Debašu stenogramma

Trešdiena, 2010. gada 6. oktobris - Brisele

13. Lisabonas līguma noteikumi sociālajā jomā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Lisabonas līguma noteikumiem sociālajā jomā.

  Philippe Courard, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pateicos par man doto iespēju premjerministra vietnieces Onkelinx kundzes vārdā runāt par dažādām jaunām perspektīvām sociālajā jomā, ko piedāvā Lisabonas līgums.

Es patiesi uzskatu, ka mums jāapskata sociālās priekšrocības Eiropas tiesībās. Līguma 9. pants dod horizontālu sociālās aizsardzības klauzulu, kas uzliek par pienākumu Eiropas iestādēm saistībā ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu ievērot prasības par atbilstīgas sociālās aizsardzības garantiju, cīņu pret sociālo atstumtību un par augstu izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

Šī prasība izriet no līguma 3. panta 3. punktā noteiktā, ka iekšējais tirgus veidojas no politikas jomām, kas pamatojas uz sociālu tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju un tiecas uz pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu.

Attiecīgi 9. pants aicina no šā brīža ņemt vērā sociālo dimensiju visu Eiropas politikas jomu definīcijās. Runa ir par taisnīga līdzsvara atjaunošanu to aspektu starpā, kuri mums būs praktiski jāīsteno. Šis ir Beļģijas prezidentūras prioritārs, visas nozares aptverošs mērķis.

Turpmāk mums būs jāpievērš daudz lielāka uzmanība Eiropas līmenī izstrādātās politikas aspektu sociālajai ietekmei. Lai gan mums ir jāpalielina ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā, mums jārosina arī šīs izaugsmes augļu godīga un taisnīga sadale visiem, un mums īpaši jārūpējas par vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem.

Mums jāņem vērā arī sociālā dimensija stratēģijā „Eiropa 2020”, kuru, kā jūs zināt, Eiropas Savienība pieņēma jūnija Eiropadomē. Šajā stratēģijā, kuras mērķis ir nodarbinātība un izaugsme, iestipst ekomomikas, sociālā, nodarbinātības un vides dimensija. Tā pamatojas uz nedaudziem skaitliskiem mērķiem un dažām pamatnostādnēm.

No pieciem izvirzītajiem mērķiem viens ir īpaši veltīts cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tas nosaka mērķi līdz 2020. gadam izglābt no nabadzības vismaz 20 miljonus cilvēku Eiropas Savienībā. Kopā ar 10. pamatnostādni tas veido stratēģijas sociālo pīlāru.

Lai gan mēs varam justies vīlušies par vērienīguma trūkumu tajā, tomēr tas parāda vēlēšanos panākt konkrētu, skaidri identificējamu mērķi, kas šajā jomā ir jauns, un tas ievieš jaunu dinamiku, kuras priekšrocības mums jāizmanto. Dalībvalstīm katru gadu būs jāsniedz ziņojums savās valsts reformu programmās (VRP) par panākumiem šā mērķa īstenošanā.

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka mums jāpalielina stratēģijas „ES 2020” sociālās dimensijas ieguvums. Es gribu, lai Beļģijas prezidentūra kļūtu par sociālu prezidentūru par excellence. Šajā sakarībā stratēģija „Eiropa 2020” rada redzamības iespēju: Eiropas sociālā politika. Tas būs īsts izaicinājums, jo dalībvalstis ir aizņemtas ar savu reformu plānu noteikšanu un tātad ar politikas skaitlisko mērķu sasniegšanu, kā arī vienlaikus tās ir aizņemtas darbā pie valsts budžeta, kas ierobežo to finansiālo brīvību.

Turklāt finanšu krīze vēl ir pavisam nesena, un ekonomikas atlabšana sevi liek lēni manīt. Tādēļ mums jānodrošina, lai fiskālā konsolidācija neatstāj negatīvu ietekmi uz nodarbinātību un sociālo politiku. Izaugsmes stratēģijai „ES 2020” jābūt ilgtspējīgai un iekļaujošai. Tā nedrīkst iezīmēties kā izaugsme bez nodarbinātības; tai jārāda vēlme apkarot nodarbinātības nestabilitāti. Cīņai pret nabadzību patiešām ir jābūt mūsu galvenajām rūpēm.

Beļģijas prezidentūra Padomē smagi strādā, lai liktu šai dinamikai darboties, bet tā ņem vērā arī nozīmi, kāda šajā sakarā ir Komisijai. Mēs patiešām mudinātu Komisiju aktīvi rīkoties šajā jautājumā. Es šeit domāju par pamatiniciatīvām, kas tai jāpieņem, īpaši par platformu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, kurai jāpiedāvā plašāks skatījums uz sociālajām problēmām, ar ko Eiropa saskaras.

Cita starpā Komisijai jāizmanto šī metode, lai piedāvātu mums veidus, kā konkrēti īstenot Lisabonas līguma 9. panta jauno horizontālo sociālo klauzulu.

Kā jūs varat noprast, Beļģijas prezidentūrai ir lielas ieceres, bet es patiešām uzskatu, ka tās atbildīs mūsu līdzpilsoņu vajadzībām un prasībām. Bez sociālas dimensijas Eiropas projekts ir lemts neveiksmei. Arī jums šeit ir jāpilda savs uzdevums, turpinot debates par šo stratēģiju ne tikai Eiropas līmenī, bet arī izceļot sociālo dimensiju attiecīgi savā valstī.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, horizontālā sociālā klauzula, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, paredz: „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā”, inter alia, „prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu” un „ar sociālās atstumtības apkarošanu”. Komisija ir apņēmusies īstenot šo klauzulu, tostarp pastiprinot sociālās ietekmes izvērtēšanu kā vispārējās ietekmes izvērtēšanas daļu.

Attiecībā uz vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu (VNSP) konkrēto situāciju Komisija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību valsts iestādēm dalībvalstīs. Tomēr Komisija neuzskata par vajadzīgu šajā posmā veidot daudzu ieinteresēto pušu darba grupu, lai risinātu grūtības, kas dažiem VNSP sniedzējiem rodas, interpretējot vienotā tirgus noteikumus.

Komisija apzinās, ka ievērojams skaits valsts iestāžu un ieinteresēto pušu uzskata tos ES noteikumus, kas piemērojami sociālajiem pakalpojumiem, par šķērsli šādu pakalpojumu organizēšanai un finansēšanai. Tomēr apspriedes ar valsts iestādēm un ieinteresētajām pusēm rāda, ka pašreizējie noteikumi lielā mērā ņem vērā vispārējās nozīmes sociālo pakalpojumu īpatnības. Problēmas, par kurām tiek ziņots, ļoti bieži rodas izpratnes un informācijas trūkuma dēļ par noteikumiem vai šaubu dēļ par to, kā šādi noteikumi ir īstenojami.

Šā iemesla dēļ Komisija ir ieviesusi stratēģiju, tostarp interaktīvu informācijas dienestu, bieži uzdoto jautājumu dokumentus un apmācības iniciatīvu vietējām publiskām iestādēm. Komisija pašlaik veic bieži uzdoto jautājumu dokumentu atjaunināšanu. Noslēdzot apstrādi, Komisija tos nodos dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm Sociālās aizsardzības komitejā.

Vēl viens diskusiju forums ar dalībvalstīm ir Valsts iepirkuma padomdevēju komiteja. Tikko ir beigusies publiska apspriešana par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu — VENP — dokumentu kopumu, kuru mērķis ir noskaidrot un vienkāršot valsts palīdzības noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem. Komisija ļaus iepazīties ar savu vērtējumu par saņemtajiem iesniegumiem Parlamentam, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un dalībvalstīm. Kā Komisija daudzos gadījumos ir apliecinājusi, sociālo pakalpojumu īpatnības tiks pienācīgi ņemtas vērā, pārskatot dokumentu kopumu.

Turklāt dažos pēdējos gados Komisijai ir bijis auglīgs dialogs ar galvenajām ieinteresētajām pusēm par iespējamu pielāgošanos pašreizējiem ES noteikumiem — īpaši Sociālās aizsardzības komitejā un Parlamenta sadarbības grupā par publiskiem pakalpojumiem. Jūlijā Komisija piedalījās seminārā, ko organizēja Beļģijas prezidentūra ar dalībvalstīm un dažādām ieinteresētām pusēm. Kārtējo reizi šīs diskusijas ir parādījušas, ka, lai gan ir spēcīga un pamatota interese par precizējumiem, nebija nekādas reālas vajadzības mainīt esošo ES noteikumu pamatstruktūru, lai to pielāgotu VNSP konkrētajām īpatnībām. Tādā veidā Komisija apzinās, ka Beļģijas prezidentūra ir izvirzījusi dažus ieteikumus ar mērķi noskaidrot un pielāgot esošos noteikumus. Komisija rūpīgi apsver šos ieteikumus.

Es atgādinu arī, ka Trešais forums par vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem, kam jānotiek 26. un 27. oktobrī Beļģijas prezidentūras uzraudzībā, sniegs iespēju diskutēt par šiem un, iespējams, arī vēl citiem ierosinājumiem.

Visbeidzot, Komisija piedalās Sociālās aizsardzības komitejā brīvprātīgas kvalitātes sistēmas izstrādē sociāliem pakalpojumiem. Komisija ir ļoti cieši sadarbojusies ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, sociālajiem partneriem, vietējām iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem šādas sistēmas izveidošanā.

Kopumā Komisija ir pilna apņēmības īstenot jauno horizontālo sociālo klauzulu, tostarp saistību ar VNSP.

Kā jau es skaidroju, tiek veikti daudzi priekšdarbi diskusijai un dialogam ar VNSP ieinteresētajām pusēm. Tāpēc komisija neredz vajadzību veidot papildu darba grupu. Tomēr Komisija ir apņēmības pilna risināt grūtības, ar ko saskaras daži VNSP sniedzēji, interpretējot vienotā tirgus noteikumus, tostarp saskaņā ar nākamo Vienotā tirgus aktu, kas Komisijai jāpieņem pirms oktobra beigām.

  Andreas Schwab, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lisabonas līgums nav devis Eiropas Savienībai nekādas būtiski jaunas pilnvaras sociālās politikas jomā. Līguma 9. pants — Padomes pārstāvis uz to jau atsaucās — paplašina esošās pilnvaras sociālās tirgus ekonomikas pamatprincipa kontekstā, kas Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai ir ļoti svarīgs un ko mēs ieviesām Eiropas Konvencijā, kura būtībā sagatavoja ceļu Lisabonas līgumam.

Kā nākamo punktu mēs atzīmējam to, ka ar iepriekšējā komisāra M. Monti ziņojumu, kas saucās „Iedzīvotāji — Savienības darbības pamats”, Eiropas Komisija deva interesantu un vērtīgu ieguldījumu attiecībā uz to, kā varam gūt panākumus, apvienojot lielus pozitīvus iekšējā tirgus impulsus ar kopējā patēriņa tirgus sociālajiem elementiem. Šā iemesla dēļ, komisār Andor, mēs ar nepacietību gaidām tā saukto Vienotā tirgus aktu, pie kā komisārs Barnier pašlaik strādā. Mēs uzskatām, ka tas patiešām var konstruktīvā veidā sacensties ar Monti-Kroes pasākumu kopumu. Tomēr mēs esam skeptiski noskaņoti attiecībā uz to, vai publiskā iepirkuma direktīvu atvēršana un koncesijas direktīvas izveidošana galu galā patiešām ievirzīs mūsu iekšējo Eiropas tirgu īstajās sliedēs, jo mēs acīmredzami skaidri iebilstam jebkādu publiskā sektora palielināšanu.

Padomes pārstāvis jau to pieminēja, bet vēl svarīgāk ir tas — un tas ir tik būtisks un nozīmīgs, cik vien tas sociālai konsolidācijai var būt, un es to saku kā jaunākās paaudzes loceklis Parlamentā —, lai mēs iekļautu visus „ēnu” budžetus — Freiburgā strādājošais profesors Bernd Raffelhüschen ir izteicies par to, ka mums ir virkne slēptu budžetu attiecībā uz pensiju parādiem —, domājot par sociālo konsolidāciju, un, lai mēs veidotu politiku, kas arī jaunākajai paaudzei dod godīgu iespēju nākamajā desmitgadē.

Tāpēc es uzskatu, ka mūs — un Padomes pārstāvis uz to jau norādīja — visus kopā sagaida lielas problēmas, ka Eiropas Parlamentam un EPP grupai ir kopējs uzskats par šo problēmu un ka mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Eiropas Komisijas centienus attiecībā gan uz šo pasākumu kopumu iekšējam tirgum, gan sociālajiem pasākumiem, ar kuriem jāpapildina iekšējais tirgus sociālās tirgus ekonomikas apstākļos. Tāpēc es gaidu turpmākās debates un pateicos par uzmanību.

  Proinsias De Rossa, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties Padomei un Komisijai par šīsdienas paziņojumiem, un es gribu pateikties ALDE grupai, Zaļo/EFA grupai un GUE/NGL grupai par viņu atbalstu šā jautājuma iekļaušanai šīsdienas darba kārtībā.

Jaunās sociālās klauzulas attiecas ne tikai uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kā iepriekš šopēcpusdien izteicās EPP, un attiecībā uz vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (VNSP) mums jāizdara secinājumi par jautājumiem, par kuriem pamatīgi debatēts daudzus gadus, nevis jāatkārto veci argumenti.

Kā referents par vispārējās nozīmes sociālo pakalpojumu nākotni es ar cerībām gaidu darbu ar visām grupām, kuras atzīst vajadzību pēc spēcīgas sociālas tirgus ekonomikas, un ceru nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā atrisināt dilemmas, ar kurām saskaras VNSP sniedzēji.

Kā jūs neapšaubāmi, zināt, Eiropas pilsoņiem ir lielas cerības attiecībā uz saskaņotākas un dinamiskākas sociālās dimensijas attīstību Eiropas politikā un likumdošanā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Patiešām, vienas no svarīgajām debatēm Īrijā, kad notika referendumi par Lisabonas līgumu, bija veltītas jaunajām sociālajām klauzulām, tostarp 3. pantam, 9. pantam, 14. pantam un sociālajam protokolam, un, patiesi, arī daudziem citiem saistībā ar invaliditāti un vienlīdzību.

Vienmēr ir svarīgi atsaukties uz pilsoņu cerībām. Divkārt svarīgāk šajā ekonomikas un sociālās krīzes laikā tas ir daudziem miljoniem mūsu pilsoņu, kas jau ir zaudējuši — un vēl daudziem, kas zaudēs,— savu darbu, savas mājas, savus ietaupījumus, savas pensijas, savus sabiedrības veselības pakalpojumus un, patiesi, arī izglītības iespējas saviem bērniem krīzes un ieviesto taupības pasākumu dēļ.

Eiropas Savienība tiktu dziļi destabilizēta, ja Komisāru kolēģija un Eiropadome uzskatītu, ka šie jaunie līguma panti neko nemaina, un joprojām attiektos pret sociālajiem mērķiem kā otršķirīgiem salīdzinājumā ar tirgus mērķiem. Ja mēs nespēsim pildīt to, par ko esam atbildīgi, aizkulisēs jau gaida ārkārtīgi ksenofobiskas un neiecietīgas politiskās partijas, kuras vēlas palielināt kapitālu uz ārpusē valdošo dusmu un neapmierinātības rēķina.

Mana konkrētā prasība Komisijai un Padomei šodien ir šāda: piekrist tam, ka mums vajadzīgs dinamisks process, lai panāktu progresu attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, jo īpaši vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

Es izsaku nožēlu par komisāra šīsdienas paziņojumu. Es ceru nākamajos mēnešos pārliecināt viņu, ka viņam nav taisnība, ka mums patiešām ir vajadzīgs dinamisks process, ka mums patiešām ir vajadzīga augsta līmeņa darba grupa, kurā ir ne tikai viņš pats un citi ģenerāldirektorāti, bet arī pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību, Padomes un Reģionu komitejas locekļi.

Mums ir nepieciešams mehānisms, kas virzīs pārmaiņas, kuras ikviens atzīst. Komisār, es esmu dzirdējis jūs sakām un Barroso kungu sakām, ka ieinteresētās puses it kā apgalvojot jums, ka nekādu reālu problēmu nav. Man ieinteresētās puses to nesaka. Esmu saticis desmitiem ieinteresēto pagājušajos sešos mēnešos. Viņi man stāsta, ka ir administratīvas problēmas un juridiskas problēmas un ka tās jārisina nekavējoties. Taču baidos, ka tās netiks risinātas nekavējoties, spriežot pēc tā, ko jūs un Padome šodien šeit teicāt. Es ceru, ka man izdosies, kā jau teicu, pārliecināt jūs nākamajos mēnešos. Tomēr ir steidzami vajadzīgs mehānisms, augsta līmeņa mehānisms, kurā būs iekļautas ieinteresētās puses un kas nodrošinās to, ka vajadzīgie lēmumi tiek pieņemti un ievēroti.

Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, lai Parlaments būtu iesaistīts šajā procesā. Mums jātur prātā, ka mums jāpievēršas šīm bažām un jāpierāda, ka Eiropa nopietni domā par sociālas tirgus ekonomikas, nevis tikai par vienotā tirgus radīšanu.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, man te ir Lisabonas līguma eksemplārs — krietni nobružāts, ar atlocītām lapām, ar piezīmēm, pasvītrojumiem un tējas plankumiem izraibināts. Tas bija man pastāvīgs braucienu pavadonis 12 mēnešus, kad mēģināju pārliecināt Īrijas pilsoņus balsot „par”. Kad Īrijas pilsoņi man prasīja, kāpēc viņiem būtu jābalso „par”, viens no pieciem galvenajiem iemesliem, kurus es viņiem nosaucu, bija tas, ka ar šo līgumu Eiropa būtu sociālāka.

Tikai pirms 12 mēnešiem mēs ratificējām šo līgumu, un tagad mums kā politiķiem ir jāpilda savi solījumi. Mēs esam runājuši par jauno horizontālo sociālo klauzulu — 9. pantu —, kas nosaka Savienības pienākumu, veidojot politiku, apsvērt lēmumu sociālās sekas. Tas ir transversāls mērķis, un tas dod mums iespēju lielākam vērienam, rakstot, grozot vai īstenojot ES tiesību aktus, bet 9. pants negarantē vēlamo politikas iznākumu. Mūsu rīcībā ir spēcīgs rīks, bet mums jājautā pašiem sev, vai mēs to lietojam vai arī tas ir tikai logu dekorācija.

Sociālā politika bija slikti pārstāvēta sākotnējos līgumos, bet, manuprāt, tā ir daudz spēcīgāka Lisabonas līgumā. Līdztekus Protokolam par vispārējas nozīmes pakalpojumiem tiek minēts arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pants. Tas skaidri nosaka dalībvalstu un ES kopīgo atbildību attiecībā uz VNP. Pašreiz ES ir piemērojusi iekšējā tirgus noteikumus, bet 14. pants nosaka, ka līgumu piemērošanā „Savienība un dalībvalstis … rūpējas, lai šādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem — jo īpaši ekonomikas un finanšu — principiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.” Tā ir pārmaiņa ES politikā, un tā jāatspoguļo Komisijas paziņojumos un priekšlikumos.

Arī Padomē vēl joprojām tiek aizkavēta diskriminācijas novēršanas direktīva. Šis ir svarīgs tiesību akts. Mums jāredz, ka tas tiek īstenots. Tāpēc, lai gan pamatprincipi ir izveidoti un sociālās politikas tiesības ir aizsargātas Lisabonas līgumā, turpmākais sociālās politikas virziens vēl nav nokārtots nepārprotami. Mēs — Komisija, Padome un Parlaments — varam izmantot Lisabonas dotos rīkus, un mums tas jādara.

  Karima Delli (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Courard kungs, komisār! Eiropas Savienības galvenais mērķis, mērķis, kas parādās Lisabonas līgumā, ir attīstīt sociālu tirgus ekonomiku, kas vērsta uz pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu. Tāpēc tajā ir iekļauta horizontāla sociālā klauzula, kas nosaka, ka augsta līmeņa nodarbinātības, atbilstīgas sociālās aizsardzības un atstumtības apkarošanas veicināšanai jābūt noteicošai ES politikas definēšanā un īstenošanā.

Pamattiesību hartā ir noteikts obligāts pienākums atzīt sociālās tiesības un jo īpaši tiesības piekļūt vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Hartā paredzētas tiesības un pienākumi, piemēram, tiesības uz sociālās apdrošināšanas maksājumu, mājokļu pabalstu un sociālo pakalpojumu pieejamību.

Sagaidot Vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu trešo forumu, ko iedibinājis Parlaments, kā jūs varat apgalvot, ka, piemērojot Lisabonas līguma noteikumus, uz vispārējās nozīmes sociālajiem pakalpojumiem jāattiecina tikai noteikumi par konkurenci un iekšējo tirgu, nepielāgojot tos īpašajiem organizēšanas un finansēšanas veidiem?

Vai nav tiesa, ka Pakalpojumu direktīva, piemēram, rada šaubas par vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu lomu, kuriem ir stingra vietēja bāze, kas sastāv no kopienas locekļiem, kurus nevada finansiāli apsvērumi? Kad jūs pārtrauksiet slēpt galvu smiltīs un kad jūs beidzot uzņemsities savu atbildību kā viens no likumdevējiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību jaunā 14. panta noteikumiem?

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man jāatzīst, ka Lisabonas līgums un tā sociālās saistības skan labi. Tomēr mēs nevaram ignorēt faktu, ka simtiem tūkstošu cilvēku izgāja Briseles un citu Eiropas galvaspilsētu ielās. Viņi protestēja pret kļūdaino un antisociālo krīzes politiku.

Mēs tik tikko esam sākuši attālināties no šīs vissliktākās no visām krīzēm, taču mēs jau dzirdam no daudzām valdībām, ka valsts parādi ir jāiegrožo. Tiek teikts, ka ārkārtas izpletņi, kas ir glābšanas plāni, atkal jāsaloka un investīciju programmas jāatceļ. Komisija pieprasa padarīt stingrāku Stabilitātes un izaugsmes paktu. Valstis, kurās tiek maksātas saprātīgas algas un atalgojumi, kurās darba tirgus vēl ievēro noteikumus vai kurās sociālās drošības sistēmas ir pārāk „sociālas” — kas nozīmē, ka tās ir pārāk dārgas — ir sodāmas. Banksteri dodas uz priekšu, it kā nekas nebūtu noticis. Pensijas un algas jāsamazina, patēriņa nodokļi varbūt jāpalielina. Iemaksas sociālajā veselības apdrošināšanā pieaug, bet pakalpojumi mazinās.

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus Viking, Laval un Rueffert lietās, arodbiedrības nav vienīgās, kas baidās par Eiropas Savienības sociālā līdzsvara bīstamo stāvokli. Arodbiedrību prasībai pēc sociālās aizsardzības klauzulas pienākas mūsu pilnīgs atbalsts. Darba ņēmēju tiesībām, arodbiedrību tiesībām un sociālajai aizsardzībai ir jāpiešķir vismaz tāda pati nozīme — un pat lielāka — kā iekšējam tirgum un pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Tas skaidri ierakstāms primārajos tiesību aktos. Es norādu uz šiem faktiem, jo attiecīgie punkti tikai labi izskatās — īstenībā tie neko negroza.

Cilvēka cieņu nevar nodrošināt bez obligātiem sociālajiem standartiem. Sociālā progresa klauzula uzlabos pamatīgi sabojāto Eiropas Savienības reputāciju iedzīvotāju vidū un palīdzēs slāpēt sociālās bailes.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam liecinieki, manuprāt, satraucošai notikumu attīstībai Eiropas Savienībā, kad arvien lielāks skaits cilvēku tiek aizvirzīti uz pagaidu līgumdarbiem, viltus pašnodarbinātību un slikti apmaksātiem mazkvalificētiem darbiem, un līdz ar to darba ņēmēju sociālās tiesības, šķiet, tiek nostumtas otrajā plānā. Šķiet, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ne tikai apcērp strādnieku aizsardzības standartus savā jurisprudencē, bet tā noraida arī atvieglojuma režīma piemērošanu sociāli atbildīgiem uzņēmējiem publisku līgumu piešķiršanā.

Mums teica, ka Lisabonas līgums paredz visu uzlabot, bet es personīgi neesmu redzējis nekādus lielus sociālus pagriezienus. Tiek mēģināts, piemēram, mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm, izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Tomēr, ja daudzos reģionos projektu pārskati un izpilde rada problēmas, fonds savu uzdevumu neveic. Es varētu tāpat arī piebilst, ka iekšējā tirgus brīvības pārāk bieži saistās tikai ar daudznacionāliem konglomerātiem, kuri izspiež vietējos darba devējus, tas ir, mazos un vidējos uzņēmumus. Es uzskatu, ka tam jāmainās, cik vien ātri iespējams.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Lisabonas līgums neapšaubāmi izvirza Eiropai jaunus sociālos mērķus. Ilgtspējīga attīstība Eiropā pamatojas uz sociālās tirgus ekonomikas augstu konkurētspēju, kas nozīmē pilnīgu nodarbinātību un sociālu progresu, sociālas atstumtības un diskriminācijas apkarošanu, tiesību veicināšanu un nabadzības izskaušanu. Lisabonas līgums apstiprina sociālo partneru nozīmi un veicina sociālo dialogu starp arodbiedrībām un darba devēju pārstāvju organizācijām Eiropas līmenī.

Faktiskā situācija šajos dažādajos jautājumos noteikti nav tāda, kā to daži runātāji šeit aprakstīja.. Mēs šodien varam dramatizēt situāciju; ir tiesa, ka ir satraucošas situācijas, ka krīze vēl nav beigusies un ka tai ir sekas. Tomēr Eiropa veic pasākumus šajā jomā — mums tas jāskaidro saviem pilsoņiem — lai ieviestu noteiktu kārtību, it īpaši finanšu nozarē, un šajā sakarībā tā ir viena no pirmajām, kas pieliek pūles organizēt šo nozari, pamatojoties uz mūsu darbu.

Ļaujiet man izdarīt dažas īsas piezīmes. Īpaši par vispārējas nozīmes pakalpojumiem es teikšu skaidri, ka mums jāņem vērā konkrēti valsts apstākļi, jo ir tiesa, ka daži mūsu līdzpilsoņi ir mazliet satraukti — es domāju, piemēram, par francūžiem, — kad viņiem rodas maldīgs iespaids, ka Eiropa apdraud publiskos pakalpojumus, kuri ir tradicionāli Francijā. Tāpat attiecībā uz publiskiem līgumiem mums jāņem vērā individuālie apstākļi, īpaši tie, kuri ļauj sadarboties vairākām valsts iestādēm.

Neskatoties uz to, sociālā politika ir atkarīga no ekonomikas veselības un ekonomikas izaugsmes. Sociālajā tirgus ekonomikā tas ir primārais mērķis.

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, atšķirībā no dažiem citiem runātājiem es neuzskatu, ka Lisabonas līgums groza sociālās politikas jomu tik daudz, cik dažās citās jomas.

Mums jau daudzus gadus ir bijis koplēmums nodarbinātības jomā, bet saskaņā ar līguma II sadaļas noteikumiem, kuru piemērošana ir vispārēja, 9. pantā ir atsauce, cita starpā, uz cilvēka veselības aizsardzību. Direktīva, kas to ietekmē, ir Elektromagnētisko lauku direktīva, un es zinu, ka Komisija to ir skatījusi. Pakļaujot Elektromagnētisko lauku direktīvu visai procedūrai, mums kopā ar Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju jānodrošina, un es ceru, ka dalībvalstis tam piekrīt, lai būtu izmantojami jaunākie magnētiskās rezonanses izmeklēšanas aparāti.

Līguma II sadaļas 10. pants attiecas uz diskriminācijas novēršanu. Kā vairāki citi runātāji jau ir teikuši, vissvarīgākais ir tas, lai mēs nodrošinātu, ka Padome pārtrauc kavēt jauno horizontālo direktīvu par piekļuvi precēm un pakalpojumiem, un panāktu, ka tās dalībvalstis, kuras to kavē, atceļ savus iebildumus, lai tādā veidā mums varētu būt īsta diskriminācijas novēršanas direktīva par piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jāsaka, ka tas, kas prevalē Māstrihtas līguma piemērošanā, nemaz nav tas, ko jūs aprakstāt: ne 9. pants, ne 14. pants nav sabiedrisko pakalpojumu aizsargāšanai. Drīzāk tas ir konkurences princips, neiegrožota brīvas tirdzniecības politika, sociālās aizsardzības vājināšana, trieciens pensijām un algām un taisnīgas fiskālās saskaņošanas noraidīšana.

Piemēram, šis gads bija izsludināts par Eiropas gadu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai. Noteiksim precīzi, kas ir tas, ko jūs, Komisijas un Padomes locekļi, esat izdarījuši un kas ir tam pretrunā! Lēmumi, kas pieņemti šajās pēdējās dienās, virzot mūs uz pārlieku stingrību, un Komisija, kas iecēlusi sevi par īstu tribunālu, lai tas viss stātos spēkā, ir pretrunā jebkuram sociālam projektam. Es domāju, ka mums jāspriež pavisam citādāk, nevis jāuzskata, ka taupība un sociālā atpakaļgaita ļaus Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi, faktiski jāspriež tieši pretēji. Sociālais progress ir svira krīzes beigšanai.

Tāpēc es vēlos iesniegt jums priekšlikumu, ko es nodošu turpmākai apspriešanai debatēs. Priekšlikums saistīsies ar jaunas sistēmas radīšanu, kas ļaus Eiropas Centrālajai bankai pirkt — tostarp, radot naudu, kā to tagad dara visas pasaules bankas — visu vai daļu dalībvalstu parāda, ja nepieciešams, un vienlaikus izveidot Eiropas fondu humānai, sociālai un ekoloģiskai attīstībai.

Ar Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Investīciju bankas atbalstu šis fonds ļaus paplašināt publiskos pakalpojumus — jeb Kopienas vispārējas nozīmes pakalpojumus, ja tā var teikt — un sniegs palīdzību rūpniecībai, pētniecībai un apmācībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Komisijas un Eiropas lielvaru spiediens uz valstīm ar trauslāku ekonomiku un augstāku nabadzības līmeni palielinās tieši pretēji visiem ekonomiskās un sociālās kohēzijas principiem, par kuriem Beļģijas prezidentūra šeit runāja tā sauktās Lisabonas līguma „sociālās klauzulas” — 9. panta — vārdā.

Faktiski no Stabilitātes un izaugsmes pakta iracionālajiem kritērijiem bija iespējams atbrīvoties tikai tad, kad dalībvalstīm bija jāatbalsta bankas, kas izjuta problēmas sevis radīto „toksisko atkritumu” dēļ. Tagad, kad bankas ir uzsūkušas miljardiem eiro kā valsts palīdzību un kad to valstu publiskie parādi, kurām ir vislielākās grūtības, ir strauji pieauguši, spiediens samazināt parādus un deficītus ir atjaunojies, nedomājot par nodarbinātību, sociālo iekļaušanu vai vispārējām tiesībām uz izglītību un veselības aprūpi, mājokli vai algām dzīvošanai un pensijām. Publisko finanšu ilgtspējības vārdā vairojas taupības pasākumi, kas tiek noteikti dažās valstīs, piemēram, Grieķijā un Portugālē, sociālā netaisnība palielinās un pieaug bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība apdraud 120 miljonus cilvēku Eiropas Savienībā.

Portugāle slīdēs atpakaļ depresijā, ja jaunā taupības programma, ko Portugāles valdība ir tikko izziņojusi, tiks turpināta, par ko rodas daži jautājumi. Kas tā ir par sociālu Eiropu? Šajā Eiropas gadā par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu — kur ir garantētie minimālie ienākumi, lai pretotos nabadzībai? Kur ir apstājusies sociālo un sociālās ilgtspējības mērķu integrācija ar makroekonomikas politiku? Kur aizstāv un veicina publiskos pakalpojumus? Kad būs transversāla sociālā pamatnostādne un efektīvs sociālās ietekmes, Stabilitātes un izaugsmes pakta politikas, iekšējā tirgus, budžeta un fiskālās politikas un monetārās politikas izvērtējums? Tāds ir mērķis strādnieku cīņai, kas pieaug visā Eiropā.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, politiskie mērķi ir skaidri. Mēs gribam Eiropu ar ilgtspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, pamattiesībām, bez diskriminācijas, pilnīgu nodarbinātību, integrētu sociālo klauzulu, sociālo kohēziju un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas jādefinē, izmantojot subsidiaritātes principu. Tāds ir mūsu mērķis. Tomēr mums Eiropas līmenī ir pārāk maz instrumentu, lai panāktu šo mērķi. Lielākā daļa instrumentu ir atrodami dalībvalstu līmenī. Mums vajadzīgs līdzsvars starp ekonomikas un konkurences politiku un sociālie instrumenti, ja mēs gribam būt spējīgi īstenot šos mērķus visā Eiropā. Mums tāpēc jāpaplašina monetārā savienība par ekonomisku un sociālu savienību. Mums arī jānāk klajā un skaidri jāpasaka, ka mums vajag vairāk solidaritātes aktu un ka cilvēku apmācība, kvalifikācijas paaugstināšana, izaugsme un nodarbinātība nav elementi, kas jāparāda Eiropas sociālajai pusei; tie faktiski ir priekšnoteikumi, ja gribam apkarot nabadzību un atstumtību un izbeigt trūcīgo strādājošo postu.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikko kā biju Publisko pakalpojumu sadarbības grupas sanāksmē. Es dažreiz domāju, interesanti, vai mēs sarunājamies ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Jums viss šķiet jauki. Vairums iesaistīto labākajā gadījumā vai nu nesaprot neko par Eiropas likumdošanu, vai arī saprot to pārāk labi.

Jūs runājat par Eiropas Savienības politikas sociālās ietekmes mērīšanu. Tāpēc es gribētu jums teikt: tā ir laba joma, kurā strādāt — turpiniet, es jūs iedrošinu! Ja, kā jūs apgalvojat, nekādu problēmu nav ar publiskajiem pakalpojumiem un īpaši ar vietējiem publiskajiem pakalpojumiem, tad apņemieties veikt kārtīgu, izsmeļošu pārskatu par publisko pakalpojumu liberalizāciju visā Eiropas Savienībā.

Tika uzskatīts, ka brīva un godīga konkurence pazemina cenas. Es esmu francūziete. Es jums sniegšu dažus piemērus, kas varbūt paskaidros, kāpēc francūži ir nedaudz piesardzīgi attiecībā pret Eiropu šajā jautājumā: cenas par pasta pakalpojumiem, dzelzceļa transportu, gaisa transportu un ūdens transportu, kas nodoti privātiem uzņēmumiem, ir pieaugušas eksponenciāli.

Vispārēja pakalpojuma jēdziens bija iecerēts pamatpakalpojumu pieejamības garantēšanai katram. Faktiski visnabadzīgākajiem cilvēkiem tas tik tikko pietiek, un pieaug diskriminācijas gadījumu skaits. Kas ir noticis ar jūsu lielo bagātību pārdali, ja mēs zinām, ka nevienlīdzība starp visbagātākajiem un visnabadzīgākajiem visur Eiropā joprojām palielinās?

Tāpēc jā, komisār, kā jau daudzi deputāti ir jums jautājuši, — kad Komisija nolems ņemt vērā to, kas izriet no līgumu 9. panta un 14. panta, kā arī Vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu protokola, citiem vārdiem sakot, kad tā ievēros Parlamenta tiesības? Lūdzu, sakiet, no kā jūs baidāties?

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, Komisija kopumā, tostarp arī es, uzskata, ka mūsu mērķis ir sociālas tirgus ekonomikas attīstīšana. Es varu teikt, gan personīgi, gan kā ministrs, ka šajā izteicienā svarīgāka ir „sociāla“, nevis „tirgus” ekonomika. Protams, galu galā Komisijai ir jāierosina, jāpārstāv un jāīsteno ļoti līdzsvarota pieeja. Taču es vienmēr esmu pārstāvējis sociālos mērķus, un to mēs esam uztvēruši ļoti nopietni.

Es diskusijā arī atzīmēju, ka nākamais Vienotā tirgus akts Parlamentā tiktu uztverts ar vilšanos, ja tajā nebūs ietverta ļoti spēcīga sociālā dimensija. Tieši pie tās mēs esam strādājuši — nodrošinot, lai šim ļoti svarīgajam dokumentam būtu stingra nostāja sociālajos jautājumos. Es esmu piedalījies attiecīgajā komisāru grupā un panācis, ka tiek iekļauti punkti par pensijām un citiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas ekonomikas sociālās dimensijas stiprināšanai.

Tomēr ir vēl daudz citu jautājumu. Es noteikti iebilstu pret pieeju, ka ir tikai viens īpašs risinājuma veids, t.i., vēl vienas augsta līmeņa iestādes izveidošana, lai nodrošinātu sociālo jautājumu izpildi.

Manā atbildē nebija nekā tāda, kas norādītu uz iebildumu pret VNSP dinamisku procesu. Mēs faktiski atrodamies dinamiskā VNSP procesā, gatavojoties Beļģijas prezidentūras oktobra konferencei. Es būšu klāt gan šīs konferences atklāšanā, gan noslēgumā, un es ļoti ceru, ka tā uzdos mums vairākus jautājumus saistībā ar VNSP, kas virzīs mūs uz priekšu.

Attieksme pret VNSP ir ļoti nopietna topošajā Eiropas platformā nabadzības novēršanai, kura tiks publicēta šā gada beigās. Sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas lietu valsts ministrs Courard kungs arī atsaucās uz to savā ievadrunā.

Es esmu gatavs iet tālāk. Tomēr es vispirms gribu redzēt, ko šie notikumi un dokumenti nesīs no Eiropas plašā ieinteresēto pušu loka. Es vēlos uzsvērt, ka, lai gan oficiāli notiek atlabšana, mēs esam ļoti smagā ekonomikas krīzes posmā un vēl joprojām notiek daudz pāri nodarījumu nevis vienkārši krīzes dēļ, bet arī pasākumu dēļ, lai pārvarētu krīzi.

Komisija ir neatlaidīgi aicinājusi ņemt vērā sociālo pakalpojumu un mazaizsargāto grupu intereses. Šajās nedēļās es esmu uzstājies ar daudzām runām un aicinājis ievērot piesardzību dalībvalstu makroekonomiskajā politikā.

Fiskālā konsolidācija ir nenovēršama valstu lielo uzkrāto parādu dēļ. Tomēr taupība — īpaši bezjēdzīga taupība — un vienpusīgi izdevumu samazinājumi nav nenovēršami. Visām dalībvalstīm, arī tām, uz kurām tirgi izdara spiedienu, ir vietā apsvērt, kā veikt apdomīgu fiskālu konsolidāciju. Katram ir iespēja izsvērt dažādās izvēles — izdevumu samazinājumus vai ieņēmumu palielinājumus, un katrs var rīkoties taisnīgi; var ņemt vērā mazaizsargāto grupu intereses. Komisija ir aicinājusi to darīt.

Pat šajā grūtajā laikā mēs aicinām uz sociālu izpratni. Tieši šeit Eiropas gads mums daudz ir palīdzējis. Tā bija izpratnes palielināšanas kampaņa, un tādā nozīmē tā ir bijusi veiksmīga, jo palīdzēja panākt divus ļoti svarīgus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Bez šīs kampaņas mums nebūtu izdevies sasniegt ļoti vērienīgos nodarbinātības palielināšanas un nabadzības samazināšanas mērķus Eiropā.

Protams, neviens neuzskata, ka tas ir panākams vienā dienā. Mums jāpilnveido savi instrumenti. Es pieņemu, ko godātie deputāti sacīja par Eiropas Sociālo fondu (ESF). Tā darbība nav bijusi perfekta, bet mēs pētām, kā ESF būtu uzlabojams, izmantojot inovāciju, ar ko ESF būtu jānodarbojas, un kā tas būtu jāizmanto. Tas viss ir daļa no procesa. Ir virkne konferenču, lai diskutētu par to, īpaši saistībā ar to, kā risināt romu iedzīvotāju situāciju citu jautājumu starpā. Beļģijas prezidentūra organizē konferenci konkrēti par to, kā ESF varētu noderēt nabadzības mazināšanai.

Es šaubītos par jauna fonda veidošanu. Es domāju, ka mums vispirms jāizpēta, kā sociālo fondu varētu izmantot ar esošajiem instrumentiem, lai uzlabotu sociālos apstākļus. Šeit es uzsvērtu Eiropas Investīciju bankas nozīmi attiecībā uz infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu Eiropā.

Neviens neaicina privatizēt sociālos pakalpojumus. Tas galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr, ja ES noteikumi par publisko iepirkumu vai valsts palīdzību, piemēram, tiek piemēroti pareizi, ņemot vērā visus svarīgos parametrus, tie garantēs kvalitāti, izmaksu efektivitāti un pārredzamību. Šie mērķi ir ļoti svarīgi, un mēs nedrīkstam tos graut, īpaši pārredzamību, kad mēģinām tiekties pēc citiem mērķiem, lai cik svarīgi vai būtiski tie būtu.

Es ceru, ka šie punkti ir pārliecinoši un ka nākamie notikumi, īpaši nākamā konference par VNSP un nabadzības apkarošanu, piedāvās pietiekamas iespējas diskutēt par to, ko darīt turpmāk. Es varu jums apliecināt, ka nabadzības mazināšana un sociālo standartu uzlabošana lielā mērā ir Komisijas darba centrā un manas personīgās darba programmas centrā.

  Philippe Courard, Padomes priekšsēdētājs – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem deputātiem par viņu runu kvalitāti.

Padome ir lūgusi Komisiju izstrādāt platformu, kas neaprobežojas ar nabadzības apkarošanu, bet kas reāli ievieš plašāku darbības dinamiku, cīnoties pret atstumtību un par sociālās labklājības nozīmi.

Es vēlos arī teikt, ka taupības pasākumos, par kuriem komisārs iepriekš runāja, bija acīmredzami svarīgi izskatīt pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka taupība nepadara cilvēkus vēl nabadzīgākus. Šodien patiešām nedrīkst aizmirst cīņu pret nabadzību.

Es vēlos pateikties arī Komisijai par tās centieniem, mēģinot izveidot lielāku juridisku noteiktību vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (VNSP) un jo īpaši attiecībā uz to īpašajām iezīmēm.

Mūsu patiesā griba ir turpināt diskusijas, īpaši Sociālās aizsardzības komitejā, kā arī uzlabot dialogu ar dažādajām — gan institucionalizētajām, gan neinstitucionalizētajām — ieinteresētajām pusēm. Kā De Rossa kungs uzsvēra, ir skaidrs, ka Eiropas Parlamenta iesaistīšanās debatēs par VNSP ir plaša un tai jābūt plašai. Arī līguma 14. pants ir svarīgs elements, kas mums jāizmanto diskusijās par VNSP. Tas patiešām būs viens no svarīgajiem tematiem, par ko jāspriež trešajā forumā 26. un 27. oktobrī.

Visbeidzot, diskusijas par sociālajām lietām Padomē ir smagas budžeta ierobežojumu dēļ, kā jūs zināt. Tomēr sociālie pakalpojumi pilda vajadzīgus uzdevumus — neaizstājamus uzdevumus — kas tāpēc prasa ļoti īpašu uzmanību, un, lai gan tiek atzītas to īpatnības, tas nozīmē, ka mums jānodrošina īpašs veids, kā ar tiem darboties.

Es noslēgumā pateikšos komisāram Andor par viņa dinamismu un vēlmi panākt progresu visā, kas saistīts ar sociālajām lietām.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu krīze ir veicinājusi Eiropas sabiedrības sociālā stāvokļa nopietnu pasliktināšanos. Atlabšana, lai to sajustu, ir prasījusi laiku, saglabājoties augstam bezdarba līmenim un vājai ekonomikas izaugsmei. Stratēģijas „Eiropa 2020” (ES 2020) mērķis ir radīt plānu, kā veicināt ekonomikas izaugsmes izveidi, kas var piedāvāt Eiropas Savienībai augstāku nodarbinātību un lielāku konkurētspēju. Tajā definētās iniciatīvas veido ceļu, kurš mums ejams, lai Eiropa kļūtu iekļaujošāka eiropiešiem. Lisabonas līgums pastiprina Eiropas sociālās politikas dimensiju. Eiropa pieder Eiropas sabiedrībai, un tās sūtība ir sniegt savu devumu nodarbinātības veicināšanā un dzīves un darba apstākļu uzlabošanā. Es vēlos uzsvērt dialoga izšķirīgo nozīmi sociālo partneru starpā un mazo un vidējo uzņēmumu kā ekonomikas dzinējspēka nozīmi. Mums jāīsteno Lisabonas līguma mērķi attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, izmantojot īpašos priekšlikumus, kas ietverti stratēģijā „ES 2020”, piemēram, nosakot tādas iniciatīvas kā „rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” vai „programma jaunām prasmēm un darbavietām”. Eiropai vajadzīga lielāka konkurētspēja, un tai jāspēj stāties pretī globalizācijas izaicinājumiem, tomēr nepārstājot būt iekļaujošai un cenšoties pēc ilgtspējīgas attīstības, kas garantē sociālo integrāciju.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Lisabonas līgums vēlreiz apstiprina dalībvalstu uzticību sociālajām pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Sociālajā hartā (1961. gadā) un Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām (1989. gadā). Lisabonas līgums vēlreiz apstiprina, ka Eiropas Savienība darbojas Eiropas ilgtspējīgas attīstības labā. ES ekonomika ir sociāla tirgus ekonomika, kas veicina augstu konkurētspējas līmeni. Tās mērķos ietilpst pilnīga nodarbinātība, sociālais progress un augsta līmeņa vides kvalitāte un tās uzlabošana. ES apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina tiesiskumu un sociālo aizsardzību, dzimumu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Augustā bezdarba līmenis ES-27 kopumā bija 9,6 %, bet jaunatnes bezdarba līmenis bija 20 %. Ekonomikas un finanšu krīze ir atstājusi spēcīgu iespaidu uz sociālo vidi, kurā Eiropas pilsoņiem pašlaik vislielākās bažas rada darbavietas un dzīves kvalitāte. Eiropas Savienība vispirmām kārtām ir aptuveni 500 miljonu pilsoņu, tāpēc Eiropai ir jābūt sociālajam aspektam. Sociālai Eiropai ir jāpiedāvā Eiropas pilsoņiem darbavietas un cilvēka cienīgi dzīves apstākļi, augstas kvalitātes izglītība jauniešiem un integrācijas izredzes darba tirgū un pensionāriem cilvēka cienīgi dzīves apstākļi un augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumi.