Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2760(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0107/2010 (B7-0464/2010)

Debates :

PV 06/10/2010 - 12
CRE 06/10/2010 - 12

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 6. oktobris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.  Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ieguldījums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā - Konference par bioloģisko daudzveidību Nagojā 2010. gadā (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Jo Leinen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā Padomei: galvenie mērķi Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē Nagojā, 2010. gada 18.-29. oktobrī (O-0111/2010 - B7-0467/2010);

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Jo Leinen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā Komisijai: galvenie mērķi Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē Nagojā, 2010. gada 18.-29. oktobrī (O-0112/2010 - B7-0468/2010);

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Michèle Striffler Attīstības komitejas vārdā Padomei: bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu devums attīstībā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā (O-0107/2010 - B7-0464/2010);

– jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Michèle Striffler Attīstības komitejas vārdā Komisijai: bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu devums attīstībā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā (O-0108/2010 - B7-0465/2010).

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach, aizstājot autoru. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Pirms dažām dienām es kopā ar grupu žurnālistu sēdēju un sarunājos par lietām, kas šoruden man bija sevišķi tuvas. Viena no tām pilnīgi pamatoti ir bioloģiskā daudzveidība. Kā jūs zināt, Nagojā drīz jāsākas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencei, un man ir gods un prieks piedalīties tajā kā parlamentārās delegācijas dalībniecei un rezolūcijas par bioloģisko daudzveidību līdzautorei, par kuru notiks balsošana Nagojā. Un tā es sēdēju un runāju ar žurnālistiem, līdz man uzdeva jautājumu, kāpēc mēs atļaujamies greznību glābt, teiksim, bebrus. Manā dzimtajā reģionā Lejasaustrijā ir gūti panākumi, glābjot sugas, kurām draudēja izmiršana, un tās tagad ir izplatījušās plašā teritorijā — nedaudz apbēdinot lauksaimniekus un mežkopjus, kuru jūtas pret bebriem ir pavisam citādas.

Lai gan Eiropas Savienība un daudzas aģentūras dalībvalstīs ļoti daudz un ar lielu apņēmību strādā, lai ar NVO atbalstu aizsargātu sugas, šī saruna vēlreiz pārādīja, ka daudzi cilvēki uzskata bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un uzturēšanu par sava veida greznību. Viņi jautā, vai Eiropas Savienībai nav nekā cita svarīgāka, par ko rūpēties, kā vien par pāris apdraudētu orhideju vai dzīvnieku sugu glābšanu. Ļaudis bieži jautā, vai ir kāda starpība, ja zooloģiskajā dārzā ir apskatāmi 500 vai tikai 499 dažādi dzīvnieki? Dāmas un kungi, šiem ļaudīm sugu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas temats droši vien nav prioritāte. Būsim godīgi, bioloģiskās daudzveidības temats nekur pat ne tuvu nestāv tik augstu politiskā darba programmā kā, piemēram, ekonomikas izaugsme vai drošība. Tomēr tam būtu tur jābūt, jo mēs par zemu novērtējam šā jautājuma nozīmi.

Sugu saglabāšanas jautājums — un šo punktu es uzsveru — nav sava veida labdarības pasākums dažām nabaga vabolītēm, bez kurām mēs vienkārši varētu labi iztikt. Nepārprotiet mani — sugu saglabāšana patiešām ir saistīta ar mīlestību pret floru un faunu, bet principā tā attiecas uz nodrošinātību, darba tirgus politiku un migrācijas politiku. Diskusijās par bioloģisko daudzveidību bieži aizmirst par dzīvnieku un augu vietu un nozīmi mūsu ekosistēmā. Viņi ir dabas pakalpojumu sniedzēji, kas saglabā mūsu ekosistēmas darbību. Pateicoties tieši dažādo sugu lielajam daudzumam un to savstarpējai sadarbībai vienai ar otru, krastu līnijas nav izskalotas, nav lavīnu un ūdenstilpnēs notiek pašattīrīšanās. Mēs šeit runājam par ilgtspējīgas attīstības būtisku elementu, par dzīvībai svarīgajām precēm un pakalpojumiem, piemēram, nodrošinājumu ar pārtiku, oglekļa piesaisti un ūdeņu regulēšanu — lietām, kas veido ekonomiskās labklājības, sociālās labklājības un dzīves kvalitātes pamatu. Ja sugas izmirst, dabiskais līdzsvars tiek traucēts, iedarbinot bīstamo domino efektu. Augu un dzīvnieku nodrošināto pakalpojumu aizstāšana maksā dārgi. Galu galā noteikti reģioni un dzīvotnes kļūst dzīvošanai vai izmantošanai nepiemērotas. Rezultātā šīs dzīvotnes vairs nespēj apgādāt ekosistēmu ar savām vērtīgajām precēm un pakalpojumiem. Ar to viss nav beidzies; iespējamās tālākās sekas, piemēram, bezdarbs, drošības trūkums un emigrācija, ir tas, kas mūs visus biedē.

Tādējādi sugu aizsargāšana nenoliedzami ietekmē daudzas politikas jomas. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja nesen to uzsvēra, pabeidzot intensīvu darbu pie Eiropas Parlamenta nostājas noteikšanas. Es vēlos nosaukt arī dažus skaitļus. Zinātnieki lēš, ka dabisko pakalpojumu aizstāšana un seku, piemēram, bezdarba un migrācijas, novēršana izmaksātu 7 % no kopējā ienākuma visā pasaulē. Ja tas jūs nepārsteidz, tad ir vēl daži skaitļi. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas pētījumu 25 % Eiropas dzīvnieku sugu draud izzušana. Šis pētījums arī liecina, ka ekosistēmas Eiropas piekrastēs tiek pastāvīgi grautas. Konkrētos reģionos, kuros ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība, notiek līdzīga lejupslīde. Turpretī cilvēka radītas attīstības jomas, piemēram, industriālie parki, dzīvojamo zonu attīstība un transports un infrastruktūra, ir pieaugušas par 8 % kopš 1990. gada.

Dāmas un kungi, kā jums zināms, sarunu dalībnieki Nagojā ne vienmēr ir vienisprātis par to, ko konference cer panākt. Attīstītās valstis vēlas stingrus mērķus. NVO vēlas vērienīgus mērķus, bet — nav nekāds pārsteigums — ekonomiskie dalībnieki ir laimīgi par reālistiskiem mērķiem. Manuprāt, Nagojā ES latiņa ir jāuzstāda augstu un, tāpat kā šeit, Eiropā, jāstrādā tā, lai vairāk iesaistītu uzņēmēju aprindas — īpaši tos rūpniecības sektorus un nozares, kas ievērojamā mērā izmanto bioloģiskos resursus. ES var izvēlēties, vai tā grib būt labs piemērs vai slikts piemērs.

Dāmas un kungi, ir jau oktobris, un daudzi cilvēki Eiropā nav pat dzirdējuši, ka šim gadam ir dots apzīmējums Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads. Panāksim, lai bioloģiskā daudzveidība saņem statusu, ko tā pelnījusi un kas tai nepieciešams, ja gribam, lai tās ekoloģisko pakalpojumu piedāvājums turpinātos arī turpmāk. Ļaujiet man atkārtot bieži citētu indiāņu sakāmvārdu: „Tikai pēc tam, kad būs nocirsts pēdējais koks, tikai pēc tam, kad būs saindēta pēdējā upe, tikai pēc tam, kad būs noķerta pēdējā zivs, tikai tad tu atklāsi, ka nauda nav ēdama.”

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell, aizstājot autoru. – Priekšsēdētājas kundze, pateicos par iespēju runāt šajās debatēs.

Pagājušajā nedēļā es biju Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs ANO augsta līmeņa sanāksmē par sasniegto Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā. Augstā līmeņa sanāksmē un ikvienā papildu notikumā mani aizrāva manu kolēģu, valdību, starptautisko organizāciju un vienkāršu cilvēku entuziasms, kuri ir apņēmības pilni sasniegt 2000. gadā izvirzītos vērienīgos mērķus. Noteikti panākumi ir gūti, un par daudz ko mēs varam lepoties, bet darāmā ir vēl vairāk.

Strauji uzlabojas piekļuve izglītībai. Izglītības iestādēs uzņemto studentu daudzums ir sasniedzis 76 % Subsahāras Āfrikā un 94 % Ziemeļāfrikā. Palielinās piekļuve dzeramajam ūdenim. Līdz 2015. gadam 86 % jaunattīstības valstu iedzīvotāju būs iespēja piekļūt tīram dzeramajam ūdenim — no 71 % 1990. gadā. Dzeramā ūdens piekļuves mērķi ir jau sasniegti četros reģionos — Ziemeļāfrikā, Latīņamerikas un Karību reģionā, Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Palielinās piekļuve enerģijai. Ir gandrīz vispārēja piekļuve elektrībai Ziemeļāfrikā.

Tomēr, lai gan sasniegtais ir nenoliedzams, vēl ir daudz vairāk darāmā. To mums norādīja Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra palīgs, sakot, ka mums patiešām „kā bultai jādodas uz finišu” nākamajos piecos gados. Viens miljards bērnu dzīvo nabadzībā, 1,4 miljoni bērnu mirst katru gadu tāpēc, ka nav pieejams nekaitīgs dzeramais ūdens, un 2,2 miljoni bērnu mirst katru gadu, jo viņi nav imunizēti ar vakcīnām, kas ir tik viegli pieejamas attīstītajā pasaulē un ko mēs izmantojam jau vairāk nekā 30 gadus.

Tūkstošgades attīstības mērķu 7. mērķis ir nodrošināt vides ilgtspējību. Šajā mērķī ir vairāki apakšmērķi. 7.b mērķis, iespējams, ir visaptverošākais: „samazināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, līdz 2010. gadam panākot samazināšanās ātruma nozīmīgu samazinājumu.” Bioloģiskās daudzveidības rādītāji cita starpā ietver mežiem klāto zemes teritoriju īpatsvaru, CO2 emisijas, kopējo izmantoto ūdens resursu īpatsvaru, ozona slāni ārdošo vielu patēriņu un zivju krājumu proporciju nekaitīgās bioloģiskās robežās. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās samazināšana ir Tūkstošgades attīstības mērķu galvenā sastāvdaļa.

Septiņdesmit procenti pasaules nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo lauku teritorijās, un viņu izdzīvošana un labklājība ir tiešā veidā atkarīga no bioloģiskās daudzveidības Pilsētu trūcīgie iedzīvotāji arī paļaujas uz bioloģisko daudzveidību ekosistēmas pakalpojumos, piemēram, gaisa un ūdens kvalitātes saglabāšanā un atkritumu sairšanā. Nevar būt šaubu, ka bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņas pirmos ietekmēs pasaules nabadzīgos slāņus. Tās ietekmēs tādas valstis kā Tuvalu Polinēzijas salās — valsti, kas ir tikai četrarpus metrus virs jūras līmeņa — un Maldivu salas, kurās prezidents M. Nasheed valdības sanāksmi šogad organizēja ūdenī, lai izceltu faktu, ka līdz gadsimta beigām viņa valsts patiešām būs zem ūdens.

Es aicinu dalībvalstis un Komisiju dot jaunu impulsu globālo klimata pārmaiņu apvienībai un tās atbalsta instrumentam, lai palielinātu jaunattīstības valstu jaudas pieaugumu un zināšanu bāzi par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ietekmi un lai to efektīvi integrētu attīstības plānos un budžetos.

Es esmu uzsvēris arī to, ka programmām, kuru mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību un mazināt nabadzību, jāpievēršas nabadzīgo ļaužu prioritātēm un vairāk jāuzsver vietējā vides vadība, jānodrošina piekļuve bioloģiskās daudzveidības resursiem, zemes reforma un tradicionālo īpašumtiesību atzīšana.

Līdz 2050. gadam uz zemeslodes būs par diviem miljardiem cilvēku vairāk, un 90 % no viņiem būs dzimuši vietās, kas tagad ir jaunattīstības pasaule. Ja mēs tajās valstīs pieļausim galējas nabadzības turpināšanos, notiks masveida migrācija no dienvidiem uz ziemeļiem un nevienlīdzība varētu kļūt arī par pasaules konfrontācijas cēloni.

Daudzi no mums neticēja, ka savā mūžā pieredzēsim Berlīnes mūra krišanu. Tagad mēs uzskatām par pašsaprotamu to, ka bijušās padomju režīma valstis ir mūsu ES partneres. Nabadzības mūris starp ziemeļiem un dienvidiem arī var sabrukt, un mēs varam veidot pasauli, kas ir labāka un drošāka — vietu, kurā mums var būt jauni partneri, un vidi, kas ir nekaitīga mums visiem.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja.(NL) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Vispirms pateicos jums par man doto iespēju šodien šeit runāt par šo ļoti svarīgo tematu, proti, bioloģisko daudzveidību. Padome savos 2010. gada 15. marta secinājumos ar nosaukumu „Bioloģiskā daudzveidība: laikposms pēc 2010. gada — ES un pasaules mēroga redzējums un mērķi un starptautiskais ABS [piekļuve un ieguvumu sadale] režīms” uzsvēra, ka bioloģiskā daudzveidība jāsaglabā un neatgriezenisks kaitējums ekosistēmām un to funkcijām jānovērš, tostarp arī tādēļ, lai nodrošinātu sociālu un ekonomisku stabilitāti un panāktu Tūkstošgades attīstības mērķus.

Padome publicēja atgādinājumu, ka bioloģiskajai daudzveidībai ir centrālā nozīme pasaules mēroga cīņā pret badu un par nodrošinātību ar pārtiku un ka tā dod galveno ieguldījumu labklājības radīšanā un nabadzības izskaušanā. Lielākajā daļā jaunattīstības valstu attiecības starp ekosistēmu aizsardzību, no vienas puses, un nodarbinātību, ienākumu un iztikas nodrošināšanu, no otras puses, ir daudz ciešākas nekā ES.

Gatavojoties Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 10. pušu konferencei, ES grib aktīvi un konstruktīvi sniegt savu devumu ar reālistisku, vērienīgu pieeju pasaules mēroga konsensam par pasākumiem, kas veicami pēc 2010. gada, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Tajos ietilpst pasākumi, kas spēj attīstīt stratēģiskā plāna perspektīvu pēc 2010. gada, kuriem laika apvārsnis var sniegties, piemēram, līdz 2020. gadam, redzējumu, kam laika apvārsnis var sniegties līdz 2050. gadam, perspektīvu par apakšmērķiem un svarīgiem pagrieziena punktiem saistībā ar izmērāmiem rādītājiem un, visbeidzot, perspektīvu par pienācīgu instrumentu ieviešanu pārraudzībai, vērtēšanai un turpmākiem pasākumiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksme, kas notika Ņujorkā pirms divām nedēļām, 22. septembrī, bija laba iespēja aicināt starptautisko sabiedrību atzīt bioloģiskās daudzveidības kritisko stāvokli visā pasaulē un arī uzsvērt vajadzību sargāt dzīvības pamatu uz zemes visas cilvēces un nākamo paaudžu interesēs, un uzsākt atbilstošas iniciatīvas visos līmeņos.

Attiecībā uz tehnisko atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm Padome uzskata, ka labākās prakses un tehnoloģiju attīstīšana un pārņemšana ir būtiska cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, klimata pārmaiņām un pārtuksnešošanos. Ir svarīgi panākt koordinētu rīcību un izmantot resursus apmierinošā un rentablā veidā.

Attiecībā uz finansēšanu Padome uzskata, ka efektīvu politisko pamatnostādņu izveide laikposmam pēc 2010. gada un jauna KBD stratēģiska plāna ieviešana prasīs resursu pienācīgu mobilizēšanu no visiem iespējamiem avotiem, ietverot gan publiskās, gan privātās finanses un iekļaujot jaunas finansēšanas formas un finansējumu klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem. Padome uzskata, ka jāpievērš uzmanība arī finanšu resursu atbrīvošanai bioloģiskās daudzveidības vajadzībām, mainot, noņemot vai pārorientējot subsīdijas, kuras kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Bioloģiskās daudzveidības integrēšana uzņēmēju kopienas darbībās un citu nozaru politikā joprojām ir nepieciešamība un prioritārs mērķis.

Padomes secinājumi, kas pieņemti tālajā 2006. gada 5. decembrī, atbildot uz „Vēstījumu no Parīzes” par bioloģisko daudzveidību, norādīja, ka bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas pakalpojumu uzturēšana jāiekļauj politiskajā dialogā ar partnervalstīm un reģioniem. Dialoga gaitā šie partneri jāmudina arī turpmāk identificēt vajadzības un piešķirt tām prioritāti valsts un reģionālajā stratēģijā un plānos. Padome joprojām ir pārliecināta, ka ekosistēmas pakalpojumu un bioloģiskās sistēmas integrācija attīstības sadarbības programmās un ar tām saistītajā finanšu atbalstā ir vienīgais veids, kā sasniegt ilgtspējīgus rezultātus.

Lai gan pastāv skaidra saikne starp Orhūsas Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu pieejamību vides jautājumos, no vienas puses, un bioloģisko daudzveidību, no otras puses, jāņem vērā fakts, ka šī konvencija tika izstrādāta atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) nostādnei. Lai gan konvencijai var pievienoties valstis, kas nav UNECE locekles, mūsu attīstības partneri pašlaik nav šīs konvencijas puses.

Es vēlos pateikties jums par jūsu interesi, un es ar interesi gaidu jūsu debates, kuras, esmu pārliecināts, atklās daudzus jaunus aspektus.

 
  
MPphoto
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienības stratēģiskie mērķi Nagojas konferencei ir noteikti Padomes 2009. gada 22. decembra un 2010. gada 15. marta secinājumos, un Vides padome tos tālāk izstrādās un uzlabos 2010. gada 14. oktobrī. Kā Eiropas Savienības prioritātes īpaši izceļas trīs jautājumi.

Pirmais ir konvencijas jaunā stratēģiskā plāna pieņemšana 2011.-2020. gada laikposmam. Tam jāatspoguļo vislabākā pieejamā zinātniskā pieredze par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un jāsniedz efektīva īstenošanas pamatshēma, kas ir pietiekami vērienīga, lai liktu visām konvencijas pusēm aktivizēt darbību. Tas ir īpaši svarīgi, ja gribam novērst sugu turpmāku izmiršanu un ļaut bioloģiskajai daudzveidībai arī turpmāk nodrošināt būtiskas preces un pakalpojumus, no kuriem esam atkarīgi mēs visi, bet jo īpaši trūcīgie.

Otra stratēģiskā prioritāte Eiropas Savienībai ir sarunu noslēgšana par Protokolu par piekļuvi un ieguvumu sadali kā galveno ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā laikposmā pēc 2010. gada un saskaņā ar saistībām, ko uzņēmušās visas puses COP 8 konferencē 2006. gadā. To lielā mērā gaida arī jaunattīstības valstis, kas ir konvencijas dalībnieces, no kurām daudzas redz to kā savu galveno prioritāti.

Trešais punkts ir nodrošināt, lai tiktu mobilizēti atbilstīgi resursi, kas dod iespēju īstenot bioloģiskās daudzveidības politikas pamatnostādnes laikposmam pēc 2010. gada, tostarp jauno stratēģijas plānu. ES kopumā ir apņēmusies aktivizēt savu devumu pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanai kā daļu no sava 2020. gada bioloģiskās daudzveidības mērķa, kas tika pieņemts iepriekš šogad, bet, manuprāt, mēs varam būt lepni arī par to, ko mēs faktiski darām. Laikposmā no 2002. līdz 2008. gadam Eiropas Savienība piešķīra vairāk nekā USD 1 miljardu, aptuveni EUR 740 miljonus, katru gadu globālai bioloģiskajai daudzveidībai, galvenokārt ar attīstības sadarbības instrumenta Vides un dabas resursu tematiskās programmas palīdzību, kā arī EAF palīdzību, kuros gan vienā, gan otrā ietverti pienācīgi nosacījumi bioloģiskajai daudzveidībai.

Arī dalībvalstis ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Pasaules Vides fonda nesenajā papildināšanā, kurā USD 1,2 miljardi ir rezervēti bioloģiskajai daudzveidībai. Tas dod 28 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo papildinājumu, un jaunā EUR 1 miljardu vērtā TAM iniciatīva, par ko priekšsēdētājs Barroso paziņoja ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā pagājušajā mēnesī, arī var dot skaidru labumu bioloģiskajai daudzveidībai.

Komisija pašlaik atjaunina pati savus attīstības sadarbības rādītājus, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, izmantojot to pašu metodiku, ko tā ir izmantojusi, sniedzot pārskatu par klimatam domāto finansējumu, un mēs, protams, rosinām dalībvalstis rīkoties līdzīgi, lai mēs Nagojā varētu nosaukt konsolidēto skaitli.

Mums jāskatās arī uz citiem veidiem, kā varētu dot ieguldījumu, lai veicinātu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību īstenošanu un palīdzētu jaunattīstības valstīm, konvencijas pusēm, pildīt savas saistības saskaņā ar konvenciju, īpaši jauno stratgēģijas plānu laikposmam pēc 2010. gada, kas tiks pieņemts Nagojā. Mēs gatavojamies meklēt veidus un līdzekļus, kā to izdarīt kopā ar saviem partneriem Nagojā.

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nav jauna problēma nabadzības mazināšanai, kā iepriekš jau minēts. Bioloģiskās daudzveidības 2010. gada mērķis tika iekļauts TAM 7 jau 2002. gadā, un pati ES daudzos gadījumos ir skaidri uzsvērusi svarīgās sakarības starp bioloģisko daudzveidību un attīstību. Pagājušajā mēnesī priekšsēdētājs Barroso savā paziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē par bioloģisko daudzveidību atzīmēja, ka mūsu spēja izskaust nabadzību un badu un uzlabot bērna un mātes veselību ir atkarīga no svaiga ūdens, pārtikas, medikamentu un dabas doto izejvielu ilgtermiņa pieejamības.

Tas ir atkārtots arī TAM 2010. gada ziņojumā, ES politikas pamatnostādnēs, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt pārtikas nodrošinātības problēmas, un Komisijas darba programmā par attīstības politikas saskaņotību 2010.-2013. gadam, kurā paredzēts konkrēts mērķis bioloģiskajai daudzveidībai un ar to saistīti rādītāji kā daļa no operatīvās pamatprogrammas, lai palielinātu ES politikas saskaņotību ar attīstības mērķiem.

Jaunais varbūt ir lielākas zināšanas un izpratne par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ekonomiskajiem aspektiem un to, cik lielā mērā tā kaitē izredzēm mazināt nabadzību ilgtermiņā. Starptautiskais pētījums par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomisku (TEEB) rāda, cik dārgi izmaksā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmas degradācija mūsu ekonomikai, tostarp ekonomikai jaunattīstības valstīs. Tāpēc tas nav vairs tikai morāls jautājums, tas faktiski ir jautājums par mūsu dzīves kvalitāti, un tomēr bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšana netiek uzskatīta par attīstības prioritāti.

Ir cerība, ka TEEB mazliet mainīs situāciju un ka mūsu partneres jaunattīstības valstis piešķirs lielāku prioritāti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai savās attīstības stratēģijās, bet pat tajos gadījumos, kad tā nav rīcības centrā valsts un reģiona atbalsta stratēģijā, Eiropas attīstības politika tomēr prasa, lai pret vidi un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldi attiektos kā pret transversālu jautājumu, kas jāintegrē visās attīstības darbībās. Gan attīstības sadarbības instruments, gan Eiropas Attīstības fonds paredz noteikumus par pievēršanos bioloģiskajai daudzveidībai.

Noslēgumā — attiecībā uz mehānismiem, kā nodrošināt piekļuves tiesības informācijai un sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā saistībā ar bioloģisko daudzveidību, ES pilnībā atbalsta COP 10 lēmuma projektu par stratēģisko plānu, kas mudina puses un citas valdības rast iespēju plašai un efektīvai līdzdalībai, pilnībā īstenojot konvencijas un stratēģiskā plāna mērķus. Mēs uzskatām arī, ka Protokolam par piekļuvi un ieguvumu sadali jāuzdod līgumslēdzējām pusēm izveidot savas iekšējās pamatnostādnes, kas ļauj pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām pieņemt iepriekšējus un apzinātus lēmumus par to, vai ļaut vai neļaut piekļūt savām tradicionālajām zināšanām.

Es vēlētos atbalstīt visu, ko teikuši jautājumu autori un esmu patiesi pateicīgs par viņu vērtīgo devumu.

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange, PPE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētājas kundze, Schauvliege kundze, komisār! Vissvarīgākais, ko mēs rīt jums prasīsim savā rezolūcijā, būs vērienīgi, bet reālistiski mērķi Nagojā. Saprātīga pieeja nozīmētu vienoties par pasākumiem, kas ne tikai aizsargā bioloģisko daudzveidību, bet arī apkaro klimata pārmaiņu ietekmi, palīdz sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus — par kuriem jau krietni daudz ir pateikts — un radīt „zaļas darbavietas”, tostarp arī Eiropas Savienībā. Četri zaķi ar vienu šāvienu — to es saucu par vērtīgi izdotu naudu.

Lai to panāktu, Eiropas Savienībai tomēr patiešām jārunā vienā balsī. Man jābūt godīgai pret jums: man zūd cerības uz to. Es esmu daudzreiz dzirdējusi atsaucamies uz Padomes iepriekšējo gadu un šā gada marta paziņojumiem, bet maz esmu dzirdējusi par konkrētām lietām. Tomēr man jācer, ka Komisijas, kā arī Padomes domas ir pavirzījušās uz priekšu kopš vispārinātajiem apgalvojumiem 15. marta paziņojumā. Es vismaz ceru, ka mēs to redzēsim 14. oktobrī. Es ceru arī, ka mēs mācīsimies no savām iepriekšejām kļūdām, ka mēs nedosimies uz vēl vienu starptautisku augsta līmeņa sanāksmi, bruņojušies ar mandātu, ko raksturo neskaidrība un vispārīgums, un ka mēs, Eiropas Savienība, atkal nepavadīsim visu savu laiku savstarpējās apspriedēs par to, kā reaģēt uz notikumu gaitu, neatstājot laiku vadošās lomas īstenošanai, ko cita starpā Kadenbach kundze aicināja darīt.

Noslēguma punkts, kuram es vēlos pievērst uzmanību, attiecas uz bioloģiskās daudzveidības iekļaušanu citās politikas jomās. Mēs, Parlaments, pieprasījām šādu saskaņotību vides politikas un citās politikas jomās nesenajā ziņojumā par bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā; tādā pašā veidā mums jāiekļauj bioloģiskā daudzveidība starptautiskajā līmenī. Bioloģiskā daudzveidība nav tikai vides vai Tūkstošgades attīstības mērķu jautājums; arī citās jomās, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), ar tirdzniecību nesaistītām bažām, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai, jāierāda daudz augstākā vieta darba kārtībā. Komisār, es zinu, ka bioloģiskā daudzveidība ir kaut kas tāds, kas jums ir dārgs. Es ceru, ka jūs patiešām nodosiet šo vēstījumu par starptautisku iekļaušanu saviem kolēģiem starptautiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, arī es biju ANO kopā ar Mitchell kungu un pārstāvēju Parlamentu jautājumā par TAM. Es vēlos apsveikt Komisiju par to, ko tā dara, bet es vēlos informēt Parlamentu, ka mēs, Eiropas Savienība, esam vadošie starptautiskā mērogā šajos jautājumos — par bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un, protams, par TAM nabadzības mazināšanā —, bet tomēr ANO mums ir tikai novērotāja statuss. Tam jāmainās, jo mēs šajos jautājumos esam vadošie pasaulē.

Mums ir Bioloģiskās daudzveidības gads, bet es ierosinātu, ka bioloģiskās daudzveidības gadam jābūt katru gadu. Mūsu pilsoņi — varbūt apmeklētāji balkonā, varbūt skatītāji mājās — jautās, kāds tam sakars ar viņiem. Bez sabiedrības izpratnes un izpratnes palielināšanas nekas nemainīsies. Viņiem jāsaprot, ka tomātu konservu kārba, ko viņi izvēlas lielveikalā, tur neatrastos, ja nebūtu bioloģiskās daudzveidības. Mums vajadzīga 360o pilnīga izpratne par to, ko tā nozīmē. Kā Mitchell kungs to spoži formulēja, šim nabadzības un, ja ļauts piebilst — zaudējumu — mūrim ir jāsagrūst.

Mēs runājam par politikas saskaņotību Parlamentā, bet ļaujiet man pieminēt tikai šādus dažus jautājumus: bez politikas saskaņotības par piekļuvi enerģijai jaunattīstības pasaulē, atmežošanas, klimata pārmaiņām, nodrošinātības ar pārtiku, kopējās lauksaimniecības politikas reformas, kopējās zivsaimniecības politikas, zemes piesavināšanās, dabas resursiem un piekļuves ūdenim mēs nekad neaizsargāsim bioloģisko daudzveidību, un mēs nekad neizbeigsim pasaules trūcīgo ciešanas.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kamēr mēs apspriežam Eiropas nostāju Nagojas augsta līmeņa sanāksmē, ārpus šī Parlamenta notiek medības: tur notiek nerimstoša dzīšanās pēc resursiem, pēc naftas un gāzes, derīgiem izrakteņiem, kokmateriāliem, pārtikas un ūdens, dzīšanās pēc resursiem, kurus visus nodrošina daba.

Šajās medībās Ķīnas investori grib būvēt automaģistrāli, kas iet caur Serengeti Nacionālo parku, lai izmantotu Centrālāfrikas resursus. Saūda Arābijas investori iemaksā miljardiem dolāru ceļu ierīkošanai 6000 kilometru garumā pa Kongo lietus mežiem, lai darbu uzsāktu milzīgas palmu eļļas rūpnīcas.

Mēs visi gribam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet reālajā pasaulē šī sacensība par resursiem izjauc mūsu mērķus. Tāda ir realitāte. Tāpēc vienīgais veids, kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ir radikāli mainīt savu uzvedību.

Mums ir vajadzīga bioloģiskā daudzveidība pārtikai, pajumtei, medikamentiem, tīram gaisam, ūdenim un tā tālāk un tā joprojām. Mēs vienkārši nevaram bez tās izdzīvot. Mēs tuvojamies punktam, pēc kura kaitējums kļūst neatgriezenisks un, pat vēl sliktāk, tas paātrinās. Tā ir Nagojas augsta līmeņa sanāksmes neatliekamības sajūta, un tieši šī neatliekamības sajūta ir tā, kuru es gaidu no ministriem un komisāriem, kas piedalīsies.

Diemžēl ar politiskām deklarācijām un rezolūcijām nepietiks, lai panāktu šo neatliekamības sajūtu. Mums ir vajadzīgs daudz lielāks spiediens. Šā iemesla dēļ es esmu uzsācis kampaņu tiešsaistē kopā ar daudziem kolēģiem no visas pasaules. Es gribu, lai visu cilvēku balsis tiktu uzklausītas šajā jautājumā, jo cilvēkiem tas nav vienaldzīgs. Izmantojiet Facebook, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atbalstītu šo kampaņu. Es kopā ar daudziem kolēģiem iesniegšu lēmumu pieņēmējiem Nagojā tūkstošiem parakstu, lai darītu viņiem zināmu, ka cilvēki paļaujas uz viņu neatlaidību un izturību, un lai viņi Nagojā gūtu panākumus.

 
  
MPphoto
 

  Sandrine Bélier, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekššēdētājas kundze, Schauvliege kundze, komisār, dāmas un kungi! Saistības, kas tika uzņemtas 1992. gadā Riodežaneiro un 2002. gadā Johanesburgā, nav izpildītas. Mūsu stratēģijas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu ir bijušas neveiksmīgas, un mēs zinām šīs neveiksmes iemeslus.

Klimats pārmainās, bioloģiskā daudzveidība samazinās, un cilvēcei jābūt gatavai pielāgoties arvien ātrāk un ātrāk un tādos veidos, kas kļūst arvien grūtāki un grūtāki. Nagojā, dažas nedēļas pirms došanās uz Kankūnu, Eiropas Savienībai ir iespēja pamatot sava ekonomiskās attīstības modeļa pielāgošanu, lai spētu stāties pretī 21. gadsimta problēmām.

Klimata regulēšanas atcelšana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana un nabadzības apkarošana: šīs ir trīs cieši saistītas problēmas un atbildes, kas nepieciešamas, lai stātos tām pretī. Mēs esam atbildīgi par tāda jauna attīstības modeļa piedāvāšanu un ieviešanu, kas ir godīgāks, taisnīgāks un ilgtspējīgāks.

Tādēļ runāsim skaidri un praktiski. Parlamenta rezolūcija nosaka trīs galvenās problēmas, kas tagad izraisa vairākus jautājumus par Komisijas un Padomes nostāju.

Pirmā problēma, protams, ir sākt aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību. Tā paredz pienācīgu finansējumu, tādas valsts palīdzības atņemšanu, kura kaitīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un mērķtiecīgu budžetu, kas, kā mēs ierosinām, jāpalielina desmitkārt. Tomēr — vai Eiropas Savienība ir gatava ziedot 0,3 % no sava IKP politikai, kuras mērķis ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanas apturēšana, un pārliecināt ESAO valstis darīt to pašu?

Otra problēma ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās izmaksas sabiedrībai, kuru izvērtēšana tikai tagad ir sākusies. Uzskata, ka tās ir aptuveni 1 % no globālā IKP, bet šajā vērtējumā netiek ņemta vērā bioloģiskās daudzveidības sociālā, kultūras, morālā un zinātniskā vērtību.

Vai Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies pretoties dzīvu būtņu pārvēršanai naudas izteiksmē? Vai tā ir stingri apņēmusies aizstāvēt cilvēces kopējo mantojumu un vēlreiz apliecināt, ka dabai nav cenas un tā nav pārdodama?

Visbeidzot, trešā problēma ir — apturēt ģenētisko resursu izlaupīšanu, ko veic uzņēmumi un rūpniecība. Viens risinājums ir regulēt piekļuvi ģenētiskiem resursiem tādā veidā, kas jo īpaši pilnībā ievēro pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības.

Eiropas Savienībai joprojām būs īpaša atbildība šajās sarunās. Tāpēc — vai tā ir stingri apņēmusies, pirmkārt, aizstāvēt principu par dzīvības nepatentējamību un, otrkārt, atbalstīt ekoloģiskā parāda atlīdzināšanu dienvidu valstīm, atbalstot tās sistēmas atpakaļejošo spēku, ko pieņems?

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, bioloģiskā daudzveidība nav nekāds abstrakts vārds, ko lieto maz izprotami zinātnieki, meklējot kādu vides īpatnību. Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu kā cilvēku sugas izdzīvošanas pati būtība uz šīs planētas.

Ņemiet, piemēram, neseno aplēsi, ko veica Dr. Pavan Sukhdev, par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un šīs samazināšanās vērtību. Viņa atklājumi rāda, ka tikai mežu izciršana vien — Zemes plaušu zaudēšana, kas pārvērš oglekļa dioksīdu skābeklī un ļauj mums elpot — izmaksā USD 4,5 triljonus katru gadu. Katru gadu aizstāšanas izmaksās mēs zaudējam USD 4,5 triljonus vērtu skābekļa ražošanas procesu. Tas aptuveni līdzinās Ņujorkas biržas apjomam.

Ja katru gadu mēs zaudētu pamatlīdzekli, kura vērtība līdzinātos Ņujorkas biržai, esmu pārliecināts, ka ikviens šajā telpā lektu kājās un skraidītu apkārt, bet, tā kā runa ir par bioloģisko daudzveidību, tā, šķiet, nevienu neinteresē. Būtu vajadzīgs milzīgs finanšu līdzekļu daudzums, lai aizstātu skābekļa zudumu, ko mēs zaudējam, izcērtot šos kokus.

Piemēram, minēšu Ņūfaundlendas mencu zvejas sabrukumu 20. gadsimata deviņdesmitajos gados. Tās aizstāšanās izmaksas ir bijušas CAD 2 miljardi. Ja mēs zaudējam — kā tas notiek — kaut ko no farmaceitiskā ģenētiskā materiāla, ko iegūst no bioloģiskās daudzveidības, mēs zaudēsim aptuveni USD 640 miljardus vērtus izejmateriālus. Tas ir ļoti nopietns jautājums, un mums vajadzīgi nopietni cilvēki, kas pieņem nopietnus lēmumus.

 
  
MPphoto
 

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētājas kundze, pēc divām nedēļām mēs visi dosimies uz Nagoju Japānā, lai spriestu par bioloģisko daudzveidību. Interesanti, vai zilās tunzivis vai vaļi būs ēdienkartē, ko mūsu namatēvi pasniegs? Tomēr galvenās debates kārtējo reizi būs par to, vai sākt darbu ar naudas došanu vai runāšanu par mērķiem. Jaunattīstības valstis labprātāk sāktu ar naudas likšanu galdā, un ES labprātāk sāktu ar diskusijām par mērķiem.

Viens tomēr ir skaidrs, un tas ir, ka mums par katru cenu jāaptur bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tiek vērtēts, ka nerīkošanās līdz 2050. gadam izmaksās vairāk nekā USD 4000 miljardus. Tāpēc nerīkošanās nav izvēle, un mani satrauc, inter alia, ka jaunā Nīderlandes valdība grasās samazināt budžetu attīstības palīdzībai — vienu no vissvarīgākajiem finanšu resursiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apkarošanai jaunattīstības valstīs — par EUR 1 miljardu.

Ja ES patiešām grib kaut ko panākt Nagojā, tai jāuzņemas vadība un pašai jāattīsta stabila lauksaimniecības un zivsaimniecības politika, nevis jānogaida, lai pēc tikšanās Nagojā nāktu klajā ar priekšlikumiem. Reformējot lauksaimniecības politiku, mums jāskatās tālāk nekā tikai uz ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku un jāizvēlas stingra nostāja. Tāpēc es aicinu Komisiju to, kas tiks nolemts Nagojā, transponēt priekšlikumos, kas ir izmērāmi un pārraugāmi, un attīstīt ilgtermiņa redzējumu, lai 2011. gadā mums atkal nebūtu jāsaka, ka neesam varējuši apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, bioloģiskā daudzveidība attiecas uz visu — pavisam vienkārši. Tāpēc Nagojas konferencē mums jācīnās par tās saglabāšanu. Tomēr, tā kā mēs nepārtraukti cērtam mežus, iekopjam jaunu zemi un aizsprostojam upes, skaidri redzams ir zināšanu trūkums un nespēja iekļaut dzīvotnes un ekosistēmas valsts tiesību aktos. No mūsdienu lauksaimniecības, zivsaimniecības, mājokļu attīstības, ceļu tīkliem un transporta līdz daudziem rūpniecības veidiem — visam ir negatīva ietekme uz planētas bioloģisko daudzveidību. Jūras flora un fauna ir sliktā stāvoklī. Vairāk nekā 60 % visu zivju un gliemeņu, ko patērē Eiropas Savienībā, tiek nozvejots ārpus ES. Mūsu nozvejas ir bijušas pārmērīgas, un krājumu atjaunošanas laiks ir grūts. Baltijas jūrā ir vēsturiski izveidojies augsts piesārņojuma līmenis. Grūtniecēm Zviedrijā tika ieteikts neēst vietējās nozvejas zivis. ES dalībvalstis varbūt ir veikušas pasākumus dabas apstākļu uzlabošanas virzienā, bet ko dara pārējā pasaule? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu pārējām pasaules daļām virzīties uz priekšu savā attīstībā? Pasaules mēroga bioloģiskā daudzveidība samazināsies cilvēku darbību rezultātā — neatkarīgi no tā, vai globālā sasilšana notiek vai nenotiek. Tomēr mēs nedrīkstam šeit izvirzīt nereālas prasības. Bioloģiskajai daudzveidībai vislabāk palīdz reālistiska pieeja. Tāpēc ir pēdējais laiks mums atrast praktiskus, reālus risinājumus veselīgas sauszemes vides, veselīgas floras un faunas, kā arī veselīgas ūdens vides saglabāšanai.

 
  
MPphoto
 

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (NI) . – (RO) Es sākumā vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai absolūti obligāti jāpieņem skaidra, vienota nostāja jautājumā par bioloģisko daudzveidību, gatavojoties COP 10 sanāksmei Nagojā. Nespēja pieņemt šādu stingru, konsekventu nostāju beigsies ar vēl vienu tādu pašu skandalozu iznākumu kā 2010. gada marta CITES konferencē. Tieši tāpēc es vēlos, lai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumi tiktu pieņemti bez iebildumiem, jo tie var piedāvāt vislabākos norādījumus, ko Eiropas Savienība var izmantot, izstrādājot oficiālo nostāju, kuru mūsu pārstāvji varēs pilnībā atbalstīt šomēnes Nagojā.

Papildus šiem apsvērumiem mēs nedrīkstam aizmirst, ka ir apdraudēta ne tikai ticamība Eiropas Savienībai kā skaidri domājošai, atbildīgai partnerei pasaules mēroga lēmumu pieņemšanas procesā, bet — galvenokārt — arī planētas nākotnes liktenis.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber (PPE) . (DE) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sākt ar kādu detaļu. Komisārs Potočnik — pret kuru man ir dziļa cieņa — nosauc skaitļus dolāros, lai gan pēc tam viņš tos pārvērš eiro. Arī Deva kungs nosauc summas dolāros. Es tam neesmu pievērsies sīkāk, bet patiesībā tas liecina, ka debates par bioloģisko daudzveidību nenoliedzami vēl nav nonākušas līdz Eiropai. Acīmredzot mēs Eiropā vēl neesam spējīgi izveidot paši savu atzinumu par to, un es domāju, ka būtu laba doma, ja mēs varētu uztvert šīs debates pietiekami nopietni, lai faktiski skaidrotu, ko tas nozīmē konkrētos skaitļos. Es uzskatu, ka šīs ir elitāras debates, kas ir ļoti tālu no tā, kas faktiski notiek mūsu pilsoņu mājās. Es uzskatu, ka tik ilgi, kamēr šīs debates neaizsniegs Eiropas mājas un mājsaimniecības, mums nav cerības, ka tās gūs politisku svaru Parlamentā. Citiem vārdiem sakot, es uzskatu, ka saziņas stratēģijai, kas mums tagad būtu jāpieņem, ir vienkārši jāpadara šis jautājums cilvēkiem saprotams, kā es teicu, un, ja mēs zinām, kā cilvēki reaģē, tad mēs varam noteikt sev konkrētus mērķus.

Komisārs pieminēja dažus ļoti konkrētus mērķus. Es ceru, ka viņš spēs panākt, ka tos pieņems Nagojā, un es arī ceru, ka Kopiena runās vienā balsī. Tā vienmēr ir šādu starptautisku konferenču lielā problēma.

Es arī uzskatu, ka tikai ar naudu vien nepietiek. Daudzi mani kolēģi deputāti ir prasījuši papildu finansējumu. Tas var būt viens veids, bet ar to nepietiek, lai nodrošinātu panākumus. Otrkārt, kā es minēju, mums jāmaina sava komunikācijas stratēģija, un, treškārt, mums jāuzlabo mūsu rīcībā esošo datu kvalitāte. Ir skaidrs, ka daudz datu vēl trūkst, un es uzskatu, ka šī ir joma, kurā Kopiena ar savu pētniecības problēmu varētu tomēr darīt kaut ko konkrētu.

Kā jūs zināt, mans iemīļotais temats ir ūdens. Ja mēs, piemēram, īstenosim praksē jauno zivsaimniecības politiku, tad mums būs ļoti daudz jāpaspēj, darbojoties attiecībā uz sugām, kam vajadzīga aizsardzība. Zivsaimniecības ministri, iespējams, atkal pieņems pārmērīgas zvejas kvotas, un bioloģiskā daudzveidība atkal tiks nostumta malā. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka mums Parlamentā ir reāla iespēja parādīt, ka mēs nopietni domājam to, ko sakām. Redzēsim tad, kā mainīsies priekšlikumi.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes pārstāvji! Mums Parlamentā notiek patiešām karstas debates par jaunajiem bioloģiskās daudzveidības mērķiem un šo mērķu īstenošanu. Tomēr pašlaik, mums piedaloties debatēs, sarunām draud pilnīgs sabrukums, un vainīgi esam mēs, Eiropas Savienība ir vainīga. Tieši tāpēc es vēlos uzrunāt Padomi un aicināt to mainīt savu nostāju.

Mums „jāatjauno” sarunas par ABS protokolu par ģenētiskās informācijas pieejamību un ieguvumu sadali. Faktiski, ja mēs to nedarīsim, mēs būsim ne tikai vainīgi par tādas situācijas saglabāšanu, kura veicina bioloģisku pirātismu un pašlaik ir noziegums pret vietējām kopienām un ģenētiskiem resursiem; mēs palaidīsim garām arī vēl vienu iespēju videi, sarunas pārtrūks, un mums būs vēl viena Kopenhāgena.

Tāpēc es uzstājīgi aicinu Padomi rūpīgi pārbaudīt šo jautājumu. Mums jāmaina sava nostāja, pirms Eiropas Savienība pirmoreiz vēsturē kļūst par cēloni neveiksmei sarunās par vidi.

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, problēma, ar kuru mēs saskaramies, novēršot unikālu dzīvības formu samazināšanos, kļūst nomācoši acīmredzama šo debašu gaitā. Bioloģiskās daudzveidības konferencē daudz tiks teikts par vajadzību veikt pareizos pasākumus, bet, ja mēs visi noslēgumā nonāksim pie svētulīgas deklarācijas, mēs būsim sasnieguši ļoti maz.

Es ceru, ka mēs varam noteikt mērķus un finanšu atbalsta mehānismus — kas bez šaubām saistīti ar piekļuvi bioloģiskajiem resursiem —, lai tiem būtu kaut kāda vērtība. Es ceru, ka mēs varam nodrošināt, ka tiek ieviestas procedūras atbilstības izvērtēšanai un apstiprināšanai, un es ceru, ka mēs varam ieviest kārtību, kurā mērķus bieži pārskata un izdara procedūru uzlabojumus, kas nepieciešami laika gaitā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šī konference, iespējams, nevar apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; temps ir pārāk straujš. Tomēr, ja mēs vismaz spēsim ieviest mehānismus un struktūru, kas galu galā var palēnināt un varbūt kādudien apturēt samazināšanos, tas tiks vērtēts kā panākums.

 
  
MPphoto
 

  Bas Eickhout (Verts/ALE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos izteikt komisāram Potočnik sirsnīgu pateicību par viņa apņēmību panākt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mēs zinām, ka viņa sirds ir īstajā vietā un ka viņš par to smagi cīnās. Šajā sakarībā viss izskatās labi, domājot par Eiropas devumu Nagojai. Tomēr mums vēl jāvienojas par mērķiem atsevišķās jomās, piemēram, zivsaimniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Mēs joprojām gaidām vērienīgus mērķus visās šajās jomās, tostarp arī no Eiropas puses.

Tomēr vēl svarīgāk galu galā ir tas, lai tad, kad atgriezīsimies no Nagojas, tas tiktu iestrādāts Eiropas politikā. Nākamajā gadā mēs plānojam pārskatīt savu lauksaimniecības, kā arī zivsaimniecības politiku. Komisārs pastāstīja mums, ka viņš mēģina arī nodrošināt, lai šajā politikā skaidri iezīmētos jēdziens „bioloģiskā daudzveidība”. Taču Padome klusē. Tāpēc jautājums Padomes priekšsēdētājai Schauvliege kundzei — ko Padome plāno darīt tuvākajā nākotnē? Mēs, protams, varam dot jaukus solījumus Nagojā, bet ko mēs gatavojamies tuvākajā laikā darīt ar savu zivsaimniecības un lauksaimniecības politiku? Tas ir patiešām svarīgs jautājums, citādi mūsu solījumi Nagojā nebūs nekas cits kā vien tukši vārdi.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR) . – (NL) Priekšsēdētājas kundze, rītdien mēs balsosim par priekšlikumu Nagojas konferences rezolūcijai, un es savā uzrunā vēlos aicināt pievērst uzmanību grozījumam Nr. 1, ko mēs ar De Lange kundzi abi iesniedzām savu grupu vārdā. Šis grozījums vēlreiz apstiprina principu, ka dzīvības formas un dzīvības procesi nedrīkst tikt pakļauti patentēšanai. Tāpēc grozījums prasa noteikt izņēmumu audzētājiem, kas ļaus brīvi notikt augu šķirņu tālākai attīstībai.

Bez šāda izņēmuma noteikšanas pastāv briesmas, ka tikai uzņēmumi, kam ir visvairāk naudas un vislielākie patentu portfeļi, spēs izdzīvot. Viņi tad būs tie, kas noteiks, kuras sugas tiek laistas tirgū, un tas noteikti nebūs par labu bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc es no visas sirds aicinu jūs pievērst uzmanību grozījumam Nr. 1 un atbalstīt to rītdienas balsošanā.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! No 18. līdz 29. oktobrim COP 10 sanāksme par bioloģisko daudzveidību notiks Japānā, un Parlamentam ir svarīgi zināt, ko Padome gatavojas ierosināt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai un nodrošināšanai.

Pētījumi ir parādījuši, ka, apskatot 4000 augu, ne mazāk kā 22 % tika klasificēti kā apdraudēti. Tas nozīmē, ka viens no katriem pieciem augiem ir pakļauts izzušanas riskam un — vēl viens satraucošs statistikas rādītājs — izzudīs arī daudzi augi, kas vēl nemaz nav atklāti. Tas pats attiecas uz daudzām dzīvnieku sugām. Kopā ar tām augu sugu gadījumā mēs riskējam zaudēt aktīvas sastāvdaļas, kas ir neaizstājamas nozarēs, kuras nodarbojas ar jaunu produktu izstrādi, kas var palīdzēt apkarot slimības, kuras pašreiz ir neārstējamas. Attiecībā uz dzīvniekiem, ja tie izzūd, mēs zaudēsim raksturīgas īpašības, kas ir svarīgas mūsu planētai.

Šā gada septembrī Eiropas Parlaments apstiprināja ES regulu par šo tematu ar skaidru balsojumu, kas nevar nemudināt Padomi izvēlēties tādu pašu pieeju. Mēs nedrīkstētu aizmirst, ka cīņa pret nabadzību — un tādējādi arī pret badu — notiek arī, saglabājot mūsu dabas resursu bagātības, mūsu nenovērtējamo floru un faunu, bagātību, kuru mēs nevaram atļauties pazaudēt, un mums jādara viss, kas mūsu spēkos, lai to saglabātu.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, 2002. gadā valdību pārstāvji no visas pasaules uzņēmās saistības ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam. Neskatoties uz to, ka šis mērķis tika aktualizēts un uzsvērts dažādos starptautiskos forumos, tas diemžēl netika sasniegts.

Izzušanas ātrums no planētas ir paātrinājies, sasniedzot punktu, kurā tā notiek vismaz 100 reizes ātrāk nekā dabiskos ciklos, un pēdējos 50 gados ātrums ir sasniedzis nepieredzētus līmeņus. Eiropā viens zīdītājs no sešiem ir pakļauts izmiršanas riskam, un, kad izmirst viena suga, tas var izraisīt domino efektu attiecībā uz visām pārējām. Pēdējos 30 gados vismaz 30 % no visām planētas dzīvnieku un augu sugām ir izzudušas.

Bez vērienīgiem mērķiem, kas jāpieņem nekavējoties, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās — tas ir konstatēts daudzkārt un atkārtots arī PSF ziņojumā —, kas notiks laikposmā no šodienas līdz 2050. gadam, izmaksās Eiropai EUR 1100 miljardus. Tāpēc, kā uzsvēra Striffler kundze savā jautājumā, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana ir svarīgs Tūkstošgades attīstības mērķu un stratēģijas „Eiropa 2020” aspekts.

Bioloģiskās daudzveidības veicināšana nozīmē vairāk ieroču mūsu arsenālā galējas nabadzības un bada apkarošanai, izmantojot ilgtspējības politiku, kas uztur mūsu bagāto un auglīgo planētu. Mums vajadzīgs jauns stratēģisks redzējums un jauni mērķi, kas ņem vērā būtisko sugu izzušanu un atspoguļo to, cik lielu nozīmi mēs piešķiram šai problēmai.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela (S&D).(PT) Kad mēs runājam par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, mēs runājam arī par cīņu pret klimata pārmaiņām, par pārtikas nekaitīgumu, par sabiedrības veselību, cīņu pret nabadzību, par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un par planētas ilgtspējīgu attīstību; citiem vārdiem sakot, par mūsu kolektīvo nākotni.

Kā iepriekš jau tika teikts šajā plenārsēžu zālē, Eiropas Savienībai Nagojas konferencē jārunā vienotā balsī un jādara viss, ko tā spēj, lai panāktu labus rezultātus. Ir vajadzīga politiska griba, lai glābtu floras un faunas visapdraudētākās sugas. Vairāki deputāti jau ir pieminējuši, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās izmaksas ir aptuveni EUR 50 miljardi gadā: citiem vārdiem sakot, aptuveni 1 % no iekšzemes kopprodukta. Tomēr ir arī norādīts — un ir pētījumi, kas pierāda to — ka līdz 2050. gadam šīs izmaksas var pieaugt līdz 7 % no iekšzemes kopprodukta, bet ieņēmums no investīcijām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir 100 reižu lielāks.

Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, mīkstinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām, ņemot vērā, piemēram, zemes un jūras ekosistēmu kā lielu oglekļa absorbētāju nozīmi. Tāpēc mēs ceram, ka konference dos labus rezultātus. Tieši to Eiropas sabiedrība cer, un arī mēs ceram, ka rezultāti liks viņiem vēl vairāk apzināties šīs problēmas, ar kurām mums visiem ir jāsaskaras.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, „bioloģiskā daudzveidība” ir vārds, ar kuru eirokrāti, EP deputāti un lobētāji bieži mētājas šeit, Briselē. Bet interesanti, vai kāds šeit faktiski var definēt, ko tas īsti nozīmē, jo es deru uz savu pēdējo dolāru, ka neviens no jums to nevar.

Diezgan dīvaini, es domāju, ka jums ir svarīgi saprast, par ko runājat, ja izdodat likumus visai ES.

Bet ko šis ērti neskaidrais un mīklainais termins „bioloģiskā daudzveidība” faktiski nozīmē? Jo lietas būtība ir tā, ka nav precīza sugu skaita — vai runa būtu par saimniecību Kembrijā vai Liverpūles priekšpilsētu, vai pat par Češīras mežu, un es aicinu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju nākt klajā ar kārtīgu definīciju vai arī pārtraukt lietot šādus nesakarīgus vārdus.

Ļaujiet vaicāt, kur ir robeža bioloģiskās daudzveidības teritorijai? Vai tā kaut reizi ir attiecināta uz atklātās jūras vidi? Un, ja ir, kāpēc jūs tik ļoti gribat būvēt milzīgus vēja parkus, kas kaitē dzīvajai savvaļas dabai un pat nedarbojas!

Būsim atklāti, jums nav risinājuma. Nav skaidras domas, nav saskaņotas politikas un nav loģikas tajā, ko jūs ierosināt. Ja jūs grasāties sprediķot, ko jūs arī darāt, paskatieties vispirms spogulī, sakārtojiet paši savu māju un ļaujiet mums ķerties pie katastrofas, kas saucas kopējā zivsaimniecības politika.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, interesanti, vai godātais deputāts piekrīt, ka mēs zaudējam unikālas dzīvības formas uz šīs planētas katru dienu un ka ir vjadzīga starptautiska rīcība, lai mēģinātu tam pretoties? Es viņa aizrādījumos nedzirdēju neko, kas liecinātu, ka viņš piekrīt tam, bet es aicinu viņu izskaidrot savu nostāju Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, noskaidrosim dažus faktus. Ja jūs gribat piemērus par sugām, kuras izzūd, ir daudz aizdomīgas statistikas — kā piemēru ņemiet kaut vai ledus lāčus. Cilvēki nepārtraukti saka, ka ledus lāču populācija ir mazinājusies. Tomēr ledus lāču populācija faktiski ir lielāka tagad nekā tā bija 20. gadsimta četrdesmitajos gados.

Es piekrītu, ka sugas izzūd, bet neuzskatu, ka Eiropas Savienība — kas pašos pamatos ir nedemokrātiska, britiem nekad nav bijis tajā ietekmes — ir forums, kurā izlemt šo jautājumu. Tas jādara nacionālās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). (HU) Komisār Potočnik, es vēlos brīdināt kolēģus deputātus neuzskatīt, ka Eiropas Savienība var sasniegt savu mērķi. Ir pareizi, ka mēs vēlamies būt vadošie Nagojā, aizsargājot bioloģisko daudzveidību, bet pat Eiropas Savienība nav spējusi apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tāpēc būsim piesardzīgi un paskatīsimies, kas ir mūsu pašu uzdevumi. Komisārs Potočnik, kas cēlies no Slovēnijas lauksaimnieku ģimenes — es pats esmu cēlies no Ungārijas lauksaimnieku ģimenes — vēlētos pievērst uzmanību arī lielajai pretrunai starp bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības regulējumu. No vienas puses, mēs piedāvājam lauksaimniekiem atbalstu mākslīgu putnu ligzdu iekārtošanai, bet, no otras puses, mēs, lai atbalstītu ganību zemes, pasludinām, ka koku un krūmu nedrīkst būt vairāk par vienu trešdaļu un ka lauksaimniekiem jāizcērt koki, kas pārsniedz šo normu. Citiem vārdiem sakot, mēs samazinām putnu un citu dzīvnieku dzīvotnes. Nākamajai kopējai lauksaimniecības politikai jāsavieno bioloģiskā daudzveidība ar lauksaimniecības subsīdijām. Es pilnībā piekrītu ziņojumam, ka mums jānosaka vides aizsardzības pamatlīdzekļu vērtība, tostarp bioloģiskās daudzveidības tirgus vērtība, kuru noteikt ir ļoti grūti. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs iedrošinātu lauksaimniekus un atlīdzinātu viņiem, jo tirgus to nedara.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Vides ilgtspējības nodrošināšana ir viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas tieši un nopietni ietekmē cilvēka dzīvi. Piesārņojums un bezatbildīga lauksaimniecības zemju, mežu un ūdens resursu izmantošana rada klimata pārmaiņas, kas pakļauj briesmām planētas dabas resursus.

Es vēlos pieminēt vienu no vislielākajiem apdraudējumiem, ko rada arvien grūtākā piekļuve ūdens avotiem, kas paver cilvēcei drūmas izredzes, ka līdz 2050. gadam aptuveni 45 % pasaules iedzīvotāju draudēs ūdens trūkums.

Diemžēl tikai šogad ANO Ģenerālā asambleja ir deklarējusi, ka tiesības uz tīru, labas kvalitātes dzeramo ūdeni un tiesības uz sanitāriem apstākļiem ir cilvēka pamattiesības, kas nepieciešamas pilnvērtīgai dzīvei. Tomēr šī deklarācija tiek sniegta laikā, kad jau vairāk nekā ceturtajai daļai planētas iedzīvotāju nav pieejams dzeramais ūdens un pienācīgi sanitārie apstākļi. Saslimšanas un mirstības līmeņi patēriņam nederīga dzeramā ūdens dēļ šādos apstākļos joprojām ir satraucoši augsti, īpaši bērnu vidū. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai Nagojas konferencē ir stingri jāiestājas par daudz ātrāku un precīzāku risinājumu šīm problēmām jaunattīstības pasaulē, kas palielina nabadzību un izredžu trūkumu.

Es domāju, ka vēsturiskajai atbildībai, kas gulstas uz attīstītām valstīm par planētas materiālo un ekoloģisko stāvokli, ir jābūt turpmākajam pamatojumam, kāpēc atbalstīt politikas aspektus, kas tiks vērsti pret pašreizējo tendenci mudināt dabas resursu neilgtspējīgu ekspluatāciju jaunattīstības valstīs, kuras ir atkarīgas no izejmateriālu eksporta.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Japānā 18. oktobrī darbu sāks Desmitā starptautiskā konference par bioloģisko daudzveidību. Tajā piedalīsies Eiropas Savienība, neraugoties uz to, ka tā nav sasniegusi 2001. gadā izvirzīto mērķi, citiem vārdiem sakot, mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Jaunākie pētījumi liecina, ka mūsu dabas resursi ir nopietni apdraudēti, īpaši Vidusjūras reģiona valstu jūras teritorijas. Eiropas Savienība ir uzsākusi nopietnus pasākumus, lai apkarotu klimata pārmaiņas, bet tai ir jādod lielāks ieguldījums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā: jāuzņemas palielināt finansējums Natura 2000 programmai, kā arī Komisijai jāveic precīzāki pasākumi, lai īstenotu uzraudzības pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar līgumu.

Kādi pasākumi ir veikti, lai mazinātu kavēšanos attiecībā uz Natura 2000 direktīvu piemērošanu?

 
  
MPphoto
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D).(RO) Ja mēs domājam ne tikai par bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanas ietekmi uz vidi, bet arī par tās sociālo un finansiālo ietekmi, mēs nedrīkstam par zemu novērtēt nākamās Nagojas konferences nozīmi.

Ungārijā notikusī ekoloģiskā katastrofa, kurā dzīvību zaudēja četri cilvēki, ir ietekmējusi septiņas pilsētas un daudzu upju ekosistēmas, draudot sasniegt Donavu un Donavas deltu Rumānijā. Tas piešķir ne vien skumju fonu mūsu šīsdienas debatēm, bet arī dod nopietnu grūdienu, lai veiktu stingrākus pasākumus ar mērķi aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību. Mums ir pienācis laiks atkal aktivizēt debates par aizliegumu izmantot bīstamas vielas kalnrūpniecības nozarē, lai izbeigtu šīs traģēdijas.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegtā rezolūcija par bioloģisko daudzveidību ietver daudzus nozīmīgus jautājumus. Tomēr es gribētu uzsvērt dažus no tiem, kurus uzskatu par būtiskiem.

Pirmais un pats svarīgākais ir tas, ka par sarunu galveno mērķi ir jānosaka tādu vērienīgu, konkrētu uzdevumu pieņemšana, kuri attiecas uz daudzām jomām un darbības nozarēm, sākot ar būvniecību un transportu, līdz pat mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Kā Vides komitejas loceklis es esmu ārkārtīgi nobažījies par jaunāko pētījumu rezultātiem, kas sniedz satraucošus statistikas datus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienībā.

Šīs problēmas steidzamība pieprasa pat vēl lielākus centienus ES un dalībvalstu līmenī, un es tādēļ uzskatu, ka ir būtiski, lai Komisija un dalībvalstis rīkojas vienoti konferencē, kas oktobra beigās notiks Japānas pilsētā Nagojā, lai palielinātu savu nostāju efektivitāti un sasniegtu novērtējamus un reālus mērķus saistošos termiņos. Es arī gribētu uzsvērt vajadzību privātajā sektorā vairot izpratni par ekonomiskajiem ieguvumiem, ko dod cīņa par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, un par peļņu no ieguldījumiem tās saglabāšanā. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās jau pašlaik pazemina cilvēku labklājību un izraisa miljardiem lielus zaudējumus, kam tā rezultātā līdz 2050. gadam ir jāpalielinās līdz vairākiem triljoniem.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Eiropu var sadalīt deviņos atšķirīgos bioģeogrāfiskos reģionos, ņemot vērā līdzīgas klimata, topogrāfiskās, ģeoloģiskās un veģetācijas iezīmes.

Donavas reģions ir viens no 20 galvenajiem ekoreģioniem pasaulē. Šā reģiona bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi bagāta. Tajā mājo 2000 augu sugas un 5000 dzīvnieku sugas. Donavas delta kopš 1991. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts, un Donavas reģionā ietilpst vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas un īpaši saglabājamas dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā.

Tā kā Donavai un Donavas deltai ir unikāla un trausla ekosistēma, kurā aug retas augu sugas, ko apdraud piesārņojums, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija dažreiz pastiprinātu prognozēšanas un reaģēšanas spējas plūdu, ārkārtēja sausuma un nejauša piesārņojuma gadījumos.

Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai aizsargātu daudzveidību, jo īpaši bioloģisko daudzveidību. Daba ir ne tikai Eiropas mantojuma svarīga daļa, un tā ne tikai nodrošina ekonomiskus ieguvumus, bet arī piedāvā daudzus vērtīgus pakalpojumus, piemēram, ūdens attīrīšanu, plūdu kontroli, augsnes erozijas novēršanu, kultūraugu apputeksnēšanu un brīvā laika nodarbes.

Zemes lauksaimnieciskā apstrāde, straujais urbanizācijas process un transporta infrastruktūras attīstība ir nopietni ietekmējusi dabiskās dzīvotnes, un, piemēram, liela mēroga meliorācijas sistēmas ir samazinājušas lielu daļu no dabiskajām palienēm.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, secīgās konferences par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību tā vietā, lai piedāvātu risinājumus, ir labākajā gadījumā veids, kā šajā jomā saglabāt diezgan niecīgās bilances aktualitāti. Vai šis ir naudas, vai atbildības jautājums? Es teiktu: gan viens, gan otrs.

Mežus, kuros ietilpst vairākums no sugām, apdraud, cita starpā, korupcija un vienaldzība. Korupcija, par ko vienlīdz atbildīgi ir gan jaunattīstības valstu vadītāji, gan tie, kuri gūst peļņu no sliktas pārvaldības, tikai daļēji ir izskaidrojums trūkumiem šajā jomā. Runājot par vienaldzību, atcerēsimies, ka mūsu patēriņa ieradumi arī nav neitrāli šajā ziņā.

Kā mēs varam būt atbildīgāki? Tā kā man nav daudz laika, es sniegšu tikai vienu piemēru — mežu sertifikācija. Paraugi ir ieviesti. Vai Komisija var man pateikt, vai, pēc tās domām, importa ierobežojumi, kā arī meža sertifikācijas divu sistēmu ieviešana, palīdz ierobežot kaitējumus šajā jomā? Vai šajā jautājumā ir novērtējums, un, ja ir, vai jūs varētu mums pastāstīt par tā galvenajiem secinājumiem?

 
  
MPphoto
 

  Isabella Lövin (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, ja Eiropas Savienībai ir jāraisa uzticība Nagojā, tad tai ir ne vien jāierosina stratēģiski plāni, bet arī jārīkojas atbilstīgi savai pašreizējai politikai pašai savās mājās.

Komisijas pašlaik gatavotais kompromisa priekšlikums par atļaujas piešķiršanu, lai turpinātu eksportēt ļoti apdraudēto Eiropas zuti, kas kā suga ir ietverts CITES (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) II pielikumā, lai gan tas skaidri ir kvalificējams CITES konvencijas I pielikumā, ir nekas cits kā apkaunojums. Kopš 2007. gada Eiropas zušu krājumi, kopējie krājumi, ir samazinājušies par 40 %.

Ja ES vēlas, lai tai vispār būtu kaut kāda uzticamība Nagojas konferencē vai nākamajā CITES sanāksmē, nevar būt citas izvēles kā īstenot zušu eksporta un importa pilnīgu aizliegumu. Tai nav jāietekmējas no nelielas zvejniecības nozares, kas vēlas eksportēt mazos stikla zušus — apdraudētos stikla zušus — uz Japānu par pašreizējo cenu, proti, EUR 600 par kilogramu.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nozīmīgāk kā jebkurš cits ekonomiskais apsvērums veido ētisku imperatīvu un būtisku nosacījumu cilvēku sugas nākotnei.

Pirms Nagojas konferences Eiropas Savienībai ir jāmācās no savām kļūdām šajā jomā un jāizvēlas pareizais ceļš, ja tā vēlas praktiskus rezultātus, nevis atkārtotas un nenozīmīgas nodomu deklarācijas. Citu jautājumu starpā tai būs pilnīgi jāmaina sava nozaru politika. Sugu un kultivēto šķirņu daudzveidības samazināšanās ir jāpārtrauc un jāvērš pretējā virzienā, tāpat kā ģenētiskās bāzes samazināšanās, no kuras ir atkarīga pārtika. Ir jāveicina tādu lauksaimniecības šķirņu izmantošana, kas ir raksturīgas noteiktiem reģioniem. Ir jāapkaro lauksaimnieciskās ražošanas homogenizācija, intensīvi slimību izplatīšanās modeļi un atteikšanās no maza un vidēja mēroga lauksaimnieciskās ražošanas, kas notiek pašreizējās lauksaimniecības un tirdzniecības politikas dēļ. Tie ir tikai daži piemēri. Bioloģiskā daudzveidība un no tās atkarīgā vides līdzsvaru virkne ir daļa no mūsu planētas mantojuma: kopējais labums, kas nekādos apstākļos nedrīkst nonākt privātās rokās; nenovērtējams kopējais labums, kuru izmantot un baudīt ikvienam ir jābūt garantētām tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, 2010. gads ir Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads. Eiropas līmenī mums jau ir ļoti labi instrumenti bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai; es ar to domāju Natura 2000 tīkla programmu vai Dzīvotņu direktīvu. Tomēr ikviena ideja ir tikai tik laba, cik laba ir tās īstenošana, un man diemžēl jāsaka, ka daudzās dalībvalstīs šajā ziņā varētu vēlēties vēl daudzus uzlabojumus.

Mūsu kā Lūgumrakstu komitejas locekļu uzmanība pastāvīgi ir pievērsta nopietnām problēmām noteiktajās Natura 2000 teritorijās. Dalībvalstīm kopā ar Komisiju jāuzņemas vadošā loma nākamajā konferencē Japānā. Tomēr kādā brīdī cilvēki vairs tam neticēs, ja vien mūsu vārdiem nesekos redzama darbība.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Bioloģiskā daudzveidība ir grūts un sarežģīts jautājums, kas, protams, ir svarīgs gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Tomēr tas rosina citu jautājumu — kā mēs līdzsvarojam vides aizsardzību un ekonomikas izaugsmi? Tas, iespējams, ir vispārējs jautājums, kas mums sagādā vislielākās galvassāpes.

Ir zināms, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenokārt ir saistīta ar bezatbildīgu cilvēku ekonomisko darbību. Vienmēr varētu strīdēties par to, ka vides aizsardzības prasības traucē konkurētspējai, jo Eiropas Savienības standarti ir augsti, bet citu valstu standarti tādi nav, izsaucot noteiktas problēmas šajā jomā, un, protams, ir sarežģīti panākt līdzsvaru. Tomēr vēl arvien varētu būt noteikti preventīvi instrumenti. Es runāju par pasākumiem, kas ir veikti Eiropas Savienībā, un analīžu veikšanu, lai pamatotu šos pasākumus.

Ir svarīgi, lai šīs analīzes un ietekmes uz vidi novērtējums būtu augstā kvalitātē un lai tie būtu neatkarīgi. Skatoties reāli, protams, būs sarežģīti panākt vienošanos Nagojā, bet es tomēr gribētu novēlēt Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijas loceklim visu to labāko.

 
  
MPphoto
 

  Luís Paulo Alves (S&D).(PT) Es atzinīgi vērtēju šīs debates ar Padomi un Komisiju, kurās mēs Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu konferences priekšvakarā varam apspriest Eiropas Savienības plānus un galvenos stratēģiskos mērķus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu.

Es ceru, ka Eiropas Savienība var pieņemt stingru un konsekventu nostāju attiecībā uz šo konferenci, ietverot idejas par īpašiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība var sekmēt ilgtspējīgu attīstību. Es gribētu uzsvērt, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir ekosistēmu kvalitātes pamatā, un tai ir tieša ietekme uz tādām būtiskām funkcijām kā pārtikas ražošana vai ūdens pieejamība, un tā novērš zemes nogruvumus un plūdus.

Visbeidzot, es vēlētos redzēt politisko reakciju, kuras nodoms ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības integrāciju tādu ekonomikas nozaru darbībās kā, piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un tūrisms, kurām būtu drosme un mērķis aizsargāt šo nenovērtējamo un tomēr ārkārtīgi trauslo mantojumu — kā tas ir manā reģionā, Azoru salās — no tām ārējām interesēm, kuras to akli apdraud.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, šonedēļ mēs dzirdējām brīnišķīgās ziņas, ka jūrā ir atklātas vairāk nekā 20 000 jaunas sugas. Tas ir jautājums, par ko Nagojas konference gatavojas uzņemties atbildību, ne vien tādā veidā, ka šīs sugas turpina pastāvēt, bet arī tā, ka ir iespējams atklāt pat vēl vairāk sugu, un tās neizzūd, pirms mēs par tām uzzinām.

Tomēr ne tikai Nagojā runa būs par Eiropas Savienības — Komisijas, Padomes un dalībvalstu — uzticamību. Par to būs runa arī pēc mēneša Parīzē notiekošajā Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas sanāksmē, kurā ir plānots lemt par īpaši apdraudētas jūras sugas — zilās tunzivs — nākotni.

Es domāju, ka ir svarīgi pieprasīt tieši šo konsekvenci, jo tas, ko Komisija saka par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir labi, faktiski tas ir ļoti labi, bet šeit ir jābūt konsekventiem, piemērojot to nozaru politikas jomās, piemēram, zivsaimniecības politikā.

Būs svarīgi un būtiski vērot, kā šī konsekvence, kuru mēs gatavojamies ieraudzīt un ceram ieraudzīt, pieprasot to Nagojas konferencē, tiks saglabāta Parīzē, ja mēs patiešām saprotam, ka aizsargāt zilo tunzivi nozīmē aizsargāt ne tikai dzīvnieku, bet arī dzīvesveidu, kultūru un, pats galvenais, pasaules redzējuma veidu, kas ir saistīts ar cilvēcīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šīs ir bijušas ļoti interesantas debates, jo mēs tagad secinām, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir problēma attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs. Gay Mitchell ļoti daiļrunīgi izteicās par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās izraisītajām grūtībām jaunattīstības valstīs. Viņš arī pozitīvi izteicās par veiktajiem uzlabojumiem. Lai pasaulē garantētu nodrošinātību ar pārtiku, mums ir vajadzīga ilgtspējīga lauksaimniecība ilgtspējīgā vidē.

Man šķiet, cits kolēģis pieminēja, ka mēs, iespējams, neesam runājuši ārpus savām darba aprindām ar cilvēkiem, kuri pārvalda saimniecības un ekosistēmas, par to, cik nozīmīga ir bioloģiskā daudzveidība. Mēs neesam samaksājuši par to, maksājot cenu par savām precēm. Kā jau ir ticis teikts, mums ir jāpiešķir bioloģiskajai daudzveidībai tirgus vērtība, ja mēs nopietni gribam šo samazināšanos pagriezt pretējā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms, noklausījies visu, ko teica godātie Parlamenta deputāti, es vēlētos jums pateikties, jo domāju, ka tie vēstījumi un tā izpratne, ar ko viņi ir dalījušies ne vien ar mani, bet, es ceru, dalījušies ar visu Eiropas sabiedrību, ir vairāk nekā skaidra.

Iesākumā man ir jāsaka, ka mums nevajadzētu neko slēpt. Mēs neesam nodrošinājuši 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķus, un mēs esam par to atbildīgi, un mums ir jāstrādā labāk.

Pamatā ir divi virzieni, kuros mums jārīkojas un kuros mēs varam rīkoties. Viens ir mūsu Eiropas virziens, otrs ir starptautiskais Nagojas virziens, par kuru jums bija sakāms vairāk. Taču drīz pēc Nagojas mēs nāksim klajā arī ar priekšlikumu Eiropas Savienības stratēģijai par to, kā rīkoties šajā nopietnajā jautājumā, un tad, protams, būs jārisina daudzi no tiem jautājumiem, kurus jūs šodien uzsvērāt. Tajā būs jāietver pamatscenārijs, kas mums pašlaik, visbeidzot, ir. Tajā būs jābūt izmērāmiem mērķiem, ne daudziem, bet dažiem, kuri vislabāk izsaka to, ko mēs vēlētos sasniegt: vislabākās pilnvaras tam, ko mēs vēlētos veikt. Kādēļ daži mērķi? Tādēļ, ka šie jautājumi ir jāsaprot pašos pamatos, lai mēs varam dalīties sapratnē par bioloģisko daudzveidību.

Eiropā mēs līdz šim esam darījuši diezgan daudz. Es esmu ļoti piesardzīgs, kad runājam par Natura 2000 īstenošanu. Es domāju, ka Natura 2000 vēl aizvien dos zināmus ieguvumus nākotnē, bet, runājot par mūsu stratēģiju, es domāju, ka mums ir jābūt mērķtiecīgiem, tādiem, kādi esam, kad runājam par to, tiekoties ar cilvēkiem, kad runājam par uzstāšanos starptautiskajā līmenī.

Daudzi no jums pieminēja finansējumu. Es nedomāju, ka jautājums par finansējumu ir mazsvarīgs, bet nesaistu jūsu debates tikai ar finansējumu. Jautājums ir daudz plašāks nekā tikai finansējums un daudz plašāks nekā tikai „svaiga” nauda bioloģiskajai daudzveidībai. Jautājums ir par videi kaitīgām subsīdijām. Tas ir arī par privāto finansēšanu. Tas ir par daudzām lietām, ko jūs šajā Parlamentā esat pieņēmuši.

Nelikumīga mežizstrāde ir tipisks piemērs tam, kā mēs patiešām varam palīdzēt un pat finansēt valstis, kas eksportē kokmateriālus, arī Eiropā. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs to saprotam.

Kā daži no jums pieminēja, tas patiešām un pašos pamatos ir morāles un ētikas jautājums, bet tiem, kuri to nesaprot, vairāk nekā acīmredzams kļūst tas, ka šis ir mūsu dzīves kvalitātes jautājums un mūsu ekonomisko panākumu jautājums. Ir svarīgi, ka tas arī tiek saprasts, jo tas, ja jūs atceraties, bija pagrieziena punkts debatēs par klimata pārmaiņām.

Manuprāt, ir arī svarīgi, ka valdības ne tikai Eiropā, bet arī mūsu partnervalstīs visā pasaulē, ļoti labi saprot, cik svarīgi ir tas, lai arī tās nodarbotos ar savām prioritātēm, ievērojot tos jautājumus, kurus mēs šodien apspriežam šeit Parlamentā.

Nākamais jautājums, ko es gribētu pieminēt, ir piekļuve un ieguvumu sadale (ABS). Man pēc sēdes Ņujorkā, apspriežoties ar gandrīz visiem mūsu partneriem, ABS jautājums būs nozīmīgs, lai neteiktu — izšķirīgs jautājums — Nagojā. Tādēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai tur nodrošinātu izšķirošus panākumus. Protams, jūs varat ietekmēt pārmaiņu procesu, bet tas attiecas ne tikai uz jums, un pēc visām diskusijām, kas mums pēdējā laikā ir bijušas ar dalībvalstīm, es varu apstiprināt, ka dalībvalstīm ir liela vēlme gūt panākumus šajā jautājumā.

Nākamais ir jautājums, kas mums būs jāapspriež arī turpmāk, un tas, kā to risināt, arī ir cieši saistīts ar atbildēm uz dažiem citiem jautājumiem. Jūs zināt, ka bija divas Rio konvencijas. Viena bija par klimata pārmaiņām, otra bija par bioloģisko daudzveidību, un bija arī atsevišķs jautājums par mežu izciršanu, kas ir svarīgs jautājums.

Šie jautājumi arvien vairāk atdalās viens no otra, un tie attīstās paralēli; mēs arvien vairāk saprotam, ka mums ir jāsāk atkal tos savienot. Daudziem jautājumiem par klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām ir jābūt saistībā ar bioloģisko daudzveidību. Red Plus vienlīdz attiecas gan uz klimata pārmaiņām, gan uz bioloģiskās daudzveidības jautājumu izskatīšanu. Tādēļ, nosakot prioritātes tam, kā mēs izmantosim naudu, kas ir piešķirta Red Plus pasākumiem, piešķirsim prioritāti arī bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Tas pats attiecas uz Tūkstošgades attīstības mērķiem. Ņujorkā es satikos un runāju ar Helen Clark par to, kā mēs turpmāk varam labāk veidot sadarbību starp Komisiju un ANO Attīstības programmu, lai nodrošinātu, ka šie jautājumi tiek vairāk savstarpēji saistīti.

Nākamais jautājums, ko daži no jums uzsvēra un kas, manuprāt, ir visu šo jautājumu pamatā, ir bioloģiskās daudzveidības integrēšana, bioloģiskās daudzveidības iekļaušana citās politikas jomās. Es pilnībā piekrītu nostājai, ka mums ir jāņem vērā arī tas aspekts, ja gribam runāt par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), zivsaimniecības politiku, kohēziju un citām politikas jomām. Runājot par kopējo lauksaimniecības politiku, kas drīz tiks jums iesniegta un ko jūs drīz apspriedīsiet, es domāju, ka mums vairāk jāattīsta sabiedriskā labuma jēdziens. Es uzskatu, ka lauksaimniekiem ir daļēji jāatmaksā par to, ko viņi dara mūsu labā: viņi nodrošina mūs ar pārtiku, un mēs esam pateicīgi par to, bet mums ir viņiem arī jāpateicas par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu. Mūs sagaida svarīgas debates.

Nagoja un Kankūna ir ciešā saistībā ar šo jautājumu. Runa ir ne tikai par bioloģisko daudzveidību; runa ir ne tikai par klimata pārmaiņām; runa ir arī par daudzpusējas pieejas un pārvaldības panākumiem visā pasaulē. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi tur gūt panākumus. Visi jūsu aicinājumi, lai mēs paustu vienotu nostāju, ir labi sadzirdēti. Mēs darām visu iespējamo, lai to īstenotu realitātē, un šeit es vēlētos pateikties Beļģijas prezidentūrai par tās ļoti konstruktīvo nostāju šajā jautājumā.

Nākamā lieta, ko es vēlētos pieminēt, un ar to es jau gandrīz tuvojos noslēgumam, ir piezīme par eiro un dolāriem. Es to uztvēru pozitīvi, bet es nedaudz baidos, ka, runājot par bioloģisko daudzveidību un starptautisko palīdzību, mēs vairāk runāsim par eiro nekā dolāriem.

Tātad, visbeidzot, no Kankūnas mums ir jādodas prom ar panākumiem, ar kaut ko tādu, ko mēs varam uzskatīt par panākumiem un kas būs saistīts ar risinājumiem, jo vienkārši pārāk daudz ir likts uz spēles. Mēs esam atbildīgi, bet, manuprāt, ir taisnīgi teikt, ka citi arī ir atbildīgi. Taču tas, ka mūs atbalsta Parlaments ar savu stingro nostāju, patiešām palīdz.

 
  
  

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Joke Schauvliege, Padomes priekšsēdētāja.(NL) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, es vēlētos pateikties visiem runātājiem, kuri ir uzsvēruši bioloģiskās daudzveidības nozīmību. Tā ir ļoti svarīga ziņa, kas ir pausta šeit šajās debatēs. Savas runas ievaddaļā es jau pievērsos daudziem no šeit pieminētajiem aspektiem. Ir noteikti punkti, kurus es vēlētos apspriest sīkāk.

Pirmais un galvenais ir piekļuve un ieguvumu sadale (ABS). Ir svarīgi norādīt, ka Padome uzņemas pabeigt Protokolu par piekļuvi ģenētiskiem resursiem un ieguvumu sadali (ABS protokols) Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) līgumslēdzēju pušu konferences 10. sanāksmē (COP 10), ņemot vērā to, ka tas dos ļoti nozīmīgu ieguldījumu KBD mērķu sasniegšanā. ABS protokola izstrāde un īstenošana ir jāuzskata par neatņemamu sastāvdaļu tam procesam, kas risinās saistībā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Nesen notikušajās apspriedēs Monreālā jau ir panākts progress šajā jomā, bet ir taisnība, ka pirms COP 10 ir jāatrisina vairāki citi jautājumi. Tas prasīs pietiekami lielu elastību no visiem sarunu partneriem un tātad arī Eiropas Savienības iekšienē.

Otrkārt, attiecībā uz Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu jāsaka, ka šajā rezolūcijā apspriesti bioloģiskās daudzveidības politikas pamatelementi: steidzamā vajadzība rīkoties, ekosistēmu ekonomiskie aspekti un bioloģiskā daudzveidība, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) un KBD stratēģisko plānu kopējo misiju redzējums un mērķi un rādītāji, kā arī tādi specifiskāki aspekti kā, piemēram, ABS un sinerģija starp trijām Rio konvencijām un tā tālāk. Šie elementi saskan ar nostājām, kas iezīmējas Padomē attiecībā uz Nagojas konferenci. Secinājumi šajā jautājumā ir jāpieņem Vides padomei 14. oktobrī.

Attiecībā uz jautājumu par tiesību aktu kopumu un nozaru integrāciju tādās jomās kā lauksaimniecība un zivsaimniecība es gribētu jums atgādināt, ka 15. martā Padome skaidri pieprasīja Komisijai ierosināt tiesību aktu kopumu. Spriežot pēc tā, ko komisārs teica pirms brīža, es saprotu, ka Komisija nopietni strādā pie tā un ka mēs tādēļ varam uz to paļauties.

Padomei tiks prasīts pieņemt secinājumus par bioloģisko daudzveidību sanāksmē, kas notiks 14. oktobrī, tas ir, nākamnedēļ. Tad tos izmantos kā politiskas pamatnostādnes oktobrī paredzētajām sarunām Japānā. Šiem secinājumiem ir jāveido pamats, lai noteiktu svarīgos jautājumus, kas attiecas uz līgumslēdzēju pušu konferenci COP 10, kā arī lai noteiktu Padomes nostāju šādos jautājumos: pārskatītais, atjauninātais KBD stratēģiskais plāns, sarunas attiecībā uz ABS protokolu, stratēģija finansējuma mobilizēšanai, it sevišķi izmantojot inovatīvus finansēšanas mehānismus, nozaru integrācija un sinerģija starp cīņu pret klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības veicināšanas politiku.

Es vēlētos pateikties visiem, kas ir uzsvēruši šo jautājumu svarīgumu. Es vēlētos pateikties arī komisāram par konstruktīvo sadarbību, kas mums ir bijusi līdz šim, kā arī par patīkamo sadarbību, kas mums, domājams, būs, gatavojoties Nagojas sanāksmei un jau pašā Nagojā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2010. gada 7. oktobrī.

 
  
  

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Bioloģiskā daudzveidība ir un būs svarīgs jautājums Eiropas Savienībai, jo bioloģiskā daudzveidība iet roku rokā ar pārtikas apgādes nodrošināšanu Eiropā, un tādēļ tā nodrošina pozitīvas nākotnes izredzes nākamajām paaudzēm. Eiropas lauksaimniecība apzinās, ka tai ir svarīga nozīme kā bioloģiskās daudzveidības veicinātājai un saglabātājai. Izmantojot CO2 uzglabāšanu augsnē vai dabīgajiem nosacījumiem atbilstīgu zemes apsaimniekošanu, mūsu Eiropas lauksaimnieki aktīvi sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tomēr no visām šīm pūlēm nebūs nekāda labuma, ja sabiedrības informētība būs maza vai tās nebūs vispār. Mums ir jāinformē Eiropas pilsoņi par bioloģiskās daudzveidības būtisko nozīmi attiecībā uz mūsu lauku vidi, mūsu ekonomiku, mūsu dzīvi un mūsu bērnu nākotni un jāmudina viņus rīkoties. Eiropas Savienība nebūs pasargāta no sugu daudzveidības izzušanas. Jau pašlaik daudzas dzīvības formas ir nopietni apdraudētas. Rīkosimies tagad un sāksim virzību uz sugām bagātu nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski.(RO) Es gribētu šo debašu kontekstā uzsvērt to svarīgo nozīmi, kāda ir bijusi projektam „Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (TEEB), ko ir finansējušas vairākas Eiropas valstis un kas aprēķina dabas finansiālo vērtību un izdevumus, kuri radušies bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ. TEEB ļauj mums paaugstināt informētību par ietverto problēmu apmēru, kā arī sagatavot turpmākus lēmumus šajā jomā. Es vēlētos tikai pieminēt dažus faktus, kas sniegti nesenos TEEB atzinumos. Mežu izciršanas izmaksas pieaug līdz aptuveni USD 4,5 triljoniem gadā. Saskaņā ar citiem tikpat neseniem aprēķiniem vairāk nekā viena ceturtdaļa no pasaules sākotnējās bioloģiskās daudzveidības izzuda līdz 2000. gadam, un tiek prognozēta turpmāka samazināšanās par vairāk nekā 10 % līdz 2050. gadam. Es varu jums sniegt vēl citus piemērus. Šajos apstākļos Nagojas augstākā līmeņa sanāksme ieplānota īstajā laikā. Turklāt es uzskatu, ka šīs parlamentārās debates arī notiek īpaši īstajā brīdī, jo tās ļauj mums ES līmenī saskaņot mūsu nostāju attiecībā uz gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski.(RO) Šis gads ir izšķirīgs laiks, lai globālā līmenī pastiprinātu centienus un apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Mums jāizmanto šis brīdis, lai radītu redzējumu un dažus skaidrus mērķus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un tās ilgtspējīgu saglabāšanu pēc 2010. gada. Mums ir jānosaka stingra kopēja nostāja un jānodrošina, ka Eiropas Savienība aktīvi piedalās turpmākās starptautiskās sarunās. Ilgtermiņa globālā redzējumā ir jāņem vērā saites starp bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu pakalpojumiem, klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, ekonomisko uzplaukumu un pilsoņu veselību un labklājību. Ierosināto bioloģiskās daudzveidības mērķu un uzdevumu sasniegšana prasa mobilizēt nepieciešamos resursus, lai pienācīgi īstenotu pasākumus, kas sekmē dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā ziņā Rumānija atbalsta privātā un valsts sektora plašāku iesaisti, lai atrastu novatoriskus risinājumus un mehānismus bioloģiskās daudzveidības finansēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Pavel Poc (S&D), rakstiski.(CS) No visām bioloģiskajām sugām homo sapiens rada visvairāk atkritumu. Rūpnieciskais piesārņojums, sadzīves atkritumi, CO2 veidošanās, troksnis, elektriskais smogs, karstuma radīts piesārņojums un visi citi zināmie un nezināmie mūsu civilizācijas atkritumi rada milzīgu ekoloģisku pēdu. Mūsu sugas ekoloģiskās pēdas ietekmes dēļ tiek apdraudēta noteiktu citu sugu turpmāka pastāvēšana planētas ekosistēmā. Tas ir pamats pašreizējam bioloģiskās daudzveidības samazinājumam. Bioloģiskā daudzveidība ir noteicošs priekšnosacījums planētas ekosistēmas pastāvēšanai metastabilā stāvoklī, ko mēs zinām un kas ļauj pastāvēt mūsu civilizācijai. Mūsu pastāvēšanas savstarpējā atkarība un savstarpējā saistība ar citām planētas dzīvības formām tiek atstāta novārtā, netiek pietiekami novērtēta un tiek samazināta tās nozīme. Ja samazināsies bioloģiskā daudzveidība, samazināsies arī planētas ekosistēmas absorbējošās spējas. Ekosistēmas pretošanās spējas samazināsies, un tā tiks vairāk pakļauta pārmaiņām, arī kardinālām pārmaiņām. Sasniedzot noteiktu pakāpi, tā pāries citā stāvoklī. Jautājums ir, vai šis jaunais stāvoklis ļaus turpināt pastāvēt mūsu civilizācijai vai pašreizējam planētas iedzīvotāju skaitam un vai tas ļaus pastāvēt mūsu bioloģiskajai sugai.

Pašlaik jautājums vairs nav par vienu vai otru dzīvnieku sugu, ne pat par kādas atsevišķas ekosistēmas aizsardzību. Jautājums ir par mūsu pašu sugas, mūsu pašu ekosistēmas saglabāšanu. Diemžēl mūsu izturēšanās vēl arvien ir kā vēža slimniekam. Mēs melojam paši sev, un mēs neveicam pasākumus, kas varētu glābt mūsu dzīvību.

 
  

(1) Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika