Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 22. septembris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 09.05)

2. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

3. Eiropadomes 2010. gada 16. septembra sanāksmes secinājumi (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas ziņojumi: Eiropadomes 2010. gada 16. septembra sanāksmes secinājumi.

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes sanāksme 16. septembrī tika sasaukta galvenokārt tādēļ, lai apspriestu Eiropas Savienības ārējās attiecības. Pusdienu laikā mums bija arī plānota īsa apspriede par ekonomikas pārvaldības darba grupu un neplānota diskusija par romu (čigānu) stāvokli. Atļaujiet man tās aplūkot visas pēc kārtas.

Vispirms par ārlietām. Stājoties amatā pirms astoņiem mēnešiem un apmeklējot mūsu galvaspilsētas, es pamanīju zināmu vilšanos pēc Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes. Varēja manīt, ka Eiropas Savienība ir atstumta. Mūsu ekonomikas perspektīvas nebija labas, turpretī citu pasaules valstu ekonomikas strauji pieauga. Turklāt mēs sākām saprast, ka attīstības valstu ekonomikas spēks kļūst par reālu politisko varu. Arī G20, lai gan izveidota pēc Eiropas Savienības iniciatīvas, apliecina šo tendenci, tāpat kā debates par pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā. Tas mūs ietekmē: mūsu un jauno spēlētāju intereses un pasaules uzskati ne vienmēr ir vienādi.

Lisabonas līgums paredz, ka Eiropas Padome nosaka Savienības stratēģiskās intereses un norāda citu iestāžu darba stratēģisko virzību. Es priecājos, ka visi valstu vai valdību vadītāji piekrita to uzņemties un padziļināti iesaistīties Eiropas Savienības ārpolitikā. Viņi vēlas lielāku Eiropadomes līdzdalību. Viņi vēlas uzņemties savus pienākumus kā šīs Eiropas Savienības institūcijas dalībnieki.

Ko mēs apspriedām? Man šķita, ka vispirms ir steidzami jārisina mūsu stratēģiskās partnerattiecības. Šajā jautājumā vispārējiem mērķiem bija jāizvēlas konkrēti līdzekļi, lai panāktu reālu progresu. Tādēļ mēs īsi runājām par to, kā vislabāk izmantot Lisabonas līgumu ar jaunā Ārējās darbības dienesta palīdzību. Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai pateiktos Parlamentam par tā darbu, nodrošinot vienošanos par to.

Kā mēs varam pārliecināties, ka Briselē un galvaspilsētās notiekošais ir vērsts vienā virzienā? Kā varētu labāk saskaņot dažādu spēlētāju darbību Briselē? Kā mēs varam apvienot dažādos aspektus mūsu attiecībās ar partneriem — piemēram, augstākā līmeņa sanāksmju laikā, — tādās jomās kā ekonomika, klimats, vērtības un drošība?

Par koku spriež pēc tā augļiem. Vai, sadarbojoties ar partneriem, mēs ievērojam attiecību viens pret vienu? Mēs nosakām prioritātes vairākos aktuālos jautājumos. Samitos ar trešām valstīm mūsu galveno vēstījumu pamatā ir jābūt īpašām sarunām un kompromisiem. Starp citiem Eiropadomē apspriestajiem jautājumiem esmu fiksējis šādus:

Pirmkārt, šis ir procesa sākums. Otrkārt, mūsu galvenās idejas vajadzētu apstiprināt Eiropas Padomē, sagatavot un īstenot Ārlietu Padomei, Komisijai un Augstajai pārstāvei, tāpat kā mēs jau gatavojam G20 sanāksmes Eiropadomē. Mans trešais jautājums ir, ka attiecībā uz mūsu partneriem „savstarpīgums” ir atslēgas vārds. Mēs varam runāt arī par „apzinātu savstarpēju ieinteresētību”. Vispārējais viedoklis ir tāds, ka tās vēl nav. Mēs visi uzstājam uz rezultātiem un svirām. Mums ir jāpārvērš mērķi konkrētos rezultātos. Mums ir stratēģiskie partneri, bet mums ir vajadzīga vienotāka stratēģija.

Mēs esam izstrādājuši idejas par to, kādu nostāju paust attiecībās ar Ķīnu un kā tās uzlabot. Eiropas Padomes apspriedē pēc divām nedēļām, kad Komisijas priekšsēdētājs un es tiksimies ar Ķīnas premjerministru Briselē, mēs runāsim ne tikai „Briseles” vārdā. Mēs varēsim pārstāvēt 27 dalībvalstis.

Mēs pieskārāmies arī citām gaidāmajām sanāksmēm: gan G20 sanāksmei Seulā, gan ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei; — abas notiks novembrī, un abas ir būtiskas globālās ekonomikas perspektīvā. Mēs turpināsim gatavoties šīm sanāksmēm Eiropadomē 28. un 29. oktobrī. Francijas prezidents — nākamais priekšsēdētājs — aplūkoja dažas no savām idejām attiecībā uz G20 2011. gadā. Viņš saņēma mūsu pilnīgu atbalstu, lai izveidotu jaunu stimulu G8/G20 sanāksmēm, uzsverot, ka tām jākļūst par procesu, ne tikai par notikumu.

Par Tuvajiem Austrumiem: Tuvo Austrumu miera sarunu panākumi ir stratēģiski svarīgi Eiropas Savienībai. Mēs pieņēmām īpašu deklarāciju šajā jautājumā saskaņā ar mūsu kopējo 2009. gada decembra nostāju. Mēs esam iesaistīti šajā procesā, izmantojot valstu četrinieku.

Ļoti liela nozīme ir mūsu kaimiņvalstīm, piemēram, Rietumbalkānos, un to Eiropas perspektīvai, kā arī Austrumu partnerībai. Mūsu reputācija pasaulē sākas ar stabilitāti mūsu kontinentā. Ja mēs gribam būt pasaules mēroga spēlētāji, mums jābūt reģionālajiem spēlētājiem.

No šā brīža mēs Eiropas Padomē apspriedīsim ārpolitiku šajā gaisotnē. Mēs varam būt uzticami un stipri, ja esam vienoti. Mēs parādījām savu vienotību, paužot 27 valstu nostāju par papildu sankcijām pret Irānu, kas nebija pašsaprotami, un ļoti svarīgajā ANO rezolūcijā par dialogu starp Serbiju un Kosovu, kas ir ārkārtīgi svarīgi Rietumbalkāniem.

Papildus stratēģijas un mūsu kopējās pieejas apspriešanai mēs nonācām pie secinājumiem arī divos īpašos jautājumos: Dienvidkoreja un Pakistāna. Tā mēs apliecinājām, ka Eiropas Savienība var uzreiz risināt lielus stratēģisku interešu jautājumus.

Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju ir jautājums ar lielu ārpolitisku nozīmi. Tas saistīts ar vitāli svarīgajām attiecībām ar mūsu astoto lielāko tirdzniecības partneri un plašāk — ar visu Āzijas ekonomiku. Jau trīs gadus vienošanās ir bijusi ļoti tuvu, un mēs to panākam tagad. Eiropas eksportētājiem tā ietaupīs EUR 1,6 miljardus izmaksu ik gadu, tāpēc šī ir laba ziņa mūsu eksporta rūpniecības nozarēm un līdz ar to nodarbinātībai un izaugsmei Eiropā.

Attiecībā uz Pakistānu mēs vēlamies sniegt maksimālu atbalstu šai valstij, kad to tik smagi ir skāruši postoši plūdi. Vairāk palīdzības un tirdzniecības; mēs vēlamies, lai Pakistāna tagad atgūtos un attīstītu ekonomiku. Mēs ievērojami palielināsim tirgus pieejamību. C. Ashton palīdzēja mums panākt vienošanos par šo svarīgo deklarāciju.

Otrais jautājums: darba grupa. Eiropas Padomes pusdienu laikā mēs runājām par ekonomiku, par pamatu politiskās ietekmes veidošanai. Pirmajā pusgadā Eiropas Padome risināja aktuālus ekonomikas jautājumus. Mūsu ekonomikas stāvoklis tagad uzlabojies, bet darbs vēl nav beidzies.

Pusdienu laikā es informēju savus kolēģus par paveikto darba grupā par ekonomikas pārvaldību. Es par to stāstīju vakar šeit, Parlamentā. Visu valstu vai valdību vadītāji vēlas turpināt darbu un saglabāt impulsu.

Mums ir liela vienprātība dažos svarīgākajos jautājumos, piemēram, par makroekonomikas uzraudzības sistēmu. Ar to tiks uzraudzīts un koriģēts līdzsvars, „burbuļu” risks un konkurētspējas atšķirības. Ir arī vienošanās par valstu fiskālo sistēmu stiprināšanu, par Eiropas budžeta noteikumu iekļaušanu valstu tiesību aktos un par principu, kuru sauc par Eiropas semestri. Mēs esam guvuši panākumus arī attiecībā uz sankcijām, pat ja pie tām vēl ir jāstrādā. Kā vakar sanāksmē ar septiņiem jūsu komiteju priekšsēdētājiem un grupu vadītājiem paskaidroju sīkāk, tas nozīmē mūsu Ekonomikas un monetārās savienības ā pīlāra stiprināšanu.

Lai gan daži apgalvoja, ka mūsu darbs pie tā ir bijis lēns, mēs faktiski esam atrisinājuši ļoti daudz jautājumu ļoti īsā laikā. Salīdzinot ar sarunām, kurās izveidoja Stabilitātes un izaugsmes paktu 1997. gadā, un tā pārskatīšanu 2005. gadā, mēs virzāmies ļoti ātri, neraugoties uz jautājumu sarežģītību. Es iesniegšu vispārējā ziņojuma projektu darba grupai 27. septembrī. Mēs pabeigsim diskusijas oktobra vidū, lai Eiropadome varētu nonākt pie secinājuma 28.-29. oktobra sanāksmē. Komisija plāno iesniegt likumdošanas priekšlikumus līdz septembra beigām saskaņā ar tās iniciatīvas tiesībām — priekšlikumus, kuri, protams, tiks iesniegti jūsu Parlamentam izskatīšanai un pieņemšanai saskaņā ar likumdošanas procedūru.

Šie Komisijas priekšlikumi var pozitīvi veicināt impulsa saglabāšanu. Šā gada pavasarī mēs uzvarējām kaujā par eiro. Esmu pārliecināts, ka nākamajā mēnesī mēs izdarīsim galīgos pareizos secinājumus saistībā ar šo krīzi.

Trešais temats: romi. Pusdienu laikā mēs apspriedām tematu, kas jūs īpaši interesē. Tika panākts ap galdu sēdošo konsenss attiecībā uz pieciem punktiem, kas netika interpretēti kā formāls Padomes secinājums.

Pirmkārt, dalībvalstij ir tiesības un pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskumu tās teritorijā. Otrkārt, Komisijai ir tiesības un, protams, pienākums nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro ES tiesību aktus, un tai ir tiesības un, protams, pienākums veikt izmeklēšanu. Treškārt, mēs ņēmām vērā paziņojumu, ar kuru Komisijas priekšsēdētājs nāca klajā Eiropadomes priekšvakarā. Ceturtkārt, cieņa ir būtiska norma attiecībās starp dalībvalstīm un Komisiju. Piektkārt, nākamajā Eiropadomes sanāksmē mēs apspriedīsim jautājumu par romu integrāciju.

Jebkādas diskriminācijas uz tautības vai etniskās izcelsmes pamata aizliegums ir Eiropas Savienības pamatprincips. Cilvēka cieņa ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Eiropadomes sanāksmes nevar uzskatīt par augstākā līmeņa sanāksmēm, bet gan par regulārām — pat ikdienas — Savienības iestādes sanāksmēm. Patiešām, atļaujiet man uzsvērt pašlaik, kad Parlamentā ir atjaunota diskusija par Kopienas metodi, ka Eiropadome ir mūsu Savienības iestāde, nevis vēl viena augstākā līmeņa sanāksme kā G8 un G20. Tā ir iekļauta Eiropas Savienības iestāžu sistēmā, bet tā sniedz Savienībai dalībvalstu augstākā politiskā līmeņa ieguldījumus, un tas dod dalībvalstīm piederības un dalības Eiropas Savienībā sajūtu un pastiprina apņemšanos gūt panākumus.

Tā ietver ne tikai valstu vai valdību vadītājus, bet arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. To bieži vien apmeklē Eiropas Centrālās bankas prezidents. Kopš Lisabonas līguma noslēgšanas to vada persona, kas nepārstāv vienlaikus kādu no dalībvalstīm, bet kurai ir jāstrādā gan Eiropadomē, gan ciešā sadarbībā ar citām iestādēm, lai panāktu vienošanās Eiropas vispārējās interesēs. Tādēļ es ieguldu laiku un enerģiju, lai uzturētu pastāvīgus kontaktus ar citu iestāžu priekšsēdētājiem, jo īpaši ar Komisijas priekšsēdētāju, rotējošo Padomes prezidentūru, Centrālo banku, Eirogrupu un, protams, jums, priekšsēdētāja kungs, kā arī ar politisko grupu vadītājiem un Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem, kas krietni pārsniedz līgumā paredzēto.

Mēs patiešām strādājam vispārējās Eiropas interesēs. Visu Eiropas iestāžu centieni pēdējos mēnešos ir sākuši sniegt rezultātus. Mūsu ekonomika atgūstas neparedzētā tempā. Uzticēšanās atgriežas pamazām, bet pārliecinoši. Es pateicos Eiropas Parlamentam par sadarbību uzticības atjaunošanā ar tiesību aktiem par finanšu uzraudzību.

Daudzas dalībvalstis ir iesaistītas reformu programmās. Es atzinīgi vērtēju to valstu valdības, kas veic drosmīgus soļus ļoti grūtos politiskos apstākļos. Vairumā dalībvalstu krīze nav beigusies, jo īpaši nodarbinātības jomā, lai gan ir uzlabojums. Mūsu situācija pašlaik ir labāka, nekā tā bija līdz vasaras sākumam. Daudz darba vēl jāpaveic. Cienījamie kolēģi, mēs to paveiksim!

(Aplausi)

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, Parlaments vienmēr ir paudis skaidru nostāju, ka viens no galvenajiem Lisabonas līguma mērķiem ir veidot spēcīgāku ES starptautiskā mērogā, un Komisija pilnībā atbalsta šo mērķi. ES nozīmes palielināšana Eiropai nāk par labu un, manuprāt, tas nāk par labu visai pasaulei. Tas ļauj mums veicināt mūsu intereses, aizstāvēt mūsu vērtības un sniegt savu ieguldījumu pasaules mēroga centienos, lai risinātu kopīgās problēmas: no klimata pārmaiņām līdz drošībai un no līdzekļu trūkuma līdz izejai no ekonomikas krīzes.

Mums ir iespējas, un mums ir pienākumi, un Lisabonas līgums mums ir devis līdzekļus mērķu sasniegšanai abos. Kā mums visiem zināms, šis darbs turpinās; mājās mums ir jāmācās izmantot Lisabonas struktūras, lai panāktu vislabākos rezultātus. Mums ir jārāda mūsu partneriem, ka ES ir pārliecinošs sarunu biedrs. Tas nenotiek vienā dienā, bet pagājušās nedēļas Eiropadome bija svarīgs pakāpiens virzībā uz šo mērķi.

Deviņos mēnešos pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs esam panākuši būtisku progresu. Baronese C. Ashton tagad pārstāv Eiropu pasaules mērogā, un, saņemot Parlamenta atbalstu, manuprāt, Eiropas Ārējās darbības dienests drīz būs izveidots un darbosies. ES iestādes ir pakāpeniski pārņēmušas rotējošās prezidentūras pārstāvības un koordinēšanas funkcijas.

Eiropadome noteica nākamos soļus gan par procedūras jautājumiem, gan pēc būtības. Jo īpaši tika atzīts, ka ES ir jādara vairāk, lai panāktu konsekventu un saskaņotu politiku attiecībā uz stratēģiskajiem partneriem. Tā var sākt pievērsties tieši Ķīnai. Eiropadomei bija ļoti svarīgi atsākt veidot pastāvīgu kopēju pieeju. Mums visiem ir zināms, ar kādām problēmām bija jāsastopas: bezprivatizācijas — „Ziemassvētku eglītes” pieeja liecina mūsu partneriem, ka mēs nevaram īsti vienoties par to, ko patiesi vēlamies, un ka nesaskanīgie ziņojumi starp ES un dalībvalstīm vājina mūsu nostāju.

Mums ir jāpanāk, lai tad, kad priekšsēdētājs H. Van Rompuy un Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso uzstājas ES samitos, viņi to dara ar īstas vienprātības pilnvarām, kas pamatojas uz ES un dalībvalstu vienotiem plāniem par kopīgu darba kārtību. Tātad Komisija uzskata, ka tas bija svarīgs pirmais solis, lai atzītu, ka jānosaka specifiskās intereses mūsu attiecībās ar katru no mūsu stratēģiskajiem partneriem, un tagad saprastu, kā nodrošināt, lai šis vēstījums attiecīgi sasniegtu mūsu partnerus visā pasaulē.

Mums ir jāsāk ieviest šo garu galvenajos samitos šā gada rudenī ar Ķīnu, Indiju, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī G20, Āzijas – Eiropas sanāksmē un ES – Āfrikas samitā. Visos šajos pasākumos ir vajadzīga demokrātijas dimensija, kuras virzīšana ir šā Parlamenta interesēs.

Par galveno jautājumu tika atzīta tirdzniecība. Tas bija spēcīgs simbols, ka Eiropadomes sanāksmes laikā tika noslēgta vienošanās par ES tālejošo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju. Tas liecina par to, kas ir iespējams: vienošanās, kas nebija viegla, bet kas paver izredzes milzīgiem komerciāliem ieguvumiem.

Tika arī nolemts, ka mums vajadzētu atrast veidus, kā, izmantojot tirdzniecību, palīdzēt Pakistānai. Mēs jau daudz darām humānās palīdzības un attīstības palīdzības jomā, kam būs izšķiroša nozīme šīs valsts atjaunošanā. Bet būtu pareizi arī teikt, ka mums jāpalīdz Pakistānas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā ar tirdzniecības pasākumiem, un Komisija izvirzīs konkrētus priekšlikumus nākamajā mēnesī.

Gaidāmā Francijas prezidentūra G20 un G8 samitos tika uzskatīta par īpaši labu iespēju nodrošināt, lai Eiropas mērķi būtu izcili. Komisija ir apņēmusies to izmantot kā svarīgu ES platformu nākamajam gadam.

Vēlos teikt arī dažus vārdus par diviem citiem jautājumiem. Par ekonomikas pārvaldību: darba grupas darbu vada priekšsēdētājs H. Van Rompuy, un Komisijas detalizētu priekšlikumu sagatavošana nozīmē to, ka kopš maija mēs esam veikuši garu ceļu. Nākamajā nedēļā Komisija iesniegs priekšlikumus. Tagad ir īstais laiks mums sākt koplēmuma posmu, lai detalizēti izskatītu likumdošanas priekšlikumus, lai līdz nākamā gada vidum jaunā sistēma būtu jau ieviesta.

Es zinu, ka Parlaments pilnībā apzinās: ir vēlams ātrāk sākt izskatīt šos priekšlikumus. Likumdošanas paketei būs trīs mērķi. Pirmkārt, pastiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu no dalībvalstu puses. Otrkārt, paplašināt ekonomikas uzraudzību, lai novērstu nestabilitāti, un, treškārt, uzlabot ekonomikas uzraudzības darbu, izmantojot likumu ievērošanas stimulus un finanšu sankcijas, kas tiek piemērotas progresīvi un taisnīgi, kā arī pietiekami agri, lai būtu efektīvas. Tās lielā mērā veicina uzticību mūsu ekonomikas pārvaldības efektivitātei, jo īpaši eiro zonā. Šī programma tiks padziļināta vēl vairāk, kad Darba grupa nākamajā mēnesī sniegs galīgo ziņojumu Eiropadomei.

Visbeidzot, jautājums par romiem. Es vienkārši vēlos pateikt vienu: Komisija šeit ir atbildīga kā līgumu izpildes uzraudzītāja. Mēs diezgan skaidri zinām savus pienākumus. Mēs nepieļausim Kopienas tiesību aktu neievērošanu un pilnībā aizstāvēsim mūsu Eiropas vērtības. Mēs esam strādājuši, lai noteiktu, vai ES tiesību akti par brīvu pārvietošanos un par diskriminācijas apkarošanu ir ievēroti, un pašlaik notiek juridiskā analīze. Ļoti drīz šo analīzi izskatīs kolēģija pati.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst to, kas ir ļoti svarīga, es teiktu — būtiska — šīs diskusijas daļa: romu nožēlojamā stāvokļa atvieglošana un viņu integrācijas uzlabošana. Tāpēc mēs tajā pašā laikā meklējam iespējas, kā sekot līdzi mūsu aprīļa priekšlikumiem izmantot ES līdzekļus, lai sniegtu reālu palīdzību romu integrēšanā. Mēs esam izveidojuši darba grupu, lai noskaidrotu, kā mēs varam veikt reālus pasākumus, lai atbalstītu integrēšanu. Darba grupa šorīt tiekas pirmo reizi un savus pirmos atzinumus sniegs līdz šā gada beigām. Es zinu, ka Parlaments vēlas regulāri saņemt informāciju par progresu, un Komisija to sniegs.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, šī Eiropadome apsprieda, kā nostiprināt mūsu spēju rīkoties ārēji un iekšēji un nodrošināt labākus rezultātus ES iedzīvotājiem. Pie visiem šiem jautājumiem, acīmredzams, Eiropas Savienības iestādes un instrumenti strādā, kā līgumā paredzēts. Komisija cer sadarboties ar Parlamentu, padziļināt šo darbu, un nodrošināt efektīvu politikas izstrādi.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Buzek kungs, Van Rompuy kungs, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Eiropas Padome ir apspriedusi Eiropas Savienības attiecības ar tās partneriem pasaulē un ekonomikas pārvaldību. Tomēr lielākoties sabiedriskā doma ir bijusi ieinteresēta debatēs par romiem. Vēlos atkārtoti paust manas grupas nostāju šajā jautājumā.

Pirmkārt, katrai dalībvalstij ir jāievēro Eiropas likums, un Eiropas Komisijai, līgumu aizstāvei, tas ir jānodrošina pēc iespējas objektīvākā veidā. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienlīdzīgas likuma priekšā. Tas ir Eiropas spēks. Ņemot vērā šos nosacījumus, mēs atbalstām Komisijas lēmumu pieprasīt paskaidrojumus no Francijas par tās veiktajiem pasākumiem, un mums nav šaubu, ka Francija reaģēs ar vislielāko rūpību.

Otrkārt, Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa pauž nožēlu par lingvistiskām nesaskaņām, kas radušās saistībā ar šo lietu, un cer, ka par šādu simbolisku tematu atbildības un solidaritātes vērtības, kuras pauž Eiropas Savienība, kā arī objektivitāte un savstarpēja cieņa joprojām būs rīcības kodekss attiecībās starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm.

Visbeidzot, mana grupa vēlreiz aicina noteikt un īstenot Eiropas risinājumus — Kopienas risinājumus —, lai integrētu visas mazākumtautības Eiropā, jo, kā mēs labi zinām, pašreizējā krīze ir atklājusi nopietnu nemieru attiecībās starp šīm minoritātēm un iedzīvotājiem viņu mītnes valstīs.

Dāmas un kungi! Lai gan visiem mūsu līdzpilsoņiem ir jābūt iespējai izmantot savas tiesības, viņiem ir jāievēro arī savas saistības. Jā, iedzīvotāju pārvietošanās ir tiesības, un Parlaments tās ir aizstāvējis pārāk daudz, lai no tām šodien atteiktos. No otras puses, likumu ievērošana, integrēšanās mītnes zemē, bērnu reģistrēšana skolā, pārliecināšanās, ka tie to apmeklē, un citu labklājības ievērošana ir arī pienākumi, no kuriem neko, absolūti neko, nedrīkst atņemt.

Tāds ir jautājums, un tāda ir PPE grupas nostāja, kas pamatojas uz principiem un vērtībām un kas pārsniedz „partizānu kritiku”, kurai, jāteic, daži ir nodevušies šajās pēdējās dienās.

Man vēl ir divas minūtes, lai aplūkotu divas svarīgas tēmas, kas tika apspriestas Eiropadomes sanāksmē pagājušajā piektdienā: mūsu vieta pasaulē un ekonomikas pārvaldība.

Attiecībā uz pirmo punktu: kā mēs varam vēl ilgāk pieņemt to, ka, lai gan Eiropa ir viena no galvenajām pasaules lielvarām, kuru, iespējams, visvairāk ciena par tās pieeju cilvēktiesībām un daudzpusībai, tai vairs nav teikšanas globālā mērogā? Es atkārtoju: mēs esam lielākais donors Palestīnai, bet mēs neesam pie sarunu galda. Van Rompuy kungs, mums ir jāpanāk, ka tas mainās.

Padomes secinājumos ir daži interesanti izpētes virzieni, bet, kā mēs zinām, ir reāli jāpārskata mūsu modus operandi, lai izdarītu gaidīto kvantitatīvo lēcienu. Es šeit domāju politisko gribu realizēt ietekmi par vienotu spēku, nevis par iespēju apkopot 27 pretrunīgas diplomātijas. Tas nozīmē Kopienas metodi, un attiecībā uz to, Van Rompuy kungs, mēs paļaujamies uz jums. Tas nav slikts vārds, tas ir veids, kā Eiropas Savienība var kļūt spēcīga un atzīta visā pasaulē.

Ar to es domāju mūsu cilvēkresursus, kas ir jāracionalizē, un ārējie pakalpojumi ir pirmais solis pareizajā virzienā. Visbeidzot, es domāju par mūsu finanšu resursiem, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā, kuri ir jātērē mērķtiecīgāk, un tādēļ mums ir jāvelta lielākas pūles, lai apvienotu resursus. Mēs esam tālu no tā, ļoti tālu. Es vēlos mudināt dalībvalstis turpmākajos mēnešos īstenot vismaz dažus no šajos secinājumos ietvertajiem mērķiem.

Visbeidzot, par ekonomikas pārvaldību: mana grupa atbalsta H. Van Rompuy darba grupas sākotnējo darbību un jo īpaši Stabilitātes pakta noteikumu stingru piemērošanu, kā arī preventīvās sankcijas. Mums ir jāgūst mācība no finanšu krīzes un no ilūzijām, ar kurām mēs maldinājām sevi, atdalot finanšu pārvaldību no ekonomikas un sociālās pārvaldības. Abām ir jābūt saistītām.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Es uzmanīgi klausījos jūsu runu, kuras kopsavilkums varētu būt „viss ir kārtībā. Padomē nav problēmu.” Es atzīstu, ka jūs tur bijāt, bet es ne. Jūs bijāt tiešs diskusiju liecinieks, bet es nebiju. Tomēr mana izpratne par Eiropadomi ir nedaudz atšķirīga no tās, kuru jūs šeit izklāstījāt.

Manuprāt, mēs piedzīvojām — vismaz divos gadījumos — valdību vadītāju sacelšanos pret Eiropas realitāti. Četras pamatbrīvības, kuras garantē Māstrihtas līgums, ir pakalpojumu, kapitāla, preču un cilvēku brīvu aprite. Man ir radies iespaids, ka Eiropas Savienībā mums ir jāpiešķir vismaz tāda pati nozīme personu brīvai kustībai, kādu mēs piešķiram kapitāla brīvai apritei. Es dažreiz vēlētos arī, lai pret kapitāla apriti izturētos ar tādu pašu uzmanību, kā Eiropā izturas pret personu brīvu pārvietošanos.

(Aplausi)

Tomēr faktiski mēs redzam — un jūs to minējāt, tomēr neizskaidrojāt —, ka procesā, kurā mēs šobrīd atrodamies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, iestādes cīnās par savām varas pozīcijām. Mēs redzam, ka Padome ir jauna iestāde, kuru pārstāvat Jūs, jo tā Eiropas Padome, kura sastāv no valstu vai valdību vadītājiem, kā iestāde pastāv tikai kopš Lisabonas līguma. Šī jaunā iestāde cenšas nostiprināt savas varas pozīcijas. Tas nav negodīgi, visas iestādes dara to pašu, bet saistībā ar to, kas notiek Eiropadomē, ir milzīgs risks, ka šajā „pēc Lisabonas” procesā Eiropas Savienībai nodotās pilnvaras, Kopienas iestādēm ar šo līgumu nodotās pilnvaras tiks pakļautas apstiprināšanai Eiropadomē — manā iepriekšējā runā šeit es to aplūkoju kā direktoru valdību. Tieši tāds ir nepareizais veids, kā to veidot. Jūs nevarat, no vienas puses — kā tas ir izdarīts —, pasludināt, ka mums ir vajadzīgi kopīgi Eiropas paziņojumi, kopīga Eiropas rīcība un vienota Eiropas nostāja, piemēram, starptautiskajā politikā, starptautiskajā diplomātijā un starptautiskajā tirdzniecībā, bet, no otras puses, sacīt: „...bet tikai tad, ja tas atbilst manas valsts interesēm. Ja tas neatbilst valsts interesēm, ja tas nav lietderīgi saistībā ar iekšzemes politiku, tad mēs to nevēlamies.” Tomēr tieši tas pašlaik notiek Eiropas Savienībā, un es varētu piebilst, ka ne tikai kādā atsevišķā valstī. Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupā ir lielākā daļa valdību; arī Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā Eiropas Parlamentā ir valdības. Visas valdības reaģē vienādi. Tā nav ideoloģiska reakcija, bet institucionāla. Šis institucionālais risks apdraud Eiropu kopumā.

Eiropas Parlamenta uzdevums — un līdz ar to aicinājums visām grupām — ir ar lielu balsu vairākumu noteikt, ka mēs vēlamies to, ko Daul kungs nosauca par Kopienas metodi, kas nav nekas cits kā vienotu pilnvaru transponēšana un īstenošana problēmu risināšanai, kuras jāpiemēro saskaņotā veidā Eiropas līmenī. Vai kāds šeit vēl var iedomāties, ka mums ir iespēja atrisināt jebkāda veida monetārās politikas problēmas valstu līmenī? Atbilde ir „nē”. Vai klimata problēmas varētu atrisināt valsts līmenī? Nē. Vai pasaules tirdzniecības politikas problēmas būtu jārisina katrai dalībvalstij atsevišķi? Protams, mēs varam runāt ar Ķīnu kā ES — kā ES ar 500 miljoniem iedzīvotāju un ar 27 valstu apvienotas ekonomikas spēku. Tas ir viens variants. Mēs varētu sevi sadalīt arī mazākās vienībās, kurās Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Latvija, Kipra un Malta rīkotos atsevišķi. Arī tas ir iespējams. Es nedomāju, ka uz Ķīnu tas atstātu lielu iespaidu, Van Rompuy kungs. Tāpēc mums ir vajadzīga Kopienas metode, un, manuprāt, Parlamenta uzdevums ir nodrošināt šīs Kopienas metodes izmantošanu. Komisija ar J. M. Barroso paziņojumu romu jautājumā pirmo reizi ir parādījusi, ka ir gatava cīnīties. Mēs risinām romu problēmu, un mums tā ir jāatrisina. Šis Parlaments to atrisinās, tāpat kā mēs visi šeit esam teikuši: cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tas attiecas arī uz problemātiskām minoritātēm. Tādēļ mēs neļausim romu jautājumam atslābt.

Tomēr mūsu nākamie izaicinājumi parādās pavisam citur — finanšu plānā —, un es varu tagad jums teikt, ka attiecībā uz to pret renacionalizācijas stratēģiju tiks vērsta plaša visa Eiropas Parlamenta pretestība.

(Aplausi)

(Runātājs piekrita atbildēt uz "zilās kartītes" jautājumu (Reglamenta 149. panta 8. punkts).)

  Krisztina Morvai (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mans jautājums Schulz kungam ir ļoti vienkāršs: kā var pilnīgi atstāta novārtā mūsu dalībvalstu iedzīvotāju idejas un viedokļus valsts līmenī? Pēc viņa domām, kā tas saskan ar demokrātijas pamatidejām, ka lēmumi ES līmenī, lielākoties neievēlētu personu lēmumi, var dominēt pār pilsoņu gribu? Tas ir ļoti vienkāršs jautājums, manuprāt.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Katrai valstij, kura pamatojas uz tiesiskumu, ir pienākums nodrošināt, ka tiek īstenoti tās kompetencē esošie tiesību akti. Tādēļ es simtprocentīgi piekrītu tiem, kuri saka: ja atsevišķos gadījumos atsevišķiem iedzīvotājiem ir problēmas — neatkarīgi no tā, kādā ES dalībvalstī viņi ir, — šai dalībvalstij un tās iestādēm ir pienākums risināt šīs problēmas, un, ja šīs problēmas ir krimināltiesiska rakstura, tad tām šajā saistībā ir jāturpina kriminālprocess.

Tas savukārt attiecas arī uz mūsu kopējo Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu. Valstīm, kas pamatojas uz tiesiskumu un ir šīs juridiskās kopienas dalībnieces, ir pienākums arī akceptēt Eiropas Savienības likumu un, ja nepieciešams, īstenot to. Tieši to mēs aicinām šajā konkrētajā gadījumā ar romiem. Ne vairāk.

(Aplausi)

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties priekšsēdētājam H. Van Rompuy par ziņojumu par šo svarīgo Padomes sanāksmi. Es gribu sākt ar viņa uzstāšanās pēdējo daļu — romu jautājumu.

Es teiktu ļoti skaidri un personīgi manam kolēģim no PPE grupas J. Daul, ka Komisija ir rīkojusies pareizi romu jautājumā, un mums to nevajadzētu kritizēt. Mums ir jāpalīdz Komisijai šajā cīņā. Es aicinu Komisiju turēties pie sava viedokļa, jo mēs šodien saskaramies ar būtisku jautājumu.

Eiropas Savienībā vērtības ir tikpat svarīgas kā tirgus noteikumi, un ir svarīgi, ka visi arī redz, ka Komisija pret visām dalībvalstīm — gan mazām, gan lielām —izturas vienādi. Kad runa ir par vērtībām, nav atšķirības starp mazām un lielām dalībvalstīm. Visām ir jāpiemēro vienādi noteikumi.

Diemžēl tā ir taisnība, ka šis jautājums mazliet laupīja uzmanību Eiropas augstākā līmeņa sanāksmei, bet politikā tā notiek. Protams, Eiropā dienas aktualitātes bieži laupa uzmanību. Tas, protams, ir žēl, jo jautājumā par ekonomikas pārvaldību mēs nevaram tērēt laiku. Mēs nevaram atļauties jaunu ekonomikas un finanšu krīzi, nepieņemot jaunus instrumentus attiecībā uz ekonomikas pārvaldību.

Mēs zinām, ka monetārais pīlārs nevar darboties bez ā pīlāra. Ja aplūkojam likmju starpību šodien, tad starpība starp Vācijas procentu likmēm un pārējām procentu likmēm joprojām ir ļoti liela. Pēc iespējas ātrāk mums ir jāizstrādā ekonomikas pārvaldības pakete, un es ceru, ka Komisija nāks ar to klajā, kā solīts, 29. septembrī.

Manuprāt, lai būtu ticama — jo tas ir pats svarīgākais — , šai paketei ir jāreaģē un jāatbilst trim primārajiem nosacījumiem. Priekšsēdētāj H. Van Rompuy, pirmais nosacījums, kuru jūs vienmēr esat aizstāvējis, ir tāds, ka tā jāattiecina ne tika uz fiskālās uzraudzības izpildi, bet arī uz makroekonomikas uzraudzības uzlabošanu, jo tāda ir Grieķijas parādu krīzes mācība. Tas attiecas ne tikai uz Stabilitātes paktu, tas attiecas arī uz ekonomikas stāvokli valstī.

Otrs nosacījums ir, ka paketē ir jāietver efektīvas sankcijas. Es personīgi uzskatu, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir, pirmkārt, izmantojot progresīvās sankcijas, otrkārt, ir jābūt finansiālu sodu un politisko sankciju kombinācijai — nevis izvēlei starp vienu vai otru, bet abu apvienojumam; treškārt, dažos gadījumos tas var arī nozīmēt balsstiesību apturēšanu noteikumu pārkāpējiem. Tas tā ir parastajā dzīvē un, es teiktu, tas ir jāpiemēro arī politiskajā dzīvē.

Trešais un pēdējais nosacījums, manuprāt, ir tas, ka svirai ir jābūt Komisijas un ECB rokās. Manuprāt — un esmu to teicis jau pāris reižu — dalībvalstu pašu uzraudzība vienkārši nedarbojas. Tā nedarbojās attiecībā uz Lisabonas līgumu, tā nedarbojās attiecībā uz Stabilitātes paktu, un tā nedarbosies turpmāk. Mēs esam to redzējuši gadījumos ar Vāciju un Franciju, kad tās nepiemēroja Stabilitātes paktu 2005. gadā, un tajā laikā Stabilitātes paktu vienkārši mainīja. Tas notiks arī turpmāk, tāpēc svirai ir jābūt Komisijas ziņā. Es ceru, ka 29. septembrī, pamatojoties arī uz darba grupas padarīto, ticama pakete tiks iesniegta gan Padomei, gan Parlamentam.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Jau trešo reizi esmu tagad noklausījusies ziņojumu par pēdējo samitu — kuru mums nevajadzētu saukt par samitu, jo tā bija padome. Pat publiskais pārskats man liek domāt, ka jūs un mēs dzīvojam dažādās galaktikās. Tas, ko es gaidu, kad Eiropas Savienības valstu vadītāji un ārlietu ministri tiekas Briselē pašreizējās bīstamās krīzes laikā, ir samērā atšķirīgs no jūsu iesniegtā. Lai gan jūs bieži sludināt par šīs augstākā līmeņa sanāksmes panākumiem, kuru mums atļauts saukt tikai par Padomes sanāksmi, es tomēr teiktu, ka jūs faktiski neesat sasnieguši neko. Jūsu loma, Van Rompuy kungs, tieši kā darba grupas vadītājam, lai atrastu izeju no ekonomikas un finanšu krīzes un veidotu stingrāku ekonomikas pārvaldību Eiropā, ir kaut kas, ko jums vajadzētu apsvērt.

Man ir prieks dzirdēt, ka Komisija vairs nepiedalās šajā spēlē par varas un ietekmes novirzīšanu dalībvalstīm, bet jau šomēnes iesniegs priekšlikumus par veidu, kā varētu īstenot kopīgu ekonomikas pārvaldību Briselē. Man ir iespaids, ka, cita starpā, jūsu apsēstībai tuvā koncentrēšanās uz soda sankciju mehānismiem, kuri bez līguma grozījumiem nebūtu bijuši iespējami vispār, faktiski starp dalībvalstīm ir izraisījusi situāciju, kurā mēs „piekrītam nepiekrist” — tomēr virzība uz mērķi „lielāka kopējā pārvaldība” nav tas, kas jums ir jāizsver.

Es gribētu jūs lūgt izbeigt izlikšanos, jo tā ļoti negatīvi ietekmē Eiropas politikas izpratni krīzes laikā. Jūsu amatā jūs īpaši atbildat par Eiropas politikas tēlu. Pat ja tas ir sarežģīts uzdevums, kas jums uzticēts Lisabonas līguma un tā untumu rezultātā, man ir iespaids, ka jūs nepieņemsiet šo izaicinājumu pielikt patiesas pūles, lai panāktu lielāku kopējo politiku.

Attiecībā uz romiem es neatbalstu to, ka V. Reding ir vienpusēji atvainojusies. Es aizvien vēl gaidu, ka Francija paskaidros, kā mūsdienās var atklāti iesniegt Komisijai melus. Es tiešām nevaru saprast, kāpēc tas nebūtu atvainošanās vērts.

(Aplausi)

Man ir prieks — un, manuprāt, tas ir vislabākais šajā samitā —, ka J. M. Barroso apliecināja atbalstu V. Reding. Par šiem līguma pārkāpumiem ir jāsāk tiesvedība. To var uzsākt arī visaptveroši. Turpinot domu, kas faktiski vadīja V. Reding: mani uztrauc tas, ka laikā, kad valda liela nenoteiktība, ekonomikas krīze, finanšu krīze un nākotne ir neskaidra, bet nabadzība Eiropas Savienībā aizvien pieaug, valstu vadītāji, piemēram, N. Sarkozy un pat S. Berlusconi — es varētu nosaukt arī citus, bet šie ir valsts pārvaldes līmeņa galvenie varoņi šajā jautājumā Eiropas Savienībā, — ir pārvērtuši savas iekšpolitikas problēmas un savu nekompetenci par krīzes laika politiku. Tie slēpjas aiz politikas, kas atgriežas pie rasu neiecietības un ksenofobijas repertuāra.

Manuprāt, mums vajadzētu un patiesi ir jāatceras pagājušais gadsimts šeit, Eiropā.

(Aplausi)

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirms pārejas pie mana galvenā īpašā jautājuma es vēlētos ātri atzīmēt pāris punktus. Pirmkārt, es vēlētos apsveikt Padomi par tās pievēršanos ekonomikas pārvaldības uzlabošanai Eiropā. Otrkārt, attiecībā uz romiem es vēlos paskaidrot, ka mēs esam ļoti stingri prasījuši, lai saņemtu skaidru juridisku paziņojumu no līguma aizstāvjiem — Komisijas. Kamēr mēs to neesam saņēmuši, man jāsaka, ka dažu politisko aprindu uzbrukumi Francijai, lai tikai uzbruktu, neko neuzlabo un nav pārāk lietderīgi Eiropas vienotībai.

Tomēr šorīt es gribu runāt par deklarāciju par Pakistānu, kas ir Sadraudzības partnere trijām no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Savienības stratēģiskā sabiedrotā. Mēs atzinīgi vērtējam progresu, kas panākts, lai sniegtu neatliekamo palīdzību Pakistānai, un mēs esam gandarīti, ka Padome vienojās, ka Pakistānas atjaunošanai un turpmākajai attīstībai ir vajadzīgs visaptverošu pasākumu kopums.

Attīstības atbalsts Pakistānai, tāpat kā citām valstīm, ir būtisks, un jaunā Lielbritānijas koalīcijas valdība lepojas ar savu apņemšanos tērēt 0,7 % no NKI ārvalstu atbalstam līdz 2013. gadam. Un jā, Schulz kungs, koalīcijas valdība AK ietver konservatīvos un liberāļus — vienkārši, lai saraksts būtu pilnīgs.

Bet palīdzība ir tikai viena monētas puse. Jaunattīstības valstu nākotne ilgtermiņā balstās uz katras valsts spēju radīt spēcīgu, dinamisku tirdzniecības ekonomiku. Manuprāt, nodoms piešķirt Pakistānai lielāku tirgus pieejamību ar tūlītēju nodokļu samazināšanu galvenajām importa precēm uz ES ir svarīgs solis, lai gan man žēl, ka šī politika būs uz noteiktu laiku, nevis kļūs par normu.

Tomēr aicinājums izveidot vērienīgu jaunu tirdzniecības partnerību starp Eiropu un Pakistānu bija drosmīgs Apvienotās Karalistes premjerministra D. Cameron priekšlikums, kuru ar apņemšanos atbalstīja koalīcijas tirdzniecības ministrs Ed Davey. Tomēr baidos, ka vajadzība ņemt vērā rūpniecības problēmas, kas minētas deklarācijā, ievērojamo iniciatīvu vērsīs par kaut ko līdzīgu biklam puspasākumam. Ņemot vērā Pakistānas iedzīvotāju nožēlojamo stāvokli, šāda nodevība būtu apkaunojoša. Mēs savā grupā tādēļ cieši raudzīsimies, lai nodrošinātu, ka deklarācijas mērķus neizjauc kāds savtīgs protekcionisms.

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vienīgais Eiropadomes jautājums, kuru atspoguļos masu mediji, ir Francijas prezidenta draudīgā polemika ar Komisiju, lai aizstāvētu Francijā organizēto vajāšanu, kas vērsta pret Eiropas iedzīvotāju daļu — romiem.

Vispārīgo vērtību, vispārīgo cilvēktiesību vērtību vārdā Francijas valdībai — bet arī citām valdībām — ir nekavējoties jāpārtrauc šī stigmatizācija un šī šausmīgā izraidīšana. Tāpat Eiropas Apvienotā kreiso – Ziemeļvalstu Zaļo kreiso apvienotā grupa prasa, ka tā sauktā 2008.gada jūnija Atgriešanas direktīva, kas saukta arī par kauna direktīvu, kā arī partnerattiecību nolīgums, kas ļauj izraidīt Pakistānas bēgļus, ir jāatceļ.

Turklāt, kuras konkrētās Eiropas iniciatīvas jūs plānojat piemērot, Van Rompuy kungs, lai beidzot panāktu romu atbrīvošanu no nabadzības un posta? Šī pret migrantiem vērstā politika iznīcina Eiropas morālo un politisko ietekmi, kas tai varētu būtu visā pasaulē.

Piebildīšu, ka antieiropeiskais populisms pazemo politiku un sludina ksenofobiju, nacionālismu un fundamentālismu, veicinot attieksmi, ko Bertolds Brehts sauc par „the foul beast” („riebīgie lopi”). Turklāt Eiropadomē jūs atkal nācāt klajā ar secinājumiem, kas ir ļoti nelabvēlīgi Eiropas iedzīvotājiem un pašai Eiropas idejai.

Es minēšu dažus piemērus. Tajā pašā laikā, kad ultraliberālisms dzen pasauli krīzē, jūs esat nolēmis, citēju jūsu tekstu, atļaut „vērienīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus”. Jūs esat nolēmis paātrināt transatlantisko tirgu veidošanos, proti, mūsu standartu pielīdzināšanu ASV standartiem un lielāku iesaistīšanos NATO.

Van Rompuy kungs, brīvā tirdzniecība, pakļaušanās Amerikas Savienotajām Valstīm un militārisms, kuru jūs ierosināt, iznīcinās Eiropu. Attiecībā uz ārpolitiku Jūs pieminējāt plānu, citēju, par „skaidru stratēģisko virzību”, bet par ko īsti tas ir? Vai labai ārpolitikai nevajadzētu iekļaut, kā apgalvo GUE/NGL grupa, apņemšanos cīnīties pret nabadzību un badu, parādu dzēšanu, pārtikas nodrošinātības veidošanu, atbruņošanos un mieru? Vai tajā nevajadzētu paredzēt enerģisku rīcību, lai Kankūnas samits par klimata jautājumiem būtu veiksmīgs?

Kāpēc, lai gan jūsu tekstā ir norādīts, ka mēs esam galvenā tirdzniecības zona, mēs neapliekam ar nodokli finanšu darījumus? Ko Jūs plānojat darīt, izņemot šo bezsaturīgo tekstu ražošanu, lai panāktu veiksmīgu dialogu starp Izraēlu un Palestīnu? Es atzīmēju, ka jūs nerunājat ne par 1967. gada robežām, ne par Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu un ka jūs esat neticami labvēlīgs Izraēlas kolonizācijai.

Visbeidzot, jūs esat nolēmis piemērot taupības dzelzs papēdi ar to, ko jūs saucat par Eiropas semestri: uzraudzību ar sankciju draudiem pret dalībvalstīm. Kāpēc jūs slēpjat to, ka dalībvalstu parāds ir palielinājies nevis pārmērīgu sociālo izdevumu dēļ, bet gan tāpēc, ka nepārtraukti tiek atbalstīti naudas spēki? Kāpēc nav lielu rūpniecības, pakalpojumu vai lauksaimniecības projektu uz jauniem pamatiem, kas paredzētu sadarbību un kuri varētu veicināt nodarbinātību?

Es gribētu zināt, uz kāda juridiska pamata jūs esat iecerējuši ieviest šādus sodus, kas vēl vairāk pasliktinātu dalībvalstu un iedzīvotāju situāciju. Pašlaik ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību. Kādas ir iniciatīvas un pasākumi, kas atbilstu tā pasludināšanai?

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz romu jautājumu es nedomāju, ka problēma ir romu deportācijā no Francijas. Problēma ir necilvēcīgajos apstākļos, kuros romi dzīvo lielākajā daļā Eiropas valstu.

Tāpēc šobrīd mums nevajadzētu izteikt spriedumus — ņemot vērā, ka romi ir etniskā minoritāte katrā Eiropas valstī — mums vajadzētu saņemties un ierosināt Eiropas mēroga plānu un Eiropas mēroga programmu attiecībā uz romiem un ietvert tos mūsu pasākumos pret sociālo atstumtību. Izraidīšana ir tikai viens problēmas aspekts. Problēmu rada apstākļi, kādos romi dzīvo.

Kas attiecas uz Eiropadomes secinājumiem, Eiropas ārējās attiecības jūs esat pamatojis uz abpusējām interesēm. Bez šaubām, Ķīna, kuras rezervēs ir USD 2,5 miljardi un kura vēlas investēt Eiropā, piedāvā ļoti interesantu aliansi. Vai, gatavojoties ES un Ķīnas samitam, jūs tādēļ plānojat nolīdzināt šķēršļus, kurus Eiropa ir izvirzījusi savās attiecībās ar Ķīnu, jo īpaši cilvēktiesības un attiecības ar Irānu?

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Faktiski Eiropas samita oficiālo darba kārtību pagājušajā nedēļā acīmredzami pilnīgi aizēnoja šis mācību grāmatu piemērs, kad politkorektums kļūst nevaldāms — komisāres V. Reding īpaši muļķīgais izlēciens pret Francijas romu politiku.

Šajā saistībā bija pēdējais laiks Eiropas Komisiju nolikt savā vietā. Dalībvalstīm ir — jā, ir — tiesības, pat ne tikai tiesības, bet arī pienākums vērsties pret šādu nepieņemamu postu, pret bērnu darbu un nevērību pret bērniem, un nelegālo imigrāciju. To pienākums ir aizsargāt savus iedzīvotājus.

Izlikties, ka romi/čigāni nav problēma, nozīmē nedarīt neko, lai atrisinātu mūsu problēmas. Es gribētu zināt, ko Eiropas Komisija teiktu, ja romu nometne apmestos laukumā pie Berlaymont ēkas. Beļģijas Eiropadomes prezidentūra, kā arī H. Van Rompuy, tā sauktais Padomes priekšsēdētājs, atkal turpināja bārstīt bezjēdzīgus apgalvojumus, pūšot karstu un aukstu un lietojot īpaši neskaidru valodu, bet viņi debatēs bija pilnīgi bez mugurkaula. Mēs faktiski pie tā esam diezgan pieraduši.

Es varu tikai secināt — un man šķiet, ka šajā secinājumā pārstāvu ļoti mazu minoritāti — ka, jo īpaši pateicoties Francijai un Itālijai, pēdējais Eiropadomes samits bija viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tika izteikti iebildumi pret to, ka varu ir sagrābušas politiski ieceltas Eiropas Komisijas amatpersonas. Viena reize, kad augstākā līmeņa sanāksme nekaitēja Eiropai.

  Priekšsēdētājs. – Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, manuprāt, jūs vēlēsities teikt dažus vārdus.

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos ļoti īsi pateikt dažus atbildes vārdus.

Vienmēr ir dažādi veidi, kā pasniegt lietas. Var ļauties idejām, vai arī var likt sev vadīties pēc sasniegumiem un faktiem. Es esmu cilvēks, kas pamatojas uz sasniegumiem, realitāti un faktiem.

Ko mēs esam izdarījuši šajos pirmajos astoņos mēnešos kopā ar Komisiju un jaunajām iestādēm pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā?

Mums ir izdevies vienoties par svarīgu finanšu uzraudzību — par ārkārtīgi svarīgu reformu — ar Parlamenta sadarbību, protams. Pēc ilgām sarunām par ārējo darbību mēs esam vienojušies par Ārējās darbības dienestu, jaunu ārlietu ministriju, jaunu diplomātisko dienestu Eiropas Savienībai. Šie ir divi ļoti ievērojami sasniegumi, ņemot vērā sarežģīto institucionālo arhitektūru, taču mēs to vēlējāmies.

Mēs esam vienojušies par svarīgu paketi, lai palīdzētu izdzīvot Grieķijai. Mēs esam vienojušies par paketi EUR 110 miljardu apmērā kopā ar ļoti svarīgu reformu programmu, kas patlaban tiek īstenota, neraugoties uz lielajām grūtībām, kas radušās Grieķijas valdībai. Mēs esam vienojušies par EUR 750 miljardu finansiālā atbalsta paketi neparedzētiem gadījumiem — ar zināmiem nosacījumiem, protams — tas ir nomierinājis tirgus un radījis jaunas perspektīvas.

Attiecībā uz Savienības iniciatīvu tiek veiktas lielas reformas, un es noteikti zinu, ka pret tām ir iebildumi gan valstīs, gan ārpus tām. Svarīgas reformas tiek veiktas vairākās Eiropas valstīs. Bez iestāžu spiediena tas nebūtu noticis tik ātri.

Par ārpolitiku, es atkārtoju, pēc Drošības padomes mēs panācām 27 valstu vienošanos par sankcijām pret Irānu, par papildu sankcijām, kas nekādā ziņā nebija viegli.

Mēs esam vienojušies 27 valstu starpā par rezolūciju par dialogu starp Serbiju un Kosovu — un, kā jums zināms, piecas Eiropas valstis neatzīst Kosovu. Šis dialogs ir ārkārtīgi svarīgs stabilitātei un mieram šajā teritorijā, kura arī ir Eiropas teritorija un kurai ir jābūt Eiropas perspektīvai.

Visbeidzot, mēs vienojāmies par tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Mēs esam vienojušies par atbalsta paketi — ne tikai par finanšu, bet arī tirdzniecības atbalstu Pakistānai.

Mēs esam vienojušies par vispārēju pieeju attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem. 2009. gada decembrī mēs izstrādājām kopēju 27 valstu nostāju attiecībā uz vienu no visvairāk apstrīdētajiem reģioniem pasaulē — Tuvajiem Austrumiem. Mēs pievienojām jaunu ziņojumu, kuru pirms dažām dienām pieņēma valstu četrinieks.

Tas viss ir paveikts. Tie ir sasniegumi, tie ir fakti, un es turos pie faktiem.

Attiecībā uz darba grupu: nē, mēs nedarbojamies pārāk lēni. Mēs sākām maijā, un tagad ir septembris. Pēc dažiem mēnešiem mēs būsim veikuši dažus lielus soļus uz priekšu. Turklāt mēs beigsim darbu nevis decembrī, kā tika gaidīts, bet oktobra beigās. Es apliecinu jums, ka varēšu šeit ziņot par kvalitatīvi svarīgiem darba grupas secinājumiem. Starp mums un Komisiju problēmu nav. Mēs strādājam roku rokā, lai iegūtu labus rezultātus. Tā nav iestāžu sacensība.

Attiecībā uz romu problēmu, es vēlos atkārtot piecus punktus, kas nav Padomes secinājumi kā tādi, bet par kuriem ir ļoti plaša vienprātība. Mēs tagad gaidām Komisijas izmeklēšanu. Mums nedrīkstam to ietekmēt. Es arī vēlētos atzīmēt, ka pēc Eiropadomes pieprasījuma Komisija ir sākusi darbu pie plāna izstrādes pilnīgākai noteiktu minoritāšu, tostarp romu, integrēšanai Eiropas Savienībā.

Es pievienošu dažus vārdus nīderlandiešu valodā, kas ir minoritātes valoda, protams, bet mēs varam ļaut tai skanēt laiku pa laikam.

(NL) Manuprāt, par spīti visam, rādītāji šajos dažos pirmajos mēnešos, kuros bija ārkārtīgi grūti apstākļi, ir bijuši pozitīvi. Mēs nekādi nevarējām paredzēt, ka ekonomikas izaugsme atsāksies tik drīz. Tā varētu būt trausla, un tas varētu būt tikai sākums, bet, ja kāds būtu teicis pirms dažiem mēnešiem, ka viena dalībvalsts sasniegs ekonomikas izaugsmi par 3,5 % un ka Eiropas vidējais rādītājs būs aptuveni 1,5 %, tad neviens tam nebūtu ticējis.

Vairākas valstis veido reformu programmas ļoti grūtos politiskos un sociālos apstākļos, un mēs tagad izstrādājam jauna veida ekonomikas pārvaldību Eiropā.

Šodien — un es to saku piesardzīgi — ekonomikas situācija un pat situācija darba tirgū ir labāka, nekā tā bija pirms dažiem mēnešiem. Tas nav noticis nejauši, un mēs esam to panākuši kopīgiem spēkiem. Tomēr mums vēl ir daudz darāmā. Manuprāt — un tas ir pēdējais, ko gatavojos teikt, — ļoti nedaudziem Eiropas iedzīvotājiem šodien interesē mūsu ķildas par to, kura metode ir vislabākā. Mans viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka, lai gan Kopienas metode var, protams, būt visatbilstošākā metode, mūsu iedzīvotāji, pirmkārt un galvenokārt, gaida mūsu politikas rezultātus. Visvairāk viņi gaida, kas notiks nākotnē. Ja šī nākotne būs labāka, tad mums tas būtu publiski jāpaziņo, lai Eiropas pilsoņi mums atkal uzticētos. Tas būs svarīgs ieguldījums ne tikai Eiropas idejas atbalstīšanā, bet arī ekonomikas izaugsmē.

Es esmu cilvēks, kas turas pie faktiem un neapjūk no subjektīviem iespaidiem. Fakti liecina, ka pēdējos astoņos mēnešos mēs un visas mūsu iestādes ar kopīgiem pasākumiem esam guvuši panākumus un ka mēs strādājam pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums tuvākajos mēnešos būs vadīt noteiktāku kursu šajā virzienā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, tikai ātra atbilde uz politisko vadītāju ziņojumiem.

Pirmkārt, romu jautājums: šeit es atkal gribētu apliecināt Parlamentam, ka Komisija turpinās strādāt divos virzienos. Pirmais ir pamatīga, precīza situācijas juridiskā analīze, un otrais ir atbalsts romu integrācijai.

Kā jūs zināt, mēs visi ilgu laiku esam aicinājuši rast Eiropas risinājumu, un Komisija paveica lielu darbu Spānijas prezidentūras laikā. Mēs organizējām īpašu ministru samitu par šo jautājumu Kordovā, lai gan mēs visi zinām, ka apmeklējums nebija labākais.

Ļaujiet mums tāpēc izmantot šo iespēju, šīs debates, lai iedzīvinātu visus procesus, lai atsāktu domāt par to, kā mēs turpmāk varētu labāk izmantotu resursus un instrumentus. Ir diezgan skaidrs, ka šajā jautājumā mums ir vajadzīgs Eiropas konsenss, mums ir vajadzīgs Eiropas iestāžu, dalībvalstu un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalsts un apņemšanās, un ar visiem spēkiem mums ir jāstrādā vienā virzienā. Tikai tā mēs varēsim tuvoties pozitīvam romu nožēlojamā stāvokļa risinājumam Eiropā.

Attiecībā uz priekšlikumiem par ekonomikas pārvaldību es vēlētos apliecināt politiskajiem līderiem arī to, ka mūsu priekšlikumi risinās jautājumu par makroekonomikas nelīdzsvarotību, izmantojot plašāku uzraudzību. Mēs piedāvāsim valstu fiskālo sistēmu stiprināšanu un Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanu, jo īpaši koncentrējoties uz parāda samazināšanu un ilgtspējību un lielāku uzmanību pievēršot profilaksei.

Tātad, kopumā 29. septembrī mēs ierosināsim piecu priekšlikumu paketi regulai un vienu direktīvai. Politisko līderu šeit minētās prioritātes tiks būtiski atspoguļotas priekšlikumu paketē, kas ļoti drīz jums tiks iesniegta.

Par Pakistānu runājot, manuprāt, mēs izdarījām daudz. Mēs kļuvām par galveno starptautisko ieguldītāju Pakistānā. Mūsu loma tajā ir ļoti atzīta, tomēr ir skaidrs, ka tie bija tikai pirmie soļi, lai palīdzētu Pakistānai. Mums ir jāiesaistās vairāk, mums ir jābūt konsekventākiem un jāapvieno humānā palīdzība ar attīstības palīdzību, uzlabojot Pakistānas preču tirdzniecības piekļuvi Eiropas tirgum.

Mums tagad ir jākoncentrējas uz pasākumiem, kurus mēs varam veikt pēc iespējas ātrāk, un tādēļ ir jāpanāk to atbilstība PTO noteikumiem, un mums ir vajadzīgs atbalsts no mūsu PTO partneriem. Mēs arī meklējam veidus, kā novērtēt Pakistānas tiesības uz „VPS plus” 2014. gadam. Tas tad būtu ilgtermiņa pasākums, kas, manuprāt, palīdzētu Pakistānai tās ātrā un veiksmīgā atlabšanā.

Attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem Parlaments, Padome, Eiropas Padome un Komisija atzīst, ka tā ir absolūti galvenā politiskā prioritāte uz pasaules politiskās skatuves. Es gribētu apliecināt visiem, ka baronese C. Ashton ir skaidri un ļoti lielā mērā iesaistīta šajā procesā. Viņa regulāri ziņo Kolēģijai par to, kā mēs varam sadarboties un turpmāk veikt vēl citas darbības, un viņa ikdienā sazinās ar visiem galvenajiem līderiem šajā procesā.

Kā teica J. Daul, ES ir būtiska nozīme šā procesa paātrināšanā. Komisijas vārdā varu jums apliecināt — un, esmu pārliecināts, lēdijas C. Ashton vārdā arī —, ka mēs darīsim visu iespējamo un spēlēsim svarīgu lomu šajā procesā.

  Ivo Belet (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Jūs ļoti pareizi teicāt, ka Eiropas iedzīvotāji gaida rezultātus un nākotni. Pirmais priekšnosacījums, lai tas kļūtu par realitāti, ir runāt vienā balsī, protams, ņemot vērā gaidāmo samitu ar Āziju un prezidenta B. Obamas vizīti nākamajās nedēļās. Kad runa ir par vienbalsību, jūs esat persona, kas var darboties kā attiecīgais pārstāvis.

Protams, viena no absolūtajām prioritātēm nākamajos mēnešos būs klimata debates. Mums, Eiropas Savienībai, ir jābūt drosmei likt galdā jaunas iniciatīvas. Ar to es, pirmkārt, domāju kopējo pieeju attiecībā uz finanšu darījumiem, ko sauc par Robina Huda pieeju. Jūs varētu būt jaunais Robins Huds! Tas dotu jums nepieciešamos līdzekļus ieguldīt atjaunojamā enerģijā un enerģijas taupīšanā ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā, tāpēc ka jūs, tāpat kā mēs apzināmies, ka esam apņēmušies radikāli samazināt nabadzību Āfrikā. Ieguldījumi ilgtspējīgā enerģētikā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem, lai sasniegtu šo mērķi. Turklāt Āfrikā mēs nedrīkstam atstāt brīvu laukumu tikai aziātiem, ķīniešiem.

Manuprāt, jūs esat veicis nevainojamu pirmo apli. Pirms gada daži cilvēki teica, ka viņi no jums gaida ļoti maz, jo jūs nebijāt viņiem pazīstams. Šodien, manuprāt, mēs varētu teikt — un tie, kuri jūs toreiz norakstīja, tagad tam piekritīs —, ka pēdējos mēnešos Eiropas Savienība ir panākusi ievērojamu progresu un ka mēs esam izturējuši ekonomikas un finanšu krīzi. Es teiktu: labākais vēl tikai priekšā! Galu galā to mēs no jums gaidām. Paldies, un labu veiksmi!

  Véronique De Keyser (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, izsaku pateicību priekšsēdētājiem. Tā ir taisnība, ka mēs gaidījām Padomes sanāksmi par ekonomikas pārvaldību, bet patiesībā saņēmām romu jautājumu.

Mēs jau esam plaši apsprieduši starpgadījumu saistībā ar V. Reding, tomēr es vēlētos papildināt. Mēs atbalstām viņas apgalvojumus gan formas, gan satura ziņā. Attiecībā uz formu es gribētu paskaidrot, ko es ar to domāju. Mēs nevaram Otro pasaules karu nodot vēsturei, jo tad mēs aizmirsīsim tā mācību. Galu galā ir jāatceras, ka čigāni, tāpat kā ebreji, homoseksuālisti vai komunisti, bija nometnēs. Viņi tika iznīcināti.

V. Reding ir taisnība, sakot, ka no šī brīža, no šī punkta laikā mēs izlēmām par labu Eiropai un mieram nekad vairs nepieļaut diskrimināciju rases dēļ. Tas ir tas, ko mēs aizstāvam. Mēs atbalstām Komisiju, mēs augstu vērtējam tās līgumu aizstāves lomu, un mēs arī sakām, kā ir teikuši citi: „lielās un mazās valstis”.

Tomēr es gribētu jums sacīt, ka pēc šīs Padomes redzēt nacionālisma atdzimšanu man bija šausmīga pieredze. Tā ir neatlaidīga 1930. gada atbalss. Turpmāk attiecībā uz to mums būs jābūt uzmanīgiem.

Par ekonomikas pārvaldību — ļoti ātri. Jūs mums teicāt, Van Rompuy kungs, ka darba grupai ir panākumi un mēs saņemsim secinājumus oktobrī. Es teiktu vienu: jūs gatavojaties ieviest uzraudzības mehānismus saskaņā ar visstingrākajiem finanšu politikas kanoniem, bet mums teicāt: „Jā, bet šā jautājuma sociālie aspekti — pensijas un sociālie rādītāji — ir dalībvalstu ziņā.”

Mana grupa šādu viedokli neatbalsta. Manas grupas viedoklis ir tāds, ka mums ir jādomā par uzraudzību, vienlaikus ņemot vērā sociālos parametrus. Mēs nevaram vērst Eiropu pret iedzīvotājiem. Tas varētu būt arī bīstami.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī, protams, bija Eiropadomes sanāksme, kas koncentrējās arī uz ārpolitiku. Gandrīz tajā pašā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā Ķīna un daudzas jaunattīstības valstis balsoja pret īpaša statusa piešķiršanu jums, Van Rompuy kungs, kā arī baronesei C. Ashton. To vajadzētu apspriest ar Ķīnu samitā 6. oktobrī, un tas ir jāapspriež ar skaidriem nosacījumiem. Tomēr tas pietiekami skaidri parāda reālo situāciju: Eiropas Savienībai joprojām ir garš ceļš ejams, lai iegūtu politisko varu. Mēs šobrīd esam ekonomikas vara, un šī iemesla dēļ iedzīvotāji gaida no mums rīcību šajā jomā, lai uzveiktu ekonomikas krīzi.

Šeit es nonāku pie darba grupas. Van Rompuy kungs, jūs teicāt, ka bija liela vienprātība. Mēneša beigās šī vienprātība tiks pārbaudīta. 29. septembrī Komisija iesniegs savus dokumentus. Jūs esat teicis, ka nāksiet klajā ar projektu jau 27. septembrī. Es ceru, ka tie būs noteiktā mērā savstarpēji saskaņoti. Starp citu, es ieteiktu jums biežāk runāt nīderlandiešu valodā; man ļoti patika jūsu paziņojums par Kopienas metodi.

Attiecībā uz makroekonomikas uzraudzību darba grupā acīmredzot ir vienprātība — lieliski! Valstu fiskālās politikas uzraudzība Eiropas semestra ietvaros ir laba lieta un mēs to nešaubīgi atbalstām. Attiecībā uz sankcijām jūs sakāt, ka vēl ir jāstrādā. Mēs visi zinām, ko tas nozīmē: nav vienprātības. Tāpēc nāk mēneša beigās gaidāmais pārbaudījums.

Kāpēc mēs — Parlaments — tik neatlaidīgi uzstājam uz Kopienas metodi? M. Schulz to tikko minēja. Mēs joprojām esam Lisabonas mehānisma apsvēršanas procesā. Tomēr būtiskais jautājums ir šāds: Eiropadome tagad ir Eiropas Savienības iestāde. Ko tas nozīmē attiecībā uz tās izpratni pašai par sevi, mums vēl precīzi nav zināms. Mums bieži vien šķiet, ka tā ir dalībvalstu sanāksme, kurā katrs pārstāv tikai savas valsts intereses. Vienas valsts — Apvienotās Karalistes — intereses ir ļoti skaidras: pēc iespējas mazāk regulējumu finanšu sektorā. Kopienas metode ir mūsu vienīgā iespēja atbalstīt Eiropas kopējās intereses, lai tās dominētu pār atsevišķu valstu interesēm. Tāpēc Parlaments uzstāj, ka ir jāpiemēro Kopienas metode. Ņemot vērā jūsu apgalvojumus nīderlandiešu valodā, es esmu gandarīta, ka jūs uz to raugāties tādā pašā veidā.

  Jill Evans (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, šis ir izšķirošs laiks, kurā Eiropas Savienībai ir jāpierāda sava vadošā loma pasaulē, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un cīņu pret nabadzību, kā arī iekšēji — attiecībā uz pārvaldību. Šis jautājums sniedzas tālāk nekā tikai līdz dalībvalstīm.

Mums ir jāuzlabo daudzlīmeņu pārvaldība, lai risinātu pārvaldības deficītu Lisabonas līgumā, un tas nozīmē integrētu ES mēroga pieeju, kas atzīst, cik svarīgas ir visas reģionālās un vietējās pašvaldības. Tas nozīmē arī vēlreiz izvirzīt skaidru mērķi samazināt reģionālās atšķirības.

Manā vēlēšanu apgabalā Velsā nākamnedēļ gaidāma Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso vizīte. Trīs ceturtdaļas Velsas saņem struktūrfondu finansējumu nabadzības apkarošanai, kuras līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā. Es gaidu iespēju viņam parādīt, kādas izmaiņas ir panāktas ar finansējumu mūsu ekonomikai un sabiedrībai.

Lai turpinātu progresu šajā un daudzos citos reģionos, reģionālo finansējumu nedrīkst piešķirt valsts līmenī dalībvalstīm, un es mudinu Padomi un Komisiju neapdraudēt šo Eiropas Savienības palīdzību ilgtermiņa ilgtspējīgai attīstībai.

  Derk Jan Eppink (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos lūgt Verhofstadt kungu palikt zālē. Romi ir dziļi iesakņojusies sociālā problēma Eiropā, un es vēlētos brīdināt atturēties no pārāk lielas liekulības. Mēs dzirdējām radikālo Verhofstadt kunga pārskatu iepriekšējā plenārsesijā. Viņš apsūdzēja N. Sarkozy par lietām, kuras viņš pats ir darījis. 1999. gadā Verhofstadt kungs, būdams premjerministra amatā, izraidīja romus atpakaļ uz Slovākiju. Viņi tika pārvietoti grupās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosodīja Beļģiju. NVO pret to protestēja.

Dāmas un kungi! Parlamentam ir tiesības zināt. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, un tāpēc es to saku. Mums ir radikāli paziņojumi par visu — tas ir iemesls, kāpēc Verhofstadt kungs neklausās, jo viņš nevēlas saņemt atgādinājumu par to. Tas ir tieši tas, ko es daru, un tāpēc esmu ievēlēts: lai atgādinātu viņam, ko viņš ir darījis. Ja kādreiz būtu Nobela prēmija par liekulību, es esmu diezgan pārliecināts, ka Verhofstadt kungs to saņemtu uzreiz.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balvu par liekulību es piešķirtu arī V. Reding, kura aizmirsa pastāstīt — vismaz saskaņā ar tekstiem — par romu stāvokli Luksemburgas Lielhercogistē, kur romu izraidīšanas problēma nepastāv tikai tāpēc, ka romu nometņu izveidošana nav atļauta ar likumu, tā ir aizliegta. Tātad ir daudz dažādu „Eiropu”.

Es ceru, ka tas liecina par to, kas ir gaidāms: šajā Eiropadomē beidzot valsts vai valdības vadītājs jutās spiests pasniegt Eiropas Komisijai patriotisma stundu. Komisija nedrīkst, pat ne no komisāru puses, atļauties aizvainot dalībvalsti, jo īpaši tādu dalībvalsts kā Francija, kura mums visiem varētu pasniegt stundu par brīvības un cilvēcības jēdzieniem.

Ir liela atšķirība starp to, ko jūs saucat par Eiropas tiesībām, un tautu tiesībām. Eiropas tiesības, iespējams, nozīmē tiesības ienākt citu cilvēku mājās un zagt, nesūtīt savu bērnus skolā un tos izmantot, kā to apgalvo nevis rasistisks populisms, bet, atsaucoties uz Le Monde, — kā to apgalvo Rumānijas Ministru prezidents “déjeuner de fiel” –“pusdienu, kas rūgtas kā žults,” laikā 16. septembrī.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pirms divām nedēļām Parlaments pieņēma smieklīgu rezolūciju, kurā Francija apsūdzēta par visu un kurā tā atzīta par vainīgu bez tiesas. Tā bija interesanta situācija, kurā Eiropas Parlaments iecēla sevi tiesneša un tiesas vietā. Tad uzstājās komisāre V. Reding, velkot paralēles ar Otro pasaules karu, pirms bija zināmi fakti.

Kaut kas pašos pamatos nav kārtībā ar Eiropas Savienību, kad likumdošanas un izpildvara uzņemas tiesu varas blakusdarbu un sāk sludināt spriedumus, nezinot faktus šajā jautājumā. Nīderlandes Brīvības partija (PVV) cerēja, ka Eiropas iestādes uz šo izraidīšanu reaģēs ar nedaudz lielāku informētību par tās juridiskajiem un demokrātiskajiem aspektiem. Galu galā, šīs lietas pamatā ir juridisks jautājums, kādā mērā ES dalībvalstīm ir atļauts izraidīt ES pilsoņus, un institucionāls jautājums par to, kam ir tiesības uzraudzīt šo procesu.

Komisija kā Līguma aizstāve ir uzņēmusies kārtības uzraudzītājas funkcijas, bet šādas pilnvaras pieder vietējām tiesām un, visbeidzot, Eiropas Kopienu Tiesai, Kopienu tiesām. Romiem, kas tika brīvprātīgi deportēti ar EUR 300 kabatā, ir iespēja vērsties tiesā. Līdz tam Eiropas Parlamentam un Komisijai vienkārši nebūtu jāiejaucas.

Juridiskais jautājums nav par izraidīšanu vai izsūtīšanu, bet par viesmīlības robežām un to, kādā mērā var pieņemt, ka kāds ienāk jūsu mājās, visu sajauc un aiznes jūsu mantu. Tas ir traki, ka mēs esam situācijā, kad mums acīmredzot nav skaidru noteikumu, kā izturēties pret ES pilsoņiem, kuri nepiedienīgi uzvedas citā ES dalībvalstī.

Atbilde uz to, protams, ir, ka jebkura dalībvalsts var izraidīt jebkurus ES pilsoņus, kuri ir bez darba, ubago un pārkāpj likumu. Es ceru, ka Padome to sapratīs, jo Eiropas Komisija un Parlaments nespēj kalpot sabiedrībai, un tāpēc sabiedrība nevar uz tiem paļauties.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Es apbrīnoju optimismu, ar kādu jūs sniedzāt darba grupas starpposma ziņojumu. Mēs, protams, redzēsim vēlāk, kādi būs taustāmie rezultāti. Tomēr attiecībā uz ekonomikas situācijas novērtējumu, jūs nedaudz priekšlaicīgi teicāt — tieši tāpat kā J. M. Barroso —, ka ekonomika ir lielā mērā atguvusies. Kamēr ASV nebūs uz kuģa, ekonomikas krīze nebeigsies. Protams, ir labi, ka jūs redzat progresu, un mēs visi ceram, ka šis progress tiks īstenots. Tomēr, ja Lagarde kundzes norādes izrādīsies patiesas — un diskusijas turpinās līdz pat dažām pēdējām dienām — par to, ka Vācija ir uzlabojusi savu konkurētspēju, kaitējot citām ES dalībvalstīm, šīs ekonomikas izaugsmes mums nebūtu bijis. Bez dzinējspēka šī ekonomikas izaugsme pēc krīzes nevarētu notikt. Nevienam, kas iedarbina bremzes lokomotīvei, kura nodrošina šo dzinējspēku, neizdosies jebkad likt vilcienam nokļūt galamērķī.

Jūs neko neteicāt par pārmērīgo parādu vai šo parādu problēmas risināšanu. Tomēr tas ir svarīgi šajā saistībā. Nav pietiekami tikai ieviest Eiropas semestri. Ir labi un pareizi to īstenot, bet bez augstākas automatizācijas pakāpes — protams, pamatojoties uz Komisiju, nevis finanšu ministru padomi, — mēs nevarēsim īstenot pašlaik apspriestos stabilitātes pakta pasākumus.

Ir svarīgi atgūt uzticību, bet tas būs iespējams tikai tad, ja — kā citi deputāti teica — Kopienas metode tiks piemērota, iesaistot Parlamentu.

  Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz ekonomikas pārvaldību mana grupa atbalsta centienus panākt spēcīgāku Eiropas ekonomikas koordināciju, bet mums ir nopietnas bažas par virzienu, kuru izvēlējusies Komisija un Padome. Būtībā tās vēlas stiprināt nelīdzsvarotas politikas pieeju, kas mūs ir pievīlusi vairāk nekā desmit gadus. Šis maldīgais uzskats sakņojas pieņēmumā, ka bezdeficīta budžeti līdz ar elastīgākiem darbaspēka tirgiem paši par sevi radīs samērīgi sadalītu izaugsmi un labklājību.

Stabilas valsts finanses ir ļoti svarīgas, bet mums vienmēr jāievēro pareizais līdzsvars starp iespējami pretrunīgiem politiskajiem mērķiem. Tas tiek ignorēts. Kas ir ierosināts attiecībā uz 24 miljoniem bezdarbnieku visā Eiropā? Atbilde ir: fiskālā konsolidācija un pakāpeniska sociālās aizsardzības samazināšana. Tas nav pietiekami labi. Mums ir nepieciešama ekonomikas pārvaldība, kas var sasniegt līdzsvarotas politikas kombināciju ar sakārtotām valsts finansēm un augstas kvalitātes pilnu nodarbinātību.

Abiem mērķiem ir jāiet roku rokā. Pašreizējās sistēmas reformas iespējas būs zaudētas, ja politikas uzmanības centrā joprojām būs tikai budžeta sabalansēšana un valsts parāda samazināšana. Šāda stratēģija ir nepareiza gan no ekonomikas, gan sociālā viedokļa.

(Runātājs piekrita atbildēt uz "zilās kartītes" jautājumu (Reglamenta 149. panta 8. punkts).)

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hughes kungs! Mēs esam kopā strādājuši iepriekš un es augsti vērtēju jūsu darbu. Tomēr savā ekonomikas krīzes un pašlaik veicamo pasākumu analīzē jūs, tāpat kā lielākā daļa jūsu grupā, esat nopietni aizšāvis garām. Vai Jūs nepiekritīsiet, ka tas bija pārmērīgais parāds, citiem vārdiem sakot, pārāk lielie izdevumi, īstenojot tā sauktos politiskos mērķus, kas izraisīja pašreizējo krīzi? Vai jūs nepiekritīsiet arī tam, ka tieši šī iemesla dēļ tagad ir pareizi koncentrēties uz stabilitāti un pareizu fiskālo politiku, lai pārvarētu šo krīzi?

  Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti grūti apkopot sarežģītus argumentus vienā minūtē, bet es tomēr veltīju vienu teikumu, sakot, ka stabilas valsts finanses ir ļoti svarīgas. Mēs tam pilnīgi piekrītam, bet svarīgs ir arī laiks un pieņemtā pieejas metode. Ja to sasteigsiet, kā tiek piedāvāts — ka mēs atgriezīsimies pie 3 % deficīta kritērijiem līdz 2013. gadam —, tas var izslēgt jebkādu izaugsmes iespēju un veicināt ilgtermiņa stagnāciju un nepārtrauktu augsta līmeņa bezdarbu ilgtermiņā. Tā ir nepareiza pieeja. Mums ir vajadzīga divpusēja, nevis vienpusīga pieeja, kas koncentrējas tikai uz budžeta deficīta samazināšanu.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man patiesi ir divi jautājumi Eiropadomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam.

Pirmais attiecas uz apsvērumiem, kuri ir Ārējās darbības dienesta izveides pamatā: mani īpaši pārsteidza tas, ka starp baroneses C. Ashton norīkotajām iecelšanām amatā ir nīderlandieša iecelšana Dienvidāfrikā, francūža — Čadā, spānieša — Argentīnā un itālieša — Albānijā. Iespējams, tie no manis tālāk pa kreisi bez vilcināšanās šādu iecelšanu raksturotu kā pamatotu uz neokoloniālisma idejām.

Kur ir Eiropas pieeja šā dienesta organizēšanā? Tas ir patiess jautājums, jo, manuprāt, mums ir lieli mērķi attiecībā uz Eiropas lomu nākotnē, un, ja Eiropas loma ir vienīgi apmierināt reģionālo politiku dažādās dalībvalstīs, tad mēs to visu veidojam nepareizi.

Otrais jautājums attiecas uz romu problēmu. Tā ir taisnība, ka politisku iemeslu dēļ, vienai vai otrai valdībai varētu pārmest tās pieņemtos risinājumus, bet pamatproblēma paliek: vai mēs vēlamies vai nevēlamies romu jautājumu pacelt Kopienas līmenī un rast risinājumu ar romiem saistītajām problēmām, kā arī pacelt Kopienas līmenī Eiropas centienus, lai risinātu masīvo imigrācijas plūsmu no Dienvidiem?

Ja mums neizdosies atbildēt uz šo jautājumu, ir skaidrs, ka mēs tikai turpināsim strīdēties savā starpā, neizprotot patiesās grūtības, kādās mūsu līdzpilsoņi dzīvo.

  Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāji! Romu lietā, manuprāt, varētu būt noderīgi šajā debašu posmā atkārtot Eiropas Savienības moto: vienotība daudzveidībā. Šis moto — vienotība daudzveidībā — ir jāpiemēro arī romiem. Cienīsim romu daudzveidību un īstenosim stratēģiju, kuru tikko esam izstrādājuši. 2020. gada stratēģijā mēs esam noteikuši, ka viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību. Kāpēc meklēt jaunas stratēģijas? Īstenosim to, kuru esam tikko noteikuši. Piešķirsim tai finanšu resursus, lai tā gūtu panākumus, un mēs būsim veikuši svarīgu darbu saistībā ar romu integrāciju.

Attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, Van Rompuy kungs, visi runā par to, cik ļoti veiksmīga ir Eiropas semestra izveidošana. Lai tā būtu. Līdz šim tomēr man nav pilnīgi saprotams, kādu lomu šajā Eiropas semestrī varētu spēlēt Eiropas Parlaments. Ja tā ir tikai diskusiju organizēšana — kuru mums šeit ir daudz — tad, manuprāt, mēs nebūsim sasnieguši mērķi.

Tagad es gribētu kaut ko īpaši uzsvērt. Tiekoties ar nodarbinātības un sociālo lietu ministriem, jūs dzirdējāt, kas viņiem bija jums sakāms. Ekonomikas pārvaldība, kas pašlaik neņems vērā mērķi attiecībā uz nodarbinātību, neatrisinās izaicinājumus, ar kuriem mums ir kopīgi jāsaskaras. Mēs paļaujamies uz jums, lai izveidotu līdzsvarotas ekonomikas pārvaldības formu, tas ir, ar nodarbinātību kā prioritāru mērķi.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, atgriežoties pie ārpolitikas — kas bija galvenā paredzētā tēma samitā — mums ir vajadzīga ārējā politika, kas nav tikai reaktīva, bet ir vērsta uz nākotni, holistiska un prognozējama un ar vēlmi sasniegt ilgtermiņa mērķus.

Baidos, ka šīs debates par EAS dos pārspīlētas cerības, ja šim jaunajam instrumentam nepievienos vienotāku kopējo ES politiku. Tas ir tikai instruments, nevis pašmērķis. Mums vajag vairāk politikas konverģences, un mums ir dalībvalstu nostājas jāapvieno ciešāk kopā. Es šeit redzu lielu Padomes priekšsēdētāja lomu, kas pulcē valstu vai valdību vadītājus, lai panāktu lielāku dalībvalstu nostājas konverģenci. Tas pats attiecas uz Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, lai panāktu lielāku konverģenci. Tad instruments var darboties.

Mums ir vajadzīga arī kompetentāka ārpolitika, un šeit ir daudz kas uzlabojams. „Kompetentāka” nozīmē ģeogrāfiski plašāku 27 Eiropas Savienības valstu pārstāvību, jo kompetence nav ģeogrāfiski neitrāla. Mēs varam atļauties bagātāku, labāku un kompetentāku ārvalstu politiku, smeļoties kompetenci no visu 27 dalībvalstu pieredzes un gudrības.

Mums ir jānosaka stratēģiskie partneri. Es baidos, ka mūsu stratēģisko partneru saraksts ir pārāk garš, un mēs tajā ierindojam visus svarīgākos vai lielākos. Manuprāt, saraksts ir pārāk garš. Tas ir jāpamato. Tas nedrīkst būt sinonīms svarīgiem partneriem. Tikai tie, kuru politika ir saderīga ar mūsējo — un kuriem, iespējams, ir kopīgas vērtības un vēlme dalīt ar mums atbildību globālos stratēģiskos jautājumos — pelna stratēģiskas nozīmes partnera nosaukumu.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pagājušajā nedēļā mēs bijām liecinieki nesaskaņu ainai jaunajā struktūrā, kuras priekšsēdētājs jūs esat: N. Sarkozy un S. Berlusconi apšaubīja savu valstu parakstītos līgumus. Mēs sapratām, ka Francijas prezidents un Itālijas premjerministrs nopietnajās grūtībās savās valstīs vēlas, lai Komisijai lokās pēc viņu gribas.

Pirmais atsakās pieņemt kritiku, bet otrais grib liegt komisāriem tiesības runāt. Mums ir jāatceras, kā Eiropas Parlaments to mums jau ir atgādinājis, ka romi ir Eiropas pilsoņi Eiropas teritorijā.

Līgumi ir jāpilda. Mums ir instrumenti, lai to izdarītu, un mēs nedrīkstam baidīties uzsākt arī pārkāpumu tiesvedības procedūras. Turklāt, ja mēs neaizstāvēsim Eiropas integrācijas principus, kā mēs spēsim vienoties par stratēģiju, lai izkļūtu no ekonomikas krīzes?

Reālie spēki, priekšsēdētāja kungs, ir izklāstījuši savu nostāju. Parlamentam, tā prezidentūrai un Komisijai ir jāreaģē uz populismu, aizstāvot baiļu dzīto Eiropu ar ciešāku sociālo Eiropu un pastiprinātu pilsonības politiku, un mēs uzskatām, ka tas ir izaicinājums, kas jāpieņem šai politiskajai paaudzei.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, esmu patiešām gandarīts, ka Eiropas Padome ir apspriedusi Eiropas Savienības ārējo darbību. Mēs esam jaunā pasaulē, kas ir daudzpolu pasaule no ekonomikas viedokļa un arvien palielinās no politiskā viedokļa, samazinoties ietekmīgu spēlētāju skaitam tajā. Turklāt problēmas, ar kurām mēs saskaramies, ir globāla mēroga. Neviena valsts, tostarp ES valstis, nevar tās atrisināt atsevišķi. Kā pirms dažām dienām teica Komisijas priekšsēdētājs, globālā pasaulē izmēram ir nozīme.

Eiropas Savienībai jābūt vienai no šiem spēlētājiem. Tāpēc es nožēloju balsošanas rezultātus Ņujorkā pagājušajā nedēļā par ES nostājas stiprināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Notikušais rada bažas.

Manuprāt, būtu ļoti labi to ņemt vērā, lai rūpīgi sagatavotos turpmākajām augstākā līmeņa sanāksmēm ar citiem lielākajiem spēlētājiem, tāpat arī izskatīt to, kā citi dalībnieki ir balsojuši Ņujorkā 14. septembrī. Tas ir vajadzīgs arī, lai risinātu svarīgus divpusējus un daudzpusējus jautājumus. Mums ir arī jāregulē globalizācija, pielāgojot iestādes, kas izveidotas pēc Otrā pasaules kara, un jāstiprina jaunākie forumi, piemēram, G20.

To visu darot, manuprāt, mums, jāstrādā arī harmonijā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums ir daudz kopīgu vērtību un interešu, un es ticu, ka notiek attiecīga gatavošanās samitam 20. novembrī.

Dāmas un kungi! Pateicoties jauniem Lisabonas līguma instrumentiem, Eiropas Savienības ārējā darbībā būs nepārtrauktāka un konsekventāka. Tomēr līdz ar Savienības iekšējo spēku būtiska ir arī 27 valstu, jo īpaši ietekmīgāko dalībvalstu, politiskā griba rīkoties vienoti.

Šis apvienošanās process neizbēgami būs ilgs un sarežģīts. Tomēr tas ir nepieciešams, ja mēs gribam nepieļaut to, ka Eiropai nav nozīmes un to, ko sāk saukt par pēcrietumu laikmeta iestāšanos.

  Priekšsēdētājs. – Tas bija nedaudz par ātru, un tulki nevar precīzi iztulkot. Lūdzu, nerunājiet tik ātri.

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, ES ir pusmiljards iedzīvotāju, un šāds cilvēku skaits nav mazsvarīgs pasaules politikā. ASV ir tikai 296 miljoni iedzīvotāju.

ES ir visas iespējas kļūt par lielvaru, kā daudzus gadus esam bijuši ekonomikas un kultūras jomā. Tomēr politiskajā jomā mēs vēl neesam īstenojuši visu mūsu potenciālu, jo Eiropa bieži vien ir sadalīta, pat ja kopīga rīcība būtu efektīvāka. Eiropai jau ir telefona numurs, bet tai īsti nav vienotas balss. KĀDP un EDAP pašlaik nav redzama politika no politiskā viedokļa.

Vai mums tas patīk vai nē, kopīgs viedoklis nozīmē lielāku ārpolitikas un aizsardzības politikas koordināciju. Šādi kopēji politikas virzieni, piemēram, tieši skar nacionālās suverenitātes jautājumu, bet dalībnieki par šo nacionālās suverenitātes daļu saņem pretī lielāku ietekmi pasaules politikā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja H. Van Rompuy iniciatīvu, un tāpēc es aicinu Padomi turpināt pagājušās nedēļas nogalē sākto koordināciju un to paplašināt, un padziļināt. Kā jūs teicāt, emocijas nedrīkst mūs atturēt no mūsu mērķiem.

  Lívia Járóka (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sirsnīgi atbalstīt Ungārijas premjerministra V. Orban paziņojumu par Eiropas romu stratēģijas uzsākšanu gaidāmajā Ungārijas prezidentūras laikā. Parlaments ir bijis kopējas Eiropas romu integrācijas programmas dzinējspēks, un pēc vairāku dalībvalstu pārstāvju paziņojuma es patiesi ceru, ka arī Padome atbalstīs nākamo ES prezidentūru, nodrošinot kopēju Eiropas risinājumu kopējai Eiropas problēmai.

Galvenais Eiropas romu sociālās atstumtības cēlonis lielākoties nav rasisms un diskriminācija, bet vairāku vēsturisku un u faktoru savstarpējā saistība. Tāpēc stratēģijā ir jānosaka tās mērķauditorija nevis pēc etniskās piederības, bet pamatojoties uz kopējiem saimnieciskajiem rādītājiem, un jāvirzās uz ģeogrāfiski koncentrētas dziļas nabadzības mazināšanu, kas skar gan romus, gan citas tautas dažos nelabvēlīgos mikroreģionos Eiropas Savienībā.

Šai stratēģijai ir jānodrošina kompleksa attīstības programma ES saskaņotā ķēdē, kas pamatojas uz skaidriem un nepārprotamiem rādītājiem, piemēram, Lākenas indikatoru, — ar pienācīgu Kopienas uzraudzību un daudzlīmeņu pārvaldību. Eiropas mēroga rīcības plānam īsā laikā ir jānovērš dziļas nabadzības pāreja no paaudzes paaudzē un vidējā termiņā ir jāizlīdzina mikroreģionu atpalicības reģionālie trūkumi.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

Ilgtermiņā, kā jau teicu, bezcerīgas nabadzības piemeklētajām masām šodien ir jākļūst par vienlīdzīgiem nodokļu maksātājiem nākotnē. Tas prasīs ilgstošus, pastiprinātus un kopīgus pasākumus no visām ieinteresētajām pusēm — ES iestādēm, dalībvalstīm, NVO un arī romiem pašiem. Eiropa nevar atļauties tādu politiku kā parasti; ne pašlaik, kad demogrāfiskās un sociālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies, ir tik lielas un bezdarbības sekas ir tik bīstamas. Mums ir jārīkojas ātri, un mums ir jārīkojas droši, lai pārveidotu mūsu pieeju kopumā.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos teikt dažus vārdus Komisijai. Kā cilvēks, kas iepriekšējā reizē grupas vārdā stipri kritizēja Komisiju, J. M. Barroso un V. Reding par viņu vājo nostāju romu jautājumā, es gribētu teikt, ka esmu pateicīgs par skaidro nostāju, kura kopš tā laika ir atrasta. Daudz no tā, kas tika teikts, varbūt ne vienmēr bija ļoti rūpīgi izvērtēts. Dusmās un niknumā par to, ka mums tiek pūsta migla acīs, Reding kundze varbūt ne vienmēr izdarīja pareizo vārdu izvēli. Tomēr mēs pilnībā un no visas sirds atbalstām Komisijas darbības būtību.

Es tomēr vēlētos uzdot trīs jautājumus Van Rompuy kungam. Es augstu vērtēju jūsu labos nodomus, bet ir trīs lietas, kas man nav skaidras.

Pirmkārt, jūs teicāt, ka jūs tagad varat runāt ar Ķīnas premjerministru 27 dalībvalstu vārdā. Tomēr — ko jūs viņam teiksiet? Kāda ir kopīgā nostāja attiecībā uz Ķīnu? Es to nevarēju atrast protokolā.

Otrkārt, jūs teicāt, ka izstrādāsiet ārpolitikas stratēģijas virzienus. Šajā saistībā jūs absolūti nemaz neminējāt Komisiju vai Parlamentu. Tomēr attiecībā uz ārpolitikas stratēģiju, īpaši ar tirdzniecību saistīto stratēģiju, jums nepieciešams arī Parlaments. Vai jūs iesaistīsiet Parlamentu ārpolitikas stratēģijas izstrādē un, ja jā, tad kā?

Treškārt, turpinot A. Graf Lambsdorff teikto, es viņam piekrītu: mēs nevaram pieņemt ANO lēmumu. Mēs nevaram vēlreiz — arī šajā gadījumā — būt tie, kas apmaksā rēķinu, bet kam nav atļauts runāt vai uzstāties ANO. Kas tur nogāja greizi, un ko jūs gatavojaties darīt — tostarp kā Padomes priekšsēdētājs un kopā ar valdību vadītājiem — , lai mēs beidzot būtu mēs paši un varētu sevi pārstāvēt un runāt Apvienoto Nāciju Organizācijā kā Eiropas Savienība?

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Padome galvenokārt nodarbojas ar ES ārējām attiecībām. Tomēr neaizmirsīsim, ka pašreizējā Eiropas pilsoņu problēma ir ekonomikas stāvoklis. Es priecājos, ka ir panākta vienošanās par Eiropas semestri, bet, kamēr Eiropas Komisijai nebūs īstenošanas mehānismu, kas ietvers arī sankcijas, šis nolīgums ir bezjēdzīgs.

Sankcijas ir vajadzīgas, bet nedrīkst pieļaut iedzīvotāju sodīšanu divreiz: vienreiz — ar neefektīvu pārvaldi, un otrreiz, samazinot Eiropas Savienības atbalstu. Ierosinātajiem pasākumiem ir jāpalīdz novērst budžeta deficītu un jābeidz situācija, kurai jau paredzama negatīva ietekme.

Attiecībā uz romu jautājumu visu Eiropas Savienības pilsoņu pienākums ir ievērot likumu. Visām dalībvalstīm ir pienākums ievērot Eiropas tiesību aktus. Ikvienam, kas to nedara, vai tie būtu atsevišķi iedzīvotāji vai dalībvalsts, jārēķinās ar sekām.

Tomēr šajā gadījumā, manuprāt, ne iedzīvotāju, ne dalībvalstu sodīšana neatrisinās pamatproblēmu. Romu situāciju var atrisināt tikai ar Eiropas politiku. Esmu stingri pārliecināts, ka visas dalībvalstis, neatkarīgi no tā, vai tās ir izcelsmes vai tranzīta valstis, var uzrādīt dažādu pasākumu sarakstu romu integrācijas atbalstam. Manuprāt, Eiropas politika ir vienots pasākumu un programmu saraksts, kurš tiks piemērots vienādi un vienlaicīgi visās dalībvalstīs. Es arī uzskatu, ka šīs idejas īstenošanai nevajag vairāk pienākumu vai naudas, bet gan politisko gribu.

  Corien Wortmann-Kool (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāj H. Van Rompuy! Jūs risināt galveno uzdevumu — kā pacelt Eiropadomi virs nacionālo interešu džungļiem, virs lielo dalībvalstu interešu džungļiem, un nodrošināt, ka Padomē dominē mūsu kopējās intereses. Tas ir vienīgais, kas var palīdzēt mums pārvarēt ekonomikas krīzi.

Ir vitāli svarīgi, ka jūs strādājat, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību Eiropā. Jūs esat uz pareizā ceļa, lai to sasniegtu, jo pirms gada nebūtu iedomājams, ka Padome kopīgi atbalstīs Eiropas semestri, lai ne tikai stiprinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet arī lai palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju.

Es ceru, ka nākamajā nedēļā, jūs saņemsiet svarīgu stimulu, jo Eiropas Komisija gatavojas pilnībā izmantot savas iniciatīvas tiesības. Tas ir svarīgi, jo mums ir jābūt mērķtiecīgākiem, kad runa ir par sankcijām, bet arī — un, manuprāt, tas ir vēl svarīgāk —, ja runa ir par to, kā Padome galu galā izskatīs Eiropas Komisijas ieteikumus attiecībā uz dažādu valstu plāniem. Ja šie plāni izrādīsies nepietiekami un ja Eiropas Komisija nāks klajā ar ieteikumiem, vai Padome tad būs gatava rīkoties pēc šiem ieteikumiem viens pēc vienu? Pat tad, ja šie ieteikumi attieksies uz Parīzi un Londonu? Tieši tam galu galā ir nozīme, jo tas varētu kaitēt Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Tāpēc es gribētu uzzināt jūsu domas par šo rezultātu, jo šajā gadījumā Padomei galu galā būs jāpakļaujas Eiropas Komisijas neatkarīgajai lomai.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Van Rompuy kungs, vispirms es gribētu pateikt, cik laimīgs es esmu redzēt, ka romu jautājumā nostāja nabadzības problēmas atrisināšanā, ar kuru saskaras šie iedzīvotāji, ir līdzsvarota, saprātīga un tālredzīga.

Es gribētu jums teikt, Van Rompuy kungs, ka es augstu vērtēju to, kā jūs izklāstījāt sasniegumus šajos pēdējos astoņos mēnešos. Jūs par tiem runājāt ar sparu un precizitāti. Mums nepietiekami runājam par Eiropas darbu, kā arī nepietiekami runājam par Parlamenta līdzdalību tajā. Jūs tikko runājāt par sadarbību, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību. Tas ir labi, jo Parlaments vēlējās aģentūras ar patiesu Eiropas kompetenci, kuru šī uzraudzība varēja ieviest, jo, kā jums zināms, Ekonomikas un finanšu padomes nostāja 2009. gada decembrī bija daudz atturīgāka šajā jautājumā.

Mums ir jāturpina laikā, kad G20 būs ES prezidentūra, ar Francijas starpniecību. Mums ir jāsaka vairāk, un mums ir jāsaka spēcīgāk, vienā balsī. Mums ir jābūt arī konkrētiem priekšlikumiem par turpmāko. Mēs paļaujamies uz jums, Van Rompuy kungs.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Es vēlētos lūgt priekšsēdētāju H. Van Rompuy, kura konsekvento un sistemātisko darbu es vērtēju ļoti augstu, pārliecināt dalībvalstis, kurās ir romu iedzīvotāji, visur izstrādāt vidēja termiņa valsts programmas romu jautājumā. Es uzdrošinās to teikt, jo, būdams valsts sekretāra amatā, es izstrādāju pirmo Eiropas romu programmu Ungārijā. Programma ietvēra termiņus, atbildīgās personas un finanšu resursus. Es gribētu aicināt Van Rompuy kungu, Šefčovič kungu no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju J. Buzek sadarboties, izstrādājot kontroles un uzraudzības sistēmu, lai pārbaudītu, vai dalībvalstis pilda savas saistības. Treškārt, Eiropas Komisijas uzdevums ir izstrādāt tādu romu stratēģiju Eiropas Savienībā, kas noteiktu funkcijas vietējā reģionālā līmenī, dalībvalstu pilnvaras un pievienoto vērtību, ko nodrošinātu Eiropas Savienība. Pēdējā minētā būtu ES romu stratēģijas būtība.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Mēs zinām, ka jūs cenšaties iedzīvināt Eiropas vienotību gan tajā, gan ārpus tās. Manuprāt, tomēr tas, kādā veidā dalībvalstis ir pārstāvētas G20, iedala Eiropas 27 valstis divās kategorijās: tajās, kam ir dalībnieces statuss un tajās, kam nav šī statusa: bagātajās un nabadzīgajās. Tas ir pret likumu vienotību un līdztiesību.

Vai jūs, Eiropadomes priekšsēdētāj, domājat, ka labākais veids, kā nodrošināt Eiropas Savienības ekonomikas saskaņotību un koordināciju saistībā ar G20, būtu, ja Savienību pārstāvētu tās iestādes, tostarp Komisija un Padome, un ne vairs dažas dalībvalstis? Ja tā, vai Jūs esat paredzējis strādāt pie tā?

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, es gribētu jūs lūgt necelt zilās kartītes. Lūdzu, paceliet balto kartīti, ja vēlaties piedalīties catch-eye procedūrā. Man ļoti žēl, zilā kartīte ir kaut kas atšķirīgs. Jūs visi esat sarakstā, bet tajā ir 25 vārdi, tāpēc visiem nebūs iespējams uzstāties. Man ļoti žēl.

  Catherine Grèze (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Pateicos jums, ka atkārtojāt, ka cilvēka cieņa ir galvenā Eiropas Savienības vērtība. Tomēr, ņemot vērā pagājušās nedēļas politisko vētru un Francijas valdības ksenofobisko toni, turpmāko diskusiju solījumi neattaisno mūsu cerības.

Van Rompuy kungs, izmantojiet iespēju iemiesot Eiropas diplomātiju. Mēs paredzam, ka dalībvalsts, kas nav ievērojusi Eiropas tiesību aktus, tiks nosodīta bez pārsūdzības. Mēs sagaidām konkrētus priekšlikumus, jau izstrādāto stratēģiju īstenošanu, finansējumu, šā finansējuma novērtējumu un izlietojumu.

Nobeigumā es vēlos izvirzīt jautājumu par tiesībām un pienākumiem, kuras minēja Daul kungs, un es viņam teiktu, ka, lai reģistrētu bērnu skolā, mums vēl vajag, lai būtu skolas autobusi, un tas nozīmē izdevumus. Kā jūs saprotat, romu jautājumā mums nav vajadzīgas tikai vienkārši runas, vispirms mums ir vajadzīga skaidra un nepārprotama politiskā griba.

  Mirosław Piotrowski (ECR). – (PL) Galvenais darba kārtības jautājums pēdējā Eiropadomes sanāksmē bija mēģinājums dot jaunu impulsu Eiropas Savienības ārējām attiecībām, pamatojoties uz Lisabonas līgumu. Ne pirmo reizi Padomes sanāksmē dominēja jautājums, kas oficiāli nebija paredzēts. Šoreiz tas bija par romu izraidīšanu no dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas apstiprina iepriekšējās bažas, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ES dalībvalstis arī turpmāk būs aizņemtas ar iekšēja rakstura problēmām, nevis ārējām attiecībām. Padomes sanāksmē izklāstītie ārpolitikas virzieni nesniedzās tālāk par Eiropas Savienības stratēģisko interešu un mērķu noteikšanu un pārliecināšanas metožu izmantošanu.

Eiropadome paziņoja, ka vēlas dot jaunu impulsu transatlantiskajām attiecībām. Ir jācer, ka šā gada novembrī plānotajā samitā, kurā piedalīsies ASV prezidents B. Obama, pašreizējo antiamerikānisko fobiju aizstās pragmatiskas ievirzes kopējās intereses. To vidū vajadzētu būt jautājumam par vīzu atcelšanas prasībām attiecībā uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt priekšsēdētāju H. Van Rompuy par šīs Padomes sanāksmes rezultātiem un jo īpaši par viņa neatlaidīgajiem centieniem ieviest reālu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā. Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa un tās Portugāles dalībnieki pilnībā atbalsta šos centienus.

Otrkārt, es arī vēlētos izteikt atzinību Komisijai par centieniem, kurus tā šajā saistībā ir veltījusi reālas ekonomikas pārvaldības izveidošanas iniciatīvai un pilnīgam atbalstam. Visbeidzot, es vēlos teikt dažus vārdus ārējo attiecību jautājumā un it īpaši par mūsu uzsāktajām attiecībām ar Pakistānu.

Manuprāt, mums ir jāparāda pilnīga solidaritāte attiecībā uz Pakistānu, bet mums vienmēr jāaizsargā tās valstis, kuras izpilda savas saistības pret strādniekiem, kuras apkaro bērnu darbu un nav pret sociālās nodrošināšanas maksājumiem. Šajā ziņā, manuprāt, mums ir jāsniedz Pakistānai noteikta palīdzība, bet ne tāda, kas stimulē rūpniecības nozares, kuras ekspluatē savu strādniekus.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Es gribētu pieskarties diviem jautājumiem, pirmajam —attiecībā uz romu problēmas risinājumu — tikai īsi, jo mēs to aplūkojām Parlamentā pirms divām nedēļām.

Ir paradoksāli, ka pat šodien šo tematu apspriež daži deputāti, kuri nekad nav savu kāju spēruši romu nometnē un kuriem nav ne jausmas, kāda dzīve šajās nometnēs ir patiesībā, bet kuri pauž šeit ļoti dīvainus spriedumus. Es ļoti augstu vērtēju to, ka Komisija un jo īpaši komisāre V. Reding, kā arī priekšsēdētājs J. M. Barroso ir atbilstīgi izturējušies pret šo problēmu, un es ceru, ka tā tiks pienācīgi atrisināta attiecībā uz pašiem romiem.

Otrais jautājums attiecas galvenokārt uz diskusiju par stingrāku dalībvalstu budžeta noteikumu ieviešanu, saistībā ar kuriem, no vienas puses, es ļoti augstu vērtēju Komisijas centienus šos noteikumus ne tikai politiski deklarēt, bet arī juridiski īstenot un attiecināt tos vienlīdz uz visām ES dalībvalstīm. Tomēr, no otras puses, man jāsaka, ka esmu diezgan vīlusies par to, ka gandrīz visa uzmanība ir veltīta budžeta disciplīnai un ka jautājumi netika apspriesti plašāk. Tādēļ es ceru, ka šie jautājumi tiks plašāk risināti nākotnē.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir vēlreiz uzsvērušas nopietnās pretrunas, ar kurām Eiropas Savienība cīnās. Tā vēlas būt vislielākā vara pasaulē un izvirza sevi kā lielu cilvēktiesību aizstāvi, bet dažas valdības, piemēram, Francijas, veic naidīgas darbības, kurām ir valsts sponsorēta rasisma un ksenofobijas nokrāsa, kā tas ir romu situācijā. Tajā pašā laikā tā kavējas veikt pasākumus attiecībā uz kapitālu, kas nepieļautu tā brīvu apriti un spekulācijas, un uztraucas tikai par to valstu apdraudējumu, kuras nespēj izpildīt neracionālos Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijus. Attiecībā uz iedzīvotājiem Eiropas pilsoņu masveida izraidīšanas mērķis ir slēpt vispārējo neoliberālās politikas postu.

Turklāt solidaritāti, kura Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā plūdu upuriem Pakistānā un sadarbības atbalsta palielināšanai, nedrīkst sniegt uz neaizsargāto nozaru rēķina valstīs un reģionos, kuri saskaras ar nopietnām grūtībām un kur bezdarbs jau ir augsts, kā tas ir tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē Portugālē. Tāpēc ir laiks mainīt politiku un par prioritāti noteikt cīņu pret nabadzību. Ir pienācis laiks pievērsties ražošanai, darba vietu radīšanai, to tiesībām un sociālajam progresam. Tā mēs varam dot kādu reālu saturu Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Van Rompuy kungs, es gribētu jums atgādināt, ka drīzumā gaidāmas divas svarīgas starptautiskās vides konferences: viena notiks oktobrī Japānā un būs veltīta bioloģiskajai daudzveidībai, bet otra — par klimata pārmaiņām — notiks šā gada beigās.

Abas konferences notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas pārraudzībā, un mums ir vajadzīga Eiropas Savienība, kas uzņemsies aktīvu lomu, bet tajā pašā laikā mums ir jānodrošina, ka starptautiskie konstatējumi un viedokļi ir saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto virzienu.

To mēs visi zinām, bet mēs arī zinām, kas notika Kopenhāgenā, kur Eiropa nāca klajā ar vairākām dažāda rakstura pozīcijām, un tās nebija labas ziņas faktiskajai sarunu gaitai.

Tāpēc es gribētu jautāt jums: ko faktiski nozīmē Padomes teiktais, ka mums ir jārunā vienā balsī? Es arī būtu ieinteresēta uzzināt, vai attiecībā uz to premjerministri ir gatavi uzņemties īpašas saistības.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, jūs esat ļoti dāsns, piešķirot man laiku. Es centīšos ļoti īsi un vienkārši atbildēt uz četriem galvenajiem šorīt apspriestajiem tematiem.

Pirmkārt, manuprāt, mēs varam skaidri redzēt, ka ir liels atbalsts jaunajai stratēģiskajai pieejai mūsu galvenajiem partneriem, ka mums ir daudz labāk jāizmanto Lisabonas stratēģija un ka mums ir labāk jāizmanto ES pozīcijas un ES pilnvaru izredzes ārpolitikā. To mēs varam panākt, labāk izmantojot ārpolitikas sinerģiju, un mums ir jāstrādā ar dalībvalstīm un Eiropas iestādēm, dziedot himnu no vienas lapas vienā balsī.

Tāpēc es augstu vērtēju to, kādu nozīmi priekšsēdētājs H. Van Rompuy piešķir līdzdalībai ES ārpolitikā, ne tikai no iestāžu, bet arī no dalībvalstu vadītāju puses, jo tikai tādā veidā, kad mēs runājam vienā balsī, ne tikai daudzpusēji, bet arī mūsu divpusējos kontaktos, mēs sasniedzam vajadzīgos rezultātus.

Pāris vārdu par ekonomikas pārvaldību. Šeit atkal es redzu lielu atbalstu Parlamentā, lai saglabātu izmaiņas, kuras mēs sākām šā gada pavasarī. Ir ļoti skaidrs atbalsts jaunu un labāku sistēmu izveidošanai, un es vēlētos apliecināt godātajiem Parlamenta deputātiem, ka mums nav tikai kritiski jāskatās uz budžeta deficītu. Mēs arī gatavojamies ļoti cieši aplūkot jautājumu par parādu — kā to turpmāk labāk vadīt un pārraudzīt.

Parlamentam ir iespēja apspriest šo jautājumu katru gadu, jo komisāri katru gadu janvārī ieradīsies ar gada pieauguma pārskatu, kad sāksies tā sauktais Eiropas semestris, un jūs redzēsiet sarežģīto Eiropas ekonomikas ainu un ekonomikas stāvokli dažādās dalībvalstīs. Tā būs ļoti lieliska iespēja katra gada sākumā padziļināt debates šajā jautājumā.

Tajā pašā laikā, es gribētu apliecināt jums, ka mēs neesam aizmirsuši izaugsmes un nodarbinātības nozīmi. Tādēļ mums jāizmanto „ES 2020” stratēģijas instrumenti, jo mēs vēlamies veidot Eiropas ekonomiku uz jauniem pamatiem, uz jauniem riteņiem, un mēs vēlamies turpināt gudru un zaļu — kas nozīmē veselīgu — Eiropas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mums ir vairāk jākoncentrējas uz nodarbinātību, labāku izglītību, uz augstas kvalitātes politiku jaunatnes jomā un, protams, uz nabadzības mazināšanu.

Šīm divām priekšrocībām — labākai uzraudzībai un gudrākai ekonomikas politikai — ir jāiet roku rokā, jo tikai tā mēs sasniegsim vajadzīgo rezultātu. Tātad, ja Komisija kaut ko aizstāv, tad tā ir gudra konsolidācija.

Pievēršoties Ārējās darbības dienestam, manuprāt, baronese C. Ashton lika skaidri saprast, ka viņa ir apņēmības pilna veidot profesionālu Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas atspoguļos Eiropas vērtības, spēku un arī Eiropas ainavu. Tāpēc ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars, kā arī panāktā vienošanās par līdzsvaru starp Eiropas Ārējās darbības dienesta avotiem no mūsu iestādēm un dalībvalstīm, par ko jau ir panākta vienošanās, ir ļoti svarīgi, komplektējot jaunu, profesionālu Eiropas Ārējās darbības dienesta personālu.

C. Ashton apņēmās jūs regulāri informēt par panākumiem dienesta izveidē. Manuprāt, pārejas periodā līdz 2013. gadam sasniegtais progress risinās pašreizējās problēmas, kuras es pilnībā saprotu.

Un visbeidzot, ļaujiet man pateikties jums visiem par jūsu uzstājību attiecībā uz Eiropas tiesību aktu ievērošanu, Eiropas vērtību saglabāšanu un apņemšanos meklēt veidu, kā atvieglot romu likteni un viņus integrēt. Vairāk nekā EUR 17,5 miljardus Komisija un 12 dalībvalstis, galvenokārt no Eiropas Sociālā fonda, ir piešķīrušas pasākumiem, no kuriem gūst labumu romi un citas neaizsargātās grupas.

Tomēr mums ir jāskatās, kā mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos līdzekļus un instrumentus. Es aicinu tos izmantot efektīvāk. Šai nolūkā mums būs ar jaunu svaigu skatu jāraugās, kā to turpmāk izdarīt. Ja mēs to darām kopā, tas noteikti būs daudz efektīvāk un dos daudz labākus rezultātus nekā iepriekš.

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, paldies visiem runātājiem debatēs. Es zinu, ka atbildēt ir grūts uzdevums, bet es zinu, ka ļoti grūts uzdevums ir arī vienā minūtē apkopot viedokļus, kurus mēs vēlamies attīstīt. Tāpēc es nevaru atbildēt uz visām piezīmēm. Es vēlētos komentēt tikai divus svarīgus jautājumus.

Pirmais temats ir ārpolitika. Mēs esam veikuši garu ceļu. Mums ir bijis Solana kunga ļoti svarīgais darbs. Mēs pārāk bieži to aizmirstam. Es jums iesniedzu to kopīgo viedokļu sarakstu — tikai par pēdējiem mēnešiem —, kurus mēs ar Eiropas Savienību varējām attīstīt attiecībā uz Irānu, Tuvajiem Austrumiem un dažiem tirdzniecības jautājumiem.

Tomēr mēs arī pavirzījāmies uz priekšu, jo īpaši attiecībā uz savu nostāju G20 samitā, kas ir lielākā ikgadējā pasaules konferencē. Kad es stājos ministru prezidenta amatā Eiropadomē, vēl pirms gada bija atsevišķas sanāksmes visām dalībvalstīm, kas piedalījās G20. Tās varētu izveidot kopēju nostāju savā starpā. Es jautāju, patiesībā pieprasīju — kā mēs to darām kopš tā laika — ka jābūt kopējai 27 valstu nostājai. Pat tad, ja ne visas valstis ir klāt G20, J. M. Barroso un es pārstāvam Eiropas Savienību kā Savienību, un tāpēc mums ir kopēja nostāja.

Es varu jums apliecināt, ka G8 un G20 sanāksmēs dalībvalstis un Eiropas Savienības pārstāvji nes vienādu vēsti. Mums dažreiz ir arī pozitīvas lietas un progress, un es vēlētos uzsvērt, ka šajā sakarā ir bijušas šādas lietas. Es šeit runāju par lielāko starptautisko pasaules konferenci G20.

Vai vēl ir problēmas? Protams! Turklāt mēs joprojām ciešam no Kopenhāgenas traumas sekām. Mums bija kopēja nostāja. Mums bija kopīga vēsts. Taču mums neizdevās likt citiem pieņemt mūsu nostāju. Rezultāts: visi zaudē, jo rezultāti ir pilnīgi neapmierinoši. Tātad dažādos jautājumos ir gūti panākumi, bet mums ir vairāk jāstrādā pareizajā virzienā.

Cilvēki man ir jautājuši: kāda būs jūsu vēsts samitā ar Ķīnu? Es aicinu jūs lasīt uzmanīgi — nevis pavirši, bet uzmanīgi — to, kas bija ietverts Eiropas Padomes secinājumos. Es ieteiktu jums to izdarīt. Protams, Eiropadomes secinājumos mēs neteiksim, kādu stratēģiju mēs izstrādāsim un kādas bilances mēs iesniegsim stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Ķīnas partneriem. Tomēr, ja jūs lasīsiet tekstu, jūs ievērosiet, ka tiešām ir jauni uzsvari un ka mēs ieviesīsim savstarpīguma jēdzienu. Mēs ne tikai reaģējam uz citu sniegtajiem ziņojumiem. Mēs esam kļuvuši „prasītāji” attiecībās ar daudziem mūsu partneriem, un tāpēc mums ir vajadzīgs šis savstarpīguma jēdziens.

Eiropas Parlaments ir iesaistīts — vēl jo vairāk kopš Lisabonas līguma — tirdzniecības nolīgumos un pabeidz likumdošanas atbalsta darbu attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. Tāpēc panākumi ir, bet tiem ir jābūt vairāk. Samits ar ASV prezidentu tiks sagatavots oktobra Padomes sēdē. Mēs vienosimies par ziņojumiem, kurus J. M. Barroso un es iesniegsim ASV prezidentam. Mēs vienosimies, lai varētu runāt Eiropas Savienības 27 valstu vārdā. Tātad, atkārtoju, mēs soli pa solim ejam pareizajā virzienā.

Otrā piezīme attiecas uz ekonomikas politiku. Šajos pēdējos divos gados mēs esam īstenojuši saprātīgu ekonomikas politiku, daudz saprātīgāku nekā agrāk. Mēs veltīgi iztērējām 10 gadus. Mēs varētu būt rīkojušies laikus attiecībā uz budžetu un konkurētspēju, bet mēs to nedarījām. Tieši tādēļ mums šodien ir problēmas.

Ko mēs esam izdarījuši kopš finanšu krīzes? Papildus banku un citu glābšanai, mēs īstenojām ļoti riskantu ekspansionisma politiku 2008. gadā un lielā daļā 2009. gada. Tā bija riskanta politika, jo palielināja budžeta deficītu. Tomēr, tā kā mums bija augšupejas izaugsme — kuru mēs uzskatījām par lēnu gada sākumā —, mēs esam uzsākuši budžeta konsolidācijas politiku, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu, nevis uzreiz, bet pakāpeniski.

Pat šogad mēs vēl nedaudz redzam ekspansionisma efektu. Mēs esam īstenojuši saprātīgu monetāro politiku. Tirgi vienmēr ir bijuši likvīdi, tāpēc nav bijuši tādi likviditātes pārrāvumi kā 1930. gados. Mēs esam īstenojuši tādu procentu likmju politiku, kurā likmes ir pietiekami zemas, lai nodrošinātu to, ka atgūšanās var notikt un ka dalībvalstu budžeti pārāk daudz necieš ļoti augstu procentu likmju dēļ.

Attiecībā uz budžeta un monetārajiem jautājumiem mēs esam īstenojuši saprātīgu, gudru un pakāpenisku politiku. Kādēļ? Nevis procedūras dēļ — kā mēs to gatavojamies darīt tagad — ar nopietnu budžeta samazināšanu; nevis parādu samazināšanas dēļ, bet ilgstošas ekonomikas izaugsmes dēļ, lai īstenotu nodarbinātības politiku, kas nes augļus. Visiem šiem centieniem ir jāpanāk nodarbinātība, lai samazinātu bezdarbu. Visiem mūsu centieniem ir ievērojams sociālais mērķis. Mēs to nedarām, lai priecātos par samazinātiem parādiem un deficītiem. Tas ir tikai instruments; mērķis, protams, ir nodarbinātība un bezdarba samazināšana.

Kā tikko teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, lai to visu izdarītu, vairāk ņemot vērā sociālo jomu, mūsu mērķos 2020. gadam mēs esam integrējuši nabadzības apkarošanas mērķi. Mums bija jācīnās par to. Mēs esam integrējuši izglītības politiku, un mēs esam saglabājuši kohēzijas politiku. Mēs uzturam struktūrfondus, un es ceru, ka tos saglabāsim arī finanšu plānā, kuru izstrādājam, lai dzīves līmenis Eiropas Savienībā būtu iespējami līdzsvarots.

Mūsu darbības augstākais mērķis ir sociālā joma, viss pārējais ir tikai instrumenti. To es jums gribēju pateikt šo debašu nobeigumā.

  Priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāj Van Rompuy, liels paldies par jūsu ziņojumu no Eiropadomes un par apspriešanos ar mums. Gaidīsim jūsu nākamo svarīgo diskusiju ar Eiropas Parlamentu. Nākamā Eiropadome būs oktobrī, tāpēc pārtraukums līdz tai nebūs ilgs.

Tas noslēdz šo punktu.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Laikā, kad kapitālisma krīzes ietekme Eiropas Savienībā samazina dzīves līmeni miljoniem eiropiešu un izraisa satraucošu ekonomikas un sociālās situācijas pasliktināšanos dažādās dalībvalstīs, Padome ir nolēmusi izvairīties no šiem jautājumiem un vēlreiz apstiprināt vecās politiskās pamatnostādnes, kas mūs noveda tur, kur esam šodien. Tikai tā var izprast liberalizācijas uzspiešanu un pasaules tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu saistībā gan ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju — ar aicinājumu noslēgt Dohas sarunu kārtu —, gan jauniem divpusējiem nolīgumiem. Tas rada situāciju, kurā vēl lielāku spiedienu var likt uz visneaizsargātākajām ražošanas sistēmām un darbaspēku, to palētinot. Rezultāts ir augstāks bezdarba līmenis un mazāka darba drošība. Padome uzskata, ka ir pienācis laiks gūt labumu no Lisabonas līguma un „veicināt Eiropas intereses un vērtības visā pasaulē”. Turpmākais ceļš ir skaidri noteikts: lielāka saskaņošana ar NATO un ASV, pieaugošs ārējais intervencionisms un satraucoša militārā spēka koncentrēšana starptautiskajās attiecībās. Attiecībā uz „finanšu uzraudzības paketi”, kas minēta secinājumos, vēsts ir skaidra: galvenie finanšu spekulācijas mehānismi paliek neaizskarami. Spekulācija arī turpmāk būs tikpat brīva, kā līdz šim.

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski. – (HU) Notikumi, kuriem pēdējās nedēļās esam liecinieki, pierāda, ka mūsu prasības, ko izvirzām jau kādu laiku, ir likumīgas. Lai sekmētu romu sociālo integrāciju, Eiropai ir vajadzīga visaptveroša stratēģija. Romu izraidīšana no Francijas uzreiz pievērsa uzmanību kontinenta lielākās minoritātes problēmām, izvēršot to par Eiropas jautājumu. Es ticu, ka pēdējo nedēļu satraucošie notikumi papildinās kopīgu pasākumu impulsu. ES augstākā līmeņa sanāksmes lēmumi pagājušajā nedēļā vieš cerības. Jau diezgan ilgu laiku Eiropas Parlaments ir aicinājis izstrādāt Eiropas romu stratēģiju. Šāda stratēģija neļautu dalībvalstīm pārnest atbildību par situācijas uzlabošanu no vienas kopienas uz otru. Man ļoti interesē, ko Ungārijas valdība kā nākamā Eiropas Savienības prezidentūra darīs, lai virzītu uz priekšu šo stratēģiju. Es ceru, ka Eiropas Komisija ļoti ātri pabeigs izmeklēšanu par Francijas valdības pasākumu likumību un, ja vajadzēs, veiks tūlītējas juridiskas darbības, lai novērstu praksi, kas pārkāpj Eiropas Savienības pamattiesības. Man šķiet nepieņemami, ka Francijas — vienas no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm — valdība līdz šim ir ignorējusi Eiropas Parlamenta atzinumu un Eiropas Komisijas brīdinājumus.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es apsveicu Austrumu partnerības iekļaušanu Eiropadomes secinājumos kā vienu no kopīgās ārpolitikas stratēģiskajiem darbības virzieniem. Es atbalstu Eiropas ekonomikas politikas pārvaldību iniciatīvas mērķi stiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšanu un paplašināt makroo nelīdzsvarotību uzraudzību. Ir svarīgi noteikt stingrāku sankciju mehānismu tām dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, respektīvi, neievēro budžeta deficītu vai nesamērīgi palielina ārējo parādu. Vienlaikus Eiropas Savienības budžeta izmantošana sankcijām ir iespējama tikai tad, ja tajā ietverti visa veida budžeta izdevumi, ne tikai, piemērām, Eiropas fondi. Ir svarīgi izstrādāt skaidrus un saprotamus principus un kritērijus sankciju mehānisma piemērošanai.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Kā priekšsēdētājs Van Rompuy minēja, ES dalībvalstu valdības ilgu laiku zināja savas finanšu problēmas, bet nereaģēja. Mums ir vajadzīga jauna finanšu uzraudzības struktūra Eiropā. Panākt vienprātību par makroekonomikas uzraudzības sistēmu ir izšķirīgi, lai ilgtermiņā novērstu turpmākas krīzes. Tomēr Komisijai būs jāveic apņēmīga cīņa ar joprojām dominējošo īstermiņa pieeju vispirms mēģināt atjaunot ekonomikas izaugsmi, neuzskatot budžeta disciplīnu tuvākajā nākotnē par tik svarīgu. Visām dalībvalstīm ir jāsaprot, ka budžeta disciplīna (sabalansēts budžets) ir uzticamas makroekonomikas stabilitātes vienīgais priekšnoteikums. Tāpēc jaunie ES noteikumi un kontroles mehānismi palīdzēs dalībvalstīm atjaunot pašdisciplīnu. Arī ilgtermiņa krīžu novēršanai vajadzīgas spēcīgas strukturālās reformas. Vai dalībvalstis ir gatavas šādiem centieniem? Es atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja H. Van Rompuy savstarpīguma koncepciju ES attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem. Šāda pieeja nozīmē līdzsvaru starp to, ko vēlas un novērtē ES, un to, ko mūsu partneri vēlas saņemt no mums. Šobrīd ES un Ķīnas attiecību sarakstā ir līdz pat 56 dažādām sarunu jomām. Lai pārvarētu šādas groteskas situācijas, ir vajadzīga politiskā griba, kurā priekšroka tiek dota kopējai, nevis divpusējai politikai.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Problēmas saistībā ar romu stāvokli kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm paņēma daudz laika, kas bija paredzēts debatēm Eiropas Padomē. Nemazinot šīs problēmas smagumu, manuprāt, šāda pieeja jautājumiem, pamatojoties uz cikliskām krīzēm vai situācijām, ir virspusēja un neefektīva. Jāatzīst, ka šajā jautājumā viedokļi tika līdzsvaroti un vērsti uz risinājumu meklēšanu. Tomēr, lai pārvarētu problēmas, kas saistītas ar Eiropas Savienībā dzīvojošajām romu kopienām, ir vajadzīgi ilgtermiņa pasākumi ar vīziju, ne tikai ES augstākā līmeņa sanāksmes. Atliekot šīs grūtības malā, man jāsaka — esmu apmierināts, ka Eiropas iestādes ir sapratušas: šajās debatēs tām būs aktīva loma, aizstāvot līgumus un ES likumus, kuri ir vienādi visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dalībvalsts un etniskās izcelsmes. Tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas paredzētas Direktīvā 2004/38/EK, nevar apšaubīt attiecībā ne uz vienu Eiropas iedzīvotāju, jo šāda iespēja rada bīstamu precedentu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Krīze, kuru mēs šobrīd piedzīvojam, nekad nedrīkst atkārtoties. Eiropas jaunajā ekonomikas pārvaldībā tomēr ir jāņem vērā ne tikai valsts parāda līmenis, bet arī tās ilgtspēja vidējā un ilgtermiņā. Privāto parādu un sociālās drošības sistēmu ilgtspēja valsts finanšu stabilitātei ir tikpat svarīga kā valdības parāds kā tāds. Patiešām, valstis, kas bija kontrolējušas valsts parādu, ir iekritušas dziļā krīzē tieši ģimeņu un uzņēmumu nopietno parādsaistību dēļ, savukārt valstis ar lielu valsts parādu, piemēram, Itālija, ir tikušas galā labi. Valsts parāds jāpakļauj kontrolei, izmantojot saistības un stingrāku un efektīvāku uzraudzību. Tomēr, lai cīnītos ar parādu, mums nav vajadzīgi jauni mehānismi, kuri ir pārāk automātiski un cikliski, kuriem ir risks nesasniegt mērķi un, ja kaut kas notiek, kavēt darbības, kas veicina ekonomikas izaugsmi. Mums nav vajadzīgas sankcijas, ja mēs vēl joprojām cenšamies novērst pārtēriņus: tas būtu gandrīz kā izpildīt spriedumu pirms tiesas. Drīzāk mums ir vairāk jāņem vērā strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai stimulētu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi Eiropā. Konkurētspēja rada ekonomikas izaugsmi; izaugsme sniedz vairāk nodokļu ieņēmumu un efektīvu finanšu konsolidāciju.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Pašlaik 84 miljoni Eiropas iedzīvotāju, 16 % ES iedzīvotāju, ir pakļauti nabadzības riskam. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, galvenās Eiropas pilsoņu bažas ir saistītas ar iespēju zaudēt darbu. Šajā sarežģītajā situācijā Eiropadomei būtu jāizskata galvenās ES problēmas un jānosaka risinājumi un prioritārās jomas, kurās Eiropas Savienība veiks ieguldījumus, lai saglabātu savu starptautisko konkurētspēju un nodrošinātu nodarbinātību vismaz 70 % līmenī. Manuprāt, Eiropadomes darba kārtībā jābūt tādām jomām kā enerģijas drošībai un efektivitātei, investīcijām, inovācijām un klimata pārmaiņām. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadomes laikā oktobrī ES vēlreiz apliecinās stingru apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām un vienosies par ES nostāju attiecībā uz Kankūnas konferenci. Personu brīva pārvietošanās ir viens no ES pamatprincipiem, kuru aizstāv arī Eiropas Savienības Pamattiesību Harta. Līdz ar to mēs aicinām Eiropadomi, dalībvalstis un Komisiju ievērot ES likumu un tā piemērošanu. Atkārtoti uzsverot Austrumu partnerības nozīmi ES vērtību veicināšanā, es aicinu izstrādāt ES Melnās jūras stratēģiju.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Eiropadomes dažreiz kaislīgās debates par romu krīzi Francijā bija solis pareizajā virzienā. Tajās uzsvēra Eiropas mēroga pieejas vajadzību romu problēmas risināšanā. Tās arī pierādīja, ka kreiso izplatītās klišejas tikai atstās neatrisinātu vai pat saasinās šo jautājumu.

Šajās spēcīgajās debatēs radās trīs galvenās idejas: 1) romu problēma nav vienas vai otras dalībvalsts problēma. Tā ir Eiropas fenomens, kam vajadzīga saskaņota Eiropas politika; 2) tiesības uz brīvu pārvietošanos nedrīkst ierobežot tikai ar tiesībām uz drošību; 3) mazākumtautību tiesības nedrīkst izslēgt juridisko atbildību.

Padomes debatēs izrādījās, ka pieņēmums, ka Bulgārija un Rumānija neīsteno integrācijas programmas attiecībā uz romiem, ir nepareizs. Visbeidzot, Padomes nostāja nepārprotami pauda tādu apgalvojumu noraidījumu, kas saistīja romu jautājumu ar Rumānijas un Bulgārijas pieeju Šengenai. Esmu pārliecināts, ka Francija un Rumānija saglabās augstu sadarbības līmeni un rādīs paraugu šajā jomā. Romu jautājums ir bijis sistemātiski izkropļots un izmantots politiskiem mērķiem. Šis bēdīgais precedents būtu jāaizstāj ar atbilstīgu un enerģisku politiku.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Diemžēl Padomes pēdējā sanāksmē netika pieņemti lēmumi par daudziem konkrētiem pasākumiem. Mums beidzot ir jāstiprina ekonomikas un monetārā savienība, un, to darot, jāgūst vajadzīgā mācība no ekonomikas krīzes — citiem vārdiem sakot, mums ir stingri jāīsteno Stabilitātes pakts un precīzi jānosaka finanšu darījumu nodoklis. Tomēr to nedrīkst darīt uz mūsu iedzīvotāju rēķina. Jaunais Eiropas Ārējās darbības dienests varētu būt būtisks Eiropas Savienības panākums, ar nosacījumu, ka pamatideju par tā iesaistīšanu līgumos var īstenot praksē. Mums jāmeklē, jāatrod un jāizmanto esošās sinerģijas, lai Eiropa varētu darboties pasaules mērogā kā vienība, — un tas noteikti arī ievērojami palielinās ES ietekmi pasaulē. Attiecībā uz klimatu mēs varam redzēt, ka arī šajā jautājumā ir svarīgi gūt vajadzīgo mācību un atbilstoši sagatavoties samitam Kankūnā. ES nav vietas iecietībai pret cilvēktiesību pārkāpumiem. Cilvēka cieņa ir jābūt svētai — populisms jebkurā veidā neizbēgami noved pie nacionālisma, un tas nekādā veidā neveicina Eiropas ideālu.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

4. Finanšu uzraudzības tiesību aktu kopums (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, tikai viens jautājums. Es domāju, ka tagad būs brīvā mikrofona daļa šajās debatēs. Vai tas tā ir?

  Priekšsēdētāja. – Mēs izmantosim brīvā mikrofona procedūru paziņojumam par finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu. Tomēr man jānorāda ļoti skaidri: es ļoti stingri izturēšos pret uzstāšanās laika ievērošanu, jo mēs jau diezgan jūtami kavējam un mums paredzēts ilgs balsošanas laiks. Tāpēc, kad runātāja laiks beigsies, man būs viņš jāpārtrauc, un, runājot par brīvā mikrofona procedūru, mums jāievēro piecu minūšu ierobežojums. Man žēl, bet šorīt tam jānotiek tā.

  Didier Reynders, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es priecājos, ka varu atkal uzstāties jūsu priekšā, lai vēlreiz apspriestu finanšu uzraudzību, kad tiesību aktu kopums par uzraudzību ir iesniegts balsošanai Parlamentā, jo mums jau bija iespēja par to runāt pēc pēdējās ECOFIN sanāksmes.

Tas ir tiesību aktu apkopojums, ar kuru Savienībā sākas ļoti svarīga reforma un kurš atbild uz vairākiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir — Padomes priekšsēdētājs tikko par to runāja — reakcija uz krīzi. Desmitgadē, kura patlaban tuvojas noslēgumam, ir pieredzēta Lamfalisī procedūras ieviešana un izvēršana visās finanšu jomās.

Uzraudzītāju komiteju klātbūtne sāk zināmā veidā izpausties. Tās deva ieguldījumu Eiropas finanšu likumdošanas attīstībā un uzraudzības progresīvas konverģences procesā. Šis process bija svarīgs un pozitīvs pirmais solis Eiropas pieejas virzienā, bet, ņemot vērā krīzi, mums jāatzīst, ka galu galā šis process neizrādījās pietiekami vērienīgs.

Tas neļāva mums novērst vai savaldīt finanšu krīzi, vai koordinēt ātru un efektīvu reakciju vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību. Tāpēc mūsu mērķis ir radīt darba spējīgu Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kurai visu adminstratīvo atbalstu sniegs Eiropas Centrālā banka, kas sava priekšsēdētāja vadībā ir gatava strādāt pie šīs kolēģijas īstenošanas un ieviešanas.

Es nešaubos, ka Trichet kungs izmantos šim mērķim visu savu kompetenci un pilnvaras, tostarp, lai ievērotu brīdinājumus un ieteikumus, kas izteikti viņa prezidentūras laikā. Šā paša iemesla dēļ mēs vēlamies spēcīgākas, atbildīgākas un labāk aprīkotas uzraudzības iestādes, lai sagatavotu Kopienas tehniskos standartus un nodrošinātu to pilnīgu īstenošanu, tostarp krīzes laikā.

Ja valsts uzraudzības iestāde nedarbojas pareizi, tad šīm iestādēm būs juridiski līdzekļi, lai liktu finanšu uzņēmumiem ievērot standartus. Tās palīdzēs izveidot Eiropas uzraudzības zonu, kura vajadzīga iekšējā tirgus stiprināšanai. Tādā veidā tās iesaistīsies uzraudzības kolēģiju darbā un palīdzēs atrisināt jebkurus strīdus starp valstu iestādēm, tai pašā laikā, protams, ļaujot tām veikt ikdienas konsultatīvo uzraudzību.

Nebaidieties no vārdiem; šo iestāžu izveidošana ir vēsturiska vienošanās, kā jau vairākas reizes minēts šajā plenārsēžu zālē. Beļģijas prezidentūra izvirzīja to par savu galveno prioritāti finanšu tirgu jomā un arī globālā nozīmē. Nepieļausim kļūdu: šādi mēs turpinām veidot sākotnējo uzraudzības modeli — es pie tā atgriezīšos —, bet mums jāņem vērā arī mūsu galveno partneru uzraudzības struktūru attīstība. Tas ir otrais jautājums: parādīt, ka 27 dalībvalstu Eiropas Savienība spēj veikt savu finanšu uzraudzības struktūru reformu, neatļaujoties atpalikt — īpaši no ASV.

Pēc J. de Larosière ziņojuma 2009. gada februārī, kuru, cita starpā, Eiropadome vērtēja ļoti atzinīgi, debates Eiropā daudzsološi virzījās uz priekšu, bet mums bija vēl jāīsteno šīs cerības par reformu. Tikmēr ASV jau ir sākusi liela mēroga uzraudzības struktūras pārskatīšanu, pieņemot Doda-Frenka likumu. Balsojot šodien, es ceru, par tiesību aktu kopumu, kurš ir gadu ilgušas izmeklēšanas, sarunu un sadarbības starp dažādām iestādēm rezultāts, Eiropas Parlaments parādīs, ka Eiropas Savienība nav palikusi iepakaļ un tā uzņemas vadošo lomu arī G20 atbalstītajā reformu procesā.

Tomēr mēs varam uzņemties vadošo lomu tikai ilgtermiņā. Pēc mūsu šodienas vēsturiskā balsojuma mums būs jānodrošina jaunās sistēmas turpmākā darbība un attīstība. Tas ir trešais jautājums. Pirmkārt, mūsu mērķis ir lielā mērā decentralizēts mikrouzraudzības modelis, kas paredz, ka iestādes atbalsta un koordinē valstu uzraudzības iestādes, neaizstājot tās.

Otrkārt, mēs vēlamies izveidot tādu sistēmu, kas kļūst arvien spēcīgāka, nevis paliek nemainīga. Ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju mēs izveidosim platformu debatēm un makroekonomisku lēmumu pieņemšanai, tostarp transatlantiskā un pat globālā līmenī.

Ja mēs piešķirsim Eiropas uzraudzības iestādēm pilnvaras veikt attiecīgās darbības, mēs iegūsim dalībniekus, kas efektīvi strādā riska jomā un pie tā novēršanas. Tas daļēji attiecas uz pirmo Omnibus direktīvu, par kuru Parlamentam šodien ir jādod atzinums. Tomēr attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu būs jāveic citi likumdošanas pasākumi.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar šo es vēlos nobeigt savu uzstāšanos. Šodien mēs esam nonākuši pie izšķirošā pirmā soļa beigu posma un, tagad cerot uz jūsu balsojuma pozitīvu rezultātu, es vēlos īpaši pateikties Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai Bowles kundzei, vairākiem Parlamenta referentiem, Goulard kundzei, García-Margallo y Marfil kungam, Skinner kungam, Giegold kungam, Sánchez Presedo kungam un viņu ēnu referentiem, kā arī komisāriem Rehn kungam un Barnier kungam, kuri atrodas šajā plenārsēžu zālē, un, protams, visiem viņu līdzstrādniekiem. Mums ir bijusi rezultatīva un, es uzskatu, konstruktīva domu apmaiņa par grozīto tiesību aktu kopumu, par kuru šodien jābalso.

Tomēr es ceru, ka vēlme sasniegt rezultātus, kura mūs ir iedvesmojusi, turpinās mūs vadīt sarunās par turpmākajiem tiesību aktiem, lai norisinātos turpmāka šīs sistēmas pilnveidošana un modernizēšana. Es domāju, ka varu runāt tā cilvēka vārdā, kas stāsies manā vietā kā Padomes priekšsēdētājs nākamo dažu mēnešu laikā, un, ņemot vērā nesenās sarunas, esmu pārliecināts, ka tā arī būs. Es ceru, ka mēs varēsim drīz šeit izskatīt jaunas vienošanās, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu fondiem, un ka kopā ar komisāru Barnier kungu mēs varēsim atbalstīt plašu darbību klāstu, lai īstenotu jaunos tiesību aktus.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vienošanās par finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu, par kuru jūs pēc mirkļa balsosiet, — gandrīz gadu pēc dienas, kad Komisija pieņēma šos priekšlikumus, — ir, es uzskatu, visai vēsturisks panākums finanšu regulējuma attīstības jomā Eiropā.

Kopš finanšu krīzes sākuma Eiropas Savienība ir reaģējusi starptautiskā līmenī. Tā ierosināja G20 procesu, ko uzsāka Vašingtonas augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada novembrī. Darba grupa, kuru vadīja de Larosière kungs, guva pirmo galveno mācību no šīs krīzes, un nekavējoties pēc tam Komisija izstrādāja priekšlikumus. Ļaujiet man pieminēt de Larosière kunga saprātīgo devumu, kuram patlaban mēs esam pateicību parādā.

Šī vienošanās nodrošina mums sistēmu, kurā visas iniciatīvas ir izkārtotas pēc produktiem, tirgiem, dalībniekiem, lai tādējādi īstenotu to, ko apņēmāmies īstenot un ko es apņēmos, kad uzrunāju jūs 13. janvārī: saprātīgu regulējumu un efektīvu uzraudzību.

Šī sistēma, kuru mēs pieņemsim, ir pamats, kas piešķir ticamību visām nozares iniciatīvām, kuras vēlamies īstenot. Mums ir šī vienošanās, pateicoties daudzu klātesošo personīgajam ieguldījumam un kompetencei. Ļaujiet man, savukārt, pateikties referentiem García-Margallo kungam, Skinner kungam, Sánchez Presedo kungam, Goulard kundzei, Giegold kungam, Tremosa i Balcells kungam un Balz kungam, kā arī ēnu referentiem.

Es vēlos pateikties arī Bowles kundzei, kura ar lielu apņēmību vadīja šīs sarunas. Es vēlos pateikties Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) priekšsēdētājam Reynders kungam par viņa un viņa komandu aktīvo darbību, kura bija izšķirīga, turpinot Spānijas un Zviedrijas prezidentūras labi iesākto darbu.

Ļaujiet man varbūt diezgan neierastā veidā — un es jums paskaidrošu, kāpēc — izteikt pateicību Eiropas Komisijas vārdā cilvēkam, kas stāv man līdzās, Wright kungam, jo pēc pāris dienām viņš atstās Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektora vietnieka amatu. Es vēlos teikt, ka šis cilvēks dara godu Eiropas civildienestam.

Dāmas un kungi, Parlamenta pievienotā vērtība nav noliedzama. Tā bija izšķirīga. Jo īpaši es runāju par Eiropas uzraudzības iestāžu kompetenču stiprināšanu: starpniecība, ārkārtas pasākumi, tādu juridisko un tehnisko standartu izstrāde, kuri paredzēti patērētāju aizsardzībai — pie kuras mēs vēl atgriezīsimies —, kopā ar aizsardzību pret noteiktiem kaitīgiem finanšu produktiem un to rašanās novēršana, kā arī iestāžu pārrobežu raksturs, kurš lielā mērā tiks ņemts vērā.

Par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidošanu mums lielā mērā jāpateicas Parlamentam, jo īpaši attiecībā uz prezidentūru, un šeit es vēlos pateikties arī savam kolēģim un draugam Rehn kungam un viņa darbiniekiem.

Tas viss, protams, ir kompromiss. Daži vēlētos, lai būtu panākts vairāk. Daudzos jautājumos pati Komisija gāja uz dinamiskiem kompromisiem un piekāpšanos. Mēs nožēlojam, piemēram, pieņemto risinājumu attiecībā uz tehnisko standartu izstrādes procesu, kuram, mūsuprāt, nevajadzētu būt par precedentu citās nozarēs, un turklāt es šodien to apstiprināšu paziņojumā.

Tomēr kopumā pēc Padomes vienprātīgā balsojuma, pēc jūsu balsojuma šodien, ja jūs tā vēlaties, no nākamā gada sākuma Eiropa paļausies uz uzraudzības modeli, kurš pielāgots tās vajadzībām un finanšu nozares reālajam stāvoklim. Vairumā Eiropas valstu liela daļa banku pieder citai valstij. Tas nosaka gan pašu finanšu uzņēmumu, gan risku, ar kuriem tie var saskarties, starpvalstu dimensiju.

Mums būs uzraudzības modelis, kas ir pielāgots efektīvākai krīzes situāciju novēršanai. Mēs spēsim parādīt pilsoņiem, kuri ir norūpējušies un vēlas zināt, vai Eiropa ir reaģējusi, ka tā ir guvusi konkrētu mācību no krīzes un ka tā dara to vienlaicīgi ar ASV un, cerams, citiem kontinentiem saskaņā ar G20 lēmumiem.

Runājot par iestādēm, mums un arī man vēl jāveic liels tehniskais un budžeta darbs, kuru esam apņēmušies veikt tā, lai iestādes sāktu efektīvi darboties 2011. gada 1. janvārī. Ar Eiropas Parlamenta piekrišanu mums būs jāieceļ nākamie šo iestāžu priekšsēdētāji un ģenerāldirektori. Es vēlos šeit uzsvērt, ka vienīgais kritērijs attiecībā uz šo amatā iecelšanu būs neatkarība un kompetence, kas palīdzēs šīm jaunajām iestādēm veiksmīgi darboties, un esmu pārliecināts, ka nākamais ESRK priekšsēdētājs, kurš, pateicoties jums, ir arī Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, ņems vērā šo neatkarības un kompetences kritēriju.

Dāmas un kungi, tad mēs apņēmīgi piepildīsim struktūru, kuru iegūsim 1. janvārī. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ātri iegūs spēku, pateicoties nozīmei, kura tai piešķirta pašreizējo vai nākamo lēmumu pieņemšanā attiecībā uz priekšlikumu pacelt kredītreitinga aģentūru uzraudzību Eiropas līmenī, regulu projektiem par ārpusbiržas atvasinājumu tirgu un par īsās pozīcijas pārdošanu, kā arī par kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem, ko pieņēma tikai pirms dažām dienām.

Mēs nedrīkstam šeit apstāties. Tā ir kopīga integrēta programma, kas paredzēta mūsu finanšu sistēmas konsolidēšanai un stabilizēšanai, kā arī, lai padarītu to pārskatāmāku, un kurai mēs pakāpeniski sekosim: riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla nozares regula, pie kuras mēs patlaban strādājam; “Bāzeles III” vienošanās banku kapitāla jomā īstenošana; nākamā gada pārskats par direktīvu finanšu tirgu jomā; sankciju pastiprināšana saistībā ar direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pārskatīšanu; un Eiropas krīzes pārvaldības un risināšanas sistēmas ieviešana.

Visi šie pasākumi paredzēti, lai mēs varētu izvairīties no nopietnu krīžu atkārtošanās un aizsargātu patērētājus, kuri ir arī nodokļu maksātāji, un tiem jāveicina ilgtspējīga un taisnīga izaugsme, kuru mēs aicinām sasniegt.

Dāmas un kungi, es vienmēr esmu uzskatījis, ka finanšu nozares jomā, tāpat kā vides jomā, profilakse ir lētāka nekā seku novēršana. Es vēlos atgādināt, ka šīs finanšu krīzes laikā mēs esam mobilizējuši 17 % no Eiropas IKP, lai glābtu finanšu sistēmu. Par bankām ir jāmaksā bankām, nevis nodokļu maksātājiem. Profilakse vienmēr būs lētāka nekā seku novēršana.

Mēs iepazīstināsim ar visiem šiem pasākumiem dienas kārtībā, ko Komisija pieņēma un ko ECOFIN padome atbalstīja 2. jūnijā, un mūsu mērķis ir tos īstenot un apņēmīgi iesniegt, ja jūs tā vēlēsieties, tad nobalsot par tiem, pieņemt tos un panākt, lai Komisija līdz 2011. gada beigām tos ierosina.

Dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, es personiski vēlos teikt, ka mūsu attiecību kvalitāte un pārliecība bez pašapmierinātības, kuras virzīja mūsu debates, bija, manuprāt, iedrošinoša zīme visā šajā ļoti stingrajā un grūtajā dienas kārtībā. Visu Komisijas dienestu vārdā es vēlos jums par to pateikties.

  José Manuel García-Margallo y Marfil, PPE Group vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šodien ir laba diena Eiropai. Decembrī mēs nevarējām vienoties, bet tagad, pateicoties sadarbībai starp Parlamentu, Padomes priekšsēdētāju un Komisiju, mēs esam panākuši labu vienošanos.

Šī ir laba vienošanās, kura izveidos stipras un Parlamenta demokrātiskajai kontrole pakļautas Eiropas iestādes: iestādes, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka visas bankas ievēro vienus un tos pašus noteikumus visā Eiropas Savienībā. Tās varēs piemērot savus lēmumus attiecībā uz valstu uzraudzības iestādēm un, ja tās nepildīs šos lēmumus, piemērot tos attiecībā uz privātām bankām, lai aizsargātu ģimenes un uzņēmumus. Tas palīdzēs šīm iestādēm cīnīties pret bankām, kuras varētu radīt sistēmisku risku, un pasargāt nodokļu maksātājus no atkārtotas maksāšanas par dažu finanšu iestāžu nesaprātīgo darbību.

Mācība, kuru varam gūt no šīm debatēm, ir tāda, ka Parlaments nav suns, kurš rej, bet nekož, un kas atkāpsies, tikko Padome dos kaut mazāko mājienu: Parlamentam ir stingra nostāja, kuru tas saglabā. Un tas nav arī suns uz siena kaudzes: tas ir labs Padomes un Komisijas sabiedrotais Eiropas integrācijas procesa virzīšanā uz priekšu.

Pateicoties maniem kolēģiem deputātiem, komisāram Barnier kungam un Reynders kungam, tagad mums ir izcila vienošanās, ar ko mēs viens otru varam apsveikt.

  Peter Skinner, S&D Group vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties komisāram un Reynders kungam. Es vēlos pateikties arī D. Wright kungam par viņa darbību, kā arī visiem saviem klātesošajiem kolēģiem. Mēs esam guvuši diezgan labus panākumus.

Tomēr jūs esat vai nu mirkļa varā, vai arī cenšaties to notvert. Finanšu krīze ir radījusi jaunas aģentūras, kuras ir ļoti vajadzīgas un patlaban tiek atzinīgi vērtētas visā Eiropas Savienībā un, iespējams, visā pasaulē, bet varai, kura dota šīm iestādēm, ir jābūt arī atbildīgai varai. Lai mērķi sasniegtu, tam jābūt tādam, ko atbalsta mūsu iedzīvotāji, kuru darba vietas un iztikas līdzekļi ir atkarīgi no mūsu spējas paveikt savu darbu.

Neapšaubāmi, sarunas starp dalībvalstīm un Parlamentu bieži ir novedušas pie spriedzes šo debašu laikā, bet neviens no mums nav pilnībā panācis savu un mēs visi esam devuši ieguldījumu izstrādē, kura, es uzskatu, gūs panākumus.

Parlaments ir pieprasījis lielākas pilnvaras Eiropas līmenī. Protams, tas notiek pret dalībvalstu gribu. Daži Parlamentā vēlas iet tālāk un radīt tiešu uzraudzību, jo īpaši, piemēram, centrālo darījumu partneru jomā. Mums ir jābrīdina par šo riskēšanu ar mērķi, tomēr atbildēsim pareizi un apdomīgi, kad vēlāk mums būs jāaizpilda veidlapas.

Patlaban finanšu stabilitāte ir atkarīga no gadiem un dažreiz desmitgadēm krātas valstu iedzīvotāju pieredzes, kas veidojusies attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Viņi ir bijuši pirmie, kas novērš problēmas. Valstu valdības ir pierādījušas, ka tās var arī mūs glābt lejupslīdes laikā. Tomēr te runa ir vairāk par veiksmi, nevis par plānu. Šīs jaunās iestādes sniedz mums iespēju iegūt šo plānu. Tieši tā mums pietrūka un tāpēc ir svarīgi, ka tagad tas ir.

Aģentūru darbs ir saistīts ar praktisku jautājumu risināšanu. Mums būs kopīga komiteja, par kuru es palīdzēju cīnīties un ar to ļoti lepojos. Kopīgā komiteja būs koordinācijas, informācijas apmaiņas un kopīgu lēmumu pieņemšanas mehānisms. Tā būs platforma, kas galveno uzmanību pievērsīs situācijas vērošanai; šīs aģentūras strādās pie sistēmisko risku novēršanas. Mēs arī uzstājām, ka ECB vadītājam jāpiešķir kontrole pār riska uzraudzību kopumā, bet, ja mēs vaicātu Bernanke kungam, vai viņa reputācija uzlabojās pēc šādu pilnvaru saņemšanas, domāju, viņš atbildētu, ka neuzlabojās.

Tāpēc, lai izvairītos no iepriekš veiktajām finanšu operācijām kazino stilā — jā —, bet uzņemoties atbildību kā regulatoriem, mums jābūt arī ļoti apdomīgiem. Ir jābūt regulējuma mērķim, bet te runa ir arī par cilvēku pensijām, ietaupījumiem, mājām un darba vietām. Es atzinīgi vērtēju šo uzraudzības infrastruktūru. Tā ir jauna, bet tai ir ļoti ātri jāattīstās.

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos vaicāt Skinner kungam, kas viņam liek izteikt pieņēmumu, ka jauno Eiropas institūciju spriedumi un lēmumi būs labāki nekā lēmumi, ko pieņem regulējošās iestādes valstu līmenī?

  Peter Skinner (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, ja Earl of Dartmouth klausījās manu runu, tad viņš dzirdēja mani sakām, ka uzskatu, ka šis darbs jāveic, koordinējot to ar valstu iestādēm un ievērojot valstu intereses, un tikai tad, kad tiesību akti, kurus esam ierosinājuši šādam mērķim, ir pieņemti un izgājuši cauri Parlamenta demokrātiskajām procedūrām.

Es uzskatu, ka tas nodrošina vislabāko rezultātu abām pusēm. Ja esat iedomājies, ka ar jūras šaurumu būs pietiekami, lai aizsargātu jūsu salu no reālās pasaules reālajiem jautājumiem, tad diemžēl jūs esat muļķis, jo reālais stāvoklis ir tāds, ka globālā krīze mums deva reālu mācību.

  Sharon Bowles, ALDE Group vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mēs to esam paveikuši. Uzraudzības struktūras vilciens ir pametis staciju, un mēs ceram, ka vienoto noteikumu dokuments paveiks lielas lietas. Tomēr mūsu finanšu tiesību akti vēl atgādina Šveices sieru ar caurumiem un izliekumiem — vietām, kuras vienotais noteikumu dokuments nekad nesasniegs. Tas ir negods, kas skar mūs visus, jo mēs visi patiesi vēlamies vienotu finanšu pakalpojumu tirgu.

Jaunās iestādes dod mums papildu dimensiju, lai sasniegtu pārrobežu koordināciju, bet tas nozīmē, ka papildu uzmanība jāpievērš, lai pārliecinātos, ka lēmumi ir atbildīgi un tos pieņem tirgus interesēs. Eiropas uzraudzības iestādēm vajadzēs būt saistītām savstarpēji un ar valstu uzraudzības iestādēm, un tām vajadzēs darboties visos virzienos, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus, apzinoties, ka sliktu lēmumu nevar padarīt par labu lēmumu, to plaši piemērojot.

  Sven Giegold, Verts/ALE Group vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien tiešām ir diena, kad vēl viens ķieģelis tiek iemūrēts Eiropas mājā. Tā ir laba diena un pierāda, ka kļūdās tie, kuri apgalvoja, ka pēc finanšu krīzes nekas nenotiks. Tā arī pierāda, ka kļūdās visi tie, kas uzskata, ka patlaban sākas jauna renacionalizācijas stadija. Tā vietā Eiropa izdara vajadzīgos secinājumus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, ka šie finanšu tirgus tiesību akti ietver procesus, kuriem tagad jāturpinās. Parlaments ir sasniedzis un nodrošinājis kaut ko svarīgu. Tas jau ir pieminēts. Mēs guvām panākumus, jo dažādi spēki šeit Parlamentā sadarbojās un, to darot, stājās pret daudzu dalībvalstu mēģinājumiem neņemt vērā mācību, kuru var gūt no krīzes.

Neatbildēti paliek daži svarīgi jautājumi, piemēram: cik daudz darbinieku piešķirs darbam šajās iestādēs? Kāda nozīme ir šo iestāžu un to jauno pilnvaru pastāvēšanai, ja tām nepiešķir pietiekami daudz darbinieku un atbilstošu budžetu? Tas, ko šajā sakarā esam dzirdējuši, nesniedz skaidrību; mums pie tā jāstrādā kopā. Nākamais jautājums: kas notiks attiecībā uz šīs finanšu tirgus iestādes priekšsēdētāju? Tā ir vēl viena joma, kur mums jānodrošina, ka tiek iecelti pareizie cilvēki. Mums kā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai bija svarīgi visbeidzot nodrošināt pārskatāmību attiecībā uz lielu starpvalstu uzņēmumu attiecīgajām uzskaites prasībām. Šajā sakarā Komisija tagad ir paziņojusi, ka veiks paziņojumu attiecībā uz ziņojumu sniegšanu par katru valsti atsevišķi. Mēs to gaidām. Šajā sakarā mēs gaidām arī iespēju strādāt kopā.

Beidzot mums ir kopīga četru Ekonomikas un monetārās komitejas koordinatoru deklarācija par to, ka mēs vēlamies, lai tirgus infrastruktūru un centrālos darījumu partnerus nodod tiešā Eiropas uzraudzībā. Šajā sakarā vēl daudzi jautājumi ir jāpārrunā.

Es ceru, ka par ekonomikas pārvaldības jautājumu mēs sasniegsim tādu pašu saskaņas līmeni Parlamentā, kā par uzraudzības jautājumu. Citādi Parlaments zaudēs savu ietekmi šajos jautājumos. Šajā sakarā mēs nedrīkstam pieļaut, ka debatēs atgriežas pie ideoloģijas apspriešanas. Ja tā notiks, Padome diemžēl nepieņems saprātīgus lēmumus atbilstīgi Kopienas metodei.

  Kay Swinburne, ECR Group vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīzes sekas ir bijušas kā nenoteiktības mākonis, kas atrodas virs finanšu pakalpojumu nozares un mūsu valstu finansēm. Bankas, finanšu tirgi, valdības un uzņēmumi jūt šo nenoteiktību katru dienu un, lai mūsu ekonomikas sāktu atveseļoties, mums jānodrošina, ka šis nenoteiktības mākonis tiek izkliedēts. Kopš notikušās iespaidīgās neveiksmes finanšu nozarē galvenā nenoteiktība attiecas uz regulējumu, tostarp jautājumu, kurš turpmāk veiks šo darbu un kuras iestādes to īstenos.

Parlaments ir palīdzējis debatēt par to un pēdējos pāris mēnešos apspriedis regulējuma un uzraudzības elementus attiecībā uz jautājumiem — kas, ko, kur un kad. Rezultāts sniedz līdzsvaru: līdzsvaru starp dalībvalstu atbildību par iestāžu uzraudzību un jauno Eiropas iestādi, kas nosaka vienoto noteikumu dokumentu, tādējādi virzot finanšu pakalpojumu vienoto tirgu un vienlaikus palielinot uzraudzības nozīmi; līdzsvaru starp sistēmas drošumu, ko uzrauga jaunā ESRK, un finanšu uzņēmumu vajadzību uzņemties risku; līdzsvaru starp maksimālu nodokļu maksātāju aizsardzību un kapitāla nodrošināšanu ekonomikas veicināšanai.

Mēs visi esam ieinteresēti jaunu mehānismu izveidē, kuri ir finanšu pakalpojumu vienotā tirgus pamatā, tostarp tādu mehānismu izveidē kā globālā riska uzraudzība Eiropas bankās, koordinētas un sakārtotas procedūras nodrošināšana visās dalībvalstīs krīzes laikā, stingrāku pasākumu nodrošināšana attiecībā uz starpniecību starp uzraudzības iestādēm un noteikumu īstenošanas nodrošināšana visos finanšu centros un attiecībā uz visiem finanšu nozares dalībniekiem.

Šis uzraudzības tiesību aktu kopums, kāds tas ir patlaban, sniedz vajadzīgo līdzsvaru. Tomēr turpmākos šī procesa panākumus lielā mērā noteiks augsta līmeņa finansiāli kompetentu darbinieku pieņemšana. Es aicinu Komisiju nodrošināt, ka šis nākamais darbs tiek veikts pareizi.

  Jürgen Klute, GUE/NGL Group vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, kuri piedalījās saspringtajās un ilgajās sarunās. Tas ir liels referentu un ēnu referentu sasniegums, ka viņi ir spējuši to visu paveikt. Viņi sasniedza vislabāko rezultātu, kāds šajās sarunās bija iespējams.

Neraugoties uz to, es nevēlos noklusēt savas grupas kritiskos apsvērumus. Ir trīs punkti, kuriem mēs nepiekrītam. No vienas puses, uzraudzības iestādēm piešķirtās pilnvaras, mūsuprāt, ir neatbilstošas. Mēs vēlētos, lai šīs pilnvaras būtu plašākas. Mēs arī uzskatām, ka ir pieļauta kļūda, sadalot uzraudzības iestādes pa vairākām atrašanās vietām. Mēs atbalstījām to izvietošanu, iespēju robežās, vienā atrašanās vietā. Tas noteikti atvieglotu sadarbību un padarītu to efektīvāku. Giegold kungs jau pieminēja, ka darbinieku pieņemšanu varētu un būtībā to vajadzētu uzlabot ilgtermiņā. Tie ir mūsu galvenie kritizējošie apsvērumi.

Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka tas ir pareizs un svarīgs solis pareizā virzienā, pareizs un svarīgs solis jauna finanšu tirgus regulējuma virzienā, kurš ir steidzami vajadzīgs. Tomēr — un tas ir tikai mūsu novērtējums — mums vēl jāveic papildu pasākumi, lai iegūtu patiesi efektīvu jaunu finanšu tirgus regulējumu, lai nonāktu pie tā, ka, izmantojot Eiropas regulējumu, mēs varam novērst nākamo krīzi, kas līdzīga tikko piedzīvotajai. Mūsu grupa to atbalsta. Protams, ir vēl vairākas likumdošanas iniciatīvas. Mēs ceram, ka tās piešķirs šim jautājumam saturu. Ja tā notiks, mēs iegūsim patiesi efektīvu un labu rezultātu. Tomēr mums tiešām vēl jāveic daži pasākumi šajā sakarā.

  Godfrey Bloom, EFD Group vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kad es pēdējo reizi satiku komisāra kungu, es paudu nopietnas bažas par to, ka Londonas Sitijas regulējums nonāks Briseles ziņā. Viņš izskatījās izbrīnīts par manām bažām, bet kopš viņš ir stājies amatā, viņš varbūt ir sapratis, ka svarīga Apvienotās Karalistes IKP daļa rodas tieši no finanšu pakalpojumu nozares.

Tas ir ļoti svarīgi Apvienotajai Karalistei. Tā tiešām maksā gandrīz par visu. Katru dienu mēs sūtām šurp GBP 45 miljonus, lai atbalstītu diezgan aizdomīgo Eiropas Savienības projektu, kas nav devis mūsu elektorātam iespēju izteikties, un šī nauda ir viens no maksājumiem, par kuriem es runāju. Faktiski jums jāsaprot, ka lielas algas un lielas pensijas neaug kokos.

Komisāra kungs, es jums arī teicu, ka mēs varētu kaut ko mācīties no citām varām — Austrālijā, Kanādā —, kuras necieta no šīs problēmas, un jūs ļoti apburoši, ļoti galliski atbildējāt, ka Austrālija atrodas tālu. Es ceru, ka tagad, kad esat bijis šajā amatā jau kādu laiku, jūs sapratīsiet, ka šāda aprobežota pieeja nav derīga.

Komisāra kungs, es turpinu uztraukties. Es vēl raizējos, ka mums būs regulējums, kas ietvers parasto nekompetentu birokrātu jucekli, parlamentārās komitejas ar to ierasto personālsastāvu — slēptiem komunistiem, anahroniskiem sociālistiem, ceļojošiem politiķiem, ekstrēmiem zaļajiem, saujiņu mājsaimnieču ar labiem nodomiem un savu jauno trešo laikmetu izbaudošām vecmāmiņām. Rezultāts būs tāds pats, kā visiem citiem ES projektiem, kas attiecas uz zvejniecību, lauksaimniecību, enerģētiku, nodarbinātību, imigrāciju un, ak, šausmas, bumbu ar laika degli — vienoto valūtu.

Tā ir apbrīnojama neveiksmes litānija, vai ne? Jums šķiet, ka Eiropas Savienība beidzot nejauši kaut ko būs izdarījusi pareizi. Man žēl, bet es neesmu apmierināts. Es kategoriski iebilstu pret to, ka Lielbritānijas Konservatīvo partija ir atdevusi Londonas Sitijas regulējumu. Ja D. Cameron būtu bijis Trafalgaras admirālis, tad tagad Trafalgaras laukumā būtu admirāļa Villeneuve kolonna.

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt tos, kuri strādāja pie šī finanšu uzraudzības tiesību aktu kopuma, īpaši darbiniekus un Parlamenta deputātus.

Bija svarīga liela mēroga finanšu krīze, lai Eiropa sāktu rīkoties. Tomēr iespēja stiprināt Eiropas kopīgās iestādes daļēji ir pazaudēta, jo, no vienas puses, šīm jaunajām uzraudzības iestādēm ir piešķirtas ierobežotas pilnvaras, salīdzinot ar līdzīgām iestādēm dalībvalstīs. Turklāt slikti, ka nav gūti tādi paši panākumi iestāžu integrācijā, kādi tie ir Eiropas Centrālo banku sistēmā.

Mēs esam guvuši panākumus, bet mums ir jāturpina attīstība.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Reynders kungs, komisāra kungs! Es, protams, vēlos pievienoties visiem izteiktajiem apsveikumiem un uzsvērt paveikto darbu, izcilo sadarbību Parlamentā un arī atgādināt, ka bez Parlamenta gribas šie uzraudzības tiesību akti nebūtu tādā Eiropas līmenī, kādā tie ir tagad.

Attiecībā uz nākotni, Reynders kungs, pirms šī perioda beigām un, iespējams, pirms beidzies šis mēnesis, es vēlos, lai mēs panāktu vienošanos par vienu no jautājumiem, kas mūs satrauc un pie kura jūs esat apņēmīgi strādājuši un — vēlos apgalvot, ka darbs nav bijis veltīgs. Turpmāk, pateicoties Beļģijas prezidentūras dižajiem prātiem, mēs atradīsim apmierinošu risinājumu attiecībā uz riska ieguldījumu fondiem un privāto kapitālu.

Atkārtojot vienu no komisāra kunga izteiktajām analoģijām, es uzskatu, ka mums jāturpina mūrēt ķieģeļi šajā būvē, kuras aprises tikko ir iezīmētas, un tas nodrošinās, ka finanšu regulējums ir saprātīgs un ietekmē visus finanšu produktus. Nav runa par regulējumu paša regulējuma dēļ. Ir runa par centieniem noskaidrot regulējuma efektivitāti, kurš ir paredzēts finanšu sistēmas risku ierobežošanai iespēju robežās.

Noslēgumā vēlos apsveikt Wright kungu, kurš diemžēl mūs atstāj. Mēs ceram, ka pēc visa tā darba, ko viņš paveica, lai palīdzētu Parlamentam sasniegt rezultātus, mēs viņu drīz atkal redzēsim darbojamies Eiropas labā.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār M. Barnier, Reynders kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju sasniegto kompromisu, lai pirmajā lasījumā un ar pārliecinošu vienprātību pieņemtu finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu. Eiropas uzraudzība bija ilglaicīgi centieni Eiropas integrācijās jomā, kā arī svarīgs instruments finansiālās integrācijas virzībai uz priekšu, padarot monetāro politiku efektīvāku un uzlabojot konkurētspēju. Mums to vajadzēja izdarīt, lai apturētu finansiālo hipertrofiju un novērstu plaisu starp globālajām finansēm un valstu uzraudzību.

Pašreizējā krīze ir parādījusi tirgus un valstī izstrādātu risinājumu nepietiekamību. Mums jālabo regulējumā un uzraudzībā atrastās kļūdas. Mūsu gadījumā uzraudzība ir finanšu reformas prioritāte, jo, kamēr Eiropas regulējums bija nepilnīgs, uzraudzība nepastāvēja.

Eiropas uzraudzība veido pilnīgas, vispārējas un uzticamas reformas pamatu. Šī pirmā starpvalstu pieredze ir solis atbilstošas starptautiskas finanšu uzraudzības sistēmas virzienā.

Parlaments strādāja, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu kopumam ir trīs galvenie virzieni. Pirmkārt, uzmanība tiek pievērsta līdzsvaram starp finanšu iestāžu drošību un maksātspēju, finansiālu iekļaušanu un patērētāju aizsardzību, kā arī noguldītājiem un nodokļu maksātājiem tiesību aktu kopumā. Otrkārt, uzmanība tiek pievērsta piesardzībai, lai tiesību aktu kopumu varētu izmantot, kad jāreaģē uz sistēmiskiem riskiem, ārkārtas situācijām un uz laiku jāaizliedz kaitīgi finanšu produkti. Treškārt, uzmanība tiek pievērsta tiesību aktu kopuma ilgtspējai, veicinot konkurētspēju, izmaksu internalizāciju un izredzes izveidot Eiropas krīzes pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz iemaksām no finanšu uzņēmumiem.

Omnibus direktīva dod iespēju veidot iestādes, iekļaujot tās nozaru tiesību aktos, nosakot to pilnvaras un paredzot to darbības noteikumus. Tas palielina informācijas apmaiņas un sadarbības pārredzamību un vienlaikus nosaka tiesību aktu īstenošanas attīstības reformas beigu termiņu 2012. gada 1. decembrī un to, kad jātransponē korelācijas tabulas.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem tiem, kas palīdzēja virzīt uz priekšu darbu pie tiesību aktu kopuma. Šodien mēs piedāvājam pirmos rezultātus, bet šī vienošanās iezīmē ūdensšķirtni Eiropas finanšu un demokrātijas attīstībā, jo demokrātija nozīmē likumdošanas procesu, uzraudzību un nodrošinājumu, ka tiesību akti ir efektīvi. Tika arī parādīts, ka, ja mēs vēlamies labāku finanšu situāciju, mums jāpaplašina demokrātija.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Komisāra kungs, ministra kungs! Pateikts jau ir daudz. Vienošanās ir panākta, un tā ir apmierinoša. Paldies visiem.

Es vēlos gūt mācību no šī uzdevuma nākotnei. Parasta likumdošanas procedūra nevar veidot situāciju — kā tas bija gadījumā ar Ekonomikas un finanšu padomi (ECOFIN) decembrī —, kad pēc vienbalsīgas vienošanās Parlamentam saka: „Mēs esam panākuši vienošanos un turpmāk jums jādarbojas ļoti ātri, jo tirgi gaida”. Strupceļa situācija tika atrisināta, un mēs par to pateicamies jums, ministra kungs, kad Beļģijas prezidentūra izlēma par labu lielākai uzņēmībai un plašākam dialogam.

Es tikai vēlējos jums pateikt, ka, ciktāl tas attiecas uz ekonomikas pārvaldību, mums jāstrādā kā komandai, kā mēs to darījām attiecībā uz uzraudzību. Reynders kungs un Barnier kungs, ja iespējams, es vēlos jūs lūgt informēt Komisiju un ECOFIN, ka mēs tiešām vēlamies pilnībā iesaistīties jau no paša sākuma un piedalīties parastajā likumdošanas procedūrā. Nesaistiet mūs tikai ar darbu Padomē. Nesaistiet mūs tikai ar darba grupu un, iespējams, pat paskaidrojiet Van Rompuy kungam, ka mēs vēlamies redzēt viņu Ekonomikas un monetārajā komitejā, jo lūdzām viņam to apmeklēt.

  Markus Ferber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Reynders kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka šodien ir laba diena ne tikai Eiropas iestādēm, bet arī cilvēkiem Eiropā, jo mēs divus gadus pēc Lehman bankas sabrukuma esam guvuši panākumus tādas struktūras radīšanā, kas, lai gan neatrisina visas problēmas, kuras var rasties finanšu tirgū, tomēr palīdzēs Eiropas Savienībā nekad vairs nepieļaut tādas galējības, kādas notika finanšu tirgū. Mēs varam lepoties ar sevi.

Es vēlos pateikties Beļģijas prezidentūrai, jo šķita, ka Padome sākumā — un es varu apstiprināt Goulard kundzes teikto — nebija ļoti uzcītīga šajā sakarā. Lai gan sākumā Padome pieņēma vienbalsīgu rezolūciju, tā neatrisināja problēmas. Pateicoties Eiropas Parlamentam, neraugoties uz sadalījumu grupās, tika atrasts dzīvotspējīgs risinājums, kurš nodrošinās mums stabilas uzraudzības struktūras, kā arī instrumentus, kurus var izmantot krīzes situācijās, lai nepieļautu galējības un tādējādi palīdzētu stabilizēt finanšu nozari. Es vēlos sirsnīgi pateikties jums, Reynders kungs, jo jūs personīgi demonstrējāt lielu uzņēmību attiecībā uz šo jautājumu.

Tomēr es vēlos pateikties arī Komisijai, kas nodrošināja, ka godīgā dialogā Padomes un Parlamenta izteiktie viedokļi, kuri ļoti atšķīrās viens no otra, varēja tikt apvienoti. Liels paldies. Tas dod mums cerību attiecībā uz turpmākajiem tiesību aktiem.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs automātiski kļūst par Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas priekšsēdētāju uz nākamajiem pieciem gadiem.

Tas nav mazsvarīgs jautājums. Tas parāda, ka ECB ir tiešām iesaistīta Eiropas finanšu tirgu un iestāžu finanšu uzraudzībā. Tas nozīmē arī to, ka Trichet kungs, kurš Parlamentā atskaitās uzklausīšanas laikā, atbildēs ne tikai uz jautājumiem par cenu stabilitāti, bet arī uz jautājumiem, kas attiecas uz finanšu uzraudzību.

Saistībā ar šo reformu ECB priekšsēdētājs riskēs ar savu reputāciju un uzticamību attiecībā uz efektīvas finanšu stabilitātes sasniegšanu Eiropā. Pateicoties šai reformai, tām finanšu iestādēm, kuras radīja šo krīzi, būs grūtāk darboties ierastajā veidā. Tas dos labumu nākamajām Eiropas pilsoņu paaudzēm.

  Astrid Lulling (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pievienoties apsveikumiem par Eiropas Parlamentā panākto kompromisu attiecībā uz finanšu uzraudzību. Tas ir ļoti apmierinošs rezultāts ne tikai tāpēc, ka Parlaments atbalstīja dalībvalstu pārstāvjus. Šis kompromiss ir tiešām labs, jo tas ir apdomāts. Mums bija jāpiešķir tiesību aktu kopumam Eiropas skanējums, lai padarītu to efektīvāku un uzticamāku.

Goulard kundze un es kā savas grupas ēnu referente — mēs tik ļoti cīnījāmies par to, lai Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs automātiski kļūst par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāju tāpēc, ka mēs esam pilnīgi pārliecinātas par šī jautājuma svarīgumu.

Sadrumstalotajā ainavā, kas paveras starp valstu iestādēm, ir vajadzīga Eiropas iestāde, kuru stiprina neapšaubāma kompetence un likumība. Iespējams, ka to saprot pat Lielbritānijas iedzīvotāji! Saskaņā ar savām pilnvarām un prestižu ECB priekšsēdētājs varēs piešķirt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai ietekmi, saskaroties ar tās daudzajiem sarunu partneriem — vispirms ar Ministru padomi.

Galu galā, mums nav jābaidās no pārmērīgas varas, bet gan no pārmērīga vājuma, kurš mums jāapkaro. Visbeidzot es vēlētos, lai visas iestādes uzsāk darbu iespējami drīz un lai starp visiem attiecīgajiem partneriem izveidojas uzticības gaisotne. Uzvara derībās netika panākta. Eiropas Savienība sākumā rīkojās lēni, bet nobeigumā mēs ieliekam interesantu pamatu modelim, kurš, sagaidāms, ka turpmākajos gados attīstīsies.

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs esam pārliecināti, ka neviens finanšu pakalpojumu dalībnieks, produkts vai reģions nevar apiet regulējumu un atbilstīgu kontroli globālajā tirgū. Nesenā krīze parādīja, ka var rasties vajadzība pieņemt lēmumu 48 stundās un izmantot kopīgus noteikumus.

Bankas, kuras uzskata par “pārāk lielām, lai tās ciestu neveiksmi”, jāuzrauga Eiropas līmenī. Turklāt nākotnes krīzes gadījumā izdevumus nedrīkst segt iedzīvotāji. Mums jāliek finanšu sistēmas pamatā pārredzamība, atbildība un ētika. Es atbalstu panākto vienošanos, kurā galvenā nozīme ir Parlamentam.

Savā nostājā vienmēr esmu paudis atbalstu tādu neatkarīgu iestāžu radīšanai, kurām ir pilnvaras piemērot sankcijas un iespējas iejaukties konkrētos gadījumos. Es piekrītu divu fondu radīšanai, kurus nedrīkst veidot kā nodokli bankām: tas nebūtu risinājums.

Tam visam ir jānodrošina atveseļošanās, jānovērš izmaksas, kuras novirza maziem un vidējiem uzņēmumiem un pilsoņiem, un, visbeidzot, jāpalīdz izvairīties no vienotas banku sistēmas.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Es atbalstu pāreju no sadrumstalotas Eiropas ekonomikas uzraudzības, ko nosaka valstu līmenī pieņemti lēmumi, pie vienotas makrouzraudzības sistēmas, kura dos iespēju Eiropai paust vienotu nostāju. Eiropas Savienība varēs rūpīgi plānot savu makroekonomisko iejaukšanos un tai būs vairāk piemērotu instrumentu iespējamās finanšu krīzes novēršanai nākotnē.

Tomēr žēl, ka dalībvalstis ir ignorējušas Eiropas Parlamenta deputātu priekšlikumu piešķirt jaunveidojamajām iestādēm pilnvaras tieši uzraudzīt galvenās pārrobežu bankas. Mums jāatceras, ka šīs bankas ir viens no galvenajiem sistēmiskā riska avotiem.

Es arī nožēloju, ka dalībvalstis ir saglabājušas savas tiesības iebilst pret tiem Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, kuriem varētu būt pārāk liela ietekme uz valstu budžetiem. Es uzskatu, ka ir beidzies mazu pasākumu laiks. Eiropas nākotni nevar nodrošināt ar daļējiem pasākumiem, bet gan ar kopēju politisku apņemšanos.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, mums vajag vairāk risinājumu Eiropas līmenī, mazāk drošības klauzulu un valstu egoisma. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka šeit šie centieni neapstājas. Mums jāatgriežas pie šī jautājuma. Pārrobežu bankas, kas veic vairāk nekā 70 % visu darbību, ir jāuzrauga. Tām vajadzīga kopīga Eiropas uzraudzības sistēma, kas kalpo mūsu kopīgajām interesēm.

Trīs jaunās uzraudzības iestādes mums tagad piedāvā risinājumu, un tas patlaban ir maksimālais skaits. Kopumā tas nav ideāls risinājums, jo valstu intereses vēl ir pārāk nesavienojamas, ja runa ir par pārrobežu bankām.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze, vienkārši cilvēki saskata krīzē katastrofu; Eiropas Savienība saskata krīzē iespējas iegūt sev pilnvaras, parasti uz valstu valdību pilnvaru rēķina.

Dalībvalstis zaudēs savu finanšu sistēmu suverenitāti. Lai gan krīze Apvienotajā Karalistē tiešām tika regulēta nožēlojami nepareizā veidā, tas notika tāpēc, ka katra jaunā Apvienotās Karalistes valdība pietiekami nekontrolēja privāto banku darbību.

Bankas nav parasti uzņēmumi, kuru darbībā labāk pārāk neiejaukties. Tās dod kredītus, lielu naudas apjoma daļu — un to nevar atstāt neregulētu privātu uzņēmumu ziņā.

  Burkhard Balz (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, šodienas kompromiss ir robežzīme visas Eiropas finanšu uzraudzības attīstības turpināšanā. Šie kopīgie panākumi bija iespējami, jo īpaši pateicoties tam, ka Padomes priekšsēdētājs sarunas veda konstruktīvā veidā un sadarbībā ar dalībvalstīm, kuras pirms tam attiecībā uz to bija novilkušas robežas, patiesībā ļoti stingras robežas. Mēs esam radījuši nevis bezzobainu tīģeri, bet aģentūras, kas izšķirošā momentā var arī kost. Turpmāk izšķirošā situācijā valstu uzraudzības iestādes vairs nestrīdēsies par pilnvarām, bet Eiropas iestādes sniegs skaidru, saistošu paziņojumu. Visbeidzot, ārkārtas situācijās lēmumus turpmāk pieņems Eiropas iestādes. Tas nozīmē lielāku atbildību.

Man īpaši svarīgs šķiet fakts, ka Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas priekšsēdētājs būs Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs. Attiecībā uz jautājumiem par saturu, kuri jau tika pieminēti, es piekrītu referentiem un vēlos pateikties par izcilo starpgrupu komandas darbu.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šo debašu noslēgumā es vēlos pateikties visiem referentiem, grupu pārstāvjiem un EP deputātiem, kuri uzstājās, gandrīz vienbalsīgi atbalstot šo kompromisu un šo vienošanos.

Es vēlos apliecināt, ka šīs jaunās Eiropas iestādes un Eiropas Sistēmiskā riska kolēģija neaizstās valstu uzraudzības iestādes, bet gan paļausies uz tām un palīdzēs tām labāk strādāt kopā, …

(Priekšsēdētāja aicina ievērot klusumu)

... iekļaus tās tīklā, apvienos kompetenci un zināšanas, lai Eiropa vajadzības gadījumā būtu gatava reaģēt, saskaroties ar riskiem Eiropā un — dažreiz vairāk —finanšu uzņēmumos, kuri, kā jau minēju, ir lielākoties starpvalstu uzņēmumi.

Šīs sistēma pastāvēs, pateicoties jums un Padomei. Kā jau tika teikts, mēs liksim ķieģeli pie ķieģeļa: maksājumu sistēma — vienotā eiro maksājumu zona — no oktobra, regula par banku kapitālu, direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pārskats, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi depozitārijiem, kredītreitinga aģentūras, riska pārvaldība un, visbeidzot, uzņēmumu pārvaldība.

Mēs apņēmīgi tupināsim šo darbu. Mēs darīsim tā, lai galu galā, kā es jums, dāmas un kungi, teicu — un tas ir bijis mūsu ceļvedis kopš G20 —, neviens finanšu nozares dalībnieks, neviens produkts, neviens tirgus un neviena teritorija nespētu saglabāt imunitāti pret saprātīgu regulējumu un efektīvu uzraudzību vai palikt ārpus tiem.

Dāmas un kungi, mūsu mērķis, mans mērķis galu galā, ir — jo pilsoņi ir vērīgi un prasīgi, un viņiem ir iemesls tādiem būt — radīt pasaulē labāko regulējuma un uzraudzības sistēmu, pirms nav par vēlu. Eiropas pienākums ir izvirzīt mērķi radīt vajadzīgo regulējuma un uzraudzības modeli pasaulē. Tas ir mūsu mērķis, un tas ir pilsoņu, patērētāju un pašas finanšu nozares interesēs.

  Didier Reynders, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Es, savukārt, vēlos pateikties visiem, kas uzstājās, un lielākajam vairākumam, kas atbalstīja tiesību aktus, par kuriem jums jābalso. Turklāt es priecājos redzēt interesi, kuru daudzi EP deputāti ir parādījuši par šo tematu un finanšu uzraudzību.

Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos teikt: kā jau daži cilvēki mums atgādināja, tas ir jautājums par pirmo reālo mācību, kas gūta no finanšu krīzes. Mums ir bijušas vairākas debates par daudziem tiesību aktiem, bet jaunais uzraudzības tiesību aktu kopums un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija ir tiešām pirmā mācība, ko mēs Eiropā kopā gūstam no šīs finanšu krīzes.

Otrs elements, kuru es vēlos uzsvērt, ir jautājums par procesa sākšanu. Kā Barnier kungs tikko minēja, mēs īstenosim visus citus aspektus šajā procesā. Regulējumam arī turpmāk jāsaņem spēcīgs atbalsts, un vairāki cilvēki to pieminēja. Tādā pašā veidā mēs turpināsim darbu starp Komisiju, Padomi un Parlamentu. Beļģijas prezidentūra ir jebkurā gadījumā cieši apņēmusies iesaistīties darbā tādā pašā veidā.

Es ceru, ka nākamajās dažās dienās mēs tiešām spēsim virzīties uz priekšu, ciktāl tas attiecas uz direktīvu par ieguldījumu fondiem, riska ieguldījumu fondiem un citiem ieguldījumu fondiem. Drīz notiks debates par kredītreitinga aģentūrām. Es vēlos vēlreiz jūs pārliecināt par sadarbību, kuru minēja Goulard kundze. Mēs jau esam to ierosinājuši, un par visu jau ir panākta vienošanās, ka neoficiālās Ekonomikas un finanšu padomes laikā mums pievienosies Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja Bowles kundze, lai izvērtētu mūsu darba panākumus.

Es nevēlos runāt ilgāk, jo zinu, ka notiks svarīgas procedūras, bet es tiešām ceru, ka mēs spēsim palīdzēt tajā, ko daudzi ir raksturojuši kā vēsturisku balsojumu. Jebkurā gadījumā mēs, tādā pašā veidā un ar tādu pašu apņēmību, satiksimies nākamo dienu un nedēļu laikā, lai virzītu dažus citus tiesību aktus, kuri vēlreiz tiks jums iesniegti.

Paldies tiem, kuri darīja, ko varēja, pēdējos dažus mēnešus, lai virzītu uz priekšu šos tiesību aktus, kuri, kā jau minēju, ir tiešām pirmā nopietnā mācība, kas ir gūta no finanšu krīzes.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Tagad Brisele pilnībā kontrolē bankas, akciju tirgus un apdrošināšanas sabiedrības; uzraudzība ir pāraugusi pilnvarās, kas ir daudz plašākas par sistēmas padomdevējas statusu, atstājot valstu iestādes bez pilnvarām vai mērķa. Ja Brisele pārmērīgi regulēs bankas un akciju tirgus, finanšu pakalpojumu sniedzējiem būs divas iespējas — atpalikt no saviem konkurentiem starptautiskajā arēnā vai pārvietot savu uzņēmumu galvenās pārvaldes uz valstīm, kurās nepastāv nekādi ierobežojumi. Pirmā iespēja atstātu Eiropas ieguldītājus ekonomikas lejupslīdes posmā, kamēr pārējā pasaule gūst lielus panākumus. Otrā iespēja varētu novest pie neaizsniedzama kovboju banku tirgus ārzemēs, kur katra ieguldītāja nauda būtu pakļauta riskam. Vairums ES regulējumu citās nozarēs ir bijusi liela katastrofa. Mēs esam nodevuši Londonas Sitiju, vienu no Apvienotās Karalistes lielākajām nozarēm, kas veido 80 % no Eiropas riska ieguldījumu fondiem, Komisijas ziņā. Ja šis regulējums būs tāds pats kā pārējā Briseles kļūdainā likumdošana, tad Apvienotā Karaliste un pārējā pasaule varēs nožēlot to dienu, kad šāda pilnvaru nodošana tika pieļauta.

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs nevaram ļaut Eiropas iedzīvotājiem maksāt par banku sistēmas neveiksmi — sistēmas, kura līdz šim nav darījusi neko citu kā tikai nodrošinājusi savas tiesības. Mēs nevaram ļaut savai ekonomikas sistēmai liekties zem smaguma, ko rada bezatbildīga piekļuve kredītam.

Mani kolēģi no Budžeta komitejas un es esam nodrošinājuši, ka noteikumi, kas regulē jauno uzraudzības un finanšu uzraudzības iestāžu darbību un finansēšanu, ir atbilstoši un līdzsvaroti saskaņā ar Eiropas budžeta politiku, kurai jāņem vērā grūtības, ar ko saskaras dalībvalstis. No otras puses, šīs grūtības būtu daudz lielākas, ja ES neuzņemtos slogu, kuru rada vēl vienas tādas krīzes novēršana, kādu mēs patlaban piedzīvojam.

Katras jaunas aģentūras labvēlīgā ietekme proporcionāli līdzsvaros izmaksas, kas jāsedz par tās sākotnējo izveidošanu un turpmāko darbību. Gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kura izcili novadīja sarunas, sasniedzot vēsturisku vienošanos ar Padomi, simbolizēs pārmaiņu garu, kurš nodokļu maksātājiem nozīmēs iespēju paļauties uz Eiropu, kas ir tuvāka tās iedzīvotājiem, uz Eiropu, kura ir daudz turīgāka un drošāka.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tikai divus gadus pēc tam, kad sākās smagā finanšu krīze, Padome un Parlaments panāca vienošanos par tiesību aktu kopumu, kuru tie sauc par “finanšu uzraudzības” pasākumiem, bet, kas faktiski ir pakāpeniski samazinājušies līdz minimālai iejaukšanās pakāpei šajā nozarē. Turklāt tas ir paveikts, sākumā nepieņemot pamatlēmumus šajā jomā, proti, nelikvidējot nodokļu oāzes, neapliekot ar nodokli kapitāla pārvietošanu un neslēdzot atvasināto finanšu instrumentu tirgu. Padome un Parlaments arī neierosināja padarīt Eiropas Centrālo banku demokrātiskāku vai radikālāku, mainot tās mērķus, lai piešķirtu prioritāti darba vietām ar tiesībām, un galu galā līdzsvarotu sociālo attīstību un valstu finanses.

Tas nozīmē, ka galvenais finanšu spekulāciju mehānisms tirgū ir saglabāts un ka tagad veikto pasākumu mērķis ir veicināt galveno varu un to finanšu grupu kontroli pār tām dalībvalstīm, kuru ekonomika ir trausla, nevis nekavējoties risināt finanšu spekulāciju jautājumu un tās likvidēt.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis tiesību aktu kopums veido daļu pasākumu, kurus ECOFIN pieņēma, lai veiktu iepriekšējas valstu budžetu pārbaudes, un iekļāva tā sauktajā “Eiropas semestrī”. Pret to mēs asi protestējam.

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – (BG) Šodienas debates par finanšu uzraudzību parādīja, ka vairumam deputātu ir griba un apņēmība veikt nopietnas reformas ekonomikas pārvaldības jomā Eiropas labā. Visefektīvākā metode, ko piemērot pret jebkuru krīzi, ir profilakse. Šodien izteiktā piekrišana ziņojumiem par neatkarīgām Eiropas uzraudzības iestādēm parāda, ka mēs veicam ieguldījumu tieši labāka pamata izveidošanā, kas nodrošinās finanšu un nefinanšu iestāžu efektīvu uzraudzību, kura ilgtermiņā garantēs lielāku un stabilāku finanšu sistēmas drošību, ievērojami samazinot nākotnes krīzes iespējamību. Es vēlos pateikties visiem referentiem un priecājos, ka Eiropas Parlaments stingri sargāja savas pozīcijas uzraudzības iestāžu neatkarības un pilnvaru jomā un pārvērta šīs iestādes par sistēmām pašreizējā regulējuma uzlabošanai. Tāpēc mums pilnībā jāaizsargā to Eiropas iedzīvotāju intereses, kurus mēs pārstāvam, garantējot piemērotu riska pārvaldības sistēmu krīžu laikā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlaments vienmēr ir izteicis vajadzību Eiropai paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Vienreizējais Eiropas finanšu uzraudzības tiesību aktu kopums ir viens solis pareizajā virzienā. Šis tiesību aktu kopums 27 dalībvalstu Eiropai beidzot dos iespēju strādāt saskaņoti un solidāri atbilstīgi ekonomikas pārvaldības lēmumiem, kas pieņemti globālā līmenī. Svarīgi ir tas, ka vienīgais veids, kā Eiropa var samazināt sistēmisko starpvalstu risku un pēc tam to novērst, kā arī samazināt nākotnes finanšu krīžu negatīvo ietekmi, ir izveidot integrētu tīklu, kas veicina un koordinē visu līmeņu dalībnieku zināšanas un centienus, lai radītu un uzturētu drošu, stabilu un pārredzamu finanšu sistēmu. Šāda sistēma ir Eiropas atbildības galvenais piemērs tās iedzīvotājiem. Es atbalstu šo tiesību aktu kopumu, jo es ticu Eiropas nākotnei — Eiropas, kurā mūsu finanšu nozarei vairs nav jācieš no pašas pārmērībām un kuras iedzīvotājiem vairs nav jāizjūt postošas, nevajadzīgas un novēršamas krīzes sekas.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE), rakstiski. – (RO) Es apsveicu Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ar regulējuma pieņemšanu finanšu iestāžu un tirgu uzraudzības jomā. Eiropas pilsoņiem jāzina, ka nākotnē finanšu spekulācijas, kurās šo spekulāciju veicēji uzskata par normālu pieprasīt peļņu, kas iegūta, kad zaudējumus sedz vienkārši nodokļu maksātāji, tiks novērstas. Es arī aicinu Komisiju un Padomi pievērst uzmanību šādam jautājumam, kas radās Eiropas ekonomikas efektīvas darbības sakarā: kā ir iespējama situācija, kad vairumā nozaru rentabilitātes līmenis ir zems vai tas robežojas ar zaudējumiem, bet banku nozare pēc krīzes ziņo par atkal pieaugošu peļņu?

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu pārvaldes un uzraudzības iestāžu nepilnības visā pasaulē pāraugušas tādās grūtībās, kuras mēs pieredzam Eiropas Savienībā un euro zonā. Vajadzība aktivizēt ekonomiku un ģimeņu glābšanas plānus bija izšķirošais faktors valdību deficītu ievērojamajā pieaugumā.

Tiesību aktu kopums, par kuru mēs šodien debatējam, ir konkrēts jaunās finanšu uzraudzības struktūras rezultāts Eiropā, kas pamatojas uz iestāžu un mehānismu izveidošanu, kuri paredzēti banku, apdrošināšanas un nekustamā īpašuma tirgus makrouzraudzībai — t.i., to risku uzraudzībai, kas ietekmē visu Eiropas finanšu sistēmu, — un mikrouzraudzībai, sadarbojoties ar valstu uzraudzības iestāžu tīklu.

Ir arī citas jomas, kurās, cerams, Eiropas uzraudzības iestādes dos ieguldījumu finanšu stabilitātē un jo īpaši, centralizējot ES reģistrēto kredītreitinga aģentūru uzraudzību vienā iestādē, veicinot obligāto tehnisko standartu ieviešanu un uzstājoties par starpniekiem strīdos starp valstu uzraudzības iestādēm.

Turklāt šī jaunā uzraudzības struktūra var dot ieguldījumu to jauno Savienības mehānismu panākumos Eiropas Savienībā, kuri paredzēti ekonomikai, budžeta un sociālajai plānošanai, koordinēšanai un uzraudzībai.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šī vēsturiskā vienošanās bija iespējama tikai, pateicoties izcilajam Beļģijas prezidentūras darbam, atbalstot Parlamenta pieeju, un guva panākumus tur, kur citas prezidentūras cieta neveiksmi. Saskaņā ar de Larosière ziņojuma pamatelementiem Eiropas Parlaments ir nodrošinājis pietiekamu jauno Eiropas uzraudzības iestāžu autoritāti. Tās varēs piemērot saistošus pasākumus finanšu iestādēm, ja valstu iestādes nespēs atbilstoši rīkoties, nodrošināt labāku saskaņotību starp valstu iestādēm un atrisināt to savstarpējos strīdus.

Ar šo vienošanos mēs varam virzīties tālāk par nenoteiktu koordināciju starp valstu uzraudzības iestādēm, kam sākotnēji daudzas dalībvalstis deva priekšroku. Tikmēr mēs esam pieredzējuši, kurp var novest Eiropas uzraudzības trūkums. Jaunā uzraudzības struktūra labāk aizsargās ne tikai banku klientus, bet arī nodokļu maksātājus.

Tomēr pastāv arī šīs vienošanās trūkumi. Man žēl, ka Parlamenta aicinājums izvietot uzraudzības iestādes vienuviet, Frankfurtē, tuvu Eiropas Centrālajai bankai, tika noraidīts. Par laimi, Parlaments varēja iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai trīs gadu laikā mēs varētu novērtēt, vai Eiropas uzraudzības iestādēm ir vai nav vajadzīgas plašākas pilnvaras un vai iestāžu izplatība ir apmierinoša.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – Lēmums par finanšu uzraudzības tiesību aktu kopumu ir izšķiroša reakcija, pierādījums, ka ES ir sapratusi vismaz dažas no krīzes sniegtajām mācībām. Uzraudzības iestāžu izveidošana ir liels solis Eiropas integrācijas un vienotā tirgus veicināšanas virzienā.

Tagad sākas šīs jaunās struktūras īstenošana. Jaunās uzraudzības iestādes tiešām darbosies saskaņoti kopā ar valstu uzraudzības iestādēm un tās neaizvietojot. Tomēr taisnība ir arī tā, ka dalībvalstu sadrumstalotā reakcija finanšu krīzes laikā atturēja ES no lielākas efektivitātes, koordinācijas un vadības demonstrēšanas.

Tādējādi man šķiet acīmredzams fakts, ka ar padomdevēja pilnvarām un nesaistošiem ieteikumiem nepietiek. Efektīvākam vienotajam tirgum vajadzīgi saistoši noteikumi, saskaņota to piemērošana un koordinēta uzraudzība. Tās ir prasības, kuras jāpilda jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai veidotu jaunās Eiropas finanšu uzraudzības struktūras institucionālo pamatu. Šīs pašas prasības ir vajadzīgas, lai labāk kalpotu Eiropas nodokļu maksātāju interesēm.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Labdien, dāmas un kungi! Es redzu, ka mūsu vidū ir kāds ļoti jauns cilvēks, kuram ir tikai dažas dienas: mazā Vittoria, Ronzulli kundzes meita. Es vēlos izteikt — domāju, ka visu Parlamenta deputātu vārdā, — laba vēlējumus Ronzulli kundzei un viņas meitai.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Meitas paņemšana līdzi šodien ir simboliska rīcība, un es domās esmu kopā ar daudzām sievietēm, kuras darba jautājumu dēļ nevar izbaudīt grūtniecību, savienot darbu ar ģimenes dzīvi vai vēl sliktāk — nespēj būt labas mātes.

Šajā sakarā es vēlos aicināt Eiropas iestādes, sākot ar Parlamentu, pielikt lielākas pūles, lai neviena sieviete nesaskartos ar šādām izvēlēm.

  Priekšsēdētājs. – Vēlreiz apsveicu, un mēs atbalstām jūsu izjusto aicinājumu.

Tagad mums jāpāriet pie balsošanas.

5. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsojums.

(Balsojuma rezultāti: sk. protokolu)

5.1. Daudzgadu finanšu shēma 2007.-2013. gadam (A7-0248/2010, Reimer Böge) (balsošana)

5.2. Budžeta grozījuma Nr. 7/2010 projekts: Eiropas Savienības saskaņā ar LESD 122. pantu sniegtā garantija — finansiāls atbalsts dalībvalstīm (A7-0250/2010, László Surján) (balsošana)

5.3. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana (A7-0247/2010, Sharon Bowles) (balsošana)

5.4. Cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilance (grozījumi Regulā (EK) Nr. 726/2004) (A7-0153/2010, Linda McAvan) (balsošana)

5.5. Farmakovigilance (grozījumi Direktīvā 2001/83/EK) (A7-0159/2010, Linda McAvan) (balsošana)

5.6. Biocīdo produktu laišana tirgū un lietošana (A7-0239/2010, Christa Klaß) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlējos teikt attiecībā uz balsojumu par Klaß kundzes ziņojumu, ka ALDE grupas balsošanas saraksta 10. lappusē, kas atbilst Klaß kundzes ziņojuma 5. lappusei, bet balsošanas saraksta 10. lappusei, ir kļūda. Attiecībā uz 342.d mums jābalso “par” un nevis “pret”, jo tā ir kopīgās kompromisa vienošanās daļa. Attiecībā uz 342.d balsojumam ir jābūt “par”, nevis “pret”.

  Priekšsēdētājs. – Mēs varam sākt balsošanu.

Es vēlos uzsvērt, ka 338. grozījums ir anulēts. Arī 8. un 317. grozījums neattiecas uz visiem valodu variantiem un tāpēc netiks iekļauts balsošanā.

5.7. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (A7-0170/2010, Peter Skinner) (balsošana)

5.8. Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana (A7-0168/2010, Sylvie Goulard) (balsošana)

5.9. Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras (A7-0163/2010, Antolín Sánchez Presedo) (balsošana)

5.10. Eiropas Banku iestāde (A7-0166/2010, José Manuel García-Margallo y Marfil) (balsošana)

5.11. Eiropas Centrālās bankas konkrētie uzdevumi saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (A7-0167/2010, Ramon Tremosa i Balcells) (balsošana)

5.12. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (A7-0169/2010, Sven Giegold) (balsošana)

5.13. Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana iekšējā tirgū (A7-0175/2010, Marielle Gallo) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcijas par M. Gallo ziņojumu nīderlandiešu valodas versijā ir kļūda. Es tajā esmu iekļauts kā dokumenta parakstītājs no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas kā GUE/NGL grupas deputāts. Šajā sakarā es vēlos teikt, ka, pirmkārt, es neesmu GUE/NGL grupas deputāts, es neesmu kreisais un es neesmu komunists. Otrkārt, es palieku Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputāts — liberālis — un balsošu par ALDE grupas rezolūciju, kā to darīs arī daudzi citu grupu deputāti Parlamentā. Treškārt, es aicinu GUE/NGL grupu arī balsot par ALDE grupas rezolūciju.

(Smiekli)

  Priekšsēdētājs. – Labi, mēs to izlabosim, Chatzimarkakis kungs, lai gan nekad nesakiet nekad! Jebkurā gadījumā mēs izmainīsim nostājas.

  Marielle Gallo, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, divas alternatīvās rezolūcijas ir cietušas neveiksmi. Ir palikusi tikai viena rezolūcija. Tas ir mans ziņojums, un tas ir kompromisa ziņojums… Cohn-Bendit kungs, ļaujiet man vismaz pateikt, ka tas ir kompromiss, ko panāca Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Grupa “Brīvības un demokrātijas Eiropa”. Es ņēmu vērā visus sensitīvos jautājumus, kas skar attiecīgo intelektuālo īpašumu. Tagad es uzskatu, ka Parlaments ir atbildīgs par lēmuma pieņemšanu. Es neredzu iemeslu, kura dēļ mums vajadzētu Komisijai dot iespēju brīvi rīkoties. Dāmas un kungi, tāpēc es jūs visus aicinu pieņemt lēmumu vismaz par šo jautājumu, kurš aizsāks debates un …

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

- Pēc balsojuma par 13. punktu:

referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atkal pasniegt roku saviem liberālajiem kolēģiem un pieņemt, ka 13. punktu noraida visas politiskās grupas, kuras atbalsta šo ziņojumu.

5.14. Eiropas stratēģija kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai (B7-0518/2010) (balsošana)

6. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Reimer Böge (A7-248/2010)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajos apstākļos es vēlētos izteikt atzinību Eiropas Parlamentam un īpaši referentam Böge kungam, kurš arvien vairāk sevi parāda kā stabilas Eiropas Savienības budžeta politikas aizstāvi. Manuprāt, ir svarīgi šādi aspekti: pirmkārt, Eiropas budžets varēs funkcionēt arī bez vajadzības ņemt kredītu, un tā tam jāpaliek. Otrkārt, finanšu plāns — citiem vārdiem sakot, septiņu gadu finanšu shēma — nodrošinās dalībvalstīm lielāku plānošanas noteiktību. Treškārt, mums un dalībvalstīm būs jāpierod pie mazākas finansiālās rīcības brīvības. Ceturtkārt — pēc manām domām —, tas nozīmē to, ka turpmāk mums jāievēro princips: tad, kad dalībvalstis Eiropas Savienībai nosaka papildu uzdevumus, tām arī jānodrošina vajadzīgais finansējums.

Ziņojums: László Surján (A7-0250/2010)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mums visiem ir zināma slavenā metafora par velosipēdu — ideja, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina kustība, citādi tā apgāzīsies. Es vienmēr esmu domājis, ka labāks salīdzinājums būtu izsalkusi haizivs — tai jāturpina peldēt, lai nenosmaktu —, bet nerunāsim vairs par to.

Apskatīsim jautājumu, kādēļ tā ir. Patiesībā Eiropas Savienība ir kļuvusi par naudas pārdales mehānismu. Tai jāturpina iesūkt aizvien vairāk līdzekļu, lai atalgotu savas privileģētās klientu grupas. Ja tas tiks pārtraukts, tad velosipēds patiešām apgāzīsies un haizivs nogrims. Tieši tādēļ mums ir šī neparastā izrāde — laikā, kad ikkatras valsts valdība mēģina ierobežot tēriņus, tikai Eiropas Savienības budžets palielinās.

Manā valstī katras ministrijas budžetā tiek meklēti no 25 līdz 40 procentiem lieli ietaupījumi, taču viens budžets palielinās par 60 procentiem, proti, mūsu neto iemaksas Eiropas Savienībā. Tā vietā, lai stimulētu ekonomiku, mēs izņemam naudu no ražošanas nozares un „izņemam” cilvēkus no ražošanas nozares, un „ieliekam” tos birokrātijā. Tas vienkārši būs apstiprinājums iedzīvotāju uzskatam, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi par reketieri.

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0153/2010)

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Sabiedrības informēšana par zāļu kaitīgo ietekmi ir plašāka par jautājumu, kāda būs zāļu ražotāju rīcība. Tā ir arī plašāka par jautājumu par to, kas tiek norādīts uz zālēm pievienotajām lietošanas pamācībām vai internetā.

Es vēlētos uzsvērt personīgā kontakta nozīmi starp pacientu un ārstu. Ikdienas pieredze rāda, ka tirgū ir zāļu grupa, attiecībā uz kurām informācija par blakusparādībām jeb blaknēm tiek apzināti ignorēta. Zāles aptiekās bieži ir brīvi pieejamas, un sievietes tās lieto bez iepriekšējiem norādījumiem. Ir maz ārstu, kuri norāda, ka hormonālā kontracepcija palielina stresa hormonu līmeni, izraisa tromboemboliskas slimības, krūts vēzi, dzemdes un aknu vēzi, trieku un grūtības radīt bērnus pat pēc kontracepcijas lietošanas pārtraukšanas. Būsim godīgi un informēsim par visām zālēm vienlīdzīgā un patiesā veidā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Dāmas un kungi, ļaujiet man kā ārstei uzsvērt šodien apstiprinātās jaunās regulas nozīmi, kas ļauj apmainīties ar informāciju par zāļu blaknēm visā Eiropas Savienībā. Lai gan veselības aprūpe neietilpst ES kompetences jomā, dalībvalstis spēja vienoties par to, ka vajadzīga precīzāka informācija, kā izveidot tādu kopēju klīniskās pieredzes datu bāzi par ES medikamentu izmantošanu, kurā tiktu glabāta informācija, ko pēc tam koplietotu un novērtētu. Tās ir lieliskas ziņas Eiropas pacientiem, un tas arī parāda Eiropas valstu turpmākas integrācijas priekšrocības. Es novērtēju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas referentu darbu, jo viņi panāca vienošanos par visiem strīdīgajiem jautājumiem, un esmu īpaši apmierināta, ka komitejas projekts attiecībā uz personas datu stingrāku aizsardzību tika uzlabots.

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0159/2010)

  Jens Rohde (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums par diviem farmakovigilances dokumentiem mums ļaus izveidot drošāku un efektīvāku zāļu uzraudzības sistēmu. Abos dokumentos panāktie kompromisi ir līdzsvaroti. Jaunajā sistēmā tiks pienācīgi ņemti vērā gan zāļu riski, gan to labums.

Tajā tiks arī pienācīgi ņemta vērā kontroles nepieciešamība, neradot pārāk daudz birokrātijas, un jo īpaši zāļu atļauju piešķiršanas centralizētā procedūra būs racionālāka. Kompromiss palīdz nodrošināt sistēmas finansēšanu ar iespēju Eiropas Zāļu aģentūrai piemērot maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Protams, tas ir kompromiss, bet, salīdzinot ar to, cik atšķirīgas nostājas bija iesākumā, es uzskatu, ka tas ir saprātīgs risinājums.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Es vēlētos apsveikt referenti par viņas sagatavoto tekstu kā divu farmakovigilancei veltīto direktīvu grozījumu.

Ir svarīgi pilnībā izmantot šo grozījumu sniegtās iespējas. Mēs mazināsim dažu dalībvalstu bažas par šīs sistēmas spēju darboties tikai tad, ja informēšana par blakusparādībām tiks koordinēta. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm vajadzīgajam laikam jābūt minimālam.

Vēl kāds komentārs: statistika rāda, ka slimības biežāk piemeklē gados vecākus iedzīvotājus. Tie ir cilvēki, kuri gluži dabiski cieš no redzes grūtībām. Būtu bezjēdzīgi pievienotajās zāļu lietošanas pamācībās iekļaut pilnīgu informāciju, tostarp bieži vien nevajadzīgu, ja pacienti to nespēj izlasīt pat ar parastajām brillēm, jo burti ir ļoti sīki.

  Michèle Rivasi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, runājot par tekstu, par kuru balsojām, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību — un man jāapsveic McAvan kundze par viņas darba kvalitāti — tam, ka ir izlaista informācija par iedzīvotājiem, kuri piedalās klīniskajos pētījumos.

Patiesībā nav ievērots viens punkts, uz kuru, ņemot vērā pirmajā lasījumā panākto vienošanos, nevar attiecināt mutisku grozījumu: tas ir jautājums par cilvēkiem, kuri tiek izmantoti kā izmēģinājuma trusīši zāļu vai vakcīnu klīniskajās pārbaudēs, kas tiek veiktas pirms atļaujas saņemšanas, lai pārbaudītu to nekaitīgumu vai riska-ieguvumu līdzsvaru.

Šie cilvēki var būt vīrieši, sievietes, bērni vai gados veci cilvēki; šajā tekstā runa ir par cilvēku lietošanai paredzētu zāļu iespējamu blakusparādību plānveida kontroli.

Patiesībā jānorāda, ka šie cilvēki, kuri piedalās klīniskajos pētījumos, neko nezina par norīto vai injicēto vielu, un ka pastāv iespēja, ka sekas parādīsies tikai pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem.

Šie „izmēģinājumu trusīši” ir farmakovigilances aizmirstie cilvēki, un ir svarīgi to atcerēties un pieminēt.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es noteikti atbalstu ziņojumu par cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilances sistēmas racionalizēšanu. Es uzskatu, ka tā ir joma, kurā ES var noteikti sniegt pievienoto vērtību un kurā, kopīgi strādājot, varam nodrošināt pacientu lielāku drošību.

Pat pēc tam, kad zālēm pilnībā piešķirtas atļaujas, tām joprojām var būt blakusparādības, un es uzskatu, ka pilnīgu zāļu drošuma profilu var noskaidrot tikai tad, kad tās ir nonākušas tirgū. Tādēļ mums jāturpina veikt uzraudzību. Šis priekšlikums garantēs pacientu lielāku drošību, nostiprinot ES zāļu drošuma uzraudzības sistēmu. Tā uzlabos EudraVigilance — informācijas apkopošanas datu bāzi par zāļu blaknēm. Jauna Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portāla izveide nodrošinās iedzīvotājiem labāku piekļuvi skaidrai un saprotamai informācija par drošuma jautājumiem.

Tā ir pirmā trīsdaļīgas paketes daļa, lai nostiprinātu ES zāļu tiesību aktus un novērstu to trūkumus, un es uzskatu, ka tas ir labs sākums.

Ziņojums: Christa Klaß (A7-0239/2010)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Neskatoties uz, ka biocīdie produkti, piemēram, dezinfekcijas līdzekļi vai konservanti ir mūsu ikdienas dzīves daļa, to nepareiza izmantošana vai atļaujas neesamība var radīt būtisku risku iedzīvotājiem, dzīvniekiem un videi.

Tādēļ veselības un vides aizsardzības interesēs gan Eiropas, gan citu valstu ražotāju izstrādājumiem jāatbilst vienotiem ES standartiem. Jāuzsver, ka šo tirgū laisto un izmantoto izstrādājumu ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus, kaut gan, ciktāl tas iespējams, šie riski ir jānovērš.

Es personīgi atbalstu augstāku valstu procedūru saskaņošanas līmeni attiecībā uz izstrādājumu atzīšanu ES sistēmā un, pirmkārt un galvenokārt, to, lai patērētāji būtu labāk aizsargāti un labāk informēti. Pirmām kārtām, būtiska ir skaidra, precīza un saprotama marķējuma nodrošināšana nespeciālistiem, kuri saskaras ar šādiem izstrādājumiem.

  Anna Záborská (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es šo rezolūciju no sirds vērtēju atzinīgi. Kalnu reģioni un reti apdzīvotas teritorijas bagātina ģeogrāfiskās iezīmes, dabu un dzīves kvalitāti.

Es jo īpaši domāju par Slovākijas reģioniem un aicinu jūs, dāmas un kungi, apmeklēt mūs Augstajos Tatros, lai savām acīm skatītu šī reģiona skaistumu.

Nerunājot par rezolūcijas saturu, kas jāīsteno nekavējoties, es vēlētos redzēt, kā valsts iestādes apņemas palīdzēt šiem reģioniem. Ikdienas dzīvē prioritāte tiek piešķirta pilsētām un pilsētu kopienām. Sabiedriskie pakalpojumi tiek nodrošināti pilsētās un pilsētu teritorijās, bet bieži vien netiek sniegti reti apdzīvotu teritoriju mazajās pilsētās un ciematos. Tomēr arī mazajās pilsētās un ciematos ir sava dzīves kvalitāte, un tos nedrīkst vērtēt par zemu.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Es priecājos, ka varēju atbalstīt šo ziņojumu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Ņemot vērā augsto iedzīvotāju blīvumu un starptautisko mobilitāti, mums ir jāpievērš īpaša uzmanība patogēnu un slimību izplatībai. Lai gan mūsu veiktajiem pasākumiem ir jābūt efektīviem, mums ir arī jānodrošina, lai tie nekaitētu videi. Ar šiem materiāliem jādarbojas īpašu uzmanīgi. Biocīdi ir neaizstājami, lai nodrošinātu mūsu augstos veselības un higiēnas standartus, un tie arī veido neatņemamu mūsu ikdienas dzīves daļu. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi arī turpmāk veidot dialogus par šo regulu, ņemot vērā, ka šo izstrādājumu atļauju piešķiršanai un to laišanai tirgū jāatbilst īpaši stingriem kritērijiem.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, biocīdi galvenokārt tiek izmantoti higiēnas un tīrīšanas nozarēs, taču tie ir atrodami arī mēbelēs un audumos. Biocīdi nodrošina aizsardzību pret baktērijām, parazītiem, insektiem, uzglabātas pārtikas kaitēkļiem, pelēm un žurkām. Turpmāk biocīdiem būs jāatbilst ES minimālajiem standartiem. Es esmu ļoti pateicīgs referentei Klaß kundzei par viņas norādījumu, ka regulai jābūt vienlīdz derīgai lietošanai gan patērētājiem, gan ražotājiem. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina pienācīgi izdevumi, godīgi sistēmas apstākļi un pieņemami reģistrācijas izdevumi. Ja mums patiešām to izdosies izdarīt, mēs būsim panākuši vēl vairāk Eiropas tirgus saskaņošanā ne vien uzņēmējdarbības interesēs, bet arī jo īpaši patērētāju interesēs.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atvainojos, bet es meklēju mazulim knupīti. Šodien pieņemtajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, kuri, cerams, drīz tiks īstenoti.

Jo īpaši es vēlētos paust apmierinātību par centieniem aizsargāt MVU, sevišķi attiecībā uz informācijas iegūšanas procedūrām par izstrādājumu sastāvu, kam mazie uzņēmēji bieži nevar piekļūt, un runa nav tikai par izmaksām.

Ir pielikti lieli pūliņi, lai vienkāršotu šo izstrādājumu tirgū laišanas atļauju procedūru, īpaši attiecībā uz termiņiem, kuru laikā kompetentajām iestādēm ir jāpieņem attiecīgie lēmumi. Visbeidzot, es ceru, ka varam turpināt šo virzību, saskaņā ar kuru Eiropas iekšējā tirgus saskaņošanai rezultātā priekšplānā jāparādās uzņēmumu patiesajai kvalitātei un lielākai konkurencei.

Ziņojums: Peter Skinner (A7-0170/2010)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es atzinīgi vērtēju priekšlikumus par efektīvākas, integrētākas un ilgtspējīgas Eiropas Savienības finanšu uzraudzības sistēmas izveidi, kuras mērķis ir risināt Eiropas finanšu uzraudzības problēmu, kas mums visiem par pārsteigumu kļuva redzama nesenajā finanšu krīzē.

Es pilnībā atbalstu iesniegto regulas projektu, kurā noteikta jauna finanšu uzraudzības struktūra, jo iepriekšējā negatīvā pieredze skaidri uzsvēra, ka šajā jomā vajadzīga jauna regula, efektīvāka uzraudzība un tālejoša reforma. Es ticu, ka lielāka konkurence, pamatojoties uz visiem vienlīdzīgiem un pārredzamiem nosacījumiem, kā arī vienotas regulas pieņemšana palīdzēs garantēt atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem Eiropas Savienībā.

Ziņojums: Sylvie Goulard (A7-0168/2010)

  Joe Higgins (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par jaunas Eiropas finanšu sistēmas iestādes izveidošanu, jo jaunā kārtība būtībā nekādi nemaina finanšu sistēmas darbības veidu, un tā nekontrolē finanšu tirgus. Jo īpaši šī kārtība neizbeidz peļņas gūšanu no spekulācijām lielajās bankās, kā arī spekulatīvos fondus, kas pazīstami kā riska ieguldījumu fondi.

Piemēram, vakar Īrijā finanšu tirgus Īrijas valdībai aizdeva EUR 1,5 miljardus, taču par četriem procenta punktiem vairāk nekā gadījumā, ja šī valsts būtu Vācija. Tas nozīmē, ka valsts darba ņēmējiem šīm iestādēm būs jāmaksā papildu miljoni.

Jaunizveidotā padome neko nemaina. Vienīgā atbilde uz Eiropas finanšu problēmām ir tā, ka visai šai sistēmai ir jābūt valsts īpašumā un pakļautai demokrātiskai kontrolei.

  Edward Scicluna (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt visus referentus par darbu pie šīs Eiropas finanšu nozarei ārkārtīgi svarīgās uzraudzības reformu paketes. Šī ES finanšu arhitektūras pārveide bija milzīgs ekonomikas un monetārās komitejas veikts pasākums.

Krīze ir parādījusi, ka mūsu tiesiskais regulējums nav pietiekami stabils, ka tirgos ne vienmēr notiek pašregulācija un, kas vēl sliktāk, — ka tie ir pakļauti neuzraudzītiem sistēmiskiem riskiem. Es esmu īpaši priecīgs par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidi, kura ir pilnvarota darboties kā agrīns brīdinājums par sistēmiskiem riskiem vai nelīdzsvarotību.

Attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) es esmu apmierināts, ka ir panākts tāds līdzsvars, kas nemazina dalībvalstu nozīmi. Mums tagad jānodrošina, lai šīm trim iestādēm būtu vajadzīgais personāls un resursi, lai tās spētu pienācīgi darīt savu darbu.

Nobeigumā jāatzīst, ka Parlaments ir veltījis milzīgus pūliņus un izrādījis politisko gribu, lai panāktu kompromisu ar Padomi un nodrošinātu vienošanos par šo steidzami vajadzīgo reformu paketi, kurai jābūt ieviestai 2011. gada sākumā.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu apmierināta, ka šis ziņojums ir pieņemts. Viens no Eiropas iestāžu nākamo gadu stratēģiskajiem mērķiem ir atkārtoti uzsākt vienoto tirgu.

Ekonomikas krīze ir parādījusi, cik šis mērķis ir nesasniedzams, kamēr mums ir sadrumstalots finanšu pakalpojumu tirgus. Patiesi, visi finanšu starpnieki, infrastruktūra un tirgi ir savstarpēji atkarīgi un potenciāli svarīgi sistēmai kopumā tik lielā mērā, ka viena šī aspekta neveiksmīga darbība var atsaukties makrolīmenī, radot postošas sekas.

Ekonomikas atveseļošana, ko nepacietīgi gaida visi eiropieši, ir atkarīga no finanšu nozares, kura ir veselīga un stabila tieši tāpēc, ka tiek atbilstoši regulēta un uzraudzīta.

Es uzskatu, ka finanšu uzraudzības paketes pieņemšana un jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir svarīgs solis uz priekšu, lai Eiropā radītu saskaņotas uzraudzības sistēmu un uzņēmumos un iedzīvotājos viestu uzticību.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es esmu priecīga, ka bija iespējams izstrādāt finanšu krīzes sākumā sagrauto finanšu tirgu efektīvas pārraudzības nosacījumus. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropa veido instrumentus, ar kuriem turpmāk būs iespējams izvairīties no krīzēm, un tādēļ es atbalstīju visus paketes ziņojumus par finanšu tirgu finanšu pārraudzību. Tās mērķim jābūt stingrākai labas pārvaldības noteikumu ievērošanai, un nedz budžeta šķērdēšana, nedz arvien lielāki parādi uz nākamo paaudžu rēķina nav tā piemēri. Šī iemesla dēļ es noraidu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja J.M.Barroso priekšlikumu par Eiropas obligāciju izsniegšanu, ko viņš pieminēja nesenajā runā Eiropas Parlamentā, kad runāja par atlīdzību valstīm, kuras uztur labas pārvaldības noteikumus. Tas bija jautājums par atlīdzībām Eiropas obligāciju veidā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, attālā dārdoņa, ko dzirdam, ir ES artilērija, tās pirmais uzbrukums Londonas Sitijas labklājībai, kas uztur mana vēlēšanu apgabala apkārtējo ekonomiku.

Jaunā uzraudzības arhitektūra, par kuru šis Parlaments tikko nobalsoja ar lielu balsu vairākumu, nav proporcionāls risinājums identificētajai problēmai. Neviens nav pārliecinoši pierādījis — neviens pat nav mēģinājis nopietni apstrīdēt —, ka pasākumi, kurus ieviešam, pirms diviem gadiem būtu novērsuši finanšu krīzi. Mēs drīzāk redzam, ka šo pasākumu pamatā ir skaudība, aizvainojums par Londonas pozīciju, kā arī naidīgums pret kapitālisma modeli.

Kredītu krīzē var vainot ārkārtīgi daudzus — varat vainot bankas, varat vainot regulatorus, varat vainot valdības, ka pārāk ilgi procentu likmes bija pārāk zemas, taču jūs nevarat vainot privātā kapitāla fondu pārvaldniekus, kuri drīzāk bija upuri, kas nesūdzoties pieņēma zaudējumus un nebrēca pēc glābšanas.

Šo nozaru pārstāvji nesēdēs, gaidot, līdz komisārs M. Barnier iesūtīs savus inspektorus. Viņi jau emigrē uz Šveici, uz Šanhaju, uz Singapūru, pametot Londonu un ES kopumā — nabadzīgāku.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, man kā Londonas pārstāvim Eiropas Parlamentā daudzi vēlētāji — kā varat sagaidīt — ir izteikuši bažas par tā ietekmi ne vien uz Eiropas lielāko finanšu centru, bet arī tās diviem lielākajiem finanšu centriem: Londona ir mājvieta Sitijai un Canary Wharf Group.

Ja skatāmies uz finanšu krīzi, ir ļoti viegli iekrist slazdā — tajā slazdā, kurā krīt šis Parlaments un visas iestādes —, proti, ka risinājums ir lielāka reglamentēšana. Pirmām kārtām, mēs aizmirstam regulējuma nozīmi paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu krīzē, liekot bankām aizdot kredītnespējīgiem klientiem. Kad viens no desmit šiem klientiem sāka nepildīt saistības, mums radās paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu krīze. Mums ir arī jāsaprot atšķirība starp regulējumu un uzraudzību. Varētu strīdēties, ka regulatoru rīcībā bija instrumenti, bet viņi tos pienācīgi neizmantoja.

Viena no uzsvērtajām priekšrocībām ir tā, ka šādi tiks izveidots vienots Eiropas noteikumu kopums. Tas ir ļoti interesanti, taču, kā mēs zinām, problēma ir tā, ka daudzas ES valstis bieži ignorē noteikumus un nemaksā sodus. Kā var izveidot vienlīdzīgus darbības apstākļus, ja daudzi dalībnieki neievēro noteikumus?

Ziņojums: Marielle Gallo (A7-0175/2010)

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos referentei par centieniem pieņemt dažus ierosinājumus un, protams, par to, ka viņa aizstāv autortiesības, kam es piekrītu. Tomēr tas, ka noteikta veida informācijas apmaiņa ziņojumā ir definēta kā sodāmi pārkāpumi, ka tiek atzītas pakalpojumu sniedzēju pilnvaras noteikt sodus un ka masveida informācijas apmaiņa tiek izslēgta kā iespējams pārkāpums, nozīmē, ka mēs nevaram balsot ne par vienu no abiem ziņojumiem ar pretējām nostājām.

M. Gallo ziņojums radīja lielu interesi un varētu būt bijis piemērots, taču debašu būtība ir pārāk skarba attiecībā uz argumentiem par un pret Francijas likumu, kas pazīstams kā HADOPI, kurš paredz interneta savienojuma atslēgšanu tiem iedzīvotājiem, kuri pārkāpj noteikumus. Vēl nav bijušas reālas Eiropas debates, kurās ņemtu vērā citu valsts tiesību aktu progresu.

Es ceru, ka mēs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā panāksim kopēju nostāju un vairākumu Parlamenta debatēs un grozījumos par Komisijas priekšlikumu direktīvai, kura saskaņā ar komisāra M. Barnier teikto drīzumā nonāks Parlamentā. Šajā gadījumā mēs mēģināsim panākt līdzsvarotāku nostāju nekā šodien, ņemot vērā gan interneta lietotāju tiesības, gan būtisko vajadzību ievērot intelektuālā īpašuma tiesības.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, Gallo kundzes ziņojums ir sadalījis Parlamentu trīs nometnēs. Nevienā ziņojumā nav ierosināts šāds vajadzīgs un līdzsvarots intelektuālā īpašuma regulējums. Gallo kundzes ziņojumā pirātisms digitālajos tīklos ir apskatīts vienpusīgi un nav ņemti vērā pasākumi pret viltošanu, kas patiesi grauj mūsu nozari, kaut gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas nostājās ir ierosināti praktiski pasākumi. Turklāt tajā ir ierosināta sava veida intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu kriminālsankciju saskaņošana, nevis ņemts vērā tas, ka profesionāļi uztver krimināltiesības tikai kā dalībvalstu kompetences jomu. Tomēr es novērtēju to, ka ziņojumā ir uzsvērta novēršana un izglītojoša kampaņa. Es novērtēju, ka ALDE grupas rezolūcijas projektā ir rūpīgāk apsvērtas tiesības un pienākumi, īpaši attiecībā uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, taču tā tika iesniegta pēdējā mirklī. To viennozīmīgi ir iedvesmojis PPE grupas priekšlikums, taču diemžēl tā debatēs neievieš nekādas novatoriskas iniciatīvas. Rezolūcijas projekts, ko citu starpā iesniegusi Castex kundze, ir kompleksāks un mūsdienīgāks attiecībā uz Nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) ievērošanu. Es arī novērtēju mērķtiecīgākus pasākumus pret viltotām zālēm. Tomēr es nepiekrītu Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra pilnvaru ierobežošanai. Visbeidzot jānorāda, ka tādēļ es neatbalstīju nevienu no trim rezolūciju projektiem.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mani viedokļi par M. Gallo ziņojumu ir šādi. Neviens no ziņojumiem, par kuriem tika balsots šajā sēžu zālē, nav labs, un tādēļ es balsoju pret visiem trim. Tiem ir daudzas problēmas. Piemēram, pārkāpumi saistībā ar preču zīmēm tiek jaukti ar autortiesībām, tiek aicināts ieviest regulējumu un uzraudzību, kā arī tiek veicināta nepamatota kompensāciju sistēma, kamēr tajā pašā laikā tiek atzīts, ka vispirms jāizpēta pašreizējie tiesību akti.

Es uzskatu, ka tā vietā var apvienot pamattiesības un brīvo tirgu. Ja tiek apdraudēts princips „tikai starpnieki”, tad mēs apdraudam interneta dinamisko būtību, kādu to pazīstam pašlaik. Ja interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatbild par piedāvātā satura likumību, tas viņus spiestu mazināt risku, veicot uzraudzību un filtrējot trafiku. Tas radītu piesardzīgus uzņēmumus, kas nespēj attīstīties vai pieņemt darbiniekus, kā arī radītu problēmas jauniem uzņēmumiem iegūt piekļuvi internetam.

Atmetot principu „tikai starpnieki”, interneta pakalpojumu sniedzēju nozīme tiktu palielināta, padarot tos arī par uzraudzības iestādēm. Nekur citu sabiedrībā sūtnis nav atbildīgs par saturu. Nekur citur arī iedzīvotājiem netiek doti norādījumi nepārkāpt likumu ikreiz, kad tiek izmantots kāds pakalpojums. Piemēram, iztēlojieties, ka ikkatrā pastmarku pārdošanas reizē būtu obligāti jāsniedz informācija par to, ka ir aizliegts izsūtīt vēstules ar Sibīrijas mēra baciļiem.

Tā vietā es no visas sirds atbalstu komisāri N. Kroes un viņas digitālo programmu. Viņas pamatiniciatīva demonstrē izpratni par to, kāda varētu būtu tirgus perspektīva, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp internetā.

Ķīna ir piemērs, kā internets ir ticis sabojāts, ierobežojot vārda brīvību un veicot novērošanu. Neiesim tādu pašu ceļu. Valstis Ziemeļeiropā ir rādījušas piemēru, panākot brīvprātīgas vienošanās un nodrošinot efektīvu konkurenci. Mums ir jāskatās uz ziemeļiem, nevis austrumiem.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentei Gallo kundzei par viņas ziņojumu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izveidotu kopīgus visas Eiropas noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, jo patiesībā, ja mēs šajā situācijā apsveram Eiropu, mums ir vajadzīgs novatorisms. Mums ir vajadzīga kreativitāte. Abas šīs īpašības rada reālu pievienoto vērtību. Lai mēs spētu garantēt novatorisma un kreativitātes plūsmu, kas veido radošus risinājumus, pats par sevi saprotams, ka tās jāaizsargā un jāattīsta. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram pieņemt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Pašlaik tā ir problēma rūpniecības jomā, daudzās radošajās nozarēs un sportā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka šis Gallo kundzes ziņojums ir pirmais solis pareizajā virzienā. Kā likumdevēji mēs nekādi nevaram pieļaut pirātismu vai zādzību, lai tā notiktu tiešsaistē vai jebkur citur. Mums jānodrošina, lai radošās nozares tiktu liktas mierā. Tās var radīt un ieviest jauninājumus, un tā rezultātā mēs varam cīnīties pret intelektuālā īpašuma tiesību nepārtrauktajiem pārkāpumiem un piemērot sankcijas, ja tādi tiek izdarīti, un šādi mēs ar radošo nozaru palīdzību varam nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudziem Parlamenta deputātiem no dažādām politiskajām grupām, arī man ir iebildumi attiecībā uz šo ziņojumu, īpaši, kad tajā tiek mēģināts jaukt failu apmaiņas jautājumus ar viltotu preču radītiem veselības riskiem, teiksim, attiecībā uz gaisa kuģiem vai viltotām zālēm. Šīs divas jomas nav salīdzināmas, un tām jābūt skaidri nošķirtām.

Mums ir arī jāvienojas par atšķirību starp izstrādājumiem un pakalpojumiem atomu pasaulē un izstrādājumiem un pakalpojumiem bitu pasaulē — digitālajā ekonomikā. Mums jāsaprot, ka pasaulē, ko raksturo aizvien lielāka apstrādes jauda, pasaulē, kurā ir arvien lētākas datu uzglabāšanas ierīces, pasaulē, kurā ir arvien vairāk platjoslas pieslēgumu, mēs kopumā redzam, ka daudzi digitālie izstrādājumi nes arvien mazāk ienākumu.

Kamēr daudzi mākslinieki reaģē un atrod citus veidus, kā gūt peļņu, vienlaikus piešķirot daļu sava satura, diemžēl mūzikas nozare kopumā nav tikusi līdzi un, šķiet, joprojām vēlas, lai iedzīvotāji atgrieztos pagātnē fizisko datu nesēju laikos. Mūzikas nozarei ir pienācis laiks atmosties un pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus digitālajai ekonomikai.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0518/2010

  Edward Scicluna (S&D). – (MT) Kā Eiropas Parlamenta deputātam, kurš pārstāv Maltas salu un Gozo, šis temats man ir ļoti tuvs. Iesākumā, runājot par Gozo, ir žēl, ka, lai gan Maltas ES pievienošanās sarunās Maltas valdība iekļāva 36. deklarāciju, kuras mērķis ir aizsargāt Gozo nākotni, konkrētie fondi nekad netika īstenoti. Tomēr Gozo iedzīvotājiem jājūtas pārliecinātiem, jo šajā rezolūcijā ir prasīts nodrošināt visas Eiropas sistēmu kalnu reģioniem un salām; nevis vienkārši politikas pasākumu, bet gan vairākas Eiropas Savienības politikas jomas, kam ir ietekme uz salu attīstību. Jo īpaši šajā rezolūcijā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai salas gūtu labumu no konkrētiem fondiem saskaņā ar jauno finanšu perspektīvu 2014.-2020. gada budžeta ciklam. Esmu ļoti apmierināts, ka šajā rezolūcijā tiek prasītas Eiropas Savienības programmas un politika, kas ļautu salām kļūt konkurētspējīgām un pielāgoties problēmām, ar kurām tās saskaras. Es esmu gandarīts arī par to, ka šajā rezolūcijā teikts, ka dalībvalstis, tostarp Malta un Kipra, kas atrodas Eiropas dienvidos, ir pelnījušas reģionālās attīstības programmas. Šī rezolūcija ir nodomu deklarācija, lai aizsargātu dalībvalstu intereses, jo īpaši tādas salas kā Gozo. Tādēļ es atbalstu šo rezolūciju.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Es pilnībā atbalstu Parlamenta nostāju par kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām. Tās parasti ir teritorijas ar īpašu nozīmi dabas jomā, tādēļ ir jārūpējas, lai tām sniegtais atbalsts tiktu apvienots ar to dabas resursu aizsardzību. Mums jāatbalsta šie reģioni tādā veidā, kas ļauj tiem novatoriskā veidā pienācīgi izmantot savus labākos resursus, taču mums arī jārūpējas, lai nodrošinātu šo dabas bagātību atbilstīgu aizsardzību.

Es arī vēlētos vērst uzmanību uz lauksaimnieku sarežģīto situāciju šajās teritorijās, kur zemes apstrādāšana var būt viens no ļoti retajiem veidiem, kā izdzīvot. Lauksaimniekiem jāpievērš īpaša uzmanība. Šīs solidaritātes pamatā nav jābūt tikai finanšu atbalstam: tā var ietvert arī atbalstu jauniešu izglītībai un atbalstu novatoriskām tehnoloģijām.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0248/2010)

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es izsaku atzinību referentam par viņa paveikto darbu. Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka tādos sarežģītos ekonomiskos apstākļos kā šie, Eiropas Savienība nedrīkst strādāt ar neelastīgiem instrumentiem, un daudzgadu finanšu shēma ir izrādījusies neelastīga.

Pat nepieminot dažu iestāžu (Padomes un Komisijas) aprobežotību, tā noteikti nav reakcija, ko gaida Eiropas iedzīvotāji. Ārpus šīs sēžu zāles miljoniem darba ņēmēju ir zaudējuši darbavietas: viņiem vajadzīgs mūsu atbalsts. ES budžetam jābūt patiešām eiropeiskam.

Patiesi, esmu pārliecināts, ka ir vajadzīgs vai pat būtiski nepieciešams, lai sarežģītos ekonomiskos apstākļos būtu lielāka budžeta elastība, lai ES varētu reāli reaģēt uz pašreizējām vajadzībām, arī uz tām, kuras nav prognozētas, pieņemot budžetu. Nobeigumā jāatzīst, ka ir pienācis laiks nodrošināt ES ar tās resursiem.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Ņemot vērā, ka attiecīgajam priekšlikumam ir tālejošas sekas un ka Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms ir vairāk jāapdomā, es piekrītu referenta paustajiem secinājumiem. Tādēļ es balsoju par šo starpposma ziņojumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par R. Böge ziņojumu, lai nosodītu neaizsargāto finanšu situāciju, kādā pašlaik esam. Lai gan Lisabonas līgumā Eiropas Savienībai ir piešķirtas jaunas prerogatīvas un dalībvalstis aicina īstenot un paziņo par liela mēroga Eiropas projektiem, Komisija un Padome atsakās pārskatīt izdevumu ierobežojumus, kas nekādā ziņā nav saprātīgi un atklāj šo iestāžu šauro Eiropas projekta redzējumu. Recesijai vajadzīgs vairāk Eiropas: lai to sasniegtu, Eiropas budžets ir jānostiprina, aizstājot pašreizējo finanšu shēmu, kas ir ierobežota un nepiemērota. Ir pienācis laiks ievērot mūsu līgumus, kuros noteikts, ka Eiropas Savienībai jābūt tās mērķiem atbilstošiem resursiem. Kopā ar ļoti lielu Eiropas Parlamenta deputātu vairākumu mēs atbalstām vajadzību pēc saviem resursiem, piemēram, c Dalībvalstīm vajadzētu atzīt, ka Eiropas politikas jomu pievienotā vērtība ir būtisks līdzeklis, lai ierobežotu valsts tēriņus.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Kā paziņots Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ES sevi jānodrošina ar vajadzīgajiem resursiem, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku. Turklāt Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir noteikusi jaunas darbības jomas, un viena no tām ir Eiropas Ārējās darbības dienests. Tādēļ es uzskatu, ka ar vienkāršu resursu pārdali vai prioritāšu pārdefinēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nepietiks, lai apmierinātu ES jaunās vajadzības. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata DFS un iestāžu nolīgumā iekļautie elastības mehānismi. ES ir vajadzīga lielāka elastība, lai ļautu tai veidot rezerves, un rīcības brīvība, lai tā spētu ātri un efektīvi reaģēt uz steidzamām vai neparedzētām situācijām. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu un tā ieteikumiem.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt pietiekamus resursus, piemēram, ES jaunajai izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai „Eiropa 2020”, bet arī, lai ES budžets varētu apmierināt nepieciešamās prasības, piemēram, saistībā ar vajadzību pēc palīdzības un cīņu pret klimata pārmaiņām. Turklāt līdz ar Lisabonas līgumu ES tagad ir vairākas jaunas kompetences jomas, tostarp ārpolitika, sports, kosmosa pētniecība, enerģētika un tūrisms. Tomēr mēs uzskatām, ka to lielā mērā vajadzētu finansēt ar to līdzekļu pārdali, kuri jau pašlaik ir pieejami ES budžetā, piemēram, no lauksaimniecībai paredzētā budžeta, lai nepalielinātos kopējais ES budžets.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības pasākumu efektīva plānošana un turpināšana nav savietojama ar vienkāršu gada budžetu. Tā vietā ir vajadzīga daudzgadu finanšu shēma, kas var iestādēm nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai pildītu savus pienākumus un uzdevumus.

Daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas starpposma novērtējuma rezultātā tika sagatavots ziņojums, kas ir tās rezolūcijas pamatā, par kuru balsojām. Šajā rezolūcijā ir paustas dažas no bažām, ko izjūt daudzi un arī es, par daudzgadu finanšu shēmas nepilnībām un Eiropas Savienības pašreizējo finanšu spēju sasniegt savus mērķus.

Kritika, kas izteikta Eiropas Savienībai, bieži ir tās kontu pārredzamības trūkuma rezultāts. Lai novērstu šādas aizdomas un veicinātu iedzīvotājus un politiskos dalībniekus aktīvāk piedalīties šajā darbības jomā, jānodrošina Eiropas Savienības budžeta un daudzgadu plānošanas pilnīga atklātība, kā arī to ilgtspēja un visu ieinteresēto pušu uzklausīšana budžeta procesa gaitā, kurām es, protams, pieskaitu Eiropas Parlamentu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) No 2007. līdz 2009. gadam tika sasniegti vai pārsniegti pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) griesti. Tādi svarīgi projekti kā Galileo, pārtikas mehānisms un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns pašreizējā DFS pēdējos četros gados pavirzījās uz priekšu, tikai izmantojot rezerves vai saskaņā ar iestāžu līgumu nodrošinātos instrumentus. Pašreizējās finanšu shēmas atlikušās rezerves turpmākajam periodam ir nebūtiskas. 1.a pozīcijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) pieejamās rezerves būs mazāk par EUR 50 miljoniem gadā, un kopējās pieejamās rezerves visās pozīcijās būs ierobežotas līdz EUR 436 miljoniem 2012. gadā un EUR 435 miljoniem 2013. gadā. Tomēr šīs rezerves tiks vēl vairāk samazinātas to saistību dēļ, kuras vēl nav iekļautas budžetā. Lisabonas līgums ir ieviesis jaunas pilnvaras un iestādes, un tagad, izmantojot vajadzīgos finanšu resursus, jāsāk īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, kura jau ir pieņemta un kurā aicināts nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādēļ mēs aicinām steidzami pārskatīt pašreizējo DFS, kā arī tās elastīgu pārvaldību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā tiek aicināts pēc iespējas ātrāk pieņemt instrumentus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Lisabonas līguma budžeta noteikumus. Tas nozīmē Eiropas Savienības budžeta vēl lielāku pakļaušanu neoliberālisma, federālisma un militārisma vajadzībām, kas ir paredzamā Eiropas integrācijas procesa trīs galvenās asis, kā tagad ir ierakstīts un izstrādāts šajā līgumā.

Tā kā mūsu nostāja šajā saistībā ir labi zināma, mums nebija citas izvēles, kā balsot pret šo ziņojumu. Mēs vienmēr esam kritizējuši pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas nepietiekamību, kas ir samazinājusi struktūrfondus līdz 0,37 % no ES nacionālā kopienākuma. Tas ir radījis samazinājumus sociālajām un vides programmām, kā arī pētniecības, izglītības un kultūras jomās.

Tādēļ mēs atbalstām tās pieejamo līdzekļu palielināšanu un mērķu pārorientēšanu. Mēs atbalstām tādu Eiropas Savienības budžetu, kas kalpo reālai ekonomikas un sociālai kohēzijai, kas kalpo pilnīgai un pilntiesīgai nodarbinātībai, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, vides aizsardzībai, sadarbībai un mieram.

Tādēļ mēs noraidām viedokli, ka Eiropas Savienības budžets ir līdzeklis aizvien vairāku dzīves jomu komercializācijai, liberalizācijai, darba drošības trūkumam, strukturālam bezdarbam, ārējai intervencei un karam.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) ES budžets ir būtisks, lai palīdzētu un atbalstītu Īrijas laukus un lauksaimnieku ienākumus. No 2010. līdz 2013. gadam aptuveni EUR 2 miljardi tiks piešķirti Īrijas lauksaimniekiem, lauku kopienai un Īrijas pārtikas nozarei. Pašlaik notiek svarīgas sarunas par budžetu, lai panāktu vienošanos par naudas daudzumu, ko piešķirt lauksaimniecības nozarei laika posmā no 2013. gada.

Augstais ikgadējā finansējuma līmenis Īrijas lauksaimniecības nozarei skaidri parāda, ka šīs sarunas ir būtiskas Īrijai un jo īpaši Īrijas laukiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Böge kunga ziņojumā ir skaidri ieteikts, ka, lai veicinātu plānošanu, ES projektu finanšu struktūra nedrīkst būt atkarīga no neizlietotajiem budžeta līdzekļiem. Līdzekļus, kas nav izlietoti vai nav rezervēti ārkārtas gadījumiem vienā nozarē, nedrīkst vienkārši izmantot citās nozarēs, kā tas bieži notiek lauksaimniecības jomā. ES lauksaimniecības budžeta izmaiņas nedrīkst radīt netiešu budžeta samazinājumu 2010. gadam. Tādēļ es atbalstu aicinājumu veidot rezerves daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas laikā. Rezervju izmantošana jau iepriekš ir arī skaidri jādefinē, un tās nedrīkst pārgrupēt citās politikas jomās.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā tiek prasīti jauni resursi, lai īstenotu Eiropas Savienības jaunās politikas jomas. Šīs politikas jomas tieši izriet no Lisabonas līguma, kura liberālais aklums un antidemokrātiskā būtība vairs nerada nekādas šaubas. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums Eiropas Savienībai ir piešķīris jaunas pilnvaras vairākās jomās, tostarp attiecībā uz ārpolitiku, sportu, kosmosu un klimata pārmaiņām. ES ir sevi jānodrošina ar pietiekamiem resursiem, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku. Šajā saistībā daudzgadu finanšu shēma, kurai es piekrītu, tiek veidota tā, lai ES nodrošinātu pienācīgu finanšu plānošanu, ar kuru sasniegt noteiktos tālejošos politiskos mērķus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments lūdz Komisiju un Padomi ņemt vērā šādus ieteikumus: a) lai tās strādā ar Eiropas Parlamentu, lai varētu ātri pieņemt jaunos instrumentus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Lisabonas līguma budžeta noteikumus un pārskatītu pašreizējo DFS, lai nodrošinātu papildu resursus, kas vajadzīgi, lai īstenotu iniciatīvas, kuras netika paredzētas pašreizējās DFS pieņemšanas laikā, un b) lai tās pilnībā ievēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. panta 3. punktu, kurā prasīts finanšu shēmai paredzēt jebkādus noteikumus, kas vajadzīgi, lai gada budžeta procedūra noritētu bez sarežģījumiem, un, daudzu citu starpā, 312. panta 5. punktu, kurā teikts, ka „finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā Böge kungs kritiski vērtē dažādas problēmas, kas skar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, un īpaši atsaucas uz pamatnosacījumiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. un 312. pantā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, ir jāvelta pūles iespējamai jaunu prioritāšu noteikšanai budžetā, vienlaikus paturot prātā ES budžeta Eiropas pievienoto vērtību.

Ziņojums: László Surján (A7-0250/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tirgus pašreizējā nestabilitāte un atsevišķu dalībvalstu īpašā neaizsargātība attiecībā uz to finanšu tirgiem pilnībā attaisno Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) izveidi. Kaut gan es ceru, ka tas tiks izmantots, cik vien maz iespējams, proti, ka dalībvalstis pašas spēs reaģēt uz krīzi, man jāuzsver šī mehānisma lielā nozīme smagu finanšu grūtību gadījumos.

Tādas budžeta pozīcijas izveide, kas ļauj šajā budžeta gadā mobilizēt EFSM garantijas, ir priekšrocība, kas Eiropas Savienībai piešķir spēju izrādīt solidaritāti un ātrāk reaģēt uz problēmām, kas tikmēr radušās. Tas ir arī uzticības vēstījums finanšu tirgiem attiecībā uz ES kolektīvajām saistībām tirgus drošības un stabilitātes jomā un lai palīdzētu atrisināt finanšu sabrukuma situācijas.

Neskatoties uz šīm priekšrocībām, es uzskatu, ka ir vajadzīgs nopietns un ļoti vispusīgs tās ietekmes novērtējums uz Eiropas Savienības izdevumiem, kuri, visticamāk, būs ievērojami. Ja iespējams, ātruma vietā labāk izvēlēties saprātīgumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis budžeta grozījums ir Budžeta komitejas un tās priekšsēdētāja iniciatīvas rezultāts — izmantot budžeta grozījumu, lai ieviestu grozījumu, kura mērķis ir izveidot p.m. [pro memoria] pozīciju (ar atgādinājumu), lai finansētu Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismā (EFSM) paredzētās garantijas. Atgādinām, ka EFSM bez Parlamenta līdzdalības tika izveidots 2010. gada maijā ar Padomes Regulu, kas pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 2. punktu, un tas ir mehānisms, kas Eiropas Savienībai paredz iespēju aizņemties līdzekļus kapitāla tirgū, lai izsniegtu aizdevumus dalībvalstīm, kuras nonākušas finanšu grūtībās. Eiropas budžets tiks iesaistīts tikai tad, ja aizdevumu saņēmusī dalībvalsts to nespēs atmaksāt. Tādēļ šis 2010. finanšu gada budžeta grozījums ietver jaunas budžeta pozīcijas 01 04 01 03 izveidi ES sniegtajām garantijām un attiecīgi — jaunu 802. pantu ieņēmumu daļā. Saistību un maksājumu apropriācijām, kā arī ieņēmumiem tiek ierosināta iekļaušana ar atgādinājumu (p.m.).

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Jūlijā es balsoju pret Padomes izgudroto Finanšu stabilizācijas mehānismu (FSM), saskaņā ar kuru jaunu Eiropas aizdevumu piešķiršanai ir piemērojama Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzspiestu ekonomikas un finanšu reformu īstenošana. Mēs esam pieredzējuši tā traģiskās sekas Grieķijā. Šodien mums lūdz balsot par tādas finanšu struktūras izveidi, kas apstiprina un tādējādi garantē šī katastrofālā mehānisma īstenošanu. Es, protams, balsoju pret šādas struktūras īstenošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas un finanšu krīze, kas ir postījusi visu pasauli, arī Eiropas Savienību, ir radījusi daudzas problēmas, tostarp ES nepieciešamību reaģēt uz spekulatīviem uzbrukumiem vājākām ekonomikām, kuras var apdraudēt vienoto valūtu. Tādēļ bija jāizveido Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM), lai nodrošinātu atbalstu dalībvalstīm, kuras jūtas šo uzbrukumu apdraudētas. Lai šo mehānismu iekļautu budžetā, ir jāpieņem budžeta grozījums, kas ir pamatots ārkārtējos, nenovēršamos un neparedzētos apstākļos.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Grieķijai sniegtā palīdzība mums tika raksturota kā izpirkšanas aizlieguma izņēmums, pamatojoties uz 136. pantu. Tomēr 136. pantā nav norādīts pamatojums kredīta piešķiršanai Grieķijai, jo tajā ir atļauti tikai tādi pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem līgumu noteikumiem. Šāda rīcība ne tikai nav paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību, bet patiesībā ir pat skaidri aizliegta. Tādēļ šis noteikums neatļauj veikt plašākus pasākumus. Eirozonas finanšu ministri nolēma palīdzēt Grieķijai, piešķirot kredītu ar vidējo procentu likmi 5 % apmērā. Tas nozīmē, ka šis kredīts tika piešķirts ar politiski motivētu procentu likmi, kas ir zem tirgus likmes un tātad ir nelikumīga subsidēšana. Tādā veidā Grieķijai piešķirtais atbalsts no juridiskā viedokļa bija ārkārtīgi pretrunīgs, ja ne acīmredzami nelikumīgs. Kas attiecas uz faktiskajām sekām, es baidos, ka gadījumā, ja eirozonas valstis turpinās uzņemties atbildību par citu dalībvalstu parādiem, tad 10 gadu laikā eiro vairs nebūs. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments 1) atzīmē budžeta grozījuma projektu Nr. 7/2010, 2) apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2010 projektu bez grozījumiem un uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2010 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un 3) uzdod tās priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šīs jaunās budžeta pozīcijas izveidi, jo šo pozīciju pieņēma Padome un Komisija saistībā ar pasākumu paketi, lai saglabātu eirozonas finanšu stabilitāti, atsaucoties uz tā dēvētajiem „steidzamības pantiem” un neiesaistot Eiropas Parlamentu nekādās diskusijās. Kamēr nav skaidrs, no kurienes šī nauda tiks ņemta, pat pieņemot, ka šādu pieprasījumu paudīs kāda dalībvalsts, es nekādos apstākļos nevaru uzņemties atbildību par šīs budžeta pozīcijas izveidošanu.

Ziņojums: Sharon Bowles (A7-0247/2010)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Balsojot par šo pasākumu, PVN sistēma nekādi netiek apstiprināta. Skaidrs ir tas, ka elektroniskas atmaksas procedūras ieviešanai noteiktais termiņš un vienots atmaksas pieprasījums praksē ir nereāls — rezultātā var zaudēt daudzi nodokļu maksātāji un mazie uzņēmumi. Šis būtiskais pasākums to atzīst un līdz ar to atzīst dalībvalstu galveno nozīmi — iespējams, piešķir tām atpakaļ pilnvaras — vismaz uz sešiem mēnešiem. Tas arī izbeidz nereālo grafiku, kas lika Apvienotās Karalistes un citu dalībvalstu MVU finansiāli ciest no ES nekompetences. Šo iemeslu dēļ mēs balsojam par to.

  John Bufton, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Balsojot par šo pasākumu, PVN sistēma nekādi netiek apstiprināta. Skaidrs ir tas, ka elektroniskas atmaksas procedūras ieviešanai noteiktais termiņš un vienots atmaksas pieprasījums praksē ir nereāls — rezultātā var zaudēt daudzi nodokļu maksātāji un mazie uzņēmumi. Šis būtiskais pasākums to atzīst un līdz ar to atzīst dalībvalstu galveno nozīmi — iespējams, piešķir tām atpakaļ pilnvaras — vismaz uz sešiem mēnešiem. Tas arī izbeidz nereālo grafiku, kas lika Apvienotās Karalistes un citu dalībvalstu MVU finansiāli ciest no ES nekompetences. Šo iemeslu dēļ mēs balsojam par to.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Referents ir atzinīgi vērtējis Komisijas priekšlikumu par nepieciešamo grozījumu veikšanu, lai atvieglotu PVN atmaksāšanu situācijās, kad kāda no attiecīgajos darījumos iesaistītajām pusēm atrodas ārpus ES. Es uzskatu, ka tas bija vajadzīgs un pozitīvs solis, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Gada beigās, kad uzņēmumi gatavo pārskatus, to bilancēs ir sniegta interesanta informācija par darbu, tirdzniecību, samaksātajiem nodokļiem un daudz ko citu.

Tajās ir aprakstīts viena gada izejas punkts pirms gada un finiša punkts pēc divpadsmit mēnešiem, tomēr tajās nav aprakstīts ceļš, kas noiets no viena punkta līdz otram, kas nodokļu vajadzībām ir nebūtisks, taču ļoti svarīgs pašai uzņēmuma izdzīvošanai. Ir būtiski, lai ikdienas vadības darbos būtu pagaidu naudas plūsma un konti, kas izlīdzināsies, taču kas īslaicīgi mazina likviditāti.

Jo īpaši tādēļ, lai uzņēmumi efektīvi atveseļotos pēc mūsu visu piedzīvotās krīzes beigām, nav atbilstīgi tiem likt iepriekš samaksāt pievienotās vērtības nodokli, kad tie nespēj samaksāt saviem darbiniekiem un piegādātājiem. Jāatzīst, ka tas ir labākais veids kā cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kamēr vien netiek sodīti darba ņēmēji, kuriem ir jātērē un jālaiž nauda apgrozībā. Tādēļ PVN atmaksas paātrināšana un procedūru vienkāršošana, kā minēts šajā ziņojumā, ir vērtējama atzinīgi.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka priekšlikums par PVN atmaksas procesa vienkāršošanu, ieviešot elektronisku procedūru, ir noderīgs. Es uzskatu, ka mans balsojums sniedz labumu nodokļu maksātājiem, jo tas palīdzēs aizsargāt viņu tiesības atskaitīt PVN.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šajā ziņojumā paustajiem ieteikumiem. PVN atmaksas procesa vienkāršošana, kas apskatīta PVN atmaksas direktīvā, veicina iekšējā tirgus ciešāku integrāciju. Tā kā ir noteikts, ka par termiņu ievērošanas aizkavējumiem dažkārt atbildīgas ir dalībvalstis, kuras novēloti atvēra savus tīmekļa portālus vai kurām bija citas tehniskas problēmas, esmu pārliecināts, ka tas nedrīkst apdraudēt nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt PVN. Nodokļu maksātāja tiesību saglabāšana uz PVN atskaitīšanu ir kļuvusi īpaši svarīga un atbilstīga Eiropas Savienības pašreizējā ekonomikas klimatā. PVN atmaksas aizkavējumi var radīt lielākas grūtības uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, īpaši attiecībā uz to finanšu vajadzībām. Tam būs nelabvēlīga ietekme uz ES ekonomikas atveseļošanu un iekšējā tirgus darbību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka grozījumi, kas ierosināti pašreizējai direktīvai par PVN atmaksu, un atļauja pieņemt noteiktus īstenošanas pasākumus, lai uzlabotu tīmekļa portālu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi. Lai panāktu lielāku efektivitāti un vienkāršotu pašreizējos noteikumus nodokļu jomā, samazinātu izmaksas un nodrošinātu iekšējā tirgus integritāti, ir būtiski, lai noteiktas dalībvalstis ātri īstenotu pasākumus par PVN elektronisku atmaksu.

Es pilnībā piekrītu referentam, kurš atzīmēja, ka jebkādi PVN atmaksas kavējumi var radīt ļoti nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem iekšējā tirgū, īpaši pašreizējā situācijā, kad finanšu sloga palielināšanai varētu būt katastrofālas sekas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par, jo uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti pozitīvs ieguldījums, lai Eiropas Savienībā uzlabotu nodokļu procedūru efektivitāti un pārredzamību. Es vēlētos uzsvērt veidu, kādā ziņojumā tiek aizstāvētas nodokļu maksātāju tiesības, īpaši attiecībā uz PVN atskaitīšanu un atmaksu. Īstenošanas pasākumi, lai atvieglotu un mazinātu birokrātisko slogu Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās dalībvalstīs, kā arī procedūru standartizācija ir ļoti svarīga, lai konsolidētu iekšējo tirgu un veicinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanu. Žēl, ka dažas dalībvalstis kavējas īstenot pasākumus attiecībā uz PVN elektronisku atmaksu. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju, PVN atmaksas aizkavējumi rada nopietnas finansiālas grūtības tiem uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Ja tas ir jautājums par nodokļu atmaksas saņemšanas atvieglošanu uzņēmumiem, es to varu pieņemt. Ja tas ir jautājums par atbalstu PVN, nevis ienākuma nodokļa izvēršanai, es tam nepiekrītu. Liberālā Eiropā ir pieņemami būt piesardzīgam. Es atturēšos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ar Padomes Direktīvu 2008/09/EK (PVN atmaksas direktīvu) tika mēģināts vienkāršot PVN atmaksas procesu un samazināt administratīvo slogu, ieviešot elektronisku procesu, kas nodokļu maksātājiem ļautu iesniegt vienu atmaksas pieprasījumu. Tomēr šīs direktīvas īstenošanas aizkavēšanās lielākajā daļā dalībvalstu ir izraisījušas vairāku uzņēmumu sūdzības, tādēļ tagad ir jāievieš dažas izmaiņas, lai aizsargātu nodokļu maksātāju intereses, jo visiem zināms, ka PVN atmaksas aizkavējumi var radīt nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un tāpēc var paredzēt lēnāku ES ekonomikas atveseļošanu. Tāpēc es balsoju tā, kā balsoju.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es nobalsoju „PAR”, jo uzskatu, ka ir nepieciešams izstrādāt kopējo PVN piemērošanas kārtību. Es ceru, ka PVN piemērošanas kārtības unifikācija turpmāk novedīs pie tā, ka PVN likme būs atkarīga no valsts IKP rādītāja. Šodien Latvijā paaugstināts PVN traucē ekonomikas attīstību, kas noved pie krīzes tālākas padziļināšanas un iedzīvotāju kopējās grimšanas nabadzībā. Kompleksā ar PVN ir paaugstināti visi nodokļi, kas neļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un ekonomikai kopumā. Es ceru, ka loģiskas un skaidras PVN piemērošanas kārtības izstrādāšana pozitīvi iespaidos ES fiskālo politiku kopumā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pievienotās vērtības nodokļa atmaksa ir ārkārtīgi svarīga no finanšu viedokļa — īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Datorsistēmas kļūmju dēļ tagad jābaidās, ka tiks apdraudētas nodokļu maksātāju tiesības uz atskaitīšanu. Tādēļ būtu vēlams atlikt termiņu no 2010. gada septembra uz 2011. gada martu, kā aicināja referents. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir skaidri norādīta novēlotas atmaksas ietekme un tās sekas ekonomikā.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par, jo direktīva vienkāršos PVN atmaksas procedūru un jo īpaši — samazinās administratīvo slogu, ieviešot elektronisku procedūru, kas nodokļu maksātājiem ļauj iesniegt vienotu atmaksas pieprasījumu dalībvalstī, kurā viņi ir reģistrēti. Ir jānovērš PVN atmaksas kavējumi, jo tie var radīt nopietnas finansiālas grūtības uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, un tādā veidā atstāt negatīvu ietekmi uz ekonomikas atveseļošanu Eiropas Savienībā un iekšējā tirgus pareizu darbību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojumā ir iekļauti pievienotās vērtības nodokļa atmaksas elektroniskās procedūras uzlabojumi. Turklāt ir atrisinātas tehniskas problēmas saistībā ar tirdzniecības nodokļa atmaksu. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – ar savu šodienas balsojumu Eiropas Parlaments: 1) apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2) aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu; 3) aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4) prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu, un 5) uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0153/2010)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) ES farmakovigilances sistēma pēdējos gados ir mainījusies tādā ziņā, ka dalībvalstu darbs ir labāk koordinēts. Tomēr spēkā esošajā tiesību aktā joprojām ir trūkumi, tādēļ Komisija ir ierosinājusi izmaiņas, kas paredzētas farmakovigilances nostiprināšanai Eiropas Savienībā un procedūru racionalizēšanai.

Šajā ziņojumā ir ne vien atbalstītas Komisijas ierosinātās izmaiņas, bet dažās jomās tās ir arī uzlabotas, tostarp: Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas nozīmes palielināšana, kurai jābūt pilnvarām ieteikt pasākumus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai; veselības aprūpes speciālistu nozīmes palielināšana attiecībā uz brīvprātīgu ziņošanu par blaknēm; pacientu nozīmes palielināšana, tieši ziņojot par blaknēm; prasība kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem ziņot par visām blaknēm (un nevis tikai nopietnajām) EudraVigilance datu bāzē, un tas nozīmē, ka informācija par visām blaknēm pirmo reizi būs centralizēta vienuviet ES; kā arī prasība zāļu lietošanas pamācībās pacientu zināšanai sniegt skaidrāku aprakstu par zāļu galvenajām īpašībām.

Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu. Nav šaubu, ka farmakovigilance ir Eiropas sabiedrības veselības politikas prioritāte.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Farmakovigilancei Eiropas sabiedrības veselībā ir liela nozīme, un tiek uzskatīts, ka katru gadu gandrīz 200 000 nāves gadījumu izraisījušas zāļu blaknes. Ar klīniskajām pārbaudēm nepietiek, lai noteiktu visas blakusparādības zālēm, ko paredzēts laist tirgū. Lietas saistībā ar zālēm Thalidomide vai Vioxx ir pārāk nesenas, lai tās aizmirstu.

Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu grozīt ES tiesību aktus par steidzamu juridisko procedūru uzsākšanu, kad parādās bīstamu situāciju pazīmes attiecībā uz tirgū laistām zālēm, kad jārīkojas ātri un koordinēti. Komisija ir pieņēmusi pareizu lēmumu aizstāt pašreizējo farmakovigilances darba grupu ar Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komiteju (PRAAC). Vairums ekspertu ir apstiprinājuši, ka pašreizējā darba grupas sistēma vairāk darbojas ad hoc veidā, uzmanību pievēršot tikai tām zālēm, kurām piešķir atļaujas saskaņā ar centrālo procedūru, un tai nav statusa, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar tās iegūtajiem datiem sāk rīkoties Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, kura uzrauga visu šo sistēmu. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu PRAAC komitejā iecelt divus papildu pārstāvjus, kuri pārstāvēs pacientus un mediķus.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Ar pasākumiem, par kuriem šodien balsojām, mēs nodrošināsim labāku Eiropas pacientu aizsardzību, vienlaikus viņiem garantējot analītiskāku informāciju par noteiktu zāļu nelabvēlīgu iedarbību.

Es esmu pārliecināts, ka, izveidojot centralizētu datu bāzi, kas būs savienota ar valstu datu bāzēm, kā paredzējusi referente, tiks radīts efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas iedzīvotāji tiek informēti par jebkādām ES lietoto zāļu blakusparādībām. Eiropas Savienības pienākums ir pēc iespējas labāk informēt savus iedzīvotājus, tostarp veselības jomā — tikai šādi viņi spēs izdarīt vislabāko izvēli.

Tāpat esmu pārliecināts, ka pamatota farmakovigilances politika ir efektīvs netiešas profilakses līdzeklis, lai izvairītos no saindēšanās vai zāļu nepareizas lietošanas gadījumiem. Šajā saistībā melnais simbols ar vārdiem „šīm zālēm tiek veikta papildu uzraudzība” uz tām zālēm, kurām veic plašākas pārbaudes, var faktiski garantēt lielāku drošumu, kā arī iedzīvotājiem sniegt precīzāku informāciju. Šo iemeslu dēļ es balsoju par abiem referentes L. McAvan iesniegtajiem tekstiem.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo man šķiet nepieņemama vēlme nodrošināt nožēlojami niecīgus ietaupījumus attiecībā uz pacientu drošību un izstrādājumu kvalitāti. Eiropas Komisijas sākotnējie priekšlikumi vājināja pašreizējo sistēmu, galveno uzdevumu piešķirot uzņēmumiem, lai uzskaitītu, brīdinātu, analizētu un sniegtu informāciju attiecībā uz savu zāļu blakusparādībām. Tomēr efektivitātes un pacientu drošības stūrakmens ir farmakovigilances tīklu un komiteju neatkarība. Kompromisā ar Padomi ir ietverti uzlabojumi pārredzamības ziņā un, vēl svarīgāk, tas nepieļauj nepienācīgi testētu zāļu laišanu tirgū, kā to sākumā ierosināja Eiropas Komisija.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilanci groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru. Es to darīju tādēļ, ka ar Padomi panāktā vienošanās ļaus izveidot efektīvu un pārredzamu Eiropas farmakovigilances sistēmu, jo īpaši — izveidojot Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portālu un līdzekļus pacientiem, lai ziņotu par blakusparādībām kompetentajām valsts iestādēm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Eiropas Savienībā zāļu blakusparādību dēļ katru gadu kopumā mirst 197 000 cilvēku. Tādēļ prioritāra ir kvalitatīvas farmakovigilances sistēmas nodrošināšana, kuras pamatā ir pašu veselības aprūpes speciālistu, uzņēmumu un pacientu ziņošana par blakusparādībām. Šajā regulā ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē centralizētu procedūru attiecībā uz jaunām zālēm vai tām, kas paredzētas cīņai pret vēzi, HIV vai deģeneratīvām slimībām, savukārt pati centralizētā sistēma ir noteikta Direktīvā 2001/83/EK. Tādēļ es atbalstu sadarbības nostiprināšanu farmakovigilances jomā, kas ļauj iegūt visaptverošāku zāļu blakņu „kopfondu” un novērš vienu un to pašu blakņu divkāršu uzraudzību citās dalībvalstīs. Es atzinīgi vērtēju ierosinātos pasākumus, lai mudinātu veselības aprūpes speciālistus attiecīgajām kompetentajām iestādēm brīvprātīgi ziņot par zāļu blaknēm. Es īpaši vēlētos uzsvērt tīmekļa portāla izveidi katrai dalībvalstij (direktīvas 106. pants), kurā ikvienam interesentam būs pieejama visa attiecīgā informācija par zālēm. Šie valstu tīmekļa portāli būs saistīti ar Eiropas tīmekļa portālu, ko pārvaldīs Eiropas Zāļu aģentūra (regulas 26. pants) un kas būs pieejams visās ES oficiālajās valodās.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pašlaik Eiropas Savienībā pārāk daudzi pacienti joprojām cieš no zāļu blakusparādībām. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, kurā mēģināts risināt šo problēmu. Šajā tekstā ir plānots izveidot valstu un Eiropas tīmekļa vietnes, kurās pacienti varēs ziņot par blakusparādībām, tādējādi radot datu bāzi. Arī pārredzamības labad uz visu to zāļu lietošanas pamācībām, kam vajadzīgas papildu pārbaudes, tiks attēlots melns simbols. Īsumā — šis teksts ir ievērojams solis uz priekšu, lai panāktu labākas pacientu aizsardzības nosacījumus un sniegtu tiem praktisku informāciju par zāļu lietošanu un to blakusparādībām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Farmācijas nozare ir viena no mūsdienu sabiedrības svarīgākajām nozarēm ekonomiskā, sociālā un zinātniskā līmenī. ES nav izņēmums, un šī nozare to nodrošina ar ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības avotu, vienlaikus arī veicinot Eiropas sabiedrības vispārējo labklājību. Tomēr, neskatoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, tiek lēsts, ka ES katru gadu 197 000 nāves gadījumus ir izraisījušas zāļu blakusparādības. Ņemot vērā šīs premisas, ir būtiski, lai būtu saskaņoti, pamatoti un uz nozari orientēti tiesību akti. Šī priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot cilvēkiem paredzētu un veterināru zāļu atļauju piešķiršanas un uzraudzības procedūras, lai cilvēkus un dzīvniekus neskartu zāļu blakusparādības, kā tas noticis iepriekš. Es piekrītu jaunajiem pieņemtajiem pasākumiem, kas beidzot rada pievienoto vērtību, proti, praktiskus risinājumus patērētājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Sabiedrības veselība ir politikas pamatjautājums, un tā tam arī jāpaliek. Farmācijas uzņēmumi katru gadu tirgū laiž lielu daudzumu veselību un dzīvi uzlabojošas zāles. Kā norāda referente, ir novērtēts, ka zāļu blaknes ik gadu izraisa 197 000 nāves gadījumu. Mums steidzami jāveic ļoti visaptverošs jaunu zāļu pārskats un pēc iespējas ātrāk jāpārbauda detalizēta informācija par zāļu blakusparādībām. Turklāt būtu jānodrošina iespēja pašiem pacientiem vienkāršā veidā iesniegt ziņojumus ne vien farmācijas uzņēmumiem, bet arī valsts iestādēm. Es balsoju par ziņojumu, jo jaunie noteikumi, manuprāt, ir pietiekami, lai garantētu pacientu drošību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par McAvan kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka sabiedrības veselības jomā ir vajadzīga Eiropas politikas koordinācija. Zāļu uzraudzība nozīmē veselības aizsardzības nodrošināšanu un Eiropas veselības sistēmas efektivitātes uzlabošanu.

Mums ir pienākums pret Eiropas Savienības pilsoņiem uzraudzīt zāļu drošumu, kad tās ir nonākušas tirgū, kā arī uzlabot Eiropas tiesību aktus attiecībā uz McAvan kundzes ziņojumā paustajiem mērķiem. Es piekrītu ziņojuma struktūrai un vēstījumam, kura mērķis ir ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas izveide un farmakovigilances sistēmas labāka pārredzamība, ieklausoties atsevišķos iedzīvotājos, lai veicinātu bīstamu zāļu izņemšanu no tirgus un veidotu pamatu labākai veselības sistēmai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā risinātais jautājums — farmakovigilance — kļūst arvien svarīgāks zinātniski un tehnoloģiski attīstītās sabiedrībās, īpaši saistībā ar biomedicīnas pētniecību. Tas pastiprina Regulas (EK) Nr. 726/2004 noteikumus, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras, atjauninot tās, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējām vajadzībām.

Šajā saistībā es vēlētos īpaši uzsvērt dalībvalstu savstarpējas sadarbības nozīmi. Tā kā tādā veidā var radīt daudz lielāku informācijas kopumu par zāļu blaknēm, tas nozīmē, ka daudz ātrāk var atklāt retākas kopsakarības. Citiem vārdiem sakot, farmakovigilance tiek padarīta efektīvāka. Saistītais aspekts, kas jāuzsver, ir tas, ka jaunajā sistēmā tiek ierosināts par visām zāļu blaknēm ziņot Eiropas Zāļu aģentūrai. Kritēriju paplašināšana un iestāžu centralizācija palīdzēs biomedicīnas pētniecībai un sniegs vērtīgu labumu sabiedrībai.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas iedzīvotāju veselībai zālēm ir būtiska nozīme, tomēr tām var būt blakusparādības, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem veido aptuveni 5 % no visiem uzņemšanas gadījumiem slimnīcās.

Farmakovigilance ir zāļu drošuma uzraudzības procedūra un zinātne, tostarp izstrādājumu drošuma informācijas apkopošana un pārvaldīšana, informācijas novērtēšana, lai noteiktu drošuma problēmas, veicamās darbības un izmantotās procedūras, kā arī iegūto rezultātu novērtēšana. Komisija vēlas uzlabot pašreizējo farmakovigilances sistēmu, vienkāršojot procedūras, palielinot pārredzamību un labāk definējot iesaistīto pušu nozīmi un līdzdalību.

Tomēr es uzskatu, ka ir iespējams veikt turpmākas izmaiņas, īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību un datu aizsardzību: piemēram, patērētājiem un veselības aprūpes speciālistiem vajadzētu nodrošināt pilnīgu piekļuvi Eiropas Eudravigilance datu bāzei, lai novērstu zāļu blakusparādību atkārtošanos, un viņiem vajadzētu spēt izmantot ne vien paziņojumu tīmekļa formātu, bet arī citus līdzekļus, piemēram, e-pastu, faksu vai tālruni. Turklāt es uzskatu, ka uzraudzības sistēmu finansējumam jāturpina būt publiskam, lai var atzīt iestāžu atbildību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Farmakovigilance ir zāļu drošuma uzraudzības process un zinātne, kas ietver zāļu drošuma datu apkopošanu un pārvaldīšanu, attiecīgo datu novērtēšanu, lai noteiktu ar drošumu saistītās problēmas, veicamās darbības, lai novērstu šīs problēmas, kas arī nozīmē informācijas sniegšanu par problēmas veidu, kā arī izmantoto procedūru un iegūto rezultātu novērtēšanu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem zāles var atļaut divos veidos: a) izmantojot centralizētu procedūru, kad farmācijas uzņēmums iesniedz pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA), vai b) izmantojot savstarpējās atzīšanas sistēmu, kad viena valsts vada jaunu zāļu novērtēšanu un saskaņo to ar citām valstīm. Es atbalstu ziņojumu, jo patērētājiem un veselības aprūpes speciālistiem ir arī vajadzīga neierobežota piekļuve centrālajai Eiropas Eudravigilance datu bāzei, lai novērstu zāļu blakņu atkārtošanos, no kā varētu izvairīties, darot viegli pieejamu apstiprinātu informāciju. Tas ir efektīvs veids, kā novērst nevienādu informāciju par zāļu blaknēm dažādās dalībvalstīs. Lai atjaunotu iedzīvotāju uzticību veselības iestāžu spējai aizsargāt sabiedrības veselību, ir vajadzīga publiska piekļuve Eudravigilance datu bāzei.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan šodien pieņemtie ierosinājumi nodrošinās sabiedrības veselības uzlabojumus, Zaļie ir nobažījušies par noteikumiem par produktu atļauju piešķiršanu. Ierosinātā produktu apstiprināšanas centralizēšana Eiropas līmenī ir izstrādāta saskaņā ar nozares lobiju prasībām uz iespējamās stingras izstrādājumu novērtēšanas rēķina. Tādēļ Zaļie galīgajā balsojumā atturējās. ES apstiprinājumiem nevajadzētu radīt mazāk stingrus standartus. Šodien pieņemtie priekšlikumi ļaus biocīdos izstrādājumus apstiprināt Eiropas līmenī, ļaujot nozarei gūt pilnīgu piekļuvi visiem ES tirgiem, iepriekš nenodrošinot, ka ir ieviesti vajadzīgie resursi, lai pārvaldītu šīs atļaujas. Zaļie pauž bažas, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būs mazāk līdzekļu un ievērojami mazāk laika nekā pašlaik, lai nodrošinātu atļauju stingru piešķiršanu. Tomēr mierinājumu rada tas, ka Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Zaļo prasību piešķirt dalībvalstīm tiesības piemērot papildu kontroles pasākumus attiecībā uz biocīdu izmantošanu.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Neskatoties uz izsmeļošiem klīniskajiem testiem un tirdzniecības atļauju (TA) piešķiršanu, zālēm ir nopietnas blakusparādības, kuru dēļ Eiropas Savienībā bieži jānonāk slimnīcā un kuras arī bieži izraisa nāvi.

Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis tiesību aktu par farmakovigilanci, kas pastiprina šīs jomas Eiropas tiesību aktu noteikumus par cilvēkiem paredzētām zālēm.

Turpmāk pacienti varēs tiešā veidā ziņot par jebkādām zāļu blakusparādībām. Vienlaikus Eiropas tīmekļa portāla izveide uzlabos informāciju par zālēm. Es atzinīgi vērtēju noteikumu saistībā ar personas datu aizsardzību. Šie noteikumi uzlabos pacientiem paredzētu zāļu drošumu un kvalitāti.

Tomēr joprojām vajadzīgi uzlabojumi saistībā ar farmakovigilances finansējumu, kas pašlaik joprojām ir atkarīgs no laboratoriju maksājumiem (un tādēļ no to labās gribas), kā arī saistībā ar riska novērtējuma padomdevējas komitejas neatkarības nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūru, kura izdod daudzas zāļu tirdzniecības atļaujas Eiropas Savienībā.

Tagad ir Komisijas kārta rīkoties, īpaši attiecībā uz zāļu lietošanas pamācībām.

Ziņojums: Linda McAvan (A7-0159/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šīs paketes pieņemšanai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai palielinātu pacientu drošību, jo pacienti būs daudz labāk informēti par cilvēkiem paredzētām tirgū pieejamajām zālēm no datu bāzēm, kuras tiek veidotas un kurās būs iekļauta detalizēta jaunākā informācija, kā arī zāļu lietošanas pamācību tulkojumi visās ES valodās. Ar šo paketi ieviestie pasākumi būtiski uzlabos situāciju Eiropā farmakovigilances jomā, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) ES farmakovigilances sistēma pēdējos gados ir mainījusies tādā ziņā, ka dalībvalstu darbs ir labāk koordinēts. Tomēr spēkā esošajā tiesību aktā joprojām ir trūkumi, tādēļ Komisija ir ierosinājusi izmaiņas, kas paredzētas farmakovigilances nostiprināšanai Eiropas Savienībā un procedūru racionalizēšanai.

Šajā ziņojumā ir ne vien atbalstītas Komisijas ierosinātās izmaiņas, bet dažās jomās tās ir arī uzlabotas, tostarp: Farmakovigilances riska novērtējuma padomdevējas komitejas nozīmes palielināšana, kurai jābūt pilnvarām ieteikt pasākumus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai; veselības aprūpes speciālistu nozīmes palielināšana attiecībā uz brīvprātīgu ziņošanu par blaknēm; pacientu nozīmes palielināšana, tieši ziņojot par blaknēm; prasība kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem ziņot par visām blaknēm (un nevis tikai nopietnajām) EudraVigilance datu bāzē, un tas nozīmē, ka informācija par visām blaknēm pirmo reizi būs centralizēta vienuviet ES, kā arī prasība zāļu lietošanas pamācībās pacientu zināšanai sniegt skaidrāku aprakstu par zāļu galvenajām īpašībām.

Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu. Nav šaubu, ka farmakovigilance ir Eiropas sabiedrības veselības politikas prioritāte.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko farmakovigilances jomā groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Es to darīju tādēļ, ka ar Padomi panāktā vienošanās ļaus izveidot efektīvu un pārredzamu Eiropas farmakovigilances sistēmu, jo īpaši — izveidojot Eiropas zāļu drošuma tīmekļa portālu un līdzekļus pacientiem, lai ziņotu par blakusparādībām kompetentajām valsts iestādēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Patērētāju drošība man ir ļoti svarīgs jautājums, jo īpaši, kad patērētāji ir arī pacienti, kuri zāles, kuras viņi lieto, uztver kā līdzekli, lai izārstētos vai vismaz ievērojami uzlabotu savu veselību.

Tādēļ es uzskatu, ka panāktā kompromisa vienošanās par jaunajiem farmakovigilances noteikumiem ir būtiska, jo tā Eiropas Zāļu aģentūrai piešķir centralizētas pilnvaras šajā jomā, īpaši ar farmakovigilances datu bāzes izveidi. Plašāka, labāka un integrētāka piekļuve informācijai var būt ļoti svarīga, lai samazinātu noteiktu blakusparādību smagumu un biežumu un vienkāršotu, un paātrinātu procedūras tādu zāļu tirdzniecības apturēšanai vai izņemšanai no tirgus, par kurām pierādīts, ka tām ir smagas blakusparādības.

Manuprāt, vēl viens svarīgs aspekts ir lēmums izveidot viegli pieejamu tīmekļa portālu, kurā visi eiropieši par visām zālēm var atrast zāļu lietošanas pamācības savā valodā. Pacienta tiesības uz drošību un informāciju, pēc manām domām, ir pamattiesības, un tādēļ es īpašu uzmanību pievērsīšu citiem farmācijas paketes priekšlikumiem, kas vēl jāizskata šajā sēžu zālē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Eiropas Savienībā zāļu blakusparādību dēļ katru gadu kopumā mirst 197 000 cilvēku. Tādēļ prioritāra ir kvalitatīvas farmakovigilances sistēmas nodrošināšana, kuras pamatā ir pašu veselības aprūpes speciālistu, uzņēmumu un pacientu ziņošana par blakusparādībām. Regulā Nr. 726/2044 ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē centralizētu procedūru attiecībā uz jaunām zālēm vai tām, kas paredzētas cīņai pret vēzi, HIV vai deģeneratīvām slimībām, savukārt pati centralizētā sistēma ir noteikta šajā direktīvā. Tādēļ es atbalstu ES līmeņa sadarbības nostiprināšanu farmakovigilances jomā, kas ļauj iegūt visaptverošāku zāļu blakņu „kopfondu” un novērš vienu un to pašu blakusparādību divkāršu uzraudzību citās dalībvalstīs. Es atzinīgi vērtēju ierosinātos pasākumus, lai mudinātu veselības aprūpes speciālistus attiecīgajām kompetentajām iestādēm brīvprātīgi ziņot par zāļu blaknēm. Es īpaši vēlētos uzsvērt tīmekļa portāla izveidi katrai dalībvalstij (direktīvas 106. pants), kurā ikvienam interesentam būs pieejama visa attiecīgā informācija par zālēm. Šie valstu tīmekļa portāli būs saistīti ar Eiropas tīmekļa portālu, ko pārvaldīs Eiropas Zāļu aģentūra (regulas 26. pants).

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Farmakovigilance, kas nozīmē zāļu blakņu novērtēšanu, noteikšanu un novēršanu, ir ārkārtīgi svarīgs temats, jo īpaši, ņemot vērā to, ka šādas blakusparādības ir piektais lielākais nāves gadījumu iemesls slimnīcās, kā dēļ Eiropas Savienībā katru gadu mirst apmēram 197 000 iedzīvotāju.

Visam procesam ir jānorit ļoti pārredzamā veidā un kompetentajām iestādēm ir jāpiešķir pienācīgi resursi. Šo iestāžu darbības pamatā jābūt tikai tam, kas ir pacientu un sabiedrības veselības labākajās interesēs, un tādēļ tām jābūt valsts iestādēm, kuras nav atkarīgas no jebkādām komerciālām interesēm.

Ir būtiski, lai tiktu ieviesta sistēma, kas ietver veselības aprūpes speciālistus un pacientus un kas ļauj droši un uzticami ziņot par zāļu blaknēm.

Mēs piekrītam referentes viedoklim, ka ES farmakovigilances sistēmā dalībvalstīm jāpaliek galvenajiem dalībniekiem. Tādēļ katras valsts kompetentajām iestādēm ir jāturpina darboties kā informācijas apstrādes centram attiecībā uz visiem brīvprātīgajiem ziņojumiem par zāļu blaknēm.

Mēs arī piekrītam, ka dalībvalstīm ir nekavējoties jāinformē ES datu bāze (Eudravigilance), ja uzņēmums ziņojis par zāļu blakni, kas radusies šo valstu teritorijā, un ka jāizveido referentes ierosinātā trauksmes sistēma.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par McAvan kundzes ziņojumu par farmakovigilanci, jo zāles lietojošu pacientu drošības efektivitātes un drošības pamatā jābūt farmakovigilances komiteju neatkarībai. Tam neizbēgami vajadzīgs publiskais finansējums, kas šajā tekstā vairs netiek nodrošināts, jo kopš šī brīža šīs darbības galvenokārt finansēs ar laboratoriju iemaksām — tā ir apstrīdēta un apstrīdama sistēma. Lai gan ar Padomi panāktais kompromiss ieviesa uzlabojumus attiecībā uz zāļu testēšanu un procedūru pārredzamību, es nevarēju atbalstīt šo tekstu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo nu jau pārāk ilgi ir acīmredzama vajadzība pacientiem sniegt pareizu informāciju. Nāve zāļu blakusparādību dēļ pēdējos gados ir bijis piektais lielākais nāves gadījumu iemesls Eiropas Savienībā, tādēļ ar rīcību — tādu kā šo, Parlamenta ierosināto, vairs nedrīkstēja kavēties.

Tāpēc es balsoju par to, lai slimajiem garantētu dzīves kvalitāti, lai pacientiem sniegtu skaidrību par iespējamām blakusparādībām, lai zāles padarītu par patiesu sabiedroto visiem tiem, kuri cieš, un, visbeidzot, lai problēmu gadījumā ļautu nekavējoties izņemt zāles no tirgus. Mūsu Eiropā vienota tīmekļa portāla izveide visās valodās ir liels novatorisms un būtisks atbalsts visiem Eiropas pacientiem, kuri tāpēc var justies vienoti savas veselības aizsardzībā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Farmācijas nozare ir viena no mūsdienu sabiedrības svarīgākajām nozarēm ekonomiskā, sociālā un zinātniskā līmenī. ES nav izņēmums, un šī nozare to nodrošina ar ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības avotu, vienlaikus arī veicinot Eiropas sabiedrības vispārējo labklājību. Tomēr, neskatoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, tiek lēsts, ka ES katru gadu 197 000 nāves gadījumus ir izraisījušas zāļu blakusparādības. Ņemot vērā šīs premisas, ir svarīgi, lai būtu saskaņoti, pamatoti un uz nozari orientēti tiesību akti. Tā kā šī priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot sabiedrībai sniegto informāciju par lietotajām zālēm un to attiecīgajām blakusparādībām, un, paturot prātā, ka attiecībā uz sākotnējā priekšlikuma grozījumiem tika panākta laba vispārēja vienošanās, es piekrītu jaunpieņemtajiem pasākumiem. Visbeidzot, tie rada pievienoto vērtību, kas nozīmē praktiskus risinājumus patērētājiem.

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – (LV) Es nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka iedzīvotāju rīcībā esošajai informācijai ir jābūt pieejamai viņu dzimtajā valodā. Vairāk nekā 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Neskatoties uz šo faktu, medikamentiem, kas tiek pārdoti Latvijā, nav apraksta krievu valodā. Manā valstī ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kas vispār neprot latviešu valodu, taču Latvijas Republikas varas iestādes apzināti neatļauj lietot krievu valodu pat zāļu lietošanas norādījumos. Es atbalstīju šo rezolūciju, cerot, ka turpmāk šis jautājums tiks iekļauts likumu paketes tekstā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Farmakovigilance ir nosaukums sistēmai, kas uzrauga zāļu drošumu pēc tam, kad tām ir piešķirtas atļaujas. Lai pacientiem varētu garantēt vislabāko iespējamo aizsardzību, pēc iespējas ātrāk un bez birokrātijas ir jāsalīdzina informācija par blaknēm no visas Eiropas Savienības. Tikai šādi var nodrošināt ātru rīcību un novērtēt turpmāko veiktos pasākumus. Turklāt pacientiem būtu ārkārtīgi noderīgi, ja viņi varētu uzzināt par blakusparādībām no centrāla avota. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir nebirokrātiska un ātra rīcība, kas jāveic farmakovigilances jomā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū, un tādēļ tai ir būtiska nozīme sabiedrības veselībā. Klīniskā izpēte var neuzrādīt zāļu blaknes, ja tās ir retas, parādās tikai pēc ilgstošas zāļu lietošanas vai mijiedarbībā ar citām zālēm. Ir novērtēts, ka zāļu blaknes ik gadu izraisa 197 000 nāves gadījumu ES. Tādēļ sistēma, lai novērotu zāļu lietošanu, ziņotu par blaknēm un meklētu kopsakarības, ir efektīvas veselības politikas prioritāte. Stiprinot sadarbību farmakovigilances jomā ES līmenī, priekšrocība ir lielāks kopējais ziņoto blakņu skaits, kas nozīmē, ka daudz ātrāk var atlasīt retās kopsakarības, izvairīties no dubulta darba, kontrolējot vienas un tās pašas blaknes dažādās dalībvalstīs, un vajadzības gadījumā ātri izņemt no apgrozības zāles, kuru lietošana nav droša. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Farmakovigilance ir sistēma, ko izmanto, lai pārraudzītu zāļu drošumu pēc tam, kad ir atļauts tās laist apgrozībā tirgū. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem zāles var atļaut divos veidos: a) izmantojot centralizētu procedūru, kad farmācijas uzņēmums iesniedz pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA), vai b) izmantojot savstarpējās atzīšanas sistēmu, kad viena valsts vada jaunu zāļu novērtēšanu un saskaņo to ar citām valstīm. Noteikumi, kas reglamentē centralizēto procedūru, ir izklāstīti Direktīvā 2001/83/EK. Es balsoju par šo ziņojumu, jo visi Eiropas pacienti būs labāk aizsargāti un informēti par zāļu lietošanu un to blakusparādībām. Jaunie noteikumi paredz īpaši zālēm veltītu valsts un Eiropas tīmekļa vietņu izveidi, kas pacientiem var sniegt plašāku informāciju. Pacientiem būs iespēja informēt valsts iestādes par zāļu blakusparādībām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan šodien pieņemtie ierosinājumi nodrošinās sabiedrības veselības uzlabojumus, Zaļie ir nobažījušies par noteikumiem par produktu atļauju piešķiršanu. Ierosinātā produktu apstiprināšanas centralizēšana Eiropas līmenī ir izstrādāta saskaņā ar nozares lobiju prasībām uz iespējamās stingras izstrādājumu novērtēšanas rēķina. Tādēļ Zaļie galīgajā balsojumā atturējās. ES apstiprinājumiem nevajadzētu radīt mazāks stingru standartus. Šodien pieņemtie priekšlikumi ļaus biocīdos izstrādājumus apstiprināt Eiropas līmenī, ļaujot nozarei gūt pilnīgu piekļuvi visiem ES tirgiem, iepriekš nenodrošinot, ka ir ieviesti vajadzīgie resursi, lai pārvaldītu šīs atļaujas. Zaļie pauž bažas, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būs mazāk līdzekļu un ievērojami mazāk laika nekā pašlaik, lai nodrošinātu atļauju stingru piešķiršanu. Tomēr mierinājumu rada tas, ka Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Zaļo prasību piešķirt dalībvalstīm tiesības piemērot papildu kontroles pasākumus attiecībā uz biocīdu izmantošanu.

Ziņojums: Christa Klaß (A7-0239/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pašlaik spēkā esošo regulu par biocīdo produktu ražošanu un izmantošanu. Biocīdu ierobežota un atbildīga izmantošana ir mūsu ikdienas dzīves daļa, jo tie palīdz novērst slimību izplatīšanos un nodrošina augstus veselības un higiēnas standartus. Tomēr tiesību aktos ir ļoti svarīgi nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz to ražošanu un lietošanu. To iespējams panākt, nosakot vienotus obligātus standartus patērētājiem un ražotājiem paredzētiem biocīdiem produktiem. Lai aizsargātu patērētājus, ir jānodrošina, lai būtu droša materiālu un produktu marķēšanas sistēma, kas atbilst riska līmenim neatkarīgi no tā, vai biocīdie produkti ir ražoti Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Ir arī skaidrāk jādefinē uz marķējuma norādāmā informācija un jānorāda konkrēta vieta, kur tam jāatrodas, lai sniegtu derīgu un atbilstošu informāciju.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo biocīdiem, kas tiek izmantoti, lai apkarotu kaitīgus organismus un patogēnus vīrusus, ir jābūt drošākiem, un tas nozīmē — arī drošākiem attiecībā uz vidi. Atļauju izsniegšanas procedūra par jaunu biocīdo produktu laišanu Eiropas tirgū būs vienkāršāka. Es balsoju, lai aizliegtu lielāko daļu toksisko ķimikāliju, īpaši tās, kuras ir kancerogēnas, nelabvēlīgi ietekmē reproduktivitāti vai gēnus un hormonus.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Iespējams, Eiropas Savienība iedzīvotāju ziņā ir vismobilākā teritorija ar augstu iedzīvotāju blīvumu, īpaši konurbācijās. Šie apstākļi palielina mikrobu un slimību izplatīšanās iespēju, kas padarīs biocīdus par neizbēgamu mūsu dzīves daļu, lai saglabātu augstus veselības un higiēnas standartus. Biocīdiem jābūt efektīviem, tādēļ darbs ar tiem var kļūt arī bīstams.

Tomēr jaunā regula par biocīdajiem produktiem ir jāpiemēro godīgi attiecībā uz tiem privātajiem uzņēmumiem, kuri tos ražo, lai tie nenonāktu situācijā, kad trūkst izejvielu biocīdu ražošanai. Šāda situācija būtu neveiksmīga laikā, kad šīs vielas ir ļoti vajadzīgas. Parlamenta plenārsēdes laikā iesniegtajā ziņojumā ir skaidri parādīts, ka Komisijas priekšlikums regulai ir būtiski jāuzlabo, lai varētu sasniegt tajā ierosinātos mērķus. Jaunajā regulā īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Nostājai biocīdu jautājumā būtu jāveicina veselības aizsardzība, neradot nevēlamus riskus. Šajā rezolūcijā ir grozījumi Komisijas priekšlikumam par biocīdiem, un tās mērķis ir standartizēt pašlaik spēkā esošos juridiskos noteikumus Eiropas līmenī, kā arī pielāgot tos tehnoloģiju attīstībai, kas jau pašā sākumā pamato tās nozīmi.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ir būtiski garantēt vides un dzīvnieku aizsardzību, uzsverot piesardzības principa piemērošanu. Rezolūcijā ir arī palielināta noderīgas informācijas sniegšana profesionāļiem un lietotājiem, kā arī pētniecības un attīstības jomas nozīme, ko es vēlētos uzsvērt.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo biocīdiem, kas tiek izmantoti, lai apkarotu kaitīgus organismus un patogēnus vīrusus, ir jābūt drošākiem, un tas nozīmē — arī drošākiem attiecībā uz vidi. Atļauju izsniegšanas procedūra par jaunu biocīdo produktu laišanu Eiropas tirgū būs vienkāršāka. Es balsoju, lai aizliegtu lielāko daļu toksisko ķimikāliju, īpaši tās, kuras ir kancerogēnas, nelabvēlīgi ietekmē reproduktivitāti vai gēnus un hormonus.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Šī priekšlikuma regulai galvenais mērķis ir Eiropas Savienības izmantoto un tirgū laisto biocīdo produktu drošības uzlabošana un atļauju piešķiršanas procesa vienkāršošana visā Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ Komisijas priekšlikumā regulai tiek mēģināts apvienot spēkā esošos Eiropas tiesību aktus un atjaunināt tos gan patērētāju, gan ražotāju interesēs.

Tādēļ tā mērķis ir pašreizējās sistēmas reformēšana, paplašinot tās darbības jomu, lai ietvertu materiālus un izstrādājumus, kas apstrādāti ar biocīdajiem produktiem, ieviešot visas Eiropas atļauju piešķiršanas procedūru „zema riska” biocīdajiem produktiem, samazinot eksperimentus ar dzīvniekiem, saskaņojot prasības attiecībā uz datiem, palielinot Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) nozīmi un nodrošinot regulas vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Iesniegtā ziņojuma mērķis ir apvienot pašreizējos Eiropas tiesību aktus un vienlaikus pielāgot tos tehnikas attīstībai. Mūsu sabiedrībā biocīdie produkti un vielas ir neaizstājamas, jo tās palīdz ievērot stingrākas veselības un higiēnas prasības. Daudzi mikroorganismi jau ir kļuvuši rezistenti pret sākotnējiem produktiem, tādēļ pašreizējās biocīdās vielas to lielākas efektivitātes dēļ kļūst arvien bīstamākas. Es pilnībā atbalstu referentes mērķi ņemt vērā ne vien ražotāju praksi, bet jo īpaši — patērētāju un arī vides aizsardzību. Noteikumi par biocīdajiem produktiem ir arī jāpiemēro ražotājiem ārpus ES. Ir nepieņemami no mūsu ražotājiem pieprasīt augstāku patērētāju un vides aizsardzības līmeni uz lielāku izmaksu rēķina, bet neko neprasīt no tiem ražotājiem ārpus ES un ārpus Eiropas, kuri eksportē šos izstrādājumus uz Eiropas Savienību.

Patērētājiem, kuri pērk biocīdos produktus ES teritorijā, ir jābūt drošiem, ka izstrādājumi atbilst minimālajiem standartiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pirkti Polijā vai Vācijā, un vai to sākotnējā izcelsme ir ES vai Ķīna. Ziņojums ir formulēts skaidri. Tajā tiek prasītas konkrētas un realizējamas izmaiņas tiesību aktos un ir ņemta vērā ietekme uz vidi. Šo iemeslu dēļ es balsoju par tā pieņemšanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biocīdo produktu laišanu tirgū un lietošanu. Es tā darīju, jo šis ziņojums pastiprina noteikumus par atļauju piešķiršanu biocīdiem, to tirdzniecību un izmantošanu Eiropas Savienībā, lai saskaņā ar piesardzības principu aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Augstajiem higiēnas standartiem, pie kuriem mūsu civilizācija ir pieradusi, ir vajadzīga arvien biežāka un intensīvāka biocīdo produktu lietošana. Vienlaikus mēs prasām, lai šie produkti būtu arvien efektīvāki un spēcīgāki, kas nozīmē, ka darbs ar tiem kļūst aizvien bīstamāks.

Šī iemesla dēļ biocīdo produktu tirdzniecības un lietošanas reglamentēšanas pieejā īpaša uzmanība jāpievērš patērētāju un lietotāju aizsardzībai. Kā jau esmu citkārt teicis, atkal jāatzīst, ka šīs jomas noteikumiem jābūt vienādiem un derīgiem visā Eiropas Savienībā, vai arī mēs nespēsim efektīvi garantēt visu Eiropas patērētāju vai vides aizsardzību, kas nav mazāk svarīgi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā regulā ir mēģināts standartizēt pašreizējos noteikumus Eiropas līmenī un pielāgot tos jaunākajām izmaiņām tehnoloģiju jomā. Patērētājiem jāspēj pieņemt, ka iegādātie produkti atbilst vienotiem ES iekšējā tirgus minimālajiem standartiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī produkts nopirkts. Tas nozīmē, ka apstrādāto materiālu un produktu skaidra marķēšana ir tikpat būtiska kā attiecīgā biocīdo produktu atļaujas piešķiršana neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir ES vai ārpus tās. Tiek novērtēts, ka biocīdo produktu tirgus Eiropā veido EUR 890 miljonus gadā, kas aptuveni ir 27 % no pasaules tirgus. Aptuveni 25 % Eiropas tirgus pieder trīs lieliem uzņēmumiem. Tādēļ ir nepieciešams saskaņot lielo uzņēmumu intereses ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) interesēm. Lielāks atbalsts nozarē, kurā dominē vairāki lieli rūpnieciskie ražotāji, jāsniedz MVU. To var izdarīt, atbrīvojot MVU no gada maksas par biocīdo produktu laišanu tirgū. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizveido palīdzības dienesti, kas papildinātu Eiropas Ķimikāliju aģentūras sagatavotās pamatnostādnes.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas, ka mēs pirmajā lasījumā atturējāmies, parāda mūsu bažas par atsevišķiem problemātiskiem jautājumiem, kurus šī Parlamenta vairākums ir ignorējis, ņemot vērā dalīvalstu reālo nepieciešamību aizsargāt savus iedzīvotājus pret tirgū lietotu aktīvo biocīdo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi.

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, kura būs atbildīga par zinātnisko novērtējumu par atļaujas piešķiršanu biocīdu izmantošanai tirgū, iepriekš ierosināto deviņu mēnešu vietā tagad būs trīs mēneši, lai sagatavotu atzinumu, pamatojoties uz šī novērtējuma secinājumiem, un iesniegtu to Komisijai. Mēs neuzskatām, ka šis samazinājums veicinās stingru pieeju, kas vajadzīga, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi. Mēs ceram, ka šo jautājumu varēs vēlreiz pārskatīt turpmākajās sarunās ar Komisiju un Padomi.

Mēs esam gandarīti, ka tiek atzīts, ka dalībvalstis, piešķirot savas valsts atļaujas, varēs ņemt vērā reģionālās atšķirības un vietējos vides jautājumus, un arī par to, ka ir iekļauta atsauce uz subsidiaritātes principa ievērošanu. Mēs arī atzinīgi vērtējam ierosinātās procedūras saistībā ar un nanomateriāliem un papildu aizsardzības līmeni, kas jāņem vērā attiecībā uz neaizsargātākām grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Teksts, par kuru tiek balsots, ievērojami uzlabo sākotnējo projektu, un es paužu atzinību Klaß kundzei par paveikto efektīvo starpniecības darbu. Patiesi, es atzinīgi vērtēju noteiktos mērķus par augstāku datu aizsardzības līmeni uzņēmumiem un centralizētas atļauju piešķiršanas procedūras pakāpenisku ieviešanu Eiropas līmenī saistībā ar šo produktu laišanu tirgū.

Stingrāku prasību noteikšana attiecībā uz marķējumu arī noteikti palīdzēs patērētājiem izdarīt informētāku un drošāku izvēli. Mēs dodamies pareizajā virzienā, taču mums ir vēl kāds ceļš ejams: tiesiskais regulējums par pētniecību un attīstību neatbilst citu regulējumu attīstībai šajā jomā, piemēram, REACH direktīvai.

Turklāt nav paziņots par finanšu paketi, kas vajadzīga, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra uzņemtos savus jaunos novērtēšanas pienākumus. Šajā saistībā es gaidu Komisijas skaidrojumu, paturot prātā darba apjomu, kas šai iestādei jau piešķirts saskaņā ar REACH direktīvu.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par šo tekstu. Pateicoties šim tiesību aktam, ko Eiropas Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, paredzams, ka biocīdi, kurus izmantos pret parazītiem un mikrobiem, kļūs drošāki un videi draudzīgāki.

Šī priekšlikuma regulai kopējais mērķis ir atjaunināt Kopienas noteikumus, kas reglamentē produktus, sākot no repelentiem — insektu atbaidīšanas līdzekļiem — līdz ķīmiskiem produktiem ūdens apstrādei (lauksaimniecības pesticīdiem ir piemērojams atsevišķs tiesību akts). Pirmo reizi tiks arī reglamentēti ar biocīdiem apstrādāti materiāli.

Mēs arī esam pieņēmuši toksiskāko vielu aizliegumu, īpaši to, kuras ir kancerogēnas, rada kaitējumu reproduktivitātei vai izmaina gēnus vai hormonus, vienlaikus pastiprinot prasību citas bīstamās vielas pakāpeniski aizstāt ar mazāk kaitīgām alternatīvām.

Nākotnes biocīdu atļauju izsniegšanas sistēma, kas būs centralizēta Eiropas Savienības līmenī, tiks īstenota pakāpeniski un arī nodrošinās lielāku pārredzamību 27 dalībvalstu līmenī, tādējādi uzlabojot drošību.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Ar biocīdiem ir paredzēts nodrošināt aizsardzību pret kaitēkļiem, parazītiem un baktērijām, un tos lieto ikdienā, kā arī lauksaimniecībā. Lai palielinātu drošību attiecībā uz biocīdo produktu izmantošanu un lai izveidotu pārbaužu sistēmu, ir loģiski, ka šīm vielām piemērotu vienādas pārbaudes un standartus visā Eiropas Savienībā. Kā lauksaimnieku pārstāve Eiropas Parlamentā esmu apņēmusies nodrošināt biocīdu atbildīgu lietošanu. Šis priekšlikums ir labs pamats vienotam regulējumam Eiropas Savienībā. Godīgas konkurences interesēs es īpaši atbalstu visus plānotos jaunos noteikumus par biocīdiem, ko piemēro arī importam no trešām valstīm. Tomēr lauksaimniecībai arī turpmāk jāspēj darīt savu darbu, ražojot drošu pārtiku un pabarojot par saprātīgu cenu. Īpaši rūpīgi ir jāizvērtē priekšlikumi, kas tiešā veidā ietekmē ražošanu un ražošanas izmaksas. Piemērotu kaitēkļu apkarošanas pasākumu veikšana nedrīkst kļūt sarežģītāka vai dārgāka, padarot šos pasākumus neekonomiskus. Jebkurā gadījumā jaunajai regulai ir jāapmierina gan patērētāju vēlmes, gan ražotāju prasības.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Biocīdu nozīme vienmēr ir bijusi zināmā mērā pretrunīga, iespējams, tāpēc, ka tos ne vienmēr ir viegli identificēt un definēt. Tomēr ir skaidrs, ka biocīdi mūsu ikdienas dzīvē tiek lietoti daudzos veidos, un tāpēc ir jāsaprot to reālā ietekme uz mūsu visu drošību un veselību.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par to, lai tiktu vienkāršoti un saskaņoti noteikumi attiecībā uz šo Eiropas nozari un arī dalībvalstīm, kurām būs atjaunoti noteikumi, kas atbilst jaunām sabiedrības prasībām. Apstiprināšanas kritēriju saskaņošanas sistēmas izveide palīdzēs novērst tādu risku divkāršu novērtēšanu, kuri saistīti ar produktiem, kam jau ir piešķirta atļauja. Tas ir vēl viens svarīgs šī Parlamenta solis uz priekšu, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ik gadu tirgū tiek laisti aptuveni 90 miljoni tonnu biocīdo produktu, kuru uzdevums ir kontrolēt kaitēkļus un parazītus. Tāpēc Eiropas Savienības bažas šajā jautājumā ir pilnīgi dabiskas, jo tā prasa, lai biocīdi būtu drošāki un videi draudzīgāki. Attiecīgi ziņojumā ir mēģināts pastiprināt cilvēku veselības aizsardzību, aizliedzot vistoksiskākās ķimikālijas, piemēram, tādas, kuras ir kancerogēnas vai rada kaitējumu reproduktivitātei. Tā mērķis ir arī dzīvnieku un vides aizsardzības pastiprināšana. Tomēr es uzskatu, ka papildus šī priekšlikuma pieņemšanai ir arī vajadzīga ES importēto produktu visaptveroša sertificēšana. Tādēļ es balsoju tā, kā balsoju.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Regula par biocīdo produktu laišanu tirgū un lietošanu, par kuru šodien tiek balsots, ļauj mums vēl nedaudz pavirzīties uz priekšu, lai izveidotu centralizētu sistēmu biocīdo produktu reģistrēšanai. Ar REACH regulu ieviestā ķīmisko materiālu reģistrācijas sistēma parāda, ka atteikšanās no atsevišķām valstu reģistrācijas sistēmām ir patiešām pamatota. Pašlaik mēs bieži saskaramies ar situāciju, kad konkrētu produktu nevar laist dalībvalsts tirgū tikai šīs valsts sarežģīto un pārmērīgi dārgo reģistrācijas procedūru dēļ. Tomēr, vienkāršojot biocīdo produktu laišanu tirgū, mums jānodrošina, ka tiek saglabāta augsta līmeņa aizsardzība šo produktu radītu konkrētu veselības risku dēļ.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Biocīdi ir mūsu civilizācijas neatņemama daļa, un ir ļoti svarīgi, lai tie nodrošinātu mūsu augstos veselības un higiēnas standartus; biocīdiem jābūt efektīviem, novēršot slimības un infekcijas, taču tie vienlaikus var būt ļoti bīstami — tādēļ ir vajadzīga šo vielu optimāla pārvaldība.

Jaunajai regulai par biocīdu izmantošanu ir jānodrošina, lai ražotāji vai — drīzāk — vidēja lieluma uzņēmumi varētu savai produkcijai piemērot noteikumus, nekļūstot mazāk konkurētspējīgi. Turklāt gan patērētājiem, gan biocīdus saturošu materiālu ražotājiem ir jāspēj paļauties uz minimālajiem standartiem, kuri ir piemērojami visā Eiropas Savienībā. Manuprāt, Komisijas priekšlikums regulai ir ievērojami jāuzlabo un jāgroza, lai sasniegtu noteiktos mērķus, piemēram, likvidētu pašreizējās direktīvas trūkumus, uzlabotu atļauju piešķiršanas procedūru un pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu, vienlaikus turpinot attīstīt augstu aizsardzības līmeni.

Jaunajos noteikumos īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim būtiskām jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū. Jaunā regula arī paredzēs vienkāršotu produktu atļaujas piešķiršanas procedūru, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un nepamatotām nodevām.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Gaidāmā regula paredz produktu atļaujas vienkāršotu piešķiršanas procedūru, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un nepamatotām nodevām. Tajā ir arī pārskatīta pašreizējā 1998. gada direktīva un galvenā uzmanība pievērsta Eiropas Ķimikāliju aģentūras atļauju piešķiršanai. Es atbalstu centralizētas atļauju piešķiršanas procedūras pakāpenisku ieviešanu: 2013. gadu zema riska produktiem un 2017. gadu visiem biocīdu veidiem. Izslēgšanas kritērijus bīstamām aktīvajām vielām (kancerogēnām, mutagēnām, reproduktīvajai sistēmai toksiskām, noturīgām, bioakumulatīvām) var izskatīt, kad jau būs sagatavots šo vielu aizstāšanas plāns. Tādēļ atļauju biocīdam produktam, kas satur aizstājamu aktīvo vielu, piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, un ir jābūt pieejamām alternatīvām, kuras nav kaitīgas videi vai cilvēka veselībai. Jaunajā regulā īpaša vērība ir jāpievērš šādām trim jomām: vides aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai un drošai, praksei tuvai noteikumu īstenošanai ražotāju vidū.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Jaunā Eiropas regula par biocīdiem nav tikai iekšējā tirgus jautājums. Tas ir arī jautājums par veselības un vides aizsardzību. Īsi sakot, tas ir Eiropas Parlamenta šodien paustais vēstījums.

Protams, attiecībā uz šiem produktiem, ko izmanto pret kaitēkļiem, ir jāapmierina vairākas ražotāju prasības, piemēram, par piekļuvi Eiropas tirgum, apstiprināšanas procedūru ilgumu, pārbaužu nedublēšanu un saskaņotību ar tiesību aktiem pesticīdu jomā. Tas nekādā ziņā nav uzticības kredīts ražotājiem. Tiek skaidri atzīts viskaitīgāko vielu aizstāšanas princips. Tas galvenokārt attiecas uz noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (PBT) un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem.

Tiek atzīts, ka atbildīgas ir visas iesaistītās puses, arī ražotāji, kuri tirgū laiž ar biocīdiem apstrādātus izstrādājumus. Neaizmirsīsim toksisko dīvānu lietu! Tomēr man jāpauž nožēla par kādu aspektu — tā ir grozījuma noraidīšana, kurā bija noteikts, ka ražotājiem jāmaksā gada maksa, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu ar samazinātu likmi, lai Ķimikāliju aģentūra Stokholmā varētu pildīt savus pienākumus. Viens ir skaidrs: ar ierobežotiem resursiem būs grūti veikt uzticamas pārbaudes un tādējādi samazināt veselības riskus lietotājiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Mēs atturējāmies balsojumā par šo ziņojumu, jo panākto progresu attiecībā uz cilvēka veselības un vides aizsardzību ir iznīcinājušas nozarei sniegtās „dāvanas”, kas apdraud Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbību. Var pieņemt, ka ar laiku visi biocīdie produkti varētu tikt apstiprināti, veicot centralizētu procedūru. Tomēr tas kļūst nepieņemami, ja tiek krasi samazināts zinātniskajai novērtēšanai atļautais laiks, kamēr tajā pašā laikā tiek samazināti tam paredzētie finanšu resursi.

Nevar cerēt, ka tiks padarīts vairāk, ātrāk un lētāk, neapdraudot darba kvalitāti. Šis balsojums parāda labējo un centriski labējo patiesos nolūkus: mazāk stingra visu biocīdo produktu novērtēšana, nodrošinot tiešu piekļuvi visam iekšējam tirgum uz iedzīvotāju veselības rēķina. Neliels mierinājums ir tas, ka tiks ievērotas dalībvalstu suverēnās tiesības ierobežot vai aizliegt biocīdo vielu izmantošanu. Par augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu ir atbildīgas valstis.

Ziņojums: Peter Skinner (A7-0170/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas, kas Eiropai patiešām ir vajadzīgs, ir finanšu uzraudzības iestāde — kā sarežģīta, bet efektīva struktūra, kura var dominēt pār Eiropas Savienības finanšu iestādēm un nodrošināt, lai tās darbotos pareizi. Ņemot to vērā, es ar lielu labvēlību vērtēju Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošanu, jo uzskatu, ka tas ir vienīgais veids, kā mēs Eiropas iekšējā tirgū varam uzlabot pašreizējo regulējuma līmeni, garantējot gan neuzpērkamību, gan tirgu pareizu darbību, vienlaikus saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti un nodrošinot Eiropas un starptautiskas uzraudzības koordinēšanu. Finanšu sistēmu riskus iespējams identificēt tikai ar labāku uzraudzību, kas mums nodrošinās savlaicīgus brīdinājumus par tādām krīzēm kā tā, kura izpostīja pasauli 2008. gadā. Šī smagā krīze ir radījusi nepieciešamību pēc šīs nozares reformēšanas, lai palielinātu konkurenci, veicinot patiesi kompetentu uzraudzības iestāžu izveidi, kuras patiešām spēj panākt tik ļoti vajadzīgās pārmaiņas šajā svarīgajā nozarē.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, ir finanšu uzraudzības paketes daļa. Ar šo paketi izveido trīs Eiropas iestādes, lai uzraudzītu konkrētus finanšu nozares sektorus: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un finanšu uzraudzības paketi kopumā, jo tas, manuprāt, ir liels un — jo īpaši — ļoti vajadzīgs solis uz priekšu. Šādi mēs gūstam mācību no recesijas un tās traģiskajām sekām ekonomikai un nodarbinātībai, ko radīja pašreizējās finanšu sistēmas nepilnības. Šīs jaunās uzraudzības sistēmas mērķis ir stabilizēt finanšu sistēmu un garantēt tās stabilitāti.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes (EAFPI) pienākums būs vairāku praktisku problēmu risināšana, piemēram, nedzīvības apdrošināšanas politikas un dzīvības apdrošināšanas politikas jomas, kas nodrošina ieguldīšanas iespēju un fondētās pensijas. Ja paturam prātā, ka jaunajās dalībvalstīs apdrošināšanas tirgu ir attīstījuši Eiropas ārvalstu ieguldītāji, tad šādu pārrobežu tīklu uzraudzības komitejai būs liela nozīme, lai visu dalībvalstu iedzīvotājiem varētu garantēt drošību. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde arī varēs iejaukties valsts uzraudzības iestāžu līmenī, ja šīs iestādes saskarsies ar problēmām, konsekventi īstenojot ES tehniskos standartus.

Es uzskatu, ka šī iniciatīva kopā ar EAFPI pilnvarām risināt domstarpības starp valstu uzraudzības iestādēm, ja tiesību akti tām nosaka sadarboties, lai panāktu vienošanos, ir solis uz priekšu, lai pārvaldītu finanšu pakalpojumu integrāciju Eiropā. Īsumā — tā ir līdzsvarota sistēma, kas pelnījusi vispārēju atbalstu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tiks izveidotas trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), aizstājot pašreizējās uzraudzības komitejas. Tām būs daudz lielākas pilnvaras nekā pašreizējās sistēmas padomdevējas funkcija. Pateicoties pārskatīšanas klauzulai, iespējams, turpmāk tās saņems papildu pilnvaras. Tiks arī izveidota Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), lai uzraudzītu un brīdinātu par risku veidošanos Eiropas ekonomikā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas finanšu sistēmas darbība ir atkarīga no piesardzīgas riska vadības un visas nozares strukturālās stabilitātes precīza novērtējuma. Jaunas uzraudzības iestādes izveide paredz to, ka Eiropas Savienības iestādēm skaidri jāuzņemas atbildība par krīžu novēršanu, parazītisma apkarošanu un rīcības un attieksmju uzraudzību.

Ņemot vērā mūsu valstu tirgu arvien lielāko integrāciju, kas neizbēgami paredz aizsargbarjeru mazināšanu, ir kopīgi jārīkojas, lai neitralizētu apdraudējumu, vai tas būtu iekšējs, vai ārējs.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es piekrītu Komisijas priekšlikumam izveidot trīs jaunas decentralizētas Eiropas aģentūras apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā un uzskatu, ka to izveide ir vērtējama vēl jo atzinīgāk, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļus, kura Eiropu skāra 2008. gadā.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Tāpat kā par iepriekšējiem ziņojumiem par Eiropas finanšu regulēšanas iestādēm, es arī balsoju par priekšlikumu izveidot Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi. Es vēlreiz vēlētos uzsvērt to, ka ir svarīgi Eiropas Savienībai un jo īpaši iekšējam tirgum nodrošināt Eiropas uzraudzības iestādes, lai samazinātu ekonomikas un finanšu ietekmi uz tādām situācijām nākotnē, kuras rada spriedzi mūsu finanšu tirgos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja ir kāda lieta, ko mēs visi – neatkarīgi no mūsu politiskās pārliecības vai pasaules uzskata — esam iemācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir vajadzība reformēt iestāžu uzraudzības struktūru, izveidojot Eiropas iestādes un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Attiecībā uz šodien panākto vienošanos, par kuru šodien tiek balsots, ir neskaitāmi daudz pozitīvu aspektu. Viens no tiem ir neatkarīgu Eiropas iestāžu izveide, lai veiktu banku, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu tirgu uzraudzību. Šīs iestādes neaizstās valsts uzraudzības iestādes, bet gan sadarbosies ar tām, mēģinot īstenot savas pienācīgas uzraudzības un sistēmiskā riska analīzes pilnvaras, lai nepieļautu, ka Eiropas banku nozari un finanšu tirgus skartu vēl viena tādu apmēru krīze, kas pielīdzināma tai, ko piedzīvojam pašlaik.

Kā jau neskaitāmas reizes esmu iepriekš teicis, man personīgi nav bail no Eiropas uzraudzības iestāžu izveides. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tās varētu neatkarīgi un kompetenti veikt savas pilnvaras, lai nostiprinātu uzticību tirgiem un to dalībniekiem, šajā gadījumā — īpaši apdrošināšanas un pensiju nozarē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lai aizsargātu Eiropas tirgu un iestāžu pārredzamību un ticamību attiecībā uz sabiedrību, ir būtiski nostiprināt apdrošināšanas un fondēto pensiju tirgu Eiropas uzraudzības sistēmas pilnvaras, resursus un autonomiju. Šādi tiks nodrošināta ES iestāžu pašlaik veikto reformu efektivitāte attiecībā uz finanšu tirgu uzraudzību, lai novērstu jebkādu turpmāku risku piedzīvot tādu krīzi, kāda pašlaik ietekmē globālo ekonomiku, kura ir sevišķi skārusi Eiropas sabiedrību. Komisija ir iesniegusi virkni priekšlikumu, lai Eiropas Savienībā izveidotu efektīvāku, integrētāku un ilgtspējīgāku finanšu uzraudzības sistēmu. Šīs pieejas pamatā ir Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. Šajā nolūkā Komisija ierosina izveidot trīs jaunas decentralizētas Eiropas aģentūras: Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Jāatzīmē, ka šo trīs aģentūru izveidei Eiropas budžetā no 2011. līdz 2013. gadam tiks paredzēti EUR 59 699 000.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir tā dēvētās finanšu uzraudzības paketes daļa. Balsojot par to, mēs paturējām prātā veidu, kādā Padome, Komisija un Parlaments paši aizkavēja pasākumus šajā jomā un aprobežojās ar tādu lēmumu pieņemšanu, kas nemaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas, tostarp jautājumu par valsts parāda apdrošināšanu, kas ir ārkārtīgi spekulatīvs atvasināts vērtspapīrs. Ja vien tas netiks izbeigts, Eiropas iestāžu izveide šajās jomās būs faktiski bezjēdzīga.

Mūsu balsojums pret šo ziņojumu galvenokārt ir kā protests pret to, ka mēs vēl neesam redzējuši nevienu ierosinājumu par nodokļu paradīžu izbeigšanu, kapitāla aprites aplikšanu ar nodokli vai atvasināto vērtspapīru tirgus slēgšanu.

Tas nozīmē, ka tirgū paliek galvenie finanšu spekulācijas mehānismi un ka pašlaik veikto pasākumu mērķis drīzāk ir nodrošināt lielvaru un to finanšu grupu kontroli pār dalībvalstīm ar trauslāku ekonomiku, nevis tieši risināt finanšu spekulācijas problēmu un likvidēt to.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments ir regulāri aicinājis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām aģentūrām, kas darbojas ES līmenī. Vienlaikus ES ir arī piedzīvojusi ievērojamas neveiksmes, veicot integrēto finanšu tirgu uzraudzību. ES balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi. Es uzskatu, ka ir jābūt iestādei, kura nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti, finanšu iestāžu maksātspēju un likviditāti, tirgu un finanšu produktu pārredzamību, kā arī garantē noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību. Es arī uzskatu, ka šī iestāde nevar darboties bez piekļuves attiecīgajai informācijai, kas tai vajadzīga attiecībā uz darījumiem un ekonomikas aģentūrām.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes (EAFPI) izveide ir daļa no Komisijas priekšlikumiem, pamatojoties uz 2009. gada februāra J. de Larosière ziņojumā paustajiem ieteikumiem. J. de Larosière ziņojumā tika ierosināts nostiprināt uzraudzības sistēmu, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un smagumu. Es atzinīgi vērtēju EAFPI izveidi kā Eiropas reakciju, lai nodrošinātu augstu, efektīvu un konsekventu regulējuma un uzraudzības līmeni visā Eiropā. Šī visas Eiropas iestāde uzraudzīs apdrošināšanas nozares valstu uzraudzības iestādes un nodrošinās, lai ES būtu pienācīga un adekvāta ieguldītāju un apdrošināto patērētāju aizsardzība. Šī iestāde pieņems lēmumus, kas būs tieši piemērojami finanšu iestādēm, un tā varēs brīdināt Komisiju par bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, jo uzskatu, ka ir jānovērš pašlaik pastāvošās nepilnības attiecībā uz koordināciju, ES tiesību aktu vienādu piemērošanu un uzticību starp valstu uzraudzības iestādēm.

Patiesi, nesenā finanšu krīze ir parādījusi dažu valstu uzraudzības modeļu efektivitātes trūkumu, kuras nespēja efektīvi atrisināt problemātiskās situācijas, kas radās Eiropas finanšu tirgos. Tādēļ es varu tikai paust atzinību un atbalstu lēmumam stiprināt uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz intervenci, kas ir vērsta uz tādu līdzekļu identificēšanu, kuri spēs novērst finanšu sistēmas darbības turpmākus riskus.

Ar jauno finanšu uzraudzības arhitektūru mēs novērsīsim nozares nepilnības, strādāsim, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un, visbeidzot, nodrošināsim vienādi augstu regulējuma un uzraudzības līmeni, vienlaikus vienmēr ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu vajadzības.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Apdrošināšanas un fondēto pensiju sistēmas ir jāgarantē dalībvalstīm. Laikā, kad tiek samazināti valsts ieņēmumi un izdevumi, Eiropa acīmredzami neiet šajā virzienā. Komisijas 7. jūlijā ierosinātā Zaļā grāmata par vecuma pensijām ir tam atgādinājums. Šajā saistībā ir neiedomājami iztēloties, ka Eiropas uzraudzības iestāde varētu uzraudzīt šāda veida nozari. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi finanšu uzraudzības lielākos trūkumus gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi valsts perspektīva, un tie nav pielāgoti globalizācijai, kas notikusi finanšu sistēmā, kurā dažādas grupas veic operācijas pāri robežām ar visiem sistēmiskajiem riskiem, ko tas paredz. Tāpēc, piemērojot ES tiesību aktus, nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot augsta līmeņa uzraudzību un stingru regulējumu, kā arī aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tādēļ ir ļoti svarīgi aizsargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un netraucētu darbību, lai uzturētu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspēju un lai nostiprinātu starptautisko koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas iestādes izveide apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē ir būtiska, lai izveidotu efektīvu uzraudzības modeli līdzās daudziem citiem uzraudzības mehānismiem, kuri jāpieņem un jāīsteno patiesi steidzamā kārtā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu krīze faktiski atklāja daudzus finanšu sistēmas trūkumus. Jo īpaši jutīgajā apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju jomā ir jāgarantē, lai netiktu izmantoti riskanti finanšu produkti un nestabilas konstrukcijas. Piemēram, nesen bankrotēja kāds tiešsaistes apdrošinātājs, klientus ar savām prasībām atstājot muļķa lomā. Neskaitāmas sūdzības atklāja arī nopietnus trūkumus konsultāciju jomā, kur klientiem ir pārdotas riskantas finanšu paketes kā drošas vienošanās par viņu fondētajām pensijām. Ja mēs vēlamies uztvert uzraudzības pienākumu nopietni, būs jārisina šāda veida problēmas, kas parādījušās ES, un jārada taisnīgi nosacījumi. Mums ir vajadzīga stingrāka finanšu uzraudzība. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izveide nešķiet optimāls risinājums, taču tas ir labāks par neko, un tādēļ es balsoju par to.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas uzņēmumi darbojas pāri robežām, šo uzņēmumu uzraudzība tikai valsts līmenī ir neatbilstīga, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr vajadzētu pozitīvi novērtēt to, ka nopietnu budžeta problēmu gadījumos dalībvalstis ir paturējušas tiesības pieņemt galīgos lēmumus. Taču šajā ziņojumā ir iets pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, tādēļ es atturējos no balsošanas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un tā grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Man ir prieks redzēt, ka saistības, ko finanšu krīzes laikā uzņēmusies mana politiskā puse, ir guvušas plašu Eiropas Parlamenta atbalstu. Mums bija obligāti jāpārskata Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. Koordinācijas trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm palielināja finanšu iestāžu turpmāka sabrukuma risku. Izveidojot trīs jaunas Eiropas iestādes, kuras ir atbildīgas par to, kā darbojas bankas, finanšu tirgi, kā arī apdrošināšanas un pensiju uzņēmumi, mēs esam radījuši visaptverošu finanšu uzraudzības sistēmu. Šādi Eiropas Banku iestāde regulēs bankas standartizēti un koordinēti. Ar reāliem piepiedu līdzekļiem šai iestādei būs galavārds gadījumā, ja radīsies domstarpības ar valsts banku regulatoriem. Finanšu iestāžu maksātspējas un lielākas pārredzamības nodrošināšana attiecībā uz finanšu tirgiem un produktiem arī garantēs ieguldītāju, uzņēmumu, noguldītāju un patērētāju lielāku drošību. Tādēļ šis jaunais instruments nebūs dažu finanšu ekspertu privilēģija, bet noteikti un patiešām sniegs labumu ikvienam.

Ziņojums: Sylvie Goulard (A7-0168/2010)

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. – (FR) Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas izveidi 2009. gada septembrī ierosināja Eiropas Komisija, pamatojoties uz J . de Larosière vadītās grupas veikto darbu. Tādēļ no 2011. gada 1. janvāra Eiropas Savienības rīcībā būs „sargtornis”, lai identificētu finanšu riskus un — vajadzības gadījumā — rīcības iespējas. Šis uzdevums tiks piešķirts trīs jaunām banku, finanšu tirgu un apdrošināšanas uzraudzības iestādēm, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga īpaša iestāde, kura ir atbildīga par tās finanšu sistēmas makrouzraudzību, spēj identificēt finanšu stabilitātes riskus, kā arī vajadzības gadījumā var paust brīdinājumus un formulēt ieteikumus šādu risku novēršanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas aizsardzība, inovāciju veicināšana, MVU finansēšanas uzlabošana: tie ir trīs galvenie mērķi, lai galu galā sasniegtu ilgtspējīgu un godīgu izaugsmi.

  Luís Paulo Alves (S&D), raksiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreizējai ES sistēmai ir vairāki trūkumi attiecībā uz makrofinansiālo uzraudzību, un tāpēc, ka šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai to aizmirstu. Iniciatīvas, kuras tiek ieviestas, lai atrisinātu šo jautājumu, ir jāvērtē atzinīgi. Ja finanšu krīzei, kas nesen izpostīja pasauli, bija kāda vērtība, tad tā noteikti bija uzmanības pievēršana mūsu ekonomikas sistēmu trauslumam, pastāvīgajam ekonomikas riskam, kādā dzīvojam, kā arī acīmredzamajai nepieciešamībai izveidot iestādi, kura Eiropas Savienībā veiktu makroekonomisko uzraudzību. Tādēļ es pozitīvi vērtēju to, ka deputāti no visām politiskajām grupām balsoja par šo ziņojumu un ka tas ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu, kas labi parāda vispārējās bažas par fiskālo suverenitāti. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī jaunā finanšu uzraudzības sistēma darbotos, netraucējot ekonomikas finansēšanu, bet vienlaikus aizsargājot vienoto tirgu, ļaujot ES saglabāt savu statusu un laikus brīdinot par riskantām situācijām. Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidi.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, ir finanšu uzraudzības paketes daļa. Ar šo paketi izveido trīs Eiropas iestādes, lai uzraudzītu konkrētus finanšu nozares sektorus: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un finanšu uzraudzības paketi kopumā, jo tas, manuprāt, ir liels un — jo īpaši — svarīgs solis uz priekšu. Šādi mēs gūstam mācību no recesijas un tās traģiskajām sekām ekonomikai un nodarbinātībai, ko radīja pašreizējās finanšu sistēmas nepilnības. Šīs jaunās uzraudzības sistēmas mērķis ir stabilizēt finanšu sistēmu un garantēt tās stabilitāti.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Nesenā ekonomikas krīze ir radījusi daudzus jautājumus, uz kuriem mums steidzami jāatbild, un ir parādījusi, ka, lai gan Eiropas Savienībai ir daudzi ekonomikas politikas koordinācijas instrumenti, līdz šim tie nav pilnībā izmantoti, un pašreizējai pārvaldības sistēmai ir ievērojami trūkumi. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir svarīga inovācija, jo līdz šim neviens nebija veicis makroekonomisku analīzi Eiropas līmenī, kuras galvenais mērķis ir sistēmisko risku novērtēšana. Saskaņotas „makro — mikro” uzraudzības pamatā ir cieša sadarbība starp ESRP un tiem, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija (valstu uzraudzības iestādes un par katru nozari atbildīgās Eiropas iestādes).

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es aicināju, lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu ātru un skaidru saziņu. ESRK izveidos kopīgu rādītāju kopumu, lai, pamatojoties uz noteiktu standartu, varētu iedalīt kategorijās dažādu pārrobežu finanšu iestāžu riskus un identificēt to, kādus riskus tās var radīt. ESRK arī izstrādās „luksofora” sistēmu, lai atspoguļotu dažādas riska pakāpes. Konsultatīvajā zinātniskajā komitejā arī darbosies eksperti, lai veicinātu ESRK spēju novērtēt risku veidošanos un lai būtu pieejamas visplašākās iespējamās ekspertu zināšanas. Pirmos piecus gadus ESRK priekšsēdētājs būs Eiropas Centrālās bankas prezidents, lai tai nodrošinātu pietiekami lielu nozīmi un ticamību, kas tai vajadzīga.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par finanšu uzraudzības reformu Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka man ir daudzi iebildumi pret pieņemto lēmumu. Regulējuma nepieciešamība tika pārmērīgi atbalstīta, salīdzinot ar brīva tirgus vides vajadzību bankām un finanšu nozarei. Valstu un Eiropas regulatoru iestādes ir definētas samērā neskaidri, un robežas starp tām ir ļoti izplūdušas. Labākajā gadījumā tas varētu radīt visu finanšu tirgus dalībnieku juridisku nenoteiktību, bet sliktākajā — Eiropas regulatora pilnvaru nepareizu izmantošanu, pret kurām tirgus dalībniekiem būs praktiski neiespējami efektīvi aizstāvēties.

Tā kā nav vienota ES finanšu tirgus, ir apšaubāms, vai tādu spēcīgu starptautisku uzraudzības iestāžu pastāvēšana, kurām ir piešķirtas pilnvaras lemt par finanšu tirgu atsevišķiem jautājumiem dalībvalstīs, ir likumīga. Ja mēs Eiropas Savienībā būsim tik apsēsti ar reglamentēšanu, kā to pašlaik pieredzam finanšu tirgu gadījumā, mums neatliks nekas cits, kā tikai noskatīties, kā Ķīna mūs nostumj no globālā spēles laukuma. Kamēr mēs kritizējam negodīgu konkurenci, Ķīna jau kādu laiku ne vien izmanto lielas valsts subsīdijas, lētu darbaspēku un vides aizsardzības standartu neievērošanu, bet arī attīsta sevi, pateicoties inovācijām un modernajām tehnoloģijām. Un tam vajadzētu radīt bažas un būt par brīdinājumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka prognozes reti kad ir pamatoti drošas, tāpēc vienīgais līdzeklis ir uzraudzība un pašaizsardzība. Eiropas Parlaments kopā ar Ekonomikas un finanšu ministru padomi ir paveikuši lielisku darbu.

Neizliksimies, ka ar to ir pietiekami vai ka ar to var dzēst pagātni, taču turpmāk mēs varam atkal veicināt uzticību banku un finanšu nozarei, ja vien makrouzraudzības veikšana tiek uzticēta iestādei, kuras pienākums ir uzraudzīt visu Eiropas tirgu, visu eirozonu, nevis tās sīkākus iedalījumus, kas vairs neder.

Turklāt šī iestāde uzraudzīs ne vien ES valstis, bet arī visas tās valstis, kuru valūta kaut kādā veidā ir piesaistīta eiro, un tātad — mūsu uzņēmumus un visus, ar kuriem tie veic uzņēmējdarbību.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsojot par šo ziņojumu, es aicināju, lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras, lai nodrošinātu ātru un skaidru saziņu. ESRK izveidos kopīgu rādītāju kopumu, lai, pamatojoties uz noteiktu standartu, varētu iedalīt kategorijās dažādu pārrobežu finanšu iestāžu riskus un identificēt, kādi tie ir.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par lielāko daļu šī ziņojuma priekšlikumu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi. Eiropas Parlaments, apzinoties savus pienākumus un izmantojot saskaņā ar Lisabonas līgumu piešķirtās jaunās pilnvaras, ir jāaicina uzņemties galveno uzdevumu, lai uzlabotu ES uzraudzības sistēmu. Tā kā nav iespējams atrisināt pašreizējās uzraudzības struktūras nepilnības, ko uzsvērusi pašreizējā finanšu krīze, arvien steidzamāk ir jāizveido makrouzraudzības mehānismi, kuri spētu garantēt Eiropas finanšu tirgu stabilitāti. Ir arī svarīgi aizsargāt vienotā tirgus veselumu, kā arī nodrošināt ES ar instrumentiem, kas ļautu aizsargāt eiro un citas starptautiskās valūtas pasaules līmenī. Es arī vēlētos uzsvērt ESRK lielo ieguldījumu saskaņā ar priekšlikumu tai veikt makroekonomisku analīzi Eiropas līmenī, lai tā varētu analizēt potenciālus sistēmiskus riskus. Tā kā ir atklājušās mikrouzraudzības nepilnības dalībvalstu līmenī, es uzskatu, ka cieša sadarbība starp ESRK, centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm un „reālo ekonomiku” ne vien leģitimizēs ESRK darbību, bet arī būtiski uzlabos šo darbību efektivitāti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja ir kāda lieta, ko mēs esam iemācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir vajadzība reformēt iestāžu uzraudzības struktūru, izveidojot Eiropas iestādes un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Kā jau neskaitāmas reizes esmu iepriekš teicis, man personīgi nav bail no Eiropas uzraudzības iestāžu izveides. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tās būtu un lai varētu neatkarīgi un kompetenti veikt savas pilnvaras, nostiprinot uzticību tirgiem un to dalībniekiem.

Šajā konkrētajā gadījumā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir paredzēta, lai izveidotu efektīvu uzraudzības sistēmu, neradot šķēršļus ekonomikas finansēšanai, aizsargātu vienoto tirgu pret sadrumstalošanās risku un, visbeidzot, attīstot Eiropas makrouzraudzības perspektīvu, palīdzētu risināt fragmentāru individuālu risku analīzes problēmu valstu līmenī, vienlaikus uzlabojot agrīnās brīdināšanas mehānismu efektivitāti un ļaujot riska novērtējumus pārvērst par konkrētu rīcību.

Tādēļ šīs Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ir vērtējama atzinīgi, un es ceru, ka tās pilnvaru teicama izpilde būs labākas uzraudzības sākums Eiropas Savienībā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tādu struktūru izveidei, kas spēj veikt novēršanas intervenci, kuras pamatā ir pastāvīgs un rūpīgi apsvērts novērtējums, ir jābūt ES lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesa prioritātei pašreizējā regulējumā, reaģējot uz krīzi, kad ir noteikti jānodrošina Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība. Tā kā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija var uzraudzīt un novērtēt finanšu sistēmas riskus laikā, kad tiek uzskatīts, ka tā darbojas normāli, šī padome varētu būt finanšu stabilitātes garants, kas ir absolūti nepieciešams, lai attīstītos reālā ekonomika, radot izaugsmi, labklājību un darbavietas. Es vēlētos uzsvērt referentes centienus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un reālistisku priekšlikumu, veicot efektīvu uzraudzību, kas aizsargās ekonomikas finansēšanu, vienoto tirgu un ES intereses un mērķus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojot par šo un citiem finanšu uzraudzības paketē iekļautajiem ziņojumiem, mēs paturējām prātā veidu, kādā Padome, Komisija un Parlaments paši aizkavēja pasākumus šajā jomā un aprobežojās ar tādu lēmumu pieņemšanu, kas nemaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas, tostarp spekulācijas ar valsts parādu.

Mūsu balsojums pret šo ziņojumu galvenokārt ir kā protests pret to, ka mēs vēl neesam redzējuši nevienu ierosinājumu par nodokļu paradīžu izbeigšanu, kapitāla aprites aplikšanu ar nodokli vai atvasināto vērtspapīru tirgus slēgšanu.

Tas nozīmē, ka tirgū paliek galvenie finanšu spekulācijas mehānismi un ka pašlaik veikto pasākumu mērķis drīzāk ir nodrošināt lielvaru un to finanšu grupu kontroli pār dalībvalstīm ar trauslāku ekonomiku, nevis tieši risināt finanšu spekulācijas problēmu un likvidēt to.

Sākotnēji, ieviešot šos pasākumus, var būt zināmi pozitīvi rezultāti, taču to darbības joma ir pārāk ierobežota, un, ja netiks pieņemti pamatpasākumi, laiks rādīs, ka spekulācijas turpināsies.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu iestādi — Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), reaģējot uz finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kura ir plosījusies visā Eiropas Savienībā. ESRK darbosies Eiropas Centrālās bankas aizbildnībā un uzraudzībā un novērtēs finanšu sistēmas stabilitātes riskus kopumā. Turklāt ESRK arī dos agrīnus brīdinājumus dalībvalstīm par sistēmiskiem riskiem, kas var veidoties, un vajadzības gadījumā sagatavos ieteikumus cīņai pret šiem riskiem. ESRK piedalīsies Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku vadītāji, Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestādes. Tādējādi ESRK, pildot savas makroekonomikas uzraudzības funkcijas, palīdzēs novērst turpmākas krīzes.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es esmu pārliecināts, ka J. de Larosière vadītā ekspertu grupa sagatavoja ļoti kvalitatīvu analīzi par krīzes iemesliem un tās risinājumu Eiropas līmenī. Neskatoties uz to, man ir zināmas bažas par Komisijas ierosināto tiesību aktu paketi. Es personīgi varu iztēloties Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu. Šādai iestādei, manuprāt, jābūt zināmam pamatojumam. Eiropas Savienībai ir vajadzīga šāda veida stratēģiska iestāde. Turklāt es uzskatu, ka pēc pašas būtības nav nekādu briesmu, ka šī iestāde varētu būt nekontrolējama birokrātiska struktūra. Tomēr attiecībā uz Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu man ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Priekšlikumā ir acīmredzams, ka tiek veidots stiprs un sarežģīts birokrātisks triecienspēks, un pašlaik nav skaidrs, vai tā plašās pilnvaras tiks īstenotas uz dalībvalstu pilnvaru rēķina. Ja Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu nav paredzēts paplašināt tālāk par sākotnējiem nolūkiem, tās pilnvaras ir jāformulē tik precīzi, lai nerastos pat ne mazākās šaubas, ka finanšu tirgu ikdienas uzraudzība paliks dalībvalstu un to neatkarīgo vietējo uzraudzības iestāžu kompetencē un ka tas viss tiks darīts, saglabājot atsevišķu dalībvalstu fiskālo atbildību. Tā kā tiesību aktu pakete kopumā neatbilst šiem parametriem, es nevaru par to balsot.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi finanšu uzraudzības galvenos trūkumus gan mikrouzraudzības, gan makrouzraudzības līmenī. Uzraudzības modeļi nav pielāgoti globalizācijai, kas notikusi finanšu sistēmā, kurā dažādas grupas veic operācijas pāri robežām, kas paredz sistēmisku risku. Tādā veidā, piemērojot ES tiesību aktus, nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot augsta līmeņa uzraudzību un stingru regulējumu, kā arī aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus; patiesībā tās vienīgais trūkums ir tas, ka tās vēriens nav pietiekams. Tāpēc ir ļoti svarīgi aizsargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un netraucētu darbību, lai uzturētu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspēju un lai nostiprinātu starptautisko koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Es uzskatu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveide ir būtiska, lai izveidotu efektīvu uzraudzības modeli un lai novērstu sistēmisko risku, ko rada lielu finanšu grupu pārrobežu darbība. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenās pagātnes patiešām amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir radījušas kaitējumu ekonomikai, akcionāriem, noguldītājiem, nodokļu maksātājiem un sistēmas ticamībai.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu un jaunos noteikumus, kuru mērķis ir panākt lielāku tirgus stabilitāti. Šis ziņojums bija vajadzīgs, lai aizsargātu iekšējā tirgus vienotību. Iekšējā tirgus aizsardzība ir būtiska.

Tomēr man ir šaubas par uzraudzību, kas būs jāveic Eiropas Centrālajai bankai; agrāk centrālās bankas, kurām bija jāveic uzraudzība, to nedarīja un tāpēc lielā mērā ir vainojamas krīzē. Es labāk būtu izvēlējies citu uzraudzības iestādi. Tāpēc es balsoju par šo tekstu, taču atturējos balsojumā par normatīvo rezolūciju.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas uzņēmumi darbojas pāri robežām, šo uzņēmumu uzraudzība tikai valsts līmenī ir neatbilstoša, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr vajadzētu pozitīvi novērtēt to, ka nopietnu budžeta problēmu gadījumos dalībvalstis ir paturējušas tiesības pieņemt galīgos lēmumus. Taču šajā ziņojumā ir iets pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, tādēļ es atturējos no balsošanas.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es atturējos. No vienas puses, panāktais kompromiss par makrouzraudzību un mikrouzraudzību ir solis uz priekšu, salīdzinot ar pašreizējo ES līmeņa novērtēšanas vai finanšu risku regulējuma trūkumu. Tomēr, no otras puses, izvirzītie priekšlikumi nav līdzvērtīgi problēmām, kuru risināšanai tie paredzēti. Šajā priekšlikumā nav pienācīgi apsvērta neskaitāmu finanšu sistēmu veidojošo dalībnieku un produktu savstarpējā atkarība vai to attiecības ar reālo ekonomiku. Neko no tā nevar reducēt līdz daļu summas risinājumam, kas ir uzraudzības arhitektūras pamatā.

Turklāt mēs nevaram izvairīties no tā, ka pati Eiropas Centrālā banka, iespējams, ir sistēmiskā riska faktors, banku aktīvus pieņemot kā garantiju saviem aizdevumiem. Visbeidzot, galu galā iznāk, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģija ir vājais ķēdes posms sistēmā, kurā faktiskā vara tiek koncentrēta nolīgumos, ko valstis noslēgušas savās interesēs, šādi paplašinot starpvaldību pieeju, kas pašlaik iezīmē Eiropas integrāciju finanšu jomā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un tā grozījumiem, ko iesniedzis Parlaments. Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, Eiropas Savienībai ir vajadzīga stingra apņemšanās pasaules līmenī. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskas komitejas sniegtās zināšanas un uzņemties visus starptautiskos pienākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības balss finanšu stabilitātes jautājumos būtu dzirdama, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu, Finanšu stabilitātes padomi un visiem G20 partneriem.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu par finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu, jo tā ir jaunās ES finanšu tirgus arhitektūras būtiska daļa, un šī pakete ir liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu finanšu tirgu regulējumu. Kā Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja par Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju es Sistēmisko risku kolēģijas izveidi vērtēju kā panākumu, lai gan es būtu vēlējusies redzēt plašākas un lielākas padomes intervences tiesības. Turpmāk vairāk pilnvaru ir jānodod Eiropas uzraudzības iestādēm. Makrouzraudzībai ir jēga tikai pārnacionālā līmenī. Divdesmit septiņām atsevišķām uzraudzības iestādēm būtu grūti izvērtēt globālā finanšu tirgus riskus.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Finanšu krīze ir parādījusi, ka valstu iestāžu mikrouzraudzība ir nepietiekama, lai identificētu un ātri novērstu sistēmiskos riskus. Mums ir jāizveido efektīva Eiropas uzraudzības sistēma, lai uzraudzītu, novērtētu un novērstu potenciālus finanšu stabilitātes riskus. Šajā ziņojumā ir skaidri uzsvērta Eiropas vienotā tirgus veseluma saglabāšanas nozīme. Tomēr ir arī ļoti svarīgi aizsargāt iekšējo tirgu no precēm no tādām valstīm, kuras neveicina tādas vērtības kā demokrātiju, ekoloģiju un sociālās garantijas, un tāpēc preces un pakalpojumi no šīm valstīm kļūst lētāki, un mūsu Eiropas uzņēmumi nespēj konkurēt šādos apstākļos. Es piekrītu šomēnes paustajiem priekšsēdētāja J.M. Barroso apsvērumiem: „Mums ir gan cilvēki, gan uzņēmumi. Abiem vajadzīgs atvērts un moderns vienotais tirgus.” Iekšējais tirgus ir Eiropas lielākā vērtība, taču mēs neizmantojam visu tā potenciālu. Tikai 8 % no 20 miljoniem Eiropas MVU ir iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā. Vēl mazāk nodarbojas ar pārrobežu ieguldījumiem. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija būs ES uzraudzības struktūras galvenais pīlārs, un šādi tā palīdzēs iekšējam tirgum darboties saskaņotāk. Papildus minētajām vērtībām Eiropas vienotais tirgus bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Lietuvu un citu deputātu pārstāvētās dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai. Jebkāda ievērojama šķelšanās vai nesaskaņas varētu apdraudēt gadu desmitus ilgos centienus likvidēt robežas un šķēršļus.

Ziņojums: Antolín Sánchez Presedo (A7-0163/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo finanšu krīze ir atkailinājusi finanšu tirgu vainas globālā līmenī, un Eiropas tirgi nebija izņēmums, kas nozīmē, ka tie nesaglabāja imunitāti arvien vairāk integrētā globālā ekonomikā. Līdztekus priekšlikumiem radīt integrētu uzraudzības līmeni gan mikro, gan makro līmenī šis ziņojums ierosina pasākumu kopumu nozares direktīvu pārskatīšanai galvenokārt banku un vērtspapīru jomā, lai tās pielāgotu jaunai banku uzraudzības struktūrai. Tā kā G 20 arī ir apņēmušās darboties, lai veidotu stiprāku, globālā mērogā konsekventāku uzraudzības un regulatīvu pamatshēmu nākamajai finanšu nozarei, ES reakcijai jābūt vērienīgai, pievēršoties konkrētiem gadījumiem, dodot atbildes gan par makro, gan mikro uzraudzību, kā arī par globālu regulējumu, un koncentrējot uzmanību uz sistēmisku risku saskaņošanu un sadarbību globālā līmenī. Šī mums ir vienreizēja iespēja īstenot savus politiskos mērķus par integrētu uzraudzību.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šajā jautājumā Eiropas Parlaments skaidri iestājas par finanšu uzraudzības ciešāku integrāciju Eiropas līmenī. Es to vērtēju atzinīgi, jo uzskatu, ka Eiropai bija pienākums šādi rīkoties, lai parādītu Eiropas pilsoņiem, ka mēs uzsākam stingru un praktisku rīcību banku nozares stabilizēšanas labā. Tāpēc es atbalstīju ziņojumu un kompromisu, kas panākts ar Padomi, jo šo iestāžu mērķis ir sākt darboties 2011. gada 1. janvārī. Es ceru, ka turpmāk šīs iestādes pilnībā spēs īstenot savu kompetenci darbībā.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par finanšu uzraudzības pasākumu kopumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Līdzās šo triju iestāžu radīšanai jāveido vienotu noteikumu kopums, lai tādējādi nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienveidīgu piemērošanu; tas palīdzēs iekšējā tirgus efektīvai darbībai. Iestādēm jānodrošina augsta līmeņa efektīvs un konsekvents regulējums un uzraudzība, ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un finanšu iestāžu dažādo raksturu. Jautājumiem, kas nosakāmi tehniskos standartos, jābūt patiešām tehniskiem, un to izstrādei ir vajadzīgas uzraudzības speciālistu zināšanas. Tehniskajos standartos, ko pieņem kā deleģētus tiesību aktus, jāturpina izstrādāt, jānosaka un jāizklāsta konsekventas saskaņošanas un vienotas piemērošanas nosacījumi noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos pamatinstrumentos, papildinot vai grozot konkrētus nebūtiskus tiesību aktu elementus. Šai direktīvai jānosauc situācijas, kad var rasties vajadzība risināt procesuālu jautājumu vai jautājumu pēc būtības par atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un uzraudzītājiem var nebūt spēka atrisināt šo jautājumu pašiem. Šādā situācijā vienam no iesaistītajiem uzraudzītājiem jābūt spējīgam jautājumu iesniegt kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo patērētāja aizsardzība ir tā galvenais mērķis. Reaģējot uz pašreizējo finanšu pakalpojumu sarežģīto raksturu, es esmu mudinājis, lai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbības centrā būtu patērētāja aizsardzība. Tās būs pilnvarotas izmeklēt noteikta veida finanšu iestādes, finanšu produktus, piemēram, kaitīgus produktus, vai finanšu darbības, piemēram, „nesegtu īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošanu”, kā arī novērtēt riskus, ko šīs iestādes var radīt finanšu tirgiem, un vajadzības gadījumā publicēt brīdinājumus. Noteiktos konkrētos gadījumos, kas paredzēti finanšu tiesību aktos, EUI var aizliegt vai ierobežot noteiktus riskantus finanšu produktus vai darbības, vai pat prasīt Komisijai iesniegt normatīvus priekšlikumus, kas aizliegs šādas darbības vai produktus pilnībā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments apstiprina Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes izveidi.

Šīs iestādes mērķim jābūt uzlabot iekšējā tirgus darbību, īpaši nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu regulējumu un uzraudzību, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, aizsargāt apdrošinātos un citus labuma guvējus, nodrošināt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju visas ekonomikas, tostarp finanšu iestāžu un citu ieinteresēto pušu, patērētāju un darbinieku labā.

Šajā dokumentā Eiropas Parlaments aicina Komisiju pārbaudīt, kādas būtu iespējas panākt progresu, nostiprinot labāk integrētu apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības struktūru, un vienlaikus censties izveidot kopēju finanšu pakalpojumu tirgu. Ņemot vērā faktu, ka iekšējā tirgus stabilitātei ir radies reāls un nopietns risks finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, Parlaments prasa vidējā termiņā arī starptautisko iestāžu uzraudzību ES līmenī un Eiropas mehānisma sagatavošanu, lai pārvarētu krīzes, kas varētu skart ES.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien pieaugošā savstarpējā sasaiste nacionālo tirgu starpā, daudzu galveno finanšu tirgu dalībnieku daudznacionālais vai vismaz transnacionālais raksturs un jo īpaši ekonomikas un finanšu krīze, ko tagad izjūt visā pasaulē, atsedz vajadzību no jauna pārdomāt, pārformulēt un pat pārkārtot veidu, kā uzraudzība darbojas Eiropas līmenī.

Saistībā ar sistēmisko pielāgošanos pašreizējai situācijai šīs trīs Eiropas iestādes, kuras ir rezolūcijas priekšmets, ir īpaši svarīgas, jo tām ir uzticēta īpaša atbildība jaunajā struktūrā, kas radīta, lai būtu lielāka spēja stāties pretī problēmām, kuras šodien rodas Eiropas Savienībā un atbalsojas ikviena dzīvē.

Es ceru, ka jaunā struktūra, kas tagad tiek plānota, gūs reālus panākumus un ka mūsu kopējās pūles samazināt riskus un nosargāt pārredzamību un patiesību tirgos nebeigsies ar tagad atrastajiem risinājumiem. Es ceru arī, ka mēs vienmēr gribēsim mācīties no pieredzes un ņemt vērā labāko pieredzi, lai palīdzētu uzlabot to, kas jāuzlabo.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Trim tā sauktajām Eiropas „uzraudzības” iestādēm (EUI) piešķirtās pilnvaras neaprobežojas ar to, kas būtu noprotams pēc to nosaukumiem. Tās būtu jāpiesaista dalībvalstu Padomei. Tām nevajadzētu būt spējai īstenot nevienu pasākumu bez Padomes iepriekšējas piekrišanas, izņemot grozīt savu rīcības plānu, kas prasa tām aizsargāt ieguldītājus, noguldītājus un iekšējā tirgus funkcionēšanu sadarbībā ar starptautiskām iestādēm. Es balsoju pret šo dokumentu. EUI pilnvaras un to mērķi ir jāpārskata.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Kopš Finanšu pakalpojumu rīcības plāna uzsākšanas Eiropas Parlaments ir bijis centrālais dalībnieks vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidošanā, aktīvi veicinot saskaņošanu, pārredzamību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot ieguldītāja un patērētāja aizsardzību.

Vēl ilgi pirms finanšu krīzes Parlaments regulāri prasīja patiešām vienlīdzīgas darbības iespējas visiem dalībniekiem Eiropas līmenī, vienlaikus norādot uz svarīgiem trūkumiem Eiropas uzraudzībā pār arvien vairāk integrēto finanšu tirgu. Visos savos ziņojumos Parlaments aicināja Eiropas Komisiju analizēt, kā būtu panākams progress vēl integrētākas uzraudzības struktūras virzienā. Tas uzsvēra arī vajadzību pēc efektīvas galveno tirgus dalībnieku sistēmisko un ar piesardzību saistīto risku uzraudzības.

Lai panāktu progresu integrētākas uzraudzības struktūras virzienā, Komisija ir nākusi klajā ar normatīviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir izveidot jaunu Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas balstās uz trim pīlāriem: pirmais ir banku nozarei, otrais apdrošināšanai un fondētajām pensijām un trešais vērtspapīriem un tirgiem. Noslēdzot — ir jāizveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, lai pārraudzītu un vērtētu iespējamos draudus finanšu stabilitātei.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Vienas vai vairāku iestāžu izveide ir vajadzīga, bet nepietiekama, lai konstatētu anomāliju pazīmes un prognozētu problēmu tuvošanos finanšu tirgos. Nākamais solis sastāv no šo iestāžu kalibrēšanas, lai tām tiktu piešķirtas funkcijas un uzdevumi, kas nav nevajadzīgi, bet konkrēti un sasniedzami.

Jaunās iestādes netiek veidotas, lai ar pirkstu norādītu uz atbildīgajiem un viņus izsauktu un sodītu, bet lai pētītu tirgus un vērstu uzmanību uz kritiskām situācijām, un izgaismotu nevēlamas tendences un uzvedību, pēc tam ierosinot risinājumus. Mērķim nav jābūt sankcijām, jo nekādi naudas sodi nevar atjaunot uzticību. Mums drīzāk jākoncentrējas uz problēmu novēršanu, uz preventīviem risinājumiem un tādu indikatoru identificēšanu, kuri — vairāk nekā citi — atklāj iespējamu problēmu rašanos. Šis ziņojums analizē sekojošās kritiskās situācijas un mēģina tās atrisināt, radot plānu mehānismam, kam ex ante un, pamatojoties uz mūsu zināšanām par finanšu mehānismiem, ir ļoti liela iespēja labi darboties.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Reaģējot uz pašreizējo finanšu pakalpojumu sarežģīto raksturu, es esmu nobalsojusi par to, lai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbības centrā būtu patērētāja aizsardzība. Tās būs pilnvarotas izmeklēt noteikta veida finanšu iestādes, finanšu produktus, piemēram, kaitīgus produktus, vai finanšu darbības, piemēram, „nesegtu īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošanu”, kā arī novērtēt riskus, ko šīs iestādes var radīt finanšu tirgiem, un nepieciešamības gadījumā publicēt brīdinājumus. Noteiktos konkrētos gadījumos, kas paredzēti finanšu tiesību aktos, EUI var aizliegt vai ierobežot noteiktus riskantus finanšu produktus vai darbības, vai pat prasīt Komisijai iesniegt normatīvus priekšlikumus, kas aizliegs šādas darbības vai produktus pilnībā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Tā ir izcēlusi gaismā tirgus uzraudzības instrumentu trūkumus un Eiropas pilsoņu, konkrēti, noguldītāju, ieguldītāju vai iemaksu veicēju, neaizsargātību. Viņiem jārada lielāka aizsardzība. Viens no veidiem, kā to darīt, ir uzraudzīt apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes, īpašu uzmanību, kas, manuprāt, ir vajadzīga, veltot pārrobežu iestādēm. Es atbalstu sava kolēģa Peter Skinner ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, īpaši tāpēc, ka Eiropas Parlaments jau sen pirms krīzes sākuma brīdināja par paviršību kontrolē pār noteiktiem integrētiem finanšu tirgiem. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta iesniegtais dokuments ir atbilstošāks citu iespējamu krīžu novēršanas un labākas vadības vajadzībām, īpaši ar pasākumiem, kuru mērķis ir lielāka pārredzamība finanšu tirgos.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es pilnībā balsoju par šajā ziņojumā iesniegtajiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pilnvarām. Neskatoties uz to, ka ir atklājušās finanšu tirgu vājās vietas, pašreizējā situācija Eiropas un pasaules ekonomikā ir laba iespēja Eiropas Savienībai izveidot stingrāku uzraudzības un regulējuma pamatshēmu, kas vairāk atbilst globalizētas ekonomikas vajadzībām. Savienības atbildēm uz krīzi jābūt drosmīgām gan kredītiestāžu makrouzraudzības un regulējuma līmenī, gan mikrouzraudzības līmenī. Es domāju, ka jaunā uzraudzības struktūra jābalsta uz piesardzības principu, jo atzīstu, ka tās pamatiecere ir sarežģīta. Ir svarīgi arī, lai EUI būtu spējīgas efektīvi veikt vairāk nekā valsts finanšu iestāžu sistēmisko risku pārraudzību un lai tās spētu novērtēt arī pārrobežu un Eiropas līmeņa sistēmiskos riskus, kā arī starptautiskus sistēmiskos riskus.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai izbeigtu finanšu krīzi, kas ir satricinājusi pasauli, destabilizējusi mūsu ekonomiku, pazeminājusi nodarbinātību un paātrinājusi mūsu parādsaistības, mums vajadzīgs regulējums un uzraudzība. Tieši tāpēc mums bija svarīgi paust savu atbalstu un balsot par sešiem ziņojumiem, kas ierosina vērienīgu un plaša mēroga ekonomikas pārvaldības reformu Šī vienošanās ir pirmais solis pretī neatkarīgām un stingrām iestādēm, kas mums vajadzīgas eiropiešu interesēs. Ar šo balsojumu mēs esam uzņēmušies savu atbildību, jo 2011. gada 1. janvārī būs izveidotas trīs iestādes tirgu, banku un apdrošināšanas uzraudzīšanai, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, ko vadīs Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kā tagad noskaidrojies, pateicoties pašreizējai ekonomikas un finanšu krīzei, Eiropas integrācijas procesa ilgstoši panākumi ir pilnībā atkarīgi no spējas atrast risinājumus integrētu uzraudzības struktūru pilnvaru stiprināšanai Eiropas līmenī. Valsts suverenitāte arvien vairāk ir atkarīga no pārnacionālas iejaukšanās, ko veic Savienības struktūras, kurām ir resursi un pilnvaras, kas ļauj tām rīkoties un noteikt stratēģiju, ko neietekmē atsevišķas nacionālas vēlmes un vajadzības. Es tāpēc vēlreiz atkārtoju savu atbalstu Eiropas struktūru pilnvaru konsolidācijai, kuras atbild par rīcību un uzraudzības pasākumiem dažādās Eiropas finanšu jomās, kā tas ir attiecībā uz Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādi.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Komisijas priekšlikums atjaunināt vairākas banku un vērtspapīru direktīvas, lai tādējādi tās būtu pielāgotas jaunajai Eiropas finanšu uzraudzības struktūrai, būtu jāizmanto. Jaunajai finanšu uzraudzības pamatshēmai ir jāsniedzas tālāk par finanšu iestāžu individuālo risku un jāpievēršas plašākam sistēmisko risku apvārsnim, veicinot Eiropas starptautisko sadarbību sistēmisko risku jautājumā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļi nav pielāgoti globalizācijai, kas notika finanšu sistēmas iekšienē, kurā dažādas finanšu grupas ar sistēmisku risku veic savas operācijas pāri robežām. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir vispārējs uzlabojums iekšējā tirgus funkcionēšanā, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas radīšana un tās pilnvaru definēšana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli visās jomās. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai nepieļautu nesenā pagātnē piedzīvoto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas sabiedrības darbojas pāri robežām, tīri nacionāla uzraudzība šīm sabiedrībām ir nepietiekama, kā to apliecina pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr jāvērtē pozitīvi tas, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Tomēr šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā direktīvā ir jānosaka situācijas, kurās varētu būt jārisina procesuāls jautājums vai jautājums pēc būtības attiecībā uz atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un kurās uzraudzītāji varētu nespēt atrisināt jautājumu paši saviem spēkiem. Šādā situācijā vienam no iesaistītajiem uzraudzītājiem jābūt spējīgam jautājumu nodot kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei. EUI jārīkojas saskaņā ar regulā noteikto procedūru un šo direktīvu.

Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0166/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Finanšu krīze ir parādījusi, ka finanšu regulējums ir neadekvāts un tirgus uzraudzības mehānismi vāji. Mēs visi zinām, ka sadarbība tikai valsts uzraudzības iestāžu starpā nebija pietiekama vienotam iekšējam tirgum, kas patiešām ir bez robežām. Tieši tāpēc es uzskatu, ka jauna Eiropas uzraudzības iestāde turpmāk atvieglos krīžu novēršanu, jo mums vajadzīgas elastīgākas iestādes ātrākai reakcijai. Es uzskatu, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai būs galvenā vieta, nodrošinot modrību par potenciālajiem riskiem mūsu finanšu stabilitātei un to novērtējot. Mums vajadzīgi noteikumi, kas dod mums vienlīdzīgus darbības apstākļus, kā arī lielāku aizsardzību, kas labāk pielāgota mūsu noguldītājiem, patērētājiem, nodokļu maksātājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi nosargāt stāvokli tiem, kuri visvairāk cieš šajā krīzē, un nodrošināt kredītinstrumentus nākamajās krīzēs. Mums jāveltī īpaša uzmanība arī lielajiem finanšu uzņēmumiem, kurus parasti nosauc par „pārāk lieliem, lai ciestu neveiksmi” un kuri var izsaukt visas globālās finanšu sistēmas sabrukumu, kā to esam pieredzējuši.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, ir daļa no finanšu uzraudzības pasākumu kopuma. Šis pasākumu kopums izveido trīs Eiropas iestādes, lai varētu pārredzēt konkrētas finanšu nozares jomas: bankas, apdrošināšanu un finanšu tirgus. Tāpat kā attiecībā uz P. Skinner un S. Giegold ziņojumiem par pārējām divām uzraudzības iestādēm, es pilnībā atbalstīju šo ziņojumu un visu finanšu uzraudzības pasākumu kopumu, jo tas, manuprāt, ir uzskatāms par lielu un, galvenais, ļoti vajadzīgu virzību uz priekšu (sk. balsojuma skaidrojumu par P. Skinner ziņojumu).

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es izsaku uzslavu referentam par viņa ilgstošajām pūlēm un par panākto kompromisu. Tagad visi atzīst, ka vispirms finanšu krīze un tad ekonomikas krīze ir pierādījusi, cik svarīgi Eiropai ir runāt vienā balsī: globālas ekonomikas krīzes priekšā ES nevar būt sašķelta.

Mēs redzējām, ka Eiropas finanšu tiesību akti ir nepietiekami un ka uzraudzības mehānismi izrādās neefektīvi. Tāpēc šis ziņojums mēģina labot šos trūkumus; mēģinājums izveidot īstu Eiropas iestādi ar skaidrām atbildības jomām ir pilnībā atbalstāms. Centieni izveidot mehānismu nākamo krīžu atrisināšanai arī pelnījuši uzslavu.

Mūsu pienākums vispirmām kārtām ir aizsargāt pilsoņu un investoru intereses, kuri dažos gadījumos ir bijuši liecinieki tam, kā viņu ietaupījumi izgaist kā dūmi; tāpēc ir pareizi izveidot ES fondu, kam avansu izsniedz finanšu iestādes, kuras — saskaņā ar Grozījumu Nr. 137 — aizsargās noguldītājus. Tāpēc es uzskatu, ka ziņojums ir izsvērts savos mērķos, tostarp definējot MVU skaidro lomu (sk. Grozījumu Nr. 169-170), kuriem vēl šodien jāmaksā visaugstākā cena par krīzi. Tādēļ es balsoju par.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Banku sistēma, kas veic svarīgu sociālu un ekonomisku uzdevumu, tiecas pēc daudzējādiem mērķiem un bieži rada nevēlamus efektus.

Ja akcionāru galvenais mērķis ir bagātības radīšana, tad dažiem akcionāriem var būt mērķis atbalstīt uzņēmējdarbības sistēmu, kurai vienmēr trūkst likviditātes, vai radīt bagātību ar finanšu instrumentiem, kas palīdz krāt. Neapšaubot katra iepriekš minētā mērķa svētumu, nevar atstāt bez ievērības to, kā šo uzņēmumu vadības pieņemtie lēmumi var ietekmēt apkārtējo ekonomikas un sociālo sfēru.

Tāpēc politikas pienākums ir aizsargāt dažādu dalībnieku prasības, vienlaikus pieprasot, lai neviens neatteiktos pats no saviem morālajiem un sociālajiem pienākumiem. Tāpēc Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt nepieciešamo uzraudzību, lai visi varētu sasniegt savus mērķus, nenonākot konfliktā ne ar vienu citu dalībnieku. Fakts, ka tiek izveidota iestāde, kas spēj ietekmēt virzīšanos uz šo mērķi, ir pelnījis aplausus.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ziņojuma priekšlikumu lielāko daļu un par Eiropas Bankas iestādes radīšanu. Finanšu krīze atklāja daudzas nepilnības finanšu uzraudzībā un Savienības banku sistēmā jo īpaši. Ņemot to vērā, Eiropas sabiedrība saprata, ka Parlaments un Komisija veic neatliekamus pasākumus. Tādējādi situācijā, kurā mēs pašlaik atrodamies, mums ir pienākums attīstīt prevencijas mehānismus, kas ļaus mums labāk pielāgot Eiropas ekonomiku iespējamiem nākotnes satricinājumiem. Šim nolūkam Eiropas Banku iestādes radīšana ir būtisks ieguldījums finanšu uzraudzībā, jo tā būs atbildīga par modus operandi un pārvaldības modeļa noteikšanu krīžu vadībai no agrīnas intervences vajadzības līdz iespējamu maksātnespēju risināšanai nepieciešamības gadījumā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir novatoriski priekšlikumi attiecībā uz finanšu iestāžu, īpaši pārrobežu iestāžu, uzraudzību. Es uzskatu, ka ir svarīgi, ka šajā dokumentā īpaša uzmanība tiek veltīta lielajām finanšu vienībām, jo to neveiksme varētu likt sabrukt visai finanšu sistēmai. Eiropas fonda izveide no finanšu iestāžu avansa maksājumiem, lai aizsargātu noguldītājus un glābtu iestādes, kas nonākušas grūtībās, kad to bankrots varētu sagraut visu sistēmu, manuprāt, ir noderīgs risinājums plaisu aizpildīšanai un tās sistēmas neefektivitātes labošanai, kura ieveda mūs dziļajā krīzē, ko mēs pašlaik izjūtam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju. Eiropas Banku iestāde ir šā procesa iznākums.

Globālā finanšu krīze nopietni iedragāja uzticību banku sektoram, un tāpēc tirgiem — un eiropiešiem vispār — ir neatliekama vajadzība atkal sākt ticēt savu banku stabilitātei un izturībai un īpaši atgūt spēju uzticēties uzraudzībai. Tāpēc nākotnei ir tik izšķirīgi, kāda vieta paredzēta Eiropas Banku iestādei.

Par to mums nevar būt nekādu šaubu: ja ir finanšu iestādes, kuru bankrots var radīt visas finanšu sistēmas sabrukumu, mēs nevaram turpināt neko nedarīt.

Kā pilnīgi pareizi teica mans kolēģis García-Margallo y Marfil kungs, kuram ir bijusi būtiska nozīme visā uzraudzības lietā, — „ir tikai divas iespējas: vai nu lielākas pilnvaras valsts uzraudzības iestādēm, vai vairāk Eiropas. Vairāk protekcionisma vai vairāk iekšējā tirgus.” Šajā jautājumā man nav šaubu par to, pa kuru ceļu mums būtu jāiet: vajag vairāk Eiropas un vairāk iekšējā tirgus kopā ar ciešu un kompetentu uzraudzību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Banku iestāde nostiprinās pašreizējās uzraudzības sistēmas dziļās reformas iedarbību uz finanšu tirgiem, ar kuru ES iestādes pašlaik nodarbojas. Tas nodrošinās ar pietiekamām pilnvarām apveltītu strukturālu bāzi intervencēm, lai izvairītos no pēdējās globālās krīzes atkārtošanās, kas būtu nepanesama sabiedrībai un globālajai ekonomikai. Pieņemt uzraudzības sistēmu, kas balstās uz valsts iestāžu centieniem, faktiski ir pilnīgi nepareizi, jo to jurisdikcija beidzas pie robežām, bet tirgus dalībnieki ir finanšu iestādes, kuru darbības notiek visā Eiropas teritorijā bez robežām. Tāpēc man jāuzslavē referents par uzmanību, ko viņš pievērš mazo un vidējo uzņēmumu nozīmei, un par priekšlikuma Eiropas perspektīvu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kas ietilpst finanšu uzraudzības dokumentu kopumā un balstās uz priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi kā Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Vienā no pantiem tas nosaka, ka iestādes mērķis ir aizsargāt publiskās intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās pilsoņiem un uzņēmumiem.

Arī šajā gadījumā šie ir lēmumi, kas neizmaina pamatproblēmu, proti, finanšu spekulācijas. Ja Eiropas iestādes nelikvidēs atvasinājumu tirgu un nodokļu oāzes, tad to izveide šajās jomās būs praktiski nelietderīga.

Mūsu balsojums pret ziņojumu galvenokārt ir protests pret to, ka mums vēl ir jāgaida uz priekšlikumiem par nodokļu oāžu likvidēšanu, kapitāla kustības nodokļa piemērošanu vai atvasinājumu tirgus slēgšanu.

No visa šā finanšu dokumentu kopuma skaidri izriet mēģinājums radīt ilūziju, ka krīzes problēmas tiek risinātas, bet neskarot pamatjautājumus, kas ļauj finanšu grupām gūt milzīgu peļņu spekulācijās, tostarp spekulācijās ar valsts parādu dalībvalstīs, kurās ir trauslāka ekonomika.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Banku iestādes (EBI) izveidošana ir daļa no Komisijas priekšlikumiem, kas sekoja J. de Larosière 2009. gada februāra ziņojuma ieteikumiem. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Bankas iestādes izveidošanu, jo Eiropas atbildes reakcija uz finanšu un ekonomikas krīzi ir radījusi reālus un nopietnus riskus iekšējā tirgus stabilitātei. Šī Eiropas uzraudzības sistēma ir plānota, lai izveidotu ciešu sadarbību un koordināciju starp valsts un Eiropas iestādēm, lai nodrošinātu ES finanšu sistēmas stabilitāti, un tā novērsīs plaisas starp dažādiem valstu režīmiem. Jaunā Eiropas centrālo banku vadītāju kolēģija pārraudzīs un veiks pasākumus pret makroekonomisko risku iedarbību, tiklīdz tie radīsies Eiropā. EBI izdos lēmumus, kas tieši piemērojami finanšu iestādēm, un cels trauksmi Komisijā attiecībā uz bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem. Turklāt EBI būs galvenā, kas identificēs sistēmiskos riskus, un krīzes gadījumā piedalīsies tās atrisināšanā.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par Garcia-Margallo y Marfil kunga izcilo ziņojumu, kas ir svarīga sastāvdaļa finanšu uzraudzības dokumentu kopumā. Mūsu kristālskaidrās prasības — divus gadus pēc globālās finanšu krīzes sākuma — raksturo vērienīgu projektu. Nākamā Eiropas Banku iestāde (EBI) apvienos valsts finanšu pakalpojumu sniedzēju kontroles iestādes. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai panāktu kontroli pār savstarpēji cieši saistītajiem finanšu tirgiem. Ir jāizstrādā obligāti tehniskie standarti, lai radītu vienveidīgu Eiropas tiesību aktu kopumu. Mērķis ir efektīvā veidā novērst konkurences izkropļojumus finanšu tirgos un pielikt punktu pārmērīgām spekulācijām. Finanšu tirgus darījumiem jākļūst pārredzamākiem. Lai to panāktu, mums jāpārrauga riska produkti, piemēram, atvasinājumi un īsās pozīcijas vērtspapīru pārdošana. Patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu dēļ ir nepieņemami, ka darījumu dalībnieki parasti slēpj savas darbības no finanšu uzraudzības pārbaudēm. Mēs, EP deputāti, esam pietiekami izmantojuši savu politisko ietekmi, kas mums ir kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Mēs esam apliecinājuši grupu vienotību un atraduši risinājumus, kas skaidri parāda Eiropas pievienoto vērtību. Neviena krīze nav atrisināma valstīm vienatnē. Ir laiks efektīvai banku uzraudzībai, kas jebkurā laikā novērš — kā teica komisārs M. Barnier — krīzes pārtapšanu katastrofā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi nacionāla pieeja, un tie nav piemēroti globalizācijai, kas notiek finanšu sistēmas iekšienē, kad dažādas finanšu grupas veic savas operācijas pāri robežām ar visiem no tā izrietošajiem sistēmiskajiem riskiem. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir izšķirīgi svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Es uzskatu, ka Eiropas Banku iestādes radīšana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenajā pagātnē pieļauto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Raugoties no Polijas, kā arī kopumā no visas Savienības viedokļa, vissvarīgākais ir tas, lai mums būtu vienoti tiesību akti. Vairākas regulas, kas ietilpst finanšu uzraudzības dokumentu kopuma sastāvā, šodien ir stājušās spēkā. Finanšu krīze atklāja vairākus vājos punktus globālajā finanšu sistēmā, tostarp finanšu iestāžu pienācīgas uzraudzības trūkumu Eiropā. Reaģējot uz šīm nepilnībām, mēs esam pieņēmuši priekšlikumus, kuru nolūks ir stiprināt finanšu tirgu uzraudzību Eiropas Savienībā.

Kopš paša sākuma Polija ir iestājusies par stingru un neatkarīgu uzraudzības iestāžu iecelšanu, kas spētu izdot saistošus lēmumus pārnacionālā līmenī. Mums bija svarīgi, lai uzraudzības iestādes, kas iecerētas kā eiropeiskas struktūras, būtu ļoti stingras un apveltītas ar plaša mēroga kompetenci.

Mēs esam spējuši lielā mērā šo mērķi sasniegt. Ir jāatzīmē arī, ka atrastie risinājumi ir apmierinoši. Šie risinājumi saskaņo 27 dalībvalstu nacionālās intereses. Par to lielā mērā pateicība pienākas Eiropas Parlamentam. Pirmoreiz, runājot par finanšu lietām, Parlamenta deputāti ir izteikušies vienbalsīgi un panākuši vienošanos par pieņemto lēmumu leģitimitāti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad bankas un apdrošināšanas sabiedrības darbojas pāri robežām, tīri nacionāls uzraudzības veids šīm sabiedrībām ir nepiemērots, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr ir jāuzskata par pozitīvu, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Taču šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējā finanšu krīze ir iznesusi gaismā to, ko Parlaments kritizēja pirms daudziem gadiem: piemērota finanšu regulējuma trūkumu un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu.

Parlaments brīdināja, ka ir svarīgi panākt šādus trīs mērķus, ja grib izvairīties no krīzes sistēmā: tirgu liberalizācija, kontroles mehānismu pastiprināšana un uzkrājumu nodokļa saskaņošana. Lai novērstu regulējuma atšķirības un mazinātu un labotu vājās vietas uzraudzības sistēmā, Komisija iesaka izveidot valsts uzraudzības tīklu un ieviest vienotu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības kodeksu Eiropas Savienībā.

„Eiropas risinājums” nozīmētu tiesību piešķiršanu uzraudzības kolēģijām diktēt noteikumus, kuru ievērošana būtu obligāta, ja valsts uzraudzības iestādes nevar panākt vienošanos. Parlamenta ziņojums ierosina arī Eiropas fonda izveidi no finanšu iestāžu iemaksām, lai aizsargātu noguldītājus un glābtu iestādes, kas nonākušas grūtībās, ja to bankrots varētu sagraut visu sistēmu. Šā ziņojuma galīgais mērķis ir izveidot mehānismu turpmāku krīžu atrisināšanai, kas nodrošinātu mazāku varbūtību, ka Eiropas nodokļu maksātājiem būs jāsaskaras ar finanšu sistēmas sabrukuma sekām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par rezolūciju, jo piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam un attiecīgajiem grozījumiem, ko ieviesis Eiropas Parlaments.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ekonomikas un finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai jāpieņem stingri pasākumi Eiropas līmenī, palielinot kontroli pār banku iestādēm un to finanšu tirgiem. Četru jaunu iestāžu izveidošana varētu izrādīties derīga alternatīva, kas garantē ciešu sadarbību ar valsts uzraudzības iestādēm.

Tās nebūtu iestādes, kas atbild par visas nozares pārraudzīšanu, kura ietilpst to jurisdikcijā, bet īpašas finanšu iestādes, ko veido valsts uzraudzības iestāžu augstākā līmeņa pārstāvji, kas palīdzētu saskaņot standartus un regulas ES dalībvalstu starpā. Eiropas Banku iestāde īpaši vērtēs piekļuvi kredītiem, kredītu pieejamību un izmaksas patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

G 20 noslēgumā ideja par nodokļa noteikšanu bankām, ko enerģiski virzīja priekšsēdētājs J. M. Barroso un priekšsēdētājs H. Van Rompuy, netika pat izskatīta. Eiropā, kas joprojām pakļauta krīzei, mums jārīkojas kopā, lai radītu kopējus noteikumus Eiropas līmenī.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Krīze atklāja ar valstu robežām sadalīto Eiropas Savienības uzraudzības pamatstruktūru vājumu, un tā pierādīja arī pārnacionālo finanšu iestāžu labākas uzraudzības nepieciešamību. Eiropas lēmumu pieņēmēji uzskatīja par obligātu prasību ieviest saskaņotu finanšu uzraudzības sistēmu. Veselu gadu ir intensīvi strādāts, lai izveidotu šai uzraudzības sistēmai Eiropas struktūru. Jau kopš paša sākuma Parlaments cīnījās par finanšu tirgu stingru Savienības uzraudzību, pārliecinot Padomi un Komisiju pieņemt šo nostāju. Tiks izveidotas trīs jaunas uzraudzības iestādes, kuru kompetence tālu pārsniegs pašreizējo uzraudzības komiteju konsultatīvo raksturu.

Ceturtās iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK), funkcija būs veikt rūpīgus tirgus situācijas novērojumus un izdot brīdinājumus, ja pieaugs risks Eiropas ekonomikai. Ekonomikas un valūtas savienībai vajadzīga Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas labi darbojas, un šīsdienas balsojuma rezultāts ir svarīgs solis šajā virzienā.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, pienācīga finanšu regulējuma trūkums Eiropā un tirgus uzraudzības vājā attīstība noskaidrojās finanšu krīzes gaitā. Man, iespējams, nav jums jāatgādina, ka Lietuva ir viena no valstīm, kuras globālā finanšu krīze skārusi vissmagāk. Kādu laiku Lietuvas izaugsme gandrīz pilnībā balstījās uz aizņemtiem līdzekļiem, ko veicināja lēti kredīti, galvenokārt no ārvalstu aizdevējiem, kas tiecās pēc ātras peļņas. Uzņēmējdarbība bija tikko nostājusies pati uz savām kājām, kad sākās krīze. Pats par sevi saprotams, ka nav pilnīgi nekādas jēgas joprojām piemērot mehānismus, kuru neefektivitāti ir apliecinājusi krīze. Tagad mums vajadzīga stingra un vērienīga politika, lai radītu efektīvāku, integrētu un ilgtspējīgu Eiropas uzraudzības sistēmu. Priecājos redzēt grozījumus, kas iesniegti attiecībā uz Komisijas priekšlikumu, kas galvenokārt veidots no banku perspektīvas, neņemot vērā aizdevumu meklētāju nostāju.

Mums ir svarīgi iekļaut mazos un vidējos uzņēmumus, jo to uzņēmējdarbība ir vairāk atkarīga no banku finansējuma, nekā lielo uzņēmumu darbība. Es ceru, ka mēs varēsim izveidot uzticamu Eiropas iestādi ar skaidrām pilnvarām un krīzes vadības mehānismu, kas nodrošinās to, ka Eiropas nodokļu maksātājiem nebūs jābūt tiem, uz kuriem gulstas vissmagākā nasta pēc katrām finanšu sistēmas īstermiņa pārmaiņām.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums un ar to saistītie ziņojumi, par kuriem notika balsošana kā par finanšu uzraudzības dokumentu kopuma sastāvdaļām, ievada jaunu ēru finanšu regulējumā, kad bankas vairs nevarēs izmantot regulatīvo režīmu ēnu zonas un ES spēs nodrošināt labāku aizsardzību pret riskantiem finanšu produktiem un darījumiem. Šie ziņojumi īpaši atzinīgi jāvērtē patērētājiem, jo jauno Eiropas uzraudzības iestāžu radīšana nozīmē, kas ES tagad varēs regulēt finanšu iestāžu pārrobežu darījumus un nodrošināt, ka patērētāju intereses ir banku pieņemto lēmumu priekšplānā.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Priecājos, redzot, ka saistības, ko uzņēmusies mana politiskā grupa finanšu krīzes laikā, saņem plašu Eiropas Parlamenta atbalstu. Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšana bija kategoriska nepieciešamība. Koordinācijas trūkums valsts uzraudzības iestāžu starpā palielināja nākotnes risku finanšu iestādēm ciest neveiksmi. Izveidojot trīs jaunas Eiropas iestādes, kas atbildīgas par uzraudzību, kā darbojas bankas, finanšu tirgi un apdrošināšanas un pensiju uzņēmumi, mēs esam izstrādājuši visaptverošu pamatstruktūru finanšu uzraudzībai. Tādējādi Eiropas Banku iestāde regulēs bankas standartizētā un koordinētā veidā. Apveltīta ar piespiešanas varu, šī iestāde teiks galīgo vārdu nesaskaņu gadījumā starp nacionālo banku regulatoriem. Finanšu iestāžu maksātspējas nodrošināšana un finanšu tirgu un produktu pārredzamības palielināšana arī garantēs labāku aizsardzību ieguldītājiem, uzņēmumiem, noguldītājiem un patērētājiem. Tāpēc šis jaunais rīks nebūs dažu finanšu ekspertu privilēģija, bet darbosies īsti un patiesi visu labā.

Ziņojums: Ramon Tremosa i Balcells (A7-0167/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas finanšu tirgus nevar ne izdzīvot, ne arī pienācīgi funkcionēt, ja ES iekšienē joprojām būs atšķirīgi finanšu uzraudzības mehānismi ES teritorijai. Es domāju, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi attīstīt jaunu finanšu struktūru, kurā ietilpst stabila uzraudzība, kas Eiropas dažādajās valstīs visur darbojas vienādā veidā. Tādējādi tiks radīts mehānisms tādu krīžu novēršanai, kāda ir pašreizējā, laikus reaģējot un dodot ieguldījumu mūsu lielo tirgu ieilgušo sistēmisko problēmu atrisināšanā. Ir vitāli svarīgi stiprināt šos mehānismus, jo bez tiem Eiropa joprojām turpinās aizpildīt lielu finanšu trūkumu, kas kavē cenu un finanšu tirgu stabilitāti, kuru mēs tik ļoti vēlamies. Tikai regulējot un uzraugot banku un finanšu sistēmas visā ES, un daloties ar datiem striktā un konfidenciālā veidā, mēs varam būt spējīgāki konkurēt un stabilāki globālajā tirgū un konsolidēt stiprāku un drošāku ekonomiku.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es vēlreiz atbalstu kompromisu, kas panākts ar Padomi par „finanšu uzraudzības” dokumentu kopumu (sk. manus skaidrojumus par P. Skinner, S. Goulard, A. Sánchez Presedo, J. M. García-Margallo y Marfil un S. Giegold ziņojumiem) un jo īpaši jautājumā par ECB nozīmi. Eiropas Centrālā banka ir apliecinājusi savu spēju efektīvi un saprātīgi rīkoties saistībā ar finanšu krīzi. Tai jāatrodas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas centrā, jo pēdējās uzticamība un efektivitāte ir apdraudēta.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Centrālā banka (ECB) līdz šim ir parādījusi, ka tā zina, kā labi veikt savu darbu. Cīņa pret inflāciju Frankfurtē tika uztverta nopietni, un, kopš eiro ir nācis apgrozībā, cenu sistemātiska palielināšanās virs noteiktā mērķa nekad nav tikusi reģistrēta.

Par to visu jāpateicas ECB tehnisko darbinieku augstajam profesionālismam, kā arī pastāvīgajām domu apmaiņām ar finanšu pasauli un akadēmiskajām aprindām, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzības politiku un pārliecību par pastāvīgu aktuālā stāvokļa apzināšanos. Turklāt reputācija, ko ieguvis Eirotornis, daļēji pateicoties iespaidīgajam Bundesbank mantojumam, nozīmēja, ka krīzes mērogu Eiropā varēja aptvert un varēja redzēt dažas pazīmes, kurām iestājoties, nevienam vēl līdz šim nav bijis pilnvarojuma rīkoties.

Eiropas Centrālā banka tāpēc ir vislabākais kandidāts, lai uzņemtos galveno lomu jaunajā Eiropas uzraudzības sistēmā. Nelolojot pārāk lielas cerības, mēs noteikti varam gaidīt teicamu darbu no organizācijas, kura līdz šim ir parādījusi savas prasmes, kompetenci un zināšanas.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo es domāju, ka finanšu uzraudzībai ir vajadzīga Eiropas dimensija. Tomēr mēs nevaram būt naivi savās cerībās. Jauna finanšu struktūra nedos mums iespēju pilnībā izvairīties no ekonomikas un finanšu krīzēm. No otras puses, Eiropas Savienībai būs legāls pamats ātrākas intervences atbalstīšanai. Eiropas Centrālā banka ir iestāde, kas ar savu tūlītējo, efektīvo darbību ir pierādījusi savu vērtīgumu ekonomikas krīzes laikā. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka tikko radītā iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, nonāk ECB pārziņā. Tomēr es izsaku nožēlu par lēmumu nepiešķirt ESRK pilnvaras noteikt sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ierosinātā finanšu uzraudzības un regulējuma struktūra, par ko pašreiz notiek diskusija Savienībā, nevarēs darboties efektīvi, ja uzraudzība joprojām būs saskaldīta valsts līmenī. Pamatojoties uz šo principu, es balsoju par šo ziņojumu. Skaidrs, ka izvairīties no turpmākām krīzēm nebūs iespējams. Tomēr ir iespējams mīkstināt krīžu sociālo un ekonomisko ietekmi uz Savienību, attīstot precīzāk pieskaņotus mikrouzraudzības un makrouzraudzības mehānismus. Tāpēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai kā makrouzraudzības veicējai būs izšķirošs pienākums. Tomēr, lai gan tā nevar noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, nav mazsvarīgi, ka tās darbības ticamību nodrošina arī Eiropas Centrālās bankas prestižs un labā reputācija.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Kā man daudzkārt ir bijusi iespēja teikt, Eiropas uzraudzības iestāžu esamība mani personiski nebiedē. Es uzskatu, ka to eksistence ir svarīga un tām jāspēj pildīt savus mandātus neatkarīgi un kompetenti, stiprinot tirgu un to dalībnieku uzticību. Eiropai steidzami jāattīsta specializētas jaudas makrouzraudzības veikšanai, lai konstatētu sistēmisku risku — citiem vārdiem sakot, konstatētu riskus finanšu stabilitātei Eiropas līmenī — un, ja vajadzīgs, celtu trauksmi un nodrošinātu situācijas pārraudzību.

Tomēr uzraudzības struktūra, ko mēs pašlaik pieņemam, un jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas nebūs spējīga noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, lielā mērā balstās uz Eiropas Centrālo banku, kas spēj veikt savas darbības un pildīt tai noteiktos uzdevumus. Es uzskatu, ka ECB prestižs un reputācija būs jaunās ESRK pievienotā vērtība.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Vajadzība nodrošināt nosacījumus stingrākai un efektīvākai Eiropas finanšu tirgu uzraudzībai ir radusies Parlamenta stingras apņēmības dēļ, kas kļuvusi uzskatāmāka un augstāk novērtēta, pašreizējai ekonomikas un finanšu krīzei vēršoties plašumā. Nacionāla līmeņa uzraudzības sistēma, kas balstās uz katras dalībvalsts savrupo skatījumu, ir izrādījusies arvien mazāk iedarbīga un uzticību neviesoša, ņemot vērā finanšu tirgu globālo pārklājumu, kuri arī arvien vairāk savstarpēji integrējas savas attīstības gaitā. Tāpēc es atbalstu šo Parlamenta normatīvās rezolūcijas priekšlikumu. Atbilstīgi aprīkotai ar tehnisku atbalstu un izmantojot Eiropas Centrālās bankas jaudu un resursus, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, bez šaubām, būs izšķirīga nozīme, kas ļaus Eiropas Savienībai rīkoties agrāk un straujāk, analizējot informāciju par sistēmas tendencēm un identificējot iespējamos riskus. Tas būs izšķirīgi, lai novērstu jaunas krīzes vai, ja tās būs nenovēršamas, mazinātu negatīvo ietekmi un ātri atrastu veidus, kā mainīt tendences virzienu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Lai gan mēģinājums izveidot iestādi sistēmisko risku uzraudzībai var šķist konsekvents, mazāk konsekventi ir to pakļaut Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībai. Šāda veida iestādei patiešām vajadzētu būt starpvalstu iestādei. Tas nekādā veidā nav atrodams šajā priekšlikumā. Iestāde, kuru vada ECB prezidents, kas akli seko eiroliberālai doktrīnai privāto operatoru labā, nekad neierosinās neko, kas ir pretējs viņu interesēm. Es balsoju pret šo ziņojumu, kas atbalsta ECB kontroli pār Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vajadzība reaģēt uz finanšu krīzi nākotnē un jaunie makro un mikro uzraudzības modeļi ir likuši radīt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu. Tomēr tikai Eiropas Centrālās bankas (ECB) prestižs padarīs šo jauno sistēmu efektīvu, jo jaunā ESRK nevarēs noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, un tās brīdinājumam nebūs saistoša spēka. Šai jaunajai uzraudzības struktūrai, ko koordinēs un pārvaldīs ECB, būs uzdevums prognozēt nākamās krīzes scenārijus, lai varētu veikt preventīvus pasākumus un bloķēt jaunu krīžu izcelšanos. Būs arī jānodrošina, lai, izraugoties augstākās vadības pienākumu izpildītājus visā sistēmā, tiktu ievēroti reālo spēju un nopelnu kritēriji, nevis politiski ērtā varas dalīšana dalībvalstu starpā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) ES rada pamatshēmu finanšu stabilitātes sargāšanai. Lai novērstu jaunu un nopietnu finanšu krīžu risku, Eiropai vajadzīga iestāžu pamatshēma, kuras nodarbojas ar sistēmā svarīgu finanšu iestāžu maksātnespēju.

Tiks radīta jauna makrouzraudzības īstenošanas iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), un jauna mikrouzraudzības īstenošanas iestāde, Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma. To efektivitāti garantēs ECB autoritāte, jo jaunā ESRK nevarēs noteikt pasākumus vai sankcijas dalībvalstīm vai finanšu iestādēm, un tās ieteikumi nebūs saistoši. Tādējādi to efektivitāte ir atkarīga no ECB ievērojamās reputācijas un tās personāla vispāratzītās profesionalitātes.

Uzraudzības struktūras galvenais mērķis ir novērst tādu dramatisku situāciju kā, piemēram, krīze, kuru mēs pašlaik izjūtam, rašanos turpmāk, kā arī garantēt finanšu stabilitāti. Jaunās finanšu tirgus regulēšanas un uzraudzības politikas panākumu pamatā būs tieši savstarpējā saistība starp mikrouzraudzību un makrouzraudzību. Tādā veidā ESRK sekretariātam būs svarīga loma efektīvas, ātras attiecīgo datu apmaiņas garantēšanā.

Ziņojums: Sven Giegold (A7-0169/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam vienmēr ir bijusi galvenā un centrālā nozīme vienota finanšu pakalpojumu tirgus veidošanā, aktīvi veicinot saskaņošanu, pārredzamību un konkurenci, lai nodrošinātu lielāku un labāk pielāgotu aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga visvairāk, piemēram, nelieliem ieguldītājiem un patērētājiem. Mēs jau regulāri esam prasījuši šādu nosacījumu radīšanu un norādījuši uz trūkumiem finanšu tirgus uzraudzībā. Tāpēc es mudinu Eiropas Komisiju izpētīt vislabāko veidu, kā virzīties pretī integrētākai uzraudzības struktūrai līdztekus daudz spēcīgāka, integrētāka vienotā finanšu pakalpojumu tirgus veidošanas smalkajam procesam. Es ceru, ka ar šo procesu mēs palīdzēsim radīt Savienības iestādi, kas nodrošinās iedarbīgu vadību stabila Eiropas saskaņošanas procesa veicināšanai, un ka tā būs paraugs pasaulei.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ir daļa no finanšu uzraudzības pasākumu kopuma. Šis pasākumu kopums izveido trīs Eiropas iestādes finanšu nozares konkrētu jomu — banku, apdrošināšanas un finanšu tirgu — pārlūkošanai. Tāpat kā attiecībā uz P. Skinner un J. M. García-Margallo y Marfil ziņojumiem par pārējām divām uzraudzības iestādēm, es pilnībā atbalstīju šo ziņojumu un visu finanšu uzraudzības dokumentu kopumu, jo tas, manuprāt, ir uzskatāms par lielu un, galvenais, ļoti vajadzīgu virzību uz priekšu (sk. balsojuma skaidrojumu par P. Skinner ziņojumu).

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošana ir daļa no ES stratēģijas, kuras nolūks ir stiprināt Eiropas tirgus uzraudzības izpildītāja lomu, lai novērstu situācijas, kas noved pie tādiem sistēmiskiem riskiem, kādi kopš 2008. gada septembra ir izsaukuši finanšu tirgu un ekonomikas satricinājumus gandrīz katrā valstī. Tomēr jaunais šajā iestādē nav raksturīgs ar to, ka tā saņems centralizētas uzraudzības pilnvaras, jo attiecībā uz šo mēs varam iekļaut visas pārējās iestādes, kas veido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, bet gan ar to, ka Eiropas iestādei pirmoreiz tiek uzlikta tieša atbildība par dalībnieku uzraudzību tirgū, kas paredz arī iesaistīšanos sertifikātu piešķiršanā, izmeklēšanu veikšanā un sankciju noteikšanā.

Tas notiek laikā, kad iepriekšējā uzraudzības sistēma aprobežojās ar vienkāršu regulēšanu un priekšlikumu izstrādi, kuri pēc tam tika nosūtīti attiecīgajām dalībvalstu iestādēm. Es vēlos no sirds izteikt gan atzinību, gan interesi par šo pasākumu, un es gribu drīz redzēt, kā tiks īstenoti direktīvas noteikumi un kas mainīsies līdz ar šīs aģentūras izveidošanu (citiem vārdiem sakot, direktīva par kredītreitinga aģentūrām, kuru galvenie dalībnieki ir ne tikai ārkārtīgi svarīgi, bet arī lieli globālo pakalpojumu sniedzēji).

  David Casa (PPE), rakstiski. – Šī jaunā EUI tagad būs daļa no Eiropas uzraudzības struktūras finanšu uzraudzībai. Precīzāk, tā būs atbildīga par mikrouzraudzības veikšanu konkrētām iestādēm. EVTI uzņemsies īpaši svarīgu pienākumu kredītreitinga aģentūru regulēšanā un uzraudzībā. Es esmu ļoti gandarīts par to, ko šajā sakarībā ir sasniegusi ECON komiteja. Es nobalsoju par referenta izstrādāto ziņojuma projektu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai gan pašreizējā notikumu attīstība nav samērīga ar solījumiem, kas tika doti 2009. gadā G 20 augstā līmeņa sanāksmēs, kad Eiropas vadītāji pauda savu apņēmību panākt efektīvu un stingru regulējumu finanšu produktiem un iestādēm. Tomēr šis tiesību aktu kopums neaizvieto ekonomikas pārvaldības trūkumu. Bez fiskālas saskaņošanas, bez kopējas rūpniecības politikas, bez spēcīgām izaugsmes un darbavietu iniciatīvām mēs nevarēsim pretoties tirgus spiedienam vai nodrošināt to, lai Eiropā saražotā bagātība tiktu taisnīgi sadalīta starp iedzīvotājiem.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošanu tādu pašu iemeslu dēļ un tāpēc, ka es to uzskatu par tikpat svarīgu kā Eiropas Banku iestādes izveidošana. Es to daru tāpēc, ka tirgu neaizsargātība pret intensīvu spekulāciju, kas šajos gados ir notikusi finanšu centros, un pret Eiropas uzņēmumu sabrukumu, kā arī tā izraisītajām sekām Eiropas iekšējā tirgus un ekonomikas dinamismā, ir pierādījusi, ka jāpastiprina Eiropas un pasaules tirgu regulēšana. To rādīja arī notikušais ar Lehman Brothers, kas atsedza Savienības vājumu globalizētā pasaulē. Es uzskatu arī, ka Eiropas Stabilitātes fonda izveide, kas ierosināta šajā ziņojumā, varētu būt iedarbīgs devums riskam visvairāk pakļauto finanšu iestāžu pārraudzīšanai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas aizstāv ES finanšu tirgu reformu, garantējot uzraudzību un izveidojot efektīvākus noteikumus labākai risku konstatācijai finanšu sistēmā. Es atbalstu šos pasākumus, jo tie izveido vienotu ES līmeņa uzraudzības iestādi pārrobežu institūcijām un Eiropas mehānismu, lai atrisinātu krīzes, kas tās ietekmē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja mēs kaut ko esam mācījušies no nesenās krīzes — neatkarīgi no savas politiskās pārliecības vai pasaules uzskata —, tad tā ir atziņa par vajadzību reformēt uzraudzības iestāžu struktūru, radot Eiropas iestādes, un, to darot, pārdomāt visu makroekonomikas un mikroekonomikas uzraudzības koncepciju.

Vienošanās, ko esam panākuši un par ko mēs šodien balsojam, satur neskaitāmus pozitīvus aspektus. Viens no tiem ir neatkarīgu Eiropas iestāžu izveide banku, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu tirgu uzraudzībai. Šīs iestādes neaizstās valsts uzraudzības iestādes, bet strādās kopā ar tām, mēģinot pildīt savu konsultatīvās uzraudzības un sistēmisko risku analīzes mandātu, lai tādējādi novērstu iespēju, ka Eiropas banku nozari un finanšu tirgus skar vēl kāda krīze, kuras apjomi līdzinātos krīzei, ko pārdzīvojam pašreiz.

Tā kā šī krīze ir smagi ietekmējusi finanšu tirgus, ir steidzami jāatjauno uzticība. Tas lielā mērā būs atkarīgs no uzraudzības iestādēm, kurām būs kompetenti un efektīvi jāpilda savas pilnvaras, lai sniegtu vajadzīgo pārliecību ieguldītājiem un uzņēmumiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Domājot par finanšu un spekulatīvo tirgu efektīvu regulēšanu un turot prātā apstākļus, kuri noveda līdz krīzei, kam bija nopietnas sekas Eiropā un attīstītajās valstīs, ir svarīgi nodrošināt iedarbīgu un efektīvu intervenci vērtspapīru darījumu līmenī atbilstoši Parlamenta un citu Eiropas iestāžu centieniem. Mērķis ir radīt strukturālu pamatu pārraudzībai, vērtēšanai, uzraudzībai un intervencei, kas ar efektīvu tiesisku regulējumu novērsīs iespēju, ka atkārtotos situācijas, kuras izsauca pašreizējo ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šajā sakarībā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būs vajadzīgs ne tikai atbilstošs juridiskas personas statuss, bet arī tiesiska, administratīva un finansiāla autonomija, lai nodrošinātu tirgu drošību un stabilitāti un darījumu pārredzamību, tādējādi izvairoties no jauniem sistēmiskiem riskiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Jaunās aģentūras palielinās pašreizējo sadarbību starp nacionālajiem regulatoriem un dos ieguldījumu saskaņotākas pieejas veidošanai attiecībā uz finanšu pakalpojumu nozares uzraudzību. Jaunās iestādes varēs nodarboties ar trūkumiem pašreizējā uzraudzības sistēmā un nodrošināt, lai vairs nerastos problēmas, kas labu laiku rodas vairākās Eiropas valstīs, Šie grozījumi Eiropas līmenī papildinās pasākumus, ko Īrijas valdība jau īstenojusi, lai pastiprinātu Īrijas finanšu pakalpojumu nozares regulējumu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Tā kā manis nebija Strasbūrā, jo pārstāvēju Eiropas Parlamentu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) parlamentārās asamblejas gada sanāksmē, kas notika Hanojā no 20. līdz 25. septembrim, es nevarēju nobalsot par finanšu uzraudzības pasākumu kopumu. Es vēlos uzsvērt, ka es to pilnībā atbalstu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par S. Giegold ziņojumu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, jo Eiropas Savienībai steidzami jāapgādā sevi ar rīkiem finanšu tirgu uzraudzīšanai, lai izvairītos no jaunām finanšu un ekonomikas krīzēm. Šīs, kā arī pārējo šajā uzraudzības pasākumu kopumā radīto iestāžu izveidošana ļauj mums pāriet no vienkāršas valsts iestāžu koordinēšanas, kuru intereses dažreiz ievērojami atšķiras, pie īstām Eiropas iestādēm. Tādā veidā kopš šā brīža turpmāk kredītreitinga aģentūras, kas lielā mērā ir atbildīgas par finanšu krīzes izraisīšanu, būs savā darbībā pakļautas tiešai Eiropas uzraudzībai. Tas nenoliedzami ir solis pareizajā virzienā, lai gan vēl tāls ceļš ejams.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izveidošana kā daļa no Komisijas priekšlikumiem, kas sekoja J. Larosière ziņojumam 2009. gada februārī, ir jāpieņem. Minētā iestāde ievērojami pastiprinās finanšu nozares uzraudzību Eiropā. EVTI izdos lēmumus, kas tieši piemērojami finanšu iestādēm, un cels trauksmi Komisijā attiecībā uz bīstamiem produktiem vai tirgus darījumiem. Turklāt EVTI būs galvenā, kas identificēs sistēmiskus riskus un krīzes gadījumā piedalīsies to atrisināšanā. Turklāt ārkārtas situācijas gadījumā EVTI var savu pilnvaru robežās pieņemt lēmumu ar vienkāršu vairākumu, kas uzliek par pienākumu valsts uzraudzības iestādēm veikt noteiktus pasākumus. Šiem pasākumiem jābūt ieguldījumam stabilitātē un finanšu tirgu kārtīgā darbībā.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Mans balsojums ir pozitīvs tāpēc, ka esmu apmierināts ar vienošanos, kas panākta ar Eiropas Padomi. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveidošana ir ļoti svarīgs Eiropas Parlamenta panākums, kurš izmantoja savu ekspertīzi, lai uzlabotu regulas kvalitāti, un tas ir panākums, ar ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa sevišķi lepojas.

Faktiski mēs vienmēr esam cīnījušies par lielo regulatīvo plaisu novēršanu šajā jautājumā un uzraudzības sistēmas trausluma labošanu. Bija ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas integrāciju ar Eiropas uzraudzības iestādēm, kā arī lielāku mandātu piešķiršanu jaunajām iestādēm. Tas dos svarīgu ieguldījumu, lai šiem instrumentiem tiktu piešķirta pienācīgā Eiropas dimensija.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze skaidri parādīja finanšu uzraudzības vājumu gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem ir bijusi nacionāla pieeja, un tie nav pielāgoti globalizācijai, kas risinās finanšu sistēmas iekšienē, kad dažādas finanšu grupas veic savus darījumus pāri robežām ar visiem no tā izrietošajiem sistēmiskajiem riskiem. Tāpēc nav bijusi nekāda sadarbība, koordinācija vai konsekvence ES tiesību aktu piemērošanā. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, nodrošinot augstu uzraudzības un uzraudzības regulējuma līmeni un aizsargājot noguldītājus, ieguldītājus un visus labuma guvējus. Tāpēc ir izšķirīgi svarīgi sargāt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un vienmērīgu darbību, saglabāt publisko finanšu stabilitāti un ilgtspējību un stiprināt starptautisku koordināciju un sadarbību uzraudzības jomā. Eiropas Finanšu tirgu iestādes izveidošana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic daudzi citi pasākumi, lai novērstu nesenajā pagātnē pieļauto īsti amorālo situāciju atkārtošanos, kuras ir sagrāvušas ekonomiku, akcionārus, noguldītājus, nodokļu maksātājus un sistēmas ticamību.

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – (LV) ES nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Savienība ir nonākusi krīzes situācijā lielā mērā tāpēc, ka netika īstenota pietiekoša vērtspapīru, banku resursu un pensiju fondu uzraudzība. Mums ir nepieciešams ne tikai īstenot finanšu tirgus uzraudzību un konstatēt riskus, bet arī izveidot mehānismu finanšu spekulāciju un viltotu finanšu atskaišu novēršanai.

Tikai tad Eiropas Savienība varēs savlaicīgi reaģēt uz situāciju atsevišķās valstīs, te es domāju par Latviju, Grieķiju, Ungāriju, kur situācija bija tuva defoltam. Tāpat ir nepieciešams noteikt to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri ES līmenī sniedza nepatiesu informāciju, slēpa atsevišķu ES valstu īsto iekšējo stāvokli.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kad darbojas pārrobežu tirgi, tīri nacionāls uzraudzības veids šiem uzņēmumiem ir nepiemērots, kā to parāda pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr ir jāuzskata par pozitīvu tas, ka situācijā, kad radušās nopietnas budžeta problēmas, dalībvalstis ir saglabājušas pietiekami daudz spēka, lai pieņemtu galīgos lēmumus. Tomēr šis ziņojums iet pārāk tālu Eiropas ekonomikas pārvaldības virzienā, un tāpēc es balsojumā atturējos.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es atturējos. No vienas puses raugoties, makrouzraudzības un konsultatīva mikrouzraudzības sistēma ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad uzraudzība ir saskaldīta pa dažādām valstīm. Tomēr tiesību akta projekts par Eiropas uzraudzības iestādēm nerunā par to, kā rīkoties ar finanšu uzņēmumiem, kas ir jau tik lieli un daudzveidīgi, ka Savienība nevar ļaut tiem ciest neveiksmi, ņemot vērā sistēmisko risku, ko tie šodien rada. Šajā dokumentā ir jāpasaka pavisam skaidri, ka tādi uzņēmumi ir sadalāmi un tās uzņēmumu daļas, kas darbojas ar nepārredzamiem finanšu produktiem, ir slēdzamas.

Turklāt dokuments nepievēršas pietiekami stingri vērtēšanas aģentūru problēmai. Parlamentam bija jācenšas pēc lielākas skaidrības, nosakot, ka valsts parāda cenu nevar noteikt vērtēšanas oligarhija, kas pati sevi klasificē kā „tirgu”.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par rezolūciju, jo es piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Iestādei jāstrādā, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbības, izmantojot, citu starpā, augsta līmeņa efektīvu un konsekventu regulējumu un uzraudzību, ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un finanšu iestāžu daudzveidīgo raksturu.

Ziņojumi: Peter Skinner (A7-0170/2010), Sylvie Goulard (A7-0168/2010), Antolín Sánchez Presedo (A7-0163/2010), José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0166/2010), Ramon Tremosa i Balcells (A7-0167/2010) un Sven Giegold (A7-0169/2010)

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Parlaments šodien pieņēma tiesību aktu, ar kuru izveido jaunas ES finanšu uzraudzības iestādes (bankām, apdrošināšanai, pensijām, vērtspapīriem un tirgiem) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). Šīsdienas balsojums ne tikai izveido ES līmeņa finanšu uzraudzību, bet arī iezīmē pagrieziena punktu jaunas ES finanšu struktūras radīšanā un Eiropas finanšu tirgu stingrākā regulējumā. Visas Eiropas regula ir vienīgā drošā atbilde uz finanšu problēmām, kas mūs skar, un uz vajadzību novērst atgriešanos finanšu haosā. Tas uzsver ES būtisko nozīmi, kad galvu atkal slien nacionalizācijas idejas. Uzraudzības iestādes būs svarīgākas, nekā sākotnēji paredzēts, un tām būs asāki zobi, pateicoties ES Parlamenta neatlaidībai.

Plaša politiskā spektra EP deputātu apvienība strādāja, lai nodrošinātu, ka šīm iestādēm tiek dotas reālas pilnvaras, pretstatā dažu dalībvalstu opozīcijai, kas atteicās atzīt finanšu krīzē gūtās mācības. Diemžēl šķiet, ka Parlamentam būs jāturpina cīnīties, lai nodrošinātu jaunajām iestādēm iespēju veikt būtisku uzraudzību. Tas nozīmē, ka jānodrošina, lai jaunajās iestādēs būtu pietiekami liels personāls un lai tām būtu tiešas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz tirgus infrastruktūru (piemēram, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem). Ar šādu nodomu Zaļie jau strādā ar pārējām galvenajām politiskajām grupām.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Galīgais balsojums par finanšu pasākumu kopumu iezīmēja noslēgumu sarunām ar Parlamentu par Eiropas obligāto regulējumu finanšu jomā. Es nobalsoju pret šo finanšu dokumentu kopumu, jo piedāvātās atbildes nebija piemērotas pašreizējai krīzei un vēl mazāk spētu novērst nākamās krīzes.

Ar to, ka izveido jaunas iestādes, kas regulē finanšu nozari, nav pietiekami, īpaši tad, ja šīs iestādes parāda nopietnus trūkumus. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ģenerālpadomes sastāvs, kurā ir pārstāvji tikai no Eiropas Centrālās bankas (ECB), Komisijas un valstu centrālajām bankām, runā pats par sevi.

Eiropas Parlamenta pieņemtie pasākumi labākajā gadījumā ir pirmā pakāpe ceļā uz pienācīgas kontroles sistēmas izveidi finanšu iestādēm.

Ir laiks pagriezt seju pret realitāti un redzēt ļoti reālo sociālo kaitējumu, ko radījis tā sauktais ekonomiskais un finansiālais reālisms. Ierosinātie risinājumi nav samērojami ar krīzi, un tiem vispār nav nekādas nozīmes.

Ziņojums: Marielle Gallo (A7-0175/2010)

  Damien Abad (PPE) , rakstiski. – (FR) Ziņojums spilgti parāda negatīvo ietekmi, ko viltošana un intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi tiešsaistē rada radošajā sfērā kopumā, uz darbavietām un Eiropas ekonomiku kopumā. Es esmu pārliecināts, ka intelektuālā īpašuma turpmākas aizsargāšanas nolūkā ir jāpadara pievilcīgāks legālas tiešsaistes saturs. Turklāt es, būdams Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas loceklis, uzskatu, ka ir būtiski likt patērētājiem apzināties riskus, ko preču viltojumi rada gan veselībai, gan drošībai. Tieši tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu, un es joprojām uzskatu, ka ar izpratnes veicināšanas kampaņām, īpaši vēršoties pie jauniešiem, jāpieliek pūles cīņā pret viltošanu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū. Tas ir patstāvīgs ziņojums, proti, tas nav normatīvs, tas izvēlas pieeju, kas, manuprāt, ir līdzsvarota. Pēc manām domām, problēma šajā lietā ir šāda: no vienas puses, mums vajadzīgas intelektuālā īpašuma tiesības, jo tās garantē dinamisku un plaukstošu radošumu un inovāciju, taču, no otras puses, mums jāattīsta legāli pakalpojumi, kas ļauj pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku viegli piekļūt radošam saturam tiešsaistē. Es tagad gaidu, ka Eiropas Komisija piedāvās veidnes, kas apvienos šīs divas prasības, proti, autortiesību aizsardzību, vienlaikus garantējot plašu piekļuvi radošajam saturam. Es, tāpat kā referente, domāju, ka jāveic pētījumi, lai izvērtētu attīstību un iespējamos uzlabojumus digitālajā tirgū Eiropā, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm un Eiropas Parlamentam arī turpmāk iesaistoties.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. - (LT) Es nobalsoju par šo rezolūciju. Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi rada patiesu apdraudējumu mūsu ekonomikai un sabiedrībai, jo inovācija un radošums dod ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai. IĪT pārkāpumi tiešsaistē ir parādība, kas sasniegusi satraucošus apjomus, īpaši attiecībā uz radošā satura nozarēm, un pašreizējais tiesiskais pamats nespēj piedāvāt tiesību turētājiem internetā efektīvu aizsardzību, kas vienlaikus garantētu līdzsvaru starp visu iesaistīto, tostarp patērētāju, interesēm. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot Novērošanas centru, kas varētu kļūt par instrumentu datu un informācijas iegūšanai un apmaiņai par jebkādiem IĪT pārkāpumiem, palīdzēt mums atklāt patieso IĪT pārkāpumu apjomu tiešsaistē un veikt vajadzīgos pasākumus ES līmenī, lai izskaustu viltošanu un citus IĪT pārkāpumus tiešsaistē.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos paust atzinību par Juridiskās komitejas centieniem un referentes veikto darbu, kas noslēdzies ar šā ziņojuma pieņemšanu.

Lai gan pēc formas tā nav normatīva rezolūcija, Parlaments dod Komisijai vēstījumu, ka mākslinieki ir jāaizsargā, jo īpaši nacionālie mākslinieki, kas ir visvairāk pakļauti izzušanas riskam interneta pirātisma dēļ.

Turpmāk tiek pievienots Rumānijas mākslinieku saraksts, kuri vēlas, lai šis ziņojums tiktu pieņemts: TAXI, MORANDI, Elena Gheorghe, George Nicolescu, Florin Chilian, Cleopatra Strătan and Pavel Strătan, NICO, PROCONSUL, CLASS, Claudia Cream, HI-Q, VOLTAJ, Cristina Rus, DIRECŢIA 5, SMILEY, HARA, SIMPLU, SISTEM, Ştefan Hruşcă, Delia Matache, DJ PROJECT, Laurenţiu Duţă, Mihai Mărgineanu, DEEPCENTRAL, Cătălin Josan, XONIA, Z.O.B., PLANET MOLDOVA, KEO, NEXTEK, Andreea Bălan, Deepside Deejays, Aisa & DJ Yaang, Liviu Hodor, Arsenium, Andreea Bănică, BUG MAFIA, Leya, Sasha Lopez, Celia, David Deejay, GeoDaSilva, Giulia Anghelescu, SUNRISE INC, IMPACT, Alina Crişan, DJ LAYLA DYA, DJ Sava, No 7, Lili Sandu, Lavinia, Guess Who, Grasu XXL, Nelu Strătan, PARAZIŢII.

Es priecājos, ka varēju ar savu pieticīgo devumu veicināt līdzsvarota ziņojuma panākumus gan nostājās, kas tika pieņemtas Juridiskajā komitejā, gan Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada draudus ne tikai patērētāju veselībai un drošībai, bet arī visiem rūpniecības sektoriem, īpaši radošajās un inovatīvajās nozarēs.

Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu piemēroti šajā rezolūcijā minētie pasākumi, īpaši uzņēmumiem sniegtais atbalsts un apmācība, kā iegūt patentus un kā cīnīties pret izstrādājumu viltošanu, kā arī publikas izpratnes veicināšanas kampaņas Eiropas, valsts un vietējā līmenī par viltošanas un pirātisma negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. Es piekrītu arī vajadzībai organizēt vairāk kampaņu publikas izpratnes veicināšanai, kuru mērķauditorija būtu jaunie Eiropas patērētāji.

Es vēlos uzsvērt arī to, cik svarīgi ir ieviest labāk pielāgotus maksāšanas veidus, lai veicinātu satura legālu iegādāšanos, tā palielinot legālu elektronisko pārskaitījumu apjomu Eiropas Savienībā.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo M. Gallo, pielīdzinādama nekomerciālos nolūkos veiktu datņu apmaiņu viltošanai un zādzībai, kopā ar Eiropas labējiem mudina miljoniem interneta lietotāju, kas klausās mūziku un skatās filmas, pārkāpt likumu. Tā mākslinieki tiek pretnostatīti savai publikai bez nekādas garantijas, ka samaksa pieaugs. Pretēji tam, ko Eiropas labējie gribētu likt mums noticēt, viņi neaizstāv māksliniekus, bet gan lielas korporācijas ar savu laiku pārdzīvojušu ekonomikas modeli. Ziņojums nav nekas cits kā Francijas valdības politikas turpinājums, kurai vairāk rūp lielo ierakstu kompāniju un izklaides šovu pasaules intereses nekā pilsoņu pamatbrīvības. Šāda attieksme nespēj pacelties līdz radošā darba problēmām digitālā laikmetā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas ražošanas sistēmas struktūra un tās priekšrocības starptautiskajā konkurencē ir cieši saistītas ar inovāciju un, plašākā izpratnē, ar cilvēkkapitālu. Pētniecība un jaunu risinājumu vai jaunu procesu attīstīšana problēmu risināšanai veido pamatu Eiropas dalībvalstu labklājībai un izaugsmei nākamajās desmitgadēs.

To noteikti nenodrošinās izejmateriāli vai darbaspēka zemās izmaksas, ko ES pašlaik izdodas iekļaut bagātībā, bet to nodrošinās ideju radīšana, pakalpojumu sniedzēju apmācīšana un spēja piedāvāt jaunas idejas, kas noderīgas tirgum. Tāpēc, domājot par mūsu pastāvīgo klātbūtni starptautiskajā arēnā, pamatprasība ir stimulēt intelektuālā īpašuma radīšanu ar taisnīgiem ieņēmumiem, ko nodrošina ekskluzīvas pagaidu lietošanas tiesības. Šis ziņojums īpaši pamatoti kritizē viltošanu un pirātismu, ierosinot pasākumus šo divu ļaunumu apkarošanai. Tajā pašā laikā es esmu par ad hoc pasākumu pieņemšanu internetam un kultūras nozarei, lai izvairītos no masveida parādībām, kas ir grūti apkarojamas, un vienlaikus veicinot pozitīvu izturēšanos.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Pirātisms internetā patiešām ir sasniedzis biedējošus apmērus, ietekmējot intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr es nobalsoju pret šo priekšlikumu rezolūcijai, jo tas negarantē visu iesaistīto pušu interešu līdzsvaru, radot risku, ka cietīs patērētāju tiesības. Ir risks, ka tiks uzspiesta cenzūra jomai, kas ir ieguvusi milzīgu nozīmi cilvēku dzīvē tieši izteiksmes brīvības dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga taisnīgāka, nevis vienkārši vienpusīga pieeja šim jautājumam. To apzinoties, es domāju, ka vairāk uzmanības jāpievērš Eiropas patērētāju iespējām materiālu legāli nopirkt tiešsaistē, nevis to nelegāli lejupielādēt.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Balsojot par Gallo kundzes ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, ir tikušas saskaņotas divas savstarpēji papildinošas tiesības. Vienas ir radītā izstrādājuma autora un/vai redaktora sevišķās intelektuālā īpašuma tiesības, un otras ir paša izstrādājuma lietotāju daudz vispārīgākās tiesības uz zināšanām.

Eiropas Savienība nevar būt tikai iekšējais tirgus, kurā uzņēmumi darbojas un aizsargā preces un pakalpojumus, ko tie sniedz, bet tā ir arī kopējas pilsonības un brīvības telpa, kurā pilsoņi var izteikties paši un informēt cits citu. Pakļaujot visu privātām interesēm, radot pārmērīgus, nepamatotus un netaisnīgus ierobežojumus brīvai intelekta radīto darbu izplatīšanai, varētu nevēlami kompromitēt kopējo telpu, kurā domu izteiksmei piemīt sabiedriska labuma nozīme.

Tāpēc ir svarīgi, lai intelektuālie darbi tiktu aizsargāti, bet tikpat svarīgi ir, lai to aizsargāšanas metodes nebūtu pārmērīgas, lai padarītu tos pilnībā pieejamus tik viegli un ātri, cik praktiski iespējams, visai kopienai, sākot ar interneta kopienu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Lielākajai daļai cilvēku termins „īpašums” vienmēr asociējas ar materiālām vērtībām. Pārāk bieži tomēr aizmirst, ka arī intelektuālā darbība rada īpašuma tiesības, tas ir, autortiesības. Tādējādi māksliniekiem, rakstniekiem, komponistiem, autoriem un visa veida radītājiem jābūt leģitīmai iespējai saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, tajā pašā laikā patērētājiem jābūt pieejamam legālam un daudveidīgam satura klāstam internetā. Gallo kundzes ziņojums, kas nodots balsošanai šodien, trešdien, 22. septembrī, skaidri parāda: tiešsaistes pirātisms, pret kuru intelektuālā īpašuma turētāji izrādās bezspēcīgi, kļūst par izplatītu parādību. Tāpēc ir vajadzīga literatūras un mākslas darbu autortiesību aizsardzības sistēma, kas ņem vērā lietotāju tiesības un pienākumus, pamatbrīvības un kas rosina ieviest inovācijas juridiskās skaidrības pamatnostādnēs tiklab patērētāju, kā arī tiesību turētāju labā. Tāpēc es esmu par dokumentu, kas tika nodots balsošanai šajā pēcpusdienā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Francijā, tāpat kā Eiropā, radošais darbs, pētniecība un inovācija gaida. Skaidrība un uzticība jāatgūst visām ieinteresētajām pusēm. Tieši tāpēc jautājums par intelektuālā īpašuma tiesībām ir pamatots. Tāpēc mēs ar savu balsojumu esam devuši savu ieguldījumu cīņā pret viltojumiem (īpaši zāļu), par jauniešu izpratnes vairošanu intelektuālā īpašuma jautājumos un atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). No otras puses, mēs galu galā nobalsojām pret M. Gallo ziņojumu, lai vēlreiz apstiprinātu atšķirību starp datņu apmaiņu interneta lietotāju starpā privātiem mērķiem un viltojumiem, ko izdod peļņas gūšanas tīkli.

Mēs izsakām nožēlu, ka pieņemtais ziņojums nepiekrīt mūsu nostājām, kuras tika spēcīgi aizstāvētas Parlamentā un Francijā (telekomunikāciju pasākumu kopums un Hadopi likums), kas pieprasīja tiesas nolēmumu pirms jebkādu sankciju noteikšanas interneta lietotājiem. Attiecībā uz šo minēto ļoti jutīgo jautājumu ieinteresētajām pusēm, neskarot tehnoloģiskus pasākumus, jāatrod objektīvi priekšlikumi, kas reāli spēj nodrošināt pamatbrīvības, skaidri apliecinot īpašuma tiesību ievērošanu un vienkāršojot radošo darbu.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju pret šo rezolūciju, jo es domāju, ka Gallo kundzes ziņojums negarantē neitralitātes principu un personas datu aizsardzību. Tas nesaskata nekādu atšķirību arī starp datņu pārsūtīšanu komerciālos un privātos nolūkos. Komisijai, radot tiesisko pamatshēmu sodiem, kādi nosakāmi par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma nopietnība un radītā sociāli ekonomiskā ietekme. Saistībā ar šo, manuprāt, ir nepieņemami, ka nopietni pārkāpumi ar lielu iespējamu iedarbību uz indivīda veselību un integritāti tiek iekļauti tādā pašā soda naudas kategorijā kā pārkāpumi ar ierobežotām ekonomiskajām sekām, kā arī pirātisms attiecībā uz tiešsaistes saziņas līdzekļu produktiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo nedomāju, ka tajā ir atrasts pareizais līdzsvars starp mākslinieku tiesību ievērošanu, viltošanas un pirātisma izskaušanu un brīvību piekļūt internetam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mākslas, zinātnes, rūpniecības un kultūras jaunrade pelna aizsardzību, un tieši tādēļ ir starptautiski atzītas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT). Tās garantē jaunradītā darba vai izgudrojuma integritāti un sargā no viltošanas un pirātisma. Tomēr mūsdienu tehnoloģijas iespējas, īpaši internets, ir padarījušas pirātismu un viltošanu vieglāku un pieejamāku.

Mēs visi zinām, cik viegli var veikt nelegālas lejupielādes vai nopirkt preču viltojumus tiešsaistē un kā šāda rīcība ietekmē it īpaši radošās nozares. Es piekrītu referentei, kad viņa piemin vajadzību mācīt patērētājus ievērot IĪT un nepieņemt viltojumus un pirātismu, lai cik viegli un vienkārši tas viņiem neliktos.

Es uzskatu arī, ka būtu ļoti svarīgi radīt digitālu iekšējo tirgu, lai padarītu tiešsaistes saturu legāli pieejamu kā veidu cīņai ar interneta pirātismu. Tie ir aktīvi un pozitīvi pasākumi cīņai pret pirātismu un viltošanu un saskan ar pieeju, par kuras pieņemšanu šajā jautājumā es iestājos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir lieta, kuras labā jāmobilizējas visai Eiropas Savienībai progresīvas un taisnīgas sabiedrības un konkurētspējīgas ekonomikas attīstības labā. Ar šā ziņojuma pieņemšanu Eiropas Parlaments dod lielu ieguldījumu, aizpildot vēl joprojām esošās plaisas tiesiskajās pamatnostādnēs, lai tādā veidā mainītu uz pretējo pusi pašreizējo situāciju, kad internetā notiek bieži autortiesību pārkāpumi. Ir svarīgi radīt nosacījumus efektīvai intervencei Eiropas telpā, nodrošinot lielāku sadarbību starp dalībvalstīm un to iestādēm jautājumā par intervences kopējo pamatshēmu, īpaši attiecībā uz tirgu bez robežām, kāds ir internets. Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centram jākļūst par izšķirošu spēku pastāvīgā efektivitātes uzlabošanas darbā, cīnoties pret autortiesību pārkāpumiem starptautiskajā tirgū.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir vairākas pretrunas. Lai gan. no vienas puses, tajā ir aspekti, kas pelnījuši pilnīgu mūsu atbalstu, īpaši autortiesību aizstāvēšana, pat apgalvojot, ka radošas darbības rosināšana un kultūras nozaru veicināšana netiek īstenota pretēji radošo darbinieku interesēm, no otras puses, tas skar patentu jomu un ACTA (Viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīgumu), neņemot vērā dažādo nozaru īpatnības. Tieši tāpēc mēs galu galā atturējāmies.

Ar to mēs gribam parādīt, ka mēs atzīstam: autortiesībās ir problēmas un tām vajadzīga aizsardzība dažādās jomās, tostarp internetā.

Mēs zinām, ka jācīnās pret viltošanu un pirātismu, bet mums arī jāpatur prātā atšķirības nozaru starpā, un mēs nedrīkstam jaukt autortiesības ar patentiem, īpaši attiecībā uz programmatūrām un ārstniecības zālēm.

Mēs atbalstām aicinājumu Komisijai censties atrast līdzsvaru starp dažādām ieinteresētajām pusēm, lai gan mēs neesam pārliecināti, ka tas tiks atrasts. Mēs joprojām vērīgi sekosim notikumiem, tomēr — īpaši attiecībā uz autortiesību un kultūras nozaru aizstāvēšanu tādās valstīs kā, piemēram, Portugāle, — neaizmirstot citas intereses, piemēram, sociāli mazaizsargāto grupu un tautību intereses.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Gallo kundzes ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū kopumā ietver materiālu, kas jau tika izteikts Komisijas paziņojumā, apstiprinot vajadzību aizsargāt divējādas tiesības — no vienas puses, šīs un, no otras puses, — patērētāju tiesības.

Šis ir svarīgs ziņojums galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem (kas manā reģionā ir plaši izplatīti), kuri bieži jūtas neaizsargāti pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Turklāt es atbalstu aizsardzību, kuru ziņojums cenšas piemērot privātajam lietotājam, uzskatot „kopiju privātām vajadzībām” par izņēmumu, nevis pārkāpumu, un iestājoties par patērētāju informācijas kampaņām par materiālā veidā vai internetā iegūtu ražojumu likumību (vai nelikumību). Ņemot vērā šo saturu un Gallo kundzes padarīto teicamo darbu, es balsošu par šo ziņojumu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es esmu ierosinājis grozījumu šai rezolūcijai attiecībā uz lielāku uzsvaru, kas jāliek uz svarīgajām ekonomikas nozarēm, no kurām attiecīgās kopienas ir ļoti atkarīgas. Lisabonas līguma 174. pants nosauc teritoriālo kohēziju par Eiropas Savienības jauno mērķi. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai jāveltī lielāka uzmanība to cilvēku ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kuri dzīvo kalnu teritorijās, uz mazām ārzonu salām un tālos apvidos.

Es esmu stingri pārliecināts, ka ES nekavējoties jāreaģē uz šīm vajadzībām un šajā nolūkā jāīsteno noteikti pasākumi. Īpaši jādomā par zvejniekiem, kas strādā uz maziem kuģiem tālu prom no krasta un apkārtējām salām. Maza apjoma zveja ir sevišķi svarīga attālākajiem reģioniem, kur nav citas nodarbošanās iespējas. Īrijā lielākā daļa kuģu, kas darbojas šajās teritorijās, ir mazāki par 15 metriem, un zivju veidiem, ko viņi zvejo, un nozvejas daudzumam nav svarīgas ietekmes uz kopējiem zivju krājumiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Es noteikti esmu par autortiesību aizsardzību, un es domāju, ka pašlaik viņu tiesību aizsardzība bieži ir iluzora — uz papīra —, bet tehnoloģija ļauj viegli izvairīties no tiesību aktiem, kas regulē autortiesības. Es nepiekrītu arī to interneta lietotāju kriminalizēšanai, kuri apmainās ar datnēm privātai lietošanai — es domāju, ka, tāpat kā patērētāju organizāciju gadījumā, tās ir sekas skaidras, legālas un interneta lietotājam viegli izmantojamas izvēles trūkumam. Būtu labāk, ja mēs veicinātu legālu interneta piekļuvi aizsargātam materiālam, piemēram, izmanojot vietni, kas darbojas visā ES un piedāvā tādu materiālu par brīvu vai par simbolisku samaksu, reklāmu devējiem sedzot maksājumus par licenci. Domājot radoši, mums jāpielāgo likums 21. gadsimta realitātei. Mūsu rezolūcijā, kura diemžēl tika noraidīta, mēs ierosinājām jaunus atbalstošus ekonomikas modeļus, kas pieļautu reālistisku finansēšanu, kā arī skaidrus principus ienākuma sadalei starp autoriem. Gallo kundzes ziņojums ir aizliedzošs pieejā datņu lejupielādei no interneta, nosakot par to tādus pašus sodus kā par viltotu zāļu vai automašīnu detaļu ražošanu, kas ir uzkrītoši nesamērīgi.

Ierosinātie nenormatīvie pasākumi likuma piemērošanas uzlabošanai modina manī noteiktas bažas saistībā ar pamattiesībām. Es domāju, ka, pieņemot Gallo kundzes rezolūciju, Parlaments ir devis ļoti sliktu signālu sabiedriskajai domai par to, kā tas saprot līdzsvaru starp intelektuālo īpašumu un pamattiesībām. Es ceru, ka veselais saprāts ņems virsroku, kad mēs apspriedīsim priekšlikumus konkrētiem tiesību aktiem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Skaidrs, ka intelektuālā īpašuma tiesības jāievēro. Skaidrs, ka šo tiesību pārkāpumi jāsoda, jo tie kaitē mūsu radošo cilvēku, ekonomikas un mūsu uzņēmumu interesēm. Tomēr mēs nevarējām apstiprināt Gallo kundzes ziņojumu, jo īstais mērķis, kas slēpjas aiz nedaudzajām piezīmēm par materiālo preču viltošanu, ko Komisija apkaro bez īpašas degsmes, ir lejupielāde internetā, kas diemžēl ietekmē miljoniem cilvēku.

Gallo kundze faktiski ir vēlēta pārstāve no tās partijas, kura Francijai uzspieda „Hadopi” likumu. Nekas viņas ziņojumā īstenībā nenorāda, ka pasākumi, kurus viņa stingri aizstāv, ietvers kādu tiesiskas procedūras un kompensācijas līdzekļu garantiju pret iespējamiem pārkāpumiem. Nav arī nekādas garantijas par tiesībām uz pavairošanu personiskām vajadzībām. Mēs nevaram kriminalizēt, pārraudzīt vai vainot miljoniem interneta lietotāju Eiropā tikai tāpēc, ka kultūras nozare cenšas pielāgoties jaunām tehnoloģijām un piedāvāt iedzīvotājiem iegādāšanās iespēju, ko būtu vērts nosaukt par mazumtirdzniecību.

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. – (FR) Patstāvīgais ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū tika pieņems ar 328 balsīm par, 245 pret un 81 atturējušos. Protams, Gallo kundze (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa) ieguva vairākumu, bet debates bija juceklīgas; viņa nespēja pārvarēt ne atšķirības, ne arī bruģēt ceļu kādam tiesību aktam. Turklāt es balsoju pret. Šis dokuments nepanāk pareizo līdzsvaru starp pamatbrīvību ievērošanu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšanu; tas neatbilst realitātei tehnoloģijas jomā. Lai gan ir taisnība, ka pilnīgi apmierinošas nebija arī alternatīvās rezolūcijas, ko iesniedza Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekļi, tomēr tajās nebija iekļauti kļūdaini un nepiemēroti risinājumi. Lai būtu konstruktīva, es tomēr atbalstīju dažus noteikumus, kas veicina viltošanas apkarošanu (īpaši medikamentu jomā), jauniešu lielāku izpratni par intelektuālā īpašuma jautājumiem un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir pienācis laiks pamatīgam, objektīvam darbam, neskarot tehnoloģiskas intereses, lai galu galā tiktu saskaņotas pamatbrīvības, jaunrade un autoru un mākslinieku intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan es atbalstīju grozījumus par viltošanas apkarošanu, jauniešu izpratnes palielināšanu par intelektuālā īpašuma jautājumiem un par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu jaunievedumiem, es tomēr nobalsoju pret patstāvīgo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū. Šis ziņojums patiešām saliek vienuviet to, kas saistās ar datņu apmaiņu interneta lietotāju starpā personiskiem mērķiem, un to, kas ir viltošanas produkts, kura izcelsme meklējama strukturētos peļņas ieguves tīklos. Turklāt es izsaku stingru nožēlu, ka ziņojums ne reizi nepiemin būtisko prasību par tiesas lēmumu pirms jebkādas sankcijas noteikšanas interneta lietotājiem. Balsojot pret šo ziņojumu, es vēlējos parādīt savu neapmierinātību ar dokumentu, kas nespēj atrast līdzsvaru starp pamatbrīvību sargāšanu un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

  Matthias Groote (S&D), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, jo es nevaru atbalstīt pasākumus, kas pieļauj kaut vismazāko iespēju, kuras dēļ cilvēkiem varētu tikt liegta pieeja internetam vai varētu zust interneta neitralitāte. Turklāt ziņojums neparedz nekādu atšķirību starp komerciālu un nekomerciālu apmaiņu ar datnēm, tādējādi kriminalizējot privātus interneta lietotājus. Turklāt ziņojums nedod vārda „pirātisms” definīciju, kas varētu novērst šādu pārsteidzīgu kriminalizāciju. Turpretī ziņojums atsaucas uz ļoti pretrunīgi vērtētā ACTA nolīguma prasībām un aicinājumu paātrināt sarunas. Es šādu ziņojumu nevaru atbalstīt.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, kurš, manuprāt, nerosina neko citu kā vien īstas „pirātu medības” un diemžēl atgādina francūžu debates, kas risinājās saistībā ar Hadopi likumu. Paļaujoties tikai uz piespiedu pasākumiem, Strasbūrā nobalsotais teksts bezrūpīgi saliek vienuviet materiālu preču — īpaši medikamentu — viltošanu un digitālu datņu apmaiņu nekomerciāliem nolūkiem. Miljoniem interneta lietotāju, kas izmanto „draugs draugam” tīklu datņu apmaiņai un klausās arī mūziku un skatās filmas, tādējādi kļūst par potenciāliem noziedzniekiem. Es ar saviem kolēģiem sociālistiem aizstāvēju alternatīvu nostāju, kura atbalsta pieeju, kas pielāgota pašreizējai dzīves īstenībai, tā aizsargājot patērētāju pamatbrīvības. Mūsu stratēģija nebūtu ietekmējusi ienākumus no autortiesībām, jo mēs ierosinājām izveidot jaunus tirdzniecības modeļus, kas piedāvā atlīdzību autoriem par viņu darbu izmantošanu tiešsaistē. Mums, Francijas un Eiropas sociālistiem, būs jāsaglabā īpaša modrība, lai pamatbrīvības netiktu vēl vairāk ārdītas.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Komitejas pieņemtā nostāja atbalsta inovāciju, nodarbinātību radošajās nozarēs un patērētāju drošību. No otras puses, tā konstatē arī viltošanas parādību dažādos veidos un draudus, ko rada pirātisms. Es domāju, ka ziņojums bija visumā izsvērts, un tieši tāpēc es balsoju pret alternatīvajiem priekšlikumiem rezolūcijai. Es ceru, ka M. Gallo ziņojums, ko šodien pieņēma, veicinās stingrāka pamata izveidošanu informācijas sabiedrības satura vērtību ķēdes taisnīgai un līdzsvarotai attīstībai.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties savai kolēģei Gallo kundzei par viņas ļoti pamatīgo ziņojumu. Lai gan domas par tā saturu dalās starp grupām, nevar noliegt, ka bija jāliek cilvēkiem vispār apzināties radošo nozaru ietekmi uz nodarbinātību un ekonomiku, kā arī to atkarību no atbilstīgiem aizsargmehānismiem. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo priekšlikumu. Pretstatā to cilvēku bailēm, kurus satrauc, piemēram, privātuma aizsardzība, M. Gallo ziņojums neierosina jaunu tiesību aktu, nemaz nerunājot par sodiem, bet mēģina uzsvērt intelektuālā īpašuma svarīgumu Eiropas Savienības ekonomikai. Tas arī mudina mūs attīstīt taisnīgu un godīgu sistēmu pašreizējā tiesību sistēmā, lai garantētu pamattiesības attiecībā uz īpašuma, runas brīvības un indivīda aizsardzību.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Intelektuālā īpašuma tiesību uzturēšana un piemērošana ir aktuāls jautājums, kas rada bažas daudziem Eiropas uzņēmējiem. Tāpēc jānovērtē fakts, ka Komisija savā paziņojumā veltī pienācīgu uzmanību šim jautājumam. Tomēr man ir daži būtiski iebildumi par Parlamenta ierosinātā ziņojuma saturu. Pretstatā ziņojumam es piekrītu viedoklim, ko pauž Komisija, kas uzskata, ka pašreizējās pamatnostādnes pilsoņtiesību veicināšanai ES ir efektīvas un pietiekamā mērā saskaņotas, lai iekšējais tirgus pienācīgi darbotos, un ka nav jāpieņem vēl citi normatīvi pasākumi šajā nozīmē. Es kategoriski esmu pret jebkādu aicinājumu radīt Eiropas tiesisku pamatshēmu, kas ļautu veidot iespējamus pasākumus pret intelektuālā īpašuma pārkāpējiem. Šajā jautājumā es uzskatu, ka ir pareizi ievērot dalībvalstu instrumentus. Ja Francija ir radījusi savu instrumentu šajā jomā, kas iemiesots digitālā giljotīnā, es to pilnībā respektēju. Tomēr es gluži vienkārši negribu šādu pretrunīgu instrumentu piemērot visas Eiropas līmenī. Man ir arī daudzi iebildumi pret jaunu iestāžu, piemēram, Viltošanas un pirātisma novērošanas centra, radīšanu, tāpat man ir šaubas par daudzpusējā nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) devumu, neiesaistot tās valstis, kuras ir vislielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu avots. Šo un citu iemeslu dēļ es nobalsoju pret ziņojumā ierosināto saturu.

  Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Es tāpat kā vairāki citi Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas locekļi izvēlējos atbalstīt M. Gallo ziņojumu, jo, būdama žurnāliste un rakstniece, kas piedzimusi mākslinieku ģimenē, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt arvien pieaugošo intelektuālā īpašuma pārkāpumu problēmas. Ja māksliniekiem, rakstniekiem, komponistiem, filmu veidotājiem, fotogrāfiem un mūziķiem nebūs iespējas gūt samērīgus ienākumus, mums būs kulturāli un intelektuāli nabadzīga sabiedrība, kas tālu atpaliks no zaļās, kulturālās izaugsmes potenciāla, kas, manuprāt, ir zaļas ideoloģijas pamatā. Es vēlos arī uzsvērt, ka Eiropas organizācijas, kas pārstāv vairāk nekā miljonu kultūras darbinieku Eiropā, tostarp Eiropas Žurnālistu federācija un Eiropas Rakstnieku padome, atbalstīja ziņojumu. Es gandrīz 25 gadus esmu Zviedrijas žurnālistu savienības biedre un esmu daudzreiz saņēmusi palīdzību savu autortiesību aizstāvībā pret nelikumīgu izmantošanu un gadījumos, kad manas autortiesības bija pārkāptas gan komerciāli, gan mākslinieciski un izrautas no konteksta. Šajā laikā es esmu bijusi arī organizācijas ALIS (Literāro tiesību pārvalde Zviedrijā) locekle. Pirms balsošanas mana pirmā izvēle bija atbalstīt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegto alternatīvo ziņojumu, kurā nebija prasības par vienotiem kriminālpasākumiem un kas kopumā bija līdzsvarotāks nekā M. Gallo ziņojums. Kad balsošanā tas tika noraidīts, M. Gallo ziņojums palika vienīgā iespēja atbalstīt autortiesību turētāju tiesības saņemt samaksu par darbu.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Viltošana joprojām ir milzīga problēma Eiropas tirgū. Diemžēl, lai gan šis ir temats, par kuru tiek diskutēts jau daudzus gadus, maz ir to, kuri saprot, cik briesmīgi tas ietekmē mūsu ekonomiku. Tāpēc ir jāsāk celt iestāžu izpratni par to, ka tām rūpīgi jāizskata iespējas, kā atrast konkrētus apmierinošus risinājumus.

Ziņojums arī uzsver un pat mudina Komisiju veikt reālus pasākumus tiešsaistes pirātisma apkarošanai. Tas nav viegli, bet ir jāatrod līdzsvars starp brīvu pieeju internetam un cīņu pret pirātismu. Gallo kundzes ziņojums pilnībā atbilst šim mērķim, un es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis dokuments atzīst intelektuālā īpašuma tiesības, ko radīja Francijas revolūcija 1789. gadā. Tomēr tas nosaka tiesības uz privātu tiesiskumu, pamatojoties uz ancien régime praksi. Atbilstīgi manai opozīcijai pret Hadopi likumu Francijā, es nobalsoju pret.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Visā vēstures gaitā intelektuālā īpašuma tiesības vienmēr ir tikušas pārkāptas. Tomēr tehniskais progress, kas noticis informācijas tehnoloģijās, tostarp internets, ir padarījis problēmu nopietnāku. Ir svarīgi arī uzsvērt, ka katrs intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums ļoti graujoši iedarbojas uz ekonomikas izaugsmi un ir galvenais cēlonis tā sauktajai „paralēlajai ekonomikai” un kaitējumam, kas no tās izriet. Tikai ar stingru intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu var attīstīties tehniska un zinātniska inovācija, tikt atklāti jauni patenti un augt kultūras nozare; tas viss dos galveno ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē. Es uzskatu, ka ar šā ziņojuma pieņemšanu mēs izdarām svarīgu devumu šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu, kas skaidri iestājas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Šīs tiesības tiek apdraudētas no dažādām pusēm vai arī pret tām izturas noraidoši. Ne tikai rūpniecība tiek ietekmēta, bet arī radošās nozares, sports un mūzikas industrija. Ar autortiesībām aizsargāta materiāla neatļauta augšupielāde internetā arī tika pieminēta šajā sakarībā. Tā kā arvien pieaug īpaši intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu pārrobežu gadījumu skaits, ir jārada Eiropas tiesiska pamatstruktūra, lai to risinātu.

Šajā sakarībā ziņojums nodrošina, lai visi pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai būtu nepieciešami, samērīgi un atbilstīgi demokrātiskā sabiedrībā. Man tas bija īpaši svarīgi. Tas nodrošinās, ka, no vienas puses, autortiesības iegūs stiprāku aizsardzību un, no otras puses, nekādi nevajadzīgi ierobežojumi netiks radīti privātiem patērētājiem, kas rīkojas likumīgi.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Es personīgi nobalsoju par M. Gallo ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, jo uzskatu, ka tas ieņem taisnīgu, līdzsvarotu nostāju šajā svarīgajā jautājumā.

Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pelna ne mazāku aizsardzību kā citas tiesības. Radošie darbinieki un pētnieki, kā arī uzņēmumi, kas ielaiž viņus tirgū, ir tiesīgi saņemt šādu aizsardzību. Eiropas ekonomika balstās arī uz radošumu, pētniecību un inovāciju.

Nav attaisnojama klusā piekrišana, ar kādu daži anarhistiski noskaņoti kreisie izturas pret IĪT pārkāpumiem, pamatojoties uz interneta brīvību. Līdzīgi nomelnošanai, neslavas celšani vai rasu naida kurināšanai tie nekļūst mazāk nelikumīgi tikai tādēļ, ka tos veic internetā.

IĪT pārkāpumi arī nedrīkst kļūt pieņemami. Tiesības uz pavairošanu personiskām vajadzībām jau nodrošina pienācīgu aizsardzību, lai indivīdam varētu būt aizsargātu darbu kopijas. Mums tomēr nav jāpieļauj, ka tiek atņemtas intelektuāla radoša darba veicēja tiesības uz viņa darbiem arī tāpēc, ka pirātisms un viltošana bieži apdraud patērētāju veselību un drošību.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi piekrītu tam, ko M. Gallo ziņojums saka par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu, un pievienojos aicinājumam Komisijai nekavējoties strādāt pie tiesību aktu pārstrādāšanas, lai aizsargātu piemērojamās IĪT gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Mūsu sabiedrības digitalizācijas laikmetā ir būtiski atrast normatīvus un nenormatīvus pasākumus, kas garantē ilgstošu līdzsvaru starp brīvu piekļuvi internetam un viltošanas un pirātisma apkarošanu. Tikai šādā veidā mēs varam veicināt Eiropas ražošanas nozaru pieeju digitālajam tirgum bez ģeogrāfiskām robežām, risinot tos multiteritoriālo licenču jautājumus, kuri pašlaik izjauc mūsu iespēju savus izstrādājumus legāli pārdot un mūsu patērētāju piekļuvi vajadzīgajai informācijai, lai izdarītu drošu pirkumu tiešsaistē.

Es pilnīgi piekrītu M. Gallo ziņojumā dotajam Eiropas muitas svarīgās nozīmes vērtējumam, kurai mūsdienās jāspēj veikt konkrētus pasākumus, lai aizturētu preces, kas rada aizdomas par IĪT pārkāpumu, un tāpēc es lūdzu Komisiju strādāt pie muitu politikas, iekļaujot problēmas, kas saistītas ar īpašuma tiesībām, un paātrināt debates un sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par M. Gallo ziņojumu, jo intelektuālais īpašums ir jāaizsargā tikpat stingri kā materiālais īpašums. Lai kāds būtu intelektuālā īpašuma veids, tas ir attīstības, inovācijas un ekonomikas izaugsmes virzošais spēks. Šā iemesla dēļ tam jāieņem īpaša vieta iestāžu darba kārtībā. Šis fakts ir īpaši svarīgs Eiropas Savienībā, kurai ir noteikts potenciāls inovāciju radīšanā. Nav šaubu, ka, trūkstot intelektuālā īpašuma efektīvai aizsardzībai, eksperti izvēlēsies savus pētījumus veikt citās valstīs.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu šāda iemesla dēļ: manuprāt, ziņojums ir negatavs un nelīdzsvarots. Tāpēc arī mana grupa izstrādāja pretēju rezolūciju. Tā piešķir labāk pārdomātu un līdzsvarotāku pieeju debatēm. Manuprāt, interneta lietotāju nerimstošā kriminalizācija — mūzikas lejupielādes gadījumā tā galvenokārt attiecas uz bērniem un jauniešiem — rada reālas briesmas. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kura trūkst M. Gallo ziņojumā, ir atšķirība starp nekomerciālu datņu apmaiņu un autortiesību pārkāpumiem komerciālos nolūkos. Protams, radošo profesiju idejas jāaizsargā un pienācīgi jāatalgo, un tie, kuri gūst nelegālu peļņu no šīm idejām, ir jāsoda. Es uzskatu, ka ir jāatsakās no vecmodīgiem legālas domāšanas veidiem un jāatrod līdzsvars starp vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām un godīgu atalgojumu par pakalpojumiem mūzikas, literatūras un filmu jomās. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegtajā rezolūcijā ir šāda pieeja; Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ziņojumā tomēr tādas nav.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtā rezolūcija piedāvā arhaisku, vienveidīgu atbildi uz intelektuālā īpašuma pārkāpumiem un nespēj atzīt intelektuālā īpašuma mainījušos realitāti. Jāizsaka nožēla, ka EP deputāti neizrādīja gribu atzīt acīmredzamo atšķirību starp viltošanu un autortiesību pārkāpumiem. Ir smieklīgi vienādot privātu mūzikas lejupielādi, piemēram, ar komerciālu izstrādājumu viltošanu, ko veic organizēti noziedznieki. Mums jāatrod jauni risinājumi, kas ņem vērā dažādos intelektuālā īpašuma tiesību veidus un atspoguļo to ietekmi uz patērētāju tiesībām uz nekaitīgumu vai veselību. Ir pietiekami skaidrs, ka mums jāatrod arī jauni mākslinieku atalgošanas modeļi mainītajā vidē.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Globālajā pasaulē, kurā strauji izplešas nekontrolēts, neaizsargāts internets, netraucēti valda viltošana un pirātisms. Nespēja novērtēt intelektuālo īpašumu, uzņēmējdarbībai būtiski svarīgu preci, nozīmē nespēju rosināt inovāciju un izaugsmi, nodrošinot taisnīgu atlīdzību par ieguldīto darbu.

Zīmolu viltošana ir atsevišķa lieta, kura līdztekus ekonomiskam kaitējumam, kas radīts uzņēmumiem, var būt postoša no patērētāju drošuma viedokļa. Cits — pozitīvs — aspekts ir, ka var izdarīt legālu lejupielādi no interneta personiskai lietošanai. Ja to dara peļņas nolūkā, tas ir pārkāpums. Tāpēc mēs nobalsojām par.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Ne tikai satura dēļ, bet līdzsvarotās pieejas dēļ es atbalstīju šo ziņojumu, neskatoties uz spiedienu no dažiem interneta dalībniekiem, spiediena, ko pieņēma sociālisti, jo izrādīšanās kādudien būs jāizbeidz. Lai gan šis ziņojums nav tiesiski saistošs, tas patiešām liek pamatus Eiropas pārdomām par intelektuālo īpašumu digitālajā laikmetā un uzsver dažādus aspektus, ko es vēlētos vēlreiz apstiprināt. Pirātisms un datņu apmaiņa, kas aptver miljoniem lietotāju, atstāj nevēlamu ietekmi uz kultūras ekonomiku, radošajām nozarēm un darbavietām. Lai arī skaitļi, kas ir mūsu rīcībā, ir debatējami, jautājums paliek. Tāpēc ziņojums lūdz Eiropas Komisiju dot mums ticamus skaitļus. Daži apgalvo, ka tirgus cieš neveiksmi, salīdzinot kultūras darbu cenu legālajā tirgū un to pieejamību par brīvu internetā. Tomēr mums jāparāda atbildība. Nelegāla lejupielāde nevar kļūt legāla tikai ar pamattiesību aizstāvja rokas mājienu individuālo brīvību aizsardzībai. Kultūras nozarēm arī jāpieliek pūles, nosakot patiešām pievilcīgas cenas, kas pielāgotas jaunajam digitālajam pieprasījumam, un ievērojot taisnīgu autoratlīdzību.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Savā ziņojumā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū Gallo kundze uzsver intelektuālā īpašuma tiesību, patentu tiesību nozīmi un to, cik svarīga ir cīņa pret viltošanu jomās, kas ir jutīgas attiecībā uz veselību un nekaitīgumu; jaunrades un sadales formātus, kas pieejami cilvēkiem ar invaliditāti; vienota tirgus radīšanu digitālajā vidē; rūpniecisko spiegošanu, izmantojot internetu, un tādu datu zagšanu, kas ir rūpniecisks īpašums. Tās visas ir ārkārtīgi svarīgas lietas, kas prasa īpašus pasākumus.

Gallo kundze uzsver, cik svarīgi ir pielāgot Eiropas tiesisko pamatnostādnes IĪT jomā pašreizējām tendencēm sabiedrībā, kā arī tehniskajai attīstībai. Viņa ierosina izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru. Lielākais pretrunu cēlonis ir noteikumi par IĪT pārkāpumiem un viltotu izstrādājumu pārdošanu tiešsaistē. Gallo kundze aicina visas attiecīgi iesaistītās puses pieņemt īpašus pasākumus, lai modinātu un izglītotu cilvēkus par autortiesību vērtību un IĪT pārkāpumu un viltošanas ietekmi uz darbavietām un izaugsmi, un uzsver jauniešu izglītošanas lielo nozīmi šajā jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, es nolēmu atbalstīt ziņojumu, jo tas dod ieguldījumu intelektuālā īpašuma tiesību labākai aizsardzībai iekšējā tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju pret M. Gallo ziņojumu, jo ir jāizmanto normatīvi, nevis tiesiski nesaistoši instrumenti, lai papildinātu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) tiesisko pamatu. Inovācija un radošums tiek rosināts, izrādot cieņu IĪT. Digitālās programmas īstenošana prasa gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan autortiesību un saistīto tiesību ievērošanu. Eiropas tiesību aktiem ātri jāpielāgojas tehnoloģijas progresam un informācijas sabiedrības attīstībai. Es uzskatu, ka jāpārskata Direktīva 2001/29/EK, lai nodrošinātu, ka ES līmenī tiek saskaņotas tiesiskās pamatnostādnes autortiesību aizsardzībai informācijas sabiedrībā. Šī pārskatīšana ir nepieciešama, jo ir novēroti gadījumi dalībvalstīs, kad Direktīvas 2001/29/EK 5., 6.un 8. panta noteikumi ir īstenoti atšķirīgi, kas ir bijis iemesls dažādām interpretācijām un tiesu nolēmumiem dalībvalstīs. Komisijai un dalībvalstīm steidzami jāpievēršas vajadzībai attīstīt iekšējo tirgu, veidojot vienkāršas, pieejamas ES līmeņa licencēšanas pamatshēmu. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumā es iekļāvu aicinājumu ieviest aprīkojumu, ko piedāvā digitālā televīzija, piemēram, titrēšanu, kas dod iespēju izveidot licences konkrēta darba izplatīšanai vairākās valodās, tādējādi padarot tās pieejamas visā ES.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Tas, ka es noraidīju šo ziņojumu, nekādā ziņā nav uztverams kā noraidījums likumdošanas iniciatīvai par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Mani neapmierina tikai veids, kā tiek risinātas problēmas šajā tiesību jomā. Efektīvi pasākumi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir jāveic, bet veids, kā šī lieta tiek risināta, ir daudz vērīgāk jākonkretizē. Parastus pilsoņus nedrīkst salikt kopā ar organizētu noziedzību — tas ir nepareizi un nesamērīgi.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0518/2010

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Kalnu reģioni un mazapdzīvoti reģioni saskaras ar īpašām problēmām, kuru dēļ tiem vajadzīgs īpašs atbalsts, pamatojoties uz reģionālām programmām. IKP joprojām jākalpo par mērauklu, ar ko mērīt tiesības pretendēt uz palīdzību un struktūrfondiem, lai tādējādi mazāk attīstītas valstis joprojām saņemtu palīdzību un atbalstu. Mums vajadzīga ekonomikas izaugsme, kas atspoguļosies dzīves kvalitātes uzlabojumā. Tādējādi stratēģija kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotiem apgabaliem dos pievienoto vērtību pasākumiem, kas pieņemti, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaras šie reģioni.

Rezolūcija aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai šiem reģioniem joprojām būtu paredzēti īpaši noteikumi kā daļa no jaunās daudzgadu finanšu shēmas, tāpēc es to atbalstīju.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija apliecina Lisabonas līguma stāšanos spēkā, teritoriālās kohēzijas principa kā centrālā Eiropas Savienības mērķa atzīšanu un vajadzību palielināt palīdzību, ko sniedz teritorijām, kas atrodas nelabvēlīgos apstākļos ģeogrāfiskā novietojuma dēļ (kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas). Rezolūcijas galvenais noteikums prasa „izstrādāt īpašu Eiropas integrētu un elastīgu politikas sistēmu, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm.” Man kā parlamentārās komitejas loceklei, kura atbild par Eiropas kohēzijas politiku, liekas, ka būtu vairāk jādara šo reģionu labā un ka būtu jāplāno īpaši pasākumi, lai tiem palīdzētu.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir noderīgi ierosinājumi, kā palīdzēt reģioniem, kas atrodas nelabvēlīgos ģeogrāfiskos vai demogrāfiskos apstākļos, risināt problēmas, ar kurām tie saskaras. Šo reģionu rādītāji ir zemāki par ES vidējiem, un tajos ir zems IKP un augsts bezdarba līmenis. Kohēzijas politika ir visefektīvākais attīstības modelis reģioniem, kuri izjūt smagus apstākļus, jo tā atbalsta sociālo un ekonomisko progresu tiešā veidā.

Lai gan kalnu reģioniem un salām ir dažas kopējas problēmas, piemēram, apgrūtināta piekļuve vai atkarība no niecīga ekonomisko aktivitāšu daudzuma, šīm teritorijām nav vienādi attīstības ierobežojumi. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka ES atbalsts jāpielāgo atbilstīgi katra reģiona īpašajām iezīmēm. Šāda mērķtiecīga stratēģija palīdzētu vieglāk panākt reālu konverģenci ar pārējo ES un uzlabotu dzīves apstākļus ļoti daudziem Eiropas pilsoņiem, no kuriem 10 % dzīvo kalnu reģionos un 3 % uz salām. Ir svarīgi arī, lai reģioni ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vislabākā veidā izlietotu finanšu atbalstu, ko ES piešķir no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. Dažām dalībvalstīm, tostarp Rumānijai, jūtami jāuzlabo sava sistēma, kā piekļūt Eiropas fondiem un tos apgūt.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas saskaras ar īpašām problēmām, kas ir pelnījušas īpašu uzmanību, to vidū visai svarīgas ir slikta pieejamība, enerģijas apgāde un reģionālā integrācija, kā arī klimata pārmaiņas un migrācijas parādības.

Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka svarīgās iezīmes, kas atšķir šos reģionus no citiem, nozīmē, ka tiem jāvadās pēc īpašas reģionālas attīstības stratēģijas un programmām. Tām jāpamatojas uz to īpašajām iezīmēm un potenciāla.

Es vēlos arī uzsvērt, ka izmantotie statistikas rādītāji ir jāpielāgo katram reģionam un nav jāaprobežojas ar ekonomiskiem faktoriem. Tas dos iespēju gūt precīzāku ainu par šo reģionu attīstību.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Lisabonas līgumā teritoriālā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, jo tā ved pie uzskatāmāka un skaitļos aprēķināma Eiropas solidaritātes apliecinājuma. ES kohēzijas politikai jāietver visi Savienības reģioni, īpaši tie, kuri izceļas ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm, piemēram, Portugāles Madeiras un Azoru salu arhipelāgi. Es esmu pārliecināts, ka mēs tikai tad spēsim izlīdzināt attīstības plaisas, kas ir starp dalībvalstīm un reģioniem un to iekšienē, ja mums būs īpaša, elastīga un integrēta Eiropas politikas pamatsistēma ar atbilstīgu juridisku un finansiālu ietekmi, ko var pielāgot tādam intervences apjomam, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais, vienlaikus nodrošinot risinājumus kopējām problēmām, piemēram, globalizācijai, klimata pārmaiņām un demogrāfiskām tendencēm.

Es atbalstu šo rezolūciju un aicinu gan Komisiju, gan dalībvalstis nodrošināt, ka šie reģioni joprojām var izmantot īpašus noteikumus, sevišķi jaunās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, un paredzēt ES pasākumus un programmas, kas konkrēti pielāgotas katram reģionam, lai panāktu šo reģionu strukturālu izlīdzinājumu un padarītu tos spējīgākus konkurēt un stāties pretī jaunām problēmām.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Viens no katriem desmit Eiropas pilsoņiem dzīvo kalnu reģionos. Daži no šiem reģioniem, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ir teritorijas ar nelabvēlīgiem apstākļiem, kur nabadzība un infrastruktūras trūkums nopietni ietekmē cilvēku dzīvi. Šiem reģioniem joprojām jābūt Eiropas kohēzijas politikas prioritātei, kuras īpašie instrumenti jāpielāgo atbilstīgi problēmu īpašajam raksturam un skarbumam, ar ko saskaras kalnu reģioni. Es nobalsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka ES jārīkojas efektīvi, pamatojoties uz solidaritāti, lai vispirmām kārtām nodrošinātu vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi veselības un izglītības pakalpojumiem, kā arī lai iedarbinātu tūrisma un ekonomikas potenciālu, ko piedāvā Eiropas kalni ar mērķi radīt darbavietas, neizjaucot vides līdzsvaru.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Teritoriālās kohēzijas princips tika konsolidēts 2007.-2013. gada struktūrfondu noteikumos un ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, ko nosaka Lisabonas līgums, lai nodrošinātu ES saskaņotu attīstību, samazinot reģionālās atšķirības un novēršot šķēršļus attīstībai, tostarp šķēršļus, kas saistīti ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šī rezolūcija uzskata, ka kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas veido homogēnas reģionu grupas un ka tām ir dažas svarīgas kopējas iezīmes, kas atšķir tās no pārējiem reģioniem, ka tās pelna īpašas reģionālas attīstības programmas, un šādā kontekstā uzsver īpašo situāciju dalībvalstīm ar tām piederošajām salām, kas atrodas Eiropas Savienības nomalē. Es patiešam varētu pievienot problēmas, ko izjūt zvejniecības un lauku kopienas, tostarp Īrijas rietumkrasta, arī Donegala krasta, salās. Rezolūcija prasa arī izstrādāt īpašu integrētu un elastīgu Eiropas politikas sistēmu, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kuru nolūks ir pārvarēt nelabvēlīgos faktorus un izmantot šo reģionu potenciālu saskaņā ar Lisabonas līgumā noteikto teritoriālās kohēzijas mērķi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) No visām reģionālajām asimetrijām un atšķirībām Eiropas Savienības iekšienē situācija, kas prasa īpašu attieksmi, ir kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu teritoriju stāvoklis. Šie reģioni saskaras ar īpašām grūtībām savu ģeogrāfisko un demogrāfisko apstākļu dēļ, tāpēc tiem pienākas atšķirīga kohēzijas un reģionālās attīstības politikas attieksme.

Kohēzijas politika, kas noteikta līgumos, nevar būt tikai politisks mērķis, ko atspoguļo ES tiesību akti. Tai jābūt konkrētai, objektīvai politikai, kuras mērķis ir panākt visu reģionu, tostarp tādu reģionu, kuriem dabisku iemeslu dēļ ir lielākas grūtības un kuri teritoriāli atrodas tālu (piemēram, salas) vai ir grūtāk pieejami (piemēram, kalnu teritorijas), ilgtspējīgu attīstību.

Šis jautājums ir īpaši svarīgs man kā cilvēkam no Portugāles, un tāpēc es ceru, ka Komisija ņems šo rezolūciju vērā un strādās pie tajā izteiktajiem priekšlikumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Apskatāmā rezolūcija būtu varējusi iezīmēt vadlīnijas un ieteikumus, kas būtiski reģioniem ar strukturāliem un ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, kuri kavē to ekonomisko un sociālo attīstību. Taču šā jautājuma analizē tā slīd tikai pa virsu un neskar patiešām svarīgos jautājumus.

Atsaucoties tikai uz teritoriālo kohēziju, tā atstāj bez ievērības ekonomiskās un sociālās attīstības pamatpīlāra nozīmi — ekonomisko un sociālo kohēziju. Dokuments „atzinīgi vērtē teritoriālās kohēzijas iekļaušanu kā Savienības jaunu mērķi” — noteikumu, kas ietverts Lisabonas līgumā.

Kā daudzkārt esam jau norādījuši, jaunajiem kohēzijas mērķiem ir jāpiešķir jauni pietiekami finanšu resursi, lai tie nekļūtu par tukšiem vārdiem līgumos vai tikai propagandas izteicieniem. Tas nav noticis. Pašreizējie līdzekļi, kas piešķirti konverģences mērķim, ir izrādījušies nepietiekami, un politikas aspekti, kuriem ES ir pievērsusies, ir saasinājuši esošās asimetrijas, nevis tās novērsuši.

Lai gan kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām ir līdzīgi ierobežojumi un nelabvēlīgi apstākļi, katram reģionam jāveltī īpaša pieeja atbilstīgi atšķirībām un sevišķajām īpatnībām, kas tiem piemīt. Mēs varam tikai izteikt nožēlu par to, ka nav nevienas konkrētas atsauces uz attālākajiem reģioniem.

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo uzskatu, ka ir svarīgi aktualizēt jautājumu par visu ģeogrāfisko realitāšu, kas veido Eiropas Savienību, teritoriālo kohēziju un saskanīgu attīstību.

Es uzskatu, ka tikai lielāka Eiropas iestāžu, dalībvalstu un vietējo iestāžu koordinācija un spēcīgāka sadarbība var padarīt ģeogrāfiski un demogrāfiski nelabvēlīgas teritorijas par konkurētspējīgām. Jātur prātā arī katra reģiona īpašā īpatnība, lai taisnīgi un efektīvi pārdalītu resursus reģionālajai attīstībai. Eiropas Savienībai it īpaši jāseko salām, lai „izceltu” tās no marginalitātes, kas bieži tiek saistīta ar dzīvi uz salas.

Šajā nolūkā kohēzijas politikai jāizmanto arī citi politikas veidi, kuriem var būt svarīga ietekme uz šo teritoriju nākotni. Es atsaucos, piemēram, uz instrumentiem migrantu plūsmu regulēšanai, kam tādās salās kā Sicīlija ir būtiska ietekme uz reģiona sociālo un ekonomisko attīstību.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par 3. punktu (Grozījums Nr. 1, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), jo domāju, ka IKP ir jābūt vienam no galvenajiem, nevis vienīgajam kritērijam, pēc kura tiek lemts par tiesībām pretendēt uz reģionālās politikas palīdzību.

Es nobalsoju pret 4. punkta pirmo daļu un par otro daļu, jo domāju, ka juridiska un finanšu pamatshēma ir vajadzīga reģionālai politikai attiecībā uz kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas stratēģijas definīcija kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai veiksmīgi uzņemas uzdevumu pielāgot kohēzijas politikas īstenošanas pasākumus, pamatojoties uz tālāka kritērija, „teritorijas”, izvērtējumu. Šādai intervencei, manuprāt, izdodas piesaistīt īpašu uzmanību reģioniem ar teritoriālām īpatnībām, ko nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants, tomēr neatsakoties no svarīgās nozīmes, kāda ir iekšzemes kopprodukta rādītājam uz vienu iedzīvotāju kā kritērijam resursu piešķiršanai.

Komisijas paziņojuma nolūks, inter alia, ir vienkāršot pārvaldības organizāciju, kas pretējā gadījumā radītu risku, ka Eiropas intervences pasākumi tiek izšķiesti. Tas tomēr būtu bijis jāpapildina ar drosmīgāku mēģinājumu atvieglot kontroles procedūras, kas reāli traucē sistēmas funkcionalitātei.

Izdevumu pārredzamība nav mērķis, no kura mēs varam atteikties, bet tā jāpanāk ar mazāk birokrātisku pārraudzības sistēmu, kas labāk piemērota, lai reaģētu uz sistēmas vajadzībām, kura vēl nav saskaņota tā, lai nerastos nevienlīdzība Eiropas valstu starpā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir padarījusi teritoriālās kohēzijas principu vēl dominējošāku un ir atklājusi īpašas bažas par asimetriskumu, kas pastāv dažādu reģionu starpā. Kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām jābūt ieguvējām īpašā statusa dēļ, kas ļauj pārvarēt tām piemītošos ierobežojošos faktorus. Tāpēc, lai šie reģioni labāk pielāgotos, Eiropas stratēģija, kas veicina visnelabvēlīgāko reģionu sociālo un ekonomisko attīstību, ir būtiska; tā jāīsteno, izmantojot īpašas programmas, kas ļauj šiem reģioniem pārvarēt savu atpalicību. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Dažādos dokumentos vienmēr tiek uzsvērts, ka lauku reģioniem, visnomaļākajiem reģioniem un — šajā gadījumā — kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām ir vajadzīga īpaša stratēģija vai pat subsīdijas. Tajā pašā laikā tomēr tiek veikti daudzi pasākumi, lai paātrinātu aizplūdi no šīm teritorijām. Mums tikai jāpadomā par tādām infrastruktūras problēmām kā sabiedriskais transports vai pasta pakalpojumi, kuru dēļ atsevišķi reģioni arvien vairāk tiek izolēti no ārējās pasaules un to iedzīvotājiem jāizmanto privātas automašīnas un līdzīgi risinājumi. Ja mēs negribam, ka mums ir novārtā atstātas teritorijas, kurās nav cilvēku, nepietiek subsidēt šīs teritorijas, piemēram, katru atsevišķi saistībā ar vietas aizsardzību. Tā vietā jāatrod ilgtspējīgs līdzsvars starp ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem trūkumiem. Domājot par to, rezolūcijas priekšlikumā ietvertās idejas ir atbalstāmas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Kalnu reģioni ir izkaisīti pa visu ES, un šo reģionu, īpaši Alpu reģiona, raksturīga iezīme ir pievēršanās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Problēmas rodas arī arvien pieaugošās iedzīvotāju novecošanās dēļ, grūtību dēļ saistībā ar infrastruktūru un piekļūstamību pakalpojumiem un to pieejamību. Uz kalnu reģionu lauksaimniekiem ir īpaši liels spiediens, jo viņu izdevumi ir lieli un ienākumi samērā zemi. Tomēr viņiem ir ļoti svarīga nozīme ainavas saglabāšanā, ilgtspējīgā saimniekošanā, ekoloģiski tīras pārtikas ražošanā un Alpu tūrismā. Tas viss ir pienācīgi jāatzīst, un kalnu reģionu īpašās problēmas jāpārbauda. ES jāsāk nopietni aizsargāt kalnu lauksaimniecības nākotni un līdz ar to visu Alpu reģionu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Ķalnu teritorijas savu raksturīgo iezīmju dēļ saskaras ar īpašām grūtībām, tostarp īpaši ar strauju iedzīvotāju novecošanos, transporta grūtībām, apgrūtinātu energoapgādi un reģionālās integrācijas trūkumu. Pārstāvēdams Francijas dienvidrietumu vēlēšanu apgabalu Eiropas Parlamentā un īpaši izjuzdams problēmas, ar ko saskaras apgabali Pirenejos, es nobalsoju par rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Dokuments sevišķi aicina izveidot īpašu Eiropas politikas pamatshēmu, lai nodarbotos ar problēmām, ar kurām šīs teritorijas saskaras, lai ļautu tām labāk pārvarēt pastāvīgos traucējošos faktorus un pielāgot to attīstības modeli, vispilnīgākā veidā izmantojot vērtības, kas tajos ir. Tā pieprasa arī četru struktūrfondu, Kohēzijas fonda un citu Eiropas finanšu instrumentu labāku koordināciju, lai palielinātu to efektivitāti un tādējādi veicinātu šo teritoriju ekonomisko attīstību. Es atbalstu šos mērķus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atzinīgi vērtējam EP stingro atbalstu šai rezolūcijai, kurā iekļauta teritoriālā kohēzija kā jauns Savienības mērķis, kā arī jauns 174. pants. Ar tā pieņemšanu EP pauž uzskatu, ka 174. panta noteikumi jāizvērš īpašās attīstības stratēģijas līnijās un konkrētos pasākumos, kuru mērķis ir pārvarēt šo reģionu trūkumus un izmantot potenciālu, un uzskata, ka kalnu reģioni, salas un mazapdzīvotas teritorijas veido homogēnas reģionu grupas un ka tām ir kopējas līdzīgas iezīmes, kas atšķir tās no citiem reģioniem; uzskata, ka tām pienākas īpašas reģionālas attīstības programmas; uzsver šajā sakarībā salu dalībvalstu, kas atrodas Savienības perifērijā, īpašo situāciju.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs esam par šo paziņojumu, jo ir svarīgi identificēt kopīgu Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai attīstībai. Mums jārosina iniciatīvas atbilstīgi eiroreģionu modelim, kas aptver teritorijas ar kopējām interesēm starp Itāliju un Franciju. Tieši sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nomaļās teritorijas rada grūtības cilvēkiem, kas tajās dzīvo, bet Eiropas ekonomikai ir būtiski tās saglabāt un aizsargāt kā svarīgas teritorijas no dabas viedokļa.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ES līmenī ir vajadzīga īpaša Eiropas stratēģija kalnu un salu reģionu attīstībai — stratēģija, kas ņem vērā tādus aspektus kā, piemēram, ekonomikas un struktūru veicināšana, nodarbinātības politika, dabas resursu aizsardzība, civilā aizsardzība un vides un enerģētikas politika.

Teritoriālās kohēzijas princips ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, ko ieviesa Lisabonas līgums, lai mazinātu reģionālās atšķirības un novērstu dabiskus vai ģeogrāfiskus šķēršļus. Lai to panāktu, ir vajadzīgas konkrētas darbības un īpaša attīstības stratēģija. Ir jārada šiem reģioniem vienādas iespējas ar pārējo Eiropas Savienību. Viena no šādām iespējām varētu būt ilgtspējīga tūrisma veicināšana kalnu reģionos, tā radot svarīgu iztikas bāzi šo teritoriju iedzīvotājiem. Arī Eiropas ministru Madrides deklarācija 2010. gada 15. aprīlī uzsver īstenoto pasākumu efektīvāku koordināciju attiecībā uz tūrisma politiku un novatoriskāku ilgtspējīga un sociāla tūrisma veicināšanu Eiropā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā ir daudzas reģionālas atšķirības attiecībā uz attīstības līmeņiem. Kā Eiropas solidaritātes izpausme teritoriālās kohēzijas mērķis vērsts uz šo atšķirību likvidēšanu un harmoniskas attīstības veicināšanu, izmantojot strukturālās regulēšanas finanšu līdzekļus un dažādu nozaru politikas pielāgošanu katra reģiona īpatnībai.

Kalnu reģioni, salas un reti apdzīvotas teritorijas ir reģioni ar īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem, un to sociālo un ekonomisko attīstību ietekmē dabiskās un ģeogrāfiskās iezīmes. Tāpēc tiem jāveltī īpaša uzmanība, tostarp ņemot vērā dažādus attīstības rādītājus papildus iekšzemes kopproduktam, kuri pienācīgi atspoguļo katra reģiona konkrētās īpatnības; atsakoties no bargajiem kritērijiem, kas nosaka tiesības pretendēt uz pārrobežu sadarbības programmām; koordinējot dažādos finanšu līdzekļu avotus un attīstot vertikālu pieeju visu līmeņu valdību iesaistīšanā.

Saistībā ar šo tādi paši apsvērumi norāda, ka arī visnomaļākajiem reģioniem, kam ir dažas līdzīgas iezīmes ar šiem reģioniem, pienākas rezolūcijā ietverto priekšlikumu piemērošana atbilstoši konkrētā reģiona īpatnībām.

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski. – (DE) Es nebalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka mēs tagad pieredzam tādus stratēgiju uzplūdus — Donavas baseinam, Baltijas jūrai, Melnajai jūrai un Vidusjūrai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un citos līdzīgos jautājumos —, ka mums drīz vajadzēs stratēģiju stratēģijām, lai varētu tām izsekot. Atbalsts attālām teritorijām ir ticis iekļauts pat Lisabonas līgumā, un tāpēc tam ir pašam savs tiesību princips, un tas ir arī īpašas kohēzijas politikas uzmanības centrā, ko atbalsta daudzas Komisijas iniciatīvas un lēmumi, kurus pieņēmusi Padome un Parlaments. Mums vajadzīgi tikai skaidri lēmumi Eiropas līmenī attiecībā uz kohēzijas politikas turpināšanu pēc 2013. gada. Tādā veidā tiktu ņemts vērā arī atbalsts kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām teritorijām. Mums tomēr nav vajadzīgi rezolūciju priekšlikumu plūdi par atsevišķiem jautājumiem, kuri kalpo tikai reālā mērķa graušanai un kuriem pašlaik nav pamata.

7. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.30 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

8. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

9. Nespēja nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir paziņojums par nespēju nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Par šo jomu ir atbildīga Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece lēdija C. Ashton.

Tā kā viņa nevar piedalīties šodienas sēdē, viņas vārdā runās Chastel kungs.

  Olivier Chastel, Catherine Ashton (Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos) vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Man patiešām ir tas gods uzrunāt jūs Augstās pārstāves baroneses C. Ashton vārdā.

Es uzreiz — protams, viņas vārdā — vēlos jums apliecināt, ka Eiropas Savienība ir nobažījusies par cilvēktiesību situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, tāpat ES arī nosoda valsts cilvēktiesību aktīvistu situācijas pasliktināšanos, ko apliecina viņu nesen piedzīvotie uzbrukumi un draudi. Saistībā ar šīm bažām īpaši satraucošs kļūst jautājums par seksuālo vardarbību.

Kongo Demokrātiskā Republika patiešām stāv bezdibeņa malā, turklāt to joprojām ielenc konflikti, kas, lai gan tiek apslāpēti, tomēr traģiski ietekmē cilvēkus. Patiesībā, lai šī valsts sekmīgi atkoptos, tai ir jāiegulda ļoti daudz darba. Protams, visas problēmas, ar ko šī valsts saskaras, var pamatot ar tās grūto stāvokli, taču pilnīgi visas attaisnot nav iespējams.

Septiņi ANO neatkarīgie eksperti 8. marta ziņojumā pauda nosodījumu par progresa trūkumu valsts cilvēktiesību situācijas uzlabošanā un, precīzāk, norādīja, ka valdībai jāpalielina savi centieni. Valsts galvenais pienākums ir vārda plašākajā nozīmē aizsargāt cilvēku tiesības un drošību. Tādēļ šīm jomām jābūt galvenajām prioritātēm darbā pie likuma varas atjaunošanas un nostiprināšanas Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Pirms dažām nedēļām Luvungi pilsētas iedzīvotāji Ziemeļkivu provincē, kas atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, atkārtoti kļuva par apkaunojošu grupveida izvarošanu lieciniekiem vai upuriem — šo vardarbību vairākas dienas īstenoja kriminālie grupējumi — Ruandas atbrīvošanas demokrātiskie spēki (FDLR), kā arī to vietējie sabiedrotie Mayi-Mayi. Jaunākie mūsu rīcībā esošie un ANO apstiprinātie dati liecina, ka šajā notikumā ir vismaz 500 upuru.

Šai traģēdijai, kas diemžēl ir tikai viena no daudzām, noteikti ir jāliek varas iestādēm palielināt centienus labāk aizsargāt civiliedzīvotājus un panākt politiskas vienošanās, kas stabilizētu reģionu un tādējādi izskaustu kaitīgos elementus, kas terorizē Kivu provinci. Šī traģēdija arī ļaunākajā iespējamā veidā parāda, cik liels darbs jāiegulda, lai beidzot panāktu progresu pamatjautājumu risināšanā, piemēram, īstenojot drošības sektora reformas, bez kurām nav iespējams nostiprināt likuma varu.

Ir patiešām neiedomājami, ka Kongo valdība varētu atgūt kontroli pār savu teritoriju bez labi apmācītas, reglamentētas un apmaksātas armijas, policijas spēkiem vai tiesu sistēmas darbiniekiem. Ja Kongo Demokrātiskajai Republikai ir jāuzņemas savi pienākumi — un jādara tas visos līmeņos —, tad tāpat jārīkojas arī starptautiskajai sabiedrībai. ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon to ir pilnībā ņēmis vērā, jo ir uzsākta izmeklēšana par to, kāpēc MONUSCO nespēja pildīt savu galveno uzdevumu — aizsargāt cilvēkus. Mums jācer, ka pēc šā notikuma MONUSCO kļūst stiprāka, jo tai šajā reģionā joprojām ir būtiska loma.

Ir jāuzdod arī šāds jautājums — ko var darīt Eiropas un starptautiskās tiesas? ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve seksuālās vardarbības lietās konfliktu laikā M. Wallström aicina vainīgos saukt tiesas priekšā. Mēs pilnībā atbalstām šo aicinājumu atbilstīgi Augstās pārstāves C. Ashton un ES attīstības komisāra A. Piebalga 2010. gada 27. augusta kopējai deklarācijai.

Ņemot to vērā, jāteic, ka, ja Luvungi notikusī traģēdija ir aktualizējusi kādu vispārēju problēmu, tad tā ir nesodāmība. Tiešām, dumpinieki nav vienīgie, kas izdara noziegumus. Mēs esam atklājuši, ka vienlīdz nosodāmi rīkojas arī tiesībaizsardzības iestādes. Tādēļ Kongo Demokrātiskās Republikas patiesā problēma ir tās tiesu iestāžu darbība. Ir acīmredzami, ka vairums vajadzīgo centienu būs auglīgi, tikai īstenojot ilgtermiņa rīcības programmu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka cīņā pret nesodāmību, tāpat kā visos citos gadījumos, cilvēki parasti gaida, lai augstāk stāvošas personas rāda piemēru.

Pamatojoties uz to un kā piemēru minot tikai vienu gadījumu, jāatzīst, ka patlaban notiekošā izmeklēšana par cilvēktiesību aktīvista F. Chebeya Bahizire slepkavību nenoliedzami ir parauggadījums, jo simbolizē iekšējās pretrunas, ko dažkārt piedzīvo KDR.

Pats par sevi saprotams, ka Eiropas Savienība ļoti uzmanīgi seko līdzi šim gadījumam, un pēc šī cilvēktiesību aktīvista nāves Augstā pārstāve C. Ashton ES vārdā aicināja Kongo Demokrātiskās Republikas iestādes atklāt patiesību par notikušo.

Noslēgumā vēlos norādīt, ka Eiropas Savienība ļoti atbalsta un turpinās atbalstīt Kongo Demokrātisko Republiku cīņā par tiesiskuma panākšanu un nesodāmības apkarošanu. Tādēļ īpaši liela nozīme tādas politiskās vides, kuras pamatā ir demokrātiski principi un likuma vara, izveidē būs starptautiskās sabiedrības un jo īpaši Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbalstam vēlēšanu procesā laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam.

Mēs arī oficiāli atbalstījām ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā eksperta norīkošanu nolūkā atbalstīt Kongo valdības centienus šajā jomā. Diemžēl mūsu centieniem vēl nav rezultāta. Mēs ceram, ka varēsim turpināt sarunas ar Kongo varas iestādēm, lai panāktu progresu šajā jomā.

Eiropas Savienība turpinās iesaistīties sadarbības centienos, jo īpaši tiesiskuma, policijas darba, aizsardzības, cilvēktiesību, kā arī, protams, upuru atbalsta jomās. Eiropas Savienība ir gatava pastiprināt savu darbību, risinot patiesu dialogu ar Kongo Demokrātisko Republiku.

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Kongo Demokrātiskajā Republikā notiek viena no nopietnākajām humānajām krīzēm pēdējo gadu laikā. Lai gan izvarošanas jūlija beigās un augusta sākumā ir šausmīgs notikums, tās ir tikai viena epizode traģisko notikumu virknē. Kongo ik mēnesi vairāk nekā 1 000 sieviešu kļūst par izvarošanas upuriem un desmitiem tūkstoši bērnu kļūst par karavīriem. Seksuālā vardarbība ir metode, ar ko terorizē un soda tos Kongo iedzīvotājus, kuri neatbalsta konfliktā iesaistīto labējo pusi. Seksuālā vardarbība tur ir tik izplatīta, ka organizācija Médecins Sans Frontières apgalvo, ka 75 % no vispasaules izvarošanas gadījumiem notiek Kongo austrumos.

Problēma ietver arī faktu, ka lielākais ANO miera uzturēšanas spēks pasaulē — MONUSCO — iegulda ļoti maz darba šīs parādības kontrolēšanā. Strīdi par to, kad MONUSCO uzzināja par nesenajām izvarošanām — piecas dienas, divas nedēļas vai vienu nedēļu pēc šiem notikumiem —, ir nožēlojami. MONUSCO bāze atradās desmit jūdžu attālumā no vietas, kur notika izvarošanas, taču ANO galvenā seksuālās vardarbības novēršanas metode ir pie ēku sienām piestiprināt paziņojumu par izvarošanas necilvēcīgumu. Ar šādu metodi mums neizdosies pielikt šai parādībai punktu. Visu vēl sliktāku padara tas, ka pirms dažiem gadiem arī ANO karavīri bija iesaistīti ar seksuālām darbībām saistītā skandālā un tika apsūdzēti, piemēram, par to, ka piespieda jaunas meitenes nodarboties ar prostitūciju. Iespējams, ka problēma ir vēl dziļāka un MONUSCO patiesībā nevēlas apkarot šo destruktīvo parādību.

Eiropas Savienības nostājai šajā jautājumā ir jābūt apņēmīgai. Uzmanības centrā jābūt palīdzības sniegšanai upuriem. Šī problēma ir steidzami jārisina, jo decembra sākumā Kinšasā notiks ĀKK–Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās asamblejas sēde, un šī patvaļīgā nesodāmības un bezpalīdzības kultūra — es piekrītu Beļģijas prezidentūrai — ir jālikvidē, jo mums visiem nāksies tikties vaigu vaigā.

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šeit nav iespējams runāt ne cieņu zaudējušo sieviešu, kas kļuvušas par izvarošanas upuriem, ne vecāka gadu gājuma sieviešu, kuru vagīnās tika iešautas bajonetes, vārdā un arī ne izkropļoto bērnu un uzšķērsto grūtnieču, kā arī visu to sieviešu vārdā, kuru ķermeņi viņām un, pats galvenais, mums par apkaunojumu ir padarīti par izpostītu kaujas lauku.

Ir neiespējami runāt to bērnu vārdā, kuri piespiedu kārtā ir iekļauti kaujinieku rindās, ir spiesti sekot nāvē tādiem pašiem pieaugušajiem un bērniem vai arī kļuvuši par īstiem seksuālās verdzības upuriem. Seksuālais genocīds, kas turpinās Kongo aizkulisēs un kam ik gadu ir desmitiem tūkstoši upuru, nav vārdos aprakstāms. Mums patiešām trūkst vārdu.

Tomēr ir skaidrs, ka tiek izmantoti visi instrumenti — normatīvie teksti, bruņoto spēku reformu projekti, starptautiskās misijas, finansiālais atbalsts un visas Kopienas mobilizēšana. Taču nesodāmība turpina pastāvēt. Tas, ka tāds kriminālnoziedznieks kā B. Ntaganda ieņem svarīgu amatu Kongo administrācijā un neviens negrasās viņu sodīt, liecina par satraucošu nesodāmību. Mēs pieprasām taisnīguma ievērošanu. Šāda nesodāmības kultūra nedrīkst saglabāties tikai samierināšanās dēļ.

Ko īsti nozīmē tiesāt šos noziegumus? Tas nozīmē veikt izmeklēšanas, īstenot tiesu varas reformas, maksāt karavīriem pienācīgu atalgojumu un saukt pie tiesiskās atbildības vainīgos, tostarp masveida slepkavību provocētājus, neatkarīgi no viņu amata. Mūsu pašu valstīm tas nozīmē nepiegādāt dumpiniekiem un to algotņiem ieročus un neiesaistīties ar šiem cilvēkiem apšaubāmos darījumos par nelikumīgiem derīgajiem izrakteņiem. Tādēļ mēs atbalstām Wallström kundzi un aicinām Komisiju izskatīt iespēju ieviest Eiropas tiesību aktu, kura pamatā būtu jaunais ASV tiesību akts „Likums par Kongo izcelsmes konfliktu izrakteņiem”. Tas nozīmē, ka mēs vairs nepieļausim, ka mūsu mobilo tālruņu, mūsu datoru un tuvākajā nākotnē mūsu hibrīdu automašīnu ražošanā izmanto izrakteņus, kas iegūti no nemiernieku kontrolētajām raktuvēm un pārdoti nelikumīgi. Šie izrakteņi ir notraipīti ar asinīm, gluži tāpat kā asiņainie dimanti. Turklāt, priekšsēdētāji, mūsu attiecības ar Kongo valdību būs atkarīgas no virziena, kurā tiks piemērota neiecietības politika attiecībā uz vardarbību pret sievietēm — politika, ko, atļaušos piebilst, ieviesa pati Kongo valdība.

(Aplausi)

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man ar nožēlu jāteic, ka, ņemot vērā Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) panākto mazo progresu, mums jāizsaka nosodījums par nopietnajiem šķēršļiem un neveiksmēm. Šajā valstī joprojām ir jāuzlabo pilnīgi visas vai gandrīz visas jomas.

Tā vietā lai šajā izkropļotajā valstī garantētu stabilitāti, ANO pārstāvjiem KDR nākas ziņot par ārkārtīgi nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šajā gadījumā runa nav par dažiem ārkārtējiem vardarbības gadījumiem, ko īstenojušas pāris privātpersonas, kas, protams, arī būtu pilnīgi nepieņemami. Nē, KDR notiekošais neaprobežojas ar pāris izņēmuma pilsoņiem, kuri bez jebkādas aizsardzības tiek pakļauti noziedznieku seksuālajai vardarbībai. Baidos teikt, ka mēs saskaramies ar parādību, kas neaprobežojas ar atsevišķām personām.

Patiešām — apstiprinātā informācija par notikumiem KDR laikposmā no 30. jūlija līdz 4. augustam šos notikumus pārceļ citā līmenī. ANO ģenerālsekretāra asistents miera uzturēšanas jautājumos A. Khare ir apstiprinājis, ka par izvarošanas upuriem kļuva aptuveni 500 cilvēku — sievietes, bērni un mazuļi.

Mēs vairs nedrīkstam tikai paust nosodījumu par šiem drausmīgajiem noziegumiem. Mums ir jādodas tālāk un jāatrod atbildīgie, jāsauc tie pie atbildības, jāiebiedē potenciālie noziedznieki, kā arī jānovērš situācijas cēloņi un jāmaina pašreizējie apstākļi, kuros daudzi mūsu nosodītie incidenti var atkārtoties.

Cēloņu risināšanu nekādā gadījumā nedrīkst interpretēt kā seksuālās vardarbības īstenotāju vainu mīkstinošu apstākli. Šīs problēmas, vismaz īsā laika posmā, noteikti ir jārisina militārajiem un policijas spēkiem, taču ir vajadzīga arī cita veida reakcija. Patiesībā mēs saskaramies ar valsts krīzi. Es ļoti rūpīgi izvēlos vārdus — mēs saskaramies ar krīzi valstī, kas vairs nespēj pildīt suverēnas valsts funkcijas, tostarp un jo īpaši garantēt tādu drošību, kāda tiek nodrošināta visu pārējo valstu pilsoņiem.

Ir vajadzīga vienlaicīga KDR, Āfrikas Savienības, ANO un starptautiskās sabiedrības rīcība. Neviens no elementiem, ko var izmantot Kongo iedzīvotāju problēmu risināšanā, nevar aizstāt KDR iestāžu atbildību. Tai pašā laikā mums jābūt viņiem blakus un jāsniedz atbalsts.

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai piekrist iepriekš minētajam, jo īpaši De Keyser kundzei, kura ļoti skarbi un tieši aprakstīja pret sievietēm īstenoto vardarbību. Taisnība, ka visos ziņojumos tiek ziņots par vienu un to pašu. Šī informācija gan katrā atsevišķā ziņojumā, gan, pats galvenais, visos ziņojumos kopā ir nepanesama. Turklāt visām šīm vardarbības izpausmēm ir viens skaidrs mērķis — iznīdēt, pazemot un, visbeidzot, iznīcināt iedzīvotājus, laupot tiem cieņu un dzīves jēgu.

Tādēļ visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka mums ir jāspēj panākt arvien iedarbīgāku rīcību. Taisnība, ka situācija Kongo patlaban ir ārkārtīgi smaga it visās jomās — problēmas pastāv ne tikai saistībā ar vardarbību pret sievietēm, bet arī citos aspektos. Chastel kungs, jūs runājāt par neskaitāmu Kongo iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ne tikai sieviešu tiesībām, bet arī vispārējo situāciju cilvēktiesību jomā un par cilvēktiesību aizstāvjiem. Gribu teikt, ka — nenovēršami — es saskatu tiešu saistību starp vardarbību pret sievietēm un daudziem noziegumiem, par kuriem joprojām netiek saņemts sods.

Joprojām lielākoties neviens netiek sodīts par dabas resursu izlaupīšanu. Patiesībā tika sniegta atsauce uz ASV tiesību aktu, no kura Eiropa varētu iedvesmoties. Tomēr es uzskatu, ka ārkārtīgi būtiska problēma ir arī nesodīšana par dabas resursu izlaupīšanu. Šī problēma ir svarīga, jo patlaban pat Kongo prezidenta J. Kabila apņemšanās aizliegt dabas resursu eksportu nodara arī lielu kaitējumu, jo īpaši visiem vienkāršajiem raktuvju strādniekiem, kuriem šis darbs ir vienīgais iztikas avots. Tā rada kaitējumu, jo patiesībā ir bezjēdzīga. Tā ir kā dūmu aizsegs, jo mēs ļoti labi zinām, ka Kongo bruņotie spēki vai vismaz daļa no tiem ir saistīti ne tikai ar sieviešu izvarošanu, bet arī ar resursu izlaupīšanu un ar to saistīto korupciju.

Tādējādi liela nozīme ir ne tikai valdības pieņemtajiem tiesību aktiem vai lēmumiem, bet arī spējai tos piemērot un īstenot. Ir ļoti būtiski, lai valdība varētu īstenot savas pilnvaras.

Tādēļ noslēgumā — daudzi no mums drīz dosies uz Kinšasu tikties ar ĀKK valstu pārstāvjiem — vēlos teikt, ka, lai palīdzētu un atbalstītu Kongo labos un noderīgos spēkus, proti, valdību, sabiedrību, cilvēktiesību vai citu jomu aktīvistus, mēs nosūtīsim divkāršu vēsti — vēstījumu par atbalstu tiem, kas vēlas izveidot taisnīguma kultūru un apkarot nesodāmību, kā arī vēstījumu par politiskajiem spēkiem un to iespēju nodrošināties ar līdzekļiem reālas pārvaldības panākšanai visos līmeņos: nostiprinot drošību, piemērojot tiesību aktus, īstenojot vairākus lēmumus un, visbeidzot, gluži vienkārši panākot uzticību ievēlētajām personām. Četrus gadus pēc vēlēšanām, kuras mēs visi gribējām, finansējām un atbalstījām, ir patiešām svarīgi ne tikai paust nosodījumu, bet arī mudināt uz jebkādu darbību, kas veicinātu valdības pilnvaru reālu un konkrētu īstenošanu un vispārējas demokrātijas ieviešanu. Es arī uzskatu, ka divi sevišķi svarīgi aspekti ir vardarbība pret sievietēm un vardarbība pret cilvēktiesību aizstāvjiem.

Noslēgumā paziņošu, ka tiesas prāva pret Chebeya kunga nāvē vainīgajiem notiks septembrī. Uzskatu, ka, ņemot vērā arī viņa ģimenes ciešanas, mums patiešām ir jāpievērš liela uzmanība, lai nodrošinātu, ka šī tiesas prāva apliecina vēlmi atrisināt šo problēmu.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) nav ne īpaši demokrātiska — atbilstīgi Eiropas Savienības izpratnei par šo jēdzienu —, ne arī efektīvi funkcionējoša republika. Daļējs iemesls ir tās plašā teritorija, nestabilās robežas un sliktā infrastruktūra, kas īpaši apgrūtina demokrātisku pārvaldību.

KDR kā suverēnas valsts nestabilitāti veicina arī desmitiem gadu pastāvošā korupcija, politiskās represijas un epizodiskie bruņoti konflikti — gan iekšējie, gan ar kaimiņvalstīm —, kuru laikā tiek izdarīti nežēlīgi noziegumi, piemēram, masveida izvarošanas. Situācija sāka pasliktināties prezidenta J. D. Mobutu kleptokrātiskā un slepkavnieciskā režīma laikā, un tā nav mainījusies līdz pat šai dienai. Prezidents J. Kabila vismaz sarīkoja vispārējas vēlēšanas, lai ārpasaulei radītu priekšstatu par demokrātisku reformu īstenošanu, taču patiesībā viņš kontrolē visas varas sviras un jo īpaši piekļuvi bagātīgajiem valsts dabas resursiem.

Atsevišķu valstu, jo īpaši Ķīnas, augošā interese par šo resursu izmantošanu ir mudinājusi J. Kabila režīma pārstāvjus atstāt novārtā savus pienākumus cilvēktiesību un likuma varas jomā. Arī Ķīnā situācija cilvēktiesību jomā ir ļoti bēdīga, un ANO tā patiesībā aizstāv tādu savu sadarbības valstu kā KDR darbības. Tādēļ mani nepārsteidz, ka visās trijās Starptautiskajā krimināltiesā notiekošajās tiesas prāvās ir iesaistīti ĶTR valstspiederīgie.

Neraugoties uz šo satraucošo situāciju, Āfrikas Savienība atsakās izteikt nosodījumu vai piespiest J. Kabila pildīt viņa konstitucionālos pienākumus. Savukārt Eiropas Savienībai ko tādu to pārmest nevar, un es izsaku atzinību par stingro pieeju, ko izvēlējusies Augstā pārstāve baronese C. Ashton.

Visbeidzot es vēlos atkārtot aicinājumu, ko šajā Parlamentā esmu izteicis vairākkārt — Kimberli process ir jāpiemēro arī citiem svarīgākajiem Āfrikas dabas resursiem. Cilvēktiesību pārkāpumi Āfrikā, kas diemžēl ir pārlieku izplatīti, bieži ir saistīti ar cīņu par kontroli pār derīgajiem izrakteņiem. Kimberli procesam ir bijuši ļoti lieli panākumi „konfliktu dimantu” jeb „asiņaino dimantu” tirdzniecības samazināšanā, un es uzskatu, ka ir jāapsver līdzīgas pieejas izmantošana attiecībā uz citām ieguves rūpniecības nozarēm.

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs atkal šajā Parlamentā runājam par sarežģīto situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), kas, šķiet, arvien pasliktinās.

Jūnijā mēs pieņēmām rezolūciju, ar ko izteicām nosodījumu par F. Chebeya slepkavību un paudām bažas par F. Bazana Edadi pazušanu. Kopš tā laika ir noslepkavots vēl viens cilvēktiesību aizstāvis — S. Muhindo Vunoka. Ministra kungs, jūs varat pievienot viņu savam sarakstam. Lai ANO nolemtu rīkoties, šovasar bija jānotiek vairāku simtu cilvēku grupveida izvarošanai.

Jāpiebilst, ka miera uzturēšanas misija MONUSCO, kas Kongo atrodas, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, humānās palīdzības sniedzējus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī palīdzētu apkarot nesodāmību, atradās tikai pāris kilometru attālumā no vietas, kur notika izvarošanas, un neko nedarīja.

Pats Ban Ki-moon izteica iebildumus par MONUSCO karavīru pasivitāti. ANO amatpersonas beidzot ir izteikušas aicinājumu Kongo valdībai. Oktobra sākumā bija jāpublicē jauns ziņojums par īstenoto vardarbību, taču tā temats ir vardarbība, kas paveikta laikposmā no 1996. līdz 2003. gadam. Tā ir laika tērēšana! Cik upuru vēl ir jānogalina, jāizvaro un jāspīdzina? Cik bērnu vēl ir piespiedu kārtā jāiesauc armijā, lai starptautiskā sabiedrība pievērstu uzmanību situācijai un atbilstoši rīkotos?

Es vēlos jautāt — ko dara Eiropa? Kongo ir ieguldītas milzīgas naudas summas. Tur uzturas EUSEC un EUPOL misijas. Papildus humānajai palīdzībai viens no ES svarīgākajiem mērķiem — teorētiski — ir apmācīt vietējos drošības spēkus un palīdzēt īstenot valsts drošības nozares reformu.

Kādi ir šīs politikas rezultāti? KDR ir liela valsts; tā ir trešā lielākā Āfrikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Tā ir valsts ar milzīgu labklājības potenciālu, taču 80 % tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Vēl ļaunāk — plaukstošās korupcijas dēļ valsts kļūst arvien nabadzīgāka.

Es vēlos uzdot jums tikai vienu jautājumu — cik ilgi mēs pieļausim, ka šī situācija turpinās un par to vispār netiek piespriests sods? Kā jūs sacījāt, ministra kungs, mēs zinām, ka vardarbībā ir iesaistīti arī drošības spēki. Vai jūs nedomājat, ka pienācis laiks citai nostājai?

Es domāju, ka darbs Ministru padomē nenorit godīgi — dažas lielās Eiropas valstis vai vismaz to politiskie pārstāvji, par kuru attieksmi pret cilvēktiesībām mēs visi esam labi informēti, patiesībā nevēlas iejaukties pa īstam, jo ir gatavi J. Kabila priekšā izklāt sarkano paklāju.

Tāpēc jūs varat rēķināties, ka vajadzīgos pasākumus īstenos Eiropas Parlaments. Lūdzu, pārstājiet pieļaut, ka dominē dažu cilvēku ekonomikas intereses un netiek padomāts par civiliedzīvotājiem, kuru izturības slieksnis jau ir pārkāpts.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 2010. gadā aprit 50 gadi kopš Kongo neatkarības iegūšanas. Atskatoties pagātnē, mēs redzam, ka pēdējo 50 gadu laikā līdz pat šai dienai ir notikusi nežēlīga asins izliešana.

To apstiprina arī šausminošie šīs vasaras notikumi Ziemeļkivu reģionā. Kad lasām, ka šos notikumus vajadzēja novērst 25 ANO misijas karavīriem, rodas jautājums par loģiku. Lai panāktu kaut kādu kārtību, ir vajadzīgi 20 000 ANO karavīru, turklāt profesionāļi un eksperti uzskata, ka vajag vismaz 60 000 karavīru — kas par problēmu!

Man ir jautājums Padomei un Komisijai. Ko tieši EUSEC un EUPOL misijas Kivu ziemeļos un dienvidos ir darījušas, lai palielinātu vietējo iedzīvotāju drošību un sauktu pie atbildības šīs vasaras zvērisko noziegumu izdarītājus?

Nepatikšanas notiek vietā, kurā koncentrēti KDR bagātīgākie resursi. Jaunākā informācija liecina, ka Kongo raktuvju potenciālā vērtība ir USD 24 miljardi. Saskaņā ar Kongo valdības ziņojumu presei septembra sākumā Kivu nekavējoties tika pārtraukta izrakteņu ieguve, jo raktuves nelikumīgi izmantoja bruņotie grupējumi, ko reizēm atbalstīja valdības iestādes. Pavirši skatoties, tas ir labs sākums, taču kā tas tiek panākts? Tomēr tiek baumots arī, ka Kongo valdība atsavina ārvalstu ieguldītāju izrakteņu ieguves projektus, lai tos pārdotu saviem ārvalstu uzņēmējdarbības partneriem.

Man ir šādi jautājumi Padomei. Kādu ietekmi uz Kongo nosūtītās ES misijas var panākt, lai ierobežotu izrakteņu nelikumīgu ieguvi? Vai jūs arī varētu apstiprināt, ka izrakteņu nelikumīgā ieguve patiešām ir pārtraukta, un kā to varētu panākt ar uz vietas esošo ES misiju palīdzību? Es patiešām ceru, ka Eiropas Savienība strādās pie Kongo izvietoto ANO misiju pamatīgas nostiprināšanas, jo tas patiešām ir steidzami vajadzīgs. Ja nemaldos — un kā rakstīts preses ziņojumos —, Kongo valdība patlaban cenšas tām pielikt punktu, un tas valsti ietekmētu dramatiski.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs tiek netieši norādīts, ka cilvēktiesību pārkāpumi Kongo ir nesena parādība vai arī tas, ka šī situācija Āfrikā ir neierasta. Būtu labi, ja tā būtu patiesība, taču tā nav.

Es atceros Beļģijas Kongo neatkarības iegūšanu 1960. gadā, es tad vēl mācījos skolā. Atminos, ka dažu mēnešu laikā pēc neatkarības iegūšanas tika nolaupīts un arestēts P. Lumumba. Es joprojām spilgti atceros atspoguļojumu presē par to, kā viņu ierāva furgona kravas nodalījumā un pēc tam neviens viņu vairs neredzēja. Tam sekoja desmitiem gadu ilga slepkavnieciska nestabilitāte, diktatūra un pilsoņu karš.

Kongo Āfrikā nav īpašs gadījums. Būtu ļoti grūti atrast miermīlīgu demokrātiju. Ja es izmantotu aprakstošo un bērnišķīgo izskaidrojumu, es teiktu, ka „tur kaut kas nav tīrs”. Taču ir arī cits izskaidrojums.

Kad kolonisti Āfrikas kartēs zīmēja taisnas robežas, viņi ignorēja atšķirības starp dažādām ciltīm un tautām ne tikai Kongo, bet visā Āfrikā. Katrā neatkarību ieguvušajā valstī pastāvēja milzīgas vertikālās etniskās, lingvistiskās vai reliģiskās atšķirības, kas vienmēr veicina politisko nestabilitāti.

Tas uz Beļģiju attiecas tikpat ļoti kā uz bijušo Beļģijas Kongo. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Beļģijai ir izdevies novērst politisku vardarbību. Diemžēl to pašu nevar teikt par Bosniju un Horvātiju, kurās ir bijis tikpat daudz slepkavību un, iespējams, tikpat liela nepelnīta nežēlība.

Ja vertikālās atšķirības politiskās valstīs izraisa nestabilitāti un reizēm pat vardarbību, kādēļ mēs radām tādas pašas atšķirības Eiropā, nekontrolējot imigrāciju no trešās pasaules valstīm un jo īpaši Āfrikas? Mēs nebijām ar mieru atstāt Āfriku, kuras politiskās sabiedrības nespēj funkcionēt. Mēs esam aizņemti ar tādu pašu problēmu radīšanu Eiropas centrālajās valstīs.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Mēs vēlreiz debatējam par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā — kas, kā teica kāds deputāts, lielā mērā ir demokrātiska tikai teorētiski —, kurā ik dienu tiek pārkāptas cilvēktiesības. Šodien mēs runājam par vardarbību pret visneaizsargātākajiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm, kuras tiek izvarotas, un bērniem, kuri cita starpā tiek piespiesti pievienoties armijai, turklāt nelikumīgai armijai. Mēs runājam par izvarošanu, spīdzināšanu un slepkavību. Mēs runājam par vardarbību, kuras piekopēji — tas ir visļaunākais — netiek sodīti, un mēs runājam par vardarbību, kas ir kļuvusi tik izplatīta, ka ir pat grūti runāt par kaut kādu kulturālu vai cita veida piekāpšanos. Mēs runājam par izvarošanu, ko veic ne tikai partizāni, bet arī armijas karavīri un civiliedzīvotāji. Mēs runājam par sievietēm, kurām nav neviena aizstāvja.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs — tas ir paradoksāli — debatējam par reģionu, kas ir ne tikai viens no neveiksmīgākajiem, bet arī viens no bagātākajiem ar dabas resursiem Āfrikā un visā pasaulē. Ar šiem resursiem vajadzētu būtu vairāk nekā pietiekami, lai apmierinātu visu reģionā dzīvojošo cilvēku vajadzības. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis ir tikai kārtējais no traģiskajiem notikumiem, kas saskaņā ar aplēsēm pēdējo desmit gadu laikā ir laupījuši desmitiem tūkstošu iedzīvotāju dzīvību un ietvēruši arī aptuveni divsimt tūkstošus izvarošanas gadījumu. Mēs varam tikai minēt, cik izvarošanas gadījumi nav reģistrēti.

Šī situācija rada ļoti lielas bažas ne tikai šā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmēs. Rodas jautājums par ANO darba efektivitāti un veidu, kā tiek panākts, ka gan partizāni, gan citi cilvēki netiek sodīti par saviem noziegumiem — noziegumiem, par kuriem ir jāstājas tiesas priekšā. Tiesu sistēmas pārstāvjiem ir jārīkojas. Es domāju, ka ĀKK valstu pārstāvju un Eiropas Parlamenta tikšanās ir arī lieliska izdevība pārtraukt šo necilvēcīgo situāciju. Tā kā mēs saskaramies ar krīzi Kongo, iniciatīva ir jāuzņemas starptautiskajai sabiedrībai. Par to runāt ir arī mūsu, Eiropas Parlamenta, uzdevums.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Es vēlos pateikties Komisijas un Padomes pārstāvjiem par viņu viedokli par nespēju nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo.

Situācija nudien ir dramatiska un radikāla, un, manuprāt, to savā runā ļoti labi aprakstīja mana kolēģe V. De Keyser. Neraugoties uz to, es arī vēlos pievērst uzmanību satraucošajiem starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumiem. Tajos patiesībā tiek runāts par bruņotu grupējumu kontrolētiem sistemātiskiem un organizētiem uzbrukumiem kopienām nolūkā izvarot vietējās sievietes. Tikai pirms mēneša 13 ciemos tika izvarotas vairāk nekā 150 civiliedzīvotājas. Tas viss, dāmas un kungi, notika tikai dažus mēnešus pēc tam, kad ANO Drošības padome atjaunoja pilnvaras savai misijai Kongo, lai palīdzētu valdībai aizsargāt civiliedzīvotājus no cilvēktiesību pārkāpumiem.

Vēl viens paradoksāls šīs situācijas aspekts — seksuālo vardarbību īsteno visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp valdības spēki, kas ir pilnīgi nepieņemami, un tāpēc es gribu vēlreiz lūgt Eiropas iestāžu pārstāvjus izdarīt visu iespējamo diplomātisko un cita veida spiedienu, tostarp panākt spiedienu no ANO un tās misijas Kongo, lai pieliktu šīm darbībām punktu. Varat nešaubīties, ka Eiropas Parlaments jūs šajā jomā pilnībā atbalsta.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, situācija Kongo Demokrātiskajā Republikā joprojām ir ļoti satraucoša. Īpaši satrauc tas, ka vardarbības apmērs un gatavība pielietot vardarbību turpina palielināties, neraugoties uz Eiropas Savienības un ANO klātbūtni. Mēs daudzus gadus esam iesaistījušies dažādās misijās Kongo. Tādēļ mēs uzņemamies zināmu daļu atbildības, jo īpaši par noziegumiem, ko pastrādājušas vai piecietušas grupas, ko mēs oficiāli atbalstām. Kongo tautai ir šāds sakāmvārds — kaķis ir kaķis arī klosterī. Attiecībā uz drošības sistēmu šis izteiciens vēsta, ka noziedznieku ietērpšana formastērpā nenozīmē, ka viņi pārtrauks izdarīt noziegumus, ne tuvu tam. Tieši tā ir mūsu problēma. Mums ir nepārprotami jāinformē Kongo valdība, ka mēs necietīsim šādu rīcību un tās piesegšanu.

Ikviens klātesošais piekrīt, ka situācija Kongo pasliktinās. Vēlos norādīt, ka 2006. gadā mēs tur piedalījāmies vēlēšanu novērošanā. Kopš tā laika nav panākts gandrīz nekāds progress valsts demokratizācijas procesā. Padomei un Komisijai vajadzētu rūpīgi izsvērt, vai mums uz turieni jāsūta jauna un pilnīga misija un šoreiz vēlēšanu process jāuzrauga citādāk. Es uzskatu, ka priekšnosacījumi pilnai vēlēšanu uzraudzības misijai ne tuvu nav labvēlīgi. Tas arī būtu spēcīgs signāls valdībai, kura sistemātiski neievēro ne Eiropas Savienības noteikumus, ne ieteikumus.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs, eiropieši, esam daļēji vainojami KDR austrumu daļā pieredzētajās ciešanās. Dumpinieki joprojām var nopelnīt ļoti lielu naudas summu, pārdodot tādus dārgmetālus kā tālruņu un datoru ražošanas nozarēs izmantotais koltāns, jo mēs turpinām to no viņiem bez ierobežojumiem pirkt.

Eiropas valstis nekad nav izstrādājušas un jutušas vajadzību pēc tiesību akta, kas paredzētu atbildību par izmantotajām izejvielām. Patlaban ir ļoti zīmīgi, ka tieši tā beidzot ir rīkojušās Amerikas Savienotās Valstis. Mēs neesam darījuši neko, un iemesls ir mūsu bailes no konkurences ar Ķīnu un ASV. Bet ko mēs pieredzējām pagājušajā vasarā? Amerikas Savienotās Valstis izdeva tiesību aktu, kurā aicina ievērot caurredzamību un pieprasa uzņēmumiem sniegt informāciju par dārgmetālu no KDR vai tās kaimiņvalstīm izmantošanu. Hewlett-Packard, IBM un tiem līdzīgajiem šīspasaules uzņēmumiem būs tam jāielāgojas. Mums vajadzētu sekot ASV piemēram un ieviest savu šāda tiesību akta versiju.

  Jan Zahradil (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, šis ir Āfrikas gads, un mēs šeit atminamies veselu virkni valstu, kuras pirms piecdesmit gadiem ieguva neatkarību no to bijušajiem kolonistiem. Tomēr, ja paveramies uz to, kā dažas no tām šo piecdesmit gadu laikā ir attīstījušās, diemžēl nav liela pamata optimismam. Tas pats attiecas arī uz Kongo Demokrātisko Republiku. Ja KDR patlaban, piecdesmit gadus pēc neatkarības no koloniālās Beļģijas iegūšanas, vēlas būt Eiropas Savienības partnere un pilntiesīga starptautiskās sabiedrības locekle, tai aktīvi jārīkojas, lai novērstu satraucošos pēdējo nedēļu laikā izdarītos noziegumus, tai jāgarantē cilvēktiesību ievērošana un jānodrošina likuma vara visā Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā.

ES, sadarbojoties ar ANO un Āfrikas Savienību, ir jāpalīdz Kongo notikušās vardarbības upuriem. Papildus citiem pasākumiem tai jāveicina to militāro grupējumu atbruņošana, kas uzbrūk Kongo iedzīvotājiem no kaimiņvalstīm — Ruandas, Dienvidsudānas un Ugandas. Mums arī jāparāda, ka spējam rīkoties, un tādēļ es aicinu Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos baronesi C. Ashton decembrī Kinšasā ĀKK–ES jauktās parlamentārās asamblejas sesijā piedāvāt konkrētu ES rīcības plānu cīņai par cilvēktiesību saglabāšanu KDR.

  Kinga Gál (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es kā Cilvēktiesību apakškomitejas locekle stingri nosodu pēdējo mēnešu notikumus Kongo.

Tas ir nepieņemami, ka 21. gadsimtā nogalināšanu, izvarošanu un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu plaši pielieto kā kara ieročus, turklāt vienlaikus ar ANO spēku atrašanos teritorijā. Pēdējo piecu gadu laikā dokumentēto gadījumu skaits vien Kongo ir pieaudzis divdesmitkārtīgi. Tiek apdraudētas sieviešu un bērnu dzīvības, to cilvēktiesības tiek pilnībā pārkāptas un viņiem tiek laupīta cilvēka cieņa. Turklāt viņi vairs nevar integrēties savā tradicionālajā kopienā, tādējādi tiek iznīcināta arī sociālā infrastruktūra.

Starptautiskajai sabiedrībai ir oficiāli jāatzīst, ka Kongo notikusī masveida izvarošana ir kara noziegums pret cilvēci. Ir vajadzīga saskaņota reakcija, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz izvarotājiem un sauktu tos pie atbildības vietējās tiesās vai Starptautiskajā krimināltiesā. Es atzinīgi vērtēju to, ka EUSEC RDC pilnvaras nupat tika pagarinātas līdz 2012. gada 30. septembrim, un ceru, ka tiks atjaunotas arī EUPOL RDC pilnvaras.

Kriminālizmeklēšana ir jāuztic specializētam personālam. Eiropas iniciatīvai par demokrātiju un cilvēktiesībām ir jābūt tai, kas nodrošina turpmāko atbalstu. Ir vajadzīga arī turpmāka rīcība, piemēram, miera uzturētāju nodrošināšana ar mobilajiem tālruņiem, MONUSCO miera uzturēšanas spēku un vietējo iedzīvotāju saziņas uzlabošana, kā arī stingrāka apņemšanās savaldīt dumpinieku grupējumus. Ir jāatbalsta humānās palīdzības aģentūras, lai tās varētu sasniegt civiliedzīvotājus, kam vajadzīga palīdzība.

Tai pašā laikā valdībai ir jāievieš praksē tās nesen pasludinātā neiecietības politika un jāizveido Valsts cilvēktiesību komiteja, kā noteikts konstitūcijā. Kopumā par prioritāti ir jānosaka sieviešu un bērnu aizsardzība.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šā gada sākumā Eiropas Parlamentu apmeklēja D. Mukwege, ginekologs no KDR pilsētas Panzi, un viņš mums pastāstīja, ka vismaz 200 000 izvarošanas gadījumu, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā notikuši viņa valstī, ir pārāk nežēlīgi, lai tos dēvētu par izvarošanu, tos vajadzētu saukt par seksuālu masveida slepkavošanu, un ka sekss tiek izmantots kā terorakts.

Mēs vēl nezinājām, ka dažas nedēļas vēlāk — divdesmit jūdžu attālumā no starptautisko miera uzturēšanas spēku bāzes — Luvungi teritorijā tiks ielenkta pilsēta un aptuveni 500 sieviešu un bērnu piedzīvos vairākkārtēju un šausmīgu seksuālo vardarbību.

Parlamentā, kurā esam nosodījuši nespēju nodrošināt aizsardzību Ruandā un Srebrenicā, mēs nevaram un nedrīkstam klusēt. Mums jāizsaka atzinība ANO ģenerālsekretāra vietniekam par to, ka viņš ir atzinis ANO neveiksmi un daļēju atbildību. Taču mums arī jāliek ANO noskaidrot, kāpēc tika ignorēti savlaicīgie vietējie brīdinājumi, ko sniedza motociklu taksometru vadītāji, un kādēļ ANO bāzei nebija pieejams tulkojums vietējā valodā, kā arī, kā noteikumi par spēka lietošanu turpina ierobežot miera uzturēšanas spēku efektivitāti.

Atklāti sakot, es gribētu visām ANO dalībvalstīm un katrai Eiropas Savienības dalībvalstij pajautāt, kas noticis ar tiem skaistajiem vārdiem, ko mēs visi atbalstījām, balsojot par ANO pienākumu nodrošināt aizsardzību. Es atbalstu to, ko Chastel kungs šopēcpusdien teica par vainīgo saukšanu pie atbildības, taču ziņojumā, ko noteikti izstrādās arī pati ANO, mums ir vajadzīga jēgpilna tiesu sistēma, ko piemērot desmitgades laikā izdarītajiem noziegumiem KDR austrumos.

Priekšsēdētāja kungs, es arī piekrītu pārējiem šo debašu dalībniekiem, kuri nosodīja graujošo korupciju, kas veicina KDR bagātīgo dabas resursu izlaupīšanu. Taču šajās debatēs mums visvairāk jāuzsver, ka nav tādu izskaidrojumu, attaisnojumu un vainu mīkstinošu apstākļu, ar ko varētu attaisnot seksuālās vardarbības kā kara ieroča izmantošanu, un ka mums visvairāk jāsatraucas par tām 500 nelaimīgajām sievietēm, kuras mums visiem neizdevās pasargāt. Mums jāapņemas panākt, ka tas vairs nekad neatkārtojas.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ES ir jāuzņemas atbildība par pasivitāti laikā, kad neaizsargātas sievietes un bērni turpina ciest no karavīru un ar šaujamieročiem bruņotu dumpinieku izdarībām.

Ir pienācis laiks atteikties no retorikas. Mums jāīsteno konkrēti pasākumi, lai šajā teritorijā nodrošinātu atbalstu KDR drošības spēkiem — kopā ar pārējām starptautiskajām misijām. Mums aktīvi jāiesaistās un vajadzības gadījumā jāliek valdībai aizsargāt savas valsts iedzīvotājus. Mums arī vienoti un stingri jāmudina valdība pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus. KDR — valstij — ir milzīgi dabas resursi. Mēs vēlamies dzirdēt labas ziņas arī no Āfrikas.

  Barbara Lochbihler (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai pievienoties šā nežēlīgā slaktiņa kritizēšanā un nosodīšanā, kā arī ANO misijas kritizēšanā par nespēju izdarīt visu iespējamo, lai šo slaktiņu novērstu. Tomēr ir arī jāizsaka atzinība par to, ka M. Wallström, kura ieņem nesen izveidoto ANO īpašās pārstāves seksuālās vardarbības lietās konfliktu laikā amatu, jau ir atzinusi šo atbildību, un mēs vēl varam cerēt, ka ar šiem noziegumiem saistītā situācija tiks atrisināta.

Gribu jums atgādināt, ka šā gada februārī Parlamentā notika izstāde, ko rīkoja organizācija Medica Mondiale, kas uztur pārvietojamu ginekoloģijas klīniku tīklu Kongo austrumu daļā, un no Kongo ieradās sieviete, kura ir piedzīvojusi daudzas šausmu lietas, taču, neraugoties uz to, atrada spēku sapulcēt turienes sievietes. Vēlāk viņa aicināja vietējo ES vēstniecību arī apmeklēt Kongo austrumu daļu, sadarboties ar NVO un vietējām sievietēm liecinieku aizsardzības programmās, kā arī panākt noziedznieku tiesāšanu. Viņa mums arī pastāstīja, ka vietējiem cilvēkiem ir izmisīgi vajadzīgs atbalsts saistībā ar īstenojamajiem projektiem, medicīnisko palīdzību un palīdzību traumētajiem upuriem. Viņa arī aicināja ES palīdzēt cietumu būvēšanā, jo arestētos cilvēkus nav iespējams ieslodzīt cietumā.

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Mēs par šo runājam tādēļ, ka mūs satrauc situācija Kongo un tādēļ, ka šīs valsts iedzīvotājiem netiek garantētas cilvēka pamattiesības. Tādēļ mūs šausmina fakts, ka novērotāju organizāciju ziņojumi par cilvēktiesību ievērošanu Kongo ir īpaši satraucoši. Tomēr tagad, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums, mūsu diskusijās ir jāpievēršas vienai konkrētai grupai. Ar to es domāju cilvēkus, kas ir atbildīgi par Eiropas Savienības ārpolitiku.

Mūsu ārpolitika attiecībā uz Āfriku nav pretrunīga. Tādējādi mums ir vieglāk — tā šķiet — formulēt principus kopējai rīcībai. Tādēļ šodien mums jāaplūko Kongo situācijas cēloņi. Mēs nedrīkstam pārtraukt humānās palīdzības sniegšanu. Mums jāiesaistās izglītojošos projektos un infrastruktūras attīstības projektos, un mums jāiesaistās arī tādos projektos, kas palīdzēs izveidot Kongo par mūsdienīgu valsti. Patiesībā mēs sagaidām, ka tiks īstenota šāda programma.

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, mani var pieskaitīt tai milzīgajai cilvēku grupai, kura asi nosoda šaušalīgos noziegumus, kas šā gada augusta sākumā tika īstenoti Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR). Ikviena sabiedrība aizsargā savus vājākos un neaizsargātākos locekļus, tādēļ katrai cilvēcīgai būtnei jājūtas briesmīgi, dzirdot tik šausminošas ziņas. Vismaz 179 sieviešu un bērnu izvarošana patiešām ir masveida noziegums. Tas nekad nedrīkst atkārtoties, un to nekādā gadījumā nedrīkst vēlreiz izmantot par kara ieroci, kā tas ir darīts KDR.

ES ir jāpalīdz saukt pie atbildības visus vainīgos. Ziņām par bargajiem sodiem ir jānonāk ikvienā KDR kopienā un jāizplatās ārpus tās robežām. Tiešām, lai varētu sekmīgi izskaust šo briesmīgo masveida izvarošanu izmantošanu kā kara ieroci, šādām ziņām ir jāizplatās visā pasaulē.

Mēs zinām, ka attīstītajās valstīs tiek izdarīts mazāk noziegumu un ka atsevišķi šaušalīgi noziegumi tajās nenotiek vispār. Viens no veidiem, kā ES var palīdzēt, ir īstenot reģionā labi funkcionējošus ekonomiskās partnerības nolīgumus. Tiem vajadzētu palīdzēt visai Āfrikai iekarot saprātīgu pasaules komercijas daļu. Turklāt paātrināta attīstība veicinās nabadzības izskaušanas procesu un pavisam noteikti tādu noziegumu izskaušanu, ko augusta sākumā KDR piedzīvoja vismaz 179 neaizsargāti cilvēki.

  Thijs Berman (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, izvarošana KDR austrumos ir kļuvusi par ikdienišķu kara ieroci, kam ik gadu ir tūkstošiem upuru. Patiesais upuru skaits ir daudz lielāks nekā mums zināms, jo sievietes nevar aizstāvēt savas tiesības un tādēļ bieži neziņo par notikušo.

Izvarošana ir ļoti traumējošs noziegums, kas rada sevišķi nopietnu psiholoģisku un bieži arī fizisku kaitējumu. Ja par izvarošanu netiek piespriests sods, tā pat pēckara laikos kļūst par pastāvīgu parādību sabiedrības vardarbīgajā ikdienā. Masveida izvarošanas, kas laikposmā no 2010. gada 30. jūlija līdz 4. augustam notika Ziemeļkivu, apliecina, ka notikumi KDR starptautiskās sabiedrības darba kārtībā atrodas pārāk zemu. Taču nedrīkst pieļaut, ka par šiem noziegumiem netiek piespriests sods. Tas ir mūsu pienākums pret upuriem, kā arī visas KDR nākotni. Kongo valdībai ir jādara viss iespējamais, lai vainīgos sauktu pie atbildības un atspēkotu konkrētas bažas. Nedrīkst pieļaut nesodāmības kļūšanu par normu.

Šie dramatiskie notikumi arī sāpīgā veidā apliecina, ka ANO misijas un vietējo iedzīvotāju attiecības ir būtiski jāuzlabo. Ir svarīgi panākt, lai tiek novērtēta MONUSCO klātbūtne šajā reģionā. MONUSCO šajā drāmā ir bijusi pasīva. Patlaban tiek aicināts organizēt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu ar masveida izvarošanu saistītos faktus. Misijas klātbūtne ir un būs vajadzīga, taču ir svarīgi, lai MONUSCO pilnībā pildītu savus uzdevumus un sniegtu vietējiem iedzīvotājiem tik izmisīgi vajadzīgo aizsardzību.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, šodienas debašu centrā ir šausminošie notikumi KDR austrumos, taču dalībvalstis turpina apgalvot, ka ir droši patvēruma meklētājus no Kongo nosūtīt atpakaļ uz Kinšasu, jo galvaspilsēta atrodas tālu no nedrošajām austrumu teritorijām.

Diemžēl fakti liecina par pretējo. Piemēram, septiņi no deviņiem cilvēkiem, kuri kopš 2007. gada no Anglijas ziemeļaustrumu pilsētas Tīsaidas ir aizvesti uz Kinšasu, ziņo, ka ir tikuši nopratināti, ieslodzīti, seksuāli izmantoti vai spīdzināti. Šie cilvēki ir vai nu vēlreiz atstājuši valsti vai arī slēpjas.

Kopš 2006. gadā notikušajām vēlēšanām ES ir ļoti daudz ieguldījusi KDR labas pārvaldības atbalstā. Ir nepatīkami, ka mums nākas atzīt — Kinšasā joprojām notiek vardarbība, taču es lūdzu Padomi un Komisiju atzīt realitāti un attiecīgi reaģēt.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Ir pagājuši piecdesmit gadi kopš neatkarības atgūšanas, un Kongo ir valsts, kurā joprojām plosās karš un nerimstošs konflikts, un tā ir arī valsts, kurai patlaban ir piešķirts briesmīgs nosaukums — pasaules izvarošanas galvaspilsēta. Šokējošie pēdējo divu mēnešu notikumi un simtiem sieviešu un bērnu — gan zēnu, gan meiteņu — izvarošana liecina, ka Kinšasa nespēj cīnīties pret dumpinieku sistemātiski organizēto agresiju. Izvarošana Kongo ir kļuvusi par plaši izplatītu kara ieroci. Dumpinieku nesen īstenotā izvarošana notika netālu no starptautiskajiem ANO spēkiem, kas ir izvietoti reģionā un patiesībā ir vienīgais efektīvais stabilizējošais spēks valstī. Kinšasai ir jāpieliek punkts valdošajai nesodāmībai un jāgarantē civiliedzīvotāju drošība, jāuzsāk efektīva cīņa pret izplatīto korupciju un beidzot jāizveido īsta armija ar pienācīgi apmācītiem karavīriem. Kongo ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, taču diemžēl tā ir kļuvusi par savas bagātības upuri. Šajā valstī ar desmit miljoniem iedzīvotāju trīs ceturtdaļas cilvēku pelna mazāk par dolāru dienā, savukārt pati valsts ir kļuvusi par to Āfrikas daļu, kurā tiek izlaupītas dabas bagātības. Nelikumīgā cīņa par dabas resursiem iedzen Kongo nabadzībā, haosā un humānā katastrofā. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpanāk būtisks konflikta risinājums, un ar starptautisku rīcību jāgarantē, lai valstu izmantotie dabas resursi būtu iegūti likumīgi. Šajā reģionā varēs nodrošināt mieru tikai tad, ja Kongo būs stabila.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kongo Demokrātiskajā Republikā turpinās bruņots konflikts, nāves sodu izpilde bez tiesas sprieduma, vardarbība pret sievietēm, klaja bērnu tiesību pārkāpšana, iesaistīšana armijā, ļaunprātīga izturēšanās, vardarbība pret nepilngadīgajiem, masveida evakuācijas, tirdzniecība ar ieročiem un milzīgu dabas resursu apjomu ekspluatācija, kā arī spīdzināšana un necilvēcīga un degradējoša izturēšanās, nāves soda izpildīšana, vārda brīvības un cilvēktiesību aizstāvju apspiešana un, visbeidzot — taču ne mazāk svarīgi —, nesodāmība.

Par visiem šiem nosodāmajiem notikumiem ir informēta starptautiskā sabiedrība, kas vairākos gadījumos jau ir paudusi savas lielās bažas ar ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas palīdzību. ANO, tāpat kā visai starptautiskajai sabiedrībai, ir pienākumi, un tie nav apstrīdami. Ir pamatoti pārskatīt MONUC un arī EUPOL un EUSEC misiju, kā arī visu pārējo humānās palīdzības operāciju noteikumus.

Mūsu pienākums ir atbalstīt Āfrikas Savienības valstis to ceļā uz starptautisko nolīgumu par cilvēktiesību aizsardzību pilnīgu un efektīvu ievērošanu. Šī teritorija, kas paradoksālā kārtā ir kļuvusi par milzīgu ekonomisko interešu upuri, nedrīkst kļūt par zemi bez saimnieka, kas tiek izlaupīta, tai ir jāspēj atbrīvot sevi, izveidojot un īstenojot ievērotu un garantētu tiesību sistēmu.

Kongo ir valsts, kurā tādi cilvēki kā F. Chebeya Bahizire mirst nenoskaidrotos apstākļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir morāls pienākums likumīgi, izlēmīgi un politiski iejaukties, lai panāktu starptautisko noteikumu par cilvēktiesībām ievērošanu.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada aprīlī Starptautiskā krimināltiesa izdeva orderi kaujinieku līdera B. Ntaganda arestam par tādiem kara noziegumiem kā bērnu iesaukšana karadienestā un civiliedzīvotāju masu slepkavības. Tā vietā, lai nodotu viņu tiesai, J. Kabila valdība piešķīra viņam paaugstinājumu — vadošo amatu Kongo armijā.

Šāda Kongo iestāžu rīcība, ar ko tiek pārkāpti Kongo kā Kotonū nolīguma parakstītājvalsts pienākumi, palielina nesodāmības apziņu un veicina nežēlības, kas turpinās Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR). To vidū ir šā gada augustā notikusī 500 sieviešu un bērnu, tostarp zīdaiņu, masveida izvarošana izrakteņu ieguves rajonā Ziemeļkivu, kad — kā apstiprinājis ANO ģenerālsekretāra vietnieks A. Khare — ANO stabilizācijas misijai KDR MONUSCO apkaunojošā veidā neizdevās uz to nekādā veidā reaģēt.

KDR valdošā korupcija un nesodāmība veicina gan dumpinieku — kuri strādā kaimiņvalstu valdību labā —, gan arī valdības iestāžu un ANO spēku satraucošo rīcību. Mums neizdosies efektīvi apkarot korupciju un nesodāmību KDR, kamēr mēs neatrisināsim svarīgāko problēmu — izrakteņu nelikumīgu ieguvi un tirdzniecību, kas finansē bruņotos grupējumus un pastiprina konfliktu un cilvēktiesību pārkāpumus, ko apliecina F. Chebeya slepkavība.

Eiropas Savienībai un ANO Drošības padomei ir steidzami jāīsteno tādi pasākumi, kas līdzinātos nesen pieņemtajā ASV tiesību aktā par konfliktu izrakteņiem ierosinātajiem pasākumiem, identificējot Kongo, Eiropas, ASV, Ķīnas un starpvalstu uzņēmumus, kas pelna, izmantojot dumpinieku kontrolētajās, kā arī valdības pamestajās raktuvēs iegūtos izrakteņus.

Taču ar nosaukšanu vārdā un nokaunināšanu nepietiks. Ir būtiski aizliegt un apkarot šo izrakteņu tirgošanu un izmantošanu tehniskajā aprīkojumā, dārglietās un citos visā pasaulē plaši izmantotos ražojumos.

Runājot par Eiropas Savienību, mums arī jāpastiprina mūsu ES konsultāciju un palīdzības misija saistībā ar drošības sektora reformu (EUSEC) un mūsu ES policijas misija (EUPOL) KDR un jānodrošina tās ar līdzekļiem, ar ko panākt reālus uzlabojumus drošības jomā. Lai to panāktu, apmācībās un citos pasākumos par prioritāti jāpadara dzimumu aspekts, iesaistot Kongo parlamenta locekles sievietes un Kongo sieviešu organizācijas ne tikai upuru aizsardzībā un atbalstīšanā, bet arī padarot tās par aktīvām dalībniecēm miera nodrošināšanā, likuma varas ievērošanas veicināšanā, kā arī korupcijas un cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanā.

  Marietje Schaake (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ir patiešām neizsakāmi skumji, ka nopietnākie noziegumi pret cilvēci notika starptautiskās sabiedrības un ANO acu priekšā. Mums Eiropas Savienībā ir jāpalielina mūsu centieni un kopīgi efektīvāk jāstrādā, lai panāktu, ka ANO darbojas, ievērojot Eiropas Savienības pamatvērtības. Mums ir jādomā stratēģiskāk.

Lai cik neizsakāmi skumji būtu šie notikumi, mēs nedrīkstam atbildēt ar klusumu. Mums ir jāpalielina mūsu pašu atbildība un centieni, lai nodrošinātu, ka vairs nebūs upuru, ko apraudāt. Mums jāpalīdz Āfrikas iestādēm rast risinājumus un uzņemties atbildību par korupcijas apkarošanu un nesodāmības likvidēšanu. Lai to panāktu, mums ir pieejami jau minētie instrumenti — Kotonū nolīgums un arī ICC.

„Asiņaino” dimantu un izrakteņu tirdzniecībai ir jāpieliek punkts. Tā veicina neiedomājamu vardarbību, ko īsteno dažādi Āfrikas valstu kaujinieki. Izvarošana kā kara noziegums ir tikai viens no šausminošajiem izdarītajiem noziegumiem.

Saskaroties ar šiem zvērīgajiem notikumiem, mums jāreaģē ar aktīvu rīcību un neklusēšanu.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visiem bruņotajiem konfliktiem ir katastrofālas sekas. Tomēr konflikts, kas ir bijis tik ilgs kā konflikts Kongo, armija, kas daļēji sastāv no bērniem, un izvarošana kā viens no galvenajiem kara ieročiem liecina, ka mēs visi saskaramies ar klaju likuma varas noliegšanu. Nesenākais piemērs ir notikumi 28. jūlijā, kad Ziemeļkivu notika grupveida izvarošanas.

Gadiem ilgi sieviešu psiholoģiskā, fiziskā un sociālā sagraušana ir bijusi tūkstošiem Kongo iedzīvotāju ikdiena. Ir pienācis laiks celt trauksmi, jo patlaban civiliedzīvotāju izvarošana ārpus konflikta zonām kļūst arvien izplatītāka un ierastāka. Nesodāmības „kultūras” apkarošana ir jāpadara par prioritāti. Gan vietējā, gan valsts mērogā ir vajadzīga labāka saziņa ar cilvēkiem, jo cilvēki pastāvīgi neuzticēsies pasākumiem un lēmumiem, kas tiks pieņemti bez pilsoniskās sabiedrības līdzdalības. Kongo pilsoņiem pilnīgi noteikti ir jājūtas kā pārmaiņu līdzdalībniekiem.

Tai pašā laikā nedrīkst pieļaut, ka bijušie noziedznieki nonāk drošības spēku un valsts iestāžu jauno tiesnešu amatos. Nākamās 2011. gadā gaidāmās vēlēšanas ir iespēja uzsākt jaunus projektus. Lielākās grūtības rada parlamentārās komisijas cilvēktiesību jautājumos izveide, tiesu sistēmas reformas turpināšana ar īpašu uzsvaru uz upuru aizsardzību, korupcijas apkarošana un īpašas uzmanības pievēršana peļņai no izrakteņu ieguves un tirdzniecības.

Eiropas un starptautiskajā mērogā, turklāt, ņemot vērā nesenos notikumus, ir atkārtoti jānovērtē un jāpārbauda cilvēku, tehniskie un finanšu resursi, kas tiek piešķirti EUSEC un EUPOL misiju darbībai. Stabilizēt valsti ilgtermiņā palīdzēs padziļināta institucionālo, tiesību un ekonomisko sistēmu pārstrukturizācijas atbalsta instrumentu pārskatīšana, kā arī labāka saskaņošana ar ANO instrumentiem. Ja republikā netiek aizstāvētas cilvēktiesības un likuma vara, tajā nav demokrātijas. Nepieļausim šīs situācijas turpināšanos, jo galu galā notiek uzbrukums demokrātijai.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Eiropas Parlaments trešo gadu pēc kārtas pieņem rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpšanu Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tas liecina ne tikai par lielām bažām par šo tēmu, bet, jāatzīst, arī par efektivitātes trūkumu. Mēs 2008. gadā izteicām nosodījumu par izvarošanas kā kara ieroča izmantošanu. Patlaban saskaņā ar ANO aplēsēm vidējais šā gada pirmajā ceturksnī reģistrēto izvarošanu skaits ir 14 izvarošanas gadījumi dienā. Jūlija beigās un augusta sākumā šim šausminošajam aprēķinam nieka piecu dienu laikā pievienojās vairāk nekā 500 sievietes, kas kļuva par masveida izvarošanu upuriem.

Fakts, ka ANO karavīri, kas pārstāv visdārgākos miera uzturēšanas spēkus pasaulē, par to uzzināja tikai divas nedēļas pēc šiem nežēlīgajiem notikumiem, neraugoties uz to, ka militārā bāze atrodas tikai 30 kilometru attālumā no notikumu vietas, klaji apliecina ANO misijas nespēju pielikt punktu šim vardarbīgajam konfliktam, kam ir milzīgas reģionālās sekas.

Liktenīgā kārtā nežēlība pastiprinājās pirms ANO Augstās cilvēktiesību komitejas ziņojuma publicēšanas. Tomēr kopš tā laika miljoniem Kongo iedzīvotāju ir kļuvuši par upuriem rupjiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, savukārt vainīgo nesodāmība lielākoties ir veicinājusi atriebību.

Es uzskatu, ka jāveic plaša izmeklēšana, kurā tiks konstatēta atbildība par masveida noziegumiem, tostarp arī konfliktā iesaistīto kaimiņvalstu, jo īpaši Ruandas īstenotajiem noziegumiem. Lielo ezeru reģionā 1994. gadā notika genocīds, un daži no vainīgajiem par savu rīcību atbild Starptautiskajā Ruandas kriminālnoziegumu tiesā. Manuprāt, viens no galvenajiem nosacījumiem konfliktu un masveida slepkavību apturēšanas priekšnosacījumiem ir likuma varas īstenošana. Miers nav iespējams bez taisnīguma. To apliecina arī bijušās Dienvidslāvijas, Sjerraleones un Kambodžas pieredze. Tādēļ es uzskatu, ka ANO ziņojumam jābūt pēdējam pakāpienam ceļā uz Starptautiskās Kongo Demokrātiskās Republikas kriminālnoziegumu tiesas izveidi.

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs patlaban nevaram nepievērst uzmanību sieviešu situācijai Kongo. Mēs visi zinām, ka sievietes un bērni konflikta zonās ir ievainojamākās iedzīvotāju grupas un ka pašreizējie notikumi vispostošāk ietekmē sievietes.

Izvarošana Kongo, kā saka mani kolēģi, kļūst nekontrolēta. To izmanto kā kara ieroci, lai terorizētu, uzbruktu, iznīcinātu un pazemotu civiliedzīvotājus. Pievērt acis un ignorēt situāciju no mūsu puses būtu vienkārši nepieņemami un neētiski. Mēs pārāk ilgi esam runājuši un neesam aktīvi rīkojušies.

Es patiešām ceru, ka ES un dalībvalstis savā turpmākajā ar situāciju Kongo saistītajā rīcībā spēs īpaši pievērsties šim jautājumam. Izmantojot ES humāno un attīstības palīdzību, mums par prioritāti jāpadara palīdzība un atbalsta pakalpojumi vietējā mērogā. Diemžēl izvarošanas kā kara ieroča izmantošana ir apkaunojošs noziegums, kas notiek ne tikai Kongo. Esmu stingri pārliecināta, ka seksuālās vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošanai konflikta zonās ir jākļūst par ES galveno ārlietu un humānās politikas prioritāti.

  Anne Delvaux (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, patiesību sakot, pirms uzstāšanās man ienāca prātā, ka mana iepriekšējā runa par šo tematu, ko teicu gandrīz pirms gada, joprojām ir aktuāla. Es runāju par ārkārtīgu steidzamību, nesodāmības apkarošanu un MONUC misijas pārvērtēšanu. Tiek izteikti un atkārtoti tādi paši paziņojumi, kā arī mudinājumi starptautiskajai sabiedrībai un Kongo iestādēm rīkoties. Tai pašā laikā nekas nav mainījies. Traģiskā kārtā vardarbības apmērs turpina pieaugt.

Vai mēs esam informēti par vairākiem simtiem reģistrēto nevainīgo upuru un pazemoto, uzbrukumus piedzīvojušo, reizēm pat sakropļoto cilvēku? Situācija pasliktinās un neveiksmju skaits pieaug — valsts, kuras galvenais pienākums ir aizsargāt savus iedzīvotājus, nespēj to izdarīt, savukārt MONUC, kas tagad ir MONUSCO, šķiet, nespēja ne reaģēt uz Kivu ziemeļos un dienvidos šovasar notikušajām masveida izvarošanām, ne pirms tam īstenot profilakses pasākumus.

Cik ilgi starptautiskā sabiedrība ļaus tam turpināties? Patlaban izdarītie noziegumi ir pārlieku ilgstoša kara rezultāts. Taisnība, ka ANO augstā komisāra nākamajā kartēšanas ziņojumā par cilvēktiesību situāciju laikposmā no 1993. līdz 2003. gadam tiks apstiprināts viss mums zināmais — milzīgais KDR līdz šim paveikto noziegumu apjoms. Taču patlaban svarīga ir tagadne. Ir pienācis pēdējais laiks ņemt vērā visus KDR izdarītos noziegumus, tostarp seksuālo vardarbību, kuras apmērs ir vēsturisks. J. Kabila solītajai neiecietībai jāiet roku rokā ar pilnīgu nesodāmības likvidēšanu. Visi cilvēktiesību pārkāpumos vainīgie ir jāsauc pie atbildības, un atsevišķos gadījumos tiem jāstājas Starptautiskās krimināltiesas priekšā. Attiecībā uz iepriekšējiem notikumiem es, tāpat kā Creţu kundze, vēlreiz mudinu izveidot KDR izdarītajiem noziegumiem veltītu starptautisko krimināltiesu. Mūsu un starptautiskās sabiedrības pienākums ir nodrošināt taisnīgumu tiem simtiem tūkstošu cilvēku — lai kas viņi būtu —, kas kļuvuši par pagātnes un tagadnes notikumu upuriem un šajā daudz cietušajā valstī tik ilgus gadus ir tikuši pazemoti.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra vietnieka miera uzturēšanas operāciju jautājumos teikto Kongo ik gadu notiek 15 000 izvarošanas gadījumu, vairums no tiem tiek izmantoti kā kara ierocis pret sievietēm un meitenēm. Kopš šā gada jūlija ir reģistrēti vairāk nekā 500 izvarošanas gadījumu, un ANO rīcība nav bijusi pietiekama. Organizācija ir uzņēmusies daļēju atbildību par nespēju aizsargāt sabiedrību.

Kā jūs šodien atzināt, operācija MONUSCO ir neveiksmīga. Es vēlos jautāt, vai mums ir pieejami dati, kas paskaidrotu, kādēļ tā ir neveiksmīga? Mums jāpieprasa, lai par to uzņemas atbildību un tiek veiktas jaunas darbības.

Eiropai, sadarbojoties un izdarot starptautisku spiedienu, ir jāstrādā, lai panāktu nesodāmības likvidēšanu Kongo Demokrātiskajā Republikā un šīs valsts stingru reakciju uz šo nežēlību.

Es būtu pateicīga, ja jūs atbildētu uz manis uzdoto jautājumu — vai mēs zinām, kādēļ ANO operācijas ir neveiksmīgas? Ko mēs patlaban grasāmies darīt?

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kongo Demokrātiskā Republika ir valsts, kura piedzīvojusi desmitiem gadu ilgu ekspluatāciju un vardarbību, tas tika sacīts jau vairākkārt, taču ir vērts atkārtot vēlreiz — tajā notiekošā vardarbība, kā dokumentēts neskaitāmos starptautisko organizāciju ziņojumos, patlaban jo īpaši ietekmē sievietes un diemžēl arī bērnus.

Seksuālā vardarbība pret sievietēm tiek bieži izmantota kā kara ierocis, un neviens no tās netiek pasargāts. Skaitļi ir satraucoši — ik mēnesi tiek reģistrēti aptuveni 1 100 izvarošanas gadījumi. Mēs nupat atminējāmies 500 sieviešu izvarošanu šā gada jūlijā un augustā, kas — kā pirms brīža norādīja mana kolēģe Matera kundze — apliecināja ANO miera uzturēšanas spēku nepietiekamo rīcību.

Šai situācijai ir jābeidzas. Upuru skaits ik dienas tikai palielinās. Iemesli, kādēļ valdība seksuālās vardarbības problēmai nepievērš pietiekamu uzmanību, ir pastāvošā nesodāmības „kultūra”, kā arī ārkārtīgi vājā tiesību sistēma, ja tāda vispār pastāv.

Mēs zinām, ka klusējošo upuru ir vairāk nekā to cilvēku, kuriem ir drosme izklāstīt faktus. Pēc seksuālo vardarbību papildinošajām nežēlībām upuri nespēj veikt daudzas ikdienas darbības, un joprojām trūkst sociālās integrācijas instrumentu.

Šim vardarbības plūdumam ir jāapstājas, un mums visiem ir jāpieliek lielākas pūles, lai to panāktu. Noslēgumā es vēlos atgādināt vienu izteicienu — ja sievietes izglītošana simbolizē visas nācijas izglītošanu, tad sievietes izvarošana simbolizē veselas nācijas destabilizēšanu.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Šodienas debates par Kongo Demokrātisko Republiku neapstrīdami apliecina šīs valsts milzīgās problēmas cilvēktiesību jomā. Pasaules plašsaziņas līdzekļi daudzus gadus ir pastāvīgi sūtījuši ziņojumus par šajā valstī izdarītajiem noziegumiem. Kongo Demokrātiskajā Republikā notiek ļaunākie cilvēka pamattiesību pārkāpumi. Ir aprēķināts, ka Kongo notiekošajos konfliktos dzīvību ir zaudējuši jau aptuveni 4 miljoni cilvēku. Aptuveni 3,5 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas.

Bērnu slepkavošana, izvarošana, nolaupīšana un arī piespiešana pievienoties bruņoto kaujinieku grupējumiem ir šausminoša ikdienas realitāte, ar ko jācīnās Kongo iedzīvotājiem. Tādēļ visas starptautiskās sabiedrības un jo īpaši Eiropas Savienības pienākums ir cīnīties, lai Kongo iestādes efektīvi strādātu pie tūlītējas slepkavību un vajāšanas pārtraukšanas. Mēs nevaram pamest upurus vienatnē. Eiropai ir pēdējais laiks atmosties un sākt efektīvi rīkoties.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mums nav jāturpina uzskaitīt nežēlības, ko ir piedzīvojuši un piedzīvo Kongo iedzīvotāji, un nespēja pielikt tam punktu ir nenoliedzams starptautiskās sabiedrības apkaunojums. Šis negods attiecas arī uz ES, Eiropas Parlamentu un mūsu dalībvalstīm — Eiropu, kam ar Āfriku ir bijuši un joprojām ir neskaitāmi darījumi.

Tagad mums ir īpaša ārējā administrācija, ar kuru mēs lepojamies. Redzēsim, kā mūsu ārējā administrācija atrisinās šo situāciju Kongo, un mums ir visas tiesības to sagaidīt. Kad runājam par to, kāds ir mūsu ārējās administrācijas uzdevums, tiek lietots vārds „rīcība”, un tādēļ mēs vēlamies redzēt tieši rīcību, lai Kongo panāktu mieru un samierināšanu. Manuprāt, ir arī pilnīgi acīmredzams, ka mums jāizmeklē un jānoskaidro, kas ir šo nežēlību organizētāji, lai varētu tos publiski nokaunināt visas pasaules priekšā. Domāju, ka tas līdz šim vēl nav izdarīts.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Eiropas Parlamenta komitejās un plenārsesijās šeit, Strasbūrā, mēs daudzkārt esam runājuši par notikumiem Kongo, un, kad aprakstām situāciju, man ir grūti pieņemt, ka šīs valsts nosaukums ir Kongo Demokrātiskā Republika.

Sieviešu un bērnu izvarošana ir noziegums pret cilvēci, jo īpaši tādēļ, ka to izmanto kā kara ieroci. Tomēr situācija Kongo ir vēl sarežģītāka, jo tiek izvaroti arī vīrieši. Tā nav tikai cilvēka cieņas laupīšana. Tā ir arī sociālo attiecību Kongo iznīcināšana. Šie vīrieši vairs nevar piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tā vietā viņiem jādodas dzīvot kaut kur krūmājos. Es gribu lūgt Eiropas Komisiju, pirmkārt, veikt pētījumu par mūsu spertajiem soļiem un vajadzības gadījumā jautāt ANO, vai mūsu rīcība ir efektīva un vai nevajadzētu mainīt mūsu procedūras.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, tajā dienā karavīri uzbruka ciematam, kurā dzīvoja Nadine un viņas ģimene. Viņi pavēlēja viņas brālim viņu izvarot visu ciemata iedzīvotāju acu priekšā. Kad viņš atteicās to darīt, viņu nogalināja. Pēc tam zaldāti piespieda Nadine izdzert savu urīnu un tad nogalināja viņas trīs bērnus, kuri bija četrus, divus un vienu gadu veci. Viņi izvaroja viņu neskaitāmas reizes pēc kārtas, izraisot starp vagīnu un ānusu esošās membrānas plīsumu. Visbeidzot, viņi nogalināja grūtnieci, pagatavoja viņas bērna embriju un lika ciemata iedzīvotājiem to apēst. Nadine izglābās un saņēma ārstēšanu, taču cik daudz tādām jaunām sievietēm kā Nadine nav izdevies izbēgt?

Tas nav mīts. Tā ir realitāte valstī, kurā ir sasniegts nežēlības kalngals. Tas Kongo notiek jau desmit gadus. Mēs jau esam pieņēmuši rezolūcijas par šo jautājumu un es par to arī runāju pagājušā gada decembrī, taču situācija nav mainījusies un valstī joprojām valda nesodāmība. Es aicinu ANO Padomi rīkoties efektīvāk un aicinu MONUSCO patiešām aizsargāt civiliedzīvotājus. Turklāt, kā sacīja Chastel kungs, es, tāpat kā mana kolēģe De Keyser kundze, aicinu Eiropas Savienību pieņemt ASV nesen pieņemtajam likumam līdzīgu tiesību aktu, lai aizliegtu tādu preču importēšanu, kuru ražošanā izmantoti kontrabandas izrakteņi, un tādējādi pārtrauktu dumpinieku grupējumu finansēšanu.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) M. Wallström, ANO īpašā pārstāve vardarbības pret sievietēm un bērniem lietās bruņotu konfliktu laikā, Kongo Demokrātisko Republiku nosauca par „pasaules izvarošanas galvaspilsētu”. Aplūkojot dažādu organizāciju sniegtos skaitļus, kas liecina tikai par nežēlību, šausmām un nepieņemamām ciešanām, varam secināt, ka tā patiešām ir taisnība. Gada pirmajā ceturksnī ik dienu tika izvarotas 14 sievietes, laikposmā no 30. jūlija līdz 2. augustam tika spīdzināti vairāki simti sieviešu un bērnu, savukārt laikā no 1996. gada līdz šim brīdim par seksuālās vardarbības upuriem ir kļuvuši 200 000 cilvēku.

Kā jau teicu, aiz visiem šiem skaitļiem ir neizturamas ciešanas, kuras vēl nopietnākas padara tas, ka ir pagājuši desmit gadi kopš ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 pieņemšanas. Manuprāt, mums jāapsver sankciju noteikšana Ruandas atbrīvošanas demokrātisko spēku līderiem.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par viņu runām, jaunajām idejām un priekšlikumiem. Es arī gribu viņiem pateikties par tik konkrētu situācijas Kongo aprakstu, jo mums sev jāatgādina, cik šī situācija joprojām ir sarežģīta.

Komisijai ir nosūtīta ļoti skaidra vēsts — likuma varas un situācijas cilvēktiesību jomā stabilizēšanai, konsolidēšanai un turpmākai uzlabošanai KDR ir jāturpina atrasties Eiropas Savienības, Augstās pārstāves un Komisijas prioritāšu augšgalā.

Komisija turpinās atbalstīt Kongo iestādes un Kongo iedzīvotājus ar dažādiem instrumentiem, tostarp sadarbību attīstības jomā un Eiropas Cilvēktiesību un demokrātijas iniciatīvu, kas ir tikai divi no mums pieejamajiem instrumentiem.

Saistībā ar to Komisija turpinās iesaistīties tiesu sistēmas strukturālajā reformā, kam jau ir piešķīrusi EUR 40 miljonus un pie kuras esam strādājuši kopš 2003. gada. Tiek izstrādātas arī dažādas citas programmas nolūkā vēl vairāk palielināt tiesas iestāžu spēju izveidot spēcīgu un ievērotu tiesu sistēmu, kas veicinātu nesodāmības likvidēšanu, par kuras turpmāku nepieņemamību mēs visi esam vienisprātis.

Komisija ar reģiona ekspertu palīdzību rūpīgi uzrauga šīs valsts cilvēktiesību aizstāvju situāciju un turpinās to darīt. Mēs arī jo īpaši atbalstām dažādas šajā teritorijā strādājošās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādēļ mēs Kinšasā norīkojām īpašu kontaktpersonu, kas uzraudzīs ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanu.

Ja runājam par šausminošajiem noziegumiem un seksuālo vardarbību, Komisija turpinās šīs vardarbības apkarošanu un vispārēji atbalstīs Kongo valsts stratēģijas pret seksuālo vardarbību īstenošanu. Es jums pilnībā piekrītu, ka mums jāuzzina, vai šī stratēģija ir efektīva, un jānoskaidro, kā iesaistīt mūsu starptautiskos partnerus, lai uzlabotu turpmākos rezultātus.

Priekšsēdētāja kungs, šodienas debatēs tika apliecināts, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības lielajiem pūliņiem, KDR joprojām turpinās šausmīga vardarbība, un mēs visi apzināmies, ka problēma ir milzīga. Tādēļ turpmāk mums ir jāstrādā efektīvāk; mums jāmeklē veidi, kā labāk pamudināt mūsu Āfrikas un starptautiskos partnerus pievērsties šim jautājumam, lai šīs ļoti skumjās debates nenāktos atkārtot arī turpmāk.

  Olivier Chastel, Catherine Ashton (Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos) vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministr! Atbildot es vēlos sniegt trīs papildu komentārus.

Pirmkārt, daudzi no jums atsaucās uz MONUSCO lomu jeb, precīzāk sakot, tās pasivitāti. Mēs vairākkārt esam iebilduši pret priekšlaicīgu MONUSCO atsaukšanu, lai konfliktu ietekmētajos reģionos novērstu vakuumu un vēl lielākas drošības pasliktināšanās iespējamību. Vispārīgi izsakoties, neskaitot nežēlīgos notikumus, mēs varam tikai izteikt atzinību par veidu, kā ANO atrisinājusi jautājumu par ANO misijas Kongo pilnvaru termiņa pagarināšanu. Kā jūs zināt, kamēr ANO tika apspriestas jaunās pilnvaras, Kongo valdība uzstāja uz misijas daļēju atsaukšanu. Tādēļ 2010. gada 30. jūnijā Drošības padome piekrita samazināt ANO miera uzturēšanas misijas dalībnieku skaitu par 2 000, samazinot reģionā izvietoto karavīru daudzumu no 21 500 līdz 19 500, taču tā neļāvās Kinšasas izdarītajam spiedienam par vēl lielāku skaita samazināšanu.

Ņemot vērā šodienas debašu tematu, mēs uzskatām, ka ir jāatrod atbildīgie, un atzinīgi vērtējam to, ka ANO rūpīgi un ilgstoši analizē savas neveiksmes. Taču mums ir jāsaprot sarežģītie apstākļi, kuros MONUSCO strādā, un, ļoti iespējams, jāmudina uzlabot KDR iestāžu un ANO darba saskaņotību. Mēs uzskatām, ka MONUSCO atsaukšana patlaban ievērojami pasliktinātu iedzīvotāju situāciju un aizkavētu reģiona stabilizēšanas procesu.

Otrs komentārs attiecas uz Eiropas Savienības rīcību nolūkā atbalstīt tiesu sistēmas reformu, kā arī nesodāmības un jo īpaši seksuālo noziegumu apkarošanu. Pirms brīža par to runāja komisārs M. Šefčovič. Taisnība, ka Eiropas Savienība rīkojas vairākos līmeņos, tostarp izmantojot EUPOL un EUSEC. Man ir vēl kas piebilstams, jo domāju, ka mūsu iestāžu izstrādātie instrumenti nav ne nepietiekami, ne nepilnīgi, taču, iespējams, ir vērts novērtēt to izmantošanas veidu. Par šo jautājumu vēl jāpiebilst, ka Beļģijas vēstnieka W. Stevens vadītā Politikas un drošības komiteja, PDK, tuvākajās nedēļās dosies uz KDR novērtēt šo divu misiju darbu.

Trešais un pēdējais komentārs — Tarabella kungs un citi deputāti diezgan pamatoti uzsvēra, ka ir būtiski apkarot KDR dabas resursu nelikumīgo ekspluatāciju, jo izrakteņu tirdzniecība palīdz finansēt konkrētas dumpinieku kustības, tādējādi veicinot tur notiekošo vardarbību. ES rūpīgi uzrauga šo jautājumu. Turklāt, kā daudzi no jums ierosināja, mēs grasāmies analizēt šajās debatēs tik daudzkārt pieminēto un nesen pieņemto ASV tiesību aktu par šo tematu.

Joprojām ir nedaudz pāragri analizēt prezidenta J. Kabila lēmumu reģionā un jo īpaši Kivu pārtraukt derīgo izrakteņu ekspluatāciju. Patlaban varam pateikt tikai to, ka šo ieguves vietu slēgšana ir jāvērtē atzinīgi, jo apliecina, ka KDR varas iestādes patiesībā ir apņēmušās apkarot valsts dabas resursu nelikumīgo ekspluatāciju. Tomēr ir skaidrs, ka šo pasākumu var analizēt, tikai ņemot vērā tā ietekmi ne vien uz dumpinieku grupējumu finansējumu, bet arī uz varas iestāžu spēju saglabāt efektīvu kontroli un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks oktobra pirmajā sesijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropadomes 16. septembrī pieņemtajos secinājumos norādīts, ka ir ļoti būtiski, lai ES būtu gatava nostiprināt sadarbību ar Āfriku un censties samazināt starptautisko tiesību aktu par cilvēktiesībām un humānajām tiesībām pārkāpumus. Attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajai Republikai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Kongo armijas karavīri ir saistīti ar daudzu civiliedzīvotāju nāvi un to vardarbīgā rīcība un seksuālā vardarbība pret sievietēm un bērniem tiek izmantota kā sabiedrības iebiedēšanas instruments, savukārt izvarošana tiek izmantota kā kara ierocis. Tādēļ Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā par cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību Kongo Demokrātiskajā Republikā ir mēģināts paredzēt visas iespējamās saskaņotās darbības šo šausminošo noziegumu apturēšanai. Ir būtiski reģionā veicināt mieru un stabilitāti, kā arī cieši un regulāri sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību valsts mērogā, lai samazinātu noziedzības līmeni un palīdzētu atklāt turpmākus noziegumus. Vēlos uzsvērt, ka mums jācīnās pret nesodāmību un jānodrošina civiliedzīvotāju, jo īpaši sieviešu un bērnu, aizsardzība pret starptautisko tiesību aktu par cilvēktiesībām pārkāpumiem, ietverot jebkādu seksuālu un pret dzimumu vērstu vardarbību. Dzimumu līdztiesība ir jāiekļauj visos ES un partnervalstu sadarbības līmeņos.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Gaidāmajām ES un Dienvidāfrikas Republikas un ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmēm jākļūst par pagrieziena punktu Kongo Demokrātiskajā Republikā notiekošās vardarbības izbeigšanā. Lai pārtrauktu cilvēktiesību pārkāpumus, ir obligāti vajadzīga starptautisku pasākumu strauja īstenošana. Šajā reģionā gadiem ilgi ir notikusi slepkavošana, izvarošana un nonāvēšana. Cīņa starp ciltīm kļūst arvien ļaunāka. Patlaban visi cīnās ar visiem.

Augstāko cenu, kā parasti, maksā civiliedzīvotāji un tostarp arī miljoniem bērnu. Kongo ik minūti nomirst viens bērns. Vairums bērnu mirst no slimībām vai uztura trūkuma. Mēs visi zinām par šo problēmu, un mums jāsūta Kongo iedzīvotājiem palīdzība. Taču mēs arī demonstrējam pārsteidzošu bezpalīdzību un nemākulību. Polijā 2008. gadā vairāk nekā 650 skolu piedalījās kampaņā „Glābiet Kongo bērnus”. Viņiem izdevās savākt PLN 470 000, un šī summa tika nosūtīta trūcīgajiem Kongo Demokrātiskās Republikas bērniem.

Eirobarometra 13. septembrī publicētās aptaujas rezultāti liecina, ka 89 % eiropiešu noteikti atbalsta palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm. Neraugoties uz konkrētu valstu un pasaules organizāciju pūlēm, nav manāma situācijas uzlabošanās. Mūsu rezolūcija nedrīkst būt kārtējais labo nodomu manifests, tai jābūt skaidram plānam par būtiskām un steidzamām darbībām, ko ES īstenos nolūkā aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu un kas mums palīdzēs nonākt tuvāk Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Patlaban mēs saskaramies ar starptautisko tiesību aktu par humānajām tiesībām pamatstandartu neievērošanu Kongo Demokrātiskajā Republikā — valstī, kurā par demokrātiju, šķiet, liecina tikai tās nosaukums. Es gribu paust stingru nosodījumu par nesen notikušajām sieviešu un bērnu masveida izvarošanām, kā arī visiem pārējiem vardarbības veidiem, kas Kongo austrumos tiek vērsti pret neskaitāmiem nevainīgiem civiliedzīvotājiem. 2008. un 2009. gadā reģistrētie 15 000 izvarošanas gadījumi, kā arī jūlija beigās un augusta sākumā notikušās izvarošanas liecina par noziedznieku nesodāmības apziņu, kas ir dziļi iesakņojusies šīs valsts ikdienas dzīvē. Seksuālā vardarbība tiek izmantota kā cīņas ierocis, un tādēļ par to vajadzētu sodīt kā par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci. Es aicinu visas reģiona konfliktā iesaistītās puses pielikt punktu jebkādai seksuālajai vardarbībai un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī veicināt humānās palīdzības organizāciju piekļuvi civiliedzīvotājiem, kuriem vajadzīga palīdzība. Es pieprasu, lai Kongo Demokrātiskās Republikas valdība, sadarbojoties ar starptautiskajām iestādēm, turpina centienus apkarot nesodāmību un nekavējoties izmeklē nesenos uzbrukumus, kā arī nodrošina vainīgo nodošanu tiesai.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Konflikts Kongo Demokrātiskajā Republikā nenoliedzami ir viens no nežēlīgākajiem pēdējās desmitgades laikā. Neraugoties uz lielu starptautiskās sabiedrības spiedienu, situācija nepavisam nav uzlabojusies. Par to liecina pastāvīgie ziņojumi ar informāciju par nežēlīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic visas konfliktā iesaistītās puses. Slepkavošana, spīdzināšana, seksuālā vardarbība, opozīcijas un cilvēktiesību aizstāvju apspiešana, kā arī neskaitāmi aresti, vajāšana un nežēlīga spīdzināšana joprojām ir ierasta lieta. Netiek taupīti pat bērni — karavīri, kurus milzīgā skaitā piespiež pievienoties kaujinieku rindām. Ārkārtīgi cietsirdīga seksuālā vardarbība, ko nešķirojot īsteno pret mazām meitenēm, vecāka gadu gājuma cilvēkiem, kā arī vīriešiem, ir kļuvusi par neatņemamu un ļoti vērienīgu kara taktikas sastāvdaļu. Starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ANO un Eiropas Savienībai, līdz šim nav izdevies panākt kontroli pār situāciju un pielikt punktu Kongo notiekošajam slaktiņam. Šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama. Lai panāktu efektīvu ietekmi uz Kongo valdību, ir jārīkojas stingri. Kongo valdībai ir jāsoda cilvēki. Tai jānodrošina, lai vainīgie uzņemas atbildību par savu rīcību, un jāgarantē pilsoņiem pienācīgi drošības pasākumi. Tiem, kas jau ir kļuvuši par upuriem, ir vajadzīga palīdzība un kārtības atjaunošana. Būtiska nozīme ir labai medicīniskajai aprūpei. Paies daudzi gadi, līdz šie cilvēki spēs atkopties no neskaitāmajām piedzīvotajām nežēlībām, un daudziem no viņiem normāla sabiedriskā dzīve būs liegta uz visiem laikiem. Šo cilvēku labklājībai jākļūst gan par Kongo varas iestāžu, gan starptautiskās sabiedrības prioritāti.

(1) Sk. protokolu.

10. Transatlantiskās attiecības — maksa par ieceļošanu ASV (debates)

  Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par transatlantiskajām attiecībām – maksu par ieceļošanu ASV.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man vēlreiz šajā pēcpusdienā ir tas gods runāt Augstās pārstāves baroneses C. Ashton vārdā, nevis Padomes vārdā, kā norādīts ekrānā.

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis piešķir lielu nozīmi tam, lai nodrošinātu, ka to pilsoņi var viegli ceļot no vienas Atlantijas okeāna puses uz otru. Transatlantisko mobilitāti krietni atvieglotu, ja cilvēki varētu ceļot bez vīzām un bez maksas par ieceļošanu. Lai gan ASV pilsoņi var ieceļot Šengenas zonā bez vīzas, to pašu nevar teikt par ES pilsoņiem, kas vēlas ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs.

ASV bezvīzu programmas priekšrocības joprojām ir liegtas četrām dalībvalstīm: Bulgārijai, Kiprai, Polijai un Rumānijai. Tomēr mēs varam priecāties par faktu, ka 5. aprīlī šajā programmā iekļāva Grieķiju. Par šo veiksmīgo iznākumu varam pateikties Komisijai, kas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis var baudīt priekšrocības, ko sniedz šī bezvīzu programma, un vairākām prezidējošajām valstīm, kuras cita pēc citas turpināja virzīt šo jautājumu.

Tā ik gadu kopš 2006. gada Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par visām tām trešām valstīm, kuras turpina pieprasīt vīzas mūsu pilsoņiem, pārkāpjot savstarpīguma principu, jo Eiropas Savienība piešķir ļoti lielu nozīmi tam, vai šajā jomā pastāv pilnīgs savstarpīgums. Tā kā Eiropas Savienība noteiktām trešām valstīm ir ieviesusi bezvīzu režīmu, šīm valstīm tāpat būtu jārīkojas arī attiecībā uz mūsu valstu pilsoņiem.

Turklāt drošības iemeslu dēļ, kurus mēs pilnībā izprotam, 2009. gada sākumā Amerikas Savienotās Valstis nolēma ieviest Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (ESTA), ko var izmantot tikai tie pasažieri no valstīm, kam noteikts bezvīzu režīms, kuri ieceļo Ziemeļamerikā. Kopš 8. septembra ikvienam no šiem pasažieriem ir jāsamaksā USD 4, lai segtu administratīvās izmaksas, ko radīja ESTA ieviešana. Papildus šiem pasažieriem ir jāsamaksā arī USD 10 saskaņā ar tiesību aktu par tūrisma veicināšanu. Šim nolūkam vienai organizācijai ir uzticēts uzdevums attīstīt tūrismu, un tā saņem finansējumu no fonda, kurā ieskaita šos maksājumus USD 10 apmērā.

Pēc šiem jaunākajiem notikumiem jūs lūdzāt Komisijai nekavējoties pieņemt nostāju. Jau 2008. gada decembrī tā sagatavoja ziņojumu par to, vai ESTA būtu vai nebūtu jāuzskata par līdzvērtīgu vīzu režīmam, un tās secinājums – toreiz pagaidu – bija, ka nē, nebūtu jāuzskata. Tiklīdz ASV iestādes būs publicējušas galīgos noteikumus attiecībā uz ESTA, Komisija mums iesniegs savu galīgo ziņojumu par šo jautājumu. Ir skaidrs, ka šī maksa būs svarīgs elements tā izvērtēšanā. Šo ziņojumu ņems vērā Padome, kas pēc tam veiks vajadzīgos pasākumus un sagatavos tādus ieteikumus, kādus tā uzskatīs par atbilstošiem.

Jūs jau noteikti esat secinājuši, ka šīs papildu maksas ieviešana ir nosodāma. Turklāt prezidējošā valsts piekrīt bažām, ko šajā jomā vairākkārt paudis Parlaments, jo īpaši savas 22. oktobra rezolūcijas 18. punktā. Lai gan pirmajā mirklī šī maksa var šķist neliela, nevajadzētu aizmirst, ka tā jāmaksā ikvienam ceļotājam, un reizēm ģimenēm tas var izrādīties ļoti apgrūtinoši.

Tāpēc es uzskatu, ka šī politika ir pretrunā ASV paustajai vēlmei atvieglot mobilitāti starp abiem kontinentiem un būs īsts šķērslis ES pilsoņiem, kas vēlēsies ceļot uz ASV.

Nobeigumā es vēlos apstiprināt, ka prezidējošā valsts darīs visu, kas ir tās pilnvarās, lai palīdzētu Komisijai panākt pilnīgu bezvīzu režīma savstarpīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Paldies par uzmanību!

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties arī Chastel kungam par viņa piezīmēm un par piedāvāto Padomes palīdzību, jo tik svarīgā jautājumā kā šis Padomes atbalsts ir izšķirīgs.

Ņemot vērā Komisijas nostāju attiecībā uz ESTA maksu, man jāuzsver, ka tūlīt pēc paziņojuma par šo maksu publicēšanas 6. augustā mana kolēģe komisāre Malmström kundze izdeva paziņojumu, kurā viņa pauda izpratni, ka šāds lēmums ir pieņemts saskaņā ar Ceļošanas veicināšanas likumā noteiktajiem pienākumiem, bet pauda lielu nožēlu par šīs maksas ieviešanu.

Komisija ļoti skaidri darīja zināmas savas bažas, ka šī maksa ir nesaderīga ar ASV bieži atkārtoto apņemšanos atvieglot transatlantisko mobilitāti un ka tas būs papildu apgrūtinājums tiem Eiropas pilsoņiem, kas ceļos uz ASV.

ES vairākkārt Ceļošanas veicināšanas likuma pieņemšanas procesā ir paudusi savas nopietnās bažas ASV Kongresam un ASV valdībai. Komisija veica daudzus demaršus, kuros piedalījās gan Padomes prezidējošās valstis, gan trešās valstis. Savos demaršos Komisija kritizēja arī faktu, ka šī maksa jāmaksā tikai ceļotājiem, uz kuriem attiecas ASV bezvīzu programma, un tāpēc tā ir diskriminējoša. Turklāt šķiet savādi, ka ārvalstniekiem ir jāmaksā par tūrisma veicināšanu ASV, jo tāpēc ceļotāju uz ASV var kļūt mazāk, nevis vairāk.

Pašlaik Komisija izskata turpmākos iespējamos pasākumus, ko varētu veikt attiecībā uz ASV saistībā ar ES savstarpīguma mehānismu. Komisija izdos formālas piezīmes ASV publisko konsultāciju laikā, kuras ASV uzsāka par pagaidu noteikumiem. ESTA galīgais izvērtējums tiks izdots, tiklīdz ASV Federālajā reģistrā būs publicēti galīgie noteikumi par ESTA, ņemot vērā visas iespējamās izmaiņas.

Komisija ir pieprasījusi šā problēmjautājuma apspriešanu ar visām dalībvalstīm gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē 7. un 8. oktobrī. Pēc tam jautājumu par ESTA maksu aktualizēs nākamajā ES un ASV Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē decembrī. Protams, Komisija visos šā procesa posmos turpinās informēt Parlamentu par veiktajiem demaršiem.

Ministrs Chastel kungs atkārtoti uzsvēra arī to, ka ir svarīgi, lai vīzu režīma jomā ASV vienādi attiektos pret visām ES dalībvalstīm. Šajā saistībā es vēlos jums atgādināt, ka pēdējo divu gadu laikā ir panākts ievērojams progress vīzu savstarpīguma mehānisma jomā.

Pateicoties Komisijas centieniem panākt pilnīgu savstarpīgumu ar ASV, vēl astoņas dalībvalstis pievienojās ASV bezvīzu programmai – septiņas dalībvalstis 2008. gada beigās un Grieķija 2010. gada aprīlī. Komisija turpina gan politiskā, gan tehniskā līmenī atgādināt ASV, cik svarīgi ES ir tas, lai četras atlikušās valstis – proti, Bulgārija, Kipra, Polija un Rumānija – pievienotos bezvīzu programmai, cik drīz vien iespējams.

Es varu jums apgalvot, ka Komisija sadarbībā ar Padomi un Augsto pārstāvi uzstās uz šā jautājuma iekļaušanu visu turpmāko ES un ASV sanāksmju dienas kārtībā.

  Ernst Strasser, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums, Parlamentam — bet tas, protams, īpaši attiecas uz manu grupu –, jāsaka ļoti skaidrs „nē” šai USD 14 lielajai maksai par ieceļošanu ASV, „nē” nepamatotiem Amerikas pasākumiem uz eiropiešu rēķina un „nē” šai vienpusējai spriedzei Eiropas un Amerikas attiecībās. Mēs nedrīkstam būt apmierināti ar dzirdētajiem ziņojumiem. Man jāsaka diezgan atklāti, ka šajā jautājumā ar nožēlu ir par maz. Nepietiek norādīt, ka tā ir diskriminācija.

Šorīt pats priekšsēdētājs Van Rompuy kungs teica, ka viens no pamatprincipiem partneru sadarbībā ir savstarpīgums. Es tagad negribu pieprasīt, lai mēs attiektos pret amerikāņiem tāpat, kā viņi attiecas pret mums. Tomēr ir ļoti skaidri jānorāda, ka šajā ziņā Eiropai ir jāreaģē ļoti nepārprotami, un tas mums jāpieprasa arī Komisijai un Padomei reālu pasākumu veidā. Es jūs aicinu izteikt reālus priekšlikumus un apspriest ar Parlamentu, kā jūs gatavojaties risināt šo jautājumu. Amerikāņiem ir jāatzīst, ka mūsu nostāja šajā jautājumā – tāpat kā citos – ir nopietna un ka mēs vēlamies, lai mūs uzskatītu par partneri, nevis kādu, kas uz pavēli: „lec!” vienkārši atbildēs: „cik augstu?”

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es iesaistos šajās debatēs, zinot, ka Eiropa šo lietu vēl nav slēgusi. Tomēr Parlamentam patiešām ir jāatzīmē, ka ASV lēmumu ir pieņēmusi. Šis lēmums ir pretrunā vēlmei, lai transatlantiskais dialogs turpinātu progresēt, stiprinot ne tikai preču apmaiņu, bet arī visa veida sociālo un cilvēku apmaiņu uz savstarpējas uzticēšanās un savstarpīguma pamata.

Mēs nevaram piekāpties, piemērojot diskriminējošu maksu, kas pavisam skaidri kaitē šādas apmaiņas veicināšanai, novelk robežu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un tiešā veidā iespaido sabiedrību. Turklāt šis lēmums ir pretrunā Eiropas attieksmei pret ASV un tās pilsoņiem, un, lai gan Eiropa ne vienmēr ir ievērojusi vēlmi stiprināt cilvēciskās un tirdzniecības saites, tā vienmēr ir veicinājusi transatlantiskās mobilitātes jautājumu šo divu Zemes pusložu iedzīvotāju attiecībās.

Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments nosūtītu skaidru vēstījumu, ka tas sagaida, ka Komisija stingri aizstāvēs Eiropas nostāju un vajadzības gadījumā izpildīs savstarpīguma klauzulu. Tās noteikti nav labas ziņas transatlantiskajā dialogā, bet tādā veidā mēs nosūtītu skaidru vēstījumu, ka mēs neesam gatavi vienkārši samierināties ar savstarpīguma trūkumu cilvēku un sociālās apmaiņas veicināšanā, kas notiek, pateicoties Eiropas un ASV lidsabiedrību nodrošinātajai saiknei, protams, nemaz neminot ekonomisko iespaidu, kādu tas atstātu uz nopietno krīzi, kas jau ir piemeklējusi gaisa transporta nozari abās Atlantijas okeāna pusēs.

  Alexander Graf Lambsdorff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ASV valdībai un Kongresam ir ļoti pamatoti iemesli atkāpties un atcelt tā saukto Ceļošanas veicināšanas likumu.

Pirmkārt, tas ir nedaudz dīvains – un uz to norādīja arī Komisija –, jo tas ievieš nodokli tūrisma veicināšanai. Ja ceļošana uz ASV sadārdzināsies, iespējams, mazāk cilvēku vēlēsies ceļot uz šo valsti; četru cilvēku ģimenei šīs izmaksas ir aptuveni USD 40 – daudziem cilvēkiem tā ir liela nauda. Turklāt šķiet nedaudz absurdi, ka ASV ir vienīgā valsts, kas uzliek nodokli cilvēkiem, kuri nav pārstāvēti šajās debatēs. Es uzskatu, ka nodokļa uzlikšanai bez pārstāvības ir bijusi zināma loma Amerikas vēsturē, tāpēc, manuprāt, viņiem vajadzētu šo lēmumu vēlreiz pārskatīt.

Otrkārt, vai Amerika kļūs pievilcīgāka, ja liks cilvēkiem maksāt vairāk? Es tā nedomāju. ASV ir pievilcīgs tūrisma galamērķis; tur atrodas tādi pazīstami objekti kā Josemitu Nacionālais parks, Lielais kanjons, Evergleida, Česapīka līcis, Bostona, Ņujorka, Vašingtona un Sanfrancisko. Cilvēki brauc tik un tā; viņiem nav jāveicina tūrisms tādā veidā, kā viņi to ierosina.

Tagad papildus šiem jautājumiem ir vairāki nopietni politiskie jautājumi, kuri, mūsuprāt, arī ir jārisina. Manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams, ka norēķiniem var izmantot tikai Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēto sabiedrību kredītkartes un debetkartes. Es neuzskatu, ka tas ir pieņemami. Turklāt šo datu saglabāšanai un verificēšanai ASV varētu piekrist, ja tas notiktu tikai, lai novērotu tūrismu jomu, bet Valsts drošības departaments ir atļāvis šos datus pēc pieprasījuma nodot citām ASV iestādēm, ārvalstu iestādēm un pat transporta uzņēmumiem. No datu privātuma aizsardzības perspektīvas raugoties, arī tas ir pilnīgi nepieņemami.

Komisijai un Padomei tagad ir jārod piemērotas atbildes. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāapspriež gaidāmajā ES un ASV augsta līmeņa sanāksmē. Manuprāt, savstarpīgums ir labs, lai gan šajā gadījumā nožēlojams, un es uzskatu, ka abām pusēm ir jāveic darbs, lai palielinātu cilvēku savstarpējo saskarsmi, nevis apgrūtinātu to.

  Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien debatējam par vispārēju maksu USD 14 apmērā, kas ikvienam jāmaksā par ieceļošanu ASV. Pirmkārt, šķiet nedaudz pretrunīgi, ka, no vienas puses, bezvīzu programma atvieglo personu ceļošanu starp Eiropas Savienību un ASV, bet, no otras puses, visiem Eiropas pilsoņiem ir jānodod savi personas dati ESTA sistēmā un jāmaksā papildu maksa par ieceļošanu.

Protams, mums ir jārespektē mūsu Amerikas partneru un jo īpaši Kongresa lēmumi, bet šī nešķiet uzticības un sadarbības zīme. Ja runājam par robežu aizsardzību un efektīviem drošības pasākumiem, ES atkal un atkal ir pierādījusi, ka tā vēlas, lai viss notiktu, kas dažreiz tai ir sagādājis lielas grūtības attiecībā uz savām vērtībām un pilsoņiem. Kā ar tiesībām uz brīvu pārvietošanos, ja runājam par robežkontroli? Kā ar tiesībām uz nevainīguma prezumpciju, ja runājam par drošības pasākumiem? Un kā ar datu aizsardzību un tiesībām uz kompensāciju, ja runājam par personiskas informācijas ieguvi?

Ja mums būtu jāmaksā tikai tie USD 14, tā nebūtu tik liela problēma, bet ASV Valsts drošības departaments no ceļotājiem savāc ne tikai ESTA datus, proti, kontaktinformāciju un identifikācijas datus, bet arī sensitīvu informāciju. Viņi vēlas piekļūt arī pasažieru vārdu reģistram (PNR) ceļojumu aģentūru rezervācijas sistēmās, kas gandrīz vai sniedz informāciju par to, kurš ar kuru guļ. Ir vairāk nekā neapmierinoši, ka komisāre Malmström kundze vēl nav sapratusi, ka šis PNR datu ieguves jautājums nopietni aizskar pilsoņu tiesības un nav pieļaujams saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Šis jautājums kļūst vēl sarežģītāks, ja mēs apzināmies, ka šī USD 14 lielā maksa ir jāsamaksā ar kādu no četrām lielākajām kredītkartēm, kuru izdevējsabiedrības visas atrodas ASV. Es brīnos, kā jūs nodrošināsiet, lai šis milzīgais datu apjoms netiktu izmantots izmeklēšanām, kas nav saistītas ar ceļošanu, vismaz pretterorisma likuma jeb tā sauktā Patriota akta darbības termiņa laikā. Un es jums, Komisija un Padome, jautāju, vai jūs apzināties, ka tas, ka mēs piekrītam Eiropas pilsoņiem uzspiest ASV noteikumus, jau iedragā spēkā esošos ES tiesību aktus?

Komisijai un Padomei, un arī jums, dārgie kolēģi, ir pienākums aizsargāt ES pilsoņu tiesības un Eiropas Tiesību aktus. Tas attiecas arī uz transatlantiskajām attiecībām ar ASV.

  Marek Henryk Migalski, ECR grupas vārdā. – (PL) Es nevēlos vērst uzmanību uz šajās debatēs jau apspriestajiem jautājumiem; ar tiem es domāju maksāšanu, pašu maksu vai iespējamību izmantot šādā veidā iegūtos datus un informāciju. Es vēlos padomāt par vissvarīgāko lietu. Es runāju par to, ka Eiropas Savienībā un arī Parlamentā mēs mēģinām nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Diemžēl šajā jautājumā — šajā jomā — Amerika pret mums šādi neizturas, tāpēc dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm joprojām ir spēkā vīzu režīms, turpretī lielākā daļa no tā ir atbrīvota. Manuprāt, gan Parlamenta, gan arī visu pārējo Eiropas Savienības iestāžu uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm neatkarīgi no to pievienošanās datuma. Es to saku savas valsts, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, pilsoņu vārdā, aizstāvot viņu intereses.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šī ir patiešām neparasta aina. Mēs redzam asimetrisku savstarpīgumu. Patiesībā asimetrisks savstarpīgums nemaz nav savstarpīgums. Mēs redzam nevajadzīgu datu reģistrāciju. Tomēr galu galā mēs jau lūdzam eiropiešus reģistrēt pasažieru vārdus un SWIFT datus, un tagad mēs arī lūdzam eiropiešus, kas ceļo uz ASV, vispirms piereģistrēties; un mēs redzam arī tūrisma nodokli, kas saskaņā ar Lambsdorff kunga teikto ir pilnīgā pretrunā mērķim stiprināt tūrisma saites ar ASV.

Tomēr nav jēgas mums kritizēt ASV par šādu rīcību. Galu galā ASV – kas, starp citu, ir valsts, ko es labi zinu un apbrīnoju – dara tā, kā izlemj tās ievēlētie pārstāvji. Es uzskatu, ka problēmas sakne ir drīzāk mūsu, nevis ASV pusē.

Es uzskatu, ka problēma, pirmkārt, ir mūsu diplomātu domāšanas veidā. Nesen, kad mūsu delegācija devās uz Vašingtonu saistībā ar SWIFT lietu, mēs redzējām, ka Eiropas misija Vašingtonā vairāk laika patērēja, attaisnojoties un atvainojoties par Eiropas Parlamenta balsojumu SWIFT jautājumā, nekā skaidrojot iemeslus, kas skar 500 miljonus Eiropas pilsoņu.

Mums trūkst solidaritātes, jo, ja vienai dalībvalstij neatceļ vīzu režīmu, pārējām dalībvalstīm vajadzētu cīnīties kopā ar to. Trūkst arī savstarpīguma, bet citādā nozīmē, nekā minēja mani kolēģi.

Mēs šeit runājam par savstarpīgumu, it kā tas krīt no debesīm, it kā mums tas būtu jālūdz. Labi, bet arī mēs paši varam nodrošināt savstarpīgumu. Citas valstis to dara. 2007. gada Ziemassvētkos, kad tika noteiktas stingrākas drošības prasības Brazīlijas pilsoņiem ASV, arī Brazīlija nekavējoties noteica stingrākas drošības prasības tiem ASV pilsoņiem, kas ieceļo Brazīlijā, un ASV tūlīt atsauca jaunās prasības.

Arī Eiropai ir šādi jārīkojas, ja tā vēlas, lai to respektētu transatlantiskajā dialogā.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs! Es vēlos tikai izteikt dažas papildu piezīmes. Jūs jau zināt, ka es esmu delegācijas attiecībām ar ASV priekšsēdētājs, un mēs daudz esam runājuši par vīzu atcelšanu. Mēs esam runājuši arī par vīzu atcelšanu Rumānijai un Bulgārijai, un pārējām valstīm. To vietā ir izveidota jauna veida vīza, saistībā ar kuru mēs esam tik laipni, ka sniedzam amerikāņiem savu pilsoņu datus neticami vispusīgā veidā un turklāt maksājam par to naudu. Šī maksa tiks izmantota arī, lai radītu reklāmas Amerikas tūrisma nozarei. Es uzskatu, ka tas ir unikāls uzņēmējdarbības modelis, ko Amerika mums ir iesniegusi, proti, panākt, lai patērētāji tiešā veidā maksā par reklāmu. Es arī ierosinātu šādu uzņēmējdarbības modeli sava dzimtā rajona tūrisma birojiem. Manuprāt, tas ir neticama pieeja lietām.

Protams, tas ir arī saistīts ar faktu, ka joprojām nav pietiekamas saziņas starp Eiropas Parlamentu un Kongresu, lai saprātīga dialoga ceļā nepieļautu šādas lietas. Varbūt Padome un Komisija drosmīgi nerisina šos jautājumus, un, manuprāt – šajā ziņā es piekrītu citu deputātu paustajam viedoklim –, dažreiz varētu palīdzēt kaut vai tikai savstarpīguma pieminēšana.

Nākšana šeit un vaimanāšana, ka mums tas nepatīk un ka mēs esam veikuši daudzus demaršus, vājina mūsu pozīcijas, jo neviens mūs neuztvers nopietni. Tad patiešām ir tā, it kā mēs gribētu nošaut medni kokā, bet būtu dabūjuši tikai zīli rokā. Tāpēc es vēlreiz aicinu Padomi un Komisiju, kā arī Augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci risināt šo jautājumu tā, lai arī Vašingtona redzētu, ka Eiropas Savienība ir īsts spēks.

  Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Manuprāt, jūs izturaties pārāk piesardzīgi. Jūs nevēlaties izdarīt galīgus paziņojumus, jo vēl nav līdz galam formulēta vienošanās, bet tikmēr mūsu pilsoņi jau maksā šo nodevu. Tas, protams, ir nepieļaujami. Jums ir jāiejaucas, un ļoti aktīvā veidā.

Mani kolēģi jau pirms manis daudzreiz norādīja, ka ir pārsteidzoši atklāt, ka ASV iestādes nav atradušas labāku veidu apmeklētāju piesaistīšanai, kā liekot šiem pašiem apmeklētājiem maksāt papildu maksu USD 14 apmērā, no kuriem USD 4 paredzēti Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas (ESTA) izmaksu segšanai. Citiem vārdiem sakot, tās nevēlas regulārās izmaksas uzlikt ASV nodokļu maksātāju pleciem; tā vietā šīs izmaksas segs eiropieši.

Šī ir pirmā būtiskā novirzīšanās no visiem dažādajiem aviācijas maksājumiem, ko mēs arī esam ieviesuši vairākās dalībvalstīs, piemēram, ļoti nesen Vācijā. Es izsaku nožēlu par šiem vairāku dalībvalstu vienpusējiem pasākumiem; patiesībā es atbalstu Eiropas pieeju šim jautājumam, kam ideālā gadījumā būtu jāaptver visi aspekti, piemēram, arī attiecīgās lidojumu papildu izmaksas. Tomēr runa patiesībā ir pavisam par ko citu. Eiropā nav diskriminācijas; rēķinus maksā visi, turpretī ASV gadījumā tos maksājam tikai mēs. Ik mēnesi ESTA sistēmā reģistrējas 900 000 eiropiešu.

Mums ir arī padziļināti jāizpēta, vai šis pasākums nav pretrunā bezvīzu programmas formai un garam. Šī programma būtībā nozīmē, ka abās pusēs nav jāpiesakās vīzai un nav jāsedz ar to saistītās izmaksas. ESTA pamazām kļūst par sinonīmu vīzai. Tieši to teica arī Brok kungs. Tāpēc es vēlos lūgt neattiekties pret to vieglprātīgi: nevis novilcināt laiku, bet nosūtīt skaidru vēstījumu saviem partneriem ASV, ka tas ir nepieļaujami; ka mēs tā nevaram rīkoties viens pret otru. Tāpēc jāizskata visas iespējas un, ja Amerika neizrādīs elastīgumu, mēs, protams, domāsim par savstarpīgumu.

Šajā saistībā es varu īsi minēt Tajani kunga centienus „iekustināt” Eiropas tūrisma politiku. Lisabonas līgums mums ir piešķīris lielāku teikšanu šajā jautājumā Eiropas līmenī. Iespējams, nebūtu slikta doma turpmāko mēnešu laikā apmainīties ar idejām šajā jautājumā.

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Komisāra kungs, manuprāt, Brok kungs aizmirsa pieminēt to, ka arī Polijas pilsoņiem ir vajadzīgas vīzas, lai ceļotu uz ASV, un to ir ļoti grūti saprast. Es no tribīnes vēlos lūgt rīkoties šajā ziņā, jo tā ir nopietna problēma. Tomēr es nedomāju, ka ir pareizi uzskatīt vīzas tikai par procesuālu jautājumu, uzskatīt, ka ar vīzām un visām šīm dīvainajām, nepamatotajām maksām saistītā problēma ir iespēja Parlamentam nedaudz izvingrināt muskuļus, protestējot pret ASV lēmumu.

Ja cilvēki uzskata vīzas tikai par procesuālu jautājumu vai iemeslu politiski pagrūstīties, viņi nesaprot, ko vīzas nozīmē mūsdienu pasaulē. Nevienam sadarbības instrumentam nevarētu būt lielāka politiskā nozīme. Tāpēc es vēlētos lūgt gan komisāra kungam, gan deputātiem uzlabot attiecības ar Kongresu. Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir tiesības griezties pie Kongresa un izdarīt spiedienu, lai tas galu galā izvēlas citādu pieeju attiecībā uz vīzām. Vīzas ir šķērslis starp pilsoņiem un patiesībā ir viens no lielākajiem politiskajiem šķēršļiem, kas traucē transatlantiskajai sadarbībai. Kamēr mēs to nesapratīsim, mūsu pasākumi nebūs labas gribas vadīti.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). – (CS) Dāmas un kungi! Bija laiki, kad ostās sveica pasažieru kuģus, kas devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas bija laiks, kad 19. gadsimta beigās pāri okeānam devās arī mans vectēvs. Kad es šodien vēlos apciemot ASV, man jāmaksā dīvaina maksa. Šādai maksai jābūt pamatotai, bet man ir aizdomas, ka es to maksāju tāpēc, lai mani varētu novērot. Šīs aizdomas kļūst vēl spēcīgākas, redzot, cik kaislīgi sarunu dalībnieki no ASV pieprasa nodot bieži vien sensitīvus datus par personām, kas ierodas ASV no Eiropas Savienības. Vārdos netiek runāts par drošības pārbaudēm, kontroli vai vīzu izdošanu. Reāli persona tādā veidā ir viena no miljoniem, kuru novēro, nenodrošinot pienācīgu aizsardzību nodotajai informācijai. Kas notiek ar šiem sensitīvajiem datiem? Dievs vien zina! Tas vienkārši ir normāli starp diviem tā saucamiem vienlīdzīgiem partneriem.

ASV veic dažus pasākumus, bet Eiropas Savienība nespēj izlemt, vai un kā tai būtu jāreaģē. Parasti šo sarunu rezultāti nav apmierinoši, un, piemēram, Atvērto debesu līgums ir ļoti vienpusējs. Es saprotu, ka nolīgumi, ko noslēdz dažādos sektoros, bieži vien diezgan tiešā veidā atspoguļo abu partneru ekonomiskās intereses. Tomēr es nesaprotu, kāpēc pirms šādu pasākumu veikšanas nenotika pienācīgas apspriedes, un es reti kad saprotu, kā šie pasākumi var būt izdevīgi Eiropas Savienības pilsoņiem. Es ticu, ka šo sarunu rezultātā netiks ieviestas ne vīzas, ne anketas, kurās iekļauti sīki jautājumi par manu senču ģimenes stāvokli.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Pēc betona sienu un dzeloņdrāšu žogu nojaukšanas, kas atdalīja Rietumberlīni no Austrumberlīnes un sadalīja Eiropas kontinentu austrumu rezervātā un Rietumos, mēs naivi pieņēmām, ka ar to beidzas paranoiskie režīmi, kas neļāva cilvēkiem brīvi sazināties, ceļot un izzināt pasauli.

Mēs zinām, ka ceļošanas brīvība un abpusēja informētība palīdz cilvēkiem no dažādām vietām uz Zemes, dažādām civilizācijām un dažādām kultūrām pārvarēt aizspriedumus un atbrīvoties no bailēm no nezināmā, veicinot tautu savstarpējo uzticēšanos. Es nezinu, kas noticis ar mūsu Amerikas draugiem. Viņi vienmēr ir aizstāvējuši brīvību un demokrātiju, bet varbūt viņi ir sajukuši prātā. Pie savas dienvidu robežas ar Meksiku viņi ir sākuši būvēt tādus žogus, kādus eiropiešiem nesen izdevās nojaukt. Viņi savas valsts apmeklētājiem ievieš aizvien vairāk administratīvu un tehnisku šķēršļu. Pie kā tas novedīs, dāmas un kungi? Iespējams, prezidents Obama to nesaprot, bet no ārpuses izskatās, it kā Amerikas valdība censtos ap ASV izveidot nožogotu, pilnībā noslēgtu dārzu, kas būtu pilns ar laimīgiem, paklausīgiem cilvēkiem, atgādinot Kim Jong-il režīmu Ziemeļkorejā. Es vēlētos ticēt, ka tas tā nav, un tāpēc, iespējams, mums jāizskaidro saviem amerikāņu draugiem, ka maksa un personas dati okšķerēšanai, kurus viņi pieprasa apmaiņā pret tiesībām apmeklēt savu valsti, ir vienkārši milzīgs negods tādai brīvai un demokrātiskai lielvarai kā Amerikas Savienotās Valstis.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Es pārstāvu vienu no tām valstīm, kurai pirms kāda laika atcēla vīzu režīmu ieceļošanai ASV. Tikai neilgi pēc vīzu režīma atcelšanas vairākām valstīm mēs pieredzam, ka ASV ievieš citas vīzas ar citu nosaukumu – ETSA, par kurām cilvēkiem tik un tā ir jāmaksā. Sākumā mums teica, ka tas maksās desmit dolārus; tagad mums saka, ka tas maksās četrpadsmit dolārus, bet nav garantēts, ka šī summa vēl nepalielināsies. Tas nav pieļaujams, jo tā ir vienkārši cita veida vīza. Es ceru, ka Eiropas Komisija sapratīs, ka tā ir vīza, un attiecīgi pret to attieksies. Tomēr ir vēl viens iemesls, kāpēc tas bija negatīvs lēmums, kam sekoja negatīva notikumu attīstība: tas notika ļoti nepiemērotā laikā — laikā, kad mēs šajā zālē bijām tieši nobalsojuši par SWIFT nolīgumu un izrādījuši ASV vēlmi sadarboties. Manuprāt, ASV reakcija ir nevis pozitīva, bet gan — kā izrādās — negatīva, ņemot vērā šo sistēmu un maksu. Es vēlos norādīt, ka Parlaments vēl nav izskatījis vairākus jautājumus, piemēram, PNR un vispārējo nolīgumu par datu aizsardzību. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pamats mūsu sadarbībai ar ASV būtu uzticēšanās; ja tās pamatā nav uzticēšanās, mēs nevaram panākt, lai rezultāti būtu apmierinoši un konstruktīvi abu pušu iedzīvotājiem.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Arī es uzskatu, ka maksas ieviešana par ieceļošanu ASV ir nožēlojama. Šis pasākums ir pretrunā ar ASV apņemšanos atvieglot transatlantisko mobilitāti. Tomēr es neticu, ka Eiropas Savienība reaģēs ar līdzīgu žestu attiecībā pret ASV pilsoņiem. Divas nepareizas rīcības neradīs vienu pareizu. Tāpēc es uzskatu, ka risinājums jārod intensīvākā divpusējā dialogā. Paturot to prātā, Eiropas Komisijas pienākums ir vairāk censties uzlabot attiecības ar ASV.

Diemžēl šī netaisnīgā maksa papildina vēl vienu diskriminējošu pasākumu, ko ASV vienpusēji noteica pret dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kas iespaido transatlantisko sadarbību un uzticēšanos. Vīzas ieceļošanai ASV joprojām ir vajadzīgas pilsoņiem no četrām ES valstīm: Rumānijas, Bulgārijas, Polijas un Kipras. Diemžēl mūsu valstu pilsoņi nevar brīvi ceļot uz ASV. Īpaši neveiksmīgi ir tas, ka kopš 2009. gada jūlija spēkā esošie ASV tiesību akti ir mazinājuši izredzes dažām valstīm tikt iekļautām bezvīzu programmā, un atteikto vīzu pieteikumu skaits joprojām ir galvenais šķērslis vīzu režīma atcelšanai. Ņemot vērā, ka, stingri skatoties, šī atteikto pieteikumu daļa ir atkarīga no ASV pārstāvju lēmuma, es uzskatu, ka ASV ir vairāk jāpapūlas uzlabot vīzu piešķiršanas procesa pārredzamību. Šā iemesla dēļ es arī atbalstu priekšsēdētāja vietnieka teikto un vēlos atkārtot lūgumu Komisijai uzstāt, lai tiktu garantēta vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, tostarp to valstu pilsoņiem, kuriem ieceļošanai ASV joprojām ir vajadzīgas vīzas. Dārgie kolēģi, ir nepareizi un skumji, ka valstis, kuras ir atrisinājušas vīzu jautājumu, ir aizmirsušas, ka šis jautājums vēl tiek apspriests, un par Eiropas Parlamenta oficiālajiem darījumiem ar ASV iestādēm. Es arī uzskatu, ka ir vajadzīga lielāka solidaritāte, nevis vietējā egoisma izrādīšana.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu visām piezīmēm saistībā ar šā konkrētā pasākuma negatīvo iespaidu. Šī maksa USD 14 apmērā, kas jāmaksā vienreiz divos gados, attiecas uz valstīm, kurām ar ASV ir labas attiecības. Mums ir bijušas ļoti veiksmīgas sarunas attiecībā uz atvērtajām debesīm, pasažieru informācijas apmaiņu u. c., bet šajā jomā tās ir ļoti neproduktīvas — būtībā tāpēc, ka mēs runājam par jaunas vīzas ieviešanu.

Busuttil kungs jau minēja, ka šī ir vīzu lieta: apstiprināta ieceļošanas atļauja ir vajadzīga pat zīdaiņiem, kuriem nav jāpērk biļete. Šajā ziņā es piekrītu Komisijas viedoklim, ka tas ir nožēlojami un nesaderīgi ar ASV apņemšanos atvieglot ceļošanu pāri Atlantijas okeānam.

Faktiski tas ir darīts nolūkā ieviest jaunus šķēršļus laikā, kad mēs patiesībā nojaucam šķēršļus, bet ASV ievieš maksu, cenšoties mainīt uz pretējo tās apmeklētāju skaita samazināšanās tendenci. Lielāko daļu no šīs naudas paredzēts izlietot, lai finansētu ASV tēla kā brīvdienu galamērķa veicināšanu. Tomēr es uzskatu, ka tas patiesībā cilvēkus atturēs no ceļošanas turp.

Piemēram, manai valstij ar ASV ir jau ilgstoša saistība. ASV dzīvo 40 miljoni īru izcelsmes cilvēku, un mūsu valstu starpā noris aktīva tirdzniecība. Vairumā gadījumu cilvēki šo summu nemaksās.

Būtībā tiesību aktu galvenais nolūks ir gūt labumu valsts kasei un vairot ASV pievilcību tūristu acīs. Prezidents Obama saka, ka aizjūras apmeklētāji tērē USD 120 miljardus un nodrošina vienu miljonu darba vietu un ka šis pasākums papildus ienesīs USD 4 miljardus un 40 000 jaunu darba vietu.

Manuprāt, notiks tieši pretējais, jo Telegraph Travel veiktajā tiešsaistes aptaujā 44 % no lasītājiem atbildēja, ka šī maksa viņus atturēs no ceļošanas uz ASV. Pamatojoties uz šo aptauju, es uzskatu, ka tas būs neproduktīvi, tam būs negatīva ietekme un patiesībā tas kaitēs ASV un tās tūrisma nozarei.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Transatlantiskās attiecības ir Eiropas ārpolitikas prioritāte. Mobilitāte ir Eiropas pilsonības jēdziena būtība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un līgumiem. Visiem Eiropas pilsoņiem, tostarp arī jauno Eiropas dalībvalstu pilsoņiem, ir vienādas tiesības uz brīvu pārvietošanos Šengenas zonā un tiesības uz mobilitāti attiecībās ar trešām valstīm. Ņemot to visu vērā, mēs turpinām paust savu neapmierinātu par miljonu Eiropas pilsoņu četrās dalībvalstīs, tostarp Rumānijā, nepamatoto izslēgšanu no īpašās mobilitātes partnerības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Mani kolēģi pauda savas bažas par ESTA sistēmas veicināšanu, kas faktiski nozīmē vīzu atjaunošanu visiem Eiropas pilsoņiem. Šī maksa nozīmē ne tikai USD 14 samaksāšanu, bet arī Eiropas Savienības pilsoņu personas datu ieguvi. ASV Valsts drošības departaments pašlaik izvērtē šīs maksas/vīzas piemērošanu. Turklāt Komisijai kopā ar ASV valdību ir jārod risinājums, lai to atceltu. Es vēlos norādīt, ka šā lēmuma nemainīšanai var būt neparedzama ietekme uz citām lietām saistībā ar transatlantiskajām attiecībām drošībai un mobilitātei, kuras pašreiz tiek skatītas, piemēram, uz nākamo ES un ASV nolīgumu par PNR informāciju. Ja ASV valdība neatteiksies no šīs maksas iekasēšanas, mēs atbalstīsim Komisiju vajadzīgo pasākumu veikšanā, lai piemērotu savstarpīguma principu visiem ASV pilsoņiem, kas ceļo uz Eiropas Savienību, saskaņā ar Eiropas Savienības vīzu politikas pamatprincipu.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, turpinot mana kolēģa Brok kunga teikto, es vēlos arī vēlreiz uzsvērt, ka mēs esam ļoti apņēmušies saglabāt labas attiecības ar ASV. Eiropa sadarbojas ar ASV vairākās jomās, un mēs varam lepoties ar to.

Otrkārt, vēlos teikt, ka es piekrītu saviem kolēģiem un pievienojos arī visiem jau uzdotajiem jautājumiem; patiesībā man nav daudz, ko piebilst. Ir svarīgi, lai Komisija un, iespējams, arī Padome, nekavējoties atbildētu uz šiem jautājumiem. Tomēr man žēl, ka ASV valdība ir šādi vienpusēji rīkojusies, un varētu diskutēt, vai runa patiesībā ir par tiem USD 14. Diez vai ir liela atšķirība, vai tūrists tos samaksā par savu vīzu, vai par Coca-cola Vašingtonā. Galvenais ir nedaudz nicīgā attieksme pret Eiropu. Mēs daudz runājām par SWIFT un citām lietām, un tagad – šī vienpusējā rīcība.

Komisijai jau šodien jāpaskaidro, ko tā ir izdarījusi. Šajās dienās paziņojums par politisku pētījumu vairs neiespaido Eiropas Parlamentu. Mēs vienkārši vēlamies zināt, ko jūs teicāt ASV valdībai un vai jūs nevarējāt to atturēt no šādas rīcības. Es patiešām jūtos diezgan aizvainots, ka šī maksa mums noteikta vienpusēji, ņemot vērā, cik ļoti mēs sadarbojamies ar ASV. Jau ir uzdots jautājums par maksāšanas metodi, bet jums tas nav jājautā vispirms, ja jūs nevēlaties šo nodevu.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Pašreizējā situācijā šeit ir deputāti ir no valstīm, kuru pilsoņiem nav vajadzīgas vīzas ieceļošanai ASV. Tomēr diemžēl šeit ir arī deputāti no valstīm, piemēram, Polijas, kur ir jāpiesakās ASV vīzas saņemšanai. Polijā šo vīzu var saņemt pēc ilgas procedūras, kas diemžēl dažreiz ir pazemojoša. Kad manas valsts pilsoņi saņem vīzu, viņiem ir jāsamaksā vairāk nekā USD 100, bet viņiem ir jāmaksā arī tad, ja vīzu nepiešķir. Tāpēc mums vissvarīgākais jautājums ir Eiropas solidaritāte. Mums ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Padome ļoti skaidri pateiktu, ka pret visu Savienības valstu pilsoņiem jāattiecas vienādi. Es priecājos, ka Eiropas Komisija un Padome ne tikai runā par to šeit, Eiropā, bet, ka šāds uzskats aizvien biežāk tiek pausts arī, tiekoties ar ASV valdību.

Tomēr mums Parlamentā ir vērts uzdot šo jautājumu: vai mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam kopīgi atrisināt šo dalībvalstu pilsoņu problēmu? Es uzskatu, ka vissvarīgākais šajā ziņā ir mūsu kontakti ar ASV Kongresu, jo ASV tiesību sistēmā izšķirošā loma attiecībā uz vīzu politiku un nodokļu politiku ir ASV Kongresam. Es vēlos arī paust lielu apmierinājumu, ka pirmoreiz Komisijas un Padomes pārstāvji saka, ka viņi redz gaismu šā tuneļa galā un ka pastāv izredzes, ka diezgan drīz tādu valstu pilsoņiem kā Polija nevajadzēs vīzas ieceļošanai ASV.

  Monika Hohlmeier (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlāk mēs apmeklēsim pieņemšanu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecību padziļināšanai. Fakts, ka tā notiek tieši šodien, ir īpaši zīmīgs. Tad mums visiem būs iespēja pastāstīt vēstniekam, ko mēs šajā plenārsēdē uzsvērām. Mums vajadzētu izmantot iespēju to izdarīt personīgi.

Amerikas Savienotās Valstis pašlaik īpaši neatvieglo mums darbu un neuzlabo arī mūsu draudzību. Daudzos jautājumos man ir radies iespaids, ka ASV rīcība ir drīzāk ziloņa pastaiga pa trauku veikalu, nevis elegants politisks gājiens.

Protams, ne jau USD 14 ir izšķirošais faktors. Tomēr, ja ģimene ar trīs bērniem vēlas apmeklēt Amerikas Savienotās Valstis, tad tā kļūst par ievērojamu summu un galu galā var viņus atturēt no došanās turp. Turklāt, ja jums internetā ir jāsniedz plaša informācija par to, ar kuru reisu jūs lidosiet, kurp jūs lidosiet, kurā viesnīcā jūs apmetīsieties un turklāt jānorāda savas kredītkartes numurs, rodas jautājumi, kāpēc tas viss ir vajadzīgs. Ja turklāt jūs dzirdat paziņu stāstus par to, ka viņiem nācies stundām ilgi gaidīt Amerikas lidostās un pieredzēt nelaipnu drošības kontroli, tad jūs dažreiz jautājat sev, vai Amerikas Savienotās Valstis patiešām zina, ka daudzās jomās tā pret saviem draugiem attiecas diezgan nelaipni un, iespējams, dažās jomās krietni pārspīlē attiecībā uz to, kas cilvēkiem ir vajadzīgs un kas viņiem jādara.

Turklāt attiecībā uz mūsu ciešajām transatlantiskajām attiecībām man jāsaka, ka mums patiešām ir ciešas attiecības ar ASV. Tomēr tam būtu jānozīmē, ka pret mums arī attiecas atbilstoši. Es aicinu Komisiju un jūs, Šefčovič kungs, skaidri pieprasīt, lai ASV nodrošina bezvīzu režīmu tām valstīm, kurām pašlaik nav šīs iespējas, un, ja tam nesekos atbilstoša reakcija, tad, lūdzu, pieprasiet ieviest savstarpīgumu. Tas nav princips “aci pret aci”, bet mums ir jāvienojas par vienlīdzīgiem nosacījumiem un mēs nedrīkstam atļaut pret mums izturēties tā, kā feodālis izturējās pret saviem dzimtcilvēkiem. Mēs neesam dzimtcilvēki; mēs esam vienlīdz cienījami.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Pēdējās Eiropas Savienības Padomes sanāksmes noslēgumā tika minēts, ka transatlantisko attiecību pamatā ir kopīgas vērtības. Realitāte ir šāda: ASV pilsoņi var brīvi ieceļot ES teritorijā. Eiropas Savienība ir piekritusi PNR un SWIFT nolīgumiem, kā arī nolīgumiem par Eiropas pilsoņu personas datiem. Dažiem Eiropas pilsoņiem joprojām ir vajadzīgas vīzas ieceļošanai ASV. Turklāt visiem Eiropas pilsoņiem, iebraucot ASV, noņem pirkstu nospiedumus — neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vīza, vai nav. Eiropas pilsoņiem tiešsaistē jānorāda savs ceļojuma mērķis un nu jau arī jāmaksā USD 14 par ieceļošanu ASV.

Es nevaru saskatīt nekādas kopīgas vērtības. Manuprāt, Eiropas Savienībai nākamajā augsta līmeņa sanāksmē novembrī ir jāiesniedz pieprasījums atcelt vīzu režīmu visiem Eiropas pilsoņiem un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi abās Atlantijas okeāna pusēs.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs! Maksa USD 14 apmērā par ieceļošanu ASV neuzlabo transatlantiskās attiecības, un tā būtu jānoraida vairāku iemeslu dēļ. Tā sadārdzinās ceļošanu. Tā ir diskriminējoša, un tā vienkārši ir nedraudzīga.

Ir īpaši žēl, ka šo maksājumu var veikt tikai ar kredītkarti ASV Valsts drošības departamenta mājas lapā. Ko darīt cilvēkiem, kuriem nav kredītkartes? Vai tikai kredītkartes turētājiem ir atļauts ieceļot ASV? Tāpat kā daudziem runātājiem pirms manis, arī man ir divējādas jūtas saistībā ar faktu, ka tiks nodoti ES pilsoņu kredītkaršu dati.

Tas noteikti satrauc Eiropas pilsoņus. Viņi sagaida, ka Eiropas Komisija un Padome parādīs savu mugurkaulu šajā jautājumā. Lūdzu, rīkojieties kā pārliecināti eiropieši un vajadzības gadījumā piemērojiet savstarpīguma principu.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es nedomāju, ka Amerikas Savienoto Valstu administrācijai, kura miljardus tērē katru dienu karā, ir vajadzīga nauda. Ne nauda, bet pieeja jauniem, papildinātiem tiem datiem, kas bija un ir pieejami pa SWIFT programmu – ziņas par mūsu pilsoņiem. No vienas puses, no otras puses, te es izjūtu tādu vēlmi no Amerikas Savienoto Valstu administrācijas un Kongresa puses parādīt, kurš ir saimnieks šais mūsu divpusējās attiecībās. Man ir personīga pieredze: Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka Latvijā padomnieks tajā laikā, kad te tika apspriesta Eiropas Parlamentā SWIFT programma, uzdrošinājās mani, Eiropas Savienības, Eiropas Parlamenta deputātu, aicināt pie sevis, lai pārrunātu un iespaidotu mani, kā man balsot. Man ir tiesības domāt, ka tas nav naudas dēļ. Un Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kuriem radinieki dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie ir arī mani vēlētāji. Viņi nebūs priecīgi, ja mēs te nepastāvēsim par savām interesēm. Paldies!

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Paldies par jūsu piezīmēm un atbalstu tam, kas saskaņā ar mūsu cerībām būs konstruktīvs nobeigums mūsu diskusijām ar ASV par šo ļoti sarežģīto jautājumu.

Pirmkārt, es vēlos vēlreiz apliecināt Parlamenta deputātiem, ka mēs izskatām visus iespējamos pasākumus attiecībā uz ASV saistībā ar ES savstarpīguma principu, tostarp iespēju ieviest ES ESTA (Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu), kuras priekšizpēte jau notiek, kā jūs zināt. Protams, jūs informēs par rezultātiem un iespējamajiem turpmākajiem priekšlikumiem.

Attiecībā uz to, vai šo maksu var uzskatīt par slēptu vīzu, man jāsaka, ka saskaņā ar provizorisko novērtējumu, kuru Komisija 2008. gada decembrī veica pašreizējai ESTA versijai, kas noteikta galīgo noteikumu pagaidu redakcijā, ESTA nevar uzskatīt par līdzvērtīgu Šengenas vīzas pieteikuma procesam, kas definēts Kopīgajā konsulārajā instrukcijā par vīzām, kura zināma kā Vīzu kodekss.

Attiecībā uz Komisijas reakciju uz ASV jaunajiem ESTA noteikumiem es vēlreiz vēlos teikt, ka mēs izdosim formālas piezīmes un galīgo novērtējumu, tiklīdz ASV Federālajā reģistrā būs publicēti galīgie noteikumi par ESTA. Protams, mēs ļoti labi apzināmies, cik sensitīva ir personas datu vākšana un personas datu aizsardzība, un tā ir Komisijas prioritāšu saraksta augšgalā.

Attiecībā uz turpmāko diplomātisko un politisko rīcību es vēlos jūs informēt, ka Komisija jau ir pieprasījusi, lai prezidējošā valsts šo jautājumu iekļauj nākamās Tieslietu un iekšlietu padomes darba kārtībā oktobrī, un es esmu pārliecināts, ka jautājums saistībā ar šo maksu tiks aktualizēts nākamajā ES un ASV Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē decembrī.

Es esmu ņēmis vērā un pilnībā izprotu visas to valstu godāto deputātu bažas, kuru pilsoņiem, ceļojot uz ASV, joprojām ir jāpieprasa vīzas, un es vēlos viņiem apliecināt, ka mēs izdarīsim nemitīgu spiedienu, lai iekļautu šīs četras atlikušās ES dalībvalstis ASV bezvīzu programmā, cik drīz vien iespējams.

Komisāre Malmström kundze aktualizēja šo jautājumu šā gada aprīlī pēdējās ES un ASV ministru sanāksmes laikā. Par šo tēmu viņa runāja arī divus mēnešus vēlāk Vašingtonā, un, protams, šis jautājums tiks aktualizēts visos politiskajos līmeņos, un mēs uzstāsim uz drīzu šīs problēmas atrisināšanu.

Nobeigumā vēlos atbildēt uz Brok kunga piezīmi. Es patiešām vēlos uzsvērt, ka būtu ļoti lietderīgi, ja Parlaments intensīvāk sazinātos ar ASV Kongresu, jo mēs visi zinām, ka tieši Kongress ļoti virza ESTA maksu projektu un vīzu politiku, tāpēc jūsu atbalsts un palīdzība šajā jautājumā būtu patiešām ļoti vērtīga.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Nobeigumā vēlos pateikt dažus vārdus un pastāstīt jums, ka pēc mūsu debatēm tagad šķiet vēl skaidrāks, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina strādāt kopā ar ASV iestādēm, lai uzlabotu transatlantisko mobilitāti. Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka daudzās mūsu debatēs ir piedalījies ASV vēstnieks Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka tā ir zīme, kas liecina, ka ASV ieklausās mūsu debatēs.

Joprojām četru dalībvalstu pilsoņiem ir vajadzīga vīza, lai apmeklētu ASV, un Komisija atgādinās mums to ziņojumā par vīzu savstarpīgumu. Šī situācija nav paciešama, ņemot vērā, ka pašas ASV pilsoņiem, apmeklējot Šengenas zonu, vīza nav vajadzīga. Tāpēc prezidējošā valsts darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Komisijas turpmākos pasākumus šīs situācijas izbeigšanai.

Turklāt mums jādara viss iespējamais, lai saglabātu pēc iespējas zemākas izmaksas ceļošanai uz ASV gan tūrisma nolūkos, gan darījumu braucieniem, gan misiju pildīšanai. Varat būt droši, ka prezidējošā valsts turpinās atbalstīt Savienības lietas attiecībā uz ASV iestādēm.

Tiklīdz Padome šoruden būs iesniegusi savu ziņojumu par vīzu savstarpīgumu un galīgi novērtējusi Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (ESTA) un tiklīdz Amerikas iestādes būs publicējušas galīgos noteikumus, Padome lems, kādi atbilstīgi pasākumi būs jāveic.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 17.20 un atsākta plkst. 18.00).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments savā 2009. gada 22. oktobra rezolūcijā lūdza ASV pret visiem ES pilsoņiem attiekties vienādi — atbilstoši pilnīga savstarpīguma principam. Tomēr ASV bezvīzu programmā joprojām nav iekļautas četras valstis: Rumānija, Bulgārija, Polija un Kipra. Turklāt ASV ir ieviesusi maksu par ceļošanas atļaujas izdošanu ES pilsoņiem, kas tiek iekasēta, sākot ar 2010. gada 8. septembri. Es uzskatu, ka Komisijas pienākums ir savās attiecībās ar ASV piešķirt lielāku prioritāti vīzu piešķiršanas savstarpīguma jautājumam, tajā pašā laikā cenšoties panākt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

11. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Ar pārsteigumu atzīmēju, ka apmeklējums šajā jautājumu laikā ir tikpat zems kā parasti vakara sēdēs.

Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumi Padomei (B7-0462/2010).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi:

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva B. Posselt (H-0399/10)

Temats: Ārpolitika un aizsardzības identitāte

Ko Padome dara, lai stiprinātu ES ārpolitiku un aizsardzības identitāti? Lai gan Eirokorpuss nav tieši pakļauts ES, vai Eirokorpusam ir loma tajā, rādot piemēru vai uzņemoties iniciatīvu? Kādi pasākumi tiek plānoti, lai tālāk uzlabotu ES ārējo drošību Beļģijas prezidentūras laikā?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, jebkurā gadījumā esmu gandarīts par iespēju uzrunāt Padomes vārdā tik lielu auditoriju — es domāju mūsu klausītājus apmeklētāju galerijā.

Eiropas drošības un aizsardzības politika ir mainījusies...

  Priekšsēdētājs. – Posselt kungs, procedūra ir pavisam skaidra. Chastel kungs atbild uz jautājumu, ko jūs uzdevāt viņam rakstiski, un tad jums būs iespēja paplašināt jautājumu, uzdot papildjautājumu utt. Tagad ir Chastel kunga kārta atbildēt uz jautājumu, ko jūs uzdevāt viņam rakstiski.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Kā es jau minēju, Eiropas drošības un aizsardzības politika ir ievērojami mainījusies un kļuvusi par vienu no visdinamiskākajiem Eiropas integrācijas elementiem. Gandrīz desmit gadus pēc Eiropas drošības un aizsardzības politikas radīšanas, kas ir būtiska kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļa, Eiropas Savienība ir atzīts, pieprasīts spēlētājs uz starptautiskās skatuves. Savienības daudzās misijas visā pasaulē ir vislabākais pierādījums tam.

Faktiski Eiropas Savienība pēc Padomes un dalībvalstu iniciatīvas Eiropas Drošības un aizsardzības politikas ietvaros ir izvietojusi 24 militārās, civilās un civili-militārās misijas trijos kontinentos. Tādējādi Savienība ir pārstāvēta Afganistānā, Gruzijā, Tuvajos Austrumos, Irākā, Somālijā un Rietumbalkānos. Nav šaubu, ka šīs misijas veicina arī Eiropas Savienības pārredzamības palielināšanos šajā reģionā. Šo misiju vispārējais pamats ir noteikts Lisabonas līgumā, kas definē arī kopējās drošības un aizsardzības politikas vispārējo pamatu.

Kas attiecas uz Eirokorpusu, es vispirms vēlos minēt — Posselt kungs faktiski pats norāda uz to savā jautājumā —, ka Eirokorpuss nav Eiropas Savienības sastāvdaļa. Tas ir starptautisks operatīvs sauszemes karaspēks. Eirokorpuss tika izveidots 1992. gadā, pamatojoties uz kanclera H. Kohl un Francijas prezidenta F. Mitterrand ideju. Tas tika izvietots Bosnijā, Kosovā un Afganistānā un aktīvi veicināja iesaistīto dalībvalstu bruņoto spēku sadarbības attīstību, kā arī kopējās drošības un aizsardzības kultūru. Tajā piedalās dažas dalībvalstis, proti, Beļģija, Vācija, Luksemburga un Spānija, un nesen Eirokorpuss tika atvērts NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Beļģijas prezidentūra ir ieguldījusi ievērojamu darbu, lai īstenotu Lisabonas līgumu, un šajā kontekstā prezidentūra apsveic Parlamenta un Padomes nolīgumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas ir svarīgs ieguldījums kopējās drošības un aizsardzības politikas efektīvā īstenošanā.

Es varu apliecināt jums, ka Beļģijas prezidentūra turpinās centienus panākt arī vienošanos ar Parlamentu par grozījumiem divās regulās, kas tieši saistītas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu par personāla un finanšu pamatu un konkrētāk, par Beļģijas prezidentūras iniciatīvām attiecībā uz EDAP.

Vēlos vispirms minēt jums Beļģijas prezidentūras programmu, kas nosaka, ka Savienībai jāveido sava militārā un civilā kapacitāte, kas atspoguļo tās mērķus: strukturēta un nepārtraukta sadarbība, krīzes operāciju plānošanas un komandēšanas Eiropas struktūra, spēja ātri un saskaņoti reaģēt, tostarp atbalsta pasākumi, civilā un militārā sadarbība, civilo un militāro spēku apmācība krīzes vadībā, Eiropas Aizsardzības aģentūras stiprināšana un stratēģiskās attiecības starp Savienību un NATO — tie visi ir svarīgi jautājumi, kuri prasa sevišķas pūles.

Savas prezidentūras laikā Beļģija sāks daudzas EDAP veltītas iniciatīvas un tāpēc tā ir organizējusi vairākus seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar nepārtrauktas strukturētas sadarbības resursiem apmācībā. Visi šie jautājumi būs Eiropas Aizsardzības ministru debašu uzmanības lokā Beļģijā rīt un parīt.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos īsi komentēt. Jūsu atbilde bija ļoti laba, Chastel kungs. Mans sākotnējais protests attiecās tikai uz jūsu cinisko komentāru par apmeklējumu. Cilvēki, kuri uzdeva jautājumus, atrodas šeit, un jūsu darbs ir atbildēt uz šiem jautājumiem.

Tagad es nonāku pie sava papildjautājuma. Vai Beļģija plāno iniciatīvu, lai panāktu tālāku progresu par Kopējo ārpolitiku un drošības politiku? Vācijā mēs debatējam par Vācijas bruņoto spēku pārstrukturēšanu utt. Tas būtu īstais brīdis Eiropas iniciatīvai, kuru Beļģija kā ļoti eiropeiska valsts Padomes prezidentūras laikā būtu pilnvarota izstrādāt.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atgādināt godājamajam deputāta kungam manas runas beigas. Es patiešām teicu, ka Beļģijas prezidentūras programmā ir daudzi jautājumi, kuriem jāstiprina mūsu sadarbība, jo īpaši aizsardzības jomā, un ka savas prezidentūras laikā Beļģija sāks daudzas iniciatīvas, fokusējoties uz Eiropas drošības un sadarbības politiku ar daudziem semināriem un pētījumiem, jo īpaši par kapacitātes jautājumiem. Es vēlos jums atgādināt arī par to, kas notiek tagad, jeb, citiem vārdiem sakot, par diskusiju, ko vadīs un virzīs aizsardzības ministri rīt un parīt Beļģijā neformālā aizsardzības sanāksmē, kas notiks Ģentē. Paldies!

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Es vēlos uzdot papildjautājumu, jo Chastel kungs ir informējis mūs, ka rīt un parīt notiks neformāla Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme. Kas attiecas uz to, es vēlos uzdot šādu jautājumu: Savienībā ir izveidotas kaujas grupas, kuras pagaidām ir kaujas grupas tikai uz papīra — vai šajās sarunās ir plānots diskutēt par šo lietu? Vai mēs turpināsim uzturēt fikciju, vai arī Savienībai būs grupas, kuras tā kādreiz spēs izmantot?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Uz šo papildjautājumu es atbildēšu gandrīz tāpat kā uz iepriekšējo jautājumu. Protams, mēs vēlamies integrēt operatīvās darbības spējas uz sauszemes, cik tālu iespējams. Protams, šis specifiskais temats tiks skarts rīt aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, un tuvākajās dienās mēs redzēsim, kāds būs rezultāts šai neformālajai ministru sanāksmei, ministru, no kuriem daži, cik zinu, vēlas to padarīt par galveno tematu.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos teikt Posselt kungam, ka es saprotu, ka Chastel kunga laipnais komentārs, tāpat kā mans komentārs, pilnībā saskan ar jūsu komentāru, ka jautājums bija ļoti interesants, tāpat kā atbilde, un tādēļ es domāju, ka mums visiem jāpauž nožēla, ka zālē nav vairāk deputātu, kuri varētu gūt labumu gan no deputāta darba, uzdodot jautājumu, gan no Padomes atbildes.

Jautājumu Nr. 2, ko iesniedza M. McGuinness un jautājumu Nr. 3, ko iesniedza G. Papanikolaou, atsauca to autori.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 4, ko iesniedza V. Blinkevičiūtė (H-0408/10):

Temats: Nabadzības un atstumtības mazināšana

2010. gada 1. jūlijā Beļģija, kļūstot par Savienības prezidējošo valsti, iepazīstināja ar savu darba kārtību gada otrajai pusei.

Beļģija ir pirmā prezidējošā valsts, kurai būs jāīsteno ES 2020 mērķi, tostarp sociālās atstumtības, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana un 20 miljonu cilvēku paglābšana no nabadzības. Beļģijas darba kārtības vissvarīgākās sociālās prioritātes ir nabadzības apkarošana un sociālās atstumtības mazināšana, tādējādi palīdzot nodrošināt lielāku kohēziju un ekonomikas izaugsmi.

Kādus konkrētus pasākumus Beļģija plāno veikt savas prezidentūras laikā, lai sasniegtu šos mērķus un nodrošinātu, ka Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads ir veiksmes stāsts?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Padomes 18 mēnešu programmā, kuru izveidoja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūras, teikts, ka cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību būs galvenie mērķi ar uzsvaru uz bezdarbu, nabadzībai pakļautajiem bērniem, strādājošām nabadzīgām un viena vecāka ģimenēm.

Cīņa pret nabadzību ir viens no mērķiem stratēģijā „ES 2020”, kuru Eiropadome pieņēma 2010. gada 17. jūnijā, un saistībā ar to Padome ir apstiprinājusi arī mērķi veicināt sociālo iekļaušanu, jo īpaši mazinot nabadzību, izskaužot nabadzības risku vai atstumtību vismaz 20 miljoniem cilvēku līdz 2020. gadam. Vēl viens mērķis, kuru izvirzījusi Eiropadome, ir paaugstināt nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 75 % un uzlabot izglītības līmeņus, jo sevišķi, mazinot skolu nepabeigušo skaitu.

Beļģijas prezidentūras laikā tiks uzsvērtas četras prioritātes cīņā pret nabadzību: minimālā alga un sociālā labklājība, mājoklis un bezpajumtnieki, bērnu nabadzība ģimenē un — visbeidzot — nabadzībā dzīvojošo cilvēku un visu cīņā pret nabadzību, nedrošību un sociālo atstumtību iesaistīto līdzdalība. Apaļajā galdā par nabadzību un sociālo atstumtību, kas tiks rīkots 18. un 19. oktobrī, prezidentūra centīsies tuvāk aplūkot debates par minimālo algu Eiropas līmenī, nosakot gala mērķi katrai dalībvalstij pieņemt minimālo algu, kas garantē pietiekamu dzīves līmeni.

Šajās diskusijās prezidentūras mērķis būs Eiropas līmenī veicināt labas pārvaldības principu nozīmi, lai nodrošinātu nabadzībā dzīvojošo līdzdalību. Bez tam, lai garantētu ikvienam pamattiesības uz mājokli, Beļģijas prezidentūra piešķirs sevišķu nozīmi mājokļa pieejamības problēmai konferencē, kas notiks 9. un 10. decembrī.

Prezidentūra izvirzīs par prioritāti izglītības izšķirošo lomu cīņā pret bērnu nabadzību un tās starppaaudžu pārnesi, kas jau bija 2. un 3. septembrī notikušās konferences temats. Visbeidzot, 16. un 17. decembrī Beļģijas prezidentūra noslēgs Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu, nodrošinot, ka no tā tiek gūta mācība nākotnei.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). - (LT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies jums, ministra kungs, par izsmeļošo atbildi. Es ļoti labi saprotu, ka galvenokārt pašu dalībvalstu ziņā ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, un es gribētu novēlēt Beļģijas prezidentūrai visu labāko, lai dalībvalstis var pieņemt lēmumu par sociālo standartu obligāto minimumu un obligāto minimālo algu, cik ātri iespējams. Tomēr jūsuprāt, vai atklātās koordinācijas metode, kas pašlaik tiek izmantota, ir pietiekama, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Ja atmiņa mani neviļ, pirms divām nedēļām šajā pašā zālē, tādā pašā jautājumu un atbilžu sesijā, es jau atbildēju uz šo jautājumu, vēlreiz apliecinot, ka šī metode patiešām var sniegt konkrētus rezultātus. Varu tikai atkārtot to, ko teicu pirms divām nedēļām.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Pat the Cope Gallagher (H-0410/10):

Temats: Starptautiskais simpozijs par zinātnes un zivsaimniecību partnerattiecību nolīgumiem

Vai Padome var paziņot par galvenajiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti gaidāmajā starptautiskajā simpozijā „Labāki zinātnes un zivsaimniecības nozaru partnerattiecību nolīgumi — politikas virzītājspēks” un ko Padome cer panākt šajā starptautiskajā konferencē?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Starptautisku simpoziju „Labāki zinātnes un zivsaimniecības nozaru partnerattiecību nolīgumi — politikas virzītājspēks” Beļģijas prezidentūra organizēs 9. un 10. novembrī Ostendē, kas, kā jūs noteikti zināt, ir pilsēta Beļģijas piekrastē. 15. jūlijā, iepazīstinot ar savām prioritātēm, prezidentūra faktiski uzaicināja Eiropas Parlamentu piedalīties tajā.

Organizējot šo simpoziju, Beļģijas prezidentūra vēlas dot ieguldījumu pašreizējos apsvērumos par šobrīd spēkā esošās kopējās zivsaimniecības politikas reformu gatavošanu. Jauna kopējā politika par šo tematu jāsagatavo līdz 2013. gadam. Zinātniekiem un zivsaimniecības nozarei bieži ir atšķirīgi uzskati, un tie ieņem atšķirīgu nostāju par zivsaimniecībām un apkārtējās vides vadību. Simpozija mērķis ir sīki apspriest šo problēmu un mācīties no labas prakses šajā nozarē.

Šobrīd ir plāns organizēt diskusijas par pieciem tematiem: datu ieguve un krājumu novērtēšana, kopīgi centieni uzlabot selektivitāti un samazināt izmetumus, komunikācija starp zinātniekiem un nozari, integrēta konsultāciju procesa uzlabojumi un, visbeidzot, pašpārvalde. Simpozija rezultāti kalpos par pamatu ministru debatēm „Lauksaimniecība un zivsaimniecības”, kas notiks Padomē novembrī. Padome tad varēs nonākt pie atbilstošiem secinājumiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Es vēlos apsveikt ministru par šīs svarīgās konferences organizēšanu, kas satuvina zinātniekus un zivsaimniecības nozari.

Vēlos domāt, ka Padome uzsvērs jautājumu par izmetumiem un aicinās zvejniekus un zvejnieces vest izmetumus krastā, nodrošinot par to kompensācijas. Tātad ir ļoti svarīgi, ka tas, kopā ar četriem citiem apspriežamajiem jautājumiem, tiktu iekļauts Padomes sanāksmē.

Es ierosinu ministram īpaši sekot mazajiem zvejas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 15 metrus un ar kuriem zvejniekiem jāpelna iztika un jānodrošina ģimenes, kā arī faktam, ka tie būtiski neietekmē ļoti svarīgo resursu atjaunošanu.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Es jebkurā gadījumā vēlos pateikties godājamajam deputātam par priekšlikumiem un bažām, par kurām es informēšu attiecīgo ministru, kurš vadīs simpoziju.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 6, ko iesniedza B. Crowley, kurš ir nosaucis Pat the Cope Gallagher kā savu deputātu (H-0411/10):

Temats: Iestāšanās sarunas starp ES un Horvātiju.

Vai Padome var minēt atlikušās nodaļas, kas jāapspriež ES un Horvātijai sarunās par Horvātijas iestāšanos ES?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Padome ir noteikti atzīmējusi, ka ir beidzies ievērojams posms iestāšanās sarunās ar Horvātiju, kuras tagad ieiet nobeiguma taisnē. Eiropas Savienība ir gandarīta par visu to darbu, ko Horvātija ir veikusi pagājušajā gadā, un par panākto progresu, ne tikai sasniedzot kritērijus, par kuriem panākta vienošanās sarunu gaitā.

Kopumā šobrīd pievienošanās konference ir atvērusi 33 no 35 un ir provizoriski slēgusi 23 nodaļas. Horvātijai tagad jāstiprina panāktais progress un jāturpina reformas, fokusējoties uz tādiem pamatjautājumiem kā taisnīgums un valsts administrācija, korupcijas apkarošana un organizētā noziedzība, un minoritāšu tiesības, kuras ietver bēgļu atgriešanos un kara noziegumu izmeklēšanu. Horvātijai jāvirza ekonomikas jautājumi, lai varētu demonstrēt pozitīvus rezultātus visās frontēs.

Kā norādīts mūsu darba programmā, Beļģijas prezidentūra ir apņēmusies palīdzēt Horvātijai virzīties uz priekšu iestāšanās sarunās, slēdzot pēc iespējas vairāk nodaļu, cik ātri vien iespējams. Šim nolūkam Horvātijai būs jāīsteno manis minētās reformas un jāatbilst visiem citiem kritērijiem noteiktajos termiņos.

Praktiski neizpildītās nodaļas varētu provizoriski slēgt, ja pārbaudē dalībvalstis justu, ka Horvātija ir izpildījusi attiecīgās prasības. Šīs nodaļas ir: konkurences politika (8. nodaļa), lauksaimniecība un lauku attīstība (11. nodaļa), zivsaimniecība (13. nodaļa), reģionu politika un strukturālo instrumentu koordinācija (22. nodaļa), tieslietas un pamattiesības (23. nodaļa), taisnīgums, brīvība un drošība (24. nodaļa), apkārtējā vide (27. nodaļa), ārējā, drošības un aizsardzības politika (31. nodaļa) un finanšu un budžeta noteikumi (33. nodaļa).

Trīs nodaļas pašlaik ir Padomē, gaidot lēmumu par provizorisku slēgšanu, proti, kapitāla brīva aprite (4. nodaļa), transporta politika (14. nodaļa) un iestādes (34. nodaļa). 35. nodaļa (citi jautājumi) tiks pētīta vēlāk — beigās.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties ministram par ļoti izsmeļošo atbildi.

Vēlos jautāt, vai viņš var informēt mani — vai darīt zināmu man, ja informācija nav viņam pieejama, — vai tad, kad sarunas tiks pabeigtas un būs jāpieņem lēmums, šo lēmumu pieņems Horvātijas Parlaments viens pats vai arī Horvātijas tautai tiks dota iespēja pieņemt lēmumu referendumā, kā tas bija manā valstī.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Dabiski, ka mums jāvērtē panāktais progress uz vietas Horvātijā un tādēļ es nevaru pateikt jums nekādus noteiktus datumus. Laiks būs atkarīgs no Horvātijas ieguldījuma un apjoma, kādā būs īstenotas reformas.

Tomēr ņemot vērā diskusijas ar manu Horvātijas kolēģi, es varu jums pateikt, ka procesa beigās Horvātijas tautai patiešām būs iespēja izteikt savu viedokli par Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Es vēlētos uzdot Chastel kungam jautājumu, kas man šķiet svarīgs. Chastel kungs, jūs teicāt, ka 33 no 35 nodaļām ir atvērtas, un jūs stāstījāt mums par progresu, kas panākts šajās 33 nodaļās. Tādēļ mans jautājums ir par ko citu: kuras divas sarunu nodaļas vēl nav atvērtas? Man šķiet, ka tam ir galvenā nozīme.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Man nav ne jausmas. Man būs jāatbild godājamajam deputātam rakstiski, jo es nezinu 35 nodaļas no galvas, t.i., tās, kuras ir atvērtas un ir provizoriski slēgtas, tās, kuras ir tikko atvērtas, vai trīs nodaļas, kuras ir gatavas un kuras var slēgt nekavējoties.

Domāju, ka mana atbilde sniedza izsmeļošu pārskatu par dažādās nodaļās panākto progresu. Es informēšu jūs rakstiski, vai vēl ir divas nodaļas, kuras vēl nav atvērtas.

  Priekšsēdētājs. – Chastel kungs, esmu pārliecināts, ka Zemke kungs priecāsies saņemt ātru rakstisku atbildi uz savu jautājumu.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 7, ko iesniedza M. Harkin (H-0413/10):

Temats: Demogrāfija un aprūpētāji

Ņemot vērā Beļģijas prezidentūras prioritātes saistībā ar demogrāfiskajām izmaiņām un, konkrētāk, tās mērķi pieņemt lēmumus par nabadzības novēršanu, vai Padome ir vienisprātis, ka neformālo aprūpētāju loma demogrāfisko izmaiņu rezultātā aizvien pieaug un viens no galvenajiem izaicinājumiem dalībvalstīm ir nodrošināt, ka neformālie aprūpētāji nekļūst par nākamo cilvēku paaudzi, kuri dzīvo nabadzībā savu aprūpes pienākumu tiešā rezultātā?

Ņemot to vērā, kādus pasākumus Padome ierosinās, lai nodrošinātu adekvātu politisko uzmanību neformālo aprūpētāju atbalstošajai lomai visā ES?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Godājamā deputāte ir uzdevusi ļoti sarežģītu jautājumu šajā ekonomiski grūtajā laikā. Padome apzinās, ka aprūpētāji bez atalgojuma vairāk riskē ar nabadzību, jo viņu pienākumi ierobežo dalību darba tirgū.

Pirmais risināmais jautājums ir — kā aprūpētājus bez atalgojuma no jauna integrēt darba tirgū. Padome apzinās grūtības, ar kādām sastopas tie, kas pārtraukuši karjeru, lai sniegtu bezmaksas aprūpes pakalpojumus, un ir mudinājusi dalībvalstis nodrošināt, ka šiem indivīdiem tiek paredzēti noteikumi valstu pensiju sistēmās.

Piemēram, direktīvā par pārskatīto Pamatnolīgumu par bērna kopšanas atvaļinājumu Padome paredz, ka, bērna kopšanas atvaļinājumam beidzoties, darbiniekam ir tiesības atgriezties savā amatā, līdzvērtīgā amatā vai līdzīgā amatā saskaņā ar savu darba līgumu vai saistībām. Padome saprot, ka Komisija ir konsultējusies ar sociālajiem partneriem par iespēju pieņemt jaunas bērna kopšanas atvaļinājuma formas, kā adopcijas atvaļinājums un ģimenes locekļu aprūpes atvaļinājums.

Otrais faktors ir dzimumu nevienlīdzība. Padome ir uzsvērusi faktu, ka lielāko daļu ģimenes aprūpes joprojām sniedz sievietes, galvenokārt sociālo stereotipu dēļ, kas saistīti ar vīriešu un sieviešu sociālajām un mājsaimniecības lomām. Pamatojoties uz Pekinas Rīcības platformu, 2007. gadā Padome pieņēma secinājumus par sieviešu un nabadzības jautājumu, kuri ietver izstrādātu rādītāju kopumu, kas ļauj dalībvalstīm un komisāram uzraudzīt šo pamatjautājumu.

Savos secinājumos Padomei bija jāņem vērā fakts, ka lēmums veikt neapmaksātu aprūpes darbu, nevis strādāt algotu darbu, var būt personiska izvēle, lai gan dzimumu nevienlīdzība nozīmē, ka karjeras pārtraukumi ģimenes apstākļu dēļ ir sievietēm raksturīga problēma. Lēmums var ietekmēt šo sieviešu finansiālo neatkarību un viņām pieejamo sociālās aizsardzības pakāpi, sevišķi pensijas vecumā, kad daudzas sievietes ir spiestas iztikt ar ļoti pieticīgu pensiju.

Ņemot to visu vērā, Padome ir uzsvērusi vajadzību pēc vienlīdzīgākas aprūpes uzdevumu sadales starp vīriešiem un sievietēm. Padome ir daudzos gadījumos uzsvērusi arī vajadzību pēc bērnu aprūpes infrastruktūras un aprūpes pakalpojumiem citiem apgādībā esošajiem.

Iedzīvotājiem novecojot, mēs sastapsimies ar vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieaugumu, kam būs nepieciešama aprūpe. Secinājumos „Dzimumu vienlīdzība: izaugsmes un nodarbinātības stiprināšana”, kas pieņemti 2009. gada novembrī, Padome uzsvēra šo jautājumu ilgtermiņa stratēģisko nozīmi Savienībai, tostarp attiecībā uz iedzīvotāju skaita tendencēm.

Pastāv skaidra korelācija starp augstu sieviešu nodarbinātību, bērnu aprūpes un aprūpes pakalpojumu pieejamību un augstu dzimstību. Tādējādi Padome aizstāv tādas politikas pieņemšanu, kas ļauj vīriešiem un sievietēm panākt labāku darba un dzīves līdzsvaru.

  Marian Harkin (ALDE). – Paldies jums, ministra kungs, par ļoti izsmeļošo atbildi. Ir acīmredzams, ka Padome ļoti nopietni uztver šo lietu. Man ir interesanti dzirdēt par faktu, ka jūs aplūkojat aprūpes un ģimenes atvaļinājumus, ka vienādiem standartiem vajadzētu attiekties uz tiem, kas vēlas atgriezties darbā. Jūs minējāt arī šī jautājuma dzimumu aspektu.

Vēl viens aspekts ir, ka daudzi jauni cilvēki kļūst par aprūpētājiem, un es bieži domāju, ka tas tiek aizmirsts. Jūs minējāt arī personīgo izvēli. Manuprāt, tas ir tas, ko aprūpētāji vēlas. Viņi grib izvēles iespēju strādāt vai aprūpēt. Esmu ļoti gandarīts dzirdēt, ka jūs ņemat vērā visu jautājumu par pensijām, jo dažreiz notiek tā, ka cilvēki atsakās no darba, lai varētu aprūpēt, viņi zaudē daļu algas, viņi nevar turpināt maksāt sociālās iemaksas, veicot aprūpi, un tad viņi zaudē savu pensiju, tāpēc es domāju, ka šī, iespējams, ir joma, kurā Padome varētu sniegt ieteikumus dalībvalstīm.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Cienījamā deputāte ir pieskārusies tematam, kuru es minēju savā atbildē, un esmu vienisprātis ar viņu. Es nedomāju, ka tie, kuri izdara šo konkrēto dzīves izvēli, sevišķi sievietes, savas darba dzīves beigās būtu jāsoda. Drīzāk viņiem būtu jābauda ievērojama pensija. Padome ir padarījusi šo jautājumu par prioritāti, lai sasniegtu šo mērķi.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 8, ko iesniedza T. Zwiefka, kurš ir nosaucis J. L. Wałęsa kā savu deputātu (H-0415/10):

Temats: Al-Aqsa TV kanāls

2010. gada 24. jūnijā Francijas satelīta raidorganizācija Eutelsat pārtrauca rādīt Hamas Al-Aqsa TV kanālu savā satelītā Atlantic Bird 4A. Tas sekoja pēc Francijas Conseil supérieur de l'audiovisuel (CSA) 2010. gada 8. jūnija lēmuma, kas atklāja, ka Al-Aqsa TV pārkāpj Francijas un Eiropas audiovizuālos tiesību aktus un pieprasīja Eutelsat pārtraukt pārraidīt Al-Aqsa TV. Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Al-Aqsa TV ir apgājis šo sodu, mainot Eutelsat kanāla nosaukumu uz „Seraj Al-Aqsa” (dažreiz rakstot arī kā „Siraj Al-Aqsa”). Pašlaik Eutelsat pārraida „Seraj Al-Aqsa” savos satelītos Atlantic Bird 4A, Atlantic Bird 2 un Eurobird 2.

Kādus steidzamus pasākumus Padome plāno veikt, lai novērstu, ka Al-Aqsa TV pārkāpj CSA lēmumu? Vai Francijas valdība un CSA ir lietas kursā par šo situāciju, kas ir tiešs CSA lēmuma pārkāpums?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) 2010. gada 10. martā Padome un Eiropas Parlaments pieņēma Direktīvu 2010/13/ES par audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem, kurā atjaunināja tiesisko regulējumu televīziju pārraidēm un citiem audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem Savienībā.

Direktīvas 6. pants paredz, ka dalībvalstīm jāizmanto pienācīgi līdzekļi, lai nodrošinātu, ka audiovizuālo mēdiju pakalpojumi, kurus sniedz operatori saskaņā ar to tiesību aktiem, nesatur pamudinājumus uz rasu, dzimumu vai tautību naidu. Tādējādi dalībvalstis ir atbildīgas par īstenošanu, bet Komisijai kā līgumu uzraugam ir jāpārliecinās, ka direktīva tiek pareizi īstenota.

Saskaņā ar direktīvas 2. pantu dalībvalsts ir atbildīga arī par programmām, kuras pārraida organizācijas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, ja operators izmanto šīs dalībvalsts satelīta jaudu.

Konkrētajā gadījumā, kuru minēja godājamais deputāts, Padome saprot, ka Komisija ir informējusi attiecīgo Francijas iestādi, CSA, kura tagad izmeklē šo lietu. Padomei nebūtu vēlams komentēt notiekošo izmeklēšanu.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Neesmu vienisprātis ar jūsu atbildes nobeigumu, Chastel kungs, jo man šķiet, ka faktiski Padomes un Komisijas loma ir pievērst uzmanību atkārtotajām un sliktajām šī satelīta operatora darbībām. Tas ir vēl viens gadījums, kad radusies vajadzība pievērst uzmanību faktam, ka šis televīzijas kanāls atkal tiek translēts un apiet likumu, kurš šobrīd nedarbojas tā, kā vajadzētu. Tāpēc jautājums satur zināmas bažas — kas būtu jādara, lai šī kaķa un peles rotaļa neatkārtotos?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Esmu vienisprātis ar jūsu interpretācijas daļu. Tas ir tiesa, ka dalībvalstu uzdevums ir īstenošana, un Komisija uzrauga atbilstību. Kā jūs zināt, Padome ir koplēmējs kopā ar Eiropas Parlamentu un, uzņemoties atbildību, ir izveidojusi piemērotu tiesisko pamatu, proti, direktīvu, kuru es tikko minēju. Dalībvalstu ziņā ir īstenot šo direktīvu, kamēr Komisija ir atbildīga par atbilstības uzraudzīšanu.

  Priekšsēdētājs. – Jautājumu Nr. 9, ko uzdeva S.-A. Ţicău un jautājumu Nr. 10, ko uzdeva Kelly kungs, atsauca to autori.

Jautājums Nr. 11, ko uzdeva O. Schmidt (H-0425/10):

Temats: Romu minoritātes situācija Eiropā un ES pilsoņu pārvietošanās brīvība

Romu minoritātes diskriminācija Eiropā ir plaši izplatīta problēma ar ilgu vēsturi. Vai Padome var apliecināt, ka romu minoritātes situācija Eiropā tiks apspriesta ES līmenī un ka Padome meklēs Eiropas, nevis valstu risinājumu?

Komisija ir paziņojusi, ka jebkādas ES pilsoņu deportācijas iekšējā tirgus robežās jāveic katrā atsevišķā gadījumā, lai netraucētu pilsoņu brīvu pārvietošanos. Vai Padome piekrīt šādam uzskatam? Ja tā ir, vai Francijas 79 romu izraidīšana pārkāpj šo Kopienas pamatlikumu?

Ņemot vērā pēdējos notikumus, vai jautājums par pilsoņu brīvu pārvietošanos tiks apspriests Padomē?

Bez tam, vai Francijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un Grieķijas iekšlietu ministru 6. septembrī Parīzē paredzētās sanāksmes secinājumi tiks apspriesti visās dalībvalstīs?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Pēc otrā Eiropas samita par romu jautājumu, kas aprīlī notika Kordovā, 2010. gada 7. un 8. jūnijā, Padome pieņēma secinājumus par romu iekļaušanas veicināšanu. Secinājumi atzīst, ka ievērojama daļa romu dzīvo galējā nabadzībā un cieš no diskriminācijas un atstumtības. Tas, savukārt, izraisa zemus akadēmiskos sasniegumus, neatbilstošus sadzīves apstākļus, ierobežotu piekļuvi darba tirgum un sliktu veselību.

Padome aicina Komisiju un dalībvalstis virzīt romu ekonomisko un sociālo iekļaušanu atbilstīgi pieņemtajiem lēmumiem un Eiropas Savienības iestāžu sagatavotajām rekomendācijām, garantējot efektīvāku piekļuvi spēkā esošajām politikām un instrumentiem. Padome uzsver arī pilsoniskās sabiedrības, vietējo iestāžu un pašu romu aktīvas iesaistīšanās nodrošināšanas nozīmi.

Stokholmas programma, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada decembrī, konkrēti attiecas uz romu kopienu un iesaka dalībvalstīm apvienot spēkus, lai veicinātu visneaizsargātāko grupu pilnu sociālo integrāciju.

Vienas dalībvalsts nesenie pasākumi attiecībā uz romu kopienas indivīdiem izraisīja debates Eiropadomes darba pusdienās 2010. gada 16. septembrī. Eiropadomes priekšsēdētājs uzsvēra trīs punktus, par kuriem tika panākts konsenss diskusiju laikā: pirmkārt, katrai dalībvalstij ir tiesības veikt pasākumus, lai ievērotu tiesiskumu tās teritorijā; otrkārt, Komisijai ir tiesības un pienākums uzraudzīt ES tiesību aktu ievērošanu dalībvalstīs un, treškārt, jautājums par romu integrāciju tiks apspriests gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē.

Beļģijas prezidentūra arī vēlas iekļaut jautājumu par romiem 21. oktobrī plānotās EPSCO padomes darba kārtībā. Padomei vēl nav bijusi iespēja apspriest 6. septembrī Parīzē notikušās neformālās sanāksmes iznākumu. Kā man zināms, šī sanāksme nebija konkrēti par romu situāciju.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs! Esmu pārliecināts, ka jums un 27 dalībvalstīm, kuras jūs tagad pārstāvat kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, ir visi iemesli, lai rīkotos skaidri un ātri, jo šī ir ļoti grūta situācija Eiropai. Mēs zinām, ka romi ir vajāti gadsimtiem ilgi, un pēdējā laikā ir atklājušies trūkumi, kurus Eiropa nevar atļauties. Ja mēs vēlamies likt citām valstīm rūpēties par saviem cilvēkiem, mums jārūpējas arī par saviem cilvēkiem.

Isabel Fonseca ir žurnāliste un rakstniece. Viņa ir sarakstījusi grāmatu „Aproc mani stāvus. Es esmu bijusi uz ceļiem visu savu dzīvi.” Chastel kungs, es aicinu jūs Padomes vārdā un sadarbībā ar Komisiju izveidot taisnības komiteju, lai izpētītu, kas ir noticis ar romiem visā Eiropas vēsturē. Es domāju, ka mums jāvienojas par mūsu pašu vēsturi, citādi mēs nespēsim ticami virzīties uz priekšu.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Vispirms es atzinīgi vērtēju priekšlikumu pārskatīt mūsu vēsturi saistībā ar šo jautājumu. Otrkārt, es vēlos teikt šajā jautājumā, kurš, godīgi sakot, ir izraisījis kaislības dažās pēdējās nedēļās, ka Padome, kuru es pārstāvu šodien, gaida no Komisijas sīku analīzi par šo jautājumu saistībā ar aktuālajām debatēm, kuras mums ir bijušas dažās pēdējās nedēļās. Tādēļ Padome viena pati nepieņems lēmumu par radušos situāciju, bet Komisijas ziņā ir paziņot mums, vai šajā lietā ir ievēroti līgumi un direktīvas.

  Priekšsēdētājs. – Tā kā jautājuma iesniedzēja nav klāt, jautājums Nr. 12 zaudē spēku.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 13, ko iesniedza J. Higgins (H-0429/10):

Temats: Bērnu tirdzniecība

Kādus pasākumus Padome veiks, lai nodrošinātu, ka katra dalībvalsts spēlē savu lomu, lai nodrošinātu bērnu tirdzniecības pārtraukšanu? Savā pēdējā ziņojumā bērnu aizsardzības organizācija ECPAT nosauca Īriju kā vienu no ES valstīm, kas vissliktāk apkaro bērnu tirdzniecību. Nav ticamu skaitļu par Īrijā pārdoto bērnu skaitu, bet ziņojums pauda sevišķas bažas par 441 bērnu, kurš ir pazudis, atrodoties Īrijas valsts aprūpē.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Spēkā esošie tiesību akti cilvēktirdzniecības novēršanai un apkarošanai sastāv galvenokārt no Padomes 2002. gada 19. jūlija pamatlēmumiem par cilvēktirdzniecības apkarošanu, kuri, cita starpā, prasīja, lai dalībvalstis par cilvēku pārdošanu piespiedu darbam vai seksuālai ekspluatācijai piemērotu sodu.

Eiropas iestādēs tiek pētīts direktīvas projekts par cīņas pastiprināšanu pret cilvēktirdzniecību un upuru aizsardzības uzlabošanu, kā arī otra direktīva par bērnu seksuālo ekspluatāciju, seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu pornogrāfiju.

Šo priekšlikumu mērķis ir jo īpaši nodrošināt konkrētu palīdzības un aizsardzības pasākumu piedāvājumu bērniem, kuri kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem. Tajos iekļauti arī nosacījumi par izmeklēšanas uzlabošanu saistībā ar pārkāpumiem, kuri notikuši ārpus dalībvalstu teritorijas, kā arī regulējumi šo pārkāpumu novēršanai.

Pamatojoties uz Stokholmas programmu, konkrēta uzmanība tiek veltīta bērniem, kuri ir sevišķi neaizsargāti, jo īpaši seksuālās ekspluatācijas un varmācības upuriem, kā arī cilvēktirdzniecības upuriem un bērniem, kuri atstāti bez uzraudzības. Savienības imigrācijas politikas kontekstā jāpiebilst, ka Komisija ir pieņēmusi rīcības plānu par bez uzraudzības atstātiem bērniem, kurš nosaka kopēju pieeju, pamatojoties uz bērnam vislabāko interešu principu un identificējot plašas darbības jomas, tādas kā profilakse, iekārtošana un ilgtermiņa risinājumu meklēšana.

Sekojot šim rīcības plānam, Padome 2010. gada jūnijā pieņemtajos secinājumos par bez uzraudzības atstātiem bērniem nolēma aicināt dalībvalstis pastiprināt pasākumus attiecībā uz bērniem, kuri atstāti bez uzraudzības, kuri kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem, uzticot viņus attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs, kur viņi atrodas.

Tā kā šobrīd ir grūti noteikt precīzu cilvēktirdzniecības upuru skaitu Savienībā vai cilvēktirdzniecības rezultātā nelegāli ievesto cilvēku skaitu un lai nodrošinātu Eiropas Savienību ar objektīvu, ticamu, salīdzināmu un aktuālu statistiku, Padome 2009. gada jūnija secinājumos ir pieņēmusi lēmumu par neformāla valstu ziņotāju tīkla vai līdzīga mehānisma cilvēktirdzniecības jomā izveidošanu Savienībā.

Šis tīkls, kuram būtu jādarbojas kā pieredzes apmaiņas un labākās prakses forumam cilvēktirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Eiropas mērogā, ir izveidots. Visbeidzot, 2009. gada novembrī tika pieņemts vispārējs pamatnostādņu dokuments par cīņu pret cilvēktirdzniecību. Tas ir daļēji veltīts jautājumam par bērnu tirdzniecību.

Attiecībā uz jautājuma daļu par konkrētu dalībvalsti Padomes kompetencē nav paust viedokli par atsevišķiem gadījumiem.

  Jim Higgins (PPE). – Uzskatu, ka mēs visi esam vienisprātis, ka cilvēktirdzniecība ir visšaušalīgākais noziegums. Cilvēktirdzniecība ir ļoti slikta, runājot par pieaugušo tirdzniecību, bet bērnu tirdzniecība ir viszemiskākais un vispretīgākais noziegums no visiem. Kas attiecas uz manu valsti — un es zinu, ka mums ir 2002. gada tiesību akts —, ECPAT ziņojums par Īrijas „sasniegumiem” ir pavisam iznīcinošs: 441 bez vēsts pazudis bērns.

Es apsveicu priekšlikumu par jauno tīklu, bet mums ir vajadzīgs efektīvs tīkls — tāds, kurš izbeigs cilvēktirdzniecību vienreiz un uz visiem laikiem, jo Eiropas robežas ir plaši atvērtas, tādēļ mums patiešām jārīkojas kopā, un es augstu vērtēju Padomes apņēmību.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Es vēlos pateikties godājamajam deputātam par viņa piezīmēm attiecībā uz Padomi un vēlreiz apliecināt, ka palīdzība un atbalsts cilvēktirdzniecības upuru aizsardzībai veido lielu daļu direktīvas priekšlikuma par cilvēktirdzniecības novēršanu un apkarošanu. Padome darīs visu, kas tās spēkos, lai paturētu darba kārtībā efektīva tīkla aspektu, jo īpaši, cenšoties pārliecināt visas dalībvalstis analizēt labas prakses, kad tās tiek izmantotas, lai visus tiesību aktus šajā jomā varētu harmonizēt.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 14, ko iesniedza L. Aylward, kurš ir nosaucis Pat the Cope Gallagher kā savu deputātu (H-0433/10):

Temats: Eiropas darba vietu radīšanas pasākumi

Kādi pasākumi tiek pieņemti Eiropas līmenī un dalībvalstīs, lai atbalstītu un veicinātu centienus radīt darba vietas? Kas tiek darīts, lai risinātu bezdarbu un kādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu tālāku piekļuvi nodarbinātībai un darba tirgum visā ES, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Gallagher kungs, paldies jums par iespēju izteikties par šo svarīgo jautājumu.

Dalībvalstīm ir galvenā atbildība par valstu nodarbinātības politikas definēšanu un īstenošanu. Ņemot vērā, ka darba tirgus situācija katrā valstī ir atšķirīga, atšķirsies arī īstenojamie pasākumi, kas veicina Savienības vispārējo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību šos pasākumus koordinē Eiropas nodarbinātības stratēģija, kas īpaši nosaka nodarbinātības pamatnostādnes un rekomendācijas dalībvalstīm.

Sanāksmē 2010. gada jūnijā Eiropadome apstiprināja vispārējo pieeju ekonomikas un nodarbinātības politikas integrētām pamatnostādnēm, kas ir svarīgs instruments stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai nodarbinātības un izaugsmes jomā. Ņemot vērā Parlamenta nostāju, kas pieņemta 2010. gada 8. septembrī, Prezidentūra iesniegs Padomei integrētas pamatnostādnes pieņemšanai nākamajā EPSCO sesijā 2010. gada 21. oktobrī. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm dalībvalstīm un Eiropas Savienībai jāveic reformas, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Reformu mērķim vajadzētu uzlabot līdzdalību darba tirgū, jo īpaši nepietiekami pārstāvētām grupām — jauniem cilvēkiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, zemas kvalifikācijas strādniekiem, legālajiem migrantiem — lai mazinātu strukturālo bezdarbu un veicinātu nodarbinātības kvalitāti ar pasākumiem, kas ietekmē gan darba nodrošinājumu, gan darba pieprasījumu. To mērķis ir arī attīstīt kvalificētu darbaspēku, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, veicinot mūžizglītību un stimulējot uzņēmējdarbību, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus.

Piemērota Eiropas fondu izmantošana, jo sevišķi Eiropas Sociālā fonda izmantošana dos mums iespēju sasniegt šos mērķus un nodrošināt labāku piekļuvi nodarbinātībai un darba tirgum visā Eiropas Savienībā, jo sevišķi mazāk attīstītos reģionos. Bez tam, ar gada Apvienoto ziņojumu par nodarbinātību Padome kopā ar Komisiju uzrauga darba situāciju dalībvalstīs un jo īpaši vadlīniju par nodarbinātību un rekomendāciju īstenošanu šajā jautājumā.

Pēdējais 2009.–2010. gada Apvienotais ziņojums par nodarbinātību, kas publicēts 2010. gada pavasarī, sniedz precīzu to pasākumu aprakstu, kurus ir veikušas dažādas dalībvalstis, lai veicinātu nodarbinātību, jo īpaši jaunu cilvēku un sieviešu vidū. Padome, piemēram, ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm jāuzlabo biznesa vide, jāstimulē darbavietu radīšana, jo sevišķi zaļo darbavietu radīšana un jāpalīdz uzņēmumiem modernizēt to ražošanas bāzi.

Ņemot vērā Eiropas nodarbinātības stratēģijas nozīmi valstu nodarbinātības politiku koordinēšanā un to efektivitātes nodrošināšanā, šai stratēģijai būs izšķiroša nozīme jaunās pārvaldības kontekstā, kuru paredz Eiropas semestris.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), aizstāj jautājuma iesniedzēju. – Aylward kunga vārdā es vēlos pateikties Padomes priekšsēdētājam par atbildi, bet, lai gan viņa plāni ir diezgan slavējami, esmu pārliecināts, ka darbavietas var radīt īsā laikā. Komisija ir atzinusi, ka Eiropa īstermiņā palaidusi garām iespēju radīt 1,5 miljonu darbavietu, jo mikrouzņēmumus bremzē pārmērīgie nodarbinātības noteikumi un birokrātija.

Lai gan es augstu vērtēju faktu, ka ministrs minēja valstu politikas, viņš atcerēsies, ka savā tradicionālajā uzrunā priekšsēdētājs J. M. Barroso sevišķi atsaucās uz Komisijas politiku cīņai ar birokrātiju. Man interesē, kādu tūlītēju darbību Padome var veikt, lai nodrošinātu birokrātijas mazināšanu un darbavietu radīšanu?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Es gribētu atsaukties uz Beļģijas prezidentūras programmu šajā lietā, jo šis jautājums patiešām skar nodarbinātību, un savā atbildē mēs fokusējāmies uz strukturālajiem pasākumiem nodarbinātībai, pamatojoties uz „ES 2020” stratēģiju un pamatnostādnēm.

Bet — jā, jums ir pilnīga taisnība. Mums Beļģijā ir programma ar daudziem pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem, kam nav strukturālas iespējas pieņemt darbiniekus, un analizēt visus tos spēkā esošos tiesību aktus — jo īpaši par subsīdijām uzņēmumiem —, kuri dažreiz ir pārāk sarežģīti maziem uzņēmumiem.

Es zinu, ka tā tas ir Beļģijā — un noteikti Beļģijas prezidentūras laikā par šo jautājumu atbildīgais ministrs neformālajā sanāksmē, kuru viņš organizēs, plāno to uzsvērt — šo administratīvo formalitāšu un birokrātijas jautājumu, kas neļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem pienācīgi funkcionēt.

  Priekšsēdētājs. – Kelly kungs ir atsaucis jautājumu Nr. 15 un, ņemot vērā, ka jautājuma Nr. 16 autors nav ieradies, tas zaudē spēku.

  Priekšsēdētājs.

– Jautājums Nr. 17, ko iesniedza R. Howitt, kurš ir nosaucis K. Göncz kā savu deputāti (H-0444/10):

Temats: ES horizontālas diskriminācijas novēršanas direktīvas progress

2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Savā programmā Beļģijas prezidentūra pauda vēlmi panākt progresu cīņā pret diskrimināciju un par vienlīdzību. Paturot prātā šo apņemšanos, vai Padome var ieskicēt, kāds progress ir panākts, meklējot vienošanos ar Padomi par horizontālas diskriminācijas novēršanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments jau ir izskatījis pirmajā lasījumā?

Vai Padomes priekšsēdētājs var apstiprināt, ka direktīvā izmantotā preču un pakalpojumu definīcija atbildīs ES saistībām īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un jautā Padomei, kāda būs tās stratēģija, lai ātri izkliedētu dalībvalstīs radušos jautājumus un bažas par vienlīdzības ekonomiskajām izmaksām?

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Spānijas prezidentūras laikā Padome turpināja pētīt direktīvas priekšlikumu un 2010. gada 7. jūnijā uzklausīja prezidentūras ziņojumu par šī darba virzību. Saskaņā ar šo ziņojumu būs jāturpina rūpīga priekšlikuma izpēte, jo īpaši attiecībā uz tā aptvērumu, priekšnoteikumiem saistībā ar invaliditāti un īstenošanas laika plānojumu.

Padomes locekļi ir arī uzstājuši uz to, ka jāgarantē vislielākā tiesiskā noteiktība un subsidiaritātes principa piemērošana. Priekšlikums jāpieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu, kurš prasa Padomes locekļu vienbalsīgu apstiprinājumu.

Lai gan direktīvas nolūks ir panākt konkrētus mērķus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, tās mērķis nav tiesiski īstenot šo konvenciju, jo tai ir plašāks aptvērums, kas pārsniedz Eiropas Savienības robežas. Tomēr pats par sevi saprotams, ka viens no šobrīd Padomē notiekošo sarunu mērķiem ir nodrošināt atbilstību šai konvencijai.

Attiecībā uz vienlīdzības ekonomiskajām izmaksām sarunas skāra arī neproporcionāla sloga jēdzienu; šis jēdziens tieši meklē pareizo līdzsvaru starp reālajām tiesībām uz vienlīdzīgu piekļuvi un šādas piekļuves ekonomiskajām izmaksām. Kamēr tiek pieliktas visas pūles panākt vienbalsīgu lēmumu, Padome nevar paredzēt sarunu iznākumu vai to ilgumu.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Pateicos jums par atbildi. Klausoties Chastel kunga atbildi, es atkal centos labāk saprast argumentus un pretargumentus, kuri varētu būt radušies Padomē. Mēs zinām, ka šis jautājums ir palicis neatrisināts kopš 2008. gada, kad Komisija sagatavoja direktīvas projektu un Parlaments to apstiprināja nākamajā gadā. Tas skaidri ietver noteiktus slogus. Tomēr Eiropas Savienībai ir arī pienākums, kas izriet no ANO Konvencijas vai ir saistīts ar to. Ņemot to vērā, es vēlos jautāt Chastel kungam, vai viņš redz iespēju vai cerību vēl panākt progresu tuvākajā laikā, kad visi faktori būs izpētīti. Otrkārt, es domāju, ka krīze ir skaidrs atgādinājums par to, ka vienlīdzīgas iespējas un direktīvas par diskriminācijas novēršanu īstenošana var palīdzēt daudziem cilvēkiem ļoti grūtās situācijās.

  Olivier Chastel, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā izprotu minēto tematu un saprotamo nepacietību attiecībā uz šo jautājumu. Sarunas, iespējams, ir bijušas pārāk ilgas. Tomēr mums ir darīšana ar inovatīvu priekšlikumu, kam ir ļoti plašs aptvērums un milzīga praktiskā nozīme. Kā es jau minēju, lai šo direktīvu pieņemtu, ir vajadzīgs vienbalsīgs dalībvalstu atbalsts un Eiropas Parlamenta piekrišana.

Kompleksas sarunas notiek Padomē, kas velta daudz enerģijas šim tematam. Sociālo jautājumu darba grupa jau ir divas reizes apspriedusi šo priekšlikumu Beļģijas prezidentūras laikā. Ir plānotas nākamās sanāksmes, un es ne mirkli nešaubos, ka tad, ja šis jautājums netiks atrisināts Beļģijas prezidentūras laikā, nākamā prezidējošā valsts — Ungārija — pieliks visas pūles, lai noslēgtu šīs debates.

  Priekšsēdētājs. – Tā kā jautājumu iesniedzēji nav ieradušies, jautājumi Nr. 18, 19 un 20 zaudē spēku.

Es vēlos atzīmēt un pozitīvi vērtēt šo situāciju, ka pirmo reizi vismaz pēdējos 11 gados mēs esam panākuši pilnīgu zālē klātesošo deputātu dzimumu vienlīdzību, jo šeit ir tikai Göncz kundze un es. Tas ir vērā ņemams un noteikti vēlams gadījums, lai gan būtu labāk, ja šo proporciju veidotu lielāki kopējie skaitļi.

Chastel kungs, vēlos silti pateikties jums ne tikai par jūsu pūlēm, bet arī par lietišķumu, un vēlos teikt, ka ir ļoti neparasti, ka praktiski visi runātāji uzsvēra jūsu darba precizitāti, saskaņotību un efektivitāti, kā tas bija šodien.

12. Nākamās sēdes darba kārtība: (sk. protokolu)

13. Sēdes slēgšana.

(Sēdi slēdza plkst. 18.55)