Debates

Otrdiena, 2010. gada 21. septembris - Strasbūra

14. Eiropas stratēģija kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Eiropas stratēģiju kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, gandrīz varētu domāt, ka Eiropa ir kalnaina sala. Tomēr esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments pašlaik pauž bažas par tādu reģionu ekonomikas un sociālo attīstību, kuriem ir īpašas vajadzības, par īpašām teritorijām, piemēram, kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem.

Lisabonas līgums pastiprina teritoriālās kohēzijas nozīmi. 174. pantā tā ir noteikta kā viens no Eiropas Savienības mērķiem. Tādēļ Komisija iesniedza Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, lai uzsāktu visaptverošu debašu procesu. Viens no šīs apspriešanas galvenajiem secinājumiem bija tas, ka nav obligāti vajadzīgi jauni un papildu finanšu resursi, bet gan jāuzsver integrētu teritoriālās attīstības koncepciju nozīme un vairāk uzmanības jāpievērš dažādu reģionu stiprajām pusēm.

Manuprāt, kāda reģiona raksturīgās īpatnības var būt tā stiprā puse. Tāpēc šādas reģionālas īpatnības — lai tas būtu salas statuss, tas, ka šī teritorija ir kalnu apgabals vai ka tas ir mazapdzīvots apvidus — automātiski nerada problēmas vai neprasa lielāku palīdzību, īpaši tādēļ, ka šie apvidi nekādā ziņā nav viendabīgi. Līdz ar to, lai gan šie reģioni varētu šķist līdzīgi, tiem nevar piemērot vienādus risinājumus.

Komisija uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt šo reģionu harmonisku kopēju izaugsmi. Tādēļ mani māc bažas par to, ka mēs īstenojam mūsu kopīgo stratēģiju „Eiropa 2020” visos reģionos, nevis piemērojam dažādas stratēģijas dažādi strukturētiem reģioniem, un tas var apdraudēt mūsu kopīgos pūliņus, nevis tos atbalstīt. Tādēļ mēs uzskatām, ka nav vajadzīga atsevišķa politika par reģioniem ar īpašiem apstākļiem; gluži pretēji, mums jānostiprina mūsu politikas integrētā pieeja kopā ar citām politikas jomām, un reģioniem ir vairāk jācenšas izveidot tādas programmas, kuras ir pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Mums ir jāstiprina tas, kā teritoriālā dimensija tiek izstrādāta un īstenota visās politikas jomās.

Tas nozīmē četras prioritāras darbības jomas. Pirmkārt, reģionālā politika ir jātuvina iedzīvotājiem un reģioniem. Lai sasniegtu četrus teritoriālās kohēzijas mērķus, mums ir jāstiprina politikas jomu konsekvence dažādos līmeņos. Tas arī nozīmē to, ka nopietni jāuztver vairāku līmeņu pārvaldības pieeja un jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās puses, kad mēs izstrādājam un īstenojam savas politikas jomas. Tomēr tas arī nozīmē, ka intensīvāk jāizmanto sadarbības iespējas, ko piedāvā starpreģionālās, daudzreģionu un starpvalstu partnerības, lai lielāku uzmanību pievērstu kopīgām problēmām noteiktās teritorijās, piemēram, tādos reģionos kā Alpi vai Pireneji.

Otrkārt, mums ir labāk jākoordinē reģionu politika. Teritoriālā kohēzija arī nozīmē lielākas uzmanības pievēršanu tam, cik savstarpēji papildinoša un saskaņota ir reģionālā un nozaru politika. Mums jābūt skaidram, kā katra politika ietekmēs šos reģionus. Tādēļ Komisija ir izveidojusi Starpdienestu grupu teritoriālās kohēzijas jautājumu risināšanai, kurā piedalās dažādu ģenerāldirektorātu pārstāvji. Tās galvenais uzdevums ir analizēt atsevišķas nozaru politikas jomas un to ietekmi uz reģioniem un jo sevišķi uz tiem reģioniem, kuri saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām problēmām.

Treškārt, mums ir vajadzīga teritoriālā sadarbība, lai nostiprinātu Eiropas integrāciju. Sadarbība ir īpaši svarīga reģioniem ar specifiskām ģeogrāfiskām problēmām. Tas ir jautājums par pārrobežu risinājumu atrašanu kopīgām problēmām, vai tās būtu makroreģionālas stratēģijas, piemēram, Baltijas jūras stratēģija, starpreģionāli tīkli, vai labas prakses apmaiņa.

Visbeidzot, mums ir arī labāk jāizmanto reģionu zināšanas. Ja mēs vēlamies izveidot mērķtiecīgu reģionālās attīstības politiku, kuras pamatā ir subsidiaritātes princips, tādējādi atbalstot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, mums ir vairāk jāzina par reģionu situāciju un politisko pasākumu ietekmi. Mums ir vajadzīga vēl labāka uzraudzības sistēma, kura arī labāk spēj apstrādāt esošos datus, un mums ir vajadzīgi mērķtiecīgi rādītāji, lai nodrošinātu mūsu politikas pareizību. To var izdarīt kopīgi ar reģioniem, ar reģionu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Godājamie deputāti, mums ir vajadzīga spēcīga reģionālā politika visiem reģioniem, kurā ņemtas vērā katra reģiona atšķirīgās vajadzības un iezīmes. Es priecājos, ka drīz varēšu debatēt ar Eiropas Parlamentu par reģionālās politikas nākotni, tostarp šīm īpašajām teritorijām, pamatojoties uz Piekto kohēzijas ziņojumu.

  Jan Olbrycht, PPE grupas vārdā. – (PL) Mēs šodien sākam diskutēt par reģioniem, kuriem ir ļoti īpašas un konkrētas iezīmes. Tie ir reģioni, kuros daudzas darbības paredz papildu izmaksas. Salām, kā arī kalnu apgabaliem ir papildu izmaksas, ko nosaka ģeogrāfiski faktori. Šodienas diskusija ir arī būtiska kādā citā ziņā, kas ir ļoti svarīga turpmākajiem pasākumiem, par kuriem runāja Komisija. Es runāju par to, ka šodienas debates atklāj diskusijas par kohēzijas politiku pēc 2013. gada.

Rezolūcija, par kuru šodien runājam, tik daudz neattiecas uz gribas izpausmi atbalstīt konkrētas teritorijas — tas ir ietverts līgumā —, bet gan ir saistīta ar ļoti konkrētiem pasākumiem, un tajā ir uzdoti konkrēti jautājumi par to, kā organizēt kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā rezolūcijā uzmanība galvenokārt ir pievērsta reģionālās politikas integrācijai ar citām politikas jomām. Tajā apskatīts jautājums par kohēzijas politikas un iekšzemes kopprodukta izmantošanas rādītājiem un pamatojumu. Tajā teikts, ka jāizmanto arī citas politikas jomas, lai atbalstītu šos reģionus, tostarp — mēs šeit par to nerunājam, taču mums to vajadzētu paturēt prātā — lauksaimniecības politiku. Tajā tiek runāts par teritoriālu sadarbību un Eiropas Teritoriālās sadarbības grupas labāku izmantošanu, pie kuras mēs strādājām iepriekšējā finanšu shēmā. Citiem vārdiem sakot, mēs esam nopietnu diskusiju pirmajā posmā par kohēzijas politikas nākotni. Mēs sākam šīs diskusijas ar konkrētiem reģioniem, taču tas ir sākums, kurš rāda, ka kohēzijas politika ir viena no Eiropas Savienības politikas galvenajām jomām, un tādai tai jāpaliek.

  Georgios Stavrakakis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlētos pateikties komisāram par to, ka esat šeit.

Visi kalnu apgabali un salas ir teritorijas, kurās ārkārtīgi svarīga ir koordinācija — gan politikas plānošanas līmenī, gan programmu īstenošanas līmenī. Tās ir teritorijas, kurās ir vajadzīgas dažādas politikas jomas, piemēram, lauku, reģionālā, transporta, vides, zivsaimniecības un nodarbinātības politika, lai atrisinātu daudzšķautņainu problēmu kombinācijas.

Eiropas Savienība šīm teritorijām saskaņā ar dažādām politikas jomām ir izstrādājusi dažādus pasākumus. Manuprāt, trūkst koordinācijas. Piemēram, tādā valstī kā Grieķijā, kurā liela daļa sauszemes ir kalnaina un kurā ir vairāk par 200 neapdzīvotu salu, ir viegli redzēt, ka sociālo un ekonomisko kohēziju nevar uzlabot, ja vien visos līmeņos netiek nodrošināta kohēzija.

Tādējādi Eiropas Savienībai būs divkāršs labums: no vienas puses, mēs izvairīsimies no līdzīgu pasākumu finansēšanas saskaņā ar dažādām programmām, un, no otras puses, veicināsim izaugsmi, palielinot labumu iedzīvotājiem, lai kur tie dzīvotu.

Tam, ka kalnu apgabaliem un salām Eiropas Savienībā ir vajadzīga integrēta politikas plānošanas un īstenošanas pieeja, jābūt apgalvojumam par acīmredzamo, nevis vēlmei.

  Riikka Manner, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs šajā rezolūcijā esam panākuši izcilu kompromisu, tādēļ es pateicos visiem saviem kolēģiem deputātiem, kuri piedalījās tās izstrādē.

Vienai no mūsu galvenajām prioritātēm ir jābūt situācijas normalizēšanai jomās, kuras skārusi finanšu krīze, un tas attiecas arī uz reģionālo politiku. Šīs teritorijas patiešām ir ziemeļu apgabali, mazapdzīvoti apvidi, kalnu un pierobežu apgabali un salas. Šī rezolūcija būs kā ļoti stingrs Parlamenta lūgums Komisijai turpmākajās finanšu shēmās un nākamajā plānošanas periodā arī pievērst īpašu uzmanību teritorijām, kurās cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.

Šajā gaidāmajā kohēzijas politikā atbalsts mazapdzīvotiem apvidiem būs ļoti svarīgs, ja to paredzēts turpināt kā pienācīgi visaptverošu politiku. Es arī vēlētos atgādināt kolēģiem deputātiem, kuri atbalstīja šīs rezolūcijas, ka viņiem ir jānodrošina, lai šis mērķis tiktu īstenots arī praktiski — nevis vienkārši balsojot par šo rezolūciju, bet arī nodrošinot, lai turpmākajās finanšu shēmās šīm īpašajām teritorijām tiktu faktiski paredzēts finansējums.

Man ir prieks, ka šajā dokumentā ir uzsvērta šo reģionu piedāvātā potenciāla izmantošanas nozīme. Ir svarīgi, lai mēs arī paskatītos uz ļoti vērtīgajiem resursiem, kas atrodami šajās teritorijās, nevis tikai ņemtu vērā to problēmas. Tikai izmantojot šo teritoriju patieso potenciālu, mēs varam panākt reālu progresu to attīstībā. Šī īpašajām teritorijām būtiski ir to tradicionālie iztikas avoti, enerģētika un stratēģijā „Eiropa 2020” uzsvērtās jomas, piemēram, pētniecība un attīstība.

Es ar interesi gaidu Komisijas Piekto kohēzijas ziņojumu. Būs intriģējoši redzēt, kā Komisija faktiski ņems vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un kā īpašie prasmju kopumi šajās īpašajās teritorijās tiks izmantoti visā Eiropā.

  François Alfonsi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ir patiešām būtiski sagatavot Eiropas ekonomikas un sociālās attīstības stratēģiju kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem.

Lisabonas līguma 174. pantā beidzot ir iemiesota Eiropas Savienības izpratne par šīm teritorijām, kurās ir pastāvīgi nelabvēlīgi apstākļi, kas tām jāpārvar. Tādēļ no šī brīža Komisijai ir jāierosina konkrētas stratēģijas, kas ir piemērotas, lai garantētu šo teritoriju iedzīvotāju vienlīdzību ar citiem Eiropas iedzīvotājiem, lai viņi tiktu faktiski kompensēti par nelabvēlīgajiem apstākļiem, kuri viņiem jāpacieš ikdienas dzīvē, kā arī veicot saimniecisko darbību.

Šajā saistībā nepietiek tikai ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, kam struktūrfondos vienmēr tiek piešķirts prioritāra kritērija statuss. Šie apgabali cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, un šī zaudējuma dēļ atlikušie iedzīvotāji var pat sasniegt vēl augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju. Tādēļ attiecībā uz šīm teritorijām mums ir jāpiemēro kompleksāka pieeja, un mūsu grupa vēlas uzstāt uz šo aspektu.

Komisār, Lisabonas līguma 174. pantā tiek atzīts šo teritoriju īpašais raksturs. Tādēļ mums ir jāievieš konkrēti pasākumi, lai risinātu un novērstu konkrētas problēmas. Šiem pasākumiem ir jāatbilst struktūrfondiem, īpaši tad, ja problēmas ir sevišķi smagas, piemēram, globālās sasilšanas ietekme uz salām un kalniem, piemēram, energoapgāde, pieejamība, transporta problēmas un tā tālāk.

Mēs arī aicinām Komisiju nākamajā finanšu plānā, kas attieksies uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, paredzēt šīm teritorijām īpašus līdzekļus. Mēs arī vēlamies redzēt turpmākus pasākumus tādiem instrumentiem kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas un vēlamies, lai tos piemērotu plašāk, prasot likvidēt radušos pārrobežu sadarbības šķēršļus.

  Oldřich Vlasák, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš mēs Eiropas Parlamentā debatējām par mazāk attīstītiem, attālākiem reģioniem. Pārlasot savu toreizējo runu, man jāatzīst, ka tā joprojām ir tikpat aktuāla un ka es tajā nemainītu nevienu vārdu. Diemžēl Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā jāatzīst, ka mēs neatbalstām kopīgās rezolūcijas projektu, un tam ir četri iemesli.

Pirmkārt, mēs esam pret valsts iestāžu veiktu sociālo inženieriju un pārmērīgu iejaukšanos. Mums jāsaprot, ka dažas salu, kalnu vai mazapdzīvotu apvidu problēmas nevar atrisināt. Tās ir konkrētas problēmas, kas saistītas ar to ģeogrāfiskajām un strukturālajām īpatnībām, kuras mēs nevaram mainīt.

Otrkārt, mēs nepiekrītam idejai, ka visas salas, kalni vai mazapdzīvoti apvidi veido viendabīgu grupu ar kopējām iezīmēm. Kas Francijas kalnu centram Šamonī ir kopīgs ar Grieķijas Lefkadas salu vai Somijas reģionu aiz arktiskā loka Rovaniemi apgabalā?

Treškārt, mēs priekšlikumā un pašreizējās debatēs esam pilnīgi atstājuši novārtā pierobežas apgabalus. Protams, man šeit nevienam nav jāatgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu kohēzijas politikā īpaša uzmanība jāpievērš lauku apgabaliem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuri ir būtiski vai pastāvīgi mazāk attīstīti ģeogrāfisku vai demogrāfisku apstākļu dēļ. Lai gan sala vienmēr būs sala un kalns vienmēr būs kalns, var likvidēt robežas, vismaz administratīvās. Tādēļ svarīgi būtu vairāk uzsvērt pierobežu reģionus.

Ceturtkārt, mēs uzskatām, ka ir pāragri debatēt par konkrētiem jauniem likumdošanas pasākumiem, reģionālās attīstības programmām un finanšu resursiem šiem apvidiem. Ir skaidrs, ka ir pastiprinājušās debates par Eiropas līdzekļiem un to izlietojumu pēc 2013. gada. Ir skaidrs, ka atsevišķas valstis, reģioni un teritorijas šajās debatēs mēģina pievērst uzmanību savām problēmām un vajadzībām, kuras tās vēlētos finansēt ar Eiropas resursiem. Neapšaubāmi, ka mazāk attīstīti reģioni ir pelnījuši atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz līdzfinansējumu, noteikumiem par valsts atbalstu un iekšējā tirgus regulēšanu, piemērojot muitas noteikumus. Arī tas būtu jāņem vērā Eiropas sistēmā, ļaujot saglabāt šo reģionu īpatnības un vienlaikus mazinot to ierobežojošos apstākļus.

Tomēr tas ir jautājums par to, cik efektīvas šajā gadījumā ir komplicētās Eiropas programmas. Eiropas struktūrpolitikas pamatā drīzāk vajadzētu būt idejai, ka finanšu resursi galvenokārt jāpiešķir nabadzīgākajiem reģioniem, kur tie visvairāk vajadzīgi. Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgā teritorija ir sala, kalns vai mazapdzīvots apvidus.

  João Ferreira, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kā mēs zinām, dažu cēlu principu iekļaušana līgumos un Eiropas Savienības dažādajos tiesību aktos nav garantija, ka tie faktiski tiks īstenoti praksē. Patiesībā teritoriālā kohēzija, tāpat kā ekonomiskā un sociālā kohēzija, tam ir ļoti spilgts piemērs. Šiem mērķiem vairāk par rezolūcijām un stratēģijām trūkst vispārējas politiskas un makroekonomiskas sistēmas, kā arī konkrētu pasākumu, lai tos veicinātu un īstenotu.

Diemžēl politika, ko īsteno Eiropas Savienība, ir radījusi nevis kohēziju, bet gan lielu asimetriju: ekonomisku, sociālu un arī teritoriālu asimetriju. Pastāv ļoti reāls risks, ka šī asimetrija turpmāk kļūs vēl lielāka, ko radīs tādu instrumentu kā Stabilitātes un izaugsmes pakts vēl stingrāka īstenošana un tā noteiktie nopietnie ierobežojumi. Tas ir ļoti reāls risks, ņemot vērā nepietiekamo Eiropas Savienības budžetu, kas ir daudz mazāks nekā vajadzīgs, lai praktiski ieviestu teritoriālo kohēziju, kā arī ekonomikas un sociālo kohēziju. Vēl jo vairāk, šie līdzekļi bieži vien arī tiek sadalīti negodīgi.

Lai gan kalnu apgabali, salas un mazapdzīvoti apvidi atšķiras viens no otra katrs savā īpašā veidā, tie visi cīnās ar daudzām ilgstošām grūtībām un problēmām, kas tiem ir kopīgas. Es atkārtoju, dažas kopējās politikas jomas šīs problēmas ir padziļinājušas, nevis atrisinājušas vai mazinājušas. Tas attiecas arī uz kopējo lauksaimniecības politiku un tās turpmākajām reformām, kuru ārkārtīgi negatīvās sekas ir jārisina un jālabo. Šo reģionu un to ražošanas sistēmu sociāli ekonomiskās struktūras īpatnības padara tos neaizsargātus pret tirgus regulējuma mazināšanu, ko īsteno Eiropas Savienība.

Mēs esam iesnieguši virkni priekšlikumu, lai šajos reģionos labotu šo situāciju un veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību. Mums ir jāpalīdz mobilizēt to iekšējo attīstības potenciālu, atbalstot vietējo ražošanu, stimulējot vietējos un reģionālos tirgus, kā arī stimulējot un palielinot valsts un privātos ieguldījumus ražošanā, lai saglabātu nodarbinātības līmeni un izveidotu vairāk darbavietu ar pienācīgām tiesībām un taisnīgu atalgojumu.

Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka daži no šiem reģioniem, piemēram, salu reģioni ar savu produkciju un tirgiem bieži papilda cits citu. Mums jāmācās pienācīgi izmantot šādu papildināmību un tā jāuzlabo. Mums arī jāatzīst šo teritoriju papildu grūtības, kas tām rodas attiecībā uz piekļuvi Eiropas Savienības programmām un finansējumam tādās jomās kā pētniecība un attīstība. Lai uzlabotu šo reģionu piekļuves iespējas, mums tiem jāpiemēro pozitīva diskriminācija.

Būtisks ir arī kāds šodien šeit apspriests temats — dabas un cilvēku radītu katastrofu novēršana. Mums jāatzīst, ka šie reģioni ir neaizsargātāki pret katastrofām un ka jāpastiprina katastrofu novēršana, kā norādīts mūsu šodien pieņemtajā ziņojumā.

Mēs vēlreiz paužam brīdinājumu, kuru jau esam pauduši vairākkārt: šiem reģioniem, jo īpaši attālākajiem reģioniem, ir jābūt iekļautiem konverģences mērķos, lai nepasliktinātu virkni strukturālu nepilnību, no kurām joprojām cieš to lielākā daļa, kā tas ir Madeiras un Azoru salu autonomo apgabalu gadījumā Portugālē.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, rītdienas balsojums ir svarīgs vairāk nekā 90 miljoniem eiropiešu, kuri dzīvo kalnu apgabalos. Lisabonas līguma 174. pantā ir atzīta kalnu apgabalu un īpašu apgabalu nozīme. Tomēr šis pants ir jāīsteno ar konkrētu politiku. Mums ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Kalnos nav tikai tīrs gaiss, daba un brīvdienas. Papildus tam kalnos ir reālas problēmas, ar kurām kalnu apgabalu iedzīvotājiem ir jāsaskaras katru dienu, ciešot lielas grūtības.

Infrastruktūras trūkums apgrūtina iedzīvotāju un preču kustību, piekļuve pakalpojumiem ir daudz sarežģītāka papildu izdevumu dēļ uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos kalnu apgabalos, mums jāgarantē, lai to iedzīvotājiem tāpat kā visiem pārējiem Eiropas iedzīvotājiem būtu pieņemami dzīves apstākļi ar moderniem pakalpojumiem un pienācīgu veselības aprūpi.

Kalnu apgabali arī piedāvā lielas iespējas attiecībā uz tīras enerģijas ražošanu, energoefektivāti un kvalitatīvu, videi draudzīgu lauksaimniecību. Lai to visu sasniegtu, ir jāiegulda nauda pamatprogrammā, kas skar visus kalnu apgabalu dzīves aspektus. Šo iniciatīvu atbalsta visas politiskās grupas un Eiropas kalnu apgabalu organizācijas, piemēram, Euromontana un Kalnu reģionu pārstāvju asociācija (AEM). Tā arī atbilst paša priekšsēdētāja Barroso paustajai vēlmei.

Tagad Komisijai ir jārīkojas, lai ātri īstenotu šo prasību un iekļautu šos apgabalus saskaņā ar subsidiaritātes principu. Nobeigumā es vēlētos īpaši ierosināt, lai tiktu iecelts komisāra vietnieks kalnu un īpašo apgabalu jautājumos, lai efektīvi koordinētu šo jauno Eiropas politiku.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, aptuveni 18 % no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem dzīvo kalnu apgabalos. Visiem šiem apgabaliem raksturīga pievēršanās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī, protams, tūrismam. Lauksaimnieki kalnu apgabalos ļoti smagi strādā, lai gūtu salīdzinoši mazus ienākumus. Tomēr viņi sniedz ļoti svarīgu ieguldījumu Alpu reģiona uzturēšanā un tādējādi — ilgtspējā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Alpu reģions kļūst par sausu stepi; mēs vēlamies, lai tas paliek par labi uzturētu un kultivētu ainavu. Sniedzot ES atbalstu, ir jāņem vērā kalnu apgabalu topogrāfiskās, klimata un arī kultūras īpatnības. Nav jēgas piemērot vienādu šablonu visā garumā no Gibraltāra līdz Ziemeļu ragam.

Kas mums vajadzīgs? Mums ir vajadzīga apgabalu piemaksa, lopkopības piemaksa, lai atbalstītu lauksaimnieku centienus attiecībā uz sugām atbilstošu lopkopību arī pēc 2013. gada. Mums ir jāpalielina ieguldījumu subsīdijas, kurās ir ņemts vērā tas, ka izmaksas ir lielākas nekā ieleju apgabalos, un mums ir jāmarķē, jāaizsargā un jāsertificē kvalitatīva pārtika no Alpu reģiona.

Tādēļ ES ir jāstrādā, lai kalnu lauksaimniekiem un tātad visam Alpu reģionam nodrošinātu cilvēka cienīgu nākotni pēc 2013. gada.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). ― (NL) Iesākumā es vēlētos pateikties komisāram par atbildēm uz mūsu jautājumiem. Galu galā, jautājuma mērķis bija pārskatīt mūsu iepriekš izklāstīto politiku, kad līgums ir stājies spēkā. Patiešām, ir taisnība, ka reģionālā politika visos savos aspektos var mūs pietuvināt iedzīvotājiem un viņu reālajai dzīvei.

Otrkārt, teritoriālā kohēzija patiešām veido šo jauno dimensiju, un mums ir ziņojumi, kas to apstiprina. Teritoriālā kohēzija arī pilnībā attiecas uz to, kā mums vajadzētu risināt ļoti atšķirīgās situācijas tādās valstīs kā Francija vai Spānija. Runa nav tikai par to, ka jāparedz arvien vairāk īpašu līdzekļu. Nē, pastāv skaidra lielākas kohēzijas un labāka līdzsvara tendence valstu starpā. Ja aplūkojam jauno finanšu shēmu, proti, jauno politikas programmu laika posmam pēc 2013. gada, ir redzami tie aspekti, kas to virza uz priekšu, kā arī Eiropas pievienoto vērtību.

Šajā saistībā mūsu šodienas rīcība ir vērtējama atzinīgi. Ar zināmām šaubām es jūtu pienākumu norādīt, ka mums ir jāpiešķir vairāk līdzekļu, taču, iespējams, šis lūgums ir pāragrs. Tā var būt konkrēta politika, bet, protams, to ir arī jāspēj panākt, piemēram, veicot pārdali dalībvalstīs. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, kuras vārdā runāju, arī aicināja balsot pa daļām. Mums būs jāgaida un jāredz, kas notiks pēc tam, neatkarīgi no tā, vai paziņosim par atbalstu mūsu pašu finanšu un tiesiskajam regulējumam.

Nobeigumā ļaujiet piebilst, ka esmu no Nīderlandes. Mums nav kalnu vai mazapdzīvotu apvidu, taču mums ir salas. Es vēlētos uzdot komisāram šādu jautājumu: tagad, kad mūsu karalistē ir notikušas izmaiņas, un Sabas, Sintestatiusas un Bonaires salām Nīderlandē ir piešķirta pilnīga autonomija, vai mēs varam steigties pasludināt šīs salas par attālākajiem reģioniem? Mēs to esam vēlējušies darīt jau ilgi.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ja mēs vēlamies sasniegt teritoriālās kohēzijas mērķus, kas ir ieviesti jaunajā līgumā, visām Eiropas Savienības teritorijām jāspēj izmantot vienādas tiesības un brīvības.

Tādēļ mums jābūt ļoti lepniem par Parlamentā panākto vienošanos veicināt Eiropas politikas jomu pielāgošanu salu, kalnu apgabalu un mazapdzīvotu apvidu īpašajām vajadzībām, lai šie apgabali varētu attīstīties, īstenojot visu savu potenciālu, un konkurēt, izmantojot vienādas iespējas.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt kādu ļoti svarīgu aspektu: pašlaik dažiem salu reģioniem nav finansējuma pārrobežu sadarbības projektiem vienkārši tāpēc, ka tie atrodas vairāk nekā 150 km attālumā. Tas ir iracionāls un netaisnīgs kritērijs, kas palielina šo salu nošķirtību, un mēs to ierosinām atcelt.

Dāmas un kungi, kā pareizi sacīja Schulz kungs, es dzīvoju uz Eiropas salas, un es ļoti labi zinu, ka par atrašanos uz salas jāmaksā. Kā likumdevējiem mūsu pienākums ir mazināt šo cenu. Kā komisārs pareizi norādīja, līguma 174. pants mums dod iespēju to darīt.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, diskusijas šajā sēžu zālē par mazapdzīvotu apvidu un attālāko salu problēmām — jo īpaši, ņemot vērā manas parlamentārās saistības attiecībā pret kalnu apgabaliem — ir pirmais solis, lai izveidotu tīklu, ar ko saglabāt šos reģionus, kuros Eiropas iedzīvotāji dzīvo pilnīgi unikālos apstākļos un bieži iztiek ar maziem ienākumiem. Tie ir mazapdzīvoti apvidi ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur pastāv sabiedrības novecošanas fenomens, jo jaunieši bieži dodas prom, un augstskolu beidzēju skaits procentuāli ir zem valstu vidējā rādītāja.

Šiem kritērijiem, jo sevišķi IKP — taču ir arī citi — ir jāiedvesmo Eiropas atbalsta stratēģija kalnu apgabaliem, kuros ir mazāk pakalpojumu, pastāv infrastruktūras problēmas un kuri ir īpaši neaizsargāti lauksaimniecības krīzes un klimata pārmaiņu dēļ. Kalni ir vietas, kur cilvēki dzīvo un studē, un tagad tiem ir arī jākļūst par politisku laboratoriju, jo tie ir bezgalīgs kultūras, tīras enerģijas un kvalitatīvas lauksaimniecības attīstības resurss, kā arī iespēja garantēt lielāku labklājību pilsētu iedzīvotājiem.

Papildus Komisijai, dalībvalstīm un vietējām iestādēm tas ir arī vietējo kopienu pienākums saprast, kā kontrolēt pašiem savu likteni 21. gadsimta Eiropā ar integrētu pieeju un — jo īpaši — aktīvi piedaloties lēmumu pieņemšanā.

Es runāju no pieredzes, kad saku, ka kalnu apvidos labāk ir organizēt 10 vietējus sporta pasākums, nevis vienu pasaules čempionātu, un šādai vajadzētu būt darba metodei ikvienam — mums ir jāpalielina plaši izplatītu iniciatīvu skaits un jāparāda lielāka politiskā kreativitāte, iesākumā komisāru kolēģijā izveidojot īpašu delegāciju attiecībā uz kalnu apgabaliem un salām.

  Alyn Smith (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, mani kā sadarbības grupas salu, kalnu un mazapdzīvotu apvidu jautājumos priekšsēdētāja vietnieku interesē šī tēma.

Es vēlētos izteikt atzinību kolēģiem šajā sēžu zālē, kuri ir tik smagi strādājuši, lai šo tematu iekļautu darba kārtībā, jo, komisār, lai gan es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu klātbūtni un paužu atzinību par jūsu paziņojumu, viss darbs, paātrinot 174. panta īstenošanu un padarot to lietderīgu, ir noticis šajā Parlamentā. Jūs esat ļoti entuziastisks partneris, padarot 174. pantu derīgu mūsu iedzīvotājiem, jo tajā mums ir pausts uzdevums attiecībā uz reālas ES pievienotās vērtības radīšanu dažām no visdaudzveidīgākajām un atšķirīgākajām kopienām mūsu Eiropas Savienībā.

Es uzsveru kopienām, jo ir svarīgi atzīt, ka mēs mēģinām palīdzēt tieši kopienām. Ģeogrāfija — lai tā būtu sala, kalni vai mazapdzīvots apvidus — patiesībā ir nebūtiska. Mēs runājam par kopēju problēmu, ko rada dažādas ģeogrāfiskas īpatnības. Tieši šajā jomā mums jānodrošina atbilstoša iedalīšana kategorijās — un pašlaik tā tāda nav. Noteikumi, ar kuriem strādājam, neatbilst šo kopienu īpatnībām, un bieži vien tie dod nepareizus rezultātus. Tieši šajā jautājumā mums bija īpašas problēmas ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta dokumentu „Teritorijas ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm”. Es ceru, ka ņemsiet vērā kritiku, kas pausta Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas rezolūcijas priekšlikuma 2. punktā, jo mēs to domājam nopietni. Mums ir vajadzīga labāka klasifikācijas sistēma nekā pašlaik.

Runa nav par to, ka nabadzīgiem, mazattīstītiem apgabaliem jāpiešķir vairāk naudas. Mūsu Skotijas salās, kalnu apgabalos un dažādās citās vietās dinamisma, aizrautības un entuziasma ir vairāk nekā pietiekami, lai tie paši sev palīdzētu atgūties. Tomēr mums jo sevišķi jānodrošina, lai valsts atbalsts būtu papildinājums, nevis šķērslis dzīvei šajos apgabalos, un, ja mēs likvidēsim šo šķērsli, varēsim kopīgi strādāt, lai uzlabotu dzīvi šajās teritorijās.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Eiropa bez ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nav Eiropas Savienība. Kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem ir pašiem savas sarežģītas problēmas, kuras jāpārvar Eiropas un tās iedzīvotāju labad. Tomēr mums ir jādara vairāk par nodomu paziņojumiem, pretējā gadījumā mēs radīsim pretēju efektu un palielināsim nevienlīdzību.

Šie apgabali ir milzīgas svarīgu resursu krātuves. Bioloģiskā daudzveidība, meži, mitrāji un lauki nodrošina būtiskus pakalpojumus ikvienam, tomēr cieš no attiecīgiem reģionu ekonomikas ierobežojumiem. Mums kaut kas ir jādod pretī. Mums visiem ir jāpiedāvā šo reģionu iedzīvotājiem solidaritāte un atbalsts.

Es vēlētos paust divus priekšlikums. Pirmais attiecas uz šo reģionu potenciālo ieguldījumu zinātnē un attīstībā. Dabas bagātības daudzos šajos reģionos padara tos par īstām brīvdabas laboratorijām, taču tiem nav tādu pašu iespēju piekļūt pētniecības finansējumam. Kādēļ gan mēs tajos neveidojam izcilus pētniecības centrus, tādējādi radot kvalitatīvas darbavietas un atdzīvinot to ekonomiku?

Mans otrais priekšlikums attiecas uz enerģētiku. Šie reģioni var un tiem jābūt kā izejas projektiem, kuri parāda enerģētiskas pašpietiekamības un ilgtspējas potenciālu, jo īpaši ar mikroģenerācijas palīdzību, izmantojot vietējos avotus. Šādi tiktu samazināta atkarība, palielināta vienlīdzība un radītas darbavietas.

Visbeidzot, es vēlētos norādīt, ka iekšzemes kopprodukta kā vienīgā galvenā rādītāja izmantošana atbalsta līdzekļu piešķiršanai var radīt tikai vēl lielāku netaisnību. Tādēļ ir būtiski izmantot papildu datus, jo sevišķi informāciju, kas ataino šo reģionu sociālo un ekonomisko realitāti.

Tagad man īpaši jāpastāsta par Azoru salu, Madeiras salas, kā arī Portugāles kalnu apgabalu un mazapdzīvoto iekšzemes apvidu iedzīvotājiem. Ar saviem centieniem viņi lielā mērā sniedz ieguldījumu visu eiropiešu attīstībā un dzīves kvalitātē.

Šiem un visiem pārējiem reģioniem ir katram savs konteksts. Sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzija nav jāuztver kā žēlsirdība. Tieši šajā jautājumā mēs lemjam, vai vēlamies reālu Eiropas pārdales politiku, vai to nevēlamies. Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka šī rezolūcija ir svarīgs solis, taču pirmais no daudziem.

  Timo Soini (EFD). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Somija ir liela valsts, un tās platība ir aptuveni tikpat liela, cik Lielbritānijai, taču mūsu ir tikai 5,3 miljoni. Es uzskatu, ka tas ārkārtīgi bagātina mūsu dzīvi: nekur vairs netiek veikta zemes apbūve. Pasaule un Eiropa kļūst pārapdzīvota, taču tīrs ūdens un daba ir būtiska nepieciešamība. Nomaļu vietu iedzīvotājiem tiek uzlikti nodokļi, tātad visi ir tiesīgi saņemt pamatpakalpojumus. Mazapdzīvoti apvidi ir tikpat svarīgi kā pilsētas, jo ikvienam un ikkatrai dzīvei ir vērtība.

Manā valstī Somijā Lapzeme, Somijas austrumi un centrālās daļas ir mazapdzīvotas, taču tas viss dod ieguldījumu valsts infrastruktūrā un ir Somijas kā veseluma daļa — valstī, kurā turklāt mēs esam iesaistījušies un spējam iesaistīties komerciāli ilgtspējīgās darbībās. Mums Eiropas Savienībā, kuru es uztveru skeptiski, ir arī jāspēj saprast, ka darbībai jābūt ekonomiski dzīvotspējīgai. Turklāt šajos reģionos arī jānotiek attīstībai.

Mums arī jānodrošina, lai Eiropas Savienības tiesību akti neveicinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos. Tieši attiecībā uz šo punktu esmu īpaši kritiski noskaņots pret gaidāmo Pasta pakalpojumu direktīvu. Šiem kungiem labi noderētu aizbraukt uz šiem mazapdzīvotajiem apvidiem, lai pārbaudītu, kad pienāk pasts. Tās ir lietas, ko es vēlos uzsvērt, un, ja mēs panāksim zināmu progresu, iespējams, es vairs nebūšu tik kritiski noskaņots.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, man kā austrietei attiecībā uz šo ziņojumu vislielākās bažas rada kalnu apgabalu iedzīvotāju situācija. Kā jau deklarācijā norādīts, šajos apgabalos lauksaimniecība ir galvenā ekonomikas nozare. Statistika liecina, ka Austrijā katru dienu ar lauksaimniecību beidz nodarboties 13 lauksaimnieki. Īpaši neaizsargātas ir mazās saimniecības. Kopumā, salīdzinot ar 1950. gadu, mums tagad ir uz pusi mazāk saimniecību. Kalnu lauksaimniekiem papildu apgrūtinājums ir tas, ka viņi nevar būt ne tuvu tik produktīvi kā ieleju saimniecībās. Viņu izstrādājumi tik tikko var konkurēt tirgū augsto transporta izmaksu dēļ, ko nosaka viņu atrašanās vieta. Tradīcija uzliek pienākumu.

Lauksaimnieku un viņu ģimeņu dzīve ir pierādījums tam, kā paaudzes ir dzīvojušas un strādājušas kopā. Mūsdienu sabiedrībā tas ir kas unikāls, un mēs nedrīkstam pieļaut tā izzušanu.

  Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, teritoriālā daudzveidība ir Eiropas priekšrocība. Mūsu kā Eiropas iestāžu pienākums ir nodrošināt, lai šīs priekšrocības apstākļi nestu labumu Eiropai, tās kultūrai un ekonomikai.

Līgumā ir aicinājums Kopienai savā politikā ņemt vērā teritorijas ar īpašām iezīmēm, kas paredz īpašas attīstības grūtības gan attiecībā uz risināmajām problēmām, gan izmantojamajām iespējām. Šajā saistībā ļaujiet pievērst uzmanību trīs aspektiem.

Pirmkārt, teritoriālās ietekmes novērtējums. Šis jautājums Eiropas darba kārtībā ir gadiem. Es vēlētos aicināt Komisiju Eiropas iniciatīvu ietekmes novērtējuma procedūrā iekļaut teritoriālo dimensiju. Teritoriālās ietekmes novērtējums varētu būt lielisks horizontāls instruments, lai efektīvi risinātu šo teritoriju īpašās vajadzības. Tādēļ es vēlētos paust stingru atbalstu ietekmes novērtējuma instrumenta teritorializācijas idejai. To varētu sasniegt, izmantojot stratēģiska vides novērtējuma modeli.

Otrkārt, jūs, komisār, runājāt par Starpdienestu grupu teritoriālās kohēzijas jautājumu risināšanai. Es esmu pārliecināta, ka Komisijai joprojām ir potenciāls palielināt izpratni daudzās attiecīgajās politikas jomās par konkrētu teritoriju attīstības problēmām. Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam sadarbojoties ar visiem pārējiem attiecīgajiem dienestiem, ir jāidentificē visu Eiropas politikas jomu teritoriāli jutīgie jautājumi. Jo īpaši es uzskatu, ka transporta un enerģētikas politika ir jāpārbauda teritoriāli. Teritoriju pārbaudīšanai ir jākļūst par daļu no labas prakses Eiropas Savienībā.

Treškārt, es vēlētos aicināt Komisiju rūpīgi izskatīt stratēģiju „Eiropa 2020” un jo īpaši tās pamatiniciatīvas, lai noteiktu prioritātes, kuras ir sevišķi svarīgas šīm teritorijām ar īpašām attīstības iezīmēm.

Nobeigumā ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai vispārīgāk pateiktu, ka Eiropas iedzīvotāji var tikai gūt labumu no vietējā un reģionālā līmenī ieviestām stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pirmo reizi Eiropas integrācijas vēsturē Lisabonas līgumā ir iekļauta reģionālā dimensija un teritoriālā kohēzija kā Eiropas Savienību definējošs mērķis.

Es šajās debatēs piedalos kā vēl viens Eiropas Parlamenta deputāts no salu apgabala — Kanāriju salām, kurām ir piemērojams līguma 174. pants, kurā iekļauta īpaša atsauce uz salām, kā arī 349. pants, jo tas ir attālāks reģions. Tomēr es to daru, apzinoties, ka papildus to teritoriālajai sadrumstalotībai, ko rada fakts, ka salas vienmēr ir Eiropas Savienības ārējā robeža, tās ir īpaši neaizsargātas attiecībā uz enerģētikas, transporta un infrastruktūras stratēģijām, un jo sevišķi — stratēģijām saistībā ar Eiropas Savienības iekšējo un ārējo drošību pret apdraudējumiem un jo īpaši nelegālo tirdzniecību.

Tādēļ es aicinu noteikti atbalstīt šo rezolūciju un, kas svarīgākais, īstenot to taustāmas politikas veidā — kam to vajadzētu piepildīt ar saturu un ko mēs nevaram sīkāk apspriest — un jo īpaši iekļaut to 2014.–2020. gada finanšu shēmās. Mums ir jābūt tādam budžetam, kas atbilst šiem mērķiem un sniedz finansiālu atbalstu mērķim nodrošināt pilnīgas un vienlīdzīgas tiesības un iespējas tiem eiropiešiem, kuri dzīvo Eiropas Savienības salās, salīdzinot ar tiem, kuri dzīvo kontinenta teritorijās šajos Eiropas integrācijas plašumos.

  George Lyon (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos paust atzinību par ziņojumu, kuru šodien šeit apspriežam. Kā salas iedzīvotājs, kurš dzīvo Skotijas rietumu piekrastē, es ļoti labi zinu, ar kādām problēmām saskaras daudzi mūsu attālākajos apgabalos un, protams, mūsu salu teritorijās. Pamatproblēma, ar kuru saskaras salās un arī mūsu kalnu apvidos, protams, ir transporta izmaksas. Tās padara mūs konkurētnespējīgus, izraisa iespēju un darbavietu trūkumu šajos apgabalos, un galu galā tiek zaudēti mūsu jaunieši.

Ziņojuma sestajā punktā norādīts, ka šie apgabali jāpadara konkurētspējīgāki, kas man šķiet galvenā problēma, kura turpmāk jārisina teritoriālās kohēzijas politikai, novēršot salu un kalnu apgabalu iedzīvotāju bažas.

Ļaujiet man norādīt uz vienu konkrētu jautājumu, kuru vēlējos uzdot Komisijai, kā arī kuram gribēju pievērst komisāra uzmanību. Skotijā pirms trīs gadiem Skotijas valdība ierosināja noderīgu iniciatīvu, saskaņā ar kuru tika mēģināts samazināt prāmju cenas uz salām, lai redzētu, vai tas uzlabos attīstību šajās konkrētajās salās. Izmēģinājuma projekts ilga trīs gadus un pašlaik ir noslēdzies. Dažas salas no šīs subsīdijas guva labumu, citas neguva. Mēs cerējām, ka pēc novērtēšanas šī programma tiks piemērota visām Skotijas salām.

Diemžēl Skotijas valdība izvēlējās programmu turpināt atkal tikai attiecībā uz rietumu salām, un pārējās nesaņem nekādu labumu.

Komisār, mani vēlētāji Ārgailā uzskata, ka tas ir negodīgi un netaisnīgi; daži no viņiem uzskata, ka tas nav nekas vairāk kā vēlēšanu kukulis. Ja es rakstītu jums un transporta komisāram, es gribētu zināt, vai jūs atbildētu uz viņu bažām un izmeklētu netaisnīgo situāciju, ar kuru saskaras daudzi manas salas vēlētāji.

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Alpi ir vieni no vismasīvākajiem kalnu apgabaliem Eiropā. Tajos ir ļoti svarīgi ūdens resursi, taču pašreizējā ekonomikas situācija padara tos neaizsargātus pret globālo sasilšanu.

Alpiem var būt liela nozīme, līdz 2050. gadam nodrošinot neitrālu oglekļa emisiju, kā to šā gada jūnijā noteica četri vācu valodā runājošo Alpu valstu vides ministri. Šīs valstis varētu kļūt par atjaunojamās enerģijas izveides reģionu un veicināt 20 % mērķa sasniegšanu līdz 2020. gadam.

(Runātājs pārtrauca runu)

  Giancarlo Scottà (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Lisabonas līgumā īpaša vērība ir pievērsta apgabaliem, kuri pastāvīgi piedzīvo nopietnas grūtības. Tieši tādēļ es atbalstu Provera kunga iniciatīvu attiecībā uz šo apgabalu lauksaimniecības, vides un kultūras atjaunošanu. Tādēļ es aicinu Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt darbu, lai īstenotu kalnu apgabalu politiku, kurā tiks risinātas to problēmas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un kalnu apgabalu pamešana, kas ietver attiecīgu vides degradāciju.

Ir būtiski nodrošināt to iedzīvotāju lauksaimniecisko darbību dzīves kvalitāti un kultūras mantojumu, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai tiktu saskaņotas Komisijas, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu veiktās darbības.

Eiropas Savienības pamatprincips ir subsidiaritāte, tas ir būtisks instruments, lai veicinātu mazāk attīstītu reģionu attīstību, piemērojot ilgstošus un mērķtiecīgus pasākumus, kas izveidoti saskaņā ar priekšlikumiem no reģioniem. Tā ir būtiska problēma, un uzdevums būs saglabāt iedzīvotājus šajos apgabalos vai pat labāk — veicināt viņu atgriešanos.

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, teritoriālās kohēzijas mērķis, kas tagad ir iekļauts Lisabonas līgumā, iemieso Eiropas solidaritātes vērtību un dalībvalstu un Eiropas Savienības apņemšanos samazināt pašreizējās atšķirības starp dažādiem reģioniem.

Tomēr nepietiek ar to, ka līgumu tekstos tiek paziņoti sasniedzamie mērķi. Eiropas Savienībā ir reģioni, kas cieš no pastāvīgām grūtībām, kuras smagi ierobežo to ekonomikas un sociālo attīstību. Tādēļ ir jāievieš īpašas programmas, lai pilnībā un efektīvi pārvarētu attīstības trūkumu šajos reģionos, pielāgojot to attīstības modeļus šo reģionu iespējām un resursiem un tādējādi palīdzot sasniegt ES 2020. gada mērķus.

Šim stimulam šiem reģioniem nevajadzētu nākt tikai no reģionālās politikas resursiem, izmantojot tādus strukturālās pielāgošanas instrumentus kā Kohēzijas fondu un četrus struktūrfondus, bet arī mainot dažādu nozaru politikas jomu izmantošanu, kam ir būtiska teritoriāla ietekme katrā no šiem reģioniem un kas tādējādi var veicināt to ekonomiku.

Mums noteikti vajadzētu saglabāt iekšzemes kopproduktu (IKP) kā galveno rādītāju, lai noteiktu atbilstību Eiropas atbalstam šiem reģioniem. Tomēr, ņemot vērā to nelabvēlīgos dabas apstākļus, būtu arī jāizmanto citi izmērāmi kritēriji, piemēram, bezdarba līmenis, iedzīvotāju blīvums vai izglītības līmenis, lai nodrošinātu reālistiskāku to attīstības līmeņa atainojumu. Tas ir vienīgais veids, kā iegūt vismazāk attīstīto reģionu sarežģītās realitātes pilnīgāku ainu.

Šajā saistībā mums jāatzīmē visattālāko reģionu gadījums, kuru statuss ir atzīts jaunajā līgumā. Tā ir ES reģionu grupa, kurai ir īpašas iezīmes un kura ir arī pelnījusi īpaša režīma piemērošanu. Kaut gan tos saista to sevišķās iezīmes, arī visattālāko reģionu attīstības līmeņi ir dažādi. Arī attiecībā uz šiem reģioniem papildus IKP ir jāizmanto rādītāji, kas var sniegt pilnīgāku aprakstu par to konkrēto reālo situāciju un šādi veicināt to attīstības līmeņa precīzāku novērtēšanu.

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vērtēju atzinīgi šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā norādīta nepieciešamība pēc Eiropas stratēģijas, kas varētu praksē ieviest teritoriālās kohēzijas principu — kuru guvām ar Lisabonas līgumu —, pārvēršot to par iespējām, kas Eiropas projektā ļautu piedalīties iedzīvotājiem no apgabaliem, ko ierobežo dažādi pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Es esmu no reģiona, Azoru salām, kur šo nelabvēlīgo apstākļu kļūst arvien vairāk, un tie kļūst arvien smagāki, kā tas notiek citās teritorijās, kuras zināmas kā Eiropas attālākie reģioni saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu.

Pēc Komisijas 2008. gada paziņojuma „Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība” un ilgajām debatēm, kurās aktīvi piedalījās paši tālākie reģioni, mēs tagad gaidām mūsu pašu versiju šai stratēģijai, kurā būs jāņem vērā ne vien mūsu nelabvēlīgie apstākļi, bet jo īpaši mūsu potenciāls.

Tādēļ es aicinu Komisiju drīz iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs pirms debatēm par jauno finanšu shēmu varētu izveidot vislabāko stratēģiju, jo mums jādefinē mūsu politikas jomu saturs, pirms tiek piešķirti līdzekļi to īstenošanai, kā tas notika ar Eiropas Savienības politikas jomām, kuras pašlaik tiek pārskatītas.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kā daudzi kolēģi jau sacīja, līguma 174. pantā ir minēta teritoriālā kohēzija kā jauns Eiropas Savienības mērķis. Tādēļ Eiropas Savienībai vairāk uzmanības jāpievērš to iedzīvotāju ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kuri dzīvo kalnu apgabalos, nelielās salās un attālās teritorijās. Es noteikti uzskatu, ka ES tagad jāreaģē, ātri ieviešot konkrētus pasākumus.

Rezolūcijā es ierosināju, lai vairāk tiktu uzsvērta to ekonomikas nozaru nozīme, no kurām šīs kopienas ir ļoti atkarīgas. Es esmu īpaši nobažījies par tiem zvejniekiem, kuri pie mūsu krastiem un salām zvejo mazos kuģos. Šie mazie kuģi nomaļākajiem reģioniem ir ārkārtīgi svarīgi, jo tur nav alternatīvu nodarbinātības avotu.

Īrijā lielākā daļa šo kuģu ir īsāki par 15 metriem, un ar tiem ķer zivis tādā daudzumā, kam nav būtiskas ietekmes uz zivju krājumiem. Tomēr tiem jāievēro noteikumi, kas noteikti lielākiem kuģiem, kuri ar tiem pat nav salīdzināmi.

Es aicinu Komisiju, pārskatot kopējo zivsaimniecības politiku, atzīt šo faktu un jaunajā politikā paredzēt vietu no cietzemes attāliem apgabaliem un salām, kuras atkarīgas no zvejniecības.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Politikai kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem jābūt visaptverošai, integrētai un līdzsvarotai, un tajā jāatzīst šo apgabalu daudzveidība un attiecīgās tiesības uz īpašu attīstības metodi vietējos, reģionālos vai valsts tiesību aktos. Šajā politikā ir jāatzīst iedzīvotāju, vietējo iestāžu un uzņēmēju apgrūtinājumi, kā arī jādefinē speciāli pasākumi, lai saglabātu tradicionālos nodarbinātības veidus, atbalstītu kompleksas daudzgadu programmas, kuru mērķis ir tradicionālo ražošanas veidu kapacitātes uzlabošana, atbalstītu iedzīvotāju saimnieciskās darbības dažādošanu, izstrādājot resursus apmeklētājiem vai tūristiem kā papildinājumu tradicionālajiem iztikas avotiem, uzturētu un uzlabotu piekļuvi pakalpojumiem un tehniskajai infrastruktūrai, īstenotu pasākumus jauniešu aizplūšanas ierobežošanai, saglabātu katra viendabīgā reģiona īpašo identitāti un kultūras vērtības, un, protams, — pēdējais, bet ne mazāks svarīgai — saglabātu bioloģisko un vides līdzsvaru.

Rūpējoties par šiem apgabaliem, ir vajadzīga īpaša pieeja un izvēlēto pasākumu ārkārtīgi uzmanīga īstenošana. Šis, dāmas un kungi, ir veids, kā attīstīties šiem īpašajiem Eiropas reģioniem.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vulkānisko pelnu krīzes laikā man bija vajadzīgas divas dienas, lai nokļūtu savā pilsētā, jo starp Īriju un Angliju nav sauszemes savienojuma un tuneļa. Es ļoti skaidri izpratu to cilvēku sevišķās grūtības, kuri dzīvo salās bez savienojuma ar cietzemi. Tas pats attiecas uz tiem, kuri dzīvo mazapdzīvotos kalnu apgabalos un citos apvidos ar nelabvēlīgiem apstākļiem. Tas attiecas uz manu situāciju Īrijas dienvidos visā rietumu krasta garumā līdz deputāta Pat the Cope Donegolai. Šie apgabali ir noteikti jāņem vērā.

Es vēlētos atzīmēt trīs punktus. Pirmkārt, Nuno Teixeira 3. punktā norādīja, ka dalībvalstis var piešķirt līdzekļus saskaņā ar citiem apsvērumiem, kas nav IKP. Attiecībā uz šiem reģioniem tas ir jāveicina, jo tie ir īpaši.

Otrkārt, šie reģioni ir bagātākie visā Eiropā attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, vides aizsardzību un sabiedriskā labuma sniegšanu. Tas ir noteikti jāņem vērā gaidāmajās sarunās par KLP.

Treškārt, saskaņā ar Lisabonas līguma 195. pantu Eiropas Savienībai tagad ir zināma kompetence tūrisma attīstības jomā. Šie reģioni sniedz lielas iespējas attīstīt spēcīgu un ilgtspējīgu tūrismu. Šajos apvidos ir skaistas ainavas, labs, tradicionāls dzīvesveids un ļoti draudzīgi iedzīvotāji. Ja mēs pieliksim pūliņus, īpaši šajā Eiropas Savienības līmenī, lai viņiem sniegtu atbalstu, mēs ne vien palīdzēsim viņiem izdzīvot, bet arī varam palīdzēt viņiem palīdzēt sev pašiem. Es uzskatu, ka galu galā tas ir labākais atbalsts, ko viņiem varam sniegt.

  Alan Kelly (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, runājot atklāti, apgabali, par kuriem šovakar runāja, ekonomiskā un sociālā ziņā cieš paaudzēm ilgi, un pašlaik modernās globalizācijas ietekmes dēļ tie saskaras ar aizvien lielākām problēmām.

Es esmu no apgabala, kurā ir daudz salu un kurā atrodas Īrijas lielākā kalnu grēda. Tāpat kā iepriekšējie divi runātāji, mani kolēģi no Īrijas, es zinu apgabalus, kas cieš paaudzēm ilgi. Iedzīvotāji pārvācas uz pilsētām; jauniešiem trūkst ekonomisko iespēju — mēs visu dienu varētu runāt par problēmām, ar kurām viņi saskaras.

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks atzīt, ka, neskatoties uz daudziem panākumiem un ļoti cēlajiem centieniem, kohēzijas politikai nav pilnībā izdevies panākt ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā, jo īpaši šajos apgabalos. Es gribētu cerēt, ka ES reakcija uz šo problēmu radīs reālas, konkrētas pārmaiņas, risinot šīs nevienlīdzības būtību un, kas ir ļoti svarīgi, pielāgojot tādām mūsdienu vajadzībām kā komunikāciju joma un jo sevišķi nākamās paaudzes platjoslas tīkliem, kas, manuprāt, ir milzīga problēma. Piekļuve sakariem kļūs par nākamo lielo problēmu; pašlaik tā ir milzīga problēma.

Ir pienācis laiks nodrošināt, lai šīm kopienām tiktu piešķirts ekonomikas glābšanas riņķis. Es vēlētos atgādināt mums visiem, ka saskaņā ar visiem līgumiem mūsu pienākums ir to darīt.

  Vladko Todorov Panayotov (ALDE). – (BG) Komisāra kungs, dāmas un kungi, kalnu apgabali ir atrodami lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, un tie ir neatņemama Eiropas ģeogrāfijas daļa. Piemēram, Bulgārijā kalnu apgabali ir gandrīz tikpat apdzīvoti kā līdzenumu apgabali. Tieši tādēļ Eiropas likumdevējiem ir rūpīgāk jāapskata daudzās ar šiem reģioniem saistītās ekoloģiskās, sociālās un teritoriālās problēmas.

No vides perspektīvas Eiropas kalni ar savu bagātīgo ekosistēmu, daudzveidību un iespaidīgajiem izmēriem nodrošina lieliski piemērotus apstākļus, lai attīstītu un saglabātu ārkārtēju bioloģisko daudzveidību. Tomēr trauslās kalnu ekosistēmas ir īpaši smalkas un neaizsargātas pret cilvēka darbības radītām pārmaiņām.

Eiropas Savienībai ir jāmācās, kā izmantot kalnu apgabalu ekonomiskos un ekoloģiskos resursus vislabākajā un visatbildīgākajā veidā. Šos mērķus var sasniegt, finansējot un veicinot videi draudzīgu darbību, piemēram, lauksaimniecību kalnu apvidos, tradicionālo lopkopību Alpu reģionos un integrētu mežu resursu apsaimniekošanu.

Kolēģi deputāti, es uzskatu, ka šie pasākumi radīs daudzus pozitīvus rezultātus attiecībā uz Eiropas Savienības teritoriālo un ekonomisko kohēziju.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību var panākt, izmantojot dažādus pieejamos teritoriālos resursus. Šis viedoklis ir viens no galvenajiem punktiem Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju. Šīs kohēzijas principu ir pastiprinājuši noteikumi, kas reglamentē struktūrfondus laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, un tas ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem, ko ieviesis Lisabonas līgums. 174. panta noteikumi ir jāpārveido par īpašām attīstības stratēģijām un konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir pārvarēt nelabvēlīgus apstākļus un pilnībā izmantot kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu potenciālu. To varētu panākt saskaņā ar Eiropas politisko sistēmu, un tas varētu radīt pievienoto vērtību, izmantojot dažādos vietējos resursus.

Pētniecības un attīstības politikas jomas ļautu labāk izmantot šo reģionu milzīgo dabisko potenciālu, tieši ietekmējot, piemēram, ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un tūrisma jomas. Šādi mēs arī varētu īpašas ģeogrāfiskas iezīmes pārvērst par priekšrocībām.

Viens svarīgs aspekts, kuram mums jāpievērš galvenā uzmanība, ir demogrāfiskās izmaiņas. Mums jāveicina īpašas demogrāfiskās politikas jomas, kuras ir vērstas uz šo reģionu iedzīvotājiem, piedāvājot viņiem dažādas iespējas atbilstoši attiecīgā apgabala īpašajām iezīmēm. Manas valsts mazāk attīstītie kalnu apgabali, kuros pastāvīgi sarūk iedzīvotāju skaits, gaida pasākumus savas ekonomiskās situācijas uzlabošanai, lai to iedzīvotājus mudinātu palikt šajās apdzīvotajās vietās un dotu ieguldījumu to attīstībā.

Es gribu norādīt uz vēl kādu ārkārtīgi svarīgu aspektu. Es uzskatu, ka IKP jāturpina izmantot kā galveno kritēriju atbilstības noteikšanai, lai saņemtu reģionālās politikas atbalstu. Citu rādītāju ieviešana ilgtermiņā sarežģītu un grautu pašreizējo attīstības procesu šajās teritorijās, kā arī kohēzijas politiku kopumā. Tomēr šos indikatorus dalībvalstis var izmantot, lai pārdalītu līdzekļus starp reģioniem līdz tiem piešķirto pakešu ierobežojumiem, lai gūtu labumu tikai minētās teritorijas.

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kalnu apgabali, salas un attālākie apvidi ir Eiropas spēka un bagātības avots. Eiropas politika šajās jomās galvenokārt jāpievērš to pozitīvo aspektu stiprināšanai un to negatīvo aspektu mazināšanai, lai nebūtu tādas vietas, kur Eiropas iedzīvotāji justu, ka ir nošķirti no saviem līdzpilsoņiem, un lai iedzīvotājiem visur Eiropā būtu vienlīdzīgas iespējas sasniegt labklājību.

Noteiktas teritorijas iekšzemes kopprodukts nav šīs daudzveidības patiess atspulgs. Ir bagātas salas, un ir kalnu apgabali bez ražošanas pamata, kas ir iegrožoti pakalpojumu nozarēs, kurām draud sabrukums, un kam šī iemesla dēļ ir vajadzīgi ieguldījumi. Turklāt vidējo rādītāju piemērošana salām ar atšķirīgu izaugsmes līmeni nav taisnīga attiecībā uz tām visām.

Citi svarīgi faktori, piemēram, darba tirgus un teritorijas pieejamība, lielākas izmaksas par pasažieru un kravu pārvadājumiem, kā arī vajadzīgajām infrastruktūrām un tīkliem, ir elementi, kas jāņem vērā saskaņā ar globālāku pieeju reģioniem gan attiecībā uz reģionālo politiku, gan attiecībā uz plašāku kritēriju noteikšanas sākumpunktu.

  Tamás Deutsch (PPE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, rezolūcijas priekšlikumā pareizi norādīts, ka kalnu apgabali, salas un mazapdzīvoti apvidi saskaras ar nopietnām problēmām, tādēļ tiem ir vajadzīgas īpašas reģionālās attīstības programmas un atbalsts. Šajā priekšlikumā ir ierosināts kā rādītāju izmantot IKP. Šajā saistībā ir svarīgi uzsvērt, ka mums jāturpina izmantot IKP kā dalībvalstu atbilstības kritērijs reģionālās politikas palīdzībai, kad tiek iedalīti ES līdzekļi. IKP ir galvenais attīstības, progresa un reģionālās attīstības pasākumu ietekmes kritērijs, un tas ir rādītājs, ko arī var sasaistīt ar citiem kritērijiem.

Tomēr tas viss nenozīmē, ka mēs varam atmest ekonomisku lēmumu ietekmi uz sociālo un vides jomu, jo izaugsme var būt derīga tikai tad, ja tā tiek saistīta ar sociālo attīstību un labāku dzīves kvalitāti. Dalībvalstu līmenī katras valsts lēmumu pieņēmēji var ņemt vērā citus rādītājus, piešķirot attīstības līdzekļus reģioniem, piemēram, nosakot dalībvalsts atbalstu kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem. Tomēr es arī vēlētos pievērst Komisijas uzmanību tam, ka ES līmenī mums jāturpina izmantot IKP kā pamatrādītājs tiesībām uz atbalsta saņemšanu, lai nodrošinātu to, ka atbalstu nepārtraukti un efektīvi izmanto mazāk attīstītas dalībvalstis.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es esmu no Velsas, kurā ir kalni, salas, mazapdzīvoti apvidi un daudz kas cits. Tādēļ es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumā paustos ierosinājumus.

Savā īsajā runā es vēlējos galvenokārt runāt par vietējo un reģionālo valdību nozīmi, jo ir skaidrs, ka, lai kādas stratēģijas, projekti un programmas tiktu ieviestas, tās sagatavos, īstenos, realizēs un pārvaldīs reģionālās un vietējās iestādes.

Tas ir pareizi, jo tieši šī līmeņa valdība ir vistuvāk zemei un vistuvāk cilvēkiem. Tāpēc ir arī pareizi, ka tās tiek iesaistītas visos jebkādu programmu vai iniciatīvu posmos.

Tāpēc es ceru, ka Komisija paturēs to prātā un ieviesīs mehānismus, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo valdību pilnīgu līdzdalību, un esmu pārliecināts, ka tās savukārt nodrošinās mūsu kopienu un reģionu attīstību.

  Joachim Zeller (PPE). – (DE) Komisār Hahn, dāmas un kungi, man ir kāda problēma attiecībā uz daļu no šīm debatēm. Klausoties dažās runās par kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem, man rodas iespaids, ka tās ir ārpusteritoriālas un tieši pakļautas Eiropas Savienībai. Taču tas tā tomēr nav. Katrs šis apgabals pieder suverēnai dalībvalstij. Saskaņā ar subsidiaritātes principu Eiropas lēmumu un mērķu īstenošana paliek dalībvalstu kompetencē.

Eiropas līmenī mēs Komisijas paziņojumos līdz pat Lisabonas līgumam vienmēr esam pievērsuši īpašu uzmanību tieši šiem reģioniem: kalnu apgabaliem, mazapdzīvotiem apvidiem un salām. Arī šeit, Parlamentā, ir pieņemti daudzi lēmumi, kas atbalsta šos reģionus. Kad es dzirdu, ka tik daudzi šeit sūdzas, ka šie apgabali joprojām ir sliktā stāvoklī, tad man jājautā, ko pašas dalībvalstis ir darījušas ar iniciatīvām, ko esam tām nodrošinājuši Eiropas līmenī? Ko ar tām ir darījuši paši reģioni? Kā tie ir izlietojuši Eiropas sniegto palīdzību? Šeit tiek aicināts veidot jaunu stratēģiju, un man ir žēl Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ierēdņu, kuriem būs jāintegrē daudzās salu, kalnu apgabalu un mazapdzīvotu apvidu problēmas vienā stratēģijā. Vienlaikus stratēģiju ir tik daudz — stratēģijas Donavai, Baltijas jūrai, Melnajai jūrai, klimata pārmaiņām un tamlīdzīgi —, ka mums drīz būs vajadzīga stratēģija attiecībā uz stratēģijām, lai tās visas uzturētu un pārskatītu.

Jokus pie malas, dāmas un kungi, patiesībā gribu teikt — kā jau tas šodien šeit ir sacīts, un esmu pateicīgs komisāram Hahn par tā pieminēšanu —, ka mums ir jācīnās, lai arī pēc 2013. gada mums joprojām būtu kohēzijas politika un reģionālā politika Eiropas līmenī. Tieši tam mūsu darbā ir jāpievērš galvenā uzmanība, un mums par to ir jāpārliecina mūsu kolēģi deputāti. Kalnu apgabali, salas un citas teritorijas atradīs savu vietu nepārtrauktā kohēzijas un reģionālajā politikā pēc 2013. gada. Nav jēgas tērēt mūsu laiku pie atsevišķiem rezolūciju projektiem par šo tematu.

  Patrice Tirolien (S&D) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es ļoti atzinīgi vērtēju šodienas debates. Tās vēlreiz parāda, ka Eiropas Savienībai ir jānovērtē un pēc iespējas labāk jāizmanto sava reģionālā daudzveidība.

Pašlaik, kad risinām sarunas par jaunajām 2014.–2020. gada pamatprogrammām, es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt grozījumus, no kuriem labums jāgūst konkrētiem reģioniem. Mūsu uzmanības centrā jābūt nepārtrauktības un teritoriālās kohēzijas jautājumiem.

Tomēr kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu attīstībai ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai izņēmumu kopums. Mums jāpieņem horizontāla pieeja. Mums jāievieš instrumenti, kas nodrošinātu, lai Eiropas Savienības rīcība visās jomās pastāvētu līdzās vienotā sinerģijā, tādējādi palielinot to pievienoto vērtību.

Turklāt kā attāla reģiona pārstāvis es gaidu jauno Eiropas Savienības stratēģiju attālākajiem reģioniem, kuru Komisijas dienesti solīja sagatavot 2011. gada sākumā.

  Damien Abad (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mūsu Eiropa ir ES un tās daudzveidības simbols — attāluma, kultūru un pieeju daudzveidības, kā arī mūsu teritoriju un reģionu daudzveidības.

Lai gan Eiropas Savienību veido pilnīgi dažādas sastāvdaļas, teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķiem jāpaliek kā visu mūsu rīcības veidu pīlāriem, turklāt tas ir skaidri atzīts Lisabonas līgumā. Tādēļ šajā saistībā mums ir jāpievērš īpaša uzmanība kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem.

Es tiku ievēlēts no liela dienvidaustrumu reģiona, kas arī ietver salas, proti, Korsiku, kā arī Savoju un Ēnas departamentu, kurā vairāki apgabali ir mazapdzīvoti, un pēc savas darba pieredzes uz vietas es redzu, ka mums jābūt skaidrai imperatīvai, proti, saskaņot Eiropu ar šiem reģioniem.

Lai tā notiktu, mums iesākumā jādefinē grūtības, ar kādām šie reģioni saskaras. Es domāju, piemēram, vispārējas nozīmes pakalpojumus, tostarp vispārējas nozīmes sociālus pakalpojumus. Kā visu nokārtot tā, lai visiem iedzīvotājiem, lai kur viņi atrastos, mēs varētu garantēt minimālu sociālās aizsardzības līmeni?

Mums ir vienādi jāattīsta viss šo reģionu potenciāls, lai tie varētu baudīt vienotā tirgus un ekonomikas attīstības priekšrocības. Turklāt ir ļoti viegli pamanīt, ka pašlaik Eiropas Savienības politika salām vai kalnu apgabaliem netiek piemērota efektīvi.

No vienas puses, patiešām netiek ņemti vērā konkrēti vietējie un reģionālie apstākļi, un, no otras puses, pastāv risks, ka, pilnībā neņemot vērā šos reģionus, tie tiek atstāti novārtā bez atbalsta cīņā pret iedzīvotāju skaita samazināšanos, vides apdraudējumu vai ekonomikas lejupslīdi. Tieši šajā ziņā, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, Eiropa varētu radīt pievienoto vērtību.

Es sevi pieskaitu pie tiem, kuri uzskata, ka Eiropai pašai šiem reģioniem ir jānosaka konkrēti mērķi. Pirmām kārtām ir jāpārskata Eiropas Savienības dažādās politikas jomas, kas ietekmē šos reģionus, lai iekļautu horizontālu klauzulu, kas ļauj ņemt vērā šos īpašos apstākļus. Es arī uzskatu, ka papildus reģionālajai politikai ir arī jāpārskata kopējā zivsaimniecības politika, paredzot neliela apjoma un vietējās zvejniecības, lauksaimniecības un lauku attīstības aizsardzību, mērķtiecīgāk pievēršoties neliela apjoma ražošanai un piešķirot tiešu atbalstu. Pēc tam mums vajadzētu tādu pašu procedūru piemērot transporta un enerģētikas jomām.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka tur, kur ir griba, ne vienmēr tiek rasta iespēja. Ambīcijas nedrīkst aprobežoties ar skaistiem vārdiem. Pēc dažiem mēnešiem mums būs izšķirīga iespēja, kura mums jāizmanto, proti, sarunas par nākamo finanšu plānu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Komisār, Eiropas Savienībai ir jāizmanto tās kohēzijas politika, lai īpašu uzmanību pievērstu reģioniem, ko ietekmē dabas radīti un demogrāfiski trūkumi, piemēram, reģioni kontinenta ziemeļos, mazapdzīvoti apvidi vai salas, pārrobežu un kalnu apgabali.

Vairāk nekā citi reģioni Eiropas Savienībā šie reģioni saskaras ar īpašām problēmām, ko rada piekļūšanas grūtības, klimata pārmaiņas, reģionālā integrācija un demogrāfiskās izmaiņas. Turklāt tiem ir kopīgas iezīmes, kam jāpielāgo un jāīsteno īpašas reģionālās attīstības programmas, kā arī jāpielāgo līdzekļu piešķiršanas rādītāji, jo tajos jāņem vērā katra reģiona īpatnības. Patiesi, ir jāņem vērā zemais iedzīvotāju blīvums un piekļuve arodapmācības programmām, kuras pēc tam ļaus iedzīvotājiem piekļūt darba tirgum un ietekmēs bezdarba līmeni šajos apgabalos.

Šo apgabalu iedzīvotājiem nevajadzētu dzīvot no atbalsta programmām kā daļu no valsts sabiedriskajām shēmām. Šajos apgabalos jābūt resursiem un iespējām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un piekļūtu vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

  Richard Seeber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Lisabonas līgums mums ir devis juridisku pamatu, un jo īpaši 174. pantā mums ir noteikts uzdevums veicināt teritoriālo kohēziju. Reģionālajai politikai un reģionālās politikas komisāram tas konkrēti nozīmē to, ka viņam ir jārūpējas par šo politikas jomu un arī tiem apgabaliem, kuriem ir īpašas topogrāfiskās iezīmes, piemēram, kalnu apgabaliem un salām. Tādēļ mums šai grupai ir jāizveido īpaša politika. Kā sacīja Zeller kungs, tas nenozīmē, ka mums vienkārši jābūt daudzām programmām un tām jānodrošina nauda, bet gan drīzāk Eiropas programmās būtu jāiekļauj nepieciešamā elastība. Tas attiecas uz iesniedzamajiem rādītājiem, taču galvenokārt uz politikas jomām, kuras mēs vēlamies īpaši veicināt.

Tomēr komisārs Hahn nav vienīgais, kuram šajā jomā jāgatavo pienācīga politika, jo kalnu reģionu politikai ir nozīme visās Eiropas politikas jomās. Jau tika minēta lauksaimniecības politika. Arī šajā gadījumā kalnu apgabalu īpašie apstākļi prasa atbalstu vai līdzsvarošanu ar īpašiem pasākumiem. Tai ir nozīme transporta politikā — es pats esmu no valsts, kura saskaras ar sevišķām grūtībām un problēmām attiecībā uz starptautiskiem preču pārvadājumiem. Arī šajā jomā mēs mēģinām iekļaut nepieciešamos atbrīvojumus Eirovinjetes direktīvā. Deputāts no Somijas minēja Pasta pakalpojumu direktīvu. Ja viņš to būtu rūpīgi izlasījis, viņš būtu pamanījis, ka mēs pēdējā tiesību aktā iekļāvām risinājumus šīm problēmu jomām.

Kā reģionu pārstāvim komisāram Hahn ir īpašs pienākums nodrošināt, lai šīs īpašās iezīmes atbalsotos visās Eiropas Savienības politikas jomās. Tikai tad mēs spēsim nodrošināt, lai mūsu teritoriālās kohēzijas mērķis, kā noteikts līgumā, patiešām tiktu sasniegts.

  Rosa Estaràs Ferragut (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri parakstīja šo rezolūcijas priekšlikumu, ko ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti), kā arī manis pārstāvētajā valstī Spānijā.

Mums ir tiesiskais regulējums, proti, Lisabonas līguma 174. panta 4. punkts. Mums ir arī teritoriālā kohēzija, kas ir šajā līgumā noteiktais jaunais pīlārs, tādēļ mums ir juridisks pamats steigties palīgā šiem reģioniem: kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem.

Kalnu apgabalu gadījumā — kā jau iepriekš minēts — runa ir par 90 miljoniem iedzīvotāju; salu gadījumā — uz salām 14 valstīs dzīvo 21 miljons cilvēku, un vēl daudzi miljoni dzīvo kalnu apgabalos.

Visām šīm teritorijām ir ļoti līdzīgs problēmu kopums attiecībā uz kultūru, izglītību, transportu un vidi. Konkrēti runājot, ir kāds trūkums, kas vieno mūs visus, un tas ir transporta jomā. Es esmu no Baleāru salām, kur ir aprēķināts, ka transportam ir 20 % papildu izmaksas. Tas neapšaubāmi ietekmē mūsu rūpniecību, lauksaimniecību, stratēģiskās nozares, tūrismu un, īsi sakot, visu uzņēmējdarbības nozari, visu ekonomikas struktūru. Līdz ar to tas ietekmē mūsu konkurētspēju.

Tāpēc, ja mēs pievēršam uzmanību resursiem, piemēram, dzeramajam ūdenim sauszemē, kas ir ierobežotā daudzumā, izejmateriāliem, piemēram, enerģijai, vai arī dzīves telpai, tad mēs redzam, ka pastāv nepietiekamība un ka trūkst ekonomikas diversifikācijas.

Tādēļ mēs aicinām jaunajos finanšu plānos ņemt vērā šo teritoriju īpatnības un mums pašiem pāriet no vārdiem pie darbiem — kā tas jau šeit tika teikts —, kas jāīsteno budžetu veidā un tādējādi lielākā teritoriālajā kohēzijā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības attālie apgabali, jo īpaši attālākie reģioni (tostarp manis pārstāvētās Azoru salas), kalnu apgabali, salas un mazapdzīvoti apvidi cieš no nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskiem apstākļiem, kurus ir grūti pārvarēt un kuri rada lielas sociālās izmaksas.

Piemēram, es varētu minēt piekļuves grūtības, sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanas augstās izmaksas, energoapgādi u.c.

Mums arī jāatceras, ka Eiropas Savienībā pilsētās dzīvo tikai 7 % iedzīvotāju un ka 14 miljoni eiropiešu dzīvo salās.

Savienībai, kas darbojas, pamatojoties uz tādām vērtībām kā solidaritāte un sociālais taisnīgums, ir politisks un morāls pienākums veicināt savu attālāko teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību. Patiesi, tas ir Eiropas kohēzijas politikas jomu galvenais pamatojums: teritoriālā kohēzija un ekonomiskā un sociālā konverģence.

Tādējādi teritoriālās kohēzijas kā jauna Eiropas Savienības mērķa iekļaušana tikai atspoguļo tās dabiskās attīstības procesu, un ekonomiskās un sociālās konverģences stratēģijas ir tās izaugsmes nepieciešamība.

ES izlēma pieņemt šādu nostāju jau sen, un daudzos reģionos tā ir radījusi ļoti pozitīvus rezultātus, jo tie ir pārgājuši no 1. mērķa pie 2. mērķa. Patiesībā, pat pirms šie reģioni sasniedz 2. mērķi, pat kamēr attīstības līmenis šajās Eiropas attālajās teritorijās ir zem Eiropas vidējā rādītāja un kamēr tiem trūkst samērīga atbalsta, tie joprojām sniedz neaizvietojamu devumu Eiropas daudzveidības bagātībā — katrs ar savām īpašajām iezīmēm.

Šo Eiropas Savienības attālāko teritoriju pienākums ir maksimāli izmantot visus pieejamos attīstības instrumentus, jo sevišķi, galveno uzmanību pievēršot saviem konkrētajiem resursiem. ES pienākums ir nodrošināt visu savu teritoriju efektīvu integrāciju un kohēziju; pretējā gadījumā tiks diskreditēts pats izaugsmes projekts.

Šajā saistībā Komisijai ir pienācīgi jāņem vērā šajā priekšlikumā ierosinātās darbības kā derīgs ieguldījums mūsu visu kopīgā Eiropas integrācijas projekta veiksmīgā iznākumā.

  Sari Essayah (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, struktūrfondi ir būtisks ES finanšu instruments mūsu centienos sasniegt 2020. gada mērķus. Tie ir īpaši svarīgi mazapdzīvotos ziemeļu reģionos, un es vēlos atzīmēt šādus četrus aspektus: pirmkārt, visas šīs īpašās teritorijas būs pirmās, kuras saskarsies ar daudzām problēmām un cietīs no tām vissmagāk. Tā kā darbspējīgie iedzīvotāji daudzos gadījumos ir devušies prom, meklējot darbu, daudzi mazapdzīvoti apvidi būs pirmie, kas saskarsies ar iedzīvotāju novecošanas problēmu.

Es, protams, vislabāk zinu, kāda ir situācija Somijā, un varu teikt, ka Somijas austrumos un ziemeļos drīzumā būs teritorijas, kurās vairāk nekā puse iedzīvotāju būs pensionāri. Līdz 2020. gadam gados vecāku cilvēku attiecība pret iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, proti, tā dēvētais vecumatkarības rādītājs viskritiskākais būs Somijas austrumos, Itālijā un Vācijas austrumos. Krasi palielināsies polarizācijas pakāpe starp reģioniem, un vairākos apgabalos vecumatkarības rādītājs vairāk nekā par 25 % pārsniegs ES vidējo rādītāju un līdz 2020. gadam palielināsies līdz 40 procentiem. Tādēļ reģionālajā un struktūrpolitikā ir svarīgi ņemt vērā demogrāfiskos kritērijus, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanu, nevis tikai ļaut, lai IKP būtu vienīgais būtiskais faktors.

Otrkārt, šajos reģionos vairs nedrīkst pieļaut darbspējīgā vecuma iedzīvotāju zaudēšanu. Tā vietā mums ir jāpievērš uzmanība konkurētspējai šajos apgabalos, lai tos izceltu no ekonomikas krīzes un lai tie sasniegtu ES 2020. gada mērķus. Ir vajadzīga inovāciju un kompetences attīstība, kā arī spēcīgāka konkurence. Tiem jāsasniedz vairāk, izmantojot mazāk naudas. Inovāciju finansējuma atlases kritēriju pamatā jābūt patiesi labiem rezultātiem. Uzmanība ir jāpievērš tēmām, kuras katrā jomā vislabāk veicina konkurētspēju un nodarbinātību, un ir arī vajadzīgi jaunievedumi sociālajā un pakalpojumu jomā.

Treškārt, mums ir vajadzīgas tādas reģionālās programmas, kuras integrē pasākumus struktūrfondos un kuru rezultātus var izmērīt un novērtēt. Administratīvajam slogam, ko rada pārvaldības un pārbaužu sistēmas dalībvalstīs, ir jābūt proporcionālam pieejamajam finansējuma apjomam. Finansēšanas piešķiršanas pamatā jābūt panāktajiem rezultātiem, un tai jābūt saistītai ar ekonomikas un attiecīgās ekonomikas politikas strukturālām reformām.

Visbeidzot, ceturtais aspekts ir tas, ka mums ir vajadzīga pārrobežu sadarbība starp reģioniem, īpaši saistībā ar uzņēmējdarbības, rūpniecības un vides projektiem. Laba iespēja ir, piemēram, saistībā ar Baltijas jūras un Donavas makroreģioniem, kuri jau šajās debatēs tika minēti. Ir vajadzīga sadarbība starp ES kaimiņvalstīm, taču Baltijas jūras reģionā, piemēram, ir vajadzīgs, lai reģionālajā sadarbībā piedalītos arī Krievija. Eiropas vienīgie pamatiedzīvotāji...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā Centrālā masīva, Overņas, Limuzēnas iedzīvotājs es vēlētos pateikties jums, komisār, par to, ko paudāt savā paziņojumā. Paldies visām politiskajām grupām, kuras parakstīja šo rezolūciju un kuras tomēr ļāva izveidot kalnu un salu sadarbības grupu. Paldies Euromontana partneriem un Kalnu reģionu pārstāvju asociācijai.

Beidzot mums Eiropas līgumā, 174. pantā, ir vārds „kalni”. Mums ir pilnībā jāizmanto savi resursi: lauksaimniecība, meži, tūrisms, rūpnīcas. Komisār, es vēlētos īpaši uzsvērt lauksaimniecību. Mums ir kvalitatīvi produkti, kuri ir izsmalcināti un noderīgi. Lūdzu apspriediet tos ar saviem kolēģiem, Cioloş kungs. Mums ir jānodrošina vienādas iespējas attiecībā uz visa veida infrastruktūru, autoceļiem, ātrvilcieniem, enerģētiku, izglītību, veselību un ciparu tehnoloģiju.

Priekšsēdētāja kungs, karu laikā mums ir bijuši vienādi pienākumi. Mēs, kalnu iedzīvotāji, arī ticam vienādām tiesībām.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības saskaņota attīstība ir tās ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības priekšnoteikums. Teritoriālās kohēzijas princips uzliek par pienākumu ES ierosināt konkrētus pasākumus, lai pārvarētu esošos nelabvēlīgos apstākļus un izmantotu šo reģionu potenciālu.

Eiropas politikas programma būtu ļoti noderīga un radītu ilgtermiņa pievienoto vērtību mazāk attīstītiem reģioniem, palīdzot veidot un pielāgot unikālus attīstības modeļus, kuri tos padarītu konkurētspējīgākus un spējīgākus risināt problēmas.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, apdzīvotības uzturēšana mazapdzīvotos apvidos ir labākais veids kā garantēt to saglabāšanu. Stratēģijā tiek lietots vārds „attīstība”, taču es vēlētos uzsvērt trīs principus.

Pirmkārt, uzņēmējdarbības modeļiem, kas šajās teritorijās rada attīstību, jābūt vērstiem uz peļņu un kvalitatīvu produkciju, un jaunie pasākumi saistībā ar zema oglekļa saturu emisiju ekonomiku ir veids, kā tos veicināt.

Otrkārt, sociālā ekonomika ir vislabākā pieeja, lai šos iedzīvotājus piesaistītu kopīgiem projektiem attiecībā uz viņu labklājību.

Treškārt, šo teritoriju iedzīvotājiem, salīdzinot ar citiem iedzīvotājiem, jābūt nodrošinātam vienādam sabiedrības veselības un izglītības pakalpojumu līmenim, kā arī transporta infrastruktūrai. Ir labāk ieguldīt šajā jomā, nevis ieguldīt ražošanas subsīdijās.

Tieši to mēs vēlamies Basku zemei un, komisār, tas būs iespējams tikai tad, ja Eiropa paļausies uz reģioniem un pašvaldībām, ja tā skaidri noteikts finansējuma mērķus, ja tā novērtēs tā ietekmi un ja tā ņems vērā teritoriju dažādās situācijas.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Jau vairāki kolēģi deputāti ir minējuši to, ka vajadzīga pareiza attiecība starp kohēzijas politiku un kopējo lauksaimniecības politiku. Arī es vēlos to uzsvērt, kā arī norādīt uz Eiropas lauku attīstības fondu lielo nozīmi kalnu apgabalu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Mēs pašlaik debatējam par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Mums jāpatur prātā, ka šī reforma ir jāīsteno tādā veidā, kas realizētu kalnu apgabalu potenciālu to attīstības un pat ieguldījuma izteiksmē ekonomikas izaugsmē.

Piemēram, vietējo izstrādājumu un tūrisma aktivitāšu daudzveidība daudziem reģioniem varētu nodrošināt labklājības avotu. Tomēr, lai tas notiktu, attiecīgajiem reģioniem ir vajadzīga piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai un transportam. Kopējai lauksaimniecības politikai, izmantojot tās otro pīlāru, būtu jāspēj turpināt garantēt piekļuvi šādiem pakalpojumiem, un tajā pašā laikā apstākļiem...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mūsu salām, kalnu apgabaliem un mazapdzīvotiem apvidiem ir būtiski tādi jautājumi kā bezdarbs, lauku attīstība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, atjaunojamu enerģijas veidu veicināšana un vides aizsardzība.

Mums ir vajadzīga integrēta un koordinēta stratēģija, lai konsekventi veicinātu to attīstību. Šīm teritorijām ir milzīgs ekonomikas un sociālās attīstības potenciāls, kuru mēs nedrīkstam izšķiest.

Tajā pašā laikā, lai tas būtu iespējams, mums ir jākompensē nelabvēlīgie apstākļi, ko rada to īpašā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija. Tādēļ attiecībā uz reģionālo politiku ir jālikvidē daži dalības ierobežojumi pārrobežu sadarbības programmās, piemēram, prasība, lai pārrobežu reģioni atrastos ne tālāk par 150 kilometriem, kas ir šķērslis labākai sadarbībai starp salu reģioniem un jūras pierobežas reģioniem.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ja mēs runājam par teritoriālo kohēziju, mums jārunā par salām, kalnu apgabaliem un arī visattālākajiem reģioniem. Tas nozīmē runāt par to problēmām un grūtībām, to dabīgajiem nelabvēlīgajiem apstākļiem un strukturālajiem trūkumiem. Tomēr būtībā tas arī nozīmē runāt par to, kā varam likvidēt šķēršļus, kuri kavē to attīstību. Tas nozīmē runāt par stratēģijām šo trūkumu pārvēršanai par iespējām. Savienojumu iespēju uzlabošana, atbilstīga kaimiņattiecību politika, kā arī politikas jomu un struktūrfondu stabilitāte ir jautājumi, kas mums nekavējoties jārisina, pamatojoties uz divām svarīgām premisām: teritoriālo kohēziju un solidaritātes principu.

Ir cilvēki, kuri netic stratēģijām. Es tām ticu, un šai rezolūcijai ir jābūt par pierādījumu Parlamenta saistībām attiecībā uz šiem reģioniem un tā prasībai, lai Komisija pieņemtu politiskus lēmumus, kuros ir ņemtas vērā šo neaizsargāto teritoriju vajadzības, kuru problēmas kļūst vēl skaudrāk redzamas ekonomikas krīzes laikā, piemēram, pašreizējā krīzē.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Lai gan ir pusdivpadsmit vakarā, mēs šeit joprojām runājam par šo interesanto un svarīgo tematu, jo kalnu apgabali joprojām atpaliek, un tiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība, neskatoties uz to dabas resursu, kā arī unikālās floras un faunas acīmredzamo potenciālu.

Šiem reģioniem ir vajadzīgi konkrēti pasākumi un īpaši pielāgotas attīstības stratēģijas, lai tie spētu pārvarēt pastāvīgās grūtības un izmantotu savu dabisko potenciālu, turpretim autoceļu un dzelzceļu infrastruktūras pabeigšana tiem ir izdzīvošanas un labklājības jautājums. Šī iemesla dēļ es pilnībā atbalstu īpašas Eiropas integrētas sistēmas izveidi, lai risinātu kalnu apgabalu problēmas saskaņā ar teritoriālās kohēzijas principu, kas ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, tomēr es vēlētos uzsvērt nepieciešamību politisko sistēmu papildināt ar konkrētu juridisko dimensiju, kura ir saistīta ar...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Konkurētspēja un labklājība ir atkarīga no konkrētā apgabala iedzīvotāju spējas un šīs teritorijas uzņēmumu spējas pēc iespējas labāk izmantot tā resursus. Eiropas Savienības politikai vajadzētu stimulēt šādas darbības, īpaši uzsverot to reģionu attīstības līmeņu atšķirību samazināšanu, kuros ir īpaši dabas un ģeogrāfiskie apstākļi. Atbalsts saskaņotai attīstībai ir paredzēts, lai stiprinātu Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Centieni ir jāpievērš kalnu apgabalu un salu stipro pušu attīstīšanai un potenciālo konkurences priekšrocību jomu meklēšanai. Tā ir īpašas saiknes veidošana starp ekoloģisko stabilitāti, ekonomikas efektivitāti un sociālo kohēziju, lai nodrošinātu attīstības iespējas visiem šajos sarežģītajos reģionos. Lisabonas līgumam stājoties spēkā, Eiropas Savienības pienākums ir meklēt šādus risinājumus.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievienoties paustajām pateicībām un arī gribētu pateikties godājamajiem deputātiem. Mums bija 47 runas — es tās saskaitīju —, kas liecina gan par Parlamenta vitalitāti, gan šī temata nozīmīgumu. Mani īpaši iepriecināja tas, ka tikai viena no šī 47 runām bija negatīva, un tajā tika uzdots jautājums, vai vispār ir jelkāda jēga no kohēzijas politikas. Tam mūs vajadzētu iedrošināt, ka šī ir ļoti svarīga politikas joma, kas spēj sasniegt Eiropas iedzīvotājus un padarīt Eiropu redzamu, pat — un jo sevišķi — reģionos, par kuriem šodien diskutējam un debatējam. Tā kā tas vēl nav ticis minēts, es vēlētos norādīt, ka šajā jaunajā periodā mums ir iespēja izmantot modulētu līdzfinansēšanas sistēmu, lai reģionos radītu līdzsvaru. Kas attiecas uz Zeller kunga un citu teikto, mēs esam izveidojuši vietējas reaģēšanas iespēju — un tas ļoti lielā mērā atbilst subsidiaritātes principam — attiecībā uz konkrētām vajadzībām, pamatojoties uz atbildīgo iestāžu zināšanām. Mums ir arī virkne ļoti dažādu iespēju valsts subsīdiju jomā, piemēram, konkurences politikas jomā, un mums vajadzētu izmantot šīs iespējas attiecīgo iedzīvotāju interesēs.

Daudzās runās tika minēts rādītāju jautājums, ko mēs bieži sastopam debatēs par reģionālo politiku. Es piekrītu Deutsch kungam un citiem, kuri uzskata, ka iekšzemes kopprodukts joprojām ir jāizmanto kā galvenais rādītājs. Tomēr es pilnībā saprotu, ka ir nepieciešamība un vēlme izmantot papildu rādītājus. Jau ir vairāki projekti, piemēram, saskaņā ar ESPON. Viens šāds projekts ir EUROISLANDS, kura mērķis ir definēt papildu rādītājus, kas ir lielā mērā īpaši izstrādāti, lai ļautu sagatavot labāku politiku šajos reģionos kopā ar visiem tiem, kuriem jāuzņemas galvenā atbildība. Tos nevajadzētu un nevar izmantot, lai galvenokārt izstrādātu jaunus finanšu rādītājus, taču tie ir pieejami, lai ļautu precīzāk pielāgot mūsu politikas jomas šajos reģionos iedzīvotāju vajadzībām.

Es īpaši vēlētos pateikties tiem runātājiem, kuri minēja reģionu apslēpto potenciālu un to, ko joprojām var darīt tādās jomās kā pētniecība un attīstība. Mums ir daži reģioni, kuri atrodas neparastās vietās, kurās tiek veikti ļoti specifiski pētniecības darbi. Piemēram, runājot par Kanāriju salām un to observatorijām, tur notiekošo pētniecību nevarētu veikt nekur citur, jo nekur citur nav tieši šādi ģeogrāfiskie, topogrāfiskie un klimatiskie apstākļi. Mums ir labāk jāizmanto šādi faktori, tostarp atjaunojamās enerģijas nozare. Es arī vēlētos piebalsot tiem, kuri īpaši minēja piekļuvi internetam. Tas patiešām ir kas tāds, kam mums turpmāk vajadzētu veltīt sevišķu uzmanību, jo ir jāatzīst, ka šajā jomā joprojām ir īstenojams liels potenciāls.

Vēlreiz pateicos jums visiem par ieguldījumu debatēs. Reģionālajā politikā ir darāms liels darbs, ne vien līdzsvarojot reģionu atšķirības, bet arī apmierinot astoņu no desmit iedzīvotāju vajadzības, kuri, kā mēs zinām, vēlas darba izredzes savā dzimtajā reģionā un, runājot plašāk, tur novecot. Šī iemesla dēļ mums vajadzētu veidot un mums ir jāveido tāda politika, kurā ņemtas vērā tieši šīs vajadzības, un tieši to mēs darām. Mūsu politikas pamatā ir iedzīvotāji un viņu vajadzības, un mēs ceram, ka ar šiem pasākumiem viņus sasniegsim. Tas ir bezgalīgs uzdevums, kam atkal un atkal ir vajadzīgs jauns stimuls. Šajā ziņā šodienas debates un jo īpaši šis ziņojums ir devis ievērojamu ieguldījumu mūsu lēmumu pieņemšanas pamatā. Es varu tikai apstiprināt, ka mēs Komisijā to ne vien uztveram kā pienākumu intensīvi strādāt pie šādiem jautājumiem, bet arī darām ar prieku.

(Aplausi)

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja . Es esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, trešdien, 22. septembrī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija, par kuru balsošana Parlamentā notiks rīt, palīdz iestāžu pārstāvjiem apzināties grūtības, ar kurām šie reģioni saskaras, un es par to priecājos. Es uzsvēršu trīs svarīgus šī ziņojuma aspektus, kuri ir manu bažu pamatā un kuri paši par sevi attaisno to, ka parakstīju šo ziņojumu. Tā kā esmu no kalnu apgabala, Pirenejiem, es zinu, ar kādām problēmām saskaras šāda veida teritorijas. Ņemot vērā to ģeogrāfiskos un demogrāfiskos ierobežojumus, kalnu apgabaliem ir vajadzīgas „īpašas reģionālās attīstības programmas”, un es ceru, ka kohēzijas politikā pēc 2013. gada tas tiks ņemts vērā. Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSD) aizsardzība un veicināšana ir manas politiskās cīņas pamatā. Es ceru, ka ETSD panākumi manā reģionā — Puigcerdá slimnīcas panākumi — var būt par stimulu citiem šāda veida projektiem Eiropā. Visbeidzot, 150 km kritērija atmešana attiecībā uz salām ir svarīgs priekšlikums, kuru pieprasa daudzas manas vietējās ieinteresētās puses. Patiesībā dažas salas joprojām nevar gūt labumu no pārrobežu programmām, jo tās atrodas tik tālu. Tādēļ tās cieš no vēl acīmredzamākas nošķirtības, un mums tas jānovērš.

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Man ir prieks, redzot, ka Parlaments un Komisija debatē par kalnu apgabalu un salu jautājumu. Kā deputātam no Maltas, kurš pārstāv divas salas: Maltu un Gozo, kurā katrā ir mazāk par 500 000 iedzīvotāju, šis jautājums man neizbēgami ir ļoti tuvs. Nav šaubu, ka salas un mazie reģioni ir pelnījuši, lai ES līmenī pret tiem izturētos saskaņā ar to īpašajām vajadzībām. Piemēram, starp Gozo salu un pārējo Maltu pastāv ievērojamas ekonomiskas atšķirības, un Maltas Valsts statistikas birojs norāda, ka Gozo IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 %, salīdzinot ar Maltu. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu to īpaši atzīt un noteikt atbilstību ES reģionālās politikas aspektiem, nevis tikai finansējumam, kas attiecībā uz Gozo arī nav materializējies. Protams, kalnu apgabaliem, salām un mazapdzīvotiem apvidiem Eiropas Savienībā ir kopīgas iezīmes, kas to atšķir no citiem reģioniem. Tie mēdz ciest no sliktiem transporta sakariem, kas rada nodarbinātības iespēju un pieejamības trūkumu. Statistiski arī pastāv lielāka iespēja, ka tie būs nabadzīgāki nekā pārējās dalībvalstu daļas. Mēs nevaram atļauties tos ignorēt.

(1) Sk. protokolu