Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0257(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0153/2010

Debates :

PV 21/09/2010 - 9
CRE 21/09/2010 - 9

Balsojumi :

PV 22/09/2010 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0331

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 22. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Reimer Böge (A7-248/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šajos apstākļos es vēlētos izteikt atzinību Eiropas Parlamentam un īpaši referentam Böge kungam, kurš arvien vairāk sevi parāda kā stabilas Eiropas Savienības budžeta politikas aizstāvi. Manuprāt, ir svarīgi šādi aspekti: pirmkārt, Eiropas budžets varēs funkcionēt arī bez vajadzības ņemt kredītu, un tā tam jāpaliek. Otrkārt, finanšu plāns — citiem vārdiem sakot, septiņu gadu finanšu shēma — nodrošinās dalībvalstīm lielāku plānošanas noteiktību. Treškārt, mums un dalībvalstīm būs jāpierod pie mazākas finansiālās rīcības brīvības. Ceturtkārt — pēc manām domām —, tas nozīmē to, ka turpmāk mums jāievēro princips: tad, kad dalībvalstis Eiropas Savienībai nosaka papildu uzdevumus, tām arī jānodrošina vajadzīgais finansējums.

 
  
  

Ziņojums: László Surján (A7-0250/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mums visiem ir zināma slavenā metafora par velosipēdu — ideja, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina kustība, citādi tā apgāzīsies. Es vienmēr esmu domājis, ka labāks salīdzinājums būtu izsalkusi haizivs — tai jāturpina peldēt, lai nenosmaktu —, bet nerunāsim vairs par to.

Apskatīsim jautājumu, kādēļ tā ir. Patiesībā Eiropas Savienība ir kļuvusi par naudas pārdales mehānismu. Tai jāturpina iesūkt aizvien vairāk līdzekļu, lai atalgotu savas privileģētās klientu grupas. Ja tas tiks pārtraukts, tad velosipēds patiešām apgāzīsies un haizivs nogrims. Tieši tādēļ mums ir šī neparastā izrāde — laikā, kad ikkatras valsts valdība mēģina ierobežot tēriņus, tikai Eiropas Savienības budžets palielinās.

Manā valstī katras ministrijas budžetā tiek meklēti no 25 līdz 40 procentiem lieli ietaupījumi, taču viens budžets palielinās par 60 procentiem, proti, mūsu neto iemaksas Eiropas Savienībā. Tā vietā, lai stimulētu ekonomiku, mēs izņemam naudu no ražošanas nozares un „izņemam” cilvēkus no ražošanas nozares, un „ieliekam” tos birokrātijā. Tas vienkārši būs apstiprinājums iedzīvotāju uzskatam, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi par reketieri.

 
  
  

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0153/2010)

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Sabiedrības informēšana par zāļu kaitīgo ietekmi ir plašāka par jautājumu, kāda būs zāļu ražotāju rīcība. Tā ir arī plašāka par jautājumu par to, kas tiek norādīts uz zālēm pievienotajām lietošanas pamācībām vai internetā.

Es vēlētos uzsvērt personīgā kontakta nozīmi starp pacientu un ārstu. Ikdienas pieredze rāda, ka tirgū ir zāļu grupa, attiecībā uz kurām informācija par blakusparādībām jeb blaknēm tiek apzināti ignorēta. Zāles aptiekās bieži ir brīvi pieejamas, un sievietes tās lieto bez iepriekšējiem norādījumiem. Ir maz ārstu, kuri norāda, ka hormonālā kontracepcija palielina stresa hormonu līmeni, izraisa tromboemboliskas slimības, krūts vēzi, dzemdes un aknu vēzi, trieku un grūtības radīt bērnus pat pēc kontracepcijas lietošanas pārtraukšanas. Būsim godīgi un informēsim par visām zālēm vienlīdzīgā un patiesā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Dāmas un kungi, ļaujiet man kā ārstei uzsvērt šodien apstiprinātās jaunās regulas nozīmi, kas ļauj apmainīties ar informāciju par zāļu blaknēm visā Eiropas Savienībā. Lai gan veselības aprūpe neietilpst ES kompetences jomā, dalībvalstis spēja vienoties par to, ka vajadzīga precīzāka informācija, kā izveidot tādu kopēju klīniskās pieredzes datu bāzi par ES medikamentu izmantošanu, kurā tiktu glabāta informācija, ko pēc tam koplietotu un novērtētu. Tās ir lieliskas ziņas Eiropas pacientiem, un tas arī parāda Eiropas valstu turpmākas integrācijas priekšrocības. Es novērtēju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas referentu darbu, jo viņi panāca vienošanos par visiem strīdīgajiem jautājumiem, un esmu īpaši apmierināta, ka komitejas projekts attiecībā uz personas datu stingrāku aizsardzību tika uzlabots.

 
  
  

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0159/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums par diviem farmakovigilances dokumentiem mums ļaus izveidot drošāku un efektīvāku zāļu uzraudzības sistēmu. Abos dokumentos panāktie kompromisi ir līdzsvaroti. Jaunajā sistēmā tiks pienācīgi ņemti vērā gan zāļu riski, gan to labums.

Tajā tiks arī pienācīgi ņemta vērā kontroles nepieciešamība, neradot pārāk daudz birokrātijas, un jo īpaši zāļu atļauju piešķiršanas centralizētā procedūra būs racionālāka. Kompromiss palīdz nodrošināt sistēmas finansēšanu ar iespēju Eiropas Zāļu aģentūrai piemērot maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Protams, tas ir kompromiss, bet, salīdzinot ar to, cik atšķirīgas nostājas bija iesākumā, es uzskatu, ka tas ir saprātīgs risinājums.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Es vēlētos apsveikt referenti par viņas sagatavoto tekstu kā divu farmakovigilancei veltīto direktīvu grozījumu.

Ir svarīgi pilnībā izmantot šo grozījumu sniegtās iespējas. Mēs mazināsim dažu dalībvalstu bažas par šīs sistēmas spēju darboties tikai tad, ja informēšana par blakusparādībām tiks koordinēta. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm vajadzīgajam laikam jābūt minimālam.

Vēl kāds komentārs: statistika rāda, ka slimības biežāk piemeklē gados vecākus iedzīvotājus. Tie ir cilvēki, kuri gluži dabiski cieš no redzes grūtībām. Būtu bezjēdzīgi pievienotajās zāļu lietošanas pamācībās iekļaut pilnīgu informāciju, tostarp bieži vien nevajadzīgu, ja pacienti to nespēj izlasīt pat ar parastajām brillēm, jo burti ir ļoti sīki.

 
  
MPphoto
 

  Michèle Rivasi (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, runājot par tekstu, par kuru balsojām, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību — un man jāapsveic McAvan kundze par viņas darba kvalitāti — tam, ka ir izlaista informācija par iedzīvotājiem, kuri piedalās klīniskajos pētījumos.

Patiesībā nav ievērots viens punkts, uz kuru, ņemot vērā pirmajā lasījumā panākto vienošanos, nevar attiecināt mutisku grozījumu: tas ir jautājums par cilvēkiem, kuri tiek izmantoti kā izmēģinājuma trusīši zāļu vai vakcīnu klīniskajās pārbaudēs, kas tiek veiktas pirms atļaujas saņemšanas, lai pārbaudītu to nekaitīgumu vai riska-ieguvumu līdzsvaru.

Šie cilvēki var būt vīrieši, sievietes, bērni vai gados veci cilvēki; šajā tekstā runa ir par cilvēku lietošanai paredzētu zāļu iespējamu blakusparādību plānveida kontroli.

Patiesībā jānorāda, ka šie cilvēki, kuri piedalās klīniskajos pētījumos, neko nezina par norīto vai injicēto vielu, un ka pastāv iespēja, ka sekas parādīsies tikai pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem.

Šie „izmēģinājumu trusīši” ir farmakovigilances aizmirstie cilvēki, un ir svarīgi to atcerēties un pieminēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es noteikti atbalstu ziņojumu par cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilances sistēmas racionalizēšanu. Es uzskatu, ka tā ir joma, kurā ES var noteikti sniegt pievienoto vērtību un kurā, kopīgi strādājot, varam nodrošināt pacientu lielāku drošību.

Pat pēc tam, kad zālēm pilnībā piešķirtas atļaujas, tām joprojām var būt blakusparādības, un es uzskatu, ka pilnīgu zāļu drošuma profilu var noskaidrot tikai tad, kad tās ir nonākušas tirgū. Tādēļ mums jāturpina veikt uzraudzību. Šis priekšlikums garantēs pacientu lielāku drošību, nostiprinot ES zāļu drošuma uzraudzības sistēmu. Tā uzlabos EudraVigilance — informācijas apkopošanas datu bāzi par zāļu blaknēm. Jauna Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portāla izveide nodrošinās iedzīvotājiem labāku piekļuvi skaidrai un saprotamai informācija par drošuma jautājumiem.

Tā ir pirmā trīsdaļīgas paketes daļa, lai nostiprinātu ES zāļu tiesību aktus un novērstu to trūkumus, un es uzskatu, ka tas ir labs sākums.

 
  
  

Ziņojums: Christa Klaß (A7-0239/2010)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Neskatoties uz, ka biocīdie produkti, piemēram, dezinfekcijas līdzekļi vai konservanti ir mūsu ikdienas dzīves daļa, to nepareiza izmantošana vai atļaujas neesamība var radīt būtisku risku iedzīvotājiem, dzīvniekiem un videi.

Tādēļ veselības un vides aizsardzības interesēs gan Eiropas, gan citu valstu ražotāju izstrādājumiem jāatbilst vienotiem ES standartiem. Jāuzsver, ka šo tirgū laisto un izmantoto izstrādājumu ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus, kaut gan, ciktāl tas iespējams, šie riski ir jānovērš.

Es personīgi atbalstu augstāku valstu procedūru saskaņošanas līmeni attiecībā uz izstrādājumu atzīšanu ES sistēmā un, pirmkārt un galvenokārt, to, lai patērētāji būtu labāk aizsargāti un labāk informēti. Pirmām kārtām, būtiska ir skaidra, precīza un saprotama marķējuma nodrošināšana nespeciālistiem, kuri saskaras ar šādiem izstrādājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es šo rezolūciju no sirds vērtēju atzinīgi. Kalnu reģioni un reti apdzīvotas teritorijas bagātina ģeogrāfiskās iezīmes, dabu un dzīves kvalitāti.

Es jo īpaši domāju par Slovākijas reģioniem un aicinu jūs, dāmas un kungi, apmeklēt mūs Augstajos Tatros, lai savām acīm skatītu šī reģiona skaistumu.

Nerunājot par rezolūcijas saturu, kas jāīsteno nekavējoties, es vēlētos redzēt, kā valsts iestādes apņemas palīdzēt šiem reģioniem. Ikdienas dzīvē prioritāte tiek piešķirta pilsētām un pilsētu kopienām. Sabiedriskie pakalpojumi tiek nodrošināti pilsētās un pilsētu teritorijās, bet bieži vien netiek sniegti reti apdzīvotu teritoriju mazajās pilsētās un ciematos. Tomēr arī mazajās pilsētās un ciematos ir sava dzīves kvalitāte, un tos nedrīkst vērtēt par zemu.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). (HU) Es priecājos, ka varēju atbalstīt šo ziņojumu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Ņemot vērā augsto iedzīvotāju blīvumu un starptautisko mobilitāti, mums ir jāpievērš īpaša uzmanība patogēnu un slimību izplatībai. Lai gan mūsu veiktajiem pasākumiem ir jābūt efektīviem, mums ir arī jānodrošina, lai tie nekaitētu videi. Ar šiem materiāliem jādarbojas īpašu uzmanīgi. Biocīdi ir neaizstājami, lai nodrošinātu mūsu augstos veselības un higiēnas standartus, un tie arī veido neatņemamu mūsu ikdienas dzīves daļu. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi arī turpmāk veidot dialogus par šo regulu, ņemot vērā, ka šo izstrādājumu atļauju piešķiršanai un to laišanai tirgū jāatbilst īpaši stingriem kritērijiem.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, biocīdi galvenokārt tiek izmantoti higiēnas un tīrīšanas nozarēs, taču tie ir atrodami arī mēbelēs un audumos. Biocīdi nodrošina aizsardzību pret baktērijām, parazītiem, insektiem, uzglabātas pārtikas kaitēkļiem, pelēm un žurkām. Turpmāk biocīdiem būs jāatbilst ES minimālajiem standartiem. Es esmu ļoti pateicīgs referentei Klaß kundzei par viņas norādījumu, ka regulai jābūt vienlīdz derīgai lietošanai gan patērētājiem, gan ražotājiem. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina pienācīgi izdevumi, godīgi sistēmas apstākļi un pieņemami reģistrācijas izdevumi. Ja mums patiešām to izdosies izdarīt, mēs būsim panākuši vēl vairāk Eiropas tirgus saskaņošanā ne vien uzņēmējdarbības interesēs, bet arī jo īpaši patērētāju interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atvainojos, bet es meklēju mazulim knupīti. Šodien pieņemtajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, kuri, cerams, drīz tiks īstenoti.

Jo īpaši es vēlētos paust apmierinātību par centieniem aizsargāt MVU, sevišķi attiecībā uz informācijas iegūšanas procedūrām par izstrādājumu sastāvu, kam mazie uzņēmēji bieži nevar piekļūt, un runa nav tikai par izmaksām.

Ir pielikti lieli pūliņi, lai vienkāršotu šo izstrādājumu tirgū laišanas atļauju procedūru, īpaši attiecībā uz termiņiem, kuru laikā kompetentajām iestādēm ir jāpieņem attiecīgie lēmumi. Visbeidzot, es ceru, ka varam turpināt šo virzību, saskaņā ar kuru Eiropas iekšējā tirgus saskaņošanai rezultātā priekšplānā jāparādās uzņēmumu patiesajai kvalitātei un lielākai konkurencei.

 
  
  

Ziņojums: Peter Skinner (A7-0170/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Es atzinīgi vērtēju priekšlikumus par efektīvākas, integrētākas un ilgtspējīgas Eiropas Savienības finanšu uzraudzības sistēmas izveidi, kuras mērķis ir risināt Eiropas finanšu uzraudzības problēmu, kas mums visiem par pārsteigumu kļuva redzama nesenajā finanšu krīzē.

Es pilnībā atbalstu iesniegto regulas projektu, kurā noteikta jauna finanšu uzraudzības struktūra, jo iepriekšējā negatīvā pieredze skaidri uzsvēra, ka šajā jomā vajadzīga jauna regula, efektīvāka uzraudzība un tālejoša reforma. Es ticu, ka lielāka konkurence, pamatojoties uz visiem vienlīdzīgiem un pārredzamiem nosacījumiem, kā arī vienotas regulas pieņemšana palīdzēs garantēt atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem Eiropas Savienībā.

 
  
  

Ziņojums: Sylvie Goulard (A7-0168/2010)

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par jaunas Eiropas finanšu sistēmas iestādes izveidošanu, jo jaunā kārtība būtībā nekādi nemaina finanšu sistēmas darbības veidu, un tā nekontrolē finanšu tirgus. Jo īpaši šī kārtība neizbeidz peļņas gūšanu no spekulācijām lielajās bankās, kā arī spekulatīvos fondus, kas pazīstami kā riska ieguldījumu fondi.

Piemēram, vakar Īrijā finanšu tirgus Īrijas valdībai aizdeva EUR 1,5 miljardus, taču par četriem procenta punktiem vairāk nekā gadījumā, ja šī valsts būtu Vācija. Tas nozīmē, ka valsts darba ņēmējiem šīm iestādēm būs jāmaksā papildu miljoni.

Jaunizveidotā padome neko nemaina. Vienīgā atbilde uz Eiropas finanšu problēmām ir tā, ka visai šai sistēmai ir jābūt valsts īpašumā un pakļautai demokrātiskai kontrolei.

 
  
MPphoto
 

  Edward Scicluna (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt visus referentus par darbu pie šīs Eiropas finanšu nozarei ārkārtīgi svarīgās uzraudzības reformu paketes. Šī ES finanšu arhitektūras pārveide bija milzīgs ekonomikas un monetārās komitejas veikts pasākums.

Krīze ir parādījusi, ka mūsu tiesiskais regulējums nav pietiekami stabils, ka tirgos ne vienmēr notiek pašregulācija un, kas vēl sliktāk, — ka tie ir pakļauti neuzraudzītiem sistēmiskiem riskiem. Es esmu īpaši priecīgs par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidi, kura ir pilnvarota darboties kā agrīns brīdinājums par sistēmiskiem riskiem vai nelīdzsvarotību.

Attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) es esmu apmierināts, ka ir panākts tāds līdzsvars, kas nemazina dalībvalstu nozīmi. Mums tagad jānodrošina, lai šīm trim iestādēm būtu vajadzīgais personāls un resursi, lai tās spētu pienācīgi darīt savu darbu.

Nobeigumā jāatzīst, ka Parlaments ir veltījis milzīgus pūliņus un izrādījis politisko gribu, lai panāktu kompromisu ar Padomi un nodrošinātu vienošanos par šo steidzami vajadzīgo reformu paketi, kurai jābūt ieviestai 2011. gada sākumā.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu apmierināta, ka šis ziņojums ir pieņemts. Viens no Eiropas iestāžu nākamo gadu stratēģiskajiem mērķiem ir atkārtoti uzsākt vienoto tirgu.

Ekonomikas krīze ir parādījusi, cik šis mērķis ir nesasniedzams, kamēr mums ir sadrumstalots finanšu pakalpojumu tirgus. Patiesi, visi finanšu starpnieki, infrastruktūra un tirgi ir savstarpēji atkarīgi un potenciāli svarīgi sistēmai kopumā tik lielā mērā, ka viena šī aspekta neveiksmīga darbība var atsaukties makrolīmenī, radot postošas sekas.

Ekonomikas atveseļošana, ko nepacietīgi gaida visi eiropieši, ir atkarīga no finanšu nozares, kura ir veselīga un stabila tieši tāpēc, ka tiek atbilstoši regulēta un uzraudzīta.

Es uzskatu, ka finanšu uzraudzības paketes pieņemšana un jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir svarīgs solis uz priekšu, lai Eiropā radītu saskaņotas uzraudzības sistēmu un uzņēmumos un iedzīvotājos viestu uzticību.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es esmu priecīga, ka bija iespējams izstrādāt finanšu krīzes sākumā sagrauto finanšu tirgu efektīvas pārraudzības nosacījumus. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropa veido instrumentus, ar kuriem turpmāk būs iespējams izvairīties no krīzēm, un tādēļ es atbalstīju visus paketes ziņojumus par finanšu tirgu finanšu pārraudzību. Tās mērķim jābūt stingrākai labas pārvaldības noteikumu ievērošanai, un nedz budžeta šķērdēšana, nedz arvien lielāki parādi uz nākamo paaudžu rēķina nav tā piemēri. Šī iemesla dēļ es noraidu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja J.M.Barroso priekšlikumu par Eiropas obligāciju izsniegšanu, ko viņš pieminēja nesenajā runā Eiropas Parlamentā, kad runāja par atlīdzību valstīm, kuras uztur labas pārvaldības noteikumus. Tas bija jautājums par atlīdzībām Eiropas obligāciju veidā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, attālā dārdoņa, ko dzirdam, ir ES artilērija, tās pirmais uzbrukums Londonas Sitijas labklājībai, kas uztur mana vēlēšanu apgabala apkārtējo ekonomiku.

Jaunā uzraudzības arhitektūra, par kuru šis Parlaments tikko nobalsoja ar lielu balsu vairākumu, nav proporcionāls risinājums identificētajai problēmai. Neviens nav pārliecinoši pierādījis — neviens pat nav mēģinājis nopietni apstrīdēt —, ka pasākumi, kurus ieviešam, pirms diviem gadiem būtu novērsuši finanšu krīzi. Mēs drīzāk redzam, ka šo pasākumu pamatā ir skaudība, aizvainojums par Londonas pozīciju, kā arī naidīgums pret kapitālisma modeli.

Kredītu krīzē var vainot ārkārtīgi daudzus — varat vainot bankas, varat vainot regulatorus, varat vainot valdības, ka pārāk ilgi procentu likmes bija pārāk zemas, taču jūs nevarat vainot privātā kapitāla fondu pārvaldniekus, kuri drīzāk bija upuri, kas nesūdzoties pieņēma zaudējumus un nebrēca pēc glābšanas.

Šo nozaru pārstāvji nesēdēs, gaidot, līdz komisārs MBarnier iesūtīs savus inspektorus. Viņi jau emigrē uz Šveici, uz Šanhaju, uz Singapūru, pametot Londonu un ES kopumā — nabadzīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, man kā Londonas pārstāvim Eiropas Parlamentā daudzi vēlētāji — kā varat sagaidīt — ir izteikuši bažas par tā ietekmi ne vien uz Eiropas lielāko finanšu centru, bet arī tās diviem lielākajiem finanšu centriem: Londona ir mājvieta Sitijai un Canary Wharf Group.

Ja skatāmies uz finanšu krīzi, ir ļoti viegli iekrist slazdā — tajā slazdā, kurā krīt šis Parlaments un visas iestādes —, proti, ka risinājums ir lielāka reglamentēšana. Pirmām kārtām, mēs aizmirstam regulējuma nozīmi paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu krīzē, liekot bankām aizdot kredītnespējīgiem klientiem. Kad viens no desmit šiem klientiem sāka nepildīt saistības, mums radās paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu krīze. Mums ir arī jāsaprot atšķirība starp regulējumu un uzraudzību. Varētu strīdēties, ka regulatoru rīcībā bija instrumenti, bet viņi tos pienācīgi neizmantoja.

Viena no uzsvērtajām priekšrocībām ir tā, ka šādi tiks izveidots vienots Eiropas noteikumu kopums. Tas ir ļoti interesanti, taču, kā mēs zinām, problēma ir tā, ka daudzas ES valstis bieži ignorē noteikumus un nemaksā sodus. Kā var izveidot vienlīdzīgus darbības apstākļus, ja daudzi dalībnieki neievēro noteikumus?

 
  
  

Ziņojums: Marielle Gallo (A7-0175/2010)

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos referentei par centieniem pieņemt dažus ierosinājumus un, protams, par to, ka viņa aizstāv autortiesības, kam es piekrītu. Tomēr tas, ka noteikta veida informācijas apmaiņa ziņojumā ir definēta kā sodāmi pārkāpumi, ka tiek atzītas pakalpojumu sniedzēju pilnvaras noteikt sodus un ka masveida informācijas apmaiņa tiek izslēgta kā iespējams pārkāpums, nozīmē, ka mēs nevaram balsot ne par vienu no abiem ziņojumiem ar pretējām nostājām.

M. Gallo ziņojums radīja lielu interesi un varētu būt bijis piemērots, taču debašu būtība ir pārāk skarba attiecībā uz argumentiem par un pret Francijas likumu, kas pazīstams kā HADOPI, kurš paredz interneta savienojuma atslēgšanu tiem iedzīvotājiem, kuri pārkāpj noteikumus. Vēl nav bijušas reālas Eiropas debates, kurās ņemtu vērā citu valsts tiesību aktu progresu.

Es ceru, ka mēs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā panāksim kopēju nostāju un vairākumu Parlamenta debatēs un grozījumos par Komisijas priekšlikumu direktīvai, kura saskaņā ar komisāra MBarnier teikto drīzumā nonāks Parlamentā. Šajā gadījumā mēs mēģināsim panākt līdzsvarotāku nostāju nekā šodien, ņemot vērā gan interneta lietotāju tiesības, gan būtisko vajadzību ievērot intelektuālā īpašuma tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, Gallo kundzes ziņojums ir sadalījis Parlamentu trīs nometnēs. Nevienā ziņojumā nav ierosināts šāds vajadzīgs un līdzsvarots intelektuālā īpašuma regulējums. Gallo kundzes ziņojumā pirātisms digitālajos tīklos ir apskatīts vienpusīgi un nav ņemti vērā pasākumi pret viltošanu, kas patiesi grauj mūsu nozari, kaut gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas nostājās ir ierosināti praktiski pasākumi. Turklāt tajā ir ierosināta sava veida intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu kriminālsankciju saskaņošana, nevis ņemts vērā tas, ka profesionāļi uztver krimināltiesības tikai kā dalībvalstu kompetences jomu. Tomēr es novērtēju to, ka ziņojumā ir uzsvērta novēršana un izglītojoša kampaņa. Es novērtēju, ka ALDE grupas rezolūcijas projektā ir rūpīgāk apsvērtas tiesības un pienākumi, īpaši attiecībā uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, taču tā tika iesniegta pēdējā mirklī. To viennozīmīgi ir iedvesmojis PPE grupas priekšlikums, taču diemžēl tā debatēs neievieš nekādas novatoriskas iniciatīvas. Rezolūcijas projekts, ko citu starpā iesniegusi Castex kundze, ir kompleksāks un mūsdienīgāks attiecībā uz Nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) ievērošanu. Es arī novērtēju mērķtiecīgākus pasākumus pret viltotām zālēm. Tomēr es nepiekrītu Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra pilnvaru ierobežošanai. Visbeidzot jānorāda, ka tādēļ es neatbalstīju nevienu no trim rezolūciju projektiem.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, mani viedokļi par MGallo ziņojumu ir šādi. Neviens no ziņojumiem, par kuriem tika balsots šajā sēžu zālē, nav labs, un tādēļ es balsoju pret visiem trim. Tiem ir daudzas problēmas. Piemēram, pārkāpumi saistībā ar preču zīmēm tiek jaukti ar autortiesībām, tiek aicināts ieviest regulējumu un uzraudzību, kā arī tiek veicināta nepamatota kompensāciju sistēma, kamēr tajā pašā laikā tiek atzīts, ka vispirms jāizpēta pašreizējie tiesību akti.

Es uzskatu, ka tā vietā var apvienot pamattiesības un brīvo tirgu. Ja tiek apdraudēts princips „tikai starpnieki”, tad mēs apdraudam interneta dinamisko būtību, kādu to pazīstam pašlaik. Ja interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatbild par piedāvātā satura likumību, tas viņus spiestu mazināt risku, veicot uzraudzību un filtrējot trafiku. Tas radītu piesardzīgus uzņēmumus, kas nespēj attīstīties vai pieņemt darbiniekus, kā arī radītu problēmas jauniem uzņēmumiem iegūt piekļuvi internetam.

Atmetot principu „tikai starpnieki”, interneta pakalpojumu sniedzēju nozīme tiktu palielināta, padarot tos arī par uzraudzības iestādēm. Nekur citu sabiedrībā sūtnis nav atbildīgs par saturu. Nekur citur arī iedzīvotājiem netiek doti norādījumi nepārkāpt likumu ikreiz, kad tiek izmantots kāds pakalpojums. Piemēram, iztēlojieties, ka ikkatrā pastmarku pārdošanas reizē būtu obligāti jāsniedz informācija par to, ka ir aizliegts izsūtīt vēstules ar Sibīrijas mēra baciļiem.

Tā vietā es no visas sirds atbalstu komisāri NKroes un viņas digitālo programmu. Viņas pamatiniciatīva demonstrē izpratni par to, kāda varētu būtu tirgus perspektīva, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp internetā.

Ķīna ir piemērs, kā internets ir ticis sabojāts, ierobežojot vārda brīvību un veicot novērošanu. Neiesim tādu pašu ceļu. Valstis Ziemeļeiropā ir rādījušas piemēru, panākot brīvprātīgas vienošanās un nodrošinot efektīvu konkurenci. Mums ir jāskatās uz ziemeļiem, nevis austrumiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentei Gallo kundzei par viņas ziņojumu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izveidotu kopīgus visas Eiropas noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, jo patiesībā, ja mēs šajā situācijā apsveram Eiropu, mums ir vajadzīgs novatorisms. Mums ir vajadzīga kreativitāte. Abas šīs īpašības rada reālu pievienoto vērtību. Lai mēs spētu garantēt novatorisma un kreativitātes plūsmu, kas veido radošus risinājumus, pats par sevi saprotams, ka tās jāaizsargā un jāattīsta. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram pieņemt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Pašlaik tā ir problēma rūpniecības jomā, daudzās radošajās nozarēs un sportā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka šis Gallo kundzes ziņojums ir pirmais solis pareizajā virzienā. Kā likumdevēji mēs nekādi nevaram pieļaut pirātismu vai zādzību, lai tā notiktu tiešsaistē vai jebkur citur. Mums jānodrošina, lai radošās nozares tiktu liktas mierā. Tās var radīt un ieviest jauninājumus, un tā rezultātā mēs varam cīnīties pret intelektuālā īpašuma tiesību nepārtrauktajiem pārkāpumiem un piemērot sankcijas, ja tādi tiek izdarīti, un šādi mēs ar radošo nozaru palīdzību varam nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudziem Parlamenta deputātiem no dažādām politiskajām grupām, arī man ir iebildumi attiecībā uz šo ziņojumu, īpaši, kad tajā tiek mēģināts jaukt failu apmaiņas jautājumus ar viltotu preču radītiem veselības riskiem, teiksim, attiecībā uz gaisa kuģiem vai viltotām zālēm. Šīs divas jomas nav salīdzināmas, un tām jābūt skaidri nošķirtām.

Mums ir arī jāvienojas par atšķirību starp izstrādājumiem un pakalpojumiem atomu pasaulē un izstrādājumiem un pakalpojumiem bitu pasaulē — digitālajā ekonomikā. Mums jāsaprot, ka pasaulē, ko raksturo aizvien lielāka apstrādes jauda, pasaulē, kurā ir arvien lētākas datu uzglabāšanas ierīces, pasaulē, kurā ir arvien vairāk platjoslas pieslēgumu, mēs kopumā redzam, ka daudzi digitālie izstrādājumi nes arvien mazāk ienākumu.

Kamēr daudzi mākslinieki reaģē un atrod citus veidus, kā gūt peļņu, vienlaikus piešķirot daļu sava satura, diemžēl mūzikas nozare kopumā nav tikusi līdzi un, šķiet, joprojām vēlas, lai iedzīvotāji atgrieztos pagātnē fizisko datu nesēju laikos. Mūzikas nozarei ir pienācis laiks atmosties un pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus digitālajai ekonomikai.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0518/2010

 
  
MPphoto
 

  Edward Scicluna (S&D).(MT) Kā Eiropas Parlamenta deputātam, kurš pārstāv Maltas salu un Gozo, šis temats man ir ļoti tuvs. Iesākumā, runājot par Gozo, ir žēl, ka, lai gan Maltas ES pievienošanās sarunās Maltas valdība iekļāva 36. deklarāciju, kuras mērķis ir aizsargāt Gozo nākotni, konkrētie fondi nekad netika īstenoti. Tomēr Gozo iedzīvotājiem jājūtas pārliecinātiem, jo šajā rezolūcijā ir prasīts nodrošināt visas Eiropas sistēmu kalnu reģioniem un salām; nevis vienkārši politikas pasākumu, bet gan vairākas Eiropas Savienības politikas jomas, kam ir ietekme uz salu attīstību. Jo īpaši šajā rezolūcijā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai salas gūtu labumu no konkrētiem fondiem saskaņā ar jauno finanšu perspektīvu 2014.-2020. gada budžeta ciklam. Esmu ļoti apmierināts, ka šajā rezolūcijā tiek prasītas Eiropas Savienības programmas un politika, kas ļautu salām kļūt konkurētspējīgām un pielāgoties problēmām, ar kurām tās saskaras. Es esmu gandarīts arī par to, ka šajā rezolūcijā teikts, ka dalībvalstis, tostarp Malta un Kipra, kas atrodas Eiropas dienvidos, ir pelnījušas reģionālās attīstības programmas. Šī rezolūcija ir nodomu deklarācija, lai aizsargātu dalībvalstu intereses, jo īpaši tādas salas kā Gozo. Tādēļ es atbalstu šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Es pilnībā atbalstu Parlamenta nostāju par kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām. Tās parasti ir teritorijas ar īpašu nozīmi dabas jomā, tādēļ ir jārūpējas, lai tām sniegtais atbalsts tiktu apvienots ar to dabas resursu aizsardzību. Mums jāatbalsta šie reģioni tādā veidā, kas ļauj tiem novatoriskā veidā pienācīgi izmantot savus labākos resursus, taču mums arī jārūpējas, lai nodrošinātu šo dabas bagātību atbilstīgu aizsardzību.

Es arī vēlētos vērst uzmanību uz lauksaimnieku sarežģīto situāciju šajās teritorijās, kur zemes apstrādāšana var būt viens no ļoti retajiem veidiem, kā izdzīvot. Lauksaimniekiem jāpievērš īpaša uzmanība. Šīs solidaritātes pamatā nav jābūt tikai finanšu atbalstam: tā var ietvert arī atbalstu jauniešu izglītībai un atbalstu novatoriskām tehnoloģijām.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0248/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es izsaku atzinību referentam par viņa paveikto darbu. Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka tādos sarežģītos ekonomiskos apstākļos kā šie, Eiropas Savienība nedrīkst strādāt ar neelastīgiem instrumentiem, un daudzgadu finanšu shēma ir izrādījusies neelastīga.

Pat nepieminot dažu iestāžu (Padomes un Komisijas) aprobežotību, tā noteikti nav reakcija, ko gaida Eiropas iedzīvotāji. Ārpus šīs sēžu zāles miljoniem darba ņēmēju ir zaudējuši darbavietas: viņiem vajadzīgs mūsu atbalsts. ES budžetam jābūt patiešām eiropeiskam.

Patiesi, esmu pārliecināts, ka ir vajadzīgs vai pat būtiski nepieciešams, lai sarežģītos ekonomiskos apstākļos būtu lielāka budžeta elastība, lai ES varētu reāli reaģēt uz pašreizējām vajadzībām, arī uz tām, kuras nav prognozētas, pieņemot budžetu. Nobeigumā jāatzīst, ka ir pienācis laiks nodrošināt ES ar tās resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Ņemot vērā, ka attiecīgajam priekšlikumam ir tālejošas sekas un ka Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms ir vairāk jāapdomā, es piekrītu referenta paustajiem secinājumiem. Tādēļ es balsoju par šo starpposma ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par RBöge ziņojumu, lai nosodītu neaizsargāto finanšu situāciju, kādā pašlaik esam. Lai gan Lisabonas līgumā Eiropas Savienībai ir piešķirtas jaunas prerogatīvas un dalībvalstis aicina īstenot un paziņo par liela mēroga Eiropas projektiem, Komisija un Padome atsakās pārskatīt izdevumu ierobežojumus, kas nekādā ziņā nav saprātīgi un atklāj šo iestāžu šauro Eiropas projekta redzējumu. Recesijai vajadzīgs vairāk Eiropas: lai to sasniegtu, Eiropas budžets ir jānostiprina, aizstājot pašreizējo finanšu shēmu, kas ir ierobežota un nepiemērota. Ir pienācis laiks ievērot mūsu līgumus, kuros noteikts, ka Eiropas Savienībai jābūt tās mērķiem atbilstošiem resursiem. Kopā ar ļoti lielu Eiropas Parlamenta deputātu vairākumu mēs atbalstām vajadzību pēc saviem resursiem, piemēram, c Dalībvalstīm vajadzētu atzīt, ka Eiropas politikas jomu pievienotā vērtība ir būtisks līdzeklis, lai ierobežotu valsts tēriņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Kā paziņots Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ES sevi jānodrošina ar vajadzīgajiem resursiem, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku. Turklāt Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir noteikusi jaunas darbības jomas, un viena no tām ir Eiropas Ārējās darbības dienests. Tādēļ es uzskatu, ka ar vienkāršu resursu pārdali vai prioritāšu pārdefinēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nepietiks, lai apmierinātu ES jaunās vajadzības. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata DFS un iestāžu nolīgumā iekļautie elastības mehānismi. ES ir vajadzīga lielāka elastība, lai ļautu tai veidot rezerves, un rīcības brīvība, lai tā spētu ātri un efektīvi reaģēt uz steidzamām vai neparedzētām situācijām. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu un tā ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski.(SV) Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt pietiekamus resursus, piemēram, ES jaunajai izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai „Eiropa 2020”, bet arī, lai ES budžets varētu apmierināt nepieciešamās prasības, piemēram, saistībā ar vajadzību pēc palīdzības un cīņu pret klimata pārmaiņām. Turklāt līdz ar Lisabonas līgumu ES tagad ir vairākas jaunas kompetences jomas, tostarp ārpolitika, sports, kosmosa pētniecība, enerģētika un tūrisms. Tomēr mēs uzskatām, ka to lielā mērā vajadzētu finansēt ar to līdzekļu pārdali, kuri jau pašlaik ir pieejami ES budžetā, piemēram, no lauksaimniecībai paredzētā budžeta, lai nepalielinātos kopējais ES budžets.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības pasākumu efektīva plānošana un turpināšana nav savietojama ar vienkāršu gada budžetu. Tā vietā ir vajadzīga daudzgadu finanšu shēma, kas var iestādēm nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai pildītu savus pienākumus un uzdevumus.

Daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas starpposma novērtējuma rezultātā tika sagatavots ziņojums, kas ir tās rezolūcijas pamatā, par kuru balsojām. Šajā rezolūcijā ir paustas dažas no bažām, ko izjūt daudzi un arī es, par daudzgadu finanšu shēmas nepilnībām un Eiropas Savienības pašreizējo finanšu spēju sasniegt savus mērķus.

Kritika, kas izteikta Eiropas Savienībai, bieži ir tās kontu pārredzamības trūkuma rezultāts. Lai novērstu šādas aizdomas un veicinātu iedzīvotājus un politiskos dalībniekus aktīvāk piedalīties šajā darbības jomā, jānodrošina Eiropas Savienības budžeta un daudzgadu plānošanas pilnīga atklātība, kā arī to ilgtspēja un visu ieinteresēto pušu uzklausīšana budžeta procesa gaitā, kurām es, protams, pieskaitu Eiropas Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) No 2007. līdz 2009. gadam tika sasniegti vai pārsniegti pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) griesti. Tādi svarīgi projekti kā Galileo, pārtikas mehānisms un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns pašreizējā DFS pēdējos četros gados pavirzījās uz priekšu, tikai izmantojot rezerves vai saskaņā ar iestāžu līgumu nodrošinātos instrumentus. Pašreizējās finanšu shēmas atlikušās rezerves turpmākajam periodam ir nebūtiskas. 1.a pozīcijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) pieejamās rezerves būs mazāk par EUR 50 miljoniem gadā, un kopējās pieejamās rezerves visās pozīcijās būs ierobežotas līdz EUR 436 miljoniem 2012. gadā un EUR 435 miljoniem 2013. gadā. Tomēr šīs rezerves tiks vēl vairāk samazinātas to saistību dēļ, kuras vēl nav iekļautas budžetā. Lisabonas līgums ir ieviesis jaunas pilnvaras un iestādes, un tagad, izmantojot vajadzīgos finanšu resursus, jāsāk īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, kura jau ir pieņemta un kurā aicināts nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādēļ mēs aicinām steidzami pārskatīt pašreizējo DFS, kā arī tās elastīgu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā tiek aicināts pēc iespējas ātrāk pieņemt instrumentus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Lisabonas līguma budžeta noteikumus. Tas nozīmē Eiropas Savienības budžeta vēl lielāku pakļaušanu neoliberālisma, federālisma un militārisma vajadzībām, kas ir paredzamā Eiropas integrācijas procesa trīs galvenās asis, kā tagad ir ierakstīts un izstrādāts šajā līgumā.

Tā kā mūsu nostāja šajā saistībā ir labi zināma, mums nebija citas izvēles, kā balsot pret šo ziņojumu. Mēs vienmēr esam kritizējuši pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas nepietiekamību, kas ir samazinājusi struktūrfondus līdz 0,37 % no ES nacionālā kopienākuma. Tas ir radījis samazinājumus sociālajām un vides programmām, kā arī pētniecības, izglītības un kultūras jomās.

Tādēļ mēs atbalstām tās pieejamo līdzekļu palielināšanu un mērķu pārorientēšanu. Mēs atbalstām tādu Eiropas Savienības budžetu, kas kalpo reālai ekonomikas un sociālai kohēzijai, kas kalpo pilnīgai un pilntiesīgai nodarbinātībai, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, vides aizsardzībai, sadarbībai un mieram.

Tādēļ mēs noraidām viedokli, ka Eiropas Savienības budžets ir līdzeklis aizvien vairāku dzīves jomu komercializācijai, liberalizācijai, darba drošības trūkumam, strukturālam bezdarbam, ārējai intervencei un karam.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) ES budžets ir būtisks, lai palīdzētu un atbalstītu Īrijas laukus un lauksaimnieku ienākumus. No 2010. līdz 2013. gadam aptuveni EUR 2 miljardi tiks piešķirti Īrijas lauksaimniekiem, lauku kopienai un Īrijas pārtikas nozarei. Pašlaik notiek svarīgas sarunas par budžetu, lai panāktu vienošanos par naudas daudzumu, ko piešķirt lauksaimniecības nozarei laika posmā no 2013. gada.

Augstais ikgadējā finansējuma līmenis Īrijas lauksaimniecības nozarei skaidri parāda, ka šīs sarunas ir būtiskas Īrijai un jo īpaši Īrijas laukiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Böge kunga ziņojumā ir skaidri ieteikts, ka, lai veicinātu plānošanu, ES projektu finanšu struktūra nedrīkst būt atkarīga no neizlietotajiem budžeta līdzekļiem. Līdzekļus, kas nav izlietoti vai nav rezervēti ārkārtas gadījumiem vienā nozarē, nedrīkst vienkārši izmantot citās nozarēs, kā tas bieži notiek lauksaimniecības jomā. ES lauksaimniecības budžeta izmaiņas nedrīkst radīt netiešu budžeta samazinājumu 2010. gadam. Tādēļ es atbalstu aicinājumu veidot rezerves daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas laikā. Rezervju izmantošana jau iepriekš ir arī skaidri jādefinē, un tās nedrīkst pārgrupēt citās politikas jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā tiek prasīti jauni resursi, lai īstenotu Eiropas Savienības jaunās politikas jomas. Šīs politikas jomas tieši izriet no Lisabonas līguma, kura liberālais aklums un antidemokrātiskā būtība vairs nerada nekādas šaubas. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums Eiropas Savienībai ir piešķīris jaunas pilnvaras vairākās jomās, tostarp attiecībā uz ārpolitiku, sportu, kosmosu un klimata pārmaiņām. ES ir sevi jānodrošina ar pietiekamiem resursiem, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku. Šajā saistībā daudzgadu finanšu shēma, kurai es piekrītu, tiek veidota tā, lai ES nodrošinātu pienācīgu finanšu plānošanu, ar kuru sasniegt noteiktos tālejošos politiskos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments lūdz Komisiju un Padomi ņemt vērā šādus ieteikumus: a) lai tās strādā ar Eiropas Parlamentu, lai varētu ātri pieņemt jaunos instrumentus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Lisabonas līguma budžeta noteikumus un pārskatītu pašreizējo DFS, lai nodrošinātu papildu resursus, kas vajadzīgi, lai īstenotu iniciatīvas, kuras netika paredzētas pašreizējās DFS pieņemšanas laikā, un b) lai tās pilnībā ievēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. panta 3. punktu, kurā prasīts finanšu shēmai paredzēt jebkādus noteikumus, kas vajadzīgi, lai gada budžeta procedūra noritētu bez sarežģījumiem, un, daudzu citu starpā, 312. panta 5. punktu, kurā teikts, ka „finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā Böge kungs kritiski vērtē dažādas problēmas, kas skar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, un īpaši atsaucas uz pamatnosacījumiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. un 312. pantā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, ir jāvelta pūles iespējamai jaunu prioritāšu noteikšanai budžetā, vienlaikus paturot prātā ES budžeta Eiropas pievienoto vērtību.

 
  
  

Ziņojums: László Surján (A7-0250/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tirgus pašreizējā nestabilitāte un atsevišķu dalībvalstu īpašā neaizsargātība attiecībā uz to finanšu tirgiem pilnībā attaisno Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) izveidi. Kaut gan es ceru, ka tas tiks izmantots, cik vien maz iespējams, proti, ka dalībvalstis pašas spēs reaģēt uz krīzi, man jāuzsver šī mehānisma lielā nozīme smagu finanšu grūtību gadījumos.

Tādas budžeta pozīcijas izveide, kas ļauj šajā budžeta gadā mobilizēt EFSM garantijas, ir priekšrocība, kas Eiropas Savienībai piešķir spēju izrādīt solidaritāti un ātrāk reaģēt uz problēmām, kas tikmēr radušās. Tas ir arī uzticības vēstījums finanšu tirgiem attiecībā uz ES kolektīvajām saistībām tirgus drošības un stabilitātes jomā un lai palīdzētu atrisināt finanšu sabrukuma situācijas.

Neskatoties uz šīm priekšrocībām, es uzskatu, ka ir vajadzīgs nopietns un ļoti vispusīgs tās ietekmes novērtējums uz Eiropas Savienības izdevumiem, kuri, visticamāk, būs ievērojami. Ja iespējams, ātruma vietā labāk izvēlēties saprātīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis budžeta grozījums ir Budžeta komitejas un tās priekšsēdētāja iniciatīvas rezultāts — izmantot budžeta grozījumu, lai ieviestu grozījumu, kura mērķis ir izveidot p.m. [pro memoria] pozīciju (ar atgādinājumu), lai finansētu Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismā (EFSM) paredzētās garantijas. Atgādinām, ka EFSM bez Parlamenta līdzdalības tika izveidots 2010. gada maijā ar Padomes Regulu, kas pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 2. punktu, un tas ir mehānisms, kas Eiropas Savienībai paredz iespēju aizņemties līdzekļus kapitāla tirgū, lai izsniegtu aizdevumus dalībvalstīm, kuras nonākušas finanšu grūtībās. Eiropas budžets tiks iesaistīts tikai tad, ja aizdevumu saņēmusī dalībvalsts to nespēs atmaksāt. Tādēļ šis 2010. finanšu gada budžeta grozījums ietver jaunas budžeta pozīcijas 01 04 01 03 izveidi ES sniegtajām garantijām un attiecīgi — jaunu 802. pantu ieņēmumu daļā. Saistību un maksājumu apropriācijām, kā arī ieņēmumiem tiek ierosināta iekļaušana ar atgādinājumu (p.m.).

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Jūlijā es balsoju pret Padomes izgudroto Finanšu stabilizācijas mehānismu (FSM), saskaņā ar kuru jaunu Eiropas aizdevumu piešķiršanai ir piemērojama Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzspiestu ekonomikas un finanšu reformu īstenošana. Mēs esam pieredzējuši tā traģiskās sekas Grieķijā. Šodien mums lūdz balsot par tādas finanšu struktūras izveidi, kas apstiprina un tādējādi garantē šī katastrofālā mehānisma īstenošanu. Es, protams, balsoju pret šādas struktūras īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas un finanšu krīze, kas ir postījusi visu pasauli, arī Eiropas Savienību, ir radījusi daudzas problēmas, tostarp ES nepieciešamību reaģēt uz spekulatīviem uzbrukumiem vājākām ekonomikām, kuras var apdraudēt vienoto valūtu. Tādēļ bija jāizveido Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM), lai nodrošinātu atbalstu dalībvalstīm, kuras jūtas šo uzbrukumu apdraudētas. Lai šo mehānismu iekļautu budžetā, ir jāpieņem budžeta grozījums, kas ir pamatots ārkārtējos, nenovēršamos un neparedzētos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Grieķijai sniegtā palīdzība mums tika raksturota kā izpirkšanas aizlieguma izņēmums, pamatojoties uz 136. pantu. Tomēr 136. pantā nav norādīts pamatojums kredīta piešķiršanai Grieķijai, jo tajā ir atļauti tikai tādi pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem līgumu noteikumiem. Šāda rīcība ne tikai nav paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību, bet patiesībā ir pat skaidri aizliegta. Tādēļ šis noteikums neatļauj veikt plašākus pasākumus. Eirozonas finanšu ministri nolēma palīdzēt Grieķijai, piešķirot kredītu ar vidējo procentu likmi 5 % apmērā. Tas nozīmē, ka šis kredīts tika piešķirts ar politiski motivētu procentu likmi, kas ir zem tirgus likmes un tātad ir nelikumīga subsidēšana. Tādā veidā Grieķijai piešķirtais atbalsts no juridiskā viedokļa bija ārkārtīgi pretrunīgs, ja ne acīmredzami nelikumīgs. Kas attiecas uz faktiskajām sekām, es baidos, ka gadījumā, ja eirozonas valstis turpinās uzņemties atbildību par citu dalībvalstu parādiem, tad 10 gadu laikā eiro vairs nebūs. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments 1) atzīmē budžeta grozījuma projektu Nr. 7/2010, 2) apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2010 projektu bez grozījumiem un uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2010 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un 3) uzdod tās priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju pret šīs jaunās budžeta pozīcijas izveidi, jo šo pozīciju pieņēma Padome un Komisija saistībā ar pasākumu paketi, lai saglabātu eirozonas finanšu stabilitāti, atsaucoties uz tā dēvētajiem „steidzamības pantiem” un neiesaistot Eiropas Parlamentu nekādās diskusijās. Kamēr nav skaidrs, no kurienes šī nauda tiks ņemta, pat pieņemot, ka šādu pieprasījumu paudīs kāda dalībvalsts, es nekādos apstākļos nevaru uzņemties atbildību par šīs budžeta pozīcijas izveidošanu.

 
  
  

Ziņojums: Sharon Bowles (A7-0247/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Balsojot par šo pasākumu, PVN sistēma nekādi netiek apstiprināta. Skaidrs ir tas, ka elektroniskas atmaksas procedūras ieviešanai noteiktais termiņš un vienots atmaksas pieprasījums praksē ir nereāls — rezultātā var zaudēt daudzi nodokļu maksātāji un mazie uzņēmumi. Šis būtiskais pasākums to atzīst un līdz ar to atzīst dalībvalstu galveno nozīmi — iespējams, piešķir tām atpakaļ pilnvaras — vismaz uz sešiem mēnešiem. Tas arī izbeidz nereālo grafiku, kas lika Apvienotās Karalistes un citu dalībvalstu MVU finansiāli ciest no ES nekompetences. Šo iemeslu dēļ mēs balsojam par to.

 
  
MPphoto
 
 

  John Bufton, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Balsojot par šo pasākumu, PVN sistēma nekādi netiek apstiprināta. Skaidrs ir tas, ka elektroniskas atmaksas procedūras ieviešanai noteiktais termiņš un vienots atmaksas pieprasījums praksē ir nereāls — rezultātā var zaudēt daudzi nodokļu maksātāji un mazie uzņēmumi. Šis būtiskais pasākums to atzīst un līdz ar to atzīst dalībvalstu galveno nozīmi — iespējams, piešķir tām atpakaļ pilnvaras — vismaz uz sešiem mēnešiem. Tas arī izbeidz nereālo grafiku, kas lika Apvienotās Karalistes un citu dalībvalstu MVU finansiāli ciest no ES nekompetences. Šo iemeslu dēļ mēs balsojam par to.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Referents ir atzinīgi vērtējis Komisijas priekšlikumu par nepieciešamo grozījumu veikšanu, lai atvieglotu PVN atmaksāšanu situācijās, kad kāda no attiecīgajos darījumos iesaistītajām pusēm atrodas ārpus ES. Es uzskatu, ka tas bija vajadzīgs un pozitīvs solis, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Gada beigās, kad uzņēmumi gatavo pārskatus, to bilancēs ir sniegta interesanta informācija par darbu, tirdzniecību, samaksātajiem nodokļiem un daudz ko citu.

Tajās ir aprakstīts viena gada izejas punkts pirms gada un finiša punkts pēc divpadsmit mēnešiem, tomēr tajās nav aprakstīts ceļš, kas noiets no viena punkta līdz otram, kas nodokļu vajadzībām ir nebūtisks, taču ļoti svarīgs pašai uzņēmuma izdzīvošanai. Ir būtiski, lai ikdienas vadības darbos būtu pagaidu naudas plūsma un konti, kas izlīdzināsies, taču kas īslaicīgi mazina likviditāti.

Jo īpaši tādēļ, lai uzņēmumi efektīvi atveseļotos pēc mūsu visu piedzīvotās krīzes beigām, nav atbilstīgi tiem likt iepriekš samaksāt pievienotās vērtības nodokli, kad tie nespēj samaksāt saviem darbiniekiem un piegādātājiem. Jāatzīst, ka tas ir labākais veids kā cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kamēr vien netiek sodīti darba ņēmēji, kuriem ir jātērē un jālaiž nauda apgrozībā. Tādēļ PVN atmaksas paātrināšana un procedūru vienkāršošana, kā minēts šajā ziņojumā, ir vērtējama atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka priekšlikums par PVN atmaksas procesa vienkāršošanu, ieviešot elektronisku procedūru, ir noderīgs. Es uzskatu, ka mans balsojums sniedz labumu nodokļu maksātājiem, jo tas palīdzēs aizsargāt viņu tiesības atskaitīt PVN.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šajā ziņojumā paustajiem ieteikumiem. PVN atmaksas procesa vienkāršošana, kas apskatīta PVN atmaksas direktīvā, veicina iekšējā tirgus ciešāku integrāciju. Tā kā ir noteikts, ka par termiņu ievērošanas aizkavējumiem dažkārt atbildīgas ir dalībvalstis, kuras novēloti atvēra savus tīmekļa portālus vai kurām bija citas tehniskas problēmas, esmu pārliecināts, ka tas nedrīkst apdraudēt nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt PVN. Nodokļu maksātāja tiesību saglabāšana uz PVN atskaitīšanu ir kļuvusi īpaši svarīga un atbilstīga Eiropas Savienības pašreizējā ekonomikas klimatā. PVN atmaksas aizkavējumi var radīt lielākas grūtības uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, īpaši attiecībā uz to finanšu vajadzībām. Tam būs nelabvēlīga ietekme uz ES ekonomikas atveseļošanu un iekšējā tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka grozījumi, kas ierosināti pašreizējai direktīvai par PVN atmaksu, un atļauja pieņemt noteiktus īstenošanas pasākumus, lai uzlabotu tīmekļa portālu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi. Lai panāktu lielāku efektivitāti un vienkāršotu pašreizējos noteikumus nodokļu jomā, samazinātu izmaksas un nodrošinātu iekšējā tirgus integritāti, ir būtiski, lai noteiktas dalībvalstis ātri īstenotu pasākumus par PVN elektronisku atmaksu.

Es pilnībā piekrītu referentam, kurš atzīmēja, ka jebkādi PVN atmaksas kavējumi var radīt ļoti nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem iekšējā tirgū, īpaši pašreizējā situācijā, kad finanšu sloga palielināšanai varētu būt katastrofālas sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par, jo uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti pozitīvs ieguldījums, lai Eiropas Savienībā uzlabotu nodokļu procedūru efektivitāti un pārredzamību. Es vēlētos uzsvērt veidu, kādā ziņojumā tiek aizstāvētas nodokļu maksātāju tiesības, īpaši attiecībā uz PVN atskaitīšanu un atmaksu. Īstenošanas pasākumi, lai atvieglotu un mazinātu birokrātisko slogu Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās dalībvalstīs, kā arī procedūru standartizācija ir ļoti svarīga, lai konsolidētu iekšējo tirgu un veicinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanu. Žēl, ka dažas dalībvalstis kavējas īstenot pasākumus attiecībā uz PVN elektronisku atmaksu. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju, PVN atmaksas aizkavējumi rada nopietnas finansiālas grūtības tiem uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Ja tas ir jautājums par nodokļu atmaksas saņemšanas atvieglošanu uzņēmumiem, es to varu pieņemt. Ja tas ir jautājums par atbalstu PVN, nevis ienākuma nodokļa izvēršanai, es tam nepiekrītu. Liberālā Eiropā ir pieņemami būt piesardzīgam. Es atturēšos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ar Padomes Direktīvu 2008/09/EK (PVN atmaksas direktīvu) tika mēģināts vienkāršot PVN atmaksas procesu un samazināt administratīvo slogu, ieviešot elektronisku procesu, kas nodokļu maksātājiem ļautu iesniegt vienu atmaksas pieprasījumu. Tomēr šīs direktīvas īstenošanas aizkavēšanās lielākajā daļā dalībvalstu ir izraisījušas vairāku uzņēmumu sūdzības, tādēļ tagad ir jāievieš dažas izmaiņas, lai aizsargātu nodokļu maksātāju intereses, jo visiem zināms, ka PVN atmaksas aizkavējumi var radīt nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un tāpēc var paredzēt lēnāku ES ekonomikas atveseļošanu. Tāpēc es balsoju tā, kā balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es nobalsoju „PAR”, jo uzskatu, ka ir nepieciešams izstrādāt kopējo PVN piemērošanas kārtību. Es ceru, ka PVN piemērošanas kārtības unifikācija turpmāk novedīs pie tā, ka PVN likme būs atkarīga no valsts IKP rādītāja. Šodien Latvijā paaugstināts PVN traucē ekonomikas attīstību, kas noved pie krīzes tālākas padziļināšanas un iedzīvotāju kopējās grimšanas nabadzībā. Kompleksā ar PVN ir paaugstināti visi nodokļi, kas neļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un ekonomikai kopumā. Es ceru, ka loģiskas un skaidras PVN piemērošanas kārtības izstrādāšana pozitīvi iespaidos ES fiskālo politiku kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Pievienotās vērtības nodokļa atmaksa ir ārkārtīgi svarīga no finanšu viedokļa — īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Datorsistēmas kļūmju dēļ tagad jābaidās, ka tiks apdraudētas nodokļu maksātāju tiesības uz atskaitīšanu. Tādēļ būtu vēlams atlikt termiņu no 2010. gada septembra uz 2011. gada martu, kā aicināja referents. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir skaidri norādīta novēlotas atmaksas ietekme un tās sekas ekonomikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par, jo direktīva vienkāršos PVN atmaksas procedūru un jo īpaši — samazinās administratīvo slogu, ieviešot elektronisku procedūru, kas nodokļu maksātājiem ļauj iesniegt vienotu atmaksas pieprasījumu dalībvalstī, kurā viņi ir reģistrēti. Ir jānovērš PVN atmaksas kavējumi, jo tie var radīt nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, un tādā veidā atstāt negatīvu ietekmi uz ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā un iekšējā tirgus pareizu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Ziņojumā ir iekļauti pievienotās vērtības nodokļa atmaksas elektroniskās procedūras uzlabojumi. Turklāt ir atrisinātas tehniskas problēmas saistībā ar tirdzniecības nodokļa atmaksu. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – ar savu šodienas balsojumu Eiropas Parlaments: 1) apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2) aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu; 3) aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4) prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu, un 5) uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

 
  
  

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0153/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) ES farmakovigilances sistēma pēdējos gados ir mainījusies tādā ziņā, ka dalībvalstu darbs ir labāk koordinēts. Tomēr spēkā esošajā tiesību aktā joprojām ir trūkumi, tādēļ Komisija ir ierosinājusi izmaiņas, kas paredzētas farmakovigilances nostiprināšanai Eiropas Savienībā un procedūru racionalizēšanai.

Šajā ziņojumā ir ne vien atbalstītas Komisijas ierosinātās izmaiņas, bet dažās jomās tās ir arī uzlabotas, tostarp: Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas nozīmes palielināšana, kurai jābūt pilnvarām ieteikt pasākumus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai; veselības aprūpes speciālistu nozīmes palielināšana attiecībā uz brīvprātīgu ziņošanu par blaknēm; pacientu nozīmes palielināšana, tieši ziņojot par blaknēm; prasība kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem ziņot par visām blaknēm (un nevis tikai nopietnajām) EudraVigilance datu bāzē, un tas nozīmē, ka informācija par visām blaknēm pirmo reizi būs centralizēta vienuviet ES; kā arī prasība zāļu lietošanas pamācībās pacientu zināšanai sniegt skaidrāku aprakstu par zāļu galvenajām īpašībām.

Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu. Nav šaubu, ka farmakovigilance ir Eiropas sabiedrības veselības politikas prioritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Farmakovigilancei Eiropas sabiedrības veselībā ir liela nozīme, un tiek uzskatīts, ka katru gadu gandrīz 200 000 nāves gadījumu izraisījušas zāļu blaknes. Ar klīniskajām pārbaudēm nepietiek, lai noteiktu visas blakusparādības zālēm, ko paredzēts laist tirgū. Lietas saistībā ar zālēm Thalidomide vai Vioxx ir pārāk nesenas, lai tās aizmirstu.

Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu grozīt ES tiesību aktus par steidzamu juridisko procedūru uzsākšanu, kad parādās bīstamu situāciju pazīmes attiecībā uz tirgū laistām zālēm, kad jārīkojas ātri un koordinēti. Komisija ir pieņēmusi pareizu lēmumu aizstāt pašreizējo farmakovigilances darba grupu ar Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komiteju (PRAAC). Vairums ekspertu ir apstiprinājuši, ka pašreizējā darba grupas sistēma vairāk darbojas ad hoc veidā, uzmanību pievēršot tikai tām zālēm, kurām piešķir atļaujas saskaņā ar centrālo procedūru, un tai nav statusa, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar tās iegūtajiem datiem sāk rīkoties Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, kura uzrauga visu šo sistēmu. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu PRAAC komitejā iecelt divus papildu pārstāvjus, kuri pārstāvēs pacientus un mediķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Ar pasākumiem, par kuriem šodien balsojām, mēs nodrošināsim labāku Eiropas pacientu aizsardzību, vienlaikus viņiem garantējot analītiskāku informāciju par noteiktu zāļu nelabvēlīgu iedarbību.

Es esmu pārliecināts, ka, izveidojot centralizētu datu bāzi, kas būs savienota ar valstu datu bāzēm, kā paredzējusi referente, tiks radīts efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas iedzīvotāji tiek informēti par jebkādām ES lietoto zāļu blakusparādībām. Eiropas Savienības pienākums ir pēc iespējas labāk informēt savus iedzīvotājus, tostarp veselības jomā — tikai šādi viņi spēs izdarīt vislabāko izvēli.

Tāpat esmu pārliecināts, ka pamatota farmakovigilances politika ir efektīvs netiešas profilakses līdzeklis, lai izvairītos no saindēšanās vai zāļu nepareizas lietošanas gadījumiem. Šajā saistībā melnais simbols ar vārdiem „šīm zālēm tiek veikta papildu uzraudzība” uz tām zālēm, kurām veic plašākas pārbaudes, var faktiski garantēt lielāku drošumu, kā arī iedzīvotājiem sniegt precīzāku informāciju. Šo iemeslu dēļ es balsoju par abiem referentes L. McAvan iesniegtajiem tekstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo man šķiet nepieņemama vēlme nodrošināt nožēlojami niecīgus ietaupījumus attiecībā uz pacientu drošību un izstrādājumu kvalitāti. Eiropas Komisijas sākotnējie priekšlikumi vājināja pašreizējo sistēmu, galveno uzdevumu piešķirot uzņēmumiem, lai uzskaitītu, brīdinātu, analizētu un sniegtu informāciju attiecībā uz savu zāļu blakusparādībām. Tomēr efektivitātes un pacientu drošības stūrakmens ir farmakovigilances tīklu un komiteju neatkarība. Kompromisā ar Padomi ir ietverti uzlabojumi pārredzamības ziņā un, vēl svarīgāk, tas nepieļauj nepienācīgi testētu zāļu laišanu tirgū, kā to sākumā ierosināja Eiropas Komisija.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilanci groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru. Es to darīju tādēļ, ka ar Padomi panāktā vienošanās ļaus izveidot efektīvu un pārredzamu Eiropas farmakovigilances sistēmu, jo īpaši — izveidojot Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portālu un līdzekļus pacientiem, lai ziņotu par blakusparādībām kompetentajām valsts iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Eiropas Savienībā zāļu blakusparādību dēļ katru gadu kopumā mirst 197 000 cilvēku. Tādēļ prioritāra ir kvalitatīvas farmakovigilances sistēmas nodrošināšana, kuras pamatā ir pašu veselības aprūpes speciālistu, uzņēmumu un pacientu ziņošana par blakusparādībām. Šajā regulā ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē centralizētu procedūru attiecībā uz jaunām zālēm vai tām, kas paredzētas cīņai pret vēzi, HIV vai deģeneratīvām slimībām, savukārt pati centralizētā sistēma ir noteikta Direktīvā 2001/83/EK. Tādēļ es atbalstu sadarbības nostiprināšanu farmakovigilances jomā, kas ļauj iegūt visaptverošāku zāļu blakņu „kopfondu” un novērš vienu un to pašu blakņu divkāršu uzraudzību citās dalībvalstīs. Es atzinīgi vērtēju ierosinātos pasākumus, lai mudinātu veselības aprūpes speciālistus attiecīgajām kompetentajām iestādēm brīvprātīgi ziņot par zāļu blaknēm. Es īpaši vēlētos uzsvērt tīmekļa portāla izveidi katrai dalībvalstij (direktīvas 106. pants), kurā ikvienam interesentam būs pieejama visa attiecīgā informācija par zālēm. Šie valstu tīmekļa portāli būs saistīti ar Eiropas tīmekļa portālu, ko pārvaldīs Eiropas Zāļu aģentūra (regulas 26. pants) un kas būs pieejams visās ES oficiālajās valodās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Pašlaik Eiropas Savienībā pārāk daudzi pacienti joprojām cieš no zāļu blakusparādībām. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, kurā mēģināts risināt šo problēmu. Šajā tekstā ir plānots izveidot valstu un Eiropas tīmekļa vietnes, kurās pacienti varēs ziņot par blakusparādībām, tādējādi radot datu bāzi. Arī pārredzamības labad uz visu to zāļu lietošanas pamācībām, kam vajadzīgas papildu pārbaudes, tiks attēlots melns simbols. Īsumā — šis teksts ir ievērojams solis uz priekšu, lai panāktu labākas pacientu aizsardzības nosacījumus un sniegtu tiem praktisku informāciju par zāļu lietošanu un to blakusparādībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Farmācijas nozare ir viena no mūsdienu sabiedrības svarīgākajām nozarēm ekonomiskā, sociālā un zinātniskā līmenī. ES nav izņēmums, un šī nozare to nodrošina ar ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības avotu, vienlaikus arī veicinot Eiropas sabiedrības vispārējo labklājību. Tomēr, neskatoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, tiek lēsts, ka ES katru gadu 197 000 nāves gadījumus ir izraisījušas zāļu blakusparādības. Ņemot vērā šīs premisas, ir būtiski, lai būtu saskaņoti, pamatoti un uz nozari orientēti tiesību akti. Šī priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot cilvēkiem paredzētu un veterināru zāļu atļauju piešķiršanas un uzraudzības procedūras, lai cilvēkus un dzīvniekus neskartu zāļu blakusparādības, kā tas noticis iepriekš. Es piekrītu jaunajiem pieņemtajiem pasākumiem, kas beidzot rada pievienoto vērtību, proti, praktiskus risinājumus patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Sabiedrības veselība ir politikas pamatjautājums, un tā tam arī jāpaliek. Farmācijas uzņēmumi katru gadu tirgū laiž lielu daudzumu veselību un dzīvi uzlabojošas zāles. Kā norāda referente, ir novērtēts, ka zāļu blaknes ik gadu izraisa 197 000 nāves gadījumu. Mums steidzami jāveic ļoti visaptverošs jaunu zāļu pārskats un pēc iespējas ātrāk jāpārbauda detalizēta informācija par zāļu blakusparādībām. Turklāt būtu jānodrošina iespēja pašiem pacientiem vienkāršā veidā iesniegt ziņojumus ne vien farmācijas uzņēmumiem, bet arī valsts iestādēm. Es balsoju par ziņojumu, jo jaunie noteikumi, manuprāt, ir pietiekami, lai garantētu pacientu drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par McAvan kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka sabiedrības veselības jomā ir vajadzīga Eiropas politikas koordinācija. Zāļu uzraudzība nozīmē veselības aizsardzības nodrošināšanu un Eiropas veselības sistēmas efektivitātes uzlabošanu.

Mums ir pienākums pret Eiropas Savienības pilsoņiem uzraudzīt zāļu drošumu, kad tās ir nonākušas tirgū, kā arī uzlabot Eiropas tiesību aktus attiecībā uz McAvan kundzes ziņojumā paustajiem mērķiem. Es piekrītu ziņojuma struktūrai un vēstījumam, kura mērķis ir ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas izveide un farmakovigilances sistēmas labāka pārredzamība, ieklausoties atsevišķos iedzīvotājos, lai veicinātu bīstamu zāļu izņemšanu no tirgus un veidotu pamatu labākai veselības sistēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā risinātais jautājums — farmakovigilance — kļūst arvien svarīgāks zinātniski un tehnoloģiski attīstītās sabiedrībās, īpaši saistībā ar biomedicīnas pētniecību. Tas pastiprina Regulas (EK) Nr. 726/2004 noteikumus, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras, atjauninot tās, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējām vajadzībām.

Šajā saistībā es vēlētos īpaši uzsvērt dalībvalstu savstarpējas sadarbības nozīmi. Tā kā tādā veidā var radīt daudz lielāku informācijas kopumu par zāļu blaknēm, tas nozīmē, ka daudz ātrāk var atklāt retākas kopsakarības. Citiem vārdiem sakot, farmakovigilance tiek padarīta efektīvāka. Saistītais aspekts, kas jāuzsver, ir tas, ka jaunajā sistēmā tiek ierosināts par visām zāļu blaknēm ziņot Eiropas Zāļu aģentūrai. Kritēriju paplašināšana un iestāžu centralizācija palīdzēs biomedicīnas pētniecībai un sniegs vērtīgu labumu sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas iedzīvotāju veselībai zālēm ir būtiska nozīme, tomēr tām var būt blakusparādības, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem veido aptuveni 5 % no visiem uzņemšanas gadījumiem slimnīcās.

Farmakovigilance ir zāļu drošuma uzraudzības procedūra un zinātne, tostarp izstrādājumu drošuma informācijas apkopošana un pārvaldīšana, informācijas novērtēšana, lai noteiktu drošuma problēmas, veicamās darbības un izmantotās procedūras, kā arī iegūto rezultātu novērtēšana. Komisija vēlas uzlabot pašreizējo farmakovigilances sistēmu, vienkāršojot procedūras, palielinot pārredzamību un labāk definējot iesaistīto pušu nozīmi un līdzdalību.

Tomēr es uzskatu, ka ir iespējams veikt turpmākas izmaiņas, īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību un datu aizsardzību: piemēram, patērētājiem un veselības aprūpes speciālistiem vajadzētu nodrošināt pilnīgu piekļuvi Eiropas Eudravigilance datu bāzei, lai novērstu zāļu blakusparādību atkārtošanos, un viņiem vajadzētu spēt izmantot ne vien paziņojumu tīmekļa formātu, bet arī citus līdzekļus, piemēram, e-pastu, faksu vai tālruni. Turklāt es uzskatu, ka uzraudzības sistēmu finansējumam jāturpina būt publiskam, lai var atzīt iestāžu atbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Farmakovigilance ir zāļu drošuma uzraudzības process un zinātne, kas ietver zāļu drošuma datu apkopošanu un pārvaldīšanu, attiecīgo datu novērtēšanu, lai noteiktu ar drošumu saistītās problēmas, veicamās darbības, lai novērstu šīs problēmas, kas arī nozīmē informācijas sniegšanu par problēmas veidu, kā arī izmantoto procedūru un iegūto rezultātu novērtēšanu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem zāles var atļaut divos veidos: a) izmantojot centralizētu procedūru, kad farmācijas uzņēmums iesniedz pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA), vai b) izmantojot savstarpējās atzīšanas sistēmu, kad viena valsts vada jaunu zāļu novērtēšanu un saskaņo to ar citām valstīm. Es atbalstu ziņojumu, jo patērētājiem un veselības aprūpes speciālistiem ir arī vajadzīga neierobežota piekļuve centrālajai Eiropas Eudravigilance datu bāzei, lai novērstu zāļu blakņu atkārtošanos, no kā varētu izvairīties, darot viegli pieejamu apstiprinātu informāciju. Tas ir efektīvs veids, kā novērst nevienādu informāciju par zāļu blaknēm dažādās dalībvalstīs. Lai atjaunotu iedzīvotāju uzticību veselības iestāžu spējai aizsargāt sabiedrības veselību, ir vajadzīga publiska piekļuve Eudravigilance datu bāzei.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan šodien pieņemtie ierosinājumi nodrošinās sabiedrības veselības uzlabojumus, Zaļie ir nobažījušies par noteikumiem par produktu atļauju piešķiršanu. Ierosinātā produktu apstiprināšanas centralizēšana Eiropas līmenī ir izstrādāta saskaņā ar nozares lobiju prasībām uz iespējamās stingras izstrādājumu novērtēšanas rēķina. Tādēļ Zaļie galīgajā balsojumā atturējās. ES apstiprinājumiem nevajadzētu radīt mazāk stingrus standartus. Šodien pieņemtie priekšlikumi ļaus biocīdos izstrādājumus apstiprināt Eiropas līmenī, ļaujot nozarei gūt pilnīgu piekļuvi visiem ES tirgiem, iepriekš nenodrošinot, ka ir ieviesti vajadzīgie resursi, lai pārvaldītu šīs atļaujas. Zaļie pauž bažas, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būs mazāk līdzekļu un ievērojami mazāk laika nekā pašlaik, lai nodrošinātu atļauju stingru piešķiršanu. Tomēr mierinājumu rada tas, ka Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Zaļo prasību piešķirt dalībvalstīm tiesības piemērot papildu kontroles pasākumus attiecībā uz biocīdu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Neskatoties uz izsmeļošiem klīniskajiem testiem un tirdzniecības atļauju (TA) piešķiršanu, zālēm ir nopietnas blakusparādības, kuru dēļ Eiropas Savienībā bieži jānonāk slimnīcā un kuras arī bieži izraisa nāvi.

Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis tiesību aktu par farmakovigilanci, kas pastiprina šīs jomas Eiropas tiesību aktu noteikumus par cilvēkiem paredzētām zālēm.

Turpmāk pacienti varēs tiešā veidā ziņot par jebkādām zāļu blakusparādībām. Vienlaikus Eiropas tīmekļa portāla izveide uzlabos informāciju par zālēm. Es atzinīgi vērtēju noteikumu saistībā ar personas datu aizsardzību. Šie noteikumi uzlabos pacientiem paredzētu zāļu drošumu un kvalitāti.

Tomēr joprojām vajadzīgi uzlabojumi saistībā ar farmakovigilances finansējumu, kas pašlaik joprojām ir atkarīgs no laboratoriju maksājumiem (un tādēļ no to labās gribas), kā arī saistībā ar riska novērtējuma padomdevējas komitejas neatkarības nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūru, kura izdod daudzas zāļu tirdzniecības atļaujas Eiropas Savienībā.

Tagad ir Komisijas kārta rīkoties, īpaši attiecībā uz zāļu lietošanas pamācībām.

 
  
  

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0159/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Šīs paketes pieņemšanai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai palielinātu pacientu drošību, jo pacienti būs daudz labāk informēti par cilvēkiem paredzētām tirgū pieejamajām zālēm no datu bāzēm, kuras tiek veidotas un kurās būs iekļauta detalizēta jaunākā informācija, kā arī zāļu lietošanas pamācību tulkojumi visās ES valodās. Ar šo paketi ieviestie pasākumi būtiski uzlabos situāciju Eiropā farmakovigilances jomā, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) ES farmakovigilances sistēma pēdējos gados ir mainījusies tādā ziņā, ka dalībvalstu darbs ir labāk koordinēts. Tomēr spēkā esošajā tiesību aktā joprojām ir trūkumi, tādēļ Komisija ir ierosinājusi izmaiņas, kas paredzētas farmakovigilances nostiprināšanai Eiropas Savienībā un procedūru racionalizēšanai.

Šajā ziņojumā ir ne vien atbalstītas Komisijas ierosinātās izmaiņas, bet dažās jomās tās ir arī uzlabotas, tostarp: Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas nozīmes palielināšana, kurai jābūt pilnvarām ieteikt pasākumus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai; veselības aprūpes speciālistu nozīmes palielināšana attiecībā uz brīvprātīgu ziņošanu par blaknēm; pacientu nozīmes palielināšana, tieši ziņojot par blaknēm; prasība kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem ziņot par visām blaknēm (un nevis tikai nopietnajām) EudraVigilance datu bāzē, un tas nozīmē, ka informācija par visām blaknēm pirmo reizi būs centralizēta vienuviet ES, kā arī prasība zāļu lietošanas pamācībās pacientu zināšanai sniegt skaidrāku aprakstu par zāļu galvenajām īpašībām.

Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu. Nav šaubu, ka farmakovigilance ir Eiropas sabiedrības veselības politikas prioritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko farmakovigilances jomā groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Es to darīju tādēļ, ka ar Padomi panāktā vienošanās ļaus izveidot efektīvu un pārredzamu Eiropas farmakovigilances sistēmu, jo īpaši — izveidojot Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portālu un līdzekļus pacientiem, lai ziņotu par blakusparādībām kompetentajām valsts iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Patērētāju drošība man ir ļoti svarīgs jautājums, jo īpaši, kad patērētāji ir arī pacienti, kuri zāles, kuras viņi lieto, uztver kā līdzekli, lai izārstētos vai vismaz ievērojami uzlabotu savu veselību.

Tādēļ es uzskatu, ka panāktā kompromisa vienošanās par jaunajiem farmakovigilances noteikumiem ir būtiska, jo tā Eiropas Zāļu aģentūrai piešķir centralizētas pilnvaras šajā jomā, īpaši ar farmakovigilances datu bāzes izveidi. Plašāka, labāka un integrētāka piekļuve informācijai var būt ļoti svarīga, lai samazinātu noteiktu blakusparādību smagumu un biežumu un vienkāršotu, un paātrinātu procedūras tādu zāļu tirdzniecības apturēšanai vai izņemšanai no tirgus, par kurām pierādīts, ka tām ir smagas blakusparādības.

Manuprāt, vēl viens svarīgs aspekts ir lēmums izveidot viegli pieejamu tīmekļa portālu, kurā visi eiropieši par visām zālēm var atrast zāļu lietošanas pamācības savā valodā. Pacienta tiesības uz drošību un informāciju, pēc manām domām, ir pamattiesības, un tādēļ es īpašu uzmanību pievērsīšu citiem farmācijas paketes priekšlikumiem, kas vēl jāizskata šajā sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Eiropas Savienībā zāļu blakusparādību dēļ katru gadu kopumā mirst 197 000 cilvēku. Tādēļ prioritāra ir kvalitatīvas farmakovigilances sistēmas nodrošināšana, kuras pamatā ir pašu veselības aprūpes speciālistu, uzņēmumu un pacientu ziņošana par blakusparādībām. Regulā Nr. 726/2044 ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē centralizētu procedūru attiecībā uz jaunām zālēm vai tām, kas paredzētas cīņai pret vēzi, HIV vai deģeneratīvām slimībām, savukārt pati centralizētā sistēma ir noteikta šajā direktīvā. Tādēļ es atbalstu ES līmeņa sadarbības nostiprināšanu farmakovigilances jomā, kas ļauj iegūt visaptverošāku zāļu blakņu „kopfondu” un novērš vienu un to pašu blakusparādību divkāršu uzraudzību citās dalībvalstīs. Es atzinīgi vērtēju ierosinātos pasākumus, lai mudinātu veselības aprūpes speciālistus attiecīgajām kompetentajām iestādēm brīvprātīgi ziņot par zāļu blaknēm. Es īpaši vēlētos uzsvērt tīmekļa portāla izveidi katrai dalībvalstij (direktīvas 106. pants), kurā ikvienam interesentam būs pieejama visa attiecīgā informācija par zālēm. Šie valstu tīmekļa portāli būs saistīti ar Eiropas tīmekļa portālu, ko pārvaldīs Eiropas Zāļu aģentūra (regulas 26. pants).

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Farmakovigilance, kas nozīmē zāļu blakņu novērtēšanu, noteikšanu un novēršanu, ir ārkārtīgi svarīgs temats, jo īpaši, ņemot vērā to, ka šādas blakusparādības ir piektais lielākais nāves gadījumu iemesls slimnīcās, kā dēļ Eiropas Savienībā katru gadu mirst apmēram 197 000 iedzīvotāju.

Visam procesam ir jānorit ļoti pārredzamā veidā un kompetentajām iestādēm ir jāpiešķir pienācīgi resursi. Šo iestāžu darbības pamatā jābūt tikai tam, kas ir pacientu un sabiedrības veselības labākajās interesēs, un tādēļ tām jābūt valsts iestādēm, kuras nav atkarīgas no jebkādām komerciālām interesēm.

Ir būtiski, lai tiktu ieviesta sistēma, kas ietver veselības aprūpes speciālistus un pacientus un kas ļauj droši un uzticami ziņot par zāļu blaknēm.

Mēs piekrītam referentes viedoklim, ka ES farmakovigilances sistēmā dalībvalstīm jāpaliek galvenajiem dalībniekiem. Tādēļ katras valsts kompetentajām iestādēm ir jāturpina darboties kā informācijas apstrādes centram attiecībā uz visiem brīvprātīgajiem ziņojumiem par zāļu blaknēm.

Mēs arī piekrītam, ka dalībvalstīm ir nekavējoties jāinformē ES datu bāze (Eudravigilance), ja uzņēmums ziņojis par zāļu blakni, kas radusies šo valstu teritorijā, un ka jāizveido referentes ierosinātā trauksmes sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es atturējos no balsošanas par McAvan kundzes ziņojumu par farmakovigilanci, jo zāles lietojošu pacientu drošības efektivitātes un drošības pamatā jābūt farmakovigilances komiteju neatkarībai. Tam neizbēgami vajadzīgs publiskais finansējums, kas šajā tekstā vairs netiek nodrošināts, jo kopš šī brīža šīs darbības galvenokārt finansēs ar laboratoriju iemaksām — tā ir apstrīdēta un apstrīdama sistēma. Lai gan ar Padomi panāktais kompromiss ieviesa uzlabojumus attiecībā uz zāļu testēšanu un procedūru pārredzamību, es nevarēju atbalstīt šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo nu jau pārāk ilgi ir acīmredzama vajadzība pacientiem sniegt pareizu informāciju. Nāve zāļu blakusparādību dēļ pēdējos gados ir bijis piektais lielākais nāves gadījumu iemesls Eiropas Savienībā, tādēļ ar rīcību — tādu kā šo, Parlamenta ierosināto, vairs nedrīkstēja kavēties.

Tāpēc es balsoju par to, lai slimajiem garantētu dzīves kvalitāti, lai pacientiem sniegtu skaidrību par iespējamām blakusparādībām, lai zāles padarītu par patiesu sabiedroto visiem tiem, kuri cieš, un, visbeidzot, lai problēmu gadījumā ļautu nekavējoties izņemt zāles no tirgus. Mūsu Eiropā vienota tīmekļa portāla izveide visās valodās ir liels novatorisms un būtisks atbalsts visiem Eiropas pacientiem, kuri tāpēc var justies vienoti savas veselības aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Farmācijas nozare ir viena no mūsdienu sabiedrības svarīgākajām nozarēm ekonomiskā, sociālā un zinātniskā līmenī. ES nav izņēmums, un šī nozare to nodrošina ar ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības avotu, vienlaikus arī veicinot Eiropas sabiedrības vispārējo labklājību. Tomēr, neskatoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, tiek lēsts, ka ES katru gadu 197 000 nāves gadījumus ir izraisījušas zāļu blakusparādības. Ņemot vērā šīs premisas, ir svarīgi, lai būtu saskaņoti, pamatoti un uz nozari orientēti tiesību akti. Tā kā šī priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot sabiedrībai sniegto informāciju par lietotajām zālēm un to attiecīgajām blakusparādībām, un, paturot prātā, ka attiecībā uz sākotnējā priekšlikuma grozījumiem tika panākta laba vispārēja vienošanās, es piekrītu jaunpieņemtajiem pasākumiem. Visbeidzot, tie rada pievienoto vērtību, kas nozīmē praktiskus risinājumus patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. (LV) Es nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka iedzīvotāju rīcībā esošajai informācijai ir jābūt pieejamai viņu dzimtajā valodā. Vairāk nekā 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Neskatoties uz šo faktu, medikamentiem, kas tiek pārdoti Latvijā, nav apraksta krievu valodā. Manā valstī ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kas vispār neprot latviešu valodu, taču Latvijas Republikas varas iestādes apzināti neatļauj lietot krievu valodu pat zāļu lietošanas norādījumos. Es atbalstīju šo rezolūciju, cerot, ka turpmāk šis jautājums tiks iekļauts likumu paketes tekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Farmakovigilance ir nosaukums sistēmai, kas uzrauga zāļu drošumu pēc tam, kad tām ir piešķirtas atļaujas. Lai pacientiem varētu garantēt vislabāko iespējamo aizsardzību, pēc iespējas ātrāk un bez birokrātijas ir jāsalīdzina informācija par blaknēm no visas Eiropas Savienības. Tikai šādi var nodrošināt ātru rīcību un novērtēt turpmāko veiktos pasākumus. Turklāt pacientiem būtu ārkārtīgi noderīgi, ja viņi varētu uzzināt par blakusparādībām no centrāla avota. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir nebirokrātiska un ātra rīcība, kas jāveic farmakovigilances jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū, un tādēļ tai ir būtiska nozīme sabiedrības veselībā. Klīniskā izpēte var neuzrādīt zāļu blaknes, ja tās ir retas, parādās tikai pēc ilgstošas zāļu lietošanas vai mijiedarbībā ar citām zālēm. Ir novērtēts, ka zāļu blaknes ik gadu izraisa 197 000 nāves gadījumu ES. Tādēļ sistēma, lai novērotu zāļu lietošanu, ziņotu par blaknēm un meklētu kopsakarības, ir efektīvas veselības politikas prioritāte. Stiprinot sadarbību farmakovigilances jomā ES līmenī, priekšrocība ir lielāks kopējais ziņoto blakņu skaits, kas nozīmē, ka daudz ātrāk var atlasīt retās kopsakarības, izvairīties no dubulta darba, kontrolējot vienas un tās pašas blaknes dažādās dalībvalstīs, un vajadzības gadījumā ātri izņemt no apgrozības zāles, kuru lietošana nav droša. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem zāles var atļaut divos veidos: a) izmantojot centralizētu procedūru, kad farmācijas uzņēmums iesniedz pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA), vai b) izmantojot savstarpējās atzīšanas sistēmu, kad viena valsts vada jaunu zāļu novērtēšanu un saskaņo to ar citām valstīm. Noteikumi, kas reglamentē centralizēto procedūru, ir izklāstīti Direktīvā 2001/83/EK. Es balsoju par šo ziņojumu, jo visi Eiropas pacienti būs labāk aizsargāti un informēti par zāļu lietošanu un to blakusparādībām. Jaunie noteikumi paredz īpaši zālēm veltītu valsts un Eiropas tīmekļa vietņu izveidi, kas pacientiem var sniegt plašāku informāciju. Pacientiem būs iespēja informēt valsts iestādes par zāļu blakusparādībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan šodien pieņemtie ierosinājumi nodrošinās sabiedrības veselības uzlabojumus, Zaļie ir nobažījušies par noteikumiem par produktu atļauju piešķiršanu. Ierosinātā produktu apstiprināšanas centralizēšana Eiropas līmenī ir izstrādāta saskaņā ar nozares lobiju prasībām uz iespējamās stingras izstrādājumu novērtēšanas rēķina. Tādēļ Zaļie galīgajā balsojumā atturējās. ES apstiprinājumiem nevajadzētu radīt mazāks stingru standartus. Šodien pieņemtie priekšlikumi ļaus biocīdos izstrādājumus apstiprināt Eiropas līmenī, ļaujot nozarei gūt pilnīgu piekļuvi visiem ES tirgiem, iepriekš nenodrošinot, ka ir ieviesti vajadzīgie resursi, lai pārvaldītu šīs atļaujas. Zaļie pauž bažas, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būs mazāk līdzekļu un ievērojami mazāk laika nekā pašlaik, lai nodrošinātu atļauju stingru piešķiršanu. Tomēr mierinājumu rada tas, ka Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Zaļo prasību piešķirt dalībvalstīm tiesības piemērot papildu kontroles pasākumus attiecībā uz biocīdu izmantošanu.

 
  
  

Ziņojums: Christa Klaß (A7-0239/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pašlaik spēkā esošo regulu par biocīdo produktu ražošanu un izmantošanu. Biocīdu ierobežota un atbildīga izmantošana ir mūsu ikdienas dzīves daļa, jo tie palīdz novērst slimību izplatīšanos un nodrošina augstus veselības un higiēnas standartus. Tomēr tiesību aktos ir ļoti svarīgi nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz to ražošanu un lietošanu. To iespējams panākt, nosakot vienotus obligātus standartus patērētājiem un ražotājiem paredzētiem biocīdiem produktiem. Lai aizsargātu patērētājus, ir jānodrošina, lai būtu droša materiālu un produktu marķēšanas sistēma, kas atbilst riska līmenim neatkarīgi no tā, vai biocīdie produkti ir ražoti Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Ir arī skaidrāk jādefinē uz marķējuma norādāmā informācija un jānorāda konkrēta vieta, kur tam jāatrodas, lai sniegtu derīgu un atbilstošu informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo biocīdiem, kas tiek izmantoti, lai apkarotu kaitīgus organismus un patogēnus vīrusus, ir jābūt drošākiem, un tas nozīmē — arī drošākiem attiecībā uz vidi. Atļauju izsniegšanas procedūra par jaunu biocīdo produktu laišanu Eiropas tirgū būs vienkāršāka. Es balsoju, lai aizliegtu lielāko daļu toksisko ķimikāliju, īpaši tās, kuras ir kancerogēnas, nelabvēlīgi ietekmē reproduktivitāti vai gēnus un hormonus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Iespējams, Eiropas Savienība iedzīvotāju ziņā ir vismobilākā teritorija ar augstu iedzīvotāju blīvumu, īpaši konurbācijās. Šie apstākļi palielina mikrobu un slimību izplatīšanās iespēju, kas padarīs biocīdus par neizbēgamu mūsu dzīves daļu, lai saglabātu augstus veselības un higiēnas standartus. Biocīdiem jābūt efektīviem, tādēļ darbs ar tiem var kļūt arī bīstams.

Tomēr jaunā regula par biocīdajiem produktiem ir jāpiemēro godīgi attiecībā uz tiem privātajiem uzņēmumiem, kuri tos ražo, lai tie nenonāktu situācijā, kad trūkst izejvielu biocīdu ražošanai. Šāda situācija būtu neveiksmīga laikā, kad šīs vielas ir ļoti vajadzīgas. Parlamenta plenārsēdes laikā iesniegtajā ziņojumā ir skaidri parādīts, ka Komisijas priekšlikums regulai ir būtiski jāuzlabo, lai varētu sasniegt tajā ierosinātos mērķus. Jaunajā regulā īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Nostājai biocīdu jautājumā būtu jāveicina veselības aizsardzība, neradot nevēlamus riskus. Šajā rezolūcijā ir grozījumi Komisijas priekšlikumam par biocīdiem, un tās mērķis ir standartizēt pašlaik spēkā esošos juridiskos noteikumus Eiropas līmenī, kā arī pielāgot tos tehnoloģiju attīstībai, kas jau pašā sākumā pamato tās nozīmi.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ir būtiski garantēt vides un dzīvnieku aizsardzību, uzsverot piesardzības principa piemērošanu. Rezolūcijā ir arī palielināta noderīgas informācijas sniegšana profesionāļiem un lietotājiem, kā arī pētniecības un attīstības jomas nozīme, ko es vēlētos uzsvērt.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo biocīdiem, kas tiek izmantoti, lai apkarotu kaitīgus organismus un patogēnus vīrusus, ir jābūt drošākiem, un tas nozīmē — arī drošākiem attiecībā uz vidi. Atļauju izsniegšanas procedūra par jaunu biocīdo produktu laišanu Eiropas tirgū būs vienkāršāka. Es balsoju, lai aizliegtu lielāko daļu toksisko ķimikāliju, īpaši tās, kuras ir kancerogēnas, nelabvēlīgi ietekmē reproduktivitāti vai gēnus un hormonus.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Šī priekšlikuma regulai galvenais mērķis ir Eiropas Savienības izmantoto un tirgū laisto biocīdo produktu drošības uzlabošana un atļauju piešķiršanas procesa vienkāršošana visā Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ Komisijas priekšlikumā regulai tiek mēģināts apvienot spēkā esošos Eiropas tiesību aktus un atjaunināt tos gan patērētāju, gan ražotāju interesēs.

Tādēļ tā mērķis ir pašreizējās sistēmas reformēšana, paplašinot tās darbības jomu, lai ietvertu materiālus un izstrādājumus, kas apstrādāti ar biocīdajiem produktiem, ieviešot visas Eiropas atļauju piešķiršanas procedūru „zema riska” biocīdajiem produktiem, samazinot eksperimentus ar dzīvniekiem, saskaņojot prasības attiecībā uz datiem, palielinot Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) nozīmi un nodrošinot regulas vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Iesniegtā ziņojuma mērķis ir apvienot pašreizējos Eiropas tiesību aktus un vienlaikus pielāgot tos tehnikas attīstībai. Mūsu sabiedrībā biocīdie produkti un vielas ir neaizstājamas, jo tās palīdz ievērot stingrākas veselības un higiēnas prasības. Daudzi mikroorganismi jau ir kļuvuši rezistenti pret sākotnējiem produktiem, tādēļ pašreizējās biocīdās vielas to lielākas efektivitātes dēļ kļūst arvien bīstamākas. Es pilnībā atbalstu referentes mērķi ņemt vērā ne vien ražotāju praksi, bet jo īpaši — patērētāju un arī vides aizsardzību. Noteikumi par biocīdajiem produktiem ir arī jāpiemēro ražotājiem ārpus ES. Ir nepieņemami no mūsu ražotājiem pieprasīt augstāku patērētāju un vides aizsardzības līmeni uz lielāku izmaksu rēķina, bet neko neprasīt no tiem ražotājiem ārpus ES un ārpus Eiropas, kuri eksportē šos izstrādājumus uz Eiropas Savienību.

Patērētājiem, kuri pērk biocīdos produktus ES teritorijā, ir jābūt drošiem, ka izstrādājumi atbilst minimālajiem standartiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pirkti Polijā vai Vācijā, un vai to sākotnējā izcelsme ir ES vai Ķīna. Ziņojums ir formulēts skaidri. Tajā tiek prasītas konkrētas un realizējamas izmaiņas tiesību aktos un ir ņemta vērā ietekme uz vidi. Šo iemeslu dēļ es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biocīdo produktu laišanu tirgū un lietošanu. Es tā darīju, jo šis ziņojums pastiprina noteikumus par atļauju piešķiršanu biocīdiem, to tirdzniecību un izmantošanu Eiropas Savienībā, lai saskaņā ar piesardzības principu aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Augstajiem higiēnas standartiem, pie kuriem mūsu civilizācija ir pieradusi, ir vajadzīga arvien biežāka un intensīvāka biocīdo produktu lietošana. Vienlaikus mēs prasām, lai šie produkti būtu arvien efektīvāki un spēcīgāki, kas nozīmē, ka darbs ar tiem kļūst aizvien bīstamāks.

Šī iemesla dēļ biocīdo produktu tirdzniecības un lietošanas reglamentēšanas pieejā īpaša uzmanība jāpievērš patērētāju un lietotāju aizsardzībai. Kā jau esmu citkārt teicis, atkal jāatzīst, ka šīs jomas noteikumiem jābūt vienādiem un derīgiem visā Eiropas Savienībā, vai arī mēs nespēsim efektīvi garantēt visu Eiropas patērētāju vai vides aizsardzību, kas nav mazāk svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā regulā ir mēģināts standartizēt pašreizējos noteikumus Eiropas līmenī un pielāgot tos jaunākajām izmaiņām tehnoloģiju jomā. Patērētājiem jāspēj pieņemt, ka iegādātie produkti atbilst vienotiem ES iekšējā tirgus minimālajiem standartiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī produkts nopirkts. Tas nozīmē, ka apstrādāto materiālu un produktu skaidra marķēšana ir tikpat būtiska kā attiecīgā biocīdo produktu atļaujas piešķiršana neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir ES vai ārpus tās. Tiek novērtēts, ka biocīdo produktu tirgus Eiropā veido EUR 890 miljonus gadā, kas aptuveni ir 27 % no pasaules tirgus. Aptuveni 25 % Eiropas tirgus pieder trīs lieliem uzņēmumiem. Tādēļ ir nepieciešams saskaņot lielo uzņēmumu intereses ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) interesēm. Lielāks atbalsts nozarē, kurā dominē vairāki lieli rūpnieciskie ražotāji, jāsniedz MVU. To var izdarīt, atbrīvojot MVU no gada maksas par biocīdo produktu laišanu tirgū. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizveido palīdzības dienesti, kas papildinātu Eiropas Ķimikāliju aģentūras sagatavotās pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tas, ka mēs pirmajā lasījumā atturējāmies, parāda mūsu bažas par atsevišķiem problemātiskiem jautājumiem, kurus šī Parlamenta vairākums ir ignorējis, ņemot vērā dalīvalstu reālo nepieciešamību aizsargāt savus iedzīvotājus pret tirgū lietotu aktīvo biocīdo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi.

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, kura būs atbildīga par zinātnisko novērtējumu par atļaujas piešķiršanu biocīdu izmantošanai tirgū, iepriekš ierosināto deviņu mēnešu vietā tagad būs trīs mēneši, lai sagatavotu atzinumu, pamatojoties uz šī novērtējuma secinājumiem, un iesniegtu to Komisijai. Mēs neuzskatām, ka šis samazinājums veicinās stingru pieeju, kas vajadzīga, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi. Mēs ceram, ka šo jautājumu varēs vēlreiz pārskatīt turpmākajās sarunās ar Komisiju un Padomi.

Mēs esam gandarīti, ka tiek atzīts, ka dalībvalstis, piešķirot savas valsts atļaujas, varēs ņemt vērā reģionālās atšķirības un vietējos vides jautājumus, un arī par to, ka ir iekļauta atsauce uz subsidiaritātes principa ievērošanu. Mēs arī atzinīgi vērtējam ierosinātās procedūras saistībā ar un nanomateriāliem un papildu aizsardzības līmeni, kas jāņem vērā attiecībā uz neaizsargātākām grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Teksts, par kuru tiek balsots, ievērojami uzlabo sākotnējo projektu, un es paužu atzinību Klaß kundzei par paveikto efektīvo starpniecības darbu. Patiesi, es atzinīgi vērtēju noteiktos mērķus par augstāku datu aizsardzības līmeni uzņēmumiem un centralizētas atļauju piešķiršanas procedūras pakāpenisku ieviešanu Eiropas līmenī saistībā ar šo produktu laišanu tirgū.

Stingrāku prasību noteikšana attiecībā uz marķējumu arī noteikti palīdzēs patērētājiem izdarīt informētāku un drošāku izvēli. Mēs dodamies pareizajā virzienā, taču mums ir vēl kāds ceļš ejams: tiesiskais regulējums par pētniecību un attīstību neatbilst citu regulējumu attīstībai šajā jomā, piemēram, REACH direktīvai.

Turklāt nav paziņots par finanšu paketi, kas vajadzīga, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra uzņemtos savus jaunos novērtēšanas pienākumus. Šajā saistībā es gaidu Komisijas skaidrojumu, paturot prātā darba apjomu, kas šai iestādei jau piešķirts saskaņā ar REACH direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par šo tekstu. Pateicoties šim tiesību aktam, ko Eiropas Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, paredzams, ka biocīdi, kurus izmantos pret parazītiem un mikrobiem, kļūs drošāki un videi draudzīgāki.

Šī priekšlikuma regulai kopējais mērķis ir atjaunināt Kopienas noteikumus, kas reglamentē produktus, sākot no repelentiem — insektu atbaidīšanas līdzekļiem — līdz ķīmiskiem produktiem ūdens apstrādei (lauksaimniecības pesticīdiem ir piemērojams atsevišķs tiesību akts). Pirmo reizi tiks arī reglamentēti ar biocīdiem apstrādāti materiāli.

Mēs arī esam pieņēmuši toksiskāko vielu aizliegumu, īpaši to, kuras ir kancerogēnas, rada kaitējumu reproduktivitātei vai izmaina gēnus vai hormonus, vienlaikus pastiprinot prasību citas bīstamās vielas pakāpeniski aizstāt ar mazāk kaitīgām alternatīvām.

Nākotnes biocīdu atļauju izsniegšanas sistēma, kas būs centralizēta Eiropas Savienības līmenī, tiks īstenota pakāpeniski un arī nodrošinās lielāku pārredzamību 27 dalībvalstu līmenī, tādējādi uzlabojot drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Ar biocīdiem ir paredzēts nodrošināt aizsardzību pret kaitēkļiem, parazītiem un baktērijām, un tos lieto ikdienā, kā arī lauksaimniecībā. Lai palielinātu drošību attiecībā uz biocīdo produktu izmantošanu un lai izveidotu pārbaužu sistēmu, ir loģiski, ka šīm vielām piemērotu vienādas pārbaudes un standartus visā Eiropas Savienībā. Kā lauksaimnieku pārstāve Eiropas Parlamentā esmu apņēmusies nodrošināt biocīdu atbildīgu lietošanu. Šis priekšlikums ir labs pamats vienotam regulējumam Eiropas Savienībā. Godīgas konkurences interesēs es īpaši atbalstu visus plānotos jaunos noteikumus par biocīdiem, ko piemēro arī importam no trešām valstīm. Tomēr lauksaimniecībai arī turpmāk jāspēj darīt savu darbu, ražojot drošu pārtiku un pabarojot par saprātīgu cenu. Īpaši rūpīgi ir jāizvērtē priekšlikumi, kas tiešā veidā ietekmē ražošanu un ražošanas izmaksas. Piemērotu kaitēkļu apkarošanas pasākumu veikšana nedrīkst kļūt sarežģītāka vai dārgāka, padarot šos pasākumus neekonomiskus. Jebkurā gadījumā jaunajai regulai ir jāapmierina gan patērētāju vēlmes, gan ražotāju prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Biocīdu nozīme vienmēr ir bijusi zināmā mērā pretrunīga, iespējams, tāpēc, ka tos ne vienmēr ir viegli identificēt un definēt. Tomēr ir skaidrs, ka biocīdi mūsu ikdienas dzīvē tiek lietoti daudzos veidos, un tāpēc ir jāsaprot to reālā ietekme uz mūsu visu drošību un veselību.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par to, lai tiktu vienkāršoti un saskaņoti noteikumi attiecībā uz šo Eiropas nozari un arī dalībvalstīm, kurām būs atjaunoti noteikumi, kas atbilst jaunām sabiedrības prasībām. Apstiprināšanas kritēriju saskaņošanas sistēmas izveide palīdzēs novērst tādu risku divkāršu novērtēšanu, kuri saistīti ar produktiem, kam jau ir piešķirta atļauja. Tas ir vēl viens svarīgs šī Parlamenta solis uz priekšu, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ik gadu tirgū tiek laisti aptuveni 90 miljoni tonnu biocīdo produktu, kuru uzdevums ir kontrolēt kaitēkļus un parazītus. Tāpēc Eiropas Savienības bažas šajā jautājumā ir pilnīgi dabiskas, jo tā prasa, lai biocīdi būtu drošāki un videi draudzīgāki. Attiecīgi ziņojumā ir mēģināts pastiprināt cilvēku veselības aizsardzību, aizliedzot vistoksiskākās ķimikālijas, piemēram, tādas, kuras ir kancerogēnas vai rada kaitējumu reproduktivitātei. Tā mērķis ir arī dzīvnieku un vides aizsardzības pastiprināšana. Tomēr es uzskatu, ka papildus šī priekšlikuma pieņemšanai ir arī vajadzīga ES importēto produktu visaptveroša sertificēšana. Tādēļ es balsoju tā, kā balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Regula par biocīdo produktu laišanu tirgū un lietošanu, par kuru šodien tiek balsots, ļauj mums vēl nedaudz pavirzīties uz priekšu, lai izveidotu centralizētu sistēmu biocīdo produktu reģistrēšanai. Ar REACH regulu ieviestā ķīmisko materiālu reģistrācijas sistēma parāda, ka atteikšanās no atsevišķām valstu reģistrācijas sistēmām ir patiešām pamatota. Pašlaik mēs bieži saskaramies ar situāciju, kad konkrētu produktu nevar laist dalībvalsts tirgū tikai šīs valsts sarežģīto un pārmērīgi dārgo reģistrācijas procedūru dēļ. Tomēr, vienkāršojot biocīdo produktu laišanu tirgū, mums jānodrošina, ka tiek saglabāta augsta līmeņa aizsardzība šo produktu radītu konkrētu veselības risku dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Biocīdi ir mūsu civilizācijas neatņemama daļa, un ir ļoti svarīgi, lai tie nodrošinātu mūsu augstos veselības un higiēnas standartus; biocīdiem jābūt efektīviem, novēršot slimības un infekcijas, taču tie vienlaikus var būt ļoti bīstami — tādēļ ir vajadzīga šo vielu optimāla pārvaldība.

Jaunajai regulai par biocīdu izmantošanu ir jānodrošina, lai ražotāji vai — drīzāk — vidēja lieluma uzņēmumi varētu savai produkcijai piemērot noteikumus, nekļūstot mazāk konkurētspējīgi. Turklāt gan patērētājiem, gan biocīdus saturošu materiālu ražotājiem ir jāspēj paļauties uz minimālajiem standartiem, kuri ir piemērojami visā Eiropas Savienībā. Manuprāt, Komisijas priekšlikums regulai ir ievērojami jāuzlabo un jāgroza, lai sasniegtu noteiktos mērķus, piemēram, likvidētu pašreizējās direktīvas trūkumus, uzlabotu atļauju piešķiršanas procedūru un pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu, vienlaikus turpinot attīstīt augstu aizsardzības līmeni.

Jaunajos noteikumos īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim būtiskām jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū. Jaunā regula arī paredzēs vienkāršotu produktu atļaujas piešķiršanas procedūru, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un nepamatotām nodevām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Gaidāmā regula paredz produktu atļaujas vienkāršotu piešķiršanas procedūru, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un nepamatotām nodevām. Tajā ir arī pārskatīta pašreizējā 1998. gada direktīva un galvenā uzmanība pievērsta Eiropas Ķimikāliju aģentūras atļauju piešķiršanai. Es atbalstu centralizētas atļauju piešķiršanas procedūras pakāpenisku ieviešanu: 2013. gadu zema riska produktiem un 2017. gadu visiem biocīdu veidiem. Izslēgšanas kritērijus bīstamām aktīvajām vielām (kancerogēnām, mutagēnām, reproduktīvajai sistēmai toksiskām, noturīgām, bioakumulatīvām) var izskatīt, kad jau būs sagatavots šo vielu aizstāšanas plāns. Tādēļ atļauju biocīdam produktam, kas satur aizstājamu aktīvo vielu, piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, un ir jābūt pieejamām alternatīvām, kuras nav kaitīgas videi vai cilvēka veselībai. Jaunajā regulā īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Jaunā Eiropas regula par biocīdiem nav tikai iekšējā tirgus jautājums. Tas ir arī jautājums par veselības un vides aizsardzību. Īsi sakot, tas ir Eiropas Parlamenta šodien paustais vēstījums.

Protams, attiecībā uz šiem produktiem, ko izmanto pret kaitēkļiem, ir jāapmierina vairākas ražotāju prasības, piemēram, par piekļuvi Eiropas tirgum, apstiprināšanas procedūru ilgumu, pārbaužu nedublēšanu un saskaņotību ar tiesību aktiem pesticīdu jomā. Tas nekādā ziņā nav uzticības kredīts ražotājiem. Tiek skaidri atzīts viskaitīgāko vielu aizstāšanas princips. Tas galvenokārt attiecas uz noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (PBT) un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem.

Tiek atzīts, ka atbildīgas ir visas iesaistītās puses, arī ražotāji, kuri tirgū laiž ar biocīdiem apstrādātus izstrādājumus. Neaizmirsīsim toksisko dīvānu lietu! Tomēr man jāpauž nožēla par kādu aspektu — tā ir grozījuma noraidīšana, kurā bija noteikts, ka ražotājiem jāmaksā gada maksa, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu ar samazinātu likmi, lai Ķimikāliju aģentūra Stokholmā varētu pildīt savus pienākumus. Viens ir skaidrs: ar ierobežotiem resursiem būs grūti veikt uzticamas pārbaudes un tādējādi samazināt veselības riskus lietotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Mēs atturējāmies balsojumā par šo ziņojumu, jo panākto progresu attiecībā uz cilvēka veselības un vides aizsardzību ir iznīcinājušas nozarei sniegtās „dāvanas”, kas apdraud Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbību. Var pieņemt, ka ar laiku visi biocīdie produkti varētu tikt apstiprināti, veicot centralizētu procedūru. Tomēr tas kļūst nepieņemami, ja tiek krasi samazināts zinātniskajai novērtēšanai atļautais laiks, kamēr tajā pašā laikā tiek samazināti tam paredzētie finanšu resursi.

Nevar cerēt, ka tiks padarīts vairāk, ātrāk un lētāk, neapdraudot darba kvalitāti. Šis balsojums parāda labējo un centriski labējo patiesos nolūkus: mazāk stingra visu biocīdo produktu novērtēšana, nodrošinot tiešu piekļuvi visam iekšējam tirgum uz iedzīvotāju veselības rēķina. Neliels mierinājums ir tas, ka tiks ievērotas dalībvalstu suverēnās tiesības ierobežot vai aizliegt biocīdo vielu izmantošanu. Par augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu ir atbildīgas valstis.

 
  
  

Ziņojums: Peter Skinner (A7-0170/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas, kas Eiropai patiešām ir vajadzīgs, ir finanšu uzraudzības iestāde — kā sarežģīta, bet efektīva struktūra, kura var dominēt pār Eiropas Savienības finanšu iestādēm un nodrošināt, lai tās darbotos pareizi. Ņemot to vērā, es ar lielu labvēlību vērtēju Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošanu, jo uzskatu, ka tas ir vienīgais veids, kā mēs Eiropas iekšējā tirgū varam uzlabot pašreizējo regulējuma līmeni, garantējot gan neuzpērkamību, gan tirgu pareizu darbību, vienlaikus saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti un nodrošinot Eiropas un starptautiskas uzraudzības koordinēšanu. Finanšu sistēmu riskus iespējams identificēt tikai ar labāku uzraudzību, kas mums nodrošinās savlaicīgus brīdinājumus par tādām krīzēm kā tā, kura izpostīja pasauli 2008. gadā. Šī smagā krīze ir radījusi nepieciešamību pēc šīs nozares reformēšanas, lai palielinātu konkurenci, veicinot patiesi kompetentu uzraudzības iestāžu izveidi, kuras patiešām spēj panākt tik ļoti vajadzīgās pārmaiņas šajā svarīgajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, ir finanšu uzraudzības paketes daļa. Ar šo paketi izveido trīs Eiropas iestādes, lai uzraudzītu konkrētus finanšu nozares sektorus: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un finanšu uzraudzības paketi kopumā, jo tas, manuprāt, ir liels un — jo īpaši — ļoti vajadzīgs solis uz priekšu. Šādi mēs gūstam mācību no recesijas un tās traģiskajām sekām ekonomikai un nodarbinātībai, ko radīja pašreizējās finanšu sistēmas nepilnības. Šīs jaunās uzraudzības sistēmas mērķis ir stabilizēt finanšu sistēmu un garantēt tās stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes (EAFPI) pienākums būs vairāku praktisku problēmu risināšana, piemēram, nedzīvības apdrošināšanas politikas un dzīvības apdrošināšanas politikas jomas, kas nodrošina ieguldīšanas iespēju un fondētās pensijas. Ja paturam prātā, ka jaunajās dalībvalstīs apdrošināšanas tirgu ir attīstījuši Eiropas ārvalstu ieguldītāji, tad šādu pārrobežu tīklu uzraudzības komitejai būs liela nozīme, lai visu dalībvalstu iedzīvotājiem varētu garantēt drošību. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde arī varēs iejaukties valsts uzraudzības iestāžu līmenī, ja šīs iestādes saskarsies ar problēmām, konsekventi īstenojot ES tehniskos standartus.

Es uzskatu, ka šī iniciatīva kopā ar EAFPI pilnvarām risināt domstarpības starp valstu uzraudzības iestādēm, ja tiesību akti tām nosaka sadarboties, lai panāktu vienošanos, ir solis uz priekšu, lai pārvaldītu finanšu pakalpojumu integrāciju Eiropā. Īsumā — tā ir līdzsvarota sistēma, kas pelnījusi vispārēju atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tiks izveidotas trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), aizstājot pašreizējās uzraudzības komitejas. Tām būs daudz lielākas pilnvaras nekā pašreizējās sistēmas padomdevējas funkcija. Pateicoties pārskatīšanas klauzulai, iespējams, turpmāk tās saņems papildu pilnvaras. Tiks arī izveidota Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), lai uzraudzītu un brīdinātu par risku veidošanos Eiropas ekonomikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas finanšu sistēmas darbība ir atkarīga no piesardzīgas riska vadības un visas nozares strukturālās stabilitātes precīza novērtējuma. Jaunas uzraudzības iestādes izveide paredz to, ka Eiropas Savienības iestādēm skaidri jāuzņemas atbildība par krīžu novēršanu, parazītisma apkarošanu un rīcības un attieksmju uzraudzību.

Ņemot vērā mūsu valstu tirgu arvien lielāko integrāciju, kas neizbēgami paredz aizsargbarjeru mazināšanu, ir kopīgi jārīkojas, lai neitralizētu apdraudējumu, vai tas būtu iekšējs, vai ārējs.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es piekrītu Komisijas priekšlikumam izveidot trīs jaunas decentralizētas Eiropas aģentūras apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā un uzskatu, ka to izveide ir vērtējama vēl jo atzinīgāk, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļus, kura Eiropu skāra 2008. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Tāpat kā par iepriekšējiem ziņojumiem par Eiropas finanšu regulēšanas iestādēm, es arī balsoju par priekšlikumu izveidot Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi. Es vēlreiz vēlētos uzsvērt to, ka ir svarīgi Eiropas Savienībai un jo īpaši iekšējam tirgum nodrošināt Eiropas uzraudzības iestādes, lai samazinātu ekonomikas un finanšu ietekmi uz tādām situācijām nākotnē, kuras rada spriedzi mūsu finanšu tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja ir kāda lieta, ko mēs visi – neatkarīgi no mūsu politiskās pārliecības vai pasaules uzskata — esam iemācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir vajadzība reformēt iestāžu uzraudzības struktūru, izveidojot Eiropas iestādes un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Attiecībā uz šodien panākto vienošanos, par kuru šodien tiek balsots, ir neskaitāmi daudz pozitīvu aspektu. Viens no tiem ir neatkarīgu Eiropas iestāžu izveide, lai veiktu banku, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu tirgu uzraudzību. Šīs iestādes neaizstās valsts uzraudzības iestādes, bet gan sadarbosies ar tām, mēģinot īstenot savas pienācīgas uzraudzības un sistēmiskā riska analīzes pilnvaras, lai nepieļautu, ka Eiropas banku nozari un finanšu tirgus skartu vēl viena tādu apmēru krīze, kas pielīdzināma tai, ko piedzīvojam pašlaik.

Kā jau neskaitāmas reizes esmu iepriekš teicis, man personīgi nav bail no Eiropas uzraudzības iestāžu izveides. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tās varētu neatkarīgi un kompetenti veikt savas pilnvaras, lai nostiprinātu uzticību tirgiem un to dalībniekiem, šajā gadījumā — īpaši apdrošināšanas un pensiju nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lai aizsargātu Eiropas tirgu un iestāžu pārredzamību un ticamību attiecībā uz sabiedrību, ir būtiski nostiprināt apdrošināšanas un fondēto pensiju tirgu Eiropas uzraudzības sistēmas pilnvaras, resursus un autonomiju. Šādi tiks nodrošināta ES iestāžu pašlaik veikto reformu efektivitāte attiecībā uz finanšu tirgu uzraudzību, lai novērstu jebkādu turpmāku risku piedzīvot tādu krīzi, kāda pašlaik ietekmē globālo ekonomiku, kura ir sevišķi skārusi Eiropas sabiedrību. Komisija ir iesniegusi virkni priekšlikumu, lai Eiropas Savienībā izveidotu efektīvāku, integrētāku un ilgtspējīgāku finanšu uzraudzības sistēmu. Šīs pieejas pamatā ir Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. Šajā nolūkā Komisija ierosina izveidot trīs jaunas decentralizētas Eiropas aģentūras: Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Jāatzīmē, ka šo trīs aģentūru izveidei Eiropas budžetā no 2011. līdz 2013. gadam tiks paredzēti EUR 59 699 000.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir tā dēvētās finanšu uzraudzības paketes daļa. Balsojot par to, mēs paturējām prātā veidu, kādā Padome, Komisija un Parlaments paši aizkavēja pasākumus šajā jomā un aprobežojās ar tādu lēmumu pieņemšanu, kas nemaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas, tostarp jautājumu par valsts parāda apdrošināšanu, kas ir ārkārtīgi spekulatīvs atvasināts vērtspapīrs. Ja vien tas netiks izbeigts, Eiropas iestāžu izveide šajās jomās būs faktiski bezjēdzīga.

Mūsu balsojums pret šo ziņojumu galvenokārt ir kā protests pret to, ka mēs vēl neesam redzējuši nevienu ierosinājumu par nodokļu paradīžu izbeigšanu, kapitāla aprites aplikšanu ar nodokli vai atvasināto vērtspapīru tirgus slēgšanu.

Tas nozīmē, ka tirgū paliek galvenie finanšu spekulācijas mehānismi un ka pašlaik veikto pasākumu mērķis drīzāk ir nodrošināt lielvaru un to finanšu grupu kontroli pār dalībvalstīm ar trauslāku ekonomiku, nevis tieši risināt finanšu spekulācijas problēmu un likvidēt to.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments ir regulāri aicinājis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām aģentūrām, kas darbojas ES līmenī. Vienlaikus ES ir arī piedzīvojusi ievērojamas neveiksmes, veicot integrēto finanšu tirgu uzraudzību. ES balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi. Es uzskatu, ka ir jābūt iestādei, kura nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti, finanšu iestāžu maksātspēju un likviditāti, tirgu un finanšu produktu pārredzamību, kā arī garantē noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību. Es arī uzskatu, ka šī iestāde nevar darboties bez piekļuves attiecīgajai informācijai, kas tai vajadzīga attiecībā uz darījumiem un ekonomikas aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes (EAFPI) izveide ir daļa no Komisijas priekšlikumiem, pamatojoties uz 2009. gada februāra J. de Larosière ziņojumā paustajiem ieteikumiem. J. de Larosière ziņojumā tika ierosināts nostiprināt uzraudzības sistēmu, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un smagumu. Es atzinīgi vērtēju EAFPI izveidi kā Eiropas reakciju, lai nodrošinātu augstu, efektīvu un konsekventu regulējuma un uzraudzības līmeni visā Eiropā. Šī visas Eiropas iestāde uzraudzīs apdrošināšanas nozares valstu uzraudzības iestādes un nodrošinās, lai ES būtu pienācīga un adekvāta ieguldītāju un apdrošināto patērētāju aizsardzība. Šī iestāde pieņems lēmumus, kas būs tieši piemērojami finanšu iestādēm, un tā varēs brīdināt Komisiju par bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, jo uzskatu, ka ir jānovērš pašlaik pastāvošās nepilnības attiecībā uz koordināciju, ES tiesību aktu vienādu piemērošanu un uzticību starp valstu uzraudzības iestādēm.

Patiesi, nesenā finanšu krīze ir parādījusi dažu valstu uzraudzības modeļu efektivitātes trūkumu, kuras nespēja efektīvi atrisināt problemātiskās situācijas, kas radās Eiropas finanšu tirgos. Tādēļ es varu tikai paust atzinību un atbalstu lēmumam stiprināt uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz intervenci, kas ir vērsta uz tādu līdzekļu identificēšanu, kuri spēs novērst finanšu sistēmas darbības turpmākus riskus.

Ar jauno finanšu uzraudzības arhitektūru mēs novērsīsim nozares nepilnības, strādāsim, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un, visbeidzot, nodrošināsim vienādi augstu regulējuma un uzraudzības līmeni, vienlaikus vienmēr ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Apdrošināšanas un fondēto pensiju sistēmas ir jāgarantē dalībvalstīm. Laikā, kad tiek samazināti valsts ieņēmumi un izdevumi, Eiropa acīmredzami neiet šajā virzienā. Komisijas 7. jūlijā ierosinātā Zaļā grāmata par vecuma pensijām ir tam atgādinājums. Šajā saistībā ir neiedomājami iztēloties, ka Eiropas uzraudzības iestāde varētu uzraudzīt šāda veida nozari. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi finanšu uzraudzības lielākos trūkumus gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi valsts perspektīva, un tie nav pielāgoti globalizācijai, kas notikusi finanšu sistēmā, kurā dažādas grupas veic operācijas pāri robežām ar visiem sistēmiskajiem riskiem, ko tas paredz. Tāpēc, piemērojot ES tiesību aktus, nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot augsta līmeņa uzraudzību un stingru regulējumu, kā arī aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tādēļ ir ļoti svarīgi aizsargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un netraucētu darbību, lai uzturētu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspēju un lai nostiprinātu starptautisko koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas iestādes izveide apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē ir būtiska, lai izveidotu efektīvu uzraudzības modeli līdzās daudziem citiem uzraudzības mehānismiem, kuri jāpieņem un jāīsteno patiesi steidzamā kārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Finanšu krīze faktiski atklāja daudzus finanšu sistēmas trūkumus. Jo īpaši jutīgajā apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju jomā ir jāgarantē, lai netiktu izmantoti riskanti finanšu produkti un nestabilas konstrukcijas. Piemēram, nesen bankrotēja kāds tiešsaistes apdrošinātājs, klientus ar savām prasībām atstājot muļķa lomā. Neskaitāmas sūdzības atklāja arī nopietnus trūkumus konsultāciju jomā, kur klientiem ir pārdotas riskantas finanšu paketes kā drošas vienošanās par viņu fondētajām pensijām. Ja mēs vēlamies uztvert uzraudzības pienākumu nopietni, būs jārisina šāda veida problēmas, kas parādījušās ES, un jārada taisnīgi nosacījumi. Mums ir vajadzīga stingrāka finanšu uzraudzība. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izveide nešķiet optimāls risinājums, taču tas ir labāks par neko, un tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas uzņēmumi darbojas pāri robežām, šo uzņēmumu uzraudzība tikai valsts līmenī ir neatbilstīga, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr vajadzētu pozitīvi novērtēt to, ka nopietnu budžeta problēmu gadījumos dalībvalstis ir paturējušas tiesības pieņemt galīgos lēmumus. Taču šajā ziņojumā ir iets pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, tādēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un tā grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Man ir prieks redzēt, ka saistības, ko finanšu krīzes laikā uzņēmusies mana politiskā puse, ir guvušas plašu Eiropas Parlamenta atbalstu. Mums bija obligāti jāpārskata Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. Koordinācijas trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm palielināja finanšu iestāžu turpmāka sabrukuma risku. Izveidojot trīs jaunas Eiropas iestādes, kuras ir atbildīgas par to, kā darbojas bankas, finanšu tirgi, kā arī apdrošināšanas un pensiju uzņēmumi, mēs esam radījuši visaptverošu finanšu uzraudzības sistēmu. Šādi Eiropas Banku iestāde regulēs bankas standartizēti un koordinēti. Ar reāliem piepiedu līdzekļiem šai iestādei būs galavārds gadījumā, ja radīsies domstarpības ar valsts banku regulatoriem. Finanšu iestāžu maksātspējas un lielākas pārredzamības nodrošināšana attiecībā uz finanšu tirgiem un produktiem arī garantēs ieguldītāju, uzņēmumu, noguldītāju un patērētāju lielāku drošību. Tādēļ šis jaunais instruments nebūs dažu finanšu ekspertu privilēģija, bet noteikti un patiešām sniegs labumu ikvienam.

 
  
  

Ziņojums: Sylvie Goulard (A7-0168/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. (FR) Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas izveidi 2009. gada septembrī ierosināja Eiropas Komisija, pamatojoties uz J . de Larosière vadītās grupas veikto darbu. Tādēļ no 2011. gada 1. janvāra Eiropas Savienības rīcībā būs „sargtornis”, lai identificētu finanšu riskus un — vajadzības gadījumā — rīcības iespējas. Šis uzdevums tiks piešķirts trīs jaunām banku, finanšu tirgu un apdrošināšanas uzraudzības iestādēm, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga īpaša iestāde, kura ir atbildīga par tās finanšu sistēmas makrouzraudzību, spēj identificēt finanšu stabilitātes riskus, kā arī vajadzības gadījumā var paust brīdinājumus un formulēt ieteikumus šādu risku novēršanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas aizsardzība, inovāciju veicināšana, MVU finansēšanas uzlabošana: tie ir trīs galvenie mērķi, lai galu galā sasniegtu ilgtspējīgu un godīgu izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), raksiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreizējai ES sistēmai ir vairāki trūkumi attiecībā uz makrofinansiālo uzraudzību, un tāpēc, ka šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai to aizmirstu. Iniciatīvas, kuras tiek ieviestas, lai atrisinātu šo jautājumu, ir jāvērtē atzinīgi. Ja finanšu krīzei, kas nesen izpostīja pasauli, bija kāda vērtība, tad tā noteikti bija uzmanības pievēršana mūsu ekonomikas sistēmu trauslumam, pastāvīgajam ekonomikas riskam, kādā dzīvojam, kā arī acīmredzamajai nepieciešamībai izveidot iestādi, kura Eiropas Savienībā veiktu makroekonomisko uzraudzību. Tādēļ es pozitīvi vērtēju to, ka deputāti no visām politiskajām grupām balsoja par šo ziņojumu un ka tas ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu, kas labi parāda vispārējās bažas par fiskālo suverenitāti. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī jaunā finanšu uzraudzības sistēma darbotos, netraucējot ekonomikas finansēšanu, bet vienlaikus aizsargājot vienoto tirgu, ļaujot ES saglabāt savu statusu un laikus brīdinot par riskantām situācijām. Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, ir finanšu uzraudzības paketes daļa. Ar šo paketi izveido trīs Eiropas iestādes, lai uzraudzītu konkrētus finanšu nozares sektorus: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un finanšu uzraudzības paketi kopumā, jo tas, manuprāt, ir liels un — jo īpaši — svarīgs solis uz priekšu. Šādi mēs gūstam mācību no recesijas un tās traģiskajām sekām ekonomikai un nodarbinātībai, ko radīja pašreizējās finanšu sistēmas nepilnības. Šīs jaunās uzraudzības sistēmas mērķis ir stabilizēt finanšu sistēmu un garantēt tās stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Nesenā ekonomikas krīze ir radījusi daudzus jautājumus, uz kuriem mums steidzami jāatbild, un ir parādījusi, ka, lai gan Eiropas Savienībai ir daudzi ekonomikas politikas koordinācijas instrumenti, līdz šim tie nav pilnībā izmantoti, un pašreizējai pārvaldības sistēmai ir ievērojami trūkumi. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir svarīga inovācija, jo līdz šim neviens nebija veicis makroekonomisku analīzi Eiropas līmenī, kuras galvenais mērķis ir sistēmisko risku novērtēšana. Saskaņotas „makro — mikro” uzraudzības pamatā ir cieša sadarbība starp ESRP un tiem, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija (valstu uzraudzības iestādes un par katru nozari atbildīgās Eiropas iestādes).

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es aicināju, lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu ātru un skaidru saziņu. ESRK izveidos kopīgu rādītāju kopumu, lai, pamatojoties uz noteiktu standartu, varētu iedalīt kategorijās dažādu pārrobežu finanšu iestāžu riskus un identificēt to, kādus riskus tās var radīt. ESRK arī izstrādās „luksofora” sistēmu, lai atspoguļotu dažādas riska pakāpes. Konsultatīvajā zinātniskajā komitejā arī darbosies eksperti, lai veicinātu ESRK spēju novērtēt risku veidošanos un lai būtu pieejamas visplašākās iespējamās ekspertu zināšanas. Pirmos piecus gadus ESRK priekšsēdētājs būs Eiropas Centrālās bankas prezidents, lai tai nodrošinātu pietiekami lielu nozīmi un ticamību, kas tai vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es balsoju par finanšu uzraudzības reformu Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka man ir daudzi iebildumi pret pieņemto lēmumu. Regulējuma nepieciešamība tika pārmērīgi atbalstīta, salīdzinot ar brīva tirgus vides vajadzību bankām un finanšu nozarei. Valstu un Eiropas regulatoru iestādes ir definētas samērā neskaidri, un robežas starp tām ir ļoti izplūdušas. Labākajā gadījumā tas varētu radīt visu finanšu tirgus dalībnieku juridisku nenoteiktību, bet sliktākajā — Eiropas regulatora pilnvaru nepareizu izmantošanu, pret kurām tirgus dalībniekiem būs praktiski neiespējami efektīvi aizstāvēties.

Tā kā nav vienota ES finanšu tirgus, ir apšaubāms, vai tādu spēcīgu starptautisku uzraudzības iestāžu pastāvēšana, kurām ir piešķirtas pilnvaras lemt par finanšu tirgu atsevišķiem jautājumiem dalībvalstīs, ir likumīga. Ja mēs Eiropas Savienībā būsim tik apsēsti ar reglamentēšanu, kā to pašlaik pieredzam finanšu tirgu gadījumā, mums neatliks nekas cits, kā tikai noskatīties, kā Ķīna mūs nostumj no globālā spēles laukuma. Kamēr mēs kritizējam negodīgu konkurenci, Ķīna jau kādu laiku ne vien izmanto lielas valsts subsīdijas, lētu darbaspēku un vides aizsardzības standartu neievērošanu, bet arī attīsta sevi, pateicoties inovācijām un modernajām tehnoloģijām. Un tam vajadzētu radīt bažas un būt par brīdinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka prognozes reti kad ir pamatoti drošas, tāpēc vienīgais līdzeklis ir uzraudzība un pašaizsardzība. Eiropas Parlaments kopā ar Ekonomikas un finanšu ministru padomi ir paveikuši lielisku darbu.

Neizliksimies, ka ar to ir pietiekami vai ka ar to var dzēst pagātni, taču turpmāk mēs varam atkal veicināt uzticību banku un finanšu nozarei, ja vien makrouzraudzības veikšana tiek uzticēta iestādei, kuras pienākums ir uzraudzīt visu Eiropas tirgu, visu eirozonu, nevis tās sīkākus iedalījumus, kas vairs neder.

Turklāt šī iestāde uzraudzīs ne vien ES valstis, bet arī visas tās valstis, kuru valūta kaut kādā veidā ir piesaistīta eiro, un tātad — mūsu uzņēmumus un visus, ar kuriem tie veic uzņēmējdarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Balsojot par šo ziņojumu, es aicināju, lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu ātru un skaidru saziņu. ESRK izveidos kopīgu rādītāju kopumu, lai, pamatojoties uz noteiktu standartu, varētu iedalīt kategorijās dažādu pārrobežu finanšu iestāžu riskus un identificēt, kādi tie ir.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par lielāko daļu šī ziņojuma priekšlikumu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi. Eiropas Parlaments, apzinoties savus pienākumus un izmantojot saskaņā ar Lisabonas līgumu piešķirtās jaunās pilnvaras, ir jāaicina uzņemties galveno uzdevumu, lai uzlabotu ES uzraudzības sistēmu. Tā kā nav iespējams atrisināt pašreizējās uzraudzības struktūras nepilnības, ko uzsvērusi pašreizējā finanšu krīze, arvien steidzamāk ir jāizveido makrouzraudzības mehānismi, kuri spētu garantēt Eiropas finanšu tirgu stabilitāti. Ir arī svarīgi aizsargāt vienotā tirgus veselumu, kā arī nodrošināt ES ar instrumentiem, kas ļautu aizsargāt eiro un citas starptautiskās valūtas pasaules līmenī. Es arī vēlētos uzsvērt ESRK lielo ieguldījumu saskaņā ar priekšlikumu tai veikt makroekonomisku analīzi Eiropas līmenī, lai tā varētu analizēt potenciālus sistēmiskus riskus. Tā kā ir atklājušās mikrouzraudzības nepilnības dalībvalstu līmenī, es uzskatu, ka cieša sadarbība starp ESRK, centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm un „reālo ekonomiku” ne vien leģitimizēs ESRK darbību, bet arī būtiski uzlabos šo darbību efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja ir kāda lieta, ko mēs esam iemācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir vajadzība reformēt iestāžu uzraudzības struktūru, izveidojot Eiropas iestādes un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Kā jau neskaitāmas reizes esmu iepriekš teicis, man personīgi nav bail no Eiropas uzraudzības iestāžu izveides. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tās būtu un lai varētu neatkarīgi un kompetenti veikt savas pilnvaras, nostiprinot uzticību tirgiem un to dalībniekiem.

Šajā konkrētajā gadījumā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir paredzēta, lai izveidotu efektīvu uzraudzības sistēmu, neradot šķēršļus ekonomikas finansēšanai, aizsargātu vienoto tirgu pret sadrumstalošanās risku un, visbeidzot, attīstot Eiropas makrouzraudzības perspektīvu, palīdzētu risināt fragmentāru individuālu risku analīzes problēmu valstu līmenī, vienlaikus uzlabojot agrīnās brīdināšanas mehānismu efektivitāti un ļaujot riska novērtējumus pārvērst par konkrētu rīcību.

Tādēļ šīs Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ir vērtējama atzinīgi, un es ceru, ka tās pilnvaru teicama izpilde būs labākas uzraudzības sākums Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Tādu struktūru izveidei, kas spēj veikt novēršanas intervenci, kuras pamatā ir pastāvīgs un rūpīgi apsvērts novērtējums, ir jābūt ES lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesa prioritātei pašreizējā regulējumā, reaģējot uz krīzi, kad ir noteikti jānodrošina Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība. Tā kā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija var uzraudzīt un novērtēt finanšu sistēmas riskus laikā, kad tiek uzskatīts, ka tā darbojas normāli, šī padome varētu būt finanšu stabilitātes garants, kas ir absolūti nepieciešams, lai attīstītos reālā ekonomika, radot izaugsmi, labklājību un darbavietas. Es vēlētos uzsvērt referentes centienus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un reālistisku priekšlikumu, veicot efektīvu uzraudzību, kas aizsargās ekonomikas finansēšanu, vienoto tirgu un ES intereses un mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Balsojot par šo un citiem finanšu uzraudzības paketē iekļautajiem ziņojumiem, mēs paturējām prātā veidu, kādā Padome, Komisija un Parlaments paši aizkavēja pasākumus šajā jomā un aprobežojās ar tādu lēmumu pieņemšanu, kas nemaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas, tostarp spekulācijas ar valsts parādu.

Mūsu balsojums pret šo ziņojumu galvenokārt ir kā protests pret to, ka mēs vēl neesam redzējuši nevienu ierosinājumu par nodokļu paradīžu izbeigšanu, kapitāla aprites aplikšanu ar nodokli vai atvasināto vērtspapīru tirgus slēgšanu.

Tas nozīmē, ka tirgū paliek galvenie finanšu spekulācijas mehānismi un ka pašlaik veikto pasākumu mērķis drīzāk ir nodrošināt lielvaru un to finanšu grupu kontroli pār dalībvalstīm ar trauslāku ekonomiku, nevis tieši risināt finanšu spekulācijas problēmu un likvidēt to.

Sākotnēji, ieviešot šos pasākumus, var būt zināmi pozitīvi rezultāti, taču to darbības joma ir pārāk ierobežota, un, ja netiks pieņemti pamatpasākumi, laiks rādīs, ka spekulācijas turpināsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu iestādi — Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), reaģējot uz finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kura ir plosījusies visā Eiropas Savienībā. ESRK darbosies Eiropas Centrālās bankas aizbildnībā un uzraudzībā un novērtēs finanšu sistēmas stabilitātes riskus kopumā. Turklāt ESRK arī dos agrīnus brīdinājumus dalībvalstīm par sistēmiskiem riskiem, kas var veidoties, un vajadzības gadījumā sagatavos ieteikumus cīņai pret šiem riskiem. ESRK piedalīsies Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku vadītāji, Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestādes. Tādējādi ESRK, pildot savas makroekonomikas uzraudzības funkcijas, palīdzēs novērst turpmākas krīzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. (CS) Es esmu pārliecināts, ka J. de Larosière vadītā ekspertu grupa sagatavoja ļoti kvalitatīvu analīzi par krīzes iemesliem un tās risinājumu Eiropas līmenī. Neskatoties uz to, man ir zināmas bažas par Komisijas ierosināto tiesību aktu paketi. Es personīgi varu iztēloties Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu. Šādai iestādei, manuprāt, jābūt zināmam pamatojumam. Eiropas Savienībai ir vajadzīga šāda veida stratēģiska iestāde. Turklāt es uzskatu, ka pēc pašas būtības nav nekādu briesmu, ka šī iestāde varētu būt nekontrolējama birokrātiska struktūra. Tomēr attiecībā uz Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu man ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Priekšlikumā ir acīmredzams, ka tiek veidots stiprs un sarežģīts birokrātisks triecienspēks, un pašlaik nav skaidrs, vai tā plašās pilnvaras tiks īstenotas uz dalībvalstu pilnvaru rēķina. Ja Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu nav paredzēts paplašināt tālāk par sākotnējiem nolūkiem, tās pilnvaras ir jāformulē tik precīzi, lai nerastos pat ne mazākās šaubas, ka finanšu tirgu ikdienas uzraudzība paliks dalībvalstu un to neatkarīgo vietējo uzraudzības iestāžu kompetencē un ka tas viss tiks darīts, saglabājot atsevišķu dalībvalstu fiskālo atbildību. Tā kā tiesību aktu pakete kopumā neatbilst šiem parametriem, es nevaru par to balsot.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi finanšu uzraudzības galvenos trūkumus gan mikrouzraudzības, gan makrouzraudzības līmenī. Uzraudzības modeļi nav pielāgoti globalizācijai, kas notikusi finanšu sistēmā, kurā dažādas grupas veic operācijas pāri robežām, kas paredz sistēmisku risku. Tādā veidā, piemērojot ES tiesību aktus, nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot augsta līmeņa uzraudzību un stingru regulējumu, kā arī aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus; patiesībā tās vienīgais trūkums ir tas, ka tās vēriens nav pietiekams. Tāpēc ir ļoti svarīgi aizsargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un netraucētu darbību, lai uzturētu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspēju un lai nostiprinātu starptautisko koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Es uzskatu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir būtiska, lai izveidotu efektīvu uzraudzības modeli un lai novērstu sistēmisko risku, ko rada lielu finanšu grupu pārrobežu darbība. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenās pagātnes patiešām amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir radījušas kaitējumu ekonomikai, akcionāriem, noguldītājiem, nodokļu maksātājiem un sistēmas ticamībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un jaunos noteikumus, kuru mērķis ir panākt lielāku tirgus stabilitāti. Šis ziņojums bija vajadzīgs, lai aizsargātu iekšējā tirgus vienotību. Iekšējā tirgus aizsardzība ir būtiska.

Tomēr man ir šaubas par uzraudzību, kas būs jāveic Eiropas Centrālajai bankai; agrāk centrālās bankas, kurām bija jāveic uzraudzība, to nedarīja un tāpēc lielā mērā ir vainojamas krīzē. Es labāk būtu izvēlējies citu uzraudzības iestādi. Tāpēc es balsoju par šo tekstu, taču atturējos balsojumā par normatīvo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas uzņēmumi darbojas pāri robežām, šo uzņēmumu uzraudzība tikai valsts līmenī ir neatbilstoša, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr vajadzētu pozitīvi novērtēt to, ka nopietnu budžeta problēmu gadījumos dalībvalstis ir paturējušas tiesības pieņemt galīgos lēmumus. Taču šajā ziņojumā ir iets pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, tādēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es atturējos. No vienas puses, panāktais kompromiss par makrouzraudzību un mikrouzraudzību ir solis uz priekšu, salīdzinot ar pašreizējo ES līmeņa novērtēšanas vai finanšu risku regulējuma trūkumu. Tomēr, no otras puses, izvirzītie priekšlikumi nav līdzvērtīgi problēmām, kuru risināšanai tie paredzēti. Šajā priekšlikumā nav pienācīgi apsvērta neskaitāmu finanšu sistēmu veidojošo dalībnieku un produktu savstarpējā atkarība vai to attiecības ar reālo ekonomiku. Neko no tā nevar reducēt līdz daļu summas risinājumam, kas ir uzraudzības arhitektūras pamatā.

Turklāt mēs nevaram izvairīties no tā, ka pati Eiropas Centrālā banka, iespējams, ir sistēmiskā riska faktors, banku aktīvus pieņemot kā garantiju saviem aizdevumiem. Visbeidzot, galu galā iznāk, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģija ir vājais ķēdes posms sistēmā, kurā faktiskā vara tiek koncentrēta nolīgumos, ko valstis noslēgušas savās interesēs, šādi paplašinot starpvaldību pieeju, kas pašlaik iezīmē Eiropas integrāciju finanšu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un tā grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, Eiropas Savienībai ir vajadzīga stingra apņemšanās pasaules līmenī. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskas komitejas sniegtās zināšanas un uzņemties visus starptautiskos pienākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības balss finanšu stabilitātes jautājumos būtu dzirdama, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu, Finanšu stabilitātes padomi un visiem G20 partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu par finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu, jo tā ir jaunās ES finanšu tirgus arhitektūras būtiska daļa, un šī pakete ir liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu finanšu tirgu regulējumu. Kā Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja par Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju es Sistēmisko risku kolēģijas izveidi vērtēju kā panākumu, lai gan es būtu vēlējusies redzēt plašākas un lielākas padomes intervences tiesības. Turpmāk vairāk pilnvaru ir jānodod Eiropas uzraudzības iestādēm. Makrouzraudzībai ir jēga tikai pārnacionālā līmenī. Divdesmit septiņām atsevišķām uzraudzības iestādēm būtu grūti izvērtēt globālā finanšu tirgus riskus.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski.(LT) Finanšu krīze ir parādījusi, ka valstu iestāžu mikrouzraudzība ir nepietiekama, lai identificētu un ātri novērstu sistēmiskos riskus. Mums ir jāizveido efektīva Eiropas uzraudzības sistēma, lai uzraudzītu, novērtētu un novērstu potenciālus finanšu stabilitātes riskus. Šajā ziņojumā ir skaidri uzsvērta Eiropas vienotā tirgus veseluma saglabāšanas nozīme. Tomēr ir arī ļoti svarīgi aizsargāt iekšējo tirgu no precēm no tādām valstīm, kuras neveicina tādas vērtības kā demokrātiju, ekoloģiju un sociālās garantijas, un tāpēc preces un pakalpojumi no šīm valstīm kļūst lētāki, un mūsu Eiropas uzņēmumi nespēj konkurēt šādos apstākļos. Es piekrītu šomēnes paustajiem priekšsēdētāja J.MBarroso apsvērumiem: „Mums ir gan cilvēki, gan uzņēmumi. Abiem vajadzīgs atvērts un moderns vienotais tirgus.” Iekšējais tirgus ir Eiropas lielākā vērtība, taču mēs neizmantojam visu tā potenciālu. Tikai 8 % no 20 miljoniem Eiropas MVU ir iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā. Vēl mazāk nodarbojas ar pārrobežu ieguldījumiem. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija būs ES uzraudzības struktūras galvenais pīlārs, un šādi tā palīdzēs iekšējam tirgum darboties saskaņotāk. Papildus minētajām vērtībām Eiropas vienotais tirgus bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Lietuvu un citu deputātu pārstāvētās dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai. Jebkāda ievērojama šķelšanās vai nesaskaņas varētu apdraudēt gadu desmitus ilgos centienus likvidēt robežas un šķēršļus.

 
  
  

Ziņojums: Antolín Sánchez Presedo (A7-0163/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo finanšu krīze ir atkailinājusi finanšu tirgu vainas globālā līmenī, un Eiropas tirgi nebija izņēmums, kas nozīmē, ka tie nesaglabāja imunitāti arvien vairāk integrētā globālā ekonomikā. Līdztekus priekšlikumiem radīt integrētu uzraudzības līmeni gan mikro, gan makro līmenī šis ziņojums ierosina pasākumu kopumu nozares direktīvu pārskatīšanai galvenokārt banku un vērtspapīru jomā, lai tās pielāgotu jaunai banku uzraudzības struktūrai. Tā kā G 20 arī ir apņēmušās darboties, lai veidotu stiprāku, globālā mērogā konsekventāku uzraudzības un regulatīvu pamatshēmu nākamajai finanšu nozarei, ES reakcijai jābūt vērienīgai, pievēršoties konkrētiem gadījumiem, dodot atbildes gan par makro, gan mikro uzraudzību, kā arī par globālu regulējumu, un koncentrējot uzmanību uz sistēmisku risku saskaņošanu un sadarbību globālā līmenī. Šī mums ir vienreizēja iespēja īstenot savus politiskos mērķus par integrētu uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šajā jautājumā Eiropas Parlaments skaidri iestājas par finanšu uzraudzības ciešāku integrāciju Eiropas līmenī. Es to vērtēju atzinīgi, jo uzskatu, ka Eiropai bija pienākums šādi rīkoties, lai parādītu Eiropas pilsoņiem, ka mēs uzsākam stingru un praktisku rīcību banku nozares stabilizēšanas labā. Tāpēc es atbalstīju ziņojumu un kompromisu, kas panākts ar Padomi, jo šo iestāžu mērķis ir sākt darboties 2011. gada 1. janvārī. Es ceru, ka turpmāk šīs iestādes pilnībā spēs īstenot savu kompetenci darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par finanšu uzraudzības pasākumu kopumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Līdzās šo triju iestāžu radīšanai jāveido vienotu noteikumu kopums, lai tādējādi nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienveidīgu piemērošanu; tas palīdzēs iekšējā tirgus efektīvai darbībai. Iestādēm jānodrošina augsta līmeņa efektīvs un konsekvents regulējums un uzraudzība, ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un finanšu iestāžu dažādo raksturu. Jautājumiem, kas nosakāmi tehniskos standartos, jābūt patiešām tehniskiem, un to izstrādei ir vajadzīgas uzraudzības speciālistu zināšanas. Tehniskajos standartos, ko pieņem kā deleģētus tiesību aktus, jāturpina izstrādāt, jānosaka un jāizklāsta konsekventas saskaņošanas un vienotas piemērošanas nosacījumi noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos pamatinstrumentos, papildinot vai grozot konkrētus nebūtiskus tiesību aktu elementus. Šai direktīvai jānosauc situācijas, kad var rasties vajadzība risināt procesuālu jautājumu vai jautājumu pēc būtības par atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un uzraudzītājiem var nebūt spēka atrisināt šo jautājumu pašiem. Šādā situācijā vienam no iesaistītajiem uzraudzītājiem jābūt spējīgam jautājumu iesniegt kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo patērētāja aizsardzība ir tā galvenais mērķis. Reaģējot uz pašreizējo finanšu pakalpojumu sarežģīto raksturu, es esmu mudinājis, lai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbības centrā būtu patērētāja aizsardzība. Tās būs pilnvarotas izmeklēt noteikta veida finanšu iestādes, finanšu produktus, piemēram, kaitīgus produktus, vai finanšu darbības, piemēram, „nesegtu īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošanu”, kā arī novērtēt riskus, ko šīs iestādes var radīt finanšu tirgiem, un vajadzības gadījumā publicēt brīdinājumus. Noteiktos konkrētos gadījumos, kas paredzēti finanšu tiesību aktos, EUI var aizliegt vai ierobežot noteiktus riskantus finanšu produktus vai darbības, vai pat prasīt Komisijai iesniegt normatīvus priekšlikumus, kas aizliegs šādas darbības vai produktus pilnībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments apstiprina Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izveidi.

Šīs iestādes mērķim jābūt uzlabot iekšējā tirgus darbību, īpaši nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu regulējumu un uzraudzību, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, aizsargāt apdrošinātos un citus labuma guvējus, nodrošināt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju visas ekonomikas, tostarp finanšu iestāžu un citu ieinteresēto pušu, patērētāju un darbinieku labā.

Šajā dokumentā Eiropas Parlaments aicina Komisiju pārbaudīt, kādas būtu iespējas panākt progresu, nostiprinot labāk integrētu apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības struktūru, un vienlaikus censties izveidot kopēju finanšu pakalpojumu tirgu. Ņemot vērā faktu, ka iekšējā tirgus stabilitātei ir radies reāls un nopietns risks finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, Parlaments prasa vidējā termiņā arī starptautisko iestāžu uzraudzību ES līmenī un Eiropas mehānisma sagatavošanu, lai pārvarētu krīzes, kas varētu skart ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Arvien pieaugošā savstarpējā sasaiste nacionālo tirgu starpā, daudzu galveno finanšu tirgu dalībnieku daudznacionālais vai vismaz transnacionālais raksturs un jo īpaši ekonomikas un finanšu krīze, ko tagad izjūt visā pasaulē, atsedz vajadzību no jauna pārdomāt, pārformulēt un pat pārkārtot veidu, kā uzraudzība darbojas Eiropas līmenī.

Saistībā ar sistēmisko pielāgošanos pašreizējai situācijai šīs trīs Eiropas iestādes, kuras ir rezolūcijas priekšmets, ir īpaši svarīgas, jo tām ir uzticēta īpaša atbildība jaunajā struktūrā, kas radīta, lai būtu lielāka spēja stāties pretī problēmām, kuras šodien rodas Eiropas Savienībā un atbalsojas ikviena dzīvē.

Es ceru, ka jaunā struktūra, kas tagad tiek plānota, gūs reālus panākumus un ka mūsu kopējās pūles samazināt riskus un nosargāt pārredzamību un patiesību tirgos nebeigsies ar tagad atrastajiem risinājumiem. Es ceru arī, ka mēs vienmēr gribēsim mācīties no pieredzes un ņemt vērā labāko pieredzi, lai palīdzētu uzlabot to, kas jāuzlabo.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Trim tā sauktajām Eiropas „uzraudzības” iestādēm (EUI) piešķirtās pilnvaras neaprobežojas ar to, kas būtu noprotams pēc to nosaukumiem. Tās būtu jāpiesaista dalībvalstu Padomei. Tām nevajadzētu būt spējai īstenot nevienu pasākumu bez Padomes iepriekšējas piekrišanas, izņemot grozīt savu rīcības plānu, kas prasa tām aizsargāt ieguldītājus, noguldītājus un iekšējā tirgus funkcionēšanu sadarbībā ar starptautiskām iestādēm. Es balsoju pret šo dokumentu. EUI pilnvaras un to mērķi ir jāpārskata.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Kopš Finanšu pakalpojumu rīcības plāna uzsākšanas Eiropas Parlaments ir bijis centrālais dalībnieks vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidošanā, aktīvi veicinot saskaņošanu, pārredzamību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot ieguldītāja un patērētāja aizsardzību.

Vēl ilgi pirms finanšu krīzes Parlaments regulāri prasīja patiešām vienlīdzīgas darbības iespējas visiem dalībniekiem Eiropas līmenī, vienlaikus norādot uz svarīgiem trūkumiem Eiropas uzraudzībā pār arvien vairāk integrēto finanšu tirgu. Visos savos ziņojumos Parlaments aicināja Eiropas Komisiju analizēt, kā būtu panākams progress vēl integrētākas uzraudzības struktūras virzienā. Tas uzsvēra arī vajadzību pēc efektīvas galveno tirgus dalībnieku sistēmisko un ar piesardzību saistīto risku uzraudzības.

Lai panāktu progresu integrētākas uzraudzības struktūras virzienā, Komisija ir nākusi klajā ar normatīviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir izveidot jaunu Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas balstās uz trim pīlāriem: pirmais ir banku nozarei, otrais apdrošināšanai un fondētajām pensijām un trešais vērtspapīriem un tirgiem. Noslēdzot — ir jāizveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, lai pārraudzītu un vērtētu iespējamos draudus finanšu stabilitātei.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Vienas vai vairāku iestāžu izveide ir vajadzīga, bet nepietiekama, lai konstatētu anomāliju pazīmes un prognozētu problēmu tuvošanos finanšu tirgos. Nākamais solis sastāv no šo iestāžu kalibrēšanas, lai tām tiktu piešķirtas funkcijas un uzdevumi, kas nav nevajadzīgi, bet konkrēti un sasniedzami.

Jaunās iestādes netiek veidotas, lai ar pirkstu norādītu uz atbildīgajiem un viņus izsauktu un sodītu, bet lai pētītu tirgus un vērstu uzmanību uz kritiskām situācijām, un izgaismotu nevēlamas tendences un uzvedību, pēc tam ierosinot risinājumus. Mērķim nav jābūt sankcijām, jo nekādi naudas sodi nevar atjaunot uzticību. Mums drīzāk jākoncentrējas uz problēmu novēršanu, uz preventīviem risinājumiem un tādu indikatoru identificēšanu, kuri — vairāk nekā citi — atklāj iespējamu problēmu rašanos. Šis ziņojums analizē sekojošās kritiskās situācijas un mēģina tās atrisināt, radot plānu mehānismam, kam ex ante un, pamatojoties uz mūsu zināšanām par finanšu mehānismiem, ir ļoti liela iespēja labi darboties.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Reaģējot uz pašreizējo finanšu pakalpojumu sarežģīto raksturu, es esmu nobalsojusi par to, lai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbības centrā būtu patērētāja aizsardzība. Tās būs pilnvarotas izmeklēt noteikta veida finanšu iestādes, finanšu produktus, piemēram, kaitīgus produktus, vai finanšu darbības, piemēram, „nesegtu īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošanu”, kā arī novērtēt riskus, ko šīs iestādes var radīt finanšu tirgiem, un nepieciešamības gadījumā publicēt brīdinājumus. Noteiktos konkrētos gadījumos, kas paredzēti finanšu tiesību aktos, EUI var aizliegt vai ierobežot noteiktus riskantus finanšu produktus vai darbības, vai pat prasīt Komisijai iesniegt normatīvus priekšlikumus, kas aizliegs šādas darbības vai produktus pilnībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Tā ir izcēlusi gaismā tirgus uzraudzības instrumentu trūkumus un Eiropas pilsoņu, konkrēti, noguldītāju, ieguldītāju vai iemaksu veicēju, neaizsargātību. Viņiem jārada lielāka aizsardzība. Viens no veidiem, kā to darīt, ir uzraudzīt apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes, īpašu uzmanību, kas, manuprāt, ir vajadzīga, veltot pārrobežu iestādēm. Es atbalstu sava kolēģa Peter Skinner ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, īpaši tāpēc, ka Eiropas Parlaments jau sen pirms krīzes sākuma brīdināja par paviršību kontrolē pār noteiktiem integrētiem finanšu tirgiem. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta iesniegtais dokuments ir atbilstošāks citu iespējamu krīžu novēršanas un labākas vadības vajadzībām, īpaši ar pasākumiem, kuru mērķis ir lielāka pārredzamība finanšu tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es pilnībā balsoju par šajā ziņojumā iesniegtajiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pilnvarām. Neskatoties uz to, ka ir atklājušās finanšu tirgu vājās vietas, pašreizējā situācija Eiropas un pasaules ekonomikā ir laba iespēja Eiropas Savienībai izveidot stingrāku uzraudzības un regulējuma pamatshēmu, kas vairāk atbilst globalizētas ekonomikas vajadzībām. Savienības atbildēm uz krīzi jābūt drosmīgām gan kredītiestāžu makrouzraudzības un regulējuma līmenī, gan mikrouzraudzības līmenī. Es domāju, ka jaunā uzraudzības struktūra jābalsta uz piesardzības principu, jo atzīstu, ka tās pamatiecere ir sarežģīta. Ir svarīgi arī, lai EUI būtu spējīgas efektīvi veikt vairāk nekā valsts finanšu iestāžu sistēmisko risku pārraudzību un lai tās spētu novērtēt arī pārrobežu un Eiropas līmeņa sistēmiskos riskus, kā arī starptautiskus sistēmiskos riskus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Lai izbeigtu finanšu krīzi, kas ir satricinājusi pasauli, destabilizējusi mūsu ekonomiku, pazeminājusi nodarbinātību un paātrinājusi mūsu parādsaistības, mums vajadzīgs regulējums un uzraudzība. Tieši tāpēc mums bija svarīgi paust savu atbalstu un balsot par sešiem ziņojumiem, kas ierosina vērienīgu un plaša mēroga ekonomikas pārvaldības reformu Šī vienošanās ir pirmais solis pretī neatkarīgām un stingrām iestādēm, kas mums vajadzīgas eiropiešu interesēs. Ar šo balsojumu mēs esam uzņēmušies savu atbildību, jo 2011. gada 1. janvārī būs izveidotas trīs iestādes tirgu, banku un apdrošināšanas uzraudzīšanai, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, ko vadīs Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Kā tagad noskaidrojies, pateicoties pašreizējai ekonomikas un finanšu krīzei, Eiropas integrācijas procesa ilgstoši panākumi ir pilnībā atkarīgi no spējas atrast risinājumus integrētu uzraudzības struktūru pilnvaru stiprināšanai Eiropas līmenī. Valsts suverenitāte arvien vairāk ir atkarīga no pārnacionālas iejaukšanās, ko veic Savienības struktūras, kurām ir resursi un pilnvaras, kas ļauj tām rīkoties un noteikt stratēģiju, ko neietekmē atsevišķas nacionālas vēlmes un vajadzības. Es tāpēc vēlreiz atkārtoju savu atbalstu Eiropas struktūru pilnvaru konsolidācijai, kuras atbild par rīcību un uzraudzības pasākumiem dažādās Eiropas finanšu jomās, kā tas ir attiecībā uz Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Komisijas priekšlikums atjaunināt vairākas banku un vērtspapīru direktīvas, lai tādējādi tās būtu pielāgotas jaunajai Eiropas finanšu uzraudzības struktūrai, būtu jāizmanto. Jaunajai finanšu uzraudzības pamatshēmai ir jāsniedzas tālāk par finanšu iestāžu individuālo risku un jāpievēršas plašākam sistēmisko risku apvārsnim, veicinot Eiropas starptautisko sadarbību sistēmisko risku jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļi nav pielāgoti globalizācijai, kas notika finanšu sistēmas iekšienē, kurā dažādas finanšu grupas ar sistēmisku risku veic savas operācijas pāri robežām. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir vispārējs uzlabojums iekšējā tirgus funkcionēšanā, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas radīšana un tās pilnvaru definēšana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli visās jomās. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai nepieļautu nesenā pagātnē piedzīvoto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas sabiedrības darbojas pāri robežām, tīri nacionāla uzraudzība šīm sabiedrībām ir nepietiekama, kā to apliecina pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr jāvērtē pozitīvi tas, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Tomēr šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Šajā direktīvā ir jānosaka situācijas, kurās varētu būt jārisina procesuāls jautājums vai jautājums pēc būtības attiecībā uz atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un kurās uzraudzītāji varētu nespēt atrisināt jautājumu paši saviem spēkiem. Šādā situācijā vienam no iesaistītajiem uzraudzītājiem jābūt spējīgam jautājumu nodot kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei. EUI jārīkojas saskaņā ar regulā noteikto procedūru un šo direktīvu.

 
  
  

Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0166/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Finanšu krīze ir parādījusi, ka finanšu regulējums ir neadekvāts un tirgus uzraudzības mehānismi vāji. Mēs visi zinām, ka sadarbība tikai valsts uzraudzības iestāžu starpā nebija pietiekama vienotam iekšējam tirgum, kas patiešām ir bez robežām. Tieši tāpēc es uzskatu, ka jauna Eiropas uzraudzības iestāde turpmāk atvieglos krīžu novēršanu, jo mums vajadzīgas elastīgākas iestādes ātrākai reakcijai. Es uzskatu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai būs galvenā vieta, nodrošinot modrību par potenciālajiem riskiem mūsu finanšu stabilitātei un to novērtējot. Mums vajadzīgi noteikumi, kas dod mums vienlīdzīgus darbības apstākļus, kā arī lielāku aizsardzību, kas labāk pielāgota mūsu noguldītājiem, patērētājiem, nodokļu maksātājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi nosargāt stāvokli tiem, kuri visvairāk cieš šajā krīzē, un nodrošināt kredītinstrumentus nākamajās krīzēs. Mums jāveltī īpaša uzmanība arī lielajiem finanšu uzņēmumiem, kurus parasti nosauc par „pārāk lieliem, lai ciestu neveiksmi” un kuri var izsaukt visas globālās finanšu sistēmas sabrukumu, kā to esam pieredzējuši.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, ir daļa no finanšu uzraudzības pasākumu kopuma. Šis pasākumu kopums izveido trīs Eiropas iestādes, lai varētu pārredzēt konkrētas finanšu nozares jomas: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Tāpat kā attiecībā uz P. Skinner un S. Giegold ziņojumiem par pārējām divām uzraudzības iestādēm, es pilnībā atbalstīju šo ziņojumu un visu finanšu uzraudzības pasākumu kopumu, jo tas, manuprāt, ir uzskatāms par lielu un, galvenais, ļoti vajadzīgu virzību uz priekšu (sk. balsojuma skaidrojumu par P. Skinner ziņojumu).

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es izsaku uzslavu referentam par viņa ilgstošajām pūlēm un par panākto kompromisu. Tagad visi atzīst, ka vispirms finanšu krīze un tad ekonomikas krīze ir pierādījusi, cik svarīgi Eiropai ir runāt vienā balsī: globālas ekonomikas krīzes priekšā ES nevar būt sašķelta.

Mēs redzējām, ka Eiropas finanšu tiesību akti ir nepietiekami un ka uzraudzības mehānismi izrādās neefektīvi. Tāpēc šis ziņojums mēģina labot šos trūkumus; mēģinājums izveidot īstu Eiropas iestādi ar skaidrām atbildības jomām ir pilnībā atbalstāms. Centieni izveidot mehānismu nākamo krīžu atrisināšanai arī pelnījuši uzslavu.

Mūsu pienākums vispirmām kārtām ir aizsargāt pilsoņu un investoru intereses, kuri dažos gadījumos ir bijuši liecinieki tam, kā viņu ietaupījumi izgaist kā dūmi; tāpēc ir pareizi izveidot ES fondu, kam avansu izsniedz finanšu iestādes, kuras — saskaņā ar Grozījumu Nr. 137 — aizsargās noguldītājus. Tāpēc es uzskatu, ka ziņojums ir izsvērts savos mērķos, tostarp definējot MVU skaidro lomu (sk. Grozījumu Nr. 169-170), kuriem vēl šodien jāmaksā visaugstākā cena par krīzi. Tādēļ es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Banku sistēma, kas veic svarīgu sociālu un ekonomisku uzdevumu, tiecas pēc daudzējādiem mērķiem un bieži rada nevēlamus efektus.

Ja akcionāru galvenais mērķis ir bagātības radīšana, tad dažiem akcionāriem var būt mērķis atbalstīt uzņēmējdarbības sistēmu, kurai vienmēr trūkst likviditātes, vai radīt bagātību ar finanšu instrumentiem, kas palīdz krāt. Neapšaubot katra iepriekš minētā mērķa svētumu, nevar atstāt bez ievērības to, kā šo uzņēmumu vadības pieņemtie lēmumi var ietekmēt apkārtējo ekonomikas un sociālo sfēru.

Tāpēc politikas pienākums ir aizsargāt dažādu dalībnieku prasības, vienlaikus pieprasot, lai neviens neatteiktos pats no saviem morālajiem un sociālajiem pienākumiem. Tāpēc Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt nepieciešamo uzraudzību, lai visi varētu sasniegt savus mērķus, nenonākot konfliktā ne ar vienu citu dalībnieku. Fakts, ka tiek izveidota iestāde, kas spēj ietekmēt virzīšanos uz šo mērķi, ir pelnījis aplausus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šā ziņojuma priekšlikumu lielāko daļu un par Eiropas Bankas iestādes radīšanu. Finanšu krīze atklāja daudzas nepilnības finanšu uzraudzībā un Savienības banku sistēmā jo īpaši. Ņemot to vērā, Eiropas sabiedrība saprata, ka Parlaments un Komisija veic neatliekamus pasākumus. Tādējādi situācijā, kurā mēs pašlaik atrodamies, mums ir pienākums attīstīt prevencijas mehānismus, kas ļaus mums labāk pielāgot Eiropas ekonomiku iespējamiem nākotnes satricinājumiem. Šim nolūkam Eiropas Banku iestādes radīšana ir būtisks ieguldījums finanšu uzraudzībā, jo tā būs atbildīga par modus operandi un pārvaldības modeļa noteikšanu krīžu vadībai no agrīnas intervences vajadzības līdz iespējamu maksātnespēju risināšanai nepieciešamības gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir novatoriski priekšlikumi attiecībā uz finanšu iestāžu, īpaši pārrobežu iestāžu, uzraudzību. Es uzskatu, ka ir svarīgi, ka šajā dokumentā īpaša uzmanība tiek veltīta lielajām finanšu vienībām, jo to neveiksme varētu likt sabrukt visai finanšu sistēmai. Eiropas fonda izveide no finanšu iestāžu avansa maksājumiem, lai aizsargātu noguldītājus un glābtu iestādes, kas nonākušas grūtībās, kad to bankrots varētu sagraut visu sistēmu, manuprāt, ir noderīgs risinājums plaisu aizpildīšanai un tās sistēmas neefektivitātes labošanai, kura ieveda mūs dziļajā krīzē, ko mēs pašlaik izjūtam.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju. Eiropas Banku iestāde ir šā procesa iznākums.

Globālā finanšu krīze nopietni iedragāja uzticību banku sektoram, un tāpēc tirgiem — un eiropiešiem vispār — ir neatliekama vajadzība atkal sākt ticēt savu banku stabilitātei un izturībai un īpaši atgūt spēju uzticēties uzraudzībai. Tāpēc nākotnei ir tik izšķirīgi, kāda vieta paredzēta Eiropas Banku iestādei.

Par to mums nevar būt nekādu šaubu: ja ir finanšu iestādes, kuru bankrots var radīt visas finanšu sistēmas sabrukumu, mēs nevaram turpināt neko nedarīt.

Kā pilnīgi pareizi teica mans kolēģis García-Margallo y Marfil kungs, kuram ir bijusi būtiska nozīme visā uzraudzības lietā, — „ir tikai divas iespējas: vai nu lielākas pilnvaras valsts uzraudzības iestādēm, vai vairāk Eiropas. Vairāk protekcionisma vai vairāk iekšējā tirgus.” Šajā jautājumā man nav šaubu par to, pa kuru ceļu mums būtu jāiet: vajag vairāk Eiropas un vairāk iekšējā tirgus kopā ar ciešu un kompetentu uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Banku iestāde nostiprinās pašreizējās uzraudzības sistēmas dziļās reformas iedarbību uz finanšu tirgiem, ar kuru ES iestādes pašlaik nodarbojas. Tas nodrošinās ar pietiekamām pilnvarām apveltītu strukturālu bāzi intervencēm, lai izvairītos no pēdējās globālās krīzes atkārtošanās, kas būtu nepanesama sabiedrībai un globālajai ekonomikai. Pieņemt uzraudzības sistēmu, kas balstās uz valsts iestāžu centieniem, faktiski ir pilnīgi nepareizi, jo to jurisdikcija beidzas pie robežām, bet tirgus dalībnieki ir finanšu iestādes, kuru darbības notiek visā Eiropas teritorijā bez robežām. Tāpēc man jāuzslavē referents par uzmanību, ko viņš pievērš mazo un vidējo uzņēmumu nozīmei, un par priekšlikuma Eiropas perspektīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kas ietilpst finanšu uzraudzības dokumentu kopumā un balstās uz priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi kā Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Vienā no pantiem tas nosaka, ka iestādes mērķis ir aizsargāt publiskās intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās pilsoņiem un uzņēmumiem.

Arī šajā gadījumā šie ir lēmumi, kas neizmaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas. Ja Eiropas iestādes nelikvidēs atvasinājumu tirgu un nodokļu oāzes, tad to izveide šajās jomās būs praktiski nelietderīga.

Mūsu balsojums pret ziņojumu galvenokārt ir protests pret to, ka mums vēl ir jāgaida uz priekšlikumiem par nodokļu oāžu likvidēšanu, kapitāla kustības nodokļa piemērošanu vai atvasinājumu tirgus slēgšanu.

No visa šā finanšu dokumentu kopuma skaidri izriet mēģinājums radīt ilūziju, ka krīzes problēmas tiek risinātas, bet neskarot pamatjautājumus, kas ļauj finanšu grupām gūt milzīgu peļņu spekulācijās, tostarp spekulācijās ar valsts parādu dalībvalstīs, kurās ir trauslāka ekonomika.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Banku iestādes (EBI) izveidošana ir daļa no Komisijas priekšlikumiem, kas sekoja J. de Larosière 2009. gada februāra ziņojuma ieteikumiem. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Bankas iestādes izveidošanu, jo Eiropas atbildes reakcija uz finanšu un ekonomikas krīzi ir radījusi reālus un nopietnus riskus iekšējā tirgus stabilitātei. Šī Eiropas uzraudzības sistēma ir plānota, lai izveidotu ciešu sadarbību un koordināciju starp valsts un Eiropas iestādēm, lai nodrošinātu ES finanšu sistēmas stabilitāti, un tā novērsīs plaisas starp dažādiem valstu režīmiem. Jaunā Eiropas centrālo banku vadītāju kolēģija pārraudzīs un veiks pasākumus pret makroekonomisko risku iedarbību, tiklīdz tie radīsies Eiropā. EBI izdos lēmumus, kas tieši piemērojami finanšu iestādēm, un cels trauksmi Komisijā attiecībā uz bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem. Turklāt EBI būs galvenā, kas identificēs sistēmiskos riskus, un krīzes gadījumā piedalīsies tās atrisināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann (PPE), rakstiski.(DE) Es nobalsoju par Garcia-Margallo y Marfil kunga izcilo ziņojumu, kas ir svarīga sastāvdaļa finanšu uzraudzības dokumentu kopumā. Mūsu kristālskaidrās prasības — divus gadus pēc globālās finanšu krīzes sākuma — raksturo vērienīgu projektu. Nākamā Eiropas Banku iestāde (EBI) apvienos valsts finanšu pakalpojumu sniedzēju kontroles iestādes. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai panāktu kontroli pār savstarpēji cieši saistītajiem finanšu tirgiem. Ir jāizstrādā obligāti tehniskie standarti, lai radītu vienveidīgu Eiropas tiesību aktu kopumu. Mērķis ir efektīvā veidā novērst konkurences izkropļojumus finanšu tirgos un pielikt punktu pārmērīgām spekulācijām. Finanšu tirgus darījumiem jākļūst pārredzamākiem. Lai to panāktu, mums jāpārrauga riska produkti, piemēram, atvasinājumi un īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošana. Patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu dēļ ir nepieņemami, ka darījumu dalībnieki parasti slēpj savas darbības no finanšu uzraudzības pārbaudēm. Mēs, EP deputāti, esam pietiekami izmantojuši savu politisko ietekmi, kas mums ir kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Mēs esam apliecinājuši grupu vienotību un atraduši risinājumus, kas skaidri parāda Eiropas pievienoto vērtību. Neviena krīze nav atrisināma valstīm vienatnē. Ir laiks efektīvai banku uzraudzībai, kas jebkurā laikā novērš — kā teica komisārs M. Barnier — krīzes pārtapšanu katastrofā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi nacionāla pieeja, un tie nav piemēroti globalizācijai, kas notiek finanšu sistēmas iekšienē, kad dažādas finanšu grupas veic savas operācijas pāri robežām ar visiem no tā izrietošajiem sistēmiskajiem riskiem. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir izšķirīgi svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Es uzskatu, ka Eiropas Banku iestādes radīšana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenajā pagātnē pieļauto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski.(PL) Raugoties no Polijas, kā arī kopumā no visas Savienības viedokļa, vissvarīgākais ir tas, lai mums būtu vienoti tiesību akti. Vairākas regulas, kas ietilpst finanšu uzraudzības dokumentu kopuma sastāvā, šodien ir stājušās spēkā. Finanšu krīze atklāja vairākus vājos punktus globālajā finanšu sistēmā, tostarp finanšu iestāžu pienācīgas uzraudzības trūkumu Eiropā. Reaģējot uz šīm nepilnībām, mēs esam pieņēmuši priekšlikumus, kuru nolūks ir stiprināt finanšu tirgu uzraudzību Eiropas Savienībā.

Kopš paša sākuma Polija ir iestājusies par stingru un neatkarīgu uzraudzības iestāžu iecelšanu, kas spētu izdot saistošus lēmumus pārnacionālā līmenī. Mums bija svarīgi, lai uzraudzības iestādes, kas iecerētas kā eiropeiskas struktūras, būtu ļoti stingras un apveltītas ar plaša mēroga kompetenci.

Mēs esam spējuši lielā mērā šo mērķi sasniegt. Ir jāatzīmē arī, ka atrastie risinājumi ir apmierinoši. Šie risinājumi saskaņo 27 dalībvalstu nacionālās intereses. Par to lielā mērā pateicība pienākas Eiropas Parlamentam. Pirmoreiz, runājot par finanšu lietām, Parlamenta deputāti ir izteikušies vienbalsīgi un panākuši vienošanos par pieņemto lēmumu leģitimitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas sabiedrības darbojas pāri robežām, tīri nacionāls uzraudzības veids šīm sabiedrībām ir nepiemērots, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr ir jāuzskata par pozitīvu, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Taču šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Pašreizējā finanšu krīze ir iznesusi gaismā to, ko Parlaments kritizēja pirms daudziem gadiem: piemērota finanšu regulējuma trūkumu un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu.

Parlaments brīdināja, ka ir svarīgi panākt šādus trīs mērķus, ja grib izvairīties no krīzes sistēmā: tirgu liberalizācija, kontroles mehānismu pastiprināšana un uzkrājumu nodokļa saskaņošana. Lai novērstu regulējuma atšķirības un mazinātu un labotu vājās vietas uzraudzības sistēmā, Komisija iesaka izveidot valsts uzraudzības tīklu un ieviest vienotu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības kodeksu Eiropas Savienībā.

„Eiropas risinājums” nozīmētu tiesību piešķiršanu uzraudzības kolēģijām diktēt noteikumus, kuru ievērošana būtu obligāta, ja valsts uzraudzības iestādes nevar panākt vienošanos. Parlamenta ziņojums ierosina arī Eiropas fonda izveidi no finanšu iestāžu iemaksām, lai aizsargātu noguldītājus un glābtu iestādes, kas nonākušas grūtībās, ja to bankrots varētu sagraut visu sistēmu. Šā ziņojuma galīgais mērķis ir izveidot mehānismu turpmāku krīžu atrisināšanai, kas nodrošinātu mazāku varbūtību, ka Eiropas nodokļu maksātājiem būs jāsaskaras ar finanšu sistēmas sabrukuma sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem grozījumiem, ko ieviesis Eiropas Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Ekonomikas un finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai jāpieņem stingri pasākumi Eiropas līmenī, palielinot kontroli pār banku iestādēm un to finanšu tirgiem. Četru jaunu iestāžu izveidošana varētu izrādīties derīga alternatīva, kas garantē ciešu sadarbību ar valsts uzraudzības iestādēm.

Tās nebūtu iestādes, kas atbild par visas nozares pārraudzīšanu, kura ietilpst to jurisdikcijā, bet īpašas finanšu iestādes, ko veido valsts uzraudzības iestāžu augstākā līmeņa pārstāvji, kas palīdzētu saskaņot standartus un regulas ES dalībvalstu starpā. Eiropas Banku iestāde īpaši vērtēs piekļuvi kredītiem, kredītu pieejamību un izmaksas patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

G 20 noslēgumā ideja par nodokļa noteikšanu bankām, ko enerģiski virzīja priekšsēdētājs J. M. Barroso un priekšsēdētājs H. Van Rompuy, netika pat izskatīta. Eiropā, kas joprojām pakļauta krīzei, mums jārīkojas kopā, lai radītu kopējus noteikumus Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) Krīze atklāja ar valstu robežām sadalīto Eiropas Savienības uzraudzības pamatstruktūru vājumu, un tā pierādīja arī pārnacionālo finanšu iestāžu labākas uzraudzības nepieciešamību. Eiropas lēmumu pieņēmēji uzskatīja par obligātu prasību ieviest saskaņotu finanšu uzraudzības sistēmu. Veselu gadu ir intensīvi strādāts, lai izveidotu šai uzraudzības sistēmai Eiropas struktūru. Jau kopš paša sākuma Parlaments cīnījās par finanšu tirgu stingru Savienības uzraudzību, pārliecinot Padomi un Komisiju pieņemt šo nostāju. Tiks izveidotas trīs jaunas uzraudzības iestādes, kuru kompetence tālu pārsniegs pašreizējo uzraudzības komiteju konsultatīvo raksturu.

Ceturtās iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK), funkcija būs veikt rūpīgus tirgus situācijas novērojumus un izdot brīdinājumus, ja pieaugs risks Eiropas ekonomikai. Ekonomikas un valūtas savienībai vajadzīga Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas labi darbojas, un šīsdienas balsojuma rezultāts ir svarīgs solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Dāmas un kungi, pienācīga finanšu regulējuma trūkums Eiropā un tirgus uzraudzības vājā attīstība noskaidrojās finanšu krīzes gaitā. Man, iespējams, nav jums jāatgādina, ka Lietuva ir viena no valstīm, kuras globālā finanšu krīze skārusi vissmagāk. Kādu laiku Lietuvas izaugsme gandrīz pilnībā balstījās uz aizņemtiem līdzekļiem, ko veicināja lēti kredīti, galvenokārt no ārvalstu aizdevējiem, kas tiecās pēc ātras peļņas. Uzņēmējdarbība bija tikko nostājusies pati uz savām kājām, kad sākās krīze. Pats par sevi saprotams, ka nav pilnīgi nekādas jēgas joprojām piemērot mehānismus, kuru neefektivitāti ir apliecinājusi krīze. Tagad mums vajadzīga stingra un vērienīga politika, lai radītu efektīvāku, integrētu un ilgtspējīgu Eiropas uzraudzības sistēmu. Priecājos redzēt grozījumus, kas iesniegti attiecībā uz Komisijas priekšlikumu, kas galvenokārt veidots no banku perspektīvas, neņemot vērā aizdevumu meklētāju nostāju.

Mums ir svarīgi iekļaut mazos un vidējos uzņēmumus, jo to uzņēmējdarbība ir vairāk atkarīga no banku finansējuma, nekā lielo uzņēmumu darbība. Es ceru, ka mēs varēsim izveidot uzticamu Eiropas iestādi ar skaidrām pilnvarām un krīzes vadības mehānismu, kas nodrošinās to, ka Eiropas nodokļu maksātājiem nebūs jābūt tiem, uz kuriem gulstas vissmagākā nasta pēc katrām finanšu sistēmas īstermiņa pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums un ar to saistītie ziņojumi, par kuriem notika balsošana kā par finanšu uzraudzības dokumentu kopuma sastāvdaļām, ievada jaunu ēru finanšu regulējumā, kad bankas vairs nevarēs izmantot regulatīvo režīmu ēnu zonas un ES spēs nodrošināt labāku aizsardzību pret riskantiem finanšu produktiem un darījumiem. Šie ziņojumi īpaši atzinīgi jāvērtē patērētājiem, jo jauno Eiropas uzraudzības iestāžu radīšana nozīmē, kas ES tagad varēs regulēt finanšu iestāžu pārrobežu darījumus un nodrošināt, ka patērētāju intereses ir banku pieņemto lēmumu priekšplānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Priecājos, redzot, ka saistības, ko uzņēmusies mana politiskā grupa finanšu krīzes laikā, saņem plašu Eiropas Parlamenta atbalstu. Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšana bija kategoriska nepieciešamība. Koordinācijas trūkums valsts uzraudzības iestāžu starpā palielināja nākotnes risku finanšu iestādēm ciest neveiksmi. Izveidojot trīs jaunas Eiropas iestādes, kas atbildīgas par uzraudzību, kā darbojas bankas, finanšu tirgi un apdrošināšanas un pensiju uzņēmumi, mēs esam izstrādājuši visaptverošu pamatstruktūru finanšu uzraudzībai. Tādējādi Eiropas Banku iestāde regulēs bankas standartizētā un koordinētā veidā. Apveltīta ar piespiešanas varu, šī iestāde teiks galīgo vārdu nesaskaņu gadījumā starp nacionālo banku regulatoriem. Finanšu iestāžu maksātspējas nodrošināšana un finanšu tirgu un produktu pārredzamības palielināšana arī garantēs labāku aizsardzību ieguldītājiem, uzņēmumiem, noguldītājiem un patērētājiem. Tāpēc šis jaunais rīks nebūs dažu finanšu ekspertu privilēģija, bet darbosies īsti un patiesi visu labā.

 
  
  

Ziņojums: Ramon Tremosa i Balcells (A7-0167/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas finanšu tirgus nevar ne izdzīvot, ne arī pienācīgi funkcionēt, ja ES iekšienē joprojām būs atšķirīgi finanšu uzraudzības mehānismi ES teritorijai. Es domāju, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi attīstīt jaunu finanšu struktūru, kurā ietilpst stabila uzraudzība, kas Eiropas dažādajās valstīs visur darbojas vienādā veidā. Tādējādi tiks radīts mehānisms tādu krīžu novēršanai, kāda ir pašreizējā, laikus reaģējot un dodot ieguldījumu mūsu lielo tirgu ieilgušo sistēmisko problēmu atrisināšanā. Ir vitāli svarīgi stiprināt šos mehānismus, jo bez tiem Eiropa joprojām turpinās aizpildīt lielu finanšu trūkumu, kas kavē cenu un finanšu tirgu stabilitāti, kuru mēs tik ļoti vēlamies. Tikai regulējot un uzraugot banku un finanšu sistēmas visā ES, un daloties ar datiem striktā un konfidenciālā veidā, mēs varam būt spējīgāki konkurēt un stabilāki globālajā tirgū un konsolidēt stiprāku un drošāku ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es vēlreiz atbalstu kompromisu, kas panākts ar Padomi par „finanšu uzraudzības” dokumentu kopumu (sk. manus skaidrojumus par P. Skinner, S. Goulard, A. Sánchez Presedo, J. M. García-Margallo y Marfil un S. Giegold ziņojumiem) un jo īpaši jautājumā par ECB nozīmi. Eiropas Centrālā banka ir apliecinājusi savu spēju efektīvi un saprātīgi rīkoties saistībā ar finanšu krīzi. Tai jāatrodas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas centrā, jo pēdējās uzticamība un efektivitāte ir apdraudēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Centrālā banka (ECB) līdz šim ir parādījusi, ka tā zina, kā labi veikt savu darbu. Cīņa pret inflāciju Frankfurtē tika uztverta nopietni, un, kopš eiro ir nācis apgrozībā, cenu sistemātiska palielināšanās virs noteiktā mērķa nekad nav tikusi reģistrēta.

Par to visu jāpateicas ECB tehnisko darbinieku augstajam profesionālismam, kā arī pastāvīgajām domu apmaiņām ar finanšu pasauli un akadēmiskajām aprindām, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzības politiku un pārliecību par pastāvīgu aktuālā stāvokļa apzināšanos. Turklāt reputācija, ko ieguvis Eirotornis, daļēji pateicoties iespaidīgajam Bundesbank mantojumam, nozīmēja, ka krīzes mērogu Eiropā varēja aptvert un varēja redzēt dažas pazīmes, kurām iestājoties, nevienam vēl līdz šim nav bijis pilnvarojuma rīkoties.

Eiropas Centrālā banka tāpēc ir vislabākais kandidāts, lai uzņemtos galveno lomu jaunajā Eiropas uzraudzības sistēmā. Nelolojot pārāk lielas cerības, mēs noteikti varam gaidīt teicamu darbu no organizācijas, kura līdz šim ir parādījusi savas prasmes, kompetenci un zināšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo es domāju, ka finanšu uzraudzībai ir vajadzīga Eiropas dimensija. Tomēr mēs nevaram būt naivi savās cerībās. Jauna finanšu struktūra nedos mums iespēju pilnībā izvairīties no ekonomikas un finanšu krīzēm. No otras puses, Eiropas Savienībai būs legāls pamats ātrākas intervences atbalstīšanai. Eiropas Centrālā banka ir iestāde, kas ar savu tūlītējo, efektīvo darbību ir pierādījusi savu vērtīgumu ekonomikas krīzes laikā. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka tikko radītā iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, nonāk ECB pārziņā. Tomēr es izsaku nožēlu par lēmumu nepiešķirt ESRK pilnvaras noteikt sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Ierosinātā finanšu uzraudzības un regulējuma struktūra, par ko pašreiz notiek diskusija Savienībā, nevarēs darboties efektīvi, ja uzraudzība joprojām būs saskaldīta valsts līmenī. Pamatojoties uz šo principu, es balsoju par šo ziņojumu. Skaidrs, ka izvairīties no turpmākām krīzēm nebūs iespējams. Tomēr ir iespējams mīkstināt krīžu sociālo un ekonomisko ietekmi uz Savienību, attīstot precīzāk pieskaņotus mikrouzraudzības un makrouzraudzības mehānismus. Tāpēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai kā makrouzraudzības veicējai būs izšķirošs pienākums. Tomēr, lai gan tā nevar noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, nav mazsvarīgi, ka tās darbības ticamību nodrošina arī Eiropas Centrālās bankas prestižs un labā reputācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Kā man daudzkārt ir bijusi iespēja teikt, Eiropas uzraudzības iestāžu esamība mani personiski nebiedē. Es uzskatu, ka to eksistence ir svarīga un tām jāspēj pildīt savus mandātus neatkarīgi un kompetenti, stiprinot tirgu un to dalībnieku uzticību. Eiropai steidzami jāattīsta specializētas jaudas makrouzraudzības veikšanai, lai konstatētu sistēmisku risku — citiem vārdiem sakot, konstatētu riskus finanšu stabilitātei Eiropas līmenī — un, ja vajadzīgs, celtu trauksmi un nodrošinātu situācijas pārraudzību.

Tomēr uzraudzības struktūra, ko mēs pašlaik pieņemam, un jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas nebūs spējīga noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, lielā mērā balstās uz Eiropas Centrālo banku, kas spēj veikt savas darbības un pildīt tai noteiktos uzdevumus. Es uzskatu, ka ECB prestižs un reputācija būs jaunās ESRK pievienotā vērtība.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Vajadzība nodrošināt nosacījumus stingrākai un efektīvākai Eiropas finanšu tirgu uzraudzībai ir radusies Parlamenta stingras apņēmības dēļ, kas kļuvusi uzskatāmāka un augstāk novērtēta, pašreizējai ekonomikas un finanšu krīzei vēršoties plašumā. Nacionāla līmeņa uzraudzības sistēma, kas balstās uz katras dalībvalsts savrupo skatījumu, ir izrādījusies arvien mazāk iedarbīga un uzticību neviesoša, ņemot vērā finanšu tirgu globālo pārklājumu, kuri arī arvien vairāk savstarpēji integrējas savas attīstības gaitā. Tāpēc es atbalstu šo Parlamenta normatīvās rezolūcijas priekšlikumu. Atbilstīgi aprīkotai ar tehnisku atbalstu un izmantojot Eiropas Centrālās bankas jaudu un resursus, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, bez šaubām, būs izšķirīga nozīme, kas ļaus Eiropas Savienībai rīkoties agrāk un straujāk, analizējot informāciju par sistēmas tendencēm un identificējot iespējamos riskus. Tas būs izšķirīgi, lai novērstu jaunas krīzes vai, ja tās būs nenovēršamas, mazinātu negatīvo ietekmi un ātri atrastu veidus, kā mainīt tendences virzienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Lai gan mēģinājums izveidot iestādi sistēmisko risku uzraudzībai var šķist konsekvents, mazāk konsekventi ir to pakļaut Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībai. Šāda veida iestādei patiešām vajadzētu būt starpvalstu iestādei. Tas nekādā veidā nav atrodams šajā priekšlikumā. Iestāde, kuru vada ECB prezidents, kas akli seko eiroliberālai doktrīnai privāto operatoru labā, nekad neierosinās neko, kas ir pretējs viņu interesēm. Es balsoju pret šo ziņojumu, kas atbalsta ECB kontroli pār Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Vajadzība reaģēt uz finanšu krīzi nākotnē un jaunie makro un mikro uzraudzības modeļi ir likuši radīt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu. Tomēr tikai Eiropas Centrālās bankas (ECB) prestižs padarīs šo jauno sistēmu efektīvu, jo jaunā ESRK nevarēs noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, un tās brīdinājumam nebūs saistoša spēka. Šai jaunajai uzraudzības struktūrai, ko koordinēs un pārvaldīs ECB, būs uzdevums prognozēt nākamās krīzes scenārijus, lai varētu veikt preventīvus pasākumus un bloķēt jaunu krīžu izcelšanos. Būs arī jānodrošina, lai, izraugoties augstākās vadības pienākumu izpildītājus visā sistēmā, tiktu ievēroti reālo spēju un nopelnu kritēriji, nevis politiski ērtā varas dalīšana dalībvalstu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski.(IT) ES rada pamatshēmu finanšu stabilitātes sargāšanai. Lai novērstu jaunu un nopietnu finanšu krīžu risku, Eiropai vajadzīga iestāžu pamatshēma, kuras nodarbojas ar sistēmā svarīgu finanšu iestāžu maksātnespēju.

Tiks radīta jauna makrouzraudzības īstenošanas iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), un jauna mikrouzraudzības īstenošanas iestāde, Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. To efektivitāti garantēs ECB autoritāte, jo jaunā ESRK nevarēs noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, un tās ieteikumi nebūs saistoši. Tādējādi to efektivitāte ir atkarīga no ECB ievērojamās reputācijas un tās personāla vispāratzītās profesionalitātes.

Uzraudzības struktūras galvenais mērķis ir novērst tādu dramatisku situāciju kā, piemēram, krīze, kuru mēs pašlaik izjūtam, rašanos turpmāk, kā arī garantēt finanšu stabilitāti. Jaunās finanšu tirgus regulēšanas un uzraudzības politikas panākumu pamatā būs tieši savstarpējā saistība starp mikrouzraudzību un makrouzraudzību. Tādā veidā ESRK sekretariātam būs svarīga loma efektīvas, ātras attiecīgo datu apmaiņas garantēšanā.

 
  
  

Ziņojums: Sven Giegold (A7-0169/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam vienmēr ir bijusi galvenā un centrālā nozīme vienota finanšu pakalpojumu tirgus veidošanā, aktīvi veicinot saskaņošanu, pārredzamību un konkurenci, lai nodrošinātu lielāku un labāk pielāgotu aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga visvairāk, piemēram, nelieliem ieguldītājiem un patērētājiem. Mēs jau regulāri esam prasījuši šādu nosacījumu radīšanu un norādījuši uz trūkumiem finanšu tirgus uzraudzībā. Tāpēc es mudinu Eiropas Komisiju izpētīt vislabāko veidu, kā virzīties pretī integrētākai uzraudzības struktūrai līdztekus daudz spēcīgāka, integrētāka vienotā finanšu pakalpojumu tirgus veidošanas smalkajam procesam. Es ceru, ka ar šo procesu mēs palīdzēsim radīt Savienības iestādi, kas nodrošinās iedarbīgu vadību stabila Eiropas saskaņošanas procesa veicināšanai, un ka tā būs paraugs pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ir daļa no finanšu uzraudzības pasākumu kopuma. Šis pasākumu kopums izveido trīs Eiropas iestādes finanšu nozares konkrētu jomu — banku, apdrošināšanas un finanšu tirgu — pārlūkošanai. Tāpat kā attiecībā uz P. Skinner un J. M. García-Margallo y Marfil ziņojumiem par pārējām divām uzraudzības iestādēm, es pilnībā atbalstīju šo ziņojumu un visu finanšu uzraudzības dokumentu kopumu, jo tas, manuprāt, ir uzskatāms par lielu un, galvenais, ļoti vajadzīgu virzību uz priekšu (sk. balsojuma skaidrojumu par P. Skinner ziņojumu).

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošana ir daļa no ES stratēģijas, kuras nolūks ir stiprināt Eiropas tirgus uzraudzības izpildītāja lomu, lai novērstu situācijas, kas noved pie tādiem sistēmiskiem riskiem, kādi kopš 2008. gada septembra ir izsaukuši finanšu tirgu un ekonomikas satricinājumus gandrīz katrā valstī. Tomēr jaunais šajā iestādē nav raksturīgs ar to, ka tā saņems centralizētas uzraudzības pilnvaras, jo attiecībā uz šo mēs varam iekļaut visas pārējās iestādes, kas veido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, bet gan ar to, ka Eiropas iestādei pirmoreiz tiek uzlikta tieša atbildība par dalībnieku uzraudzību tirgū, kas paredz arī iesaistīšanos sertifikātu piešķiršanā, izmeklēšanu veikšanā un sankciju noteikšanā.

Tas notiek laikā, kad iepriekšējā uzraudzības sistēma aprobežojās ar vienkāršu regulēšanu un priekšlikumu izstrādi, kuri pēc tam tika nosūtīti attiecīgajām dalībvalstu iestādēm. Es vēlos no sirds izteikt gan atzinību, gan interesi par šo pasākumu, un es gribu drīz redzēt, kā tiks īstenoti direktīvas noteikumi un kas mainīsies līdz ar šīs aģentūras izveidošanu (citiem vārdiem sakot, direktīva par kredītreitinga aģentūrām, kuru galvenie dalībnieki ir ne tikai ārkārtīgi svarīgi, bet arī lieli globālo pakalpojumu sniedzēji).

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šī jaunā EUI tagad būs daļa no Eiropas uzraudzības struktūras finanšu uzraudzībai. Precīzāk, tā būs atbildīga par mikrouzraudzības veikšanu konkrētām iestādēm. EVTI uzņemsies īpaši svarīgu pienākumu kredītreitinga aģentūru regulēšanā un uzraudzībā. Es esmu ļoti gandarīts par to, ko šajā sakarībā ir sasniegusi ECON komiteja. Es nobalsoju par referenta izstrādāto ziņojuma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai gan pašreizējā notikumu attīstība nav samērīga ar solījumiem, kas tika doti 2009. gadā G 20 augstā līmeņa sanāksmēs, kad Eiropas vadītāji pauda savu apņēmību panākt efektīvu un stingru regulējumu finanšu produktiem un iestādēm. Tomēr šis tiesību aktu kopums neaizvieto ekonomikas pārvaldības trūkumu. Bez fiskālas saskaņošanas, bez kopējas rūpniecības politikas, bez spēcīgām izaugsmes un darbavietu iniciatīvām mēs nevarēsim pretoties tirgus spiedienam vai nodrošināt to, lai Eiropā saražotā bagātība tiktu taisnīgi sadalīta starp iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošanu tādu pašu iemeslu dēļ un tāpēc, ka es to uzskatu par tikpat svarīgu kā Eiropas Banku iestādes izveidošana. Es to daru tāpēc, ka tirgu neaizsargātība pret intensīvu spekulāciju, kas šajos gados ir notikusi finanšu centros, un pret Eiropas uzņēmumu sabrukumu, kā arī tā izraisītajām sekām Eiropas iekšējā tirgus un ekonomikas dinamismā, ir pierādījusi, ka jāpastiprina Eiropas un pasaules tirgu regulēšana. To rādīja arī notikušais ar Lehman Brothers, kas atsedza Savienības vājumu globalizētā pasaulē. Es uzskatu arī, ka Eiropas Stabilitātes fonda izveide, kas ierosināta šajā ziņojumā, varētu būt iedarbīgs devums riskam visvairāk pakļauto finanšu iestāžu pārraudzīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas aizstāv ES finanšu tirgu reformu, garantējot uzraudzību un izveidojot efektīvākus noteikumus labākai risku konstatācijai finanšu sistēmā. Es atbalstu šos pasākumus, jo tie izveido vienotu ES līmeņa uzraudzības iestādi pārrobežu institūcijām un Eiropas mehānismu, lai atrisinātu krīzes, kas tās ietekmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes — neatkarīgi no savas politiskās pārliecības vai pasaules uzskata —, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Vienošanās, ko esam panākuši un par ko mēs šodien balsojam, satur neskaitāmus pozitīvus aspektus. Viens no tiem ir neatkarīgu Eiropas iestāžu izveide banku, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu tirgu uzraudzībai. Šīs iestādes neaizstās valsts uzraudzības iestādes, bet strādās kopā ar tām, mēģinot pildīt savu konsultatīvās uzraudzības un sistēmisko risku analīzes mandātu, lai tādējādi novērstu iespēju, ka Eiropas banku nozari un finanšu tirgus skar vēl kāda krīze, kuras apjomi līdzinātos krīzei, ko pārdzīvojam pašreiz.

Tā kā šī krīze ir smagi ietekmējusi finanšu tirgus, ir steidzami jāatjauno uzticība. Tas lielā mērā būs atkarīgs no uzraudzības iestādēm, kurām būs kompetenti un efektīvi jāpilda savas pilnvaras, lai sniegtu vajadzīgo pārliecību ieguldītājiem un uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Domājot par finanšu un spekulatīvo tirgu efektīvu regulēšanu un turot prātā apstākļus, kuri noveda līdz krīzei, kam bija nopietnas sekas Eiropā un attīstītajās valstīs, ir svarīgi nodrošināt iedarbīgu un efektīvu intervenci vērtspapīru darījumu līmenī atbilstoši Parlamenta un citu Eiropas iestāžu centieniem. Mērķis ir radīt strukturālu pamatu pārraudzībai, vērtēšanai, uzraudzībai un intervencei, kas ar efektīvu tiesisku regulējumu novērsīs iespēju, ka atkārtotos situācijas, kuras izsauca pašreizējo ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šajā sakarībā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būs vajadzīgs ne tikai atbilstošs juridiskas personas statuss, bet arī tiesiska, administratīva un finansiāla autonomija, lai nodrošinātu tirgu drošību un stabilitāti un darījumu pārredzamību, tādējādi izvairoties no jauniem sistēmiskiem riskiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Jaunās aģentūras palielinās pašreizējo sadarbību starp nacionālajiem regulatoriem un dos ieguldījumu saskaņotākas pieejas veidošanai attiecībā uz finanšu pakalpojumu nozares uzraudzību. Jaunās iestādes varēs nodarboties ar trūkumiem pašreizējā uzraudzības sistēmā un nodrošināt, lai vairs nerastos problēmas, kas labu laiku rodas vairākās Eiropas valstīs, Šie grozījumi Eiropas līmenī papildinās pasākumus, ko Īrijas valdība jau īstenojusi, lai pastiprinātu Īrijas finanšu pakalpojumu nozares regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. (FR) Tā kā manis nebija Strasbūrā, jo pārstāvēju Eiropas Parlamentu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) parlamentārās asamblejas gada sanāksmē, kas notika Hanojā no 20. līdz 25. septembrim, es nevarēju nobalsot par finanšu uzraudzības pasākumu kopumu. Es vēlos uzsvērt, ka es to pilnībā atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par S. Giegold ziņojumu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, jo Eiropas Savienībai steidzami jāapgādā sevi ar rīkiem finanšu tirgu uzraudzīšanai, lai izvairītos no jaunām finanšu un ekonomikas krīzēm. Šīs, kā arī pārējo šajā uzraudzības pasākumu kopumā radīto iestāžu izveidošana ļauj mums pāriet no vienkāršas valsts iestāžu koordinēšanas, kuru intereses dažreiz ievērojami atšķiras, pie īstām Eiropas iestādēm. Tādā veidā kopš šā brīža turpmāk kredītreitinga aģentūras, kas lielā mērā ir atbildīgas par finanšu krīzes izraisīšanu, būs savā darbībā pakļautas tiešai Eiropas uzraudzībai. Tas nenoliedzami ir solis pareizajā virzienā, lai gan vēl tāls ceļš ejams.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izveidošana kā daļa no Komisijas priekšlikumiem, kas sekoja J. Larosière ziņojumam 2009. gada februārī, ir jāpieņem. Minētā iestāde ievērojami pastiprinās finanšu nozares uzraudzību Eiropā. EVTI izdos lēmumus, kas tieši piemērojami finanšu iestādēm, un cels trauksmi Komisijā attiecībā uz bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem. Turklāt EVTI būs galvenā, kas identificēs sistēmiskus riskus un krīzes gadījumā piedalīsies to atrisināšanā. Turklāt ārkārtas situācijas gadījumā EVTI var savu pilnvaru robežās pieņemt lēmumu ar vienkāršu vairākumu, kas uzliek par pienākumu valsts uzraudzības iestādēm veikt noteiktus pasākumus. Šiem pasākumiem jābūt ieguldījumam stabilitātē un finanšu tirgu kārtīgā darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Mans balsojums ir pozitīvs tāpēc, ka esmu apmierināts ar vienošanos, kas panākta ar Eiropas Padomi. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošana ir ļoti svarīgs Eiropas Parlamenta panākums, kurš izmantoja savu ekspertīzi, lai uzlabotu regulas kvalitāti, un tas ir panākums, ar ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa sevišķi lepojas.

Faktiski mēs vienmēr esam cīnījušies par lielo regulatīvo plaisu novēršanu šajā jautājumā un uzraudzības sistēmas trausluma labošanu. Bija ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas integrāciju ar Eiropas uzraudzības iestādēm, kā arī lielāku mandātu piešķiršanu jaunajām iestādēm. Tas dos svarīgu ieguldījumu, lai šiem instrumentiem tiktu piešķirta pienācīgā Eiropas dimensija.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi nacionāla pieeja, un tie nav pielāgoti globalizācijai, kas risinās finanšu sistēmas iekšienē, kad dažādas finanšu grupas veic savus darījumus pāri robežām ar visiem no tā izrietošajiem sistēmiskajiem riskiem. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir izšķirīgi svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas Finanšu tirgu iestādes izveidošana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenajā pagātnē pieļauto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. (LV) ES nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība ir nonākusi krīzes situācijā lielā mērā tāpēc, ka netika īstenota pietiekoša vērtspapīru, banku resursu un pensiju fondu uzraudzība. Mums ir nepieciešams ne tikai īstenot finanšu tirgus uzraudzību un konstatēt riskus, bet arī izveidot mehānismu finanšu spekulāciju un viltotu finanšu atskaišu novēršanai.

Tikai tad Eiropas Savienība varēs savlaicīgi reaģēt uz situāciju atsevišķās valstīs, te es domāju par Latviju, Grieķiju, Ungāriju, kur situācija bija tuva defoltam. Tāpat ir nepieciešams noteikt to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri ES līmenī sniedza nepatiesu informāciju, slēpa atsevišķu ES valstu īsto iekšējo stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Laikā, kad darbojas pārrobežu tirgi, tīri nacionāls uzraudzības veids šiem uzņēmumiem ir nepiemērots, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr ir jāuzskata par pozitīvu tas, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Tomēr šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es atturējos. No vienas puses raugoties, makrouzraudzības un konsultatīva mikrouzraudzības sistēma ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad uzraudzība ir saskaldīta pa dažādām valstīm. Tomēr tiesību akta projekts par Eiropas uzraudzības iestādēm nerunā par to, kā rīkoties ar finanšu uzņēmumiem, kas ir jau tik lieli un daudzveidīgi, ka Savienība nevar ļaut tiem ciest neveiksmi, ņemot vērā sistēmisko risku, ko tie šodien rada. Šajā dokumentā ir jāpasaka pavisam skaidri, ka tādi uzņēmumi ir sadalāmi un tās uzņēmumu daļas, kas darbojas ar nepārredzamiem finanšu produktiem, ir slēdzamas.

Turklāt dokuments nepievēršas pietiekami stingri vērtēšanas aģentūru problēmai. Parlamentam bija jācenšas pēc lielākas skaidrības, nosakot, ka valsts parāda cenu nevar noteikt vērtēšanas oligarhija, kas pati sevi klasificē kā „tirgu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Iestādei jāstrādā, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbības, izmantojot, citu starpā, augsta līmeņa efektīvu un konsekventu regulējumu un uzraudzību, ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un finanšu iestāžu daudzveidīgo raksturu.

 
  
  

Ziņojumi: Peter Skinner (A7-0170/2010), Sylvie Goulard (A7-0168/2010), Antolín Sánchez Presedo (A7-0163/2010), José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0166/2010), Ramon Tremosa i Balcells (A7-0167/2010) un Sven Giegold (A7-0169/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Parlaments šodien pieņēma tiesību aktu, ar kuru izveido jaunas ES finanšu uzraudzības iestādes (bankām, apdrošināšanai, pensijām, vērtspapīriem un tirgiem) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). Šīsdienas balsojums ne tikai izveido ES līmeņa finanšu uzraudzību, bet arī iezīmē pagrieziena punktu jaunas ES finanšu struktūras radīšanā un Eiropas finanšu tirgu stingrākā regulējumā. Visas Eiropas regula ir vienīgā drošā atbilde uz finanšu problēmām, kas mūs skar, un uz vajadzību novērst atgriešanos finanšu haosā. Tas uzsver ES būtisko nozīmi, kad galvu atkal slien nacionalizācijas idejas. Uzraudzības iestādes būs svarīgākas, nekā sākotnēji paredzēts, un tām būs asāki zobi, pateicoties ES Parlamenta neatlaidībai.

Plaša politiskā spektra EP deputātu apvienība strādāja, lai nodrošinātu, ka šīm iestādēm tiek dotas reālas pilnvaras, pretstatā dažu dalībvalstu opozīcijai, kas atteicās atzīt finanšu krīzē gūtās mācības. Diemžēl šķiet, ka Parlamentam būs jāturpina cīnīties, lai nodrošinātu jaunajām iestādēm iespēju veikt būtisku uzraudzību. Tas nozīmē, ka jānodrošina, lai jaunajās iestādēs būtu pietiekami liels personāls un lai tām būtu tiešas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz tirgus infrastruktūru (piemēram, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem). Ar šādu nodomu Zaļie jau strādā ar pārējām galvenajām politiskajām grupām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Galīgais balsojums par finanšu pasākumu kopumu iezīmēja noslēgumu sarunām ar Parlamentu par Eiropas obligāto regulējumu finanšu jomā. Es nobalsoju pret šo finanšu dokumentu kopumu, jo piedāvātās atbildes nebija piemērotas pašreizējai krīzei un vēl mazāk spētu novērst nākamās krīzes.

Ar to, ka izveido jaunas iestādes, kas regulē finanšu nozari, nav pietiekami, īpaši tad, ja šīs iestādes parāda nopietnus trūkumus. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ģenerālpadomes sastāvs, kurā ir pārstāvji tikai no Eiropas Centrālās bankas (ECB), Komisijas un valstu centrālajām bankām, runā pats par sevi.

Eiropas Parlamenta pieņemtie pasākumi labākajā gadījumā ir pirmā pakāpe ceļā uz pienācīgas kontroles sistēmas izveidi finanšu iestādēm.

Ir laiks pagriezt seju pret realitāti un redzēt ļoti reālo sociālo kaitējumu, ko radījis tā sauktais ekonomiskais un finansiālais reālisms. Ierosinātie risinājumi nav samērojami ar krīzi, un tiem vispār nav nekādas nozīmes.

 
  
  

Ziņojums: Marielle Gallo (A7-0175/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. (FR) Ziņojums spilgti parāda negatīvo ietekmi, ko viltošana un intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi tiešsaistē rada radošajā sfērā kopumā, uz darbavietām un Eiropas ekonomiku kopumā. Es esmu pārliecināts, ka intelektuālā īpašuma turpmākas aizsargāšanas nolūkā ir jāpadara pievilcīgāks legālas tiešsaistes saturs. Turklāt es, būdams Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas loceklis, uzskatu, ka ir būtiski likt patērētājiem apzināties riskus, ko preču viltojumi rada gan veselībai, gan drošībai. Tieši tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu, un es joprojām uzskatu, ka ar izpratnes veicināšanas kampaņām, īpaši vēršoties pie jauniešiem, jāpieliek pūles cīņā pret viltošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū. Tas ir patstāvīgs ziņojums, proti, tas nav normatīvs, tas izvēlas pieeju, kas, manuprāt, ir līdzsvarota. Pēc manām domām, problēma šajā lietā ir šāda: no vienas puses, mums vajadzīgas intelektuālā īpašuma tiesības, jo tās garantē dinamisku un plaukstošu radošumu un inovāciju, taču, no otras puses, mums jāattīsta legāli pakalpojumi, kas ļauj pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku viegli piekļūt radošam saturam tiešsaistē. Es tagad gaidu, ka Eiropas Komisija piedāvās veidnes, kas apvienos šīs divas prasības, proti, autortiesību aizsardzību, vienlaikus garantējot plašu piekļuvi radošajam saturam. Es, tāpat kā referente, domāju, ka jāveic pētījumi, lai izvērtētu attīstību un iespējamos uzlabojumus digitālajā tirgū Eiropā, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm un Eiropas Parlamentam arī turpmāk iesaistoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. - (LT) Es nobalsoju par šo rezolūciju. Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi rada patiesu apdraudējumu mūsu ekonomikai un sabiedrībai, jo inovācija un radošums dod ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai. IĪT pārkāpumi tiešsaistē ir parādība, kas sasniegusi satraucošus apjomus, īpaši attiecībā uz radošā satura nozarēm, un pašreizējais tiesiskais pamats nespēj piedāvāt tiesību turētājiem internetā efektīvu aizsardzību, kas vienlaikus garantētu līdzsvaru starp visu iesaistīto, tostarp patērētāju, interesēm. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot Novērošanas centru, kas varētu kļūt par instrumentu datu un informācijas iegūšanai un apmaiņai par jebkādiem IĪT pārkāpumiem, palīdzēt mums atklāt patieso IĪT pārkāpumu apjomu tiešsaistē un veikt vajadzīgos pasākumus ES līmenī, lai izskaustu viltošanu un citus IĪT pārkāpumus tiešsaistē.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Es vēlos paust atzinību par Juridiskās komitejas centieniem un referentes veikto darbu, kas noslēdzies ar šā ziņojuma pieņemšanu.

Lai gan pēc formas tā nav normatīva rezolūcija, Parlaments dod Komisijai vēstījumu, ka mākslinieki ir jāaizsargā, jo īpaši nacionālie mākslinieki, kas ir visvairāk pakļauti izzušanas riskam interneta pirātisma dēļ.

Turpmāk tiek pievienots Rumānijas mākslinieku saraksts, kuri vēlas, lai šis ziņojums tiktu pieņemts: TAXI, MORANDI, Elena Gheorghe, George Nicolescu, Florin Chilian, Cleopatra Strătan and Pavel Strătan, NICO, PROCONSUL, CLASS, Claudia Cream, HI-Q, VOLTAJ, Cristina Rus, DIRECŢIA 5, SMILEY, HARA, SIMPLU, SISTEM, Ştefan Hruşcă, Delia Matache, DJ PROJECT, Laurenţiu Duţă, Mihai Mărgineanu, DEEPCENTRAL, Cătălin Josan, XONIA, Z.O.B., PLANET MOLDOVA, KEO, NEXTEK, Andreea Bălan, Deepside Deejays, Aisa & DJ Yaang, Liviu Hodor, Arsenium, Andreea Bănică, BUG MAFIA, Leya, Sasha Lopez, Celia, David Deejay, GeoDaSilva, Giulia Anghelescu, SUNRISE INC, IMPACT, Alina Crişan, DJ LAYLA DYA, DJ Sava, No 7, Lili Sandu, Lavinia, Guess Who, Grasu XXL, Nelu Strătan, PARAZIŢII.

Es priecājos, ka varēju ar savu pieticīgo devumu veicināt līdzsvarota ziņojuma panākumus gan nostājās, kas tika pieņemtas Juridiskajā komitejā, gan Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada draudus ne tikai patērētāju veselībai un drošībai, bet arī visiem rūpniecības sektoriem, īpaši radošajās un inovatīvajās nozarēs.

Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu piemēroti šajā rezolūcijā minētie pasākumi, īpaši uzņēmumiem sniegtais atbalsts un apmācība, kā iegūt patentus un kā cīnīties pret izstrādājumu viltošanu, kā arī publikas izpratnes veicināšanas kampaņas Eiropas, valsts un vietējā līmenī par viltošanas un pirātisma negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. Es piekrītu arī vajadzībai organizēt vairāk kampaņu publikas izpratnes veicināšanai, kuru mērķauditorija būtu jaunie Eiropas patērētāji.

Es vēlos uzsvērt arī to, cik svarīgi ir ieviest labāk pielāgotus maksāšanas veidus, lai veicinātu satura legālu iegādāšanos, tā palielinot legālu elektronisko pārskaitījumu apjomu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski.(FR) Es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo M. Gallo, pielīdzinādama nekomerciālos nolūkos veiktu datņu apmaiņu viltošanai un zādzībai, kopā ar Eiropas labējiem mudina miljoniem interneta lietotāju, kas klausās mūziku un skatās filmas, pārkāpt likumu. Tā mākslinieki tiek pretnostatīti savai publikai bez nekādas garantijas, ka samaksa pieaugs. Pretēji tam, ko Eiropas labējie gribētu likt mums noticēt, viņi neaizstāv māksliniekus, bet gan lielas korporācijas ar savu laiku pārdzīvojušu ekonomikas modeli. Ziņojums nav nekas cits kā Francijas valdības politikas turpinājums, kurai vairāk rūp lielo ierakstu kompāniju un izklaides šovu pasaules intereses nekā pilsoņu pamatbrīvības. Šāda attieksme nespēj pacelties līdz radošā darba problēmām digitālā laikmetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas ražošanas sistēmas struktūra un tās priekšrocības starptautiskajā konkurencē ir cieši saistītas ar inovāciju un, plašākā izpratnē, ar cilvēkkapitālu. Pētniecība un jaunu risinājumu vai jaunu procesu attīstīšana problēmu risināšanai veido pamatu Eiropas dalībvalstu labklājībai un izaugsmei nākamajās desmitgadēs.

To noteikti nenodrošinās izejmateriāli vai darbaspēka zemās izmaksas, ko ES pašlaik izdodas iekļaut bagātībā, bet to nodrošinās ideju radīšana, pakalpojumu sniedzēju apmācīšana un spēja piedāvāt jaunas idejas, kas noderīgas tirgum. Tāpēc, domājot par mūsu pastāvīgo klātbūtni starptautiskajā arēnā, pamatprasība ir stimulēt intelektuālā īpašuma radīšanu ar taisnīgiem ieņēmumiem, ko nodrošina ekskluzīvas pagaidu lietošanas tiesības. Šis ziņojums īpaši pamatoti kritizē viltošanu un pirātismu, ierosinot pasākumus šo divu ļaunumu apkarošanai. Tajā pašā laikā es esmu par ad hoc pasākumu pieņemšanu internetam un kultūras nozarei, lai izvairītos no masveida parādībām, kas ir grūti apkarojamas, un vienlaikus veicinot pozitīvu izturēšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Pirātisms internetā patiešām ir sasniedzis biedējošus apmērus, ietekmējot intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr es nobalsoju pret šo priekšlikumu rezolūcijai, jo tas negarantē visu iesaistīto pušu interešu līdzsvaru, radot risku, ka cietīs patērētāju tiesības. Ir risks, ka tiks uzspiesta cenzūra jomai, kas ir ieguvusi milzīgu nozīmi cilvēku dzīvē tieši izteiksmes brīvības dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga taisnīgāka, nevis vienkārši vienpusīga pieeja šim jautājumam. To apzinoties, es domāju, ka vairāk uzmanības jāpievērš Eiropas patērētāju iespējām materiālu legāli nopirkt tiešsaistē, nevis to nelegāli lejupielādēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Balsojot par Gallo kundzes ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, ir tikušas saskaņotas divas savstarpēji papildinošas tiesības. Vienas ir radītā izstrādājuma autora un/vai redaktora sevišķās intelektuālā īpašuma tiesības, un otras ir paša izstrādājuma lietotāju daudz vispārīgākās tiesības uz zināšanām.

Eiropas Savienība nevar būt tikai iekšējais tirgus, kurā uzņēmumi darbojas un aizsargā preces un pakalpojumus, ko tie sniedz, bet tā ir arī kopējas pilsonības un brīvības telpa, kurā pilsoņi var izteikties paši un informēt cits citu. Pakļaujot visu privātām interesēm, radot pārmērīgus, nepamatotus un netaisnīgus ierobežojumus brīvai intelekta radīto darbu izplatīšanai, varētu nevēlami kompromitēt kopējo telpu, kurā domu izteiksmei piemīt sabiedriska labuma nozīme.

Tāpēc ir svarīgi, lai intelektuālie darbi tiktu aizsargāti, bet tikpat svarīgi ir, lai to aizsargāšanas metodes nebūtu pārmērīgas, lai padarītu tos pilnībā pieejamus tik viegli un ātri, cik praktiski iespējams, visai kopienai, sākot ar interneta kopienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Lielākajai daļai cilvēku termins „īpašums” vienmēr asociējas ar materiālām vērtībām. Pārāk bieži tomēr aizmirst, ka arī intelektuālā darbība rada īpašuma tiesības, tas ir, autortiesības. Tādējādi māksliniekiem, rakstniekiem, komponistiem, autoriem un visa veida radītājiem jābūt leģitīmai iespējai saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, tajā pašā laikā patērētājiem jābūt pieejamam legālam un daudveidīgam satura klāstam internetā. Gallo kundzes ziņojums, kas nodots balsošanai šodien, trešdien, 22. septembrī, skaidri parāda: tiešsaistes pirātisms, pret kuru intelektuālā īpašuma turētāji izrādās bezspēcīgi, kļūst par izplatītu parādību. Tāpēc ir vajadzīga literatūras un mākslas darbu autortiesību aizsardzības sistēma, kas ņem vērā lietotāju tiesības un pienākumus, pamatbrīvības un kas rosina ieviest inovācijas juridiskās skaidrības pamatnostādnēs tiklab patērētāju, kā arī tiesību turētāju labā. Tāpēc es esmu par dokumentu, kas tika nodots balsošanai šajā pēcpusdienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Francijā, tāpat kā Eiropā, radošais darbs, pētniecība un inovācija gaida. Skaidrība un uzticība jāatgūst visām ieinteresētajām pusēm. Tieši tāpēc jautājums par intelektuālā īpašuma tiesībām ir pamatots. Tāpēc mēs ar savu balsojumu esam devuši savu ieguldījumu cīņā pret viltojumiem (īpaši zāļu), par jauniešu izpratnes vairošanu intelektuālā īpašuma jautājumos un atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). No otras puses, mēs galu galā nobalsojām pret M. Gallo ziņojumu, lai vēlreiz apstiprinātu atšķirību starp datņu apmaiņu interneta lietotāju starpā privātiem mērķiem un viltojumiem, ko izdod peļņas gūšanas tīkli.

Mēs izsakām nožēlu, ka pieņemtais ziņojums nepiekrīt mūsu nostājām, kuras tika spēcīgi aizstāvētas Parlamentā un Francijā (telekomunikāciju pasākumu kopums un Hadopi likums), kas pieprasīja tiesas nolēmumu pirms jebkādu sankciju noteikšanas interneta lietotājiem. Attiecībā uz šo minēto ļoti jutīgo jautājumu ieinteresētajām pusēm, neskarot tehnoloģiskus pasākumus, jāatrod objektīvi priekšlikumi, kas reāli spēj nodrošināt pamatbrīvības, skaidri apliecinot īpašuma tiesību ievērošanu un vienkāršojot radošo darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es nobalsoju pret šo rezolūciju, jo es domāju, ka Gallo kundzes ziņojums negarantē neitralitātes principu un personas datu aizsardzību. Tas nesaskata nekādu atšķirību arī starp datņu pārsūtīšanu komerciālos un privātos nolūkos. Komisijai, radot tiesisko pamatshēmu sodiem, kādi nosakāmi par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma nopietnība un radītā sociāli ekonomiskā ietekme. Saistībā ar šo, manuprāt, ir nepieņemami, ka nopietni pārkāpumi ar lielu iespējamu iedarbību uz indivīda veselību un integritāti tiek iekļauti tādā pašā soda naudas kategorijā kā pārkāpumi ar ierobežotām ekonomiskajām sekām, kā arī pirātisms attiecībā uz tiešsaistes saziņas līdzekļu produktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo nedomāju, ka tajā ir atrasts pareizais līdzsvars starp mākslinieku tiesību ievērošanu, viltošanas un pirātisma izskaušanu un brīvību piekļūt internetam.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Mākslas, zinātnes, rūpniecības un kultūras jaunrade pelna aizsardzību, un tieši tādēļ ir starptautiski atzītas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT). Tās garantē jaunradītā darba vai izgudrojuma integritāti un sargā no viltošanas un pirātisma. Tomēr mūsdienu tehnoloģijas iespējas, īpaši internets, ir padarījušas pirātismu un viltošanu vieglāku un pieejamāku.

Mēs visi zinām, cik viegli var veikt nelegālas lejupielādes vai nopirkt preču viltojumus tiešsaistē un kā šāda rīcība ietekmē it īpaši radošās nozares. Es piekrītu referentei, kad viņa piemin vajadzību mācīt patērētājus ievērot IĪT un nepieņemt viltojumus un pirātismu, lai cik viegli un vienkārši tas viņiem neliktos.

Es uzskatu arī, ka būtu ļoti svarīgi radīt digitālu iekšējo tirgu, lai padarītu tiešsaistes saturu legāli pieejamu kā veidu cīņai ar interneta pirātismu. Tie ir aktīvi un pozitīvi pasākumi cīņai pret pirātismu un viltošanu un saskan ar pieeju, par kuras pieņemšanu šajā jautājumā es iestājos.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir lieta, kuras labā jāmobilizējas visai Eiropas Savienībai progresīvas un taisnīgas sabiedrības un konkurētspējīgas ekonomikas attīstības labā. Ar šā ziņojuma pieņemšanu Eiropas Parlaments dod lielu ieguldījumu, aizpildot vēl joprojām esošās plaisas tiesiskajās pamatnostādnēs, lai tādā veidā mainītu uz pretējo pusi pašreizējo situāciju, kad internetā notiek bieži autortiesību pārkāpumi. Ir svarīgi radīt nosacījumus efektīvai intervencei Eiropas telpā, nodrošinot lielāku sadarbību starp dalībvalstīm un to iestādēm jautājumā par intervences kopējo pamatshēmu, īpaši attiecībā uz tirgu bez robežām, kāds ir internets. Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centram jākļūst par izšķirošu spēku pastāvīgā efektivitātes uzlabošanas darbā, cīnoties pret autortiesību pārkāpumiem starptautiskajā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir vairākas pretrunas. Lai gan. no vienas puses, tajā ir aspekti, kas pelnījuši pilnīgu mūsu atbalstu, īpaši autortiesību aizstāvēšana, pat apgalvojot, ka radošas darbības rosināšana un kultūras nozaru veicināšana netiek īstenota pretēji radošo darbinieku interesēm, no otras puses, tas skar patentu jomu un ACTA (Viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīgumu), neņemot vērā dažādo nozaru īpatnības. Tieši tāpēc mēs galu galā atturējāmies.

Ar to mēs gribam parādīt, ka mēs atzīstam: autortiesībās ir problēmas un tām vajadzīga aizsardzība dažādās jomās, tostarp internetā.

Mēs zinām, ka jācīnās pret viltošanu un pirātismu, bet mums arī jāpatur prātā atšķirības nozaru starpā, un mēs nedrīkstam jaukt autortiesības ar patentiem, īpaši attiecībā uz programmatūrām un ārstniecības zālēm.

Mēs atbalstām aicinājumu Komisijai censties atrast līdzsvaru starp dažādām ieinteresētajām pusēm, lai gan mēs neesam pārliecināti, ka tas tiks atrasts. Mēs joprojām vērīgi sekosim notikumiem, tomēr — īpaši attiecībā uz autortiesību un kultūras nozaru aizstāvēšanu tādās valstīs kā, piemēram, Portugāle, — neaizmirstot citas intereses, piemēram, sociāli mazaizsargāto grupu un tautību intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Gallo kundzes ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū kopumā ietver materiālu, kas jau tika izteikts Komisijas paziņojumā, apstiprinot vajadzību aizsargāt divējādas tiesības — no vienas puses, šīs un, no otras puses, — patērētāju tiesības.

Šis ir svarīgs ziņojums galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem (kas manā reģionā ir plaši izplatīti), kuri bieži jūtas neaizsargāti pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Turklāt es atbalstu aizsardzību, kuru ziņojums cenšas piemērot privātajam lietotājam, uzskatot „kopiju privātām vajadzībām” par izņēmumu, nevis pārkāpumu, un iestājoties par patērētāju informācijas kampaņām par materiālā veidā vai internetā iegūtu ražojumu likumību (vai nelikumību). Ņemot vērā šo saturu un Gallo kundzes padarīto teicamo darbu, es balsošu par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es esmu ierosinājis grozījumu šai rezolūcijai attiecībā uz lielāku uzsvaru, kas jāliek uz svarīgajām ekonomikas nozarēm, no kurām attiecīgās kopienas ir ļoti atkarīgas. Lisabonas līguma 174. pants nosauc teritoriālo kohēziju par Eiropas Savienības jauno mērķi. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai jāveltī lielāka uzmanība to cilvēku ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kuri dzīvo kalnu teritorijās, uz mazām ārzonu salām un tālos apvidos.

Es esmu stingri pārliecināts, ka ES nekavējoties jāreaģē uz šīm vajadzībām un šajā nolūkā jāīsteno noteikti pasākumi. Īpaši jādomā par zvejniekiem, kas strādā uz maziem kuģiem tālu prom no krasta un apkārtējām salām. Maza apjoma zveja ir sevišķi svarīga attālākajiem reģioniem, kur nav citas nodarbošanās iespējas. Īrijā lielākā daļa kuģu, kas darbojas šajās teritorijās, ir mazāki par 15 metriem, un zivju veidiem, ko viņi zvejo, un nozvejas daudzumam nav svarīgas ietekmes uz kopējiem zivju krājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Es noteikti esmu par autortiesību aizsardzību, un es domāju, ka pašlaik viņu tiesību aizsardzība bieži ir iluzora — uz papīra —, bet tehnoloģija ļauj viegli izvairīties no tiesību aktiem, kas regulē autortiesības. Es nepiekrītu arī to interneta lietotāju kriminalizēšanai, kuri apmainās ar datnēm privātai lietošanai — es domāju, ka, tāpat kā patērētāju organizāciju gadījumā, tās ir sekas skaidras, legālas un interneta lietotājam viegli izmantojamas izvēles trūkumam. Būtu labāk, ja mēs veicinātu legālu interneta piekļuvi aizsargātam materiālam, piemēram, izmanojot vietni, kas darbojas visā ES un piedāvā tādu materiālu par brīvu vai par simbolisku samaksu, reklāmu devējiem sedzot maksājumus par licenci. Domājot radoši, mums jāpielāgo likums 21. gadsimta realitātei. Mūsu rezolūcijā, kura diemžēl tika noraidīta, mēs ierosinājām jaunus atbalstošus ekonomikas modeļus, kas pieļautu reālistisku finansēšanu, kā arī skaidrus principus ienākuma sadalei starp autoriem. Gallo kundzes ziņojums ir aizliedzošs pieejā datņu lejupielādei no interneta, nosakot par to tādus pašus sodus kā par viltotu zāļu vai automašīnu detaļu ražošanu, kas ir uzkrītoši nesamērīgi.

Ierosinātie nenormatīvie pasākumi likuma piemērošanas uzlabošanai modina manī noteiktas bažas saistībā ar pamattiesībām. Es domāju, ka, pieņemot Gallo kundzes rezolūciju, Parlaments ir devis ļoti sliktu signālu sabiedriskajai domai par to, kā tas saprot līdzsvaru starp intelektuālo īpašumu un pamattiesībām. Es ceru, ka veselais saprāts ņems virsroku, kad mēs apspriedīsim priekšlikumus konkrētiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Skaidrs, ka intelektuālā īpašuma tiesības jāievēro. Skaidrs, ka šo tiesību pārkāpumi jāsoda, jo tie kaitē mūsu radošo cilvēku, ekonomikas un mūsu uzņēmumu interesēm. Tomēr mēs nevarējām apstiprināt Gallo kundzes ziņojumu, jo īstais mērķis, kas slēpjas aiz nedaudzajām piezīmēm par materiālo preču viltošanu, ko Komisija apkaro bez īpašas degsmes, ir lejupielāde internetā, kas diemžēl ietekmē miljoniem cilvēku.

Gallo kundze faktiski ir vēlēta pārstāve no tās partijas, kura Francijai uzspieda „Hadopi” likumu. Nekas viņas ziņojumā īstenībā nenorāda, ka pasākumi, kurus viņa stingri aizstāv, ietvers kādu tiesiskas procedūras un kompensācijas līdzekļu garantiju pret iespējamiem pārkāpumiem. Nav arī nekādas garantijas par tiesībām uz pavairošanu personiskām vajadzībām. Mēs nevaram kriminalizēt, pārraudzīt vai vainot miljoniem interneta lietotāju Eiropā tikai tāpēc, ka kultūras nozare cenšas pielāgoties jaunām tehnoloģijām un piedāvāt iedzīvotājiem iegādāšanās iespēju, ko būtu vērts nosaukt par mazumtirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. (FR) Patstāvīgais ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū tika pieņems ar 328 balsīm par, 245 pret un 81 atturējušos. Protams, Gallo kundze (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa) ieguva vairākumu, bet debates bija juceklīgas; viņa nespēja pārvarēt ne atšķirības, ne arī bruģēt ceļu kādam tiesību aktam. Turklāt es balsoju pret. Šis dokuments nepanāk pareizo līdzsvaru starp pamatbrīvību ievērošanu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšanu; tas neatbilst realitātei tehnoloģijas jomā. Lai gan ir taisnība, ka pilnīgi apmierinošas nebija arī alternatīvās rezolūcijas, ko iesniedza Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekļi, tomēr tajās nebija iekļauti kļūdaini un nepiemēroti risinājumi. Lai būtu konstruktīva, es tomēr atbalstīju dažus noteikumus, kas veicina viltošanas apkarošanu (īpaši medikamentu jomā), jauniešu lielāku izpratni par intelektuālā īpašuma jautājumiem un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir pienācis laiks pamatīgam, objektīvam darbam, neskarot tehnoloģiskas intereses, lai galu galā tiktu saskaņotas pamatbrīvības, jaunrade un autoru un mākslinieku intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Lai gan es atbalstīju grozījumus par viltošanas apkarošanu, jauniešu izpratnes palielināšanu par intelektuālā īpašuma jautājumiem un par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu jaunievedumiem, es tomēr nobalsoju pret patstāvīgo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū. Šis ziņojums patiešām saliek vienuviet to, kas saistās ar datņu apmaiņu interneta lietotāju starpā personiskiem mērķiem, un to, kas ir viltošanas produkts, kura izcelsme meklējama strukturētos peļņas ieguves tīklos. Turklāt es izsaku stingru nožēlu, ka ziņojums ne reizi nepiemin būtisko prasību par tiesas lēmumu pirms jebkādas sankcijas noteikšanas interneta lietotājiem. Balsojot pret šo ziņojumu, es vēlējos parādīt savu neapmierinātību ar dokumentu, kas nespēj atrast līdzsvaru starp pamatbrīvību sargāšanu un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Matthias Groote (S&D), rakstiski.(DE) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, jo es nevaru atbalstīt pasākumus, kas pieļauj kaut vismazāko iespēju, kuras dēļ cilvēkiem varētu tikt liegta pieeja internetam vai varētu zust interneta neitralitāte. Turklāt ziņojums neparedz nekādu atšķirību starp komerciālu un nekomerciālu apmaiņu ar datnēm, tādējādi kriminalizējot privātus interneta lietotājus. Turklāt ziņojums nedod vārda „pirātisms” definīciju, kas varētu novērst šādu pārsteidzīgu kriminalizāciju. Turpretī ziņojums atsaucas uz ļoti pretrunīgi vērtētā ACTA nolīguma prasībām un aicinājumu paātrināt sarunas. Es šādu ziņojumu nevaru atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, kurš, manuprāt, nerosina neko citu kā vien īstas „pirātu medības” un diemžēl atgādina francūžu debates, kas risinājās saistībā ar Hadopi likumu. Paļaujoties tikai uz piespiedu pasākumiem, Strasbūrā nobalsotais teksts bezrūpīgi saliek vienuviet materiālu preču — īpaši medikamentu — viltošanu un digitālu datņu apmaiņu nekomerciāliem nolūkiem. Miljoniem interneta lietotāju, kas izmanto „draugs draugam” tīklu datņu apmaiņai un klausās arī mūziku un skatās filmas, tādējādi kļūst par potenciāliem noziedzniekiem. Es ar saviem kolēģiem sociālistiem aizstāvēju alternatīvu nostāju, kura atbalsta pieeju, kas pielāgota pašreizējai dzīves īstenībai, tā aizsargājot patērētāju pamatbrīvības. Mūsu stratēģija nebūtu ietekmējusi ienākumus no autortiesībām, jo mēs ierosinājām izveidot jaunus tirdzniecības modeļus, kas piedāvā atlīdzību autoriem par viņu darbu izmantošanu tiešsaistē. Mums, Francijas un Eiropas sociālistiem, būs jāsaglabā īpaša modrība, lai pamatbrīvības netiktu vēl vairāk ārdītas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Komitejas pieņemtā nostāja atbalsta inovāciju, nodarbinātību radošajās nozarēs un patērētāju drošību. No otras puses, tā konstatē arī viltošanas parādību dažādos veidos un draudus, ko rada pirātisms. Es domāju, ka ziņojums bija visumā izsvērts, un tieši tāpēc es balsoju pret alternatīvajiem priekšlikumiem rezolūcijai. Es ceru, ka M. Gallo ziņojums, ko šodien pieņēma, veicinās stingrāka pamata izveidošanu informācijas sabiedrības satura vērtību ķēdes taisnīgai un līdzsvarotai attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Es vēlos pateikties savai kolēģei Gallo kundzei par viņas ļoti pamatīgo ziņojumu. Lai gan domas par tā saturu dalās starp grupām, nevar noliegt, ka bija jāliek cilvēkiem vispār apzināties radošo nozaru ietekmi uz nodarbinātību un ekonomiku, kā arī to atkarību no atbilstīgiem aizsargmehānismiem. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo priekšlikumu. Pretstatā to cilvēku bailēm, kurus satrauc, piemēram, privātuma aizsardzība, M. Gallo ziņojums neierosina jaunu tiesību aktu, nemaz nerunājot par sodiem, bet mēģina uzsvērt intelektuālā īpašuma svarīgumu Eiropas Savienības ekonomikai. Tas arī mudina mūs attīstīt taisnīgu un godīgu sistēmu pašreizējā tiesību sistēmā, lai garantētu pamattiesības attiecībā uz īpašuma, runas brīvības un indivīda aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski.(CS) Intelektuālā īpašuma tiesību uzturēšana un piemērošana ir aktuāls jautājums, kas rada bažas daudziem Eiropas uzņēmējiem. Tāpēc jānovērtē fakts, ka Komisija savā paziņojumā veltī pienācīgu uzmanību šim jautājumam. Tomēr man ir daži būtiski iebildumi par Parlamenta ierosinātā ziņojuma saturu. Pretstatā ziņojumam es piekrītu viedoklim, ko pauž Komisija, kas uzskata, ka pašreizējās pamatnostādnes pilsoņtiesību veicināšanai ES ir efektīvas un pietiekamā mērā saskaņotas, lai iekšējais tirgus pienācīgi darbotos, un ka nav jāpieņem vēl citi normatīvi pasākumi šajā nozīmē. Es kategoriski esmu pret jebkādu aicinājumu radīt Eiropas tiesisku pamatshēmu, kas ļautu veidot iespējamus pasākumus pret intelektuālā īpašuma pārkāpējiem. Šajā jautājumā es uzskatu, ka ir pareizi ievērot dalībvalstu instrumentus. Ja Francija ir radījusi savu instrumentu šajā jomā, kas iemiesots digitālā giljotīnā, es to pilnībā respektēju. Tomēr es gluži vienkārši negribu šādu pretrunīgu instrumentu piemērot visas Eiropas līmenī. Man ir arī daudzi iebildumi pret jaunu iestāžu, piemēram, Viltošanas un pirātisma novērošanas centra, radīšanu, tāpat man ir šaubas par daudzpusējā nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) devumu, neiesaistot tās valstis, kuras ir vislielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu avots. Šo un citu iemeslu dēļ es nobalsoju pret ziņojumā ierosināto saturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski.(SV) Es tāpat kā vairāki citi Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas locekļi izvēlējos atbalstīt M. Gallo ziņojumu, jo, būdama žurnāliste un rakstniece, kas piedzimusi mākslinieku ģimenē, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt arvien pieaugošo intelektuālā īpašuma pārkāpumu problēmas. Ja māksliniekiem, rakstniekiem, komponistiem, filmu veidotājiem, fotogrāfiem un mūziķiem nebūs iespējas gūt samērīgus ienākumus, mums būs kulturāli un intelektuāli nabadzīga sabiedrība, kas tālu atpaliks no zaļās, kulturālās izaugsmes potenciāla, kas, manuprāt, ir zaļas ideoloģijas pamatā. Es vēlos arī uzsvērt, ka Eiropas organizācijas, kas pārstāv vairāk nekā miljonu kultūras darbinieku Eiropā, tostarp Eiropas Žurnālistu federācija un Eiropas Rakstnieku padome, atbalstīja ziņojumu. Es gandrīz 25 gadus esmu Zviedrijas žurnālistu savienības biedre un esmu daudzreiz saņēmusi palīdzību savu autortiesību aizstāvībā pret nelikumīgu izmantošanu un gadījumos, kad manas autortiesības bija pārkāptas gan komerciāli, gan mākslinieciski un izrautas no konteksta. Šajā laikā es esmu bijusi arī organizācijas ALIS (Literāro tiesību pārvalde Zviedrijā) locekle. Pirms balsošanas mana pirmā izvēle bija atbalstīt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegto alternatīvo ziņojumu, kurā nebija prasības par vienotiem kriminālpasākumiem un kas kopumā bija līdzsvarotāks nekā M. Gallo ziņojums. Kad balsošanā tas tika noraidīts, M. Gallo ziņojums palika vienīgā iespēja atbalstīt autortiesību turētāju tiesības saņemt samaksu par darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Viltošana joprojām ir milzīga problēma Eiropas tirgū. Diemžēl, lai gan šis ir temats, par kuru tiek diskutēts jau daudzus gadus, maz ir to, kuri saprot, cik briesmīgi tas ietekmē mūsu ekonomiku. Tāpēc ir jāsāk celt iestāžu izpratni par to, ka tām rūpīgi jāizskata iespējas, kā atrast konkrētus apmierinošus risinājumus.

Ziņojums arī uzsver un pat mudina Komisiju veikt reālus pasākumus tiešsaistes pirātisma apkarošanai. Tas nav viegli, bet ir jāatrod līdzsvars starp brīvu pieeju internetam un cīņu pret pirātismu. Gallo kundzes ziņojums pilnībā atbilst šim mērķim, un es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis dokuments atzīst intelektuālā īpašuma tiesības, ko radīja Francijas revolūcija 1789. gadā. Tomēr tas nosaka tiesības uz privātu tiesiskumu, pamatojoties uz ancien régime praksi. Atbilstīgi manai opozīcijai pret Hadopi likumu Francijā, es nobalsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Visā vēstures gaitā intelektuālā īpašuma tiesības vienmēr ir tikušas pārkāptas. Tomēr tehniskais progress, kas noticis informācijas tehnoloģijās, tostarp internets, ir padarījis problēmu nopietnāku. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka katrs intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums ļoti graujoši iedarbojas uz ekonomikas izaugsmi un ir galvenais cēlonis tā sauktajai „paralēlajai ekonomikai” un kaitējumam, kas no tās izriet. Tikai ar stingru intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu var attīstīties tehniska un zinātniska inovācija, tikt atklāti jauni patenti un augt kultūras nozare; tas viss dos galveno ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē. Es uzskatu, ka ar šā ziņojuma pieņemšanu mēs izdarām svarīgu devumu šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu, kas skaidri iestājas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Šīs tiesības tiek apdraudētas no dažādām pusēm vai arī pret tām izturas noraidoši. Ne tikai rūpniecība tiek ietekmēta, bet arī radošās nozares, sports un mūzikas industrija. Ar autortiesībām aizsargāta materiāla neatļauta augšupielāde internetā arī tika pieminēta šajā sakarībā. Tā kā arvien pieaug īpaši intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu pārrobežu gadījumu skaits, ir jārada Eiropas tiesiska pamatstruktūra, lai to risinātu.

Šajā sakarībā ziņojums nodrošina, lai visi pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai būtu nepieciešami, samērīgi un atbilstīgi demokrātiskā sabiedrībā. Man tas bija īpaši svarīgi. Tas nodrošinās, ka, no vienas puses, autortiesības iegūs stiprāku aizsardzību un, no otras puses, nekādi nevajadzīgi ierobežojumi netiks radīti privātiem patērētājiem, kas rīkojas likumīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. (PT) Es personīgi nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, jo uzskatu, ka tas ieņem taisnīgu, līdzsvarotu nostāju šajā svarīgajā jautājumā.

Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pelna ne mazāku aizsardzību kā citas tiesības. Radošie darbinieki un pētnieki, kā arī uzņēmumi, kas ielaiž viņus tirgū, ir tiesīgi saņemt šādu aizsardzību. Eiropas ekonomika balstās arī uz radošumu, pētniecību un inovāciju.

Nav attaisnojama klusā piekrišana, ar kādu daži anarhistiski noskaņoti kreisie izturas pret IĪT pārkāpumiem, pamatojoties uz interneta brīvību. Līdzīgi nomelnošanai, neslavas celšani vai rasu naida kurināšanai tie nekļūst mazāk nelikumīgi tikai tādēļ, ka tos veic internetā.

IĪT pārkāpumi arī nedrīkst kļūt pieņemami. Tiesības uz pavairošanu personiskām vajadzībām jau nodrošina pienācīgu aizsardzību, lai indivīdam varētu būt aizsargātu darbu kopijas. Mums tomēr nav jāpieļauj, ka tiek atņemtas intelektuāla radoša darba veicēja tiesības uz viņa darbiem arī tāpēc, ka pirātisms un viltošana bieži apdraud patērētāju veselību un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski.(IT) Es pilnīgi piekrītu tam, ko M. Gallo ziņojums saka par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu, un pievienojos aicinājumam Komisijai nekavējoties strādāt pie tiesību aktu pārstrādāšanas, lai aizsargātu piemērojamās IĪT gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Mūsu sabiedrības digitalizācijas laikmetā ir būtiski atrast normatīvus un nenormatīvus pasākumus, kas garantē ilgstošu līdzsvaru starp brīvu piekļuvi internetam un viltošanas un pirātisma apkarošanu. Tikai šādā veidā mēs varam veicināt Eiropas ražošanas nozaru pieeju digitālajam tirgum bez ģeogrāfiskām robežām, risinot tos multiteritoriālo licenču jautājumus, kuri pašlaik izjauc mūsu iespēju savus izstrādājumus legāli pārdot un mūsu patērētāju piekļuvi vajadzīgajai informācijai, lai izdarītu drošu pirkumu tiešsaistē.

Es pilnīgi piekrītu M. Gallo ziņojumā dotajam Eiropas muitas svarīgās nozīmes vērtējumam, kurai mūsdienās jāspēj veikt konkrētus pasākumus, lai aizturētu preces, kas rada aizdomas par IĪT pārkāpumu, un tāpēc es lūdzu Komisiju strādāt pie muitu politikas, iekļaujot problēmas, kas saistītas ar īpašuma tiesībām, un paātrināt debates un sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu, jo intelektuālais īpašums ir jāaizsargā tikpat stingri kā materiālais īpašums. Lai kāds būtu intelektuālā īpašuma veids, tas ir attīstības, inovācijas un ekonomikas izaugsmes virzošais spēks. Šā iemesla dēļ tam jāieņem īpaša vieta iestāžu darba kārtībā. Šis fakts ir īpaši svarīgs Eiropas Savienībā, kurai ir noteikts potenciāls inovāciju radīšanā. Nav šaubu, ka, trūkstot intelektuālā īpašuma efektīvai aizsardzībai, eksperti izvēlēsies savus pētījumus veikt citās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski.(DE) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu šāda iemesla dēļ: manuprāt, ziņojums ir negatavs un nelīdzsvarots. Tāpēc arī mana grupa izstrādāja pretēju rezolūciju. Tā piešķir labāk pārdomātu un līdzsvarotāku pieeju debatēm. Manuprāt, interneta lietotāju nerimstošā kriminalizācija — mūzikas lejupielādes gadījumā tā galvenokārt attiecas uz bērniem un jauniešiem — rada reālas briesmas. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kura trūkst M. Gallo ziņojumā, ir atšķirība starp nekomerciālu datņu apmaiņu un autortiesību pārkāpumiem komerciālos nolūkos. Protams, radošo profesiju idejas jāaizsargā un pienācīgi jāatalgo, un tie, kuri gūst nelegālu peļņu no šīm idejām, ir jāsoda. Es uzskatu, ka ir jāatsakās no vecmodīgiem legālas domāšanas veidiem un jāatrod līdzsvars starp vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām un godīgu atalgojumu par pakalpojumiem mūzikas, literatūras un filmu jomās. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegtajā rezolūcijā ir šāda pieeja; Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ziņojumā tomēr tādas nav.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtā rezolūcija piedāvā arhaisku, vienveidīgu atbildi uz intelektuālā īpašuma pārkāpumiem un nespēj atzīt intelektuālā īpašuma mainījušos realitāti. Jāizsaka nožēla, ka EP deputāti neizrādīja gribu atzīt acīmredzamo atšķirību starp viltošanu un autortiesību pārkāpumiem. Ir smieklīgi vienādot privātu mūzikas lejupielādi, piemēram, ar komerciālu izstrādājumu viltošanu, ko veic organizēti noziedznieki. Mums jāatrod jauni risinājumi, kas ņem vērā dažādos intelektuālā īpašuma tiesību veidus un atspoguļo to ietekmi uz patērētāju tiesībām uz nekaitīgumu vai veselību. Ir pietiekami skaidrs, ka mums jāatrod arī jauni mākslinieku atalgošanas modeļi mainītajā vidē.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Globālajā pasaulē, kurā strauji izplešas nekontrolēts, neaizsargāts internets, netraucēti valda viltošana un pirātisms. Nespēja novērtēt intelektuālo īpašumu, uzņēmējdarbībai būtiski svarīgu preci, nozīmē nespēju rosināt inovāciju un izaugsmi, nodrošinot taisnīgu atlīdzību par ieguldīto darbu.

Zīmolu viltošana ir atsevišķa lieta, kura līdztekus ekonomiskam kaitējumam, kas radīts uzņēmumiem, var būt postoša no patērētāju drošuma viedokļa. Cits — pozitīvs — aspekts ir, ka var izdarīt legālu lejupielādi no interneta personiskai lietošanai. Ja to dara peļņas nolūkā, tas ir pārkāpums. Tāpēc mēs nobalsojām par.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski.(FR) Ne tikai satura dēļ, bet līdzsvarotās pieejas dēļ es atbalstīju šo ziņojumu, neskatoties uz spiedienu no dažiem interneta dalībniekiem, spiediena, ko pieņēma sociālisti, jo izrādīšanās kādudien būs jāizbeidz. Lai gan šis ziņojums nav tiesiski saistošs, tas patiešām liek pamatus Eiropas pārdomām par intelektuālo īpašumu digitālajā laikmetā un uzsver dažādus aspektus, ko es vēlētos vēlreiz apstiprināt. Pirātisms un datņu apmaiņa, kas aptver miljoniem lietotāju, atstāj nevēlamu ietekmi uz kultūras ekonomiku, radošajām nozarēm un darbavietām. Lai arī skaitļi, kas ir mūsu rīcībā, ir debatējami, jautājums paliek. Tāpēc ziņojums lūdz Eiropas Komisiju dot mums ticamus skaitļus. Daži apgalvo, ka tirgus cieš neveiksmi, salīdzinot kultūras darbu cenu legālajā tirgū un to pieejamību par brīvu internetā. Tomēr mums jāparāda atbildība. Nelegāla lejupielāde nevar kļūt legāla tikai ar pamattiesību aizstāvja rokas mājienu individuālo brīvību aizsardzībai. Kultūras nozarēm arī jāpieliek pūles, nosakot patiešām pievilcīgas cenas, kas pielāgotas jaunajam digitālajam pieprasījumam, un ievērojot taisnīgu autoratlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski.(PL) Savā ziņojumā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū Gallo kundze uzsver intelektuālā īpašuma tiesību, patentu tiesību nozīmi un to, cik svarīga ir cīņa pret viltošanu jomās, kas ir jutīgas attiecībā uz veselību un nekaitīgumu; jaunrades un sadales formātus, kas pieejami cilvēkiem ar invaliditāti; vienota tirgus radīšanu digitālajā vidē; rūpniecisko spiegošanu, izmantojot internetu, un tādu datu zagšanu, kas ir rūpniecisks īpašums. Tās visas ir ārkārtīgi svarīgas lietas, kas prasa īpašus pasākumus.

Gallo kundze uzsver, cik svarīgi ir pielāgot Eiropas tiesisko pamatnostādnes IĪT jomā pašreizējām tendencēm sabiedrībā, kā arī tehniskajai attīstībai. Viņa ierosina izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru. Lielākais pretrunu cēlonis ir noteikumi par IĪT pārkāpumiem un viltotu izstrādājumu pārdošanu tiešsaistē. Gallo kundze aicina visas attiecīgi iesaistītās puses pieņemt īpašus pasākumus, lai modinātu un izglītotu cilvēkus par autortiesību vērtību un IĪT pārkāpumu un viltošanas ietekmi uz darbavietām un izaugsmi, un uzsver jauniešu izglītošanas lielo nozīmi šajā jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, es nolēmu atbalstīt ziņojumu, jo tas dod ieguldījumu intelektuālā īpašuma tiesību labākai aizsardzībai iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, jo ir jāizmanto normatīvi, nevis tiesiski nesaistoši instrumenti, lai papildinātu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) tiesisko pamatu. Inovācija un radošums tiek rosināts, izrādot cieņu IĪT. Digitālās programmas īstenošana prasa gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan autortiesību un saistīto tiesību ievērošanu. Eiropas tiesību aktiem ātri jāpielāgojas tehnoloģijas progresam un informācijas sabiedrības attīstībai. Es uzskatu, ka jāpārskata Direktīva 2001/29/EK, lai nodrošinātu, ka ES līmenī tiek saskaņotas tiesiskās pamatnostādnes autortiesību aizsardzībai informācijas sabiedrībā. Šī pārskatīšana ir nepieciešama, jo ir novēroti gadījumi dalībvalstīs, kad Direktīvas 2001/29/EK 5., 6.un 8. panta noteikumi ir īstenoti atšķirīgi, kas ir bijis iemesls dažādām interpretācijām un tiesu nolēmumiem dalībvalstīs. Komisijai un dalībvalstīm steidzami jāpievēršas vajadzībai attīstīt iekšējo tirgu, veidojot vienkāršas, pieejamas ES līmeņa licencēšanas pamatshēmu. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumā es iekļāvu aicinājumu ieviest aprīkojumu, ko piedāvā digitālā televīzija, piemēram, titrēšanu, kas dod iespēju izveidot licences konkrēta darba izplatīšanai vairākās valodās, tādējādi padarot tās pieejamas visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Tas, ka es noraidīju šo ziņojumu, nekādā ziņā nav uztverams kā noraidījums likumdošanas iniciatīvai par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Mani neapmierina tikai veids, kā tiek risinātas problēmas šajā tiesību jomā. Efektīvi pasākumi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir jāveic, bet veids, kā šī lieta tiek risināta, ir daudz vērīgāk jākonkretizē. Parastus pilsoņus nedrīkst salikt kopā ar organizētu noziedzību — tas ir nepareizi un nesamērīgi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0518/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Kalnu reģioni un mazapdzīvoti reģioni saskaras ar īpašām problēmām, kuru dēļ tiem vajadzīgs īpašs atbalsts, pamatojoties uz reģionālām programmām. IKP joprojām jākalpo par mērauklu, ar ko mērīt tiesības pretendēt uz palīdzību un struktūrfondiem, lai tādējādi mazāk attīstītas valstis joprojām saņemtu palīdzību un atbalstu. Mums vajadzīga ekonomikas izaugsme, kas atspoguļosies dzīves kvalitātes uzlabojumā. Tādējādi stratēģija kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotiem apgabaliem dos pievienoto vērtību pasākumiem, kas pieņemti, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaras šie reģioni.

Rezolūcija aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai šiem reģioniem joprojām būtu paredzēti īpaši noteikumi kā daļa no jaunās daudzgadu finanšu shēmas, tāpēc es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Šī rezolūcija apliecina Lisabonas līguma stāšanos spēkā, teritoriālās kohēzijas principa kā centrālā Eiropas Savienības mērķa atzīšanu un vajadzību palielināt palīdzību, ko sniedz teritorijām, kas atrodas nelabvēlīgos apstākļos ģeogrāfiskā novietojuma dēļ (kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas). Rezolūcijas galvenais noteikums prasa „izstrādāt īpašu Eiropas integrētu un elastīgu politikas sistēmu, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm.” Man kā parlamentārās komitejas loceklei, kura atbild par Eiropas kohēzijas politiku, liekas, ka būtu vairāk jādara šo reģionu labā un ka būtu jāplāno īpaši pasākumi, lai tiem palīdzētu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir noderīgi ierosinājumi, kā palīdzēt reģioniem, kas atrodas nelabvēlīgos ģeogrāfiskos vai demogrāfiskos apstākļos, risināt problēmas, ar kurām tie saskaras. Šo reģionu rādītāji ir zemāki par ES vidējiem, un tajos ir zems IKP un augsts bezdarba līmenis. Kohēzijas politika ir visefektīvākais attīstības modelis reģioniem, kuri izjūt smagus apstākļus, jo tā atbalsta sociālo un ekonomisko progresu tiešā veidā.

Lai gan kalnu reģioniem un salām ir dažas kopējas problēmas, piemēram, apgrūtināta piekļuve vai atkarība no niecīga ekonomisko aktivitāšu daudzuma, šīm teritorijām nav vienādi attīstības ierobežojumi. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka ES atbalsts jāpielāgo atbilstīgi katra reģiona īpašajām iezīmēm. Šāda mērķtiecīga stratēģija palīdzētu vieglāk panākt reālu konverģenci ar pārējo ES un uzlabotu dzīves apstākļus ļoti daudziem Eiropas pilsoņiem, no kuriem 10 % dzīvo kalnu reģionos un 3 % uz salām. Ir svarīgi arī, lai reģioni ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vislabākā veidā izlietotu finanšu atbalstu, ko ES piešķir no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. Dažām dalībvalstīm, tostarp Rumānijai, jūtami jāuzlabo sava sistēma, kā piekļūt Eiropas fondiem un tos apgūt.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas saskaras ar īpašām problēmām, kas ir pelnījušas īpašu uzmanību, to vidū visai svarīgas ir slikta pieejamība, enerģijas apgāde un reģionālā integrācija, kā arī klimata pārmaiņas un migrācijas parādības.

Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka svarīgās iezīmes, kas atšķir šos reģionus no citiem, nozīmē, ka tiem jāvadās pēc īpašas reģionālas attīstības stratēģijas un programmām. Tām jāpamatojas uz to īpašajām iezīmēm un potenciāla.

Es vēlos arī uzsvērt, ka izmantotie statistikas rādītāji ir jāpielāgo katram reģionam un nav jāaprobežojas ar ekonomiskiem faktoriem. Tas dos iespēju gūt precīzāku ainu par šo reģionu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Lisabonas līgumā teritoriālā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, jo tā ved pie uzskatāmāka un skaitļos aprēķināma Eiropas solidaritātes apliecinājuma. ES kohēzijas politikai jāietver visi Savienības reģioni, īpaši tie, kuri izceļas ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm, piemēram, Portugāles Madeiras un Azoru salu arhipelāgi. Es esmu pārliecināts, ka mēs tikai tad spēsim izlīdzināt attīstības plaisas, kas ir starp dalībvalstīm un reģioniem un to iekšienē, ja mums būs īpaša, elastīga un integrēta Eiropas politikas pamatsistēma ar atbilstīgu juridisku un finansiālu ietekmi, ko var pielāgot tādam intervences apjomam, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais, vienlaikus nodrošinot risinājumus kopējām problēmām, piemēram, globalizācijai, klimata pārmaiņām un demogrāfiskām tendencēm.

Es atbalstu šo rezolūciju un aicinu gan Komisiju, gan dalībvalstis nodrošināt, ka šie reģioni joprojām var izmantot īpašus noteikumus, sevišķi jaunās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, un paredzēt ES pasākumus un programmas, kas konkrēti pielāgotas katram reģionam, lai panāktu šo reģionu strukturālu izlīdzinājumu un padarītu tos spējīgākus konkurēt un stāties pretī jaunām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Viens no katriem desmit Eiropas pilsoņiem dzīvo kalnu reģionos. Daži no šiem reģioniem, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ir teritorijas ar nelabvēlīgiem apstākļiem, kur nabadzība un infrastruktūras trūkums nopietni ietekmē cilvēku dzīvi. Šiem reģioniem joprojām jābūt Eiropas kohēzijas politikas prioritātei, kuras īpašie instrumenti jāpielāgo atbilstīgi problēmu īpašajam raksturam un skarbumam, ar ko saskaras kalnu reģioni. Es nobalsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka ES jārīkojas efektīvi, pamatojoties uz solidaritāti, lai vispirmām kārtām nodrošinātu vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi veselības un izglītības pakalpojumiem, kā arī lai iedarbinātu tūrisma un ekonomikas potenciālu, ko piedāvā Eiropas kalni ar mērķi radīt darbavietas, neizjaucot vides līdzsvaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Teritoriālās kohēzijas princips tika konsolidēts 2007.-2013. gada struktūrfondu noteikumos un ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, ko nosaka Lisabonas līgums, lai nodrošinātu ES saskaņotu attīstību, samazinot reģionālās atšķirības un novēršot šķēršļus attīstībai, tostarp šķēršļus, kas saistīti ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šī rezolūcija uzskata, ka kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas veido homogēnas reģionu grupas un ka tām ir dažas svarīgas kopējas iezīmes, kas atšķir tās no pārējiem reģioniem, ka tās pelna īpašas reģionālas attīstības programmas, un šādā kontekstā uzsver īpašo situāciju dalībvalstīm ar tām piederošajām salām, kas atrodas Eiropas Savienības nomalē. Es patiešam varētu pievienot problēmas, ko izjūt zvejniecības un lauku kopienas, tostarp Īrijas rietumkrasta, arī Donegala krasta, salās. Rezolūcija prasa arī izstrādāt īpašu integrētu un elastīgu Eiropas politikas sistēmu, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kuru nolūks ir pārvarēt nelabvēlīgos faktorus un izmantot šo reģionu potenciālu saskaņā ar Lisabonas līgumā noteikto teritoriālās kohēzijas mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) No visām reģionālajām asimetrijām un atšķirībām Eiropas Savienības iekšienē situācija, kas prasa īpašu attieksmi, ir kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu teritoriju stāvoklis. Šie reģioni saskaras ar īpašām grūtībām savu ģeogrāfisko un demogrāfisko apstākļu dēļ, tāpēc tiem pienākas atšķirīga kohēzijas un reģionālās attīstības politikas attieksme.

Kohēzijas politika, kas noteikta līgumos, nevar būt tikai politisks mērķis, ko atspoguļo ES tiesību akti. Tai jābūt konkrētai, objektīvai politikai, kuras mērķis ir panākt visu reģionu, tostarp tādu reģionu, kuriem dabisku iemeslu dēļ ir lielākas grūtības un kuri teritoriāli atrodas tālu (piemēram, salas) vai ir grūtāk pieejami (piemēram, kalnu teritorijas), ilgtspējīgu attīstību.

Šis jautājums ir īpaši svarīgs man kā cilvēkam no Portugāles, un tāpēc es ceru, ka Komisija ņems šo rezolūciju vērā un strādās pie tajā izteiktajiem priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Apskatāmā rezolūcija būtu varējusi iezīmēt vadlīnijas un ieteikumus, kas būtiski reģioniem ar strukturāliem un ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, kuri kavē to ekonomisko un sociālo attīstību. Taču šā jautājuma analizē tā slīd tikai pa virsu un neskar patiešām svarīgos jautājumus.

Atsaucoties tikai uz teritoriālo kohēziju, tā atstāj bez ievērības ekonomiskās un sociālās attīstības pamatpīlāra nozīmi — ekonomisko un sociālo kohēziju. Dokuments „atzinīgi vērtē teritoriālās kohēzijas iekļaušanu kā Savienības jaunu mērķi” — noteikumu, kas ietverts Lisabonas līgumā.

Kā daudzkārt esam jau norādījuši, jaunajiem kohēzijas mērķiem ir jāpiešķir jauni pietiekami finanšu resursi, lai tie nekļūtu par tukšiem vārdiem līgumos vai tikai propagandas izteicieniem. Tas nav noticis. Pašreizējie līdzekļi, kas piešķirti konverģences mērķim, ir izrādījušies nepietiekami, un politikas aspekti, kuriem ES ir pievērsusies, ir saasinājuši esošās asimetrijas, nevis tās novērsuši.

Lai gan kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām ir līdzīgi ierobežojumi un nelabvēlīgi apstākļi, katram reģionam jāveltī īpaša pieeja atbilstīgi atšķirībām un sevišķajām īpatnībām, kas tiem piemīt. Mēs varam tikai izteikt nožēlu par to, ka nav nevienas konkrētas atsauces uz attālākajiem reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo uzskatu, ka ir svarīgi aktualizēt jautājumu par visu ģeogrāfisko realitāšu, kas veido Eiropas Savienību, teritoriālo kohēziju un saskanīgu attīstību.

Es uzskatu, ka tikai lielāka Eiropas iestāžu, dalībvalstu un vietējo iestāžu koordinācija un spēcīgāka sadarbība var padarīt ģeogrāfiski un demogrāfiski nelabvēlīgas teritorijas par konkurētspējīgām. Jātur prātā arī katra reģiona īpašā īpatnība, lai taisnīgi un efektīvi pārdalītu resursus reģionālajai attīstībai. Eiropas Savienībai it īpaši jāseko salām, lai „izceltu” tās no marginalitātes, kas bieži tiek saistīta ar dzīvi uz salas.

Šajā nolūkā kohēzijas politikai jāizmanto arī citi politikas veidi, kuriem var būt svarīga ietekme uz šo teritoriju nākotni. Es atsaucos, piemēram, uz instrumentiem migrantu plūsmu regulēšanai, kam tādās salās kā Sicīlija ir būtiska ietekme uz reģiona sociālo un ekonomisko attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par 3. punktu (Grozījums Nr. 1, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), jo domāju, ka IKP ir jābūt vienam no galvenajiem, nevis vienīgajam kritērijam, pēc kura tiek lemts par tiesībām pretendēt uz reģionālās politikas palīdzību.

Es nobalsoju pret 4. punkta pirmo daļu un par otro daļu, jo domāju, ka juridiska un finanšu pamatshēma ir vajadzīga reģionālai politikai attiecībā uz kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas stratēģijas definīcija kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai veiksmīgi uzņemas uzdevumu pielāgot kohēzijas politikas īstenošanas pasākumus, pamatojoties uz tālāka kritērija, „teritorijas”, izvērtējumu. Šādai intervencei, manuprāt, izdodas piesaistīt īpašu uzmanību reģioniem ar teritoriālām īpatnībām, ko nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants, tomēr neatsakoties no svarīgās nozīmes, kāda ir iekšzemes kopprodukta rādītājam uz vienu iedzīvotāju kā kritērijam resursu piešķiršanai.

Komisijas paziņojuma nolūks, inter alia, ir vienkāršot pārvaldības organizāciju, kas pretējā gadījumā radītu risku, ka Eiropas intervences pasākumi tiek izšķiesti. Tas tomēr būtu bijis jāpapildina ar drosmīgāku mēģinājumu atvieglot kontroles procedūras, kas reāli traucē sistēmas funkcionalitātei.

Izdevumu pārredzamība nav mērķis, no kura mēs varam atteikties, bet tā jāpanāk ar mazāk birokrātisku pārraudzības sistēmu, kas labāk piemērota, lai reaģētu uz sistēmas vajadzībām, kura vēl nav saskaņota tā, lai nerastos nevienlīdzība Eiropas valstu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir padarījusi teritoriālās kohēzijas principu vēl dominējošāku un ir atklājusi īpašas bažas par asimetriskumu, kas pastāv dažādu reģionu starpā. Kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām jābūt ieguvējām īpašā statusa dēļ, kas ļauj pārvarēt tām piemītošos ierobežojošos faktorus. Tāpēc, lai šie reģioni labāk pielāgotos, Eiropas stratēģija, kas veicina visnelabvēlīgāko reģionu sociālo un ekonomisko attīstību, ir būtiska; tā jāīsteno, izmantojot īpašas programmas, kas ļauj šiem reģioniem pārvarēt savu atpalicību. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Dažādos dokumentos vienmēr tiek uzsvērts, ka lauku reģioniem, visnomaļākajiem reģioniem un — šajā gadījumā — kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām ir vajadzīga īpaša stratēģija vai pat subsīdijas. Tajā pašā laikā tomēr tiek veikti daudzi pasākumi, lai paātrinātu aizplūdi no šīm teritorijām. Mums tikai jāpadomā par tādām infrastruktūras problēmām kā sabiedriskais transports vai pasta pakalpojumi, kuru dēļ atsevišķi reģioni arvien vairāk tiek izolēti no ārējās pasaules un to iedzīvotājiem jāizmanto privātas automašīnas un līdzīgi risinājumi. Ja mēs negribam, ka mums ir novārtā atstātas teritorijas, kurās nav cilvēku, nepietiek subsidēt šīs teritorijas, piemēram, katru atsevišķi saistībā ar vietas aizsardzību. Tā vietā jāatrod ilgtspējīgs līdzsvars starp ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem trūkumiem. Domājot par to, rezolūcijas priekšlikumā ietvertās idejas ir atbalstāmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Kalnu reģioni ir izkaisīti pa visu ES, un šo reģionu, īpaši Alpu reģiona, raksturīga iezīme ir pievēršanās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Problēmas rodas arī arvien pieaugošās iedzīvotāju novecošanās dēļ, grūtību dēļ saistībā ar infrastruktūru un piekļūstamību pakalpojumiem un to pieejamību. Uz kalnu reģionu lauksaimniekiem ir īpaši liels spiediens, jo viņu izdevumi ir lieli un ienākumi samērā zemi. Tomēr viņiem ir ļoti svarīga nozīme ainavas saglabāšanā, ilgtspējīgā saimniekošanā, ekoloģiski tīras pārtikas ražošanā un Alpu tūrismā. Tas viss ir pienācīgi jāatzīst, un kalnu reģionu īpašās problēmas jāpārbauda. ES jāsāk nopietni aizsargāt kalnu lauksaimniecības nākotni un līdz ar to visu Alpu reģionu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Ķalnu teritorijas savu raksturīgo iezīmju dēļ saskaras ar īpašām grūtībām, tostarp īpaši ar strauju iedzīvotāju novecošanos, transporta grūtībām, apgrūtinātu energoapgādi un reģionālās integrācijas trūkumu. Pārstāvēdams Francijas dienvidrietumu vēlēšanu apgabalu Eiropas Parlamentā un īpaši izjuzdams problēmas, ar ko saskaras apgabali Pirenejos, es nobalsoju par rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Dokuments sevišķi aicina izveidot īpašu Eiropas politikas pamatshēmu, lai nodarbotos ar problēmām, ar kurām šīs teritorijas saskaras, lai ļautu tām labāk pārvarēt pastāvīgos traucējošos faktorus un pielāgot to attīstības modeli, vispilnīgākā veidā izmantojot vērtības, kas tajos ir. Tā pieprasa arī četru struktūrfondu, Kohēzijas fonda un citu Eiropas finanšu instrumentu labāku koordināciju, lai palielinātu to efektivitāti un tādējādi veicinātu šo teritoriju ekonomisko attīstību. Es atbalstu šos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atzinīgi vērtējam EP stingro atbalstu šai rezolūcijai, kurā iekļauta teritoriālā kohēzija kā jauns Savienības mērķis, kā arī jauns 174. pants. Ar tā pieņemšanu EP pauž uzskatu, ka 174. panta noteikumi jāizvērš īpašās attīstības stratēģijas līnijās un konkrētos pasākumos, kuru mērķis ir pārvarēt šo reģionu trūkumus un izmantot potenciālu, un uzskata, ka kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas veido homogēnas reģionu grupas un ka tām ir kopējas līdzīgas iezīmes, kas atšķir tās no citiem reģioniem; uzskata, ka tām pienākas īpašas reģionālas attīstības programmas; uzsver šajā sakarībā salu dalībvalstu, kas atrodas Savienības perifērijā, īpašo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Mēs esam par šo paziņojumu, jo ir svarīgi identificēt kopīgu Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai attīstībai. Mums jārosina iniciatīvas atbilstīgi eiroreģionu modelim, kas aptver teritorijas ar kopējām interesēm starp Itāliju un Franciju. Tieši sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nomaļās teritorijas rada grūtības cilvēkiem, kas tajās dzīvo, bet Eiropas ekonomikai ir būtiski tās saglabāt un aizsargāt kā svarīgas teritorijas no dabas viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski.(IT) Es nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ES līmenī ir vajadzīga īpaša Eiropas stratēģija kalnu un salu reģionu attīstībai — stratēģija, kas ņem vērā tādus aspektus kā, piemēram, ekonomikas un struktūru veicināšana, nodarbinātības politika, dabas resursu aizsardzība, civilā aizsardzība un vides un enerģētikas politika.

Teritoriālās kohēzijas princips ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, ko ieviesa Lisabonas līgums, lai mazinātu reģionālās atšķirības un novērstu dabiskus vai ģeogrāfiskus šķēršļus. Lai to panāktu, ir vajadzīgas konkrētas darbības un īpaša attīstības stratēģija. Ir jārada šiem reģioniem vienādas iespējas ar pārējo Eiropas Savienību. Viena no šādām iespējām varētu būt ilgtspējīga tūrisma veicināšana kalnu reģionos, tā radot svarīgu iztikas bāzi šo teritoriju iedzīvotājiem. Arī Eiropas ministru Madrides deklarācija 2010. gada 15. aprīlī uzsver īstenoto pasākumu efektīvāku koordināciju attiecībā uz tūrisma politiku un novatoriskāku ilgtspējīga un sociāla tūrisma veicināšanu Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībā ir daudzas reģionālas atšķirības attiecībā uz attīstības līmeņiem. Kā Eiropas solidaritātes izpausme teritoriālās kohēzijas mērķis vērsts uz šo atšķirību likvidēšanu un harmoniskas attīstības veicināšanu, izmantojot strukturālās regulēšanas finanšu līdzekļus un dažādu nozaru politikas pielāgošanu katra reģiona īpatnībai.

Kalnu reģioni, salas un reti apdzīvotas teritorijas ir reģioni ar īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem, un to sociālo un ekonomisko attīstību ietekmē dabiskās un ģeogrāfiskās iezīmes. Tāpēc tiem jāveltī īpaša uzmanība, tostarp ņemot vērā dažādus attīstības rādītājus papildus iekšzemes kopproduktam, kuri pienācīgi atspoguļo katra reģiona konkrētās īpatnības; atsakoties no bargajiem kritērijiem, kas nosaka tiesības pretendēt uz pārrobežu sadarbības programmām; koordinējot dažādos finanšu līdzekļu avotus un attīstot vertikālu pieeju visu līmeņu valdību iesaistīšanā.

Saistībā ar šo tādi paši apsvērumi norāda, ka arī visnomaļākajiem reģioniem, kam ir dažas līdzīgas iezīmes ar šiem reģioniem, pienākas rezolūcijā ietverto priekšlikumu piemērošana atbilstoši konkrētā reģiona īpatnībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski.(DE) Es nebalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka mēs tagad pieredzam tādus stratēgiju uzplūdus — Donavas baseinam, Baltijas jūrai, Melnajai jūrai un Vidusjūrai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un citos līdzīgos jautājumos —, ka mums drīz vajadzēs stratēģiju stratēģijām, lai varētu tām izsekot. Atbalsts attālām teritorijām ir ticis iekļauts pat Lisabonas līgumā, un tāpēc tam ir pašam savs tiesību princips, un tas ir arī īpašas kohēzijas politikas uzmanības centrā, ko atbalsta daudzas Komisijas iniciatīvas un lēmumi, kurus pieņēmusi Padome un Parlaments. Mums vajadzīgi tikai skaidri lēmumi Eiropas līmenī attiecībā uz kohēzijas politikas turpināšanu pēc 2013. gada. Tādā veidā tiktu ņemts vērā arī atbalsts kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām. Mums tomēr nav vajadzīgi rezolūciju priekšlikumu plūdi par atsevišķiem jautājumiem, kuri kalpo tikai reālā mērķa graušanai un kuriem pašlaik nav pamata.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika