbalstam, kā jūs zināt, ir būtiski svarīga nozīme, lai Eiropas Savienība turpmāk uzlabotu savu situāciju ekonomikā.

„Eiropa 2020” pētniecību un uzņēmējdarbību ir izvirzījusi Eiropas ekonomikas stratēģijas priekšplānā.

Tomēr vai nav taisnība, ka ir īpaši svarīgi uzlabot MVU iesaistīšanās pakāpi Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai? Tādēļ es komisārei vēlos jautāt, ko vēl Eiropas Komisija var darīt, lai veicinātu šīs nozares spēju iegūt finansējumu ikgadējās Eiropas Savienības pētniecības programmās.

 
  
MPphoto
 

  Brian Crowley (ALDE). – Ir trīs lietas, kam uzreiz ir jāpievērš uzmanība — 90 % jaunu produktu, kas radušies uz pētniecību vērstu programmu rezultātā, ir radīti mazos un vidējos uzņēmumos, tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko tie saskaras, ir saistīta ar visu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomu.

Vai ir kādi plāni, vai jūs saskaņojat sava direktorāta un citu direktorātu darbību, lai šo problēmu risinātu? Otrkārt, vai jūs īpaši pievēršaties jaunām jomām — kvantu fizikai un tehniskas uzglabāšanas datiem — kā jaunām iespējām pētniecības un attīstības finansēšanas jomā?

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Pirmkārt, es domāju, ka komisāre būtu varējusi atbildēt uz manu jautājumu, tomēr tā nav problēma, jo tas ar šo ir saistīts.

Tam laiks ir pienācis ātrāk, nekā gaidīts.

Mans jautājums ir šāds — kā jūs domājat, kurās jomās visātrāk parādīsies jūsu lieliskā darba un uzņēmības, ar kādu jūs veicat savus darba pienākumus, rezultāts, lai cilvēki redzētu, ka jūsu darbs nes ieguvumus un, protams, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu radīt darbvietas un ražotnes?

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle.(GA) Vispirms es vēlos sacīt Gallagher kungam, ka es esmu priecīga, ka viņš man deva iespēju manā pirmajā Parlamenta apmeklējumā jautājumu laikā atbildēt uz jautājumu savā dzimtajā valodā.

Var cerēt, ka Pētniecības izpildaģentūra, kurai 2009. gada jūnijā tika piešķirta autonomija, ievērojami uzlabos lēmumu pieņemšanas procesa ātrumu un efektivitāti, tādējādi uzlabojot tos pamatprogrammas pakalpojumus, kas ietilpst aģentūras atbildības jomā. Acīmredzami tas īpaši attiecas uz MVU darbspējas palielināšanas programmu.

Saskaņā ar 2011. gada sadarbības plāniem ir īstenota īpaša jauna politika, un šai politikai ir jāmudina mazie un vidējie uzņēmumi un viņu pētniecības partneri līdzdarboties. Šīs politikas attīstība tiks rūpīgi pārraudzīta, un šie centieni tiks turpināti 2012. un 2013. gada plānos.

Ar citiem iespējamiem noteikumu un procedūru vienkāršošanas veidiem var iepazīties 30. aprīļa paziņojumā par vienkāršošanu — to es, protams, jau pirms brīža minēju. Dažus politikas pasākumus ir iespējams īstenot nekavējoties saskaņā ar esošo tiesisko un regulatīvo sistēmu, tā saucamo „Pētniecības dalībnieku portālu”; piemēram, sākot tā darbību, uzlabojot profesiju struktūru un laiku, lieluma dēļ restrukturizējot konsorcijus.

Komisija pati patlaban analizē otru politikas pasākumu kopumu, piemēram, varbūtējas izmaiņas Komisijas noteikumos, kas ļautu palielināt vidējās personāla izmaksas, izmantot vispārējus principus, nevis konkrētus noteikumus un pārskatīt noteikumus par augļotāju kontiem.

Godātajam deputātam Crowley kungam, protams, ir taisnība, kad viņš runā par to, ka liels skaits jaunu projektu plūst straumēm, un apgalvo, ka viena no daudzajām problēmām, ar ko saskaras MVU, ir intelektuālā īpašuma tiesību problēma.

Es vadu komisāru grupu inovāciju jautājumos, un viens no maniem kolēģiem, protams, ir komisārs Barnier, kurš ir īpaši nobažījies par visu šo jomu. Mēs esam ļoti cieši sadarbojušies — to, es ceru, jūs redzēsiet, kad oktobra sākumā tiks publicēta inovāciju politikas pamatiniciatīva —, lai censtos rast risinājumu daudzajām problēmām, ar kurām MVU un, jā, arī citi, saskaras tieši saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

Runājot par tehniskas uzglabāšanas datiem, protams, kā jau jūs teicāt, šajā jomā ir daudzas izmantojamas iespējas, un patiešām ir daudzi privāti uzņēmumi, kas uzskata, ka šī joma viņiem paver iespējas spēt šīs iespējas izmantot. Mēs vēlētos, lai pēc inovāciju politikas pamatiniciatīvas publicēšanas mēs būtu liecinieki nopietnam Komisijas mēģinājumam ierosināt drosmīgus un bezbailīgus priekšlikumus, kurus, kā mēs zinām, protams, pēc tam būs jāapspriež, bet kuri aci pret aci stātos pretī šiem jautājumiem, problēmām un barjerām un ķertos pie to risināšanas.

Es ceru, ka tie uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti šāda veida jautājumos, redzēs, ka Komisija ir gatava reaģēt labvēlīgi, un mums ir nepieciešams viņu atbalsts.

Kelly kungs pieminēja ātrus rezultātus un to sasniegšanas laiku. Jāteic, ka ātri rezultāti laika ziņā izrietēs no inovāciju pamatiniciatīvas. Manuprāt, jūs redzēsiet, ka tajā ir risināti jautājumi, kas ir saistīti ar standartiem, noteikumiem, intelektuālo īpašumu un patentiem. Manuprāt, pēc tam, kad būs faktiski publicēta pamatiniciatīvu politika, jūs redzēsiet, ka mēs esam pievērsušies visiem šiem jautājumiem, tostarp riska kapitāla problēmai, kas daudziem maziem uzņēmumiem patlaban ir ļoti sarežģīts jautājums, ka mēs esam apspriedušies ar pētniecības centriem, universitātēm, valsts un privātiem uzņēmumiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par to, kam šajā pamatiniciatīvā būtu jābūt.

Tomēr politikas ierosināšana neatrisina problēmas. Pēc tam mums tā ir jāpārrauga, mums tā ir jāatbalsta, mums ir jānodrošina, lai tie, kuri šo politiku izmanto, ir gatavi ar mums sadarboties, un to vidū, protams, ir arī Eiropas Parlamenta deputāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 42, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0400/10)

Temats: Donavas stratēģija un Eiropas reģioni

Kāda loma Donavas stratēģijā paredzēta Bavārijas un Austrijas sadarbībai ar Čehijas Republiku, un kāda ir situācija attiecībā uz kultūras un tūrisma politikas dimensiju, Eiropas Savienībai atbalstot attiecīgos Eiropas reģionus?

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis.(DE) Paldies par šo jautājumu. Bavārijas, Austrijas un Čehijas sadarbības perspektīvas patiešām ir lieliska izdevība turpināt attīstīt šo reģionu, kurā pavisam kopā dzīvo 5 miljoni cilvēku. Kultūras un tūrisma politikas dimensijām var būt ievērojama nozīme šā eiroreģiona attīstībā. Šim reģionam ir īpaša loma arī Donavas stratēģijā; konsultēšanās ar šo reģionu notika jau stratēģijas sagatavošanas gaitā. Īpaši liela uzmanība ir pievērsta tūrismam šajā reģionā. Tāpat ir saņemti interesanti priekšlikumi kultūras sadarbības jomā, piemēram, saistībā ar kultūru dialogu.

Runājot par šiem reģioniem sniegto palīdzību, Čehijas Republika, Austrija un Bavārija reģionā īsteno dažādas sadarbības programmas, kurām pašreizējā periodā subsīdijās ir piešķirti gandrīz 430 miljoni eiro. Tā ir ievērojama summa, un tagad pašu reģionu ziņā ir to likt lietā pēc iespējas lietderīgāk. Priekšlikums tuvākajā laikā izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, manuprāt, ir labs veids, kā paplašināt šo pārrobežu sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Liels paldies komisāram par ļoti labo atbildi. Šajā laikā ir noticis vēl kas jauns, proti, 2015. gadā Pilzene būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Es tikai gribētu jautāt, vai ir iespējams kaut kā īpaši stiprināt šā eiroreģiona kultūras dimensiju, un vai jūs uzskatāt, ka šādai darbībai eiroreģions ir īstā platforma.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. (DE) Godātais deputāta kungs! Pavisam noteikti. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka sadarbībai kultūras jomā ir īpaši nepieciešama pārrobežu reģionālā sadarbība, jo kultūras pasaule nepazīst reģionu administratīvās robežas. Tāpēc būtu ļoti apsveicami, ja tā kļūtu par vienu no reģionālās sadarbības prioritātēm Donavas–Vltavas eiroreģionā. Pilzenes kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu ir papildu stimuls, ko var uzskatīt tikai un vienīgi par pozitīvu faktu.

 
  
  

Jautājums Nr. 43, ko iesniedza Brian Crowley (H-0412/10)

Temats: Īrijas valdības pieteikums plūdos cietušo atbalsta saņemšanai

Kāds statuss ir pieteikumam par plūdos cietušajiem paredzēta atbalsta saņemšanu no Eiropas Solidaritātes fonda, ko 2010. gada janvārī Īrijas valdība iesniedza Komisijai?

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. (DE) Godātais deputāta kungs! Es ar prieku varu jums paziņot, ka pirms pāris dienām Komisija pieņēma labvēlīgu atzinumu saistībā ar ierosinājumu sniegt nedaudz vairāk par 13 miljonu eiro lielu finansiālu palīdzību — es saku „ierosinājumu”, jo, kā jūs zināt, tagad tam ir jāsaņem ne vien Parlamenta, bet arī Padomes apstiprinājums.

Ja drīkstu, es ļoti īsi atgādināšu notikušo. Par pirmajiem postījumiem tika ziņots, un tie notika 2009. gada 19. novembrī. Pieteikums tika saņemts termiņa pēdējā datumā, 2010. gada 27. janvārī, citiem vārdiem sakot, tieši pirms desmit nedēļu termiņa beigām. Pēc tam bija jāveic dažāda veida izpēte. Tādēļ 24. martā Komisija Īrijas iestādēm nosūtīja pieprasījumu, uz kuru savlaicīgi 15. jūnijā tika saņemta atbilde. Problēma slēpās faktā, ka kopējie postījumi nesasniedza valstiska mēroga katastrofas slieksni. Tādēļ bija jāizpēta, vai šos postījumus ir iespējams klasificēt kā reģionālu katastrofu. Tam bija nepieciešama plašāki pētījumi un novērtējumi, kas tagad ir pabeigti.

Kā jau es teicu, šajā jautājumā mēs esam nonākuši pie labvēlīga iznākuma. 14. septembrī mēs paspējām šo priekšlikumu iesniegt, un saskaņā ar to, ja Parlaments un Padome apstiprinās, Eiropas Savienība piešķirs nedaudz vairāk par 13 miljoniem eiro to izmaksu segšanai, ko šīs katastrofas sekas radīja valsts sektoram.

 
  
MPphoto
 

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties komisāram par atbildi. Manuprāt, viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs patlaban saskaramies, ir tāda, ka postījumi ir radījuši ilgstošas izmaksas, jo drīz pēc novembra plūdiem, par kuriem tika runāts un kas tika apspriesti, sekoja vēl vesela plūdu virkne. Manā dzimtajā pilsētā Bendonā, kurā ir 5000 iedzīvotāju, joprojām ir 19 uzņēmumi, kuriem nav izdevies atsākt darbu plūdu radīto sarežģījumu un to rezultātā ciesto zaudējumu dēļ. Tādēļ varbūt papildus tūlītējam finansējumam mums būtu jādomā arī par ilgtermiņa apsaimniekošanas plāniem.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Paldies, komisāra kungs, par jūsu atbildi un arī par finansējumu, kuru jūs piešķīrāt, neskatoties uz to, ka mēs nebijām sasnieguši valstiska mēroga katastrofas slieksni.

Vai šā iemesla dēļ jūs varētu apsvērt iespēju pārskatīt valstiska mēroga katastrofas sliekšņa kritērijus, jo, nosakot visām valstīm vienādus kritērijus, maza valsts, atkarībā no katastrofas, acīmredzami ļoti atšķirsies no lielākas valsts.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Es tikai vēlos pateikties komisāram, viņa priekšgājējam un viņa ierēdņiem, kuri ļoti cieši sadarbojās ar Īrijas ierēdņiem gan Briselē, gan Dublinā, un īpaša pateicība pienākas tās finanšu ministram, kurš, kā jūs teicāt, deva savu piekrišanu gandrīz vai pēdējā mirklī.

Lai arī šī summa ir maza, mēs to ļoti novērtējam — trīsdesmit miljoni, kurus mēs varējām arī nesaņemt. Bet es arī domāju, ka jūs varētu izteikt saviem kolēģiem priekšlikumu, ka mums varbūt būtu šis slieksnis jāmaina, jo slieksnis Īrijai ir gandrīz viens miljards, un, protams, mēs bijām ļoti tālu no tā.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis.(DE) Paldies, kungi, par jūsu atzinīgajiem vārdiem, kurus es ar vislielāko prieku nodošu saviem kolēģiem, kas ir ļoti daudz strādājuši, risinot šo jautājumu. Solidaritātes fonda noteikumi paredz, ka sliekšņa vērtība ir 0,6 % no nacionālā kopienākuma, kas Īrijas gadījumā patlaban būtu 935 miljoni eiro. Vēl ir arī paredzēts segums 3,5 miljardu lieliem zaudējumiem, kas konkrēti attiecas uz četrām no piecām lielākajām dalībvalstīm, jo pretējā gadījumā tām tiktu segti tikai pilnīgi cita mēroga zaudējumi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ 2005. gadā Komisija ierosināja pielāgot šādus divus Solidaritātes fonda aspektus. Pirmais paredzēja sliekšņa vērtību vai vērtības padarīt vienotākas, tādējādi tiktu pazemināts valsts slieksnis un apvienotas divas kategorijas — valstiska mēroga un reģionālas katastrofas. Es negribu slēpt faktu, ka zaudējumu atlīdzināšanas pieteikumu skaits ir vidēji divas reizes lielāks nekā faktiskais dotāciju apjoms, ko mēs spējam piešķirt — un nevis finansiālu iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka novērtējums neļauj Eiropas Savienībai piedalīties radīto izmaksu refinansēšanā. Tādēļ mūsu mērķis bija vienkāršot procesu, un tam būtu arī jānorit ātrāk.

Kā jūs redzat, piemēram, tostarp šajā gadījumā ar Īriju, tas var prasīt astoņus, deviņus vai desmit mēnešus. Šajā konkrētajā gadījumā, iespējams, būs vajadzīgas vēl pāris nedēļas, lai summu faktiski izmaksātu, tādējādi līdz tam brīdim būs pagājis vesels gads. Tas daļēji ir saistīts ar faktu, ka Solidaritātes fonds ir ārpusbudžeta fonds.

Otrs mūsu mērķis bija paplašināt katastrofas kritērijus. Patlaban no Solidaritātes fonda tiek segti tikai dabas katastrofu radīti zaudējumi. Ideja ir tos paplašināt, lai aptvertu arī tehnoloģiju izraisītas katastrofas.

Šos dažādos priekšlikumus Padome 2005. gadā noraidīja. Lielā katastrofu skaita dēļ, kas diemžēl ir notikušas, es patlaban esmu uzsācis jaunas iniciatīvas īstenošanu. Mans dienests gatavo koriģētu priekšlikumu, kurā ir ņemta vērā arī pēdējo piecu gadu pieredze. Es ceru, ka vairākas valstis, kas pēdējos mēnešos ir saņēmušas atbalstu no šā Eiropas solidaritātes instrumenta, tagad palīdzēs ar grozījumiem, un tādējādi mēs nākotnē iegūsim plašāku, bet pats galvenais — ātrāk reaģējošu Eiropas Solidaritātes fondu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 44, ko iesniedza Richard Howitt (H-0445/10)

Temats: Naudas līdzekļu trūkums tām vietējām grupām, kas ir atkarīgas no ES reģionālā finansējuma

Lielbritānijas valdības lēmums likvidēt AK reģionālās attīstības aģentūras (Regional Development Agency — RDA) nozīmē to, ka ERAF, Eiropas Sociālā fonda un lauku attīstības programmu finansējums, kuru manā Austrumanglijas apgabalā agrāk sniedza Austrumanglijas Attīstības aģentūra, tagad Apvienotajā Karalistē būs jāsniedz kādā citā veidā.

Tā kā jebkuras izmaiņas ES programmu pārvaldības un kontroles sistēmā ir jāapstiprina Komisijai — vai Komisija var pateikt, kādas apspriedes jau ir notikušas ar AK valdību par šo jautājumu, un apstiprināt, vai ES maksājumi var tikt apturēti līdz brīdim, kad Komisija atļauj jebkādas izmaiņas pārvaldības un kontroles sistēmā? Kādus pagaidu pasākumus varētu noteikt, lai nodrošinātu, ka vietējie iedzīvotāji un sabiedrības grupas, kas saņem šo Eiropas finansējumu manā apgabalā un citos AK reģionos, necietīs no naudas līdzekļu deficīta, kurš izriet no AK valdības lēmuma likvidēt RDA?

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis.(DE) Jaunā Lielbritānijas valdība ir apņēmusies īstenot tādu ekonomikas modeli, kas mērķtiecīgi pievēršas vietējam līmenim. Vēl nav skaidrs, kādas izskatīsies jaunās struktūras. Tādēļ es pagaidām vēl nevaru sniegt jums konkrētas atbildes. Skatīsimies, kā tiks izveidotas jaunās struktūras — vadošās iestādes — un vajadzības gadījumā atbilstošās programmas nāksies attiecīgi pielāgot. Mani patiešām māc zināmas bažas, bet es ceru, ka tas neizraisīs pārāk lielus kavējumus projektu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Kā vienmēr, paldies, priekšsēdētāja kungs, par jūsu patieso objektivitāti un demokrātiskā procesa atbalstīšanu. Es runāšu īsi un arī ievērošu laika limitu.

Komisāra kungs, savā jautājumā es vēlējos uzzināt, kādas sarunas jau ir notikušas starp Komisiju un Apvienotās Karalistes valdību par viņu jaunajiem plāniem. Tas ir jautājums par faktu. Vai vispār ir notikušas kādas sarunas un, ja tā, tad par ko? Es domāju, ka man ir tiesības jums šādu jautājumu uzdot.

Vai jūs šodien šajā plenārsēžu zālē apstiprināsiet, ka struktūrfondu noteikumu prasības — gan papildinātības, gan partnerības prasības — ir būtiski svarīgas un ka jūs ne mirkli nešauboties pieprasīsiet to ievērošanu ikvienā jaunā struktūrā?

 
  
MPphoto
 

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis.(DE) Atbilde ir ļoti vienkārša — līdz šim šo jautājumu mēs neesam apsprieduši. Līdzfinansēšanas ideja — ja tas ir tas, ko jūs domājāt — ir jāīsteno arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Uz jautājumiem, uz kuriem laika trūkuma dēļ nav atbildēts, tiks sniegtas rakstiskas atbildes. (sk. pielikumu).

Jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 20.30 un atsākta plkst. 21:00)

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  

(1) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika